EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 3.2.2021

SWD(2021) 13 final

KOMISIJAS DIENESTU DARBA DOKUMENTS

APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM – KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS

[…]

Pavaddokuments dokumentam

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS PADOMEI UN EIROPAS PARLAMENTAM

Eiropas Vēža uzveikšanas plāns

{COM(2021) 44 final}

KOPSAVILKUMA ZIŅOJUMS

1.Ievads. Mērķi un ieinteresētās personas

Šajā ziņojumā ir izklāstīti rezultāti, kas iegūti Eiropas Vēža uzveikšanas plāna apspriešanā, kura tika organizēta četros virzienos. Apspriešanas process tika sākts Pasaules vēža dienā 2020. gada 4. februārī.

Apspriešanas stratēģija tika izstrādāta tā, lai ES mērogā iegūtu informāciju saistībā ar četriem pīlāriem, kas ietverti Eiropas plānā cīņai pret vēzi un izklāstīti ES veselības un pārtikas drošuma komisārei Stellai Kirjakidu (Stella Kyriakides) adresētajā pilnvarojuma vēstulē. Tie ir šādi: i) profilakse, ii) agrīna atklāšana un diagnosticēšana. iii) ārstēšana un iv) vēža pacientu, vēzi uzveikušo pacientu un aprūpētāju aprūpe un dzīves kvalitāte (kā arī zināšanas un zinātniskie pierādījumi). Konkrēti, apspriešanas stratēģijas mērķis bija iegūt atšķirīgu skatījumu uz šo procesu, lai novērtētu galvenās tendences, izredzes un ieinteresēto personu un sabiedrības bažas. Katra minētās stratēģijas daļa bija izstrādāta tā, lai: iegūtu konkrētas atbildes; identificētu jomas, kurās vairākumam ir vienāds viedoklis; identificētu jautājumus, kuros viedokļi ievērojami atšķiras.

Tāpēc šis process ietvēra šādus pasākumus:

·atsauksmju apkopošana par ceļvedi (4. februāris–3. marts);

·sabiedriskā apspriešana tiešsaistē (4. februāris–22. maijs);

·mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām, tostarp vasarā rīkotas sanāksmes ar iedzīvotājiem;

·pārrunas ar: i) valsts sektora iestādēm, iesaistot Komisijas Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupu; ii) Eiropas Parlamentu, iesaistot Īpašo komiteju attiecībā uz vēža uzveikšanu; un iii) pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” ierosinātās misijas cīņai pret vēzi valdi. Tika iegūta arī papildu ad hoc informācija, galvenokārt tiekoties ar Komisijas amatpersonām.

Apspriešanas process tika veidots, ieinteresētās personas grupējot atbilstīgi kategorijām, kurās bija identificētas pamatgrupas, iedzīvotāji un pacienti:

·NVO, kas pārstāv ar vēzi saistītās aprindas, parasti tās ir pacientu grupas vai Eiropas profesionālās zinātniskās struktūras;

·Eiropas sabiedrības veselības organizācijas;

·speciālisti un profesionālās apvienības;

·nozare;

·pētnieki;

·dalībvalstis, arī valsts sektora iestādes un Eiropas Parlamenta deputāti;

·starptautiskās organizācijas.

Apspriešanas stratēģija un process aptvēra visas minētās grupas. Tika atzīts, ka grupas nav iespējams precīzi nošķirt (fiziskās personas, pacienti, speciālisti, pacientu apvienības un profesionālās apvienības teorētiski ir atsevišķas kategorijas, taču praktiski tās pārklājas). Visām galvenajām ieinteresētajām personām, kuras tika identificētas, veidojot grupas, tika nodrošināta iespēja piedalīties apspriešanā.

Apspriešana notika Covid-19 pandēmijas apstākļos, kas novērsa daudzu dalībnieku uzmanību. Šajā situācijā pandēmijas ietekme tika mazināta, pagarinot sabiedriskās apspriešanas termiņu un aizkavējot mērķtiecīgu apspriešanos ar ieinteresētajām personām. Sanāksmes tika rīkotas virtuāli, un reizēm tās notika pēc paredzētā termiņa.

Pēc tam, kad bija kļuvis skaidrāks, kā pandēmija ietekmē vēža pacientus un vēža ārstēšanu, secīgi tika rīkoti trīs tīmekļsemināri. Šo tīmekļsemināru mērķis bija labāk izprast pandēmijas ietekmi un gūt ieskatu par situāciju dalībvalstīs, lai šo informāciju izmantotu plāna turpmākajā izstrādē.

2.Metodika un rīki

Komisija atsauksmes par savu ceļvedi un sabiedriskajā apspriešanā aplūkotajiem jautājumiem ieguva, izmantojot tiešsaistes anketas.

Atsauksmes par ceļvedi tika analizētas kvantitatīvi un kvalitatīvi, izmantojot mašīnmācīšanās un manuālas analīzes metodes, lai identificētu tematus attiecībā uz katru no četriem pīlāriem, jo īpaši attiecībā uz ceturto pīlāru par zināšanām, datiem un zinātniskajiem pierādījumiem.

Sabiedriskā apspriešana tiešsaistē tika veidota, kombinējot slēgtos jautājumus (uz kuriem respondenti atbild, izvēloties no iepriekš sagatavotu atbilžu kopuma) un atvērtos jautājumus (uz kuriem atbildot, respondenti var brīvi rakstīt jebkādu atbildi, ievērojot nosacījumu, ka tās maksimālais garums ir 600 rakstzīmes). Šajā sabiedriskajā apspriešanā sniegtās atbildes tika analizētas, izmantojot MS Excel un teksta analīzes rīkus. Dažas atbildes tika pārklasificētas, izmantojot respondenta organizācijas nosaukumu un respondenta tīmekļa vietnē sniegto informāciju, lai varētu precīzāk nošķirt attiecīgos ieinteresēto personu veidus (piem., pacientu organizācijas, veselības aprūpes speciālisti). Attiecīgos gadījumos brīvā teksta atbildes tika tematiski kodētas un grupētas, lai noteiktu atbilstību konkrētai grupai un atbilžu sastopamību. Šajā nolūkā atbildes zināmā mērā bija jāinterpretē. Brīvā teksta atbildes ļoti reti atkārtojās (t. i., to gadījumu īpatsvars, kad dažādi respondenti sniedza līdzīgas brīvā teksta atbildes, bija tikai 5 %).

Mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika ar: i) pacientu pārstāvjiem; ii) aprindām, kuru darbība saistīta ar vēzi (zinātnieku un ekspertu apvienības); iii) dalībniekiem, kuri pārstāv Eiropas sabiedrības veselības jomu; iv) profesionālajām apvienībām; v) veselības aprūpes nozari; vi) starptautiskajām organizācijām. Papildus šīm apspriešanām notika četras intervijas ar ekspertiem, kuri sniedza informāciju. Pārrunās ar ekspertiem uzaicinātie dalībnieki tika izvēlēti, ņemot vērā: i) viņu pieredzi saistībā ar vēzi vai darbību vēža ārstēšanas jomā un ii) viņu spēju pārstāvēt ES mēroga vai grupas viedokli. Pirms mērķtiecīgās apspriešanās ar ieinteresētajām personām organizatori izplatīja jautājumus, pamatojoties uz: i) ceļvedi un ii) ekspertu zināšanām par attiecīgo grupu, kurai tiek prasīta informācija. Mērķtiecīgajās apspriešanās ar ieinteresētajām personām organizatori veicināja arī diskusiju. Mērķtiecīgajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām saņemtās piezīmes kā galvenie vēstījumi tika nosūtītas uzaicinātajiem dalībniekiem, lai viņi varētu sniegt papildu apsvērumus. Pēc tam šīs piezīmes tika apkopotas un analizētas. Kopēja sabiedriskā apspriešana nodrošināja papildu pārbaudes un līdzdalību.

3.Apspriešanas darbības

a.Atsauksmes par Komisijas ceļvedi

Kopumā no 25 ES dalībvalstu ieinteresētajām personām tika saņemtas 387 piezīmes (89 %) 1 , savukārt no trešo valstu ieinteresētajām personām — 10 piezīmes (11 %) 2 . Ieinteresētās personas, kas piedalījās aptaujā, pārstāvēja dažādas nozares. Gandrīz viena trešdaļa atbilžu (32 %) tika saņemtas no nevalstiskajām organizācijām (NVO), taču daudz atbilžu tika saņemts arī no ES sabiedrības (23 %), uzņēmumiem / uzņēmumu organizācijām un apvienībām (22 %), kā arī pētniecības/akadēmiskajām iestādēm (7 %). Jānorāda, ka valsts sektora iestāžu sniegto atbilžu īpatsvars bija neliels (2 %).

Respondenti kopumā atbalstīja iniciatīvu, kas izklāstīta Vēža uzveikšanas plānā. Īpaši spēcīgu atbalstu saņēma profilakses pīlārs (tiesību akti attiecībā uz tabakas izstrādājumiem, vidisko risku ietekme uz arodekspozīciju), taču enerģisku atbalstu saņēma arī pārējie pīlāri. Respondenti arī sniedza ieteikumus Vēža uzveikšanas plāna pastiprināšanai. Turklāt respondenti norādīja arī citus jautājumus, ierosinot, ka lielāka uzmanība būtu jāvelta šādām problēmām:

·bērnu vēzis, arī inovatīvas zāles, darbs gēnu mutācijas jomā, kas lielā mērā ietekmē vēzi, un izdzīvošanas stratēģijas;

·reālu pierādījumu un inovāciju integrācija, piemēram, mākslīgā intelekta izmantošana personalizētai aprūpei;

·medicīnas nozares speciālistu apmācības standartu uzlabošana;

·pacientu, aprūpētāju un sabiedrības veselībpratība;

·ES iedzīvotāju vienlīdzīgas tiesības piekļūt vēža profilaksei un ārstēšanai;

·augstas kvalitātes uzraudzības un pārraudzības ES līmeņa sistēmas, ko var izmantot politikas veidošanai;

·dalībvalstu labākās prakses kopīgošana ES mērogā.

Atsauksmju kopsavilkums tika publicēts.

b.Atsauksmes saistībā ar sabiedrisko apspriešanu

Sabiedriskajā apspriešanā 2078 atbildes tika saņemtas tiešsaistes platformā, vēl 27 atbildes — e-pastā. Šīs 27 e-pastā saņemtās atbildes tika iesniegtas pēc anketas publicēšanas, taču ne visās tajās bija ievērots ieteiktais formāts. Atbildes iesniedza sabiedrības locekļi un organizācijas no visām ES dalībvalstīm, un 184 (9 %) atbildēs bija norādīts, ka respondenta izcelsmes valsts ir ārpus ES. No fiziskām personām tika saņemta 1341 atbilde, savukārt 737 atbildes tika iesniegtas organizāciju vārdā.

To organizāciju vidū, kas iesniedza atbildes, lielākā daļa (35 %) bija iesaistītas akadēmiskajos pētījumos, taču daudz atbilžu iesniedza arī pacientu organizācijas (25 %) un veselības aprūpes speciālistu apvienības (10 %).

Kopumā sabiedriskajā apspriešanā iesaistījās respondenti, kas pauda ļoti dažādus viedokļus. Daži pierādījumi liecināja, ka neliels skaits atbilžu bija saskaņotas interešu grupās. Daudzās jomās respondentu vidū valdīja nepārprotama vienprātība, un gandrīz visi respondenti uzskatīja, ka ES vajadzētu darīt vairāk visu četru pīlāru kontekstā.

Attiecībā uz profilaksi galvenokārt tika uzsvērtas trīs jomas: tabakas izstrādājumi, uzturs un kancerogēnās vielas, turklāt daudzi sabiedrības locekļi norādīja, ka trūkst informācijas par vēža profilaksi. Respondenti norādīja, ka vēlētos, lai valsts sektora iestādes un valstu valdības risinātu vēža profilakses jautājumus, izmantojot dažādus mehānismus, piemēram: i) nodrošinot finansējumu; ii) izdodot tiesību aktus un noteikumus, kas atbilst veselības aizsardzības jautājumu iekļaušanai visās politikas jomās; iii) nosakot vienādus veselības determinantus, kas palielina vēža risku. Sadaļā “agrīna diagnostika” (2. pīlārs) respondenti plaši atbalstīja ierosinājumu pieņemt ieteikumus arī par citu veidu vēža skrīningu, kas arī varētu būt efektīvs. Sadaļā “ārstēšana” (3. pīlārs) respondenti norādīja, ka ES varētu: i) uzlabot vēža ārstēšanas pakalpojumu pieejamību un kvalitāti un ii) veicināt visās dalībvalstīs pieejamu vispārēju veselības apdrošināšanu (sadalījums pa valstīm atklāja, ka Eiropā krasi atšķiras atbalsta pieejamība pacientiem gan veselības aprūpes iestādēs, gan ārpus tām). Visbeidzot, sadaļā par vēža slimnieku un vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti (4. pīlārs) vēzi uzveikušie pacienti un viņu ģimenes locekļi norādīja, ka ikdienā ir saskārušies ar vairākām problēmām, kas saistītas arī ar atbalsta trūkumu (gan psiholoģiskā atbalsta ziņā, gan saistībā ar pēcterapijas novērošanu un sociālo integrāciju).

