PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Eiropas zaļais kurss Eiropas Savienību nostāda uz ceļa, kas dos iespēju, pamatīgi dekarbonizējot visus ekonomikas sektorus, līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Mērķis ir arī aizsargāt, saglabāt un stiprināt ES dabas kapitālu un aizsargāt iedzīvotāju veselību un labbūtību no apdraudējumiem un ietekmes, kas saistīti ar vidi. Metāns — spēcīga siltumnīcefekta gāze — ir otrs nozīmīgākais klimata pārmaiņu veicinātājs aiz oglekļa dioksīda un ir vainojams pie aptuveni trešās daļas no pašreizējās klimata sasilšanas. Lai gan metāns atmosfērā saglabājas īsāku laiku nekā oglekļa dioksīds (10–12 gadus, pirms tas oksidējas par oglekļa dioksīdu, kas turpina piesaistīt siltumu), molekulārā līmenī metāns ir daudz spēcīgāks klimatforsētājs (ar 28 reizes lielāku globālās sasilšanas potenciālu 100 gados un 86 reizes lielāku — 20 gados, salīdzinot ar oglekļa dioksīdu). Turklāt metāns veicina ozona veidošanos, kas ir spēcīgs gaisa piesārņotājs, kurš izraisa nopietnas veselības problēmas.

Aptuveni 60 % no pasaules metāna emisijām ir antropogēnās emisijas, no kurām lielākie avoti, balstoties uz aplēsēm, ir fosilās degvielas ražošana un izmantošana (attiecas uz vairāk nekā ceturtdaļu, taču mazāk nekā trešdaļu no kopējām metāna emisijām), atkritumu apsaimniekošana (apmēram ceturtdaļa no minētajām emisijām) un lauksaimniecība (apmēram puse no minētajām emisijām), jo īpaši tā, kas saistīta ar intensīvo ražošanu.

Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (IPCC) atzīmē, ka, lai pasaule nepārsniegtu 2050. gada globālās temperatūras mērķrādītāju 1,5 °C (vai pat 2 °C), ir jāpanāk dziļi metāna emisiju samazinājumi līdz 2030. gadam 1 . Jaunākajā IPCC ziņojumā ir uzsvērta metāna loma, jo tas ir viena no galvenajām siltumnīcefekta gāzēm, kas vainojamas pie klimata pārmaiņām. Ziņojumā ir teikts, ka metāna līmeņi ir sasnieguši visu laiku augstāko atzīmi un krietni pārsniedz emisijas līmeņus, kas ir savietojami ar sasilšanas ierobežošanu līdz 1,5 °C. Tādēļ, lai palēninātu globālo sasilšanu un uzlabotu gaisa kvalitāti, ir vajadzīgs straujš, ātrs un noturīgs metāna emisiju samazinājums. Ir svarīgi atzīmēt, ka ziņojumā secināts, ka metāna palielināšanās atmosfērā ir cilvēku darbības rezultāts un ka fosilās degvielas ir lielā mērā vainojamas pie metāna emisiju pieauguma vismaz kopš 2007. gada, līdztekus lauksaimniecībai (galvenokārt saistībā ar lauksaimniecības dzīvniekiem) un notekūdeņiem.

2030. gada klimata mērķrādītāja plāna ietekmes novērtējums liecina, ka ES pašus izmaksefektīvākos metāna emisiju ietaupījumus var panākt enerģētikas nozarē. Šīs emisijas ir pārrobežu problēma, un nekoordinēts tiesiskais regulējums dalībvalstīs un nozarēs rada atšķirības un neefektivitāti un var vājināt Savienības vienotā enerģētikas tirgus darbību. Tā kā lielākā daļa metāna emisiju, kas ir saistītas ar Savienībā patērēto fosilo enerģiju, rodas ārpus tās robežām, tikai dalībvalstu kopīga rīcība varētu dot rezultātus šajā jomā.

2021. gada septembrī Savienība un ASV paziņoja par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu, kas ir politiska apņemšanās samazināt pasaules metāna emisijas visās metānu emitējošās nozarēs par 30 % līdz 2030. gadam (no 2020. gada līmeņiem), kura tika uzsākta ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 26) 2021. gada novembrī Glāzgovā. Pārstāvot gandrīz pusi no pasaules antropogēnajām metāna emisijām, vairāk nekā simts valstis ir apņēmušās atbalstīt šo solījumu. Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums ietver apņemšanos metāna emisiju kvantificēšanā izmantot labākās pieejamās inventarizācijas metodikas, īpašu uzmanību pievēršot lieliem emisiju avotiem.

Regulas vispārīgais mērķis iekšējā enerģētikas tirgus darbības kontekstā, vienlaikus nodrošinot piegādes drošību Savienībā, ir saglabāt un uzlabot vidi, samazinot metāna emisijas no Savienībā ražotās vai patērētās fosilās enerģijas.

Konkrētie mērķi ir šādi:

(i) uzlabot informācijas precizitāti par galvenajiem metāna emisiju avotiem, kas saistīti ar ES ražoto un patērēto enerģiju. Mērķis ir nodrošināt aktīvu līmeņa datu pieejamību un emisiju pienācīgu kvantificēšanu, tādējādi palielinot mērījumu precizitāti, citstarp ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas datiem Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējai konvencijai par klimata pārmaiņām (UNFCCC), kā arī atbilstošu mitigācijas pasākumu tvērumu;

(ii)nodrošināt metāna emisiju turpmāku rezultatīvu samazināšanu enerģijas piegādes ķēdē ES. Ar šo konkrēto mērķi tiek novērstas tirgus nepilnības, kuru rezultātā uzņēmumi nepietiekami veic metāna emisiju mitigāciju;

(iii)uzlabot informācijas pieejamību, lai stimulētu ar ES importēto fosilo enerģiju saistīto metāna emisiju samazināšanu. Tā kā lielākā daļa metāna emisiju, kas saistītas ar ES patērēto fosilo enerģiju, rodas ārpus ES, ar šo konkrēto mērķi, radot tirgus pārredzamību, ir paredzēts izveidot stimulus metāna emisiju samazināšanai partnervalstīs.

•Saskanība ar esošajiem noteikumiem šajā politikas jomā

Ar Regulu (ES) 2021/1119 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iestrādājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī noteikusi saistošas Savienības iekšējās saistības līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni.

Šis priekšlikums ir balstīts uz Savienības 2030. gada klimata mērķrādītāja plānu un tā ietekmes novērtējumu. Klimata mērķrādītāja plāns, balstoties uz modelētiem scenārijiem, parādīja, ka ir iespējams sasniegt palielināto klimata mērķrādītāju — neto siltumnīcefekta gāzu samazinājumu par vismaz 55 % 2030. gadā un ka tas darītu iespējamu plūstošu virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā. Plānā arī ir uzsvērta nepieciešamība kāpināt metāna emisiju samazināšanu.

Eiropas zaļais kurss ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050. gadam panākt ES klimatneitralitāti. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu 2 ir norādīts, ka tiks veicināta gāzes sektora dekarbonizācija, citstarp pievēršoties ar enerģētiku saistītu metāna emisiju jautājumam. 2020. gada oktobrī Komisija pieņēma ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (“Metāna stratēģija”), kurā izklāstīti pasākumi, ar ko samazināt metāna emisijas gan ES, citstarp enerģētikas nozarē, gan starptautiskā mērogā.

Regulā (ES) 2018/1999 (Pārvaldības regula) ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāizveido nacionālās inventarizācijas sistēmas, lai aplēstu siltumnīcefekta gāzu antropogēnās emisijas un ziņotu par valstu nacionālajām prognozēm. Ziņošana notiek saskaņā ar IPCC pamatnostādnēm un bieži vien balstās uz noklusējuma emisiju koeficientiem, nevis tiešajiem mērījumiem avotu līmenī, un tas nozīmē, ka nav pārliecības par emisiju precīzu izcelsmi, biežumu un daudzumu.

Metāna emisijas, kas rodas naftas un fosilās gāzes izpētē un ražošanā, fosilās gāzes savākšanā un apstrādē, pārvadē, izplatīšanā, apakšzemes uzglabāšanā un sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināļos, kā arī strādājošās, slēgtās vai pamestās ogļraktuvēs, netiek atsevišķi regulētas Savienības līmenī.

Ar Direktīvu 2010/75/ES (Rūpniecisko emisiju direktīva, RED), kas pašlaik tiek pārskatīta, tiek regulētas ražošanas uzņēmumu piesārņojošo vielu emisijas, galvenokārt nosakot emisiju robežvērtības kā atļaujas nosacījumus, izmantojot labākās pieejamās tehnikas. RED tvērumā ir iekļauta minerāleļļas un gāzes rafinēšana, bet tajā nav atrunāta fosilās gāzes ieguve no zemes dzīlēm, tās transportēšana un pārstrāde (LNG, gāzes apakšzemes glabātuves, pārvade, izplatīšana), kā arī akmeņogļu ieguve.

Ar Regulu (EK) 166/2006 3 (Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrs, E-PRTR), kas ir cieši saistīta ar RED, tiek pieprasīts “Derīgo izrakteņu ieguvei zemes dzīlēs un ar to saistītajām darbībām” ziņot par piesārņojošo vielu, arī metāna, emisijām, ja tiek pārsniegts ziņošanas slieksnis 100 000 kg/gadā. Attiecībā uz metāna emisiju mērīšanu E-PRTR pamatnostādņu 4 3. pielikumā ir dota atsauce uz ISO standartu, ko pašlaik izstrādā (ISP/TC 146/SC 1/WG 22). Arī E-PRTR pašlaik tiek pārskatīts. RED un E-PRTR pārskatīšanā tiks ņemta vērā arī vajadzība izvairīties no dubultas regulācijas. Tādējādi šis priekšlikums papildina abus minētos tiesību aktus, jo tajā metāna emisiju jautājums tiek risināts visā fosilās enerģijas piegādes ķēdē.

2021. gada 14. jūlijā Eiropas Komisija pieņēma virkni tiesību aktu priekšlikumu, kuros noteikts, kā tā gatavojas panākt klimatneitralitāti ES līdz 2050. gadam, citstarp starpposma mērķi — vismaz 55 % siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu līdz 2030. gadam. Šajā kontekstā tālāk uzskaitītajām iniciatīvām ir atbilstoša saikne ar metāna emisiju mērīšanu un mitigāciju.

Regulā (ES) 2018/842 (Kopīgo centienu regula, KCR) ir iekļauti saistoši ikgadējie siltumnīcefekta gāzu emisiju mērķrādītāji valsts līmenī katrai dalībvalstij no 2021. līdz 2030. gadam pa nozarēm, citstarp attiecībā uz transportu (neieskaitot aviāciju), ēkām, lauksaimniecību, atkritumu apsaimniekošanu, rūpniecību un tām enerģētikas nozares daļām, uz kurām neattiecas pastāvošā ES Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS). Regulas darbības jomā ir iekļauts metāns, un šis aspekts ir saglabāts pārskatīšanas priekšlikumā, kas pieņemts 2021. gada 14. jūlijā. Šī iniciatīva papildina KCR, ieviešot īpašus metāna emisiju samazināšanas pasākumus, jo KCR netiek noteikti šādi pasākumi un dalībvalstīm ir atstātas zināmas iespējas izlemt, kā vislabāk panākt prasītos siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumus. Šie pasākumi palīdzēs dalībvalstīm izpildīt to mērķrādītājus un var arī dot ieguldījumu KCR mērķrādītāju sasniegšanas izmaksefektivitātes palielināšanā, pateicoties KCR emisiju kvotu tirdzniecības potenciālam starp dalībvalstīm.

Priekšlikumā grozīt Regulu (ES) 2018/841 (ZIZIMM regula), kas ir daļa no paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %”, ir noteikts ES vispārējais mērķis oglekļa piesaistē, izmantojot dabiskus piesaistītājus; valsts mērķi liks dalībvalstīm rūpēties par saviem oglekļa piesaistītājiem un paplašināt to izmantošanu. Priekšlikumā arī ir noteikts Savienības klimatneitralitātes mērķis 2035. gadam zemes izmantošanas, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozarēs, ietverot arī lauksaimniecības emisijas, kas nav CO2 emisijas, t. i., metānu.

Direktīva (ES) 2018/2001 (Atjaunojamo energoresursu direktīva, AED II) ir galvenais ES instruments, ar ko tiek popularizēta atjaunīgo energoresursu enerģija, un tās ieviešana atvieglos pakāpenisku fosilās enerģijas resursu aizstāšanu ar atjaunīgajiem energoresursiem. Turklāt šī direktīva ietver siltumnīcefekta gāzu ietaupījumu iepriekš noteiktās vērtības, arī aplēses par metāna zudumiem biogāzes un biometāna ražošanā, kas var būt būtiski biogāzes un biometāna ilgtspējības kontekstā. Šīs iepriekš noteiktās vērtības var izmantot ražotāji, ziņojot par siltumnīcefekta gāzu ietaupījumiem savā ražošanā, lai parādītu, ka ievēro AED II ilgtspējības prasības, un tās kalpo arī kā netieši stimuli metāna emisiju samazināšanai.

Metāna emisijas, kas rodas telpu apsildīšanas un atdzesēšanas ierīcēs, ir atrunātas atsevišķās ekodizaina un enerģijas marķēšanas regulās, kurās sniegti noteikumi par to, kā uzlabot ekoloģiskos raksturlielumus tādiem produktiem kā, piemēram, mājsaimniecības ierīces, kā arī informācijas un komunikāciju tehnoloģijām vai inženierijas risinājumiem.

Visbeidzot, Eiropas Komisija ierosina pārskatīt arī Direktīvu 2009/73/EK un Regulu (EK) 715/2009, lai atvieglotu dekarbonizētu ūdeņraža un gāzes tirgu rašanos, veidojot jaunu tirgus veidolu, atvieglojot atjaunīgo un mazoglekļa gāzu piegādātājiem piekļuvi cauruļvadiem, lai tādējādi, no vienas puses, radītu nosacījumus ūdeņraža tirgum un, no otras puses, novērstu šķēršļus pašreizējā dabasgāzes tīkla dekarbonizācijai. Šis priekšlikums ir papildinošs, jo tā ieviešana uzlabos fosilās gāzes klimatisko sniegumu periodā, kad tā tiks pakāpeniski aizstāta ar atjaunīgām un mazoglekļa gāzēm.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Šis priekšlikums papildina rīcību, kas veikta lauksaimniecības un atkritumu apsaimniekošanas jomās, lai samazinātu metāna emisijas.

Attiecībā uz lauksaimniecības nozari vairākas problēmas tiek risinātas stratēģijā “No lauka līdz galdam” 5 . Komisija ir izveidojusi ekspertu grupu, lai analizētu metāna emisiju dzīves cikla rādītājus. Sadarbībā ar nozares ekspertiem un dalībvalstīm Komisija gatavo paraugprakšu un pieejamo tehnoloģiju sarakstu, lai pētītu inovatīvas mitigācijas darbības un sekmētu to plašāku ieviešanu. Lai mudinātu aprēķināt oglekļa līdzsvaru saimniecības līmenī, Komisija līdz 2022. gadam nodrošinās digitālu oglekļa ceļveža veidni un pamatnostādnes par vienotiem veidiem, kā veikt siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes kvantitatīvos aprēķinus. Komisija sekmēs mitigācijas tehnoloģiju ieviešanu, plašāk izvēršot oglekļsaistīgo lauksaimniecību dalībvalstīs un īstenojot kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskos plānus (sākot no 2021. gada). Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” stratēģiskajā plānā 2021.–2024. gadam Komisija ierosina mērķtiecīgi pētīt dažādos faktorus, kas rezultatīvi noved pie siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājuma, pievēršoties risinājumiem, kas balstīti uz tehnoloģijām un dabu, kā arī faktoriem, kas liek mainīt uzturu. Komisija arī apsver iespēju daļu no liellopu audzēšanas darbībām iekļaut RED tvērumā, kas varētu palīdzēt ierobežot šīs nozares metāna emisijas.

Uz metāna emisijām atkritumu apsaimniekošanas nozarē attiecas esošie vides tiesību akti un tuvākajā laikā plānotā to pārskatīšana. Direktīvā (ES) 2018/850 (Atkritumu poligonu direktīva) ir noteikts, ka atkritumu poligonu operatoriem ir jāapsaimnieko atkritumu poligonu gāze, vai nu izmantojot to enerģijas ražošanai, vai sadedzinot lāpā. 2024. gadā plānotajā Atkritumu poligonu direktīvas pārskatīšanā Komisija apsvērs, ko vēl var darīt, lai uzlabotu atkritumu poligonu gāzes apsaimniekošanu, samazinātu tās kaitīgo klimatisko ietekmi un izmantotu iespējamos enerģijas ieguvumus. Turklāt arī pašlaik notiekošajā RED pārskatīšanā tiek apsvērta iespēja piemērot labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus attiecībā uz atkritumu apglabāšanu poligonā, kas citstarp risinātu arī jautājumu par metāna emisijām. Ar nesenajām izmaiņām (2018) ES tiesību aktos par atkritumu apsaimniekošanu tika ieviests pienākums līdz 2024. gadam nodrošināt bioloģiski noārdāmo atkritumu atsevišķu savākšanu un tika noteikts jauns mērķrādītājs maksimālajai atkritumu apglabāšanai poligonā — 10 %, kas ir jāizpilda līdz 2035. gadam. Ir sagaidāms, ka, pateicoties šīm izmaiņām, atkritumu poligonu metāna emisijas samazināsies vēl vairāk. Attiecībā uz notekūdeņu un notekūdeņu dūņu attīrīšanu un izmantošanu pašreizējā tiesiskajā regulējumā, proti, Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvā 6 un Notekūdeņu dūņu direktīvā 7 , siltumnīcefekta gāzu emisijas atsevišķi netiek aplūkotas. Tomēr Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas īstenošana ir palīdzējusi novērst ievērojamas metāna emisijas, pateicoties notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai efektīvos, centralizētos objektos. Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīva pašlaik tiek pārskatīta. Ar Notekūdeņu dūņu direktīvu tiek regulēta notekūdeņu dūņu izmantošana, lai aizsargātu vidi, jo īpaši augsni, pret kaitīgo ietekmi, ko rada piesārņotas dūņas, ja tās tiek izmantotas lauksaimniecībā.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 194. panta 2. punkts, ar kuru Savienība tiek pilnvarota noteikt pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu Savienības enerģētikas politikas mērķus. Priekšlikums attiecas tikai uz enerģētikas nozari un sekmē to Savienības enerģētikas politikas mērķu sasniegšanu, kas izklāstīti 194. panta 1. punktā, jo īpaši enerģijas tirgus darbību, saskaņojot noteikumus par metāna monitoringu, emisijas samazināšanu un ziņošanu par to un tādējādi veicinot vides saglabāšanu un uzlabošanu.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Metāna emisijas enerģētikas nozarē ir pārrobežu problēma, kas dažādos Savienības nacionālajos un reģionālajos līmeņos izpaužas atšķirīgi. Šī problēma dažādās pakāpēs ir aktuāla visās dalībvalstīs atkarībā no valstu energoresursu struktūras un dabas bagātībām, piemēram, atkarībā no strādājošo vai slēgto apakšzemes ogļraktuvju skaita, saražotās vai transportētās fosilās gāzes apjoma. Gāzes infrastruktūras mērogs — aptuveni 190 000 km pārvades cauruļvadu visās dalībvalstīs — atspoguļo šīs problēmas mērogu Savienībā.

Tas, kādā līmenī tiek ziņots par emisijām, un mitigācijas pasākumu tvērums dažādās dalībvalstīs un apakšnozarēs ir atšķirīgs. Pastāv vairākas privātas un brīvprātīgas iniciatīvas, tomēr tās nav pietiekamas, jo tām ir ierobežots tvērums, līdzdalības pakāpe un izpildāmība. Atšķirīgas nacionālās pieejas var novest pie pretrunām dalībvalstu tiesiskajā regulējumā, palielinot administratīvo slogu uzņēmumiem, kas darbojas vairākās dalībvalstīs, iespējams, traucējot iekšējā tirgus darbību, radot šķēršļus operatoriem, kā arī sarežģījot salīdzināmu datu vākšanu Savienībā.

Turklāt, tā kā lielākā daļa metāna emisiju, kas saistītas ar Savienībā patērēto fosilo enerģiju, rodas ārpus Savienības robežām, ar dalībvalstu kopīgu rīcību būtu lielākas izredzes sasniegt rezultātus šajās piegādes ķēdes daļās un saglabāt iekšējā enerģijas tirgus integritāti.

