EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 1.12.2021

COM(2021) 757 final

2021/0393(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI

{SWD(2021) 391 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

·nodrošinot, ka Eurojust var efektīvāk identificēt saiknes starp paralēlām pārrobežu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas darbībām saistībā ar teroristu nodarījumiem un proaktīvi sniegt dalībvalstīm atgriezenisko saiti par šīm saiknēm;

·padarot datu apmaiņu starp dalībvalstīm, Eurojust un trešām valstīm efektīvāku un drošāku.

Lai sasniegtu šos mērķus, ar priekšlikumu ir arī iecerēts nodrošināt juridisko noteiktību attiecībā uz to, kāda tieši ir darbības joma pienākumam apmainīties ar informāciju terorisma lietās un kādas ir regulas attiecības ar Padomes Lēmumu 2005/671/TI, un šajā nolūkā ir nepieciešami būtiski grozījumi Eurojust regulā, kā arī Padomes Lēmumā 2005/671/TI.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Priekšlikumā ir ņemts vērā arī Komisijas priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) […/…] 12 , ar ko groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI, lai to saskaņotu ar Direktīvu (ES) 2016/680 13 (Direktīva par datu aizsardzību tiesībaizsardzības jomā). Visā likumdošanas procesā būs nepieciešama cieša koordinācija, lai nodrošinātu grozījumu konsekvenci.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā) 

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

Analītiskajā pavaddokumentā galvenās konstatētās problēmas bija šādas: Eurojust nesaņem visaptverošu informāciju par lietām no kompetentajām valstu iestādēm, Eurojust CMS neatbalsta saikņu automatizētu identificēšanu, un sadarbība ar trešo valstu sadarbības prokuroriem nav efektīva. Kā risinājums tiek ierosināts precizēt un pastiprināt pienākumu apmainīties ar informāciju par terorisma lietām ar Eurojust, modernizēt Eurojust CMS un uzlabot juridisko pamatu sadarbībai ar trešo valstu LP.

Paredzams, ka efektīvāka datu apmaiņa starp valstu iestādēm un Eurojust, ieskaitot droša(-u) sakaru kanāla(-u) izmantošanu, ievērojami uzlabos Eurojust spējas identificēt saiknes starp notiekošajiem un pabeigtajiem tiesvedības procesiem. Tāds pats mērķis ir arī Eurojust datu apstrādes vides modernizācijai. Paredzams, ka šādu saikņu identificēšana palīdzēs tiesu iestādēm dažādos valsts tiesvedības posmos identificēt un sekmīgi saukt pie atbildības personas, kuras tiek turētas aizdomās par teroristu nodarījumiem, vai personas, kas iesaistītas citos smagos noziegumos un ir saistītas ar minētajiem aizdomās turētajiem. Ja Eurojust būtu iespēja izmantot visu savu potenciālu dalībvalstu atbalstīšanā, tas ievērojami pastiprinātu tiesu iestāžu reakciju cīņā pret terorismu un citiem smagu noziegumu veidiem.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Lai nodrošinātu, ka Eurojust var pildīt savu lomu sadarbībā ar trešām valstīm, ar priekšlikuma 1. panta 1. punktu Eurojust regulas 3. panta 5. punkts ir precizēts, nosakot, ka Eurojust var atbalstīt arī lietas starp vienu dalībvalsti un trešo valsti vai vienu dalībvalsti un starptautisku organizāciju. Otrais no minētajiem gadījumiem jo īpaši attiecas uz iespējamu sadarbību ar Interpolu vai Starptautisko Krimināltiesu, piemēram, kad runa ir par pierādījumiem no kaujaslauka.

Ar priekšlikuma 1. panta 2. punktu iekļaujot jaunu 2.a punktu Eurojust regulas 20. pantā, Eurojust regulā tiek ieviests pienākums dalībvalstīm iecelt vienu vai vairākus valsts terorisma korespondentus un nodrošināt tiem pietiekamas pilnvaras; šis pienākums iepriekš balstījās uz Padomes Lēmuma 2005/671/TI 2. panta 2. punktu. 1. panta 3. punktā ir paredzēts grozījums, kas izriet no tā, ka Eurojust regulā ir iekļauts pienākums sniegt informāciju terorisma lietās un jaunā 22.a pantā ir paredzēts vispārīgāks pienākums sniegt datus Eurojust strukturētā veidā.

Ar priekšlikuma 1. panta 4. punktu Eurojust regulā tiek iekļauts jauns 21.a pants. 21.a pantā ir precizēts un nostiprināts pienākums sniegt informāciju par terorisma tiesvedību, kurš iepriekš bija pamatots ar Padomes Lēmuma 2005/671/TI 2. panta 3. punktu kopā ar 2. panta 5. punktu. 21.a pantā ir precīzāk noteikti gadījumi, kad dalībvalstīm jāsniedz informācija par teroristu nodarījumu kriminālizmeklēšanu un tiesvedību. Turklāt tajā ir skaidrāk noteikts kriminālizmeklēšanas un valsts tiesvedības posms un nepieciešamās informācijas veids.

Ar priekšlikuma 1. panta 5. punktu jaunā 22.a pantā ir paredzēta drošu sakaru kanālu izveide un izmantošana starp visām dalībvalstīm un Eurojust sensitīvu datu apmaiņai. 22.a pants arī paredz, ka dalībvalstīm jānodrošina no valsts datubāzēm iegūto strukturēto datu daļēji automatizēta atjaunināšana. Daļēji automatizēts nozīmē, ka pārraides režīms ir daļēji automatizēts un daļēji cilvēka kontrolēts. Regulas 22.b un 22.c pantā ir noteikts satvars Komisijai īstenošanas aktu pieņemšanai.

Priekšlikuma 1. panta 6. punktā ietverto Eurojust regulas 23. panta grozījumu mērķis ir padarīt Eurojust regulas datu apstrādes noteikumus nedaudz elastīgākus. Lai gan galvenie principi paliek spēkā, tagad būs iespējams glabāt informāciju, kas sniegta saskaņā ar 21. pantu par smagiem noziegumiem un saskaņā ar 21.a pantu par pretterorisma tiesvedību, citā struktūrā un ilgāku laiku nekā pašreizējās pagaidu darba datnēs. Ar priekšlikumu tiek svītrota tehniskā informācija par CMS, lai sistēmu varētu modernizēt. Tomēr pagaidu glabāšanas princips tiks ievērots arī attiecībā uz šiem datiem, lai gan saskaņā ar 21.a pantu sniegtās informācijas uzglabāšanas laikposmi ir nedaudz garāki. Pārskatītajā 23. pantā ir skaidrāk noteikti CMS mērķi.

Ar 1. panta 6. punktu tiek grozīts arī Eurojust regulas 24. pants, saglabājot CMS pašreizējo informācijas pārvaldības principu. 24. panta 1. punktā ir uzsvērta valstu pārstāvju kontrole pār datiem CMS un atbildība par tiem. Saskaņā ar 24. panta 2. punktu valstu pārstāvji turpina lemt par tiesībām piekļūt viņu pārvaldītajai informācijai. Ar 24. panta 3. punktu tiek ieviests juridiskais pamats labāk automatizētai savstarpējo saikņu pārraudzībai gadījumā, ja valstu iestādes atļauj datu koplietošanu ar noteiktām pusēm, pirms tiek atklāta saikne.

