Šo ieguldījumu rezultātā 300 automātiskas un autonomas virszemes meteoroloģiskās stacijas un 100 agrometeoroloģiskās stacijas tiks iegādātas un nodotas ekspluatācijā līdz 2025. gada 31. decembrim. Turklāt līdz 2026. gada 30. jūnijam sāk darboties informācijas un komunikācijas tehnoloģijas papildu meteoroloģisko staciju integrēšanai valsts integrētajā meteoroloģijas sistēmā (SIMIN).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
1	1. reforma Stiprināt tiesisko regulējumu ūdens un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt sabiedrības piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām	Atskaites punkts	Likuma Nr. 241/2006 par ūdensapgādi un kanalizāciju grozījumu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				4. cet.	2021	Stājas spēkā grozījumi Likumā Nr. 241/2006 par ūdensapgādi un kanalizāciju, kas: -Dot iespēju apstiprināt reģionālā ūdensapgādes un kanalizācijas operatora tarifu stratēģiju Starpkopienu attīstības asociāciju (IDA) pilnsapulcē, pamatojoties uz īpašajām pilnvarām, kas saņemtas no vietējām administratīvajām vienībām. Ar šīm izmaiņām ievērojami samazina laiku, kas vajadzīgs tarifu stratēģijas apstiprināšanai, tādējādi ļaujot paplašināt ūdensapgādes un notekūdeņu pakalpojumu infrastruktūru. -Aizpildīt vietējo valsts pārvaldes iestāžu reģistrus par fiziskām un juridiskām personām, kas nenovada notekūdeņus publiskajā kanalizācijas tīklā, un katru gadu nosūtīt šo personu sarakstu Valsts vides apsardzei. -Uzliek pienākumu lietotājiem pieslēgties esošajām publiskajām kanalizācijas sistēmām, ja tiem nav atbilstošas individuālās savākšanas un attīrīšanas sistēmas. -Vajadzības gadījumā ļauj organizēt tikai ūdensapgādes pakalpojumu sniegšanu ar nosacījumu, ka notekūdeņu savākšana notiek, izmantojot individuālas savākšanas un attīrīšanas sistēmas, kas nodrošina tādu pašu vides aizsardzības līmeni kā centralizētas savākšanas un attīrīšanas sistēmas. - Nodrošina atbilstošu individuālu sistēmu ārkārtas raksturu, kas attiecas tikai uz situācijām, kad centralizētas sistēmas nav tehniski un ekonomiski iespējamas. -Aizliegt neattīrītu notekūdeņu tiešu novadīšanu vidē no attiecīgām individuālām sistēmām. -Izstrādāt kritērijus attiecīgu individuālu sistēmu atļaušanai, būvniecībai, reģistrācijai/reģistrācijai, ekspluatācijai un uzturēšanai.
2	1. reforma Stiprināt tiesisko regulējumu ūdens un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām	Atskaites punkts	Likuma, ar ko apstiprina valsts programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Likuma par programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai” stāšanos spēkā				1. cet.	2022	Stājas spēkā likums, ar ko apstiprina valsts programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”, kas atbalsta ģimenes un neprecētus cilvēkus ar zemiem ienākumiem (kuru vidējie neto ienākumi naudā ir mazāki par valsts bruto minimālo algu, kas garantēta uz vienu ģimenes locekli), lai segtu izmaksas, kas radušās saistībā ar pieslēgšanos ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmai. Mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem identificē vietējās iestādes. Pirmā savienojuma programma ar Vides fonda administrācijas starpniecību finansē savienojumu darbus identificētajām ģimenēm, par kurām vietējās iestādes ir noslēgušas līgumus.
3	1. reforma Stiprināt tiesisko regulējumu ūdens un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām	Atskaites punkts	Īstenošanas nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām iestādēm, kuras piedalās programmā “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”	Īstenošanas nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām iestādēm, kuras piedalās programmā “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”				4. cet.	2022	Vides fonda administrācija paraksta īstenošanas nolīgumus ar vietējām iestādēm, kas piedalās programmā “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”.
4	2. reforma ANAR pašreizējā ekonomiskā mehānisma pārkonfigurēšana, lai nodrošinātu valsts ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un uzturēšanu un Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas pienācīgu īstenošanu	Atskaites punkts	Likuma, ar ko ievieš grozījumus Ūdens likumā Nr. 107/1996, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā attiecībā uz grozījumiem Ūdens likumā Nr. 107/1996				3. cet.	2024	Pamatojoties uz veiktajiem pētījumiem, tiek pieņemti tiesību aktu grozījumi Ūdens likumā Nr. 107/1996, un tie stājas spēkā, lai regulētu jauno ūdens resursu ekonomisko mehānismu Rumānijā. Jaunais mehānisms uzlabos korelāciju starp ANAR (Rumānijas Ūdens administrācija) regulēto ūdens ieņēmumu sistēmu un izmaksām katrai ūdens lietotāju kategorijai, kurai ANAR nodrošina vajadzīgo ūdens apjomu saskaņā ar ekoloģiskās plūsmas prasībām.
5	1. investīcija. Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	Mērķrādītājs	Uzbūvētie un operatīvie ūdens sadales tīkli		Kilometri (km)	0	400	3. cet.	2024	Vismaz 400 km ūdens sadales tīklu ierīko pašvaldībās, kas atrodas aglomerācijās, kurām prioritāte piešķirta paātrinātajā Eiropas direktīvu atbilstības plānā, un saskaņā ar grozījumiem Likumā Nr. 241/2006, kas izklāstīti 1. atskaites punktā.
6	1. investīcija. Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	Mērķrādītājs	Uzbūvētie un operatīvie ūdens sadales tīkli		Kilometri (km)	400	1 600	2. cet.	2026	Pašvaldībās, kas atrodas aglomerācijās, kurām saskaņā ar Paātrināto Eiropas direktīvu atbilstības plānu un grozījumiem Likumā Nr. 241/2006, kas izklāstīti 1. pamatstāvoklī, ir noteikta prioritāte, tiek veidoti un ekspluatēti kopumā 1600 km ūdens sadales tīkli.
7	1. investīcija. Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	Mērķrādītājs	Uzbūvētie un darbojošies kanalizācijas tīkli		Kilometri (km)	0	300	3. cet.	2024	Aglomerācijās, kurās ir vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu (l.e), tiek izbūvēti un ekspluatēti vismaz 300 km kanalizācijas tīklu, kā prioritāte noteikta paātrinātajā plānā par atbilstību Eiropas direktīvām un saskaņā ar grozījumiem Likumā Nr. 241/2006, kas izklāstīti 1. pamatstāvoklī.
8	1. investīcija. Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	Mērķrādītājs	Būvēti un ekspluatēti kanalizācijas tīkli aglomerācijās, kam prioritāte piešķirta paātrinātajā plānā par atbilstību Eiropas direktīvām.		Kilometri (km)	300	2 500	2. cet.	2026	Aglomerācijās, kurās ir vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu (l.e), tiek izbūvēti un pilnībā ekspluatēti vismaz 2500 km kanalizācijas tīklu, kā prioritāte noteikta paātrinātajā plānā par atbilstību Eiropas direktīvām un saskaņā ar grozījumiem Likumā Nr. 241/2006, kas izklāstīti 1. pamatstāvoklī.
9	2. investīcija. Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	Mērķrādītājs	Individuālas vai citas piemērotas sistēmas, kas izveidotas un darbojas aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000		Skaits	0	1 000	4. cet.	2023	Tiek būvētas un ekspluatētas vismaz 1000 individuālas vai citas piemērotas sistēmas, lai mazinātu slodzi aglomerācijās ar mazāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas.
10	2. investīcija. Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	Mērķrādītājs	Individuālas vai citas piemērotas sistēmas, kas izveidotas un darbojas aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000.		Skaits	1 000	12 900	2. cet.	2026	Jābūvē un jāekspluatē vismaz 12 900 atsevišķu vai citu piemērotu sistēmu, lai mazinātu slodzi aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas.
11	2. investīcija. Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	Mērķrādītājs	Uzbūvēts un ekspluatācijā esošs kanalizācijas tīkls aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000.		Kilometri (km)	0	100	2. cet.	2024	Vismaz 100 km kanalizācijas tīkla aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000 km, ierīko un ekspluatē, un tam jāatbilst grozījumiem Likumā Nr. 241/2006, kas izklāstīti 1. starpposma mērķī.
12	2. investīcija. Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	Mērķrādītājs	Izbūvēti un ekspluatēti kanalizācijas tīkli aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000		Kilometri (km)	100	400	2. cet.	2026	Aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, tiek izbūvēti un ekspluatēti kopumā vismaz 400 km kanalizācijas tīklu, un tiem jāatbilst grozījumiem Likumā Nr. 241/2006, kas izklāstīti 1. starpposma mērķī.
13	3. investīcija. Atbalsts iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem savienošanai ar esošajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem	Mērķrādītājs	Mājsaimniecībām ir pieslēgums ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, izmantojot Valsts programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”.		Skaits	0	88 400	2. cet.	2026	Vismaz 88 400 mājsaimniecību pievieno ūdenim un kanalizācijai, izmantojot Valsts programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”.
14	4.1. investīcija. Pašreizējo aizsardzības līniju atjaunošana saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai	Mērķrādītājs	Atjaunotas plūdu aizsardzības līnijas saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai		Kilometri (km)	0	100	4. cet.	2024	Vismaz 100 km atjaunotas plūdu aizsardzības līnijas saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai Atjaunošanas darbiem piešķir prioritāti, pamatojoties uz plūdu novēršanas un aizsardzības plāniem, un tos veido pildvielas no vietējiem materiāliem, kas iegūti no dambju un upju krastu zonām, kam seko zālaugu segumi.
15	4.1. investīcija. Esošo aizsardzības līniju atjaunošana saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai	Mērķrādītājs	Atjaunotas plūdu aizsardzības līnijas saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai		Kilometri (km)	100	510	1. cet.	2026	Vismaz 510 km atjaunotas plūdu aizsardzības līnijas saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai Atjaunošanas darbiem piešķir prioritāti, pamatojoties uz plūdu novēršanas un aizsardzības plāniem, un tos veido pildvielas no vietējiem materiāliem, kas iegūti no dambju un upju krastu zonām, kam seko zālaugu segumi.
16	4.2. investīcija. Esošo akumulāciju atjaunošana, kurām nepieciešama ārkārtas intervence drošai ekspluatācijai	Atskaites punkts	Attiecīgā gadījumā valdības lēmuma/ministrijas rīkojuma projekta pieņemšana	Attiecīgā gadījumā valdības lēmuma/ministrijas rīkojuma pieņemšana				2. cet.	2023	Atkarībā no priekšizpētes rezultātiem attiecībā uz 30 dambjiem projektu projektus 20 esošo aizsprostu atjaunošanai, kuriem nav iespējamu alternatīvu plūdu riska mazināšanai, pieņem attiecīgi ar valdības lēmumu/ministrijas rīkojumu (atkarībā no ieguldījuma apmēra). Priekšizpēte jo īpaši ietver dambju atjaunošanas alternatīvu ieguvumu un ietekmes novērtējumu un salīdzinājumu, lai novērstu plūdu risku, tostarp dambju iespējamu aizvākšanu un to aizstāšanu ar dabā balstītiem risinājumiem. Šajā ieguvumu un ietekmes analīzē novērtē gan ieguvumus, ko ilgtermiņā varētu gūt no dažādajām iespējām, lai novērstu plūdu risku un jo īpaši ņemtu vērā prognozes par turpmākiem plūdu riskiem, gan rezultātus vides jomā. Projekta mērķis ir nodrošināt dambju drošu ekspluatāciju, samazināt applūšanas risku un aizsargāt ūdenstilpes un bioloģisko daudzveidību, veicot pasākumus, lai nodrošinātu zivju migrāciju, ekoloģisko plūsmu un novērstu ūdenstilpju eitrofikāciju. Tas atbilst valsts plūdu riska pārvaldības stratēģijai un piemērojamiem plūdu riska pārvaldības plāniem saskaņā ar Direktīvu 2007/60/EK (Plūdu direktīva). Visus pasākumus, kas noteikti saistībā ar ietekmes uz vidi novērtējumu, novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) un atbilstīgu novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva), kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību "nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01), integrē projekta izstrādē un stingri ievēro infrastruktūras būvniecības, modernizācijas, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos, tostarp īstenojot nepieciešamos ietekmes mazināšanas pasākumus. Jāizvairās no skarto ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, un pasākums neliedz uzlabot skarto ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli vai potenciālu. Ja ūdens tiek iegūts, attiecīgā iestāde izsniedz attiecīgu atļauju, precizējot nosacījumus, lai izvairītos no stāvokļa pasliktināšanās un nodrošinātu, ka skartie ūdensobjekti saglabā labu ekoloģisko stāvokli saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas prasībām un apliecina jaunākos attiecīgos pamatojošos datus. Jāizvairās no ūdens ieguves, ja attiecīgie ūdensobjekti (virszemes ūdeņi vai gruntsūdeņi) ir vai tiek prognozēti (saistībā ar klimata pārmaiņu pastiprināšanos) sliktākā stāvoklī vai potenciāli labā stāvoklī.
17	4.2. investīcija. Esošo akumulāciju atjaunošana, kurām nepieciešama ārkārtas intervence drošai ekspluatācijai	Mērķrādītājs	Esošie dambji, kas atjaunoti		Skaits	0	20	1. cet.	2026	Atjauno 20 esošus aizsprostus, attiecībā uz kuriem pārskatītajā priekšizpētē secināts, ka nav iespējamu alternatīvu plūdu riska mazināšanai, saskaņā ar priekšizpēti un 16. atskaites punktā noteiktajām prasībām un pilnībā ievēro rezultātus un nosacījumus, kas noteikti visaptverošajā un kumulatīvajā IVN, kurš jāpabeidz saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES (IVN direktīva), kā arī attiecīgos novērtējumus saistībā ar Direktīvu 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) un atbilstīgo novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 92/43/EEK (Dzīvotņu direktīva), tostarp nepieciešamo ietekmes mazināšanas pasākumu īstenošanu. Attiecībā uz dambjiem, kuru aizvākšana un aizstāšana ar dabā balstītiem risinājumiem ir atzīta par labāko risinājumu, pamatojoties uz priekšizpētes rezultātiem, tiek pabeigti papildu pētījumi, lai novērtētu demontāžas iespējas. Attiecīgo ūdensobjektu labs ekoloģiskais stāvoklis/potenciāls saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas prasībām jāsasniedz un jāpierāda ar jaunākajiem attiecīgajiem apliecinošajiem datiem, un jāizvairās no jebkādas pasliktināšanās.
18	5. investīcija. Piemērots upju baseinu pārvalžu finansējums plūdu monitoringam, novēršanai un reaģēšanai ārkārtas situācijās	Mērķrādītājs	Upju baseinu administrācijas, kas aprīkotas ar iekārtām, kas nodrošina neapstrādātu piekļuvi un iejaukšanos, amfībijas piekļuvi un pārvietojamus maisus/aizsprostus grūti sasniedzamos apgabalos, dronus, kas aprīkoti ar LIDAR/Flir/fotogrammetrijas sensoriem, dambju ģeoelektrorezistīvās/ģeorāda tehnoloģijas, kā arī aparatūras un programmatūras infrastruktūru		Skaits	0	11	3. cet.	2023	11 upju baseinu administrācijas ir aprīkotas ar: - mašīnas nelīdzeniem iekļūšanas un iejaukšanās pasākumiem, pārvietojamu smilšu maisiņu/velosipēdu amfībijas un transportēšana grūti sasniedzamos apgabalos. Lai nodrošinātu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01), iepērkamajiem transportlīdzekļiem ir īpatnējās CO2 emisijas, kā definēts Regulas (ES) 2019/631 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā, kas ir mazākas par 50 g CO2/km; - droni, kas aprīkoti ar LIDAR/Flir/fotogrammetrijas sensoriem, - ģeo-elektro-rezistīvas/ģeoradaru dambju tehnoloģijas; - aparatūra un programmatūras infrastruktūra datu analīzei un datu glabāšanai, ko savācis iepriekšminētās iekārtas, lai atbalstītu un uzlabotu plūdu novēršanu un reaģēšanu ārkārtas situācijās.
19	6. investīcija. Ūdens kadastra ieviešana	Atskaites punkts	Izstrādāts un darbojies ūdens kadastrs	Darbojas ūdens kadastrs				4. cet.	2025	Ūdens kadastru izstrādā un izmanto: - valsts līmenī iepērk digitālo zemes modeli (DTM)/digitālo virsmas modeli (DSM), pamatojoties uz satelītinformāciju, kas ir pieejama visām valsts iestādēm; - programmatūras izstrāde upes gultas pārveidošanas noteikšanai (erozijas nosēdumu process), grants ieguves monitorings un zemes nogruvumu potenciāls dambju ezera zonās; - nelielu upju gultu pusautomātiska digitalizācija un norobežošana, pamatojoties uz DTM/DSM ortofoto un satelītattēliem.
20	7. investīcija. Nacionālās integrētās meteoroloģiskās sistēmas (SIMIN) valsts novērošanas tīkla paplašināšana	Mērķrādītājs	Iegādātās un ekspluatācijā esošās meteoroloģiskās stacijas		Skaits	0	400	4. cet.	2025	Autonomu virsmas automātisko meteoroloģisko staciju tīklu paplašina, iegādājoties un darbinot 300 automātiskas un autonomas virszemes meteoroloģiskās stacijas un 100 agrometeoroloģiskās stacijas.
21	7. investīcija. Nacionālās integrētās meteoroloģiskās sistēmas (SIMIN) valsts novērošanas tīkla paplašināšana	Atskaites punkts	Operatīvā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēma papildu meteoroloģisko un agrometeoroloģisko staciju integrēšanai valsts integrētajā meteoroloģijas sistēmā (SIMIN)	Valsts meteoroloģiskā sistēma (SIMIN), kas integrēta papildu stacijās, kuras darbojas				2. cet.	2026	Ievieš informācijas un komunikācijas tehnoloģiju papildu meteoroloģisko staciju integrēšanai valsts integrētajā meteoroloģijas sistēmā (SIMIN).

B.2. KOMPONENTS. Meži un bioloģiskās daudzveidības aizsardzība

Komponenta mērķis ir saskaņot valstu meža apsaimniekošanas praksi ar to, kas saistīta ar bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un vides aizsardzību, un nodrošināt pāreju uz klimatneitrālu Eiropu, izveidojot jaunas platības, ko aizņem meži, un atjaunojot degradētas dzīvotnes.

Komponents sastāv no divām reformām un piecām investīcijām.

Paredzams, ka komponentā iekļautie pasākumi risinās dažas problēmas, kas uzsvērtas konkrētai valstij adresētajā ieteikumā par to, lai investīcijas koncentrētu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, cita starpā uz vides infrastruktūru (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 4, 2019. gads un konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3, 2020. gads).

B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus

Reformas mērķis ir nodrošināt skaidru un stabilu stratēģisko un tiesisko regulējumu ilgtspējīgas meža politikas īstenošanai, kas atbalsta klimata pārmaiņu mazināšanu un pielāgošanos tām.

Reforma sastāv no šādām darbībām:

1) Pabeigt neatkarīgus pētījumus par trūkumiem gan institucionālajā, gan regulatīvajā pārvaldībā un īstenot spēkā esošo mežsaimniecības tiesību aktu noteikumus (līdz 2022. gada 30. jūnijam);

2) Valsts meža stratēģijas 2020.–2030. gadam pieņemšana, pamatojoties uz ieteikumiem novērtējumā, kas veikts saskaņā ar 1. punktu (līdz 2022. gada 30. septembrim);

3) Tādu grozīto ministru rīkojumu pieņemšana un stāšanās spēkā, ar kuriem paredz saistošus noteikumus par apmežošanu un meža atjaunošanu, kas paredzēti Valsts meža stratēģijā 2020.–2030. gadam, kas pieņemta saskaņā ar 2. punktu (līdz 2023. gada 30. septembrim);

4) Tādu tiesību aktu pieņemšana un stāšanās spēkā, ar kuriem groza un papildina spēkā esošos tiesību aktus par mežiem, kuru mērķis ir racionalizēt tiesisko regulējumu, apkarot nelikumīgu mežizstrādi un uzlabot mežu apsaimniekošanu (līdz 2023. gada 30. jūnijam).

Reformu atbalsta ar diviem ieguldījumiem – 1. un 2. ieguldījumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

1. investīcija. Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži

Ieguldījumu mērķis ir izveidot jaunus mežus un teritorijas ar meža veģetāciju teritorijās, kuras ir neaizsargātas pret klimata pārmaiņām, izmantojot zemes identifikāciju un novērtēšanu, apmežošanas finansēšanu, meža veģetācijas platības palielināšanu pa sakaru ceļiem un pilsētu aglomerācijās (pilsētu meži, tostarp miniatūri meži) ap pašvaldībām un starp laukiem ar lauksaimniecības kultūrām, kā arī citas aizsargājošas meža aizkaru kategorijas.

Šo ieguldījumu rezultātā apmežo vai atjauno apmežošanu kopumā 56 700 ha jaunu platību un kopā veido 3 150 000 m2 jaunu pilsētu mežu platību saskaņā ar tiesiskajām prasībām, kas noteiktas Valsts meža stratēģijā, kura pieņemta saskaņā ar 1. reformu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. investīcija. Modernu meža reproduktīvā materiāla ražošanas jaudu attīstīšana

Ieguldījumu mērķis ir attīstīt pietiekamas reproduktīvās ražošanas jaudas (koku sugas un ekotipi), kas ir piemērotas Rumānijas turpmākajiem klimatiskajiem apstākļiem.

Šā ieguldījuma rezultātā sāk darboties vismaz 90 jaunas un atjaunotas koku stādaudzētavas saskaņā ar juridiskajām prasībām, kas noteiktas Valsts meža stratēģijā, kura pieņemta saskaņā ar 1. reformu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
22	1. reforma Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus	Atskaites punkts	Valsts meža stratēģijas 2020.–2030. gadam pieņemšana	Valsts meža stratēģijas 2020.–2030. gadam pieņemšana				3. cet.	2022	Pieņem valsts meža stratēģiju 2020.–2030. gadam. Pamatojoties uz neatkarīgo pētījumu ieteikumiem, stratēģijā paredz šādus saistošus noteikumus par apmežošanu un meža atjaunošanu: a. Prasības, lai sugas un ekotipi būtu izturīgi pret klimata pārmaiņām un negatīvi neietekmētu bioloģisko daudzveidību. Stratēģija atbilst vajadzībai atjaunināt pamatnostādnes par koku stādīšanu Rumānijā un izveido aizsardzības pasākumus, jo īpaši, lai nepieļautu invazīvu svešzemju sugu izmantošanu vai izplatīšanu. b. Prasības reproduktīvā materiāla ražošanai, lai zvejotu koku sugas un ekotipus, kas ir piemēroti Rumānijas nākotnes prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem pietiekamā daudzumā, iesaistot privāto sektoru, un pasākumi, lai atturētu no komerciālas dēstu audzētavu izveides īscirtmeta vai monokultūras audzēšanai. c. Apmežošanas prasības pozitīvi ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, ūdens apsaimniekošanas un augsnes aizsardzības mērķus, aizliedzot apmežošanu vai meža atjaunošanu lauksaimniecības zemē ar augstu dabas vērtību, zālājos vai mitrājos, izņemot dzīvotņu atjaunošanu. d. Prasības preventīviem pasākumiem, kas palielina meža apsaimniekošanas darbībās iekļaujamās augsnes dabisko absorbcijas spēju, un īpašas prasības attiecībā uz pielāgošanos klimata pārmaiņām, lai nodrošinātu, ka mežu apsaimniekošana balstās uz sugu monitoringu. e. Prasības attiecībā uz apmežošanu pilsētās, kas īstenojamas, izmantojot ainavas līmeņa pieeju, kas palīdz stiprināt savienojamību ar dabiskām vai daļēji dabiskām teritorijām (piemēram, mežiem vai lauksaimniecības teritorijām), galveno uzmanību pievēršot dzīvotņu savienošanai ar zaļo infrastruktūru un ekoloģiskajiem koridoriem. f. Prasības attiecībā uz apmežošanas un meža atjaunošanas projektiem, kas jāīsteno teritorijās, kuras pakļautas klimata apdraudējumiem, jo īpaši sausumam un plūdiem, un attiecīgā gadījumā apmežošana vai meža atjaunošana samazina radušos riskus. g. Stratēģijā nosaka ilgtspējības kritērijus meža biomasai, ko izmanto enerģijas ieguvei. h. Stratēģija ietver īpašas darbības nelikumīgas mežizstrādes apkarošanai, piemēram, SUMAL pilnīgu īstenošanu, tostarp mežizstrādes uzraudzību, izmantojot attālo uzrādi, sankciju režīma stiprināšanu un vajadzības gadījumā citus pasākumus. i. Stratēģija ietver arī konkrētus pasākumus meža biotopu un sugu aizsardzībai un jo īpaši mežsaimniecības normu saskaņošanu ar bioloģiskās daudzveidības apsvērumiem.
23	1. reforma Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus	Atskaites punkts	Valsts meža stratēģijā 2020.–2030. gadam paredzēto grozīto ministru rīkojumu, ar ko paredz saistošus noteikumus par apmežošanu un meža atjaunošanu, stāšanās spēkā	Ministrijas noteikumos ietvertais noteikums, kas norāda grozījumu stāšanos spēkā				3. cet.	2022	Saskaņā ar saistošajiem noteikumiem par apmežošanu un meža atjaunošanu, kas paredzēti Valsts meža stratēģijā 2020.–2030. gadam, stājas spēkā šādi grozīti ministrijas rīkojumi (MO): a.Rīkojums Nr. 766/2018 attiecībā uz meža apsaimniekošanas plānu izstrādi un grozīšanu, tostarp meža zemes izmantošanas noteikumiem, kā arī metodiku attiecībā uz ikgadējo vēja gāzto koku ieguves kvotu apstiprināšanu. b.Rīkojums Nr. 1648/2000 par tehnisko noteikumu apstiprināšanu attiecībā uz sastāvu, shēmām un tehnoloģijām mežu atjaunošanai un degradētas zemes apmežošanai c.Rīkojums Nr. 1649/2000 par tehnisko standartu apstiprināšanu stendu kopšanai un apsaimniekošanai d.Rīkojums Nr. 1650/2000 par tehnisko standartu apstiprināšanu attiecībā uz apstrādes veidu izvēli un piemērošanu e.Rīkojums Nr. 1653/2000 par tehnisko normu apstiprināšanu attiecībā uz reģenerāciju ikgadējo kontroli f.Rīkojums Nr. 1672/2000 par meža apsaimniekošanas tehnisko standartu apstiprināšanu
24	1. reforma Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza un papildina spēkā esošos tiesību aktus par mežiem	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvu aktu stāšanos spēkā				2. cet.	2023	Šādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kuru mērķis ir racionalizēt tiesisko regulējumu, apkarot nelikumīgu mežizstrādi un uzlabot mežu apsaimniekošanu: i) Jauns Mežsaimniecības kodekss, kurā izklāstīti grozījumi kriminālsankciju sistēmā; ii) Ārkārtas rīkojums Nr. 85/2006, ar ko nosaka metodes meža veģetācijai nodarītā kaitējuma novērtēšanai mežos un ārpus tiem; iii) Likums Nr. 171/2010 “Par sankcijām par meža pārkāpumiem, ar ko nosaka metodes, lai aprēķinātu videi nodarīto un finansiālo kaitējumu, ko radījusi nelikumīga mežizstrāde un citi ar mežu saistīti noziegumi”, iv) Citi valdības lēmumi par nelikumīgas mežizstrādes apkarošanu un mežu apsaimniekošanas uzlabošanu: Grozījumi valdības Lēmumā Nr. 743/2015, valdības Lēmumā Nr. 1076/2009, valdības Lēmumā Nr. 229/2009, valdības Lēmumā Nr. 497/2020;
25	1. investīcija. Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	Mērķrādītājs	Jaunas apmežotas vai atjaunotas zemes platības		ha	0	25 000	4. cet.	2023	Jaunas apmežotas vai atjaunotas platības (vismaz 25 000 ha) saskaņā ar juridiskajām prasībām, kas noteiktas Valsts meža stratēģijā: a. Izmanto tikai tādas sugas un ekotipus, kas ir noturīgi pret prognozēto klimata pārmaiņu ietekmi nākotnē, un tiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību. Svešzemju sugu izmantošana ir atļauta tikai tad, ja ir pierādīts, ka to izmantošana rada labvēlīgus un piemērotus ekosistēmas apstākļus (piemēram, klimatu, augsni, veģetācijas apgabalus, ugunsizturību) un ka esošās vietējās sugas vairs nav pielāgotas nākotnes modelētajiem klimatiskajiem apstākļiem un pedohidroloģiskajiem apstākļiem. b. Izmanto tikai tādas koku sugas un ekotipus, kas ir piemēroti paredzamajiem Rumānijas klimatiskajiem apstākļiem; c. Apmežošana pozitīvi ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, ūdens apsaimniekošanas un augsnes aizsardzības mērķus. Apmežošanu neveic lauksaimniecības zemē ar augstu dabas vērtību, zālājos vai mitrājos, ja vien intervences mērķis nav dzīvotņu atjaunošana. d. Apmežošanas vai meža atjaunošanas projektus īsteno teritorijās, kas ir pakļautas klimata apdraudējumiem, jo īpaši sausumam un plūdiem, un ir jutīgi pret tiem. e. Uz apmežošanas un meža atjaunošanas projektiem attiecas ietekmes uz vidi novērtējuma (IVN) procedūra, ja tas noteikts IVN pārbaudes procedūrā; un meža apsaimniekošanas plāniem, kas attiecas uz apmežošanas un meža atjaunošanas darbībām, veic pilnu stratēģisko vides novērtējuma procedūru (vides ziņojums), jo īpaši, ja tie ietekmē aizsargājamās dzīvotnes un/vai sugas.
26	1. investīcija. Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	Mērķrādītājs	Jaunas apmežotas vai atjaunotas zemes platības		ha	25 000	56 700	2. cet.	2026	Jaunas apmežotas vai apmežotas zemes platības (kopā 56 700 ha) saskaņā ar juridiskajām prasībām, kas noteiktas Valsts meža stratēģijā, un saskaņā ar 25. mērķī noteiktajām prasībām.
27	1. investīcija. Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	Mērķrādītājs	Izveidotas jaunas pilsētu mežu platības.		m2	0	500 000	4. cet.	2023	Jaunas pilsētu mežu platības (vismaz 500 000 m2) saskaņā ar tiesiskajām prasībām, kas noteiktas Valsts meža stratēģijā: a. Izmanto tikai tādas sugas un ekotipus, kas ir noturīgi pret prognozēto klimata pārmaiņu ietekmi nākotnē, un tiem nav nelabvēlīgas ietekmes uz bioloģisko daudzveidību. Svešzemju sugas atļauts izmantot tikai tad, ja ir pierādīts, ka tās noved pie labvēlīgiem un piemērotiem ekosistēmas apstākļiem (piemēram, klimats, augsne, veģetācijas teritorijas, ugunsizturība) un ka esošās vietējās sugas vairs nav pielāgotas nākotnes modelētajiem klimatiskajiem apstākļiem un pedohidroloģiskajiem apstākļiem. b. Izmanto tikai tādas sugas un ekotipus, kas ir piemēroti Rumānijas prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem; c. Apmežošanu pilsētās veic, izmantojot ainavas līmeņa pieeju, kas stiprina saiknes ar dabiskām vai daļēji dabiskām teritorijām (piemēram, mežiem vai lauksaimniecības teritorijām), galveno uzmanību pievēršot dzīvotņu savienošanai, izmantojot zaļo infrastruktūru un ekoloģiskos koridorus. Sugu un ekotipu atlasē ņem vērā to nozīmi gaisa tīrīšanā un citu ekosistēmu pakalpojumu sniegšanā pilsētu teritorijās. d. Apmežošana pozitīvi ietekmē bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas, ūdens apsaimniekošanas un augsnes aizsardzības mērķus. Apmežošanu neveic lauksaimniecības zemē ar augstu dabas vērtību, zālājos vai mitrājos, ja vien intervences mērķis nav dzīvotņu atjaunošana. e. Apmežošanas vai meža atjaunošanas projektus īsteno teritorijās, kas ir pakļautas klimata apdraudējumiem, jo īpaši sausumam un plūdiem, un ir jutīgi pret tiem.
28	1. investīcija. Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	Mērķrādītājs	Radītas jaunas pilsētu mežu platības		m2	500 000	3 150 000	2. cet.	2026	Jaunas pilsētu mežu platības (kopā 3 150 000 m2) saskaņā ar meža stratēģijā noteiktajām juridiskajām prasībām un saskaņā ar 25. mērķī noteiktajām prasībām.
29	2. investīcija. Modernu meža reproduktīvā materiāla ražošanas jaudu attīstīšana	Mērķrādītājs	Jaunas un atjaunotas koku stādaudzētavas, kas darbojas (izveidotas vai atjaunotas)		Skaits	0	90	3. cet.	2024	Jaunas un atjaunotas koku stādaudzētavas (vismaz 90) darbojas saskaņā ar juridiskajām prasībām, kas noteiktas valsts meža stratēģijā. Reproduktīvā materiāla ražošana ir vērsta uz tādām koku sugām un ekotipiem, kas ir piemēroti Rumānijas prognozētajiem klimatiskajiem apstākļiem nākotnē.

B.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

2. reforma Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma, lai saskaņoti un efektīvi īstenotu Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju

Šīs reformas mērķis ir īstenot pašreizējo sistēmu aizsargājamo dabas teritoriju noteikšanai, jo īpaši izveidojot mehānismu, lai sasaistītu dažādām nozarēm specifiskus tiesību aktus, kas ietekmē bioloģisko daudzveidību, proti, izglītību, lauksaimniecību, mežsaimniecību, medniecību, tūrismu, telpisko organizāciju, transportu un enerģētiku.

To panāk, pieņemot un stājoties spēkā diviem tiesību aktiem:

1) tiesību akts, ar ko izveido starpiestāžu komiteju, lai analizētu tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību, un izstrādātu un veicinātu priekšlikumus tiesiskā regulējuma grozīšanai vai papildināšanai, ņemot vērā jaunāko informāciju par sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa izplatību un dinamiku (līdz 2022. gada 30. jūnijam);

2) tiesību akts, ar ko groza tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību, lai nodrošinātu, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums dažādās attiecīgajās nozarēs neietekmē un neierobežo aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plānos iekļauto saglabāšanas pasākumu īstenošanu (līdz 2025. gada 30. jūnijam). Tiesību akta pamatā ir saskaņā ar 1. punktu izveidotās komitejas priekšlikumi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

3. investīcija. Apstiprināto apsaimniekošanas plānu atjaunināšana un iespējamo teritoriju noteikšana stingrai aizsardzībai dabiskajos sauszemes un jūras dzīvotnēs, lai īstenotu ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam

Investīciju veido divi apakšieguldījumi:

Pirmā apakšieguldījuma (3.1. investīcija) mērķis ir atjaunināt apstiprinātos pārvaldības plānus. Otrā apakšieguldījuma (3.2. investīcija) mērķis ir noteikt iespējamās jomas stingrai aizsardzībai saskaņā ar ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam.

Attiecībā uz esošo apsaimniekošanas plānu atjaunināšanu ieguldījumu rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam saskaņā ar ES tiesību aktiem pārskata un atjaunina vismaz 250 aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plānus.

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Attiecībā uz stingri aizsargājamām teritorijām pieņem un stājas spēkā divi tiesību akti: 1) leģislatīvu aktu, ar ko nosaka stingri aizsargājamas teritorijas, kas identificētas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās ar pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem vai ietver pirmatnējos un vecos mežus (līdz 2023. gada 31. decembrim); un 2) leģislatīvu aktu, ar ko nosaka stingri aizsargājamas teritorijas, kas identificētas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās bez pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem un citās teritorijās (līdz 2025. gada 31. decembrim).

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

4. investīcija. Integrēti ieguldījumi dzīvotņu ekoloģiskai atjaunošanai un ar pļavām saistītu sugu ūdenstilpņu un no ūdens atkarīgu teritoriju saglabāšanai

Šo ieguldījumu veido pieci apakšieguldījumi.

Pirmā apakšieguldījuma (4.1. investīcija) mērķis ir atjaunot ūdensteces savienojamību, likvidējot šķēršļus ūdenstecēs un tādējādi veicinot no ūdens atkarīgu ūdens dzīvotņu un sugu sānu savienojamības atjaunošanu saskaņā ar aizsargājamo dabas teritoriju piemērojamajiem apsaimniekošanas plāniem. Šā apakšieguldījuma rezultātā tiek atjaunota 1700 ha piekrastes dzīvotņu savienojamība.

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Otrā apakšieguldījuma (4.2. investīcija) mērķis ir atjaunot zālāju dzīvotnes aizsargājamās dabas teritorijās. Šā apakšieguldījuma rezultātā ekoloģiski atjauno vismaz 2800 ha zālāju dzīvotņu.