Respondenti pauda ievērojamu atbalstu tam, ka lielāka uzmanība ir jāvelta tādiem jautājumiem kā:

·bērnu vēzis;

·riska faktoru novēršana, jo īpaši alkohola lietošanas novēršana;

·vienotu aprūpes standartu noteikšana visās dalībvalstīs;

·Vēža uzveikšanas plāna īstenošanas uzraudzība.

Respondenti uzskatīja, ka, lai panāktu minēto uzdevumu efektīvu izpildi, vajadzētu: i) uzlabot iedzīvotāju veselības un lietotāju pieredzes rādītājus un ii) palielināt atbalstu cilvēkiem, kuriem ir vēzis.

Sabiedriskās apspriešanas rezultātu kopsavilkums tika publicēts vietnē https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12154-Europe-s-Beating-Cancer-Plan/public-consultation .

c.Mērķtiecīga apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Komisija izmantoja šo posmu, lai izpētītu izvirzītos jautājumus padziļināti un detalizēti. Lai gan mērķtiecīgās apspriešanās ar ieinteresētajām personām tika veiktas, lai noskaidrotu kvalitatīvos aspektus, grupu viedokļi par minētajiem četriem pīlāriem bija pārsteidzoši līdzīgi. Daudzi respondenti arī ierosināja izvērtēt vienas un tās pašas savstarpēji saistītās problēmas. Viņu viedokļi ir apkopoti tālāk piecās sadaļās: profilakse (1. pīlārs); agrīna atklāšana un diagnosticēšana (2. pīlārs); ārstēšana un aprūpe (3. pīlārs); dzīve pēc vēža (4. pīlārs); citi jautājumi.

Profilakse (1. pīlārs): dažādu ieinteresēto personu grupu vairākums aicināja: i) pieņemt pieeju “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās”; ii) īstenot visaptverošu pieeju riskam; iii) aizsargāt un veicināt veselību, īstenojot daudznozaru pasākumus; iv) risināt ar rīcību saistītas problēmas, īstenojot daudznozaru pasākumus. Respondenti aicināja īpaši pievērst uzmanību šādām darbībām:

·pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz alkoholu, tabakas izstrādājumiem un pārtiku;

·pieņemt stingrākus noteikumus attiecībā uz vides riskiem un arodriskiem;

·atbalstīt Eiropas Pretvēža rīcības kodeksu;

·risināt šādus jautājumus: i) komerciālie faktori, kas ietekmē veselību; ii) pārrobežu tirdzniecība; iii) digitālā saziņa;

·aizsargāt bērnus un jauniešus, arī izmantojot efektīvu vakcināciju (piem., cilvēka papilomas vīrusa (HPV) vakcīnas);

·veicināt sinerģijas ES, lai dalībvalstīm palīdzētu izpildīt minētos uzdevumus;

·palielināt valdības budžeta daļu, ko piešķir sabiedrības veselības un slimību profilakses veicināšanai ES;

·veicināt sistemātisku ietekmes novērtēšanu.

Agrīna atklāšana un diagnosticēšana (2. pīlārs): vairākums respondentu piekrita, ka šīs jomas ES varētu stiprināt un tās vajadzētu stiprināt, nosakot vienotus Eiropas standartus. Respondenti uzskatīja, ka tas jo īpaši būtu jādara šādās jomās:

·visaptverošu agrīnās diagnostikas programmu izstrāde, augstas kvalitātes diagnostika, laboratoriju spējas, vadlīnijas un noteikumi;

·skrīninga uzlabošana, nosakot standartus, klasificējot riskus, nodrošinot kvalitāti, popularizējot paraugpraksi, veicot mērķtiecīgus intervences pasākumus, uzraudzību un pētījumus;

·palīdzība, lai uzlabotu datu vākšanu, uzraudzību un analīzi.

Ārstēšana un aprūpe (3. pīlārs): attiecībā uz prioritārajām darbībām šajā jomā respondentiem no dažādām ieinteresēto personu grupām bija nedaudz atšķirīgi viedokļi. Tomēr lielākais vairākums bija vienisprātis, ka svarīgi ir šādi jautājumi:

·ārstniecības standarti un vadlīnijas, lai veicinātu kvalitatīvu visaptverošu aprūpi (tostarp kvalitātes nodrošināšanas mehānismus un akreditāciju);

·retu vēža paveidu ārstēšana, izmantojot Eiropas references tīklus un pārrobežu aprūpi;

·bērnu vēža paveidu ārstēšana (un pāreja uz pieaugušo aprūpes pakalpojumiem);

·multimorbiditātes pacientu un geriatrisko pacientu ārstēšana;

·palielināt Eiropas references tīklu lomu un finansējumu, kā arī to saikni ar valstu references centriem;

·nodrošināt, ka, izstrādājot pacienta ceļu (virkni darbību un klīnisko pasākumu, ko veic pacients no pirmās diagnozes līdz ārstēšanai un aprūpei pēc ārstēšanas), tiek ņemta vērā pacienta pieredze, un iekļaut šajos ceļos arī psihosociālās aprūpes un garīgās veselības aspektus;

·integrētu daudzdisciplināru aprūpes komandu izveides un labākas saziņas veicināšana;

·darbaspēka izglītības un personāla trūkuma jautājumu risināšana un profesionālo kvalifikāciju atzīšana;

·ieguldījumi ķirurģijā, staru terapijā, invazīvajā onkoloģijā un kodolmedicīnā;

·pienācīgi un saskaņoti pētījumi.

Dzīve pēc vēža (4. pīlārs): šai jomai vislielāko uzmanību pievērsa pacientu pārstāvji, taču viņu bažas atspoguļoja arī citi respondenti, kas pauda kopēju viedokli, ka ir vajadzīgi ES līmeņa pasākumi vēzi uzveikušo pacientu fizisko, medicīnisko, psihosociālo, nodarbinātības un citu vajadzību nodrošināšanai. Mērķtiecīgajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām cita starpā tika izvirzīti šādi konkrēti jautājumi:

·vēzi uzveikušo pacientu izdzīvošanas pasākumu izstrāde un plānošana, integrējot tos vēža pacientu aprūpes vadlīnijās;

·turpmākās aprūpes plānu īstenošana, vēzi uzveikušajiem pacientiem paredzētu infrastruktūru un sadarbspējīgu IT rīku, tostarp izdzīvošanas “pases”, ieviešana;

·vēža ārstēšanas ilgtermiņa blakņu un vēža komorbiditātes pārvaldība;

·stigmatizācijas, diskriminācijas un finansiālo seku novēršana (tiesības “tikt aizmirstam”);

·tas, cik svarīgi ir ņemt vērā ģimenes locekļu un aprūpētāju vajadzības;

·bērnu un jaunāku pacientu vajadzību nodrošināšana.

