PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

• Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Efektīvai tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībai ir vajadzīga droša, uzticama un ātra saziņa starp tiesām un kompetentajām iestādēm. Turklāt šī sadarbība būtu jāīsteno, neradot nesamērīgu administratīvo slogu un saglabājot noturību pret nepārvaramas varas jeb force majeure apstākļiem. Šie apsvērumi ir vienlīdz svarīgi gan fiziskām, gan juridiskām personām, jo efektīva tiesu iestāžu pieejamība saprātīgā termiņā ir būtisks aspekts tiesībām uz taisnīgu tiesu, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 1 (“Harta”) 47. pantā.

Lai aizsargātu savas tiesības, gan fiziskām, gan juridiskām personām jābūt iespējai izmantot efektīvus tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Vien iespēja vērsties tiesā nenozīmē automātiski tiesu iestāžu efektīvu pieejamību. Šā iemesla dēļ ir svarīgi rast veidus, kā atvieglot procedūru norisi un pēc iespējas samazināt praktiskās grūtības. Fiziskām un juridiskām personām ir jābūt iespējai ātri, izmaksu ziņā lietderīgi un pārredzami izmantot savas tiesības un izpildīt savus pienākumus.

ES līmenī pastāv visaptverošs instrumentu kopums, kas paredzēts, lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās. Daudzi no tiem reglamentē saziņu starp iestādēm, noteiktos gadījumos arī ar ES tieslietu un iekšlietu (TI) aģentūrām un struktūrām, kā arī starp iestādēm un fiziskām vai juridiskām personām. Tomēr vairums instrumentu neparedz šādu saziņu ar digitāliem līdzekļiem. Pat ja digitāla saziņa ir paredzēta, var pastāvēt citas nepilnības, piemēram, drošu un uzticamu digitālo saziņas kanālu trūkums vai elektronisko dokumentu, parakstu un zīmogu neatzīšana. Tā rezultātā tiesu iestāžu sadarbības laikā un attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību nevar izmantot visefektīvākos, visdrošākos un visuzticamākos pieejamos saziņas kanālus.

Arī Covid-19 pandēmija ir parādījusi, ka force majeure notikumi var smagi ietekmēt dalībvalstu tieslietu sistēmu normālu darbību. Daudzos gadījumos krīzes laikā valstu tiesas vīrusa izplatīšanās dēļ nespēja normāli darboties. Dalībvalstis bija spiestas veikt vairākus pasākumus, sākot no pilnīgiem pārvietošanās ierobežojumiem un beidzot ar tikai dažu prioritāro lietu izskatīšanu. Tajā pašā laikā traucējumus palīdzēja mazināt digitālo tehnoloģiju (piemēram, e-pasta, videokonferences iespējas u. c.) izmantošana 2 . Tomēr daudzi izmantotie tehniskie risinājumi tika izstrādāti ad hoc un ne vienmēr pilnībā atbilda drošības un pamattiesību standartiem. Līdzīga ietekme ir bijusi arī uz tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību ES pārrobežu lietās, un Covid-19 pandēmija ir parādījusi to, ka ir jānodrošina saziņas noturība.

Ņemot to vērā, šajā priekšlikumā izklāstīto digitalizācijas noteikumu mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu pieejamību, kā arī tiesu un citu kompetento iestāžu sadarbībai ES pārrobežu lietās nepieciešamo saziņas plūsmu efektivitāti un noturību.

Digitālo tehnoloģiju izmantošana šajā ziņā var padarīt tieslietu sistēmas efektīvākas, mazinot administratīvo slogu, saīsinot lietu izskatīšanas laiku, uzlabojot saziņas drošību un uzticamību un daļēji automatizējot lietu izskatīšanu. Tomēr, kā rāda pieredze, — ja dalībvalstīm tiek ļauts pašām izstrādāt savus IT risinājumus, rodas sadrumstalota pieeja un pastāv risks, ka risinājumi nebūs saderīgi.

Tāpēc, lai nodrošinātu vienotu pieeju moderno tehnoloģiju izmantošanai saistībā ar tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību, šīs iniciatīvas mērķis ir:

·nodrošināt elektronisko saziņas līdzekļu pieejamību un izmantošanu pārrobežu lietās starp dalībvalstu tiesu un citām kompetentajām iestādēm, tai skaitā attiecīgajām TI aģentūrām un ES struktūrām, ja šāda saziņa ir paredzēta ES juridiskajos instrumentos tiesu iestāžu sadarbības jomā;

·ļaut izmantot elektroniskos saziņas līdzekļus pārrobežu lietās starp fiziskām un juridiskām personām, tiesām un kompetentajām iestādēm, izņemot gadījumus, uz kuriem attiecas regulas par dokumentu izsniegšanu 3 ;

·atvieglot pārrobežu civilprocesā un kriminālprocesā iesaistīto pušu dalību lietu izskatīšanā mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, citiem mērķiem, kas nav pierādījumu iegūšana civillietās un komerclietās 4 ;

·nodrošināt, ka dokumenti netiek noraidīti vai noliegts to juridiskais spēks tikai tādēļ, ka tie ir elektroniski (neiejaucoties tiesu kompetencē lemt par to derīgumu, pieņemamību un pierādījuma spēku saskaņā ar valsts tiesību aktiem);

·nodrošināt elektronisko parakstu un zīmogu derīgumu un atzīšanu elektroniskās saziņas kontekstā tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības un tiesu iestāžu pieejamības jomā.

• Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

2020. gada decembrī Komisija pieņēma paziņojumu par tieslietu sistēmu digitalizāciju Eiropas Savienībā 5 , ierosinot rīkkopas pieeju. Šī pieeja ietver pasākumu kopumu, lai īstenotu digitalizāciju gan valstu, gan ES līmenī. Paziņojumā arī aplūkota ES pārrobežu procedūru tiesiskā regulējuma modernizācija civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību jomā saskaņā ar principu “digitāls pēc noklusējuma” 6 , vienlaikus nodrošinot visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus (piemēram, īpaši atzīstot nepieciešamību novērst sociālo atstumtību). Komisija ir paziņojusi par šo priekšlikumu un to iekļāvusi savā 2021. gada darba programmā 7 (sk. tiesu iestāžu digitālas sadarbības tiesību aktu kopumu).

Kopā ar 2020. gada decembra paziņojumu Komisija pieņēma tiesību akta priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par datorizētu sistēmu saziņai pārrobežu civilprocesos, komerclietās un kriminālprocesos (e-CODEX sistēma) 8 . Priekšlikuma mērķis ir izveidot e-CODEX sistēmas juridisko pamatu un garantēt tās ilgtspēju un turpmāku pārvaldību, uzticot to Eiropas Savienības Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA). e-CODEX sistēma ir ES tiesu iestāžu sadarbības vajadzībām paredzēts Komisijas finansēts programmatūras komponentu kopums, ko izstrādājis dalībvalstu konsorcijs. Tā atbalsta saziņu civilprocesos un kriminālprocesos, sniedzot iespēju drošā un sadarbspējīgā veidā īstenot elektronisko ziņojumu un dokumentu pārrobežu apmaiņu. Tāpēc e-CODEX sistēma būtu vispiemērotākais instruments tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības procedūru digitalizācijai.

2020. gada novembrī Eiropas Parlaments un Padome pieņēma Dokumentu izsniegšanas regulas un Pierādījumu iegūšanas regulas pārstrādātās redakcijas. Tās paredz, ka dalībvalstu kompetentajām iestādēm savstarpēji jāsazinās, izmantojot decentralizētu IT sistēmu (piemēram, lai apmainītos ar standartizētām veidlapām, dokumentiem u. c.), ko veido valstu IT sistēmas, kuras savstarpēji savienotas, izmantojot sadarbspējīgu risinājumu (piemēram, e-CODEX). Ar abām regulām pirmo reizi ir izveidots visaptverošs tiesiskais regulējums elektroniskajai saziņai starp kompetentajām iestādēm pārrobežu tiesvedībā. Šajā priekšlikumā ir izmantota tāda pati pieeja attiecībā uz saziņu starp kompetentajām iestādēm, bet Dokumentu izsniegšanas regulas un Pierādījumu iegūšanas regulas (to pārstrādātās redakcijas) nav iekļautas šā priekšlikuma darbības jomā.

Darbs pie abām regulām bija cieši saistīts ar Komisijas vispārējo digitalizācijas un e-tiesiskuma prioritāti un vienlaicīgu darbu krimināltiesību jomā. Pēc Komisijas 2018. gada priekšlikumiem Eiropas Parlaments un Padome (likumdevēji) risina sarunas saistībā ar tiesisko regulējumu par pārrobežu piekļuvi e-pierādījumiem. Šajā kontekstā Komisijas priekšlikumos 9 jau ir uzsvērta elektronisko platformu nozīme, piemēram, pieprasījumu iesniegšanai, kā arī rīkojumu un pakalpojumu sniedzēju atbilžu autentifikācijai. E-pierādījumu apmaiņa notiks, izmantojot tādu pašu decentralizētu IT sistēmu, kāda paredzēta šajā priekšlikumā, vai arī priekšlikumā par e-pierādījumiem būs tieša atsauce uz šo priekšlikumu.

• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2020. gada 9. jūnijā Padome pieņēma secinājumus par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu 10 , kuros tā atzīst, ka “dalībvalstu tiesu sistēmu digitalizācijai piemīt potenciāls atvieglināt un uzlabot piekļuvi tiesu iestādēm visā ES”. Padome aicina Komisiju “atvieglot digitālo pārrobežu apmaiņu starp dalībvalstīm gan krimināllietās, gan civillietās un nodrošināt pārrobežu apmaiņai izstrādāto tehnisko risinājumu ilgtspēju un pastāvīgu pilnveidošanu”.

Padomes 2020. gada oktobra secinājumos “Tiesu iestāžu pieejamība — digitalizācijas sniegto iespēju izmantošana” 11 Komisija aicināta veikt konkrētus tieslietu sistēmu digitalizācijas pasākumus, tai skaitā:

·izskatīt iespējas modernizēt instrumentu pamatnoteikumus civillietu un komerclietu jomā saskaņā ar principu “digitāls pēc noklusējuma” un

·apsvērt, uz kādiem citiem tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem krimināllietu jomā
varētu attiecināt e-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēmu (eEDES) 12 .

Padomes 2020. gada decembra secinājumos “Eiropas apcietināšanas orderis un izdošanas procedūras — pašreizējās problēmas un turpmākā virzība” 13 ir uzsvērts, ka attiecībā uz Eiropas apcietināšanas ordera darbību būtiska nozīme ir digitalizācijai.

Šī iniciatīva ir saskanīga ar e-IDAS regulu 14 un veido ar to tiešu saikni, jo ar to ievieš noteikumus par uzticamības pakalpojumu izmantošanu elektroniskajā saziņā starp tiesu un citām kompetentajām iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm, fiziskām un juridiskām personām. Konkrētāk, priekšlikuma mērķis ir novērst jebkādas šaubas par juridisko derīgumu elektroniskajiem dokumentiem, ar kuriem apmainās šādā kontekstā, un izveidot vienotu režīmu elektronisko parakstu un zīmogu izmantošanai un atzīšanai pārrobežu tiesvedībā.

2021. gada jūnija sākumā Komisija pieņēma priekšlikumu, ar ko groza e-IDAS regulu, lai izveidotu Eiropas digitālās identitātes regulējumu 15 . Ar šo priekšlikumu risina pieaugošo privātā un publiskā sektora pieprasījumu pēc elektroniskās identitātes risinājumiem, kuru pamatā ir konkrēti atribūti un kuri nodrošina augstu uzticamības līmeni visā ES. Ierosinātais digitālās identitātes maks, kurā glabājas atribūti un akreditācijas dati, ļaus fiziskām un juridiskām personām piekļūt sabiedriskajiem pakalpojumiem, tai skaitā digitālajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, kas ļauj fiziskām un juridiskām personām iesaistīties pārrobežu tiesvedībā. Saistībā ar ES tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un fizisko personu saziņu ar kompetentajām iestādēm pārrobežu lietās būtu jāņem vērā Komisijas priekšlikums par Eiropas digitālās identitātes regulējumu, ņemot vērā nākotnes prasības, kas priekšlikumā noteiktas attiecībā uz elektronisko identifikāciju. Lai gan šajā regulā nav aplūkotas identifikācijas prasības, ciktāl tas attiecas uz piekļuvi dalībvalstu uzturētiem valstu IT portāliem vai prasībām attiecībā uz videokonferencē iesaistīto pušu elektronisko tālidentifikāciju, dalībvalstīm būtu jāņem vērā prasības par Eiropas digitālās identitātes maka piemērošanu.

Tā kā informācija, ar ko notiek apmaiņa, ir īpaši sensitīva, rīkkopas pieejas īstenošanu tieslietu sistēmu digitalizācijas jomā ir ļoti svarīgi ieviest (tostarp ar šo priekšlikumu) tā, lai tiktu garantēta atbilstība stingriem kiberdrošības standartiem. Tas saskan ar pieeju, kura izklāstīta ES Kiberdrošības stratēģijā 16 un Komisijas priekšlikumā direktīvai, ar ko paredz pasākumus nolūkā panākt vienādi augsta līmeņa kiberdrošību visā Savienībā (TID 2 direktīva) 17 un kuras mērķis ir vēl vairāk uzlabot publisko un privāto vienību, kompetento iestāžu un visas Savienības kiberdrošības spējas kiberdrošības un kritiskās infrastruktūras aizsardzības jomā. Lai gan dalībvalstu tiesu iestādes neietilpst priekšlikuma TID 2 direktīvai darbības jomā, dalībvalstīm ir svarīgi īstenot valsts pasākumus, kas nodrošinātu salīdzināmu kiberdrošības līmeni.

Juridisko profesiju pārstāvju apmācība par ES tiesību aktiem ir būtisks instruments, lai nodrošinātu šo aktu pareizu un efektīvu piemērošanu. Lai sagatavotu juridisko profesiju pārstāvjus, padarītu viņus piemērotus 21. gadsimta izaicinājumiem un sniegtu tiem jaunāko informāciju par ES tiesību aktu attīstību, Komisija pieņēma Eiropas tiesiskās apmācības stratēģiju 2021.–2024. gadam 18 . Šī stratēģija attiecas uz juridisko profesiju pārstāvju apmācību par tiesiskajā regulējumā noteikto digitālo rīku izmantošanu ikdienas darbā. Pēc šā priekšlikuma pieņemšanas saskaņā ar stratēģiju būtu nepieciešams laikus organizēt visu juridisko profesiju pārstāvju apmācību, lai nodrošinātu jauno digitālo rīku pareizu un netraucētu ieviešanu un izmantošanu.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

• Juridiskais pamats

Digitālo saziņas kanālu izmantošana pārrobežu tiesvedībā sekmētu tiesu iestāžu sadarbību civillietās, komerclietās un krimināllietās. Tāpēc šīs iniciatīvas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 19 81. panta 1. punkts un 82. panta 2. punkts.

Digitālo saziņas kanālu izmantošana sekmētu tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu efektīvu pieejamību civillietās atbilstoši LESD 81. panta 2. punktam. LESD 82. panta 1. punkts ir juridiskais pamats, lai Savienība sekmētu sadarbību starp dalībvalstu tiesu un citām kompetentajām iestādēm kriminālprocesos un lēmumu izpildes panākšanā.

• Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Saskaņā ar LESD 4. panta 2. punkta j) apakšpunktu kompetence pieņemt pasākumus brīvības, drošības un tiesiskuma telpā tiek dalīta ES un tās dalībvalstu starpā. Tāpēc dalībvalstis var rīkoties vienas, lai reglamentētu digitālo saziņas kanālu izmantošanu tiesu iestāžu sadarbības un tiesu iestāžu pieejamības jomā, ciktāl ES nav izmantojusi savu kompetenci. Tomēr bez ES iesaistes gaidāmais progress var būt ļoti lēns, un pat tad, ja dalībvalstis rīkojas, ir ļoti grūti panākt saziņas kanālu sadarbspēju, neveicot koordinēšanu un intervences pasākumus ES līmenī. Turklāt paredzētie digitalizācijas pasākumi ir saistīti vienīgi ar esošajiem ES juridiskajiem instrumentiem tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības jomā, un tos nevar īstenot, dalībvalstīm rīkojoties vienatnē. Tādējādi šā priekšlikuma mērķus dalībvalstis nevar pilnībā sasniegt vienas pašas — to var izdarīt tikai ES līmenī.

Jau ir konkrēti ES noteikumi, kas reglamentē saziņu, un dažos no tiem ir pat paredzēta moderno tehnoloģiju izmantošana. Tomēr esošie noteikumi nenodrošina pienācīgu un visaptverošu infrastruktūru elektroniskai saziņai starp fiziskām personām, juridiskām personām vai kompetentām iestādēm ar citas dalībvalsts iestādēm.

Ir vajadzīga ES rīcība, lai koordinētu dalībvalstu centienus un izveidotu saskaņotu satvaru spēkā esošajiem ES noteikumiem. Tas uzlabos pārrobežu tiesvedības procedūru efektivitāti, noturību, drošību un ātrumu, kā arī vienkāršos un paātrinās saziņu starp dalībvalstu iestādēm un ar fiziskām un juridiskām personām. Tā rezultātā uzlabosies tādu ar tieslietām saistītu gadījumu pārvaldība, kam ir pārrobežu elementi.