Visbeidzot, ar 1. panta 6. punktu tiek veikti attiecīgi grozījumi Eurojust regulas 25. pantā, kas izriet no tehniskās informācijas svītrošanas no Eurojust regulas 23. panta.

Ar 1. panta 7. punktu tiek grozīts Eurojust regulas 27. pants, lai ļautu turpināt datu apstrādi terorisma lietās, kuras ir slēgtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Lai efektīvi atklātu saiknes starp izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procesiem, noteiktu laiku var turpināt apstrādāt arī datus par iepriekšējiem izmeklēšanas procesiem, ieskaitot tos, kas noslēgušies ar attaisnojošu spriedumu vai citā veidā.

Ar 1. panta 8. punktu tiek ieviesti jauni, garāki glabāšanas laikposmi datiem, kas sniegti saskaņā ar Eurojust regulas 21.a pantu, lai nodrošinātu, ka dati tiek glabāti pietiekami ilgi, lai varētu rezultatīvāk atklāt savstarpējās saiknes terorisma lietās. Lietās, kurās nav pieņemts notiesājošs spriedums, datiem ir īsāki glabāšanas termiņi, lai ievērotu proporcionalitātes principu.

Lai precizētu sadarbību ar trešo valstu LP, kas norīkoti darbam Eurojust, priekšlikuma 1. panta 9. punktā ir paredzēts jauns Eurojust regulas 54.a pants, kas nodrošina trešo valstu LP piekļuvi CMS. Tomēr noteikums nenosaka juridisko pamatu datu kopīgošanai. Datu pārsūtīšana LP ir uzskatāma par datu nosūtīšanu uz trešo valsti, tāpēc tā vienmēr jāveic saskaņā ar Eurojust regulas 56. pantu.

Ar 1. panta 10. punktu tiek grozīts Eurojust regulas 80. pants. Tas ietver pārejas noteikumus, ņemot vērā, ka paies zināms laiks, līdz būs izveidota nepieciešamā tehniskā infrastruktūra.

Ar 1. panta 11. punktu tiek ieviests jauns III pielikums, kurā noteikta informācija, kas jānosūta aģentūrai Eurojust saskaņā ar Eurojust regulas 21.a pantu. Saraksts ietver biometriskos datus, pirkstu nospiedumus un fotogrāfijas, lai nodrošinātu aizdomās turēto personu uzticamu identifikāciju, ņemot vērā burtciparu informācijas neuzticamību, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Terorisma tiesvedībā fotogrāfija bieži vien ir vienīgā saikne ar aizdomās turētajām personām izmeklēšanas posmā, tāpēc būtu jāiekļauj arī sejas atpazīšana. Šī informācija būtu jāsniedz tikai tad, ja valsts tiesu iestādēm tai ir piekļuve.

Lai precizētu attiecības starp Padomes Lēmumu 2005/671/TI un Eurojust regulu, no Padomes lēmuma ir izslēgtas atsauces uz Eurojust. Ierosinātās regulas 2. panta 1. punkts, 2. panta 2. punkta a) un c) apakšpunkts no lēmuma svītro 1. panta c) punktu un 2. panta 2. un 5. punktu. Ar priekšlikuma 2. panta 2. punkta b) apakšpunktu no lēmuma 2. panta 3. punkta tiek svītrota atsauce uz Eurojust. 

2021/0393 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko attiecībā uz digitālu informācijas apmaiņu terorisma lietās groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 un Padomes Lēmumu 2005/671/TI

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 85. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru 31 ,

tā kā:

(1)Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2018/1727 32 ir izveidota Eurojust un noteikti tās uzdevumi, kompetence un funkcijas.

(2)Padomes Lēmumā 2005/671/TI 33 ir noteikts, ka terorisma apkarošanā ir būtiski iegūt pēc iespējas pilnīgāku un jaunāku informāciju. Tas uzliek par pienākumu dalībvalstu kompetentajām iestādēm sniegt Eurojust informāciju par kriminālvajāšanu un notiesāšanu par teroristu nodarījumiem, kas ietekmē vai var ietekmēt divas vai vairākas dalībvalstis.

(3)Neatbilstības Lēmuma 2005/671/TI interpretācijā izraisa to, ka informācija netiek kopīgota īstajā laikā, netiek kopīgota atbilstošā informācija vai informācija netiek kopīgota vispār. Aģentūrai Eurojust jāsaņem pietiekama informācija, lai identificētu saiknes starp pārrobežu izmeklēšanas procesiem.

(4)Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727 svarīgs Eurojust uzdevums ir palīdzēt dalībvalstu kompetentajām iestādēm nodrošināt vislabāko iespējamo izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procesu koordināciju, ieskaitot saikņu identificēšanu. Tā ļauj Eurojust izmantot proaktīvāku pieeju un sniegt labākus pakalpojumus dalībvalstīm, piemēram, ierosinot sākt izmeklēšanu, nosakot koordinācijas vajadzības, iespējamos ne bis in idem gadījumus un atšķirības kriminālvajāšanā.

(5)2019. gada septembrī Eurojust izveidoja Eiropas Tiesu iestāžu pretterorisma reģistru, pamatojoties uz Lēmumu 2005/671/TI, ar konkrētu mērķi identificēt iespējamās saiknes starp tiesvedības procesiem pret teroristu nodarījumos aizdomās turētām personām un no tiem izrietošās iespējamās koordinācijas vajadzības.

(6)Tā kā reģistrs tika izveidots pēc tam, kad Regula (ES) 2018/1727 jau bija pieņemta, Eiropas Tiesu iestāžu pretterorisma reģistrs nav ne tehniski labi integrēts aģentūrā Eurojust, ne arī juridiski labi integrēts Regulā (ES) 2018/1727. Tāpēc ir nepieciešams šo situāciju labot.

(7)Terorisma iedarbīgā apkarošanā ļoti svarīga ir ar teroristu nodarījumu izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu saistītas informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm un Savienības aģentūrām. Ir būtiski iegūt pēc iespējas pilnīgāku un jaunāku informāciju. Terorisma draudu pastāvēšana, kā arī šīs parādības sarežģītība rada vajadzību pēc arvien plašākas informācijas apmaiņas.

(8)Tā kā teroristu organizācijas arvien vairāk iesaistās citu veidu smagos noziegumos, piemēram, cilvēku tirdzniecībā, narkotiku tirdzniecībā vai nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā, arī jāpārbauda tiesvedība attiecībā uz šādiem smagiem noziegumiem.

(9)Lai Eurojust varētu identificēt saiknes starp pārrobežu tiesvedības procesiem pret teroristu nodarījumos aizdomās turētām personām, kā arī saiknes starp tiesvedības procesiem pret teroristu nodarījumos aizdomās turētām personām un Eurojust apstrādāto informāciju, kas saistīta ar citām smagu noziegumu lietām, ir svarīgi, lai Eurojust saņemtu pietiekami daudz informācijas, lai varētu veikt šo datu šķērspārbaudi.