Citi jautājumi: dalībnieki, kas piedalījās mērķtiecīgajā apspriešanā ar ieinteresētajām personām, izvirzīja papildu jautājumus, kas lielā mērā pārklājās. Papildu jautājumi atspoguļoja problēmjautājumus, kas bija izvirzīti tiešsaistē un intervijās ar galvenajiem informācijas sniedzējiem. Papildu jautājumos galvenokārt tika pausti šādi viedokļi.

·Būtu jāveicina sadarbība un saskaņošana EK un jāizmanto ES iniciatīvu sinerģijas.

·ES ievērojami palielina pievienoto vērtību, veicinot: i) paraugprakses apmaiņu, ii) konsekventus un saskaņotus kvalitātes standartus; iii) uzraudzību un vērtēšanu ES līmenī.

·Ir būtiski, lai ES aktīvi iesaistītos: i) datu un informācijas apmaiņā un to savstarpējas izmantojamības nodrošināšanā; ii) datu koplietošanas infrastruktūru nodrošināšanā; iii) standartu izstrādē un reģistru sadarbspējas nodrošināšanā.

·Būtu jāveicina pētījumu saskaņošana un finansēšana. Proti, lai atbalstītu tādas politikas īstenošanu un izveidi, kuras pamatā ir pacientu sniegtā informācija, vajadzētu veikt pētījumus gan praktiskās, gan organizatoriskās izpētes jomā.

·ES ir praktiska nozīme inovācijas veicināšanā. Šai inovācijai būtu jāaptver tādas jomas kā jaunas diagnostikas metodes, vēža genomika, lielie dati un mākslīgais intelekts (MI). Tai būtu jānodrošina arī: i) visiem pacientiem ētiska un taisnīga piekļuve vēža ārstēšanai un ii) atbilstīgs sabiedrības un komerciālo interešu līdzsvars.

·Eiropas pētniecības tīkli ir svarīgs mehānisms, kura loma varētu būt daudz lielāka, ja tiktu piešķirts pienācīgs finansējums.

·Centralizēta veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšana: i) veicinātu kvalitātes un konsekvences uzlabošanu; ii) paplašinātu darbības virzienu, lai iekļautu klīniski pamatotus raksturlielumus.

·Atkārtoti tika norādīts, ka Eiropai ir jārīkojas, lai panāktu: i) taisnīgumu un piekļuvi (klīniskajiem pētījumiem, agrīnai diagnostikai un ārstēšanai), ii) aprūpes kvalitāti un iii) rezultātus. Šajā ziņā respondenti izteica cerību, ka ES varētu: i) novērst netaisnīgumu saistībā ar riska faktoriem, lai novērstu sociāli ekonomiskos un komerciālos veselības determinantus, riska uzvedību un ņemtu vērā neaizsargāto grupu vajadzības; ii) paaugstināt kvalitāti un saskaņotību, sertificēt vēža ārstēšanas centrus, veicināt augstvērtīgu aprūpi; iii) apsvērt iespēju uzlabot cenu pārredzamību un ieviest kopējus mehānismus attiecībā uz iepirkumiem un cenu noteikšanu. 

·Respondenti atbalstīja viedokli, ka ES ir jāiesaistās, lai nodrošinātu pacientu iespējas un pacientu intereses.

·Respondenti piekrita, ka Eiropai ir jāpievērš uzmanība šādiem aspektiem: i) saziņa un veselība; un ii) digitālā pratība (arī pacientu dzimtajā valodā, kā arī sadarbojoties ar pacientu organizācijām un ar šo organizāciju starpniecību).

·Respondenti mudināja ES palīdzēt Pacientu apvienībai iegūt neatkarību no nozares.

·Ieinteresētās personas arī aicināja ES atbalstīt: i) veselība aprūpes speciālistu izglītību un apmācību un ii) dažādu nozaru speciālistu pieejas, tostarp sabiedrības veselības un saziņas jomā.

·Visbeidzot visas grupas atbalstīja viedokli, ka ir jāveic sistemātiska uzraudzība un vērtēšana, lai palīdzētu īstenot plānu.

Covid-19 krīze sāka kļūt smagāka dažas nedēļas pēc apspriešanas procesa sākuma. Šā iemesla dēļ atsauksmēs par ceļvedi un sabiedriskajā apspriešanā Covid-19 nebija pievērsta īpaša uzmanība. Tāpēc Komisija secīgi rīkoja trīs tīmekļseminārus, kuros piedalījās galvenās ieinteresēto personu organizācijas, kas atklāja, ka Covid-19 ir ietekmējis visus speciālistus, kuri strādā vēža profilakses un vēža ārstēšanas jomā.

 

d.Ad hoc sniegtā informācija

Veselības veicināšanas, slimību profilakses un nepārnēsājamu slimību pārvaldības koordinācijas grupa

Saistībā ar profilakses pīlāru (1. pīlārs) gandrīz visas dalībvalstis kā galveno valsts prioritāti identificēja veselīga dzīvesveida veicināšanu, liekot uzsvaru uz sabiedrības izpratnes veidošanu par dzīvesveida riska faktoriem. Kad dalībvalstīm tika lūgts sarindot profilakses jomas pēc tā, kurās no tām vajadzētu noteikt, ka ES iesaistīšanās ir prioritāte, tās visbiežāk uzskatīja, ka prioritāte ir “paaudžu profilakses darbs”, tādējādi pievēršoties jauniešu dzīvesveida riska faktoriem. Citas svarīgas prioritātes ir “tabakas izstrādājumi”, “vides piesārņojums”, “vakcinācija, piem., pret HPV un B hepatītu”, “bērnu vēzis” un “alkohols”.

Saistībā ar agrīnas atklāšanas un diagnosticēšanas pīlāru (2. pīlārs) visbiežāk kā valsts prioritātes tika minētas īpašas vēža skrīninga programmas, turklāt dažu dalībvalstu mērķis ir palielināt piekļuvi esošajām skrīninga programmām, savukārt citas lielāko uzmanību pievērš skrīninga kvalitātei vai uzsāk jaunu skrīninga programmu. ES līmenī augstākā prioritāte rangā cita starpā tika piešķirta tādām jomām kā skrīninga kvalitāte (ietverot arī apstiprinātus grafikus), vēža skrīninga datu un vēža reģistru labāka sasaiste, kā arī diagnostika (tostarp grafiki, pieejamība un standarti).