Ņemot vērā iepriekš minēto, metāna emisiju samazināšanu Savienībā veicinātu tas, ka tiktu īstenota viendabīga politikas pieeja Savienības līmenī. Metāna mērīšanas un mitigācijas pasākumu ietekme un papildu iedarbība uz inovācijām, izmaksefektivitāti un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem labi funkcionējoša iekšējā tirgus uzturēšanā attaisno saskaņošanu pāri dalībvalstu robežām. Ar koordinētām Savienības politikām ir daudz lielāka iespēja panākt turpmākus metāna emisiju samazinājumus enerģētikas nozarē nekā ar sadrumstalotiem nacionālajiem centieniem. Turklāt koordinēta rīcība Savienības līmenī atvieglo dalībvalstu un privāto struktūru dažādo rīcības iespēju izvērtēšanu pilnā apmērā. Koordinēta rīcība arī sniedz operatoriem priekšrocības, ko nodrošina vienots regulatīvais režīms, atvieglojot tā ievērošanu un samazinot administratīvo slogu, kas saistīts ar sadrumstalotu noteikumu piemērošanu dalībvalstīs.

Savienības līmeņa politika metāna emisiju jomā pievieno būtisku papildu vērtību starptautiskajai klimatrīcībai. Izstrādājot tiesību aktus ar mērķi mazināt metāna emisijas enerģētikas nozarē, Savienība sūta spēcīgu politisko signālu ārējiem dalībniekiem, palielinot informētību par metāna emisiju kaitīgo ietekmi uz klimatu. Šis signāls ne tikai mudinās Savienības partnerus risināt metāna emisiju problēmu enerģētikas nozarē, bet arī novedīs pie starptautisku partnerību izveides, tādējādi piešķirot Savienībai vadošo lomu metāna emisiju samazināšanas jomā.

Visbeidzot, ar metāna emisiju samazināšanu saistīto problēmu risināšanai ir vajadzīga saskaņota un koordinēta pieeja un tās nevar efektīvi atrisināt, ja atsevišķas dalībvalstis rīkojas individuāli. Tādējādi Savienības rīcību pamato subsidiaritātes apsvērumi saskaņā ar LESD 194. pantu.

•Proporcionalitāte

Ar šo priekšlikumu tiek panākts izsvērts līdzsvars starp dalībvalstu nacionālo korektīvo darbību regulējuma autonomiju, kas nosaka tehnoloģiskās inovācijas stimulus vai lemj par atvēlēto resursu apjomu, un vajadzību risināt ar metāna emisijām saistītās problēmas, kas ir jāaplūko Savienības līmenī.

Kā aprakstīts Ietekmes novērtējuma 6. nodaļā, ar šo priekšlikumu saistītās izmaksas un regulatīvais slogs ir ierobežots, cik vien iespējams. Šajā priekšlikumā paredzētie pasākumi nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai risinātu identificētās problēmas un sasniegtu nospraustos mērķus. Tiek uzskatīts, ka paredzētās izmaksas Komisijai un dalībvalstīm ir pieņemamas, paturot prātā arī pozitīvo neto ekonomisko ietekmi, kas saistīta ar vidiski un sociāli izmaksefektīvu emisiju samazināšanas līmeni.

•Tiesību instrumenta izvēle

Regula ir piemērots tiesību instruments šim tiesību akta priekšlikumam, jo ar to tiek noteikti skaidri un detalizēti noteikumi, kas dalībvalstīm nedod atšķirīgas transponēšanas iespēju. Regula nodrošina tiesisko prasību vienlaicīgu piemērošanu visā Savienībā, tādējādi izvairoties no nepilnībām un regulatīvajām izmaksām/slogiem, kas ir saistīti ar metāna emisiju samazināšanas nosacījumu nekonsekventu īstenošanu Savienībā.

Turklāt Regula ir atbilstošais instruments, lai noteiktu tiešus pienākumus uzņēmējiem un valsts iestādēm. Tas būtu nepieciešams, lai noteiktu skaidrus pienākumus kvantificēt ziņojumu un pārbaudīt datus, kā arī izmantot metāna emisiju mitigācijas pasākumus, citstarp pakāpeniski izbeigt tādas kaitīgas nozares prakses kā, piemēram, novadīšana atmosfērā un sadedzināšana lāpā.

Lai dati būtu konsekventi un salīdzināmi, ir izšķiroši svarīgi noteikt saskaņotas mērīšanas un ziņošanas prasības. Vislabāk to var izdarīt ar regulas palīdzību, kā to apliecina saistītie ES tiesību akti, piemēram, Regula (ES) 2015/757 8 , Regula (EK) 166/2006 vai Īstenošanas regula (ES) 2018/2066 9 . Šajā jautājumā rīcības brīvība, kas dalībvalstīm tiek atvēlēta direktīvā, būtu nesavienojama ar vajadzību pēc salīdzināmiem un līdz ar to saskaņotiem datiem.

Turklāt attiecībā uz mitigācijas pasākumiem un nozares prakšu ierobežojumiem regula ir atbilstošs instruments, lai nodrošinātu, ka nosacījumi tieši sasniedz uzņēmumus un šajās praksēs ir iedibināts vienlīdzīgu konkurences apstākļu minimums.

Visbeidzot, kā jau tika paskaidrots 1. iedaļā, klimata ārkārtas situācijas un Savienības klimatneitralitātes mērķa kontekstā regula ļauj ar metāna emisijām saistītās problēmas risināšanas steidzamību virzīt tiešākā un sekmējošākā veidā.

Regulas izvēle nodrošina, ka identificētās problēmas tiek risinātas un virzība uz nospraustajiem mērķiem tiek īstenota visefektīvākajā, rezultatīvākajā un proporcionālākajā veidā. Regula garantē izsvērtu līdzsvaru starp dalībvalstu nacionālo korektīvo darbību regulējuma autonomiju, kas nosaka tehnoloģiskās inovācijas stimulus vai lemj par atvēlēto resursu apjomu, un vajadzību risināt ar metāna emisijām saistītās problēmas, kas ir jāaplūko Savienības līmenī.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Saskaņā ar labāka regulējuma pamatnostādnēm attiecībā uz ietekmes novērtējumiem Komisija veica visaptverošu apspriešanos ar ieinteresētajām personām, pamatojoties uz apspriešanās stratēģiju, kurā bija iekļautas vairākas metodes un instrumenti. Apspriešanās stratēģijas mērķis bija nodrošināt, lai tiktu ņemti vērā visi būtiskie pierādījumi, citstarp dati par izmaksām, ietekmi uz sabiedrību un iespējamajiem ieguvumiem no iniciatīvas īstenošanas. Stratēģija bija izstrādāta saskaņā ar intervences loģiku un apvienoja gan atskatu pagātnē, gan nākotnes prognozes. Tika izmantoti vairāki apspriešanās instrumenti: tiešsaistes publiskā apspriešanās, mērķtiecīga apspriešanās par monitoringa, ziņošanas un verifikācijas (MZV) regulējuma īstenošanas izmaksām saskaņā ar Naftas un gāzes nozares metāna emisiju partnerības 10 regulējumu, padziļinātas intervijas un (trīs) tiešsaistes tīmekļsemināri ar ieinteresēto personu dalību.

Atklātajā sabiedriskajā apspriešanā (ASA) tika saņemta 131 atbilde, no tām 126 atbildes tika iesniegtas kā vismaz daļēji aizpildītas tiešsaistes anketas, bet 5 papildu devumi — kā sūtījumi e-pastā.

Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) un Eiropas energoregulatoru padome (CEER) kā neformālu devumu atklātajai sabiedriskajai apspriešanai iesniedza savu biedru apsekojumu, kurā tika pausts viedoklis, ka “kopumā valstu regulatīvās iestādes atbalsta ES līmeņa saskaņotu pieeju metāna emisiju monitoringam un atklāšanai, jo īpaši balstoties uz metāna emisiju obligātu monitoringu”.

Ieinteresētās personas pauda plašu atbalstu spēcīga MZV standarta izveidei attiecībā uz metāna emisijām enerģētikas nozarē. No ASA iesniegtajām atbildēm 78 % gadījumu tika atbalstīta pieeja, ka MZV priekšlikuma naftas un gāzes daļa ir jābalsta uz Naftas un gāzes nozares metāna emisiju partnerības metodiku, kuru atbalsta arī visas ES naftas un gāzes tirdzniecības asociācijas. Plašs atbalsts, citstarp no akmeņogļu rūpniecības pārstāvjiem, bija arī tam, lai MZV tiktu iekļauti nosacījumi attiecībā uz akmeņoglēm (96 % ASA atbilžu). Šie aspekti ir iekļauti šajā priekšlikumā.

Plaši tika atbalstīti leģislatīvie pasākumi ar mērķi veikt emisiju mitigāciju naftas, fosilās gāzes un akmeņogļu nozarēs. Visas naftas un gāzes rūpniecības asociācijas, kas sniedza atbildi ASA, pauda atbalstu noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) pienākuma iekļaušanai Savienības tiesību aktos. Arī NVO plaši atbalstīja šo pienākumu. Visi respondenti no NVO un nozares ASA pauda uzskatu, ka ir iespējams pakāpeniski izbeigt ierasto novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā, kas ir saistīta ar ES saražoto un patērēto enerģiju. Jautājumā par mitigācijas pasākumu iekļaušanu attiecībā uz ogļraktuvju metānu sabiedriskā apspriešana uzrādīja spēcīgu atbalstu (80 % atbilžu). Šie aspekti ir iekļauti šajā priekšlikumā.

No ASA iesniegtajām atbildēm 92 % gadījumu tika atbalstīta Savienības tiesību aktu pieņemšana par metāna emisijām enerģētikas nozarē, aptverot Savienības tirgū laisto naftu un gāzi. Konkrētāk, 96 % atbilžu tika pausts atbalsts metāna pārredzamības instrumenta izveidei Savienības un starptautiskā līmenī. Šis elements ir iekļauts šajā priekšlikumā.

No ASA iesniegtajām atbildēm 72 % gadījumu tika pausts uzskats, ka ar Savienības tiesību aktiem par metāna emisijām enerģētikas nozarē būtu jāpaplašina pienākumi, aptverot arī uzņēmumus, kas importē fosilo enerģiju Savienībā. Savukārt 65 % gadījumu atbildēs tika pausts uzskats, ka ir iespējams uzlikt vienādus pienākumus attiecībā uz MZV, NAN un novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā visiem naftas un gāzes vērtības ķēdes dalībniekiem attiecībā uz naftu un gāzi, kas tiek patērēta Savienībā. Lai uz to reaģētu, priekšlikumā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, kurā sniegta skaidra atsauce uz Komisijas tiesībām iesniegt tiesību akta priekšlikumu grozījumu veikšanai, lai importētājiem piemērotu stingrākus pasākumus, tiklīdz būs pieejami pilnīgāki dati par globālajām metāna emisijām.

•Ekspertu atzinumu iegūšana un izmantošana

Priekšlikumā un ietekmes novērtējumā, kas to pamato, ir izmantoti pierādījumi no ieinteresēto personu devuma plašajās apspriešanās par šo tēmu un īpašajos semināros, kā arī no literatūras apskata, analīzes un modelēšanas. Literatūras apskats ietvēra vairāku aktuālu pētījumu rezultātus par galvenajiem elementiem dažādu valstu un ES dalībvalstu metāna emisiju regulējumos, ar ko ierobežo metāna emisijas enerģētikas nozarē, kā arī izvērtējumus un novērtējumus, kas veikti saistībā ar citām attiecīgajām Komisijas iniciatīvām.

•Ietekmes novērtējums

Ietekmes novērtējuma izstrādes gaitā tika apsvērta iespēja īstenot virkni pasākumu visās jomās ar mērķi risināt identificētās problēmas un novērst to cēloņus, lai sasniegtu šīs iniciatīvas mērķus. Visas politikas jomas ietvēra ierastās darbības risinājuma iespēju. Trijās politikas jomās tika identificēti vēlamie risinājumu varianti. Pēc vēlamo risinājumu lietderības, efektivitātes, saskaņotības un proporcionalitātes novērtēšanas tika atzīts, ka šo risinājumu kopums ir vispiemērotākais tam, lai sekmētu izvirzīto mērķu sasniegšanu. Vēlamo risinājumu variantu kopumā ir ietverti tālāk uzskaitītie galvenie nosacījumi.

Politikas jomā Nr. 1 tiek aplūkoti risinājumu varianti, kā uzlabot metāna emisiju mērīšanu enerģētikas nozarē un ziņošanu par tām, liekot operatoriem veikt aktīvu līmeņa mērījumus un ziņot par tiešajām metāna emisijām, kas saistītas ar ES teritorijā veiktajām saimnieciskajām darbībām. Tas ietver obligātu monitoringu, ziņošanu un verifikāciju attiecībā gan uz naftu un gāzi, gan naftu, gāzi un akmeņoglēm, gan naftu, gāzi un akmeņoglēm, aptverot arī netiešās emisijas.

Vēlamais risinājuma variants politikas jomai Nr. 1 ir piemērot detalizētu (aktīvu līmeņa) mērīšanas un ziņošanas pienākumu par metāna emisijām, kas rodas no naftas, gāzes un akmeņoglēm ES enerģētikas nozarē. Galvenais ieguvums ir tas, ka tādējādi tiks uzlabots ziņošanas līmenis par šādām emisijām un tiks palielināta izpratne par šādu emisiju avotiem un lielumu, kas savukārt novedīs pie rezultatīvākas ar tiem saistīto emisiju samazināšanas.

Politikas joma Nr. 2 ietver risinājuma variantus metāna emisiju mitigācijai ES, izmantojot noplūžu atklāšanas un novēršanas pasākumus un ierobežojumus attiecībā uz novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. To mērķis ir nodrošināt turpmāku rezultatīvu metāna emisiju mitigāciju visā enerģijas piegādes ķēdē. Risinājuma varianti ietver Komisijas pamatnostādnes vai obligātus pasākumus metāna emisiju mitigācijai naftas un fosilās gāzes nozarēs, obligātus pasākumus metāna emisiju mitigācijai naftas, fosilās gāzes un akmeņogļu nozarēs, kā arī netiešās emisijas un tiesisku pasākumu, lai sasniegtu noteiktu metāna emisiju samazinājumu ar veiktspējas prasības palīdzību.

Vēlamais risinājuma variants politikas jomai Nr. 2 ir piemērot pienākumus veikt tādu metāna emisiju mitigāciju, kas attiecas uz naftas, gāzes un akmeņogļu izmantošanu ES enerģētikas nozarē, saistībā ar noplūžu atklāšanas un novēršanas pasākumiem un aizliegt novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Šie pienākumi novedīs pie lielākas metāna emisiju samazināšanas salīdzinājumā ar ierastās darbības scenāriju, gūstot ar tiem saistīto labvēlīgo ietekmi uz vidi un sociālos ieguvumus, kas izpaužas kā klimata pārmaiņu palēnināšanās un samazināts gaisa piesārņojums.

Politikas joma Nr. 3 ietver risinājuma variantus, kuru mērķis ir samazināt metāna emisijas, kas saistītas ar importēto fosilo enerģiju. Šī politikas joma ietver risinājuma variantus, kā veikt tādu metāna emisiju mērīšanu un mitigāciju un ziņot par tām, kas saistītas ar ES fosilo degvielu patēriņu, bet rodas ārpus ES, ietverot diplomātisku pasākumu un pārredzamības instrumentu izmantošanu, obligāto mērīšanu, ziņošanu un mitigāciju attiecībā uz visām metāna emisijām, kas saistītas ar ES patērēto fosilo degvielu, aptverot visu vērtības ķēdi, pārredzamības datu bāzes izveidi par metāna emisijām un globāla augstu metāna emisiju uzraudzības instrumenta izveidi, kā arī pienākumu sasniegt noteikta apjoma metāna emisiju samazinājumu, kas attiecas uz visu ES patērēto fosilo enerģiju, aptverot visu vērtības ķēdi.

Vēlamais risinājuma variants politikas jomā Nr. 3 ir ierosināt dažādus instrumentus, lai pilnveidotu informāciju par metāna emisiju avotiem, kas tiek saņemta no uzņēmumiem, kuri eksportē fosilo enerģiju uz ES, kā arī iniciatīvas attiecībā uz valstīm, lai samazinātu to metāna emisijas. Līdzīgi kā politikas jomā Nr. 2 pasaules metāna emisiju samazināšana radīs labvēlīgu ietekmi uz vidi un sociālus ieguvumus, attiecībā uz ES jo īpaši tas izpaudīsies kā klimata pārmaiņu palēnināšanās.

•Pamattiesības

Šī iniciatīva pilnībā ir saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 37. pantu, kurā noteikts, ka augstam vides aizsardzības līmenim un vides kvalitātes uzlabošanai ir jābūt integrētai Savienības politikā un ir jābūt nodrošinātai saskaņā ar ilgtspējīgas attīstības principu.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Šis priekšlikums ietver virkni prasību, kas ietekmē budžetu. Pirmkārt, tā ir prasība Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūrai (ACER) izveidot un reizi trijos gados darīt publiski pieejamu rādītāju kopumu un atbilstošas atsauces vērtības, lai salīdzinātu vienības ieguldījumu izmaksas, kas saistītas ar tādu metāna emisiju mērīšanu, samazināšanu uz ziņošanu par tām, kuras attiecas uz salīdzināmiem projektiem. Lai gan līdz šim ACER nav strādājusi ar tīkla operatoru izmaksām, kas rodas saistībā ar metāna emisiju mērīšanu un samazināšanu, kā arī ziņošanu par tām, tiek lēsts, ka papildu uzdevumi un ar tiem saistītā darba slodze ACER tiks pietiekami nosegta ar vienu papildu pilnslodzes ekvivalentu (FTE).

Otrkārt, prasība Savienībai izveidot un uzturēt metāna pārredzamības platformu, kas ietver informāciju par fosilās enerģijas importēšanu Savienībā, sniedzot atjauninājumus katru ceturksni, kā arī izveidot globālu metāna monitoringa instrumentu, kas regulāri publicē aerominitoringa rezultātus attiecībā uz lieliem tāda metāna emitētājiem, kurš iegūts no enerģijas avotiem, sniedzot atjauninājumus katru mēnesi. Tiek lēsts, ka papildu uzdevumu un ar tiem saistītās darba slodzes veikšanai Komisijai būs papildus vajadzīgi divi pilna laika darbinieki.

Tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskata 3. iedaļā ir aprakstīta šā priekšlikuma ietekme uz budžetu un nepieciešamie cilvēkresursi un administratīvie resursi.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

ES klimata un enerģētikas tiesību akti nodrošina visaptverošu pamatu tam, lai varētu panākt progresu ES mērķu sasniegšanā un to uzraudzīt, un šis priekšlikums palīdzēs to izdarīt. Visaptverošu pamatu nodrošina Eiropas Klimata akts, savukārt detalizētu un integrētu pamatu uzraudzībai un ziņošanai — Regula par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību. Minētās regulas kontekstā savāktie dati, citstarp Savienības enerģētikas un klimata mērķu sasniegšanas progresa uzraudzības rādītāji, ir jāpadara publiski pieejami e-platformā.

Reizi piecos gados Komisija pārbauda dalībvalstu nacionālās politikas un pasākumus, kas noteikti, lai sasniegtu valstu mērķus saskaņā ar KCR. Tāpēc šajā priekšlikumā ietverto nosacījumu īstenošanai un rezultativitātei arī tiks sekots līdzi saistībā ar KCR noteiktā mērķa sasniegšanu. Kontroles mehānismi, kas iedibināti valstu pienesumu kvalitātes kontrolei, ļaus arī izvērtēt šā priekšlikuma nosacījumu rezultativitāti datu precizitātes uzlabošanā. Šajā kontekstā Regulā par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību ir izklāstītas prasības valstu un Savienības inventarizācijas sistēmām, kas attiecas uz SEG emisijām, politikām, pasākumiem un prognozēm, aicinot tās nepārtraukti pilnveidot. Šādu sistēmu izveide tiek prasīta starptautiskā līmenī, un ir paredzēts, ka tās atbalstīs valstu enerģētikas un klimata plānu īstenošanu saistībā ar dekarbonizācijas dimensiju.