(10)Lai sniegtu šādus datus, kompetentajām iestādēm ir precīzi jāzina, kāda veida informācija, kurā valsts tiesvedības posmā un kādās lietās tām jānosūta Eurojust. Paredzams, ka tas ievērojami palielinās Eurojust saņemtās informācijas apjomu.

(11)Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 34 ir valsts iestāžu atsauces punkts teroristu nodarījumu definēšanā valsts tiesību aktos.

(12)Lai identificētu saiknes starp terorisma izmeklēšanu un tiesvedību pret teroristu nodarījumos aizdomās turētām personām, ļoti svarīgi ir uzticami identifikācijas dati. Tā kā pastāv neskaidrības attiecībā uz burtciparu datiem, jo īpaši attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, vajadzētu būt iespējai apmainīties ar biometriskajiem datiem. Tā kā biometriskie dati ir sensitīvi un biometrisko datu apstrāde ietekmē privātās un ģimenes dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7. un 8. pantā, katrā gadījumā kompetentajām iestādēm un Eurojust būtu jāveic stingra nepieciešamības pārbaude.

(13)Tā kā informācija par pastāvošajām saiknēm ar citiem tiesvedības procesiem ir visnoderīgākā izmeklēšanas agrīnā posmā, ir nepieciešams, lai kompetentās iestādes sniegtu informāciju Eurojust, tiklīdz tiek iesaistītas tiesu iestādes. Ja valstu kompetentās iestādes jau zina par savstarpējām saiknēm, tām attiecīgi būtu jāinformē Eurojust.

(14)Lai nodrošinātu Eiropas Tiesu iestāžu pretterorisma reģistrā iekļauto datu precizitāti, agrīnā posmā identificētu savstarpējās saiknes un nodrošinātu termiņu ievērošanu, valstu kompetentajām iestādēm būtu regulāri jāatjaunina sniegtā informācija. Šādos atjauninājumos būtu jāiekļauj jauna informācija par personu, pret kuru notiek izmeklēšana, tiesas lēmumiem, piemēram, par pirmstiesas apcietinājumu vai tiesvedības sākšanu, un tiesiskās sadarbības lūgumiem vai identificētajām saiknēm ar citām jurisdikcijām.

(15)Ņemot vērā tiesvedības pret teroristu nodarījumos aizdomās turētajām personām sensitīvo raksturu, valstu kompetentajām iestādēm ne vienmēr ir iespējams apmainīties ar informāciju par teroristu nodarījumiem agrīnā posmā. Šādām atkāpēm no pienākuma sniegt informāciju vienmēr vajadzētu būt izņēmumam.

(16)Lai apmainītos ar sensitīviem datiem starp valstu kompetentajām iestādēm un Eurojust un apstrādātu tos tā, ka šādi dati tiek aizsargāti pret neatļautu izpaušanu un kiberuzbrukumiem, būtu jāizmanto droši sakaru kanāli, piemēram, droši sakaru savienojumi, kas minēti Padomes Lēmuma 2008/976/TI 35 9. pantā, vai decentralizētā IT sistēma, kas definēta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) […/…] 36 [Regula par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju], neskarot turpmāko tehnoloģiju attīstību. Lai droši apmainītos ar datiem un aizsargātu sakaru un datu apmaiņas integritāti, lietu pārvaldības sistēmai vajadzētu būt savienotai ar šādām drošām sakaru sistēmām un atbilst augstiem kiberdrošības standartiem.

(17)Lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas īstenošanai attiecībā uz decentralizētās IT sistēmas izveidi un izmantošanu lietās, uz kurām neattiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) […/…] 37 [Regula par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju], būtu jāpiešķir Komisijai īstenošanas pilnvaras. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 38 .

(18)Nestrukturētu datu pārsūtīšana rada nepieciešamību pēc manuālas iejaukšanās, kā arī papildu administratīvo slogu un samazina šķērspārbaužu rezultātu kvalitāti. Tāpēc valstu kompetentajām iestādēm būtu jāpārsūta dati strukturētā veidā, vienlaikus ievērojot minimālās sadarbspējas prasības, kas noteiktas Eiropas sadarbspējas satvarā 39 . Turklāt datu pārsūtīšana būtu pēc iespējas jāautomatizē, lai samazinātu valstu iestāžu administratīvo slogu un nodrošinātu nepieciešamo datu regulāru un ātru sniegšanu.

(19)Lai Eurojust varētu droši apstrādāt sensitīvos personas datus, ir nepieciešama modernizēta lietu pārvaldības sistēma. Jaunajā sistēmā jābūt integrētām un iespējotām Eiropas Tiesu iestāžu pretterorisma reģistra funkcionalitātēm, un tai jāuzlabo Eurojust spējas atklāt saiknes.

(20)Ir svarīgi saglabāt valsts pārstāvju kontroli pār datiem, ko viņi saņem no valstu kompetentajām iestādēm, un atbildību par tiem. Nekādus operatīvos personas datus nevajadzētu kopīgot ar citu dalībvalsti pēc noklusējuma. Operatīvie personas dati būtu jākopīgo tikai tiktāl, ciktāl valstu kompetentās iestādes atļauj datu apmaiņu. Lai digitalizētu un paātrinātu iespējamo saikņu uzraudzību, vienlaikus nodrošinot pilnīgu kontroli pār datiem, būtu jāievieš apstrādes kodi.

(21)Teroristu darbības bieži skar divas vai vairākas dalībvalstis. Terorismam jau agrāk bija izteikts pārrobežu komponents. Tomēr līdz ar elektroniskās saziņas izmantošanu un pieejamību pārrobežu sadarbība starp teroristu nodarījumu izdarītājiem ir ievērojami paplašinājusies. Tāpēc teroristu nodarījumi pēc būtības būtu jāuzskata par transnacionāliem, ja vien lietas īpašie apstākļi skaidri nenorāda, ka tie attiecas tikai uz vienu valsti.

(22)Izmeklēšanu un kriminālvajāšanu terorisma lietās bieži kavē informācijas apmaiņas trūkums starp valstu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas iestādēm. Lai varētu salīdzināt jaunus terorisma izmeklēšanas procesus arī ar iepriekšējiem izmeklēšanas procesiem un konstatēt iespējamās saiknes, ir nepieciešams saglabāt datus par jebkuriem iepriekšējiem izmeklēšanas procesiem, ne tikai par tādiem, kas beigušies ar notiesājošu spriedumu, un jāpagarina datu glabāšanas termiņi Eiropas Tiesu iestāžu pretterorisma reģistrā. Tomēr jānodrošina, lai šādi dati tiktu apstrādāti tikai kriminālvajāšanas nolūkiem. Šo informāciju nedrīkst izmantot nekādiem citiem mērķiem, kā vien lai identificētu saiknes ar notiekošajiem izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procesiem, kā arī šādu izmeklēšanas un kriminālvajāšanas procesu atbalstam.