Saistībā ar ārstēšanas pīlāru (3. pīlārs) jautājumi, kurus dalībvalstis valsts līmenī izvirzīja visbiežāk, bija “izcilības/zinātības centru valsts koordinācija” un “zāļu pieejamība, tostarp cenas ziņā”. Šis pēdējais minētais temats tika uzskatīts par prioritāti attiecībā uz kopīgu rīcību ES līmenī, nodrošinot ES mēroga piekļuvi (cenas ziņā pieejamām) zālēm un ārstēšanai. Otra ES līmeņa prioritāte šajā pīlārā bija “validētas paraugprakses kopīgošana”.

Saistībā ar pīlāru, kas attiecas uz izdzīvošanu un vēža slimnieku un vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti (4. pīlārs), dalībvalstis visbiežāk atsaucās uz savu valsts prioritāti izveidot holistiskus un daudzdisciplīnu turpmākās aprūpes pasākumus vēzi pārcietušajiem cilvēkiem, norādot arī uz psihosociālajiem jautājumiem gan attiecībā uz pacientiem, gan viņu ģimenes locekļiem, kā arī uz paliatīvo aprūpi. Saskaņā ar šīm noteiktajām prioritātēm dalībvalstis arī kā ES līmeņa prioritātes visaugstāk ierindoja “vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti” un “sociālo aizsardzību” (“sociālā aizsardzība” ietver tādus jautājumus kā “tiesības tikt aizmirstam” un vēzi pārcietušo cilvēku aizsardzība pret finansiālu diskrimināciju), kam cieši sekoja prioritātes “bērnu vēzi pārcietušie cilvēki, kā arī viņu radinieki kā neformāli aprūpētāji” un “reintegrācija darba vidē”.

Visas dalībvalstis norādīja, ka ES līmeņa rīcībai ir pievienotā vērtība, uzsverot, ka ES rīcība jo īpaši noderīga ir bijusi zināšanu, datu un zinātnisko pierādījumu jomā. Dalībvalstis arī augstu novērtēja atbalstu saistībā ar pētījumiem, datu apmaiņu un zināšanu kopīgošanu, piemēram, izmantojot Eiropas veselības datu telpu. Tās arī uzsvēra, ka ES varētu palielināt pievienoto vērtību, saskaņojot dalībvalstu centienus samazināt vēža izplatību un nevienlīdzību.

Dalībvalstis kā piemērotas prioritātes norādīja vairākus tematus. Profilakses jomā (1. pīlārs) gandrīz visas dalībvalstis norādīja, ka galvenā prioritāte ir “paaudžu profilakses darbs”. Citas svarīgas prioritātes ir “tabakas izstrādājumi”, “vides piesārņojums”, “vakcinācija, piem., pret HPV un B hepatītu”, “bērnu vēzis” un “alkohols”. Agrīnas atklāšanas un diagnosticēšanas jomā (2. pīlārs) dalībvalstis visaugstāko prioritāti piešķīra diviem jautājumiem: “skrīnings” (arī tā kvalitāte un konkrēti grafiki) un “vēža skrīninga datu un vēža reģistru labāka sasaiste”. Ārstēšanas jomā (3. pīlārs) dalībvalstis visaugstāko prioritāti piešķīra “(cenas ziņā pieejamu) zāļu un ārstēšanas pieejamībai ES mērogā” un “validētas paraugprakses kopīgošanai”. Saistībā ar izdzīvošanu un vēža slimnieku un vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti (4. pīlārs) dalībvalstis pirmajā vietā ierindoja “vēzi pārcietušo cilvēku dzīves kvalitāti” un “sociālo aizsardzību” (“sociālā aizsardzība” ietver tādus jautājumus kā “tiesības tikt aizmirstam” un vēzi pārcietušo cilvēku aizsardzība pret finansiālu diskrimināciju).

Dalībvalstis arī norādīja uz diviem virzieniem, kuru pilnveidi ir veicinājusi Komisija: i) starptautisko akadēmisko pētījumu veicināšana un ii) datu kopīgošanas un vēža reģistru sadarbības stiprināšana. Tās uzsvēra tādu iniciatīvu pievienoto vērtību kā, piemēram, Eiropas Vēža reģistru tīkls, un to, cik liela loma ir atbalstam, ko sniedz Eiropas Komisijas Kopīgais pētniecības centrs. Jautājumā par apmācību vairākums dalībvalstu uzsvēra to, cik svarīga ir daudzdisciplinārajā sadarbībā iesaistīto veselības aprūpes speciālistu apmācība.

Vairākums dalībvalstu pauda bažas par taisnīgumu, un gandrīz visas dalībvalstis norādīja, ka viņu valstī Covid-19 vismaz kaut kādā mērā ir ietekmējis vēža ārstēšanas pakalpojumus.

Dalībvalstu atsauksmju kopsavilkums tika publicēts.

Sadarbība ar Eiropas Parlamentu

Eiropas Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja 15. jūnijā publicēja ziņojumu “Strengthening Europe in the fight against cancer” (“Eiropas stiprināšana cīņā pret vēzi”). Ziņojumā ir izklāstīts visaptverošs ieteikumu kopums un aplūkoti temati, kas atspoguļo apspriešanā paustās bažas par: i) pētniecību un rīcību vēža profilakses jomā (pievēršoties arī tādiem jautājumiem kā tabakas izstrādājumi, alkohols, veselīgs dzīvesveids un vakcīnas); ii) riska prognozēšanu, skrīningu un agrīnu atklāšanu; iii) ārstēšanu, aprūpes kvalitāti un vēzi uzveikušo cilvēku vajadzībām.

Arī Eiropas Parlamenta jaunizveidotā Īpašā komiteja attiecībā uz vēža uzveikšanu, papildinot plānu, 27. septembrī iesniedza darba dokumentu un apmainījās ar viedokļiem ar komisāri S. Kirjakidu.

Šīs komitejas locekļi 12. oktobrī apņēmās atbalstīt vienota vēža uzveikšanas standarta izstrādi. Tas atspoguļo šīs komitejas pārliecību par to, ka, lai panāktu progresu vairākās ar vēzi saistītās jomās, ir vajadzīga kopēja ES līmeņa politika. Darba dokuments, kas publicēts 2020. gada 27. oktobrī, atbilst vairākiem citiem apspriešanā aplūkotajiem virzieniem. Tajā ir uzsvērti šādi jautājumi: i) globālā profilakse (veicot pasākumus saistībā ar tabakas izstrādājumiem, alkoholu, uzturu, fiziskajām nodarbībām, vidi un veidojot saikni ar zaļo kursu); ii) skrīnings un agrīna atklāšana; iii) vienlīdzīga piekļuve konkrētam pacientam atbilstīgai ārstēšanai (uzsverot Eiropas zāļu tirgus lomu); iv) nepieciešamība atbalstīt pacientus un aprūpētājus. Darba dokumentā tika identificēti arī šādi iespējamie rīcības veidi: i) holistiska pētniecība un inovācija; ii) zināšanu un paraugprakses apmaiņa, arī izmantojot Eiropas references tīklus un vēža reģistrus; iii) apmācības sagatavošana un saziņa. Komitejas locekļi pauda bažas arī par Covid-19 ietekmi uz pacientu ārstēšanu un par agrīnas diagnosticēšanas iespējamās atlikšanas sekām.