Metāna emisijām tiek pievērsta arvien lielāka sabiedrības uzmanība, citstarp rīkojot zinātniskas un ieinteresēto personu kampaņas nolūkā atklāt un kvantificēt emisijas. Šāda sabiedrības veikta pārbaude, ko atbalsta satelītdati, kuru telpiskā un laika izšķirtspēja arvien palielinās, ir vērtīgs resurss, veicot šā priekšlikuma ietekmes uzraudzību un identificējot īstenošanas nepilnības.

Saistībā ar šajā priekšlikumā izklāstīto pienākumu uzraudzību un izvērtēšanu galvenā atbildība par šo nosacījumu piemērošanas nodrošināšanu būs jāuzņemas valstu kompetentajām iestādēm. Attiecībā uz emisijas datu verifikāciju šajā priekšlikumā tiek atzīta neatkarīgu, akreditētu verificētāju loma. Starptautiskā metāna emisiju observatorija 11 nodrošinās iesniegto metāna emisiju datu papildu pārbaudi, citstarp iespēju tos savstarpēji pārbaudīt, salīdzinot ar citiem avotiem, piemēram, satelītattēliem un produktiem.

Komisija uzraudzīs šā tiesību akta īstenošanu, pārbaudot, vai atbildīgās personas ir pareizi piemērojušas pasākumus, un, ja nepieciešams, veicot piespiedu izpildes darbības. Šajā priekšlikumā ir iekļauta pārskatīšanas klauzula, saskaņā ar kuru Komisija iesniegs ziņojumu par šīs regulas izvērtējumu un pārskatīšanu.

•Detalizēts skaidrojums par konkrētiem šā priekšlikuma noteikumiem

Ierosinātajā regulā ir sešas nodaļas, kas ietver 35 pantus.

1. nodaļa. Vispārīgi noteikumi

Šajā nodaļā ir izklāstīta ierosinātās regulas darbības joma un galvenie termini. Nodaļā arī ir iekļauts noteikums, kurā atzītas tīkla operatoru izmaksas, kas radīsies, īstenojot šo regulu.

2. nodaļa. Kompetentās iestādes un neatkarīga verifikācija

Šajā nodaļā ir paredzēti noteikumi par šīs regulas ievērošanu, kas papildina 6. nodaļā izklāstītos noteikumus par sodiem. Nodaļā ir izklāstīti kompetento iestāžu uzdevumi, jo īpaši noteikumi par pārbaudēm un sūdzībām, kā arī neatkarīgu, akreditētu verificētāju loma un procedūras, kas attiecas uz operatoru paziņoto metāna emisiju datu verifikāciju.

3. nodaļa. Metāna emisijas naftas un gāzes nozarēs

Šajā nodaļā ir noteikti operatoru un dalībvalstu pienākumi attiecībā uz metāna emisiju datu mērīšanu un paziņošanu, kā arī pienākumi attiecībā uz metāna emisiju samazināšanu attiecīgajos objektos.

4. nodaļa. Metāna emisijas akmeņogļu nozarē

Šī nodaļa ir sadalīta trijās iedaļās, lai aptvertu šādus aspektus: metāna emisiju monitorings strādājošās ogļraktuvēs un ziņošana par tām; metāna emisiju mitigācija strādājošās apakšzemes ogļraktuvēs un metāna emisijas slēgtās un pamestās apakšzemes ogļraktuvēs.

Katrā iedaļā ir noteikti operatoru un dalībvalstu pienākumi attiecībā uz metāna emisiju datu mērīšanu un paziņošanu, kā arī pienākumi attiecībā uz metāna emisiju samazināšanu attiecīgajos objektos.

5. nodaļa. Metāna emisijas, kas rodas ārpus Savienības

Šajā nodaļā ir sniegta informācija par pārredzamības instrumentiem, kas attiecas uz metāna emisijām, kuras rodas ārpus Savienības: fosilo degvielu importēju pienākums sniegt informāciju par metāna emisijām; Savienības uzņēmumu un valstu un uzņēmumu, kas eksportē fosilo degvielu uz Savienību, pārredzamības saraksts, kas ietver informāciju par to starptautiskajiem ziņošanas pienākumiem attiecībā uz metāna emisijām; un globāls monitoringa instruments, kas paredzēts tam, lai atklātu metāna emitētāju apmērus, recidīvus un atrašanās vietas pasaulē.

Turklāt, lai sniegtu pārskatu par fosilās enerģijas importu Savienībā, nodaļā ir izklāstītas importētājiem izvirzītās informācijas prasības, kā arī Komisijas tiesības iesniegt tiesību akta priekšlikumus grozījumu veikšanai, lai importētājiem piemērotu stingrākus pasākumus pēc tam, kad būs pieejami pilnīgāki dati par globālajām metāna emisijām, un lai nodrošinātu atbilstību starptautiskajiem pienākumiem, kas ir jāpiemēro Savienībai.

6. nodaļa. Nobeiguma noteikumi

Šajā nodaļā ir īpaši aprakstīta sodu sistēma: atzīstot, ka sodu noteikšana ir valstu kompetencē, šajā nodaļā ir izklāstīti pamatprincipi, kas attiecas uz sodiem, jo īpaši sodu noteikšanas kritēriji, sodāmo pārkāpumu veidi, maksimālo lielumu kritēriji, kā arī iespēja piemērot periodiskus kavējuma maksājumus.

Nodaļā ir ietverti arī pilnvarojuma nosacījumi deleģēto un īstenošanas aktu pieņemšanai, kā arī pārskatīšanas klauzula.

2021/0423 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā un ar ko groza Regulu (ES) 2019/942

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 194. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 12 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 13 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1) Metāns – dabasgāzes galvenā sastāvdaļa – ir otrs nozīmīgākais klimata pārmaiņu veicinātājs aiz oglekļa dioksīda, un tas vainojams pie aptuveni trešās daļas no pašreizējās sasilšanas.

(2)Lai gan metāns atmosfērā saglabājas īsāku laiku (10–12 gadus) nekā oglekļa dioksīds (simtiem gadu), molekulārā līmenī tā siltumnīcefekta ietekme uz klimatu ir būtiskāka, turklāt tas veicina ozona veidošanos, kas ir spēcīgs gaisa piesārņotājs, kurš rada nopietnas veselības problēmas. Metāna daudzums atmosfērā pēdējo desmit gadu laikā ir strauji pieaudzis.

(3)ANO Vides programmas un Klimata un tīra gaisa koalīcijas jaunākās aplēses liecina: ja, izmantojot pieejamos specifiskos pasākumus un papildu pasākumus saskaņā ar ANO prioritārajiem attīstības mērķiem, līdz 2030. gadam metāna emisijas izdotos samazināt par 45 %, tad globālā sasilšana līdz 2045. gadam būtu par 0,3°C mazāka.

(4)Kā liecina Savienības siltumnīcefekta gāzu (SEG) inventarizācijas dati, enerģētikas nozare Savienībā rada 19 % metāna emisiju. Te neietilpst metāna emisijas, kas saistītas ar Savienības fosilās enerģijas patēriņu, bet rodas ārpus Savienības.

(5)Eiropas zaļais kurss vienlaikus ir visaptverošu, savstarpēji pastiprinošu pasākumu un iniciatīvu kopums, kuru mērķis ir līdz 2050.gadam panākt ES klimatneitralitāti. Paziņojumā par Eiropas zaļo kursu 14 norādīts, ka tiks veicināta gāzes sektora dekarbonizācija, cita starpā pievēršoties ar enerģētiku saistītu metāna emisiju jautājumam. 2020. gada oktobrī Komisija pieņēma ES metāna emisiju samazināšanas stratēģiju (“Metāna stratēģija”), kurā izklāstīti pasākumi, ar ko samazināt metāna emisijas gan ES, tostarp enerģētikā, gan starptautiskā mērogā. Ar Regulu (ES) 2021/1119 15 (“Eiropas Klimata akts”) Savienība tiesību aktos ir iestrādājusi mērķrādītāju līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti visas tautsaimniecības mērogā, kā arī noteikusi saistošas Savienības iekšējās saistības līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas (emisijas pēc piesaistījumu atskaitīšanas) vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Lai sasniegtu šo SEG emisiju samazinājuma līmeni, enerģētikas nozares metāna emisijām līdz 2030. gadam būtu jāsamazinās par aptuveni 58 % salīdzinājumā ar 2020. gadu.

(6)Metāna emisijas aptver Eiropas Klimata aktā noteiktie Savienības 2030. gada siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķrādītāji un saistošie nacionālie emisiju samazināšanas mērķrādītāji saskaņā ar Regulu (ES) 2018/842 16 . Tomēr pašlaik Savienības līmenī nav tiesiskā regulējuma, kas paredzētu konkrētus pasākumus, ar kuriem samazināt antropogēnās metāna emisijas enerģētikas nozarē. Turklāt, lai gan Direktīva 2010/75 17 par rūpnieciskajām emisijām attiecas uz metāna emisijām no minerāleļļas un gāzes pārstrādes, tā neattiecas uz citām darbībām enerģētikas nozarē.

(7)Tālab šī regula būtu jāpiemēro metāna emisiju samazināšanai naftas un fosilās gāzes augšposma izpētē un ieguvē, fosilās gāzes savākšanā un pārstrādē, gāzes pārvadē, sadalē, pazemes krātuvēs un sašķidrinātās fosilās gāzes (LNG) termināļos, kā arī apakšzemes un virszemes ogļraktuvēs un slēgtās un pamestās apakšzemes ogļraktuvēs.

(8)Noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju naftas, gāzes un ogļu sektorā, kā arī par šo emisiju mazināšanu, tostarp paredzot noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus un ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā, būtu jānosaka ar piemērotu Savienības tiesisko regulējumu. Šādā regulējumā būtu jāiekļauj noteikumi, kas vairo fosilās enerģijas importa caurredzamību Savienībā un līdz ar to motivē visā pasaulē plašāk ieviest metāna emisiju mitigācijas risinājumus.

(9)Paredzams, ka, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus, būs nepieciešamas regulēto operatoru investīcijas, un ar šādām investīcijām saistītās izmaksas būtu jāņem vērā tarifu noteikšanā, tomēr ievērojot efektivitātes principus.

(10)Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ vismaz viena kompetentā iestāde, kas pārrauga, vai operatori patiešām pilda šajā regulā noteiktos pienākumus, un būtu jāinformē Komisija par šādu iecelšanu un visām izmaiņām, ja tādas ir. Ieceltajām kompetentajām iestādēm būtu jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām. Ņemot vērā, ka gan operācijas enerģētikas sektorā, gan metāna emisijas pēc būtības ir pārrobežu parādība, kompetentajām iestādēm būtu jāsadarbojas gan savā starpām, gan ar Komisiju. Tāpēc, lai veicinātu ciešu sadarbību, Komisijai un dalībvalstu kompetentajām iestādēm būtu kopīgi jāizveido šo regulu piemērojošo publisko iestāžu tīkls, kas dotu iespēju apmainīties ar informāciju un paraugpraksi un savstarpēji apspriesties.

(11)Lai nodrošinātu, ka šajā regulā noteiktos pienākumus iespējams pildīt netraucēti un efektīvi, Komisija dalībvalstis atbalsta ar tehniskā atbalsta instrumentu 18 , proti, nodrošina specifiskas tehniskās zināšanas, kas nepieciešamas, lai izstrādātu un īstenotu reformas, tostarp tādas, kas veicina metāna emisiju samazināšanu enerģētikas sektorā. Tehniskais atbalsts ietver, piemēram, administratīvo spēju stiprināšanu, tiesiskā regulējuma saskaņošanu un nozīmīgas paraugprakses apmaiņu.

(12)Lai kompetentās iestādes varētu izpildīt savus uzdevumus, operatoriem būtu jāsniedz tām visa nepieciešamā palīdzība. Turklāt operatoriem visas nepieciešamās kompetento iestāžu apzinātās darbības būtu jāveic kompetento iestāžu noteiktā periodā vai citā periodā, par kuru panākta vienošanās ar kompetentajām iestādēm.

(13)Galvenajam kompetento iestāžu rīcībā esošajam mehānismam vajadzētu būt inspekcijām, tostarp dokumentācijas un uzskaites dokumentu pārbaudei, emisiju mērījumiem un pārbaudēm uz vietas. Inspekcijas būtu jāveic regulāri, pamatojoties uz kompetento iestāžu veikto vidiskā riska novērtējumu. Turklāt inspekcijas būtu arī jāveic, lai izmeklētu pamatotas sūdzības un neatbilstības gadījumus un lai nodrošinātu, ka komponentu remonts vai nomaiņa notiek saskaņā ar šo regulu. Ja kompetentās iestādes konstatē šīs regulas prasību nopietnu pārkāpumu, tām būtu jāizdod rīkojums, kādas korektīvās darbības operatoram jāveic. Kompetentajām iestādēm būtu jāved inspekciju uzskaite un jādara pieejama attiecīgā informācija saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/4/EK 19 .

(14)Tā kā daži metāna emisiju avoti atrodas urbanizētu teritoriju vai dzīvojamo rajonu tuvumā, fiziskām vai juridiskām personām, kurām nodarīts kaitējums šīs regulas pārkāpumu dēļ, vajadzētu būt iespējai iesniegt pienācīgi pamatotas sūdzības kompetentajām iestādēm. Sūdzības iesniedzēji būtu jāinformē par procedūru un pieņemtajiem lēmumiem, un tiem būtu jāsaņem galīgais lēmums saprātīgā termiņā pēc sūdzības iesniegšanas.

(15)Pamatīga verifikācijas sistēma var uzlabot paziņoto datu ticamību. Turklāt metāna emisiju mērījumu detalizētība un tehniskā sarežģītība ir tāda, ka operatoru un raktuvju operatoru paziņotie metāna emisiju dati ir pienācīgi jāverificē. Lai gan ir iespējama pašverifikācija, trešo personu veikta verifikācija nodrošina lielāku neatkarību un caurredzamību. Turklāt tas dod iespēju izveidot tādu saskaņotu kompetenču un zināšanu līmeņa kopumu, kāds var nebūt pieejams atsevišķām publiskajām struktūrām. Verificētāji būtu jāakreditē akreditācijas struktūrām saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 765/2008 20 . Tā neatkarīgiem akreditētiem verificētājiem būtu jānodrošina, ka operatoru un raktuvju operatoru sagatavotie emisiju ziņojumi ir pareizi un atbilst šajā regulā noteiktajām prasībām. Tiem būtu jāizskata emisiju ziņojumos iekļautie dati, lai novērtētu to uzticamību, ticamību un precizitāti, balstoties uz brīvi un publiski pieejamiem Eiropas vai starptautiskiem standartiem, kurus izstrādājušas neatkarīgas struktūras un kuru piemērošanu ir paredzējusi Komisija. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem regulējumā tiek iekļauti šādi Eiropas vai starptautiskie standarti un tiek noteikta to piemērojamība. Verificētāji ir nošķirti no kompetentajām iestādēm, un tiem vajadzētu būt neatkarīgiem no operatoriem un raktuvju operatoriem, kuriem būtu jāsniedz verificētājiem visa nepieciešamā palīdzība, lai darītu iespējamas vai atvieglotu verifikācijas darbības, jo īpaši tādā ziņā, ka jānodrošina piekļuve telpām un jāuzrāda dokumentācija vai reģistri.

(16)Komisijai būtu jāsaņem kompetentajām iestādēm iesniegtajos emisiju ziņojumos atrodamā informācija, ņemot vērā, ka Starptautiskajai metāna emisiju observatorijai (IMEO) ir uzticētas verificēšanas funkcijas, jo īpaši attiecībā uz datu agregēšanas un analīzes metodiku un to metodiku un statistisko procesu verifikāciju, ko uzņēmumi izmanto savu paziņoto emisiju datu kvantificēšanā. Atsauces kritēriji šajā ietvert OGMP standartus un norāžu dokumentus. IMEO sagatavotā informācija būtu jādara pieejama sabiedrībai, un Komisijai šī informācija būtu jāizmanto, lai novērstu visus konstatētos trūkumus metāna emisiju datu mērīšanā, ziņošanā un verificēšanā.

(17)IMEO 2020. gada oktobrī izveidoja Savienība partnerībā ar ANO Vides programmu, Klimata un tīra gaisa koalīciju un Starptautisko Enerģētikas aģentūru, un tā savu darbību uzsāka G20 samitā 2021. gada oktobrī. IMEO ir uzdots pasaules līmenī vākt, saskaņot, verificēt un publicēt datus par antropogēnajām metāna emisijām. IMEO ir daļa no ANO Vides programmas, kas ir noslēgusi saprašanās memorandu ar Eiropas Savienību. Enerģētikas sektora metāna emisiju datu verificēšanā tai ir ļoti nozīmīga loma, tāpēc būtu jāiedibina pienācīgi sakari, lai tā varētu pienācīgi veikt tai uzticētos verifikācijas uzdevumus. Tā kā IMEO nav Savienības struktūra un uz to neattiecas Savienības tiesību akti, ir jārūpējas par to, ka IMEO veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu Savienības un tās dalībvalstu interešu aizsardzību.

(18)Savienībai kā ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām (UNFCCC) un Parīzes nolīguma līgumslēdzējai pusei ir pienākums katru gadu sniegt inventarizācijas ziņojumu par antropogēnajām siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas ir dalībvalstu nacionālo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas ziņojumu apkopojums, kurš sagatavots, izmantojot Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) akceptētu labas prakses metodiku.

(19)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1999 21 ir noteikts, ka dalībvalstīm ir jāziņo Komisijai par saviem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas datiem un savām nacionālajām prognozēm. Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1999 17. panta 2. punktu šī informācija jāziņo, ievērojot UNFCCC ziņošanas vadlīnijas, un bieži vien tās pamatā ir standarta emisijas faktori, nevis tieši avota līmeņa mērījumi, un tas nozīmē, ka nav pārliecības par emisiju izcelsmi, biežumu un daudzumu.

(20)Valstu dati, kas paziņoti saskaņā ar UNFCCC ziņošanas noteikumiem, tiek iesniegti UNFCCC sekretariātam vajadzīgajā detalizācijas pakāpē saskaņā ar IPCC vadlīnijām. Šajā sakarā IPCC parasti iesaka izmantot augstākas detalizācijas pakāpes metodes tiem emisiju avotiem, kuri būtiski ietekmē valsts kopējo siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatu tādos aspektos kā absolūtais līmenis, tendences vai nenoteiktība.

(21)Detalizācijas pakāpe atspoguļo metodoloģisko sarežģītības līmeni. Pastāv trīs detalizācijas pakāpes. 1. pakāpes metodes parasti izmanto IPCC standarta emisijas faktorus, un tām ir vajadzīgi paši elementārākie un agregētākie darbības dati. Augstākās detalizācijas pakāpēs parasti izmanto sīkāk izstrādātas metodes un avotam specifiskus, tehnoloģijai specifiskus, reģionam specifiskus vai valstij specifiskus emisijas faktorus, kuru pamatā bieži vien ir mērījumi un kam parasti ir vajadzīgi sīkāk dezagregēti darbības dati. Konkrētāk, 2. detalizācijas pakāpe nozīmē, ka ir jāizmanto valstij specifiskie, nevis standarta emisijas faktori, savukārt 3. pakāpē jāizmanto dati vai mērījumi par katru objektu atsevišķi un atsevišķa objekta līmenī ir jāpiemēro stingrs augšupējs novērtējums pēc avota veida. Virzība no 1. pakāpes uz 3. pakāpi nozīmē, ka ar metānu saistīto emisiju mērījumu noteiktība aizvien pieaug 22 .

(22)Dalībvalstu prakse, ciktāl tas attiecas uz to, kādā detalizētības pakāpē tās ziņo UNFCCC par savām ar enerģētiku saistītajām metāna emisijām, ir atšķirīga. Ziņošana 2. detalizācijas pakāpē par lieliem emisiju avotiem atbilst IPCC ziņošanas vadlīnijām, jo 2. pakāpes metodes tiek uzskatītas par augstākas pakāpes metodēm. Līdz ar to dažādās dalībvalstīs tiek izmantota atšķirīga ar enerģētiku saistīto metāna emisiju aplēšanas un ziņošanas metodika, un vairākas dalībvalstis par metāna emisijām no oglēm, gāzes un naftas joprojām ziņo 1. detalizācijas pakāpē.