(23)Eurojust ir noslēgusi ar trešām valstīm 12 sadarbības nolīgumus, kas ļauj nodot operatīvos personas datus Eurojust, kā arī norīkot trešās valsts sadarbības prokuroru darbam Eurojust. Arī Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Apvienoto Karalisti 40 ļauj norīkot sadarbības prokuroru. 2021. gada martā Padome piešķīra Komisijai pilnvaras 41 risināt sarunas par turpmākiem sadarbības nolīgumiem attiecībā uz sadarbību starp Eurojust un vēl 13 trešām valstīm.

(24)Lai gan Regula (ES) 2018/1727 nodrošina juridisko pamatu sadarbībai un datu apmaiņai ar trešām valstīm, tā nesatur nekādus noteikumus par formālajiem un tehniskajiem aspektiem sadarbībā ar trešo valstu sadarbības prokuroriem, kas norīkoti darbam Eurojust, jo īpaši attiecībā uz viņu piekļuvi lietu pārvaldības sistēmai. Juridiskās noteiktības labad Regulā (ES) 2018/1727 būtu jāsniedz skaidrs juridiskais pamats sadarbībai starp Eurojust un trešo valstu sadarbības prokuroriem un viņu piekļuvei Eurojust lietu pārvaldības sistēmai. Eurojust būtu jānodrošina atbilstīgi aizsardzības pasākumi un drošības pasākumi datu un pamattiesību aizsardzībai, izmantojot tehnisko uzbūvi un iekšējos noteikumus.

(25)Skaidrības labad būtu jāprecizē attiecības starp informācijas apmaiņu, kas notiek starp valstu kompetentajām iestādēm un Eurojust par terorisma lietām saskaņā ar Lēmumu 2005/671/TI, un informācijas apmaiņu, kas starp valstu kompetentajām iestādēm un Eurojust notiek par šīm lietām saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1727. Tāpēc attiecīgie noteikumi būtu jāsvītro no Lēmuma 2005/671/TI un jāiekļauj Regulā (ES) 2018/1727.

(26)Lai gan dažu dalībvalstu kompetentās iestādes jau ir pieslēgtas drošam telesakaru savienojumam, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI 9. pantā 42 , daudzas kompetentās iestādes vēl nav savienotas ar drošu telesakaru savienojumu vai drošiem sakaru kanāliem. Lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm ir pietiekami daudz laika, lai kompetentajām iestādēm nodrošinātu šādu savienojumu, īstenošanai būtu jāparedz pārejas periods.

(27)[Saskaņā ar 1., 2. pantu un 4.a. panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, un neskarot minētā protokola 4. pantu, Īrija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.] VAI [Saskaņā ar 3. pantu un 4.a panta 1. punktu Protokolā Nr. 21 par Apvienotās Karalistes un Īrijas nostāju saistībā ar brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Īrija ir paziņojusi [ar … vēstuli], ka vēlas piedalīties šīs regulas pieņemšanā un piemērošanā.]

(28)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šīs regulas pieņemšanā un šī regula tai nav saistoša un nav jāpiemēro.

(29)Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 42. pantu ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītāju, kas 20XX. gada XX. XX sniedza atzinumu,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

1. pants

Grozījumi Regulā (ES) 2018/1727

Regulu (ES) 2018/1727 groza šādi:

(1)regulas 3. panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

“5. Eurojust var palīdzēt arī tādā izmeklēšanā un kriminālvajāšanā, kas skar tikai dalībvalsti un trešo valsti vai dalībvalsti un starptautisku organizāciju, ar noteikumu, ka ar minēto trešo valsti vai starptautisko organizāciju ir noslēgts sadarbības nolīgums vai vienošanās, ar ko izveido sadarbību saskaņā ar 52. pantu, vai ar noteikumu, ka konkrētā gadījumā ir ievērojama interese, lai tiktu sniegta šāda palīdzība.”;

(2)regulas 20. pantā iekļauj šādu 2.a punktu:

“2.a. Katra dalībvalsts ieceļ kādu kompetento iestādi par Eurojust valsts korespondentu terorisma jautājumos. Šis valsts korespondents terorisma jautājumos ir tiesu iestāde vai cita kompetentā iestāde. Ja valsts tiesību sistēma to nosaka, var norīkot vairāk nekā vienu iestādi. Valsts korespondentam terorisma jautājumos ir piekļuve visai attiecīgajai informācijai saskaņā ar 21.a panta 1. punktu. Tas ir kompetents apkopot šādu informāciju un nosūtīt to Eurojust.”;

(3)regulas 21. pantu groza šādi:

(a)panta 9. punktu aizstāj ar šādu:

“9. Šis pants neskar citus pienākumus, kas saistīti ar informācijas nodošanu Eurojust.”;

(b)panta 10. punktu svītro;

(4)regulā iekļauj šādu 21.a pantu:

“21.a pants

Informācijas apmaiņa terorisma lietās

1.Valstu kompetentās iestādes informē savu valstu pārstāvjus par visiem notiekošajiem vai pabeigtajiem kriminālizmeklēšanas procesiem, ko uzrauga tiesu iestādes, kriminālvajāšanas procesiem, tiesu procesiem un tiesu lēmumiem par teroristu nodarījumiem, tiklīdz ir iesaistītas tiesu iestādes.

2.Teroristu nodarījumi šā panta nozīmē ir Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2017/541* minētie nodarījumi. 1. punktā minētais pienākums attiecas uz visiem teroristu nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai ir zināma saikne ar citu dalībvalsti vai trešo valsti, ja vien lieta savu īpašo apstākļu dēļ nepārprotami neskar tikai vienu dalībvalsti. 

3.Saskaņā ar 1. punktu nodotā informācija ietver III pielikumā uzskaitītos operatīvos personas datus un datus, kas nav personas dati.

4.Valstu kompetentās iestādes nekavējoties informē savas valsts pārstāvi par jebkurām būtiskām izmaiņām valsts tiesvedībā.

Neskarot pirmo daļu, valstu iestādes vismaz reizi trijos mēnešos pārskata un atjaunina saskaņā ar 1. punktu nosūtīto informāciju.

5.Šā panta 1. punktu nepiemēro, ja informācijas apmaiņa apdraudētu patlaban notiekošu lietu izmeklēšanu vai personas drošību vai ja tā būtu pretrunā attiecīgās dalībvalsts būtiskām drošības interesēm.

____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).”;

(5)regulā iekļauj šādu 22.a, 22.b un 22.c pantu:

“22.a pants

Droša digitālā saziņa un datu apmaiņa starp valstu kompetentajām iestādēm un Eurojust

1.Saziņa starp valstu kompetentajām iestādēm un Eurojust saskaņā ar šo regulu notiek, izmantojot decentralizēto IT sistēmu, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) […/…]* [Regula par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju].

2.Ja informācijas apmaiņa saskaņā ar 1. punktu nav iespējama decentralizētās IT sistēmas nepieejamības vai ārkārtēju apstākļu dēļ, to veic, izmantojot ātrākos un piemērotākos alternatīvos līdzekļus. Dalībvalstis un Eurojust nodrošina, ka alternatīvie saziņas līdzekļi ir uzticami un nodrošina līdzvērtīgu drošības līmeni.