Komisāres S. Kirjakidu tikšanās ar galvenajām ieinteresētajām personām

Komisāre S. Kirjakidu 2020. gada janvārī sāka rīkot tikšanās ar galvenajām ieinteresētajām personām, kas iesaistītas cīņā pret vēzi. Šīs ieinteresētās personas pauda viedokļus, kas līdzinās iepriekš minētajiem.

Citi informatīvi pasākumi

Ģenerāldirektorātu līmenī Veselības un pārtikas nekaitīguma ģenerāldirektorāts piedalījās ieinteresēto personu organizāciju konferencēs un sanāksmēs. Ieinteresētās personas pauda viedokļus, kas ļoti līdzinājās citās apspriešanas darbībās apkopotajiem viedokļiem.

e.Ieinteresēto personu sniegtās informācijas savstarpējā saistība un atbilstība

Ieinteresēto personu atbildes, kas tika sniegtas dažādās grupās, un katrā no apspriešanas virzieniem izdarītie konstatējumi bija ļoti līdzīgi. Galvenās problēmas, ko izvirzīja ieinteresēto personu grupas, ir uzskaitītas tālāk.

Pacienti, pacientu grupas, vēzi uzveikušie cilvēki un sabiedrība. Daudzas problēmas, uz kurām norādīja atsevišķas personas, pacientu grupas, vēzi uzveikušie cilvēki un aprūpētāji, bija saistītas ar aprūpes kvalitāti. Šīs grupas prasīja ieviest pieeju, kas vairāk atbilst pacienta vajadzībām, un saskaņotākus standartus. Tās arī prasīja nodrošināt atbalstu psihosociālajā un garīgās veselības jomā un to, lai veselības aprūpes speciālisti tiktu apmācīti darbam daudzdisciplinārās komandās un apgūtu prasmi labāk sazināties. Šī grupa arī teica, ka, izstrādājot vēža pacientu aprūpes vadlīnijas un plašāku politiku, būtu jāņem vērā pacientu viedoklis. Turklāt šīs grupas vairāk nekā citas ieinteresēto personu grupas interesējās par palīdzību vēzi uzveikušajiem cilvēkiem.

Līdzīgi citām ieinteresēto personu grupām pacienti, pacientu grupas un sabiedrības locekļi arī piekrita, ka ES uzdevums ir nodrošināt datu kopīgošanu, standartu saskaņošanu un inovācijas veicināšanu. Tās arī pauda stingru apņemšanos novērst nevienlīdzību starp valstīm un valstu iekšienē. Tās īpaši un atkārtoti prasīja: i) pievērst lielāku uzmanību bērnu vēzim, ii) stiprināt Eiropas references tīklu lomu un iii) ES novērst komerciālos determinantus.

Pacientu grupas arī īpaši pauda bažas par: savu lomu, neatkarīga finansējuma piešķiršanas aptvērumu, veselībpratību un saziņu.

Speciālisti un profesionālās apvienības. Šīs grupas izvirzītās problēmas lielā mērā līdzinājās problēmām, uz kurām norādīja pacienti un vēzi uzveikušie cilvēki. Speciālisti un profesionālās apvienības konkrēti pievērsās profilaksei un pauda nopietnas bažas par to, lai visiem pacientiem tiktu nodrošināta taisnīga piekļuve ārstēšanai, jo īpaši zālēm. Speciālisti arī atzina, ka ir jāatbalsta darbs daudzdisciplinārās komandās (un svarīgs ir medmāsu, ģimenes ārstu un speciālistu paveiktais) un ir vairāk jākoncentrējas uz pacientiem. Speciālistu un profesionālo apvienību izvirzīto problēmu vidū liela uzmanība tika pievērsta arī bērnu vēzim.

Šī grupa, tāpat kā pacienti un vēzi uzveikušie cilvēki, arī pauda bažas par datiem. Tomēr speciālisti un profesionālās apvienības lielāku nozīmi piešķīra: i) ES lomai datu savstarpējas izmantojamības veicināšanā, ii) vēža reģistru nozīmei un vēža reģistru sadarbībai, un iii) Eiropas mēroga darba saturam digitalizācijas un lielo datu jomā. Tas sasaucās ar šīs grupas respondentu interesi par to, lai ES izmantotu savu potenciālu nolūkā veicināt pienācīgus pētījumus, arī tādās jomās kā: i) pārrobežu klīniskās pārbaudes; ii) praktiskā, īstenošanas un organizatoriskā izpēte; iii) uz rezultātu balstīti pētījumi. Speciālisti un profesionālās apvienības arī prasīja izstrādāt un validēt jaunas diagnostikas metodes, galveno uzmanību pievēršot efektivitātei un izmaksu lietderībai.

Pētniecības, zinātniskās un sabiedrības veselības organizācijas. Arī šī ieinteresēto personu grupa izvirzīja dažas problēmas, kas līdzinājās abu iepriekš minēto ieinteresēto personu grupu izvirzītajām problēmām. Pētniecības, zinātniskās un sabiedrības veselības organizācijas uzskatīja, ka īpaši svarīgas jomas ir profilakse, diagnostika un ārstēšana.

Profilakses jomā šī ieinteresēto personu grupa īpašu uzmanību pievērsa rīcībai, kas vajadzīga, lai novērstu riska faktorus (īpaši saistībā ar alkoholu, taču arī saistībā ar smēķēšanu, uzturu, fiziskajām nodarbībām un kancerogēnu vielu iedarbību). Viņi pievērsa uzmanību arī vakcinācijai pret HPV. Turklāt šī ieinteresēto personu grupa uzsvēra informācijas, informētības, izglītības un veselībpratības lomu. Šī grupa arī īpaši pievērsās šādiem jautājumiem: i) riska novērtēšanas rīku izmantošana, lai veiktu mērķtiecīgāku vēža skrīningu; ii) jauni diagnostikas un vērtēšanas rīki; iii) ES darbs saistībā ar ārstēšanas protokolu saskaņošanu, lai nodrošinātu vienotus aprūpes standartus un kvalitāti; iv) bērnu vēzis. Šīm ieinteresētajām personām svarīgs jautājums bija pētniecība un inovācija. Piemēram, viņi izvirzīja šādus jautājumus; i) ģenētiskās informācijas izmantošana un personalizēta ārstēšana; ii) atbalsts neizpētītu vēža paveidu izpētei; iii) zāļu izstrāde. Šīs ieinteresētās personas arī aicināja ES: i) atbalstīt references tīklus, ii) veicināt tīklošanos un datu kopīgošanu un iii) veicināt starptautisko akadēmisko pētniecības platformu izveidi, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misiju cīņai pret vēzi.

