EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 20.7.2021

SWD(2021) 716 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

2021. gada ziņojums par tiesiskumu







Valstu sadaļa - tiesiskuma situācija Itālijā

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

2021. gada ziņojums par tiesiskumu - Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā

{COM(2021) 700 final} - {SWD(2021) 701 final} - {SWD(2021) 702 final} - {SWD(2021) 703 final} - {SWD(2021) 704 final} - {SWD(2021) 705 final} - {SWD(2021) 706 final} - {SWD(2021) 707 final} - {SWD(2021) 708 final} - {SWD(2021) 709 final} - {SWD(2021) 710 final} - {SWD(2021) 711 final} - {SWD(2021) 712 final} - {SWD(2021) 713 final} - {SWD(2021) 714 final} - {SWD(2021) 715 final} - {SWD(2021) 717 final} - {SWD(2021) 718 final} - {SWD(2021) 719 final} - {SWD(2021) 720 final} - {SWD(2021) 721 final} - {SWD(2021) 722 final} - {SWD(2021) 723 final} - {SWD(2021) 724 final} - {SWD(2021) 725 final} - {SWD(2021) 726 final} - {SWD(2021) 727 final}

I.Tiesu sistēma

Tiesu sistēmas struktūra ir noteikta Konstitūcijā 1 , kurā nostiprināta arī tās neatkarība un autonomija 2 . Konstitucionālās tiesas kompetencē ir izšķirt strīdus par tiesību aktu atbilstību Konstitūcijai 3 . Vispārējās jurisdikcijas tiesām ir jurisdikcija civillietās un krimināllietās, un tās organizētas sistēmā triju instanču līmeņos. Pirmo līmeni veido miertiesas, vispārējās jurisdikcijas tiesas un jauniešu lietu tiesas. Otro un trešo līmeni veido attiecīgi apelācijas tiesas un Augstā kasācijas tiesa. Administratīvā tiesvedība ir organizēta pirmās un otrās instances tiesās. Jurisdikcija grāmatvedības jautājumos ir piekritīga Revīzijas palātai (ar reģionālo un centrālo palātu). Par nodokļu jautājumiem atbildīgas ir nodokļu tiesas pirmajā un otrajā instancē un Augstā kasācijas tiesa visaugstākajā līmenī. Prokuratūras 4 struktūra atspoguļo tiesu struktūru. Itālija ir iesaistīta Eiropas Prokuratūrā. Saskaņā ar tiesu iestāžu vienotības principu vispārējās jurisdikcijas tiesu tiesneši un prokurori visi ir izmeklētājtiesneši, viņiem ir kopīga karjeras struktūra, un tos pārvalda Augstā tiesu iestāžu padome (Consiglio Superiore della Magistratura — CSM). Administratīvo, grāmatvedības un nodokļu lietu izmeklētājtiesnešiem ir savas pašpārvaldes struktūras. Valsts advokātu padome ir neatkarīga pašpārvaldes struktūra, kuras izveide noteikta ar likumu.

Neatkarība

Tiesu varas neatkarības uztveres līmenis Itālijā saglabājās zems. Neskatoties uz nelielu pieaugumu kopš pagājušā gada, tikai 34 % no plašākas sabiedrības uzskata, ka tā ir “diezgan vai ļoti liela”. Uzņēmumu vidū ir vērojams jauns samazinājums, kas apstiprina pēdējo 2 gadu lejupejošo tendenci, un tagad tikai 29 % uzskata, ka tiesu varas neatkarība ir “diezgan vai ļoti liela” 5 . Pēdējo piecu gadu laikā tiesu varas neatkarības uztveres līmeni bijis konsekventi zems.

Likumprojekts attiecībā uz problēmām, ar kurām saskaras Augstā tiesu iestāžu padome (CSM), tostarp veidu, kādā padomes locekļi tiek ievēlēti, joprojām tiek apspriests parlamentā. Augstā tiesu iestāžu padome saskārās ar vairākām problēmām saistībā ar tās locekļu pārstāvību un iecelšanai augstos tiesu varas amatos paredzētās procedūras pārredzamību 6 . Valdības 2020. gada augustā ierosinātā likumprojekta mērķis ir nodrošināt CSM locekļu neatkarību 7 no profesionālajām asociācijām, tostarp mainot tās locekļu ievēlēšanas noteikumus un veicinot padomes locekļu daudzveidību teritoriālās izcelsmes un dzimumu līdztiesības ziņā. Turklāt likumprojekta mērķis ir arī noteikt stingrāku robežu starp tiesu un politiskajām funkcijām 8 . 2021. gada aprīlī CSM sniedza vairākus atzinumus 9 par likumprojektu, atzīmējot pozitīvos elementus (piemēram, tiesu varas amatu 10 , tostarp prokuratūras, organizāciju, iecelšanai augstos amatos paredzētās procedūras lielāku pārredzamību 11 un dažus noteikumus, kas saistīti ar profesionālās vērtēšanas procedūru izmeklētājtiesnešiem 12 ). Tā arī pauda noteiktas bažas, jo īpaši attiecībā uz vēlēšanu sistēmu, kur CSM uzsvēra mazākuma marginalizācijas risku, Tieslietu ministrijas rīcības brīvību veidot vēlēšanu kolēģijas pirms vēlēšanām un iespējamo plurālisma samazināšanos tiesu iestāžu locekļu vidū 13 . Attiecībā uz disciplināro režīmu CSM norādīja uz jauno disciplināro pārkāpumu neskaidrības risku 14 . 2021. gada 26. martā GRECO 15 pieņēma otro atbilstības ziņojumu, kurā tika aplūkota izmeklētājtiesnešu tieša līdzdalība politiskajā dzīvē. Neskatoties uz likumprojekta panākto progresu, ieteikums tika novērtēts kā tikai daļēji īstenots, jo likumprojekts vēl nav pieņemts 16 . 2021. gada martā tieslietu ministrs 17 parlamentam iesniedza jaunas politikas vadlīnijas tiesiskuma jomā 18 . Ir svarīgi, lai šajās reformās tiktu ņemti vērā Eiropas Padomes ieteikumi attiecībā uz Tiesu iestāžu padomi, tostarp tās locekļu atlasi 19 , kā arī izmeklētājtiesnešu statusu, karjeru, atbildību un disciplināro režīmu 20 . Itālija šajā sakarā sadarbojas ar Eiropas Padomi.

Ir īstenoti papildu pasākumi profesionālās godprātības jomā pastāvošo problēmu risināšanai 21 . CSM turpināja ieviest noteikumus, kuru mērķis ir veicināt pārredzamību un sasniegumos balstītu iecelšanu augstos amatos 22 . Turklāt, lai vēl vairāk stiprinātu tiesu varas neatkarību, CSM īstenoja pasākumus detalizētu noteikumu izstrādei izmeklētājtiesnešiem attiecībā uz informācijas par aktīviem izpaušanu un sistemātisku kontroli, ko GRECO atzinīgi novērtēja 23 . CSM ir arī uzsākusi vairākas disciplinārlietas 24 , un, apsverot nākotnes profesionālos novērtējumus un iecelšanu vadošos amatos 25 , papildus ņem vērā jebkādas problēmas profesionālās godprātības jomā, kas 2020. gadā konstatētas kriminālizmeklēšanas gaitā, kā rezultātā CSM pieci locekļi atkāpās 26 . Turklāt Valsts izmeklētājtiesnešu asociācija ir sākusi piemērot disciplinārsodus saviem biedriem izmeklētājtiesnešu ētikas kodeksa pārkāpumu gadījumā 27 .

Kvalitāte

Tiek palielināti cilvēkresursi, kā arī tiek plānota turpmāka tiesu un administratīvā personāla pieņemšana darbā. Pēc CSM atzinuma 28 2020. gada septembrī Tieslietu ministrija 29 sadalīja papildu 600 izmeklētājtiesnešu amatus starp augstākajām tiesām un prokuratūru (70 vienības), pirmās un otrās instances tiesām (422 vienības) un elastīgo iestāžu darba grupu 30 (176 vienības), un 2021. gada martā stažēšanos uzsāka jauni darbinieki (285 izmeklētājtiesneši). Pēc pirmās apturēšanas Covid-19 pandēmijas dēļ konkursi tagad ir atsākti 31 . Vairāk nekā 2000 administratīvā personāla darbinieku pieņemšana darbā 2020. un 2021. gadā tika veikta, izmantojot digitalizētas procedūras 32 . Pēc 2020. gada ziņojuma par tiesiskumu, kurā tika minēts, ka cilvēkresursi ir īpašs izaicinājums Itālijā, kas ietekmē tiesu sistēmas efektivitāti, valdība ir paredzējusi ārkārtas pasākumus 33 , lai stiprinātu Tiesu biroju 34 , kurā administratīvais un tiesu personāls sadarbosies sinerģijā, izmantojot pārskatītus organizatoriskos moduļus 35 . Šie pasākumi paredz uz noteiktu laiku — uz trim gadiem — pieņemt darbā 36 aptuveni 16 500 tiesību, ekonomikas, uzņēmējdarbības un politikas zinātņu absolventus, lai nodrošinātu izmeklētājtiesnešiem tehnisko atbalstu 37 , kā arī 1600 jaunos absolventus, 750 specializēto un 3000 vispārizglītojošo vidusskolu absolventus tiesu varas atbalstam un Tieslietu ministrijas projektu, piemēram, procesu digitalizācijas un reformu, uzraudzībai. Daļa no šā jaunpieņemtā personāla tiks norīkota Augstajā kasācijas tiesā civillietu palātu, tostarp to, kuras nodarbojas ar nodokļu lietām, reorganizācijai. Attiecībā uz administratīvo tiesvedību jānorāda, ka joprojām ir daudz brīvu vakanču, jo īpaši pirmās instances tiesnešiem. Tomēr 2021. gada februārī ir publicēta jauna procedūra 40 tiesnešu pieņemšanai darbā (paplašinot vēlāk līdz 60) un plānots palielinājums par 130 administratīvajām amata vietām 38 . Paredzēta arī jauna darbinieku pieņemšana 39 administratīvās tiesvedības jomā tiesu iestāžu stiprināšanai, digitalizācijas uzlabošanai un projektu darbības pārraudzībai. Neizskatīto lietu uzkrāšanās un tiesvedības ilguma 40 samazināšanai paredzēto jauno pasākumu mērķis ir ieviest ilglaicīgu ieteikumu valstij attiecībā uz tiesu sistēmas efektivitāti 41 .

Tiesu sistēmas digitalizācija turpina uzlaboties civillietu un administratīvo lietu tiesās, savukārt krimināltiesību jomā joprojām pastāv problēmas 42 . Pirmās un otrās instances civillietu tiesu procesu digitalizācija ir pabeigta 43 , un tā ir uzsākta Kasācijas tiesā (civillietu nodaļa) 44 un Miertiesā 45 . Tomēr progress ir mazāks krimināllietu tiesvedībā 46 , kur to paredzēts sākt līdz 2021. gada maija beigām. Pirmajā solī ir paredzēts digitalizēt reģistru, ko izmanto noklausīšanās procedūrai. Attiecībā uz administratīvo tiesvedību jānorāda, ka Covid-19 pandēmijas laikā tika panākts papildu progress administratīvā procesa digitalizācijā, izmantojot attālinātas sēdes 47 . Papildus Augstās tiesas civillietu un krimināllietu nolēmumiem 48 tiešsaistes piekļuve pirmās un otrās instances nolēmumiem attīstās lēnām, un to paredzēts pabeigt līdz 2023. gadam tikai attiecībā uz nolēmumiem civillietās 49 . Turpinās digitālo uzlabojumu ieviešana, lai palielinātu tiešsaistes pakalpojumus tiesu iestādēs, atjauninot e-pakalpojumu portālu, PEC reģistrus un e-maksājumus, kā arī uzlabotu piekļuvi noteiktiem pakalpojumiem, izmantojot SPID, valsts dienesta karti un elektronisko ID karti. Attālinātais darbs Covid-19 pandēmijas laikā paātrināja attālinātas piekļuves ieviešanu dažos reģistros (civillietas, sekundāra jurisdikcija un darba strīdi pirmajā un otrajā instancē 50 ). Turklāt ir paredzēts atbilstošs apmācību apjoms IT prasmju pilnveidei vadītājiem, kā arī pastāvīgajiem un pagaidu darbiniekiem, kas pieņemti darbā digitalizācijas atbalstam un neizskatīto lietu uzkrāšanās novēršanai 51 . Attiecībā uz civilprocesa likumprojektu jānorāda, ka valdība ir sagatavojusi grozījumus teksta projektā, lai risinātu ar efektivitāti saistītās problēmas, tostarp ceļot tiesu sistēmu digitalizācijas līmeni 52 , un tas pēc pabeigšanas tiks nosūtīts parlamentam.

Joprojām noris nodokļu lietu tiesu reforma. Tieslietu ministrijas un Ekonomikas un finanšu ministrijas izveidotajai ekspertu komisijai līdz 2021. gada 30. jūnijam jāpabeidz darbs nodokļu lietu tiesu reformas sagatavošanai pirmajā un otrajā instancē 53 . Reformas mērķis ir arī samazināt lielo ienākošo lietu skaitu Augstajā tiesā 54 . Turklāt, lai izpildītu GRECO ieteikumu 55 , Nodokļu tiesas prezidentūras padome veica vairākas profilakses, uzraudzības un izpildes darbības, lai uzlabotu fiskālo tieslietu iestāžu darbinieku profesionalitāti un profesionālo godprātību, kā arī apmācību un turpmāku digitalizāciju.

Likumā plānots iekļaut esošos standartus tiesas nolēmumu kvalitātes uzlabošanai. Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 56 , šie standarti šobrīd ir ietverti saprašanās memorandā starp CSM un Valsts advokātu asociāciju, un to mērķis ir uzlabot tiesas nolēmumu skaidrību un kodolību. Valdība ir sagatavojusi grozījumus šo standartu iekļaušanai likumprojektos civilprocesu jomā 57 .

Paredzētais digitalizēto pakalpojumu pieaugums attālinātajos birojos varētu vēl vairāk uzlabot tiesu iestāžu pieejamību. Kā norādīts 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Tieslietu ministrija īsteno attālināto biroju projektu, kura mērķis ir uzlabot piekļuvi tiesām, nodrošinot tiesu pakalpojumus tuvāk iedzīvotājiem. Attālinātie biroji 58 šobrīd ir izveidoti četrpadsmit reģionos no divdesmit, un tie spēj piedāvāt viendabīgus pakalpojumus, kas galvenokārt ir paredzēti neaizsargātajām grupām, pastiprināti iesaistot vietējās varas iestādes un izmantojot digitalizētus rīkus 59 (piemēram, elektronisko dokumentu nosūtīšana tiesu iestādēm un piekļuve informācijai, kas saistīta ar neizskatītajiem procesiem, izmantojot digitālo platformu).

Efektivitāte

Tiesvedības ilgums joprojām ir nopietna problēma 60 . Neraugoties uz to, ka civillietu jomā paaugstinātais lietu pabeigšanas koeficients jau pārsniedz 100 % 61 , aprēķinātais laiks, kas vajadzīgs civillietu un komerclietu izskatīšanai, joprojām ir ļoti ilgs 62 . Nolēmumu pieņemšanas laiks pirmajā un otrajā instancē 2019. gadā ir samazinājies 63 , savukārt Augstajā kasācijas tiesā palielinājies, galvenokārt nodokļu un starptautiskās aizsardzības lietu dēļ 64 . 2020. gadā Augstā tiesa reģistrēja būtisku samazinājumu ienākošajās lietās starptautiskās aizsardzības jomā, savukārt ienākošās nodokļu lietas 65 ar augstu anulēšanas koeficientu 66 joprojām ir nopietna problēma. Nepieņemamības rādītāji joprojām ir augsti 67 . 2020. gadā administratīvās tiesas turpināja visās instancēs samazināt nolēmumu pieņemšanas laiku, tomēr tas arvien ir virs vidējā līmeņa 68 . Pozitīvi rezultāti aizvien ir arī publisko iepirkumu jomā 69 . Attiecībā uz tiesvedības ilgumu administratīvajās lietās uz Itāliju joprojām attiecas pastiprināta Eiropas Padomes Ministru komitejas uzraudzība 70 . Kriminālprocesu jomā Augstā tiesa informēja par neizskatīto lietu vispārējo pieaugumu 2020. gadā 71 , īpaši augstākajā līmenī. Tas apliecina, ka steidzami nepieciešami pasākumi efektivitātes paaugstināšanai, īpaši apelācijas līmenī 72 . Turklāt tika ziņots, ka puse parasto procedūru pirmās instances tiesās beidzas ar attaisnojošu spriedumu 73 . Itālija joprojām atrodas pastiprinātā Eiropas Padomes Ministru komitejas uzraudzībā arī attiecībā uz tiesvedības ilgumu krimināllietās 74 .

Likumprojekti ar efektivitāti saistīto problēmu risināšanai vēl tiek apspriesti parlamentā 75 . Valdība ir iesniegusi grozījumus likumprojektā efektivitātes celšanai civilprocesos 76 . Šie grozījumi cita starpā ietver strīdu alternatīvas izšķiršanas palielināšanu 77 , šķīrējtiesu, sarunu vešanu ar speciālista palīdzību, lielāku pievēršanos procesa sagatavošanas posmam un ievadposmam, uzlabotu digitalizāciju, izmantojot attālinātās sēdes, pieņemamības filtru pārskatīšanu apelācijas līmenī, pārsūdzības procedūru vienkāršošanu un Tiesu biroja reorganizāciju. Krimināltiesību jomā paredzētie pasākumi 78 cita starpā var ietvert paziņojumu sniegšanas sistēmas uzlabošanu, paplašinātu piekļuvi īpašām procedūrām (piemēram, vienošanos par iepriekšēju vainas atzīšanu), plašāku tiesneša iejaukšanos pirmstiesas izmeklēšanas posmā, selektīvu piekļuvi pārsūdzības procedūrām, pārmērīgas kriminālatbildības samazināšanu un jaunievedumus attiecībā uz kriminālsankcijām, kā arī atjaunoto taisnīgumu, īpašu uzmanību pievēršot upuriem 79 . Turklāt valdība var ieviest īpašus grozījumus attiecībā uz Tiesu biroju efektivitātes celšanai. Reformas projektā, kas attiecas uz CSM un citiem tiesu sistēmas aspektiem, iespējams, vēl tiks iekļauti noteikumi efektivitātes celšanas atbalstam un sekmēšanai (piemēram, pienākums izmeklētājtiesnešiem, kas ieņem vadošus amatus, aptvert noteiktu laika periodu, lai nodrošinātu atbilstošu biroja darba plānošanu) 80 .

II.Pretkorupcijas regulējums

Valsts korupcijas apkarošanas iestāde ir galvenā organizācija, kas atbild par korupcijas novēršanu valsts pārvaldē, kura uzrauga vietējo trīs gadu korupcijas apkarošanas plānu pieņemšanu. Finanšu policijas Korupcijas apkarošanas nodaļa atbild par korupcijas gadījumu izmeklēšanu un novēršanu kā specializēta tiesībaizsardzības iestāde. Itālijas Finanšu ziņu vākšanas vienība kā neatkarīga iestāde Itālijas Bankā sniedz atbalstu kompetentajai prokuratūrai un sadarbojas ar Finanšu policiju kā kompetento iestādi ziņojumu par aizdomīgiem finanšu darījumiem saņemšanai.

Ekspertu un uzņēmumu vadītāju ieskatā korupcijas līmenis publiskajā sektorā joprojām ir salīdzinoši augsts. 2020. gada Transparency International korupcijas uztveres indeksā Itālija ir ieguvusi 53 no 100 punktiem, un tā ierindojas 15. vietā Eiropas Savienībā un 52. vietā pasaulē 81 . Šis priekšstats pēdējos piecos gados 82 ir ievērojami uzlabojies 83 .

Itālijā ir izstrādāts valsts korupcijas apkarošanas plāns laikposmam no 2019. līdz 2021. gadam. Plāna centrālā koordinējošā iestāde 84 ir Valsts korupcijas apkarošanas iestāde. Plāns ir visaptveroša stratēģija korupcijas novēršanai valsts pārvaldē, un tajā noteikti galvenie korupcijas novēršanas politikas mērķi, kas katru gadu tiek atjaunināti. Plāna 2021. gada atjauninājuma galvenās tēmas skar publisko iepirkumu, kā arī par korupcijas apkarošanu atbildīgo vietējo amatpersonu lomu un funkcijas (minētās amatpersonas darbojas kā kontaktpunkti katrā vietējā pārvaldē) 85 . Saskaņā ar Korupcijas apkarošanas iestādes sniegto informāciju šie divi jautājumi būs galvenās tēmas arī nākamajā trīs gadu plānā pēc 2021. gada 86 . Valsts korupcijas apkarošanas plāns sniedz atbalstu valsts pārvaldes iestādēm, izstrādājot un īstenojot katrai organizācijai paredzētus trīs gadu rīcības plānus 87 , šobrīd galvenokārt pievēršoties publisko iepirkumu un korupcijas riska mazināšanai. Pastāv uzraudzības sistēma, un galvenās ieinteresētās personas uzskata, ka tā darbojas labi 88 . 2020. gada novembrī Korupcijas apkarošanas iestāde uzsāka novērtējumu šo valsts pārvaldes pieņemto vietējo plānu īstenošanas mēroga izvērtēšanai 89 .

Ir stājušies spēkā grozījumi tiesību aktos konsekventākai korupcijas un ar korupciju saistīto noziegumu apkarošanai. Proti, ar Kriminālkodeksa grozījumiem 90 ieviesa stingrākas sankcijas pret krāpniecību 91 un paplašināja starptautiskās korupcijas regulējuma piemērojamību personām 92 . Turklāt, lai samazinātu iepriekš noteikto rīcības brīvības apmēru, ar dekrētu tika grozīti tiesību akti par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, lai tie attiektos tikai uz likumā (vai tiesību aktos, kam ir likuma spēks) paredzēto uzvedības noteikumu pārkāpumiem 93 .

Sadarbība starp iestādēm, kuras cīnās pret korupciju, ir rezultatīva, it īpaši organizētās noziedzības kontekstā. Sadarbība starp Finanšu policiju, Finanšu ziņu vākšanas vienību, Revīzijas palātas prokuratūru, Valsts mafijas apkarošanas direktorātu un Korupcijas apkarošanas iestādi aizdomīgu darbību atzīmēšanā ir izrādījusies rezultatīva, jo īpaši attiecībā uz korupciju publisko iepirkumu procedūrās un nelikumībās valsts pārvaldē 94 . Līdzīgi arī sadarbība ar muitas un monopola aģentūrām tiek uzskatīta par lietderīgu, atklājot korupciju saistībā ar plašāku organizēto noziedzību, kas iefiltrējas ekonomikā un valsts pārvaldē 95 . Finanšu policija un prokurori uzskata, ka izmeklētāju un prokuroru resursi un specializācijas līmenis, kā arī piekļuve informācijai attiecīgajos reģistros un datubāzēs kopumā ir pietiekami, lai pildītu savus uzdevumus korupcijas apkarošanā. Neskatoties uz būtiskajiem nesenajiem likumdošanas pasākumiem attiecībā uz tiesisko regulējumu 96 , resursu trūkums un ierobežota pieredze un juridiskās zināšanas ietekmē tiesībaizsardzības iestāžu spēju rezultatīvi izskatīt lietas par ārvalstu amatpersonu kukuļošanu un saukt pie atbildības šādās lietās 97 . Itālija kā nozīmīga eksportētāja pēdējā laikā ir atkāpusies no aktīvas rīcības saistībā ar mērenu izpildes panākšanu attiecībā uz ārvalstu amatpersonu kukuļošanu 98 , lai gan šim nozieguma veidam pievērstā uzmanība ir ievērojami palielinājusies salīdzinājumā ar laiku pirms desmit gadiem 99 .

Korupcijas apkarošanu joprojām apgrūtina pārmērīgi ilgais nolēmumu pieņemšanas laiks, jo īpaši apelācijas līmenī. Deputātu palātā joprojām tiek izskatīts 2020. gada marta likumprojekts kriminālprocesa efektivitātes uzlabošanai un procesu paātrināšanai apelācijas tiesās 100 . Pirmās instances tiesas un Kasācijas tiesa iepriekš bija reģistrējušas pozitīvus rezultātus tiesvedības procesa saīsināšanā 101 . Nav pieejama aktuālā statistika par korupcijas izmeklēšanu, ko veic policija, kā arī par kriminālvajāšanu un notiesāšanu tiesās par 2020. gadu, un to paredzēts publicēt 2021. gada laikā 102 .

Grozījumi autonomajā trauksmes cēlēju likumā ir pēdējā likumdošanas stadijā. Līdz to pieņemšanai 103 trauksmes cēlēju aizsardzība privātajā sektorā joprojām ir ierobežota, jo tās pamatā ir brīvprātīgas atbilstības programmas, kuras ne visi uzņēmumi ir izveidojuši 104 . Praksē Korupcijas apkarošanas iestādei nav pilnvaru saņemt trauksmes cēlēju ziņojumus no privātā sektora darbiniekiem vai noteikt sankcijas 105 . Tāpēc piemērošanas jomas paplašināšana, attiecinot to uz visiem uzņēmumiem, kuros strādā vairāk nekā 50 darbinieki, nodrošinās jaunu privātā sektora trauksmes cēlēju aizsardzības līmeni. 2021. gada jūnijā Korupcijas apkarošanas iestāde izdeva jaunu pamatnostādņu kopumu attiecībā uz trauksmes cēlējiem 106 .

Tiesību akta priekšlikums par parlamentāriešu interešu konfliktiem joprojām tiek izskatīts parlamentā. 2019. gada maijā iesniegtais likumprojekts 107 gandrīz pilnībā grozītu un aizstātu Likumā Nr. 215/2004 par interešu konfliktiem paredzētos noteikumus 108 . To apstiprināja Deputātu palātas Konstitucionālo jautājumu komiteja 2020. gada oktobrī, norādot 2021. gada 1. jūliju kā orientējošo spēkā stāšanās termiņu 109 . Priekšlikums paredz ieviest stingrākus pasākumus valsts, reģionālo un pašpārvaldes iestāžu darbiniekiem 110 . Joprojām nav panākta oficiāla ētikas kodeksa pieņemšana 111 . Līdz jaunais likums stāsies spēkā, tiesību akti attiecībā uz interešu konfliktiem joprojām ir sadrumstaloti 112 . Līdzīgi aktīvu deklarāciju publicēšana Deputātu palātas un Senāta locekļiem joprojām ir sadrumstalota un nepārredzama 113 .

Nav tiesību aktu, kas reglamentētu lobēšanu attiecībā uz valdības locekļiem, taču parlamentam ir iesniegti vairāki likumprojekti. Likumprojektos 114 , pamatojoties uz pieredzi Ekonomiskās attīstības ministrijas un Darba ministrijas pārredzamības reģistros 115 , ir izklāstīts vispārējais satvars darbam ar interešu pārstāvjiem. Nav konkrētas atsauces uz “likumdošanas pēdas” ieviešanu, bet valdība 4. Valsts rīcības plānā atvērtai valdībai ir apņēmusies izveidot darba grupu vienota valsts pārredzamības reģistra izveidei, tostarp visu lēmumu pieņēmēju publiskās darba kārtības, izpaužot informāciju par tikšanos ar lobistiem 116 . Kamēr nav izveidots lobija reģistrs, iekļaujot “likumdošanas pēdu”, lobēšanas regulējums attiecībā pret valdību joprojām ir sadrumstalots 117 .

2020. gadā iesniegtais tiesību akta priekšlikums par interešu konfliktiem paredz pārskatītus noteikumus attiecībā uz pēcnodarbinātību (“virpuļdurvju efekts”). Piemērošanas jomas ziņā priekšlikums 118 attiecas gan uz parlamenta deputātiem, gan augstākajām izpildvaras amatpersonām, bet neattiecas uz valsts amatpersonām, kas ir tieši saistītas ar ministriem, piemēram, kabinetu vadītājiem. Ierosinātais viena gada nogaidīšanas periods vēl tiek apspriests 119 .

Itālija aizliedz tiešu valsts finansējumu politiskajām partijām, tostarp politiskajām kampaņām. Līdz ar to politisko partiju finansējumam jānāk gandrīz tikai no privātiem ziedojumiem no fiziskām personām vai juridiskām personām 120 . Tā rezultātā parlamentāriešiem lielā mērā jārod iespējas finansēt politiskās kampaņas no saviem līdzekļiem, padarot politikas dalībniekus vairāk atkarīgus no privātiem ziedojumiem un neaizsargātākus pret nepienācīgu ietekmi 121 . Privātajiem ziedojumiem tiek piemērota samērā augsta robeža, proti, 100 000 EUR gadā. Tomēr noteikumi par finansējuma pārredzamību politiskajām organizācijām, kas ir spēkā kopš 2019. gada, uzliek partijām pienākumu publicēt datus par ziedojumiem 122 . Ziedojumi, kas pārsniedz vairāk nekā 500 EUR naudā vai natūrā, jāpublicē viena mēneša laikā no saņemšanas dienas, norādot ziedotāja identitāti. Par publicēšanas prasības neievērošanu tiek piemērots administratīvs naudas sods, kas trīs līdz piecas reizes pārsniedz nepaziņotā ziedojuma vērtību. Ārvalstu ziedojumi ir aizliegti. Pastāv bažas par pārraudzības un uzraudzības struktūru spēju un resursiem 123 . Ziedojumu novirzīšanas prakse, izmantojot politiskos fondus un asociācijas, pirms tie nonāk pie politiskajām partijām, var radīt šķēršļus publiskas pārskatatbildības nodrošināšanai, jo šādus darījumus ir grūti izsekot un uzraudzīt 124 .

Covid-19 pandēmija ievērojami palielināja korupcijas risku un tādu ar korupciju saistītu noziegumu risku, kas pastrādāti nolūkā iefiltrēties Itālijas likumīgajā ekonomikā. Saskaņā ar policijas sniegto informāciju noziedznieki ir guvuši labumu, jo īpaši iegādājoties mazus privātos uzņēmumus, piemēram, restorānus, kas nonākuši ekonomiskās grūtībās Covid-19 pandēmijas rezultātā, un sanitāros izstrādājumus, tostarp sejas maskas, aizsarglīdzekļus un medicīnas ierīces, kas var kalpot citu ar korupciju saistītu noziegumu, piemēram, nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, veicināšanai 125 . Turklāt ar 2020. gada jūlijā pieņemto dekrētlikumu par administratīvā sloga vienkāršošanas un digitalizācijas pasākumiem arī ieviesa īpašu režīmu publisko līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai 126 . Pasākumi ir vērsti uz ātru procedūru un tiešu piešķiršanu bez oficiālas konkursa 127 , uz vienkāršotām piešķiršanas procedūrām un sankcijām tiem, kas aptur vai palēnina sabiedrisko darbu piešķiršanu un izpildi, kas viss var veicināt korupciju 128 . Korupcijas apkarošanas iestāde 2020. gada septembrī atjaunināja savu publisko līgumu datubāzi un 2020. gada decembrī izstrādāja jaunus korupcijas riska rādītājus publiskā iepirkuma nozarē 129 .

III.Mediju plurālisms un mediju brīvība

Vārda un informācijas brīvība, preses brīvība, kā arī mediju finansējuma pārredzamības princips ir noteikti Itālijas Konstitūcijā 130 . Sekundārie tiesību akti veido stingru sistēmu, kas vērsta uz mediju plurālisma nodrošināšanu valstī, savukārt neatkarīgais apvienotais mediju regulators, proti, Telesakaru nodrošināšanas iestāde (AGCOM), ir izveidots ar likumu. Kriminālsodu par neslavas celšanu, kas paredz brīvības atņemšanu uz laiku līdz vienam gadam, pašlaik pārskata likumdevējs, savukārt AVMPD direktīvas transponēšanas tiesību akti vēl nav apstiprināti. Žurnālistiem jābūt reģistrētiem Ordine dei giornalisti, kas nodrošina pašpārvaldi šīs profesijas jomā.

Audiovizuālo mediju pakalpojumu regulators AGCOM turpina darboties neatkarīgi un rezultatīvi. 2020. gada novembrī AGCOM Žurnālistikas novērošanas centrs publicēja ziņojumu, kas cita starpā bija saistīts ar žurnālista profesiju Covid-19 pandēmijas laikā 131 un daudzajiem izaicinājumiem, ar kuriem žurnālisti saskārās gan pirms pandēmijas, gan tās laikā. Tajā izklāstīta darba apstākļu pasliktināšanās, ārštata darba un citas nestabilas nodarbinātības pieaugums, kā arī speciālu zināšanu trūkums žurnālistu vidū, ne tikai ar Covid-19 saistītos jautājumos 132 .

Valdība sniedza finansiālu atbalstu mediju nozarei Covid-19 pandēmijas ietekmes mazināšanai. Itālijas valdība 2021. gadā ieviesa virkni ekonomisku pasākumu Covid-19 pandēmijas radītās ietekmes mazināšanai, kas ietvēra noteiktus medijiem paredzētus pasākumus, proti, nodokļu kredīts reklāmas izdevumiem; nodokļu kredīts kioskiem; nodokļu kredīts tehnoloģiskiem ieguldījumiem digitālajos medijos, kā arī nodokļu kredīts papīra izdevumu pirkumiem 133 . Parlaments arī apstiprināja budžeta līdzekļu samazināšanas atlikšanu, ko bija plānots veikt Informācijas plurālisma fondam 134 . Piekļuve šim fondam ir balstīta vairākos objektīvos kritērijos, t. i., valsts atbalstu var saņemt tikai tie laikraksti, kurus rediģē žurnālistu kooperatīvi, bezpeļņas izdevumi un tie, kas rūpējas par minoritāšu valodām. Konstitucionālā tiesa ir spriedusi, ka šādā fundamentāli svarīgā jomā ir nepieciešams pārredzams tiesiskais regulējums, savukārt resursu piešķiršana jābalsta skaidri noteiktos un objektīvos kritērijos 135 .

Itālijas mediju politiskā neatkarība joprojām ir problēmjautājums, ja nav spēkā esoša tiesību akta, kas regulētu interešu konfliktus. Reformu projekti joprojām tiek izskatīti parlamentā, neskatoties uz to, ka šis jautājums joprojām ir galvenā politiskā tēma valstī 136 . Lai gan Itālijas vadošie laikraksti tieši vai netieši nepieder politiķiem vai politiskajām partijām, redakcijas nostāja atspoguļo Itālijas politiskās ainas spēcīgo polarizāciju. Šo iemeslu dēļ MPM 2021 uzskata, ka politiskajai neatkarībai kopumā un jo īpaši redakcionālajai autonomijai ir vidēja līmeņa risks 137 . Itālijā novērojams augsts koncentrācijas līmenis visās ziņu mediju apakšnozarēs 138 .

Tika ziņots par problēmām ar faktisku piekļuvi informācijai. Itālijas Informācijas brīvības likums (FOIA) 139 reglamentē “pilsonisko piekļuvi” valsts pārvaldes datiem un dokumentiem. MPM 2021 atsaucas uz neatkarīgiem ziņojumiem, kuros norādīts, ka iestāžu sniegtie pamatojumi, atsakot piekļuvi informācijai, dažkārt ir neskaidri un nav skaidri pamatoti likumā paredzētajos izņēmumos. Covid-19 pandēmijas laikā FOIA režīma apturēšana laikposmā no 2020. gada 28. februāra līdz 15. aprīlim tika pamatota ar operatīviem, nevis sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumiem 140 .

Neslavas celšanu reglamentējošie tiesību akti nav grozīti, un tiem joprojām veic parlamentāro pārbaudi. Tomēr, ņemot vērā Konstitucionālās tiesas paziņojumus šajā jautājumā 141 , kas sīki aprakstīti 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu 142 un ko atzinīgi novērtēja preses brīvības organizācijas, MPM 2021 ir pazeminājis šī konkrētā rādītāja riska līmeni 143 . 2021. gada 22. jūnijā Konstitucionālā tiesa atzina, ka Preses likuma 13. pants, ciktāl tas paredz brīvības atņemšanu par neslavas celšanu presei, ir antikonstitucionāls un nav saderīgs ar Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 10. pantu 144 . 

Fiziskie uzbrukumi, nāves draudi un cita veida pret žurnālistiem vērsta iebiedēšana joprojām rada bažas. Kopš pēdējā ziņojuma par tiesiskumu Eiropas Padomes Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma ir reģistrējusi astoņus brīdinājumus attiecībā uz Itāliju 145 . Starp tiem ir uzbrukumi ar dedzināšanu, fiziski uzbrukumi, nopietnas iebiedēšanas gadījumi un draudi tiešsaistē, kas sūtīti Itālijas Preses asociācijas priekšsēdētājam. Viens no brīdinājumiem, kurš datēts ar 2021. gada aprīli, attiecas uz vismaz 15 žurnālistu, kas strādāja ar migrācijas jautājumiem, iespējamu noklausīšanos prokuroru veiktā izmeklēšanā par attiecībām starp NVO un cilvēku tirgoņiem. Žurnālistus pārstāvošās Eiropas un Itālijas asociācijas to raksturojušas kā ļoti nopietnu gadījumu un “žurnālistu informācijas avotu konfidencialitātes milzīgu pārkāpumu” 146 . Neskatoties uz Itālijas Preses asociācijas atkārtotajiem pieprasījumiem, žurnālistikas avotu aizsardzība un pamatlikums par žurnālistu dienesta noslēpumu joprojām ir nepietiekami 147 . Tādējādi MPM šo rādītāju attiecībā uz žurnālista profesiju, standartiem un aizsardzību vēlreiz novērtē kā vidēja riska rādītāju. Gan MPM 2021, gan vairākas ieinteresētās personas 148 ir atzīmējušas žurnālistu darba apstākļu pasliktināšanos, ko raksturo pieaugošā plaisa starp nodarbinātajiem žurnālistiem un ārštata darbiniekiem, kā arī vispārējs ziņu telpas darbinieku skaita samazinājums, kas ir būtisks problēmjautājums 149 . Itālijas Koordinācijas centrs, kas skata pret žurnālistiem vērstas darbības, izveidots 2017. gadā un tiek uzskatīts par paraugpraksi ES līmenī. Tas reģistrēja ievērojamu skaitu iebiedēšanas gadījumu, proti, 163 šādas darbības 2020. gadā 150 un 63 šādas darbības laikposmā no 2021. gada janvāra līdz martam 151 .

IV.Citi institucionāli jautājumi saistībā ar līdzsvara un atsvara sistēmu

Itālija ir unitāra parlamentārā republika ar netiešās vēlēšanās ievēlētu prezidentu 152 . Parlaments ir divpalātu — to veido Deputātu palāta un Senāts, kuriem abiem ir vienādas pilnvaras. Likumdošanas iniciatīvas tiesības ir valdībai, parlamenta deputātiem, 50 000 pilsoņu, Valsts ekonomikas un darba padomei 153 un Reģionālajai padomei. Vairāki reģionālie ombudi ir atbildīgi par personu brīvību un tiesību aizsardzību 154 . Ministriju cilvēktiesību komiteja (CIDU) sadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, akadēmisko aprindu pārstāvjiem un visām attiecīgajām ieinteresētajām personām, lai veicinātu un aizsargātu cilvēktiesības.

Regulāri tiek izmantoti regulējuma ietekmes novērtējumi, tomēr publisko apspriešanu un ex post regulējuma ietekmes novērtējumu izmantojums joprojām ir ierobežots 155 . Ministru padomes priekšsēdētāja Dekrēts Nr. 169/2017 nosaka, ka visām valsts pārvaldes iestādēm jāpublicē informācija par katru regulatīvo iniciatīvu sešus mēnešus uz priekšu. Tomēr nav ieviestas standartizētas procedūras ieinteresēto personu analīzei 156 . Plašāka digitālo rīku izmantošana publiskajā apspriešanā ir nedaudz uzlabojusi procesa rezultativitāti. Konkrēti, izmantojot platformas 157 , ir nodrošināti inovatīvi un interaktīvi rīki, kas nodrošina lietotāju plašāku līdzdalību 158 . Dažos gadījumos lietotāji saņem arī atbildes no valsts pārvaldes 159 . Tomēr apspriešana galvenokārt tiek īstenota, izmantojot tradicionālās metodes 160 . Regulāri tiek izmantoti ex ante ietekmes novērtējumi, un ir sākta ex post novērtējumu izmantošana. Konkrēti, 2020. gadā tika veikti to darbību ex post novērtējumi, kas noteiktas 2019. gada divu gadu plānos 161 .

Ar Covid-19 pandēmiju saistītais ārkārtas situācijas režīms joprojām ir spēkā, un tiks izveidota jauna parlamentārā komisija parlamenta lomas stiprināšanai ārkārtas situācijās. 2021. gada aprīlī valdība pagarināja ārkārtas situācijas režīmu līdz 2021. gada 31. jūlijam, vienlaikus pieņemot pasākumus pakāpeniskai ierobežojumu mazināšanai 162 . Pasākumus pandēmijas izraisītās situācijas risināšanai valdība turpināja pieņemt ar dekrētlikumiem 163 , kas stājas spēkā nekavējoties, un pēc tam parlaments tos pieņem kā likumus 164 . Ministru padomes priekšsēdētājs var arī tieši pieņemt ārkārtas pasākumus Ministru padomes priekšsēdētāja dekrēta formā. Šādos gadījumos valdībai pirms pieņemšanas ir jāiesniedz parlamentam dekrēta saturs un galvenie mērķi. Ja tas nav iespējams steidzamu iemeslu dēļ, palātām parasti tiek nosūtīts papildu paziņojums ik pēc 15 dienām 165 . Saistībā ar Covid-19 pandēmiju ārkārtas situācijas režīma pirmajos mēnešos parlaments nolēma izskatīt tikai steidzamus pasākumus un jebkādus jautājumus, kas saistīti ar ārkārtas situāciju veselības jomā. Kārtējie darbi tika atsākti 2020. gada maijā. Lai nodrošinātu parlamentam centrālo lomu Covid-19 pandēmijas laikā un, vispārīgāk, ārkārtas situācijās, Senāts ierosināja izveidot īpašu divpalātu komisiju 166 , ar kuru jāapspriežas attiecībā uz jebkuru valdības aktu, kas saistīts ar pandēmijas ārkārtas situāciju. Šai komisijai, kas vēl nav izveidota, būtu konsultatīva funkcija, un tā darbotos kā saikne ar vietējām organizācijām 167 . Daži pasākumi, kas pieņemti ar Ministru padomes priekšsēdētāja dekrētu, ir apstrīdēti administratīvajās tiesās, kurām jāizvērtē to samērīgums attiecībā pret pamattiesību ierobežojumiem 168 . Noteikums, kas saistīts ar noilguma termiņa apturēšanu, tika apstrīdēts Konstitucionālajā tiesā 169 , kura nekonstatēja likumdevēja varas ļaunprātīgas izmantošanas risku 170 .

Nav panākts progress attiecībā uz neatkarīgas cilvēktiesību iestādes izveidi 171 . Neatkarīgas valsts cilvēktiesību iestādes (NCTI) izveide joprojām tiek apspriesta 172 . 2020. gada oktobrī divus sākotnējos priekšlikumu projektus NCTI izveidei, kas tika iesniegti 2018. gadā, parlaments apvienoja vienā priekšlikumā. Jaunais teksts pašlaik tiek apspriests Deputātu palātas pamattiesību veicināšanas un aizsardzības komisijā 173 . Ar priekšlikumu tiktu izveidota NCTI atbilstoši Parīzes principiem un Apvienoto Nāciju Organizācijas ieteikumiem.

Pilsoniskās sabiedrības telpa joprojām saskaras ar izaicinājumiem, taču ir uzlaboti daži tiesību aktu aspekti attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras strādā ar migrantiem. 2020. gada oktobrī tika ieviesti daži uzlabojumi tiesību aktos attiecībā uz pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kuras strādā ar migrantiem 174 , jo īpaši normas 175 , kas reglamentē to PSO darbību, kuras veic meklēšanas un glābšanas operācijas jūrā 176 . Neskatoties uz pandēmiju, sadarbība ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām ir pastiprināta 177 . Tomēr joprojām pastāv bažas par NVO reģistrācijas procesa sarežģītību un kavēšanos ar bezpeļņas nozari saistīto likumu saskaņošanas noteikumu ieviešanā 178 . Neraugoties uz pēdējā laika pozitīvajiem notikumiem, noraidot lietu pret cilvēktiesību aizstāvi 179 , kas darbojas migrācijas un patvēruma jomā, šajā jomā joprojām pastāv zināmas bažas 180 . Turklāt pilsoniskās sabiedrības telpa joprojām tiek uzskatīta par sašaurinātu 181 .

I pielikums. Informācijas avotu saraksts alfabētiskā secībā*

* Saraksts ar dokumentiem, kas saņemti 2021. gada ziņojuma par tiesiskumu apspriešanas laikā, ir pieejams vietnē  https://ec.europa.eu/info/policies/justice-and-fundamental-rights/upholding-rule-law/rule-law/rule-law-mechanism/2021-rule-law-report-targeted-stakeholder-consultation .

Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni (AGCOM), “Osservatorio sul Giornalismo III edizione - La professione alla prova dell'emergenza Covid-19 - documento di consultazione pubblica” ( https://www.agcom.it/documents/10179/20594109/Comunicazione+23-11-2020/b6623771-dbaa-4ccb-baab-9520f87afbc8?version=1.0 ). 

Mediju plurālisma un brīvības centrs (2021), 2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments. Ziņojums par Itāliju (saite tiks pievienota, tiklīdz būs pieejama).

CEPEJ (2020), “Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States”.

CIVICUS, “Monitor tracking civic space – Italy” ( https://monitor.civicus.org/country/italy/ ).

Eiropas Padome, INGO konference (2019), “Civil participation in the decision-making process, Fact Finding Mission to Italy” ( https://rm.coe.int/report-visit-of-the-conference-of-ingos-to-italy-2019/1680981493 ). 

Eiropas tiesnešu konsultatīvā padome (2020), Atzinums Nr. 23 “The role of associations of judges in supporting judicial independence”.

Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma — Itālija ( https://www.coe.int/en/web/media-freedom/italy ).

Eiropas Padomes Ministru komiteja (2010), Ministru komitejas Ieteikums dalībvalstīm CM/Rec(2010)12 par tiesnešu neatkarību, efektivitāti un pienākumiem.

Valsts padome (2021), Valsts padomes sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Eiropas Savienības Padome (2019), Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikums par Itālijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2019. gada stabilitātes programmu ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/PDF/?uri=CELEX:32019H0905(12)&from=EN ).

Juridisko un likumdošanas lietu departaments un Attiecību ar parlamentu departaments (2021), Juridisko un likumdošanas lietu departamenta un Attiecību ar parlamentu departamenta sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2019), Eirobarometra 482. zibensaptauja “Businesses’ attitudes towards corruption in the EU”.

Komunikācijas ģenerāldirektorāts (2020), Eirobarometra 502. speciālaptauja “Corruption”.

Eiropas Komisija (2020), 2020. gada ziņojums par tiesiskumu. Tiesiskuma situācija Eiropas Savienībā.

Eiropas Komisija (2020), Ieteikums Padomes ieteikumam par Itālijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2020. gada stabilitātes programmu ( https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?qid=1591720698631&uri=CELEX:52020DC0512 ).

Eiropas Komisija (2021), Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

Pamattiesību aģentūra (2021), Pamattiesību aģentūras sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

G20 (2015), “Anti-Corruption Open Data Principles” ( http://www.g20.utoronto.ca/2015/G20-Anti-Corruption-Open-Data-Principles.pdf ).

GRECO (2019), trešā novērtēšanas kārta, otrais pielikums otrajam atbilstības ziņojumam par Itāliju attiecībā uz apsūdzības celšanu un pārredzamību partiju finansējuma jomā.

GRECO (2021), ceturtā novērtēšanas kārta, otrais atbilstības ziņojums par Itāliju attiecībā uz korupcijas novēršanu saistībā ar parlamenta deputātiem, tiesnešiem un prokuroriem.

Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde (2020), “2020. gada 16. jūlija dekrētlikuma pantu analīze” ( https://www.anticorruzione.it/portal/rest/jcr/repository/collaboration/Digital Assets/anacdocs/Attivita/Pubblicazioni/RapportiStudi/ContrattiPubblici/Anac.DL76.2020.pdf ).

Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde (2020), “Korupcijas novēršana un pārredzamība” ( http://www.anticorruzione.it/portal/public/classic/Comunicazione/News/_news?id=8e7b24b70a77804261ad277e20798ed6 ).

Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde (2020), darba dokuments Nr. 5 “Data analysis and construction of corruption risk indicators for the National Database of Public Contract”, ( http://www.anticorruzione.it/portal/rest/jcr/repository/collaboration/Digital%20Assets/anacdocs/Attivita/Pubblicazioni/Collana%20scientifica%20Autorita/Collana%20scientifica%20Anac%20-%20Matteo%20Tro%C3%83%C2%ACa%20WP%20n.5.pdf ).

Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde, Publisko līgumu datubāze (https://dati.anticorruzione.it/superset/dashboard/appalti/) (datu analītikas nolūkiem), (https://dati.anticorruzione.it/opendata/) (atvērto datu platformai).

Itālijas valdība (2019–2021), 4. Valsts rīcības plāns atvērtai valdībai ( https://www.opengovpartnership.org/wp-content/uploads/2019/07/Italy-Action-Plan-2019-2021-English.pdf ).

Itālijas valdība (2021), Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

Itālijas valdība, platforma Consultazione publiskajai apspriešanai, ( http://www.consultazione.gov.it/it/ ). 

Itālijas valdība, platforma Partecipa publiskajai apspriešanai ( https://partecipa.gov.it/?locale=en ).

Itālijas Ministru padomes prezidentūra, Informācijas un izdevējdarbības departaments, “Fondo per il pluralismo e l'innovazione dell'informazione” ( https://informazioneeditoria.gov.it/it/approfondimenti-e-normativa/fondo-per-il-pluralismo-e-linnovazione-dellinformazione/ ).

La Repubblica (2020), “I Soldi di Change al Governantore: indagine sulla Fondazione di Toti” ( https://genova.repubblica.it/cronaca/2020/01/22/news/i_soldi_di_change_al_governatore_indagine_sulla_fondazione_di_toti-246332702/ ).

Iekšlietu ministrija, Sabiedriskās drošības departaments, Kriminālpolicijas centrālā direkcija (2020), “Intimidatory Acts Perpetrated against journalists” (https://www.interno.gov.it/sites/default/files/2021-03/report_intimidazioni_giornalisti_febbraio_2021.pdf).

Tieslietu ministrija (2021), Tieslietu ministrijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

ESAO (2017), Statement of the OECD Working Group on Bribery on Italy’s implementation of the Anti-Bribery Convention (ESAO Pretkukuļošanas darba grupas paziņojums par Itālijas Pretkukuļošanas konvencijas ieviešanu) ( https://www.oecd.org/corruption/statement-of-the-oecd-working-group-on-bribery-on-italy-implementation-of-the-anti-bribery-convention.htm ).

Toskānas ombuda tīmekļa vietne ( http://www.difensorecivicotoscana.it ).

Organizācija “Reportieri bez robežām” (2021), preses brīvības indekss.

Transparency International (2020), “Debugging Democracy, Open data for political integrity in Europe”.

Transparency International (2020), Soldi e politica: cosa ci dicono i dati, ( https://www.transparency.it/informati/blog/soldi-e-politica-cosa-ci-dicono-i-dati )

Transparency International (2021), 2020. gada korupcijas uztveres indekss ( https://www.transparency.org/en/cpi/2020/index/nzl ).

II pielikums. Itālijas apmeklējums

Komisijas dienesti 2021. gada aprīlī rīkoja virtuālas sanāksmes, kurās piedalījās:

·AGCOM (mediju regulators) 

·Korupcijas apkarošanas aģentūra (ANAC)

·Finanšu policijas Korupcijas apkarošanas nodaļa

·Antigone

·Asociācija “21. pants”

·Eiropas Žurnālistu asociācija 

·Tiesu iestāžu padome 

·Valsts padome

·Revīzijas palāta un Revīzijas palātas prokuratūra 

·Augstā kasācijas tiesa 

·Infonodes 

·Libera 

·Tieslietu ministrija

·Valsts mafijas un terorisma apkarošanas direktorāts (DNAA) 

·Valsts izmeklētājtiesnešu asociācija (ANM)

·Valsts advokātu asociācija 

·Valsts Itālijas preses federācija

·Ossigeno per l’informazione

·Parlaments

·Ministru padomes prezidentūra

·Augstās kasācijas tiesas prokuratūra 

·The good lobby

·Transparency International 

* Komisija vairākās horizontālās sanāksmēs tikās arī ar šādām organizācijām:

·Amnesty International

·Reproduktīvo tiesību centrs

·CIVICUS

·Eiropas Pilsonisko brīvību savienība

·“Pilsoniskā sabiedrība — Eiropa”

·Eiropas baznīcu konference

·EuroCommerce

·Eiropas Bezpeļņas organizāciju tiesību centrs

·Eiropas Preses un plašsaziņas līdzekļu brīvības centrs

·Eiropas Pilsoniskās sabiedrības forums

·Eiropas Žurnālistu federācija

·Eiropas Partnerība demokrātijai

·Eiropas Jaunatnes forums

·Front Line Defenders

·Human Rights House Foundation 

·Human Rights Watch 

·ILGA-Europe

·Starptautiskā Juristu komisija

·Starptautiskā Cilvēktiesību federācija

·Starptautiskās Ģimenes plānošanas federācijas Eiropas tīkls (IPPF EN)

·Starptautiskais preses institūts

·Nīderlandes Helsinku komiteja

·Atvērtās sabiedrības Eiropas politikas institūts

·Philanthropy Advocacy

·Protection International 

·“Reportieri bez robežām”

·Transparency International EU

(1)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 2. lpp.

(2)    Itālijas Konstitūcija, 104. un 107. pants. Gan tiesneši, gan prokurori kā tiesu sistēmas pārstāvji ir neatkarīgi no citām konstitucionālajām pilnvarām.

(3)    Konstitucionālā tiesa lemj arī par konfliktiem, kas izriet no valsts pilnvaru un to pilnvaru sadales, kas piešķirtas valstij un reģioniem, kā arī starp reģioniem, un par apsūdzībām, kas izvirzītas Republikas prezidentam.

(4)    Attiecībā uz organizēto noziedzību un citiem smagiem noziedzīgiem nodarījumiem prokuratūras funkcijas veic apgabala mafijas apkarošanas direktorāti.

(5)    48. un 50. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Tiesu varas neatkarības uztveres līmeni iedala šādās kategorijās: ļoti zems (tiesu varas neatkarību kā diezgan lielu un ļoti lielu uztver mazāk nekā 30 % respondentu), zems (30–39 %), vidējs (40–59 %), augsts (60–75 %), ļoti augsts (vairāk nekā 75 %).

(6)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 3. un 4. lpp., Likumprojekts AC 2681, apstiprināts Ministru padomē 2020. gada 7. augustā. Nesen medijos tika ziņots par jaunām problēmām profesionālās godprātības jomā, un tagad tās izmeklē vairākas prokuratūras.

(7)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 3. lpp., kur izskaidrotas problēmas profesionālās godprātības jomā. Nesen medijos tika ziņots par jaunām problēmām profesionālās godprātības jomā, un tagad tās izmeklē vairākas prokuratūras.

(8)    Likumprojekta mērķis ir izvairīties no interešu konfliktiem un uzlabot tiesu varas neatkarību, ierobežojot izmeklētājtiesnešu līdzdalību politiskajās aktivitātēs. Sk. GRECO ceturto novērtēšanas kārtu, otro atbilstības ziņojumu, x ieteikumu.

(9)    Sešus atzinumus, kas sniegti laikposmā no 2021. gada 21. līdz 29. aprīlim, ir izdevusi CSM pēc Tieslietu ministrijas pieprasījuma saskaņā ar Likuma Nr. 195 (1958. gada 24. marts) 10. pantu.

(10)    CSM 2021. gada 21. aprīļa atzinums (par tiesu varas amatiem).

(11)    CSM 2021. gada 29. aprīļa atzinums (par augstākā un vidējā vadības līmeņa amatiem).

(12)    CSM 2021. gada 29. aprīļa atzinums (par to, kā Augstās padomes locekļi tiek ievēlēti).

(13)    Konkrēti, mazākuma marginalizācija tiek saistīta ar vairākuma sistēmām; tieslietu ministrs trīs mēnešus pirms vēlēšanām lemj, kā veidot teritoriālās kolēģijas, tādējādi potenciāli radot tiesu varas neatkarības risku; attiecībā uz plurālismu jānorāda, ka Konstitūcijas 104. pantā ir noteikts, ka tiesu iestāžu locekļus Padomē ievēl visi izmeklētājtiesneši, kas pieder visām kategorijām, savukārt likumprojekts ierobežotu šo iespēju.

(14)    CSM 2021. gada 21. aprīļa atzinums (par disciplinārajiem pārkāpumiem un CSM darbību).

(15)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta, otrais atbilstības ziņojums, x ieteikums. Sk. arī CSM 2021. gada 21. aprīļa atzinumu.

(16)    Iepriekšminētajā ziņojumā, vienlaikus atzīmējot, ka ir sagatavots tiesību akta projekts, kas paredz stingrāku regulējumu izmeklētājtiesnešu līdzdalības politiskajā dzīvē ierobežošanai, tajā arī minēts, ka tā ir sen gaidīta reforma, kas skar īpaši jutīgu jautājumu Itālijā, un tāpēc nepieciešama apņēmīgāka rīcība.

(17)    Attiecībā uz Tiesu iestāžu padomes reformu jānorāda, ka papildus vēlēšanu sistēmai tiek apsvērts reizi divos gados atjaunot pusi locekļu un tiesnešu. CSM atzinumā Tieslietu ministrijai šo priekšlikumu novērtēja pozitīvi. Ar ministra 2021. gada 26. marta dekrētu tieslietu ministrs izveidoja “Komisiju priekšlikumu sagatavošanai rīcībai tiesu sistēmas reformas īstenošanai un Augstās tiesu iestāžu padomes izveides un darbības regulēšanai”. Šī Komisija savu darbu beidza 2021. gada 31. maijā, un tā gatavojas iesniegt ziņojumu. Ziņojums tiks ņemts vērā, veicot iespējamos grozījumus likumprojektā, kas tiek apspriests parlamentā.

(18)    Jaunais tieslietu ministrs izdeva un iesniedza parlamentam 2021. gada 15. un 18. martā.

(19)    Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12, 25., 26., 27. punkts. Sk. arī Eiropas tiesnešu konsultatīvās padomes Atzinuma Nr. 23 (2020) (Tiesnešu asociāciju loma) 31. un 32. punktu: “Vairākās dalībvalstīs tiesnešu asociācijai ir zināma ietekme uz Tiesu iestāžu padomes locekļu atlasi. Ar nosacījumu, ka tas neapdraud Tiesu iestāžu padomes darba neatkarību, šāda dalība tās locekļu atlasē varētu būt vērtējama pozitīvi. Tomēr jāuzmanās, lai šāda sistēma neizraisītu vēlēšanu un turpmākā padomes darba politizāciju. Jebkurā gadījumā nedrīkst būt nekādas diskriminācijas, un tiesnešu asociācijas locekļiem jābūt tiesīgiem kļūt par Tiesu iestāžu padomes locekļiem, atbalstot tiesu varas neatkarību.”

(20)    Eiropas Padomes Ministru komitejas Ieteikums CM/Rec(2010)12, 50., 52., 58. un 69. punkts. Sk. arī attiecībā uz disciplinārlietām pret tiesnešiem: EST 2019. gada 19. novembra spriedumu lietā LM, C-216/18, 67. punktu; attiecībā uz tiesnešu atbildību sk. arī EST 2021. gada 18. maija spriedumu apvienotajās lietās C-83/19, C-127/19, C-195/19, C-291/19, C-355/19 un C-397/19, 228.–239. punktu.

(21)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 3.–4. lpp.

(22)    CSM 2020. gada 9. septembra lēmums, ar kuru groza 2015. gada 24. jūlija Lēmumu Nr. 13778.

(23)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta, otrais atbilstības ziņojums, XI ieteikums.

(24)    CSM turpina izskatīt 23 disciplinārlietas, un viena ir pabeigta, piemērojot visaugstāko disciplinārsodu, atstādinot no pastāvīga darba tiesu sistēmā (valsts apmeklējuma laikā saņemtā informācija). Turklāt CSM izvērtē arī obligātos pārcelšanas gadījumus, ja nepastāv apstākļi, kas ļautu izmeklētājtiesnesim strādāt neatkarīgi un objektīvi noteiktā amatā.

(25)    Vissmagākie disciplinārsodi rada šķēršļus iecelšanai dažos augstos tiesu varas amatos.

(26)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 3. un 4. lpp.

(27)    Valsts izmeklētājtiesnešu asociācijas sniegtā informācija, kas saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(28)    Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 14. lpp.

(29)    Rakstiska informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(30)    Pamatojoties uz līdzīgu pieredzi citās Eiropas tiesību sistēmās (piemēram, Francijā un Spānijā), tika izveidots elastīgs rīks īslaicīgu sarežģītu situāciju risināšanai un vienota snieguma nodrošināšanai tiesās. 2020. gada oktobrī paskaidrojošais tehniskais ziņojums par elastīgajām iestādēm tika nosūtīts Augstajai tiesu iestāžu padomei atzinuma sniegšanai.

(31)    2021. gada 1. aprīļa Dekrētlikums Nr. 44, 11. pants.

(32)    Rakstiska informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā (2020. gadā 1187 vienības un 1056 vienības līdz 2021. gada 13. aprīlim).

(33)    Paziņots Valsts atveseļošanas un noturības plānā (NRRP).

(34)    Tiesu birojs tika izveidots 2014. gadā (50. pants 2014. gada Dekrētlikumā Nr. 90, kas pieņemts kā Likums Nr. 114/2014), lai nodrošinātu tiesnešus ar ierēdņu, praktikantu un cita personāla komandu sagatavošanās darbos tiesas sēdēm.

(35)    Paziņots NRRP.

(36)    Turpat; pieņemšanu darbā plānots pabeigt līdz 2022. gada beigām.

(37)    Izpēte, pētījumi, uzraudzība, uzdevumu vadība, pasākumu projektu sagatavošana.

(38)    Valsts padomes sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu. Rakstiska informācija, kas saņemta no Valsts padomes Itālijas apmeklējuma laikā.

(39)    Turpat; paredzēts pieņemt darbā 250 ierēdņus, noslēdzot līgumus uz noteiktu laiku, kā arī 90 tehniskos palīgus.

(40)    Paziņots saistībā ar Valsts atveseļošanas un noturības plānu (NRRP), starpposma rādītāji un mērķrādītāji: līdz 2026. gada otrajam ceturksnim pirmās un otrās instances civillietu tiesu neizskatīto lietu samazinājums par 90 % un administratīvajās tiesās — par 70 %; samazinājums par 40 % nolēmumu pieņemšanas laikam civillietās un komerclietās (visās instancēs) un par 25 % nolēmumu pieņemšanas laikam krimināllietās (visās instancēs).

(41)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 8. lpp., 71. zemsvītras piezīme.

(42)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 5. lpp.

(43)    40. un 44. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(44)    2020. gada 15. oktobrī Tieslietu ministrija, Kasācijas tiesa, ģenerālprokurors, Valsts advokātu padome un Advokātu kongresa institūcija parakstīja protokolu par elektronisko iesniegšanu, izmantojot jaunu vadības moduli, eksperimentāli, sākot no 2021. gada 26. oktobra. Turklāt Augstās tiesas tiesnešiem Kasācijas tiesas tiesneša saskarne ļauj attālināti piekļūt lietas materiāliem, sagatavot nolēmumus un iesniegt elektroniski. Šo pašu moduli plānots attiecināt arī uz Augstās tiesas prokuratūru, kas nodarbojas ar civillietām.

(45)    Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp. Vairāk nekā divsimt Miertiesas biroji ir izmēģinājuši dokumentu e-pakalpojumu un uzsākuši nākamos pasākumus, lai panāktu pilnīgu digitalizāciju. 145 Miertiesas biroji ir pabeiguši attiecīgo administratīvo procedūru, un tā šobrīd darbojas.

(46)    Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 18. lpp. Informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(47)    2. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā. Sk. arī rakstisko informāciju, kas saņemta no Valsts padomes Itālijas apmeklējuma laikā: neskatoties uz pilnīgu digitalizētu administratīvo procedūru ārkārtas situācijā, nav noteikumu, kas ļautu noturēt sēdes attālināti pēc ārkārtas situācijas beigām; Valsts padomes sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu: administratīvie tiesneši varētu attālināti iepazīties ar lietām, sagatavot nolēmumus un izmantot elektronisko parakstu.

(48)    46. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(49)    Paziņots NRRP.

(50)    Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 17. un 18. lpp.

(51)    Paziņots NRRP.

(52)    Informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(53)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 6. lpp. Sk. arī GRECO ceturto novērtēšanas kārtu, otro atbilstības ziņojumu, VII ieteikumu, 54. punktu.

(54)    Paziņots NRRP.

(55)    GRECO ceturtā novērtēšanas kārta, otrais atbilstības ziņojums, VII ieteikums.

(56)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 6. lpp.

(57)    Informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(58)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 6. lpp.

(59)    Rakstiska informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(60)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 7. un 8. lpp.

(61)    12. attēls, 2021. gada ES rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā, kas nozīmē, ka tiesu sistēma kopumā spēj rezultatīvi izskatīt lietas to ienākošā skaitā. Sk. arī CEPEJ (2021), “Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States” (“Pētījums par tiesu sistēmu darbību ES dalībvalstīs”): civillietu un komerclietu pabeigšanas koeficients — 104,5 % 2019. gadā (102,9 % 2018. gadā).

(62)    8. un 9. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojums tiesiskuma jomā.

(63)    Atbilstīgi ilglaicīgam padomes ieteikumam samazināt tiesvedības ilgumu. Skatīt 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 8. lpp.

(64)    Rakstiska informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā. Ministrija uzsvēra, ka nolēmumu pieņemšanas laiks 2020. gadā var nebūt precīzs rādītājs daudzo pārtraukumu dēļ Covid-19 pandēmijas rezultātā. Šī iemesla dēļ dati par 2020. gadu nav sniegti. CEPEJ (2021), “Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States”, jaunākie dati (2019) par nolēmumu pieņemšanas laiku liecina par nelielu pieaugumu pirmajā instancē (civillietās 532 dienas pirmajā instancē, 791 diena otrajā instancē un 1302 dienas Augstajā kasācijas tiesā).

(65)    Augstās kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja 2021. gada ziņojums: 2020. gada beigās Augstajā kasācijas tiesā tiek skatītas kopumā 120 473 civillietas, tostarp 53 482 nodokļu lietas.

(66)    Augstās kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja 2021. gada ziņojums: 2020. gadā 45,6 % nodokļu lietu tiesu nolēmumu, kas iesniegti Augstajā tiesā, tika anulēti, salīdzinot ar 17,2 % no visiem Augstajā tiesā anulētajiem pieņemtajiem nolēmumiem.

(67)    Augstās kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja 2021. gada ziņojums: attiecībā uz 2020. gadu 24,7 % no visām apelācijas sūdzībām civillietās Augstākajā tiesā tika atzītas par nepieņemamām, salīdzinot ar 18,7 % 2019. gadā (Kasācijas tiesa, Statistikas gadagrāmata, 2020. un 2019. gads).

(68)    9. un 10. attēls, 2021. gada Eiropas Savienības rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā; sk. arī CEPEJ (2021), “Study on the functioning of the judicial systems in the EU Member States”, kur tika ziņots, ka 2019. gadā nolēmumu pieņemšanas laiks samazinājās par 7,7 % pirmajā instancē un par 12,3 % augstākajā instancē. Attiecībā uz 2020. gada datiem; Valsts padomes sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu (667 dienas pirmajā instancē 2020. gadā, salīdzinot ar 820 dienām 2019. gadā; 862 dienas augstākajā instancē 2020. gadā, salīdzinot ar 821 dienu 2019. gadā).

(69)    Valsts padomes sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu un informācija, kas saņemta no Valsts padomes Itālijas apmeklējuma laikā (113 dienas pirmajā instancē un 182 dienas augstākajā instancē 2020. gadā). Tas pats attiecas arī uz vēlēšanu procesiem (no 3 līdz 211 dienām pirmajā instancē un no 3 līdz 201 dienai otrajā instancē 2020. gadā).

(70)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 7. lpp., 63. zemsvītras piezīme. Ministru komiteja izskatīs Abenavoli group pirms gada beigām.

(71)    Augstās kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja 2021. gada ziņojums, 25. lpp.

(72)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 7. lpp.

(73)    Augstās kasācijas tiesas pirmā priekšsēdētāja 2021. gada ziņojums: 50,5 % parastās procedūras lietu pirmās instances tiesā un 69,7 % iebildumu pret dekrētu krimināltiesībās noslēdzas ar attaisnojošiem spriedumiem.

(74)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 7. lpp., 68. zemsvītras piezīme. Sk. arī Eiropas Padome, Eiropas tiesas spriedumu izpildes uzraudzība, Ministru komitejas 2021. gada 9. jūnija Lēmumu CM/Del/Dec(2021)1406/H46-15 un CM/Notes/1406/H46-15.

(75)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 8. lpp.

(76)    Grozījumi civilprocesa likumprojektā, kas 2021. gada 16. jūnijā iesniegti parlamentam. Šie grozījumi tika paziņoti Valsts atveseļošanas un noturības plānā (NRRP). Informācija, kas saņemta no Tieslietu ministrijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(77)    Viens no grozījumiem mērķis ir noteikt obligātu ārpustiesas izlīgumu. Šajā saistībā jāatzīmē, ka obligātās prasības izmantot strīdu alternatīvu izšķiršanu pirms vēršanās tiesā var radīt bažas par to saderību ar tiesībām uz efektīvu tiesisko aizsardzību tiesā, kas noteiktas ES Pamattiesību hartā; EST 2010. gada 18. marta spriedums lietā Rosalba Alassini / Telecom Italia SpA (C-317/08), EU:C:2010:146.

(78)    Paziņots NRRP. Turklāt 2021. gada 16. martā Tieslietu ministrijas izveidotā tehniskā komisija likumprojekta par kriminālprocesu izvērtēšanai sniedza savu ziņojumu 2021. gada 24. maijā.

(79)    2021. gada 8. jūlijā Ministru padome apstiprināja parlamentam iesniedzamo reformas tekstu, tostarp jaunu priekšlikumu par noilguma periodu.

(80)    Ministru dekrēts (2021. gada 26. marts), ar ko izveido tehnisko komisiju grozījumu sagatavošanai tiesu sistēmas reformai un Augstās tiesu iestāžu padomes izveidei un darbībai.

(81)  Transparency International 2020. gada korupcijas uztveres indekss (2021), 2. un 3. lpp. Korupcijas uztveres līmeni iedala šādās kategorijās: zems (saistībā ar ekspertu un uzņēmumu vadītāju priekšstatu par korupciju publiskajā sektorā iegūtais rezultāts pārsniedz 79), salīdzinoši zems (79–60), salīdzinoši augsts (59–50), augsts (mazāk nekā 50).

(82) Eirobarometra dati attiecībā uz priekšstatu par korupciju un iedzīvotāju un uzņēmumu pieredzi, kas ziņoti pagājušajā gadā, tiek atjaunināti ik pēc diviem gadiem. Jaunākais datu kopums ir Eirobarometra 502. speciālaptauja (2020) un Eirobarometra 482. zibensaptauja (2019).

(83) 2015. gadā rezultāts bija 44, bet 2020. gadā — 53. Ja pēdējos piecos gados rezultāts mainās par vairāk nekā pieciem punktiem, uzskatāms, ka tas ievērojami palielinās/samazinās; ja izmaiņas ir četru līdz piecu punktu robežās, — uzlabojas/pasliktinās, bet, ja izmaiņas ir viena līdz trīs punktu robežās, — ir salīdzinoši stabils.

(84)    Valsts korupcijas apkarošanas plāns “Korupcijas novēršana un apkarošana valsts pārvaldē” tika izstrādāts kā galvenais korupcijas apkarošanas tiesību akts Itālijā ar 2012. gada 6. novembra Likumu Nr. 190, Itālijas Republikas Oficiālais Vēstnesis, vispārējā sērija, Nr. 265, 2012. gada 13. novembris. Jaunākais plāns aptver laikposmu no 2019. līdz 2021. gadam: Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde, valsts korupcijas apkarošanas plāns, 2019. gada 13. novembra Rezolūcija Nr. 1064.

(85)    Par korupcijas apkarošanu atbildīgo amatpersonu pienākums ir izstrādāt un uzraudzīt vietējos korupcijas apkarošanas plānus trīs gadu laikā. Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(86)    Informācija, kas saņemta no Valsts korupcijas apkarošanas aģentūras Itālijas apmeklējuma laikā.

(87)    Katra ministrija, katra pašpārvalde un pašvaldība vai organizācija izstrādā un īsteno savus vietējos plānus. Cita starpā šāds plāns palīdz šīm organizācijām izstrādāt noteikumus par korupcijas novēršanu atbildīgās personas iecelšanai attiecīgajās ieinteresētajās valsts struktūrās; precizēt valsts struktūru lomu korupcijas risku novērtēšanā un pārvaldīšanā, pārvaldes pārredzamības uzlabošanā, trauksmes cēlēju atbalstīšanā un privatizācijas procedūru uzraudzībā. Plāns paredz arī noteikumus trīs gadu korupcijas apkarošanas plānu izstrādei jomās, kuras visvairāk skar korupcija, piemēram, veselības aprūpē.

(88)    Informācija saņemta no Transparency International Itālijas apmeklējuma laikā.

(89)    Itālijas korupcijas apkarošanas iestāde ir izstrādājusi un ieviesusi praksē elektronisku platformu pārvaldēm datu un par korupcijas novēršanu atbildīgo personu ikgadējo ziņojumu nosūtīšanai ANAC, kā arī konkrētās pārvaldes pārredzamībai. Iepriekšējā novērtējumā tika vērtēta izlase, kuru veidoja 536 valsts pārvaldes iestādes, ņemot vērā vietējo trīs gadu plānu vispārējo īstenošanas līmeni, kā noteikts 2016. gada valsts korupcijas apkarošanas plānā. Lielākā daļa pārvaldes iestāžu (aptuveni 87 %) veica neatbilstošu analīzi, novērtējot korupcijas risku savā organizācijā. Konkrēti, 27,1 % pārvaldes iestāžu bija izlaidušas sociālekonomiskā konteksta analīzi. Salīdzinot ar iepriekšējiem novērtējumiem, riska novērtēšanas vispārējā spēja ir uzlabojusies visā valstī.

(90)    Ar 2000. gada 14. jūlija Likumdošanas dekrētu Nr. 75, kas stājās spēkā 2020. gada 30. jūlijā, tika grozīts plašs spēkā esošo tiesību aktu klāsts, tostarp Kriminālkodekss, 2000. gada Likumdošanas dekrēts Nr. 74 (attiecībā uz nodokļu pārkāpumiem), Prezidenta dekrēts Nr. 43/1973 un Likumdošanas dekrēts Nr. 8/2016 (attiecībā uz muitas jautājumiem), un Likumdošanas dekrēts Nr. 231/2001 (attiecībā uz organizāciju atbildību par administratīviem pārkāpumiem, kas izriet no noziedzīga nodarījuma).

(91)    Grozījumi, kas ieviesti Kriminālkodeksā, ietver: piesavināšanās gadījumu atbildību pastiprinošos apstākļos, izmantojot citas personas kļūdu (316. pants); līdzekļu nepamatotu saņemšanu, nodarot kaitējumu valstij (316.-ter pants); nepienācīgu pamudinājumu dot vai solīt priekšrocības (319.-quarter panta C.C. sadaļa), ja darbība kaitē Eiropas Savienības finanšu interesēm un kaitējums vai peļņa pārsniedz 100 000 EUR. Par iepriekšminētajiem nodarījumiem tika noteikts maksimālais cietumsods četri gadi (iepriekšējo trīs gadu vietā). Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 35. lpp.

(92)    Kriminālkodeksa 322.-bis pants tika grozīts, lai starp personām, kuras sodāmas par starptautisko korupciju, iekļautu arī personas, kuras pilda funkcijas vai veic darbības, kas atbilst valsts amatpersonu un personu, kas atbildīgas par valsts dienestu, darbībām valstīs ārpus ES, ja šāda darbība skārusi Eiropas Savienības finanšu intereses.

(93)    Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 36. lpp.

(94)    Informācija, kas saņemta no Finanšu policijas / Revīzijas palātas prokuratūras / Valsts mafijas apkarošanas direktorāta / Valsts korupcijas apkarošanas iestādes saistībā ar Itālijas apmeklējumu.

(95)    Sk. iepriekš, informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(96)    2019. gadā ar jaunajiem tiesību aktiem tika pagarināti noilguma termiņi un palielinātas sankcijas par kukuļošanu. Sk. arī ESAO (2017), ESAO Pretkukuļošanas darba grupas paziņojums par Itālijas Pretkukuļošanas konvencijas ieviešanu.

(97)    Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(98)    Laika posmā no 2016. līdz 2019. gadam Itālija uzsāka 23 izmeklēšanas, ierosināja deviņas lietas un noslēdza četras ārvalstu amatpersonu kukuļošanas lietas ar sankcijām. Transparency International (2020), “Korupcijas eksportēšana”, 73. lpp.

(99)    Informācija, kas saņemta no Augstās tiesas prokuratūras Itālijas apmeklējuma laikā.

(100)    Likumprojekts Nr. 2435 par uzdevumu valdībai saistībā ar kriminālprocesa efektivitāti un noteikumiem, kas paredzēti, lai paātrinātu tiesvedību apelācijas tiesās. Tieslietu reforma ir daļa no Itālijas Valsts atveseļošanas un noturības plāna, atbildot uz ieteikumiem, kas sniegti saskaņā ar Eiropas pusgada ciklu; sk. Padomes 2019. gada 9. jūlija ieteikumu par Itālijas 2019. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2019. gada stabilitātes programmu, 4. ieteikums, 11. lpp., un ieteikums Padomes ieteikumam par Itālijas 2020. gada valsts reformu programmu un ar ko sniedz Padomes atzinumu par Itālijas 2020. gada stabilitātes programmu, 27. apsvērums; sk. arī I nodaļu “Tiesu sistēma”.

(101)    Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā. Sk. arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 7. lpp. Būtiska šajā sakarā ir arī reforma, kas paredz pārtraukt noilguma termiņus pēc pirmās instances nolēmuma saskaņā ar ilglaicīgu Eiropas pusgada ieteikumu konkrētai valstij, kas stājās spēkā 2020. gadā. Par nolēmumu pieņemšanas laiku skatīt arī I nodaļu “Tiesu sistēma”, 6.–7. lpp.

(102)    Informācija, kas saņemta no Finanšu policijas Itālijas apmeklējuma laikā.

(103)    Grozījumi tika apstiprināti otrajā lasījumā 2021. gada 31. martā un tika nosūtīti Senātam galīgai apstiprināšanai.

(104)    Pieņemot Likumu Nr. 179/2017, trauksmes celšanas regulējums, kas kopumā ir piemērojams privātajam sektoram, stājās spēkā 2018. gada decembrī. Likumā paredzētā trauksmes cēlēju aizsardzības shēma ir brīvprātīga un piemērojama tikai tiem uzņēmumiem, kuros darba devējs ir pieņēmis noziedzības novēršanas organizatorisko modeli saskaņā ar Dekrētu Nr. 231/2001 par korporatīvo kriminālatbildību. Likums nosaka, ka tikai tiem uzņēmumiem, kas ieviesuši Dekrēta Nr. 231 modeli, jāizveido trauksmes cēlēju ziņošanas sistēma trauksmes cēlēju aizsardzībai.

(105)    Savukārt un kā tika ziņots pagājušā gadā 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 11. lpp., Korupcijas apkarošanas iestādei sniegto publiskā sektora ziņojumu skaits ir ievērojami palielinājies pēc tiesiskā regulējuma pārskatīšanas 2017. gadā.

(106)    Pēc Itālijas iestāžu sniegtās informācijas, šajā pamatnostādņu kopumā ir ņemti vērā Direktīvas (ES) 2019/1937 principi.

(107)    Sk. tiesību akta priekšlikumu Nr. 1461, Macina un citi, interesējošais tiesību akta priekšlikums (2018).

(108)    Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu, 30. lpp.

(109)    Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(110)    Priekšlikumā paredzēti senatora vietnieka, senatora un reģionālā padomnieka neatbilstības papildu gadījumi. Tajā ietverti jauni noteikumi par izmeklētājtiesnešu neatbilstību un noteikumi par reglamentējošo režīmu, kas jāpiemēro izmeklētājtiesnešiem, kuri kandidē vēlēšanās. Ar to valdībai paredzēts pienākums noteikt stingrāku disciplīnu interešu konfliktu novēršanai valsts pārvaldē, uzticot Korupcijas apkarošanas iestādei īpašas pilnvaras iejaukties un noteikt sankcijas, nodrošinot lielāku pārredzamību attiecībā uz pašreizējo tiesisko regulējumu. Ar priekšlikumu paplašina noteikumus par amata nenododamību (pašlaik reglamentē Likumdošanas dekrēts Nr. 39/2013) un ierobežo iespēju pildīt vairākas funkcijas administratīvi un kontroles struktūrās publiski kontrolētos uzņēmumos, kā arī paplašina interešu konfliktus reglamentējošo noteikumu subjektīvo piemērošanas jomu. Sk. GRECO ceturto novērtēšanas kārtu, otro atbilstības ziņojumu par Itāliju, 15.–19. punkts.

(111)    Sk. GRECO ceturto novērtēšanas kārtu, otro atbilstības ziņojumu par Itāliju, 10.–11. punkts, iesakot arī turpmāk pilnveidot tādu sankciju klāstu attiecībā uz neētisku rīcību, kam nav krimināltiesību rakstura.

(112)    Kā tika ziņots pagājušā gadā 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 11. lpp.

(113)    Tas attiecas arī uz valdības locekļiem un augsta līmeņa civildienesta ierēdņiem; sīkāku informāciju skatīt 2020. gada ziņojumā par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 11. lpp. Neskatoties uz Itālijas apņemšanos ievērot atvērto datu principu G20 kontekstā, sk. arī G20 (2015), “Anti-Corruption Open Data Principles” (“Korupcijas apkarošanas atvērto datu principi”).

(114)    Saskaņā ar valdībā saņemto informāciju Deputātu palātai un Senātam ir iesniegti deviņi likumprojekti. Trīs no tiem ir nosūtīti Konstitucionālo jautājumu komitejai. Jāatzīmē, ka likumprojekti Senātā tika iesniegti 2018. un 2019. gadā.

(115)    Informācija, kas saņemta no Prezidentūras kancelejas Itālijas apmeklējuma laikā. Itālijas valdības apņemšanās 3. Rīcības plāna atvērtai valdībai ietvaros, Ekonomiskās attīstības ministrija un Darba ministrija 2018. gada septembrī pieņēma Pārredzamības reģistru un Rīcības kodeksu.

(116)    Itālijas valdība, 4. Valsts rīcības plāns atvērtai valdībai (2019.–2021. gadam), 19. lpp.

(117)    Lēmums Nr. 208/2017 reglamentē tikai Deputātu palātas, nevis Senāta darbību. Visā valstī aina joprojām ir sadrumstalota, un valdībai nav valsts reģistra. Daži reģioni un pašvaldības ir spēruši pozitīvus soļus uz priekšu un ieviesuši regulējumu (piemēram, Milāna un Roma dažos departamentos tiešsaistē publicē informāciju par sanāksmēm starp ieinteresētajām personām un publisko lēmumu pieņēmējiem), taču nav sistemātiskas vai standartizētas pieejas. Sk. GRECO ceturto novērtēšanas kārtu, otro atbilstības ziņojumu, 30.–37. punkts.

(118)    Deputātu palāta, 2020. gada 6. oktobris, parlamenta konstitucionālo, premjerministra un iekšlietu komiteju biļetens, “Noteikumi par interešu konfliktiem. C. 702 Fiano, C. 1461 Macina un C. 1843 Boccia”.

(119)    Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā. Sk. GRECO ceturto novērtēšanas kārtu, otro atbilstības ziņojumu, 28. punktu. Jo īpaši Valsts korupcijas apkarošanas iestāde, kurai uzticētas pilnvaras izvērtēt pārkāpumus un piemērot sankcijas, aicināja valdību uzlabot tiesību aktus attiecībā uz “virpuļdurvju efektu”, sk. Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde (2020), 2020. gada 27. maija Ziņojuma akts Nr. 6 par “virpuļdurvju efektu”. Pagaidām nav pieejami dati par “virpuļdurvju efekta” lietām, jo Korupcijas apkarošanas iestāde joprojām ir sākotnējā novērtējuma stadijā, saskaņā ar informāciju, kas saņemta no Korupcijas apkarošanas iestādes saistībā ar Itālijas apmeklējumu.

(120) Pēc 1993. gada referenduma un no tā izrietošajiem pasākumiem, kas tika pieņemti laikposmā no 1993. līdz 2013. gadam, tika aizliegts tiešais valsts finansējums politiskajām partijām. 

(121)    Deputātu palātas publicētie dati, kas kartēja ziedojumus laika posmā no 2019. gada februāra līdz novembrim, liecina, ka 72,7 % no Itālijas partijām piešķirtajiem līdzekļiem nāk no parlamenta deputātiem, 22,9 % — no fiziskām personām, savukārt 4,9 % — no privātiem uzņēmumiem. Sk. arī Transparency International, “Soldi e politica: cosa ci dicono i dati?” (2020. g. nov.).

(122)    Likums Nr. 3/2019. Nav izveidots centralizēts, mašīnlasāms reģistrs. Sk. GRECO trešo novērtēšanas kārtu, otro pielikumu otrajam atbilstības ziņojumam, 37. punkts, kurā ieteikts ieviest koordinētu pieeju informācijas publicēšanai par politisko partiju un vēlēšanu kampaņu finansējumu un nodrošināt, lai šāda informācija būtu pieejama saskaņoti, saprotami un savlaicīgi.

(123)    Pārraudzības struktūrās ietilpst partiju un politisko kustību finanšu pārskatu pārredzamības un kontroles komiteja, Revīzijas palāta un Reģionālā vēlēšanu garantiju padome.

(124)    Tiek ziņots, ka šī prakse 2020. gada sākumā piesaistīja izmeklētāju un prokuroru uzmanību. Ziedojumi trešo personu asociācijām veidoja gandrīz 10 miljonus EUR jeb 37 % no kopējā politiskā finansējuma apjoma 2019. gadā. Sk. Transparency International (2020), “Debugging Democracy, Open data for political integrity in Europe” (“Demokrātijas atkļūdošana, atvērtie dati politiskai integritātei Eiropā”), 4. un 19.–20. lpp.

(125)    Informācija, kas saņemta no Finanšu policijas Itālijas apmeklējuma laikā. Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(126)    Dekrētlikums Nr. 76/2020.

(127)    Pasākumi paaugstina tiešās piešķiršanas griestus no 40 000 EUR līdz 150 000 EUR, lai vienkāršotu procedūras saistībā ar būvniecības līgumiem, un no 40 000 EUR līdz 75 000 EUR attiecībā uz pakalpojumiem un piegādēm.