3.Valstu kompetentās iestādes informāciju saskaņā ar 21. un 21.a pantu nosūta Eurojust daļēji automatizētā veidā no valstu reģistriem un strukturētā veidā, ko nosaka Eurojust.

__________

* [Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) […/…] par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju] (OV L…).

22.b pants

Īstenošanas akti, ko pieņem Komisija

1.Komisija pieņem īstenošanas aktus, kuri vajadzīgi, lai izveidotu un izmantotu decentralizēto IT sistēmu saziņai saskaņā ar šo regulu, un kuros nosaka:

(a)tehniskās specifikācijas, kas definē elektroniskās saziņas metodes decentralizētās IT sistēmas vajadzībām;

(b)komunikācijas protokolu tehniskās specifikācijas;

(c)informācijas drošības mērķus un attiecīgos tehniskos pasākumus, kas nodrošina minimālos informācijas drošības standartus un augsta kiberdrošības līmeņa standartus informācijas apstrādei un paziņošanai decentralizētajā IT sistēmā;

(d)minimālos pieejamības mērķus un iespējamās saistītās tehniskās prasības attiecībā uz pakalpojumiem, ko sniedz decentralizētā IT sistēma;

(e)tādas koordinācijas komitejas izveidi, kurā ir dalībvalstu pārstāvji, lai nodrošinātu decentralizētās IT sistēmas darbību un uzturēšanu nolūkā sasniegt šīs regulas mērķus.

2.Šā panta 1. punktā minētos īstenošanas aktus pieņem [divus gadus pēc stāšanās spēkā] saskaņā ar 22.c panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

22.c pants

Komitejas procedūra

1.Komisijai palīdz komiteja. Minētā komiteja ir komiteja Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 182/2011* nozīmē.

2.Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

Ja komiteja atzinumu nesniedz, Komisija nepieņem īstenošanas akta projektu un tiek piemērota Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. panta 4. punkta trešā daļa.

__________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).”;

(6)regulas 23., 24. un 25. pantu aizstāj ar šādiem:

“23. pants

Lietu pārvaldības sistēma

1.Eurojust izveido lietu pārvaldības sistēmu II pielikumā uzskaitīto operatīvo personas datu, III pielikumā uzskaitīto datu un datu, kas nav personas dati, apstrādei.

2.Lietu pārvaldības sistēmas uzdevumi ir:

(a)atbalstīt tādas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas pārvaldību un koordinēšanu, saistībā ar kuru Eurojust sniedz palīdzību;

(b)nodrošināt drošu piekļuvi informācijai par notiekošu izmeklēšanu un kriminālvajāšanu un drošu šīs informācijas apmaiņu;

(c)nodrošināt iespēju veikt informācijas šķērspārbaudi un izveidot savstarpējas saiknes;

(d)nodrošināt iespēju izgūt datus operatīviem un statistikas nolūkiem;

(e)atvieglot pārraudzību, kuras mērķis ir nodrošināt, ka operatīvo personas datu apstrāde ir likumīga un atbilst šai regulai un piemērojamajiem datu aizsardzības noteikumiem.

3.Lietu pārvaldības sistēmu var pievienot drošajam telesakaru savienojumam, kas minēts Padomes Lēmuma 2008/976/TI* 9. pantā, un citam(-iem) drošam(-iem) sakaru kanālam(-iem) saskaņā ar piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem.

4.Pildot savus pienākumus, valstu pārstāvji var apstrādāt personas datus attiecībā uz atsevišķām lietām, ar kurām tie strādā, saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem instrumentiem.

Tie ļauj datu aizsardzības speciālistam piekļūt lietu pārvaldības sistēmā apstrādātajiem personas datiem.

5.Operatīvo personas datu apstrādei Eurojust nedrīkst izveidot citu automatizētu datu datni kā vien to, kas ir lietu pārvaldības sistēmā.

Tomēr valstu pārstāvji var kādu laiku uzglabāt un analizēt personas datus, lai noteiktu, vai šādi dati ir būtiski Eurojust uzdevumiem un vai tos var iekļaut operatīvo datu pārvaldības sistēmā. Minētos datus var uzglabāt ne ilgāk par trim mēnešiem.

24. pants

Informācijas pārvaldība lietu pārvaldības sistēmā

1.Valsts pārstāvis uzglabā informāciju, kas viņam nosūtīta saskaņā ar šo regulu vai citiem piemērojamajiem instrumentiem, lietu pārvaldības sistēmā.

Valsts pārstāvis ir atbildīgs par to datu pārvaldību, kurus minētais valsts pārstāvis ir apstrādājis.

2.Valsts pārstāvis katrā atsevišķā gadījumā pieņem lēmumu, vai saglabāt ierobežotu piekļuvi informācijai vai atļaut piekļūt tai vai tās daļām citiem valstu pārstāvjiem, sadarbības prokuroriem, kas norīkoti darbam Eurojust, pilnvarotajiem Eurojust darbiniekiem vai jebkurai citai personai, kas strādā Eurojust labā un ir saņēmusi nepieciešamo administratīvā direktora atļauju.

3.Valsts pārstāvis vispārīgi vai konkrēti norāda visus ierobežojumus, ko piemēro turpmākai informācijas apstrādei, piekļuvei tai un tās pārsūtīšanai, ja ir identificēta 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā minētā savstarpējā saikne.

25. pants

Piekļuve lietu pārvaldības sistēmai valsts līmenī

1.Personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu, ir piekļuve tikai:

(a)datiem, kurus kontrolē viņu dalībvalsts valsts pārstāvis, ja vien valsts pārstāvis, kurš nolēmis šos datus ievadīt lietu pārvaldības sistēmā, nav skaidri liedzis šādu piekļuvi;

(b)datiem, kurus kontrolē kādas citas dalībvalsts valsts pārstāvis un kuriem viņu dalībvalsts valsts pārstāvis ir saņēmis piekļuvi, ja vien valsts pārstāvis, kurš kontrolē minētos datus, nav skaidri aizliedzis šādu piekļuvi.

2.Valsts pārstāvis, ievērojot šā panta 1. punktā paredzētos ierobežojumus, lemj par to, kāda apmēra piekļuvi viņa dalībvalstī piešķir personām, kuras minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu.

3.Katra dalībvalsts pēc apspriešanās ar savu valsts pārstāvi lemj par to, kāda apmēra piekļuvi minētajā dalībvalstī piešķir personām, kas minētas 20. panta 3. punktā, ciktāl tās ir saistītas ar lietu pārvaldības sistēmu.

Dalībvalstis paziņo Eurojust un Komisijai par savu lēmumu attiecībā uz pirmās daļas īstenošanu. Komisija par to informē pārējās dalībvalstis.