ES tiesu iestāžu sadarbības turpmāka digitalizācija radīs papildu ieguvumus un iesaistīs visas dalībvalstis, jo tā uzlabos esošo situāciju, kad tikai noteiktas dalībvalstu grupas ir rīkojušās, kā rezultātā reaģēšana uz identificētajām problēmām ir ierobežota un sadrumstalota.

• Proporcionalitāte

Vienotu elektroniskās saziņas pasākumu pieņemšana tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības un tiesu iestāžu pieejamības jomā ES līmenī ir samērīgs veids, kā izveidot saskaņotu satvaru spēkā esošajiem ES noteikumiem. Kopumā tiktu nodrošināta atbilstība proporcionalitātes principam, jo priekšlikumā ierosināti tikai tie pasākumi, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu digitālo tehnoloģiju izmantošanu saistībā ar tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu lietās. Ierosinātie pasākumi neapgrūtinās dalībvalstis vairāk, nekā tas vajadzīgs priekšlikuma mērķu sasniegšanai. Tas ir sīkāk izskaidrots priekšlikumam pievienotajā ietekmes novērtējumā (skatīt tā 8. iedaļu) 20 . Šos mērķus var sasniegt tikai ar noteikumiem, kas paredz obligātu digitālo saziņu starp dalībvalstu tiesām un kompetentajām iestādēm un uzliek tām pienākumu pieņemt elektronisko saziņu no fiziskām un juridiskām personām, atļaujot videokonferences iespēju un atzīstot uzticības pakalpojumus.

• Juridiskā instrumenta izvēle

Priekšlikums ir regula, ar ko nodrošinātu jaunu, atsevišķu juridisko pamatu ES tiesu iestāžu sadarbības instrumentu digitalizācijai. Mērķis ir panākt, lai visiem ES tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem tiktu piemēroti vienoti noteikumi vienā saistošā tiesību aktā.

Regula būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs un būs saistoša. Tādējādi tā garantē, ka noteikumi tiks piemēroti un stāsies spēkā visā ES vienlaicīgi. Tiek nodrošināta juridiskā noteiktība, izvairoties no atšķirīgas interpretācijas dalībvalstīs un līdz ar to novēršot juridisko sadrumstalotību.

Tā kā šī iniciatīva paredz, lai ar šo regulu tiktu saskaņoti pretrunīgi civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību noteikumi, ir jāpieņem grozījumi spēkā esošajos tiesību aktos. Daži tiesību akti ir regulas, bet citi ir pamatlēmumi un direktīvas. Tāpēc ir lietderīgi grozījumus attiecīgajos pamatlēmumos un direktīvās izdarīt ar atsevišķu juridisko instrumentu, kas nodrošinātu saskaņošanu ar šajā regulā noteikto vienoto noteikumu kopumu. Šā iemesla dēļ kopā ar šo regulu būtu jāierosina īpaša grozījumu direktīva.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Ciešā sadarbībā ar dažādām ieinteresētajām personām Komisija vairāk nekā desmit gadus ir strādājusi ar e-tiesiskuma politiku. Ar šīm ieinteresētajām personām ir veikta apspriešanās par priekšlikumā norādītajiem mērķiem un noteiktajiem politikas risinājumiem. Atbilstoši šā priekšlikuma apspriešanās stratēģijai apspriešanās notika ar plašu ieinteresēto personu loku. Apspriedēs piedalījās šādas Padomes darba grupas un tīkli: E-tiesiskuma jautājumu darba grupa (EJUSTICE), Civiltiesību jautājumu darba grupa (JUSTCIV), Ar tiesu iestāžu sadarbību krimināllietās saistītu jautājumu darba grupa (COPEN), Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls civillietās un komerclietās un Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkls krimināllietās.

Publicējot sākotnējo ietekmes novērtējumu un uzsākot sabiedrisko apspriešanu, Komisija uzrunāja lielu grupu ieinteresēto personu, tostarp dalībvalstu iestādes, nevalstiskās organizācijas, arodapvienības, uzņēmēju organizācijas un fiziskas personas.

Apspriešanās konstatējumi liecina par atbalstu priekšlikuma mērķiem. Ieinteresētās personas deva priekšroku obligātai, nevis brīvprātīgai digitālā saziņas kanāla izmantošanai tiesu iestāžu sadarbībā. Tās arī atbalstīja iespēju pārrobežu tiesvedības pusēm piedalīties lietu izskatīšanā mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju. Lai gan lielākā daļa ieinteresēto personu atbalstīja obligātu elektronisko saziņu starp fiziskām un juridiskām personām, tiesām un kompetentajām iestādēm, ir lietderīgi saglabāt iespēju fiziskām un juridiskām personām izmantot papīra saziņas kanālu. Galvenais iemesls, kāpēc elektroniskā saziņa jāsaglabā kā brīvprātīgs saziņas kanāls, ir vajadzība garantēt tiesu iestāžu pieejamību neaizsargātām personām, nepilngadīgām personām un personām, kurām nepieciešama tehniskā palīdzība vai kurām var nebūt piekļuves digitālajiem līdzekļiem vai nepieciešamo prasmju.

• Ekspertu atzinumu apkopošana un izmantošana

Komisija piesaistīja darbuzņēmēju, lai sagatavotu pētījumu ietekmes novērtējuma atbalstam. Lai apspriestos ar ieinteresētajām personām, darbuzņēmējs veica dažādas darbības, ko īpaši izstrādāja pētījuma vajadzībām, piemēram, organizēja ES līmeņa fokusa grupu un valsts līmeņa apspriešanos ar ieinteresētajām personām par politikas risinājumu ietekmi, kā arī veica valsts līmeņa apsekojumu un personīgas intervijas, utt.

Visi apkopotie dati tika izmantoti, sagatavojot priekšlikumu, tai skaitā ietekmes novērtējumu.

Turklāt Komisija izmantoja ievērojamu daudzumu esošo datu par tieslietu sistēmu digitalizāciju ES. Piemēram, datus no ES rezultātu apkopojuma tiesiskuma jomā, ziņojuma par tiesiskumu, Eiropas Padomes Eiropas Tiesu sistēmas efektivitātes komisijas (CEPEJ) un pētījuma par digitālo kriminālo tiesvedību 21 .

• Ietekmes novērtējums 22

Šo priekšlikumu pamato ietekmes novērtējums, kas izklāstīts pievienotajā Komisijas dienestu darba dokumentā.

Regulējuma kontroles padome (RKP) 2021. gada 22. septembrī apsprieda ietekmes novērtējuma projektu un 2021. gada 27. septembrī sniedza pozitīvu atzinumu. RKP nāca klajā ar tālāk norādītajiem ieteikumiem.

1. Problēmas analīze būtu jāpastiprina, lai izceltu galvenās problēmas, ko plānots risināt ar šo priekšlikumu. Analīze būtu jāpamato ar pierādījumiem par brīvprātīgu iesaisti digitalizācijā, elektronisko dokumentu, parakstu vai zīmogu neatzīšanu un sadarbspēju.

2. Ziņojumā būtu jāskaidro, kā šis priekšlikums nodrošinās saskaņotību ar citiem ES līmeņa instrumentiem, kas paredzēti digitalizācijas uzlabošanai un ko varētu izmantot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā. Ziņojumā būtu arī jāskaidro, kāpēc dalībvalstis pilnībā neizmanto esošās digitalizācijas iespējas.

3. Ietekmes analīze būtu jāpastiprina ar skaidru ietekmes parādīšanu, jo īpaši attiecībā uz ieguldījumu izmaksām un skartajām ieinteresētajām personām. Tajā būtu arī jāatzīst izdarīto pieņēmumu nenoteiktība un tas, kā tie skar novērtēto ietekmi.

4. Ziņojumā būtu jānovērtē pārrobežu lietu skaita iespējamā palielinājuma sekas. Tajā būtu jāapsver, vai ir risks, ka labāka tiesu iestāžu pieejamība un efektīvāka tiesu iestāžu pārrobežu sadarbība varētu izraisīt lietu izskatīšanas kavēšanos lielākas tiesnešu noslodzes un tiesvedības ilguma dēļ.

5. Ziņojumā būtu jāskaidro esošie datu aizsardzības jautājumi un jāatzīst, ka pāreja no papīra uz digitālo formātu ietver citus riskus. Ziņojumā būtu jāapskata iespējamie jutīgie jautājumi, kas saistīti ar faktu, ka lielāks datu apjoms digitālā formātā var ne tikai atvieglot to pārsūtīšanu, bet arī radīt datu aizsardzības un drošības problēmas. Būtu jāņem vērā ieinteresēto personu paustās bažas par datu aizsardzību.

RKP ir arī nosūtījusi papildu ieteikumus ar kvalitātes kontrolsarakstu.

Ņemot vērā RKP ieteikumus, ietekmes novērtējumā tika veiktas tālāk norādītās izmaiņas.

1. Problēmas definīcija ir pārformulēta, lai tā atspoguļotu faktiskās 2. iedaļā analizētās problēmas.

2. Ir izskaidrota saskaņotība ar citām iniciatīvām, piemēram, e-CODEX un e-IDAS, kā arī saikne ar Eiropas e-tiesiskuma portālu 23 .

3. Ir pārstrukturēta 6. iedaļa par pamatscenārija un politikas risinājumu ietekmi, un katram no risinājumiem ir norādīta galvenā ietekme (proti, ekonomiskā ietekme, sociālā ietekme, ietekme uz pamattiesībām). Minētajā iedaļā ir arī norādīts, kādā veidā priekšlikums ietekmēs galvenās ieinteresētās personas.

4. Ietekmes novērtējuma 6. iedaļā par ietekmi skaidrots, vai pastāv iespējams risks, ka varētu palielināties pārrobežu lietu skaits, un tiesu iestāžu spēja tikt galā ar šādu notikumu attīstību.

5. Ietekmes novērtējuma 6. iedaļā ir iekļauti skaidrojumi par datu aizsardzību.

Turklāt ietekmes novērtējums tika papildināts ar datiem, kas pieejami no atbalsta pētījuma un ziņojuma 7. pielikuma. Ziņojumā ir iekļauta arī ekonomiskā analīze un izmaksas dalībvalstīm. Apspriedēs iesaistīto ieinteresēto personu uzskati ir izklāstīti attiecīgajās ziņojuma iedaļās. Ir ņemti vērā tādi tehniski ieteikumi kā sabiedriskās apspriešanas iznākuma apvienošana ar 2. pielikumu, pielikumu lappušu numerācija un pielikuma par subsidiaritātes tabulu dzēšana.

Ietekmes novērtējumā noteikts viens neleģislatīvs un viens leģislatīvs politikas risinājums ar trīs pakārtotiem risinājumiem. Bija arī papildu risinājumi, kas tika izslēgti agrīnā posmā. Popularizēšanas kampaņa par digitālo rīku un e-CODEX sistēmas izmantošanu saziņai pārrobežu tiesvedībā tika noraidīta, jo tika uzskatīts, ka šāda kampaņa nebūtu reāla alternatīva regulatīvai darbībai un jebkurā gadījumā to veiktu kā daļu no pamatscenārija. Risinājums, kas paredz informācijas un datu elektronisku apmaiņu centralizētā ES sistēmā, netika uzskatīts par atbilstošu, jo to bija grūti pamatot no proporcionalitātes un subsidiaritātes viedokļa. Turklāt visa informācija, dati un dokumenti tiktu uzglabāti Komisijas infrastruktūrā vai sistēmas pārvaldītāja infrastruktūrā (piemēram, eu-LISA), tomēr minētās vienības nebūtu puses pārrobežu apmaiņā. Centralizēta sistēma arī veidotu vienotu atteices punktu, jo visi dati tiktu uzglabāti vienā vietā salīdzinājumā ar decentralizētu sistēmu, kur datus atsevišķi uzglabātu katra dalībvalsts.

Pamatscenārijs, atbilstoši kuram novērtēja divus galvenos risinājumus, neietvēra nekādas darbības digitalizācijas virzībai tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības un digitālo rīku izmantošanas jomā, lai uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību. Tāpēc elektroniskā saziņa starp iestādēm joprojām būtu brīvprātīga. Elektronisko parakstu/zīmogu izmantošana un atbildība par datu aizsardzību paliktu sadrumstalota. Tāpēc, ņemot vērā izklāstītos priekšlikuma mērķus, tika apsvērti divi risinājumi: Komisijas ieteikuma pieņemšana (neleģislatīvs risinājums) vai tiesību akta — regulas — pieņemšana (leģislatīvs risinājums).

Lai nodrošinātu konsekvenci, leģislatīvā risinājuma gadījumā būtu nepieciešama regula ar horizontāliem noteikumiem un grozījumiem spēkā esošajās regulās, kā arī direktīva ar grozījumiem spēkā esošajās direktīvās un pamatlēmumos.

Neleģislatīvais risinājums ietvertu rīcību, kas īstenota, lai iedrošinātu dalībvalstis izmantot e‑CODEX sistēmu digitālai pārrobežu saziņai un tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanai. Komisijas ieteikums varētu iedrošināt dalībvalstis piemērot saskaņotu pieeju elektronisko saziņas līdzekļu izmantošanai, tostarp videokonferencēm, elektroniskajiem dokumentiem, elektroniskajiem zīmogiem un parakstiem. Tā kā šī pieeja ir brīvprātīga, dalībvalstis varētu brīvi izstrādāt savus digitālos rīkus. Šāda rīcība varētu būt tehniski un funkcionāli iespējama. Izmaksu lietderība būtu atkarīga no atsevišķu dalībvalstu pieejas digitalizācijai un to vajadzībām un resursiem. Tomēr, ciktāl šis risinājums ļauj sasniegt priekšlikuma mērķus, ieteikums negarantētu digitālo saziņas rīku faktisku īstenošanu, digitālā kanāla sadarbspēju, elektronisko dokumentu pieņemšanu vai kopējus standartus uzticamības pakalpojumu izmantošanai un atzīšanai.

Atbilstoši leģislatīvajam risinājumam tiks pieņemti likumdošanas akti (regula un direktīva). Regula ietvers noteikumus, ar ko paredz drošu elektronisko kanālu, kurš balstīts uz e‑CODEX (kas ietekmes novērtējumā par Komisijas priekšlikumu regulai par e‑CODEX tika noteikts kā vispiemērotākais tehniskais risinājums). Šis kanāls, kas veido decentralizētu IT sistēmu, tiks izmantots saziņai un informācijas, datu un dokumentu apmaiņai starp tiesām un kompetentajām iestādēm un attiecīgā gadījumā ar TI aģentūrām un ES struktūrām. Tiks ieviesti noteikumi, kas atbalstīs saziņu starp fiziskām un juridiskām personām un dalībvalstu tiesām un kompetentajām iestādēm, tostarp noteikumi par videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu. Tiks izklāstīta datu pārziņu un datu apstrādātāju atbildība. Šis risinājums pamatojas uz pieņēmumu, ka Komisijas izstrādātās IT sistēmas Eiropas izmeklēšanas rīkojumu (EIR) apmaiņai un dokumentu izsniegšanai / pierādījumu iegūšanai tiks paplašinātas, lai ietvertu visa veida tiesu iestāžu pārrobežu saziņu, ko reglamentē ar ES tiesu iestāžu sadarbības instrumentiem. Dalībvalstis varēs savienot savu valsts IT sistēmu ar decentralizētu tīklu vai izmantot Komisijas izstrādāto un bez maksas nodrošināto programmatūras risinājumu. Tas ļaus veidot tiešu saziņu starp tiesām un/vai kompetentajām iestādēm, kas piedalās tiesvedībā, atbilstoši ES instrumentiem par tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību civillietās, komerclietās vai krimināllietās. Leģislatīvā risinājuma kontekstā tika apsvērti trīs pakārtotie risinājumi, proti, a) digitālā kanāla obligāta vai brīvprātīga izmantošana, b) obligāta vai brīvprātīga elektroniskās saziņas pieņemšana attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām un c) regulatīva vai neregulatīva pieeja uzticamības pakalpojumu izmantošanai un atzīšanai. Ar direktīvu tiks grozīti spēkā esošie pamatlēmumi un direktīvas, lai tos saskaņotu ar attiecīgās regulas noteikumiem.

Pēc politikas risinājumu un pakārtoto risinājumu salīdzināšanas un to novērtēšanas attiecībā pret priekšlikuma mērķiem izvēlētais vēlamais risinājums ir leģislatīvais risinājums. Saskaņā ar šo risinājumu saziņai starp tiesām un kompetentajām iestādēm (kā arī starp tām un ES TI aģentūrām un struktūrām) obligāti (ar pamatotiem izņēmumiem) būs jāizmanto digitālā saziņa. Saskaņā ar šo risinājumu tiesām un kompetentajām iestādēm būs arī jāpieņem elektroniskā saziņa no fiziskām un juridiskām personām; tas arī nodrošinās juridisko pamatu videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai pārrobežu lietu izskatīšanai mutvārdu procesā, kā arī uzticamības pakalpojumu izmantošanai un atzīšanai.

Lai gan tiesām un kompetentajām iestādēm būs jāpieņem elektroniska saziņa no fiziskām un juridiskām personām, digitālā kanāla izmantošana fiziskām un juridiskām personām būs brīvprātīga. Tās pēc izvēles varēs brīvi izmantot arī tradicionālos saziņas līdzekļus, tai skaitā papīra formātā.