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Trešā apakšieguldījuma (4.3. investīcija) mērķis ir samazināt Donavas deltas ezeru eitrofikāciju un saglabāt bioloģisko daudzveidību. Šajā apakšieguldījumā ietilpst ūdens līmeņa regulēšana divos ezeros, ezeru robežu optimāla profila projektēšana un sasniegšana, atkrāsošana, banku konsolidācija, uzturēšanas darbi, veģetācijas un koku izciršana perimetrā, tādu kokmateriālu un pludmaļu aizvākšana, kas aizsedz ūdens cirkulāciju un izraisa nogulsnēšanos, sugu un dzīvotņu monitorings teritorijā un neliela apjoma noteces darbi optimālai ūdens cirkulācijai. Šā apakšieguldījuma rezultātā vismaz 100 heku platības ir guvušas labumu no ūdensaugu izņemšanas, pamatojoties uz atjaunināto priekšizpēti (2021. gada jūnijs).

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Ceturtais ieguldījumu apakšmērķis (4.4. investīcija) ir izstrādāt savvaļas storu uzraudzības sistēmu Donavas lejasdaļā (1500 km) kopā ar MI, lai cīnītos pret tā malumedniecību. Šā apakšieguldījuma rezultātā tiek izveidots tīkls savvaļas storu datu uzraudzībai, paziņošanai un pārsūtīšanai. Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši iegādājamo transportlīdzekļu īpatnējās CO2 emisijas, kā definēts Regulas (ES) 2019/631 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā, ir mazākas par 50 g CO2/km. No vides viedokļa iegādājamie ūdenstransporta kuģi atbilst vislabāk pieejamajai tehnoloģijai.

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Visbeidzot piektā apakšieguldījuma (4.5. investīcija) mērķis ir modernizēt Donavas deltas publisko piekļuvi un apmeklētāju infrastruktūru, lai mazinātu spiedienu uz dzīvotnēm un sugām. Šo apakšieguldījumu rezultātā tiek būvēti 10 viesu centri, kuru mērķis ir mazināt tūrisma ietekmi uz dzīvotnēm, novirzot un uzraugot tūristu plūsmas uz 10 apmeklējumu centriem, kas saistīti ar 40 novērošanas punktiem, kuri ir pienācīgi aprīkoti visu kategoriju apmeklētāju vajadzībām. Apmeklētāju centru būvniecībā Donavas deltas kopienas arhitektūrai tradicionālā veidā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, ekosistēmiskas pieejas un materiālus.

Šā pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

5. investīcija. Integrētas plūdu riska mazināšanas sistēmas meža upju baseinos

Ieguldījumu mērķis ir mazināt plūdu risku, lai aizsargātu cilvēkus, infrastruktūru un sociālekonomiskos mērķus riska teritorijās, kā arī aizsargātu vidi un bioloģisko daudzveidību, izmantojot attiecīgus vides pasākumus, jo īpaši tos, kas saistīti ar zivju migrācijas nodrošināšanu un ekoloģiskās plūsmas nodrošināšanu.

Ieguldījumu veic divos posmos:

1) projekta pieņemšana plūdu aizsardzības modernizācijas darbiem, kas ietver: i) vismaz sešu bojātu aluviālo nogulumu aiztures struktūru atjaunošana, lai veiktu garenvirziena pasākumus (zivju ceļš un ekoloģiskā plūsma); ii) vismaz 30 jaunu aluviālo nogulumu aiztures struktūru izveide, ieskaitot zivju ceļu un ekoloģisko plūsmu, ar maksimālo augstumu 5 m; iii) vismaz 4 ha zemes atjaunošana, atjaunojot mežus, ravējot vai būvējot šķembu žogus; un iv) vismaz 30 km gultnes atjaunošana. Šo posmu īsteno līdz 2023. gada 31. martam.

2) modernizācijas darbu pabeigšana aizsardzībai pret plūdiem, pamatojoties uz 1. punktā minēto projekta projektu. Šā posma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Visus pasākumus, kas noteikti novērtējumā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) un kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību "nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), integrē projekta izstrādē un stingri ievēro visos būvniecības, modernizācijas, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Jāizvairās no skarto ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, un pasākums neliedz uzlabot skarto ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli vai potenciālu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

B.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
30	2. reforma Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma, saskaņoti un efektīvi īstenojot Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju	Atskaites punkts	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko izveido starpiestāžu komiteju, lai analizētu tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko izveido starpiestāžu komiteju, lai analizētu tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību, proti, izglītībai, lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, medniecībai, tūrismam, telpiskajai organizācijai, transportam un enerģētikai. Komiteju vada Vides, ūdens un mežu ministrija, un tajā ietilpst nozaru ministrijas un subordinētās iestādes, kas atbild par attiecīgajām nozarēm: izglītība, lauksaimniecība, mežsaimniecība, medniecība, tūrisms, teritoriālā organizācija, transports un enerģētika. Komiteja sagatavo priekšlikumus tiesiskā regulējuma pārskatīšanai, ņemot vērā jaunāko informāciju par sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa izplatību un dinamiku.
31	2. reforma Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma, saskaņoti un efektīvi īstenojot Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju	Atskaites punkts	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko groza tiesisko regulējumu, ko piemēro nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				2. cet.	2025	Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību. Šo tiesību aktu grozījumu mērķis ir nodrošināt, lai spēkā esošais tiesiskais regulējums dažādās attiecīgajās nozarēs neietekmētu/ierobežotu aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plānos ietverto aizsardzības pasākumu īstenošanu. Tiesību akta pamatā ir komitejas priekšlikumi, ņemot vērā jaunāko informāciju par sugu un dzīvotņu aizsardzības statusa izplatību un dinamiku.
32	3.1. investīcija. Apstiprināto pārvaldības plānu atjaunināšana	Mērķrādītājs	Stājās spēkā aizsargājamās dabas teritorijas ar atjauninātiem apsaimniekošanas plāniem		Skaits	0	100	1. cet.	2025	Stājas spēkā aizsargājamās dabas teritorijas (vismaz 100) ar atjauninātiem apsaimniekošanas plāniem. Prioritāti piešķir teritorijām, kuras potenciāli ietekmē infrastruktūras projekti, attiecībā uz kuriem Rumānija saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem ir apņēmusies turpmāk vākt monitoringa datus, lai noteiktu teritorijai specifiskus dzīvotņu un sugu, tostarp migrējošo putnu sugu, aizsardzības mērķus.
33	Investīcija. 3.1. apstiprināto pārvaldības plānu atjaunināšana	Mērķrādītājs	Stājās spēkā aizsargājamās dabas teritorijas ar atjauninātiem apsaimniekošanas plāniem		Skaits	100	250	2. cet.	2026	Stājās spēkā vismaz 250 aizsargājamās dabas teritorijas ar atjauninātiem apsaimniekošanas plāniem. Prioritāti piešķir teritorijām, kuras potenciāli ietekmē infrastruktūras projekti, attiecībā uz kuriem Rumānija saskaņā ar attiecīgajiem ES tiesību aktiem ir apņēmusies turpmāk vākt monitoringa datus, lai noteiktu teritorijai specifiskus dzīvotņu un sugu, tostarp migrējošo putnu sugu, aizsardzības mērķus.
34	Investīcija 3.2. Iespējamo teritoriju noteikšana stingrai aizsardzībai dabiskajos sauszemes un jūras dzīvotnēs, lai īstenotu ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam	Atskaites punkts	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu (kas noteiktas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās ar pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem vai ietver pirmatnējos un vecos mežus)	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				4. cet.	2023	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu. Tiesību akta pamatā ir analīze/pētījumi un kartējums par to jomu norobežošanu, kuras ierosināts neiejaukties (stingri aizsargātas) un kuras ir nepieciešamas, lai pamatotu tiesību akta priekšlikumu, kura pamatā ir ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Tiesību aktā nosaka stingri aizsargājamas teritorijas, kas identificētas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās ar spēkā esošiem apsaimniekošanas plāniem vai ietver pirmatnējos un vecos mežus.
35	3.2. investīcija. Iespējamo teritoriju noteikšana stingrai aizsardzībai dabiskajos sauszemes un jūras dzīvotnēs, lai īstenotu ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam	Atskaites punkts	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu (kas noteiktas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās bez pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem un citās teritorijās)	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				4. cet.	2025	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu. Tiesību akta pamatā ir analīze/pētījumi un kartējums par to jomu norobežošanu, kuras ierosināts neiejaukties (stingri aizsargātas) un kuras ir nepieciešamas, lai pamatotu tiesību akta priekšlikumu, kura pamatā ir ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam. Tiesību aktā nosaka stingri aizsargājamas teritorijas, kas identificētas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās bez pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem un papildu teritorijās.
36	4.1. investīcija. Šķēršļu likvidēšana ūdenstecēs, lai veicinātu atkarīgo dzīvotņu un sugu savienojamības atjaunošanu	Mērķrādītājs	Piekrastes dzīvotnes ar atjaunotu savienojamību		ha	0	1 700	2. cet.	2026	Piekrastes dzīvotnes ar atjaunotu savienojamību (vismaz 1700 ha)
37	Investīcija 4.2. Pļavu dzīvotņu atjaunošana aizsargājamās dabas teritorijās	Mērķrādītājs	Ekoloģiski atjaunotas zālāju dzīvotnes		ha	0	2 800	2. cet.	2026	Ekoloģiski atjaunotas zālāju dzīvotnes (vismaz 2800 ha).
38	Investīcijas 4.3 Donavas deltas ezeru atkrāsošanā, lai samazinātu eitrofikāciju un saglabātu bioloģisko daudzveidību	Mērķrādītājs	Ezera apgabali, kas guvuši labumu no ūdensaugu aizvākšanas		ha	0	100	2. cet.	2026	Ezera apgabali (vismaz 100 ha), kas guvuši labumu no ūdensaugu aizvākšanas, pamatojoties uz atjaunināto priekšizpēti (2021. gada jūnijs).
39	Investīcija 4.4. Savvaļas storu uzraudzības sistēmas ieviešana Donavas lejasdaļā	Atskaites punkts	Operatīvs tīkls savvaļas storu datu monitoringam, paziņošanai un pārsūtīšanai	Tīkls darbojas				3. cet.	2024	Darbojas tīkls savvaļas storu datu uzraudzībai, paziņošanai un pārsūtīšanai. Lai cīnītos pret malumedniecību, pasākumi kopā ar mākslīgo intelektu izstrādā savvaļas storu uzraudzības sistēmu gar Donavas lejasdaļu (1500 km). Lai nodrošinātu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C 58/01), iepērkamajiem transportlīdzekļiem ir īpatnējās CO2 emisijas, kā definēts Regulas (ES) 2019/631 3. panta 1. punkta h) apakšpunktā, kas ir mazākas par 50 g CO2/km. No vides viedokļa iegādājamie ūdenstransporta kuģi atbilst vislabāk pieejamajai tehnoloģijai.
40	4.5. investīcija. Donavas deltas publiskās piekļuves un infrastruktūras pārkonfigurēšana, lai mazinātu tūrisma radīto spiedienu uz dzīvotnēm un sugām	Mērķrādītājs	Apmeklētāju centri, kas izveidoti, lai mazinātu tūrisma radīto spiedienu uz dzīvotnēm		Skaits	0	10	2. cet.	2026	10 viesu centri, kuru mērķis ir mazināt tūrisma ietekmi uz dzīvotnēm, novirzot un uzraugot tūristu plūsmas uz 10 apmeklējumu centriem, kas saistīti ar 40 novērošanas punktiem, kuri ir pienācīgi aprīkoti un aprīkoti visu kategoriju apmeklētāju vajadzībām. Vietas izvēlas saskaņā ar Donavas deltas rezervēšanas pārvaldības plāna kritērijiem, kas pašlaik tiek pārskatīti. Viescentru būvniecībā Donavas deltas kopienas arhitektūrai tradicionālā veidā izmanto videi draudzīgas tehnoloģijas, ekosistēmiskas pieejas un materiālus.
41	5. investīcija. Integrētas plūdu riska mazināšanas sistēmas meža upju baseinos	Atskaites punkts	Projekta plāna pieņemšana	Projekta plāna pieņemšana				1. cet.	2023	Pieņem projektu plānu aizsardzībai pret plūdiem. Tajā ietver: -vismaz sešu bojātu aluviālo nogulumu aiztures struktūru atjaunošana, lai veiktu garenvirziena pasākumus (zivju ceļš un ekoloģiskā plūsma); -vismaz 30 jaunu aluviālo nogulumu aiztures struktūru izveide, ieskaitot zivju ceļu un ekoloģisko plūsmu, ar maksimālo augstumu 5 m; -Vismaz 4 ha zemes, kas atjaunota, atjaunojot mežus, ravējot vai būvējot šķembu žogus; -vismaz 30 km gara gultne. Visus pasākumus, kas noteikti novērtējumā saskaņā ar Direktīvu 2000/60/EK (Ūdens pamatdirektīva) un kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību "nenodarīt būtisku kaitējumu" tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), integrē projekta izstrādē un stingri ievēro būvniecības, modernizācijas, ekspluatācijas un ekspluatācijas pārtraukšanas posmos. Jāizvairās no skarto ūdensobjektu ekoloģiskā stāvokļa pasliktināšanās, un pasākums neliedz uzlabot skarto ūdensobjektu ekoloģisko stāvokli vai potenciālu.
42	5. investīcija. Integrētas plūdu riska mazināšanas sistēmas meža upju baseinos	Atskaites punkts	Modernizācijas darbu pabeigšana aizsardzībai pret plūdiem	Plūdu novēršanas darbu modernizācijas pabeigšana				2. cet.	2026	Plūdu novēršanas modernizācijas projektu pabeidz saskaņā ar 41. atskaites punktā noteiktajām prasībām.

C.3. KOMPONENTS. Atkritumu apsaimniekošana

Komponenta mērķis ir paātrināt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu paplašināšanu un modernizāciju Rumānijā, galveno uzmanību pievēršot dalītai savākšanai, novēršanai, samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un reģenerācijai, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem ES tiesību aktiem un pārejai uz aprites ekonomiku.

Komponentu veido viena reforma un trīs investīcijas.

Paredzams, ka komponentā iekļautie pasākumi risinās dažas no problēmām, kas uzsvērtas konkrētai valstij adresētajā ieteikumā, lai investīcijas koncentrētu uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, cita starpā uz vides infrastruktūru (konkrētām valstīm adresēti ieteikumi 2019. un 2020. gadā).

C.1. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku

Šīs reformas mērķis ir izveidot stratēģisku un tiesisku regulējumu pārejai uz aprites ekonomiku, pieņemot valsts stratēģiju pārejai uz aprites ekonomiku un rīcības plānu un grozot konkrētus tiesību aktus, kas saistīti ar atkritumu apsaimniekošanu.

Šīs reformas īstenošana sastāv no šādiem posmiem:

1) Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana, lai izveidotu satvaru Rumānijas ekonomikas pārejai uz aprites darbību, aptverot visu produktu aprites ciklu (līdz 2022. gada 31. septembrim);

2) Stājušies spēkā tiesību akti, kas vajadzīgi, lai īstenotu vienotu atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu, jo īpaši tiesību akti, kas saistīti ar atkritumu apstrādi, pašvaldību sanitārijas pakalpojumiem un sanitārijas pakalpojumu tarifu noteikšanu un iepakojuma ražotāja paplašinātu atbildību (līdz 2022. gada 31. septembrim);

3) Valsts aprites ekonomikas stratēģijas rīcības plāna pieņemšana, kurā noteikti galvenie stratēģijas īstenošanas posmi (minēts 1. punktā), atbildīgās iestādes un darbību saistošs grafiks (līdz 2023. gada 31. septembrim). Visas darbības, kas saskaņā ar stratēģiju un rīcības plānu uzticētas publiskajām iestādēm, pabeidz līdz 2026. gada 30. martam.

Reformas rezultātā jāuzlabo Rumānijas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas kontrole un uzraudzība, kā arī vides kvalitātes rādītāji, kā arī jāpalielina atkritumu dalītas savākšanas līmenis. Līdz 2026. gada 30. jūnijam jāsasniedz 4,5 procentu punktu ieguldījums valsts 50% pārstrādes un sagatavošanas atkārtotas izmantošanas mērķrādītājam līdz 2025. gadam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

1. reformu papildina trīs investīcijas – 1., 2. un 3. investīcija.

1. investīcija. Integrētu sadzīves atkritumu apsaimniekošanas sistēmu izstrāde, modernizācija un pabeigšana apgabalu līmenī vai pilsētas/pašvaldību līmenī

Šo ieguldījumu mērķis ir izstrādāt un modernizēt integrētas atkritumu apsaimniekošanas sistēmas un infrastruktūru publisko atkritumu apsaimniekošanai apgabala vai pilsētas/pašvaldību līmenī.

Investīcijas palīdz sasniegt jaunos sadzīves atkritumu sagatavošanas, atkārtotas izmantošanas un reciklēšanas mērķrādītājus saskaņā ar Direktīvu (ES) 2018/851, ar ko groza Direktīvu 2008/98/EK par atkritumiem. Ieguldījumu pamatā ir valsts atkritumu apsaimniekošanas plāns, apgabala atkritumu apsaimniekošanas plāni un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plāns, un tie veicina aprites ekonomikas paketes pārstrādes mērķu sasniegšanu.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver:

a) brīvprātīgu atkritumu savākšanas centru izveide, lai nodrošinātu sadzīves atkritumu dalītu savākšanu vairākās atkritumu plūsmās (I.1.a), kā rezultātā 565 brīvprātīgie savākšanas centri sāk darboties līdz 2026. gada 30. jūnijam.

b) digitalizētu ekosalu izveide atkritumu dalītai savākšanai vietējā līmenī, galvenokārt daudzdzīvokļu zonās (I.1.b), kā rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam sāk darboties 13 752 digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai.

c) integrēti atkritumu dalītas savākšanas pilsētu aglomerāciju centri (I.1.c), kā rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam 15 pilsētu aglomerācijās darbojas integrēti atkritumu savākšanas centri.

d) atkritumu pārstrādes iekārtu būvniecība, lai sasniegtu aprites ekonomikas paketes (I.1.d) pārstrādes mērķus, kā rezultātā 26 atkritumu pārstrādes rūpnīcas tiks nodotas ekspluatācijā līdz 2026. gada 30. jūnijam, lai sasniegtu valsts aprites ekonomikas stratēģijā noteiktos pārstrādes mērķus.

Iepriekš minētie ieguldījumi (a-d) ir saskaņā ar attiecīgi Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu, apgabala atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. investīcija. Kūtsmēslu un citu kompostējamu lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstīšana

Ieguldījumu mērķis ir izstrādāt kūtsmēslu savākšanas un reģenerācijas sistēmas.

Investīcijas galvenokārt ietver integrētu kopīgu sistēmu izveidi kūtsmēslu savākšanai, kompostēšanas stacijas un komposta apsaimniekošanas iekārtas lielām lauku saimniecībām, biogāzes sistēmas un lauksaimniecības komposta apsaimniekošanas iekārtu iegādi. Ierosināto ieguldījumu mērķis ir modernizēt infrastruktūru, samazināt amonjaka un metāna emisijas un samazināt nitrātu piesārņojumu.

Ieguldījumu rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam izveido 254 integrētas sistēmas kompostējamo lauksaimniecības atkritumu savākšanai, un tās sāk darboties.

Ieguldījums atbilst atkritumu apsaimniekošanas valsts plānam.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. investīcija. Valsts monitoringa, kontroles un institucionālo spēju attīstīšana atkritumu apsaimniekošanas un piesārņojuma novēršanas jomā

Šā ieguldījuma mērķis ir sagatavot attiecīgās valsts iestādes atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības, kontroles un ziņošanas darbībām.

Ieguldījumu īsteno divos darbības virzienos:

1) 43 Valsts vides apsardzes apgabala komisāru aprīkošana ar digitālajām iekārtām (IKT sistēma, kravas automobiļu skenēšanas sistēmas, vadības paneļa kameras un uz ķermeņa nēsājamas videokameras, bezpilota lidaparāti) atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības un kontroles darbībām (līdz 2024. gada 31. decembrim). Tā rezultātā Valsts vides apsardzes komisāri, izmantojot jauno digitālo aprīkojumu, līdz 2025. gada 31. decembrim veic 400 kontroles apmeklējumus.

2) 513 gaisa kvalitātes, radioaktivitātes un trokšņa monitoringa iekārtu iegāde un ekspluatācija Valsts vides aizsardzības aģentūrai, lai nodrošinātu datu par piesārņojošo vielu koncentrāciju vidē vākšanu, pārraidi, uzglabāšanu un ziņošanu (līdz 2025. gada 30. jūnijam).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.		Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
						Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
43		Reforma Nr. 1. Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana ar valdības lēmumu				3. cet.	2022	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana, kuras pamatā ir pašreizējā tehniskā atbalsta instrumenta projekta ieteikumi. Stratēģijā paredz noteikumus visam produktu aprites ciklam un definē šādus galvenos elementus: -regulatīvās, finanšu un informācijas pārvaldības metodes un rīki aprites iniciatīvu atbalstam; -aptveramo nozaru noteikšana; -pārskatīt vides un ekonomiskos stimulus attiecībā uz atkritumiem, lai pārstrādi padarītu ērtāku nekā apglabāšanu poligonos un sadedzināšanu; -pamatnostādnes finanšu un pārvaldības metožu/instrumentu izmantošanai attiecīgajās nozarēs; -pārvaldības sistēma sadarbībai starp ieinteresētajām personām (iestādēm, akadēmiskajām aprindām, privāto sektoru, bezpeļņas sektoru un iedzīvotājiem). Valsts aprites ekonomikas stratēģija efektīvi palīdz sasniegt ES mērķus atkritumu reciklēšanas jomā, jo īpaši attiecībā uz sadzīves atkritumu pārstrādi un augsto poligonos apglabāšanas rādītāju samazināšanu.
44	Reforma Nr. 1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas rīcības plāna pieņemšana	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas rīcības plāna pieņemšana ar Rumānijas valdības lēmumu				3. cet.	2023	Rīcības plānā nosaka galvenos stratēģijas īstenošanas posmus, kas pieņemti saskaņā ar 43. atskaites punktu, atbildīgās iestādes un saistošu grafiku apzinātajām darbībām, pamatojoties uz ekspertu ieteikumiem, kas formulējami tehniskā atbalsta instrumenta projektā. Plānā iekļauj atbilstīgu īstenošanas uzraudzības sistēmu un korektīvus instrumentus, lai nodrošinātu plānoto galveno darbību izpildi.
45	Reforma Nr. 1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Valsts pārvaldes iestādēm uzticētās aprites ekonomikas stratēģijas un rīcības plāna darbību īstenošana	Valsts pārvaldes iestādēm uzticētās aprites ekonomikas stratēģijas un rīcības plāna darbību īstenošana				1. cet.	2026	Valsts pārvaldes iestādēm uzticētās aprites ekonomikas stratēģijas un rīcības plāna darbību īstenošana
46	Reforma Nr. 1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	Atskaites punkts	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai īstenotu vienotu atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu	Likuma norma, kas norāda uz tiesību aktu par atkritumu apsaimniekošanas praksi stāšanos spēkā				3. cet.	2022	Lai sasniegtu ES Atkritumu pamatdirektīvā noteiktos atkritumu apsaimniekošanas mērķus, stājas spēkā tiesību akti, kas nepieciešami, lai konsolidētu atkritumu apsaimniekošanu Rumānijā, jo īpaši ar valsts atkritumu apsaimniekošanas plānā paredzētajiem sadzīves atkritumu apsaimniekošanas pasākumiem. Stājas spēkā šādi tiesību akti: 1. Rīkojums par atkritumu apsaimniekošanas režīmu, kas reglamentē ražotāja paplašinātu atbildību saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu. Rīkojums arī ievieš bargas sankcijas, lai atturētu no nelikumīgas apglabāšanas poligonos, atkritumu izgāšanas un degšanas atklātā gaisā. 2. Rīkojums par grozījumiem Likumā Nr. 101/2006 (Sanitārijas likums). 3. Grozījumi Kopienas sabiedrisko pakalpojumu valsts regulatīvajā iestādē (ANRSC) Rīkojumā Nr. 109/2007 par sanitāro tarifu metodiku. Rīkojums (Nr. – 2) un grozītais ANRSC rīkojums (Nr. – 3) reglamentē: -pilnībā īstenot ekonomiskos instrumentus (maksājiet, kad izmetat, nodoklis par atkritumu poligoniem un ražotāja paplašināta atbildība); -Kopienas sabiedrisko pakalpojumu valsts regulatīvās iestādes kā valsts regulatīvās iestādes loma sadzīves atkritumu tarifu politikas jomā; -starpkopienu attīstības asociāciju finansiālo atbildību attiecībā uz integrētu atkritumu apsaimniekošanas sistēmu projektiem.
47	Reforma Nr. 1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	Mērķrādītājs	Devums, kas līdz 2025. gadam ir 4,5 % no valsts mērķrādītāja – pārstrāde un sagatavošana atkārtotai izmantošanai – 50 %	Devums, kas ir 4,5 % no valsts mērķrādītāja – pārstrāde un sagatavošana atkārtotai izmantošanai – 50 %		45,5	50	2. cet.	2026	Valsts Atveseļošanas un noturības plāna ieguldījumi sadzīves atkritumu apsaimniekošanā 4,5 procentpunktu apmērā, lai sasniegtu valsts mērķi 50 % apmērā pārstrādāt un sagatavot atkārtotai izmantošanai sadzīves atkritumus, kas jāsasniedz līdz 2025. gadam (kā noteikts Atkritumu pamatdirektīvā (2008/98/EK, kas grozīta ar Direktīvu (ES) 2018/851), un Komisijas 2011. gada 18. novembra Lēmumā 2011/753/ES, ar ko paredz noteikumus un aprēķina metodes, lai pārbaudītu atbilstību Direktīvas 2008/98/EK 11. panta 2. punktā noteiktajiem mērķrādītājiem). Iemaksu aprēķina, pamatojoties uz sadzīves atkritumu apjomiem no infrastruktūras, kas atbalstīta valsts atveseļošanas un noturības plānā un ko pārstrādā 2025. gadā. Ieguldījumu aprēķina, ņemot vērā 2025. gadam noteikto pārstrādes un sagatavošanas atkārtotai izmantošanai valsts mērķrādītāju 50 % apmērā.
48	1.a investīcija. Brīvprātīgo vākšanas centru izveide	Mērķrādītājs	Izveidoti un darbojas brīvprātīgi savākšanas centri		Skaits	0	250	3. cet.	2024	Izveidoti un darbojas vismaz 250 brīvprātīgi savākšanas centri saskaņā ar valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu/grunts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plāniem. Brīvprātīgie savākšanas centri ir paredzēti, lai apkalpotu aptuveni 50 000 iedzīvotāju. Centri atrodas pie robežas vai ārpus teritoriālās administratīvās vienības. Centri nodrošina to sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, kurus nevar savākt sistēmā “no durvīm līdz durvīm”, attiecīgi pārstrādājamus atkritumus un bioloģiskos atkritumus, ko nevar savākt atsevišķās tvertnēs, kā arī speciālo atkritumu plūsmas (beztaras atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, izlietotas baterijas, bīstamie atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi). Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir videi labākā pieejamā tehnoloģija.
49	1.a investīcija. Brīvprātīgo vākšanas centru izveide	Mērķrādītājs	Izveidoti un darbojas brīvprātīgi savākšanas centri		Skaits	250	565	2. cet.	2026	565 brīvprātīgi savākšanas centri, kas izveidoti un darbojas saskaņā ar Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu/grunts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu. Brīvprātīgie savākšanas centri ir paredzēti, lai apkalpotu aptuveni 50 000 iedzīvotāju. Centri atrodas pie robežas vai ārpus teritoriālās administratīvās vienības. Centri nodrošina to sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, kurus nevar savākt sistēmā “no durvīm līdz durvīm”, attiecīgi pārstrādājamus atkritumus un bioloģiskos atkritumus, ko nevar savākt atsevišķās tvertnēs, kā arī speciālo atkritumu plūsmas (beztaras atkritumi, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi, izlietotas baterijas, bīstamie atkritumi, būvgruži un ēku nojaukšanas atkritumi).
50	1.b investīcija. Digitalizētu ekosalu būvniecība atkritumu dalītai savākšanai vietējā līmenī	Mērķrādītājs	Izveidotas un darbojas digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai		Skaits	0	7 000	4. cet.	2024	Vismaz 7000 digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu/valsts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu. Digitalizētas ekosalas izmanto, lai apkalpotu daudzdzīvokļu zonas apdzīvotās vietās. Prioritāti piešķir kopienām ar visaugstākajām vajadzībām saskaņā ar apgabala atkritumu apsaimniekošanas plāniem/valsts apsaimniekošanas plānu un papildus kohēzijas politikas ieguldījumiem, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: -atkritumu radīšanas jauda atkarībā no apdzīvotās vietas lieluma (I pakāpes pašvaldības, II pakāpes pašvaldības un pilsētas); -zems atkritumu dalītas savākšanas pašreizējais līmenis; -esošo atkritumu apstrādes iekārtu pieejamība. Digitalizētās ekosalas nodrošina sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, galvenokārt bloku zonās, šādām atkritumu plūsmām, kas savāktas atsevišķi: papīra un kartona atkritumi, plastmasas atkritumi, metālu atkritumi, stikla atkritumi, bioatkritumi, atkritumu atlikumi. Katrā ekosalā apkalpo vismaz 200 iedzīvotāju.
51	1.b investīcija. Digitalizētu ekosalu būvniecība atkritumu dalītai savākšanai vietējā līmenī	Mērķrādītājs	Izveidotas un darbojas digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai		Skaits	7 000	13 752	2. cet.	2026	13 752 digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai, kas izveidotas un darbojas saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu/valsts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu. Digitalizētas ekosalas izmanto, lai apkalpotu daudzdzīvokļu zonas apdzīvotās vietās. Prioritāti piešķir kopienām ar visaugstākajām vajadzībām saskaņā ar apgabala atkritumu apsaimniekošanas plāniem/valsts apsaimniekošanas plānu un papildus kohēzijas politikas ieguldījumiem, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: -atkritumu radīšanas jauda atkarībā no apdzīvotās vietas lieluma (I pakāpes pašvaldības, II pakāpes pašvaldības un pilsētas); -zems atkritumu dalītas savākšanas pašreizējais līmenis; -esošo atkritumu apstrādes iekārtu pieejamība. Digitalizētās ekosalas nodrošina sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, galvenokārt bloku teritorijās, šādām atkritumu plūsmām, kas savāktas atsevišķi: papīra un kartona atkritumi, plastmasas atkritumi, metālu atkritumi, stikla atkritumi, bioatkritumi, atkritumu atlikumi. Katrā ekosalā apkalpo vismaz 200 iedzīvotāju.
52	1.c investīcija. Integrētie centri pilsētu aglomerācijām attiecībā uz dalītu savākšanu	Mērķrādītājs	Integrēti atkritumu savākšanas centri, kas izveidoti un darbojas pilsētu aglomerācijās		Skaits	0	7	4. cet.	2024	Vismaz 7 integrēti atkritumu savākšanas centri, kas izveidoti un darbojas pilsētu aglomerācijās saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu/grunts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu. Vietas nodrošina šādu apdzīvotāko reģionu aptvērumu: -Bukareste (Ziemeļu pusē) un saistītais Ilfovas reģions; -Bukareste (dienvidu pusē) un saistītais Ilfovas reģions; -Constanta; -Galati un Braila; -Jasi; -Bacau; -Craiova; -Ploiesti; -Timisoara; -Kluža-Napoka; -Sibiu; -Brasov; -Baia Mare; -Targu Mures; -Buzau. Centri nodrošina to sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, kurus nevar savākt sistēmā “no durvīm līdz durvīm”, attiecīgi pārstrādājamus atkritumus un bioloģiskos atkritumus, ko nevar savākt atsevišķās tvertnēs, kā arī speciālo atkritumu plūsmas – lielgabarīta atkritumus, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, izlietotas baterijas, bīstamos atkritumus, būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir videi labākā pieejamā tehnoloģija.
53	1.c investīcija. Integrētie centri pilsētu aglomerācijām attiecībā uz dalītu savākšanu	Mērķrādītājs	Integrēti atkritumu savākšanas centri, kas izveidoti un darbojas pilsētu aglomerācijās		Skaits	7	15	2. cet.	2026	Saskaņā ar Valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu/valsts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu tiek izveidoti un darbojas vismaz 8 papildu integrēti atkritumu savākšanas centri pilsētu aglomerācijās. Vietas nodrošina šādu apdzīvotāko reģionu aptvērumu: -Bukareste (Ziemeļu pusē) un saistītais Ilfovas reģions; -Bukareste (dienvidu pusē) un saistītais Ilfovas reģions; -Constanta; -Galati un Braila; -Jasi; -Bacau; -Craiova; -Ploiesti; -Timisoara; -Kluža-Napoka; -Sibiu; -Brasov; -Baia Mare; -Targu Mures; -Buzau. Centri nodrošina to sadzīves atkritumu dalītu savākšanu, kurus nevar savākt sistēmā “no durvīm līdz durvīm”, attiecīgi pārstrādājamus atkritumus un bioloģiskos atkritumus, ko nevar savākt atsevišķās tvertnēs, kā arī speciālo atkritumu plūsmas – lielgabarīta atkritumus, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumus, izlietotas baterijas, bīstamos atkritumus, būvgružus un ēku nojaukšanas atkritumus.
54	1.d investīcija. Atkritumu reciklēšanas iekārtu būvniecība, lai sasniegtu aprites ekonomikas paketē noteiktos reciklēšanas mērķrādītājus	Mērķrādītājs	Atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kas ir uzbūvētas un darbojas		Skaits	0	26	2. cet.	2026	26 atkritumu pārstrādes rūpnīcas tiek būvētas un nodotas ekspluatācijā, lai sasniegtu valsts aprites ekonomikas stratēģijā noteiktos pārstrādes mērķus un saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu/valsts atkritumu apsaimniekošanas plāniem un Bukarestes pašvaldības atkritumu apsaimniekošanas plānu. Atbalstu sniedz privātiem ekonomikas dalībniekiem, kas iegulda dalīti savāktu atkritumu reciklēšanas iekārtās, lai samazinātu atkritumu ietekmi uz vidi un iedzīvotājiem, samazinātu resursu patēriņu, lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas attīstību visos reģionos un sasniegtu aprites ekonomikas paketes pārstrādes mērķus. Prioritāte ir mūsdienīgiem projektiem, kas digitalizēti, izstrādājot to darbības, uzraudzību un intervenci, samazinot enerģijas tehnoloģisko patēriņu, tehnoloģiju transportu un uzturēšanu. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir videi labākā pieejamā tehnoloģija.
55	2. investīcija. Kūtsmēslu un citu kompostējamu lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Integrētas sistēmas kompostējamo lauksaimniecības atkritumu savākšanai, kas izveidotas un darbojas.		Skaits	0	254	2. cet.	2026	Saskaņā ar valsts atkritumu apsaimniekošanas plānu izveido un sāk darboties vismaz 254 integrētas sistēmas kompostējamo lauksaimniecības atkritumu savākšanai: -150 komunālās integrētās sistēmas (kopienu platforma, individuālas platformas maziem un vidējiem lauksaimniekiem un pielāgotas iekārtas komposta apsaimniekošanai); -94 komunālās integrētās sistēmas kopienām ar esošo kopīgo platformu (individuālas platformas maziem un vidējiem lauksaimniekiem un pielāgotas iekārtas komposta apsaimniekošanai); -5 kompostēšanas sistēmas kopienām ar lielām lauku saimniecībām (kompostēšanas stacijas un pielāgotas iekārtas komposta apsaimniekošanai); -5 biogāzes sistēmas kopienām ar ļoti lielām lauku saimniecībām (ar elektrisko jaudu vismaz 300 KWh un siltumspēju vismaz 300 kWth). Lielās lauku saimniecības un lauksaimnieku kopienas (komūnas un pilsētas) atlasa, ņemot vērā labāko pozitīvo ietekmi uz vidi salīdzinājumā ar ieguldījumu publiskajām izmaksām, pamatojoties uz pamatnostādnēm, kurās skaidri noteikti atlases kritēriji, tostarp: -dzīvnieku skaits, lai pierādītu faktisko (nevēsturisko) piesārņojuma avotu; -nitrātu koncentrāciju un tendenci pazemes ūdeņos; -piemērotas būvlaukuma pieejamība; -pozitīva izmaksu un ieguvumu analīze; demonstrēt ieguldījumu ilgtermiņa ilgtspēju, tostarp aprites ekonomikas modeļus (ar uzsvaru uz biogāzes stacijām); -finanšu resursu pieejamība ieguldījumu līdzfinansēšanai un turpmākai darbībai; -pozitīvas sabiedriskās apspriešanas, lai pierādītu, ka ieguldījums vides jomā tiek pieņemts sabiedrībā. Mazie un vidējie lauksaimnieki, kas izmanto mazas platformas, dzīvo kopienās, kurās darbojas kūtsmēslu apsaimniekošanas platformas vai tiek būvētas jaunas platformas, un viņi ir šajās kopienās audzēto dzīvnieku īpašnieki. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir videi labākā pieejamā tehnoloģija.
56	3.a investīcija. Valsts vides apsardzes monitoringa un kontroles aprīkojums	Mērķrādītājs	Valsts vides apsardzes apgabala komisāri, kas aprīkoti ar digitālo aprīkojumu atkritumu apsaimniekošanas monitoringa un kontroles darbībām		Skaits	0	43	4. cet.	2024	Iekārtu darbības nodrošināšana 43 vides apsardzes komisāriem atkritumu apsaimniekošanas uzraudzības un kontroles jomā, lai uzlabotu atkritumu izsekojamību, palielinātu atkritumu sūtījumu faktisko maršrutu redzamību un tādējādi samazinātu atkritumu nelegālas transportēšanas apjomu. Iepērk šādas iekārtas: -1 IKT integrētā sistēma 43 komisāru apkalpošanai; -8 kravas automobiļu skenēšanas sistēmas; -271 vadības paneļa kameras; -16 bezpilota gaisa kuģi; -8 kravas transportlīdzekļi, kas aprīkoti ar radiosakariem uzraudzības iekārtu pārvadāšanai; -709 uz ķermeņa nēsājamas videokameras. Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir videi labākā pieejamā tehnoloģija.
57	3.a investīcija. Valsts vides apsardzes monitoringa un kontroles aprīkojums	Mērķrādītājs	400 kontroles misijas, kurās izmanto uzraudzības un kontroles iekārtas		Skaits	0	400	4. cet.	2025	400 kontroles misijas, ko veic Valsts vides apsardzes komisāri, izmantojot digitālo aprīkojumu, kas iegādāts saskaņā ar 56. atskaites punktā, uzraudzības un kontroles darbībām.
58	3.b investīcija. Gaisa kvalitātes, radioaktivitātes un trokšņa monitoringa iekārtas Valsts vides aizsardzības aģentūrai	Mērķrādītājs	gaisa kvalitātes, radioaktivitātes un trokšņa monitoringa iekārtu darbības nodrošināšana		Skaits	0	513	2. cet.	2025	Gaisa kvalitātes, radioaktivitātes un trokšņa monitoringa iekārtas iepērk un padara darbspējīgas. Aprīkojums nodrošina datu par piesārņojošo vielu koncentrāciju vidē vākšanu, pārsūtīšanu, glabāšanu un ziņošanu par tiem. Šā aprīkojuma iegāde notiek tikai pēc tam, kad ir pieņemta valsts gaisa satiksmes kontroles programma (daļa no nacionālā atveseļošanas un noturības plāna Ilgtspējīga transporta komponenta, kas tiek lēsta pieņemšanai 2022. gada jūnijā), pamatojoties uz programmā paredzētajām vajadzībām.

