Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums par priekšlikumu pārskatīt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu

A. Rīcības nepieciešamība

Kāda ir problēmas būtība un kāpēc problēma ir nozīmīga ES mērogā?

Reaģējot uz Eiropas zaļajā kursā un Komisijas klimata mērķrādītāja plānā izklāstītajām vērienīgajām 2030. gada klimatiskajām iecerēm, Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģija apstiprina nepieciešamību strauji paātrināt mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu un peldlīdzekļu ienākšanu tirgū. Lai atbalstītu šīs norises, ir vajadzīgs pietiekami blīvs un plašs publiski pieejamas uzlādes un uzpildes infrastruktūras tīkls. Izvērtējumā norādīts, ka direktīva nestimulē tādas uzlādes un uzpildes infrastruktūras izveidošanu, kāda vajadzīga 2030. gadam izvirzīto vērienīgo klimatisko ieceru sasniegšanai. Pamatojoties uz trūkumiem pašreizējās direktīvas noteikumos, galvenās problēmas ir saistītas ar to, ka 1) dalībvalstu infrastruktūras plānošanā atbilstoši direktīvai kopumā trūkst vajadzīgā vērienīguma un saskaņotības, kā rezultātā infrastruktūra ir nepietiekama un nevienmērīgi sadalīta; 2) nav atrisināti ar fiziskiem savienojumiem un sakaru standartiem saistīti sadarbspējas jautājumi, t. sk. attiecībā uz pieslēgumu elektrotīklam; un 3) trūkst pārredzamas informācijas patērētājiem un viegli lietojamu maksājumu sistēmu, un tas ierobežo akceptēšanu no lietotāju puses. Bez turpmākas ES līmeņa iesaistes šāds sadarbspējīgas, viegli izmantojamas uzlādes un uzpildes infrastruktūras trūkums, visticamāk, kļūs par šķērsli nepieciešamajai mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu un peldlīdzekļu tirgus izaugsmei atbilstoši vērienīgajām 2030. gada klimatiskajām iecerēm.

Kas būtu jāpanāk?

Lai līdz 2050. gadam palīdzētu sasniegt klimatneitralitāti un samazināt gaisa piesārņojumu, šīs iniciatīvas mērķis ir nodrošināt blīva un plaša alternatīvo degvielu infrastruktūras tīkla pieejamību un izmantojamību visā ES. Visiem alternatīvas degvielas transportlīdzekļu (arī peldlīdzekļu un gaisa kuģu) lietotājiem ir jābūt iespējai viegli pārvietoties Eiropas Savienībā, izmantojot tādas svarīgas infrastruktūras kā automaģistrāles, ostas un lidostas. Konkrētie mērķi ir šādi: 1) nodrošināt minimālo infrastruktūru, kas atbalsta alternatīvas degvielas transportlīdzekļu nepieciešamo ieviešanu visos transporta veidos un visās dalībvalstīs, lai sasniegtu ES mērķus klimata jomā; 2) nodrošināt infrastruktūras pilnīgu sadarbspēju un 3) nodrošināt pilnīgu lietotājiem paredzēto informāciju un atbilstošas maksājumu iespējas.

Kāda ir ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība (subsidiaritāte)? 

Lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķi samazināt transporta radītās SEG emisijas un lai izveidotu kopēju ES transporta tirgu, priekšnosacījums ir pilnīga savienojamība visā mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem un peldlīdzekļiem paredzētajā Eiropas transporta tīklā un netraucēta tā darbība, un to nodrošina pietiekami liela un pilnībā sadarbspējīga pārrobežu infrastruktūra. Šos mērķus var sasniegt tikai ar kopēju Eiropas tiesisko regulējumu. Direktīvas pārskatīšana palīdzēs saskaņoti pilnveidot un paplašināt transportlīdzekļu parkus, uzlādes un uzpildes infrastruktūru un lietotājiem paredzēto informāciju un pakalpojumus.

B. Risinājumi

Ar kādiem risinājuma variantiem var sasniegt izvirzītos mērķus? Vai ir kāds visvēlamākais risinājums? Iemesli (ja nav) 

Ir analizēti trīs politikas risinājumi, kas nodrošina, ka būs pieejama pietiekama, sadarbspējīga un lietotājdraudzīga uzlādes un uzpildes infrastruktūra, kas atbalstīs mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu ienākšanu tirgū līdz 2030. gadam un pēc tam. Visi risinājumi ietver obligātus ieviešanas mērķrādītājus valsts līmenī, taču atšķiras attiecībā uz šīs infrastruktūras atrašanās vietas noteikšanu, fizisko savienotāju un sakaru protokolu saskaņošanas līmeni, kā arī patērētājiem sniedzamās informācijas un pakalpojumu ziņā. Vēlamā izvēle ir 2. risinājums, jo tas nodrošina pietiekami lielu infrastruktūru kopumā, kā arī pietiekamu TEN-T tīkla infrastruktūru, vienlaikus atstājot dalībvalstīm rīcības brīvību attiecībā uz precīzu infrastruktūras atrašanās vietu un jaudu. Turklāt tiek nodrošināta lietotāju pilnīga sadarbspēja un piekļuve visai attiecīgajai informācijai un pakalpojumiem.

Kāds ir dažādu ieinteresēto personu viedoklis? Kuru risinājumu katra no ieinteresētajām personām atbalsta? 

Lai gan viedokļi par kvantitatīvajām prasībām atšķiras, vēlamo politikas risinājumu (2. risinājumu) atbalsta autobūves nozare, daudzi uzlādes un uzpildes infrastruktūras ražotāji un operatori, elektroenerģijas nozare un daudzas pilsoniskās sabiedrības apvienības. Tomēr ostas un lidostas pauda bažas par papildu izmaksām, kas saistītas ar attiecīgās infrastruktūras nodrošināšanu, īpaši attiecībā uz krasta elektroapgādi un stāvošu gaisa kuģu elektroapgādi. Publiskā sektora iestādes lielā mērā atbalsta direktīvas pārskatīšanu, īpaši attiecībā uz sadarbspēju un lietošanas ērtumu, taču viedokļi attiecībā uz obligātajiem ieviešanas mērķrādītājiem ir atšķirīgāki, īpaši attiecībā uz uzlādes infrastruktūras mērķrādītājiem, kas balstīti uz autoparka apmēru.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādus ieguvumus nodrošinās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājuma varianti)? 

No CO2 un gaisa piesārņotāju emisiju samazinājuma izrietēs sabiedriskais labums. Kopumā investīcijas infrastruktūras kvantitātē un kvalitātē tieši neizraisīs mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu plašāku ieviešanu, to drīzāk veicina citas rīcībpolitikas, piemēram, CO2 emisiju standarti vieglajiem automobiļiem un furgoniem. Tomēr tikai tad, ja ir pieejama pietiekama un sadarbspējīga infrastruktūra, kas nodrošina minimālos pakalpojumus patērētājiem, var gaidīt, ka transportlīdzekļi ienāks tirgū tādā apmērā, kāds nepieciešams, lai sasniegtu ES klimata mērķrādītāja plāna mērķi. Aplēstais CO2 emisiju ārējo izmaksu samazinājums ir aptuveni 445 miljardi EUR salīdzinājumā ar 2021.–2050. gada pamatscenāriju, izsakot pašreizējās vērtībās, savukārt gaisa piesārņojuma ārējo izmaksu samazinājums – 75 miljardi EUR. Lai arī šos samazinājumus ierosina citas rīcībpolitikas, to priekšnosacījums ir infrastruktūras ieviešana. Gaidāms, ka vēlamajam politikas risinājumam būs pozitīva ietekme uz inovāciju, īpaši mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu un peldlīdzekļu izstrādes jomā, inovatīviem lietotāju pakalpojumiem, kuru pamatā ir kopīga datu infrastruktūra, saistītajiem uzņēmējdarbības modeļiem, kā arī inovatīvāku uzlādes un uzpildes tehnoloģiju izstrādi. Šīs inovācijas, visticamāk, stiprinās Eiropas rūpniecības konkurētspēju. 

Cik izmaksās vēlamais risinājums (ja tāds ir, pretējā gadījumā – galvenie risinājuma varianti)? 

Paredzams, ka pilnībā sadarbspējīgas un lietotājdraudzīgas infrastruktūras kopējās izmaksas, t. sk. kapitāla un ekspluatācijas izmaksas, būs 67,1-70,5 miljardi EUR salīdzinājumā ar 2021.–2050. gada perioda pamatscenāriju, izsakot pašreizējās vērtībās; no tiem 60,3-63,7 miljardi EUR paredzēti ceļu infrastruktūrai, 5,9 miljardi EUR – ūdenstransporta jomai un 0,9 miljardi EUR – aviācijas jomai. Nav būtiskas tiešas negatīvas ietekmes uz ekonomikas, sociālo vai vides jomu.

Kāda būs ietekme uz MVU un konkurētspēju?

Politikas risinājumi palielina noteiktību par ilgtermiņa tirgus pieprasījumu visās dalībvalstīs. No tā labumu gūs visi uzņēmumi, kas darbojas šajā tirgū. Jo īpaši elektromobilitātes tirgū jauni tirgus dalībnieki bieži vien ir MVU, kas gūs labumu no paātrinātas uzlādes infrastruktūras ieviešanas saskaņā ar direktīvu un no noteikumiem par datu kopīgošanu, izmantojot dalībvalstu valsts piekļuves punktus. To uzņēmumu konkurētspēja, kuri darbojas uzlādes un uzpildes infrastruktūras uzstādīšanā un apkalpošanā, palielināsies visos politikas risinājumos, jo lielāks pieprasījums pēc uzlādes un uzpildes pakalpojumiem saistībā ar CO2 emisiju standartiem vieglajiem automobiļiem un furgoniem, kā arī lielas noslodzes transportlīdzekļiem, uzlabos uzņēmējdarbības rentabilitāti un samazinās tehnoloģiju izmaksas.

Vai tiks būtiski ietekmēts dalībvalstu budžets un pārvaldes iestādes? 

Izmaksas, ko publiskā sektora iestādēm rada prasības pārskatīt un atjaunināt valstu politikas regulējumus un ziņot par īstenošanu, ir tādas pašas kā pamatscenārijā. Aplēsts, ka pamatscenārijā tās ir 3 400 000  EUR (126 000 EUR katrai dalībvalstij) katrā saskaņā ar valstu politikas regulējumiem paredzētajā ziņošanas ciklā, kas plānots reizi trijos gados. Ziņošana par atbilstību stingrajiem mērķrādītājiem zināmā mērā varētu palielināt uzraudzības izmaksas. Tomēr papildu izmaksas salīdzinājumā ar pamatscenāriju nevar izteikt skaitļos; ja tiks nodrošināti standartizēti datu formāti, digitāla datu nosūtīšana un vienota ziņošanas sistēma dalībvalstu valsts piekļuves punktiem, tad ziņošana saskaņā ar direktīvu kopumā tiks vienkāršota. Paredzams, ka investīcijas infrastruktūrā lielā mērā segs privātās investīcijas. Tomēr – īpaši tirgus attīstības sākumposmā – publiskā sektora iestādēm būs finansiāli jāatbalsta dažas tirgus investīcijas, laika gaitā samazinot atbalsta intensitāti. Gaidāms, ka līdz 2030. gadam publiskā sektora iestādēm būs jāinvestē vidēji 0,64 miljardi EUR gadā (41 % no kopējām investīcijām). 2031.–2050. gada periodā publiskais atbalsts tiek prognozēts vidēji 0,45 miljardu EUR apmērā gadā (10 % no kopējām investīcijām).

Vai ir paredzama cita būtiska ietekme? 

Patērētājiem būs pieejama pietiekama un pilnībā sadarbspējīga infrastruktūra, saistītā informācija un pakalpojumi, un tas ceļošanu ar mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļiem visā ES padarīs ērtāku un prognozējamāku, jo tiks risināti jautājumi par to, kā nodrošināt pilnīgu informāciju lietotājiem un atbilstošas maksājumu iespējas. Tomēr šos ieguvumus nevar izteikt skaitļos.

Proporcionalitāte

Neviens no politikas risinājumiem nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu vispārējos politikas mērķus. Ierosinātie pasākumi nodrošina alternatīvas degvielas transportlīdzekļu uzlādei un uzpildei nepieciešamās infrastruktūras ieviešanu pietiekamā apmērā, lai īstenotu vērienīgās ieceres 2030. gadam klimata un enerģētikas jomā un sasniegtu vispārējo mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti.

D. Turpmākie pasākumi

Kad rīcībpolitika tiks pārskatīta?

Rīcībpolitiku pārskatīs 2026. gada beigās, lai novērtētu alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanas progresu salīdzinājumā ar mazemisiju un bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšanos un tehnoloģiju attīstību, īpaši ūdenstransporta un aviācijas, kā arī dzelzceļa nozarē nolūkā noteikt vajadzību pēc alternatīvo degvielu infrastruktūras šajās nozarēs.