Paredzams, ka digitālā kanāla izmantošana radīs pozitīvu ietekmi uz vidi, jo tiks izmantots mazāk papīra un pasta sūtījumu. Šī ietekme uz vidi galvenokārt saistīta ar elektronisko saziņas līdzekļu ieviešanu un, iespējams, plašāku videokonferences iespējas un distances saziņas izmantošanu klātienes sēžu vietā. Lai gan var pieņemt, ka aprīkojuma ražošana un izmantošana patērēs enerģiju, kopējā ietekme uz vidi būs pozitīva.

Attiecībā uz ekonomisko ietekmi — nosakot pienākumu izveidot digitālo kanālu, dalībvalstīm būtu vajadzīgi jauni ieguldījumi, lai izveidotu vajadzīgo infrastruktūru, kas nepieciešama mijiedarbībai ar e‑CODEX. Ieguldījumu apjoms būtu atkarīgs no to pašreizējās digitalizācijas pakāpes, iesaistīšanās līmeņa e-CODEX projektā, saderības ar pašreizējiem risinājumiem un datu elektroniskas pārsūtīšanas iespējām saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Tomēr ilgtermiņā tieslietu sistēmu digitalizācija ievērojami samazinātu izmaksas, kas valstu tieslietu sistēmām rodas pārrobežu procedūrās. Turklāt tas pozitīvi ietekmētu digitalizācijas procesu valsts līmenī.

Digitālo līdzekļu ieviešana, lai uzlabotu tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās, ietekmēs privātpersonas un uzņēmumus, tai skaitā MVU. Iespēja iesniegt prasības un digitāli sazināties ar tiesām un kompetentajām iestādēm, kā arī iespēja piedalīties mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, atvieglos tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu procedūrās. Tas tāpēc, ka privātpersonām būs elastīgākas iespējas vērsties tiesā un piedalīties tiesas sēdēs, kas notiek citā dalībvalstī. Labumu no labākas tiesu iestāžu pieejamības un efektīvākas tiesību aizsardzības gūs arī uzņēmumi, tai skaitā MVU, un tas, domājams, labvēlīgi ietekmēs un veicinās pārrobežu tirdzniecību.

Zemākām tiesvedības izmaksām būs netieša ietekme, jo tās uzlabos uzņēmumu, tai skaitā MVU, konkurētspēju. Tiek lēsts, ka gada vidējais kopējais ietaupījums ES līmenī būs 23 372 900 EUR par pasta izdevumiem un 2 216 160 EUR par papīra izdevumiem, kas kopā veido 25 589 060 EUR. Fiziskās un juridiskās personas ietaupīs 4 098 600 EUR par pasta izdevumiem un 388 800 EUR par papīra izdevumiem.

Saīsinot saziņas laiku, fiziskās un juridiskās personas ES mērogā gūs vidējā nosūtīšanas laika samazinājumu par 2 700 000 dienām gadā. Vidējais nosūtīšanas laiks tiks samazināts līdz nullei, kā rezultātā procedūru ilgums gadā kopumā samazināsies par 15 389 999 dienām. Fiziskām un juridiskām personām un MVU neradīsies papildu izmaksas par digitālā saziņas kanāla izmantošanu konkrētā tiesvedībā. Vajadzīgs būs tikai dators un interneta pieslēgums. Tiesu un kompetento iestāžu saziņas digitalizācija mazinās administratīvo slogu. Ietekmes novērtējumā secināts, ka tiesas / kompetentās iestādes līmenī tiks ietaupīti 874 cilvēkgadi.

• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šā priekšlikuma mērķis ir ieviest modernas digitālās tehnoloģijas tiesu iestāžu pieejamības nodrošināšanai un tiesu iestāžu sadarbībai pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās. Paredzamais rezultāts ir ātrāka, lētāka, drošāka un uzticamāka saziņa starp kompetentajām iestādēm un fiziskām un juridiskām personām.

Visām fiziskajām un juridiskajām personām būs iespēja digitāli sazināties ar tiesām un kompetentajām iestādēm un piedalīties mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju. Fiziskām un juridiskām personām tiks saglabāta iespēja sazināties, izmantojot papīra formātu. Lai uzņēmumi varētu izmantot digitālo saziņu, īpašas izmaksas nav paredzētas — to rīcībā jābūt tikai datoram un jāspēj piekļūt internetam. Uzņēmumi gūs labumu no labākas tiesu iestāžu pieejamības un efektīvākas tiesību aizsardzības, kas, paredzams, veicinās pārrobežu tirdzniecību. Tāpat paredzams, ka arī MVU, kas iesaistīti pārrobežu darījumos, gūs tiešu labumu no labākas tiesu iestāžu pieejamības, kā arī no mazākā izmaksām un īsākiem tiesvedības procesiem, īstenojot savas tiesības citās valstīs. Turklāt tas varētu mudināt MVU vairāk iesaistīties pārrobežu darījumos ES. Mazākām tiesvedības izmaksām būs netieša ietekme, uzlabojot MVU konkurētspēju.

Iespēja iedzīvotājiem iesniegt prasības un digitāli sazināties ar tiesām un kompetentajām iestādēm, kā arī iespēja piedalīties mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, nodrošinās tiesu iestāžu labāku pieejamību pārrobežu procedūrās, tiklīdz tās tiks digitalizētas. Šādi digitāli rīki neprasīs ievērojamas izmaksas vai ieguldījumus no iedzīvotāju puses. Būtu vajadzīgs tikai dators un piekļuve internetam. Iedzīvotājiem, kuriem trūkst digitālo prasmju, kuri dzīvo attālos reģionos vai kuru personiskās īpašības neļauj viņiem netraucēti piekļūt digitālajiem rīkiem, tiks saglabāta iespēja sazināties, izmantojot papīra formātu.

• Pamattiesības

Digitālā kanāla izmantošana saziņai starp dalībvalstu tiesām un kompetentajām iestādēm palīdzēs novērst kavēšanos, samazinās administratīvo slogu un sekmēs un paātrinās informācijas apmaiņu starp šīm iestādēm. Tā rezultātā samazināsies kopējais lietu izskatīšanas laiks, kā arī tiesvedības izmaksas.

Iespēja fiziskām un juridiskām personām iesniegt prasības un digitāli sazināties ar tiesām un kompetentajām iestādēm, kā arī iespēja piedalīties mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, nodrošinās tiesu iestāžu labāku pieejamību pārrobežu procedūrās, tiklīdz tās tiks digitalizētas. Lai ņemtu vērā neizdevīgā stāvoklī esošu grupu un neaizsargātu personu vajadzības, tiks saglabāta iespēja sazināties, izmantojot papīra formātu.

Ar priekšlikumu tiks izveidota decentralizēta IT sistēma saziņai un informācijas apmaiņai starp tiesām un kompetentajām iestādēm, kā arī starp šīm iestādēm un fiziskām vai juridiskām personām. Sistēmas decentralizētais raksturs nozīmē, ka vienība, kurai būs uzticēta sistēmas komponentu darbības pārvaldība, nenodrošinās datu glabāšanu vai apstrādi. Atkarībā no tā, vai sistēmas piekļuves punktu pārvalda ES iestāde, aģentūra vai struktūra vai tas notiek valsts līmenī, un atkarībā no tā, kuras valsts iestādes un kādiem nolūkiem apstrādā personas datus, tiks piemērota Regula (ES) 2018/1725 24 vai Vispārīgā datu aizsardzības regula 25 , vai Direktīva (ES) 2016/680 26 .

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Lai īstenotu regulu, būs jāizveido un jāuztur decentralizēta IT sistēma. Šī sistēma ir valstu IT sistēmu un sadarbspējīgu piekļuves punktu tīkls, kas darbojas katras dalībvalsts, Savienības iestādes, aģentūras vai struktūras individuālā atbildībā un pārvaldībā un kas nodrošina drošu un uzticamu informācijas pārrobežu apmaiņu. Ja dalībvalstis vēl nav izstrādājušas piemērotas valsts IT sistēmas, Komisija nodrošinās references īstenošanas programmatūru, ko dalībvalstis varēs izmantot. References īstenošanas programmatūru tiks veidota, izmantojot eEDES un dokumentu izsniegšanas / pierādījumu iegūšanas IT sistēmu(-as). Attiecībā uz šīm elektroniskajām sistēmām jau tiek izmantota daudzfunkcionāla pieeja, un tās var izmantot kā pamatu, tādējādi izvairoties no nevajadzīgiem izdevumiem.

Ieguldījumu un pamatdarbības izmaksas šīm sistēmām (tai skaitā Eiropas e-tiesiskuma portāla pārveidošanai), lai atbalstītu fizisko un juridisko personu un tiesu un kompetento iestāžu mijiedarbību pārrobežu tiesvedībā, ir izklāstītas ietekmes novērtējuma 27 9. pielikumā.

Programma “Digitālā Eiropa” 28 ir vispiemērotākais finansēšanas instruments, ar ko varētu atbalstīt decentralizētas IT sistēmas izstrādi un uzturēšanu un Eiropas elektroniskās piekļuves punkta izveidi Eiropas e-tiesiskuma portālā. Saskaņā ar vispārējiem mērķiem atbalstīt sabiedriskas nozīmes jomu digitalizāciju šī iniciatīva ir tieši vērsta uz programmas mērķiem nodrošināt netraucētu un drošu pārrobežu elektronisko saziņu tieslietu sistēmā un starp tiesu iestādēm un citām kompetentajām iestādēm civiltiesību un krimināltiesību jomā, kā arī veicināt tiesu iestāžu pieejamību.

Dalībvalstu izmaksas nebūs sevišķi lielas: 8 100 000 EUR gadā, t. i., 300 000 EUR gadā katrai dalībvalstij. Pirmajos divos gados uzstādīšanas izmaksas būs 100 000 EUR gadā katrai dalībvalstij. Tas ietver aprīkojuma izmaksas un cilvēkresursus, kas nepieciešami tā konfigurēšanai. Atlikušie 200 000 EUR ir vajadzīgi, lai nodrošinātu atbalstu lietotāju skaita palielinājumam. Sākot no trešā gada, nav nekādu aparatūras un uzstādīšanas izmaksu, ir tikai izmaksas, kas saistītas ar lietotāju atbalstu un sistēmas uzturēšanu. Tiek lēsts, ka tie būs 300 000 EUR gadā. e-CODEX sistēma ir atklātā pirmkoda risinājums, ko var izmantot bez maksas. Lai gan paredzams, ka dalībvalstis šīs izmaksas segs no sava valsts budžeta, tās tomēr var pieteikties ES finansiālajam atbalstam saskaņā ar attiecīgajām finansēšanas programmām, piemēram, programmu “Tiesiskums” un kohēzijas politikas instrumentiem. Jāuzsver arī tas, ka dažas dalībvalstis jau lieto e-CODEX izmēģinājuma versiju, ko tās var izmantot atkārtoti un uz tās pamata attīstīt sistēmu atbilstoši jaunajiem noteiktajiem mērķiem.

Tiesām un kompetentajām iestādēm, kuru rīcībā nav videokonferenču aprīkojuma, būs jāiegulda līdzekļi šāda aprīkojuma iegādē, ja tās plāno izmantot iespēju organizēt tiesas sēdes attālināti.

5.CITI ELEMENTI

• Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Šīs regulas nolūkos decentralizēto IT sistēmu turpmāk attīstīs, izmantojot Komisijas pieņemtos īstenošanas aktus. Īstenošanas aktos noteiks:

·tehniskās specifikācijas, kas definē saziņas metodes ar elektronisko līdzekļu starpniecību decentralizētās IT sistēmas vajadzībām;

·sakaru protokolu tehniskās specifikācijas;

·informācijas drošības mērķus un attiecīgos tehniskos pasākumus, kas nodrošina minimālos informācijas drošības standartus un augstu kiberdrošības līmeni informācijas apstrādei un paziņošanai decentralizētajā IT sistēmā;

·minimālos pieejamības mērķus un iespējamās saistītās tehniskās prasības attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz decentralizētā IT sistēma.

Eiropas e-tiesiskuma portālā tiks izveidots Eiropas elektroniskās piekļuves punkts, pārveidojot jau izstrādāto e-CODEX risinājumu maza apmēra prasību iesniegšanai.

Ir paredzēta ierosinātā juridiskā instrumenta uzraudzības sistēma, kas ietver visaptverošu kvalitatīvo un kvantitatīvo rādītāju kopumu un skaidru, strukturētu ziņošanas procesu. Uzraudzības pasākumu mērķis ir noteikt, vai juridiskais instruments dalībvalstīs tiek īstenots efektīvi un vai tas veiksmīgi sasniedz tajā noteiktos konkrētos mērķus.

Ietekmes un kontekstuālu jautājumu novērtēšanai reizi piecos gados tiek veikts pilns izvērtējums. Ja tiks izmantota elektroniskā saziņa, uzraudzība tiks atvieglota, automātiski apkopojot datus un izmantojot decentralizētās IT sistēmas ziņošanas funkcijas. Attiecībā uz datiem, kas netiek vākti automātiski, tiks izveidots uzraudzības izlases paraugs, kurā būs iekļauta vismaz viena tiesa vai kompetentā iestāde, ko izraudzīsies katra dalībvalsts.

• Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Regulas 1. pantā ir definēts regulas priekšmets un darbības joma. Ar šo regulu nosaka tiesisko regulējumu elektroniskajai saziņai saistībā ar tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības procedūrām civillietās, komerclietās un krimināllietās un tiesu iestāžu pieejamību civillietās un komerclietās ar pārrobežu elementiem, kā to reglamentē ES tiesību akti par tiesu iestāžu sadarbību civillietās, komerclietās un krimināllietās. Šie tiesību akti ir uzskaitīti divos regulas pielikumos: I pielikumā ir uzskaitīti tiesību akti civillietās un komerclietās, bet II pielikumā — tiesību akti krimināllietās.

Ar šo regulu arī pieņem noteikumus par elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanu un atzīšanu, par elektronisko dokumentu juridisko spēku, par videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu, lai uzklausītu personas civillietās, komerclietās un krimināllietās. Tomēr regula neattiecas uz pierādījumu iegūšanu civillietās un komerclietās, ko reglamentē atsevišķs tiesību akts un kur jau pastāv līdzīgi digitalizācijas noteikumi. Ar šo regulu nenosaka jaunas procedūras, un to piemēro tikai elektroniskajai saziņai saistībā ar tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības procedūrām un tiesu iestāžu pieejamību civillietās, komerclietās un krimināllietās.

Regulas 2. pantā ir definēti tajā lietotie termini.

Regulas 3. pantā ir noteikts, ka elektroniskā saziņa starp tiesām un kompetentajām iestādēm notiek, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu. Šo sistēmu veido IT sistēmas un sadarbspējīgi piekļuves punkti, kas darbojas dalībvalstu, TI aģentūru un ES struktūru individuālā atbildībā un pārvaldībā un nodrošina sadarbspējīgu pārrobežu saziņu un informācijas apmaiņu starp attiecīgajām dalībvalstu iestādēm. Sistēmas izmantošana ir obligāta, izņemot gadījumus, kad sistēmas darbība ir traucēta, vai citus īpašus apstākļus.

Ar 4. pantu izveido Eiropas elektroniskās piekļuves punktu, kas ir pieejams Eiropas e-tiesiskuma portālā. Šis Eiropas elektroniskās piekļuves punkts ir daļa no decentralizētas IT sistēmas, un fiziskas un juridiskas personas to var izmantot elektroniskajai saziņai ar tiesām un kompetentajām iestādēm civillietās un komerclietās ar pārrobežu elementiem.

Regulas 5. pantā dalībvalstu tiesām un kompetentajām iestādēm ir noteikts pienākums pieņemt elektronisko saziņu no fiziskām un juridiskām personām tiesvedības procedūrās, taču elektronisko saziņas līdzekļu izvēli atstāj fizisko un juridisko personu ziņā. Tajā ir noteikti daži no digitālajiem saziņas kanāliem, jo īpaši Eiropas elektroniskās piekļuves punkts un esošie valstu IT portāli, ja dalībvalstis tos ir izstrādājušas dalības nodrošināšanai tiesvedībā.

Regulas 6. pantā kompetentajām iestādēm ir noteikts pienākums pieņemt pieņem fizisko un juridisko personu elektronisko saziņu, padarot elektroniski iesniegtus dokumentus līdzvērtīgus papīra formāta dokumentiem.

Regulas 7. pantā ir paredzēts juridiskais pamats un izklāstīti nosacījumi videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai pārrobežu civillietās un komerclietās saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, kā arī civillietās un komerclietās, kurās viena no pusēm atrodas citā dalībvalstī. Tajā ir atsauce uz tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura rīko videokonferenci. Ir izklāstīti papildu noteikumi par bērnu nopratināšanu, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju.

Regulas 8. pantā ir noteikts juridiskais pamats un izklāstīti nosacījumi videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai krimināllietās. Ir izklāstīti papildu noteikumi par aizdomās turētās, apsūdzētās vai notiesātās personas nopratināšanu un bērnu nopratināšanu, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju.

Regulas 9. pantā ir izklāstīti noteikumi par uzticamības pakalpojumu (elektronisko parakstu un zīmogu) izmantošanu elektroniskajā saziņā, ko reglamentē ar šo regulu, iekļaujot atsauci uz e-IDAS regulu.

Regulas 10. pantā ir noteikts, ka nedrīkst noliegt elektronisko dokumentu juridisko spēku tikai tāpēc, ka tie ir elektroniskā formātā.