D.4. KOMPONENTS. Ilgtspējīgs transports

Šis atveseļošanas un noturības plāna komponents risina vairākas problēmas, kas saistītas ar ilgtspējīgu transportu, lai veicinātu gudru, drošu un iekļaujošu mobilitāti Rumānijā. Tas jāskata saistībā ar 10. elementu “Vietējais fonds”, kas ietver papildu pasākumus ilgtspējīgai mobilitātei pilsētu teritorijās.

Šā komponenta mērķis ir uzlabot Rumānijas transporta nozares ilgtspēju, atbalstot tās zaļo un digitālo pārkārtošanos. Reformas, kas atbalsta investīcijas, ietver regulatīvās izmaiņas, kuru mērķis ir stimulēt bezemisiju autotransportu, uzlabot valsts uzņēmumu pārvaldību transporta nozarēs, uzlabot ceļu satiksmes drošību, veicināt tīru sabiedrisko transportu, veicināt kravu novirzīšanu uz dzelzceļiem un iekšzemes ūdensceļiem.

Reformas un investīcijas palīdzēs īstenot Rumānijai 2019. un 2020. gadā sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par vajadzību: i) “sākotnēji sagatavot pārdomātus publisko investīciju projektus un veicināt privātās investīcijas, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanu” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz ilgtspējīgu transportu” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3, 2020. gads), vienlaikus “ņemot vērā reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4); ii) “uzlabot lielu projektu sagatavošanu un prioritāšu noteikšanu un paātrināt to īstenošanu (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01). Ieguldījumi ceļu infrastruktūrā ir vērsti uz TEN-T pamattīklu, veicina ekonomisko un sociālo kohēziju, un tos papildina būtiskas reformas, lai dekarbonizētu autotransportu, attīstītu alternatīvo degvielu infrastruktūru, uzlabotu ceļu satiksmes drošību un veicinātu tīru sabiedrisko transportu un pāreju uz citiem transporta veidiem.

D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība

Reformas mērķis ir atbalstīt pāreju uz ilgtspējīgu un viedu mobilitāti, izstrādājot un uzlabojot Rumānijas transporta sistēmas stratēģisko, tiesisko un darbības sistēmu. Ierosinātā reforma ir saistīta ar pasākumiem ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, kas iekļauti “vietējā fonda” elementā, lai nodrošinātu papildināmību un sinerģiju ar vietējā līmenī veiktajiem pasākumiem.

Reforma paredz:

1.1. Ceļu dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”

Ar tiesību aktu kopumu īsteno jaunu nodokļu sistēmu saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā” un citiem vides nodokļu principiem. Paketē ietilpst i) nobrauktā attāluma maksas noteikšana smagajiem kravas transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem un citiem kravas automobiļiem) un ii) stimulu shēmas autoparka atjaunošanai (jo īpaši mazās automašīnas/autobusi/autobusi), izmantojot metāllūžņu shēmas apvienojumā ar nodokļu pasākumiem attiecībā uz vispiesārņojošāko vieglo transportlīdzekļu īpašumtiesībām. Jauno maksas iekasēšanas sistēmu ievieš nediskriminējošā veidā.

Transporta un infrastruktūras ministrija veic analīzi, lai precīzāk noteiktu uzlādes līmeni, jo īpaši smagajai satiksmei, ar īpašiem stimuliem elektriskajiem/hibrīdajiem transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem transportlīdzekļiem, šādas maksas pakāpeniskas ieviešanas grafiku, ceļu sistēmā iekļaujamo transportlīdzekļu kategorijām, pasažieru transportlīdzekļu piesārņojuma līmeni, ceļu kategorijām un Rumānijas integrētā valsts ceļu tīkla pārklājuma līmeni. Papildu ieņēmumi būtu jāizmanto autoceļu tīkla uzturēšanai un jauniem ieguldījumiem ilgtspējīgā transportā.

Reformas mērķis ir arī vismaz par 3 procentpunktiem pārsniegt “tīro” sabiedrisko transportlīdzekļu minimālos iepirkuma mērķrādītājus, kas noteikti ES Tīro transportlīdzekļu direktīvā.

Tiesību aktu kopumā iekļauj pasākumus, lai stimulētu bezemisiju transportlīdzekļu un autoparka atjaunošanas programmu izmantošanu privātpersonām, privātiem uzņēmumiem un publiskām iestādēm, palīdzot vismaz par 100 % palielināt Rumānijā reģistrēto bezemisiju transportlīdzekļu skaitu salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību 2020. gadā un līdz 2026. gada 30. jūnijam nodot metāllūžņos 250 000 piesārņojošus transportlīdzekļus (EURO 3 vai mazāk).

Svarīgs elements, kas veicina transporta ilgtspēju, jo īpaši attiecībā uz gaisa piesārņojuma samazināšanu pilsētu teritorijās un valsts līmenī, ir Valsts gaisa piesārņojuma kontroles programma (NAPCP), kura Komisijai bija jāiesniedz līdz 2019. gada aprīlim saskaņā ar Direktīvu (ES) 2016/2284 un kura, kā norādīja Rumānijas iestādes, tiks apstiprināta līdz 2022. gada 30. jūnijam 1 .

Rumānijas parlamenta apstiprinātā tiesību aktu pakete stājas spēkā 2024. gada 30. jūnijā un nodevu sistēmas pilnīga ieviešana – līdz 2026. gada 30. jūnijam.

1.2. Alternatīvo degvielu infrastruktūra

Šīs reformas mērķis ir attīstīt alternatīvo degvielu infrastruktūru autotransporta līdzekļiem, jo īpaši ierīko papildu elektrouzlādes punktus, lai līdz 2026. gada 30. jūnijam sasniegtu vismaz 30 000 uzlādes punktu.

ANM atbalstītie ieguldījumi ietver finansējumu vismaz 15 283 elektrouzlādes punktiem, no kuriem 14 200 punkti ir lieljaudas uzlādes punkti (kas ļauj nodot elektroenerģiju elektrotransportlīdzeklim, kura jauda ir lielāka par 22 kW), un 1083 punkti ir normālas jaudas uzlādes punkti (kas ļauj nodot elektroenerģiju elektrotransportlīdzeklim, kura jauda ir mazāka par vai vienāda ar 22 kW, izņemot ierīces, kuru jauda ir mazāka par vai vienāda ar 3,7 kW).

Attiecībā uz publisko pieejamību 13 200 elektriskās uzlādes punkti, kas iekļauti vietējā fonda komponentā, ir publiski pieejami saskaņā ar Direktīvas 2014/94/ES 2. panta 7. punktu, un 2083 punkti (83 punkti no vietējā fonda komponenta un 2000 punkti no renovācijas viļņa komponenta) ir daļēji publiski/privāti uzlādes punkti.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

1.3. Ceļu satiksmes drošība

Reforma sastāv no valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijas, kas ietver šādus jaunus pasākumus:

1. Drošības inspekcija: optimizē tehnisko novērtējumu ceļu satiksmes drošības noteikšanai; tehnisko ekspertu darba īstenošana un attīstīšana saistībā ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem; izveidot pētniecības un ekspertu laboratorijas, kas aptver transportlīdzekļu uzraudzības, pārbaudes un testēšanas metodes visā to kalpošanas laikā;

2. Ceļu satiksmes drošības elementu datubāzu izstrāde tehniskās apskates stacijās un transportlīdzekļu remonta vienībās; izstrādāt datu vākšanas metodiku un primāro datu vākšanas bāzi, lai analizētu galvenos ceļu satiksmes drošības rādītājus;

3. Ieviest stingrākus ātruma ierobežojumus bīstamos posmos un pastiprināt sodu piemērošanu par pārkāpumiem;

4. Stratēģija par melno punktu (karsto punktu) likvidēšanu valstu ceļu un automaģistrāļu tīklā. Identificētos 267 drošos “melnos punktus” (karstos punktus) likvidē līdz 2030. gadam, no kuriem 129 ar plāna atbalstu līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Šo reformu īsteno, izmantojot sekundāros tiesību aktus un ar to saistīto izpildes pasākumu stāšanos spēkā. Šie pasākumi papildina ceļu satiksmes drošības pasākumus pilsētu teritorijās, kas iekļauti “vietējā fonda” komponentā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

1.4. Intelektisko transporta sistēmu (ITS) stratēģija un tiesību aktu kopums

Šīs reformas mērķis ir attīstīt intelektisko transporta sistēmu, lai uzlabotu transporta efektivitāti un drošību, pateicoties transporta informācijas digitalizācijai.

Reformu īsteno, izveidojot intelektisko transporta sistēmu (ITS) stratēģisko dokumentu, ko apstiprina Rumānijas valdība. ITS stratēģiju izstrādā saistībā ar intermodālo pārvadājumu politiku, lai nodrošinātu efektīvas darbības multimodālos mezglos.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

1.5. Dzelzceļa infrastruktūras attīstība un dzelzceļa satiksmes pārvaldība

Šīs reformas mērķis ir stiprināt Rumānijas dzelzceļu efektivitāti un konkurētspēju.

Stratēģija ietver modernizācijas un attīstības mērķus, kas vajadzīgi, lai apmierinātu cilvēku un preču pašreizējās un turpmākās mobilitātes vajadzības, kā arī apzinātās prasības palielināt dzelzceļa transporta konkurētspēju. Tajā pašā laikā ir plānotas darbības dzelzceļa infrastruktūras ekspluatācijas modernizēšanai, lai uzlabotu vilcienu satiksmes rādītājus un padarītu tās ekspluatāciju efektīvāku, lai ierobežotu dzelzceļa transporta izmaksas.

Reforma ietver 2020. gada beigās apstiprināto “Dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju 2021.–2025. gadam”. Tas ietver visu tehnisko apkopi, remontu un atjaunošanu, kas nepieciešama, lai atjaunotu esošo infrastruktūru un uzturētu to ar darbības parametriem, kas nepieciešami, lai atbalstītu konkurētspējīgu dzelzceļa transportu valsts līmenī.

Pasākums ietver investīciju plānu 2020.–2030. gadam, kurā par prioritāti nosaka dzelzceļa ieguldījumus TEN-T un Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) īstenošanā, paredzot mehānismu ar skaidriem rādītājiem un kritērijiem, lai noteiktu prioritātes ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī institucionālo kārtību, kas vajadzīga šā mehānisma īstenošanai un ieguldījumu projektu sagatavošanai.

Pasākums ietver arī stratēģiju un rīcības plānu ERTMS izvēršanai laikposmā no 2025. līdz 2030. gadam, tostarp: skaidri pasākumi ERTMS izvēršanai un sertificēšanai TEN-T pamattīklā vidējā termiņā un ilgtermiņā (apvārsnis 2030); atbildīgie dalībnieki; budžeta tāmes; administratīvo spēju pasākumi valsts līmenī atbildīgajām iestādēm, lai pilnībā pārvaldītu sertifikācijas procesu visās nozarēs, kas tiek apsvērtas to būvniecības laikā, lai nodrošinātu pilnīgu darbību.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

1.6. Kuģošanas stratēģija un integrācija ar citiem transporta veidiem

Šīs reformas mērķis ir turpināt attīstīt ūdens transportu (iekšzemes ūdensceļus un ostas) Rumānijā saskaņā ar ES ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju.

Pasākums ietver kuģniecības stratēģijas pieņemšanu un ar citiem transporta veidiem saistītu intervences pasākumu plānošanu nozares attīstībai, kā arī rīcības plāna izstrādi un apstiprināšanu stratēģijas īstenošanai.

Tiks veikta analīze par pašreizējo situāciju Rumānijas ūdensceļos (gan iekšzemes, gan jūras) un pašreizējo situāciju Rumānijas ostās infrastruktūras ziņā, galveno uzmanību pievēršot tam, kā uzlabot kuģu un ostu ekoloģiskos raksturlielumus, ņemot vērā ES mēroga prasības, piemēram, Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu. Stratēģijā būtu jāapsver pasākumi visu ostas darbību (emisijas, troksnis, piesārņojums) ekoloģizācijai. Lai veicinātu Donavas kuģojamību ilgtspējīgā veidā, jāizstrādā pieeja, kurā apvienota ilgtspējīga infrastruktūra, alternatīvas degvielas un digitalizācija, vienlaikus ņemot vērā Donavas vides jutīgumu. Iesniedz priekšlikumus, lai grozītu tiesisko un institucionālo regulējumu attiecībā uz kuģošanas infrastruktūras pārvaldību ar šādiem mērķiem: integrēt ūdens transportu ar citiem transporta veidiem, samazināt ostu (jūras un iekšzemes) un kuģniecības ietekmi uz vidi, izstrādāt plānus, kā līdz 2026. gadam ilgtspējīgā veidā attīstīt vairākveidu pārvadājumu ostas un palielināt kravu pārvadājumus Donavā par 15 %.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

1. investīcija. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana

Šā ieguldījuma mērķis ir “modernizēt” dzelzceļa līnijas (tostarp dzelzceļa nomaiņu, gulšņu, substrātu, elektrifikāciju, tiltu/tiltu apvienošanu/būvi, ERTMS 2. līmeni) atbilstīgi TEN-T standartiem un “atjaunot” (dzelzceļa, šķērseniska, salauzta akmens aizstāšana, tādējādi pavēršot līniju līdz konstruktīvam ātrumam) un elektrificēt konkrētus dzelzceļa posmus. Turklāt ir paredzēti vienpadsmit “ātro ieguvumu” ieguldījumi, lai atceltu dzelzceļa ātruma ierobežojumus, palielinātu vilcienu ātrumu un palielinātu dzelzceļa drošību. Tiks īstenoti “ātro ieguvumu” projekti, lai nodrošinātu dzelzceļa transporta dzīvotspēju TEN-T koridoros līdz to modernizācijai. Kopumā ieguldījumi nodrošinās 315 km modernizētu dzelzceļa līniju ar jaudas palielinājumu par 30 % un uzstādīto ERTMS 2; 110 km elektrificētās dzelzceļa līnijas; 2426 km atjaunoto dzelzceļu (2163 km viena sliežu ceļa “ātro ieguvumu” projekti + līniju atjaunošana 263 km garumā) ar 15 % lielāku ātrumu (vidējais ātrums 100 km/h).

Investīcijas ietver arī 17 elektroniskās centralizācijas projektus, kas jāīsteno saskaņā ar valsts atveseļošanas un noturības plānu, kuriem ir līdzsvarots teritoriālais sadalījums Rumānijā un kuri ir patiesi dzelzceļa posmi, kas nodrošina TEN-T koridorus. 17 elektroniskās centralizācijas projekti atrisina jaudas problēmas 111 dzelzceļa stacijās, kuru kopējais garums pārsniedz 973 km. Tādējādi tiek lēsts, ka satiksmes apjoms pieaugs par 10-15 %. Turklāt ierosinātie elektroniskās centralizācijas projekti novērš autoceļu sastrēgumus no pārbrauktuvēm, ievērojami samazinot gaidīšanas laiku.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam, 50 % darbu pabeidzot līdz 2024. gada 31. decembrim.

2. investīcija. Dzelzceļa ritošais sastāvs

Šo ieguldījumu mērķis jaunā bezemisiju un modernizētā dzelzceļa ritošajā sastāvā ir uzlabot sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumu kvalitāti pa dzelzceļu un tādējādi palielināt šāda veida ilgtspējīga transporta izmantošanu attiecībā uz autotransportu, izmantojot pāreju uz citiem transporta veidiem.

Jaunu dzelzceļa ritošo sastāvu bez maksas dara pieejamu dzelzceļa pasažieru transporta operatoriem saskaņā ar sabiedrisko pakalpojumu līgumiem, kas piešķirti, pilnībā ievērojot Regulu (EK) Nr. 1370/2007.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
59	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Autotransporta dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	Atskaites punkts	Stājas spēkā likums par jaunas nobrauktā attāluma maksas sistēmas ieviešanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem) un lielākiem īpašuma nodokļiem vispiesārņojošākajiem pasažieru transportlīdzekļiem (automobiļiem/autobusiem/autobusiem), pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” un “zaļo” nodokļu principu	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā				2. cet.	2023	Tiesību aktu kopums par jaunas nobrauktā attāluma maksas sistēmas ieviešanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem) un lielākiem īpašuma nodokļiem vispiesārņojošākajiem pasažieru transportlīdzekļiem (automobiļi/autobusi/autobusi), pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” un “zaļo” nodokļu principu. Jaunā uzlādes sistēma transportlīdzekļiem ietver: -īpašs ar nobraukto attālumu saistītu maksu līmenis un skaidri kritēriji maksas noteikšanai lielas noslodzes transportlīdzekļiem saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”; -stimuli “tīriem”/mazemisiju transportlīdzekļiem un transporta veidiem; -sistēma, kas attur no vispiesārņojošāko transportlīdzekļu izmantošanas, tostarp ar fiskāliem/finansiāliem pasākumiem, nosakot privāto pasažieru transportlīdzekļu īpašumtiesību nodokļu līmeņus; -ieņēmumu izmantošana ceļu uzturēšanas atbalstam un jaunas investīcijas ilgtspējīgā transportā; -10 % ceļu satiksmes (pasažieru un preču) novirzīšana uz dzelzceļu laikposmā no 2020. līdz 2026. gadam; -nodevu sistēmas pilnīgas darbības grafiks līdz 2026. gada 2. ceturksnim.
60	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Autotransporta dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	Atskaites punkts	Likuma stāšanās spēkā, lai veicinātu “tīro” transportlīdzekļu un autoparka atjaunošanas programmu izmantošanu iekšzemes lietotājiem, privātiem uzņēmumiem un valsts iestādēm	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā, lai veicinātu “tīro” transportlīdzekļu un autoparka atjaunošanas programmu izmantošanu				2. cet.	2024	Likums ietver finansiālus un fiskālus stimulus, lai: -līdz 2025. gadam par vismaz 100 % palielināt bezemisiju transportlīdzekļu skaitu salīdzinājumā ar sākotnējo vērtību 2020. gadā; -laikposmā no 2022. gada līdz 2026. gada 2. ceturksnim metāllūžņos ir vismaz 250 000 piesārņojošu transportlīdzekļu (mazāk par 3 EUR).
61	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Autotransporta dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	Mērķrādītājs	Jauni “tīrie” transportlīdzekļi, ko iepērk valsts iestādes, vismaz par 3 % pārsniedzot “tīro” transportlīdzekļu direktīvā noteiktās robežvērtības		Īpatsvars (%)	0	3	4. cet.	2025	Mērķrādītājs attiecas uz “tīro” transportlīdzekļu īpatsvaru no kopējā transportlīdzekļu skaita, ko iegādājušās publiskās iestādes. Mērķrādītājs ir par vismaz 3 procentpunktiem pārsniegt minimālos iepirkuma mērķrādītājus attiecībā uz “tīro” transportlīdzekļu īpatsvaru no kopējā transportlīdzekļu skaita katrā kategorijā, kas noteikti Tīro transportlīdzekļu direktīvā (Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1161 (2019. gada 20. jūnijs), ar ko groza Direktīvu 2009/33/EK) laikposmā no 2021. līdz 2025. gadam. Skaidrības labad tas nozīmētu mērķi – vismaz 21,7 % mazas noslodzes transportlīdzekļiem, 9 % lielas celtspējas/kravnesības transportlīdzekļiem un 27 % autobusiem, ņemot vērā, ka “tīro” transportlīdzekļu direktīvā Rumānijai noteiktie minimālie iepirkuma mērķrādītāji ir šādi: 18,7 % mazas noslodzes transportlīdzekļiem, 6 % lielas noslodzes transportlīdzekļiem, 24 % autobusiem.
62	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Autotransporta dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	Mērķrādītājs	Nolietoti piesārņojoši mehāniskie transportlīdzekļi (EURO 3 vai mazāk)		Skaits	0	250 000	2. cet.	2026	No 2022. gada līdz 2026. gada vidum likvidē vismaz 250 000 piesārņojošu transportlīdzekļu (ar emisiju standartiem EURO 3 vai mazāk), kas vecāki par 15 gadiem.
63	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Autotransporta dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	Mērķrādītājs	Bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana		Skaits	0	29 500	1. cet.	2026	Mērķis attiecas uz bezemisiju (elektrisko un ūdeņraža, kā definēts Alternatīvo degvielu infrastruktūras direktīvā 2014/94/ES) transportlīdzekļu skaita pieaugumu (M1 – pasažieru automobiļi, N1 – vieglie kravas automobiļi); N2 un N3 – lielas noslodzes transportlīdzekļi, pamatojoties uz ANO EEK standartiem), kas reģistrēti Rumānijā laikposmā no 2020. gada beigām līdz 2025. gada beigām. Oficiālos datus par 2025. gada beigām Valsts statistikas institūts līdz 2026. gada 1. ceturkšņa beigām uzraudzības vajadzībām paziņo Eiropas Alternatīvo degvielu novērošanas centram.
64	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/alternatīvo degvielu infrastruktūra	Mērķrādītājs	Elektrouzlādes punkti, kas uzstādīti valsts līmenī		Skaits	1 836	30 000	2. cet.	2026	Valsts mērķrādītāju attiecībā uz elektrouzlādes punktiem bezemisiju autotransporta līdzekļiem veido: a.1836 jau esoši uzlādes punkti b.2896 lieljaudas (vismaz 50 kW) uzlādes punktus (no kuriem 264 elektrouzlādes punktus ierosina, izmantojot automaģistrāļu tīkla attīstības projektus, ko finansē ANM) līdz 2030. gadam ierīko valsts autoceļu/automaģistrāļu tīklā saskaņā ar C.N.A.I.R. stratēģiju elektrotransportlīdzekļu uzlādes staciju uzstādīšanai TEN-T tīklā Rumānijā. c.13 283 uzlādes punkti, ko finansē Attīstības ministrija no “vietējā fonda” komponenta (13 200 lieljaudas uzlādes punkti un 83 parastās jaudas uzlādes punkti), kas sadalīti šādi: -uzlādes punkti apgabala dzīvesvietas pašvaldībās: 4 000; -uzlādes punkti citās pašvaldībās: 1 876; -uzlādes punkti pilsētās: 1 600; -uzlādes punkti lauku apvidos: 5 724. d.2000 uzlādes punktus, ko finansē no Attīstības ministrijas komponenta “Renovācijas vilnis” (1000 lieljaudas punktu un 1000 parastās jaudas punktu); e.vismaz 10 000 citu lieljaudas un normālas jaudas uzlādes punktu, ko finansē no valsts avotiem, cita ES finansējuma (tostarp kohēzijas politikas) un/vai privātiem avotiem (tostarp izmantojot koncesijas). Šos uzlādes punktus izvieto teritorijās, kas noteiktas vispārējos pilsētplānojumos/ilgtspējīgās pilsētu mobilitātes plānos kā dzīvojamās/jauktās platības/pakalpojumu zonas/komercteritorijas/transporta zonas (pēc iespējas tuvāk iedzīvotājiem – lai ierobežotu ceļošanas vajadzības). Šiem uzlādes punktiem jāatrodas arī multimodālos punktos, lai mudinātu svārstsatiksmes cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu. Uzlādes punktus uzstāda: 85-95 % publiski pieejamās/daļēji publiskās vietās; 5-15 % privātās ēkās.
65	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Satiksmes drošība	Atskaites punkts	Valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijas pieņemšana	Stratēģijas pieņemšana ar valdības lēmumu (sekundārie tiesību akti) un tās īstenošanas sākums				2. cet.	2022	Valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijā 2021.–2030. gadam īsteno ES noteikumus un pamatnostādnes, kā noteikts ES ceļu satiksmes drošības politikas satvarā 2021.–2030. gadam un “nulles vīzija”, lai līdz 2050. gadam ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu samazinātu līdz nullei. Kā starpposma mērķi Rumānija uzņemas ES mērķi no 2019. gada līdz 2030. gadam par 50 % samazināt cietušo (nāves un smagi ievainoto) skaitu. Stratēģiju īsteno integrētā un daudzdisciplīnu veidā visiem ceļu satiksmes drošībā iesaistītajiem dalībniekiem, un tajā iekļauj: -atbilstības noteikumu izpilde, lielākas sankcijas par tiesību aktu pārkāpumiem; -ātruma ierobežojumu samazināšana konkrētās jomās vai ceļos atkarībā no negadījumu datiem/riska analīzes un paraugprakses ES līmenī, ātruma pārvaldības sistēmas un obligāto drošības elementu ieviešana, satiksmes noteikumu pārskatīšana, tostarp prioritāte mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem, -melno/karsto plankumu samazināšana gan pilsētu, gan starppilsētu vidē, tostarp īpašs investīciju rīcības plāns melno/karsto punktu skaita samazināšanai par 129 līdz 2026. gada 2. ceturksnim salīdzinājumā ar sākotnējiem 267 melnajiem/karstajiem punktiem 2021. gadā; -pakāpeniski atteikties no vecu/nelabvēlīgu transportlīdzekļu valsts reģistra, pastiprināt drošības pārbaudes un pārbaudes; -izglītība un apmācība, informācijas kampaņas; -likumdošanas sistēmas integrācija un intelektisko transporta sistēmu (ITS) reforma. Rumānijas valdība apstiprina intelektisko transporta sistēmu (ITS) stratēģisko dokumentu. ITS stratēģiju izstrādā saistībā ar intermodālo pārvadājumu politiku, lai nodrošinātu efektīvas darbības multimodālos mezglos. Struktūra, kas atbild par ceļu satiksmes drošības stratēģijas īstenošanas uzraudzību un galvenajiem darbības rādītājiem, ir skaidri definēta un izmantojama.
66	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Satiksmes drošība	Atskaites punkts	Ceļu satiksmes drošības likuma stāšanās spēkā – tiesību akti par ceļu satiksmes drošības pārkāpumu uzraudzību, izpildi un sankcijām	Likuma norma par ceļu satiksmes drošības likuma stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Ievieš šādas tiesību aktu izmaiņas ceļu satiksmes drošības veicināšanā: -atbilstības noteikumu izpilde, lielākas sankcijas par tiesību aktu pārkāpumiem; -ceļu satiksmes pārkāpumu uzraudzība, izmantojot automātiskas iekārtas (videokameras, sensorus); -ātruma ierobežojumu samazināšana konkrētās jomās vai ceļos atkarībā no negadījumu datiem/riska analīzes un paraugprakses ES līmenī, ātruma pārvaldības sistēmas un obligāto drošības elementu ieviešana, satiksmes noteikumu pārskatīšana, tostarp prioritāte mazāk aizsargātiem satiksmes dalībniekiem; -pakāpeniska atteikšanās no veco/nepilnīgo transportlīdzekļu valsts reģistra, pastiprinātas drošības pārbaudes un pārbaudes. Ceļu satiksmes drošības vispārējais mērķis ir līdz 2030. gadam salīdzinājumā ar 2019. gadu par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu saskaņā ar ES ceļu satiksmes drošības politikas satvaru 2021.–2030. gadam.
67	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ceļu satiksmes drošība	Mērķrādītājs	Uzstādīts un funkcionāls aprīkojums, lai uzlabotu ātruma izpildi un ceļu satiksmes drošības noteikumu ievērošanu		Skaits	0	1 800	4. cet.	2024	Uzstāda un darbojas 1000 ātruma pārbaudes sistēmas, 300 mobilos radarus un 500 kameras. Ātruma pārbaudes sistēmas ir ceļu satiksmes drošības infrastruktūra, kas sastāv no transportlīdzekļu ātruma ierobežošanas konstrukcijām. Autoceļu policija izmanto mobilos radarus atkarībā no nozarēm, kurās reģistrēts visvairāk reģistrēto ātruma pārkāpumu, un kameras kalpo kā automātiska ceļu satiksmes pārkāpumu reģistrēšana. Tos prioritāri novieto identificētajos 267 melnajos punktos/karstajās vietās.
68	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ceļu satiksmes drošība	Mērķrādītājs	Ceļu satiksmes negadījumos cietušo (nopietni ievainoto un bojāgājušo) skaita samazināšana par 25 % salīdzinājumā ar 2019. gada pamatscenāriju		Īpatsvars (%)	100	75	1. cet.	2026	Mērķis attiecas uz cietušo (nopietnu cietušo un bojāgājušo) gada skaita samazināšanu par vismaz 25 % 2025. gadā salīdzinājumā ar 2019. gada pamatscenāriju ceļu satiksmes negadījumos visā valstī, pateicoties ceļu satiksmes drošības reformai, visaptverošajam rīcības plānam un ieguldījumiem ceļu satiksmes drošībā, ko atbalsta saskaņā ar Rumānijas atveseļošanas un noturības plānu. Oficiālos datus par 2025. gada beigām Valsts statistikas institūts līdz 2026. gada 1. ceturkšņa beigām.
69	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu drošība/dzelzceļa infrastruktūras attīstība un dzelzceļa satiksmes pārvaldība	Atskaites punkts	Dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas 2021.–2025. gadam pieņemšana un rīcības plāna piemērošana	Dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas pieņemšana ar valdības Lēmumu Nr. 985/2020 (sekundārie tiesību akti), rīcības plāna pieņemšana un īstenošanas sākums				4. cet.	2021	Apstiprinātajā stratēģijā un rīcības plānā norāda atbildīgās iestādes/dalībniekus, īstenošanas termiņus, finanšu piešķīrumus un rādītājus. Tajā pašā laikā transporta un infrastruktūras ministrs kopā ar C.N.C.F. C.F.R. SA nosaka mehānismu ar skaidriem rādītājiem un kritērijiem, lai noteiktu prioritātes ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā, kā arī institucionālo kārtību, kas vajadzīga šā mehānisma īstenošanai un ieguldījumu projektu sagatavošanai. Rīcības plāna dzelzceļa infrastruktūras attīstībai 2021.–2025. gadam pieņemšana, kurā iekļauj: -sistēma ar rādītājiem ieguldījumu prioritāšu noteikšanai; -struktūra, kas atbild par projekta sagatavošanu; -pasākumi dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoma palielināšanai par vismaz 25 % 2026. gadā salīdzinājumā ar 2020. gadu; -īpaši pasākumi, lai sasniegtu mērķi palielināt dzelzceļa pasažieru skaitu par vidēji 25 % salīdzinājumā ar 2021. gada sākotnējo rādītāju; -pasākumi, lai palielinātu nesen iegādāta ritošā sastāva izmantošanu; -pasākumi, lai pārvietotu pasažierus no autobusiem/minibusiem uz dzelzceļiem turp un atpakaļ. Transporta un infrastruktūras ministrija apstiprina arī Investīciju plānu transporta infrastruktūras attīstībai 2020.–2030. gadam, kurā prioritāte ir dzelzceļa ieguldījumi un ERTMS ekspluatācija saskaņā ar Atveseļošanas un noturības plānu, tādējādi atjauninot dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju, ņemot vērā visus pieejamos finansējuma avotus.
70	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu drošība/dzelzceļa infrastruktūras attīstība un dzelzceļa satiksmes pārvaldība	Atskaites punkts	Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) valsts rīcības plāna publicēšana un īstenošana	Rīcības plāna pieņemšana un īstenošana				4. cet.	2025	Atskaites punkti attiecas uz jauna ERTMS rīcības plāna īstenošanu līdz 2025. gadam. Rīcības plānā iekļauj: -skaidri pasākumi ERTMS izvēršanai un sertificēšanai TEN-T pamattīklā vidējā termiņā (2025. g.) un ilgtermiņā (apvārsnis 2030); -atbildīgie dalībnieki; -budžeta aplēses; -administratīvos pasākumus valsts līmenī attiecībā uz paziņotajām institūcijām, lai pilnībā pārvaldītu ERTMS sertifikācijas procesu visām paredzētajām nozarēm to izveides laikā, lai nodrošinātu pilnīgu darbību.
71	1. reforma Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Kuģošanas stratēģija	Atskaites punkts	Kuģniecības stratēģijas pieņemšana	Kuģniecības stratēģijas pieņemšana valdībā				2. cet.	2023	Kuģošanas stratēģijas izstrāde un apstiprināšana. Kuģošanas stratēģijas īstenošanas rīcības plāna izstrāde un apstiprināšana. Kuģu investīciju prioritāšu rokasgrāmatas izstrāde un apstiprināšana. Kuģošanas stratēģija ietver: pašreizējās situācijas analīze attiecībā uz Rumānijas ūdensceļiem (gan iekšzemes ūdensceļi, gan jūras ūdensceļi) un Rumānijas ostu pašreizējais stāvoklis infrastruktūras jomā; projektu analīze Rumānijas kuģniecības nozarē; nākotnes tendenču un scenāriju analīze 2027., 2030., 2035. un 2050. gadam; Analīzē galveno uzmanību pievērš tam, kā uzlabot kuģu un ostu ekoloģiskos raksturlielumus, ņemot vērā ES līmeņa prasības, piemēram, Direktīvu 2014/94/ES par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu; lai gan liela nozīme būtu jāpiešķir videi nekaitīgas degvielas nodrošināšanai kuģiem (jo īpaši izmantojot sauszemes energoapgādi), stratēģijā ir jāapsver pasākumi, lai visas ostas darbības (emisijas, troksnis, piesārņojums) būtu videi nekaitīgākas. Lai veicinātu Donavas kuģojamību ilgtspējīgā veidā, ir vajadzīga pieeja, kas apvieno ilgtspējīgu infrastruktūru, alternatīvas degvielas un digitalizāciju, vienlaikus ņemot vērā Donavas vides jutīgumu. Iesniedz priekšlikumus, lai grozītu tiesisko un institucionālo regulējumu attiecībā uz kuģošanas infrastruktūras pārvaldību ar šādiem mērķiem: integrēt ūdens transportu ar citiem transporta veidiem, sagatavot intermodālo ostu attīstības plānus un ilgtspējīgā veidā palielināt kravu pārvadājumus pa Donavu par 15 % laikposmā no 2022. gada beigām līdz 2026. gada beigām.
72	1. investīcija. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 50 % darbu, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, modernizāciju un atjaunošanu	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Mērķis attiecas uz tādu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu, kuros uzvarējušie uzņēmumi atbilst 50 % no dzelzceļa būvniecības un uzraudzības darbiem: -Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija, ERTMS Arad-Timișoara - Caransebeş posmā; -Dzelzceļa sliežu modernizācija, elektrifikācija, ERTMS posmā Cluj-Napoca – Episcopia Bihor; -Sliežu ceļu elektrifikācija un atjaunošana: Constanta-Mangalia un Videle-Giurgiu. Atjaunošanas ieguldījumi attiecas uz šādām pozīcijām: ·Bukareste – Pitești – TEN-T Comprehensive; ·Reșița – Voiteni – savienojums ar TEN-T pamattīkla koridoru. investīcija ietver arī virkni “ātro ieguvumu” projektu, lai atceltu ātruma ierobežojumus un ierobežojumus šādās iedaļās: ·Bukareste – Krajova; ·Arad – Oradea; ·Sibiu – Mică Copșa; ·Oradea – Satu Mare – Halmeu; ·Apahida – Dej – Baia Mare – Satu Mare; ·Dej – Beclean – Ilva Mica ·Adjud – Siculeni; ·Filiași – Tg.Jiu – Petroșani – Simeria; ·Pitești – Slatina – Craiova; ·Coșlariu – Teiuș – Cluj-Napoca; ·Tecuci – Bârlad – Vaslui – Jași. Konkursa procedūru veic saskaņā ar L98/2016 un tās turpmākajiem grozījumiem, ar kuriem transponē attiecīgo Eiropas Direktīvu 2014/24/ES. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir pēc atklāta konkursa un attiecīgo atļauju apstiprināšanas, izmantojot ietekmes uz vidi novērtējumu (tostarp novērtējumus, kas jāveic saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu) un atbilstīgus novērtējuma atzinumus (Dzīvotņu direktīvas daļa), kas izdoti un iekļauti ieguldījumu plānā, un nodrošina atbilstību Tehniskajām vadlīnijām par būtisku kaitējumu (2021/C58/01).
73	1. investīcija. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 100 % darbu, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, modernizāciju un atjaunošanu	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2023	Mērķis attiecas uz līgumu parakstīšanu ar uzvarētājiem uzņēmumiem par: -Dzelzceļu modernizācija, elektrifikācija, ERTMS Arad-Timișoara - Caransebeş posmā; -Dzelzceļa sliežu modernizācija, elektrifikācija, ERTMS posmā Cluj-Napoca – Episcopia Bihor; -Sliežu ceļu elektrifikācija un atjaunošana: Constanta-Mangalia un Videle-Giurgiu. Atjaunošanas ieguldījumi attiecas uz šādām pozīcijām: ·Bukareste – Pitești – TEN-T Comprehensive; ·Reșița – Voiteni – savienojums ar TEN-T pamattīkla koridoru. Investīcijas ietver arī “ātro ieguvumu” projektus, lai atceltu ātruma ierobežojumus un ierobežojumus šādās iedaļās: ·Bukareste – Krajova; ·Arad – Oradea; ·Sibiu – Mică Copșa; ·Oradea – Satu Mare – Halmeu; ·Apahida – Dej – Baia Mare – Satu Mare; ·Dej – Beclean – Ilva Mica ·Adjud – Siculeni; ·Filiași – Tg.Jiu – Petroșani – Simeria; ·Pitești – Slatina – Craiova; ·Coșlariu – Teiuș – Cluj-Napoca; ·Tecuci – Bârlad – Vaslui – Jași. Konkursa procedūru veic saskaņā ar L98/2016 un tās turpmākajiem grozījumiem, ar kuriem transponē attiecīgo Eiropas Direktīvu 2014/24/ES. Līgumu slēgšanas tiesības piešķir pēc atklāta konkursa un attiecīgo atļauju apstiprināšanas, izmantojot ietekmes uz vidi novērtējumu (tostarp novērtējumus, kas jāveic saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvu) un atbilstīgus novērtējuma atzinumus (Dzīvotņu direktīvas daļa), kas izdoti un iekļauti ieguldījumu plānā, un nodrošina atbilstību Tehniskajām vadlīnijām par būtisku kaitējumu (2021/C58/01).
74	1. investīcija. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	Mērķrādītājs	Darbu pabeigšana vismaz 50 % no kopējiem ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā.		Īpatsvars (%)	0	50	4. cet.	2024	Mērķis attiecas uz 50 % būvdarbu starpposma pabeigšanu ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā, kas izteikta procentos no pabeigtajiem darbiem (sertificēts ar uzraudzības ziņojumu) attiecībā uz: -Modernizācija, elektrifikācija, ERTMS Arad-Timișoara - Caransebeş posmā; -Modernizācija, elektrifikācija, ERTMS posmā Cluj-Napoca – Episcopia Bihor; -Sliežu ceļu elektrifikācija un atjaunošana: Constanta-Mangalia un Videle-Giurgiu. Atjaunošanas ieguldījumi attiecas uz šādām pozīcijām: ·Bukareste – Pitești – TEN-T Comprehensive; ·Reșița – Voiteni – savienojums ar TEN-T pamattīkla koridoru. investīcija ietver arī “ātro ieguvumu” projektus, kuru mērķis ir atcelt ierobežojumus un ātruma ierobežojumus šādās iedaļās: ·Bukareste – Krajova; ·Arad – Oradea; ·Sibiu – Mică Copșa; ·Oradea – Satu Mare – Halmeu; ·Apahida – Dej – Baia Mare – Satu Mare; ·Dej – Beclean – Ilva Mica; ·Adjud – Siculeni; ·Filiași – Tg.Jiu – Petroșani – Simeria; ·Pitești – Slatina – Craiova; ·Coșlariu – Teiuș – Cluj-Napoca; ·Tecuci — Bârlad — Vaslui — Iași.
75	1. investīcija. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	Mērķrādītājs	Jaunas/modernizētas dzelzceļa infrastruktūras kilometri		Kilometri (km)	0	2 851	2. cet.	2026	Mērķrādītājs ietver: -315 km modernizētu dzelzceļa līniju ar 30 % jaudas palielinājumu un uzstādītas ERTMS 2. līmeņa līnijas; -110 km elektrificētas un atjaunotas dzelzceļa līnijas ar palielinātu ātrumu par 15 % (vidējais ātrums līdz min. – 100 km/h); -2426 km (2163 km kopējais sliežu ceļa “ātro ieguvumu” projektu garums + 198 km Bukarestes atjaunošana – Pitešti posms + 65 km atjaunošana Reșita – Voiteni posmā) atjaunotajos dzelzceļos ar 15 % lielāku ātrumu (vidējais ātrums sasniedz vismaz 100 km/h). Mērķrādītājs attiecas uz jaunu un modernizētu dzelzceļu kilometru skaitu, ko pabeidz ar līgumslēdzējas iestādes paziņojumu par pieņemšanu ekspluatācijā saskaņā ar TEN-T standartiem un SITS: -Modernizācija, elektrifikācija, ERTMS Arad-Timișoara - Caransebeş posmā; -Modernizācija, elektrifikācija, ERTMS Cluj-Episcopia Bihor posmā. -Abos iepriekš minētajos projektos ietilpst pilnīga ERTMS kā sliežu ceļa iekārtas un sertifikācija, kas nepieciešama Eiropas dzelzceļu savstarpējai izmantojamībai un vienlaikus ar pašu ieguldījumu. -Atjaunošana un elektrifikācija: Constanta-Mangalia un Videle-Giurgiu. Ieguldījumu atjaunošanas process aptver šādus virzienus: ·Bukareste – Pitești – TEN-T Comprehensive; ·Reșița – Voiteni – savienojums ar TEN-T pamattīkla koridoru. Investīcijas ietver arī “ātro ieguvumu” projektus, lai atceltu ātruma ierobežojumus un ierobežojumus šādās iedaļās: ·Bukareste – Krajova; ·Arad – Oradea; ·Sibiu – Mică Copșa; ·Oradea – Satu Mare – Halmeu; ·Apahida – Dej – Baia Mare – Satu Mare; ·Dej – Beclean – Ilva Mica; ·Adjud – Siculeni; ·Filiași – Tg.Jiu – Petroșani – Simeria; ·Pitești – Slatina – Craiova; ·Coșlariu – Teiuș – Cluj-Napoca; ·Tecuci – Bârlad – Vaslui – Jași. Sniedz pierādījumus par atbilstību atļaujas piešķiršanas procedūrām saskaņā ar Ietekmes uz vidi novērtējumu saskaņā ar Direktīvu 2011/92/ES, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām par būtisku kaitējumu (2021/C58/01). Attiecīgo ūdensobjektu labs ekoloģiskais stāvoklis/potenciāls saskaņā ar Ūdens pamatdirektīvas 2000/60/EK prasībām jāsasniedz/jāuztur un jāpierāda ar jaunākajiem attiecīgajiem apliecinošajiem datiem. ERTMS lauka iekārtu sistēma būtu jāsertificē Eiropas savstarpējai izmantojamībai.
76	2. investīcija. Dzelzceļa ritošais sastāvs	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana pēc atklāta konkursa.	Līgumu parakstīšana				2. cet.	2023	Atskaites punkts attiecas uz līgumiem, kas noslēgti starp Transporta un infrastruktūras ministriju un uzvarētājiem uzņēmumiem par ritošā sastāva piegādi: 20 EMS (elektrovilcieni ar vairākiem elektrovilcieniem – RE-IR – Electric Interregio – tālsatiksmes vilcieni, ar 6 vienībām), 12 H-EMS (ūdeņraža elektriskie bloki ar 3+ 1 vienību), modernizēts bezemisiju ritošais sastāvs: 55 lokomotīves un 139 vagoni, 16 jaunas elektriskās lokomotīves ar 4 asīm ar ERTMS/Eiropas vilcienu vadības sistēmu (ETCS) un 20 dīzeļvilcienu hidrauliskās manevrēšanas lokomotīves pārveidošana elektrolokomotīvēs, kas pieslēdzas kontakttīklam, pēc atklāta konkursa.
77	2. investīcija. Dzelzceļa ritošais sastāvs	Mērķrādītājs	Jauns ekspluatācijā esošs elektriskais ritošais sastāvs		Skaits	0	262	2. cet.	2026	Sāk darboties: - 20 EMS (elektrovilcieni ar vairākiem elektrovilcieniem – RE-IR – Electric Interregio – tālsatiksmes vilcieni, ar 6 vienībām), 12 H-EMS (ūdeņraža elektriskie bloki ar 3+ 1 vienību): - 55 modernizētas elektriskās lokomotīves ar ātrumu 160 km/h un vilcienu vilkšanu līdz 16 vagoniem; - 16 jaunas elektriskās lokomotīves ar 4 asīm ar ERTMS sistēmu, kas spēj sasniegt ātrumu 160 km/h, un vilcienu vilkšana līdz 16 vagoniem; - 20 manevru lokomotīves, kas modernizētas no dīzeļdegvielas uz elektrisko strāvu un spraudni; - 139 modernizēti (30 guļamvagoni, kupeju automobiļi, restorānu un bistro vagoni un 109 klases vagoni InterCity, InterREGIO un Regio vilcieniem). Lai maksimāli palielinātu ieguldījumu efektivitāti, visu no jauna iegādāto ritošo sastāvu TEN-T tīklā izmanto prioritāri modernizētās līnijās.