Šīs ieinteresētās personas piekrita, ka ES ir jārisina tādi jautājumi kā vienlīdzīga piekļuve ārstēšanai un vispārēja veselības apdrošināšana visās valstīs. Tās pauda cerību, ka tiks izveidota vairāk centralizēta veselības aprūpes tehnoloģijas novērtēšana un Eiropas vēža fonds.

Nozare un privātais sektors. Šīs ieinteresētās personas vērsa uzmanību galvenokārt uz šādiem jautājumiem: i) novatoriskas pieejas, ii) personalizēta medicīna, iii) biomarķieru izmantošana un atlīdzināšana par tiem, iv) reālu pierādījumu platformas personalizētiem risinājumiem. Šī grupa aicināja rīkoties, lai dalībvalstīs saīsinātu laiku, kas vajadzīgs inovācijas ieviešanai (“laiks līdz pieejamībai pacientam”), arī “mīkstinot” acīmredzamos šķēršļus regulējuma procesā. Viņi atbalstīja misiju cīņai pret vēzi un pauda cerību, ka ES veicinās: i) publiskā un privātā sektora partnerības veselības aprūpē; ii) dažādu ieinteresēto personu Eiropas mēroga foruma izveidi; iii) ātri īstenojamus Eiropas mēroga finansēšanas/atlīdzināšanas modeļus; iv) struktūrfondu un kohēzijas fondu izmantošanu, lai valstīm, kurām nav pietiekamu resursu, nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi inovācijai.

Viņi arī pievienojās citu ieinteresēto personu viedoklim, jo īpaši uzsverot tādus aspektus kā pacientu un aprūpētāju nozīme, ilgtermiņa dzīvildze un komorbiditāte, bērnu vēzis. Šī ieinteresēto personu grupa arī atbalstīja augstvērtīgas aprūpes nodrošināšanu. Attiecībā uz skrīningu un biomarķieriem viņi pauda vēlmi paplašināt jomas, ko ierosināja ar vēzi saistītās aprindas. Tomēr — tāpat kā aprindas, kas saistītas ar vēzi, — šī ieinteresēto personu grupa uzsvēra agrīnas diagnostikas nozīmi. Viņi arī pauda atzinību par gaidāmo: i) ES rīcību datu kopīgošanas jomā, ii) Eiropas mēroga elektronisku vēža reģistru un iii) plāna īstenošanas uzraudzību, izmantojot infopaneli, lai reģistrētu sasniegto. Dažas nozares grupas ierosināja, ka “tvaikošana” (elektronisko cigarešu smēķēšana) ir piemērots kaitējuma mazināšanas pasākums, un šis viedoklis bija pausts arī tiešsaistes piezīmēs.

Dalībvalstis un valsts sektora iestādes. Šīs ieinteresēto personu grupas viedokļi ir sīki izklāstīti iepriekš, taču tās viedokļi un pārējo aptaujāto ieinteresēto personu viedokļi lielā mērā pārklājas. Dalībvalstis lielāko uzmanību pievērsa pētniecībai un datu kopīgošanai kā galvenajām jomām, kas nodrošina ES pievienoto vērtību.

Starptautiskās organizācijas. Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija un Pasaules Veselības organizācija (Eiropas reģionālais birojs un galvenā mītne) lielā mērā piekrita pārējām ieinteresētajām personām. Šīs trīs organizācijas uzsvēra šādus jautājumus: i) profilakse, ii) agrīnas diagnostikas standartu noteikšanas un uz pierādījumiem balstīta skrīninga veicināšana; iii) atbalsts Eiropas pieejai attiecībā uz pacientu interešu ievērošanu; iv) datu kopīgošana un datu saskaņošana; v) tādu pasākumu izmantošana, kas sniedz netradicionālus rezultātus; vi) atbalsts reģistriem. Šīs organizācijas arī bija ieinteresētas augstvērtīgas aprūpes nodrošināšanā un jo īpaši centās panākt sinerģijas starp Eiropas iniciatīvām un aģentūrām.

f.Galvenie vēstījumi, kas tika sagatavoti apspriešanas procesā

Kopumā ES pārliecinoši atbalsta Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, un ieinteresētās personas aicināja palielināt šajā plānā izvirzīto mērķu vērienīgumu. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka plāna īpašā vērtība ir mēģinājums risināt ar vēzi saistītās problēmas visā vēža ierobežošanas pasākumu kopumā. Šo atbalstu visaptverošai pieejai atspoguļoja augstie apstiprinošie rādītāji, ko ieinteresētās personas piešķīra visiem četriem plāna pīlāriem, kā arī ieinteresēto personu apņemšanās veikt uzraudzību un vērtēšanu, lai nodrošinātu, ka šis plāns palīdz radīt reālas pārmaiņas. Ieinteresētās personas arī uzskata, ka ES dimensija vēža novēršanas pasākumu kontekstā rada augstu pievienoto vērtību, tādējādi uzsverot Komisijas spēju strādāt kopā ar dažādām nozarēm un īstenot pieeju “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās”.

Vairākums uzskatīja, ka svarīgi ir novērst riska faktorus, īstenojot visaptverošu pieeju. Ir sagaidāms, ka vēža profilakses rezultāts būs arī citu hronisku nepārnēsājamu slimību mazināšanās.

Ieinteresētās personas arī konsekventi atbalstīja ES lomu saistībā ar esošo skrīninga programmu optimizāciju (šo programmu validēšanu un to organizēšanas, kvalitātes un uzraudzības stiprināšanu). Respondentiem arī bija pozitīva nostāja attiecībā uz ES lomu jaunu, efektīvu un lietderīgu skrīninga programmu izstrādē, lai gan nebija vienprātības jautājumā par to, kas būtu jāpārbauda. Ieinteresētās personas uzskatīja, ka agrīna atklāšana ir vēl viena joma, kurā ES bija nozīmīga loma, veicinot standartizāciju, uz pierādījumiem balstītu paraugpraksi, kvalitāti un taisnīgumu.

Ieinteresētās personas arī uzskatīja, ka ES ļoti labi spēj identificēt paraugpraksi, ārstēšanu un stratificētus pacientu ceļus. Viņi mudināja ES paplašināt pacienta ceļu, līdztekus ārstēšanai iekļaujot visu pacienta pieredzi no ārstēšanas sākuma līdz beigām, kā arī izdzīvošanu un sociālo pieredzi.