Regulas 11. pantā ir noteikts juridiskais pamats nodevu elektroniskai samaksai, tai skaitā ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību.

Regulas 12. pantā ir noteikts regulējums, saskaņā ar kuru Komisija pieņem īstenošanas aktus.

Ar 13. pantu Komisija tiek pilnvarota izveidot, uzturēt un attīstīt references īstenošanas programmatūru.

Regulas 14. pantā ir noteikts, kas sedz dažādu IT izstrādes uzdevumu izmaksas.

Regulas 15. pantā ir paredzēti noteikumi par to personas datu aizsardzību, ar kuriem apmainās, izmantojot digitālos līdzekļus.

Regulas 16.–18. pantā ir izklāstīti procesuālie noteikumi, piemēram, noteikumi, kas piemērojami komiteju procedūrai, un juridiskais pamats, lai Komisija varētu vākt un izmantot datus regulas efektivitātes izvērtēšanai.

Ar 19.–22. pantu izdara grozījumus I pielikumā uzskaitītajās regulās civillietu un komerclietu jomā, lai iekļautu atsauci uz šajā regulā noteiktajiem digitālajiem saziņas līdzekļiem un novērstu neskaidrības par saziņas līdzekļiem, kas jāizmanto saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Ar 23. pantu izdara grozījumus vienā regulā krimināllietu jomā, lai iekļautu atsauci uz šajā regulā noteiktajiem digitālajiem saziņas līdzekļiem un novērstu neskaidrības par saziņas līdzekļiem, kas jāizmanto saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem.

Regulas 24. pantā ir noteikts pārejas periods.

Regulas 25. pantā paredzēts, ka šī regula stāsies spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī. Tajā arī noteikts datums, no kura regulu sāks piemērot.

2021/0394 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 81. panta 2. punkta e) un f) apakšpunktu un 82. panta 1. punkta d) apakšpunktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Komisija savā 2020. gada 2. decembra paziņojumā par tieslietu sistēmu digitalizāciju Eiropas Savienībā 29 noteica vajadzību modernizēt Savienības pārrobežu procedūru tiesisko regulējumu civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību jomā atbilstoši principam “digitāls pēc noklusējuma”, vienlaikus nodrošinot visus nepieciešamos aizsardzības pasākumus, lai novērstu sociālo atstumtību.

(2)Viens no galvenajiem mērķiem attiecībā uz brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas nostiprināta Līguma par Eiropas Savienības darbību trešās daļas V sadaļā, ir atvieglot tiesu iestāžu pieejamību fiziskām un juridiskām personām un veicināt dalībvalstu tiesu iestāžu sadarbību.

(3)Lai uzlabotu tiesu iestāžu sadarbību un tiesu iestāžu pieejamību, Savienības tiesību akti, kuros paredzēta saziņa starp kompetentajām iestādēm, tai skaitā Savienības aģentūrām un struktūrām, un starp kompetentajām iestādēm un fiziskām un juridiskām personām, būtu jāpapildina ar nosacījumiem šādas saziņas veikšanai, izmantojot digitālos līdzekļus.

(4)Šīs regulas mērķis ir uzlabot tiesvedības procedūru efektivitāti un ātrumu un atvieglot tiesu iestāžu pieejamību, digitalizējot esošos saziņas kanālus, kam būtu jārada izmaksu un laika ietaupījums, jāsamazina administratīvais slogs un jāuzlabo visu tiesu iestāžu pārrobežu sadarbībā iesaistīto iestāžu noturība force majeure apstākļos. Ar kompetento iestāžu savstarpējās saziņas digitālo kanālu izmantošanu būtu jāsamazina lietu izskatīšanas kavējumi, kam būtu jādod labums gan fiziskām, gan juridiskām personām. Tas ir īpaši svarīgi arī pārrobežu kriminālprocesos saistībā ar Savienības cīņu pret noziedzību. Šajā sakarā augstais drošības līmenis, ko var nodrošināt digitālie saziņas kanāli, ir solis uz priekšu arī saistībā ar attiecīgo personu tiesību aizsardzību un viņu privātuma un personas datu aizsardzību.

(5)Ir svarīgi izstrādāt atbilstošus kanālus, lai nodrošinātu tieslietu sistēmu efektīvu digitālu sadarbību. Līdz ar to ir būtiski Savienības līmenī izveidot informācijas tehnoloģiju instrumentu, kas nodrošinātu ātru, tiešu, sadarbspējīgu, uzticamu un drošu ar lietu saistīto datu elektronisku pārrobežu apmaiņu starp kompetentajām iestādēm.

(6)Pastāv rīki, kas izstrādāti ar lietu saistītu datu digitālai apmaiņai, neaizstājot esošās IT sistēmas vai neprasot dārgas modifikācijas esošajās IT sistēmās, kas izveidotas dalībvalstīs. Galvenais līdz šim izstrādātais šāda veida rīks ir e-tiesiskuma saziņa ar tiešsaistes datu apmaiņas starpniecību (e-CODEX).

(7)Digitālo kanālu izveidei pārrobežu saziņas vajadzībām būtu tieši jāveicina tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana, dodot iespēju fiziskām un juridiskām personām pieprasīt savu tiesību aizsardzību un noskaidrot savas prasības, uzsākt tiesvedību, apmainīties ar tiesvedības datiem digitālā formātā ar tiesu vai citām kompetentajām iestādēm procedūrās, kas ietilpst Savienības tiesību aktu darbības jomā civillietās un komerclietās.

(8)Šai regulai būtu jāattiecas uz rakstveida saziņas digitalizāciju lietās ar pārrobežu elementiem, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā. Šie tiesību akti būtu jānorāda šīs regulas pielikumos. Šai regulai būtu jāattiecas arī uz rakstveida saziņu starp kompetentajām iestādēm un Savienības aģentūrām un struktūrām, piemēram, Eurojust, ja tas paredzēts II pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos. Tajā pašā laikā tas, vai lieta ir uzskatāma par lietu ar pārrobežu elementiem, būtu jānosaka saskaņā ar šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem. Ja šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos ir skaidri noteikts, ka saziņas procedūra starp kompetentajām iestādēm būtu jāreglamentē ar valstu tiesību aktiem, šī regula nebūtu jāpiemēro.

(9)Šī regula nebūtu jāpiemēro ne dokumentu izsniegšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1784 30 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1393/2007 31 , ne pierādījumu iegūšanai saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1783 32 un Padomes Regulu (EK) Nr. 1206/2001 33 , kurās jau ir paredzēti savi noteikumi par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju.

(10)Lai saziņa starp dalībvalstīm pārrobežu tiesvedības nolūkos civillietās, komerclietās un krimināllietās būtu droša, ātra, sadarbspējīga, konfidenciāla un uzticama, būtu jāizmanto jebkura piemērota moderna sakaru tehnoloģija ar noteikumu, ka tiek ievēroti konkrēti nosacījumi attiecībā uz saņemtā dokumenta integritāti un uzticamību, kā arī saziņas dalībnieku identifikāciju. Tādēļ būtu jāizmanto droša un uzticama decentralizēta IT sistēma. Attiecīgi ir jāizveido šāda IT sistēma datu apmaiņai pārrobežu tiesvedībā. Minētās IT sistēmas decentralizētais raksturs dotu iespēju veikt datu drošu apmaiņu vienīgi starp vienu dalībvalsti un otru, minētās apmaiņas norisē pēc būtības neiesaistot nevienu Savienības iestādi.

(11)Decentralizētajā IT sistēmā būtu jāiekļauj dalībvalstu un Savienības aģentūru un struktūru aizmugursistēmas, kā arī sadarbspējīgi piekļuves punkti, ar kuru palīdzību tās ir savstarpēji savienotas. Decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu darbības pamatā būtu jābūt e-CODEX.

(12)Šīs regulas nolūkos dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai valsts IT sistēmas vietā izmantot Komisijas izstrādātu programmatūru (references īstenošanas programmatūru). Komisijai vajadzētu būt atbildīgai par šīs references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu saskaņā ar integrētās un automātiskās datu aizsardzības principiem. Komisijai būtu jāizstrādā, jāattīsta un jāuztur references īstenošanas programmatūra saskaņā ar datu aizsardzības prasībām un principiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1725 34 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2016/679 35 , jo īpaši ar integrētās un automātiskās datu aizsardzības principiem, kā arī ar augsta līmeņa kiberdrošības principiem. References īstenošanas programmatūrā būtu arī jāiekļauj atbilstīgi tehniskie pasākumi, un tai būtu jāveicina organizatoriskie pasākumi, kas nepieciešami, lai garantētu tādu drošības un sadarbspējas līmeni, kas ir piemērots informācijas apmaiņai saistībā ar pārrobežu tiesvedību.

(13)Lai pieteikumu iesniedzējiem sniegtu ātru, drošu un efektīvu palīdzību, rakstveida saziņa starp kompetentajām iestādēm, piemēram, tiesām un centrālajām iestādēm, kas izveidotas saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 4/2009 36 un Padomes Regulu (ES) 2019/1111 37 , parasti būtu jāveic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu. Izņēmuma gadījumos var izmantot citus saziņas līdzekļus, ja tie tiek atzīti par piemērotākiem elastības nodrošināšanai. Tomēr decentralizētā IT sistēma vienmēr būtu jāuzskata par vispiemērotāko līdzekli veidlapu apmaiņai starp kompetentajām iestādēm, kas izveidotas ar šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

(14)Pārsūtīšana, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, varētu nebūt iespējama sistēmas darbības traucējumu dēļ vai gadījumos, kad pārsūtāmā informācija nav praktiski pārsūtāma ar digitāliem līdzekļiem, piemēram, fizisku/materiālu pierādījumu pārsūtīšana. Gadījumos, kad decentralizēto IT sistēmu neizmanto, saziņa būtu jāveic ar vispiemērotākajiem alternatīvajiem līdzekļiem. Šādiem alternatīviem līdzekļiem cita starpā būtu jāaptver pārsūtīšana, ko veic pēc iespējas ātrāk un drošā veidā, izmantojot citus drošus elektroniskos līdzekļus vai pastu.

(15)Lai nodrošinātu tiesu iestāžu sadarbības elastīgumu noteiktās pārrobežu tiesvedības procedūrās, piemērotāki varētu būt citi saziņas līdzekļi. Jo īpaši tas varētu būt piemērots tiešai saziņai starp tiesām saskaņā ar Regulu (ES) 2019/1111 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2015/848 38 , kā arī tiešai saziņai starp kompetentajām iestādēm saskaņā ar Savienības tiesību aktiem krimināllietu jomā. Šādos gadījumos var izmantot mazāk formālus saziņas līdzekļus, piemēram, e-pastu.

(16)Attiecībā uz tiem decentralizētās IT sistēmas komponentiem, par kuriem ir atbildīga Savienība, vienībai, kas pārvalda sistēmas komponentus, vajadzētu būt pietiekamiem resursiem, lai nodrošinātu to pienācīgu darbību.

(17)Lai atvieglotu fizisko un juridisko personu piekļuvi kompetentajām iestādēm, ar šo regulu būtu jāizveido piekļuves punkts Savienības līmenī (Eiropas elektroniskās piekļuves punkts) kā daļa no decentralizētas IT sistēmas, ar kuras starpniecību fiziskām un juridiskām personām būtu jāspēj iesniegt prasības, iesniegt pieprasījumus, nosūtīt un saņemt procesuāli svarīgu informāciju un sazināties ar kompetentajām iestādēm lietās, uz kurām attiecas šī regula. Eiropas elektroniskās piekļuves punkts būtu jāmitina Eiropas e-tiesiskuma portālā, kas ir kā vienots kontaktpunkts attiecībā uz tiesu iestāžu informāciju un pakalpojumiem Savienībā.

(18)Dalībvalstīm būtu jāuzņemas valsts elektronisko portālu (valstu IT portālu) izveide, uzturēšana un attīstīšana, lai nodrošinātu elektronisko saziņu starp fiziskām un juridiskām personām un attiecīgajām tiesvedībā kompetentajām iestādēm saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

(19)Saistībā ar fizisko un juridisko personu saziņu ar kompetentajām iestādēm pārrobežu lietās elektroniskā saziņa būtu jāizmanto kā alternatīva esošajiem saziņas līdzekļiem. Tomēr, lai nodrošinātu, ka tiesu iestāžu pieejamība, izmantojot digitālos saziņas līdzekļus, neveicina turpmāku digitālās plaisas palielināšanos, iespēja izvēlēties saziņas līdzekli starp elektronisko saziņu, kā paredzēts šajā regulā, un citiem saziņas līdzekļiem būtu jāatstāj attiecīgo personu ziņā. Tas ir īpaši svarīgi, lai ņemtu vērā īpašos apstākļus, kādos atrodas neizdevīgā stāvoklī esošas grupas un personas neaizsargātā situācijā, piemēram, bērni vai vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem var trūkt nepieciešamo tehnisko līdzekļu vai digitālo prasmju, lai piekļūtu digitālajiem pakalpojumiem.

(20)Lai uzlabotu elektronisko pārrobežu saziņu un dokumentu pārsūtīšanu, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, Eiropas elektroniskās piekļuves punktu un valstu IT portālus, ja tādi pieejami, šiem dokumentiem nevajadzētu noliegt juridisko spēku un tos nevajadzētu uzskatīt par nepieņemamiem tiesvedībā tikai tāpēc, ka tie ir elektroniskā formātā. Tomēr minētajam principam nebūtu jāskar šādu dokumentu, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem var būt pierādījumi, juridiskais spēks vai pieņemamība. Tam arī nebūtu jāskar valsts tiesību akti attiecībā uz dokumentu pārveidi.

(21)Lai atvieglotu mutvārdu procesu civillietās, komerclietās un krimināllietās ar pārrobežu elementiem, šajā regulā būtu jāparedz iespēja pēc izvēles izmantot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, lai puses varētu piedalīties lietas izskatīšanā šādā formātā. Videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas piemērošanas un izmantošanas procedūra lietu izskatīšanā būtu jāreglamentē tās dalībvalsts tiesību aktiem, kura rīko videokonferenci. Mutvārdu procesu, kas tiek īstenots, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, nevajadzētu atteikt, pamatojoties tikai uz to, ka nepastāv valsts noteikumi, kas reglamentē distances saziņas tehnoloģiju izmantošanu. Šādos gadījumos mutatis mutandis būtu jāpiemēro vispiemērotākie valsts tiesību aktos paredzētie noteikumi, piemēram, noteikumi par pierādījumu iegūšanu.

(22)Šī regula nebūtu jāpiemēro videokonferences iespējai vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai civilprocesos, komerclietās un kriminālprocesos, ja šāda izmantošana jau ir paredzēta I un II pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos.

(23)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 910/2014 39 izveidots kopējais Savienības tiesiskais regulējums tādu elektroniskās identifikācijas līdzekļu un elektronisko uzticamības pakalpojumu (elektronisko parakstu, elektronisko zīmogu, laika zīmogu, elektronisko piegādes pakalpojumu un tīmekļa vietņu autentifikācijas) atzīšanai, kuri tiek atzīti pārrobežu mērogā kā tādi, kam ir tāds pats juridiskais statuss kā to fiziskajiem ekvivalentiem. Tāpēc ar šo regulu būtu jāizmanto e-IDAS uzticamības pakalpojumi digitālās saziņas vajadzībām.

(24)Lai atvieglotu nodevu samaksas veikšanu lietās ar pārrobežu elementiem, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti civillietu un komerclietu jomā, būtu jānodrošina iespēja veikt nodevu elektronisku samaksu tiešsaistes vidē, izmantojot visā Savienībā plaši pieejamas maksāšanas metodes, piemēram, kredītkartes, debetkartes, e-makus un bankas pārskaitījumus.

(25)Lai nodrošinātu šīs regulas mērķu pilnīgu sasniegšanu un lai saskaņotu spēkā esošos Savienības tiesību aktus civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā ar šo regulu, ir jāizdara grozījumi šādos tiesību aktos: Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 40 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 41 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 655/2014 42 , Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 43 . Šo grozījumu mērķis ir nodrošināt, ka saziņa notiek saskaņā ar šajā regulā izklāstītajiem noteikumiem un principiem. Grozījumi direktīvās un pamatlēmumos civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā ir pieņemti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu .../... [Grozījumu direktīva] 44 .

(26)Lai novērtētu šīs regulas faktisko ietekmi un nepieciešamību veikt turpmākus pasākumus, Komisijai saskaņā ar 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu 45 22. un 23. punktu būtu jāizvērtē šī regula, pamatojoties uz informāciju, kas apkopota, izmantojot īpašus uzraudzības pasākumus attiecībā uz katru no šīs regulas I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

(27)References īstenošanas programmatūra, ko Komisija izstrādājusi kā aizmugursistēmu, būtu jāprogrammē tā, lai vāktu uzraudzības nolūkiem nepieciešamos datus, un šādi dati būtu jānosūta Komisijai. Ja dalībvalstis izvēlas Komisijas izstrādātās references īstenošanas programmatūras vietā izmantot valsts IT sistēmu, šādu sistēmu varētu programmēt tā, lai vāktu minētos datus, un šādā gadījumā minētie dati būtu jānosūta Komisijai.