D.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

2. reforma Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot transporta ieguldījumu un pakalpojumu kvalitāti, uzlabojot valsts uzņēmumu, kas darbojas transporta nozarē, korporatīvo pārvaldību un darbības rādītājus, jo īpaši attiecībā uz tiem uzņēmumiem, kas atbild par autoceļiem, dzelzceļu un metro.

Jauns uzņēmums C.N.I.R. S.A. (Valsts autoceļu infrastruktūras uzņēmums) ir izveidots ar tiesību aktiem, kas stājās spēkā 2021. gada aprīlī, lai pārvaldītu ieguldījumus ceļu nozarē, un tā uzdevums ir nodrošināt projektu īstenošanu no tehniskās un ekonomiskās dokumentācijas posma, konkursa procedūras, efektīvas būvniecības līdz pieņemšanai. Paredzams, ka tas ļaus konkrētu struktūru (C.N.I.R) koncentrēt uz jauno ceļu investīciju efektīvu pārvaldību un prioritāšu noteikšanu, savukārt otra struktūra (C.N.A.I.R) koncentrēsies uz esošā ceļu tīkla pārvaldību un uzturēšanu. Ir 3 gadu pārejas periods, kura laikā C.N.A.I.R. (Valsts autoceļu infrastruktūras pārvaldes uzņēmums) un C.N.I.R. īsteno ieguldījumu projektus paralēli, līdz C.N.I.R.

Transporta nozares valsts uzņēmumu direktoru padomes locekļu atlasi un iecelšanu uzlabo, ievērojot pārredzamas un konkursa procedūras, un atalgojums ir saskaņā ar galvenajiem darbības rādītājiem (GDR).

Pamatojoties uz neatkarīgu finanšu un darbības rezultātu novērtējumu saskaņā ar ESAO (Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas) standartiem, īsteno ieteikumus C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R. – (Compania Națională de Căi Ferate), C.F.R – Călători un Metrorex snieguma uzlabošanai. Lai veiktu neatkarīgu novērtējumu, Transporta un infrastruktūras ministrija, izmantojot konkurētspējīgu publisko iepirkumu, slēdz līgumu/atlasa starptautisku finansēšanas iestādi vai starptautisku revīzijas uzņēmumu, kas atzīts par kompetentu un speciālo zināšanu valsts uzņēmumu darbības jomā. Šā neatkarīgā novērtējuma ieteikumus īsteno līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Šī reforma nodrošina sieviešu līdzsvarotu pārstāvību visos reformu procesos un tās īstenošanai raksturīgajās organizatoriskajās struktūrās. Tās mērķis ir arī uzlabot sieviešu pārstāvību lēmumu pieņemšanas amatos uzņēmumos, uz kuriem attiecas šī reforma.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

3. investīcija. Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība

Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot ceļu infrastruktūras kvalitāti un efektivitāti konkrētos TEN-T tīkla posmos un veicināt ekonomisko un sociālo kohēziju, jo īpaši mazāk attīstītos un attālos reģionos.

Jaunās automaģistrāles kopā izbūvē 429 km garumā:

• A7 – Ploješti-Paškani (319 km);

• A8 – Târgu-Mureș-Miercurea Nirajului un Leghin-Târgu Neamț (Moțca) (59 km);

• A1 – Marginea-Holdea (9 km);

• A3 – Nădășelu-Poarta Sălajului (42 km).

Visi automaģistrāļu sektori tiek būvēti saskaņā ar TEN-T standartiem, atbilst un projektā iekļauj ietekmes uz vidi novērtējuma prasības, atzinumus un attiecīgā novērtējuma nosacījumus (Dzīvotņu direktīvas daļa), kā arī iekļauj jaunus tehniskos noteikumus, lai ierobežotu piesārņojumu, uzlabotu drošību un veicinātu satiksmes efektivitāti.

Jaunu automaģistrāļu būvniecībai ir šādas iezīmes: obligāti tehniskie standarti saskaņā ar TEN-T prasībām, elektrouzlādes staciju būvniecība, drošu stāvlaukumu būvniecība, digitalizācijas risinājumu īstenošana, kas palīdz padarīt satiksmi efektīvāku un drošāku, meža aizkaru ierīkošana un ceļu satiksmes drošības uzlabošanas darbi.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Visi automaģistrāles posmi tiek būvēti saskaņā ar TEN-T standartiem, atbilst ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām, projektā iekļauj atbilstīgu novērtējumu (Dzīvotņu direktīvas daļa) un ietver jaunus tehniskos parametrus, lai ierobežotu piesārņojumu un digitalizētu transportu (meža aizkari, skaņas absorbcijas paneļi, elektrouzlādes stacijas, intelektiskās transporta sistēmas, ceļu satiksmes drošība). Atbilstību principam “nenodarīt būtisku kaitējumu” nodrošina ar šādiem papildu pasākumiem:

-piesaistīt ieguldījumus ceļu infrastruktūrā ar vismaz 30 000 elektrouzlādes punktu uzstādīšanu, kā paredzēts šā komponenta 1. reformā, 10. komponenta 1. un 2. investīciju (“Vietējais fonds”) un 5. komponenta 1. investīciju (“Renovācijas vilnis”);

-Šā komponenta 1. reforma, ar kuru ievieš: i) maksas par nobraukto attālumu smagajiem kravas transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem un citiem kravas automobiļiem); ii) vietējos nodokļu pasākumus attiecībā uz īpašumtiesībām uz vispiesārņojošākajiem pasažieru transportlīdzekļiem; un iii) Rumānijā reģistrēto bezemisiju elektrisko transportlīdzekļu palielinājums par 29 500 laikposmā no 2020. līdz 2025. gadam;

-Šā komponenta 1. reforma, kas nodrošina finansiālus un fiskālus stimulus, lai palielinātu bezemisiju un mazemisiju transportlīdzekļu skaitu un nodotu metāllūžņos vismaz 250 000 piesārņojošu transportlīdzekļu (EURO 3 vai mazāk);

-Šā komponenta 1. reforma, kas aptver dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģiju un kuģošanas stratēģiju un integrāciju ar citiem transporta veidiem, kas atbalsta kravu novirzīšanu no autoceļiem uz dzelzceļu un/vai iekšējiem ūdensceļiem:

-10. komponenta “Vietējais fonds” 4. reforma, kas ietver pasākumus, lai stimulētu sabiedriskā transporta parka atjaunošanu ar “tīriem” transportlīdzekļiem, palielinātu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu obligātos valsts kvalitātes standartus pilsētu un lauku apvidos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

4. investīcija. Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās

Šo ieguldījumu mērķis ir paplašināt pazemes transporta tīklu Bukarestes pašvaldībā par 5,2 kilometriem un izbūvēt 7,5 kilometrus pazemes transporta tīkla Klužā-Napokā. Projekti sekmē tīra sabiedriskā transporta plašāku izmantošanu, tādējādi samazinot gaisa piesārņojumu, emisijas un sastrēgumus šajās pilsētu teritorijās. Investīcija ietver infrastruktūru personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, un tā ir pieejama personām ar redzes traucējumiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

D.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)		Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
						Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
78	R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā Likums Nr. 50/2021, ar ko apstiprina Ārkārtas rīkojumu Nr. 55/2016 par Rumānijas Valsts autoceļu un valsts ceļu uzņēmuma reorganizāciju – S.A – (C.N.A.I.R.) un Valsts ceļu investīciju sabiedrības (Valsts ceļu investīciju uzņēmums – S.A.R.) dibināšanu (C.N.I.R.)	Likuma norma, kas norāda uz Likuma Nr. 50/2021 stāšanos spēkā					2. cet.	2021	Tiesību aktu par C.N.A.I.R reformu stāšanās spēkā un jaunas ceļu investīciju projektu pārvaldības sabiedrības (C.N.I.R.) izveide. Likumu parlaments apstiprināja, un tas stājās spēkā 2021. gada aprīlī. Kopā ar tiesību aktiem (primāro un sekundāro) visa regulējuma pakete (norādījumi, valdes lēmumi, vadības līgumi, kas parakstīti ar vadības grupām) ietver: -Skaidri darbības rādītāji, kas saskaņoti ar padomju pilnvarām un galvenajiem darbības rādītājiem, sankcijas un stimuli neatbilstības gadījumā, lai novērtētu finansiālo sniegumu (ieņēmumi, rentabilitāte, valsts budžeta iesaiste) un sniegto pakalpojumu rezultātus (piemēram, veicot lietotāju apmierinātības aptauju) attiecībā uz abiem uzņēmumiem; -Korporatīvās pārvaldības standarti saskaņā ar O.E.C.D. regulējumu (profesionālās padomes, kas izvēlētas atklātā, konkursa un pārredzamā procedūrā). Ir jāgroza primārie un sekundārie tiesību akti, lai uzlabotu uzņēmuma darbības efektivitāti un pārorientētu C.N.A.I.R. pilnvaras un institucionālos mehānismus. Konkrēti, C.N.A.I.R – saglabā pašreizējos uzdevumus attiecībā uz ceļu uzturēšanu, kā arī esošos ieguldījumus gan lielu, gan nelielu projektu līmenī. Ir trīs gadu pārejas periods, kura laikā C.N.A.I.R un C.N.I.R paralēli īsteno ieguldījumu projektus, līdz C.N.I.R pilnībā darbojas, un visi lielākie ieguldījumu projekti ir C.N.I.R pārvaldībā.
79	R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	Atskaites punkts	C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., Metrorex, C.F.R. – Călători direktoru padomes locekļu atlase un iecelšana.	Vispārējās ieinteresēto personu asamblejas un ministru rīkojuma apstiprinātie pilnvarojumi					4. cet.	2022	Transporta nozares valsts uzņēmumu direktoru padomes (C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., Metrorex, C.F.R – Călători) valdes locekļus izraugās un ieceļ: -pamatojoties uz pārredzamu un konkursa procedūru, -ar 4 gadu pilnvaru termiņu, lai nodrošinātu vidēja termiņa un ilgtermiņa efektivitātes plānu īstenošanu; -ar valdes locekļu atalgojumu, pamatojoties uz darbības rādītājiem (GDR), kas saistīti ar katra uzņēmuma ilgtermiņa finansiālo ilgtspēju (GDR, kas attiecas uz katra uzņēmuma profilu) un sniegto pakalpojumu izpildi (piemēram, pamatojoties uz klientu apmierinātības aptauju); -saskaņā ar labas pārvaldības principiem saskaņā ar reformu par valsts uzņēmumiem, ar ko groza Likumu Nr. 111/2016.
80	R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	Atskaites punkts	Galveno ieteikumu īstenošana, lai uzlabotu C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., C.F.R. – Calatori un Metrorex finanšu un darbības rādītājus	Galvenie ieteikumi ir īstenoti					2. cet.	2023	Pēc tam, kad ir pabeigts neatkarīgs C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R. – (Compania Naţională de Căi Ferate), C.F.R – Călători un Metrorex finanšu un darbības rezultātu novērtējums saskaņā ar ESAO standartiem, īsteno novērtējuma galvenos ieteikumus. Neatkarīgai novērtēšanai Transporta un infrastruktūras ministrija konkursa kārtībā izraugās starptautisku finansēšanas iestādi vai starptautisku revīzijas uzņēmumu, kas ir atzīts tās kompetences un kompetences dēļ VU darbības jomā. Saskaņā ar ESAO standartiem veic neatkarīgu C.N.A.I.R., C.F.R., C.F.R – Călători un Metrorex finanšu un darbības rezultātu novērtējumu. Tiek īstenoti galvenie novērtējuma ieteikumi.
81	R2. Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	Mērķrādītājs	Uzlaboti dzelzceļa sniegumi vilcienu kustības precizitātes ziņā			Īpatsvars (%)	0	20	4. cet.	2025	Mērķrādītājs ir vismaz par 20 % samazināt to vilcienu procentuālo daļu, kuri kavējas vairāk nekā 30 minūšu laikā no 2020.–2025. gada bāzes līnijas, pamatojoties uz oficiāli publicētiem statistikas datiem. Analīzi pabeidz līdz 2021. gada beigām, lai kvantitatīvi noteiktu bāzlīniju vilcienu ar kavējumiem skaitam.
82	I3. Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 100 % būvdarbu, pamatojoties uz atklātiem konkursiem un saņemtajām attiecīgajām atļaujām, kā arī ietekmes uz vidi novērtējuma un attiecīgā novērtējuma (daļa no Dzīvotņu direktīvas) atzinumiem, kas izdoti un iekļauti ieguldījumu plānā	Līgumu parakstīšana					4. cet.	2023	Atskaites punkts ir parakstīt līgumus par 100 % būvdarbu būvniecību un uzraudzību automaģistrāles posmos TEN-T A1, A3, A7 un A8 tīklā: • A7 – Ploiesti-Pascani; • A8 – Târgu-Mures-Miercurea Nirajului un Leghin-Târgu Neamț (Moțca); • A1 – Marginea-Holdea; • A3 – Nădășelu-Poarta Sălajului. Lai izpildītu Tehniskos norādījumus par būtisku kaitējumu (2021/C58/01), visus automaģistrāles posmus izbūvē saskaņā ar TEN-T standartiem, tie atbilst ietekmes uz vidi novērtējuma prasībām un projektā iekļauj atbilstīgu novērtējumu (Dzīvotņu direktīvas daļa) un iekļauj jaunus tehniskos parametrus piesārņojuma ierobežošanai un transporta digitalizācijai (meža aizkari, skaņas absorbēšanas paneļi, elektrouzlādes stacijas, intelektiskās transporta sistēmas, ceļu satiksmes drošība) saskaņā ar attiecīgajiem noteikumiem. Konkursa process ir atklāts un konkurētspējīgs, un to īsteno saskaņā ar Likumu 98/2016 un tā turpmākajiem grozījumiem, ar kuriem transponēta attiecīgā Eiropas Direktīva 2014/24/ES.
83	I3. Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	Mērķrādītājs	Jaunu ceļu būvniecība, 50 % pabeigto darbu			Īpatsvars (%)	0	50	4. cet.	2024	Mērķis ir pabeigt vismaz 50 % TEN-T tīklā esošās ceļu infrastruktūras darbu (sertificēts ar uzraudzības ziņojumu): • A7 - Ploiești-Pașcani (319km); • A8 – Târgu-Mureș-Miercurea Nirajului un Leghin-Tg – Neamț (Moțca) (59 km); • A1 – Marginea-Holdea (9 km); • A3 – Nădășelu-Poarta Sălajului (42 km). Automaģistrāles izbūvē saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, pilnībā ietverot visus IVN rezultātus, attiecīgos atzinumus un nosacījumus attiecībā uz novērtējumu (Dzīvotņu direktīvas daļa), un tie atbilst Tehniskajām norādēm par būtisku kaitējumu (2021/C58/01).
84	I3. Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	Mērķrādītājs	Pabeigta jaunu ceļu būvniecība (ar TEN-T standartiem)		Kilometri (km)		910	1 339	2. cet.	2026	Mērķis attiecas uz TEN-T tīklā uzbūvētās un ekspluatācijā nodotās ceļu infrastruktūras kilometru skaitu (kopā 429 km): ·A7 – Ploiești-Pașcani (319 km); ·A8 – Târgu-Mureș-Miercurea Nirajului un Leghin – Târgu Neamț (Moțca) (59 km); ·A1 – Marginea-Holdea (9 km); ·A3 – Nădășelu-Poarta Sălajului (42 km). Saskaņā ar Valsts statistikas institūta datiem 910 km bāzlīnija atspoguļo pabeigto un ekspluatācijā esošo kilometru skaitu 2020. gada beigās. Elektrouzlādes punktu skaits telpās, kas būvētas uz jaunās ceļu infrastruktūras: 264 (vidēji 5 uzlādes punkti/stacija 52 uzlādes stacijās). Intelektiskā satiksmes sistēma (ITS): 434 km automaģistrāles, kas aprīkotas ar jaunajām ITS saskaņā ar attiecīgajām regulām. Meža aizkari: 625 ha īpašu koku, kā aprakstīts šā pasākuma novērtējumā par būtisku kaitējumu. Drošas un drošas autostāvvietas gar automaģistrālēm: 18. Automaģistrāles izbūvē saskaņā ar tehniskajām specifikācijām, pilnībā ietverot visus IVN rezultātus, attiecīgos atzinumus par novērtējumu (Dzīvotņu direktīvas daļa) un nosacījumus, lai ievērotu Tehniskos norādījumus par būtisku kaitējumu (2021/C58/01).
85	I3. Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	Mērķrādītājs	Noņemti melnie/karstie punkti ceļu satiksmes drošībai		Skaits		0	129	2. cet.	2026	Pašreizējos 267 ceļu satiksmes drošības “melnos/karstos punktus” 2021. gadā samazina par 129. Pasākumi, lai likvidētu 129 ceļu satiksmes drošības “melnos/karstos punktus”, ir šādi: -ceļa sienas ar ruļļiem, betons vai kabelis (izmantojot ilgtspējīgus materiālus saskaņā ar aprites ekonomiku) atkarībā no ceļa veida, lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību teritorijās, kurās ir augsts ceļu satiksmes negadījumu risks; -pasākumi, lai mazinātu sekas, ko rada sadursmes ar stingriem objektiem ceļa zonā, izvietojot trieciena mazinātājus, kas aprīkoti ar ceļu satiksmes negadījumu atklāšanas un satiksmes uzraudzības sistēmu; -tādu sistēmu iegāde, kas aizsargā darbiniekus, kuri veic ārkārtas intervences uz automaģistrāļu infrastruktūru un starptautiskai satiksmei atvērtiem valsts ceļiem, tips “Truck Mounted attenuator”; -Ceļu satiksmes drošības kampaņa, kas vērsta uz neaizsargātām satiksmes dalībnieku kategorijām; -uzlabot ceļu satiksmes drošību naktī, signalizējot bīstamus ceļa posmus ar zaļās enerģijas gaismas avotiem; -satiksmes novirzīšana naktī, izmantojot maršrutēšanas stabus, gaismas pogas, tostarp zīmes, kas paredzētas satiksmes dalībnieku aizsardzībai pret savvaļas dzīvniekiem; -palielināt ceļu satiksmes drošību, apgaismojot bīstamas nozares, un optimizēt esošo apgaismes sistēmu patēriņu, aprīkojot tās ar tālvadības sistēmu; -alternatīvi ceļojumi, lai palielinātu ceļu satiksmes drošību un likvidētu satiksmes sastrēgumus, gājēju celiņu attīstīšana; -izmēģinājuma projekts: nodrošināt augstu ceļu satiksmes drošības līmeni automaģistrāles posmā, kas ļauj autonomo transportlīdzekļu kustībai. Ceļu satiksmes drošības melnos/karstos punktus identificē Rumānijas policija, kas arī apliecina to likvidēšanu C.N.A.I.R. veiktā darba rezultātā.
86	I4. Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 50 % būvdarbu, pamatojoties uz atklātiem konkursiem un saņemtajām attiecīgajām atļaujām.	Līgumu parakstīšana					4. cet.	2022	Līgumus starp Transporta ministriju/Klužas-Napokas pilsētas domi un uzvarētajiem uzņēmumiem paraksta atklāta konkursa kārtībā, lai iegādātos 50 % jauno metro līniju būvdarbu Bukarestē un Klužā-Napokā: ·M4 Bukareste: Ziemeļu Filaretas stacija (6 stacijas), garums 5,2 km; ·M1 Kluža-Napoka: SF. Maria – Apvienotā Eiropa (9 stacijas), garums 7,5 km. Šajā ieguldījumā ietvertie darbi ir šādi: konstrukcijas pretestības darbi, stacijas, stacijas, tuneļi, galerijas, citas konstrukcijas. Konkursa procedūru veic saskaņā ar L98/2016 un tās turpmākajiem grozījumiem, ar kuriem transponē attiecīgo Eiropas Direktīvu 2014/24/ES. Piedāvājuma tehniskajās specifikācijās vajadzības gadījumā pilnībā iekļauj visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus.
87	I4. Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 100 % būvdarbu, pamatojoties uz atklātiem konkursiem un saņemtajām attiecīgajām atļaujām.	Līgumu parakstīšana					4. cet.	2023	Transporta ministrijas/Klužas-Napokas pilsētas domes un uzvarējušo uzņēmumu līgumi tiek parakstīti atklātā konkursā par 100 % būvdarbu iepirkumu, ieskaitot konstrukcijas pretestības darbus, stacijas, starpstacijas, tuneļus, galerijas, citas būves jaunajām metro līnijām: ·M4 Bukareste: Ziemeļu Filaretas stacija (6 stacijas), garums 5,2 km; ·M1 Kluža-Napoka: SF. Maria – Apvienotā Eiropa (9 stacijas), garums 7,5 km. Šajā ieguldījumā ietvertie darbi ir šādi: konstrukcijas pretestības darbi; stacijas, stacijas, tuneļi, galerijas, citas būves. Konkursa procedūru veic saskaņā ar L98/2016 un tās turpmākajiem grozījumiem, ar kuriem transponē attiecīgo Eiropas Direktīvu 2014/24/ES. Piedāvājuma tehniskajās specifikācijās vajadzības gadījumā pilnībā iekļauj visus ietekmes uz vidi novērtējuma rezultātus un nosacījumus.
88	I4. Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	Mērķrādītājs	50 % metro līniju Bukarestē un Klužā-Napokā būvniecības ieguldījumi		Īpatsvars (%)		0	50	4. cet.	2024	Vismaz 50 % būvdarbu (sertificēti ar uzraudzības ziņojumu) pabeigšana jaunām metro līnijām Bukarestē un Klužā-Napokā, tostarp konstrukcijas pretestības darbi, stacijas, starpstacijas, tuneļi, galerijas, citas konstrukcijas: ·M4 Bukareste: Ziemeļu stacija – Filareta; ·M1 Kluža-Napoka: SF. Maria – Apvienotā Eiropa.
89	I4. Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	Mērķrādītājs	Bukarestes un Klužas-Napokas jauno metro līniju kilometri pabeigti		Kilometri (km)		0	12,7	2. cet.	2026	Būvdarbu pabeigšana jaunajās metro līnijās Bukarestē un Klužā-Napokā (konstrukcijas darbstacijas, starpstacijas, tuneļi, galerijas, citas būves), kuru kopējais garums ir 12,7 km: ·M4: Bukareste – 1. iedaļa: Ziemeļu stacija – Filareta (6 stacijas), garums 5,2 km; ·M1: Kluža-Napoka – 1. iedaļa: SF. Maria – Apvienotā Eiropa (9 stacijas), garums 7,5 km.

E.5. KOMPONENTS. Renovācijas vilnis

Rumānija savā valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijā lēš, ka ēku renovācijā jāiegulda 12,8 miljardi EUR, lai 2030. gadā panāktu enerģijas galapatēriņa samazinājumu 0,83 Mtoe salīdzinājumā ar sākotnējo rādītāju.

Komponenta mērķis ir palielināt energorenovācijas ātrumu un kvalitāti gan publiskajā, gan privātajā sektorā, vienlaikus risinot kultūras mantojuma aizsardzības problēmu. Reformu un investīciju šajā komponentā mērķis ir panākt primārās enerģijas patēriņa un enerģijas galapatēriņa samazinājumu saskaņā ar mērķiem 2030. gadam, kas noteikti Valsts ilgtermiņa renovācijas stratēģijā.

Ar šīm investīcijām un reformām ņem vērā Rumānijas valstij adresētos pēdējos divus gadus sniegtos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku koncentrēt uz [...] mazoglekļa un energoefektivitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un “koncentrēties uz ieguldījumiem zaļajā [...] pārejā, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas ražošanu un izmantošanu” (valstij specifiskais ieteikums Nr. 3, 2020. gads).

E.1. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām

Reforma vienkāršo tiesisko un tiesisko regulējumu attiecībā uz ēku renovācijas darbībām, lai paātrinātu zaļo pārkārtošanos. Reforma aptver šādas apakšreformas:

-R1.a. To tiesību aktu kodifikācija, ar kuriem atbalsta investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām ēkām. Telpiskā plānošana, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss vienā tiesību aktā sasaista, vienkāršo un kodificē vismaz 10 leģislatīvus aktus telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības jomā. Kodeksa pieņemšana un stāšanās spēkā ir iekļauta 10. komponenta “Vietējais fonds” 5. reformā līdz 2022. gada 31. decembrim. Šā reformas elementa mērķis ir par vismaz 50 % samazināt laiku, kas nepieciešams, lai attiecīgās struktūras izsniegtu būvatļaujas salīdzinājumā ar 2020. gadu, no 270 dienām līdz 135 dienām visā būvatļauju saņemšanas procesā. Kodeksā iekļauj arī Eiropas zaļā kursa pamatprincipus, piemēram, resursefektivitātes veicināšanu, dabā balstītus risinājumus, bioloģiskās daudzveidības koridorus un aprites ekonomiku. Tā arī veicina atļauju piešķiršanas procesu digitalizāciju. Apakšreformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. jūnijam.

-R1.b. To tiesību aktu kodifikācija, ar kuriem atbalsta investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām ēkām. Attiecībā uz tiesisko regulējumu tiek grozīts valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 18/2009 par valsts daudzgadu programmu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai, lai palielinātu energorenovācijas mērķu vērienīgumu līdz vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījuma līdz 60 % primārās enerģijas ietaupījuma dzīvojamajās ēkās. Attiecībā uz jauno tehnisko tiesisko regulējumu tajā iekļauj šādas pieņemtās un funkcionālās pamatnostādnes: Gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) pamatnostādnes, pamatnostādnes ēku informācijas modelēšanas (BIM) īstenošanas veicināšanai un metodika neinvazīvai pieejai energoefektivitātei un resursu efektivitātei vēsturiskās ēkās. Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir sniegt norādījumus par NZEB prasību tehnisko īstenošanu, lai atbalstītu centrālās valsts pārvaldes iestādes, kas atbild par NZEB prasību īstenošanas uzraudzību; un noteikt standartus, lai panāktu enerģijas un resursu efektivitātes ietaupījumus vēsturiskās ēkās, neietekmējot to arhitektūras un vēsturisko vērtību. Apakšreformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

2. reforma Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam

Reforma aptver šādas apakšreformas:

-R2.a. Nacionālās seismiskā riska mazināšanas stratēģijas pieņemšana. Stratēģijā iekļauj rīcības plānu ar konkrētiem mērķiem samazināt seismisko risku īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā (2030., 2040. un 2050. gads) attiecībā uz dažāda veida neaizsargātām ēkām, tostarp palielinot sabiedrības informētību un stiprinot seismiskās pārvaldības institucionālās spējas. Reforma nodrošina integrētu un konsekventu pieeju starp enerģētikas un seismiskās renovācijas plānošanu un no vairākiem gadiem līdz vairākiem mēnešiem samazina laiku, kas vajadzīgs, lai efektīvi pabeigtu prioritāšu noteikšanu ēku fonda intervences pasākumiem. Šo reformas elementu īsteno, valdībai pieņemot stratēģiju, un to pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

-R2.b. Tiesiskā regulējuma optimizācija attiecībā uz esošo ēku seismiskā riska samazināšanu. Apakšreformas mērķis ir uzlabot esošo ēku fonda modernizācijas programmu, kurai iepriekš nebija integrētas pieejas seismiskai un energoefektīvai renovācijai. Apakšreforma programmu pārveido par daudzgadu programmu, tā atbilstīgo izdevumu sarakstā iekļauj darbus, kas vajadzīgi energoefektivitātes palielināšanai, to attiecina ne tikai uz privātām ēkām, bet arī uz publiskām ēkām, un atbilstīgo kritēriju vidū iekļauj arī seismiskā riska klasi RSII. Šo reformas elementu īsteno, stājoties spēkā jaunajam likumam par ēku seismiskā riska samazināšanu, un tā īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus

Ieguldījumu mērķis ir palielināt daudzģimeņu ēku un sabiedrisko ēku energorenovācijas rādītāju Rumānijā. Tā kā Rumānija ir viena no Eiropas valstīm, kas visvairāk pakļauta seismiskajam riskam, energorenovāciju vajadzības gadījumā veic paralēli seismiskajai renovācijai, lai nodrošinātu izmaksu ziņā efektīvu pieeju un ieguldījumu ilgtermiņa ietekmi. Būvēs ievēro arī ēkas estētiku un arhitektūras kvalitāti, ņemot vērā iespējamās kultūras aizsardzības prasības attiecībā uz ēkām, kas pieder kultūras mantojumam. Ieguldījumi arī uzlabo ēku pieejamību, izveidojot objektus un pielāgojot ēkas personu ar invaliditāti vajadzībām, kā arī sabiedrības novecošanai.