(23)Pašlaik daudzās valstīs nozīmīgākie metāna emisiju kvantificēšanas un mitigācijas pasākumi vēl aizvien ir saistīti ar brīvprātīgām, pašas nozares virzītām iniciatīvām. Viena no galvenajām enerģētikas nozares virzītajām iniciatīvām ir Naftas un gāzes sektora metāna emisiju partnerība (“OGMP”) — brīvprātīga metāna emisiju mērīšanas un ziņošanas iniciatīva, ko 2014. gadā izveidoja ANO Vides programma (UNEP) un Klimata un tīra gaisa koalīcija (CCAC), kuras valdē ir pārstāvēta arī Komisija. OGMP galvenais uzdevums ir izstrādāt labo praksi, kā padarīt pieejamāku globālo informāciju par metāna emisiju kvantificēšanu un pārvaldību un kā stimulēt mitigācijas darbības nolūkā samazināt metāna emisijas. Līdz šim vairāk nekā 60 uzņēmumi ir pievienojušies OGMP, kas nozīmē, ka ir aptverti 30 % no pasaules naftas un gāzes ražošanas un aktīviem piecos kontinentos. OGMP darbā pie standartu un metodiku izstrādes ir iesaistītas valdības, pilsoniskā sabiedrība un uzņēmumi. OGMP 2.0 satvars ir metāna emisiju dinamiskā standarta jaunākā versija, un tas var būt piemērota bāze metāna emisiju standartiem, kas balstās uz pārdomātām zinātnes atziņām.

(24)Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāuzlabo paziņoto metāna emisiju datu mērīšana un kvalitāte, tostarp par galvenajiem metāna emisiju avotiem, kas saistīti ar Savienībā saražoto un patērēto enerģiju. Turklāt būtu jānodrošina, ka ir pieejami avota līmeņa dati un ka emisijas tiek pienācīgi kvantificētas, jo tas vairos ziņošanas ticamību un paplašinās pienācīgu mitigācijas pasākumu tvērumu.

(25)Lai mērījumi un ziņošana būtu efektīvi, būtu jānosaka, ka naftas un gāzes uzņēmumiem metāna emisijas ir jāmēra un par tām jāziņo sadalījumā pa avotiem un ka agregētie dati ir jādara pieejami dalībvalstīm, tādējādi uzlabojot to inventarizācijas ziņojumu pareizību. Turklāt uzņēmumu paziņotie dati ir jāverificē, un, lai samazinātu operatoru administratīvo slogu, ziņošanai būtu jānotiek reizi gadā.

(26)Šīs regulas pamatā ir OGMP 2.0 satvars, ciktāl tas atbilst 24. un 25. apsvērumā minētajiem kritērijiem, kura mērķis ir palīdzēt ievākt uzticamus un neapstrīdamus datus, kas veido pietiekamu bāzi metāna emisiju monitoringam, un vajadzības gadījumā izstrādāt papildu pasākumus metāna emisiju turpmākai ierobežošanai.

(27)OGMP 2.0 satvarā ir pieci ziņošanas līmeņi. Ziņošana avota līmenī sākas 3. līmenī, ko uzskata par pielīdzināmu UNFCCC 3. detalizācijas pakāpei. Tajā ir iespējams izmantot vispārīgos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0. satvara 4. līmenī nozīmē, ka jāveic tieši avota līmeņa metāna emisiju mērījumi. Tajā ir iespējams izmantot īpatnējos emisijas faktorus. Ziņošana OGMP 2.0 satvara 5. līmenī nozīmē, ka papildus ir jāveic komplementāri objekta līmeņa mērījumi. Turklāt OGMP 2.0 satvars paredz, ka uzņēmumiem tiešie metāna emisiju mērījumi ir jāpaziņo trīs gadu laikā pēc pievienošanās OGMP 2.0 satvaram attiecībā uz pašu ekspluatētiem aktīviem un piecu gadu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētiem aktīviem. Pamatojoties uz OGMP 2.0 pieeju, kas paredz ziņošanu avota līmenī, un ņemot vērā to, ka daudzi Savienības uzņēmumi 2021. gadā jau bija pievienojušies OGMP 2.0, būtu jānosaka, ka Savienības operatoriem tiešie avota līmeņa emisiju mērījumi jāveic 24 mēnešu laikā attiecībā uz pašu ekspluatētajiem aktīviem un 36 mēnešu laikā attiecībā uz pašu neekspluatētajiem aktīviem. Papildus kvantificēšanai avota līmenī kvantificēšana objekta līmenī dod iespēju novērtēt, verificēt un salīdzināt avota līmeņa aplēses, kas agregētas pa objektiem, un tas savukārt piešķir lielāku ticamību paziņotajām emisijām. Tāpat kā OGMP 2.0, arī šajā regulā ir noteikts, ka ir jāveic objekta līmeņa mērījumi, lai būtu iespējams saskaņot datus par avota līmeņa mērījumiem.

(28)Kā liecina Savienības SEG inventarizācijas dati, vairāk nekā puse no visām tiešajām metāna emisijām enerģētikas sektorā ir saistīta ar netīšām noplūdēm atmosfērā. Naftas un gāzes sektorā netīšās noplūdes rada lielāko daļu metāna emisiju.

(29)Netīšas metāna noplūdes atmosfērā var rasties urbšanas, ieguves, kā arī apstrādes, glabāšanas, pārvades un sadales laikā. Tās var rasties arī neaktīvos naftas vai gāzes urbumos. Ir emisijas, pie kurām vainojami tehnisko komponentu, piemēram, savienojumu, atloku un vārstu, defekti vai nolietojums vai komponenti, kas sabojāti, piemēram, avārijas gadījumā. Savukārt korozija vai bojājumi var izraisīt arī noplūdes no spiedieniekārtu sieniņām.

(30)Lai gan metāna novadīšana atmosfērā parasti ir tīša, proti, to izraisa procesi vai darbības un šim nolūkam paredzētas ierīces, tā var būt arī netīša, piemēram, ja ir radušies darbības traucējumi.

(31)Lai samazinātu šīs emisijas, operatoriem būtu jāveic visi tiem pieejamie pasākumi, lai samazinātu operācijās radušās metāna emisijas.

(32)Konkrētāk, noplūžu izraisītas metāna emisijas visbiežāk iespējams samazināt, pateicoties metāna noplūžu atklāšanas un novēršanas (NAN) apsekojumiem, ko veic, lai konstatētu noplūdes un pēc tam tās novērstu. Tāpēc, lai konstatētu, vai nenotiek netīša metāna novadīšana atmosfērā, operatoriem būtu jāveic vismaz periodiski NAN apsekojumi, kam būtu jāaptver arī metānu novadošo komponentu apsekošana.

(33)Tālab būtu jāizstrādā saskaņota pieeja, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visiem operatoriem Savienībā. Šāda pieeja ietvertu NAN apsekojumiem noteiktās minimālās prasības, taču vienlaikus dalībvalstīm un operatoriem tiktu dota arī pietiekama rīcības brīvība. Tas vajadzīgs, lai netiktu apgrūtināta inovācija un jaunu NAN tehnoloģiju un metožu izstrāde un tādējādi tiktu novērsta tehnoloģiju iesīkste, kas nāk par sliktu vides aizsardzībai. Nemitīgi parādās aizvien jaunas tehnoloģijas un atklāšanas metodes, un dalībvalstīm būtu jāveicina inovācija šajā sfērā, lai būtu iespējams ieviest pašas precīzākās un izmaksefektīvākās metodes.

(34)Pienākumi NAN apsekojumu jomā būtu jānosaka tā, ka tie atspoguļo paraugpraksi. NAN apsekojumiem galvenokārt vajadzētu būt vērstiem uz noplūžu konstatēšanu un novēršanu, nevis kvantificēšanu, un zonas ar lielāku noplūžu risku būtu jāpārbauda biežāk; apsekojumu biežumā būtu jāvadās ne tikai pēc vajadzības saremontēt komponentus, no kuriem metāns izplūst, pārsniedzot metāna emisiju robežvērtību, bet arī pēc operacionāliem apsvērumiem, proti, ņemot vērā drošuma apdraudējumus. Tas nozīmē, ka, ja tiek konstatēts lielāks drošuma vai metāna zudumu risks, kompetentajām iestādēm vajadzētu būtu iespējai ieteikt relevantos komponentus apsekot biežāk; visas noplūdes neatkarīgi no to lieluma jāreģistrē un jāmonitorē, jo nelielas noplūdes var pārtapt lielākās; pēc noplūdes novēršanas būtu jāpārliecinās, ka remontdarbi bijuši efektīvi; lai nākotnē varētu izmantot modernākas metāna emisiju atklāšanas tehnoloģijas, būtu jānorāda metāna zudumu vērtības, kuru sasniegšana vai pārsniegšana ir pamats remontdarbiem, bet tajā pašā laikā operatoriem jābūt iespējai pašiem izvēlēties, kādu atklāšanas ierīci izmantot. Vajadzības gadījumā šīs regulas kontekstā var izmantot nepārtrauktu monitoringu.

(35)Novadīšana atmosfērā ir nesadegušā metāna nonākšana atmosfērā vai nu tīši no procesiem vai darbībām, vai īpaši tam paredzētām ierīcēm, vai netīši, ja radušies darbības traucējumi. Ņemot vērā, cik liela ietekme novadīšanai atmosfērā ir uz SEG emisijām, tā būtu jāaizliedz, izņemot ārkārtas situāciju, darbības traucējumu vai kādu īpašu notikumu laikā, kad no tās nav iespējams izvairīties.

(36)Sadedzināšana lāpā nozīmē, ka metāns tiek kontrolēti sadedzināts tam īpaši paredzētā ierīcē, lai no tā atbrīvotos. Ja sadedzināšanu lāpā veic naftas vai fosilās gāzes normālas ražošanas gaitā tāpēc, ka nav pienācīgu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu, to uzskata par sistemātisku sadedzināšanu lāpā. Sistemātiska sadedzināšana lāpā būtu jāaizliedz. Sadedzināšana lāpā būtu pieļaujama tikai tad, ja tā ir vienīgā alternatīva novadīšanai atmosfērā, turklāt ja novadīšana atmosfērā nav aizliegta. Novadīšana atmosfērā videi kaitē vairāk nekā sadedzināšana lāpā, jo novadītās gāzes satur ļoti daudz metāna, savukārt sadedzināšanas laikā metāns tiek oksidēts oglekļa dioksīdā.

(37)Lai sadedzināšanu lāpā varētu izmantot par alternatīvu novadīšanai atmosfērā, izmantotajām ierīcēm ir jāspēj efektīvi metānu sadedzināt. Tālab gadījumos, kad sadedzināšana lāpā ir pieļaujama, būtu jāparedz arī prasības par sadedzināšanas efektivitāti. Būtu arī jānosaka, ka jāizmanto iedegļi, jo tie nodrošina stabilāku aizdegšanos, ko neietekmē vējš.

(38)Metāna atpakaļievadīšanai, utilizācijai uz vietas objektā vai nosūtīšanai uz tirgu būtu vienmēr jādod priekšroka salīdzinājumā ar metāna sadedzināšanu lāpā un līdz ar to novadīšanu atmosfērā. Operatoriem, kas izmanto novadīšanu atmosfērā, būtu kompetentajām iestādēm jāsniedz pierādījumi, ka nav iespējama ne metāna atpakaļievadīšana, ne utilizācija uz vietas, nosūtīšana uz tirgu, ne sadedzināšana lāpā, un operatoriem, kas izmanto sadedzināšanu lāpā, kompetentajām iestādēm jāsniedz pierādījumi, ka nav iespējama ne metāna atpakaļievadīšana, ne izmantošana uz vietas, ne nosūtīšana uz tirgu.

(39)Operatoriem būtu kompetentajām iestādēm nekavējoties jāziņo par būtiskiem atmosfērā novadīšanas un lāpā sadedzināšanas notikumiem, kā arī jāsniedz visaptverošāki ziņojumi par visiem atmosfērā novadīšanas un lāpā sadedzināšanas notikumiem. Tāpat tiem būtu jānodrošina, ka aprīkojums un ierīces atbilst Savienības tiesību aktos noteiktajiem standartiem.

(40)Metāna emisijas no neaktīviem naftas un gāzes urbumiem apdraud sabiedrības veselību, drošumu un vidi. Tāpēc šādiem urbumiem joprojām būtu jāpiemēro monitoringa un ziņošanas pienākumi, un būtu nepieciešama šo urbumu un urbuma vietu sanācija un remediācija. Šādos gadījumos dalībvalstīm vajadzētu uzņemties galveno lomu, jo īpaši inventarizācijas pārskatu un mitigācijas plānu izstrādē.

(41)ES SEG inventarizācijas dati liecina, ka ogļraktuvju metāna emisijas ir lielākais atsevišķais metāna emisiju avots Savienības enerģētikas sektorā. 2019. gadā tiešās emisijas ogļu sektorā bija 31 % no visām metāna emisijām, kas ir gandrīz tikpat, cik tiešās metāna emisijas fosilās gāzes un naftas sektoros kopā, proti, 33 %.

(42)Pašlaik nav īpaša Savienības mēroga regulējuma, kas ierobežotu metāna emisijas ogļu sektorā, neraugoties uz to, ka ir pieejams plašs mitigācijas tehnoloģiju klāsts. Ogļu sektorā nav arī Savienības vai starptautiska monitoringa, ziņošanas un verifikācijas standarta. Savienībā par metāna emisijām no ogļu rūpniecības tiek ziņots dalībvalstu ziņojumos par SEG emisijām, un dati par apakšzemes raktuvēm ir iekļauti arī Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistrā, kas izveidots ar Regulu (EK) Nr. 166/2006 23 .

(43)Metāna emisijas galvenokārt ir saistītas ar gan aktīvo, gan pamesto apakšzemes raktuvju izstrādi 24 . Aktīvās apakšzemes raktuvēs metāna koncentrācija gaisā tiek pastāvīgi kontrolēta, jo tā ir drauds veselībai un drošībai. Apakšzemes ogļraktuvēs lielākā daļa metāna emisiju rodas ventilācijas un degazācijas jeb degazifikācijas sistēmās, kas ir divi galvenie veidi, kā tiek samazināta metāna koncentrācija raktuves gaisa kanālos.

(44)Kad ražošana ir apturēta un raktuves ir slēgtas vai pamestas, tajās turpina izdalīties metāns, ko dēvē par pamesto raktuvju metānu (PRM). Šīs emisijas parasti rodas precīzi nosakāmos punktveida avotos, piemēram, ventilācijas šahtās vai spiediena samazināšanas atverēs. Tā kā klimata ieceres kļuvušas vērienīgākas un enerģijas ražošanā notiek pāreja uz mazāk oglekļietilpīgiem energoresursiem, domājams, ka PRM emisijas Savienībā palielināsies. Tiek lēsts, ka pat 10 gadus pēc izstrādes pārtraukšanas no neappludinātām raktuvēm metāns joprojām tiek emitēts līmenī, kas sasniedz aptuveni 40 % no slēgšanas laikā reģistrētajām emisijām 25 . Turklāt apiešanās ar PRM vēl aizvien ir ļoti dažāda, jo ES dalībvalstīs atšķiras īpašumtiesību un ieguves tiesību regulējums. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāizveido slēgto un pamesto ogļrūpniecības aktīvu uzskaite, un vai nu tām pašām, vai kādai par atbildīgo nozīmētai pusei būtu jāuzstāda metāna emisiju mērierīces.

(45)Virszemes ogļraktuvēs Savienībā ražo lignītu, un tās emitē mazāk metāna nekā apakšzemes ogļraktuves. Savienības SEG pārskats liecina, ka 2019. gadā virszemes raktuves emitēja 166 kilotonnas metāna salīdzinājumā ar 828 kilotonnām, ko emitēja apakšzemes ogļraktuves 26 . Virszemes ogļraktuvju metāna emisiju mērīšana ir sarežģīta, jo tās ir izkliedētas plašā teritorijā. Tāpēc, neraugoties uz pieejamām tehnoloģijām 27 , emisijas no virszemes raktuvēm mēra reti. Metāna emisijas no virszemes raktuvēm var aprēķināt, izmantojot baseinam specifiskos ogļu emisijas faktorus 28 un – kas dod lielāku precizitāti – raktuvēm specifiskos vai atradnēm specifiskos emisijas faktorus, jo ogļu baseinos ir atradnes ar atšķirīgu metānsaturību 29 . Emisijas faktorus var noteikt, mērot gāzes saturu ogļu slāņos, no kuriem ņemti paraugi no izpētes urbumu serdēm 30 . Tāpēc raktuvju operatoriem metāna emisiju mērījumi virszemes ogļraktuvēs būtu jāveic, izmantojot minētos emisijas faktorus.

(46)Tāpēc raktuvju operatoriem būtu nepārtraukti jāmēra un jākvantificē metāna emisijas no ventilācijas šahtām apakšzemes ogļraktuvēs, nepārtraukti jāmēra atmosfērā novadītais un lāpā sadedzinātais metāns degazācijas stacijās un jāizmanto specifiski emisijas faktori attiecībā uz virszemes ogļraktuvēm. Šie dati tiem būtu jāpaziņo kompetentajām iestādēm.

(47)Pašlaik metāna emisiju mitigācija vissekmīgākā būtu strādājošās, kā arī slēgtās vai pamestās apakšzemes ogļraktuvēs. Metāna emisiju efektīvu mitigāciju strādājošās un slēgtās vai pamestās virszemes raktuvēs patlaban kavē tehnoloģiski ierobežojumi. Tomēr, lai sagādātu bāzi šādu emisiju mitigācijas tehnoloģiju pētniecībai un izstrādei nākotnē, ir vajadzīgs šādu emisiju daudzuma efektīvs un detalizēts monitorings, ziņošana un verifikācija.

(48)Apakšzemes raktuvēs iegūst katlu ogles vai koksa ogles. Katlu ogles galvenokārt izmanto par enerģijas avotu, savukārt koksa ogles izmanto par kurināmo un par reaktīvu tērauda ražošanas procesā. Metāna emisijas būtu jāmēra, jāpaziņo un jāverificē gan koksa ogļu, gan katlu ogļu raktuvēs.

(49)Strādājošās apakšzemes ogļraktuvēs metāna emisiju mitigācija būtu jāīsteno, pakāpeniski pārtraucot novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Slēgtu vai pamestu apakšzemes ogļraktuvju appludināšana var novērst metāna emisiju rašanos, tomēr tas netiek darīts sistemātiski, turklāt apdraud vidi. Arī šādās raktuvēs būtu pakāpeniski jāpārtrauc novadīšana atmosfērā un sadedzināšana lāpā. Tā kā ģeoloģisko ierobežojumu un vides apsvērumu dēļ nav iespējams izmantot universālu pieeju, kā mitigēt metāna emisijas no pamestām apakšzemes ogļraktuvēm 31 , dalībvalstīm būtu jāizstrādā savs mitigācijas plāns, ņemot vērā šos ierobežojumus un PRM mitigācijas tehnisko iespējamību.

(50)Pēc Komisijas priekšlikuma Padome 2021. gada 28. jūnijā pieņēma Ogļu un tērauda pētniecības fonda jauno juridisko pamatu 32 , kas paredz atbalstīt pētniecību un inovāciju, kuras mērķis ir pārprofilēt agrāk strādājušas vai slēgšanas procesā esošas ogļraktuves un saistīto infrastruktūru atbilstīgi vispārīgajam mērķim atteikties no ogļu izmantošanas un saskaņā ar Taisnīgas pārkārtošanās mehānismu. Šajā sakarā tuvākajos gados viens no jaunās Ogļu un tērauda pētniecības fonda programmas galvenajiem mērķiem būs līdz minimumam samazināt pārejas posmā esošo ogļraktuvju, jo īpaši to metāna emisiju, ietekmi uz vidi.

(51)Importēts tiek 70 % no Savienībā patērētajām akmeņoglēm, 97 % no patērētās naftas un 90 % no patērētās fosilās gāzes. Nav skaidri zināms, kāds ir to metāna emisiju apjoms, izcelsme vai raksturs, kas saistītas ar Savienībā patērēto fosilo enerģiju, bet rodas trešās valstīs.

(52)Metāna emisiju ietekme uz globālo sasilšanu ir pārrobežu parādība. Lai gan dažas fosilās enerģijas ražotājvalstis jau ir sākušas rīkoties, lai savā enerģētikas sektorā samazinātu metāna emisijas, uz daudziem eksportētājiem pašmāju tirgos neattiecas nekādi noteikumi. Šādiem operatoriem ir jāsaņem nepārprotami stimuli samazināt savas metāna emisijas, tāpēc caurredzamai informācijai par metāna emisijām vajadzētu būt pieejamai tirgos

(53)Pašlaik precīzi dati (UNFCCC 3. detalizācijas pakāpe vai līdzvērtīgs līmenis) par starptautiskajām metāna emisijām nav viegli pieejami. Daudzas fosilo degvielu eksportētājvalstis līdz šim UNFCCC nav iesniegušas pilnīgus inventarizācijas datus. Tajā pašā laikā ir pierādījumi tam, ka pēdējo 20 gadu laikā naftas un gāzes ražošanas darbību radītās metāna emisijas pasaulē ir ievērojami palielinājušās no 65 līdz 80 Mt gadā 33 .