(28)Šādos gadījumos, kad datus nav iespējams vākt automātiski, un lai mazinātu datu vākšanas administratīvo slogu, katrai dalībvalstij būtu jānorīko vismaz viena tiesa vai kompetentā iestāde, lai izveidotu uzraudzības izlases paraugu. Šādi izraudzītajai tiesai vai kompetentajai iestādei būtu jāuztic uzdevums vākt un sniegt Komisijai datus par tās veikto tiesvedību, un šie dati būtu jāizmanto, lai nodrošinātu šīs regulas izvērtēšanai vajadzīgo datu aplēses konkrētās dalībvalsts līmenī. Izraudzītajai tiesai vai kompetentajai iestādei būtu jāaptver regulas darbības joma, ciktāl regula attiecas uz Savienības instrumentiem civillietu, komerclietu un krimināllietu jomā. Jomās, kurās par kompetentajām iestādēm šīs regulas nozīmē uzskata citas iestādes, nevis tiesas vai prokuratūras, piemēram, notariātus, izraudzītajam uzraudzības izlases paraugam būtu jāatspoguļo arī regulas īstenošana šajās iestādēs.

(29)Šīs regulas piemērošanai nebūtu jāskar procesuālās tiesības, kas nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartā 46 un Savienības tiesību aktos, piemēram, procesuālo tiesību direktīvās 47 , un jo īpaši tiesības uz tulku, tiesības uz advokāta palīdzību, tiesības piekļūt lietas materiāliem, tiesības uz juridisko palīdzību un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā.

(30)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 48 attiecas uz personas datu apstrādi, ko veic decentralizētā IT sistēmā. Lai precizētu atbildību par tādu personas datu apstrādi, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot decentralizētu IT sistēmu, šajā regulā būtu jānorāda personas datu pārzinis. Šajā nolūkā būtu jāuzskata, ka katra sūtītāja vai saņēmēja vienība ir atsevišķi noteikusi personas datu apstrādes nolūku un līdzekļus.

(31)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz decentralizētās IT sistēmas izveidi, īstenošanas pilnvaras būtu jāpiešķir Komisijai. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 49 .

(32)Ņemot vērā to, ka tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības saskaņotu digitalizāciju nevar pietiekami labi panākt, dalībvalstīm rīkojoties atsevišķi, piemēram, tāpēc, ka nav garantiju attiecībā uz dalībvalstu un Savienības aģentūru un struktūru IT sistēmu sadarbspēju, bet to var labāk sasniegt Savienības līmenī ar saskaņotu Savienības rīcību, Savienība var pieņemt pasākumus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 5. pantā noteikto subsidiaritātes principu. Saskaņā ar minētajā pantā noteikto proporcionalitātes principu šajā regulā paredz vienīgi tos pasākumus, kas ir vajadzīgi minēto mērķu sasniegšanai.

(33)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un Dānijai šī regula nav saistoša un nav jāpiemēro.

(34)Saskaņā ar 1. un 2. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

VAI

Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija [ar ... vēstuli] ir paziņojusi, ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.

(35)Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2018/1725 42. panta 1. punktu notika apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kurš [..] sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets un darbības joma

1.Ar šo regulu izveido tiesisko regulējumu elektroniskajai saziņai starp kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbības procedūrās civillietās, komerclietās un krimināllietās un elektroniskajai saziņai starp fiziskām vai juridiskām personām un kompetentajām iestādēm tiesu iestāžu sadarbības procedūrās civillietās, komerclietās un krimināllietās.

Turklāt ar to paredz noteikumus par:

(a)videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu mērķiem, kas nav pierādījumu iegūšana atbilstīgi Regulai (ES) 2020/1783;

(b)elektronisko uzticamības pakalpojumu izmantošanu;

(c)elektronisko dokumentu juridisko spēku;

(d)nodevu elektronisku samaksu.

2.Šo regulu piemēro:

(a)elektroniskajai saziņai starp kompetentajām iestādēm saistībā ar I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem;

(b)elektroniskajai saziņai starp fiziskām vai juridiskām personām un kompetentajām iestādēm un nodevu elektroniskai samaksai pārrobežu civillietās un komerclietās saistībā ar I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem; un

(c)videokonferences iespējas izmantošanai tiesvedībā, uz kuru attiecas I un II pielikumā uzskaitītie tiesību akti, vai citās civillietās un komerclietās, ja viena no pusēm atrodas citā dalībvalstī.

2. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“kompetentās iestādes” ir tiesas, prokurori, Savienības aģentūras un struktūras un citas iestādes, kas piedalās tiesu iestāžu sadarbības procedūrās saskaņā ar I un II pielikumā uzskaitīto tiesību aktu noteikumiem;

(2)“elektroniskā saziņa” ir digitāla informācijas apmaiņa internetā vai citā elektronisko sakaru tīklā;

(3)“elektronisks dokuments” ir dokuments, ko nosūta elektroniskās saziņas ietvaros, arī skenēti papīra dokumenti;

(4)“decentralizēta IT sistēma” ir IT sistēmu un sadarbspējīgu piekļuves punktu tīkls, kas darbojas katras dalībvalsts, Savienības aģentūras vai struktūras individuālā atbildībā un pārvaldībā un kas ļauj veikt drošu un uzticamu informācijas pārrobežu apmaiņu;

(5)“Eiropas elektroniskās piekļuves punkts” ir sadarbspējīgs piekļuves punkts decentralizētā IT sistēmā, kas ir pieejams fiziskām un juridiskām personām visā Savienībā;

(6) “nodevas” ir maksājumi, ko kompetentās iestādes iekasē saistībā ar procedūrām, kuras veic saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

II NODAĻA
SAZIŅA STARP KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM

3. pants
Saziņas līdzekļi starp kompetentajām iestādēm

1.Kompetento iestāžu rakstveida saziņu lietās, uz kurām attiecas I un II pielikumā uzskaitītie tiesību akti, tai skaitā minētajos aktos noteikto veidlapu apmaiņu, veic, izmantojot drošu un uzticamu decentralizētu IT sistēmu.

2.Ja elektroniskā saziņa saskaņā ar 1. punktu nav iespējama decentralizētās IT sistēmas darbības traucējumu, pārsūtāmā materiāla rakstura vai ārkārtas apstākļu dēļ, pārsūtīšanu veic, izmantojot visātrākos un piemērotākos alternatīvos līdzekļus, ņemot vērā vajadzību garantēt drošu un uzticamu informācijas apmaiņu.

3.Ja, ņemot vērā konkrētos attiecīgās saziņas apstākļus, decentralizētās IT sistēmas izmantošana nav piemērota, var izmantot jebkuru citu saziņas līdzekli.

4.Šā panta 3. punkts neattiecas uz veidlapu apmaiņu, kas paredzēta I un II pielikumā uzskaitītajos tiesību aktos.

III NODAĻA
SAZIŅA STARP FIZISKĀM VAI JURIDISKĀM PERSONĀM UN KOMPETENTAJĀM IESTĀDĒM CIVILLIETĀS UN KOMERCLIETĀS

4. pants
Eiropas elektroniskās piekļuves punkta izveide

1.Ar šo Eiropas e-tiesiskuma portālā izveido Eiropas elektroniskās piekļuves punktu, ko izmanto elektroniskai saziņai starp fiziskām vai juridiskām personām un kompetentajām iestādēm lietās, uz kurām attiecas I pielikumā uzskaitītie tiesību akti.

2.Komisija ir atbildīga par Eiropas elektroniskās piekļuves punkta tehnisko pārvaldību, izstrādi, uzturēšanu, drošību un atbalstu.

3.Eiropas elektroniskās piekļuves punkts ļauj fiziskām un juridiskām personām iesniegt prasības, iesniegt pieprasījumus, nosūtīt un saņemt procesuāli svarīgu informāciju un sazināties ar kompetentajām iestādēm.

5. pantsSaziņas līdzekļi starp fiziskām vai juridiskām personām un kompetentajām iestādēm

1.Rakstveida saziņu starp fiziskām vai juridiskām personām un kompetentajām iestādēm, uz kurām attiecas I pielikumā uzskaitītie tiesību akti, var veikt, izmantojot šādus elektroniskos līdzekļus:

(a)Eiropas elektroniskās piekļuves punkts vai

(b)valstu IT portāli, ja tādi pieejami.

2.Kompetentās iestādes sazinās ar fiziskām un juridiskām personām, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu, ja attiecīgā fiziskā vai juridiskā persona ir devusi skaidru iepriekšēju piekrišanu attiecībā uz šā saziņas līdzekļa izmantošanu.

3.Šā panta 1. punktā minēto saziņu uzskata par līdzvērtīgu rakstveida saziņai saskaņā ar piemērojamiem procesuālajiem noteikumiem.

6. pants
Pienākums pieņemt elektronisko saziņu

Kompetentās iestādes pieņem 5. panta 1. punktā minēto elektronisko saziņu, kas nosūtīta, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu vai valstu IT portālus, ja tādi ir pieejami.

IV NODAĻAUZKLAUSĪŠANA, IZMANTOJOT VIDEOKONFERENCES IESPĒJU VAI CITU DISTANCES SAZIŅAS TEHNOLOĢIJU

7. pants
Uzklausīšana civillietās un komerclietās, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju

1.Neskarot konkrētus noteikumus, kas reglamentē videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu tiesvedībā saskaņā ar I pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, un pēc procesā iesaistītās puses lūguma tiesvedībā, uz kuru attiecas šo tiesību aktu darbības joma, vai citās civillietās un komerclietās, kurās viena no pusēm atrodas citā dalībvalstī, vai pēc tās likumīgā vai pilnvarotā pārstāvja pieprasījuma kompetentās iestādes atļauj tām piedalīties tiesas sēdē, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ja:

(a)šāda tehnoloģija ir pieejama un

(b)otrai tiesvedības pusei vai pusēm ir dota iespēja paust viedokli par videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu.

2.Kompetentā iestāde var noraidīt lūgumu lietu izskatīt mutvārdu procesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ja lietas īpašie apstākļi nav saderīgi ar šādas tehnoloģijas izmantošanu.

3.Kompetentās iestādes pēc savas iniciatīvas var atļaut pusēm piedalīties tiesas sēdēs, izmantojot videokonferences, ar nosacījumu, ka visām procesā iesaistītajām pusēm tiek dota iespēja paust viedokli par videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu.

4.Ievērojot šīs regulas noteikumus, videokonferences pieprasīšanas un veikšanas procedūru reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kura rīko videokonferenci.

5.Šā panta 1. punktā minētos pieprasījumus var iesniegt, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu un valstu IT portālus, ja tādi ir pieejami.

8. pants
Uzklausīšana kriminālprocesā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju

1.Ja dalībvalsts kompetentā iestāde pieprasa aizdomās turētās, apsūdzētās vai notiesātās personas uzklausīšanu tiesvedībā saskaņā ar II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem, kompetentā iestāde atļauj šīs personas dalību lietas izskatīšanā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, ja:

(a)šāda tehnoloģija ir pieejama;

(b)lietas īpašie apstākļi attaisno šādas tehnoloģijas izmantošanu;

(c)aizdomās turētā, apsūdzētā vai notiesātā persona ir izteikusi piekrišanu izmantot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju. Pirms piekrišanas izteikšanas videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanai aizdomās turētajai vai apsūdzētajai personai ir iespēja konsultēties ar advokātu saskaņā ar Direktīvu 2013/48/ES.

2.Šā panta 1. punkts neskar II pielikumā uzskaitīto tiesību aktu noteikumus, kas reglamentē videokonferences iespējas vai citas distances saziņas tehnoloģijas izmantošanu.

3.Ievērojot šīs regulas noteikumus, videokonferences veikšanas procedūru reglamentē tās dalībvalsts tiesību akti, kura rīko videokonferenci.

4.Tiek nodrošināta aizdomās turēto, apsūdzēto vai notiesāto personu un viņu advokāta saziņas konfidencialitāte pirms tiesas sēdes un tās laikā, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju.

5.Pirms bērna nopratināšanas, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, nekavējoties informē personas, kam ir vecāku atbildība, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/800 50 3. panta 2. punktā, vai citu atbilstīgu pieaugušo, kā noteikts minētās direktīvas 5. panta 2. punktā. Pieņemot lēmumu par to, vai bērnu nopratināt, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju, kompetentā iestāde ņem vērā bērna intereses.

6.Ja saskaņā ar dalībvalsts tiesību aktiem valsts mēroga lietās ir paredzēta tiesas sēžu ierakstīšana, tie paši noteikumi attiecas arī uz tiesas sēžu ierakstīšanu, izmantojot videokonferences iespēju vai citu distances saziņas tehnoloģiju pārrobežu lietās. Dalībvalstis veic atbilstīgus pasākumus, lai nodrošinātu, ka šādi ieraksti tiek aizsargāti un netiek publiski izplatīti.

7.Šā panta pārkāpuma gadījumā aizdomās turētajai, apsūdzētajai un notiesātajai personai ir tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

V NODAĻA
UZTICAMĪBAS PAKALPOJUMI, ELEKTRONISKO DOKUMENTU JURIDISKAIS SPĒKS UN NODEVU ELEKTRONISKA SAMAKSA

9. pants
Elektroniskie paraksti un elektroniskie zīmogi

1.Uz elektronisko saziņu saskaņā ar šo regulu attiecas Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktais vispārējais tiesiskais regulējums attiecībā uz uzticamības pakalpojumu izmantošanu.

2.Ja dokumentam, ko nosūta kā daļu no elektroniskās saziņas saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, ir nepieciešams vai ir uzlikts zīmogs vai ar roku rakstīts paraksts, to vietā var izmantot Regulā (ES) Nr. 910/2014 noteiktos kvalificētos elektroniskos zīmogus vai kvalificētos elektroniskos parakstus.

3.Ja dokumentam, ko nosūta kā daļu no elektroniskās saziņas saskaņā ar šīs regulas 5. pantu, ir nepieciešams vai ir uzlikts zīmogs vai ar roku rakstīts paraksts, to vietā var izmantot uzlabotos elektroniskos zīmogus, uzlabotos elektroniskos parakstus, kvalificētos elektroniskos zīmogus vai kvalificētos elektroniskos parakstus, kā noteikts Regulā (ES) Nr. 910/2014.

10. pants
Elektronisko dokumentu juridiskais spēks

Dokumentiem, kas nosūtīti kā daļa no elektroniskās saziņas, nevar noliegt juridisko spēku vai uzskatīt tos par nepieņemamiem pārrobežu tiesvedībā saskaņā ar I un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem tikai tāpēc, ka tie ir elektroniskā formātā.

11. pants
Nodevu elektroniska samaksa

1.Dalībvalstis nodrošina iespēju nodevas samaksāt elektroniski, tai skaitā no dalībvalstīm, kas nav valsts, kurā atrodas kompetentā iestāde.

2.Dalībvalstis nodrošina tehniskos līdzekļus, kas ļauj veikt 1. punktā minēto nodevu maksājumus, izmantojot Eiropas elektroniskās piekļuves punktu.

VI NODAĻA
PROCESUĀLIE NOTEIKUMI UN IZVĒRTĒŠANA

12. pants
Īstenošanas akti, ko pieņem Komisija

1.Komisija pieņem īstenošanas aktus, ar kuriem izveido decentralizēto IT sistēmu un kuros nosaka:

(a)tehniskās specifikācijas, kas definē saziņas metodes ar elektronisko līdzekļu starpniecību decentralizētās IT sistēmas vajadzībām;

(b)sakaru protokolu tehniskās specifikācijas;

(c)informācijas drošības mērķus un attiecīgos tehniskos pasākumus, kas nodrošina minimālos informācijas drošības standartus un augstu kiberdrošības līmeni informācijas apstrādei un paziņošanai decentralizētajā IT sistēmā;

(d)minimālos pieejamības mērķus un iespējamās saistītās tehniskās prasības attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz decentralizētā IT sistēma.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 16. pantā minēto pārbaudes procedūru.

3.Īstenošanas aktus, ar ko izveido decentralizēto IT sistēmu I pielikuma 3. un 4. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem un II pielikuma 2., 6. un 10. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem, pieņem līdz [2 gadi pēc stāšanās spēkā].

4.Īstenošanas aktus, ar ko izveido decentralizētu IT sistēmu I pielikuma 1., 8. un 9. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem un II pielikuma 11. punktā uzskaitītajam tiesību aktam, pieņem līdz [3 gadi pēc stāšanās spēkā].

5.Īstenošanas aktus, ar ko izveido decentralizētu IT sistēmu I pielikuma 6., 10. un 11. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem un II pielikuma 3., 4., 5. un 9. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem, pieņem līdz [5 gadi pēc stāšanās spēkā].

6.Īstenošanas aktus, ar ko izveido decentralizēto IT sistēmu I pielikuma 2., 5., 7. un 12. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem un II pielikuma 1., 7. un 8. punktā uzskaitītajiem tiesību aktiem, pieņem līdz [6 gadi pēc stāšanās spēkā].

13. pants
References īstenošanas programmatūra

1.Komisija ir atbildīga par tādas references īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu, ko dalībvalstis var izvēlēties piemērot kā savu aizmugursistēmu valsts IT sistēmas vietā. References īstenošanas programmatūras izveidi, uzturēšanu un attīstīšanu finansē no Savienības vispārējā budžeta.

2.Komisija bez maksas nodrošina, uztur un atbalsta references īstenošanas programmatūru.