___________

* Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).”;

(7)regulas 27. pantu groza šādi:

(a)panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

“4. Eurojust var apstrādāt īpašas operatīvo personas datu kategorijas saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1725 76. pantu. Ja šādi citi dati attiecas uz lieciniekiem vai cietušajiem šā panta 2. punkta nozīmē, lēmumu tos apstrādāt pieņem attiecīgie valstu pārstāvji.”;

(b)pantam pievieno šādu 5. punktu:

“5. Ja operatīvos personas datus pārsūta saskaņā ar 21.a pantu, Eurojust var apstrādāt šādu personu operatīvos personas datus, kas uzskaitīti III pielikumā:

(a)personas, attiecībā uz kurām saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem ir nopietns pamats uzskatīt, ka tās ir izdarījušas vai gatavojas izdarīt noziedzīgu nodarījumu, kas ir Eurojust kompetencē;

(b)personas, kuras ir notiesātas par šādu noziedzīgu nodarījumu.

Eurojust var turpināt pirmās daļas a) apakšpunktā minēto operatīvo personas datu apstrādi arī pēc tam, kad tiesvedība ir pabeigta saskaņā ar attiecīgās dalībvalsts tiesību aktiem, pat attaisnošanas gadījumā. Ja tiesvedības rezultātā nav pieņemts notiesājošs spriedums, personas datu apstrādi var veikt tikai, lai identificētu saiknes ar citiem notiekošas vai pabeigtas izmeklēšanas un kriminālvajāšanas gadījumiem, kā minēts 23. panta 2. punkta c) apakšpunktā.”;

(8)regulas 29. pantu groza šādi:

(a)pantā iekļauj šādu 1.a punktu:

“1.a. Eurojust neuzglabā operatīvos personas datus, kas nosūtīti saskaņā ar 21.a pantu, ilgāk par agrāko no šiem datumiem:

(a)datums, kurā kriminālvajāšana ir izbeigta noilguma dēļ visās dalībvalstīs, kas saistītas ar izmeklēšanu un kriminālvajāšanu;

(b)pieci gadi pēc datuma, kad tiesas nolēmums ir kļuvis galīgs pēdējā no dalībvalstīm, kura ir saistīta ar izmeklēšanu vai kriminālvajāšanu, trīs gadi attaisnošanas gadījumā.”;

(b)panta 2. un 3. punktu aizstāj ar šādiem:

“2. Eurojust pastāvīgi pārbauda šā panta 1. un 1.a. punktā minēto glabāšanas termiņu ievērošanu, veicot atbilstīgu automatizētu apstrādi, jo īpaši no brīža, kad Eurojust pārtrauc sniegt atbalstu.

Reizi trijos gados pēc datu ievadīšanas arī jāpārskata datu uzglabāšanas nepieciešamība.

Ja 27. panta 4. punktā minētos operatīvos personas datus glabā ilgāk par pieciem gadiem, par to informē EDAU.

3. Pirms kāds no 1. un 1.a. punktā minētajiem glabāšanas termiņiem beidzas, Eurojust pārskata nepieciešamību arī turpmāk uzglabāt operatīvos personas datus, ja un cik ilgi tas ir nepieciešams, lai tā varētu pildīt savus uzdevumus.

Izņēmuma kārtā tā var nolemt uzglabāt minētos datus līdz nākamai pārskatīšanai. Turpmākas glabāšanas iemeslus pamato un reģistrē. Ja pārskatīšanas laikā nav pieņemts lēmums par operatīvo personas datu turpmāku glabāšanu, šos datus automātiski dzēš.”;

(9)regulas III iedaļā iekļauj šādu 54.a pantu:

“54.a pants

Trešo valstu sadarbības prokurori

1.Sadarbības prokuroru no trešās valsts var norīkot darbam Eurojust, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, kas pirms 2019. gada 12. decembra noslēgts starp Eurojust un šo trešo valsti, vai starptautisku nolīgumu starp Savienību un trešo valsti, kas noslēgts saskaņā ar LESD 218. pantu un paredz iespēju norīkot sadarbības prokuroru.

2.Sadarbības prokurora tiesības un pienākumus izklāsta 1. punktā minētajā sadarbības nolīgumā vai starptautiskajā nolīgumā vai sadarbības vienošanās dokumentā, kas noslēgts saskaņā ar 47. panta 3. punktu.

3.Sadarbības prokuroriem, kuri norīkoti darbam Eurojust, tiek nodrošināta piekļuve lietu pārvaldības sistēmai drošas datu apmaiņas nolūkiem.

Operatīvo personas datu nosūtīšana trešo valstu sadarbības prokuroriem, izmantojot lietu pārvaldības sistēmu, var notikt tikai saskaņā ar noteikumiem un nosacījumiem, kas izklāstīti šajā regulā, nolīgumā ar attiecīgo valsti vai citos piemērojamajos juridiskajos instrumentos.

24. panta 1. punkta otro teikumu un 24. panta 2. punktu mutatis mutandis piemēro sadarbības prokuroriem.

Kolēģija nosaka sīki izstrādātus piekļuves nosacījumus.”;

(10)regulas 80. pantam pievieno šādu 8., 9. un 10. punktu:

“8. Eurojust var turpināt izmantot lietu pārvaldības sistēmu, kas sastāv no pagaidu darba datnēm un indeksa, līdz [nākamā mēneša pirmajai dienai pēc divu gadu perioda, kas pagājis pēc šīs regulas pieņemšanas], ja jaunā lietu pārvaldības sistēma vēl nav ieviesta.

9. Kompetentās iestādes un Eurojust var turpināt izmantot citus sakaru kanālus, kas nav minēti 22.a panta 1. punktā līdz [nākamā mēneša pirmajai dienai pēc divu gadu perioda, kas pagājis pēc šīs regulas 22.b pantā minētā īstenošanas akta pieņemšanas], ja šie sakaru kanāli vēl nav pieejami tiešai apmaiņai starp minētajām iestādēm.

10. Kompetentās iestādes var turpināt sniegt informāciju citos veidos, nevis daļēji automatizētā veidā, kā noteikts 22.a panta 3. punktā, līdz [nākamā mēneša pirmajai dienai pēc divu gadu perioda, kas pagājis pēc šīs regulas 22.b pantā minētā īstenošanas akta pieņemšanas], ja tehniskās prasības vēl nav noteiktas.”;

(11)regulai pievieno šādu III pielikumu:

“III pielikums:

(a)informācija, kas nepieciešama, lai identificētu aizdomās turēto, apsūdzēto, notiesāto vai attaisnoto personu:

–uzvārds (dzimtais uzvārds),

–vārdi (vārds, pieņemtais vārds),

–dzimšanas datums,

–dzimšanas vieta (pilsēta un valsts),

–valstspiederība vai valstspiederības,

–identifikācijas dokuments,

–dzimums;

(b)informācija par teroristu nodarījumu:

–nodarījuma juridiskā kvalifikācija saskaņā ar valsts tiesību aktiem,

–piemērojamais smaga nozieguma veids no I pielikumā izklāstītā saraksta,

–piederība teroristu grupai,

–terorisma veids, piemēram, džihādisti, separātisti, kreisi noskaņotie, labēji noskaņotie,

–īss lietas kopsavilkums;

(c)informācija par valsts tiesvedību:

–valsts tiesvedības statuss,

–atbildīgā prokuratūra,

–lietas numurs,

–oficiālas tiesvedības sākšanas datums,

–saiknes ar citām attiecīgām lietām;

(d)informācija, kas nepieciešama, lai identificētu aizdomās turēto, ja tāda ir pieejama valstu kompetentajām iestādēm:

–pirkstu nospiedumu dati, kas saskaņā ar valsts tiesību aktiem iegūti kriminālprocesā,

–fotoattēli.”

2. pants

Lēmuma 2005/671/TI grozījumi

Lēmumu 2005/671/TI groza šādi:

(1)lēmuma 1. pantā svītro c) punktu;

(2)lēmuma 2. pantu groza šādi:

(a)panta 2. punktu svītro;

(b)panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

“3. Katra dalībvalsts veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka Eiropolam saskaņā ar valsts tiesību aktiem un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/794* tiek nosūtīta vismaz 4. punktā minētā attiecīgās iestādes apkopotā informācija par tādu teroristu nodarījumu kriminālizmeklēšanu, kuri ietekmē vai var ietekmēt divas vai vairākas dalībvalstis.

_____________

* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).”;

(c)panta 5. punktu svītro.

3. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama dalībvalstīs saskaņā ar Līgumiem.

Briselē,

TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS

Saturs

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

1.4.4.Snieguma rādītāji

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu

3.2.5.Trešo personu iemaksas

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem

1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS 

1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums

1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma 

1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz: 

◻ jaunu darbību 

◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību 43  

☑ esošas darbības pagarināšanu 

◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību 

1.4.Mērķi

1.4.1.Vispārīgie mērķi

1.4.2.Konkrētie mērķi

1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme

Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem / mērķgrupām.

1.4.4.Snieguma rādītāji

Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.

1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums 

1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks

1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.

1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas

1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem

1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums

1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme

◻ Ierobežots ilgums

–◻    Priekšlikuma/iniciatīvas darbības laiks: [DD.MM.]GGGG.–[DD.MM.]GGGG.

–◻    Finansiālā ietekme no GGGG. līdz GGGG. gadam.

☑ Beztermiņa

–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,

–pēc kura turpinās normāla darbība.

1.7.Paredzētie pārvaldības veidi 48   

◻ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:

–◻    ko veic izpildaģentūras.

◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm

☑ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:

◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);

◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;

☑ 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;

◻ publisko tiesību subjektiem;

◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;

◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;

◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.

Piezīmes

2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI 

2.1.Pārraudzības un ziņošanas noteikumi 

Norādīt biežumu un nosacījumus.

2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma 

2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums

2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu

2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī) 

2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi 

Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.

3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME 

3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas 

·Esošās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas

Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām

3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām 

3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

   miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

   miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām 

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:

Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām 

3.2.3.1.Kopsavilkums

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas 58 :

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Personāla vajadzības 59 (FTE):

Darbā pieņemšanas datumi ir plānoti gada vidū. Katram jaunajam gadam ir aprēķināti 50 % no jaunpieņemtā personāla izmaksām. Nav izteikti pieņēmumi par iespējamo Nīderlandei piemērojamā algu indeksācijas vai korekcijas koeficienta palielinājumu.

Detalizēta informācija par darbinieku skaita pieaugumu

3.2.3.2.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības

–◻    Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi

–☑    Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:

Aplēse izsakāma veselos skaitļos (vai maksimāli ar vienu zīmi aiz komata)

Nepieciešamie cilvēkresursi tiks nodrošināti, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.

Veicamo uzdevumu apraksts:

FTE vienību izmaksu aprēķina apraksts jāiekļauj V pielikuma 3. iedaļā.

3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu 

Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:

– pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā

Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.

–☑jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā

Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.

3.2.5.Trešo personu iemaksas 

Priekšlikums/iniciatīva:

–☑ neparedz trešo personu līdzfinansējumu

–paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem 

–☑    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.

–◻    Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:

–◻    pašu resursus

–◻    citus ieņēmumus

– ◻ Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām

miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)

Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.

Norādīt ietekmes uz ieņēmumiem aprēķināšanai izmantoto metodi.

(1)    Padomes Lēmums 2005/671/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (OV L 253, 29.9.2005., 22. lpp.).

(2)    Eiropols ir ES tiesībaizsardzības aģentūra. Eiropols visā ES atbalsta tiesībaizsardzības iestādes noziedzības apkarošanas darbībās visās jomās, kurās tam ir pilnvaras.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(4)    Cross-border Digital Criminal Justice, Final Report,  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e38795b5-f633-11ea-991b-01aa75ed71a1/language-en .

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).

(6)    Skatīt Eurojust regulas 23. panta 1. punktu.

(7)    Skatīt Eurojust regulas 23. panta 6. punktu.

(8)    Sadarbības nolīgumi ir noslēgti starp Eurojust un Albāniju, Melnkalni, Ziemeļmaķedoniju, Serbiju, Gruziju, Islandi, Lihtenšteinu, Moldovu, Norvēģiju, Šveici, Ukrainu un ASV. Eurojust ir noslēgusi vēl vienu sadarbības nolīgumu ar Dāniju, kas saskaņā ar Lisabonas līguma 22. protokolu nav Eurojust dalībvalsts. IV sadaļas trešā daļa Tirdzniecības un sadarbības nolīgumā starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses, satur arī noteikumus par turpmāko sadarbību starp Apvienotās Karalistes valsts iestādēm un Eurojust.

(9)    Komisijas paziņojums “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa”, COM(2020) 710 final, 2.12.2020.

(10)    e-CODEX ir programmatūras pakotne, kas nodrošina savienojuma izveidi starp valstu sistēmām, ļaujot lietotājiem (piemēram, tiesu iestādēm, praktizējošiem juristiem un sabiedrības locekļiem) ātri un droši nosūtīt un saņemt dokumentus, juridiskas veidlapas, pierādījumus un citu informāciju. e-CODEX jau izmanto e-pierādījumu digitālās apmaiņas sistēmā (e-evidence digital exchange system, eEDES) un noteiktos izmēģinājuma projektos. Lai nodrošinātu tās ilgtspējību ilgtermiņā, Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu par tās turpmākas izstrādes un uzturēšanas uzticēšanu ES Aģentūrai lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā.

(11)    Komisijas paziņojums “Komisijas darba programma 2021. gadam. Vitāla Savienība nestabilitātes pilnā pasaulē”, COM(2020) 690 final.

(12)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) […/…], ar ko groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI attiecībā uz tā saskaņošanu ar ES noteikumiem par personas datu aizsardzību (OV L …).

(13)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/680 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi, ko veic kompetentās iestādes, lai novērstu, izmeklētu, atklātu noziedzīgus nodarījumus vai sauktu pie atbildības par tiem vai izpildītu kriminālsodus, un par šādu datu brīvu apriti, ar ko atceļ Padomes Pamatlēmumu 2008/977/TI (OV L 119, 4.5.2016., 89. lpp.).

(14)    Komisijas paziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju, COM(2020) 605 final.

(15)    Komisijas paziņojums “ES terorisma apkarošanas programma”, COM(2020) 795 final.

