Kopsavilkuma lapa

Ietekmes novērtējums attiecībā uz tiesību akta priekšlikumu par Eiropas zaļajām obligācijām (EuGB)

A. Rīcības nepieciešamība

Pamatojums. Risināmā problēma

1) Neraugoties uz tirgus standartu plašo izmantojumu attiecībā uz zaļajām obligācijām, ieguldītājiem var būt dārgi un grūti noteikt obligācijās balstīto ieguldījumu pozitīvo ietekmi uz vidi un salīdzināt dažādas zaļās obligācijas.

2) Emitentiem kopīgu zaļo saimniecisko darbību definīciju trūkums rada neskaidrību, kas tiek uzskatīts par likumīgi zaļu, un tie var saskarties ar reputācijas riskiem, ko radītu iespējamas apsūdzības par zaļmaldināšanu konkrētās nozarēs.

3) Emitentiem tirgus prakses sadrumstalotība var radīt papildu izmaksas.

Šīs trīs problēmas ir saistītas ar 1) skaidru un saskaņotu definīciju trūkumu zaļo projektu un zaļo obligāciju jomā, 2) neviendabīgumu, pārredzamības trūkumu un jautājumiem, kas saistīti ar šķietamiem vai faktiskiem interešu konfliktiem ārējo pārbaužu tirgū. Šīs problēmas pastiprina turpmāku tirgus traucējumu risku, ko rada zaļmaldināšana, un var novest pie tā, ka projektiem, kuriem ir būtiska ietekme uz klimatu un vidi, tiek novirzīti nepietiekami ieguldījumi, tādējādi kavējot ES vidisko mērķu sasniegšanu.

Paredzamie šīs iniciatīvas mērķi

Mērķis ir labāk izmantot vienotā tirgus potenciālu, lai palīdzētu sasniegt ES mērķus klimata un vides jomā, veicinot augstas kvalitātes zaļo obligāciju tirgus turpmāku attīstību, vienlaikus līdz minimumam samazinot traucējumus esošajos zaļo obligāciju tirgos. To varētu panākt, izveidojot jaunu brīvprātīgu augstas kvalitātes zaļo obligāciju standartu, kas 1) uzlabotu ieguldītāju spēju identificēt šādas obligācijas un uzticēties tām un 2) atvieglotu šādu obligāciju emitēšanu, precizējot zaļās definīcijas, saskaņojot ārējo pārbaužu praksi un samazinot iespējamo risku emitentu reputācijai.

ES līmeņa rīcības pievienotā vērtība 

Zaļo obligāciju tirgus pēc būtības ir starptautisks, un dalībnieki tirgojas un izmanto ārējo pārbaužu pakalpojumus pārrobežu mērogā. Rīcība ES līmenī ļauj izvairīties no riska sadrumstalot Eiropas zaļo obligāciju tirgu un saistītos ārējo pārbaužu pakalpojumus, vienlaikus atbalstot vienlīdzīgus konkurences apstākļus šo tirgu dalībniekiem. Pastāv daudz mijiedarbības ar citiem attiecīgiem ES līmeņa tiesību aktiem, piemēram, Taksonomijas regulu . 

B. Risinājumi

Apsvērtie leģislatīvie un neleģislatīvie politikas risinājumi. Vēlamais risinājums.

Ietekmes novērtējumā aplūkoti vairāki risinājumi trīs politikas dimensijās salīdzinājumā ar pamatscenāriju.

1)Standarta piemērošanas joma zaļo obligāciju emitentiem: 1) brīvprātīga pieeja, saskaņā ar kuru zaļo obligāciju emitenti varētu brīvi izvēlēties (vai neizvēlēties) panākt atbilstību standartam, vai 2) obligāta pieeja, saskaņā ar kuru visām zaļajām obligācijām, kas emitētas Eiropas Savienībā vai ko emitējis Eiropas Savienībā bāzēts emitents, būtu jāizmanto turpmākais standarts.

2)EuGB atbilstīgu zaļo obligāciju ārējo pārbaudītāju regulatīvais režīms: 1) uzdot EVTI izsniegt atļauju EuGB ārējiem pārbaudītājiem, piemērojot ierobežotu uzraudzību un prasības, un 2) izsniegt atļaujas līdzīgi kā 1) punktā, bet piemērojot stingrāku regulējumu.