14. pants
Decentralizētās IT sistēmas izmaksas, Eiropas elektroniskās piekļuves punkts un valstu IT portāli

1.Katra dalībvalsts sedz tās teritorijā esošo decentralizētās IT sistēmas piekļuves punktu uzstādīšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

2.Katra dalībvalsts sedz izmaksas par savu valsts IT sistēmu izveidi un pielāgošanu, lai tās būtu sadarbspējīgas ar piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

3.Dalībvalstīm nav liegts pieteikties dotācijām, lai atbalstītu 1. un 2. punktā minētās darbības saskaņā ar attiecīgajām Savienības finanšu programmām.

4.Savienības aģentūras un struktūras sedz izmaksas, kas saistītas ar to atbildībā esošo decentralizēto IT sistēmu komponentu uzstādīšanu, darbību un uzturēšanu.

5.Savienības aģentūras un struktūras sedz izmaksas par savu lietu pārvaldības sistēmu izveidi un pielāgošanu, lai tās būtu sadarbspējīgas ar tās piekļuves punktiem, un sedz minēto sistēmu administrēšanas, darbības un uzturēšanas izmaksas.

6.Komisija sedz visas izmaksas, kas saistītas ar Eiropas elektronisko piekļuves punktu.

15. pants
Pārsūtītās informācijas aizsardzība

1.Kompetentā iestāde ir pārzinis Regulas (ES) 2016/679, Regulas (ES) 2018/1725 vai Direktīvas (ES) 2016/680 nozīmē attiecībā uz to personas datu apstrādi, kas nosūtīti vai saņemti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu.

2.Komisija ir pārzinis Regulas (ES) 2018/1725 nozīmē attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic Eiropas elektroniskās piekļuves punkts.

3.Kompetentās iestādes nodrošina, ka informācija, ko pārrobežu tiesvedības kontekstā nosūta citai kompetentajai iestādei un ko uzskata par konfidenciālu dalībvalstī, no kuras informācija tiek nosūtīta, paliek konfidenciāla saskaņā ar tās dalībvalsts tiesību aktiem, uz kuru informācija tiek nosūtīta.

16. pants
Komiteju procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 51 nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

17. pants
Uzraudzība un izvērtēšana

1.Ik pēc pieciem gadiem pēc 25. panta piemērošanas dienas Komisija veic šīs regulas izvērtēšanu un iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu, ko papildina dalībvalstu sniegtā un Komisijas apkopotā informācija.

2.Ja vien saskaņā ar citiem Savienības tiesību aktiem nav piemērojama līdzvērtīga paziņošanas procedūra, sākot no 2025. gada [..], dalībvalstis katru gadu sniedz Komisijai informāciju, kas ir būtiska šīs regulas darbības un piemērošanas izvērtēšanai, saistībā ar:

(a)izmaksām, kas radušās saskaņā ar šīs regulas 14. panta 2. punktu;

(b)pirmās instances tiesvedības ilgumu no dienas, kad pieteikumu saņēmusi kompetentā iestāde, līdz lēmuma pieņemšanas dienai saskaņā ar I pielikuma 3., 4. un 8. punktā un II pielikumā uzskaitītajiem tiesību aktiem.

3.Katra dalībvalsts izraugās vienu vai vairākas kompetentās iestādes, kas katru gadu sniedz Komisijai šādus datus:

(a)to lietu skaitu, ko šī iestāde izskatījusi, ja saziņa notikusi, izmantojot citus līdzekļus, nevis decentralizēto IT sistēmu, saskaņā ar 3. panta 2. punktu;

(b)šīs iestādes izskatīto lieto skaitu, kurās mutvārdu procesā ir izmantota videokonferences iespēja vai cita distances saziņas tehnoloģija saskaņā ar 7. un 8. pantu.

4.References īstenošanas programmatūra un, ja tā ir attiecīgi aprīkota, valsts aizmugursistēma programmatiski vāc 3. punkta a) apakšpunktā minētos datus un tos katru gadu pārsūta Komisijai.

18. pants
Informācija, kas paziņojama Komisijai

5.Dalībvalstis līdz [seši mēneši pēc stāšanās spēkā] paziņo Komisijai šādu informāciju, lai to darītu pieejamu Eiropas e-tiesiskuma portālā:

(a)attiecīgā gadījumā — informāciju par valstu IT portāliem;

(b)valsts tiesību aktu un procesu aprakstu saistībā ar videokonferences iespēju;

(c)informāciju par nodevām, kas maksājamas pārrobežu lietās;

(d)sīkāku informāciju par pieejamām elektroniskām maksāšanas metodēm, kas pieejamas pārrobežu lietās maksājamām nodevām.

Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai par jebkādām izmaiņām attiecībā uz šo informāciju.

6.Dalībvalstis var paziņot Komisijai, ja tās spēj darboties ar decentralizēto IT sistēmu agrāk, nekā to pieprasa šī regula. Komisija šādu informāciju dara pieejamu elektroniski, konkrēti, ar Eiropas e-tiesiskuma portāla starpniecību.

VII NODAĻA
GROZĪJUMI TIESĪBU AKTOS PAR TIESU IESTĀŽU SADARBĪBU CIVILLIETĀS UN KOMERCLIETĀS

19. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1896/2006 52

Regulu (EK) Nr. 1896/2006 groza šādi:

1) regulas 7. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Pieteikumu iesniedz papīra formātā, izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 53* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus vai jebkādus citus saziņas veidus, tostarp elektroniskos, ko ir akceptējusi izcelsmes dalībvalsts un kas ir pieejami izcelsmes tiesai.”;

2) regulas 7. panta 6. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“6. Pieteikumu paraksta prasītājs vai, vajadzības gadījumā, tā pārstāvis. Ja pieteikums iesniegts elektroniskā formātā atbilstīgi 5. punktam, to paraksta saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 54* 9. panta 3. punktu. Elektronisko parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, un tam nevar piemērot papildu prasības.”;

3) regulas 16. pantu groza šādi:

a) panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Paziņojumu par iebildumu iesniedz papīra formātā, izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 55* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus vai jebkādus citus saziņas veidus, tostarp elektroniskos, kas pieņemami izcelsmes dalībvalstij un pieejami izcelsmes tiesai.”;

b) panta 5. punkta pirmo daļu aizstāj ar šādu:

“5. Paziņojumu par iebildumu paraksta atbildētājs vai, vajadzības gadījumā, viņa pārstāvis. Ja pieteikumu iesniedz elektroniskā formātā saskaņā ar šā panta 5. punktu, to paraksta saskaņā ar Regulas (ES) .../... [šī regula] 56* 9. panta 3. punktu. Elektronisko parakstu atzīst izcelsmes dalībvalstī, un tam nevar piemērot papildu prasības.”.

20. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 861/2007 57

Regulu (EK) Nr. 861/2007 groza šādi:

1) regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Prasītājs uzsāk Eiropas procedūru maza apmēra prasībām, aizpildot prasības pieteikuma standarta A veidlapu, kas ietverta šīs regulas I pielikumā, un iesniedzot to tiesā, kurai ir jurisdikcija, tieši, nosūtot pa pastu, izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 58* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus vai jebkādus citus saziņas līdzekļus — piemēram, faksu vai e-pastu —, kas ir pieņemami dalībvalstij, kurā uzsāk procedūru. Prasības pieteikuma veidlapā apraksta pierādījumus, uz kuriem ir pamatota prasība, un vajadzības gadījumā tai pievieno visus attiecīgos apliecinājuma dokumentus.”;

2) regulas 15.a panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Dalībvalstis nodrošina, ka puses var veikt elektroniskus tiesas nodevu maksājumus, izmantojot distances norēķinu metodes, kas pusēm ļauj veikt maksājumu arī no dalībvalsts, kas nav tā dalībvalsts, kurā atrodas tiesa, saskaņā ar Regulas (ES) .../... [šī regula] 59* 11. pantu.”.

21. pants
Grozījumi Regulā (ES) Nr. 655/2014 60

Regulu (ES) Nr. 655/2014 groza šādi:

1) regulas 8. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Pieteikumu un apliecinošos dokumentus var iesniegt, izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, tostarp elektroniskos, kas atļauti saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem, kurā pieteikums ir iesniegts, vai izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 61* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus.”;

2) regulas 17. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Par lēmumu attiecībā uz pieteikumu informē kreditoru saskaņā ar procedūru, kas paredzēta izcelsmes dalībvalsts tiesību aktos par līdzvērtīgu valsts rīkojumu izdošanu, vai izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 62* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus.”;

3) regulas 29. pantu aizstāj ar šādu:

“29. pants
Dokumentu pārsūtīšana

1. Ja šajā regulā saskaņā ar šo pantu ir paredzēta dokumentu pārsūtīšana, to veic saskaņā ar Regulu (ES) .../... [šī regula] 63* attiecībā uz saziņu starp iestādēm vai izmantojot jebkurus piemērotus līdzekļus, ja saziņu veic kreditori, ar noteikumu, ka saņemtā dokumenta saturs ir patiess un atbilst nosūtītā dokumenta saturam un visa tajā esošā informācija ir viegli salasāma.

2. Tiesa vai iestāde, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu saņēma dokumentus, līdz tās darbdienas beigām, kas seko pēc saņemšanas dienas, nosūta:

a) iestādei, kas pārsūtījusi dokumentus, saņemšanas apstiprinājumu saskaņā ar Regulas (ES) .../... [šī regula] 64* 3. pantu; vai

b) kreditoram vai bankai, kas pārsūtījusi dokumentus, saņemšanas apstiprinājumu, izmantojot iespējami ātrāko pārsūtīšanas veidu.

Tiesa vai iestāde, kas saskaņā ar šā panta 1. punktu saņēma dokumentus, izmanto standarta veidlapu, kas izveidota ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.”;

4) regulas 36. pantu groza šādi:

a) panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Pieteikumu par tiesiskās aizsardzības līdzekli saskaņā ar 33. pantu, 34. pantu vai 35. pantu iesniedz, izmantojot tiesiskā aizsardzības līdzekļa veidlapu, kas izveidota ar īstenošanas aktiem, kuri pieņemti saskaņā ar 52. panta 2. punktā minēto konsultēšanās procedūru.

Pieteikumu var iesniegt jebkurā laikā:

a) izmantojot jebkādus saziņas līdzekļus, tostarp elektroniskos, kas atļauti saskaņā ar tās dalībvalsts procesuālajiem noteikumiem, kurā pieteikums tiek iesniegts;

b) izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 65* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus.”;

b) panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Izņemot gadījumus, kad pieteikumu ir iesniedzis parādnieks saskaņā ar 34. panta 1. punkta a) apakšpunktu vai saskaņā ar 35. panta 3. punktu, lēmumu par pieteikumu izdod pēc tam, kad abām pusēm ir bijusi dota iespēja sniegt skaidrojumu par savu lietu, tostarp, izmantojot tādus piemērotus saziņas tehnoloģiju līdzekļus, kas ir pieejami un akceptēti saskaņā ar katras iesaistītās dalībvalsts tiesību aktiem vai Regulu (ES) …/… [šī regula] 66*.”.

22. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2015/848 67

Regulu (ES) 2015/848 groza šādi:

1) regulas 42. panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu: “Šā panta 1. punktā minēto sadarbību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula]* 3. pantu,”;

2) regulas 53. pantu aizstāj ar šādu:

“53. pants
Tiesības iesniegt prasījumus

Visi ārvalstu kreditori var iesniegt prasījumus maksātnespējas procedūrā jebkādā saziņas veidā, kas ir pieļaujams saskaņā ar procedūras sākšanas valsts tiesībām, vai izmantojot Regulas (ES) .../... [šī regula] 68* 5. pantā paredzētos elektroniskos saziņas līdzekļus.

Tam vien, lai iesniegtu prasījumus, advokāta vai cita tiesību speciālista pārstāvība nav obligāta.”;

3) regulas 57. panta 3. punkta pirmo teikumu aizstāj ar šādu:

“Šā panta 1. punktā minēto sadarbību īsteno saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula]* 3. pantu.”.

VIII NODAĻA

GROZĪJUMI TIESĪBU AKTOS PAR TIESU IESTĀŽU SADARBĪBU KRIMINĀLLIETĀS

23. pants
Grozījumi Regulā (ES) 2018/1805 69

Regulu (ES) 2018/1805 groza šādi:

1) regulas 4. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Iesaldēšanas rīkojumu nosūta, izmantojot iesaldēšanas apliecību. Izdevējiestāde šīs regulas 6. pantā paredzēto iesaldēšanas apliecību nosūta tieši izpildiestādei vai attiecīgā gadījumā šīs regulas 24. panta 2. punktā minētajai centrālajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 70* 3. pantu.”;

2) regulas 7. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izpildiestāde ziņo izdevējiestādei par iesaldēšanas rīkojuma izpildi, tostarp sniedzot iesaldētā īpašuma aprakstu un, ja šāda informācija ir pieejama, sniedzot tās vērtības aplēsi. Šādu ziņošanu veic bez liekas kavēšanās saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 71* 3. pantu, tiklīdz izpildiestāde ir informēta, ka iesaldēšanas rīkojums ir izpildīts.”;

3) regulas 8. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Jebkuru lēmumu neatzīt vai neizpildīt iesaldēšanas rīkojumu pieņem bez kavēšanās un par to nekavējoties paziņo izdevējiestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 72* 3. pantu.”;

4) regulas 9. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Izpildiestāde lēmumu par iesaldēšanas rīkojuma atzīšanu un izpildi paziņo izdevējiestādei bez kavēšanās un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 73* 3. pantu.”;

5) regulas 10. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Izpildiestāde nekavējoties un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 74* 3. pantu ziņo izdevējiestādei par iesaldēšanas rīkojuma izpildes atlikšanu, norādot atlikšanas iemeslus, un, ja iespējams, paredzamo atlikšanas ilgumu.

3. Tiklīdz atlikšanas iemesli vairs nepastāv, izpildiestāde nekavējoties veic nepieciešamos pasākumus iesaldēšanas rīkojuma izpildei un paziņo par to izdevējiestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 75* 3. pantu.”;

6) regulas 12. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izpildiestāde, ņemot vērā lietas apstākļus, var iesniegt pamatotu pieprasījumu izdevējiestādei ierobežot laikposmu, kurā īpašums tiek iesaldēts. Šādu pieprasījumu, tostarp jebkādu attiecīgu pamatojošu informāciju, nosūta saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 76* 3. pantu. Izskatot šādu pieprasījumu, izdevējiestāde ņem vērā visas intereses, tostarp izpildiestādes intereses. Izdevējiestāde atbild uz minēto pieprasījumu iespējami drīz. Ja izdevējiestāde nepiekrīt ierobežojumam, tā informē izpildiestādi par nepiekrišanas iemesliem. Šādā gadījumā īpašums paliek iesaldēts saskaņā ar šā panta 1. punktu. Ja izdevējiestāde sešu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas uz to neatbild, izpildiestādei vairs nav pienākuma izpildīt iesaldēšanas rīkojumu.”;

7) regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:

“1. Konfiskācijas rīkojumu nosūta, izmantojot konfiskācijas apliecību. Izdevējiestāde šīs regulas 17. pantā paredzēto konfiskācijas apliecību nosūta tieši izpildiestādei vai attiecīgā gadījumā šīs regulas 24. panta 2. punktā minētajai centrālajai iestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 77* 3. pantu.”;

8) regulas 16. panta 3. punkta ievadfrāzi aizstāj ar šādu:

“Izdevējiestāde nekavējoties informē izpildiestādi saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 78* 3. pantu, ja: [..]”;

9) regulas 18. panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

“6. Tiklīdz konfiskācijas rīkojuma izpilde ir pabeigta, izpildiestāde saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 79* 3. pantu informē izdevējiestādi par izpildes rezultātiem.”;

10) regulas 19. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Jebkuru lēmumu neatzīt vai neizpildīt konfiskācijas rīkojumu pieņem bez kavēšanās un par to nekavējoties paziņo izdevējiestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 80* 3. pantu.”;

11) regulas 20. panta 2. punktu aizstāj ar šādu:

“2. Izpildiestāde lēmumu par konfiskācijas rīkojuma atzīšanu un izpildi paziņo izdevējiestādei bez kavēšanās un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 81* 3. pantu.”;

12) regulas 21. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Izpildiestāde bez kavēšanās un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 82* 3. pantu ziņo izdevējiestādei par konfiskācijas rīkojuma izpildes atlikšanu, norādot atlikšanas iemeslus, un, ja iespējams, paredzamo atlikšanas ilgumu.”;

13) regulas 21. panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Tiklīdz atlikšanas iemesli vairs nepastāv, izpildiestāde bez kavēšanās veic nepieciešamos pasākumus konfiskācijas rīkojuma izpildei un paziņo par to izdevējiestādei saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 83* 3. pantu.”;

14) regulas 27. panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Izdevējiestāde saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 84* 3. pantu nekavējoties informē izpildiestādi par iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma atsaukšanu, kā arī par jebkādu lēmumu vai pasākumu, kurš ir iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma atsaukšanas pamatā.

3. Izpildiestāde izbeidz iesaldēšanas rīkojuma vai konfiskācijas rīkojuma izpildi — ciktāl izpilde vēl nav pabeigta —, tiklīdz izdevējiestāde to ir informējusi saskaņā ar šā panta 2. punktu. Izpildiestāde bez liekas kavēšanās un saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 85* 3. pantu nosūta izdošanas valstij apstiprinājumu par izbeigšanu.”;

15) regulas 31. panta 2. punkta trešo daļu aizstāj ar šādu daļu:

“Apspriešanos vai vismaz tās rezultātu reģistrē saskaņā ar Regulas (ES) …/… [šī regula] 86* 3. pantu.”.