Ieguldījumu veic divās asīs:

-1. ass. Ieguldījumi daudzdzīvokļu ēkās zaļai un noturīgai pārejai

Valsts atbalsta shēmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiska konsolidācija un energoefektivitāte) izveido līdz 2022. gada 31. martam. Ieguldījumu mērķis ir panākt kopējo CO2 ietaupījumu vismaz 0,15 miljonu tonnu apmērā un kopējo primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 0,15 Mtep. Shēmā paredz, ka visas renovācijas vidēji sasniegs vismaz 30 % no primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījuma. Ja tiek būtiski atjaunotas ēkas ar vairāk nekā 10 stāvvietām, kabeļu infrastruktūra katrai stāvvietai nodrošina iespēju uzstādīt uzlādes punktus elektrotransportlīdzekļiem un vienu uzlādes punktu uz katrām piecām stāvvietām.

Attīstības, būvdarbu un administrācijas ministrija ir atbildīga par uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu vietējām valsts iestādēm, bet par līgumslēgšanas tiesību piešķiršanu atbild vietējās iestādes. Viens uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas gan uz dzīvojamo ēku energoefektivitātes atjaunošanu, gan seismisko konsolidāciju, un tas attiecas uz teritorijām ar visaugstāko seismisko risku. Lai precizētu uzaicinājumu, prioritāte jāpiešķir kopienām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība. Atsevišķs uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas tikai uz mērenu energoefektivitātes atjaunošanu un ir veltīts kopienām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība. Trešais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus attiecas uz mērenu (90 %) un pilnīgu (10 %) energorenovāciju, un to piešķir visām vietējām administratīvajām vienībām, tostarp sešām Bukarestes nozarēm, atkarībā no ēku skaita un to iedzīvotāju skaita apgabalā. Ja pēc šīs pirmās kārtas nav noslēgti līgumi par jebkādiem līdzekļiem, atlikušo finansējumu ar vienādiem nosacījumiem dara pieejamu visām vietējām administratīvajām vienībām rindas kārtībā.

Daudzģimeņu dzīvojamās ēkas, kas klasificētas I vai II seismiskā riska klasē (RSI un RSII), izslēdz no tikai energoefektivitātes intervences finansējuma.

Ieguldījumu īstenošanu saskaņā ar šo asi pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

-2. ass. Ieguldījumi publiskās ēkās zaļai un noturīgai pārejai

Valsts atbalsta shēmu publisko ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiska konsolidācija un energoefektivitāte) izveido līdz 2022. gada 31. martam. Ieguldījumu mērķis ir panākt kopējo CO2 ietaupījumu vismaz 0,075 miljonu tonnu apmērā un kopējo primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 0,0215 Mtep. Shēmā paredz, ka visas renovācijas vidēji sasniegs vismaz 30 % no primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījuma. Ja tiek būtiski atjaunotas ēkas ar vairāk nekā 10 stāvvietām, nodrošina, ka ir uzstādīts vismaz viens elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts vai iebūvēta infrastruktūra.

Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrija uzrauga īstenošanu un būvdarbus veic vai nu ar Nacionālās investīciju sabiedrības starpniecību, vai arī tieši – attiecīgās centrālās, apgabalu padomes, apgabalu mītnes pašvaldības un citas pašvaldības, tostarp sešas Bukarestes nozares. Ministrija ir atbildīga par publiskā sektora iestāžu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus publicēšanu. Cik vien iespējams, uzaicinājumus apkopo centralizētās lielās iepirkuma paketēs un standarta izsoles dokumentācijā ar darbības rādītājiem un īpašām prasībām, kā arī izstrādā tehniskās un ekonomiskās novērtēšanas procedūras.

Vietējām administratīvajām vienībām, kas atrodas teritorijās ar visaugstāko seismisko risku, tiek organizēts uzaicinājums iesniegt integrētus projektus (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte). Atsevišķs uzaicinājums iesniegt projektus attiecas uz mērenu (80 %) un pilnīgu (20 %) energoefektivitāti. Ja pēc šīs pirmās kārtas nav noslēgti līgumi par jebkādiem līdzekļiem, atlikušo finansējumu ar vienādiem nosacījumiem dara pieejamu visām vietējām administratīvajām vienībām rindas kārtībā.

Publiskās ēkas, kas klasificētas RDI un RSII seismiskā riska klasēs, izslēdz no finansējuma tikai energoefektivitātes intervences pasākumiem.

Ieguldījumu īstenošanu saskaņā ar šo asi pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. investīcija. Valsts ēku reģistra ieviešana

Ieguldījumu mērķis ir izveidot valsts ēku fonda datubāzi, kurā būtu norādīta svarīgākā informācija, piemēram, ēkas tipoloģija, tās enerģijas patēriņš un seismiskais risks. Datubāze palīdz izstrādāt politikas analīzi un programmu formulēšanu un novērtēšanu, apzināt mērķa ēkas dažādām programmām, noteikt sliktu/augstu sniegumu, noteikt ieguldījumu prioritātes un sekot līdzi vispārējam progresam.

Ar ieguldījumu izveido valsts ēku reģistru, kas ir IT sistēma par esošo valsts publisko un privāto ēku fondu. Reģistram ir ģeogrāfiskas atsauces, tas ir saistīts un sadarbspējīgs ar pilsētu datu bankām vietējā līmenī un citām valstu reģistru sistēmām. Pirmajā izmēģinājuma posmā reģistrā iekļauj iedaļu ar informāciju par visām ēkām, kas tiek renovētas saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu. Tas ļauj uzraudzīt minēto ēku enerģijas patēriņu.

Ēkas enerģijas pase ir daļa no zvejas žurnāliem, un tajā visa informācija par enerģētikas intervencēm ir digitālā formātā. Kuģa žurnāli ir daļa no valsts ēku reģistra kā integrēta sistēma.

Valsts ēku reģistrs izmēģinājuma sadaļā ir pieejams tiešsaistē līdz 2024. gada 31. decembrim.

3. investīcija. Profesionālo spēju stiprināšana renovācijas jomā, izstrādājot apmācību par energoefektivitāti būvniecības nozarē

Ieguldījumu mērķis ir papildināt ieguldījumus ēku renovācijā, stiprinot būvniecības nozares profesionāļu un darbaspēka prasmes un spējas, kas pašlaik ir nepietiekamas, lai nodrošinātu nepieciešamo vērienīgo energorenovāciju.

Apmācības programmas ietver īsus kursus mūžizglītības programmās, lai uzlabotu to profesionāļu un darbaspēka prasmes, kuri strādā vidi saudzējošās darbvietās saistībā ar ēku energorenovāciju un kuri jānodrošina dažādos reģionos, kas vienmērīgi izvietoti Rumānijas teritorijā. Attīsta partnerības starp mācību centriem, universitātēm un attiecīgajām iestādēm. Apmācības kursus strukturē moduļos, un tajos ietver gan teorētiskos, gan praktiskos kursus. Investīcija sedz personu ar invaliditāti dalību specializētos un mācību kursos/programmās.

Ieguldījumu mērķis ir izstrādāt 10 sertifikācijas shēmas ēku energoefektivitātes jomā speciālistiem un būvstrādnieku kvalifikācijai, aptverot kopumā vismaz 8000 cilvēku.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

4. investīcija. Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana

Šo ieguldījumu mērķis ir risināt problēmas, kas saistītas ar vēsturisko ēku, piemēram, vēsturisko pieminekļu un ēku, kas atrodas aizsargājamās teritorijās, energorenovāciju un resursu efektīvu izmantošanu, izmantojot starpdisciplināru un integrētu pieeju, ar ko īsteno ilgtspējas un aprites ekonomikas principus saskaņā ar “Valsts stratēģiju vēstures pieminekļu aizsardzībai”. Investīcijas veicina vēsturisko ēku renovācijas darbu materiālu savākšanu, remontu un atkārtotu izmantošanu, tādējādi sniedzot ieguldījumu gan kultūras mantojuma saglabāšanas, gan klimata, gan enerģijas un resursu efektivitātes mērķu sasniegšanā saskaņā ar ES Renovācijas viļņu stratēģiju.

Investīcijas i) izstrādā un testē jaunus materiālus un tehnoloģiskos risinājumus energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas pasākumiem vēsturiskās ēkās; ii) attīstīt profesionālās prasmes energoefektivitātes un resursu efektīvas izmantošanas pasākumiem vēsturiskās ēkās; iii) izveidot pilotcentru vēsturisko būvmateriālu savākšanai un atkārtotai izmantošanai no nojaukšanas darbiem vēsturiskās ēkās; iv) nodrošināt vēsturisku ēku regulāru uzturēšanu.

Nacionālā mantojuma institūtā līdz 2024. gada 31. decembrim sāk darboties izmēģinājuma centrs vēsturisko būvmateriālu savākšanai un atkārtotai izmantošanai, un līdz 2025. gada 31. decembrim tiks izstrādātas divas sertifikācijas shēmas energoefektivitātes un resursu efektivitātes intervencēm uz vēsturiskām ēkām, aptverot kopumā vismaz 200 cilvēkus.

E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
90	1. reforma Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām	Atskaites punkts	Spēkā stāšanās spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem attiecībā uz valsts daudzgadu programmu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai (Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 18/2009)	Likuma norma, kas norāda uz valdības ārkārtas rīkojuma Nr. 18/2009 grozījumu stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Grozījumi valsts daudzgadu programmā dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai palielina energorenovācijas mērķu vērienīgumu līdz vismaz 30 % līdz 60 % primārās enerģijas ietaupījuma dzīvojamo ēku ēkā, izveidojot atjauninātu sarakstu ar mērenas vai pilnīgas renovācijas izdevumiem, par kuriem ir tiesības saņemt atbalstu, un palielinot saskaņā ar programmu iesniegto projektu snieguma rādītāju vērienīgumu.
91	1. reforma Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām	Atskaites punkts	Darbojas tehniskais tiesiskais regulējums par investīcijām pārejā uz zaļām un digitālām ēkām	Publikācija Oficiālajā Vēstnesī				4. cet.	2022	Tehniskais tiesiskais regulējums ietver šādas pieņemtās un funkcionālās pamatnostādnes: 1. “Vadlīnijas gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB)” sniedz norādījumus par GNEĒ prasību tehnisko īstenošanu, lai atbalstītu centrālās valsts pārvaldes iestādes, kas atbild par GNEĒ prasību īstenošanas uzraudzību. Pamatnostādnēs iekļauj attiecīgos rādītājus un mehānismus to vākšanai un uzraudzībai. 2.“Metode neinvazīvai pieejai attiecībā uz energoefektivitāti vēsturiskās ēkās” nosaka standartus, lai panāktu enerģijas un resursu efektivitātes ietaupījumus vēsturiskām ēkām, neietekmējot to arhitektūras un vēsturisko vērtību.
92	1. reforma Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām	Mērķrādītājs	Būvatļauju izsniegšanas laika saīsināšana		Īpatsvars (%)	0	50	2. cet.	2025	Salīdzinājumā ar 2020. gadu par vismaz 50 % samazina laiku, kas vajadzīgs, lai attiecīgās struktūras izsniegtu būvatļaujas, no 270 dienām līdz 135 dienām visā būvatļauju saņemšanas procesā.
93	2. reforma Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam	Atskaites punkts	Nacionālās seismiskā riska mazināšanas stratēģijas pieņemšana un īstenošana, lai modernizētu esošo ēku fondu.	Valdība pieņem Nacionālo seismiskā riska mazināšanas stratēģiju.				4. cet.	2022	Stratēģijā nosaka kritērijus, pēc kuriem nosaka prioritātes ieguldījumiem seismiskā riska mazināšanā esošajam ēku fondam, pamatojoties uz seismiskā riska līmeni ēkām un kopienām un ieguvumiem no riska mazināšanas darbībām. Ātra vizuālā novērtējuma metodikas ieviešana otrajam seismiskā riska novērtēšanas līmenim palīdzēs no vairākiem gadiem līdz vairākiem mēnešiem samazināt laiku, kas nepieciešams, lai efektīvi pabeigtu ēku fonda intervences pasākumu prioritātes noteikšanu, pamatojoties uz neaizsargātības datiem. Tā ņem vērā ilgtermiņa renovācijas stratēģijā ierosinātos pasākumus, izstrādājot obligātu integrētu intervences rokasgrāmatu.
94	2. reforma Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam	Atskaites punkts	Jaunā likuma par ēku seismiskā riska mazināšanu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz jaunā likuma par ēku seismiskā riska samazināšanu stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Jaunā likuma par ēku seismiskā riska samazināšanu stāšanās spēkā. Likums attiecas uz šādām darbībām: -iekļaut daudzgadu pieeju esošā ēku fonda modernizēšanai -iekļaut atbalsttiesīgo sarakstā; izdevumus par dažādiem attiecināmiem darbu veidiem, kas vajadzīgi energoefektivitātes palielināšanai; -paplašināt programmu, attiecinot to arī uz sabiedriskām ēkām līdzās daudzģimeņu dzīvojamām ēkām; -iekļaut RSII seismisko klasi kā vienu no atbilstīgajiem kritērijiem, kā arī RSI seismisko klasi.
95	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Atskaites punkts	Ar ko izveido valsts atbalsta shēmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiska konsolidācija un energoefektivitāte)	Ministrijas rīkojuma, ar ko nosaka finansēšanas shēmu, publicēšana				1. cet.	2022	No shēmas finansē dzīvojamo ēku energorenovāciju vismaz 4,3 miljonu m² platībā. No shēmas finansē šādu veidu projektus: -integrēti projekti (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte); -energorenovācijas projekti. Finansēšanas shēma nodrošina, ka vismaz 90 % no kopējā piešķīruma izmanto energoefektivitātes darbiem un ne vairāk kā 10 % no piešķīruma izmanto seismiskai konsolidācijai un citiem papildu darbiem (piemēram, ugunsdrošībai, pieejamībai). Visa shēma nodrošina, ka visi līgumi atbilst attiecīgajai energoefektivitātes prasībai vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrā ēkā (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina vismaz 30 % (mērena renovācija) un 60 % (dziļa renovācija) no primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījuma salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas stāvokli un atbilst tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01).
96	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Atskaites punkts	Ar ko izveido valsts atbalsta shēmu publisko ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)	Rīkojuma, ar ko izveido shēmu, publicēšana				1. cet.	2022	No shēmas finansē vismaz 2,3 miljonu m² publisko ēku energorenovāciju. Shēma nodrošina šādu veidu projektus: -integrētie projekti (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) -energorenovācijas projekti. Finansēšanas shēma nodrošina, ka vismaz 90 % no kopējā piešķīruma izmanto energoefektivitātes darbiem un ne vairāk kā 10 % no piešķīruma izmanto seismiskai konsolidācijai un citiem papildu darbiem (piemēram, ugunsdrošībai, pieejamībai). Visa shēma nodrošina, ka visi līgumi atbilst attiecīgajai energoefektivitātes prasībai vismaz par 50 % samazināt enerģijas patēriņu salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrā ēkā (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina vismaz 30 % (mērena renovācija) un 60 % (dziļa renovācija) no primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījuma salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas stāvokli un atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
97	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Atskaites punkts	Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus dzīvojamo ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)	Konkursa specifikāciju publicēšana				2. cet.	2022	Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrija publicē šādus trīs uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus dzīvojamo ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskajai konsolidācijai un energoefektivitātei): -uzaicinājums iesniegt integrētus projektus, kuros seismiskās konsolidācijas intervences pasākumi jāveic integrētā veidā ar tiem, kas paredzēti energoefektivitātes palielināšanai. Uzaicinājums attiecas uz vietējām administratīvām vienībām, kas atrodas apgabalos, kuros zemestrīces paātrinājuma maksimālā vērtība a(g) saskaņā ar Rumānijas teritorijas zonējuma karti seismiskā projekta P100-1 gadījumā ir lielāka vai vienāda ar 0,2 g, ja IMR=225 gadi. Lai precizētu uzaicinājumu, prioritāte jāpiešķir kopienām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība. -uzaicinājums īstenot energoefektivitātes renovācijas projektus, kas paredzēti kopienām, kurām draud nabadzība un sociālā atstumtība, ar budžetu vismaz 20 % apmērā no piešķīruma 1. investīcijai, 1. prioritārajam virzienam, kas atbilst energoefektivitātei. -uzaicinājums īstenot energoefektivitātes renovācijas teritoriālos projektus, kas ir atvērti visām vietējām administratīvajām vienībām, tostarp seši Bukarestes sektori uz vienu apgabalu atkarībā no daudzģimeņu dzīvojamo ēku skaita un apgabala iedzīvotāju skaita. Ēkas, kas klasificētas seismiskā riska klasēs RSI un RSII, neiekļauj energoefektivitātes līgumos, ko piešķir otrajā un trešajā uzaicinājumā. Visos trijos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atlases kritērijus, kas paredz, ka visos līgumos ir jānorāda attiecīgā energoefektivitātes prasība, proti, vismaz par 50 % jāsamazina siltumenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms katras ēkas renovācijas (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu salīdzinājumā ar pirmsrenovācijas stāvokli (mērena renovācija). Trešajā uzaicinājumā paredzēts, ka 10 % no budžeta jāizlieto projektiem, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 60 % apmērā (padziļināta renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Investīcija neattiecas uz gāzes katlu nomaiņu. Ja pēc pirmās kārtas nav noslēgti līgumi par jebkādiem līdzekļiem, atlikušos līdzekļus ar vienādiem nosacījumiem dara pieejamus visām vietējām administratīvajām vienībām rindas kārtībā.
98	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Atskaites punkts	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) (publiskās ēkas)	Konkursa specifikāciju publicēšana				2. cet.	2022	Attīstības, publisko būvdarbu un administrācijas ministrijas publicētie uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus par publisko ēku energoefektivitātes atjaunošanu un integrētu renovāciju (seismisko konsolidāciju un energoefektivitāti) zaļai un noturīgai pārejai: -uzaicinājums iesniegt integrētus projektus, kuros seismiskās konsolidācijas intervences pasākumi jāveic integrētā veidā ar tiem, kas paredzēti energoefektivitātes palielināšanai. Uzaicinājums attiecas uz vietējām administratīvām vienībām, kas atrodas apgabalos, kuros zemestrīces paātrinājuma maksimālā vērtība a(g) saskaņā ar Rumānijas teritorijas zonējuma karti seismiskā projekta P100-1 gadījumā ir lielāka vai vienāda ar 0,2 g, ja IMR=225 gadi. -aicinājums īstenot mērenus (80 %) un pilnīgu (20 %) energorenovācijas projektus, kas paredzēti centrālajām publiskajām iestādēm, apgabalu padomēm, apgabalu mītnes pašvaldībām un citām pašvaldībām, tostarp sešām Bukarestes nozarēm. Ēkas, kas klasificētas RDI un RSII seismiskā riska klasēs, izslēdz no līgumiem, kas piešķirti otrajā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus. Abos uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus iekļauj atlases kritērijus, kas paredz, ka visos līgumos ir jānorāda attiecīgā energoefektivitātes prasība, proti, vismaz par 50 % jāsamazina siltumenerģijas patēriņš salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms renovācijas katrā ēkā (izņemot ēku ar kultūras priekšmeta statusu), kas nodrošina vismaz 30 % primārās enerģijas ietaupījumu (mērena renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Otrais uzaicinājums iesniegt priekšlikumus paredz, ka 20 % no budžeta jāizlieto projektiem, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu vismaz 60 % apmērā (padziļināta renovācija) salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Ieguldījumi neattiecas uz gāzes katlu nomaiņu. Ja pēc pirmās kārtas nav noslēgti līgumi par jebkādiem līdzekļiem, atlikušos līdzekļus ar vienādiem nosacījumiem dara pieejamus visām pašvaldībām rindas kārtībā.
99	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par dzīvojamo ēku energoefektivitātes atjaunošanu un integrētu renovāciju (seismisko konsolidāciju un energoefektivitāti)	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Līgumus par energoefektivitātes atjaunošanu un integrētu renovāciju (seismisko konsolidāciju un energoefektivitāti) par pāreju uz zaļām un noturīgām ēkām (dzīvojamām ēkām) veic saskaņā ar 95. un 97. atskaites punktiem.
100	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Atskaites punkts	Publiskā sektora ēku energoefektivitātes renovācijas un integrētas renovācijas (seismiskās konsolidācijas un energoefektivitātes) līgumu parakstīšana	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Līgumus par energoefektivitātes atjaunošanu un integrētu renovāciju (seismisko konsolidāciju un energoefektivitāti) par pāreju uz zaļām un noturīgām ēkām (publiskām ēkām) veic saskaņā ar 96. un 98. atskaites punktiem.
101	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Mērķrādītājs	Daudzģimeņu dzīvojamo ēku pabeigta energorenovācija		Skaits (m2)	0	1 400 000	3. cet.	2024	Dzīvojamo ēku energorenovācija saskaņā ar 95. un 97. atskaites punktu
102	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Mērķrādītājs	Daudzģimeņu dzīvojamo ēku pabeigta energorenovācija		Skaits (m2)	1 400 000	2 800 000	4. cet.	2025	Dzīvojamo ēku energorenovācija saskaņā ar 95. un 97. atskaites punktu
103	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Mērķrādītājs	Daudzģimeņu dzīvojamo ēku pabeigta energorenovācija		Skaits (m2)	2 800 000	4 364 500	2. cet.	2026	Dzīvojamo ēku energorenovācija saskaņā ar 95. un 97. atskaites punktu
104	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Mērķrādītājs	Pabeigta sabiedrisko ēku energorenovācija		Skaits (m2)	0	770 000	3. cet.	2024	Sabiedrisko ēku energorenovācija saskaņā ar 96. un 98. atskaites punktu
105	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Mērķrādītājs	Pabeigta sabiedrisko ēku energorenovācija		Skaits (m2)	770 000	1 540 000	4. cet.	2025	Sabiedrisko ēku energorenovācija saskaņā ar 96. un 98. atskaites punktu
106	1. investīcija. Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	Mērķrādītājs	Pabeigta sabiedrisko ēku energorenovācija		Skaits (m2)	1 540 000	2 313 634	2. cet.	2026	Sabiedrisko ēku energorenovācija saskaņā ar 96. un 98. atskaites punktu
107	2. investīcija. Valsts ēku reģistra ieviešana	Atskaites punkts	Izveidots un darbojas valsts ēku digitālais reģistrs.	Valsts ēku digitālais reģistrs ir pieejams tiešsaistē, un tajā ir izmēģinājuma sadaļa, kurā iekļauta informācija par ēkām, kas atjaunotas, izmantojot valsts atveseļošanas un noturības plānu.				4. cet.	2024	Reģistra informācijas sistēma ietver ģeogrāfisku atsauču datubāzi par publiskām un privātām ēkām, kas papildina INSPIRE ģeoportālu, ir saistīta un sadarbspējīga ar pilsētu datubāzi vietējā līmenī un citām valsts reģistru sistēmām. Ēkas enerģijas pase ir daļa no zvejas žurnāliem, un tajā visa informācija par enerģētikas intervencēm ir digitālā formātā. Kuģa žurnāli ir daļa no valsts ēku reģistra kā integrēta sistēma. Reģistra mērķis ir sekot līdzi energorenovācijas datiem (enerģijas ietaupījumiem, emisiju samazināšanai), kā arī datiem par seismisko neaizsargātību un citiem ēkas raksturlielumiem.
108	3. investīcija. Renovācijas nozares speciālistu un darbinieku profesionālo spēju stiprināšana, izstrādājot apmācību par energoefektivitātes būvniecību	Mērķrādītājs	Sertifikācijas shēmu izveide ēku energoefektivitātes jomā		Skaits	0	10	1. cet.	2023	Izveido vismaz 10 sertifikācijas shēmas strādniekiem un būvniecības speciālistiem. Sertificēšana jānodrošina mācību programmās, kas izpaužas kā īsi kursi mūžizglītības programmās, kuras jānodrošina dažādos reģionos, kas vienmērīgi izvietoti Rumānijas teritorijā. Apmācība ir paredzēta profesionāļu un darba ņēmēju prasmju uzlabošanai saistībā ar ēku energorenovāciju.
109	3. investīcija. Renovācijas nozares speciālistu un darbinieku profesionālo spēju stiprināšana, izstrādājot apmācību par energoefektivitātes būvniecību	Mērķrādītājs	Vismaz 8000 speciālistu un darba ņēmēju, kam ir sertifikāts, lai pabeigtu ar energoefektivitāti saistītas apmācības;		Skaits	0	8 000	4. cet.	2023	Vismaz 8000 būvniecības nozares speciālistu un strādnieku ir ieguvuši īstermiņa kursu sertifikātu, lai pabeigtu ar energoefektivitāti saistītas apmācības.
110	4. investīcija. Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana	Atskaites punkts	Darbojas laboratorija jaunu materiālu un tehnoloģisko risinājumu testēšanai vēsturiskām ēkām.	Laboratorija darbojas				4. cet.	2024	Ir izveidota laboratorijas organizatoriskā struktūra un vadības procedūras, lai varētu veikt testus saskaņā ar zinātniskām metodēm. Testa rezultātus izmanto, lai izstrādātu metodes tehniskās procedūras, kas paredzētas vēsturisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, izmantojot metodes un jaunus materiālus atkarībā no reģiona, būvniecības tradīcijām un fizikālajām īpašībām.
111	4. investīcija. Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana	Atskaites punkts	Nacionālā mantojuma institūtā darbojas izmēģinājuma centrs vēsturisko būvmateriālu savākšanai un atkārtotai izmantošanai	Iegūtā darbības licence				4. cet.	2024	Izmēģinājuma centrs ir aprīkots ar infrastruktūru vēsturisko materiālu demontāžai, dalītai savākšanai un šķirošanai, kā arī ar instrumentiem, kas vajadzīgi vēsturisko ēku renovācijas un nojaukšanas rezultātā savākto materiālu remontam. Remontētos materiālus atkārtoti izmanto turpmākos darbos uz vēsturiskajām ēkām, tostarp tajos, ko finansē no šā komponenta. Centra attīstības pamatā ir aprites ekonomika, un tā atbilst resursu efektivitātes principiem.
112	4. investīcija. Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana	Mērķrādītājs	Vismaz 200 profesionāļi, kuriem ir sertifikāts apmācību pabeigšanai par intervencēm un energoefektivitāti vēsturiskās ēkās.		Skaits	0	200	4. cet.	2025	Vismaz 200 profesionāļi ir ieguvuši sertifikātu, lai pabeigtu ar energoefektivitāti saistītas mācības vēsturisku ēku jomā.

F.6. KOMPONENTS. Enerģētika

Enerģētikas nozare ir lielākais (66 %) siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju avots Rumānijā. Savā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā (NEKP) Rumānija lēš, ka 2021.–2030. gadā enerģētikas nozarē būs vajadzīgi aptuveni 22,6 miljardi eiro, lai sasniegtu NEKP 2030 politikas mērķus.

Komponenta mērķis ir risināt Rumānijas enerģētikas nozares galvenās problēmas dekarbonizācijas un gaisa piesārņojuma ziņā. Jo īpaši tā mērķis ir paātrināt enerģētikas nozares dekarbonizāciju, līdz 2032. gadam pakāpeniski likvidējot lignīta un ogļu spēkstacijas un veicinot atjaunojamo energoresursu un alternatīvu enerģijas avotu, piemēram, zaļā ūdeņraža, izmantošanu. Tā mērķis ir arī palielināt elektrotīkla elastību, digitalizēt enerģētikas nozari un samazināt rūpniecības energointensitāti. Komponents arī paredz uzlabot valsts uzņēmumu korporatīvo pārvaldību enerģētikas nozarē.

Ar šīm investīcijām un reformām ņem vērā Rumānijas valstij adresētos pēdējos divus gadus sniegtos ieteikumus “ar ieguldījumiem saistītu ekonomikas politiku koncentrēt uz [...] mazoglekļa un energoefektivitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4) un “koncentrēties uz ieguldījumiem zaļajā [...] pārejā, jo īpaši uz tīru un efektīvu enerģijas un vides infrastruktūras ražošanu un izmantošanu, tostarp ogļu ieguves reģionos” (konkrēts konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3, 2020. gads).

F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā

Reformas mērķis ir enerģētikas nozares dekarbonizācija, galveno uzmanību pievēršot enerģijas ražošanai. Reforma aptver divus galvenos pasākumus: ogļu izmantošanas pārtraukšana un atjaunojamo energoresursu elektroenerģijas ražošanas jaudas palielināšana.

Pirmā reformas elementa mērķis ir līdz 2032. gadam pakāpeniski likvidēt ar oglēm un lignītu darbināmas elektrostacijas. Dekarbonizācijas likums un saistītie sekundārie tiesību akti, kuros noteikts kopējās uzstādītās ogļu un lignīta jaudas ekspluatācijas pārtraukšanas grafiks, stājas spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam. Kopējā ar oglēm un lignītu darbināmā elektroenerģijas ražošanas jauda 3780 MW tiek pārtraukta līdz 2025. gada 31. decembrim.

Otrā reformas elementa mērķis ir atvieglot un paātrināt atjaunojamo energoresursu izmantošanu Rumānijas energoresursu struktūrā. Papildus Savienības tiesību aktu transponēšanai jaunais Enerģētikas likums: i) ieviest līgumus par starpību (CfD) kā galveno atbalsta mehānismu ieguldījumiem atjaunojamo energoresursu enerģijas ražošanā; ii) ļaut visiem enerģijas ražotājiem tieši apspriest elektroenerģijas pirkuma līgumus (PPA); iii) vienkāršot licencēšanas un atļauju piešķiršanas procedūras ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos, nosakot īsākus un obligātus administratīvās reaģēšanas laikus un īstenojot pārskatatbildības procedūras nevajadzīgas kavēšanās gadījumā; iv) ieviest īpašu atbalsta sistēmu ieguldījumiem atkrastes atjaunojamos energoresursos pašlaik nepietiekami izmantotajos reģionos; un v) īstenot pieprasījuma reakciju balansēšanas tirgū, lai samazinātu patēriņu maksimālās slodzes stundās un palielinātu rūpniecisko patērētāju dalību enerģijas tirgū.

Jaunais Enerģētikas likums stājas spēkā 2023. gada 30. jūnijā. Šo darbību rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam tiek ieviesta un tīklam pieslēgta papildu jauda vismaz 3000 MW atjaunojamās enerģijas (vēja un saules enerģija).

2. reforma Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē

Reforma ir vērsta uz valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošanu, koncentrējoties uz enerģētikas nozari. Reforma jo īpaši uzlabos valsts uzņēmumu vadības un/vai uzraudzības padomju locekļu atlases un iecelšanas pārredzamību un konkurētspēju enerģētikas nozarē. Minētās valdes ieceļ amatā ar četru gadu pilnvaru termiņu, un atalgojuma sistēmas pamatā ir kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi, kas saistīti ar finanšu un pakalpojumu sniegumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim. Reforma arī pabeidz iekļaut sarakstā vismaz 15 % Hidroelectrica akciju līdz 2023. gada 30. jūnijam.

3. reforma Zaļa budžeta plānošana

Rumānija pašlaik neizmanto videi draudzīgu budžeta praksi. Šīs reformas mērķis ir ļaut uzraudzīt videi draudzīgus budžeta izdevumus un novērtēt fiskālās politikas ietekmi uz vidi un klimatu. Saskaņā ar šo reformu Finanšu ministrija izstrādā un piemēro metodiku, lai novērtētu atsevišķu budžeta pozīciju ietekmi uz vides mērķiem saskaņā ar ES ilgtspējīgu darbību taksonomiju un DNSH Tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01). Reforma palielina vietējo publisko iestāžu spēju īstenot videi draudzīgu budžeta praksi.

Metodiku pieņem, publicē un īsteno līdz 2023. gada 30. septembrim.

1. investīcija. Jaunas jaudas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem

Ieguldījumu mērķis ir uzstādīt jaunu atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu, izmantojot tehnoloģiski neitrālu un konkurētspējīgu publisko iepirkumu starp dažādām tehnoloģijām (vēja un saules enerģija). Projekti atbilst attiecīgajiem pielikumiem Komisijas Deleģētajā regulā (ES) (C(2021) 2800/3) saskaņā ar Taksonomijas regulu (ES) (2020/852).

Investīcijas ietver dotācijas atlasīto iekārtu būvniecībai ar mērķi uzstādīt 950 MW atjaunojamās enerģijas ražošanas jaudu vai maksimālo apjomu, kas atbilst konkursam konkurences apstākļos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
113	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Mērķrādītājs	Ar oglēm darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas ekspluatācijas pārtraukšana		Megavati (MW)	0	1 695	4. cet.	2021	Ir pārtraukta ar oglēm darbināmu elektroenerģijas ražošanas jaudu izmantošana 1695 MW apmērā.
114	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Atskaites punkts	Stājas spēkā Dekarbonizācijas likums, ar ko pieņem ogļu/lignīta pakāpeniskas izbeigšanas grafiku	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Līdz 2022. gada 2. ceturksnim stājas spēkā dekarbonizācijas likums (un jebkādi sekundārie tiesību akti) ar grafiku līdz 2032. gadam attiecībā uz: -Kopējās ar oglēm/lignītu kurināmās uzstādītās elektroenerģijas ražošanas jaudas (t. i., 4590 MW) ekspluatācijas pārtraukšana. -Pasākumi, kas saistīti ar slēdzamo raktuvju sanāciju (piemēram, augsnes glābšana izraktajās teritorijās, piemēram, augsnes virskārtas un veģetācijas atjaunošana, atkritumu nogulsnes, zemes izmantošana pēc slēgšanas zemes formai). -Prasmju pilnveides pasākumi (profesionālā pārkvalifikācija un pārkvalifikācija) un citi pasākumi, kam ir sociālekonomiska ietekme uz skartajām kopienām.
115	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Mērķrādītājs	Ar lignītu darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas likvidēšana		Megavati (MW)	1 695	2 355	4. cet.	2022	Kopējā ar oglēm un lignītu darbināmā elektroenerģijas ražošanas jauda 2355 MW ir izbeigta.
116	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Atskaites punkts	Jaunā Enerģētikas likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Enerģētikas likuma stāšanos spēkā				2. cet.	2023	-Stājas spēkā jauns Enerģētikas likums (un visi vajadzīgie sekundārie tiesību akti), kas: Īstenot finanšu līgumus par starpību (CfD); -Noslēgt atjaunojamo energoresursu enerģijas pirkuma līgumus (PPA); -Vienkāršot licencēšanas un atļauju piešķiršanas procedūras ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos, īsus un saistošus administratīvās reaģēšanas laikus un pārskatatbildības procedūras attiecībā uz nevajadzīgu kavēšanos, samazināt nepieciešamo dokumentāciju un procedūras, ieviest jaunu īpašu satvaru atkrastes atjaunojamo energoresursu iekārtām; -īstenot pieprasījuma reakciju balansēšanas tirgū.
117	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par atšķirībām atjaunojamo energoresursu jomā	Visu līgumu parakstīšana				4. cet.	2023	Līgumu parakstīšana pēc pirmās konkursa kārtas attiecībā uz līgumu par starpību (CfD) piešķiršanu, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu (vismaz 1500 MW uzstādītās jaudas) no atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01).
118	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par atšķirībām atjaunojamo energoresursu jomā	Visu līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas parakstīšana				2. cet.	2025	Līgumu parakstīšana pēc konkursa otrās kārtas par līgumu par starpību (CfD) piešķiršanu, lai veicinātu elektroenerģijas ražošanu (vismaz 2000 MW papildu uzstādītās jaudas) no atjaunojamiem energoresursiem saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
119	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Mērķrādītājs	Ar brūnoglēm darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas izbeigšana		Megavati (MW)	2 355	3 780	4. cet.	2025	Kopējā 3780 MW elektroenerģijas ražošanas jauda, ko darbina ar akmeņoglēm un lignītu, ir pārtraukta un daļēji aizstāta ar 1300 MW nākotnes prasībām atbilstošu, elastīgu un efektīvu ar gāzi darbināmas elektroenerģijas ražošanu vai ar gāzi darbināmu kombinēto siltumenerģiju un elektroenerģiju, kas ļauj izmantot atjaunīgās un mazoglekļa gāzes.
120	1. reforma Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	Mērķrādītājs	Pasūtītā papildu jauda atjaunojamo energoresursu jomā		Megavati (MW)	4 408	7 408	2. cet.	2026	Salīdzinājumā ar esošo uzstādīto jaudu (vēja un saules enerģija) vismaz 3000 MW atjaunojamās enerģijas papildu jaudas (vēja un saules enerģija) ir nodota ekspluatācijā un pieslēgta tīklam.
121	2. reforma Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē	Atskaites punkts	Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē	Valdes atlase un iecelšana ir pabeigta				4. cet.	2022	Visu Enerģētikas ministrijas (piemēram, Hidroelectrica, Romgaz, Nuclearelectrica) pārziņā esošo valsts uzņēmumu (VU) vadības un/vai uzraudzības padomju locekļu atlase un iecelšana, pamatojoties uz pārredzamu un konkursa procedūru ar 4 gadu pilnvaru termiņu un atalgojuma shēmu, kuras pamatā ir kvantitatīvie un kvalitatīvie mērķi, kas saistīti ar finansēm (piemēram, ieņēmumiem un atdevi, valsts budžeta iesaistīšanu) un pakalpojumu sniegšanu (piemēram, pamatojoties uz reprezentatīvas klientu apmierinātības apsekojumu), ko veic neatkarīgs uzņēmums.
122	2. reforma Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē	Atskaites punkts	Pabeigts saraksts ar vismaz 15 % Hidroelectrica akciju	Sākotnējā publiskā piedāvājuma pabeigšana				2. cet.	2023	Pēc prospekta publicēšanas biržas sarakstā pēc sākotnējā publiskā piedāvājuma biržā tirgo vismaz 15 % Hidroelectrica akciju.
123	3. reforma Zaļa budžeta plānošana	Atskaites punkts	Zaļās budžeta plānošanas metodikas pabeigšana un piemērošana	Videi draudzīgas budžeta plānošanas metodikas izstrāde un piemērošanas sākums				3. cet.	2023	Finanšu ministrija pabeidz un piemēro metodiku, lai novērtētu atsevišķu budžeta pozīciju ietekmi uz vides mērķiem saskaņā ar ES ilgtspējīgu darbību taksonomiju un Tehniskajām vadlīnijām "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01). Metodoloģiju pieņem, publicē un sāk piemērot, un tā ļauj uzraudzīt zaļā budžeta izdevumus un novērtēt fiskālās politikas ietekmi uz vidi un klimatu.
124	1. investīcija. Jaunas jaudas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem	Atskaites punkts	Ar ko izsludina konkursu par projektiem enerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem (vēja un saules enerģija)	Konkursa specifikāciju publicēšana				1. cet.	2022	Tiek publicēts uzaicinājums iesniegt piedāvājumus atjaunojamo energoresursu enerģijas (vēja un saules enerģijas) ražošanai paredzētu projektu atlasei. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01). Pasākums ir pieejams gan MVU, gan lieliem ieguldītājiem.
125	1. investīcija. Jaunas jaudas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem	Mērķrādītājs	Papildu jauda, kas uzstādīta no atjaunojamiem energoresursiem (vēja un saules enerģija)		Megavati (MW)	0	950	2. cet.	2024	950 MW atjaunojamo energoresursu (vēja un saules enerģijas) jauda, kas nodota ekspluatācijā un pieslēgta tīklam saskaņā ar 124. atskaites punkta nosacījumiem, vai maksimālais apjoms, kas saderīgs ar konkursu, kurš tiek rīkots konkurences apstākļos.