(16)    Eiropas Komisijas paziņojums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam, COM(2021) 170 final.

(17)    Padomes Lēmums (ES) 2021/7072 (2021. gada 16. marts).

(18)    Padomes Regula (ES) 2017/1939 (2017. gada 12. oktobris), ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (OV L 283, 31.10.2017., 1. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/794 (2016. gada 11. maijs) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesībaizsardzības sadarbībai (Eiropolu) un ar kuru aizstāj un atceļ Padomes Lēmumus 2009/371/TI, 2009/934/TI, 2009/935/TI, 2009/936/TI un 2009/968/TI (OV L 135, 24.5.2016., 53. lpp.).

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES, Euratom) Nr. 883/2013 (2013. gada 11. septembris) par izmeklēšanu, ko veic Eiropas Birojs krāpšanas apkarošanai (OLAF), un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1073/1999 un Padomes Regulu (Euratom) Nr. 1074/1999 (OV L 248, 18.9.2013., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1896 (2019. gada 13. novembris) par Eiropas Robežu un krasta apsardzi un ar ko atceļ Regulas (ES) Nr. 1052/2013 un (ES) 2016/1624 (OV L 295, 14.11.2019., 1. lpp.).

(22)    JOIN(2020) 18 final.

(23)    COM(2020) 823 final.

(24)    Cross-border Digital Criminal Justice, Final Report,  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e38795b5-f633-11ea-991b-01aa75ed71a1/language-en .

(25)    SWD(2021) 391.

(26)    Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (turpmāk “Harta”) 8. pants.

(27)    Hartas 7. pants.

(28)    Cross-border Digital Criminal Justice, Final Report,  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e38795b5-f633-11ea-991b-01aa75ed71a1/language-en , 244. lpp.

(29)    Pētījumā tika pieņemts, ka pastāv uzturēšanas periods un kopējā summa ir 39 miljoni EUR. Tā kā pašreizējais ES budžets (daudzgadu finanšu shēma, DFS) aptver tikai periodu līdz 2027. gadam, no šīs summas tika atskaitītas uzturēšanas izmaksas 2028. un 2029. gadam.

(30)    Cross-border Digital Criminal Justice, Final Report,  https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/e38795b5-f633-11ea-991b-01aa75ed71a1/language-en , 265. un nākamās lpp.

(31)    [….].

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1727 (2018. gada 14. novembris) par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (OV L 295, 21.11.2018., 138. lpp.).

(33)    Padomes Lēmums 2005/671/TI (2005. gada 20. septembris) par informācijas apmaiņu un sadarbību attiecībā uz teroristu nodarījumiem (OV L 253, 29.9.2005., 22. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2017/541 (2017. gada 15. marts) par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes Pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes Lēmumu 2005/671/TI (OV L 88, 31.3.2017., 6. lpp.).

(35)    Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).    

(36)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) […/…] par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību civillietās, komerclietās un krimināllietās (OV L…).

(37)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) […/…] par tiesu iestāžu sadarbības digitalizāciju un tiesu iestāžu pieejamību civillietās, komerclietās un krimināllietās (OV L…).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(39)    https://joinup.ec.europa.eu/collection/nifo-national-interoperability-framework-observatory/european-interoperability-framework.

(40)    Nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (OV L 149, 30.4.2021., 10. lpp.).

(41)    Padomes Lēmums (ES) 2021/7072 (2021. gada 16. marts).

(42)    Padomes Lēmums 2008/976/TI (2008. gada 16. decembris) par Eiropas Tiesiskās sadarbības tīklu (OV L 348, 24.12.2008., 130. lpp.).

(43)    Kā paredzēts Finanšu regulas 58. panta 2. punkta a) vai b) apakšpunktā.

(44)    Komisijas Paziņojums par ES Drošības savienības stratēģiju, COM(2020) 605 final.

(45)    Komisijas paziņojums “ES terorisma apkarošanas programma”, COM(2020) 795 final.

(46)    Komisijas paziņojums “Tieslietu sistēmu digitalizācija Eiropas Savienībā. Iespēju rīkkopa”, COM(2020) 710 final, 2.12.2020.

(47)    Eiropas Komisijas paziņojums par ES Organizētās noziedzības novēršanas stratēģiju 2021.–2025. gadam, COM(2021) 170 final.

(48)    Sīkāku informāciju par pārvaldības veidiem un atsauces uz Finanšu regulu sk. BudgWeb tīmekļa vietnē: https://myintracomm.ec.europa.eu/budgweb/EN/man/budgmanag/Pages/budgmanag.aspx .

(49)    Regula (ES) 2018/1727.

(50)     https://europa.eu/european-union/sites/default/files/docs/body/joint_statement_and_common_approach_2012_en.pdf .

(51)    Dif. – diferencētās apropriācijas, nedif. – nediferencētās apropriācijas.

(52)    EBTA — Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācija.

(53)    Kandidātvalstis un attiecīgā gadījumā potenciālās kandidātvalstis no Rietumbalkāniem.

(54)    Tehniskās izmaksas 3. sadaļā ietver darbības un uzturēšanas izmaksas, jo saistības par visām CMS izmaksām pašlaik ir iekļautas 3. sadaļā.

(55)    N gads ir gads, kurā priekšlikumu/iniciatīvu sāk īstenot. Aizstājiet “N” ar paredzēto pirmo īstenošanas gadu (piemēram, “2021.”). Tas pats attiecas uz turpmākajiem gadiem.

(56)    Iznākumi ir attiecīgie produkti vai pakalpojumi (piemēram, finansēto studentu apmaiņu skaits, uzbūvēto ceļu garums kilometros utt.).

(57)    Kā aprakstīts 1.4.2. punktā “Konkrētie mērķi”.

(58)    Personāla izmaksu aprēķini ir kumulatīvi, un tie ir veikti, pamatojoties uz pagaidu darbinieku un līgumdarbinieku vidējām izmaksām, kas indeksētas ar Nīderlandei 2020. gada jūlijā piemērojamo korekcijas koeficientu (113,9 %).

(59)    Kumulatīvas. Zem katra gada norādītais skaits ir iepriekšējo darbinieku skaits no iepriekšējā(-iem) gada(-iem) un jaunpieņemto darbinieku skaits. Kopējais jauno darbinieku skaits (25) tiks sasniegts 2027. gadā.

(60)    AC — līgumdarbinieki, AL — vietējie darbinieki, END — valstu norīkotie eksperti, INT — aģentūru darbinieki, JED — jaunākie eksperti delegācijās.

(61)    Ārštata darbiniekiem paredzēto maksimālo summu finansē no darbības apropriācijām (kādreizējām BA pozīcijām).

(62)    Galvenokārt ES kohēzijas politikas fondiem, Eiropas Lauksaimniecības fondam lauku attīstībai (ELFLA) un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondam (EJZAF).

(63)    Norādītajām tradicionālo pašu resursu (muitas nodokļi, cukura nodevas) summām jābūt neto summām, t. i., bruto summām, no kurām atskaitītas iekasēšanas izmaksas 20 % apmērā.