IX NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

24. pants
Pārejas noteikumi

1.Dalībvalstis sāk izmantot 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minēto decentralizēto IT sistēmu no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pirmais mēnesis pēc divu gadu laikposma pēc 12. panta 3. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.

Tās izmanto minēto decentralizēto IT sistēmu procedūrām, kas uzsāktas no šā punkta pirmajā daļā minētās dienas.

2.Dalībvalstis sāk izmantot 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minēto decentralizēto IT sistēmu no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pirmais mēnesis pēc divu gadu laikposma pēc 12. panta 4. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.

Tās izmanto minēto decentralizēto IT sistēmu procedūrām, kas uzsāktas no šā punkta pirmajā daļā minētās dienas.

3.Dalībvalstis sāk izmantot 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minēto decentralizēto IT sistēmu no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pirmais mēnesis pēc divu gadu laikposma pēc 12. panta 5. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.

Tās izmanto minēto decentralizēto IT sistēmu procedūrām, kas uzsāktas no šā punkta pirmajā daļā minētās dienas.

4.Dalībvalstis sāk izmantot 3. panta 1. punktā un 5. panta 1. un 2. punktā minēto decentralizēto IT sistēmu no tā mēneša pirmās dienas, kas ir pirmais mēnesis pēc divu gadu laikposma pēc 12. panta 6. punktā minētā īstenošanas akta pieņemšanas.

Tās izmanto minēto decentralizēto IT sistēmu procedūrām, kas uzsāktas no šā punkta pirmajā daļā minētās dienas.

25. pants
Stāšanās spēkā un piemērošana

Šī regula stājas spēkā [..] dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no [tā mēneša pirmās dienas, kas ir pirmais mēnesis pēc divu gadu laikposma pēc akta stāšanās spēkā].

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, to vidū sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šajā punktā “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to vidū pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

2.1.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.1.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.1.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.1.3.Kontroles izmaksu lietderības (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.2.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

3.2.5.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.6.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai, ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību jomā un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1. izdevumu kategorija: “Vienotais tirgus, inovācija un digitalizācija”: politikas kopa “Eiropas stratēģiskās investīcijas”

1.3. Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

☒ jaunu darbību

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 87

◻ esošas darbības pagarināšanu

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību

1.4.Mērķis(-i)

1.4.1.Vispārīgais(-ie) mērķis(-i)

Šīs iniciatīvas vispārīgie mērķi ir:

- uzlabot ES tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības efektivitāti civillietās, komerclietās un krimināllietās un

- veicināt tiesu iestāžu pieejamību, novēršot esošos šķēršļus un neefektivitātes aspektus.

Šie vispārīgie mērķi tieši sasaucas ar centieniem veicināt tieslietu jomas digitālo pārveidi, kas minēta Regulā (ES) 2021/694 88 (“programma”), jo īpaši tās 47. un 52. apsvērumā un tās pielikuma 5. konkrētajā mērķī.

1.4.2.Konkrētie mērķi

Konkrētais mērķis Nr. 1

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot ES tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības efektivitāti civillietās, komerclietās un krimināllietās, uzdodot kompetentajām iestādēm savā starpā izmantot digitālo saziņas kanālu.

Konkrētais mērķis Nr. 2

ES pārrobežu saziņas kontekstā iniciatīvas mērķis ir novērst pašreizējos šķēršļus un veicināt tiesu iestāžu pieejamību. Tas tiks panākts, uzliekot dalībvalstīm par pienākumu pieņemt un atzīt iedzīvotāju un uzņēmumu elektroniski iesniegtus dokumentus, ieviešot iespējas veikt nodevu elektronisku samaksu un ļaujot pusēm piedalīties tiesvedībā, izmantojot distances saziņas tehnoloģiju (videokonferences iespēju).

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

Šīs iniciatīvas paredzamie rezultāti un ietekme uz mērķgrupām ir šādi:

- uzlabota to valstu kompetento iestāžu efektivitāte un noturība, kuras piedalās tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības procedūrās;

- laika un izmaksu ietaupījums iedzīvotājiem, uzņēmumiem, juristiem, tiesām un citām kompetentajām iestādēm;

- samazināts administratīvais slogs tiesām un citām kompetentajām iestādēm, izskatot pārrobežu lietas;

- potenciāls jūtami palielināt esošo ES pārrobežu instrumentu izmantošanu, jo īpaši civillietās, pateicoties atvieglotiem saziņas līdzekļiem iedzīvotājiem, juridiskajiem pārstāvjiem un uzņēmumiem ar valstu kompetentajām iestādēm un otrādi;

- pozitīva sociālā ietekme no tiesu iestāžu pieejamības viedokļa, jo ir iespējams iesniegt prasības, pieteikumus un citus dokumentus elektroniski, kā arī veikt tiesas sēdes attālināti;

- pozitīva ekonomiskā ietekme no efektivitātes viedokļa, ko rada administratīvā sloga, pasta un loģistikas izmaksu samazinājums;

- pozitīva ietekme uz vidi, ko galvenokārt rada papīra un drukāšanas palīgmateriālu samazināta izmantošana, mazāka nepieciešamība ceļot un mazāka paļaušanās uz tradicionālajiem loģistikas risinājumiem dokumentu transportēšanai.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

Rādītājs Nr. 1 (konkrētais mērķis Nr. 1)

Informācijas elektroniskās apmaiņas gadījumu skaits, ko veic, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, kura izveidota ar šo regulu. Šo rādītāju:

- izveidos, aptverot vienu vai vairākas ES tiesību aktos noteiktās tiesu iestāžu sadarbības procedūras (piemēram, Eiropas apcietināšanas orderi);

- mērīs, salīdzinot ar to informācijas apmaiņas gadījumu atsauces skaitu, ko veic, izmantojot tradicionālos (esošos) saziņas līdzekļus. Šis salīdzinājums tiks veikts tikai dalībvalstu ierosinātajā kompetento iestāžu kontrolgrupā;

- uzraudzīs katru gadu, sākot ne agrāk kā vienu gadu pēc digitālās apmaiņas uzsākšanas saistībā ar uzraudzīto(-ajām) procedūru(-ām), un ne mazāk kā piecus gadus.

Rādītājs Nr. 2 (konkrētais mērķis Nr. 2)

Elektronisko prasību, pieteikumu un iesniegumu skaits, kas nosūtīti un saņemti, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, kura izveidota ar šo regulu. Šo rādītāju:

- izveidos, aptverot vienu vai vairākas ES tiesību aktos noteiktās tiesu iestāžu sadarbības procedūras, kurās fiziskām personām un uzņēmumiem ir iespēja iesniegt prasību kompetentai valsts iestādei (piemēram, Eiropas procedūra maza apmēra prasībām);

- mērīs, salīdzinot ar tādu prasību atsauces skaitu, kuras nosūtītas, izmantojot tradicionālos (esošos) saziņas līdzekļus. Šis salīdzinājums tiks veikts tikai dalībvalstu ierosinātajā kompetento iestāžu kontrolgrupā;

- uzraudzīs katru gadu, sākot ne agrāk kā pēc viena gada no brīža, kad stājas spēkā pienākums pieņemt elektroniski iesniegtus dokumentus saistībā ar uzraudzīto(-ajām) procedūru(-ām), un ne mazāk kā piecus gadus.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās prasības, to vidū sīki izstrādāts iniciatīvas izpildes grafiks

Šī iniciatīva tiks īstenota pa posmiem. Līdz ar šīs regulas stāšanos spēkā tiks uzsākts darbs, lai pieņemtu īstenošanas aktu, ar kuru paredzēs tehniskos nosacījumus pirmajai, prioritārajai tiesu iestāžu sadarbības instrumentu digitalizācijas “paketei” regulas darbības jomā, kam sekos tehniskā īstenošana. Vienlaikus paralēli tiks izstrādāts īstenošanas akts attiecībā uz nākamo prioritāro instrumentu paketi. Paredzēts, ka viena “pakete” attieksies uz 6–10 juridisko instrumentu digitalizāciju, lai līdz 2029. gadam pabeigtu visu attiecīgo civiltiesību, komerctiesību un krimināltiesību juridisko instrumentu pilnīgu digitalizāciju.

Īstenošanas provizoriskais grafiks ir šāds:

- 2022. gads: regulas pieņemšana;

- 2023. gads: īstenošanas akta, ar ko nosaka digitalizācijas aspektus saistībā ar 1. paketē iekļautajiem instrumentiem, pieņemšana;

2024.–2025. gads: decentralizētās IT sistēmas tehniskā īstenošana attiecībā uz 1. paketē iekļautajiem instrumentiem;

- 2025. gads: īstenošanas akta, ar ko nosaka digitalizācijas aspektus saistībā ar 2. paketē iekļautajiem instrumentiem, pieņemšana;

2026.–2027. gads: decentralizētās IT sistēmas tehniskā īstenošana attiecībā uz 2. paketē iekļautajiem instrumentiem;

- 2027. gads: īstenošanas akta, ar ko nosaka digitalizācijas aspektus saistībā ar 3. paketē iekļautajiem instrumentiem, pieņemšana;

2027.–2028. gads: decentralizētās IT sistēmas tehniskā īstenošana attiecībā uz 3. paketē iekļautajiem instrumentiem;

- 2028. gads: īstenošanas akta, ar ko nosaka digitalizācijas aspektus saistībā ar 4. paketē iekļautajiem instrumentiem, pieņemšana;

2028.–2029. gads: decentralizētās IT sistēmas tehniskā īstenošana attiecībā uz 4. paketē iekļautajiem instrumentiem.

Neraugoties uz to, pēc 2029. gada būs nepieciešami papildu īstenošanas pasākumi, lai nodrošinātu nepārtrauktu koordināciju, tehnisko pārvaldību, uzturēšanu, atbalstu un uzraudzību.

Visi pasākumi pēc 2027. gada būs atkarīgi no piešķīrumu pieejamības nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), un tie neietekmē turpmāko Komisijas priekšlikumu par DFS pēc 2027. gada.

Eiropas līmeņa rīcības pamatojums (ex ante)

Iniciatīvas mērķis ir uzlabot tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības efektivitāti un noturību, kā arī tiesu iestāžu pieejamību saistībā ar ES tiesu iestāžu sadarbības juridisko instrumentu kopumu, ieviešot visaptverošus digitalizācijas noteikumus. Kaut arī, kā parādīts ietekmes novērtējumā 89 , pastāv daži iepriekš īstenoti un labi izmēģinājuma projekti, brīvprātīga sadarbība nevar sasniegt iniciatīvu mērķus un uzdevumus. To nosaka arī juridiskās neskaidrības (piemēram, attiecībā uz elektronisko dokumentu, parakstu un zīmogu atzīšanu), ko nevar pārvarēt bez saskaņotas likumdošanas darbības, ko var veikt tikai ES līmenī.

Gaidāmā Savienības pievienotā vērtība (ex post)

Šī iniciatīva veicinās efektīvāku un noturīgāku ES tiesu iestāžu pārrobežu sadarbību un atvieglotu tiesu iestāžu pieejamību, kā arī, iespējams, veicinās attiecīgā acquis plašāku izmantošanu. Plašāku informāciju par gaidāmo pozitīvo pievienoto vērtību skatiet iepriekš sniegtajā ietekmes aspektu aprakstā.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

Iniciatīvā ir ņemta vērā pieredze, kas gūta saistībā ar dažādiem izmēģinājuma projektiem, kuri tika brīvprātīgi īstenoti e-CODEX sistēmas 90 izstrādes kontekstā.

Nesenākā pagātnē tā ir balstīta uz pieredzi, kas gūta saistībā ar Dokumentu izsniegšanas regulu 91 un Pierādījumu iegūšanas regulu 92 (pārstrādātā redakcija), kurās pirmo reizi ieviesti aspekti, kas saistīti ar digitālai pārrobežu saziņai paredzētas decentralizētas IT sistēmas obligātu izmantošanu.

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

Šī iniciatīva ir turpinājums Komisijas 2020. gada 2. decembrī pieņemtajam paziņojumam par tieslietu sistēmu digitalizāciju Eiropas Savienībā 93 .

Tā veido sinerģiju ar:

- Priekšlikumu regulai par datorizētu sistēmu saziņai pārrobežu civilprocesos un kriminālprocesos (e-CODEX sistēma) 94 , jo paredzētā elektroniskā apmaiņa un tās pamatā esošā decentralizētā IT sistēma balstīsies uz e-CODEX kā drošas un sadarbspējīgas pārrobežu saziņas tehnisko risinājumu;

- Regulu (ES) Nr. 910/2014 (e-IDAS regula) 95 , jo ar šo iniciatīva ievieš kvalificētu uzticamības pakalpojumu (kvalificētu elektronisko zīmogu un parakstu) izmantošanu saistībā ar elektronisko saziņu, kas notiek, izmantojot decentralizētu IT sistēmu.

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, to vidū pārdales iespējas, novērtējums

Iniciatīvā tiks pilnībā atkārtoti izmantots eDelivery pamatelements un, iespējams, e-identifikācijas un uzticamības pakalpojumu pamatelements, kas tika izstrādāts Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta (EISI) programmas ietvaros. Turklāt iniciatīvas mērķis ir atkārtoti izmantot platformu, kas izstrādāta saistībā ar e-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēmu (e-EDES). Neraugoties uz šo sinerģiju izmantošanu, būs nepieciešams finansējums saziņas digitalizācijai saistībā ar tiesu iestāžu sadarbības procedūrām, ko pašlaik veic, izmantojot tradicionālos līdzekļus (proti, papīru). Īstenošana tiks sākta ar sagatavošanās analīzi un beigsies ar risinājuma ieviešanu un darbības uzsākšanu.

Dalībvalstis finansējumu attiecīgās valsts infrastruktūras izveidei/uzlabošanai varēs iegūt no esošajām Savienības programmām, jo īpaši no kohēzijas politikas fondiem un programmas “Tiesiskums” 96 .

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻ Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻ Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam, uz maksājumu apropriācijām — no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☒ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no 2022. gada līdz 2029. gadam 97 ,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 98

☒ Komisijas īstenota tieša pārvaldība

–☒ ko veic tās struktūrvienības, ieskaitot personālu Savienības delegācijās;

–◻ ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

–◻ trešām valstīm vai to norīkotām struktūrām;

–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

–◻ publisko tiesību subjektiem;

–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

–◻ personām, kurām, ievērojot LES V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

Uzraudzības un ziņošanas noteikumi

Norādīt biežumu un nosacījumus.

Regula pirmo reizi tiks pārskatīta piecus gadus pēc tās pilnīgas piemērošanas un pēc tam reizi piecos gados. Komisija paziņos konstatējumus Eiropas Parlamentam un Padomei.

2.1.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.1.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

Šī regula neietekmē Komisijas izmantoto(-os) pašreizējo(-os) pārvaldības veidu(-us) un kontroles sistēmas.

Ar šo regulu cita starpā izveido digitālu kanālu elektroniskajai saziņai starp valstu kompetentajām iestādēm attiecībā uz visu ES tiesību aktu kopumu tiesu iestāžu pārrobežu sadarbības jomā civillietās, komerclietās un krimināllietās.

Tādēļ ir jāizstrādā tehniskās specifikācijas un standarti, jāveic programmatūras izstrāde un jākoordinē valstu iestāžu darbība. Tā kā pašlaik dalībvalstīs ir zems digitalizācijas līmenis attiecībā uz saziņu pārrobežu lietās, regulā ir paredzēts, ka Komisija izstrādās programmatūras produktu (“references īstenošanas” programmatūru). Turklāt regulā ir paredzēts Eiropas e-tiesiskuma portālā izveidot ES līmeņa piekļuves punktu iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Lai Komisijas dienesti spētu veikt jaunos uzdevumus, tiem vajadzīgs attiecīgs aprīkojums un resursi. Nepieciešamie resursi kopā ir 22 pilnslodzes ekvivalenti laikposmam līdz 2027. gadam (ieskaitot), izņemot ārējo piegādātāju sniegtos pakalpojumus.

Attiecībā uz 2022. gadu:

- 1 pilnslodzes ekvivalents juridiskajam un politikas darbam, tai skaitā koordinācijai ar valstu kompetentajām iestādēm;

- 1 pilnslodzes ekvivalents IT risinājumu ieviešanas pasākumiem (uzņēmējdarbības, projektu un līgumu pārvaldība).

Attiecībā uz 2023.–2027. gada periodu (gadā):

- 2 pilnslodzes ekvivalenti juridiskajam un politikas darbam, tai skaitā koordinācijai ar valstu kompetentajām iestādēm;

- 2 pilnslodzes ekvivalenti IT risinājumu ieviešanas pasākumiem (uzņēmējdarbības, projektu un līgumu pārvaldība).

2.1.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

Galvenie apzinātie riski ir saistīti ar:

a) laika un izmaksu pārsniegšanu neparedzētu IT risinājumu ieviešanas problēmu dēļ saistībā ar decentralizētās IT sistēmas izstrādi, jo īpaši saistībā ar references īstenošanas risinājumu, kas jāizstrādā Komisijai. Šo risku mazina tas, ka galvenie pamatelementi, kurus var izmantot decentralizētās IT sistēmas izstrādei, jau pastāv un ir stabili, proti, e-CODEX sistēma (kas pati par sevi ir balstīta uz eDelivery pamatelementu) un e-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēma.