F.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

4. reforma Labvēlīga tiesiskā regulējuma un tiesiskā regulējuma izstrāde nākotnes tehnoloģijām, jo īpaši ūdeņraža un uzglabāšanas risinājumiem

Reformas mērķis ir grozīt spēkā esošo tiesisko un regulatīvo sistēmu, lai ieviestu pasākumus atjaunīgā ūdeņraža izmantošanas atbalstam un veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot transporta un enerģētikas (gāzes un elektroenerģijas) nozarēm. Ar reformu jo īpaši izstrādā valsts stratēģiju ūdeņraža jomā un stratēģijas rīcības plānu, nosakot grafiku stratēģijā paredzēto pasākumu īstenošanai. Reforma likvidē visus normatīvos un administratīvos šķēršļus atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijas attīstībai un palīdz sasniegt turpmākos valsts un Eiropas mērķus attiecībā uz atjaunīgā ūdeņraža ražošanu, uzglabāšanu, transportēšanu un izmantošanu līdz 2030. gadam.

Ar regulējumu no 2026. gada 1. janvāra visām jaunajām iekārtām ir obligātas ar ūdeņradi darbgatavas ierīces (piemēram, apkures katli) un iekārtas.

Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības regulas 7. panta 2. punktu Rumānija ir lūgusi tehnisko atbalstu, izmantojot tehniskās palīdzības instrumentu valsts ūdeņraža stratēģijas izstrādei, tostarp noteikt politikas virzienu kopumu, lai virzītu, koordinētu un mobilizētu publiskās un privātās investīcijas ūdeņraža (atjaunojamo gāzu) ražošanas, uzglabāšanas, transportēšanas un patēriņa/izmantošanas jomā, tostarp pārskatīt tiesisko regulējumu, kas vajadzīgs, lai stimulētu šo jomu. Grozījumus tiesiskajā un tiesiskajā regulējumā, kas pamatojas uz Nacionālo ūdeņraža stratēģiju un attiecīgo rīcības plānu, pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

5. reforma Samazināt ekonomikas energointensitāti, izstrādājot ilgtspējīgu mehānismu energoefektivitātes palielināšanai rūpniecībā

Reformas mērķis ir veicināt investīcijas energoefektivitātē rūpniecībā un palielināt rūpniecības nozares noturību.

Reforma: i) novērst šķēršļus energoefektivitātes līgumu slēgšanai; ii) ieviest energoefektivitātes tirgus uzraudzību, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību ekodizaina standartiem, iii) uzlabot MVU informētību par energoefektivitātes pasākumiem, programmām un ieguvumiem; iv) izveidot uzraudzības sistēmu energoauditu ieteikumu īstenošanai ETS nozarēs; v) ieviest jaunus standartus attiecībā uz videi draudzīgiem finanšu instrumentiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

6. reforma Siltumapgādes un aukstumapgādes nozares konkurētspējas palielināšana un dekarbonizācija

Reformas mērķis ir veicināt siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizāciju.

Reforma: i) precizēt centrālo un vietējo iestāžu pienākumu satvaru siltumapgādes un aukstumapgādes nozares pārvaldībai un paplašināt Korporatīvās pārvaldības likuma piemērošanu, attiecinot to arī uz centralizētās siltumapgādes piegādātājiem; ii) nodrošināt biomasas ilgtspēju un izsekojamību, lai novērstu bioenerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un mežiem un dažādotu energoresursu struktūru siltumapgādē un aukstumapgādē ārpus mežu biomasas; iii) ļaut daudzdzīvokļu mājām un to īrnieku apvienībām ražot un pārdot lieko saules un vēja enerģiju elastīgākos veidos, izveidojot neto uzskaites shēmas, vienkāršojot pieslēguma procedūras un ieviešot stimulus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. investīcija: Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai

Šo ieguldījumu mērķis ir veicināt vidi saudzējoša ūdeņraža izmantošanu saskaņā ar ES ūdeņraža stratēģiju.

Ieguldījumam ir divi apakšieguldījumi: gāzes sadales tīkla būvniecība, kas nodrošina zaļā ūdeņraža transportēšanu Oltenijas reģionā, un elektrolīzeru uzstādīšana zaļā ūdeņraža ražošanai.

Pirmā apakšieguldījuma mērķis ir izveidot vismaz 1870 km garu tīklu zaļā ūdeņraža izplatīšanai Oltenijas reģionā.

Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši sadales tīklā līdz 2026. gada 30. jūnijam tiek izmantoti vismaz 20 % atjaunīgā ūdeņraža (pēc tilpuma), bet 2030. gadā – 100 % atjaunīgā ūdeņraža un/vai citu atjaunojamo gāzu. Lai iegūtu līguma slēgšanas tiesības, operators pierāda, ka infrastruktūras tehniskās īpašības ļauj transportēt atjaunojamo energoresursu gāzes, tostarp vidi saudzējošu ūdeņradi. Operators norāda arī piegādes avotu vajadzīgajam zaļā ūdeņraža daudzumam, kas jāsamaisa ar dabasgāzi, lai nodošanas ekspluatācijā laikā sasniegtu minimālo 20 % piejaukumu. Turklāt digitālās sistēmas un komponenti, kas integrē IKT, kontroles sistēmas un sensoru tehnoloģijas, ir neatņemama pasākuma daļa, lai nodrošinātu ūdeņraža ražošanas, pārvades, sadales un patēriņa interaktīvu un intelektisku monitoringu, uzskaiti, kvalitātes kontroli un pārvaldību tīklā. Lai nodrošinātu tīkla drošu izmantošanu, sajaucot vismaz 20 % ūdeņraža, 2. reformā paredzētās tiesību aktu izmaiņas nodrošina, ka šim tīklam tiek pieslēgtas tikai ūdeņradim gatavas ierīces un iekārtas.

Otrā pakārtotā ieguldījuma mērķis ir uzstādīt vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudu vismaz 100 MW elektrolīzeros, līdz 2025. gada 31. decembrim ražojot vismaz 10 000 tonnu ūdeņraža no atjaunojamiem energoresursiem.

3. investīcija: Elastīgas un ļoti efektīvas ar gāzi darbināmas elektroenerģijas un siltuma ražošanas (CHP) izstrāde centralizētajai siltumapgādei, lai panāktu dziļu dekarbonizāciju

Ieguldījumu mērķis ir palīdzēt risināt Rumānijas problēmas pārejā no ogļu un lignīta enerģijas avotiem. Jo īpaši investīcijas nodrošina siltuma piegādi patērētājiem saistībā ar ogļu elektroenerģijas un siltuma ražošanas pakāpenisku izbeigšanu.

Ieguldījumu rezultātā tiks uzstādīta vismaz 300 MW elektroenerģijas ražošanas jauda nākotnes prasībām atbilstošai, elastīgai un augstas efektivitātes ar gāzi darbināmai kombinētajai siltumenerģijai un elektroenerģijai, kas iespējota atjaunojamo un mazoglekļa gāzu izmantošanai.

-Otrā reforma 6. komponentā kopā ar 2. ieguldījumu 6. komponentā ietver ticamus plānus palielināt atjaunīgo un mazoglekļa gāzu izmantošanu, pieņemot un īstenojot valsts ūdeņraža stratēģiju un rīcības plānu un ierīkojot atjaunīgā ūdeņraža ražošanas jaudas; un

-Ar 1. reformu 6. komponentā tiek slēgtas ogļu un lignīta elektroenerģijas un siltuma ražošanas iekārtas, kas saskaņā ar šo ieguldījumu ir daudz oglekļietilpīgākas nekā augstas efektivitātes ar gāzi darbināmais kombinētais siltums un elektroenerģija. Kopējais ogļu/lignīta kurināmā jaudas apjoms 3780 MW apmērā tiek slēgts līdz 2025. gada 31. decembrim, un jauda ir ievērojami lielāka nekā 300 MW ar gāzi darbināmais kombinētais siltums un elektroenerģija, kas jāuzstāda saskaņā ar šo ieguldījumu, un 1300 MW ar gāzi darbināmās jaudas, ko plānots uzstādīt aizstāšanai; un

-Ar 1. reformu 6. komponentā tiek radīta vismaz 3000 MW papildu atjaunojamo energoresursu jauda līdz 2026. gadam, kas liecina, ka Rumānijai ir ticama trajektorija, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru virzībā uz 2030. gada atjaunojamo energoresursu mērķrādītāju, kas noteikts Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā. Tā kā Rumānija plāno palielināt šo mērķi, līdz 2025. gada 30. jūnijam tiks uzsākta otrā izsoles kārta, lai piešķirtu līgumus par atjaunojamo energoresursu starpību, lai parādītu ticamu trajektoriju atjaunojamo energoresursu īpatsvara palielināšanai virzībā uz palielināto mērķi; un

-Pirmā reforma 6. elementā ietver konkrētas reformas un investīcijas, lai palielinātu atjaunojamo energoresursu īpatsvaru, piemēram, līgumu par starpību īstenošanu, atjaunojamo energoresursu enerģijas iegādes nolīgumu (PPA) izveidi, licencēšanas un atļauju piešķiršanas procedūru vienkāršošanu attiecībā uz ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos, īsus un saistošus administratīvās reaģēšanas laikus un pārskatatbildības procedūras attiecībā uz nevajadzīgu kavēšanos, nepieciešamās dokumentācijas un procedūru samazināšanu un jaunas īpašas sistēmas ieviešanu atkrastes atjaunojamo energoresursu iekārtām.

Turklāt valsts gaisa piesārņojuma kontroles programmu (NAPCP), kas Komisijai bija jāiesniedz līdz 2019. gada aprīlim kā ES tiesību aktu prasība, pamatojoties uz Direktīvu (ES) 2016/2284, apstiprina līdz 2022. gada 30. jūnijam (sk. 1. zemsvītras piezīmi iepriekš).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

4. investīcija. Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgiekārtu) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde, kā arī jaunas elektroenerģijas akumulēšanas jaudas

Ieguldījumu mērķis ir palielināt elektrotīkla elastību un veicināt atjaunojamo energoresursu ražošanas papildu jaudu integrāciju.

Ieguldījumam ir trīs apakšinvestīcijas:

-Pirmais pakārtotais ieguldījums akumulatoru vērtības ķēdē (ražošana, montāža un reciklēšana) līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz kopējo akumulatoru ražošanas un montāžas jaudu vismaz 2 GW gadā pēc uzaicinājuma iesniegt projektus ar atlases kritērijiem, kas nodrošina atbilstību tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Šie kritēriji jo īpaši izslēdz darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 2 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 3 , no atbalsta saskaņā ar šo pasākumu, kā arī darbības, kas saistītas ar izejvielu ieguvi.

-Otrais apakšieguldījums fotoelementu un paneļu vērtības ķēdē (ražošana, montāža un reciklēšana) līdz 2025. gada 31. decembrim sasniedz fotoelementu un paneļu kopējo gada jaudu vismaz 200 MW apmērā pēc uzaicinājuma iesniegt projektus ar atlases kritērijiem, kas nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Šie kritēriji jo īpaši izslēdz darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 4 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 5 , no atbalsta saskaņā ar šo pasākumu, kā arī darbības, kas saistītas ar izejvielu ieguvi.

-Trešā pakārtotā ieguldījuma mērķis ir līdz 2025. gada 31. decembrim uzstādīt kopējo elektroenerģijas uzglabāšanas jaudu vismaz 240 MW (jeb 480 MWh) pēc uzaicinājuma iesniegt projektus ar atlases kritērijiem, kas nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

5. investīcija. Energoefektivitātes nodrošināšana rūpniecības nozarē.

Ieguldījumu mērķis ir palielināt nozares energoefektivitāti, piemēram, samazināt enerģijas patēriņu, izstrādāt sistēmas enerģijas patēriņa uzskaites digitalizācijai un palielināt enerģijas un siltuma pašpatēriņu.

Investīcijas nodrošina tiešo un netiešo SEG emisiju samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām vismaz 50 projektos, kas jāuzrauga, izmantojot IT platformu valsts enerģijas patēriņa centralizēšanai un analīzei.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 6 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 7 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 8 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 9 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

F.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
126	4. reforma Labvēlīga tiesiskā regulējuma un tiesiskā regulējuma izstrāde nākotnes tehnoloģijām, jo īpaši ūdeņraža un uzglabāšanas risinājumiem	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, īstenojot Nacionālo ūdeņraža stratēģiju	Likuma norma, kas norāda uz tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, pamatojoties uz Nacionālo ūdeņraža stratēģiju un attiecīgo rīcības plānu. Ar grozījumiem novērš visus normatīvos un administratīvos šķēršļus atjaunīgā ūdeņraža tehnoloģijas attīstībai un īsteno pasākumus, kas vajadzīgi, lai līdz 2026. gada 1. janvārim attīstītu visu atjaunojamo energoresursu ūdeņraža vērtības ķēdi, tostarp ar ūdeņradi darbgatavu ierīču un iekārtu obligātu izmantošanu galalietotājiem.
127	5. reforma Samazināt ekonomikas energointensitāti, izstrādājot ilgtspējīgu mehānismu energoefektivitātes palielināšanai rūpniecībā un noturības palielināšanai	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātē rūpniecībā	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātē rūpniecībā. Reforma: i) novērst šķēršļus energoefektivitātes līgumu slēgšanai; ii) ieviest energoefektivitātes tirgus uzraudzību un standartu piemērošanu, lai nodrošinātu ražojumu atbilstību ekodizaina standartiem, iii) uzlabot MVU informētību par energoefektivitātes pasākumiem; iv) izveidot uzraudzības sistēmu energoauditu ieteikumu īstenošanai ETS nozarēs; v) ieviest jaunus standartus attiecībā uz videi draudzīgiem finanšu instrumentiem.
128	6. reforma Siltumapgādes un aukstumapgādes nozares konkurētspējas palielināšana un dekarbonizācija	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācijai	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				4. cet.	2023	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācijai. Reforma: i) precizēt centrālo un vietējo iestāžu pienākumu satvaru siltumapgādes un aukstumapgādes nozares pārvaldībai un paplašināt Korporatīvās pārvaldības likuma piemērošanu, attiecinot to arī uz centralizētās siltumapgādes pakalpojumu sniedzējiem; ii) iekļaut regulējuma pārskatīšanu, lai nodrošinātu biomasas ilgtspēju un izsekojamību, lai novērstu bioenerģijas izmantošanas negatīvo ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un mežiem; iii) dažādot energoresursu struktūru siltumapgādē un aukstumapgādē, neizmantojot meža biomasu; iv) palielināt ražojošo patērētāju nozīmi atjaunojamo energoresursu ražošanā, tostarp kvantitatīvu kompensāciju.
129	2. investīcija. Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par vismaz 100 MW jaunas elektrolīzeru jaudas būvniecību	Līgumu parakstīšana				2. cet.	2022	Līgumu parakstīšana par tādu jaunu elektrolīzeru būvniecību, kuru jauda ir vismaz 100 MW un kuru paredzamais apjoms ir vismaz 10 000 tonnas atjaunīgā ūdeņraža.
130	2. investīcija. Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	Atskaites punkts	Līguma parakstīšana par ūdeņražam gatava izplatīšanas tīkla būvniecību Oltenijas reģionā	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2023	Līguma parakstīšana par ūdeņražam gatava izplatīšanas tīkla būvniecību Oltenijas reģionā. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem. Konkrēti, operators pierāda, ka infrastruktūras tehniskās iezīmes ļauj transportēt atjaunojamo energoresursu gāzes. Operators norāda arī piegādes avotu vajadzīgajam zaļā ūdeņraža daudzumam, kas jāsamaisa ar dabasgāzi, lai nodošanas ekspluatācijā laikā sasniegtu minimālo 20 % piejaukumu.
131	2. investīcija. Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	Mērķrādītājs	Zaļā ūdeņraža ražošana		Megavati (MW)	0	100	4. cet.	2025	Vismaz 100 MW elektrolīzeru jaudas nodošana ekspluatācijā ar paredzamo apjomu vismaz 10 000 tonnu atjaunīgā ūdeņraža.
132	2. investīcija. Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	Mērķrādītājs	Ar ūdeņradi darbināms sadales tīkls, pabeigts un darbojas Oltenijas reģionā		Kilometri (km)	0	1870	2. cet.	2026	Ir jāpabeidz un jāekspluatē ar ūdeņradi gatavu sadales tīklu Oltenijas reģionā, un tajā jātransportē vismaz 20 % atjaunīgā ūdeņraža. Lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), tīkls līdz 2030. gadam transportē 100 % atjaunojamo ūdeņradi.
133	3. investīcija. Elastīgas un augstas efektivitātes ar gāzi darbināmas kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas (CHP) izstrāde centralizētajā siltumapgādē, lai panāktu dziļu dekarbonizāciju	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes projektiem	Līgumu parakstīšana				2. cet.	2022	Līgumu parakstīšana par augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas būvniecību vai modernizāciju centralizētajā siltumapgādē, kā noteikts Direktīvā 2010/31/ES. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), jo īpaši III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem. Ieguldījumi aizstāj vismaz tādu pašu jaudu elektrostacijās ar ievērojamu oglekļa dioksīda emisiju intensitāti un/vai siltuma ražošanas iekārtā (piemēram, ogles, lignīts vai nafta), tādējādi samazinot SEG emisijas.
134	3. investīcija. Elastīgas un augstas efektivitātes ar gāzi darbināmas kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas (CHP) izstrāde centralizētajā siltumapgādē, lai panāktu dziļu dekarbonizāciju	Mērķrādītājs	Augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas un centralizētā siltumapgāde		Megavati (MW)	0	300	2. cet.	2026	Augstas efektivitātes kombinētās siltumenerģijas un enerģijas nodošana ekspluatācijā centralizētā siltumapgādē saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem "nenodarīt būtisku kaitējumu" (2021/C58/01), jo īpaši nosacījumiem, kas izklāstīti III pielikumā saskaņā ar 133. atskaites punktu.
135	4. investīcija. Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par ieguldījumiem akumulatoru ražošanas ķēdē	Līgumu parakstīšana				3. cet.	2022	Līgumu parakstīšana par ieguldījumiem akumulatoru vērtības ķēdē un fotoelementos un paneļos (ražošana, montāža – pārstrāde). Atlases kritēriji nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši izmantojot izņēmumus atkritumu apsaimniekošanas un izejvielu ieguves jomās.
136	4. investīcija. Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana saskaņā ar Akumulatoru uzglabāšanas atbalsta shēmu	Līgumu parakstīšana				3. cet.	2022	Līgumu parakstīšana par vismaz 240 MW akumulatoru uzkrāšanas jaudas attīstīšanu. Atlases kritēriji nodrošina atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), jo īpaši izmantojot izņēmumus atkritumu apsaimniekošanas un izejvielu ieguves jomā.
137	4. investīcija. Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	Mērķrādītājs	Pasūtītas akumulatoru ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas iekārtas		Gigavati (GW)	0	2	4. cet.	2025	Tādu akumulatoru ražošanas un montāžas iekārtu nodošana ekspluatācijā, kuru kopējā jauda ir vismaz 2 GW gadā.
138	4. investīcija. Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	Mērķrādītājs	Fotoelementu un paneļu jauda		Megavati (MW)	0	200	4. cet.	2025	Fotoelementu un paneļu ražošanas nodošana ekspluatācijā ar kopējo jaudu vismaz 200 MW gadā.
139	4. investīcija. Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	Mērķrādītājs	Uzstādītā elektroenerģijas uzglabāšanas jauda		Megavati (MW)	0	240	4. cet.	2025	Vismaz 240 MW elektroenerģijas akumulēšanas jaudas nodošana ekspluatācijā saskaņā ar nosacījumiem, kas izklāstīti tehniskajās norādēs “Nenorādiet būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) un 136. atskaites punktā.
140	5. investīcija. Energoefektivitātes nodrošināšana rūpniecības nozarē	Atskaites punkts	Konkursa izsludināšana par ieguldījumiem energoefektivitātē rūpniecībā	Konkursa specifikāciju publicēšana				2. cet.	2022	Uzaicinājums atlasīt energoefektivitātes projektus rūpniecībā. Atlases kritēriji paredz: - panākt netiešo un tiešo SEG emisiju samazinājumu vismaz par 30 % salīdzinājumā ar ex ante emisijām, kas jāuzrauga, izmantojot IT platformu valsts enerģijas patēriņa centralizēšanai un analīzei; - atbilstība būtiska kaitējuma tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), izmantojot izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
141	5. investīcija. Energoefektivitātes nodrošināšana rūpniecības nozarē	Mērķrādītājs	Pabeigti energoefektivitātes projekti		Skaits	0	50	4. cet.	2025	Vismaz 50 energoefektivitātes projektu pabeigšana rūpniecībā, panākot vismaz 30 % samazinājumu netiešajām un tiešajām SEG emisijām salīdzinājumā ar ex ante emisijām, kas jāuzrauga, izmantojot IT platformu nacionālā enerģijas patēriņa centralizēšanai un analīzei saskaņā ar nosacījumiem par atbilstību tehniskajiem norādījumiem par būtisku kaitējumu (2021/C58/01), kā noteikts 140. atskaites punktā.

G.7. KOMPONENTS. DIGITĀLĀ PĀRVEIDE

Ar šo atveseļošanas un noturības plāna komponentu tiek risinātas ar publisko pārvaldi saistītas digitalizācijas problēmas, piemēram, sadrumstalotība, sadarbspēja kā būtisks šķērslis uz galalietotāju orientētu digitālo pakalpojumu attīstībā, birokrātiski šķēršļi tīkla būvniecībai nepieciešamo būvatļauju iegūšanai, zemas pamatprasmes un padziļinātas digitālās prasmes, pakļautība kiberriskiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, šā komponenta mērķis ir risināt visas šīs problēmas un panākt saskaņotu un integrētu digitālo infrastruktūru iedzīvotāju un uzņēmumu labā, vienlaikus nodrošinot nepieciešamos rīkus (piemēram, savienojamību, prasmju attīstīšanu vai kiberdrošību) pārejai uz digitalizētu ekonomiku un sabiedrību. Konkrētāk, komponents ietver reformas, kas vajadzīgas, lai izveidotu valdības mākoņu un nodrošinātu sadarbspēju, uzlabotu savienojamību, palielinātu publisko un privāto struktūru aizsardzību un kiberdrošību un palielinātu publiskā sektora digitālās kompetences. Investīcijas, kas ir reformu pamatā, ietver gan valdības mākoņdatošanas attīstību, gan veselības, tiesu iestāžu, vides, nodarbinātības un sociālās aizsardzības digitalizāciju, publisko iepirkumu, nevalstiskās organizācijas, savienojamību “baltajās” jomās, kiberdrošības nodrošināšanu dažādām struktūrām un prasmju uzlabošanu gan kiberdrošības jomā, gan ierēdņiem un iedzīvotājiem kopumā. Viens no galvenajiem ieguldījumiem ir elektroniskās identitātes kartes ieviešana Rumānijas pilsoņiem.

Komponents ir strukturēts četrās reformās un 19 investīcijās.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Rumānijas valstij adresētos ieteikumus pēdējo divu gadu laikā “Uzlabot prasmes, tostarp digitālās prasmes” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3) un “stiprināt prasmes un digitālo mācīšanos” un “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos [...], digitālo pakalpojumu infrastruktūru” (konkrētai valstij adresētie ieteikumi Nr. 2 un Nr. 3, 2020. gads).

G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai

Šīs reformas mērķis ir modernizēt valsts pārvaldi, pieņemot progresīvas tehnoloģijas un koncentrējoties uz iedzīvotāju un uzņēmumu vajadzībām, vienlaikus nodrošinot uz datiem balstītas politikas izstrādes priekšnoteikumus un palielinot esošo digitālo tehnoloģiju sadarbspēju. Turklāt reforma atbalsta publisko digitālo pakalpojumu integrētas arhitektūras attīstību.

Šīs reformas īstenošana sastāv no diviem darbības virzieniem. Pirmkārt, paredzams, ka Informācijas sistēmu sadarbspējas likuma spēkā stāšanās detalizēti noteiks vienotu standartu un noteikumu kopumu, ko valsts iestādes piemēro lietojumprogrammu izstrādei drošā un ilgtspējīgā vidē, vienlaikus saskaņojot to ar Eiropas sadarbspējas satvaru. Otrkārt, gaidāms, ka pēc Valdības Mākoņdatošanas likuma stāšanās spēkā tiks noteikti pienākumi un uzdevumi saistībā ar mākoņdatošanas infrastruktūras, tehnoloģiju un pakalpojumu izstrādi, īstenošanu, izstrādi un pārvaldību. Kiberdrošību nodrošina gan mākoņdatošanas ārējai, gan iekšējai aizsardzībai, piemērojot vismodernākos un ekonomiski efektīvākos pieejamos kiberdrošības risinājumus.

Paredzams, ka tiks izveidota pagaidu darba grupa, ko veidos speciālisti, lai uzraudzītu un īstenotu visus ar digitalizāciju saistītos pasākumus Rumānijas atveseļošanas un noturības plānā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

2. reforma Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai

Šīs reformas mērķis ir paātrināt 5G tīklu izvēršanu valstī saskaņā ar drošības noteikumiem un nodrošināt platjoslas pārklājumu “baltajām” teritorijām (mazām lauku pašvaldībām, izolētām apdzīvotām vietām, mazāk apdzīvotām teritorijām), novērst digitālo plaisu starp laukiem un pilsētām, samazināt administratīvo slogu un racionalizēt procedūras un maksas, radīt priekšnoteikumus vienlīdzīgai piekļuvei digitālajiem pakalpojumiem un internetam.

Reforma ietver vairākas darbības:

-Rumānijas ceļveža īstenošana, piemērojot savienojamības instrumentu kopumu 10 . Paredzams, ka Rumānija īstenos 12 no 39 ieteikumiem, kas iekļauti rīkkopā ES līmenī.

-Ir stājies spēkā 5G tīkla drošības likums, kas paredz, ka sakaru nodrošinātāji var izmantot tehnoloģijas, iekārtas un programmatūru 5G tīklos tikai no ražotājiem, kas iepriekš apstiprināti ar premjerministra lēmumu, pamatojoties uz Valsts aizsardzības augstākās padomes atzinumu. Katram 5G iekārtu un programmatūras ražotājam ir jāpiesakās šai atļaujai, ko iesniedz par sakariem atbildīgajai ministrijai.

-(Izvēle) piešķirt tā dēvētās “5G licences” (t. i., 700 MHz, 1500 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās). Ilgtermiņa licences ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa kritērijiem, lai efektīvi stimulētu 5G, veicinātu konkurenci un galalietotāju tiesības.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

3. reforma Tādu publisko un privāto struktūru kiberdrošības nodrošināšana, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra

Šīs reformas mērķis ir turpināt stiprināt to publisko un privāto struktūru noturību pret kiberriskiem, kurām pieder kritiskā infrastruktūra.

Ar šīs reformas īstenošanu tiks izveidots tiesiskais un institucionālais satvars darbību organizēšanai un veikšanai kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, sadarbības mehānismi un iestāžu pienākumi šajās jomās, pabeidzot un stājoties spēkā Aizsardzības un kiberdrošības likumam. Turklāt Cyberint nacionālais centrs koordinē nacionālās kiberdrošības stratēģijas 2021.–2026. gadam sagatavošanu, kas ietver noteikumus par kiberdrošības regulatīvās un institucionālās sistēmas regulāru novērtēšanu un atjaunināšanu, kuras mērķis ir stiprināt publiskā un privātā sektora partnerību, lai palielinātu sabiedrības kibernoturību kopumā, attīstīt spēju reaģēt uz kiberuzbrukumiem un sistēmu, tīklu un pakalpojumu noturību un konsolidēt Rumānijas lomu kiberdrošības arhitektūrā starptautiskā līmenī.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

4. reforma Palielināt digitālo kompetenci sabiedrisko pakalpojumu un digitālās izglītības jomā visā iedzīvotāju dzīves laikā

Šīs reformas mērķis ir atbalstīt ekonomikas digitalizāciju un pāreju uz rūpniecību 4.0 un pielāgot darba tirgu jaunākajām norisēm šajā nozarē.

Reformu īsteno, stājoties spēkā profesiju klasifikācijas kodeksa grozījumam, tostarp definējot jaunas digitālās profesijas, kas līdzvērtīgas citām ES valstīm. Veic analīzi, kā arī apspriežas ar universitātēm un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

1. investīcija. Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana

Šo ieguldījumu mērķis ir izvērst valdības mākoņdatošanas infrastruktūru, izmantojot drošas un energoefektīvas tehnoloģijas, lai nodrošinātu, ka publiskie dati ir droši, sadarbspējīgi un standartizēti.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver: i) projektējot IV līmeņa datu centru būvniecību diviem galvenajiem datu centriem un III līmeni pēc projekta attiecībā uz sekundārajiem centriem, ii) īpašas komunikācijas un informācijas tehnoloģiju infrastruktūras nodrošināšanu, iii) atbalsta infrastruktūras (elektroenerģijas, fiziskās drošības pasākumu) attīstīšanu un paplašināšanu, iv) mērogojamu un augstas pieejamības IKT infrastruktūras izvēršanu katrā datu centrā. Datu centri atbilst “Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz datu centru energoefektivitāti” 11 .

Šo ieguldījumu īstenošanu pamato ar ārēja konsultanta veiktu novērtējumu, kas nodrošinās stratēģiskās un tehnoloģiskās iespējas un likumdošanas un normatīvo aktu kopumu, lai noteiktu valdības mākoņa sasniegumus, civilās un tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības, piegādes, uzstādīšanas un ekspluatācijas iespējas saskaņā ar plānā noteiktajiem termiņiem, valsts iestāžu pašlaik piedāvāto digitālo lietojumprogrammu/pakalpojumu kartēšanu, ražošanas procesā un/vai īstenošanas posmos īstenoto procesu un procedūru izstrādi, kā arī mākoņdatošanas izstrādes/migrācijas plānu.

Vismaz 30 valsts iestādes ir savienotas un izmanto valdības mākoni.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. investīcija. Mākoņdatošanas attīstība un migrācija

Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot publiskajās iestādēs izmantotās tehnoloģijas tā, lai tās būtu gatavas mākoņdatošanai, vienlaikus izstrādājot jaunas mākoņdatošanas lietojumprogrammas mākoņdatošanas migrācijai.

Paredzams, ka šo ieguldījumu īstenošanas rezultātā radīsies mākoņgatavības/virtualizētas minimāli lietojumi migrēšanai mākoņos, pamatojoties uz analīzi, ko izstrādās ārējais konsultants, lai atbalstītu valdību valdības mākoņdatošanas izvēršanā. Paredzams, ka platformās kā pakalpojums (PaaS) vai infrastruktūrā kā pakalpojums (IaaS) tiks migrētas vismaz 30 valdības mākoņdatošanas digitālo pakalpojumu lietotnes.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. investīcija. E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība

Šā ieguldījuma mērķis ir samazināt veselības aprūpes sniedzēju, Valsts veselības apdrošināšanas nama un Veselības apdrošināšanas nama darbinieku darba laiku, vienlaikus nodrošinot veselības apdrošināšanas IT platformas (PIA) kiberdrošību. Centrālo, reģionālo un vietējo veselības aprūpes iestāžu spējas tiek vēl vairāk stiprinātas, lai digitāli pārvaldītu veselības datus, un tiek paātrināta telemedicīnas risinājumu ieviešana.

Ieguldījumu mērķis ir arī veicināt veselības aprūpes iestāžu integrāciju, izmantojot digitālo infrastruktūru, atvieglojot Veselības ministrijas un citu ieinteresēto personu (piemēram, sabiedrības veselības direktorātu) piekļuvi datiem, mazinot sadrumstalotību un palielinot veselības datu kvalitāti.

Ieguldījumu mērķis ir arī palielināt lauku apvidu un mazpilsētu teritoriju un neaizsargāto grupu piekļuvi specializētām konsultācijām, vienlaikus samazinot gaidīšanas laiku, izmantojot telemedicīnu. Telemedicīna ir vērsta arī uz piekļuves uzlabošanu informācijai un izglītībai, lai novērstu neplānotu grūtniecību un ģimenes plānošanu.

Šā ieguldījuma īstenošanas posmā veic vairākus pasākumus. Pirmkārt, jāveic pašreizējās PIN vajadzību novērtējums, kartējot pieejamo infrastruktūru un esošos trūkumus. Otrkārt, PIA ar programmatūras risinājumu jāpārveido no modulāras un sadrumstalotas sistēmas uz sistēmu, kas ir sadarbspējīga, lietotājdraudzīga un ir optimizējusi datu plūsmas, veselības aprūpes sniedzēju mērķu, darbību un snieguma rādītāju elektronisku uzraudzību un ar jaunām funkcijām (piemēram, ar medicīniskiem jautājumiem saistītu dokumentu digitalizāciju). PIA lomu paplašina ārpus Valsts veselības apdrošināšanas nama, izstrādājot papildu moduļus visām veselības politikā iesaistītajām iestādēm valsts līmenī attiecībā uz modulāriem slimību reģistriem un saskarni telemedicīnas un pacientu uzraudzībai. Paredzams, ka tiks atbalstīta saziņa starp pacientu un ārstu un starp ārstiem, īpašu uzmanību pievēršot neaizsargātām grupām vai reģioniem. Ieguldījumu pamatā ir apmācība un aprīkojuma iegāde. Turklāt jāizstrādā jauni datormoduļi un lietojumprogrammas, kā arī jaunas digitālas reģistrācijas un administrēšanas sistēmas, kuru pamatā ir sadarbspējīgi un centralizēti dati. Telemedicīnas sistēmu izstrādā tā, lai pacientiem lauku un mazpilsētu teritorijās nodrošinātu reāllaika un asinhronu piekļuvi specializētām konsultācijām.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

4. investīcija. Tiesu iestāžu digitalizācija

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt Rumānijas tiesu sistēmas sagatavošanu un pāreju uz centralizētu elektronisku lietu pārvaldības sistēmu. Rumānija jau izstrādā ECRIS sistēmu (elektronisko lietu pārvaldības sistēmu), izmantojot citus ES fondus, un atveseļošanas un noturības plāns papildinās centienus šajā jomā.