(128)    Korupcijas apkarošanas iestāde uzsvēra, ka izvēle atkāpties no “jebkuras tiesību aktu normas, izņemot krimināltiesību”, šķiet nesamērīga attiecībā pret mērķi veicināt publiskās investīcijas un tikt galā ar Covid-19 izraisītajām negatīvajām ekonomiskajām sekām, sk. Korupcijas apkarošanas iestāde (2020), “Esame e commento degli articoli del decreto-legge 16 luglio 2020, n. 76 «Misure urgenti per la semplificazione e l’innovazione digitale» in tema di contratti pubblici, trasparenza e anticorruzione” (“2020. gada 16. jūlija dekrētlikuma pantu analīze”). Turklāt saistībā ar Covid-19 pandēmijas izraisīto ārkārtas situāciju 2020. gada aprīlī Itālijas Valsts korupcijas apkarošanas iestāde izdeva rokasgrāmatu ar sistemātisku pārskatu par attiecīgajiem valsts tiesību aktiem konkursa procedūru paātrināšanai un vienkāršošanai.

(129)    Datubāzē ir informācija par 51,9 miljoniem iepirkuma procedūru, 38 500 līgumslēdzējām iestādēm un 234 000 pretendentiem. Sk. datus, kas publicēti Korupcijas apkarošanas iestādes tīmekļa vietnē. Dati, kas agrāk bija mazāk pieejami vai kam bija nepieciešami ad hoc pieprasījumi, piemēram, par apakšuzņēmumu līgumiem, darbu izpildes izmaiņām vai to uzņēmumu sarakstiem, kuri ir tiesīgi veikt noteiktas kategorijas darbus, tiek sistemātiski padarīti pieejami iestādes tīmekļa vietnē, ieskaitot tagad arī aprakstošo statistiku. Iestādes darba dokumentā ir parādīts jauns korupcijas riska indekss ar rādītājiem, kas balstīti valsts publisko līgumu datubāzes datos korupcijas risku novērtēšanai vietējā līmenī un publisko iepirkumu pārredzamības sekmēšanai. Sk. Itālijas Korupcijas apkarošanas iestāde (2020), darba dokuments Nr. 5 “Data analysis and construction of corruption risk indicators for the National Database of Public Contracts” (“Datu analīze un korupcijas riska rādītāju veidošana valsts publisko līgumu datubāzei”), http://www.anticorruzione.it/portal/rest/jcr/repository/collaboration/Digital%20Assets/anacdocs/Attivita/Pubblicazioni/Collana%20scientifica%20Autorita/Collana%20scientifica%20Anac%20-%20Matteo%20Tro%C3%83%C2%ACa%20WP%20n.5.pdf.

(130)    Itālijas Konstitūcija, 21. pants. Itālija saglabā savu salīdzinoši zemo vērtējumu, ieņemot 41. vietu pasaulē organizācijas “Reportieri bez robežām” 2021. gada preses brīvības indeksā (un 20. vietu ES), ņemot vērā tādu žurnālistu ievērojamo skaitu, kuri atrodas policijas aizsardzībā.

(131)    Autorità per le Garanzie nelle Comunicazioni (AGCOM), “Osservatorio sul Giornalismo III edizione - La professione alla prova dell’emergenza Covid-19 - documento di consultazione pubblica”, 2020. gada novembris.

(132)    NVO, ar kurām apspriedās valsts apmeklējuma laikā, ir apstiprinājušas, ka nestabila nodarbinātība ir kļuvusi par patiesu problēmu, kas ietekmē profesiju, un ka nozares ekonomiskās izredzes būtiski pasliktinājās periodā pirms Covid-19 pandēmijas.

(133)    Likums Nr. 27/2020 un Likums Nr. 178/2020 (par budžetu).

(134)    Informācijas un izdevējdarbības departaments, “Fondo per il pluralismo e l'innovazione dell'informazione”.

(135)    Konstitucionālās tiesas lēmums 206/2019 (ECLI:IT:COST:2019:206).

(136)    Grozījumi Likumā Nr. 215/2004, kas zināms kā “Legge Frattini”.

(137)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 15.–16. lpp.

(138)    Sk. MPM 2021, 12. lpp., par vadošo spēlētāju tirgus daļām dažādās ziņu mediju apakšnozarēs. Itālijas tiesību aktos noteikti ierobežojumi tirgus daļai katram mediju tirgum (tehniskais ierobežojums) un mediju tirgum kopumā (ekonomiskais ierobežojums). AGCOM līdz šim nav konstatējusi tehniskā ierobežojuma pārkāpumus (MPM 2021, 13. lpp.). Standartizētu un salīdzināmu datu un rādītāju trūkums par digitālo mediju auditoriju sagādā problēmas (MPM 2021, 21. lpp.).

(139)    Dekrētlikums Nr. 97/2016.

(140)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 10. lpp.

(141)    Konstitucionālā tiesa, Rīkojums Nr. 132/2020.

(142)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 14. lpp.

(143)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 9.–1011. lpp.

(144)    Itālijas Konstitucionālās tiesas oficiālais paziņojums presei, 2021. gada 22. jūnijs, publicēts tās tīmekļa vietnē.

(145)    Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma — Itālija. Itālija ir atbildējusi uz sešiem no šiem brīdinājumiem.

(146)    Eiropas Padome, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma.

(147)    Itālijas Valsts preses federācijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu un Itālijas apmeklējuma laikā saņemtā informācija.

(148)    Ossigeno per l’informazione sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(149)    2021. gada mediju plurālisma uzraudzības instruments, 10.–1. lpp. un ieinteresēto personu sniegtā informācija, kas minēta 145. un 146. zemsvītras piezīmē.

(150)    Tas ir pieaugums par 87 % 2019. gada laikā.

(151)    Iekšlietu ministrija, Sabiedriskās drošības departaments, Kriminālpolicijas centrālā direkcija (2020), “Intimidatory Acts Perpetrated against journalists” (“Pret žurnālistiem īstenotas iebiedēšanas darbības”).

(152)    Prezidentu ievēl parlaments, sanākot kopīgā sesijā ar 58 reģionālajiem vēlētājiem.

(153)     Arī Valsts ekonomikas un darba padomei ir tiesības ierosināt tiesību aktus ekonomikas un sociālajā jomā.

(154)    Vairāk informācijas Toskānas ombuda tīmekļa vietnē: http://www.difensorecivicotoscana.it .

(155)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 16. lpp.

(156)    Valsts pārvaldes departamenta un Iestāžu reformu departamenta sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu.

(157)    Salīdzinot ar īpašām vietnēm, digitālās platformas lielā mērā paplašina lietotāju vienlaicīgu un interaktīvu līdzdalību aicinājumā iesniegt priekšlikumus un idejas, kā arī komentēt tekstu.

(158)    Lietotāji var komentēt dokumenta projektu un parādīt citu dalībnieku sniegto informāciju.

(159)    Piemēram, īpaši ņemot vērā apspriešanas, kas tika īstenotas platformā Partecipa, 5 gadījumos tika publicēti galīgie ziņojumi par apspriešanās procesu. Galīgajos ziņojumos tiek sniegta informācija par iniciatīvu rezultātiem (piemēram, respondentu skaits, to iesniegumu saturs un dažos gadījumos valsts pārvaldes iestāžu atbildes par to pieņemšanu).

(160)    Piemēram, paziņojums un komentāri pa e-pastu, izmantojot veidlapu (aptuveni 60 %) vai tiešsaistes anketu (aptuveni 20 %). Retāk tiek izmantotas inovatīvākas metodes, piemēram, tiešsaistes forumi (aptuveni 15 %) un tiešsaistes teksta komentēšanas rīki (aptuveni 5 %). Informāciju par publisko apspriešanu skatiet arī platformā Consultazione.

(161)    Līdz šim ir sagatavoti 4 ex post novērtējumi, no kuriem 1 — 2020. gadā un 3 — 2021. gada pirmajā ceturksnī.

(162)    2021. gada 18. maija Dekrētlikums Nr. 65.

(163)    Laikposmā no 2020. gada 25. februāra līdz 2021. gada 31. martam tika pieņemti 49 dekrētlikumi.

(164)    Laikposmā no 2020. gada 25. februāra līdz 2021. gada 31. martam tika pieņemti 69 likumi un 51 likumdošanas dekrēts. Dekrētlikumi ir valdības akti, kuri nozīmīguma ziņā ir kā ārkārtas apstākļos pieņemti likumi un kuri parlamentam 60 dienu laikā jāpārstrādā par likumiem, citādi tie zaudē spēku.

(165)    Veselības ministrija katru nedēļu informē parlamentu par epidemioloģisko datu uzraudzības rezultātiem. Par Ministru padomes priekšsēdētāja pieņemtajiem dekrētiem palātas ir jāinformē nākamajā dienā pēc to publicēšanas saskaņā ar 2020. gada Dekrētlikuma Nr. 19 2. pantu.

(166)    Covid-19 epidemioloģiskās ārkārtas situācijas parlamentārās komisijas sastāvā ir 10 Senāta deputāti un 10 Deputātu palātas deputāti.

(167)    Senato della Repubblica, XVIII Legislatura, “Il ‘Governo in Parlamento’ in tempo di pandemia, Una proposta della Commissione Affari costituzionali del Senato”, 2021. gada aprīlis.

(168)    Piemēram, noteikts skaits bija saistīts ar masku lietošanu skolās un zinātniskajiem datiem par pietiekamu skābekļa līmeni (Valsts padomes 2021. gada 2. aprīļa Dekrēts Nr. 1804). Citi attiecās uz tālmācību (Valsts padome, sez. III, 2021. gada 7. aprīļa Dekrēts Nr. 1832, prez. Est. Frattini).

(169)    Skatīt arī 2020. gada ziņojumu par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 15. lpp.

(170)    Konstitucionālā tiesa nolēmumā Nr. 278/2020 atzīmēja, ka īsais periods bija saderīgs ar saprātīgu tiesvedības ilgumu un pasākums bija pamatots ar mērķi aizsargāt sabiedrības veselību.

(171)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 16. lpp.

(172)    Piemēram, 2021. gada 25. janvārī Bocconi universitāte kopā ar ES Pamattiesību aģentūru un Itālijas Ministriju cilvēktiesību komiteju (CIDU) rīkoja tīmekļsemināru par šo jautājumu.

(173)    Deputātu palāta, NCTI izveides priekšlikuma projekta sagatavošana, https://www.camera.it/leg18/126?tab=4&leg=18&idDocumento=1323&sede=&tipo .

(174)    Pēc Eiropas Padomes INGO konferences, “Civil participation in the decision-making process, Fact Finding Mission to Italy” (“Pilsoniskā līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesā. Faktu vākšanas misija Itālijā”), 2019. gada maijs.

(175)    2020. gada 21. oktobra Dekrētlikums Nr. 130.

(176)    Tagad tas ļauj novērst izkāpšanu Itālijas ostās, pamatojoties tikai uz nopietniem sabiedrības drošības apsvērumiem vai cilvēku tirdzniecības apkarošanas tiesību aktu pārkāpumiem. Attiecīgais likums arī vairs neatļauj kuģa konfiskāciju gadījumā, ja netiek ievērots oficiālais atteikums izkāpt krastā. Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(177)    Ministriju cilvēktiesību komiteja (CIDU) ir iesaistījusi pilsonisko sabiedrību, gan izstrādājot pirmo valsts rīcības plānu uzņēmējdarbības un cilvēktiesību jomā, gan izstrādājot trešo un ceturto valsts rīcības plānu attiecībā sievietēm, mieru un drošību, kā ietvaros izveidotas 1325 atvērtas darba grupas; Itālijas sniegtā informācija 2021. gada ziņojumam par tiesiskumu; Atvērtās valdības forums darbu atsāk 2021. gada aprīlī nolūkā veicināt dialogu un atbildību starp dalībvalstu valdībām un iedzīvotājiem. Informācija saņemta Itālijas apmeklējuma laikā.

(178)    2020. gada ziņojums par tiesiskumu, Valstu sadaļa — tiesiskuma situācija Itālijā, 16. lpp.

(179)    Pirmstiesas izmeklēšanas tiesnesis 2021. gada 19. maijā lietu noraidīja.

(180)    Sk. III pīlāru, 16. lpp., attiecībā uz 2021. gada aprīļa brīdinājumu Eiropas Padomei, Žurnālistikas un žurnālistu drošības aizsardzības veicināšanas platforma — Itālija, saistībā ar Trapāni prokuratūras 2016. gadā veikto un 2021. gadā atklāto kriminālizmeklēšanu, kuras ietvaros tika ieviesta žurnālistu un PSO noklausīšanās. Tieslietu ministrija 2021. gada aprīlī uzsāka oficiālas prokuratūras darbību pārbaudes.

(181)    CIVICUS, Itālija, novērtējums.