Šis risks tiks novērsts, ieviešot standarta iekšējās kontroles sistēmas, jo īpaši projektu vadības kontroles mehānismus, kas piemērojami visām Komisijas izstrādātajām sistēmām (t. i., pārvaldības pārraudzība, projektu un riska vadība);

b) īstenošanas un ieviešanas kavējumi no dalībvalstu attiecīgo iestāžu puses. Šis risks tiks mazināts, nodrošinot īstenošanas grafika izpildāmību un panākot vienošanos par tā īstenošanu laikā, kad tiks izstrādāti īstenošanas akti, veicot regulārus turpmākus pasākumus un sniedzot tehnisku atbalstu par īstenošanu atbildīgajām valsts iestādēm.

Šī regula neietekmē pašreizējo Komisijas kontroles pasākumu izmaksu lietderību.

2.2.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

Pašreizējie krāpšanas novēršanas pasākumi, kas piemērojami Komisijai, attieksies arī uz apropriācijām, kas nepieciešamas saskaņā ar šo regulu.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif. 99

no EBTA valstīm 100

no kandidātvalstīm 101

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

02.04.05.01

Nedif.

NĒ

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija

Budžeta pozīcija

Izdevumu veids

Iemaksas

Nr.

Dif./nedif.

no EBTA valstīm

no kandidātvalstīm

no trešām valstīm

Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē

[XX.YY.YY.YY]

JĀ/NĒ

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☒ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija

Nr.

ĢD: JUST

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

• Darbības apropriācijas

Budžeta pozīcija 102 : 02.04.05.01

Saistības

(1a)

0

1,700

4,000

1,500

4,000

4,000

15,200

Maksājumi

(2a)

0

1,700

4,000

1,500

4,000

4,000

15,200

Budžeta pozīcija

Saistības

(1b)

Maksājumi

(2b)

Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem 103

Budžeta pozīcija

(3)

KOPĀ
JUST ĢD apropriācijas 104

Saistības

= 1a + 1b + 3

0

1,700

4,000

1,500

4,000

4,000

15,200

Maksājumi

= 2a + 2b

+3

0

1,700

4,000

1,500

4,000

4,000

15,200

• KOPĀ darbības apropriācijas	Saistības	(4)	0	1,700	4,000	1,500	4,000	4,000	15,200
	Maksājumi	(5)	0	1,700	4,000	1,500	4,000	4,000	15,200
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas	Saistības	= 4 + 6	0	1,700	4,000	1,500	4,000	4,000	15,200
	Maksājumi	= 5 + 6	0	1,700	4,000	1,500	4,000	4,000	15,200

Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:

• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)	Saistības	(4)
	Maksājumi	(5)
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)		(6)
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas 1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas (atsauces summa)	Saistības	= 4 + 6	0	1,700	4,000	1,500	4,000	4,000	15,200
	Maksājumi	= 5 + 6	0	1,700	4,000	1,500	4,000	4,000	15,200
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija	7		“Administratīvie izdevumi”

Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē tiesību akta finanšu pārskata pielikumā (iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

		2022. gads	2023. gads	2024. gads	2025. gads	2026. gads	2027. gads	KOPĀ
ĢD: JUST
• Cilvēkresursi		0,304	0,608	0,608	0,608	0,608	0,608	3,344
• Citi administratīvie izdevumi		0,006	0,254	0,254	0,254	0,254	0,254	1,276
KOPĀ JUST ĢD	Apropriācijas	0,310	0,862	0,862	0,862	0,862	0,862	4,620

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

(Saistību summa = maksājumu summa)

0,310

0,862

0,862

0,862

0,862

0,862

4,620

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022.

gads

2023.

gads

2024.

gads

2025.

gads

2026.

gads

2027.

gads

KOPĀ

KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas

Saistības

0,310

2,562

4,862

2,362

4,862

19,820

Maksājumi

0,310

2,562

4,862

2,362

4,862

19,820

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Norādīt mērķus un iznākumus

⇩

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

Veids 105

Vidējās izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Nē

Izmaksas

Kopējais daudzums

Kopējās izmaksas

KONKRĒTIE MĒRĶI Nr. 1 un Nr. 2 106

— Iznākums

Digitalizēto ES tiesu iestāžu sadarbības procedūru skaits

5,343

10,686

Starpsumma — konkrētie mērķi Nr. 1 un Nr. 2

5,343

10,686

KOPSUMMAS

5,343

10,686

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☒ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

2022. gads

2023. gads

2024. gads

2025. gads

2026. gads

2027. gads

KOPĀ

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA

Cilvēkresursi

0,304

0,608

0,608

0,608

0,608

0,608

3 344

Citi administratīvie izdevumi

0,006

0,254

0,254

0,254

0,254

0,254

1,276

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS starpsumma

0,310

0,862

0,862

0,862

0,862

0,862

4,620

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 107

Cilvēkresursi

Pārējie administratīvie izdevumi

Starpsumma
ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS

KOPĀ

0,310

0,862

0,862

0,862

0,862

0,862

4,620

Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

3.2.4.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻ Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi.

–☒ Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu

2022.

gads

2023.

gads

2024.

gads

2025.

gads

2026.

gads

2027.

gads

20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)

20 01 02 03 (Delegācijas)

01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)

01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)

20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)

XX 01 xx yy zz 108

– galvenajā mītnē

— delegācijās

01 01 01 02 (AC, END, INT — netiešā pētniecība)

01 01 01 12 (AC, END, INT — tiešā pētniecība)

Citas budžeta pozīcijas (norādīt)

KOPĀ

XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

Ierēdņi un pagaidu darbinieki

2 juridiskie/politikas darbinieki (AD) — atbildīgi par īstenošanas aktu izstrādi, sagatavošanu un pieņemšanu, juridisko prasību analīzi, komitejas(-u) darba organizēšanu un vadīšanu, kā arī par sadarbību ar eu-LISA.

1 uzņēmējdarbības vadītājs (AD) — atbildīgs par saziņu ar dalībvalstu iestāžu ieinteresētajām personām, uzņēmējdarbības darba plūsmu, uzņēmējdarbības un produktu prasību noteikšanu un konsultāciju pakalpojumiem uz vietas.

1 IT projektu vadītājs (AD) — atbildīgs par decentralizētās IT sistēmas izstrādi, uzturēšanu un atbalstu, tās references īstenošanas risinājumu, kā arī projektu, kvalitātes un līgumu pārvaldību.

Ārštata darbinieki

3.2.5.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

Priekšlikuma/iniciatīvas vajadzībām:

–☒ pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā.

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.

–◻ jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā.

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

–◻ jāpārskata DFS.

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.

3.2.6.Trešo personu iemaksas

Priekšlikuma/iniciatīvas vajadzībām:

–☒ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–◻ paredz šādu trešo personu sniegtu līdzfinansējumu:

Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

gads 109

N+1

gads

N+2

gads

N+3

gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

Kopā

Norādīt līdzfinansētāju struktūru

KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

–☒ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻ Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

◻ pašu resursus

◻ citus ieņēmumus

atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Budžeta ieņēmumu pozīcija:

Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas

Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme 110

N gads

N+1

gads

N+2

gads

N+3 gads

Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)

…………. pants

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

[..]

Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).

[..]

(1) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391.–407. lpp.).

(2) COM(2021) 700 final.

(3) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (pārstrādāta redakcija) (OV L 405, 2.12.2020., 40.–78. lpp.) un Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (OV L 324, 10.12.2007., 79.–120. lpp.).

(4) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) (OV L 405, 2.12.2020., 1.–39. lpp.).

(5) COM(2020) 710 final.

(6) Šī regulas priekšlikuma kontekstā princips “digitāls pēc noklusējuma” jāsaprot kā veids saziņas efektivitātes un noturības uzlabošanai un izmaksu un administratīvā sloga samazināšanai, padarot digitālo saziņas kanālu par vēlamo saziņas kanālu.

(7) COM(2020) 690 final.

(8) COM(2020) 712 final.

(9) COM(2018) 225 final — 2018/0108 (COD).

(10) Padomes secinājumi par Eiropas digitālās nākotnes veidošanu, 2020/C 202 I/01 (OV C 202I, 16.6.2020., 1.–12. lpp.).

(11) Padomes secinājumi “Tiesu iestāžu pieejamība — digitalizācijas sniegto iespēju izmantošana” 2020/C 342 I/01 (OV C 342I, 14.10.2020., 1–7. lpp.).

(12) Tā tika īstenota, pamatojoties uz Padomes 2016. gada 9. jūnija secinājumiem par kriminālās tiesvedības uzlabošanu kibertelpā.

(13) Padomes secinājumi “Eiropas apcietināšanas orderis un izdošanas procedūras — pašreizējās problēmas un turpmākā virzība”, 2020/C 419/09 (OV C 419, 4.12.2020., 23.–30. lpp.).

(14) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.).

(15) COM(2021) 281 final.

(16) JOIN(2020) 18 final.

(17) COM(2020) 823 final.

(18) COM(2020) 713 final.

(19) Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija (OV C 326, 26.10.2012., 47.–390. lpp.).

(20) SWD(2021) 392.

(21) https://data.europa.eu/doi/10.2838/118529

(22) SWD(2021) 392.

(23) Galvenais IT rīks, kas līdz šim ir izstrādāts ES līmenī kā vienots kontaktpunkts, lai piekļūtu informācijai un pakalpojumiem tiesiskuma jomā.

(24) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39.–98. lpp.).

(25) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1.–88. lpp.).

(26) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89.–131. lpp.).

(27) SWD(2021) 392.

(28) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1.–34. lpp.).

(29) Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa”, COM(2020) 710 final.

(30) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (OV L 405, 2.12.2020., 40. lpp.).

(31) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1393/2007 (2007. gada 13. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”), un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1348/2000 (OV L 324, 10.12.2007., 79. lpp.).

(32) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) (OV L 405, 2.12.2020., 1. lpp.).

(33) Padomes Regula (EK) Nr. 1206/2001 (2001. gada 28. maijs) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās un komerclietās (OV L 174, 27.6.2001., 1. lpp.).

(34) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1725 (2018. gada 23. oktobris) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi Savienības iestādēs, struktūrās, birojos un aģentūrās un par šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 45/2001 un Lēmumu Nr. 1247/2002/EK (OV L 295, 21.11.2018., 39. lpp.).

(35) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).

(36) Padomes Regula (EK) Nr. 4/2009 (2008. gada 18. decembris) par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietās (OV L 7, 10.1.2009., 1.–79. lpp.).

(37) Padomes Regula (ES) 2019/1111 (2019. gada 25. jūnijs) par jurisdikciju, lēmumu atzīšanu un izpildi laulības lietās un lietās par vecāku atbildību un par bērnu starptautisko nolaupīšanu (OV L 178, 2.7.2019., 1. lpp.).

(38) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(39) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.).

(40) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).

(41) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp).

(42) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 655/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (OV L 189, 27.6.2014., 59. lpp.).

(43) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 (2018. gada 14. novembris) par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (OV L 303, 28.11.2018., 1. lpp.).

(44) * EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA, ar ko groza Padomes Direktīvu 2003/8/EK, Padomes Pamatlēmumus 2002/465/TI, 2002/584/TI, 2003/577/TI, 2005/214/TI, 2006/783/TI, 2008/909/TI, 2008/947/TI, 2009/829/TI un 2009/948/TI un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/41/ES attiecībā uz tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju.

(45) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1.–14. lpp.).

(46) Eiropas Savienības Pamattiesību harta (OV C 326, 26.10.2012., 391.–407. lpp.).

(47) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2010/64/ES (2010. gada 20. oktobris) par tiesībām uz mutisko un rakstisko tulkojumu kriminālprocesā (OV 2010 L 280/1) un Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/13/ES (2012. gada 22. maijs) par tiesībām uz informāciju kriminālprocesā (OV 2012 L 142/1); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2013/48/ES (2013. gada 22. oktobris) par tiesībām uz advokāta palīdzību kriminālprocesā un Eiropas apcietināšanas ordera procesā, par tiesībām uz to, ka pēc brīvības atņemšanas informē trešo personu, un par tiesībām, kamēr atņemta brīvība, sazināties ar trešām personām un konsulārajām iestādēm (OV 2013 L 294/1); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/343 (2016. gada 9. marts) par to, lai nostiprinātu konkrētus nevainīguma prezumpcijas aspektus un tiesības piedalīties klātienē lietas izskatīšanā tiesā kriminālprocesā (OV 2016 L 65/1); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (OV 2016 L 132/1); Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/1919 (2016. gada 26. oktobris) par juridisko palīdzību aizdomās turētajiem un apsūdzētajiem kriminālprocesā un pieprasītajām personām Eiropas apcietināšanas ordera procesā (OV L 297, 4.11.2016.).

(48) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(49) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(50) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/800 (2016. gada 11. maijs) par procesuālajām garantijām bērniem, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie kriminālprocesā (OV L 132, 21.5.2016., 1.–20. lpp.).

(51) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13.–18. lpp.).

(52) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1896/2006 (2006. gada 12. decembris), ar ko izveido Eiropas maksājuma rīkojuma procedūru (OV L 399, 30.12.2006., 1. lpp.).

(53) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(54) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(55) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(56) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(57) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 861/2007 (2007. gada 11. jūlijs), ar ko izveido Eiropas procedūru maza apmēra prasībām (OV L 199, 31.7.2007., 1. lpp.).

(58) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(59) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(60) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 655/2014 (2014. gada 15. maijs), ar ko izveido Eiropas kontu apķīlāšanas rīkojuma procedūru, lai atvieglotu pārrobežu parādu piedziņu civillietās un komerclietās (OV L 189, 27.6.2014., 59. lpp.).

(61) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(62) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(63) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(64) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(65) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(66) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/848 (2015. gada 20. maijs) par maksātnespējas procedūrām (OV L 141, 5.6.2015., 19. lpp.).

(67) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(68) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1805 (2018. gada 14. novembris) par iesaldēšanas rīkojumu un konfiskācijas rīkojumu savstarpējo atzīšanu (OV L 303, 28.11.2018., 1. lpp.).

(69) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(70) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(71) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(72) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(73) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(74) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(75) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(76) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(77) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(78) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(79) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(80) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(81) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(82) * Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES), ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (COM(2021) 759).

(83) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(84) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(85) * Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) [..], ar ko paredz noteikumus par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību pārrobežu civillietās, komerclietās un krimināllietās un ar ko groza dažus tiesību aktus tiesu iestāžu sadarbības jomā (OV L …).

(86) Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(87) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240. (OV L 166, 11.5.2021., 1.–34. lpp.).

(88) SWD(2021) 392.

(89) https://www.e-codex.eu/

(90) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1784 (2020. gada 25. novembris) par tiesas un ārpustiesas civillietu vai komerclietu dokumentu izsniegšanu dalībvalstīs (“dokumentu izsniegšana”) (OV L 405, 2.12.2020., 40.–78. lpp.).

(91) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/1783 (2020. gada 25. novembris) par sadarbību starp dalībvalstu tiesām pierādījumu iegūšanā civillietās vai komerclietās (“pierādījumu iegūšana”) (pārstrādāta redakcija) (OV L 405, 2.12.2020., 1.–39. lpp.).

(92) COM(2020) 710 final.

(93) Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par datorizētu sistēmu saziņai pārrobežu civilprocesos un kriminālprocesos (e-CODEX sistēma) un ar ko groza Regulu (ES) 2018/1726 (COM/2020/712 final).

(94) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 910/2014 (2014. gada 23. jūlijs) par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/93/EK (OV L 257, 28.8.2014., 73.–114. lpp.).

(95) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/693 (2021. gada 28. aprīlis), ar ko izveido programmu “Tiesiskums” un atceļ Regulu (ES) Nr. 1382/2013 (OV L 156, 5.5.2021., 21.–38. lpp.).

(96) Visi pasākumi pēc 2027. gada būs atkarīgi no piešķīrumu pieejamības nākamajā daudzgadu finanšu shēmā (DFS), un tie neietekmē turpmāko Komisijas priekšlikumu par DFS pēc 2027. gada.

(97) Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu skatīt BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(98) Dif. — diferencētās apropriācijas, nedif. — nediferencētās apropriācijas.

(99) EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(100) Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(101) Saskaņā ar oficiālo budžeta nomenklatūru.

(102) Tehniskā un/vai administratīvā palīdzība un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(103) Apropriācijas, kas paredzētas JUST ĢD, CNECT ĢD darīs pieejamas pēc attiecīgo darba programmu pieņemšanas.

(104) Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(105) Konkrētie mērķi, kas norādīti 1.4.2. punktā “Konkrētais(-ie) mērķis(-i)...”

(106) Tehniskais un/vai administratīvais atbalsts un ES programmu un/vai darbību īstenošanas atbalsta izdevumi (kādreizējās BA pozīcijas), netiešā pētniecība, tiešā pētniecība.

(107) Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(108) N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, 2021. gadu). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(109) Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.

daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJA
Cilvēkresursi	0,304	0,608	0,608	0,608	0,608	0,608	3 344
Citi administratīvie izdevumi	0,006	0,254	0,254	0,254	0,254	0,254	1,276
daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS starpsumma	0,310	0,862	0,862	0,862	0,862	0,862	4,620

Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS 107
Cilvēkresursi
Pārējie administratīvie izdevumi
Starpsumma ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS