EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

SWD(2021) 718 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2021. gada ziņojums par tiesiskumu




Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Luksemburgā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2021. gada ziņojums par tiesiskumu - Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 716 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

I.Tiesu sistēma

Tiesu sistēmu veido divas atsevišķas tiesu daļas: vispārējās jurisdikcijas tiesas, kuras izskata civillietas un krimināllietas, un administratīvās tiesas, kas izskata administratīvo tiesību lietas. Vispārējās jurisdikcijas tiesas ietver trīs miertiesas, divas vispārējās jurisdikcijas apgabaltiesas, Apelācijas tiesu un Kasācijas tiesu. Administratīvās tiesas ietver Administratīvo pirmās instances tiesu un Administratīvo apelācijas tiesu. Konstitucionālā tiesa ir daļa no tiesu varas un lemj par tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai. Tiesneša amata kandidātus izraugās komiteja, kuras sastāvā ir tikai tiesneši, un tad oficiāli ieceļ amatā izpildvaras pārstāvis. Augstākās tiesas un Administratīvās apelācijas tiesas amatos tiesnešus attiecīgi pēc Augstākās tiesas vai Administratīvās tiesas ieteikuma ieceļ izpildvaras pārstāvis. Prokuratūra ir neatkarīga, taču kriminālvajāšanu veic tieslietu ministra pārraudzībā. Abas advokātu asociācijas ir neatkarīgas un pārstāv advokātus, kas strādā Luksemburgā. Katrai advokātu asociācijai ir kopsapulce 1 , advokātu padome 2 un advokātu asociācijas priekšsēdētājs 3 , un visai profesijai — Disciplinārā un administratīvā padome 4 . Luksemburga piedalās Eiropas Prokuratūras darbā.

Neatkarība

Tiesu sistēmas neatkarības līmenis joprojām tiek uzskatīts par augstu. 77 % iedzīvotāju un 69 % uzņēmumu uzskata, ka tiesu un tiesnešu neatkarība ir “diezgan liela vai ļoti liela” 5 . Kopš 2016. gada saglabājas nemainīgs priekšstats par tiesu varas lielu neatkarību, un plašas sabiedrības priekšstatā kopumā tā ir pastāvīgi palielinājusies, bet uzņēmumu ieskatā tā pēdējos piecos gados ir pakāpeniski samazinājusies 6 .

Turpinās Konstitūcijas pārskatīšanas procedūra, kuras mērķis ir izveidot Tieslietu padomi. No 2009. līdz 2019. gadam Luksemburgā notika diskusijas par jaunas Konstitūcijas projektu 7 . 2020. gadā no šī projekta atteicās un to aizstāja ar priekšlikumu veikt vairākas mērķtiecīgas dažādu Konstitūcijas daļu pārskatīšanas. Tika ierosināts pārskatīt Konstitūcijas VI nodaļu par tiesu sistēmu, lai izveidotu Tieslietu padomi un vispārīgāk stiprinātu tiesu varas neatkarību 8 . Jaunākajā Konstitūcijas teksta projektā ir izklāstītas galvenās Tieslietu padomes pilnvaras, proti, tiesnešu atlase pirms viņu iecelšanas amatā, ko veic lielhercogs, un tiesnešu disciplinārlietu vešana. Konkrētus nosacījumus šo pilnvaru īstenošanai, kā arī padomes sastāvu, organizāciju un citas pilnvaras noteiks ar likumu 9 . Pašreizējā likumprojekta redakcijā paredzēts, ka padomes sastāvā būs deviņi locekļi: trīs ex officio locekļi 10 , trīs tiesneši, kurus ievēl viņu kolēģi, advokāts 11 un divi parlamenta iecelti pilsoniskās sabiedrības un akadēmisko aprindu pārstāvji 12 . Iestādes apspriežas par turpmākiem grozījumiem projektā, jo īpaši lai saskaņotu noteikumus par topošās padomes sastāvu ar attiecīgajiem Eiropas Padomes standartiem, kas paredz, ka vismaz puse no topošās padomes locekļiem ir tiesneši (maģistrāti), kurus ievēl viņu kolēģi 13 .

Turpinās Konstitūcijas pārskatīšana, lai atceltu tieslietu ministra pilnvaras dot norādījumus prokuroriem atsevišķās lietās. Prokuratūras pilnvaras oficiāli tiek īstenotas tieslietu ministra pārraudzībā — ministra kompetencē ir prokuratūrai dot rīkojumu uzsākt kriminālvajāšanu konkrētā lietā, taču tas nevar dot prokuratūrai rīkojumu atturēties no kriminālvajāšanas 14 . Ar šīm pilnvarām saistītās tiesiskās garantijas, kā arī fakts, ka prokuratūra praksē ir atzīta par neatkarīgu, šķiet, mazina prokuratūras autonomijas apdraudējumu 15 . Ņemot vērā to, ka prokuratūras neatkarība ir noteikta 16 ar jaunāko Konstitūcijas grozījumu projekta tekstu 17 , ieinteresētās personas uzskata, ka tas padarītu ministra norādījumu pilnvaras par neatbilstošām Konstitūcijai 18 . Jāatzīmē arī, ka tieslietu ministrs jau vairāk nekā 20 gadus nav devis norādījumus atsevišķā lietā 19 . Saskaņā ar grozījumu projektu tieslietu ministram attiecībā uz prokuratūru joprojām būtu noteiktas pilnvaras dot norādījumus krimināltiesību politikas jomā. Valsts padome 2021. gada 23. martā sniedza pozitīvu atzinumu 20 par no jauna paredzēto prokuratūras neatkarību. Tomēr padome deva priekšroku iepriekšējai grozījumu versijai, kas neļāva ministram dot norādījumus prokuratūrai 21 . Patlaban notiek pārskatītās versijas izskatīšana parlamentā, par to vēl notiks diskusijas, un ir iespējami jauni grozījumi.

Kvalitāte

Covid-19 pandēmija atklāja trūkumus tiesu sistēmas digitalizācijas jomā. 2020. gada jūnijā — Covid-19 pandēmijas sākotnējā posmā — tika pieņemti pagaidu tiesību akti, lai atļautu izmantot jau esošos digitālās saziņas risinājumus, piemēram, e-pastu, galvenokārt attiecībā uz informāciju, kas nav sensitīva 22 . Šo pagaidu tiesību aktu mērķis ir ierobežot tiešu fizisku saskarsmi starp tiesnešiem, tiesu darbiniekiem un tiesu pakalpojumu lietotājiem 23 . Neskaitot ar Covid-19 pandēmiju saistītos pagaidu pasākumus, “bezpapīra tiesiskuma” projekta, kas ietver 13 apakšprojektus, mērķis ir risināt pašreizējās problēmas, sniedzot sabiedrībai sīkāku informāciju par tiesu sistēmu, šajā nolūkā ieviešot portālu, kurā iedzīvotāji var sazināties ar advokātiem, tiesnešiem un notāriem, kā arī palielinot tiešsaistē publicēto tiesas spriedumu skaitu. Tomēr konkrēti rezultāti šajā projektā vēl nav sasniegti. Ieinteresētās personas ir paudušas bažas, ka pagaidu tiesību normas un pašreizējā “bezpapīra tiesiskuma” situācija neļauj strādāt attālināti un ka sēdes ar videokonferencēm vēl nav organizētas 24 . Tās raksturoja e-pasta saziņu tiesu sistēmā kā apsveicamu jaunu instrumentu, bet norādīja, ka lielākā daļa saziņas starp tiesām un advokātiem joprojām notiek, izmantojot faksu. Turklāt viņi uzsvēra pieejamo tiešsaistes rīku ierobežoto darbības jomu 25 . Paredzēts, ka “bezpapīra tiesiskuma” projekts tiks pabeigts un sāks darboties līdz 2026. gadam.

Tiek izstrādāti konkrēti priekšlikumi juridiskās palīdzības sistēmas reformai. Juridiskās palīdzības regulējums joprojām paredz tikai iespēju pilnībā atlīdzināt maksu par advokātu pakalpojumiem un atgūt juridiskās izmaksas, patērētāju tiesību aizsardzības lietās nosakot palīdzības saņemšanas atbilstības slieksni, kas ir zemāks par Eurostat noteikto nabadzības slieksni 26 . Tieslietu ministrija ir sagatavojusi jauno tiesību aktu pirmos sākotnējos projektus, un pirms to iesniegšanas parlamentā notiek apspriešanās 27 . Saskaņā ar iestāžu sniegto informāciju reformas mērķis būtu vienkāršot administratīvās procedūras un piedāvāt daļēju juridisko palīdzību, tādējādi padarot tiesu sistēmu pieejamāku iedzīvotājiem.

Efektivitāte

Civilā tiesvedība joprojām darbojas efektīvi, un tika veikti pasākumi, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi, savukārt krimināltiesību un administratīvo tiesību jomā tiesvedība ir mazāk efektīva. Covid-19 pandēmijas sākšanās izraisīja īslaicīgu neizskatīto lietu uzkrāšanos. Lai samazinātu neizskatīto lietu skaitu, tika saīsinātas tiesu brīvdienas. Lielāko daļu civillietu turpināja izskatīt rakstveida procedūrās 28 . Rezultātā neizskatītu lietu vairs nav 29 . To apliecina arī jaunākie dati par civilās tiesvedības efektivitāti, kas joprojām ir nemainīgi augsta, lai gan tiesvedības ilgums otrajā un trešajā instancē ir ievērojami lielāks 30 . Nepabeigto civillietu skaits ir neliels 31 , un pastāvīgs lietu pabeigšanas koeficients 100 % liecina, ka civillietu tiesas efektīvi tiek galā ar izskatāmo lietu apjomu 32 . Tomēr krimināllietās bija vērojama lielāka neizskatīto lietu uzkrāšanās, jo no 2020. gada marta līdz maijam lielākā daļa tiesas sēžu tika apturētas. Visbeidzot, joprojām trūkst datu par tiesvedības ilgumu un nepabeigto lietu skaitu administratīvajās tiesās 33 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Kopš pagājušā gada ziņojuma nav mainījusies institucionālā sistēma korupcijas novēršanai un apkarošanai. Luksemburgā nav ne īpašas pretkorupcijas stratēģijas, ne arī pretkorupcijas aģentūras; tajā kopumā ir izveidota tiesiskā un institucionālā pretkorupcijas sistēma. Tieslietu ministrija ir galvenā iestāde, kas atbild par vispārējiem korupcijas apkarošanas jautājumiem, tostarp rīcībpolitikas koordinēšanu. Tieslietu ministrijas ietvaros starpvaldību komiteja — Korupcijas novēršanas komiteja (COPRECO) — darbojas kā konsultatīvs forums un atbalsta valsts vispārējo korupcijas apkarošanas politiku. Tā kā nepastāv atsevišķa specializēta korupcijas apkarošanas prokuratūra, prokuratūras Ekonomikas un finanšu nodaļas īpašajā kompetencē ir izmeklēt ekonomikas un finanšu jomas krimināllietas, tai skaitā korupcijas lietas.

Ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatā korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir zems. 2020. gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Luksemburgas rezultāts ir 80/100, un tā ierindojas 4. vietā Eiropas Savienībā un 9. vietā pasaulē 34 . Šis priekšstats pēdējos piecos gados 35 ir pasliktinājies 36 .

Savstarpējā sadarbība starp visām iesaistītajām iestādēm norit labi, lai gan prokuratūrā pastāv problēmas ar cilvēkresursiem. Prokuratūrā ir 36 maģistrāti, no kuriem katrs trešais ir nodarbināts ekonomikas, finanšu un korupcijas noziegumu apkarošanas jomā. Prokuratūra ir lūgusi papildu resursus, taču līdz šim nav ticis apstiprināts būtisks to palielinājums. Pēdējā pieejamajā gada pārskatā 37 arī norādīts, ka trūkst kandidātu vakantajām amata vietām, un šī tendence apstiprinājās arī šogad, jo īpaši prokuratūras Ekonomikas un finanšu nodaļā 38 . Tomēr iestādes ziņoja, ka sarežģītu izmeklēšanu gadījumā resursus var ātri pielāgot, lai reaģētu uz konkrētām vajadzībām, tādējādi nodrošinot prokuratūras efektivitāti 39 . Nozīmīgākie jaunumi kopš pagājušā gada ir IT infrastruktūras uzlabojumi, kas ļauj prokuroriem strādāt un pilnībā piekļūt lietu materiāliem attālināti 40 . Attiecībā uz finanšu noziegumu apkarošanas tiesisko regulējumu nav konstatēti trūkumi, un sadarbība ar Finanšu izlūkošanas vienību tiek īstenota labi 41 .

Pašlaik valdība vērtē nepieciešamību pastiprināt noteikumus par korupcijas apkarošanu. Šā pasākuma galvenie mērķi ir saistīti ar prevenciju. Tomēr COPRECO pēdējā laikā nav tikusies ne klātienē, ne tiešsaistē, un neviena ministrija nav sniegusi tai rakstiskas piezīmes par iespējamiem trūkumiem korupcijas apkarošanas tiesību aktos 42 . Kas attiecas uz īpašu pretkorupcijas apmācību, visiem jaunajiem ierēdņiem obligātās apmācības ietvaros ir jāpiedalās īpašā modulī. Covid-19 pandēmijas laikā šī apmācība notika tiešsaistē 43 .

Joprojām būtu iespējams uzlabot interešu konfliktu un “virpuļdurvju efekta” regulējumu. Spēkā ir četri ētikas kodeksi 44 , un to iekšējo uzraudzību nodrošina attiecīgās iestādes, izņemot valdības locekļu rīcības kodeksu, ko uzrauga ārēja struktūra — Ētikas komiteja. Tikai šajā pēdējā minētajā kodeksā ir ietverti uz ministriem attiecināmi noteikumi par “virpuļdurvju efektu” 45 , kas pagājušā gada ziņojumā par tiesiskumu tika norādīts kā trūkums. Ētikas komiteja 2020. gadā izskatīja divas jaunas lietas saistībā ar vienu un to pašu augsta ranga amatpersonu. Tas ļāva komitejai sniegt atzinumu par piemērojamo tiesisko regulējumu. Komiteja apgalvoja, ka ir viegli piemērot un uzraudzīt ētikas kodeksa 12. pantu, kas aizliedz bijušajiem valdības locekļiem iesaistīties darbībās, kas tiem liktu saskarties ar viņu bijušo pārvaldi, turpretī 11. panta, kas aizliedz bijušajiem ministriem izmantot vai izpaust informāciju, kura nav publiski pieejama, piemērošana ir apgrūtināta 46 . Šajā sakarā komiteja ir iesniegusi premjerministram ieteikumu uzlabot noteikumus 47 .

Joprojām ir nepilnības lobēšanas un aktīvu deklarāciju jomā. Kā norādījusi arī Eiropas Padomes Pretkorupcijas starpvalstu grupa (GRECO), galvenās problēmas joprojām ir konsekvences un pārraudzības trūkums attiecībā uz parlamenta deputātu pienākumu atklāt savus aktīvus un saņemtās dāvanas 48 . Pašlaik nav visaptveroša regulējuma par lobēšanas darbībām. Parlamenta deputāti piemēro savu rīcības kodeksu, kas reglamentē iekšējās tikšanās, bet ne neformālus kontaktus 49 . Tajā pašā laikā uz valdības locekļiem un vecākajiem padomniekiem neattiecas nekādi spēkā esoši lobēšanas noteikumi 50 .

Ir pārskatīts politisko partiju finansēšanas regulējums. 2020. gada 15. decembrī likumā par politisko partiju finansēšanu tika ieviests pienākums visiem valsts un Eiropas Parlamenta vēlēšanu kandidātiem deklarēt visus ziedojumus, kas pārsniedz 250 EUR 51 . Likumā arī noteikts, ka nepatiesas deklarācijas ir krimināli sodāms nodarījums saskaņā ar Kriminālkodeksu 52 . Jāatzīmē arī, ka visām politiskajām partijām ir jāiesniedz ienākumu un izdevumu deklarācijas, kas pēc tam tiek nosūtītas Revīzijas palātai pārbaudei 53 .

Pārredzamības un atklātas pārvaldes tiesiskā regulējuma pastiprināta piemērošana deva vairākus uzlabojumus, lai gan joprojām ir trūkumi attiecībā uz piekļuvi informācijai. Pirmajos 2018. gada 14. septembra likuma par piekļuvi dokumentiem 54 piemērošanas gados pilsoniskā sabiedrība ir vērsusi uzmanību uz tā šauro darbības jomu un iespējamo negatīvo ietekmi uz rezultatīvu korupcijas apkarošanu 55 . Lai gan likums piešķir tiesības pieprasīt piekļuvi dokumentiem, tas neparedz vispārējas tiesības pieprasīt informāciju. Tādējādi pieprasījuma iesniedzējs var nesaņemt nekādu informāciju, ja tam nav zināms, ka eksistē konkrēts dokuments 56 . Dokumentu pieejamības komisija (CAD) ir neatkarīga administratīva iestāde ar padomdevēja funkciju, taču tai nav nekādu pārraudzības pilnvaru. CAD sastāv no pieciem locekļiem 57 , un tā var sniegt atzinumus divos gadījumos: pirmkārt, ja to pieprasa pārvalde, kas vēlas saņemt atzinumu, un, otrkārt, ja tiek izskatīta pārsūdzība par noraidītu pieprasījumu piekļūt dokumentiem. Pieteikumu var iesniegt vai nu tam paredzētā tīmekļa vietnē, vai rakstiski, un vēršanās CAD nav priekšnoteikums lietas nodošanai Administratīvajai tiesai. Salīdzinot ar 2019. gadu, 2020. gadā CAD iesniegto pieprasījumu skaits samazinājās 58 . No visiem CAD sniegtajiem atzinumiem Administratīvajā tiesā pašreiz tiek izskatītas trīs lietas saistībā ar 2019. gadā sniegtajiem atzinumiem un viena lieta — saistībā ar 2020. gadā sniegtu atzinumu 59 . Kā trūkums tika konstatēts tas, ka valsts iestādēm nav pienākuma ziņot CAD 60 .

Pašlaik spēkā esošie tiesību akti par trauksmes cēlēju aizsardzību joprojām attiecas tikai uz konkrētām nozarēm, piemēram, privātajām un publiskajām darba tiesībām. Nozaru noteikumi ietver noteikumus Lielhercogistes policijas rīcības kodeksā, kas paredz iespēju policijas darbiniekiem anonīmi sazināties ar juridisko departamentu, lai ziņotu par darbībām, kas varētu būt dienesta pienākumu izpildes pārkāpums 61 . Pašlaik tiek izstrādāta jauna trauksmes cēlēju aizsardzības sistēma, lai nodrošinātu vispārējāku un efektīvāku trauksmes cēlēju aizsardzību 62 .

Netika ziņots par īpašiem pasākumiem korupcijas risku novēršanai saistībā ar Covid-19 pandēmiju. Lielhercogistes policija pēc tam, kad pandēmijas laikā tika identificēti iespējamie korupcijas riski, izdeva atgādinājumu visām tiesībaizsardzības amatpersonām par piemērojamiem ētikas principiem 63 . Turklāt policijas cilvēkresursi tika pārdalīti, lai atbalstītu valsts iestādes cīņā pret Covid-19 pandēmiju 64 . Darbā pieņemto valsts ierēdņu un policijas darbinieku apmācība tika pārcelta uz tiešsaistes apmācību, kas izrādījās laika ziņā efektīvāka un izmaksu ziņā izdevīgāka 65 .

III.Mediju plurālisms un mediju brīvība

Tiesiskais regulējums attiecībā uz mediju brīvību 66 un plurālismu ir balstīts uz konstitucionālu un tiesību aktos noteiktu aizsardzības pasākumu kopumu. Konstitūcija tieši atzīst vārda brīvību. Likums par vārda brīvību medijos nodrošina žurnālistu aizsardzību. Elektronisko mediju likums garantē audiovizuālo mediju regulatora finansiālo un administratīvo neatkarību.

Tika pastiprināti regulatīvie aizsardzības pasākumi attiecībā uz mediju regulatora un tā resursu neatkarību un efektivitāti. Lai transponētu pārskatīto Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu (AVMPD), ar 2021. gada 26. februāra likumu tika grozīts 1991. gada Elektronisko mediju likums 67 , kā arī 2013. gada likums, ar kuru tika izveidots audiovizuālo mediju regulators 68  — Luksemburgas Neatkarīgā audiovizuālo mediju pārvalde (Autorité Luxembourgoise Indépendente de l'Audiovisuel, ALIA). Konkrēti, ar minēto likumu ALIA ir uzticētas jaunas regulatīvās funkcijas, piemēram, izveidot mehānismus, lai novērtētu video koplietošanas platformu veiktos pasākumus, un sekmēt medijpratības attīstību. Likumā tagad ir skaidri noteikts, ka ALIA savus uzdevumus veic objektīvi, neatkarīgi un pārredzami. Turklāt likums ļauj ALIA pieprasīt no mediju pakalpojumu sniedzējiem informāciju, kas nepieciešama tās funkciju veikšanai, kā arī piemērot sankcijas par tās lēmumu neievērošanu. Parlaments ir palielinājis ALIA budžeta piešķīrumu par 70 %, salīdzinot ar 2020. gadu. Turklāt ir piešķirtas četras jaunas amata vietas regulatoram uzticēto jauno uzdevumu pildīšanai. ALIA piedalās arī audiovizuālās nozares politiskās neatkarības uzraudzībā. ALIA ziņojumā norādījusi, ka pašvaldību veidotie televīzijas raidījumi vietējā līmenī, iespējams, varētu tikt izmantoti politiskās programmas virzīšanai, jo redakcionālā atbildība gulstas uz pašu pašvaldību 69 . Luksemburgā ir ļoti koncentrēta mediju vide un mazs tirgus 70 .

Valdība ir risinājusi problēmas saistībā ar tās komunikāciju un pārredzamību Covid-19 pandēmijas laikā, par ko ieinteresētās personas ir paudušas bažas. Divas lielākās preses brīvības aizstāvības organizācijas 71 kritizēja valdības komunikāciju un pārredzamības trūkumu attiecībās ar žurnālistiem, īpaši Covid-19 pandēmijas laikā. Tas jo īpaši attiecās uz ierobežoto piekļuvi informācijai, kas izrietēja no žurnālistu fiziskās klātbūtnes ierobežojumiem preses konferenču laikā. Pēc šīs kritikas saņemšanas pēc dažām nedēļām klātienes preses konferences tika atjaunotas 72 .

Iestādes īstenoja dažus pasākumus, kuru mērķis ir mazināt Covid-19 pandēmijas ietekmi uz medijiem. Lai mazinātu ekonomisko ietekmi uz medijiem, iestādes izveidoja pagaidu atbalsta shēmu mediju uzņēmumiem un žurnālistiem 73 . Mediju uzņēmumi varēja pieteikties uz atbalstu — 5000 EUR gadā par katru nodarbināto žurnālistu. Shēma attiecās tikai uz profesionāliem žurnālistiem, kurus nodarbina atbilstīgi izdevēji, un to nepiemēroja ārštata žurnālistiem, kuriem bija jāpiesakās uz atbalstu citā atbalsta shēmā, kas paredzēta neatkarīgiem profesionāļiem.

Turpinājās ar preses atbalsta shēmas reformu saistītais likumdošanas darbs. Valdība ar to iepazīstināja 2020. gada jūlijā, un ir plānots, ka nākamais režīms būs tehnoloģiski neitrāls un vienlīdz piemērojams gan drukātajiem, gan tiešsaistes ziņu medijiem. Lai gan ieinteresētās personas atzinīgi novērtēja reformu, tās pauda zināmas bažas par ierobežoto sabiedriskās apspriešanas procesu, paredzēto salīdzinoši nelielo atbalsta summu vienam žurnālistam, kā arī par to, ka nav pietiekami precīzi noteikts, kā tiks traktēti tiešsaistes mediji un jauni vai hibrīdi mediju darbinieku profili (piemēram, tīmekļa satura pārvaldnieki, faktu pārbaudītāji). Preses atbalsta shēmas reformai ir strukturāls raksturs, un par to joprojām notiek diskusijas. Tāpēc šajā stadijā nav zināms, vai tā attieksies arī uz ārštata žurnālistiem.

Joprojām bažas rada žurnālistu piekļuve oficiāliem dokumentiem 74 . Ieinteresētās personas jo īpaši norādīja, ka 2018. gada 14. septembra Likums par pārredzamu un atklātu pārvaldi negatīvi ietekmē žurnālistu profesiju, jo dokumentu iegūšanas procedūra ir ilgstoša. Ieinteresētās personas ir ierosinājušas žurnālistu vajadzībām ieviest paātrinātu procedūru 75 . Šajā sakarā žurnālisti atgādināja, ka Luksemburga joprojām ir viena no dalībvalstīm, kurās presei nav garantēta paātrināta piekļuve informācijai, kas atšķirtos no iedzīvotāju tiesībām piekļūt informācijai, un aicināja valdību ieviest šādu procedūru. Turklāt ieinteresētās personas 76 ir paudušas bažas par iestāžu selektīvo pieeju informācijas izpaušanā. Līdzīgi arī Cilvēktiesību konsultatīvā komisija (Commission consultative des Droits de l'Homme, CCDH) aicināja valdību garantēt žurnālistiem piekļuvi informācijai visās situācijās. Turklāt, kā tika atgādināts, veicot apspriešanos ar ieinteresētajām personām par iepriekš minēto preses atbalsta shēmas reformu 77 , šāda piekļuve informācijai tika iekļauta valdības programmas deklarācijā 2018.–2023. gadam 78 .

Žurnālistu aizsardzības sistēma joprojām ir spēcīga. Kopš 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu Komisija nav saņēmusi nekādas norādes par žurnālistu aizsardzības sistēmas vājināšanos. Šajā sakarā kopš 2015. gada Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platformā 79 nav izveidoti brīdinājumi par Luksemburgu. Lai gan kriminālvajāšana par neslavas celšanu pret medijiem joprojām ir reti sastopama, profesionāļu un NVO vidū joprojām pastāv bažas, ka šādas tiesvedības var tikt izmantotas kā līdzeklis mediju un žurnālistu iebiedēšanai, jo šogad tiesā tika ierosināta jauna lieta 80 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Luksemburga ir vienpalātas 81  parlamentāra demokrātija, kurā tiesību aktu priekšlikumus var iesniegt valdība un parlamenta deputāti. Valsts padome sniedz konsultatīvus atzinumus gan par valdības, gan parlamenta deputātu iesniegtiem tiesību aktu projektiem. Konstitucionālā tiesa rūpīgi pārbauda tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai. Neatkarīgām iestādēm ir svarīga loma līdzsvara un atsvara sistēmā.

Tika ierosināti divi jauni Konstitūcijas grozījumi, lai ieviestu iedzīvotāju tiešu piekļuvi Konstitucionālajai tiesai un racionalizētu noteikumus, kas attiecas uz valsti, valsts vadītāju un valdību. 2020. gada jūnijā iesniegtās pirmās Konstitūcijas pārskatīšanas 82 mērķis ir nodrošināt iedzīvotājiem tiešu piekļuvi Konstitucionālajai tiesai attiecībā uz valdības veiktajiem regulatīvajiem pasākumiem ārkārtas stāvokļa situācijā 83 . Pārskatīšanas mērķis ir aizsargāt pamattiesības. Valsts padome 2021. gada 9. martā sniedza atzinumu par šo pārskatīšanu 84 , paužot viedokli, ka tā neredz vajadzību pēc šādas reformas, ņemot vērā, ka ārkārtas stāvokļa laikā pieņemtajiem regulatīvajiem pasākumiem tāpat piemēro likumības pārbaudi, ko veic tiesnesis 85 . Pēc šā atzinuma saņemšanas parlamentam ir jāapspriežas un jālemj, kā rīkoties, pamatojoties uz saņemtajām piezīmēm un novērtējumu 86 . 2020. gada 17. novembrī iesniegtās otrās Konstitūcijas pārskatīšanas 87 mērķis ir grozījumi attiecībā uz valsts iekārtu 88 , valsts vadītāju 89 , konstitucionālo monarhiju, valdību 90 , attiecībām starp valsti un reliģiskajām kopienām 91 , kā arī pašvaldībām 92 . Šīs pārskatīšanas mērķis ir modernizēt Konstitūciju, racionalizējot agrākos noteikumus par valsti, valsts vadītāju un valdību. Turklāt tā precizētu, ka lielhercoga loma ir simboliska un formāla, savukārt politisko atbildību par lielhercoga aktiem nodrošina valdības locekļi. Valsts padome 2021. gada 9. martā sniedza pozitīvu atzinumu par šo pārskatīšanu 93 , norādot, ka daudzus noteikumus padome jau apstiprinājusi saistībā ar atcelto Konstitūcijas projektu 94 .

Šķiet, ka lēmumu pieņemšanas process ir iekļaujošs, taču ieinteresēto personu ieteikumi bieži netiek ievēroti. Ir paustas bažas par to, cik regulāri un plaši lēmumu pieņemšanas procesā notiek apspriešanās ar ieinteresētajām personām. Visā parastajā likumdošanas procedūrā par katru tiesību akta priekšlikumu obligāti jāsaņem Valsts padomes konsultatīvs atzinums. Turklāt pastāv piecas profesionālās palātas 95 , ar kurām apspriežas, lai saņemtu atzinumus to attiecīgajās kompetences jomās. To atzinumi ir tiesību akta priekšlikuma neatņemama sastāvdaļa, un tie tiek ņemti vērā, izstrādājot grozījumus tiesību akta projektā 96 . Tomēr, lai gan atzinumus var iesniegt arī citas ieinteresētās personas 97 , to ieteikumi ne vienmēr tiek ņemti vērā 98 . Valsts padomes atzinums ir obligāts arī attiecībā uz regulatīvo procedūru, izņemot regulatīvos pasākumus, ko veic ārkārtas stāvokļa laikā, kad šāda atzinuma pieprasīšana nav obligāta 99 . Tāpat ir jālūdz profesionālo palātu atzinums par jebkuru regulatīva pasākuma projektu to attiecīgajā kompetences jomā. Turklāt, ja par normatīvā akta projektu nav notikusi apspriešanās ar kompetentajām profesionālajām palātām, ir paredzētas juridiskas sankcijas 100 . Kas attiecas uz Cilvēktiesību konsultatīvās komisijas (CCDH) lomu regulatīvajā procesā — lai gan valdībai nav pienākuma atbildēt uz CCDH ieteikumiem vai ievērot tos, dažas ieinteresētās personas ziņoja, ka valdība tos reti ņem vērā, jo īpaši Covid-19 pandēmijas laikā 101 . Turklāt joprojām reti notiek arī parlamentāro komiteju apspriešanās ar CCDH likumdošanas procesā. Attiecībā uz citu cilvēktiesību iestāžu (piemēram, tiesībsarga) iesaistīšanu — valdība dažkārt veic apspriešanos divpusēji vai starpministriju cilvēktiesību komitejas ietvaros. Tomēr to viedokļi un ieteikumi reti tiek ņemti vērā 102 .

Lai pieņemtu pasākumus, reaģējot uz Covid-19 pandēmiju, pašlaik tiek izmantotas parastās likumdošanas procedūras. Laikā no 2020. gada 18. marta līdz 2020. gada 24. jūnijam Luksemburgā bija noteikts ārkārtas stāvoklis cīņai ar Covid-19 pandēmiju. Šāds konstitucionālais režīms 103 valdībai sniedza iespēju dažādos jautājumos un ierobežotā laikā pieņemt atbilstošus, nepieciešamus un samērīgus pasākumus. Pēc tam, lai risinātu ar Covid-19 pandēmiju saistītās problēmas, parlaments ir izmantojis parasto likumdošanas procedūru, kurai ir noteikti īsāki termiņi. Neraugoties uz to, ka grozījumi tiek ieviesti paātrinātā kārtībā, parlaments cenšas apspriesties ar ieinteresētajām personām. Tomēr ieinteresētajām personām ir bažas par iekļaušanu apspriešanās procesā, jo īpaši tad, kad tiesību akti tiek pieņemti ļoti ātri 104 , kas bieži ierobežo apspriešanos — tā notiek tikai ar Valsts padomi un profesionālajām palātām 105 .

Tika nodibināts “Cilvēktiesību nams” (House of Human Rights). Iniciatīvu 106 apvienot vienā vietā galvenās neatkarīgās iestādes, kas pilda svarīgas funkcijas pamattiesību aizsardzībā, pabeidza īstenot 2020. gadā. Cilvēktiesību namā ir apvienoti CCDH, Bērnu tiesībsargs un Vienlīdzīgas attieksmes centrs. Cilvēktiesību nama mērķis ir atvieglot iedzīvotāju piekļuvi iestādēm, kas aizsargā pamattiesības, un palielināt sinerģiju starp dažādajām iestādēm. CCDH ir Luksemburgas akreditētā valsts cilvēktiesību iestāde 107 . Bērnu tiesībsarga īpašais uzdevums ir aizsargāt tiesības, kas piemīt ikvienai personai līdz 18 gadu vecumam 108 . Vienlīdzīgas attieksmes centrs ir Luksemburgas līdztiesības iestāde 109 .

Lai gan Covid-19 pandēmija ir ietekmējusi NVO darbu, pilsoniskās sabiedrības telpa Luksemburgā joprojām ir atvērta 110 . Kopš 2020. gada aprīļa Covid-19 pandēmijas dēļ nācās atcelt līdzekļu vākšanas kampaņas, kā arī interešu aizstāvības un izpratnes veicināšanas pasākumus. NVO ziņoja, ka līdztekus biedrošanās pārtraukšanai iestājās arī finansiālas sekas 111 . Tomēr 2020. gada novembrī valdība iepazīstināja ar dažādiem dotāciju projektiem un atbilstības kritērijiem dotācijas saņemšanai 112 .

I pielikums. Avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* To iesūtīto dokumentu saraksts, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams vietnē https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation .

“Rapport d'activité 2020 de la Commission d’accès aux documents” (Dokumentu pieejamības komisijas ziņojums par darbību 2020. gadā) ( https://gouvernement.lu/dam-assets/fr/publications/rapport-activite/minist-etat/cad/rapport-activite-2020-cad.pdf ).

Mediju plurālisma un brīvības centrs (2021), 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments ( https://cmpf.eui.eu/media-pluralism-monitor/mpm-2021 ).

Civicus, “Monitor tracking civic space”, Luksemburga ( https://monitor.civicus.org/country/luzembourg/ ).

Deputātu palāta (Chambre des Députés) (2019), Iekšējais reglaments, 2019. gada redakcija ( https://chd.lu/wps/wcm/connect/public/5abf3456-f398-4259-a831-20788c0f208c/reglementjuli2019.pdf?MOD=AJPERES&ContentCache=NONE&CACHE=NONE&CVID=mOb0p1W&CVID=mOb0p1W ).

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2010), Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2010)12 par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem.

Eiropas Padomes Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platforma — Luksemburga ( https://www.coe.int/en/web/media-freedom/luxembourg ).

Eiropas Padomes Venēcijas komisija (2020), Atzinums Nr. 1002/2020 par steidzamu pagaidu atzinumu par jaunās Bulgārijas konstitūcijas projektu (CDL-AD(2020)035).

Valsts padome (2015), iekšējais reglaments ( https://conseil-etat.public.lu/fr/legislation/reglesdeontologiques.html ).

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020a), Eirobarometra 482. zibensaptauja: “Businesses’ attitudes towards corruption in the EU”.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020b), Eirobarometra 502. speciālaptauja: “Corruption”.

Likumprojekts par 2020. gada 17. jūlija grozījumiem Likumā par Covid-19 pandēmijas apkarošanas pasākumiem: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/pl/20170427 .

ENNHRI (2020), ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Ētikas komiteja (2020), “Avis du comité d'éthique” (22.4.2020.) ( https://gouvernement.lu/dam-assets/systeme-politique/gouvernement/rb-code-deontologie/Avis-du-comite-d-ethique-24042020-.pdf ).

Eiropas Komisija (2020), 2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situācija Luksemburgā.

Eiropas Komisija (2019–2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Pamattiesību aģentūra (2021), “Legal environment and space of civil society organisations in supporting fundamental rights in Luxembourg”.

Ģenerālprokuratūra (2020), 2019. gada pārskats ( https://justice.public.lu/content/dam/justice/fr/publications/rapport-activites-crf/rapport-crf-2019.pdf ).

Lielhercogistes policija (2019), “Code de déontologie de la police” ( https://police.public.lu/fr/publications/2019/code-deontologie-police.html ).

GRECO (2020a), ceturtās novērtēšanas kārtas “Korupcijas novēršana parlamenta deputātu, tiesnešu un prokuroru darbībā” otrais atbilstības starpziņojums par Luksemburgu ( https://rm.coe.int/fourth-evaluation-round-corruption-prevention-in-respect-of-members-of/1680a0424d ).

GRECO (2020b), piektās novērtēšanas kārtas “Korupcijas novēršana un integritātes veicināšana centrālajās valdībās (augstākās izpildvaras funkcijas) un tiesībaizsardzības iestādēs” atbilstības ziņojums par Luksemburgu ( https://rm.coe.int/fifth-evaluation-round-preventing-corruption-and-promoting-integrity-i/1680a04279 ).

Luksemburgas valdība (2018a), Ētikas kodekss ( https://gouvernement.lu/dam-assets/fr/systeme-politique/gouvernement/rb-code-deontologie/Arrete-grand-ducal-du-14-novembre-2014-fixant-les-regles-deontologiques-des-membres-du-Gouvernement-et-leurs-devoirs-et-droits-dans-lexercice-de-la-fo.pdf ).

Luksemburgas valdība (2018b), “Government’s programme declaration for 2018-2023” ( https://gouvernement.lu/en/publications/accord-coalition/programme-gouvernemental.html ).

Luksemburgas valdība (2020a), “Statistiques des jurisdictions et des parquets Année 2019” (Tiesu iestāžu un prokuratūras statistika par 2019. gadu) ( https://justice.public.lu/dam-assets/fr/publications/rapport-activites-judiciaires/Rapports-juridictions-judiciaires-2019.pdf ).

Luksemburgas valdība (2020b), “New practical arrangements for government press conferences” ( https://sip.gouvernement.lu/fr/actualites.gouvernement%2Bfr%2Bactualites%2Btoutes_actualites%2Bcommuniques%2B2020%2B05-mai%2B02-modalites-conferences-presse.html ).

Luksemburgas valdība (2021), Luksemburgas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Luksemburgas valdība, “Financial aid for publishers in the context of the COVID-19 pandemic” ( https://guichet.public.lu/en/entreprises/sectoriel/medias/indemnite-editeurs-publications-covid.html ).

Atzinums Nr. CE 60.217 par projektu Nr. 7575: http://data.legilux.public.lu/file2/2021-03-23/36 . 

Atzinums Nr. CE 60.288 par projektu Nr. 7620: http://data.legilux.public.lu/file2/2021-03-09/38 .

Atzinums Nr. CE 60.469 par projektu Nr. 7700: http://data.legilux.public.lu/file2/2021-03-09/32 .

Parlamenta iekšējais reglaments, 2019. gada redakcija, 61. lpp., 5. pants: https://chd.lu .

Projekts Nr. 6030 — jaunas Konstitūcijas projekts: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/ppc/10000 . 

Projekts Nr. 7323 — Tieslietu padomes organizācijas likumprojekts: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/pl/10455 . 

Projekts Nr. 7575 — Konstitūcijas VI nodaļas (tiesu sistēma) pārskatīšana, pilns projekta teksts: http://data.legilux.public.lu/file2/2021-02-24/23 . 

Projekts Nr. 7575 — Konstitūcijas VI nodaļas (tiesu sistēma) pārskatīšana, pilns projekta teksts, jauni grozījumi 2021. gada 23. februārī: http://data.legilux.public.lu/file2/2021-02-24/23 . 

Projekts Nr. 7575 — Konstitūcijas VI nodaļas (tiesu sistēma) pārskatīšana: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/ppc/20130254 . 

Projekts Nr. 7620 — Konstitūcijas 32. panta pārskatīšanas projekts: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/ppc/20130257 .

Projekts Nr. 7700 — Konstitūcijas I, III, V, VII, IX, X, XI un XII nodaļas pārskatīšana: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/ppc/20130258 . 

Projekts Nr. 7777 — priekšlikums pārskatīt Konstitūcijas IV un V.bis nodaļu: http://legilux.public.lu/eli/etat/projet/ppc/20130260.

Organizācija “Reportieri bez robežām”, pasaules preses brīvības indekss: https://rsf.org/en/ranking .

Transparency International (2021), 2020. gada korupcijas uztveres indekss.

II pielikums. Luksemburgas apmeklējums

Komisijas dienesti 2021. gada martā rīkoja virtuālas sanāksmes ar šādām iestādēm:

·Deputātu palāta (parlaments)

·Korupcijas novēršanas komiteja (COPRECO)

·Cilvēktiesību konsultatīvā komisija (CCDH)

·Valsts padome

·Ētikas komiteja

·Finance & Human Rights

·Groupement des magistrats Luxembourgeois

·Luksemburgas Žurnālistu apvienība (ALJP)

·Luksemburgas mediju regulators (ALIA)

·Kultūras ministrija

·Ārlietu ministrija

·Iekšlietu ministrija

·Tieslietu ministrija

·Valsts pārvaldes ministrija

·Ombuds

·Lielhercogistes policija

·StopCorrupt

·Augstākā tiesa

·Dokumentu pieejamības komisija

·Luksemburgas Advokātu asociācija

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Reproduktīvo tiesību centrs

·CIVICUS

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas Baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un mediju brīvības centrs

·Eiropas Pilsoņu forums

·Eiropas Žurnālistu federācija

·Eiropas partnerība demokrātijas jomā

·Eiropas Jaunatnes forums

·Front Line Defenders

·Human Rights House Foundation 

·Human Rights Watch 

·ILGA Eiropas nodaļa

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas Eiropas tīkls (IPPF EN)

·Starptautiskais Preses institūts

·Nīderlandes Helsinku komiteja

·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·Philanthropy Advocacy

·Protection International 

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International ES nodaļa

(1)      Jurista profesijas likuma (1991. gada 10. augusts) 12.–15. pants.

(2)      Jurista profesijas likuma (1991. gada 10. augusts) 16.–19. pants.

(3)      Jurista profesijas likuma (1991. gada 10. augusts) 20.–23. pants.

(4)      Jurista profesijas likuma (1991. gada 10. augusts) 24.–25. pants.

(5)      44. un 46. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Priekšstatu par tiesu varas neatkarības līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu varas neatkarību kā diezgan lielu un ļoti lielu uztver mazāk nekā 30 % respondentu), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(6)      2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(7)      Projekts Nr. 6030 — jaunas Konstitūcijas projekts.

(8)      Projekts Nr. 7575 — Konstitūcijas VI nodaļas (tiesu sistēma) pārskatīšana.

(9)      Projekts Nr. 7575, 90. pants.

(10)      Augstākās tiesas priekšsēdētājs, Administratīvās apelācijas tiesas priekšsēdētājs, ģenerālprokurors.

(11)      Abu advokātu asociāciju norīkots.

(12)      Projekts Nr. 7323 — Tieslietu padomes organizācijas likumprojekts.

(13)      Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12, 26.–27. punkts. Sk. arī Venēcijas komisijas Atzinumu CDL-AD(2020)035, 44. punktu.

(14)      55. attēls, 2020. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Ja tiek dots īpašs rīkojums kriminālvajāšanas uzsākšanai, tam jābūt pamatotam un izdotam rakstiski, un tiesvedības dalībniekiem ir piekļuve šim rīkojumam.

(15)      Sk. 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, sadaļu par tiesiskuma situāciju Luksemburgā, 3. lpp. Šķiet, ka spēkā esošās tiesiskās garantijas un pašreizējā prakse mazina prokuratūras autonomijas apdraudējumu.

(16)      Jau atceltajā projektā Nr. 6030 par jaunas Konstitūcijas projektu bija iekļauta prokuratūras neatkarība. 2020. gada maija jaunajā projektā Nr. 7575 par Konstitūcijas pārskatīšanu prokuratūras neatkarība nav iekļauta.

(17)      Projekts Nr. 7575 — jauni grozījumi 2021. gada 23. februārī.

(18)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā. (piem., Groupement des magistrats luxembourgeois, prokuratūra). Tieslietu ministra pilnvaras ir pamatotas ar Kriminālprocesa kodeksa 19. pantu.

(19)      Informācija saņemta no Luksemburgas iestādēm.

(20)      Valsts padome kritizēja grozījumus par to, ka tajos nav nepārprotami nodrošināta funkcionālā neatkarība un nav minēts, ka Tieslietu ministrijas norādījumiem kriminālpolitikas jomā jābūt “vispārīgiem”. Atzinums Nr. CE 60.217 par projektu Nr. 7575.

(21)      Projekts Nr. 6030 — jaunas Konstitūcijas projekts.

(22)      Sk. divus 2020. gada 20. jūnija likumus — http://legilux.public.lu/eli/etat/leg/loi/2020/06/20/a542/consolide/20201222 ; http://legilux.public.lu/eli/etat/leg/loi/2020/06/20/a523/consolide/20201125  

(23)      Luksemburgas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 5. lpp.

(24)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā. (piem., Groupement des Magistrats Luxembourgeois; Augstākā tiesa).

(25)      Vienīgie divi pieejamie tiešsaistes rīki, kurus varētu izmantot no mājām, ir sistēma, kas parāda, kad lieta ir tikusi iesniegta, un publiska datu bāze, kas ļauj piekļūt anonimizētiem lēmumiem un ir pieejama ikvienam, tostarp iedzīvotājiem.

(26)      23. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(27)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā (piem., Tieslietu ministrija).

(28)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā (piem., Tieslietu ministrija).

(29)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā (Groupement des magistrats luxembourgeois).

(30)      2016., 2017., 2018., 2019., 2020., 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(31)      14. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(32)      11. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(33)      5., 8., 9., 13. un 15. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(34)      Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indekss (2021), 2.–3. lpp. Priekšstatu par korupcijas līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 79), salīdzinoši zems (79–60), salīdzinoši augsts (59–50), augsts (mazāk nekā 50).

(35)      2015. gadā rezultāts bija 85, bet 2020. gadā — 80. Ja pēdējos piecos gados rezultāts mainās par vairāk nekā pieciem punktiem, uzskatāms, ka tas ievērojami palielinās/samazinās, ja izmaiņas ir četru līdz piecu punktu robežās, — uzlabojas/pasliktinās, bet, ja izmaiņas ir viena līdz trīs punktu robežās, — ir salīdzinoši stabils.

(36)      Eirobarometra dati attiecībā uz priekšstatu par korupciju un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākais datu kopums ir Eirobarometra 502. speciālaptauja (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(37)      Luksemburgas valdība (2020), “Statistiques des jurisdictions et des parquets Année 2019” (“Tiesu iestāžu un prokuratūras statistika par 2019. gadu”).

(38)      Informācija saņemta no prokuratūras Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(39)      Sk. iepriekšējo atsauci.

(40)      Sk. iepriekšējo atsauci.

(41)      Sk. iepriekšējo atsauci. Finanšu izlūkošanas vienības ikgadējā statistika nenorāda ārvalstu amatpersonu kukuļošanas gadījumu skaitu. Jaunākais pieejamais gada pārskats ir par 2019. gadu. Ģenerālprokuratūra (2020), 2019. gada pārskats.

(42)      Informācija saņemta no COPRECO Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(43)      Sk. iepriekšējo atsauci.

(44)      Viens kodekss attiecas uz parlamenta deputātiem, otrs — uz valdības locekļiem, trešais — uz Valsts padomi un ceturtais — uz Lielhercogistes policiju.

(45)      Valdības ētikas kodeksa 11. un 12. pants.

(46)      Saskaņā ar 11. pantu bijušajiem ministriem ir aizliegts izmantot vai izpaust informāciju, kas nav publiski pieejama. Šis noteikums ir atzīts par grūti piemērojamu, jo ir ļoti grūti nošķirt informāciju, kas kļuvusi publiski pieejama, no tās, kas joprojām ir konfidenciāla.

(47)      Ētikas komiteja (2020), “Avis du comité d'éthique” (“Ētikas komitejas atzinums”) (22.4.2020.).

(48)      GRECO ceturtā novērtēšanas kārta (2020), Otrais atbilstības starpziņojums — Luksemburga.

(49)      Parlamenta oficiālā tīmekļa vietne, Parlamenta iekšējais reglaments, 2019. gada redakcija, 61. lpp., 5. pants.

(50)      GRECO piektā novērtēšanas kārta (2020), Atbilstības ziņojums.

(51)      Politisko partiju finansēšanas likums, 9. panta 4. punkts.

(52)      Politisko partiju finansēšanas likums, 17. pants.

(53)      Politisko partiju finansēšanas likums, 12. pants.

(54)      Loi du 14 septembre 2018 relative à une administration transparente et ouverte (2018. gada 14. septembra Likums par pārredzamu un atklātu pārvaldi).

(55)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(56)      2018. gada 14. septembra likuma 1. pantā ir noteikts: “Les personnes physiques et les personnes morales ont un droit d’accès aux documents.”

(57)      Tās locekļi ir: tiesnesis, kurš tiek iecelts arī par priekšsēdētāju, premjerministra pārstāvis, Valsts datu aizsardzības komisijas pārstāvis, Luksemburgas pilsētu un pašvaldību sindikāta Syvicol pārstāvis, Informācijas un preses dienesta (Service information et presse, SIP) pārstāvis.

(58)      Luksemburgas valdība (2021), “Rapport d'activité 2020 de la Commission d’accès aux documents” (“Dokumentu pieejamības komisijas 2020. gada darbības pārskats”).

(59)      Informāciju Luksemburgas apmeklējuma laikā sniedza Dokumentu pieejamības komisija.

(60)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā (piem., Commission d’accès aux documents).

(61)      Lielhercogistes policija (2019), “Code de déontologie de la police” (“Policijas ētikas kodekss”). Saskaņā ar valsts apmeklējuma laikā iegūto informāciju 2020. gadā pa iekšējās ziņošanas kanāliem tika saņemts tikai viens pieprasījums.

(62)      Informācija saņemta no COPRECO Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(63)      Luksemburgas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 11. lpp.

(64)      Informācija saņemta no Lielhercogistes policijas Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(65)      Informācija saņemta no Lielhercogistes policijas Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(66)      Neraugoties uz kopējā rezultāta pieaugumu, organizācijas “Reportieri bez robežām” (RSF) 2021. gada pasaules preses brīvības indeksā Luksemburga ir noslīdējusi par trim pozīcijām zemāk — tagad tā atrodas 20. vietā salīdzinājumā ar 17. vietu 2020. gadā. Luksemburga ieņem 11. vietu starp 27 ES dalībvalstīm. Tās kritums rangā varētu būt saistīts ar kopējo rezultātu pieaugumu citās valstīs.

(67)      Elektronisko mediju likums.

(68)      Papildu informācija: http://data.legilux.public.lu/eli/etat/leg/rect/2013/11/14/n1/jo.

(69)      2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, ziņojums par Luksemburgu, 14. lpp.

(70)      Šie divi faktori kopā varētu negatīvi ietekmēt mediju plurālisma situāciju. Skatīt 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumu, kurā uzsvērts, ka audiovizuālajā un tiešsaistes nozarē dominē viena uzņēmumu grupa, bet drukātajā presē — divas grupas. Tajā norādīts arī uz ārvalstu televīzijas kanālu plašu patēriņu. Skatīt 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instrumenta ziņojumu par Luksemburgu, 11. un 12. lpp.

(71)      Association luxembourgeoise des journalistes professionnels un Conseil national de la presse — ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 235.–236. lpp.

(72)      2020. gada 18. martā preses konferences tika pilnībā digitalizētas, un tā tas turpinājās līdz maija otrajai nedēļai. Luksemburgas valdība (2020), “New practical arrangements for government press conferences”.

(73)      Luksemburgas valdība, “Financial aid for publishers in the context of the COVID-19 pandemic”.

(74)      2020. gada ziņojums par tiesiskumu, valsts sadaļa par tiesiskuma situāciju Luksemburgā, 8. lpp.

(75)      2021. gada aprīlī Luksemburgas Profesionālo žurnālistu asociācija (ALJP) uzsāka kampaņu par Preses likuma papildināšanu ar pantu, kas uzliktu iestādēm pienākumu noteiktā termiņā sniegt informāciju medijiem. Žurnālisti un viņu organizācijas jau kopš 2004. gada Vārda brīvības likuma pieņemšanas ir iestājušies par nostiprinātu piekļuvi informācijai un pārredzamību. Pašlaik piekļuve informācijai ir ietverta 2018. gada likumā par “atklātu un pārredzamu pārvaldi”, kas izstrādāts ikvienam sabiedrības loceklim un neparedz ar likumu noteiktas tiesības uz informāciju tieši žurnālistiem. Sk. arī ENNHRI sniegto informāciju 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 235. lpp.

(76)      Sk. organizācijas “Reportieri bez robežām”, 2020. gada pasaules preses brīvības indeksu.

(77)      “Projet de loi relatif à un régime d'aides en faveur du journalisme professionnel et abrogeant la loi modifiée du 3 août 1998 sur la promotion de la presse écrite” — l'Association luxembourgeoise des journalistes professionnels atzinums.

(78)      Luksemburgas valdība (2018), “Government’s programme declaration for 2018-2023”, 24. lpp. https://gouvernement.lu/en/publications/accord-coalition/programme-gouvernemental.html

(79)      Eiropas Padome, Žurnālistikas aizsardzības un žurnālistu drošības veicināšanas platforma — Luksemburga.

(80)      Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā (piem., ALJP).

(81)      Parlamentu veido Deputātu palāta.

(82)      Projekts Nr. 7620 — Konstitūcijas 32. panta pārskatīšanas projekts.

(83)      Konstitūcijas 32. panta 4. punkts.

(84)      Atzinums Nr. CE 60.288 par projektu Nr. 7620.

(85)      Sk. Konstitūcijas 32. panta 4. punktu, 95. un 95.ter pantu — Konstitucionālās tiesas īpašais uzdevums ir kontrolēt likumu atbilstību Konstitūcijai, savukārt normatīvo aktu jurisdikcijas kontrole tiešas prasības gadījumā ir administratīvās tiesas tiesneša, bet blakus kontroles gadījumā — jebkura tiesneša kompetencē.

(86)      Parlaments var ierosināt papildu grozījumus, lai saskaņotu tekstu ar Valsts padomes atzinumu, izlemt turpināt reformu neatkarīgi no atzinuma, kā arī neturpināt reformu.

(87)      Projekts Nr. 7700 — Konstitūcijas I, III, V, VII, IX, X, XI un XII nodaļas pārskatīšana.

(88)      Piemēram, projekta teksta I nodaļā ir apkopoti dažādi noteikumi, kas pašlaik atrodas izklaidus citās Konstitūcijas teksta vietās. Turklāt ar to Konstitūcijā ir skaidri nostiprināts tiesiskuma jēdziens.

(89)      Piemēram, projekta teksta III nodaļā ir apkopoti visi noteikumi, kas attiecas uz lielhercogu, izņemot tos, kas attiecas uz parlamentu. Turklāt formālās pilnvaras, kas ar jauno tekstu tiek piešķirtas valsts vadītājam, var īstenot tikai ar atbildīgā ministra parakstu.

(90)      Piemēram, projekta teksta V nodaļā ir apstiprināta valdības institucionālā vieta parlamentārajā demokrātijā. Tas atbilst parlamentāro tiesību monisma teorijai, saskaņā ar kuru vienīgais nosacījums valdības pastāvēšanai ir vairākuma atbalsts Deputātu palātā, pat ja valdības locekļu iecelšana notiek ar lielhercoga dekrētu.

(91)      Piemēram, ar projekta teksta VII nodaļu tiek ieviesti trīs vadošie principi attiecībās starp valsti un baznīcu un reliģiskajām kopienām: baznīcas un reliģiskās kopienas ir nošķirtas no valsts; attiecības starp baznīcām un reliģiskajām kopienām un valsti tiks regulētas ar likumu; ar likumu var noteikt arī to konvenciju pamatiezīmes, kas tiks noslēgtas starp valsti un baznīcām un reliģiskajām kopienām.

(92)      Piemēram, projekta teksta IX nodaļā ir noteikts konstitucionālais režīms, saskaņā ar kuru darbojas pašvaldības. Tā skar tādus jautājumus kā pašvaldību finanses, regulatīvās pilnvaras un pašvaldību uzņēmumu izveidi.

(93)      Atzinums Nr. CE 60.469 par projektu Nr. 7700.

(94)      Ņemot vērā lēmumu neturpināt iepriekšējo konstitucionālo reformu, kas ilga no 2009. līdz 2019. gadam, pašlaik netiek apspriesta tiesībsarga institūcijas nostiprināšana konstitucionālā līmenī. Kā skaidrots jau iepriekš, pašreizējā pieeja ir ieviest mērķtiecīgas pārskatīšanas par konkrētiem jautājumiem; šajā kontekstā tiesībsarga reformu varētu ieviest atkārtoti. 2021. gada 29. jūnijā parlamentā tika iesniegta jauna Konstitūcijas pārskatītā versija. Tajā galvenā uzmanība ir pievērsta parlamenta lomai, un tās mērķis ir šo lomu stiprināt. Teksts tagad tiks nosūtīts Valsts padomei atzinuma sniegšanai, kā arī nodots sabiedriskajai apspriešanai. Skatīt projektu Nr. 7777 — priekšlikums pārskatīt Konstitūcijas IV un V.bis nodaļu.

(95)      Chambre des salariés; Chambre des fonctionnaires et employés publics; Chambre d'agriculture; Chambre de commerce; Chambre des métiers.

(96)      Šādu atzinumu pieprasīšana parlamentam ir obligāta, bet to saņemšana nav obligāta. Turklāt neapspriešanās ar šīm organizācijām nav šķērslis tiesību akta likumībai. Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(97)      Piemēram, CCDH, tiesībsargs, nevalstiskās organizācijas (pilsoniskās sabiedrības organizācijas), citas profesionālās organizācijas ārpus profesionālajām palātām, ar kurām jau ir notikušas apspriešanās.

(98)      Parlaments var saņemt viedokļus no ieinteresētajām personām, un, ja tie ir saistīti ar konkrētu lietu, tie tiek nosūtīti attiecīgajām komitejām. Informācija saņemta Luksemburgas apmeklējuma laikā. Sk. arī ENNHRI sniegto informāciju 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 235. lpp.

(99)      2017. gada 16. jūnija Valsts padomes organizācijas likuma 1. panta 1. punkts — valdība lemj, vai ir vai nav nepieciešams Valsts padomes atzinums. Tas apstiprinājās arī Luksemburgas apmeklējuma laikā.

(100)      Tādējādi apspriešanās ar attiecīgajām profesionālajām palātām ir priekšnoteikums lielhercoga noteikumu vai ministra noteikumu likumībai.

(101)      Piemēram, ir ņemti vērā ļoti nedaudzi CCDH ieteikumi attiecībā uz Covid-19 likumiem (2020. gadā tika sniegti 10 atzinumi, bet līdz informācijas sniegšanai 2021. gadā — 4 atzinumi). ENNHRI sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 235. lpp., kas attiecas uz 2020. un 2021. gadu.

(102)      Sk. iepriekšējo atsauci.

(103)      Luksemburgas Konstitūcijas 32. panta 4. punkts.

(104)      Bieži vien nedēļas laikā pēc ierosināšanas.

(105)      Piemēram, likumprojekts par 2020. gada 17. jūlija grozījumiem Likumā par Covid-19 pandēmijas apkarošanas pasākumiem.

(106)      Iniciatīva tika sākta 2007.–2008. gadā.

(107)      Tā sniedz atzinumus un ieteikumus par jautājumiem, kas saistīti ar pamattiesībām, vai nu pēc savas iniciatīvas, vai pēc valdības pieprasījuma. Plašāku informāciju sk. 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu valsts sadaļā par tiesiskuma situāciju Luksemburgā, 9. lpp. Sk. arī https://ganhri.org/membership/.

(108)      Tas izskata sūdzības, sniedz ieteikumus, kā labāk aizsargāt un sekmēt bērnu tiesības, un konsultē par bērnu tiesību īstenošanu. Papildu informācija: http://ork.lu/index.php/fr/missionsork .

(109)      Tā mērķis ir sekmēt, analizēt un uzraudzīt vienlīdzīgu attieksmi pret visām personām bez diskriminācijas to rases, etniskās izcelsmes, dzimuma, seksuālās orientācijas, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes vai vecuma dēļ. Papildu informācija: https://equineteurope.org/what-are-equality-bodies/european-directory-of-equality-bodies/ un https://cet.lu/missions/ .

(110)      Sk. 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, valsts sadaļu par tiesiskuma situāciju Luksemburgā, 9. lpp. Sk. arī CIVICUS piešķirto reitingu. Reitingi tiek iedalīti šādās piecās kategorijās: atvērta, ierobežota, traucēta, apspiesta un noslēgta pilsoniskās sabiedrības telpa.

(111)      CLAE (2020), “Enquête sur les difficultés associatives liées à la pandémie du Covid-19 au Luxembourg” (“Ar Covid-19 pandēmiju saistīto biedrošanās apgrūtinājumu izvērtēšana Luksemburgā”), 2020. gada maijs.

(112)      CLAE (2020), “Ministère de la culture : quel soutien financier pour les associations?” (“Kultūras ministrija: kādu finansiālo atbalstu apvienībām?”), 2020. gada 26. novembris.