Ieguldījumu veido šādas darbības:

-tehniskā pāreja no vietējiem uz koplietojamiem centrālajiem serveriem – tā optimizē tehnisko resursu (centrālo serveru, datu centru, virtualizācijas serveru) pārvaldību un izmantošanu.

-tāldarba tehniskās infrastruktūras uzlabošana un pabeigšana un dokumentu digitalizācija, lai palielinātu tiesu sistēmas noturību.

-kiberdrošības spēju uzlabošana (nodrošinot aprīkojumu un apmācību) gan centrālā, gan vietējā līmenī (jo īpaši tiesām, kā arī prokuratūrām).

-jaunas sistēmas ieviešana, kas ļauj drošām videokonferencēm tiesnešu dalībai tiešsaistes aktivitātēs Augstākās kasācijas tiesas un tiesas līmenī.

-atbalstīt ECRIS V sistēmas izveidi, kas ir Rumānijas tiesu iestāžu digitālās pārveides centrālais elements. Sistēmas izstrāde, saistītās programmatūras iepirkuma daļa un palīgtehnika, kā arī lietotāju apmācība tiek finansēta no darbības programmas “Administratīvās spējas”. Saskaņā ar atveseļošanas un noturības plānu tiek finansēti papildu pasākumi (piemēram, tādas atbalsta aprīkojuma daļas iepirkums virtualizācijas projekta ietvaros, kas atvieglo pāreju no ECRIS IV uz ECRIS V, tiesu iestāžu datu centra izveide, kas arī mitina ECRIS V, personālo datoru un cita galalietotājiem paredzēta aprīkojuma iepirkums).

Šī investīcija ir pamats tiesu iestāžu attīstības stratēģijai 2022.–2025. gadam, kas ietver īpašus pasākumus, lai nodrošinātu tiesvedības dalībnieka un jebkuras ieinteresētās struktūras digitālo mijiedarbību ar tiesu iestādēm, elektronisko parakstu un elektronisko zīmogu, uzlabotas datu komunikācijas pieejamību e-datnēm (kas ir iespēja lietas dalībniekiem elektroniski piekļūt tiesu lietas materiāliem), starpnozaru stratēģijas izstrādi fiziskā arhīva digitalizācijai (421. atskaites punkts).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

5. investīcija. Digitalizācija vides jomā

Šo ieguldījumu mērķis ir ieviest integrētu IT sistēmu, lai atbalstītu ilgtspējīgu attīstību, uzlabotu infrastruktūru un vides kvalitāti, aizsargātu dabu un saglabātu bioloģisko daudzveidību.

Ieguldījumu veido divas galvenās darbības:

-tādas infrastruktūras izveidi, kas vajadzīga meža viengabalainības un koksnes transportēšanas uzraudzībai, kontrolei un nodrošināšanai. Šo sistēmu īsteno divos posmos (IT sistēmas uzstādīšana un konfigurācija un drošības risinājumu īstenošana attiecībā uz konfidencialitāti, apmācība, izmeklēšanas un brīdinājumu platformas darbības nodrošināšana). Sistēma tiks integrēta ar SUMAL 2.0 (Rumānijas Kokmateriālu izsekojamības sistēma, kas pašlaik tiek izstrādāta), un tā uzraudzīs juridiskās saistības, kas saistītas ar mežizstrādi, savlaicīgu meža atjaunošanu, meža veselību, meža dzīvotņu saglabāšanas statusu, klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām dažādās meža ekosistēmās. Sistēmas datu centri atbilst “Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz datu centru energoefektivitāti”.

-32 vides sabiedrisko pakalpojumu digitalizācija (piemēram, tādu datu un informācijas nosūtīšana, kas vajadzīgi emisiju pārskatu aprēķināšanai un ziņošanai, Natura 2000 ziņošana, dabas aizsardzība – pakalpojums attiecībā uz atkāpēm un stingri aizsargājamo sugu piezvejām, valsts zooloģisko dārzu, publisko akvāriiju un rehabilitācijas centru reģistra pārvaldība, ekosistēmu pārvaldības pakalpojumi, aizsargājamo dabas teritoriju apsaimniekošanas plāni, apgabalu vides aģentūru izdoto atļauju reģistra pārvaldība attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar ģenētiski modificētu organismu ieguvi/saimniecību un ĢMO modificēto sugu ĢMO pārvaldību un/vai komercializāciju), sabiedrisko pakalpojumu paziņojumi SEVESO – uzņēmēju sūtīto nelaimes gadījumu/starpgadījumu paziņojumu dienests, kā arī klasifikācijas paziņojumi Direktīvas 2012/18/ES (SEVESO III) nozīmē, kas nodrošina sadarbspēju ar IGSU, EMAS reģistrācijas dienestu, pārvalda organizācijas, kas pievienojušās Kopienas vides vadības un audita sistēmai, EPRTR lietojumprogramma ekonomikas dalībnieku ziņošanas vajadzībām, Rūpniecisko emisiju dienests, Atļauju izsniegšanas, nolīgumu, atļauju un integrēto vides atļauju izsniegšanas pakalpojums, kas integrēts dokumentu pārvaldības sistēmā, publiskās pārvaldības sistēma (sauszemes transportlīdzekļu pārvaldība), laboratoriju analīzes sabiedriskais pakalpojums atkritumu, trokšņa, radioaktivitātes, atkritumu radīšanas un apsaimniekošanas ziņošanas pakalpojumu jomā, ziņošanas pakalpojumi par izlietotā iepakojuma radīšanu un apsaimniekošanu, nolietotu transportlīdzekļu ziņošanas pakalpojums, atkritumu pārrobežu sūtījumu apstiprināšanas/noraidīšanas pakalpojums, bateriju un akumulatoru ražotāju reģistrācijas pakalpojumi, elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāju reģistrācijas pakalpojumi un datu ziņošana par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu rašanos un apsaimniekošanu, ķīmisko vielu ziņošanas pakalpojumi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1907/2006 - REACH 36. pantu un Regulas 1272/2008 – CLP 46. un 49. pantu, augsta līmeņa teritoriju drošības ziņojumi, smagu negadījumu novēršanas politika zema līmeņa teritorijām, ārkārtas rīcības plāns, domino efekts starp iekārtām saskaņā ar ES SEVESO III direktīvas īstenošanu, pakalpojums, kas paredzēts, lai pieprasītu ekomarķējumu juridiskām personām, pakalpojums, kas sniedz informāciju par Rumānijā reģistrētiem videi nodarīta kaitējuma gadījumiem, vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu emisiju monitorings, valsts siltumnīcefekta gāzu emisijas atļaujas pakalpojums, reģistrācijas pakalpojums uzņēmējiem, uz kuriem neattiecas vides atļauja, lai izpildītu ES Direktīvā 2008/98 noteiktās prasības, apstiprināšanas un novērtējuma ziņojumu izdošanas dienests (attiecībā uz biocīdiem, augu aizsardzības līdzekļiem un mēslošanas līdzekļiem), datu ziņošanas pakalpojums selektīvai atkritumu savākšanai valsts iestādēs.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6. investīcija. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā

Šo ieguldījumu mērķis ir palielināt digitalizācijas līmeni vairākiem pakalpojumiem darba un sociālās aizsardzības jomā, kuru pamatā ir aprīkojuma iegāde un personāla apmācība.

Ieguldījumu veido vairākas darbības:

-ANOFM (Valsts nodarbinātības aģentūra) piedāvāto pakalpojumu digitalizācija (piemēram, tiešsaistes dokumentu iesniegšana saņēmēju reģistrācijai un pabalstu piešķiršanai, iespēja reģistrēties un piedalīties apmācībā tiešsaistē un profesionālo kompetenču novērtēšana, tiešsaistes konsultatīvās sesijas) un IT infrastruktūras modernizācija.

-teritoriālās darba inspekcijas (ITS) digitalizācija, kuras mērķis ir kontroles darbība darba attiecību un darba drošības un veselības aizsardzības jomā (IT sistēma, elektroniskie paraksti, paziņošanas procedūras vienkāršošana). Turklāt projekta “REGES-ONLINE” mērķis ir digitalizēt teritoriālās darba inspekcijas attiecības ar darba devējiem, atvieglojot datu nosūtīšanu par darba ņēmējiem un viņu individuālajiem darba līgumiem.

-sociālās palīdzības pabalstu digitalizācija, ko pārvalda Valsts maksājumu un sociālās inspekcijas aģentūra – ANPIS (tostarp funkcionālas IT sistēmas, kas apkalpo minimālo iekļaušanas ienākumu saņēmējus). Attiecībā uz ANPIS ir paredzēts izstrādāt rīkus dokumentu un informācijas pārvaldībai, reāllaika saziņas kanālus saziņai ar iedzīvotājiem, digitalizāciju un apstrādes rīkus, vienlaikus nodrošinot datu drošību. Turklāt sinerģijā ar reformu, kas iekļauta Atveseļošanas un noturības plāna 13. elementā (sociālās reformas), tiek sagaidīts, ka sāks darboties digitālā platforma minimālo iekļaušanas ienākumu īstenošanai.

-ANOFM, ANPIS un ITM darbinieku digitālo prasmju apmācība.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

7. investīcija. E-veidlapu elektronisko veidlapu ieviešana publiskā iepirkuma jomā

Šā ieguldījuma mērķis ir ieviest praksē standarta elektroniskās veidlapas, kas jāizmanto publiskā iepirkuma paziņojumu publicēšanai un kas racionalizē publiskā iepirkuma praksi valsts un Eiropas līmenī saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publiskā iepirkuma jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986.

investīcija ietver juridisko prasību analīzi ES līmenī un salīdzināšanu ar iepriekšējām veidlapām un turpina shēmas, kodu sarakstus, uzņēmējdarbības un validācijas noteikumus un marķējumus, novērtē pieprasīto sistēmas integrāciju, pielāgo e-veidlapas, definē un īsteno e-veidlapas, elektroniskās veidlapas un paziņojumus. Turklāt e-veidlapas integrē ar citiem rīkiem un pakalpojumiem (piemēram, Valsts publiskā iepirkuma sistēmas uzņēmējdarbības izlūkošanas sistēmu), un lietotājiem nodrošina apmācību.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

8. investīcija. Kvalificēta elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt Rumānijas pilsoņu pāreju uz elektronisko personas apliecību (e-ID karti) un tās pieņemšanu. Ieguldījumi ir būtiski, lai veicinātu digitālo mijiedarbību starp publiskām/privātām struktūrām un iedzīvotājiem.

Paredzams, ka investīcijas nodrošinās 8,5 miljonus elektronisko personas apliecību valsts atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā. E-ID kartē saglabā divus digitālos sertifikātus: i) tādu, kas ļauj autentificēt publiskās pārvaldes tiešsaistes pakalpojumus, un ii) fakultatīvu kvalificēto elektronisko parakstu, ko izdevuši kvalificēti sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

9. investīcija. Nevalstisko organizāciju nozares digitalizācija

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt nevalstisko organizāciju (NVO) digitālo pārveidi un palielināt darbinieku digitālo pratību.

Investīcijas sastāv no uzaicinājuma iesniegt projektus un piešķir 200 dotācijas (ne vairāk kā EUR 70 000 apmērā uz laiku, kas nepārsniedz 30 mēnešus) NVO ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā, personāla un brīvprātīgo digitālajās prasmēs, klientu attiecību pārvaldības platformu izveidē un aprīkojuma iegādē. Turklāt saskaņā ar šo ieguldījumu tiks izveidots resursu centrs NVO digitālajai pārveidei. Centrs atbalsta IT pakalpojumu un atklātā pirmkoda programmatūras risinājumu izstrādi un tehnisko palīdzību digitālās pārveides stratēģiju īstenošanā, esošo digitālo resursu centralizēšanu atvērtā digitālā grāmatnīcā, nodrošinot vieglāku piekļuvi, palīdzību, e-mācības un apmācību, prakses kopienas un pielāgotu atbalstu digitālās pārveides procesos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

10. investīcija. Digitālā pārveide civildienestā

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot civildienestu, samazinot birokrātiju un paaugstinot sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti, izmantojot labi apmācītu un profesionālu civildienestu. Šis investīcija ir saistīts ar 14. elementu (Laba pārvaldība).

Investīcijas ietver divu sadarbspējīgu platformu darbību:

-e-ANFP – civildienesta pārvaldības platformas izstrāde un paplašināšana (centrālā, teritoriālā, vietējā līmenī) visiem karjeras procesiem (pieņemšana darbā, novērtēšana, paaugstināšana amatā, izstāšanās no publiskās sistēmas, pamatojoties uz standartizētu kompetences satvaru un darba aprakstiem) un sadarbība ar sadarbības iestādēm.

-SIMRU (Integrētā cilvēkresursu pārvaldības sistēma) – valsts iestāžu iekšējās pārvaldības platformas izstrāde cilvēkresursu procesiem (personāla datu pārvaldība, organizatoriskā pārvaldība, laika pārvaldība, mērķu noteikšana un ziņošana).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

11. investīcija. Shēmas īstenošana, lai atbalstītu komunikācijas pakalpojumu izmantošanu, izmantojot dažāda veida instrumentus atbalsta saņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot “baltajām” zonām

Šo ieguldījumu mērķis ir nodrošināt piekļuvi ļoti ātrdarbīgam internetam apgabalos, kur tirgus nevar sniegt šos pakalpojumus viena pati (ciemati, tostarp mazāk attīstīti reģioni). Minimālais ātrums ir vismaz 100 Mb/s, un tīkli ir FTTB/H un/vai 5G.

Investīcijas sastāv no divām prioritārām plūsmām: i) absolūtu prioritāti, kas vērsta uz pilnīgi baltām lauku pašvaldībām, kuras neizmanto fiksētos tīklus, bet kurās ir latents pieprasījums vai sociālekonomiski faktori, un ii) pamatprioritāti, kas vērsta uz fiksētajiem tīkliem, kuru ātrums ir jāuzlabo un tirgus nespēj apmierināt šīs vajadzības. Ar ieguldījumiem finansē pasīvo infrastruktūru un aktīvos tīkla elementus, atvilces maršrutēšanas un piekļuves segmentu, jaunu tīklu izveidi vai esošo tīklu modernizāciju.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

12. investīcija. Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām IT & C infrastruktūras ar valsts drošībai kritiski svarīgu vērtību, izmantojot viedās tehnoloģijas

Šā ieguldījuma mērķis ir stiprināt Cyberint nacionālā centra spējas un nodrošināt vismaz 101 iestādes un struktūru, kurām ir kritiska IKT infrastruktūra valsts līmenī (ministrijas, aģentūras, enerģijas piegādātāji/izplatītāji, veselības aprūpe, transports, ūdensapgāde), infrastruktūru drošību.

Ieguldījumu veido vairāki darbības virzieni:

-Nodrošināt kiberdrošības risinājumus, aprīkojumu un apmācību struktūrām, kas atlasītas, pamatojoties uz to, cik lielā mērā kiberuzbrukumi ir neaizsargāti pret kiberuzbrukumiem, kiberuzbrukuma iespējamo ietekmi uz sniegtajiem pakalpojumiem, iespējamību, ka tie tiks vērsti pret lieliem kiberuzbrukumiem, valsts/reģionālo pārklājumu un vienību sniegto pakalpojumu saņēmēju skaitu.

-Valsts Cyberint centra spēju attīstīšana, izveidojot platformu drošībai un datu pārsūtīšanai starp dažāda līmeņa uzticības tīkliem un palielinot centra izmeklēšanas spējas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

13. investīcija. Drošības sistēmu izstrāde valdības radiofrekvenču spektra aizsardzībai

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt bezvadu sakarus centrālās un vietējās publiskās iestādēs un iestādēs. Jo īpaši ieguldījumu mērķis ir ieviest bezvadu neaizsargātības novēršanas mehānismus sakaru sistēmās, izstrādāt bezvadu neaizsargātības atklāšanas risinājumus sakaru sistēmās un izveidot vienotu bezvadu neaizsargātības pārvaldības sistēmu sakaru sistēmās.

Ieguldījumus īsteno, izveidojot jaunu sensoru tīklu, ko izplata valsts līmenī un kas izvietots īpašās uztveršanas vietās, lai atklātu un brīdinātu automātiski, ja rodas traucējumi valdības radiofrekvenču spektrā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

14. investīcija. Rumānijas publiskajām iestādēm sniegto interneta pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras pakalpojumu noturības un kiberdrošības palielināšana

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt publisko iestāžu interneta pakalpojumu sniedzēja (ISP) infrastruktūras noturību, vienlaikus nodrošinot to kiberdrošību.

Investīcijas ietver gigabitu interneta piekļuves tīkla atjaunināšanu un paplašināšanu valsts pārvaldes vajadzībām, kiberdrošības spēju uzlabošanu, ISP pakalpojumu (DNS, tīmekļa, e-pasta, mitināšanas) nodrošināšanu. Visas Rumānijas apgabala ir pieslēgtas valsts interneta izplatīšanas tīklam.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

15. investīcija. Jaunu kiberdrošības prasmju radīšana sabiedrībai un ekonomikai

Šo ieguldījumu mērķis ir atbalstīt kiberdrošības prasmju attīstību gan studentiem, gan publiskā un privātā sektora dalībniekiem.

Ieguldījumu veido divas galvenās darbības:

-kiberdrošības apmācības īstenošana 5 000 skolotāju (pirmsuniversitātes un augstskolas līmenī), kuri no jauna iegūtās zināšanas nodod studentiem visā Rumānijā. Šī ieguldījumu daļa uzlabo informētību par kiberdrošību un veicina ilgstošu ietekmi uz ekonomiku un sabiedrību.

-pamatojoties uz sākotnēju novērtējumu, kurā galvenā uzmanība pievērsta mērķgrupas darbībai, tehnoloģijām un prasmēm, izstrādā rīkkopu, lai palielinātu 1000 dalībnieku gatavību kiberdrošībai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

16. investīcija. Padziļinātu digitālo prasmju apmācības programma ierēdņiem

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot ierēdņu padziļinātas digitālās prasmes, kuru mērķis ir atbalstīt sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju, uzlabojot kvalificēta darbaspēka pieejamību iekšējām IKT operācijām.

Ieguldījumu veido padziļinātas digitālās prasmes (datubāzes pārvaldība, sistēmas pārvaldība, uzņēmējdarbības analīze, datu analīze, programmēšana) 32 500 ierēdņu (no kuriem 2500 augstākā līmeņa darbinieki). Iepriekš veic apmācības vajadzību analīzi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