(54)Kā minēts paziņojumā par ES metāna stratēģiju 34 , Savienība ir apņēmusies sadarboties ar saviem enerģētikas partneriem un citām svarīgām fosilās enerģijas importētājvalstīm, lai metāna emisiju problēmu risinātu pasaules mērogā. Enerģētikas diplomātija metāna emisiju jomā jau ir nesusi augļus. 2021. gada septembrī Savienība un Amerikas Savienotās Valstis nāca klajā ar ieceri par globālo metāna emisiju mazināšanas solījumu — politisku apņemšanos līdz 2030. gadam globālās metāna emisijas samazināt par 30 % (salīdzinājumā ar 2020. gada līmeni) —, kas faktiski sāka darboties ANO Klimata pārmaiņu konferencē (COP 26) 2021. gada novembrī Glāzgovā. Iniciatīvu atbalsta vairāk nekā simts valstu, kuras kopā rada gandrīz pusi no pasaules antropogēnajām metāna emisijām. Globālais metāna emisiju mazināšanas solījums ietver apņemšanos metāna emisiju kvantificēšanā izmantot labākās pieejamās inventarizācijas metodes, īpašu uzmanību pievēršot lieliem emisiju avotiem.

(55)Turklāt Starptautiskā metāna emisiju observatorija (IMEO) uzņemsies būtisku un vadošu lomu centienos vairot enerģētikas sektora metāna emisiju caurredzamību pasaules mērogā. Padome 2021. gada janvāra secinājumos par klimata un enerģētikas diplomātiju 35 atbalstīja IMEO izveidi.

(56)Kā norādīts paziņojumā par ES metāna stratēģiju 36 , Komisija kopā ar IMEO strādās pie piegādes ķēdes metāna indeksa izveides. Šāds indekss sniegtu datus par metāna emisijām no dažādiem fosilajiem energoresursiem visā pasaulē (tiktu izmantotas gan aplēses un avota līmeņa mērījumi, gan aerālais/satelītu monitorings), un tas ļaus fosilās enerģijas pircējiem pieņemt zinīgus lēmumus par iepirkumu, pamatojoties uz fosilo energoresursu metāna emisijām.

(57)Savienība ne tikai sekmīgi darbojas diplomātiskajā laukā, lai panāktu, ka šādas globālas saistības tiek uzņemtas, bet arī mudina būtiski samazināt metāna emisijas visā pasaulē, jo īpaši valstīs, kas piegādā fosilo enerģiju Savienībai.

(58)Tāpēc būtu jānosaka, ka fosilās enerģijas importētājiem Savienībā ir jāsniedz dalībvalstīm informācija par eksportētāju veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu un mitigāciju, jo īpaši par regulatīvu vai brīvprātīgu pasākumu piemērošanu nolūkā kontrolētu metāna emisijas, tostarp par tādiem pasākumiem kā noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumi vai pasākumi, ar kuriem kontrolē un ierobežo metāna novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā. Importētājiem pildāmajās informācijas prasībās noteiktie mērīšanas un ziņošanas līmeņi atbilst tiem, kas šajā regulā prasīti no Savienības operatoriem, kā izklāstīts 24.–26. un 46. apsvērumā. Informācijas sniegšana par metāna emisiju kontroles pasākumiem nav apgrūtinošāka par to, kas tiek prasīta no Savienības operatoriem.

(59)Dalībvalstīm šī informācija būtu jāpaziņo Komisijai. Pamatojoties uz minēto informāciju, Savienībai būtu jāizveido un jāpārvalda pārredzamības datubāze par fosilās enerģijas importu Savienībā, kurā jāiekļauj norādes par to, vai eksportējošie uzņēmumi ir pievienojušies naftas un gāzes uzņēmumu OGMP, un, ciktāl tāds ir izveidots, līdzvērtīgam starptautiski vai Savienībā atzītam standartam, kas domāts ogļrūpniecības uzņēmumiem. Šādai informācijai būtu jāparāda eksportētājvalstu uzņēmumu apņemšanās mērīt, paziņot un verificēt metāna emisijas saskaņā ar UNFCCC 3. detalizācijas pakāpes ziņošanas metodēm. Šāda pārredzamības datubāze būtu informācijas avots gan importētājiem, kas pieņem lēmumus par fosilās enerģijas iegādi un importēšanu Savienībā, gan citām ieinteresētajām personām un plašākai sabiedrībai. Pārredzamības datubāzei būtu jāatspoguļo arī Savienības uzņēmumu un fosilo enerģiju uz Savienību eksportējošo uzņēmumu centieni mērīt, paziņot un samazināt savas metāna emisijas. Tajā būtu jāiekļauj arī informācija par fosilo enerģiju ražojošo valstu regulatīvajiem pasākumiem, kas skar mērīšanu, ziņošanu un mitigāciju.

(60)Turklāt Savienībai būtu jāizveido globāls metāna emitētāju monitoringa rīks, kas sniegtu informāciju par lielas metāna emisijas radošu avotu mērogu, sastopamību un atrašanās vietu. Tas palīdzētu gūt reālus un pierādāmus rezultātus no metāna regulējuma īstenošanas un efektīviem mitigācijas pasākumiem, ko veic uzņēmumi Savienībā un uzņēmumi, kuri piegādā fosilo enerģiju Savienībai. Ar šo rīku būtu jāapkopo dati no vairākiem sertificētiem datu sniedzējiem un pakalpojumiem, tostarp no ES kosmosa programmas Copernicus komponenta un IMEO. Šis rīks Komisijai divpusējos dialogos ar attiecīgajām valstīm palīdzētu argumentēti apspriest dažādus scenārijus, kā veidot metāna emisiju rīcībpolitiku un pasākumus.

(61)Līdztekus tam 58.–60. apsvērumā minētie pasākumi sniegtu lielāku skaidrību pircējiem, proti, tie spētu pieņemt zinīgus sagādes lēmumus, un vairotu iespēju, ka visā pasaulē plašāk izmanto metāna mitigācijas risinājumus. Turklāt tie motivētu starptautiskus uzņēmumus pievienoties starptautiskiem metāna mērīšanas un ziņošanas standartiem, piemēram, OGMP, vai ieviest efektīvus mērīšanas, ziņošanas un mitigācijas pasākumus. Šie pasākumi ir pamats pieejai, ar kuru importam piemērojamos pasākumus pakāpeniski padarīs aizvien stingrākus. Tādēļ Komisija būtu jāpilnvaro grozīt vai papildināt importētājiem izvirzītās ziņošanas prasības. Turklāt Komisijai būtu jāizvērtē minēto pasākumu īstenošana un, ja tā uzskata par vajadzīgu, jāiesniedz priekšlikumi tos pārskatīt, lai importētājiem piemērotu stingrākus pasākumus un lai nodrošinātu, ka trešās valstīs piemērojamiem metāna emisiju monitoringa, ziņošanas, verifikācijas un mitigācijas pasākumiem ir salīdzināma efektivitāte. Izvērtējumā būtu jāņem vērā IMEO veiktais darbs, tostarp piegādes ķēdes metāna indekss, pārredzamības datubāze un globālais metāna emitētāju monitoringa rīks. Ja Komisija uzskata par lietderīgu importam piemērojamos pasākumus padarīt stingrākus, ir īpaši svarīgi, lai Komisija sagatavošanas darbu laikā rīkotu pienācīgas apspriedes, tostarp ar relevantajām trešām valstīm.

(62)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka par šīs regulas pārkāpumiem piemēro iedarbīgus, samērīgus un atturošos sodus, kas var ietvert naudas sodus un periodiskus soda maksājumus, un tām jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai nodrošinātu to piemērošanu. Lai sodiem būtu būtisks atturošs iespaids, tiem vajadzētu atbilst pārkāpuma veidam, iespējamām operatora gūtām priekšrocībām un videi nodarītā kaitējuma veidam un smagumam. Piemērojot sodus, būtu pienācīgi jāņem vērā attiecīgā pārkāpuma būtība, smagums un ilgums. Sodu piemērošanai vajadzētu būt samērīgai, un tai būtu jāatbilst Savienības un valstu tiesību aktiem, arī piemērojamām procesuālajām garantijām un Pamattiesību hartas principiem.

(63)Lai nodrošinātu lielāku konsekvenci, būtu jāsagatavo saraksts ar tādu pārkāpumu veidiem, par kuriem būtu jāpiemēro sodi. Lai veicinātu konsekventāku sodu piemērošanu, būtu jānosaka vienoti neizsmeļoši un indikatīvi kritēriji sodu piemērošanai. Sodu atturošais iespaids būtu jāpastiprina, paredzot iespēju publicēt informāciju par dalībvalstu piemērotajiem sodiem, ievērojot datu aizsardzības prasības, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulās (ES) 2016/679 37 un (ES) 2018/1725 38 .

(64)Tā kā ir ieviesti noteikumi, kas paredz tarifu noteikšanā ņemt vērā regulēto operatoru investīcijas, Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 39 būtu jāgroza, proti, būtu jāuzdod ACER darīt pieejamu indikatoru kopumu un atsauces vērtības, lai būtu iespējams salīdzināt vienības investīciju izmaksas, kas saistītas ar metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu un samazināšanu salīdzināmos projektos.

(65)Lai būtu iespējams noteikt, kādi elementi vajadzīgi, lai pakāpeniski pārtrauktu novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā koksa ogļraktuvēs, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai šo regulu papildinātu, proti, noteiktu ierobežojumus metāna novadīšanai atmosfērā no koksa ogļraktuvju ventilācijas šahtām. Turklāt, lai vajadzības gadījumā no importētājiem varētu pieprasīt papildu informāciju, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, lai papildinātu šo regulu, grozot vai papildinot informāciju, kas importētājiem jāsniedz. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(66)Lai nodrošinātu vienādus īstenošanas nosacījumus, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai pieņemt sīki izstrādātus noteikumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 291. pantu par vienotu ziņojumu formātu. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 40 .

(67)Operatoriem un kompetentajām iestādēm būtu jādod pietiekami ilgs laiks, lai varētu veikt sagatavošanas darbus, kas nepieciešami, lai izpildītu šīs regulas prasības.

(68)Ņemot vērā to, ka šīs regulas mērķi, proti, metāna emisiju precīzu mērīšanu, ziņošanu, verifikāciju un samazināšanu enerģētikas sektorā, nevar sasniegt atsevišķās dalībvalstīs, un to, ka šo mērķi tā mēroga dēļ var labāk sasniegt Savienības līmenī, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu, šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi šā mērķa sasniegšanai,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. nodaļa

Vispārīgie noteikumi

1. pants

Priekšmets un darbības joma

1. Šajā regulā ir paredzēti noteikumi par metāna emisiju precīzu mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju Savienības enerģētikas sektorā, kā arī par minēto emisiju samazināšanu, tostarp izmantojot noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus un nosakot ierobežojumus novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā. Šajā regulā ir paredzēti arī noteikumi par rīkiem, ar ko nodrošina pārredzamību attiecībā uz metāna emisijām no fosilās enerģijas importa Savienībā.

2. Šo regulu piemēro:

a) naftas un fosilās gāzes augšposma izpētei un ieguvei, fosilās gāzes savākšanai un pārstrādei;

b) gāzes pārvadei, sadalei, apakšzemes glabātavām un sašķidrinātās gāzes (LNG) termināļiem, kas nodarbojas ar fosilo metānu un/vai atjaunīgo metānu (biometānu vai sintētisko metānu);

c) strādājošām apakšzemes un virszemes ogļraktuvēm, slēgtām un pamestām apakšzemes ogļraktuvēm.

3. Šo regulu piemēro metāna emisijām, kas rodas ārpus Savienības, ciktāl tas attiecas uz importētājiem izvirzītajām informācijas prasībām, metāna pārredzamības datubāzi un metāna emitētāju monitoringa rīku.

2. pants

Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

1) “metāna emisijas” ir visas tiešās emisijas, kas rodas no visiem komponentiem, kuri ir potenciāli metāna emisiju avoti, un ko izraisa tīša vai netīša novadīšana atmosfērā vai nepilnīga sadedzināšana lāpā, vai no citiem komponentiem un netīšām noplūdēm;

2) “pārvades sistēmas operators” ir lietots [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK 41 2. panta 4. punktā] [jāpielāgo pašreizējam pārstrādāšanas priekšlikumam] definētajā nozīmē;

3) “sadales sistēmas operators” ir lietots [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2009/73/EK 2. panta 6. punktā] [jāpielāgo pašreizējam pārstrādāšanas priekšlikumam] definētajā nozīmē;

4) “operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē aktīvu, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti, – persona, kurai deleģēta ekonomiska vara lemt par aktīva tehnisko funkcionēšanu;

5) “raktuves operators” ir fiziska vai juridiska persona, kas ekspluatē vai kontrolē ogļraktuvi, vai – gadījumos, kad to paredz valstu tiesību akti, – persona, kurai deleģēta ekonomiska vara lemt par ogļraktuves tehnisko funkcionēšanu;

6) “verifikācija” ir darbības, ko verificētājs veic, lai novērtētu operatoru un raktuvju operatoru nosūtīto ziņojumu atbilstību;

7) “verificētājs” ir vai nu juridiska persona, kas atšķiras no kompetentajām iestādēm, kuras ieceltas saskaņā ar šīs regulas 4. pantu, un kas veic verifikācijas darbības un ko verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008, vai fiziska persona, kas verifikācijas apliecinājuma izdošanas brīdī ir citādi pilnvarota, neskarot minētās regulas 5. panta 2. punktu;

8) “avots” ir komponents vai ģeoloģiska struktūra, no kā tīši vai netīši, periodiski vai pastāvīgi atmosfērā izdalās metāns;

9) “aktīvs” ir uzņēmums vai iecirknis, kas var sastāvēt no vairākiem kompleksiem vai objektiem, tostarp aktīvi, kuru darbību operators kontrolē (pašu ekspluatēti aktīvi), un aktīvi, kuru darbību operators pats nekontrolē (pašu neekspluatēti aktīvi);

10) “emisijas faktors” ir koeficients, ar kuru kvantificē gāzes emisijas vai piesaistījumus uz aktivitātes vienību un kura pamatā bieži ir mērījumu datu paraugs, kas vidējots nolūkā noteikt reprezentatīvu emisijas rādītāju konkrētajam aktivitātes līmenim noteiktos darbības apstākļos;

11) “vispārējais emisijas faktors” ir katram emisijas avota veidam noteikts standartizēts emisijas faktors, kas atvedināts no inventarizācijas pārskatiem vai datubāzēm, bet jebkurā gadījumā nav verificēts tiešos mērījumos;

12) “īpatnējais emisijas faktors” ir emisijas faktors, ko iegūst tiešos mērījumos;

13) “tiešs mērījums” ir metāna emisiju tieša kvantificēšana avota līmenī ar metāna mērierīci;

14) “objekta līmeņa metāna emisijas” ir visi aktīvā esošie emisiju avoti;

15) “objekta līmeņa mērījums” ir lejupējs mērījums, kurā parasti izmanto sensorus, kas uzstādīti uz mobilas platformas, piemēram, transportlīdzekļa, bezpilota lidaparāta, gaisa kuģa, laivas vai satelīta, vai citus līdzekļus, kas ļauj gūt pilnīgu pārskatu par emisijām visā objektā;

16) “uzņēmums” ir fiziska vai juridiska persona, kas veic vismaz vienu no šādām funkcijām: naftas un fosilās gāzes augšposma izpēte, ieguve un ražošana, fosilās gāzes savākšana un pārstrāde, gāzes pārvade, sadale un apakšzemes uzglabāšana, tostarp LNG;

17) “noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojums” ir apsekojums, kura gaitā identificē metāna emisiju avotus, tostarp noplūdes un netīšu novadīšanu atmosfērā;

18) “novadīšana atmosfērā” ir nesadegušā metāna novadīšana atmosfērā vai nu tīši no procesiem vai darbībām, vai īpaši tam paredzētām ierīcēm, vai netīši, ja radušies darbības traucējumi vai pastāv ģeoloģiski ierobežojumi;

19) “sadedzināšana lāpā” ir metāna kontrolēta sadedzināšana tam īpaši paredzētā ierīcē, lai no tā atbrīvotos.

20) “ārkārtas situācija” ir īslaicīga, negaidīta, reta situācija, kad metāna emisija ir nenovēršama un nepieciešama, lai novērstu tūlītēju un būtisku negatīvu ietekmi uz cilvēku drošību, sabiedrības veselību vai vidi, bet tā neietver situācijas, kuru iemesls ir šādi notikumi vai kuras ar tiem saistītas:

a) operators nav uzstādījis piemērotu aprīkojumu ar pietiekamu jaudu paredzamajam vai faktiskajam ieguves plūsmas ātrumam un spiedienam;

b) operators nav ierobežojis ieguvi, ja ieguves apjoms pārsniedz attiecīgā aprīkojuma vai savākšanas sistēmas jaudu, izņemot gadījumus, kad ieguves pārsnieguma iemesls ir ārkārtas situācija, darbības traucējums vai neplānots remonts lejasposmā un kad tas ilgst ne ilgāk par astoņām stundām no brīža, kad paziņots par jaudas problēmu lejasposmā;

c) plānota tehniskā apkope;

d) operatora nolaidība;

e) tā paša aprīkojuma atkārtotas atteices, t. i., četras vai vairākas atteices iepriekšējo 30 dienu laikā;

21) “darbības traucējums” ir pēkšņa, nenovēršama aprīkojuma atteice vai sabojāšanās, ko operators nespēj pienācīgi kontrolēt un kas būtiski traucē darbību, bet te neietilpst atteice vai sabojāšanās, ko pilnībā vai daļēji izraisījusi slikta apkope, nolaidīga ekspluatācija vai cita novēršama aprīkojuma atteice vai sabojāšanās;

22) “sistemātiska sadedzināšana lāpā” ir sadedzināšana lāpā naftas vai fosilās gāzes normālas ražošanas gaitā tāpēc, ka nav pienācīgu iekārtu vai piemērotu ģeoloģisku formējumu, lai metānu varētu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas objektā vai nosūtīt uz tirgu;

23) “lāpas tornis” ir ierīce, kas aprīkota ar degli, ko izmanto metāna sadedzināšanai;

24) “neaktīvs urbums” ir naftas vai gāzes urbums vai urbuma laukums, kurā izpētes vai ieguves darbības ir izbeigtas vismaz vienu gadu;

25) “remediācija” ir kontaminēta ūdens un augsnes attīrīšanas process;

26) “sanācija” ir process, kura gaitā urbums vai urbuma laukums atgriežas tādos augsnes un veģetācijas apstākļos, kas ir līdzīgi tiem, kādi pastāvēja pirms iztraucējuma;

27) “ogļraktuve” ir vieta, kurā notiek vai ir notikusi ogļu ieguve, tostarp zeme, izrakumi, apakšzemes ejas, šahtas un to slīpās ejas, tuneļi un izraktnes, struktūras, celtnes, aprīkojums, mašīnas un instrumenti, kas atrodas virszemē vai apakšzemē un ko izmanto vai kas rodas lignīta, pusbitumenogļu, bitumenogļu vai antracīta ieguvē no to dabiskajām atradnēm zemē, izmantojot jebkādus līdzekļus vai metodes, tostarp darbus, kuros ogles sagatavo ieguvei;

28) “strādājoša ogļraktuve” ir ogļraktuve, kuras ieņēmumu lielāko daļu veido lignīta, pusbitumenogļu, bitumenogļu vai antracīta ieguve un uz kuru attiecas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

a) notiek raktuves apgūšana,

b) pēdējo 90 dienu laikā ir iegūtas ogles,

c) darbojas raktuves ventilācijas ventilatori;

29) “apakšzemes ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurā ierīko tuneļus līdz ogļu slānim, no kura ogles iegūst ar apakšzemes raktuvju kombainiem, piemēram, izciršanas kombainiem un nepārtrauktas darbības iegūšanas kombainiem garās un īsās cērtēs, un transportē uz virszemi;

30) “virszemes ogļraktuve” ir ogļraktuve, kurās ogles atrodas tuvu virszemei un ir iegūstamas, atsedzot iežu un augsnes slāņus;

31) “ventilācijas šahta” ir vertikāla eja, ko izmanto, lai apakšzemē iesūknētu svaigu gaisu vai no apakšzemes raktuves izvadītu metānu un citas gāzes;

32) “degazācijas stacija” ir stacija, kurā savāc metānu no ogļraktuves degazācijas sistēmas;

33) “degazācijas sistēma” ir sistēma, kas var aptvert vairākus metāna avotus un kas no ogļu slāņiem vai apkārtējiem iežu slāņiem novada gāzi ar augstu metāna saturu un transportē to uz degazācijas staciju;

34) “pēcizstrādes darbības” ir darbības, ko veic pēc ogļu izstrādes un nogādāšanas virszemē, tostarp ogļu pārvietošana, pārstrāde, glabāšana un transportēšana;

35) “nepārtraukts mērījums” ir mērījums, kuru nolasa vismaz reizi minūtē;

36) “ventilācijas gaisā esošais metāns” ir metāns, ko emitē ogļu slāņi un citi gāzes nesējslāņi un kas nonāk ventilācijas gaisā un tiek izsūknēts no ventilācijas šahtas;

37) “ogļu atradne” ir zemes platība, kurā ir lietderīgi iegūstams ogļu daudzums un kas definēta saskaņā ar dalībvalsts izrakteņu atradņu dokumentēšanas metodiku;

38) “slēgta ogļraktuve” ir ogļraktuve, kuras operators, īpašnieks vai licenciāts ir zināms un kura ir slēgta saskaņā ar piemērojamām licencēšanas prasībām vai citiem noteikumiem;

39) “pamesta ogļraktuve” ir ogļraktuve, kuras operatoru, īpašnieku vai licenciātu nav iespējams noskaidrot vai kura nav slēgta atbilstoši regulatīvajām prasībām;

40) “koksa ogļraktuve” ir raktuve, kurās vismaz 50 % no izlaides apjoma, kas aprēķināts kā vidējais rādītājs pēdējos trijos pieejamajos gados, ir koksa ogles, kas definētas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1099/2008 42 B pielikumā;

41) “importētājs” ir Savienībā iedibināta fiziska vai juridiska persona, kas, veicot komercdarbību, laiž Savienības tirgū trešās valsts fosilo enerģiju.