3)Iespējamā elastība, kas piešķirta suverēniem emitentiem, kuri vēlas izmantot EuGB, salīdzinājumā ar emitentiem, kas nav suverēni subjekti: 1) elastības trūkums, 2) elastība attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar obligācijām, vai 3) elastība attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar obligācijām un ar ES Taksonomijas regulu.

Pamatojoties uz dažādo risinājumu analīzi, tiek ieteikts, ka:

1.EuGB izveido kā brīvprātīgu standartu, kuram panākta atbilstība tirgus paraugpraksei un ES taksonomijai,

2.EVTI tiek uzdots izsniegt atļaujas EuGB ārējiem pārbaudītājiem, piemērojot ierobežotas uzraudzības prasības, un

3.suverēniem emitentiem nodrošina elastību attiecībā uz prasībām, kas saistītas ar obligācijām, bet ne attiecībā uz ES Taksonomijas regulu.

Atbalsts konkrētiem risinājumiem 

Ietekmes novērtējumam ir pievienotas atsauksmes no divām tiešsaistes apspriešanām par šo tematu, kas tika pabeigtas 2020. gadā (mērķtiecīgā apspriešanā par ES zaļo obligāciju standartu (167 atbildes) un sabiedriskā apspriešanā par atjaunināto ilgtspējīga finansējuma stratēģiju (RSFS) (648 atbildes)):

-Lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja brīvprātīga ES zaļo obligāciju standarta konceptu, kā bija ierosinājusi Tehnisko ekspertu grupa ilgtspējīga finansējuma jautājumos.

-Lielākā daļa respondentu pauda atbalstu regulatīvajam režīmam, ko EVTI uzraudzībā piemērotu ārējiem pārbaudītājiem, un daudzi lūdza piemērot samērīgu režīmu, kas norāda, ka lielākā daļa ieinteresēto personu galvenokārt atbalstītu vieglāka vai mērķtiecīgāka uzraudzības režīma izvēli.

-Suverēnu zaļo obligāciju emitentu Eiropas Savienībā viedokļi vienmērīgi dalījās jautājumā par elastību attiecībā uz taksonomiju, taču viņi stingri atbalstīja konsekvences saglabāšanu starp suverēniem un korporatīviem emitentiem.

C. Vēlamā risinājuma ietekme

Kādi būs ieguvumi no vēlamākā risinājuma? 

Vēlamā risinājuma pamatā ir tirgus paraugprakse ziņojumu sniegšanas un ārējās pārbaudes jomā un atbilstība ES taksonomijai. Tas EuGB noteiktu par galveno standartu pārredzamības un vides vajadzībām atbilstošu prasību ziņā saskaņā ar mērķi attīstīt un atbalstīt augstākas kvalitātes zaļo obligāciju tirgu. Ierosinātais brīvprātīgais standarts apvienojumā ar vieglu uzraudzības pieeju nodrošinātu, ka mērķi tiek sasniegti izmaksu ziņā visefektīvākajā un iedarbīgākajā veidā.

Brīvprātīgs standarts būtu pievilcīgs augstas kvalitātes zaļo obligāciju emitentiem, no kuriem daudzi pauda atbalstu EuGB, jo tas ļautu tiem skaidrāk informēt ieguldītājus un citus par viņu vidiskajiem rādītājiem un saistībām. Tajā pašā laikā tas novērstu traucējošu ietekmi uz esošajiem zaļo obligāciju tirgiem, kas varētu turpināt brīvi darboties. Vieglāka un mērķorientēta uzraudzības pieeja ārējiem pārbaudītājiem palielinātu pārredzamību emitentiem un ieguldītājiem attiecībā uz ārējās pārbaudes procedūrām, uzlabotu dažādu pieeju atsevišķu aspektu saskaņošanu un risinātu jautājumus, kas saistīti ar interešu konfliktiem, nemazinot vēlmi esošajiem pakalpojumu sniedzējiem darboties kā EuGB pārbaudītājiem.