Visas ieinteresētās personas augstu vērtēja Eiropas references tīklus. Vairākums atbalstīja finansējuma palielināšanu, lai paplašinātu šo tīklu revolucionāro lomu, līdztekus darbam ar retām slimībām, bērnu vēzi un retiem vēža paveidiem iekļaujot: i) plašākus pētījumus; ii) paraugprakses un vadlīniju kopīgošanu; iii) sadarbību.

Ieinteresētās personas arī uzsvēra, ka ir svarīgi nodrošināt atbalstu vēzi uzveikušajiem cilvēkiem. Ieinteresēto personu grupas uzsvēra vairākas (pacientu ierosinātas) pieejas, tostarp izmantojot: i) turpmākās aprūpes pasākumus saistībā ar izdzīvošanu; ii) aprūpes plānus un infrastruktūras; iii) sadarbspējīgus IT rīkus. Tās pauda cerību, ka ES atbalsts palīdzētu paraugpraksi ieviest visu pacientu ārstēšanā neatkarīgi no viņu ienākumiem.

Ieinteresētās personas pauda bažas par to, ka ne vienmēr ir bijis iespējams nodrošināt visiem vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai vēža ārstēšanai, un visi dalībnieki pauda cerību, ka, īstenojot Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, varētu atrisināt šo problēmu. Visas grupas uzsvēra iekļautības nozīmi, lai pienācīgi varētu aptvert visas pacientu grupas (tostarp bērnus un vecākus cilvēkus) un neaizsargātus iedzīvotājus.

Visbeidzot, ieinteresētās personas uzsvēra savu pārliecību par to, ka ES ir jāuzņemas galvenā loma vēža pētniecībā. Viņi uzskata, ka saskaņota Eiropas rīcība ir veids, kā panākt efektīvus, lietderīgus un ātrus risinājumus esošajām un potenciālajām problēmām.

4.Kā tika ņemtas vērā atsauksmes

Ieinteresēto personu viedokļi par Eiropas Vēža uzveikšanas plānu tika analizēti un pēc iespējas ņemti vērā. Šie viedokļi attiecās uz minētā plāna struktūru, galvenajiem principiem, īstenošanu un pārvaldību.

Pēc tam, kad ieinteresētās personas kopumā plānu apstiprināja, Komisija saglabāja un precizēja savu visaptverošo pieeju attiecībā uz tā četriem pīlāriem un izmantoja savu pieeju “veselības aizsardzības jautājumi visās politikas jomās”. Komisija šādi rīkojās, lai ņemtu vērā savstarpēji saistītās problēmas un uzlabotu pīlāru savstarpējo saikni nolūkā panākt lielāku ietekmi.

Komisija ir apņēmusies veikt stingrus, starpnozaru pasākumus, lai novērstu saslimstību ar vēzi. Komisija apzinās, ka ne visus apspriešanas procesā ierosinātos pasākumus politiskā ziņā varēs īstenot. Agrīnas atklāšanas un skrīninga jomā Komisijas galvenā uzmanība būs vērsta uz esošo skrīninga ieteikumu atjaunināšanu un turpmāku īstenošanu. Komisija arī apsvērs iespēju — ņemot vērā pamatotus un stingrus pierādījumus — attiecināt šos ieteikumus arī uz citiem vēža paveidiem. Komisija atzīst, ka ir ļoti svarīgi, ka ieinteresētās personas ir veltījušas lielu uzmanību paraugprakses kopīgošanai visā vēža ierobežošanas pasākumu kopumā. Komisija arī izprot, ka ieinteresētās personas ir pievērsušas īpašu uzmanību tādām jomām kā vēža pacientu un vēzi uzveikušo cilvēku dzīves kvalitāte. Komisija ir ņēmusi vērā arī nopietno aicinājumu stiprināt un izmantot esošos Eiropas references tīklus un apsvērs iespēju izpildīt šo prasību. Komisija arī izvērtēs citas iniciatīvas, kas tiek atbalstītas programmas “ES veselība” ietvaros un ar citiem finansēšanas instrumentiem.

Turklāt ieinteresētās personas uzsvēra vairākas problēmas, kurām ceļvedī, šķiet, nav pievērsta pietiekama uzmanība. Šīs problēmas ir bērnu vēzis, veselības aprūpes nozares darbaspēka prasmju pilnveide, veselības informācijas uzlabošana, pārnēsājamu slimību (Covid-19) ietekme uz vēža pacientiem un aprūpi u. c. Tās tiks ņemtas vērā plāna izstrādē.

Ieinteresētās personas arī uzsvēra, ka ES ir svarīga loma: i) vēža pētniecībā, ii) datu uzlabošanā un zināšanu kopīgošanā, un iii) pārrobežu sadarbības veicināšanā. Tagad Komisija pārdomā šo lomu un tās turpmākās pilnveides iespējas. Komisija turpina izstrādāt kopējo plānu, vienlaikus paturot prātā savstarpēji saistītās problēmas šādās jomās: i) uz pacientu un iedzīvotājiem vērstas pieejas; ii) piekļuve visiem vēža ārstēšanas pasākumu kopuma posmiem; iii) taisnīga attieksme visā vēža ārstēšanas pasākumu kopumā.

Apspriešanā bija arī vērojama spēcīga vēlme nodrošināt, lai plāns tiktu faktiski īstenots, pamatojoties uz reāliem mērķiem, kuru sasniegšanu regulāri uzrauga un novērtē.

Daudzi pasākumi, kurus ieinteresētās personas ierosināja apspriešanā, attiecas uz dalībvalstīm vai ir to ekskluzīvā kompetencē. Tāpēc šo pasākumu īstenošana būs atkarīga no dalībvalstu centieniem veikt visaptverošus pasākumus cīņā pret vēzi. Komisija ir gatava atbalstīt un papildināt dalībvalstu pasākumus šajā jomā.

Apspriešana arī atklāja viedokļu dažādību, turklāt daudzi no tiem bija ļoti sīki izstrādāti un tehniski pamatoti. Būs atbilstošāk, ja šie viedokļi tiks ņemti vērā plāna īstenošanas posmā, un attiecībā uz vairākiem ierosinātajiem pasākumiem īstenošanas posmā būs vajadzīgi atsevišķi ietekmes novērtējumi. Laika gaitā šīs īstenošanas rezultāti var mainīt ES līmenī pieņemto pieeju. Tomēr ir arī jāatzīst, ka visu ieinteresēto personu ieteikumu kopums vērienīguma ziņā ir gandrīz neierobežots.

(1)      Komentāri netika saņemti no ieinteresētajām personām, kas reģistrētas Igaunijā un Slovēnijā.

(2)      No trešām valstīm — lielākā daļa komentāru tika saņemta no Apvienotās Karalistes (17 respondenti), Šveices (10 respondenti) un ASV (6 respondenti).