3. pants

Regulēto operatoru izmaksas

1. Nosakot vai apstiprinot pārvades vai sadales tarifus vai metodikas, kas jāizmanto pārvades sistēmu operatoriem, sadales sistēmu operatoriem, LNG termināļu operatoriem vai citiem regulētiem uzņēmumiem, tostarp attiecīgā gadījumā apakšzemes gāzes glabātavu operatoriem, regulatīvās iestādes ņem vērā, kādas izmaksas tiem radušās un kādas investīcijas tie veikuši, lai izpildītu šajā regulā paredzētos pienākumus, ciktāl tās atbilst efektīva un strukturāli salīdzināma regulēta operatora izmaksām.

2. Reizi trijos gados Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūra (ACER) izstrādā un publisko indikatoru kopumu un attiecīgas atsauces vērtības, lai būtu iespējams salīdzināt vienības investīciju izmaksas, kas saistītas ar metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu un samazināšanu salīdzināmos projektos.

2. nodaļa

Kompetentās iestādes un neatkarīga verifikācija

4. pants

Kompetentās iestādes

1. Katra dalībvalsts ieceļ vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kuru uzdevums ir uzraudzīt un panākt šīs regulas piemērošanu.

Dalībvalstis kompetento iestāžu nosaukumus un kontaktinformāciju paziņo līdz... [3 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Dalībvalstis bez kavēšanās paziņo Komisijai par visām kompetento iestāžu nosaukumu vai kontaktinformācijas izmaiņām.

2. Komisija kompetento iestāžu sarakstu publisko un regulāri atjaunina.

3. Dalībvalstis nodrošina, ka kompetentajām iestādēm ir pienācīgas pilnvaras un resursi, lai izpildītu šajā regulā noteiktos pienākumus.

5. pants

Kompetento iestāžu uzdevumi

1. Kompetentās iestādes veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām.

2. Operatori un raktuvju operatori sniedz kompetentajām iestādēm visu palīdzību, kas vajadzīga, lai kompetentās iestādes spētu izpildīt šajā regulā minētos uzdevumus vai lai tām atvieglotu to izpildi, un jo īpaši nodrošina piekļuvi objektiem un uzrāda dokumentāciju vai uzskaiti.

3. Lai nodrošinātu atbilstību šai regulai, kompetentās iestādes sadarbojas savā starpā un ar Komisiju, kā arī vajadzības gadījumā ar trešo valstu iestādēm. Sadarbības veicināšanai Komisija var izveidot kompetento iestāžu tīklu un paredzēt nepieciešamo kārtību, kādā notiek informācijas un paraugprakses apmaiņa un apspriešanās.

4. Ja saskaņā ar šo regulu ziņojumi ir jāpublisko, kompetentās iestādes tos bez maksas dara publiski pieejamus īpašā tīmekļa vietnē un brīvi pieejamā, lejupielādējamā un rediģējamā formātā.

Ja saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 4. pantu informācija ir konfidenciāla, kompetentās iestādes norāda neizpaustās informācijas veidu un neizpaušanas iemeslu.

6. pants

Inspekcijas

1. Kompetentās iestādes veic periodiskas inspekcijas, lai pārliecinātos par operatoru vai raktuvju operatoru atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām. Pirmo inspekciju pabeidz līdz... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas].

2. Kad tas ir relevanti, inspekcijas ietver objekta apsekošanu vai revīziju uz vietas, tādas dokumentācijas un lietu izpēti, kura apliecina atbilstību šīs regulas prasībām, metāna emisiju atklāšanu un koncentrācijas mērījumus un jebkādus turpmākus pasākumus, ko veic kompetentā iestāde vai tās vārdā, lai pārbaudītu un veicinātu objektu vai kompleksu atbilstību šīs regulas prasībām.

Ja inspekcijā konstatēts nopietns šīs regulas prasību pārkāpums, kompetentās iestādes izdod rīkojumu par operatoram vai raktuves operatoram veicamajām korektīvām darbībām, un rīkojums ir daļa no 5. punktā minētā ziņojuma.

3. Pēc 1. punktā minētās pirmās inspekcijas kompetentās iestādes izstrādā kārtējo inspekciju programmu. Inspekciju starplaiku nosaka, balstoties uz vidiskā riska novērtējumu, un tas nepārsniedz divus gadus. Ja inspekcijā ir konstatēts nopietns šīs regulas prasību pārkāpums, nākamā inspekcija notiek viena gada laikā.

4. Kompetentās iestādes veic ārkārtas inspekcijas:

a) lai 7. pantā minētās pamatotās sūdzības un neatbilstības gadījumus izmeklētu pēc iespējas drīzāk pēc dienas, kad kompetentās iestādes uzzinājušas par šādu sūdzību vai neatbilstību;

b) lai nodrošinātu, ka noplūžu novēršana vai komponentu nomaiņa notikusi saskaņā 14. pantu.

5. Pēc katras inspekcijas kompetentās iestādes sagatavo ziņojumu, kurā apraksta inspekcijas juridisko pamatu, ievērotos procedūras posmus, relevantos konstatējumus un ieteikumus, kā operatoram vai raktuvju operatoram rīkoties turpmāk.

Par ziņojumu paziņo attiecīgajam operatoram un to dara publiski pieejamu divu mēnešu laikā no inspekcijas dienas. Ja ziņojuma pamatā ir sūdzība, kas iesniegta saskaņā ar 7. pantu, kompetentās iestādes informē sūdzības iesniedzēju, tiklīdz ziņojums ir publiski pieejams.

Kompetentās iestādes ziņojumu dara publiski pieejamu saskaņā ar Direktīvu 2003/4/EK. Ja saskaņā ar Direktīvas 2003/4/EK 4. pantu informācija ir konfidenciāla, kompetentās iestādes ziņojumā norāda neizpaustās informācijas veidu un neizpaušanas iemeslu.

6. Operatori un raktuvju operatori visas nepieciešamās darbības, kas izklāstītas 5. punktā minētajā ziņojumā, veic kompetento iestāžu noteiktā periodā vai citā periodā, par kuru panākta vienošanās ar kompetentajām iestādēm.

7. pants

Kompetentajām iestādēm iesniegtās sūdzības

1. Jebkura fiziska vai juridiska persona, kas uzskata, ka tai ir nodarīts kaitējums, jo operatori vai raktuvju operatori ir pārkāpuši šīs regulas prasības, var iesniegt rakstisku sūdzību kompetentajām iestādēm.

2. Sūdzības ir pienācīgi pamatotas un satur pietiekamus pierādījumus par iespējamo pārkāpumu un no tā izrietošo kaitējumu.

3. Ja izrādās, ka sūdzībai nav tādu pierādījumu, kas ir pietiekams pamatojums sākt izmeklēšanu, kompetentās iestādes informē sūdzības iesniedzēju par iemesliem, kāpēc tās ir pieņēmušas lēmumu izmeklēšanu nesākt.

4. Neskarot noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kompetentās iestādes pastāvīgi informē sūdzības iesniedzēju par procedūras gaitā veiktajiem pasākumiem un attiecīgā gadījumā informē to par piemērotiem alternatīviem tiesiskās aizsardzības veidiem, piemēram, vēršanos valsts tiesās vai jebkuru citu valsts vai starptautisku sūdzību procedūru.

5. Neskarot noteikumus, kas piemērojami saskaņā ar valsts tiesību aktiem, un pamatojoties uz salīdzināmām procedūrām, kompetentās iestādes nosaka un dara publiski pieejamu indikatīvu periodu, kādā jāpieņem lēmums par sūdzību.

8. pants

Verifikācijas darbības un verifikācijas apliecinājums

1. Verificētāji novērtē to emisiju ziņojumu atbilstību, ko operatori vai raktuvju operatori tiem iesnieguši saskaņā ar šo regulu. Tie novērtē ziņojumu atbilstību šajā regulā noteiktajām prasībām un izskata visus izmantotos datu avotus un metodiku, lai novērtētu to uzticamību, ticamību un precizitāti, jo īpaši šādus punktus:

a) emisijas faktoru izvēle un izmantošana;

b) metodikas, aprēķini, paraugošana, statistiskie sadalījumi un būtiskuma līmeņi, pēc kuriem nosaka metāna emisijas;

c) jebkādi riski, kas saistīti ar neatbilstošu mērīšanu vai ziņošanu;

d) visas kvalitātes kontroles vai kvalitātes nodrošināšanas sistēmas, ko piemēro operatori vai raktuvju operatori.

2. Veikdami 1. punktā minētās verifikācijas darbības, verificētāji izmanto bezmaksas un publiski pieejamus Eiropas vai starptautiskos metāna emisiju kvantificēšanas standartus, kurus Komisija ir noteikusi par piemērojamiem saskaņā ar 5. punktu. Iekams Komisija nav noteikusi minēto standartu piemērojamību, verificētāji siltumnīcefekta gāzu emisiju kvantificēšanā un verifikācijā izmanto esošos Eiropas vai starptautiskos standartus.

Verificētāji var apsekot objektu, lai noteiktu izmantoto datu avotu un metodiku uzticamību, ticamību un precizitāti.

3. Tiklīdz novērtēšanā ar pietiekamu pārliecību ir secināts, ka emisiju ziņojums atbilst šīs regulas prasībām, verificētāji izdod verifikācijas apliecinājumu, ar kuru tie verificē emisiju ziņojuma atbilstību un kurā norāda veikto verifikācijas darbu.

Verificētāji verifikācijas apliecinājumu izdod tikai tad, ja uzticami, ticami un precīzi dati un informācija ļauj ar pietiekamu ticamības pakāpi noteikt metāna emisijas un ja paziņotie dati ir saskanīgi ar aplēstajiem datiem, pilnīgi un bez neatbilstībām.

Ja novērtēšanā secināts, ka emisiju ziņojums neatbilst šīs regulas prasībām, verificētāji par to informē operatoru vai raktuvju operatoru un operators vai raktuves operators bez kavēšanās iesniedz verificētājam pārstrādātu emisiju ziņojumu.

4. Operatori un raktuvju operatori sniedz verificētājiem visu palīdzību, kas vajadzīga, lai tie spētu izpildīt savus uzdevumus vai lai tiem atvieglotu to izpildi, un jo īpaši nodrošina piekļuvi telpām un uzrāda dokumentāciju vai uzskaiti.

5. Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai šo regulu papildinātu, tajā iekļaujot Eiropas vai starptautiskos metāna emisiju kvantificēšanas un mērīšanas standartus un nosakot to piemērojamību šīs regulas nolūkā.

9. pants

Verificētāju neatkarība un akreditācija

1. Verificētāji ir neatkarīgi no operatoriem un raktuvju operatoriem un šajā regulā paredzētās darbības veic sabiedrības interesēs. Tāpēc ne verificētāji, ne tās pašas juridiskās vienības daļa nav ne operators, ne raktuves operators, ne operatora vai raktuves operatora īpašnieks, nedz tiem pieder, tāpat verificētājam nav tādu attiecību ar operatoriem vai raktuvju operatoriem, kas varētu ietekmēt to neatkarību un taisnīgumu.

2. Verificētājus ir akreditējusi valsts akreditācijas struktūra saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 765/2008.

3. Ja šajā regulā nav paredzēti konkrēti noteikumi par verificētāju akreditāciju, piemēro attiecīgos Regulas (EK) Nr. 765/2008 noteikumus.

10. pants

Starptautiskā metāna emisiju observatorija

1. Ar nosacījumu, ka tiek aizsargātas Savienības intereses, Starptautiskajai metāna emisiju observatorijai uztic metānu emisiju datu verifikācijas funkciju, jo īpaši attiecībā uz šādiem uzdevumiem:

a) metāna emisiju datu agregēšana saskaņā ar piemērotām statistikas metodēm;

b) to metodiku un statistikas procesu verifikācija, kurus uzņēmumi izmanto metāna emisiju datu kvantificēšanai;

c) datu agregēšanas un analīzes metodiku izstrāde saskaņā ar labu zinātnisko un statistisko praksi, lai nodrošinātu augstāku emisiju aplēšu precizitātes līmeni ar pienācīgu nenoteiktības raksturojumu;

d) agregētu uzņēmuma paziņoto datu publicēšana saskaņā ar konkurences un konfidencialitātes prasībām, iedalot pa pamatavotiem un pa ziņošanas līmeņiem un klasificējot pēc pašu ekspluatētiem un pašu neekspluatētiem aktīviem;

e) ziņošana par konstatētām nozīmīgām nesakritībām starp datu avotiem.

2. Komisija metāna emisiju datus, ko tai nosūtījušas kompetentās iestādes saskaņā ar šo regulu, var iesniegt Starptautiskai metāna emisiju observatorijai.

3. Starptautiskās metāna emisiju observatorijas sagatavoto informāciju dara pieejamu sabiedrībai un Komisijai.

3. nodaļa

Metāna emisijas naftas un gāzes nozarē

11. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro darbībām, kas minētas 1. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktā.

12. pants

Monitorings un ziņošana

1. Līdz... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] operatori kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu, kurā par visiem avotiem norādītas avota līmeņa metāna emisijas, kas aprēķinātas, izmantojot vispārējos, avotam specifiskos emisijas faktorus.

2. Līdz... [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] operatori kompetentajām iestādēm iesniedz arī ziņojumu, kurā norādīti pašu ekspluatēto aktīvu avota līmeņa metāna emisiju tiešie mērījumi. Ziņošana šādā līmenī var ietvert avota līmeņa mērījumu un paraugošanas izmantošanu, uz kā pamata tiek noteikti īpatnējie emisijas faktori, ko izmanto emisiju aplēsēs.

3. Līdz... [36 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 30. martam operatori kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu, kurā norādīti 2. punktā minēto pašu ekspluatēto aktīvu avota līmeņa metāna emisiju tiešie mērījumi, ko papildina objekta līmeņa metāna emisiju mērījumi, kas tādējādi ļauj novērtēt un verificēt avota līmeņa aplēses, kas agregētas pa objektiem.

Pirms ziņojumu iesniegšanas kompetentajām iestādēm operatori nodrošina, ka šajā punktā minētos ziņojumus novērtē verificētājs un ka tajos ir iekļauts verifikācijas apliecinājums, kas izdots saskaņā ar 8. un 9. pantu.

4. Līdz... [36 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Savienībā iedibināti uzņēmumi kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu, kurā norādīti pašu neekspluatēto aktīvu avota līmeņa metāna emisiju tiešie mērījumi. Ziņošana šādā līmenī var ietvert avota līmeņa mērījumu un paraugošanas izmantošanu, uz kā pamata tiek noteikti īpatnējie emisijas faktori, ko izmanto emisiju aplēsēs.

5. Līdz... [48 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 30. martam Savienībā iedibināti uzņēmumi kompetentajām iestādēm iesniedz ziņojumu, kurā norādīti 4. punktā minētie pašu neekspluatēto aktīvu avota līmeņa metāna emisiju tiešie mērījumi, ko papildina objekta līmeņa metāna emisiju mērījumi, kas tādējādi ļauj novērtēt un verificēt avota līmeņa aplēses, kas agregētas pa objektiem.

Pirms ziņojumu iesniegšanas kompetentajām iestādēm uzņēmumi nodrošina, ka šajā punktā minētos ziņojumus novērtē verificētājs un ka tajos ir iekļauts verifikācijas apliecinājums, kas izdots saskaņā ar 8. un 9. pantu.

6. Šajā pantā paredzētie ziņojumi aptver pēdējo pieejamo kalendāro gadu un ietver vismaz šādu informāciju:

a) emisijas avota tips un atrašanās vieta;

b) dati par katru detalizēti norādītu, atsevišķu emisijas avota tipu;

c) detalizēta informācija par metāna emisiju mērīšanā izmantotajām kvantificēšanas metodēm;

d) visas metāna emisijas pašu ekspluatētajos aktīvos;

e) īpašumtiesību daļa un metāna emisijas no pašu neekspluatētajiem aktīviem, kas reizinātas ar īpašumtiesību daļu;

f) to struktūru saraksts, kuras kontrolē pašu neekspluatēto aktīvu darbību.

Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka saskaņā ar 2., 3., 4. un 5. punktu iesniedzamo ziņojumu veidni. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 32. panta 2. punktā minēto procedūru.

7. Šā panta 3. un 5. punktā minētajos objekta līmeņa mērījumos izmanto piemērotas kvantificēšanas tehnoloģijas, kas spēj nodrošināt šādus mērījumus.

8. Ja pastāv būtiskas nesakritības starp emisijām, kas kvantificētas, izmantojot avota līmeņa metodes, un emisijām, kas noteiktas objekta līmeņa mērījumos, tajā pašā pārskata periodā veic papildu mērījumus.

9. Gāzes infrastruktūras metāna emisiju mērījumus veic saskaņā ar attiecīgajiem Eiropas (CEN) vai starptautiskajiem (ISO) metāna emisiju kvantificēšanas standartiem.

10. Ja saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/943 43 informācija ir konfidenciāla, operatori ziņojumā norāda neizpaustās informācijas veidu un neizpaušanas iemeslu.

11. Kompetentās iestādes saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara sabiedrībai un Komisijai pieejamus šajā pantā minētos ziņojumus trīs mēnešu laikā pēc tam, kad operatori tos ir iesnieguši.

13. pants

Vispārējs mitigācijas pienākums

Operatori veic visus tiem pieejamos pasākumus, lai savās operācijās novērstu un līdz minimumam samazinātu metāna emisijas.

14. pants

Noplūžu atklāšana un novēršana

1. Līdz... [3 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] operatori kompetentajām iestādēm iesniedz noplūžu atklāšanas un novēršanas programmu, kurā sīki izklāstīts saskaņā ar šā panta prasībām veicamo apsekojumu saturs.

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operators programmu groza, ņemot vērā šīs regulas prasības.

2. Līdz... [6 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] operatori veic visu to atbildībā esošo, relevanto komponentu apsekojumu saskaņā ar 1. punktā minēto noplūžu atklāšanas un novēršanas programmu.

Pēc tam noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumus atkārto ik pēc trim mēnešiem.