Kopumā standarts sniegtu skaidras priekšrocības uzticības ziņā, kas varētu izpausties kā izmaksas kompensējošas obligāciju cenu noteikšanas priekšrocības, un sniegtu jaunu stimulu emitentiem to izmantot. Tāpat emitenti var vēlēties apliecināt spēcīgāku zaļo apņemšanos, izmantojot standartu. Ieguldītājiem tiktu sniegts zaļo obligāciju segments, kas nodrošina augstu tirgus integritātes, pārredzamības un salīdzināmības pakāpi. Iniciatīva nodrošinātu lielāku izvēli ieguldītājiem.

Vēlamā risinājuma izmaksas 

Iniciatīva noteiktu, ka ir vajadzīgi ierobežoti ieguldījumi gan no EVTI puses, gan no ārējiem pārbaudītājiem, kas nolemj piedalīties. EVTI var rasties vienreizējas izmaksas un minimālas pastāvīgās izmaksas papildu darbaspēka resursu, apmācības, kā arī IT izveides izmaksu veidā. Ārējiem pārbaudītājiem var rasties papildu izmaksas, ja viņi vēlas ievērot standartu. Uzraudzības maksas pagaidām būtu jāsaglabā minimālā līmenī, ņemot vērā ierobežoto tirgus apjomu. Lai pārbaudītāji saņemtu atļauju no EVTI, tiem būtu jāsedz dažas tiešas atbilstības nodrošināšanas un juridisko konsultāciju izmaksas, kā arī organizatoriskās izmaksas. Emitentiem šis standarts būtu pilnībā brīvprātīgs. Standarta izmantošanas iespējamās izmaksas galvenokārt rodas no izmaksām, ko var pārnest no ārējiem pārbaudītājiem, kā arī izmaksām, kas saistītas ar taksonomijas piemērošanu. Tomēr izmaksas, kas saistītas ar taksonomijas piemērošanu, jau rastos saistībā ar citām iniciatīvām (piemēram,  Uzņēmumu ilgtspējas informācijas atklāšanas direktīvu ), un tādējādi tās daļēji tiktu kompensētas.

Ietekme uz uzņēmumiem, tostarp MVU un mikrouzņēmumiem

MVU emitentiem standarta izmantošana būtu brīvprātīga. Turklāt EuGB mērķis ir ierobežot izmaksu pieaugumu salīdzinājumā ar citiem tirgus standartiem, tostarp potenciālajiem MVU emitentiem. Atkarībā no emisijas apjoma un biežuma šīs izmaksas relatīvā izteiksmē MVU emitentiem joprojām var būt lielākas nekā lielākiem emitentiem. Regulējuma mērķis ir piesaistīt arī mazākus ārējos pārbaudītājus, ierobežojot regulatīvo prasību apjomu un nepieciešamās organizatoriskās izmaiņas. Tomēr lielākiem pārbaudītājiem var būt izmaksu priekšrocības salīdzinājumā ar mazākiem tirgus dalībniekiem galvenokārt tāpēc, ka tie (jau) tiek regulēti saskaņā ar citiem tiesiskiem regulējumiem. Galu galā netiešie izmaksu palielinājumi ir nelieli, un tiem nebūtu jāmazina mazāku pārbaudītāju konkurētspēja.

Nozīmīga ietekme uz valstu budžetiem un pārvaldes iestādēm 

Tiesību akti tiktu piemēroti tieši, un valstu pārvaldes iestādēm tie būtu jāīsteno ierobežotā apmērā. Vēlamajam risinājumam attiecībā uz EVTI pārvaldītu uzraudzības režīmu būtu minimāla ietekme uz valstu budžetiem.

Cita nozīmīga ietekme 

Iniciatīva atvieglo augstas kvalitātes zaļo obligāciju identificēšanu tirgū. Pārredzamības palielināšanai būtu jāuzlabo tirgus efektivitāte un jāsekmē ieguldījumi augstākas kvalitātes zaļos projektos un aktīvos, jo īpaši saistībā ar jaunām informācijas atklāšanas prasībām, kas izriet no citām plašāka ilgtspējīga finansējuma rīcības plāna daļām. Šiem faktoriem būtu jāpalīdz Eiropas ekonomikai ātrāk pāriet uz oglekļneitrālām un kopumā mazāk piesārņojošām tehnoloģijām un ražošanas procesiem.

D. Turpmākā rīcība

Politikas pārskatīšanas termiņš  

Ir ieteicams pārskatīt politiku, kad ir pagājis pienācīgs laikposms pēc tās piemērošanas sākuma.