3. Apsekojumos operatori izmanto ierīces, kas ļauj noteikt metāna zudumus no komponentiem vismaz 500 ppm koncentrācijā.

4. Operatori saremontē vai nomaina visus komponentus, par ko konstatēts, ka tie emitē 500 ppm vai vairāk metāna.

Pirmajā daļā minēto komponentu remontu vai nomaiņu veic uzreiz vai pēc iespējas drīzāk, bet ne vēlāk kā piecas dienas pēc atklāšanas, ja operatori var pierādīt, ka drošuma vai tehnisku apsvērumu dēļ nav iespējams rīkoties nekavējoties, un ja operatori nosaka remonta un monitoringa grafiku.

Drošuma un tehniskie apsvērumi, kas liedz rīkoties nekavējoties, kā minēts otrajā daļā, ir tikai šādi: tuvumā esošā personāla un cilvēku drošums, ietekme uz vidi, metāna zudumu koncentrācija, komponenta piekļūstamība, aizstājkomponenta pieejamība. Ar vides ietekmējumu saistītie apsvērumi var ietvert gadījumus, kad remonta rezultātā rastos augstāks metāna emisiju līmenis nekā tad, ja remonts netiktu veikts.

Ja pirms remonta vai nomaiņas ir vajadzīgs sistēmu apturēt, operatori vienas dienas laikā pēc noplūdes konstatēšanas noplūdi samazina līdz minimumam un novērš vai nu līdz nākamās plānotās sistēmas apturēšanas beigām, vai gada laikā, atkarībā no tā, kas ir agrāk.

5. Neatkarīgi no 2. punkta operatori iespējami drīz, bet ne vēlāk kā 15 dienas pēc remonta, kas veikts saskaņā ar 4. punktu, apseko komponentus, par kuriem kādā no iepriekšējiem apsekojumiem konstatēts, ka tie emitē 500 ppm vai vairāk metāna, lai pārliecinātos, ka remonts ir izdevies.

Neatkarīgi no 2. punkta operatori komponentus, par kuriem konstatēts, ka tie emitē mazāk par 500 ppm metāna, apseko ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc emisiju atklāšanas, lai noskaidrotu, vai metāna zudumu apjoms nav mainījies.

Ja tiek konstatēts augstāks drošuma vai metāna zudumu risks, kompetentās iestādes var ieteikt relevantos komponentus apsekot biežāk.

6. Neskarot ziņošanas pienākumus saskaņā ar 7. punktu, operatori visas konstatētās noplūdes neatkarīgi no to lieluma uzskaita un pastāvīgi apseko, lai nodrošinātu, ka tās tiek novērstas saskaņā ar 4. punktu.

Operatori uzskaiti glabā vismaz desmit gadus un pēc kompetento iestāžu pieprasījuma tām šo informāciju sniedz.

7. Viena mēneša laikā pēc katra apsekojuma operatori tās dalībvalsts kompetentajām iestādēm, kurā atrodas attiecīgie aktīvi, iesniedz ziņojumu ar apsekojuma rezultātiem un remonta un monitoringa grafiku. Ziņojumā iekļauj vismaz I pielikumā izklāstītos elementus.

Kompetentās iestādes var pieprasīt, lai operators programmu ziņojumu par remonta un monitoringa grafiku groza, ņemot vērā šīs regulas prasības.

8. Jebkuru no šajā pantā minētajiem uzdevumiem operatori var deleģēt. Deleģētie uzdevumi neskar operatoru atbildību un neietekmē kompetento iestāžu veiktās uzraudzības efektivitāti.

9. Dalībvalstis nodrošina, ka pakalpojumu sniedzējiem saistībā ar apsekojumiem ir pieejamas sertifikācijas, akreditācijas vai līdzvērtīgas kvalifikācijas shēmas, tostarp piemērotas mācību programmas.

15. pants

Ierobežojumi novadīšanai atmosfērā un sadedzināšanai lāpā

1. Novadīšana atmosfērā ir aizliegta, izņemot šajā pantā paredzētajos apstākļos. Sistemātiska sadedzināšana lāpā ir aizliegta.

2. Novadīšana atmosfērā ir atļauta tikai šādās situācijās:

a) ārkārtas situācijā vai darbības traucējumu gadījumā; un

b) ja no tās nav iespējams izvairīties un tā ir katrā ziņā nepieciešama komponentu vai aprīkojuma ekspluatācijai, remontam, tehniskajai apkopei vai testēšanai, turklāt uz to attiecas 16. pantā noteiktie ziņošanas pienākumi.

3. Novadīšana atmosfērā saskaņā ar 2. punkta b) apakšpunktu ietver šādas specifiskas situācijas, kad novadīšanu atmosfērā nav iespējams pilnībā izskaust:

a) dažu komponentu normālas darbības laikā ar noteikumu, ka aprīkojums atbilst visiem noteiktajiem aprīkojuma standartiem, tiek pienācīgi apkopts un regulāri inspicēts, lai samazinātu metāna zudumus;

b) lai atmosfēras spiedienā atsūknētu vai citādi iztīrītu šķidruma aizsprostojumu urbumā;

c) glabāšanas tvertnes vai citas zemspiediena tvertnes līmeņa mērīšanas vai paraugošanas laikā;

d) pārsūknējot šķidrumus no glabāšanas tvertnes vai citas zemspiediena tvertnes uz transportlīdzekli saskaņā ar piemērojamiem standartiem;

e) remonta un apkopes laikā, toskait tad, kas aprīkojums tiek atgaisots vai dekompresēts, lai būtu iespējams veikt remontu un apkopi;

(f) kolonnas galvas testēšanas laikā;

g) paplašināšanās tipa blīvējošās ierīces (pakera) hermētiskuma testēšanas laikā;

h) ekspluatācijas testēšanas laikā, kas ilgst mazāk nekā 24 stundas;

i) ja metāns neatbilst savākšanas cauruļvada specifikācijām, ar nosacījumu, ka operators analizē metāna paraugus divreiz nedēļā, lai noteiktu, vai ir panākta atbilstība specifikācijām, un novirza metānu savākšanas cauruļvadā, tiklīdz tā ir panākta;

j) laikā, kad cauruļvadi, aprīkojums vai kompleksi tiek nodoti ekspluatācijā, taču tikai tik ilgi, cik nepieciešams, lai cauruļvadu vai aprīkojumu iztīrītu no tajā nokļuvušiem piemaisījumiem;

k) savākšanas cauruļvada remonta vai apkopes laikā, kad tas tiek no iekšienes tīrīts ar skrāpi, atgaisots vai caurpūsts, un tikai tādā gadījumā, ja gāzi nevar uztvert vai pārvirzīt uz neskartu cauruļvada daļu.

4. Ja novadīšana atmosfērā ir atļauta saskaņā ar 2. un 3. punktu, operatori to dara tikai tad, ja sadedzināšana lāpā nav tehniski iespējama vai var apdraudēt ekspluatācijas vai personāla drošumu. Šādā situācijā 16. pantā noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros operatori kompetentajām iestādēm pierāda nepieciešamību izvēlēties novadīšanu atmosfērā, nevis sadedzināšanu lāpā.

5. Sadedzināšana lāpā ir atļauta tikai tad, ja metānu ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas vai nosūtīt uz tirgu nav iespējams citu, nevis ekonomisku apsvērumu dēļ. Šādā situācijā 16. pantā noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros operatori kompetentajām iestādēm pierāda, ka ir nepieciešams metānu sadedzināt lāpā, nevis ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas vai nosūtīt uz tirgu.

16. pants

Ziņošana par novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā

1. Operatori paziņo kompetentajām iestādēm par atmosfērā novadīšanas un lāpā sadedzināšanas notikumiem:

a) ko izraisījusi ārkārtas situācija vai darbības traucējums;

b) kas kopumā ilgst vismaz 8 stundas 24 stundu periodā kopš viena atsevišķa notikuma.

Pirmajā daļā minēto paziņojumu sniedz nekavējoties pēc notikuma un ne vēlāk kā 48 stundu laikā no notikuma sākuma vai no brīža, kad operators par to uzzinājis.

2. Operatori iesniedz kompetentajām iestādēm ceturkšņa ziņojumus par visu šā panta 1. punktā un 15. pantā minēto novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā saskaņā ar II pielikumā izklāstītajiem elementiem.

3. Kompetentās iestādes ik gadus un saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara sabiedrībai un Komisijai pieejamus šajā pantā minētos ziņojumus.

17. pants

Prasības, kas piemērojamas lāpā sadedzināšanas standartiem

1. Ja komplekss tiek būvēts, mainīts vai pārjaunots vai ja tiek uzstādīti jauni lāpas torņi vai citas sadedzināšanas ierīces, operatori uzstāda tikai tādas sadedzināšanas ierīces, kuras ir aprīkotas ar automātisku iedegli vai nepārtrauktas darbības degli un nodrošina pilnīgu ogļūdeņražu noārdīšanas un likvidēšanas efektivitāti.

2. Operatori līdz... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] nodrošina, ka visi lāpas torņi vai citas sadedzināšanas ierīces atbilst 1. punkta prasībām.

3. Operatori reizi nedēļā inspicē lāpas torņus saskaņā ar III pielikumā izklāstītajiem elementiem.

18. pants

Neaktīvi urbumi

1. Līdz... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis izveido un dara publiski pieejamu visu to teritorijā vai jurisdikcijā esošo neaktīvo urbumu inventarizācijas sarakstu, kas ietver vismaz IV pielikumā izklāstītos elementus.

2. Līdz... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] visos neaktīvajos urbumos uzstāda metāna emisiju mēraprīkojumu.

3. Ziņojumus par 2. punktā minētajiem mērījumiem kompetentajām iestādēm iesniedz līdz... [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 30. martam, un tie aptver pēdējo pieejamo kalendāro gadu. Pirms ziņojumu iesniegšanas kompetentajām iestādēm šajā punktā minētos ziņojumus novērtē verificētājs, un tajos iekļauj verifikācijas apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar 8. un 9. pantu.

4. Kompetentās iestādes saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara sabiedrībai un Komisijai pieejamus šajā pantā minētos ziņojumus trīs mēnešu laikā pēc tam, kad operatori tos ir iesnieguši.

5. Dalībvalstis ir atbildīgas par 2. un 3. punktā noteikto pienākumu izpildi, izņemot gadījumus, kad iespējams identificēt atbildīgo pusi, un tādā gadījumā par to ir atbildīga minētā puse.

6. Dalībvalstis izstrādā un īsteno mitigācijas plānu, kura nolūks ir to teritorijā esošo neaktīvo urbumu remediācija, sanācija un galīga tamponāža.

Mitigācijas plānos izmanto 1. punktā minēto inventarizācijas sarakstu, lai prioritārā secībā sarindotu darbības, tostarp šādas:

a) urbumu remediācija, sanācija un galīga tamponāža;

b) saistīto pievedceļu sanācija;

c) urbumu un iepriekšējo operāciju ietekmētās zemes, ūdens un dzīvotnes atjaunošana;

d) ikgadējas pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tamponēti urbumi vairs nav metāna emisiju avots.

4. nodaļa

Metāna emisijas ogļu nozarē

I sadaļa

Monitorings un ziņošana strādājošās raktuvēs

19. pants

Darbības joma

1. Šī sadaļa attiecas uz strādājošām apakšzemes un virszemes ogļraktuvēm.

2. Metāna emisijas no strādājošām pazemes ogļraktuvēm ietver šādas emisijas:

a) metāna emisijas no visām raktuves operatora izmantotajām ventilācijas šahtām;

b) metāna emisijas no degazācijas stacijām un metāna degazācijas sistēmas neatkarīgi no tā, vai tās rada tīša vai netīša novadīšana atmosfērā vai nepilnīga sadedzināšana lāpā;

c) metāna emisijas, kas rodas pēcizstrādes darbībās.

3. Metāna emisijas no strādājošām virszemes ogļraktuvēm ietver šādas emisijas:

a) metāna emisijas, kas ogļraktuvē rodas izstrādes procesā;

b) metāna emisijas, kas rodas pēcizstrādes darbībās.

20. pants

Monitorings un ziņošana

1. Apakšzemes ogļraktuvēs raktuvju operatori nepārtraukti mēra un kvantificē metāna emisijas ventilācijas gaisā pie visām raktuvju operatora izmantotajām izplūdes ventilācijas šahtām, izmantojot aparātus, kuru metāna koncentrācijas jutības slieksnis ir vismaz 100 ppm. Tie veic arī ikmēneša mērījumus ar paraugu ņemšanu.

2. Degazācijas staciju operatori nepārtraukti mēra atmosfērā novadītā un lāpā sadedzinātā metāna apjomu neatkarīgi no tā, kādi ir šādas novadīšanas un sadedzināšanas iemesli.

3. Virszemes ogļraktuvēs raktuvju operatori izmanto atradnei specifiskus ogļraktuvju metāna emisijas faktorus, lai kvantificētu izstrādes operācijās radušās emisijas. Raktuvju operatori šos emisijas faktorus nosaka reizi ceturksnī saskaņā ar attiecīgiem zinātniskiem standartiem un ņem vērā metāna emisijas no apkārtējiem slāņiem.

4. Šā panta 1. līdz 3. punktā minētos mērījumus un kvantificēšanu veic saskaņā ar attiecīgiem Eiropas vai starptautiskiem standartiem.

Attiecībā uz 1. un 2. punktā minētajiem nepārtrauktajiem mērījumiem, ja daļa mēraparātu kādu laiku nedarbojas, mērījumus, kas izdarīti laikā, kad tie darbojās, var izmantot, lai proporcionāli aplēstu datus par periodu, kurā tie nedarbojās.

Aparāts, ar ko veic 1. un 2. punktā minētos nepārtrauktos mērījumus, funkcionē vismaz 90 % no perioda, kurā to izmanto emisiju monitoringam, neieskaitot dīkstāvi, kuras laikā tas tiek pārkalibrēts.

5. Raktuvju operatori ogļu pēcizstrādes emisijas aplēš, izmantojot ogļu pēcizstrādes emisijas faktorus, kurus atjaunina katru gadu, pamatojoties uz atradnei specifiskiem ogļu paraugiem un saskaņā ar pienācīgiem zinātniskiem standartiem.

6. Līdz... [12 mēneši no šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 30. martam raktuvju operatori un degazācijas staciju operatori iesniedz kompetentajām iestādēm ziņojumu, kurā ietverti gada dati par avota līmeņa metāna emisijām saskaņā ar šā panta noteikumiem.

Ziņojums aptver pēdējo pieejamo kalendāro gadu un ietver elementus, kas noteikti V pielikuma 1. daļā attiecībā uz strādājošām apakšzemes ogļraktuvēm, V pielikuma 2. daļā attiecībā uz strādājošām virszemes ogļraktuvēm un V pielikuma 3. daļā attiecībā uz degazācijas stacijām.

Pirms ziņojumu iesniegšanas kompetentajām iestādēm raktuvju operatori un degazācijas staciju operatori nodrošina, ka šajā punktā minētos ziņojumus novērtē verificētājs un ka tajos ir iekļauts verifikācijas apliecinājums, kas izdots saskaņā ar 8. un 9. pantu.

7. Kompetentās iestādes saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara sabiedrībai un Komisijai pieejamus šajā pantā minētos ziņojumus trīs mēnešu laikā pēc tam, kad operatori tos ir iesnieguši.

II iedaļa

Metāna emisiju mitigācija no strādājošām apakšzemes ogļraktuvēm

21. pants

Darbības joma

Šī iedaļa attiecas uz metāna emisijām no strādājošām apakšzemes ogļraktuvēm, kas minētas 19. panta 2. punktā.

22. pants

Mitigācijas pasākumi

1. No [2025. gada 1. janvāra] ir aizliegta metāna novadīšana atmosfērā un sadedzināšana lāpā no degazācijas stacijām, izņemot ārkārtas situācijās, darbības traucējumu gadījumos vai gadījumos, kad tā ir nenovēršama un katrā ziņā nepieciešama apkopei. Tādos gadījumos degazācijas staciju operatori to dara tikai tad, ja sadedzināšana lāpā nav tehniski iespējama vai var apdraudēt ekspluatācijas vai personāla drošumu. Šādā situācijā 23. pantā noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros degazācijas staciju operatori kompetentajām iestādēm pierāda nepieciešamību izvēlēties novadīšanu atmosfērā, nevis sadedzināšanu lāpā.

2. No 2027. gada 1. janvāra ogļraktuvēs — izņemot koksa ogļraktuves — ir aizliegta metāna novadīšana atmosfērā pa ventilācijas šahtām, kas emitē vairāk nekā 0,5 tonnas metāna uz kilotonnu iegūto ogļu.

3. Līdz... [trīs gadi pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija pieņem deleģēto aktu saskaņā ar 31. pantu, lai papildinātu šo regulu, nosakot ierobežojumus metāna novadīšanai no koksa ogļraktuvju ventilācijas šahtām.

23. pants

Ziņošana par novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā

1. No [2025. gada 1. janvāra] degazācijas staciju operatori paziņo kompetentajām iestādēm par visiem atmosfērā novadīšanas un lāpā sadedzināšanas gadījumiem:

a) ko izraisījusi ārkārtas situācija vai darbības traucējums;

b) kas nenovēršami rodas degazācijas sistēmas apkopes laikā.

Šo paziņojumu sniedz nekavējoties pēc notikuma un ne vēlāk kā 48 stundu laikā no notikuma sākuma vai no brīža, kad operators par to uzzinājis, saskaņā ar VI pielikumā izklāstītajiem elementiem.

2. Kompetentās iestādes ik gadus un saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara sabiedrībai un Komisijai pieejamu saskaņā ar šo pantu iesniegto informāciju.

III sadaļa

Metāna emisijas no slēgtām un pamestām apakšzemes ogļraktuvēm

24. pants

Darbības joma

Šī sadaļa attiecas uz šādām metāna emisijām no pamestām un slēgtām apakšzemes ogļraktuvēm, kurās ogļu ieguve ir pārtraukta:

a) metāna emisijas no visām ventilācijas šahtām, kas turpina emitēt metānu;

b) metāna emisijas no ogļraktuves aprīkojuma, kura izmantošana ir pārtraukta;

c) metāna emisijas no citiem precīzi noteiktiem punktveida emisiju avotiem, kā izklāstīts VII pielikuma 1. daļā.

25. pants

Monitorings un ziņošana

1. Līdz... [12 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] dalībvalstis izveido un dara publiski pieejamu visu to teritorijā vai jurisdikcijā esošo slēgto un pamesto ogļraktuvju inventarizācijas sarakstu, ievērojot IV pielikuma 1. daļā izklāstīto metodiku un iekļaujot vismaz minētajā pielikumā norādītos elementus.

2. Metāna koncentrācijas mērījumus veic saskaņā ar attiecīgiem zinātniskiem standartiem un vismaz reizi stundā no visiem VII pielikuma 1. daļas vi) punktā uzskaitītajiem elementiem, par kuriem konstatēts, ka tie emitē metānu.

No... [18 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] tādās slēgtās un pamestās ogļraktuvēs, kuru ekspluatācija beigusies [50 gadi pirms šīs regulas spēkā stāšanās dienas], visos VII pielikuma 1. daļas v) punktā uzskaitītajos elementos uzstāda mēraparātus.

Šā panta 2. punktā minētajos mērījumos izmantoto mēraparātu jutības slieksnis ir vismaz 10 000 ppm.

Mēraparāts funkcionē vismaz 90 % no perioda, kurā to izmanto emisiju monitoringam, neieskaitot dīkstāvi, kuras laikā tas tiek pārkalibrēts.

3. Ziņojumus ar aplēsēm par gada avota līmeņa metāna emisiju datiem kompetentajām iestādēm iesniedz līdz... [24 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 30. martam.

Ziņojumi aptver pēdējo pieejamo kalendāro gadu un ietver VII pielikuma 3. daļā noteiktos elementus.

Pirms ziņojumu iesniegšanas kompetentajām iestādēm šajā punktā minētos ziņojumus novērtē verificētājs, un tajos iekļauj verifikācijas apliecinājumu, kas izdots saskaņā ar 8. un 9. pantu.

4. Par 2. un 3. punkta prasību izpildi attiecībā uz slēgtām raktuvēm ir atbildīgi raktuvju operatori. Par 2. un 3. punkta prasību izpildi attiecībā uz pamestām raktuvēm ir atbildīgas dalībvalstis.

5. Kompetentās iestādes saskaņā ar 5. panta 4. punktu dara sabiedrībai un Komisijai pieejamus šajā pantā minētos ziņojumus trīs mēnešu laikā pēc tam, kad operatori tos ir iesnieguši.

26. pants

Mitigācijas pasākumi

1. Pamatojoties uz 25. pantā minēto inventarizācijas sarakstu, dalībvalstis izstrādā un īsteno mitigācijas plānu nolūkā novērst metāna emisijas no pamestām ogļraktuvēm.

Mitigācijas plānu kompetentajām iestādēm iesniedz līdz... [36 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas], un tajā iekļauj vismaz VII pielikuma 4. daļā noteiktos elementus.

2. No 2030. gada 1. janvāra ir aizliegta novadīšana atmosfērā un sadedzināšana lāpā no 25. panta 2. punktā minētajiem elementiem, izņemot gadījumus, kad utilizācija vai mitigācija nav tehniski iespējama vai apdraudētu vides, operāciju vai personāla drošumu. Šādā situācijā 25. pantā noteikto ziņošanas pienākumu ietvaros raktuvju operatori vai dalībvalstis pierāda, ka ir nepieciešams metānu novadīt atmosfērā vai sadedzināt lāpā, nevis utilizēt vai mitigēt.

5. nodaļa

Metāna emisijas, kas rodas ārpus Savienības

27. pants

Prasības importētājiem

1. Līdz... [9 mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 31. decembrim importētāji importētājas dalībvalsts kompetentajām iestādēm sniedz VIII pielikumā noteikto informāciju.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 31. pantu, lai papildinātu šo regulu, grozot vai papildinot informāciju, kas importētājiem jāsniedz.

2. Līdz... [12 mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas] un pēc tam katru gadu līdz 30. jūnijam dalībvalstis iesniedz Komisijai importētāju sniegto informāciju.

Komisija šo informāciju dara pieejamu saskaņā ar 28. pantu.

3. Līdz 2025. gada 31. decembrim vai agrāk, ja Komisija uzskata, ka ir pieejami pietiekami pierādījumi, Komisija izvērtē šā panta piemērošanu, jo īpaši ņemot vērā šādus aspektus:

a) a) ziņošana par pieejamajiem metāna emisiju datiem, kas savākti 29. pantā minētā globālā metāna monitoringa rīka kontekstā;

b) IMEO veiktā metāna emisiju datu analīze;

c) informācija par to operatoru veiktajiem monitoringa, ziņošanas, verifikācijas un mitigācijas pasākumiem, kuri atrodas ārpus Savienības un no kuriem enerģija tiek importēta Savienībā; un

d) tas, kā iespējamie papildu pienākumi, tostarp tādi obligāti pasākumi kā metāna emisiju standarti vai mērķrādītāji, varētu ietekmēt piegādes drošību un vienlīdzīgus konkurences apstākļus atsevišķi naftas, gāzes un ogļu sektoros.

Lai nodrošinātu, ka tiek pilnā mērā pildītas Savienībai piemērojamās starptautiskās saistības, Komisija — attiecīgā gadījumā un pamatojoties uz nepieciešamajiem pierādījumiem — ierosina grozījumus šajā regulā, lai stiprinātu importētājiem piemērojamās prasības nolūkā nodrošināt salīdzināmu efektivitātes līmeni attiecībā uz enerģētikas nozares metāna emisiju mērījumiem, ziņošanu un verifikāciju un mitigāciju.

28. pants

Metāna pārredzamības datubāze

1. Līdz... [18 mēneši pēc regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija izveido un uztur metāna pārredzamības datubāzi, kurā ietverta informācija, kas tai iesniegta saskaņā ar 27. pantu un 12. panta 11. punktu, 16. panta 3. punktu, 18. panta 4. punktu, 20. panta 7. punktu, 23. panta 2. punktu un 25. panta 5. punktu.

2. Papildus 1. punktā minētajai informācijai datubāzē iekļauj šādu informāciju:

a) to valstu saraksts, kurās ražo fosilo enerģiju un eksportē uz Savienību;

b) par katru a) apakšpunktā minēto valsti — šāda informācija:

i) vai tā ir ieviesusi obligātus regulatīvos pasākumus attiecībā uz enerģētikas sektora metāna emisijām, kuri aptver šajā regulā izklāstītos elementus attiecībā uz enerģētikas sektora metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu un verifikāciju un mitigāciju;

ii) vai tā ir parakstījusi Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām;

iii) attiecīgā gadījumā — vai tā iesniedz nacionālos inventarizācijas pārskatus, kas atbilst prasībām, kuras noteiktas ANO Vispārējā konvencijā par klimata pārmaiņām;

iv) attiecīgā gadījumā — vai nacionālajos inventarizācijas pārskatos, kas iesniegti saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, ir iekļauti 3. detalizācijas pakāpes ziņojumi par metāna emisijām enerģētikā;

v) attiecīgā gadījumā — kāds ir enerģētikas sektora metāna emisiju apjoms saskaņā ar nacionālajiem inventarizācijas pārskatiem, kas iesniegti saskaņā ar ANO Vispārējo konvenciju par klimata pārmaiņām, un vai dati ir neatkarīgi verificēti;

vi) to uzņēmumu saraksts, kuri eksportē fosilo enerģiju uz Savienību;

vii) to importētāju saraksts, kuri importē fosilo enerģiju Savienībā.

2. Pārredzamības datubāze ir publiski pieejama tiešsaistē bez maksas un vismaz angļu valodā.

3. Šo pantu piemēro, neskarot Direktīvas (ES) 2016/943 noteikumus.

29. pants

Globālais metāna emitētāju monitoringa rīks

1. Līdz... [divi gadi pēc regulas spēkā stāšanās dienas] Komisija izveido globālo metāna monitoringa rīku, kura pamatā ir satelītdati un dati, ko nodrošina dažādi sertificētu dati sniedzēji un dienesti, tostarp ES kosmosa programmas daļa Copernicus.

Rīku dara pieejamu sabiedrībai, un tas regulāri nodrošina jaunākos datus vismaz par lielas metāna emisijas radošu avotu mērogu, sastopamību un atrašanās vietu.

2. Šo rīku Komisija izmanto divpusējos dialogos par metāna emisijām veltīto rīcībpolitiku un pasākumiem. Ja rīks identificē jaunu nozīmīgu emisijas avotu, Komisija brīdina attiecīgo valsti, lai veicinātu informētību un korektīvus pasākumus.

3. Šo pantu piemēro, ievērojot Direktīvas (ES) 2016/943 noteikumus.

6. nodaļa

Nobeiguma noteikumi

30. pants

Sodi

1. Dalībvalstis paredz noteikumus par sodiem, ko piemēro par šīs regulas noteikumu pārkāpumiem, un veic visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu to piemērošanu.

2. Paredzētie sodi ir efektīvi, samērīgi un atturoši, un inter alia tie var būt:

a) naudas sodi, kas ir proporcionāli videi nodarītajam kaitējumam, turklāt šādu naudas sodu apmēru aprēķina tā, lai nodrošinātu, ka par pārkāpumu atbildīgie faktiski zaudē no pārkāpumiem izrietošos ekonomiskos ieguvumus, un šos sodus pakāpeniski palielina par atkārtotiem smagiem pārkāpumiem;

b) periodiski soda maksājumi, lai piespiestu operatorus attiecīgi izbeigt pārkāpumu, izpildīt lēmumu, ar ko tiem uzdots veikt novēršanas vai korektīvus pasākumus, sniegt informāciju vai pakļauties inspekcijai.

Dalībvalstis noteikumus par sodiem Komisijai paziņo līdz [3 mēneši pēc šīs regulas spēkā stāšanās dienas]. Turklāt dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādiem turpmākiem šādu noteikumu grozījumiem.

3. Sodus piemēro vismaz par šādiem pārkāpumiem:

a) operatori vai raktuvju operatori nesniedz kompetentajām iestādēm vai verificētājiem palīdzību, kas vajadzīga, lai tie spētu izpildīt savus uzdevumus saskaņā ar šo regulu vai lai tiem atvieglotu to izpildi;

b) operatori vai raktuvju operatori neveic 6. pantā minētajā inspekcijas ziņojumā noteiktās darbības;

c) operatori vai raktuvju operatori neiesniedz šajā regulā paredzētos metāna emisiju ziņojumus, tostarp verifikācijas apliecinājumu, ko izdevis neatkarīgs verificētājs saskaņā ar 8. un 9. pantu;

d) operatori neveic noplūžu atklāšanas un novēršanas apsekojumu saskaņā ar 14. pantu;

e) operatori neremontē vai nenomaina komponentus, pastāvīgi neapseko komponentus un nereģistrē noplūdes saskaņā ar 14. pantu;

f) operatori neiesniedz ziņojumu saskaņā ar 14. pantu;

g) operatori vai raktuvju operatori metānu novada atmosfērā vai sadedzina lāpā, izņemot attiecīgi 15., 22. un 26. pantā paredzētās situācijas;

h) operatori metānu sistemātiski sadedzina lāpā;

i) operatori vai raktuvju operatori nespēj pierādīt, ka ir nepieciešams metānu novadīt atmosfērā, nevis sadedzināt lāpā, un nespēj pierādīt, ka ir nepieciešams metānu sadedzināt lāpā, nevis to ievadīt atpakaļ, utilizēt uz vietas vai nosūtīt uz tirgu, ja runa ir par operatoriem, vai utilizēt vai mitigēt, ja runa ir ar raktuvju operatoriem, saskaņā ar 15., 22. un 26. pantu;

j) operatori vai raktuvju operatori nepaziņo vai neziņo par novadīšanu atmosfērā un sadedzināšanu lāpā saskaņā ar attiecīgi 16., 23. un 26. pantu;

k) tiek izmantoti lāpas torņi vai sadedzināšanas ierīces, kas neatbilst 17. panta prasībām;

l) importētāji nesniedz informāciju, kas prasīta saskaņā ar 27. pantu un VIII pielikumu.

4. Dalībvalstis pēc vajadzības ņem vērā vismaz šādus indikatīvus kritērijus sodu piemērošanai:

a) pārkāpuma ilgums vai ietekme laikā, kā arī pārkāpuma raksturs un smagums;

b) visas darbības, ko uzņēmums, operators vai raktuves operators veicis, lai laikus mazinātu vai izlabotu kaitējumu;

c) to, vai pārkāpums izdarīts tīši vai nolaidības dēļ;

d) uzņēmuma, operatora vai raktuves operatora agrākie pārkāpumi;

e) finansiālie ieguvumi vai zaudējumi, ko uzņēmums, operators vai raktuves operators tieši vai netieši guvis vai novērsis pārkāpuma dēļ, ja ir pieejami attiecīgie dati;

f) uzņēmuma, operatora vai raktuves operatora lielums;

g) tas, cik lielā mērā tas sadarbojies ar iestādi;

h) tas, kā par pārkāpumu uzzinājusi iestāde, jo īpaši tas, vai operators ir laikus ziņojis par pārkāpumu, un, ja jā, tad kādā mērā;

i) jebkurš cits vainu pastiprinošs vai mīkstinošs faktors, kas attiecas uz lietas apstākļiem.

5. Dalībvalstis katru gadu publicē informāciju par saskaņā ar šo regulu piemēroto sodu veidu un apmēru, pārkāpumiem un operatoriem, kuriem sodi piemēroti.

31. pants

Deleģēšanas īstenošana

1. Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2. Pilnvaras pieņemt 8. panta 5. punktā, 22. panta 3. punktā un 27. panta 1. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no [šīs regulas spēkā stāšanās diena].

3. Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 8. panta 5. punktā, 22. panta 3. punktā un 27. panta 1. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4. Pirms deleģēta akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas paredzēti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5. Tiklīdz Komisija pieņem deleģēto aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6. Saskaņā ar 8. panta 5. punktu, 22. panta 3. punktu un 27. panta 1. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

32. pants

Komiteju procedūra

1. Komisijai palīdz Enerģētikas savienības komiteja, kas izveidota ar Regulas (ES) 2018/1999 44. pantu.

2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 4. pantu.

33. pants

Pārskatīšana

1. Reizi piecos gados Komisija iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei šīs regulas izvērtējuma ziņojumu un vajadzības gadījumā tiesību aktu priekšlikumus par šīs regulas grozīšanu. Ziņojumus publisko.

2. Šā panta nolūkā Komisija var pieprasīt informāciju no dalībvalstīm un kompetentajām iestādēm un jo īpaši ņem vērā informāciju, ko dalībvalstis sniegušas savos integrētajos nacionālajos enerģētikas un klimata plānos, to atjauninājumos un nacionālajos enerģētikas un klimata progresa ziņojumos saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1999.

34. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2019/942

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 2019/942 15. pantā pievieno šādu 5. punktu:

“5. Reizi trijos gados ACER izstrādā un publisko indikatoru kopumu un attiecīgas atsauces vērtības, lai būtu iespējams salīdzināt vienības investīciju izmaksas, kas saistītas ar metāna emisiju mērīšanu, ziņošanu un samazināšanu salīdzināmos projektos. Tā sniedz ieteikumus par indikatoriem un atsauces vērtībām attiecībā uz vienības investīciju izmaksām, kas saistītas ar [šī regula] noteikto pienākumu izpildi saskaņā ar [šī regula] 3. pantu.”

35. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētāja priekšsēdētājs

(1) IPCC (2021): kopsavilkums politikas veidotājiem. Iekļauts: ziņojumā “Climate Change 2021: The Physical Science Basis” [“Klimata pārmaiņas 2021: Fizikālo zinātņu pamatojums”]. I. darba grupas ieguldījums Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes sestajā izvērtējuma ziņojumā par klimata pārmaiņām, izdevniecība “Cambridge University Press”. Iespiešanā.

(2) COM(2019) 640 final.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006.).

(4) Pamatnostādņu dokuments par Eiropas PRTR īstenošanu, Eiropas Komisija (2006).

(5) COM(2020) 381 final.

(6) Padomes Direktīva 91/271/EEK (1991. gada 21. maijs) par komunālo notekūdeņu attīrīšanu.

(7) Padomes Direktīva 86/278/EEK (1986. gada 12. jūnijs) par vides, jo īpaši augsnes, aizsardzību, lauksaimniecībā izmantojot notekūdeņu dūņas.

(8) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/757 (2015. gada 29. aprīlis) par jūras transporta oglekļa dioksīda emisiju monitoringu, ziņošanu un verifikāciju un ar ko groza Direktīvu 2009/16/EK (OV L 123, 19.5.2015., 55. lpp.).

(9) Komisijas Īstenošanas Regula (ES) 2018/2066 (2018. gada 19. decembris) par siltumnīcefekta gāzu emisiju monitoringu un ziņošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2003/87/EK un ar ko groza Komisijas Regulu (ES) Nr. 601/2012 (OV L 334, 31.12.2018., 1. lpp.).

(10) Naftas un gāzes nozares metāna emisiju partnerību (OGMP), kas uzsāka darbību 2014. gadā, izveidoja Klimata un tīra gaisa koalīcija (CCAC) saistībā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Vides programmu (UNEP) kā brīvprātīgu iniciatīvu, lai palīdzētu uzņēmumiem mērīt metāna emisijas un ziņot par tām. OGMP galvenais uzdevums ir izstrādāt labo praksi, kā padarīt pieejamāku globālo informāciju par metāna emisiju kvantificēšanu un pārvaldību un kā stimulēt mitigācijas darbības nolūkā samazināt metāna emisijas. Līdz šim vairāk nekā 60 uzņēmumi ir pievienojušies OGMP, un tas nozīmē, ka ir aptverti 30 % no pasaules naftas un gāzes ražošanas darbībām un aktīviem piecos kontinentos.

(11) https://www.unep.org/explore-topics/energy/what-we-do/international-methane-emissions-observatory.

(12) OV C , , lpp.

(13) OV C , , lpp.

(14) COM(2019) 640 final.

(15) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1119 (2021. gada 30. jūnijs), ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulas (EK) Nr. 401/2009 un (ES) 2018/1999 (“Eiropas Klimata likums”) ( OV L 243, 9.7.2021.).

(16) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/842 (2018. gada 30. maijs) par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 156, 19.6.2018.).

(17) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām (piesārņojuma integrēta novēršana un kontrole), (OV L 334, 17.12.2010.).

(18) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021.).

(19) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV L 41, 14.2.2003.).

(20) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 765/2008 (2008. gada 9. jūlijs), ar ko nosaka akreditācijas un tirgus uzraudzības prasības attiecībā uz produktu tirdzniecību un atceļ Regulu (EEK) Nr. 339/93 (OV L 218, 13.8.2008.).

(21) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013 (OV L 328, 21.12.2018., 1. lpp.).

(22) IPCC (2019) 2019 Refinement to the 2006 IPCC guidelines for national greenhouse gas inventories.

(23) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 166/2006 (2006. gada 18. janvāris) par Eiropas Piesārņojošo vielu un izmešu pārneses reģistra ieviešanu un Padomes Direktīvu 91/689/EEK un 96/61/EK grozīšanu (OV L 33, 4.2.2006.).

(24) (2020) N. Kholod et al Global methane emissions from coal mining to continue growing even with declining coal production, Journal of Cleaner Production, Volume 256, 120489.

(25) (2020) N. Kholod et al Global methane emissions from coal mining to continue growing even with declining coal production, Journal of Cleaner Production, Volume 256, 120489.

(26) Metāna emisijas enerģētikas sektorā kilotonnās, dezagregētas pa emisiju kategorijām, ko ES vārdā EVA iesniedza UNFCC 2021. gada aprīlī.

(27) Best Practice Guidance for Effective Management of Coal Mine Methane at National Level: Monitoring, Reporting, Verification and Mitigation, ECE Energy Series No. 71, UNECE 2021 (vēl nav publicēts).

(28) IPCC 2006. gada vadlīnijas par nacionālajiem siltumnīcefekta gāzu inventarizācijas pārskatiem.

(29) Bilans Zasobow Zloz Kopalin, stan na 31.12.2020’, State Geological Surowce mineralne (pgi.gov.pl) .

(30) Best Practice Guidance for Effective Management of Coal Mine Methane at National Level: Monitoring, Reporting, Verification and Mitigation, ECE Energy Series No. 71, UNECE 2021 (vēl nav publicēts).

(31) Best Practice Guidance for Effective Methane Recovery and Use from Abandoned Mines (UNECE, 2019).

(32) Padomes Lēmums (ES) 2021/1094 (2021. gada 28. jūnijs), ar ko groza Lēmumu 2008/376/EK par Ogļu un tērauda pētniecības fonda pētījumu programmas pieņemšanu un par daudzgadu tehniskajām pamatnostādnēm šai programmai (OV L 236/69). Padomes Lēmums (ES) 2021/1207 (2021. gada 19. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2003/77/EK, ar ko nosaka daudzgadu finanšu pamatnostādnes likvidējamās EOTK aktīvu pārvaldīšanai un Ogļu un tērauda izpētes fonda aktīvu pārvaldīšanai, pabeidzot likvidāciju. Padomes Lēmums (ES) 2021/1208 (2021. gada 19. jūlijs), ar kuru groza Lēmumu 2003/76/EK, ar ko nosaka pasākumus, kuri nepieciešami, lai izpildītu Eiropas Kopienas dibināšanas līgumam pievienoto Protokolu par EOTK izbeigšanās finansiālajām sekām un par Ogļu un tērauda pētniecības fondu (OV L 261/54).

(33) Global Assessment of Oil and Gas Methane 1 Ultra-Emitters; T. Lauvaux, C. Giron, M. Mazzolini, A. d’Aspremont, R. Duren, D. Cusworth, D. Shindell, P. Ciais; 2021. gada aprīlis.

(34) COM(2020) 663 final.

(35) 5263/21 TI/eb 1 RELEX.1.C.

(36) COM(2020) 663 final.

(37) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula), (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/942 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko izveido Eiropas Savienības Energoregulatoru sadarbības aģentūru (OV L 158, 14.6.2019.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/73/EK (2009. gada 13. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz dabasgāzes iekšējo tirgu un par Direktīvas 2003/55/EK atcelšanu (OV L 211, 14.8.2009., 94. lpp.).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1099/2008 (2008. gada 22. oktobris ) par enerģētikas statistiku (OV L 304, 14.11.2008., 1. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/943 (2016. gada 8. jūnijs) par zinātības un darījumdarbības neizpaužamas informācijas (komercnoslēpumu) aizsardzību pret nelikumīgu iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu (OV L 157, 15.6.2016.).