17. investīcija. Finansēšanas shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot to kopienu digitālās pamatprasmes, kurām ir ierobežota piekļuve digitālajai apmācībai, un marginalizēto grupu digitālās pamatprasmes. Ieguldījumi ietver 105 bibliotēku pārveidošanu par digitālo prasmju attīstības centriem, izmantojot papildu līdzekļus 1030 bibliotēkām, lai mainītu/modernizētu savu IT aprīkojumu. Saskaņā ar šo ieguldījumu tiek sagaidīts, ka 100 000 nelabvēlīgā situācijā esošu kopienu iedzīvotāju tiks attīstītas tādas pamatprasmes kā digitālā prasme, komunikācija, medijpratība, digitālā satura radītājs, digitālā drošība un digitālā uzņēmējdarbības izglītība.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
142	1. reforma Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	Atskaites punkts	Darba grupa digitālās pārveides reformu un veikto un operatīvo investīciju īstenošanai un uzraudzībai	Ministrijas rīkojuma par darba grupas izveidi stāšanās spēkā				4. cet.	2021	Pagaidu digitālās pārveides darba grupas darbības spējas nodrošināšana, kas Atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas laikā nodarbina 17 augsti specializētus līgumdarbiniekus digitālo tehnoloģiju jomā un projektu vadības speciālistus. Šīs nodaļas galvenie uzdevumi ir šādi: -valsts atveseļošanas un noturības plāna nozaru komponentu izstrādi un īstenošanu; -uzraudzīt ar digitalizāciju saistīto reformu un investīciju īstenošanu valsts atveseļošanas un noturības plānā, koncentrējoties uz galvenajiem projektiem, un ciešā sadarbībā ar citām iesaistītajām iestādēm ierosināt tūlītējus koriģējošus pasākumus attiecībā uz kritiski svarīgiem blokiem; -projektu darbības rezultātu pārvaldības sistēmu izstrāde, lai aptvertu digitālā pīlāra konkrētos mērķus; -normatīvās, metodoloģiskās sistēmas un funkcionālo, darbības un finanšu procedūru izstrāde un regulēšana tās darbības jomā; -rīku izstrāde ar digitālo jomu saistītās politikas īstenošanai; -projektu pārvaldība un ziņošana par visiem valsts atveseļošanas un noturības plānā noteikto ar digitālajiem pasākumiem noteikto mērķu sasniegšanas posmiem; -jebkādu citu atribūtu izpilde, kas vajadzīgi, lai aptvertu ar digitālo jomu saistīto valsts atveseļošanas un noturības plāna reformu un investīciju īstenošanu. Darba grupu koordinē direktors, kas pakļauts ministram, kurš ir digitalizācijas portfeļa turētājs.
143	1. reforma Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	Atskaites punkts	Pabeigta analīze par valdības mākoņdatošanas arhitektūras iespējām	Īstenošanas ziņojums ar novērtējumu un iesniegtajiem ieteikumiem				1. cet.	2022	Analīzē norāda: -stratēģiskās un tehnoloģiskās iespējas un tiesību aktu un normatīvo aktu kopums, lai noteiktu valdības mākoņa sasniegšanu, tostarp sadarbspējas noteikumi un valdības datu pārvaldības modelis; -civilās un tehnoloģiskās infrastruktūras būvniecības, piegādes, uzstādīšanas un ekspluatācijas iespējas saskaņā ar plānā noteiktajiem termiņiem; -valsts iestāžu pašlaik piedāvāto publisko digitālo lietotņu/pakalpojumu kartēšana, ražošanas procesā un/vai īstenošanas posmos īstenoto procesu un procedūru izstrāde; -kartēto lietojumprogrammu mākoņdatošanas attīstības/migrācijas plāns.
144	1. reforma Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	Atskaites punkts	Likuma par mākoņpakalpojumu pārvaldību stāšanās spēkā valdības teritorijā	Likuma norma, kas norāda uz mākoņdatošanas pakalpojumu pārvaldības likuma stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Ar jauno tiesību aktu izveido vispārēju satvaru mākoņdatošanas infrastruktūras izstrādei un pārvaldībai, ko veido informācijas tehnoloģiju, sakaru un kiberdrošības resursu un pakalpojumu kopums, kas ir kopīgs publiskajam sektoram saskaņā ar Eiropas mākoņdatošanas stratēģiju un saskaņots ar valsts sadarbspējas satvaru.
145	1. reforma Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	Atskaites punkts	Sadarbspējas likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz sadarbspējas likuma stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Jaunais likums: -saskaņots ar Eiropas sadarbspējas satvara noteikumiem 12 ; -izveidot sistēmu/pārvaldību, lai atbalstītu attiecīgu standartu un noteikumu atlasi lietojumprogrammu un pakalpojumu izstrādei publiskajā sektorā drošā un ilgtspējīgā vidē; -īstenot datu migrāciju un integrāciju esošajās datu struktūrās, vienlaikus nodrošinot sadarbspēju; -nodrošināt, ka funkciju īstenošana ietver valsts identifikācijas un atļauju piešķiršanas infrastruktūras saskaņošanu ar ES dalībvalstīm transnacionālā shēmā saskaņā ar Eiropas noteikumiem, kas izklāstīti eIDAS Regulā (ES) 2014/910 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū; -ņem vērā vienreizējas iesniegšanas principu, kas iestrādāts Vienotās digitālās vārtejas regulā (ES) 2018/1724.
146	2. reforma Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	Atskaites punkts	5G tīkla drošības likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz 5G drošības likuma stāšanos spēkā				2. cet.	2021	5G tīkla drošības likuma stāšanās spēkā. Galvenie noteikumi attiecas uz sakaru nodrošinātājiem, kas, pamatojoties uz Valsts aizsardzības augstākās padomes atzinumu, var izmantot tikai 5G tīklos tehnoloģijas, iekārtas un programmatūru no ražotājiem, kas iepriekš apstiprināti ar premjerministra lēmumu. Katram 5G iekārtu un programmatūras ražotājam ir jāpiesakās šai atļaujai, ko iesniedz par sakariem atbildīgajai ministrijai.
147	2. reforma Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	Atskaites punkts	Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā par atļauju piešķiršanu telekomunikāciju operatoriem 5G licenču piešķiršanai	Uzaicinājums iesniegt piedāvājumus ir publicēts ANCOM tīmekļa vietnē.				2. cet.	2022	Konkursa atlases procedūras (izsoles) publicēšana un organizēšana, lai piešķirtu tā dēvētās “5G licences” (t. i., 700 MHz, 1500 MHz un 3,4-3,8 GHz joslās). Ilgtermiņa licences ir paredzētas saskaņā ar Eiropas Elektronisko sakaru kodeksa kritērijiem, lai efektīvi stimulētu 5G, veicinātu konkurenci un galalietotāju tiesības. Izsoles procedūra balstās uz pieredzi, kas gūta iepriekšējās spektra izsolēs Rumānijā (2012. un 2015. gadā) un līdzīgās nesenajās procedūrās ES, un tajā iekļauj konkurētspējīgus aizsardzības pasākumus, tirgus veidošanas mehānismus un nosacījumus, kas saistīti ar licencēm, kuras visas atbilst Rumānijas tirgus īpatnībām un dinamikai.
148	2. reforma Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	Atskaites punkts	Ir īstenoti ES savienojamības rīku kopuma ieteikumi					3. cet.	2022	Rumānijas ceļveža īstenošana savienojamības instrumentu kopuma 13 piemērošanā ir kopīgs daudzu ieinteresēto personu darbs. Saskaņā ar ceļveža projektu, kas pašlaik tiek analizēts starp attiecīgajām ministrijām, attiecībā uz 12 no 39 ieteikumiem Rumānija īstenos: 24 – veicināt atbilstošas rezerves cenas 25-5G harmonizēto joslu laicīga pieejamība 28 – individuālās atļaujas režīms 24,25-27,5 GHz frekvenču joslai 31 – periodisko frekvenču spektra maksu struktūra izvēršanas stimulēšanai 38 – koordinēta un mērķtiecīga komunikācija informēšanai un izglītošanai par 5G īstenošanu 39 – sabiedrības informēšana par radio bāzes staciju atbilstību piemērojamajām EMF drošības robežvērtībām. Paredzams, ka visi šie ieteikumi tiks pabeigti līdz 2021. gadam, bet 2 – izstrādāt elektronisko sakaru tīklu izvēršanas paraugnoteikumus 3 – nodrošināt informatīvus materiālus un darbseminārus pašvaldībām un citām kompetentajām iestādēm 11 – Nodrošināt informācijas pieejamību no dažādiem avotiem un uzlabot plānoto inženiertehnisko darbu pārredzamību 26 – regulāri pārskatīt valstu radiofrekvenču spektra plānus 32 – izmantot finansiālo atbalstu kā papildinājumu ieguldījumu stimulēšanai 35 – Eiropas Pasta un telesakaru administrāciju konferences (CEPT)/Elektronisko sakaru komitejas (ECC) izstrādāto saskaņoto tehnisko nosacījumu izmantošana, ja tiek uzskatīts, ka ir nepieciešami kopīgi īpaši frekvenču diapazoni Visu pabeidz 2022. gadā.
149	2. reforma Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	Atskaites punkts	Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršana	Piešķirtās izmantošanas tiesības				3. cet.	2022	“5G” radiofrekvenču licences piešķir, pamatojoties uz konkursa atlases procedūras/izvēles rezultātiem 147. atskaites punktā.
150	3. reforma Tādu publisko un privāto struktūru kiberdrošības nodrošināšana, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra	Atskaites punkts	Nacionālās kiberdrošības stratēģijas 2021.–2026. gadam pieņemšana	Valdība pieņem Valsts kiberdrošības stratēģiju 2021.–2026. gadam				4. cet.	2021	Pieņem Valsts kiberdrošības stratēģiju 2021.–2026. gadam, un tajā ietver noteikumus par: -kiberdrošības regulatīvās un institucionālās sistēmas regulāra novērtēšana un atjaunināšana, -stiprināt publiskā un privātā sektora un akadēmiskās partnerības, lai palielinātu visas sabiedrības kibernoturību, -spēju veidošana reaģēt uz kiberuzbrukumiem un sistēmu, tīklu un pakalpojumu noturība -Rumānijas lomas nostiprināšana kiberdrošības arhitektūrā starptautiskā līmenī.
151	3. reforma Tādu publisko un privāto struktūru kiberdrošības nodrošināšana, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra	Atskaites punkts	Rumānijas Aizsardzības un kiberdrošības likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Rumānijas Aizsardzības, kiberdrošības un drošības likuma stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Ar Rumānijas Likumu par aizsardzību un kiberdrošību izveido tiesisko un institucionālo sistēmu, lai organizētu un veiktu darbības kiberdrošības un kiberaizsardzības jomā, sadarbības mehānismus un iestāžu reakciju attiecīgajās jomās.
152	4. reforma Palielināt digitālo kompetenci sabiedrisko pakalpojumu un digitālās izglītības jomā visā iedzīvotāju dzīves laikā	Atskaites punkts	Darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja rīkojuma par jaunu digitālo profesiju definēšanu profesiju klasifikācijā (COR) stāšanās spēkā	Noteikums darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja rīkojumā, kurā norādīts, ka RK ir stājies spēkā grozījums, ar ko nosaka jaunas digitālās profesijas.				3. cet.	2022	Darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja rīkojumā Rumānijas profesiju klasifikācijas (COR) līmenī nosaka jaunās digitālās profesijas, kas ir līdzvērtīgas tām profesijām, kuras pastāv Eiropas Savienības valstīs, kurās ir laba digitalizācijas prakse. Veic diagnozes pētījumu/analīzi, lai sniegtu prognozes par darbaspēka vajadzībām nākamajiem pieciem gadiem saistībā ar ekonomikas digitālo pārveidi un pāreju uz rūpniecību 4.0, tostarp ieteikumus jaunu digitālo profesiju definēšanai profesiju oficiālajā klasifikācijā.
153	1. investīcija. Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana	Atskaites punkts	Līguma parakstīšana, lai īstenotu ieguldījumu, pamatojoties uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūru ieguldījuma īstenošanai	Līguma parakstīšana;				2. cet.	2022	Līguma parakstīšana par valdības mākoņdatošanas infrastruktūras ieviešanu. Iestādes, kas atbild par uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus un šo ieguldījumu īstenošanu, ir īpašie telesakaru dienesti un Rumānijas digitalizācijas iestāde. Valdības mākoņa īstenošana ietver vismaz šādus posmus: -IV līmeņa būvniecība, izmantojot projektēšanas datu centrus diviem galvenajiem centriem, un III līmenis pēc projekta sekundāriem centriem; -nodrošināt īpašu sakaru infrastruktūru un informācijas tehnoloģijas (optiskās šķiedras kabeļus un lieljaudas sakaru iekārtas); -elektroapgādes tīkla izstrāde/paplašināšana katram datu centram, lai nodrošinātu dublēšanos un elektroenerģijas pieprasījumu; -izveidot mērogojamu un lieku gaisa kondicionēšanas infrastruktūru, kas būtu energoefektīva katram datu centram; -inertās gāzes ugunsgrēka atklāšanas un dzēšanas sistēmas uzstādīšana, lai nodrošinātu aizsardzību visai katra datu centra infrastruktūrai; -fiziskās drošības sistēmas ieviešana attīstītajai infrastruktūrai (piekļuves kontrole, videonovērošana, pret ielaušanos vērsti pasākumi); -infrastruktūras uzraudzības un pārvaldības tīkla ieviešana īstenotajā iekārtā; -mērogojama un augstas pieejamības IKT infrastruktūra (apstrādes iekārtas, uzglabāšana, sakari, virtualizācijas programmatūra) katrā datu centrā; -kiberdrošības perimetra veikšanai nepieciešamo licenču un specializētā aprīkojuma iegāde. -Drošību nodrošina valdības mākoņdatošanas infrastruktūras administrators.
154	1. investīcija. Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana	Mērķrādītājs	Publiskās iestādes, kas savienotas ar valdības mākoņa starpniecību		Skaits	0	30	4. cet.	2024	Vismaz 30 valsts iestādes, kas ir savienotas un pilnībā izmanto Valdības mākoni, saskaņā ar 153. atskaites punkta noteikumiem. Publiskās iestādes apmainās ar datiem, izmantojot valdības mākoņdatošanas infrastruktūru.
155	1. investīcija. Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana	Mērķrādītājs	III līmeņa un IV līmeņa datu centri pēc projekta, infrastruktūras un tehnoloģijas mākoņpakalpojumiem		Skaits	0	4	4. cet.	2025	Divi III līmeņa un divi IV līmeņa datu centri pēc projektēšanas, aparatūras un programmatūras mākoņa (infrastruktūra kā pakalpojums – IaaS/Platform-as-aService – PaaS/Prftware-as-a Service – SaaS) darbojas saskaņā ar 153. atskaites punkta noteikumiem. Datu centri ievēro “Eiropas rīcības kodeksu attiecībā uz datu centru energoefektivitāti”.
156	2. investīcija. Mākoņdatošanas attīstība un migrācija	Mērķrādītājs	Valdības digitālo pakalpojumu lietotnes, kas migrētas uz Infrastructure-as-a-Service – IaaS/Platform-as-a-Service – PaaS/		Skaits	0	5	2. cet.	2025	Valdības mākoņdatošanas digitālo pakalpojumu lietotņu skaits PaaS un esošo mākoņgatavības/virtualizēto IaaS migrācija, ņemot vērā analīzi, kas izstrādāta saskaņā ar 143. atskaites punktu. Lietojumprogrammas/pakalpojumus izstrādā valsts iestādēm/iestādēm, lai palīdzētu tām sniegt sabiedriskos pakalpojumus, kas ir to kompetencē, tādējādi tos neizmanto saimnieciskām darbībām.
157	2. investīcija. Mākoņdatošanas attīstība un migrācija	Mērķrādītājs	Valdības digitālo pakalpojumu lietotnes, kas migrētas uz Infrastructure-as-a-Service – IaaS/Platform-as-a-Service – PaaS		Skaits	5	30	2. cet.	2026	Valdības mākoņdatošanas digitālo pakalpojumu lietotņu skaits PaaS un esošo mākoņgatavības/virtualizēto IaaS migrācija, ņemot vērā analīzi, kas izstrādāta saskaņā ar 143. atskaites punktu. Lietojumprogrammas/pakalpojumus izstrādā valsts iestādēm/iestādēm, lai palīdzētu tām sniegt sabiedriskos pakalpojumus, kas ir to kompetencē, tādējādi tos neizmanto saimnieciskām darbībām.
158	3. investīcija. E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	Mērķrādītājs	Digitalizētas sabiedrības veselības iestādes		Skaits	0	60	2. cet.	2023	Digitalizē vismaz 60 sabiedrības veselības iestādes. Iestādes, kurām ir pienākumi veselības jomā, ir šādas: sabiedrības veselības direktorāti, sabiedrības veselības institūti, valsts zāļu aģentūra, valsts veselības aizsardzības un vadības skola un Veselības ministrija. Digitalizācijas process ietver: 1. Ieguldījumi IT sistēmās un digitālajā infrastruktūrā (IT aprīkojums, licences, IT programmatūrā, sakaru sistēmās) šādām iestādēm: Veselības ministrija, apgabala sabiedrības veselības iestādes (veselības statistika, veselības pārvalde (veselības plānošana) un lēmumu atbalsts (paredzamā pārskatīšana, nacionālie veselības konti, cilvēkresursu vadība, cilvēkresursu reģistrs, lēmumu atbalsts); apgabala neatliekamās medicīniskās palīdzības pakalpojumi (tostarp Bukarestes – Ilfovas neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests), Valsts sabiedrības veselības institūts, Valsts sporta medicīnas institūts, Valsts transfūzijas Hematoloģijas institūts "Prof. Dr – CT Nicolau", Valsts transplantācijas aģentūra, Centrālais īpašo situāciju glabāšanas birojs, Brīvprātīgo hematopoētisko šūnu donoru valsts reģistrs, Valsts Zāļu un medicīnas ierīču aģentūra, kriminālistikas institūti, Valsts Garīgās veselības un narkotiku apkarošanas centrs Bukarestē, Valsts Sabiedrības veselības, pārvaldības un apmācības skola Bukarestē. Infekcijas slimību uzraudzības sistēma, veselības statistika, lēmumu atbalsts, cilmes šūnu transplantācijas reģistri). 2. Tehniskā palīdzība digitālo veselības risinājumu izstrādei un integrēšanai veselības aprūpes sistēmā. 3. Darbinieku apmācība, lai uzzinātu, kā darbināt IT lietojumprogrammas. Valsts atveseļošanas un noturības plānā paredzēto apmācību atbalsta 2970 darbiniekiem. Prioritāti piešķir veselības aprūpes sniedzējiem attālos vai nabadzīgos apgabalos.
159	3. investīcija. E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	Atskaites punkts	Telemedicīnas sistēmas ieviešana					4. cet.	2024	Telemedicīnas sistēma ir pieejama plašam attiecīgo veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju lokam ar iespēju to plaši izvērst visā valstī, īpašu uzmanību pievēršot lauku apvidiem un mazām pilsētu teritorijām. Lauku apvidus un mazās pilsētu teritorijas, kurās tiks ieviesta telemedicīnas sistēma, izraugās, pamatojoties uz vairākiem faktoriem, tostarp: -pašreizējā piekļuve veselības aprūpei (izteikta pēc ģimenes ārstu vai ģimenes ārstu/iedzīvotāju skaita), prioritāti piešķirot tām jomām, kurās veselības aprūpe ir mazāk pieejama. -mazāk attīstītie reģioni (pēc ES klasifikācijas, ko mēra pēc IKP/kapitāla), piešķirot prioritāti teritorijām ārpus Bukarestes un Ilfovas apriņķa. Sistēma nodrošina gan attālinātas konsultācijas reāllaikā, izmantojot videokonferences, gan tiešraides datu pārraidi vai asinhronus savienojumus. Telemedicīnas sistēmas ieviešana nodrošina, ka pēdējā RRP īstenošanas gadā (3. cet./2025-2. cet./2026) tiek nodrošinātas vismaz 200 000 konsultācijas telemedicīnas jomā.
160	3. investīcija. E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	Atskaites punkts	Darbojas jauna PIA (veselības apdrošināšanas IT platforma)	PIA (veselības apdrošināšanas IT platforma darbojas)				2. cet.	2025	Paredzams, ka jaunā PIA (veselības apdrošināšanas IT platforma): -nodrošināt lietotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, lietotājiem draudzīgu un pieejamu vidi; -uzlabot savstarpējo savienojamību un sadarbspēju; -nodrošināt jaunas funkcijas (piemēram, ar medicīniskiem jautājumiem saistītu dokumentu digitalizāciju); -optimizēt datu plūsmas, valsts apdrošināšanas iestādes/veselības aprūpes sniedzēja līmenī pieņemto vispārīgo mērķu, konkrēto mērķu, darbību un darbības rādītāju elektronisko uzraudzību. Platformai ir šādi raksturlielumi: Vienotās integrētās informātikas sistēmas (SIUI), Valsts veselības apdrošināšanas karšu sistēmas (CEAS) un Valsts elektroniskās izrakstīšanas sistēmas (SIPE) atjaunināšana. Atjaunināšanas mērķis ir aizstāt serverus, pārrakstīt to lietotnes modernā gatavu mākoņdatošanas tehnoloģijā un aizstāt citas IT un sakaru ierīces. SIUI ietver tiešsaistes validācijas moduļus pakalpojumiem, kas sniegti, lai nokārtotu jebkura veida pakalpojumu sniedzējus (Specializētās ambulatorās slimnīcas, specializētie ārsti, ģimenes ārsti, aptiekas, medicīnisko ierīču sniedzēji).
161	3. investīcija. E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	Mērķrādītājs	200 sabiedrības veselības aprūpes iestāžu digitalizācija		Skaits	0	200	2. cet.	2025	200 sabiedrības veselības aprūpes iestādes gūst labumu no: -IT sistēmas un sabiedrības veselības aizsardzības vienību digitālā infrastruktūra. Slimnīcu IT sistēmas ietver pacientu veselības karšu pārvaldību, uzņemšanu un izrakstīšanu, farmāciju, noliktavu pārvaldību, telpu pārvaldību, ar Diagnosis Related Group (DRG) grupu un DRG kodēšanas atbalstu, veselības statistiku, finanšu pārvaldību, izmaksu uzskaiti, kvalitātes pārvaldību, algu un cilvēkresursu pārvaldību, finanšu pārskatus finanšu aģentūrai, lēmumu atbalstu un ambulatoro IT sistēmu; -Telemedicīnas un mobilo pacientu uzraudzības sistēmu stiprināšana. Slimnīcu IT sistēmām jābūt sadarbspējīgām ar telemedicīnas sistēmām (uzraudzības modulis un ambulatoro speciālistu konsultāciju modulis), un slimnīcu ambulatoro zāļu speciālistiem jāspēj nodrošināt telekonsultācijas, kā arī uzraudzīt ambulatoros pacientus un hroniskos pacientus ar mājas aprūpes sniedzēju vai ģimenes ārstu/ģimenes ārstu atbalstu; -Tehniskā palīdzība digitālo veselības risinājumu izstrādei un integrēšanai veselības aprūpes sistēmā. -Darbinieku apmācība, lai uzzinātu, kā darbināt IT lietojumprogrammas. No ANM atbalsta mācības 3000 ārstiem.
162	3. investīcija. E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	Mērķrādītājs	Veselības aprūpes sniedzēji, kas ir pieslēgti jaunajai PIA platformai		Skaits	0	25 000	3. cet.	2025	Jaunajai PIA platformai jāpievieno 25 000 veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēju (slimnīcas, ambulatorās aprūpes speciālisti, ambulatori, laboratorijas, ģimenes ārsti, aptiekas, medicīnisko ierīču sniedzēji, mājas aprūpe).
163	4. investīcija. Tiesu iestāžu digitalizācija	Atskaites punkts	Darbojošos uzņēmējdarbības lietojumprogrammu virtualizācija un centralizācija	Valsts (centralizētā) elektroniskā datne (e-datne), operatīvā un juridiskā lietu pārvaldība virtualizēta mazākā vietā				2. cet.	2023	Lai samazinātu esošās lietu pārvaldības sistēmas (t. i., Elektroniskās tiesas reģistra informācijas sistēmas, ECRIS IV versijas) operacionālo risku un ieviestu modernu alternatīvu elektroniskai piekļuvei lietas materiāliem (“e-datne”), Šī investīcija: -izmantot “virtualizāciju”, lai samazinātu serveru skaitu no aptuveni 270 vietām līdz 60 vietām (nav pilnīga centralizācija sakarā ar datu pārraides ierobežojumiem attiecībā uz īstermiņa un veco ECRIS IV tehnoloģiju); -“centralizēt” 4 esošos e-datņu paplašinājumus vienā valsts “e-datnē”, ar kuras palīdzību lietas dalībnieki var viegli un droši piekļūt dokumentiem tiesas lietās. Svarīgs stratēģiskais mērķis ir arī paātrināt un nodrošināt vieglu pāreju uz ECRIS nākamo versiju (ECRIS V). Tādējādi valsts atveseļošanas un noturības plānā ierosinātās “virtualizācijas un centralizācijas” konkrētais mērķis ir tiesu iestāžu IT infrastruktūras tehnoloģiskā modernizācija: -palielināt datu pārraides jaudu WAN (palielinot joslas platumu), kas vajadzīga, lai elektroniskā lietu pārvaldības sistēma darbotos centralizētā konfigurācijā; -nodrošināt pienācīgu apstrādes un glabāšanas jaudu tribunālu un apelācijas tiesu līmenī, lai centralizētu tiesu lietojumprogrammas un panāktu IT resursu efektīvu pārvaldību tiesās; -palielinot plašai sabiedrībai piedāvāto pakalpojumu drošību un pieejamību, ieviešot valsts elektronisko datni (e-datne).
164	4. investīcija. Tiesu iestāžu digitalizācija	Atskaites punkts	Pabeigta ECRIS V darbības uzsākšana (elektroniska lietu reģistrēšana un informācijas sistēma)	ECRIS V sistēma darbojas un darbojas				4. cet.	2025	Tiesu iestāžu digitālās pārveides galvenais elements ir jaunas lietu pārvaldības sistēmas (ECRIS V) īstenošana, kas ļaus, no vienas puses, lietas dalībniekam un jebkurai ieinteresētajai struktūrai digitāli mijiedarboties ar tiesu iestādēm, un, no otras puses, uzlabot un paplašināt digitālo mijiedarbību starp iestādēm tiesu sistēmas līmenī un starp tām un citām blakusesošajām iestādēm. Jaunajai versijai ECRIS V ir centralizēta arhitektūra, un tā nodrošina arī tiesvedības dalībnieka un jebkuras ieinteresētās struktūras digitālo mijiedarbību ar tiesu iestādēm, kā arī labāku un paplašinātu digitālo mijiedarbību starp iestādēm tiesu sistēmas līmenī un starp tām un citām blakusesošajām iestādēm.
165	4. investīcija. Tiesu iestāžu digitalizācija	Atskaites punkts	Centrālās publiskās iestādes tieslietu jomā digitalizētas	Palielinājās datu pārraides jauda centrālo valsts iestāžu WAN tieslietu jomā				2. cet.	2026	Lai uzlabotu e-pārvaldi un paātrinātu digitālo pārveidi tieslietu nozarē, centrālās justīcijas jomas publiskās iestādes gūst labumu no šādiem tehnoloģiskiem jauninājumiem, tostarp: -LAN un WAN sakari. Tas nodrošinās labāku videokonferenču rīkošanu saskaņā ar jaunākajiem tiesību aktiem, kas pieņemti Covid pandēmijas laikā; -It drošības aprīkojums un risinājumi kiberaizsardzības jomā; -It termināļi/periferiāli -uzlabot un palielināt videokonferenču sistēmu skaitu no 400 līdz 600; -specializētas iekārtas – sarežģītai juridiskai izmeklēšanai, piemēram, audio un video novērošanai, specializētas iekārtas kritiskiem procesiem (digitālie mikroskopi tiesu ekspertīzei).
166	4. investīcija. Tiesu iestāžu digitalizācija	Atskaites punkts	Datu centra darbība	Datu centrs ir izveidots un darbojas				2. cet.	2026	Tieslietu ministrijas, Valsts ministrijas un pakārtoto institūciju vajadzībām darbojas jauns datu centrs, kas ir sadarbspējīgs ar valdības mākoni, kurš izstrādāts saskaņā ar valsts atveseļošanas un noturības plānu.
167	5. investīcija. Digitalizācija vides jomā	Atskaites punkts	Uzlabotas spējas uzraudzīt, kontrolēt un uzraudzīt mežus, izmantojot integrētu IT sistēmu	Ir izveidota un darbojas nelikumīgas mežizstrādes apkarošanas sistēma				4. cet.	2024	Sistēma tiks integrēta ar SUMAL 2.0 (Rumānijas Kokmateriālu izsekojamības sistēma, kas pašlaik tiek izstrādāta), un tā uzraudzīs juridiskās saistības, kas saistītas ar mežizstrādi, savlaicīgu meža atjaunošanu, meža veselību, meža dzīvotņu saglabāšanas statusu, klimata pārmaiņu ietekmi un pielāgošanos klimata pārmaiņām dažādās meža ekosistēmās. Iekļauj meža kadastru, kā arī īpašumtiesības un administrēšanas tiesības. Sistēmas datu centri atbilst “Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz datu centru energoefektivitāti” un integrē ēku projektu un būvniecības metožu apriti.
168	5. investīcija. Digitalizācija vides jomā	Mērķrādītājs	Digitalizēti sabiedriskie vides pakalpojumi		Skaits	0	32	2. cet.	2026	Vismaz 32 ar vidi saistītus sabiedriskos pakalpojumus digitalizē un veic tiešsaistē, iekļaujot: -Emisiju pārskatu datu un informācijas nosūtīšana. -Natura 2000 ziņošanas un dabas aizsardzības pakalpojumi -Vides reģistru pārvaldība, paziņošanas un atļauju izsniegšanas procedūras un atļaujas, kuru mērķis ir racionalizēt atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
169	6. investīcija. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā	Atskaites punkts	REGES tiešsaistes sistēmas darbības uzsākšana	REGES tiešsaistes sistēmas funkcionalitāti				4. cet.	2024	Īsteno REGES-ONLINE IT sistēmu un nodrošina valsts iestāžu un iestāžu piekļuvi datiem lietojumprogrammu saskarnes (API) līmenī. Projekta “REGES-ONLINE” mērķis ir digitalizēt teritoriālās darba inspekcijas attiecības ar darba devējiem, atvieglojot datu nosūtīšanu par darba ņēmējiem un viņu individuālajiem darba līgumiem.
170	6. investīcija. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Digitālo pakalpojumu īstenošana nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā		Skaits	0	3	4. cet.	2025	E-pārvaldes digitālo pakalpojumu darbības uzsākšana darba un sociālās aizsardzības jomā: -Valsts nodarbinātības dienesta (ANOFM) piedāvāto pakalpojumu digitalizācija, lai efektīvi reaģētu uz jaunajām darba tirgus vajadzībām, optimizējot darbības iedzīvotāju labā un apmācot digitālās prasmes konkrētu darbību pārvaldībai (piemēram, tiešsaistes dokumentu iesniegšana saņēmēju reģistrācijai un pabalstu piešķiršanai, iespēja reģistrēties un piedalīties apmācībā tiešsaistē un profesionālo kompetenču novērtēšana, tiešsaistes konsultatīvās sesijas) un IT infrastruktūras uzlabošana. -kontroles pasākumu digitalizācija darba attiecību un darba drošības un veselības aizsardzības jomā. -sociālās palīdzības pabalstu digitalizācija, ko pārvalda Valsts maksājumu un sociālās inspekcijas aģentūra – ANPIS (tostarp funkcionālas IT sistēmas, kas apkalpo minimālo iekļaušanas ienākumu saņēmējus). Digitālās platformas darbības uzsākšana minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošanai cita starpā ļauj: oveikt visas darbības, kas saistītas ar MII īstenošanu, izmantojot moduļus, kas ļauj intuitīvi/lietotājam draudzīgā veidā izmantot individuālu pārvaldības pieeju, tostarp aktivizēšanas pasākumus; osadarbspēja ar citām attiecīgām datubāzēm, piemēram, Finanšu ministrijas, Darba ministrijas, Izglītības ministrijas, Valsts nodarbinātības dienesta datu bāzēm.
171	6. investīcija. Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	To darbinieku skaits, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībā		Skaits	0	4 777	2. cet.	2026	To darbinieku skaits, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībā: -Valsts nodarbinātības aģentūra: 1 200 darbinieki -Valsts maksājumu un sociālās inspekcijas aģentūra: 1595 darbinieki. -Darba inspekcija un teritoriālās darba inspekcijas: 1 982 darbinieki
172	7. investīcija. E-veidlapu e-veidlapu ieviešana publiskajā iepirkumā	Atskaites punkts	Valsts elektronisko veidlapu ieviešana publiskā iepirkuma procedūrās saskaņā ar ES tiesību aktiem	Elektroniskas standarta veidlapas iepirkuma procedūrām, kas darbojas				2. cet.	2023	Investīcija nodrošinās Īstenošanas regulas (ES) 2019/1780 (e-veidlapas) īstenošanu Rumānijas publiskā iepirkuma dienestā SEAP. Nav sagaidāms, ka e-veidlapu ieviešana ietekmēs galalietotāju, jo izmaiņas jāveic aizmugursistēmā. Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt datu ieguvi un iekapsulēšanu konkrēti jaunajām tehnoloģiskajām prasībām direktīvas līmenī.
173	8. investīcija. Kvalificēta elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts	Mērķrādītājs	Pilsoņi, kuriem izdota e-ID karte		Skaits	0	4 500 000	4. cet.	2024	Personas apliecība atbilst Eiropas Komisijas prasībām par dokumentu drošību saskaņā ar Regulā (ES) 1157/2019 noteiktajiem mērķiem. Elektroniskajā personas apliecībā glabā divus digitālos sertifikātus: -obligāta prasība uzlabotam elektroniskajam parakstam, kas reģistrēts visās elektroniskajās personas apliecībās, kuras derīgas Rumānijā. -fakultatīvs sertifikāts kvalificētam elektroniskajam parakstam, ko izdevuši kvalificēti sertifikācijas pakalpojumu sniedzēji (iekšzemes/ārvalstu), kas derīgs arī trešo personu pakalpojumiem un ir derīgs Rumānijā un ES.
174	8. investīcija. Kvalificēta elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts	Mērķrādītājs	Pilsoņi, kuriem izdota e-ID karte		Skaits	4 500 000	8 500 000	2. cet.	2026	Iedzīvotāji, kuriem ir elektroniska personas apliecība saskaņā ar 173. mērķrādītāja aprakstu.
175	9. investīcija. Nevalstisko organizāciju nozares digitalizācija	Mērķrādītājs	Pabeigtie projekti NVO digitalizācijai		Skaits	0	200	4. cet.	2024	Sekmīgi pabeigti projekti NVO digitalizācijas un digitālās pārveides jomā. Atlasītie projekti atbalsta NVO to darbību digitalizācijā, ieguldot digitālajā infrastruktūrā, palielinot personāla un brīvprātīgo digitālo kompetenci attālinātu pakalpojumu sniegšanā saņēmējiem, izstrādājot platformas un CRM (klientu attiecību pārvaldība) risinājumus. Atlases procesa pamatā ir šādi kritēriji: projekta atbilstība digitālajai pārveidei un saskaņotībai; projekta metodoloģija un īstenojamība; ilgtspējība; ierosinātais budžets: paredzamās izmaksas ir ekonomiskas, pamatotas un saistītas ar digitalizācijas jomā ierosinātajām darbībām. Pieteikuma iesniedzējam un ierosinātajai projekta grupai ir pieredze, zināšanas, motivācija un spēja īstenot projektu. Atbalsts vienam projektam nepārsniedz EUR 70 000 uz laiku, kas nepārsniedz 30 mēnešus.
176	9. investīcija. Nevalstisko organizāciju digitalizācija	Atskaites punkts	NVO digitālās pārveides resursu centrs	Resursu centrs ir izveidots un darbojas				2. cet.	2025	Resursu centrs NVO digitalizācijai nodrošina: -IT pakalpojumu un atklātā pirmkoda programmatūras risinājumu izstrāde un tehniskā palīdzība digitālās pārveides stratēģiju īstenošanā -esošo digitālo resursu centralizēšana atvērtā digitālā grāmatnīcā -atvieglota piekļuve palīdzībai, e-mācībām un apmācībai -prakses kopienas pielāgotu atbalstu digitālās pārveides procesos.
177	10. investīcija. Digitālā pārveide civildienestā	Atskaites punkts	Tiek izveidotas un darbojas interaktīvas un sadarbīgas platformas standartizētai cilvēkresursu pārvaldībai centrālajā valsts pārvaldē	Darbībspējīgas platformas				4. cet.	2025	Sadarbības platformas aptver visus procesus, sākot no darbā pieņemšanas darbā pieņemšanas līdz novērtēšanai, paaugstināšanai amatā, izslēgšanai no publiskās sistēmas, pamatojoties uz kompetenču satvaru modeli un standartizētiem amatu aprakstiem.
178	11. investīcija. Shēmas īstenošana, lai atbalstītu komunikācijas pakalpojumu izmantošanu, izmantojot dažāda veida instrumentus atbalsta saņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot “baltajām” zonām	Mērķrādītājs	Ciemati baltajos apgabalos, kas savienoti ar ļoti ātrdarbīgu internetu		Skaits	0	945	4. cet.	2025	945 ciemati baltajās zonās ir savienoti ar ļoti ātrdarbīga interneta piekļuves pakalpojumiem noteiktā atrašanās vietā, kur tirgus nevar sniegt pakalpojumus. Ciematiem piešķir šādu prioritāti: - absolūtu prioritāti lauku vai nomaļajām pašvaldībām, kurās nav fiksēto tīklu. - pamatprioritāti piešķir lauku un attālām teritorijām, kurās nav nodrošināti fiksētie tīkli. Minimālais ātrums ir vismaz 100 Mb/s, un tīkli ir FTTB/H un/vai 5G.
179	12. investīcija. Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām IKT infrastruktūrām ar valsts drošībai kritiski svarīgu vērtību, izmantojot viedās tehnoloģijas	Mērķrādītājs	Struktūras ar nodrošinātām IKT infrastruktūrām		Skaits	0	101	3. cet.	2025	Infrastruktūras nodrošināšana 101 publiskām un privātām struktūrām, kurām ir IKT infrastruktūras ar valsts drošībai kritisko vērtību: valdības sektora iestādes enerģētikas jomā (piemēram, gāzes vai elektroenerģijas piegādātāji/izplatītāji), ūdensapgāde un kanalizācija, pamatpakalpojumi, veselības aprūpe un transports (piemēram, lidostas, ostas). No tiem 59 vienības ir iekļautas valsts kiberdrošības sistēmā, lai paaugstinātu drošības līmeni, pievienojot jaunas tehnoloģijas un risinājumus, un 42 vienības ir saņēmēji, kas jāidentificē saskaņā ar turpmāk minētajiem kritērijiem. Turklāt 9 no 101 vienībām, kurām ir OT infrastruktūras, gūst labumu no kiberdrošības risinājumiem rūpnieciskai kontrolei (ITS). Infrastruktūras atlasa: -ņemot vērā iespējamību, ka pret APT (Advanced Persistent Threat) vērsti kiberuzbrukumi, -lietotāju skaits un šāda uzbrukuma ietekme uz infrastruktūru un netieši uz ekonomisko un sociālo vidi. Attiecībā uz katru jaunu struktūru veic objekta apsekojumu, kurā sniedz izsmeļošu pārskatu par IT un/vai OT tīklu kiberdrošības vajadzībām. -uzturēto OT tīklu sarežģītība, -neaizsargātības pakāpe pret kiberuzbrukumiem (piemēram, rūpniecisko sistēmu/apakšsistēmu tālvadība), -šo subjektu sniegto pakalpojumu saņēmēju skaits. 101 vienībai ievieš vismaz šādus elementus: -uzlabota neaizsargātības noteikšanas sistēma informācijas sistēmu un sakaru iekārtās (programmatūras un aparatūras risinājumi); -integrēta sistēma, lai identificētu TTP, kas saistīti ar kiberuzbrukumiem tīklu un informācijas sistēmām (programmatūras risinājumi un aparatūra); -kompleksa drošības platforma kiberincidentu automātiskai analīzei un apstrādei (programmatūras un programmatūras risinājumi).
180	12. investīcija. Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām IKT infrastruktūrām ar valsts drošībai kritiski svarīgu vērtību, izmantojot viedās tehnoloģijas	Atskaites punkts	Stiprināti Cyberint valstu centri	Papildu spējas				4. cet.	2025	Cyberint valsts centra struktūra attīsta IKT IT un OT infrastruktūru integrētas kiberdrošības aizsardzības spējas. Turklāt centrs gūst labumu no: -Tādas tehniskās infrastruktūras izstrāde, kuras mērķis ir identificēt, uzraudzīt, pārvaldīt kiberdrošības incidentus un reaģēt uz tiem, lai aizsargātu valsts drošībai kritiskās IKT infrastruktūras, kuras negūst/vairs negūst labumu no aizsardzības, ko sniedz valsts nozīmes IKT infrastruktūru aizsardzības valsts sistēma pret kibertelpas radītiem draudiem, un kurai ir papildinoša loma. -Jaunu tehnoloģiju valsts kiberdrošības riska novērtēšanas un pārvaldības platformas izveide. -Tādas infrastruktūras ieviešana radiosakaru drošībai, kas paaugstina aizsardzības līmeni un sakaru pakalpojumu pieejamību publiskām iestādēm, kuras sniedz digitālos pakalpojumus iedzīvotājiem. -platforma drošībai un datu pārsūtīšanai starp dažādu uzticamības līmeņu tīkliem; -Palielināt VKC izmeklēšanas spējas (programmatūras un aparatūras risinājumi). Turklāt tiek īstenota valsts programma, lai, organizējot mācības, sagatavotu ekonomikas dalībniekus un kompetentās iestādes kiberkrīžu un hibrīdkrīžu situācijām un izstrādātu krīzes pārvarēšanas plānus.
181	13. investīcija. Drošības sistēmu izstrāde valsts radiofrekvenču spektra aizsardzībai	Mērķrādītājs	Uzņemšanas vietas, kas darbojas valsts līmenī		Skaits	0	65	1. cet.	2026	Uzņemšanas vietas, kas darbojas valsts līmenī: STS (Speciālais telesakaru dienests) izstrādā jaunu sensoru tīklu, ko izplata valsts līmenī un kas izvietots īpašās uztveršanas vietās, lai atklātu un automātiski brīdinātu, ja rodas traucējumi valdības radiofrekvenču spektrā. Nodrošina valdības radiofrekvenču spektra pieejamību un nodrošina valsts radio pakalpojumu nepārtrauktību pilsoņiem un publiskām struktūrām, pamatojoties uz G2G/G2B/G2C modeli.
182	14. investīcija. Rumānijas publiskajām iestādēm sniegto interneta pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras pakalpojumu noturības un kiberdrošības palielināšana	Mērķrādītājs	Centri, kas centrālajām un vietējām sabiedriskas nozīmes iestādēm un struktūrām nodrošina piekļuvi interneta pakalpojumu sniedzēja (ISP) pakalpojumiem		Skaits	0	41	4. cet.	2024	Katram no 41 Rumānijas apgabalam tiek piešķirts viens centrmezgls. Tādu augstas veiktspējas drošu centru skaits, kas pieslēgti valsts interneta izplatīšanas tīklam, ar vairākiem I līmeņa piegādātājiem un saistītiem drošības mehānismiem, kas nodrošina centrālo un vietējo publisko iestāžu piekļuvi internetam un ar internetu saistītiem pakalpojumiem. Sniegtie drošības pakalpojumi: -Aizsardzība pret pakalpojuma atteikumu pie 10 Gb/s daudzkārtņiem -Saistītie datorapdraudējumu reaģēšanas vienības (CERT) pakalpojumi (drošības auditorijas, drošības pasākumu uzraudzība visā tīklā, reaģēšana uz drošības incidentiem) -Saistītie drošības operāciju centru pakalpojumi (paziņošanas un eskalācijas mehānismi saņēmējiem) -Reputācija un ļaunprātīgas datplūsmas filtrēšanas mehānismi, kuru pamatā ir reputācija un ļaunprātīga dzīvesvieta saņēmējiem sniegto DNS pakalpojumu līmenī -Sniegto pakalpojumu smilškastes analīze.
183	15. investīcija. Jaunu kiberdrošības prasmju radīšana sabiedrībai un ekonomikai	Mērķrādītājs	Instruktori, kas piedalās kiberdrošības apmācībā		Skaits	0	5 000	2. cet.	2026	Pabeigta kiberdrošības instruktoru apmācība, kas piemērojama prioritārajās ekonomikas un sabiedrības jomās un attiecas tieši uz absolventiem un studentiem (instrumenti, kas bez maksas pieejami uzņēmumiem un valsts pārvaldei kiberkursos, stingrāka datu aizsardzības kontrole un jauno tehnoloģiju izmantošanas drošība un vide).
184	15. investīcija. Jaunu kiberdrošības prasmju radīšana sabiedrībai un ekonomikai	Mērķrādītājs	Struktūras, kas saņem valdības rīkkopu un pakalpojumus, lai paaugstinātu kiberdrošības termiņu līmeni		Skaits	0	1 000	2. cet.	2026	Šim ieguldījumam ir šādi mērķi: -Izstrādāt valsts programmu, lai analizētu, pārskatītu un dokumentētu vajadzīgās kiberprasmes un to ietekmi uz ekonomikas un sabiedrības prioritārajām jomām. -1000 galveno ekonomikas un valsts pārvaldes dalībnieku (tostarp uzņēmumu, MVU, skolu, slimnīcu, centrālās un vietējās pārvaldes struktūru) brieduma līmeņa (darbības, tehnoloģiju, prasmju) izvērtēšana, dokumentēšana un uzraudzība. Izveidot un nodrošināt “valdības instrumentu kopumu un pakalpojumus”, lai paaugstinātu 1000 identificēto galveno dalībnieku kiberdrošības brieduma pakāpi. Galvenos dalībniekus atlasa, pamatojoties uz šādiem diviem kritērijiem: -dalībnieki, kas izraudzīti kā reprezentatīvi TID direktīvā noteiktajās jomās un TID direktīvas transponēšanā Rumānijas tiesību aktos (t. i., Likums 362/2018) -dalībnieki, kas atlasīti, pamatojoties uz kiberdrošības brieduma novērtējumu, ko Rumānijas valsts kompetentā iestāde (t. i., CERT-RO) jau ir veikusi kiberdrošības jomā, pamatojoties uz aptauju, kurā iekļauj brieduma pašnovērtējumu.
185	16. investīcija. Padziļinātu digitālo prasmju apmācības programma ierēdņiem	Mērķrādītājs	Digitāli apmācīti ierēdņi		Skaits	0	32 500	2. cet.	2026	30 000 valsts amatpersonu, kas apmācītas padziļinātu digitālo prasmju apgūšanā (piemēram, datubāzes administrators (SQL, MySQL); sistēmas vadītājs; uzņēmējdarbības analītiķi; datu analītiķis; programmētāji dažādās platformās) un 2500 augstākā līmeņa ierēdņi ar vadības apmācību un talantu vadību
186	17. investīcija. Finansēšanas shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem	Mērķrādītājs	Bibliotēkas, kas pārveidotas digitālajos centros		Skaits	0	1 135	4. cet.	2025	Vismaz 1135 bibliotēkas digitalizē šādi: -105 bibliotēkas, tostarp 5 centrālo apgabalu bibliotēku biroji un 100 lauku vai pašvaldību bibliotēkas, atjauno un aprīko ar datoriem un tehnisko aprīkojumu. Atjaunošanu veic saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). -1030 bibliotēkas izmanto jaunu vai modernizētu IT aprīkojumu.
187	17. investīcija. Finansēšanas shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem	Mērķrādītājs	Iedzīvotāji, kas ir apguvuši apmācību digitālo prasmju attīstīšanai		Skaits	0	100 000	2. cet.	2026	Iedzīvotāji no nelabvēlīgā situācijā esošām kopienām, kuri ir saņēmuši apmācību digitālo pamatprasmju attīstīšanai bibliotēkās, kas pārveidotas par digitālajiem centriem. Digitālās pamatprasmes ietver digitālās prasmes, saziņu, medijpratību, digitālā satura radītāju, digitālo drošību, digitālo uzņēmējdarbības izglītību.

G.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

18. investīcija. Digitālā pārveide un robotu procesa automatizācija valsts pārvaldē

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt digitālo pārveidi, palielināt ražīgumu un noturību, samazināt kļūdas un laiku, kas nepieciešams valsts pārvaldes iestāžu (pilsoņu) apstrādei, pieņemot robotikas procesa automatizācijas risinājumus (darbietilpīgu, atkārtotu un uz noteikumiem balstītu uzdevumu automatizācija).

Investīcijas ietver progresīvu tehnoloģiju ieviešanu, uzņēmējdarbības procesa pārdefinēšanu un lēmumu pieņemšanas procesu uzlabošanu publiskajā sektorā. Vispirms konsultants analizē esošās darbplūsmas valsts iestādēs un ierosina piemērotus RPA tehnoloģiju risinājumus. Nākamais solis ir uzaicinājums iestādēm, kas vēlas izmantot RPA risinājumus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

19. investīcija. Darbinieku kvalifikācijas celšanas/pārkvalifikācijas shēmas uzņēmumos

Šo ieguldījumu mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu digitālo pārveidi, uzlabojot savu darbinieku digitālās prasmes.

Ieguldījumu īsteno vairākos posmos. Vispirms tiek izstrādāta mācību programma darbaspēka prasmju pilnveidei. Uzmanības centrā ir jaunās tehnoloģijas (piemēram, lietu internets, lielie dati, mašīnmācīšanās, mākslīgais intelekts, robotu procesa automatizācija, blokķēde). Otrajā posmā padomdevējs atbalsta administrāciju apmācības struktūras noteikšanā, un tad to MVU darbinieku klases, kuri pieteikušies dalībai programmā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

G.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
188	18. investīcija. Digitālā pārveide un robotu procesa automatizācija valsts pārvaldē	Mērķrādītājs	Robotikas procesa automatizācija (RPA) un mākslīgā intelekta (MI) veicināšana, ko īsteno valsts pārvaldē		Skaits	0	18	4. cet.	2025	Ar šo ieguldījumu tiks īstenoti risinājumi robotikas procesa automatizācijas un mākslīgā intelekta atbalstam 18 centrālās pārvaldes valsts iestādēs.
189	19. investīcija. Darbinieku kvalifikācijas celšanas/pārkvalifikācijas shēmas uzņēmumos	Atskaites punkts	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumu “Dotācijas atbalsts digitālajām prasmēm”	Uzaicinājuma publicēšana				1. cet.	2022	Uzaicinājums iesniegt dotācijas, lai atbalstītu MVU digitālo prasmju apmācībā, piemēram, digitālo rīku un aprīkojuma apguvē, digitālo prasmju, tostarp ar mākoņdatošanas tehnoloģijām saistītu prasmju, un ar rūpniecību 4.0 saistītu tehnoloģiju stiprināšanā.
190	19. investīcija. Darbinieku kvalifikācijas celšanas/pārkvalifikācijas shēmas uzņēmumos	Mērķrādītājs	MVU, kas tiek finansēti savu darbinieku apmācībai digitālo prasmju jomā		Skaits	0	2 000	4. cet.	2025	To MVU skaits, kas finansēti, lai palīdzētu saviem darbiniekiem piedalīties digitālo prasmju apmācībā saskaņā ar 189. atskaites punktu.

H.8. KOMPONENTS. Nodokļu un pensiju reformas

Šis komponents ietver reformu un investīciju kopumu, lai risinātu galvenās problēmas nodokļu administrācijā, nodokļu sistēmā, valsts budžeta sistēmā, pensiju sistēmā un valdības atbalstā uzņēmumiem:

I.Nodokļu administrācijas reforma un nodokļu sistēmas pārskatīšana, lai stiprinātu nodokļu sistēmu un palielinātu nodokļu administrācijas iekasētos ieņēmumus vismaz par 3 procentpunktiem no IKP (2,5 procentpunkti no nodokļu administrācijas reformas un 0,5 procentpunkti no nodokļu regulējuma pārskatīšanas) un lai samazinātu PVN iztrūkumu vismaz par 5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2019. gadu.

II.Valsts pensiju sistēmas reforma, izmantojot jaunu tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju iedzīvotāju novecošanas apstākļos, koriģētu nevienlīdzību, nodrošinātu sistēmas ilgtspēju un paredzamību un ievērotu iemaksu principu attiecībā uz pensiju tiesību saņēmējiem. Tās mērķis ir arī modernizēt pensiju sistēmu, izmantojot digitālās lietojumprogrammas un pakalpojumus. Valsts pensiju reformas mērķis ir īstenot attiecīgos konkrētai valstij adresētos ieteikumus (2019. gads, 2.2. un 2.3. ieteikums) un jo īpaši nodrošināt fiskālo stabilitāti, pensionēšanās vecuma izlīdzināšanu un pensiju II pīlāra finansiālo stabilitāti.

III.Publisko izdevumu efektivitātes uzlabošana, palielinot budžeta procesa pārredzamību, uzlabojot budžeta programmu uzraudzības un ziņošanas sistēmu, piešķirot prioritāti lieliem investīciju projektiem, veicot izdevumu pārskatīšanu visos valsts sektoros un stiprinot fiskālās padomes lomu. Paredzams, ka budžeta procedūru digitalizācija palīdzēs sasniegt šos mērķus.

IV.Uzlabot institucionālās spējas prognozēt pensiju izdevumus, izmantojot sarežģītus ekonomikas modelēšanas instrumentus. Reformas galvenais mērķis ir attīstīt spēju novērtēt pensiju sistēmas strukturālo reformu ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, būtiski uzlabojot prognožu precizitāti un tādējādi novērtējot ietekmi uz pensiju sistēmas ilgtspēju.

V.Palielināt uzņēmumu (jo īpaši MVU) konkurētspēju, inovācijas spējas, produktivitāti un internacionalizāciju, nodrošinot alternatīvus finansējuma avotus, izveidojot un ieviešot Valsts attīstības banku.

H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību

Šī reforma risina steidzamo vajadzību modernizēt un digitalizēt ANAF, lai uzlabotu nodokļu iekasēšanas efektivitāti nolūkā palielināt ieņēmumu attiecību pret IKP (par 2,5 procentpunktiem līdz 2025. gada 4. ceturksnim salīdzinājumā ar 2019. gadu) un samazināt PVN iztrūkumu (par 5 procentpunktiem līdz 2026. gada 2. ceturksnim salīdzinājumā ar 2019. gadu). Reformas mērķis ir izveidot procedurālu un atbalsta sistēmu integrētas riska pārvaldības īstenošanai un izmantošanai nodokļu administrācijas līmenī visās administrācijas funkcijās, lai izveidotu sistēmu darbību noteikšanai, plānošanai, novērtēšanai un pielāgošanai nodokļu administrēšanas procesā saskaņā ar apzinātiem (pastāvīgi atjauninātiem) nodokļu riskiem.

Konkrēti, reforma ietver šādus elementus:

-tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz uzņēmumu nodokļu maksātāju obligātu uzņemšanu ĪNDS (virtuālā privātā telpa). Ar šo aktu groza Fiskālās procedūras kodeksu un ievieš pienākumu juridiskām personām reģistrēties ĪNDS.

-stājies spēkā tiesiskais regulējums, ar ko nosaka riska kritērijus nodokļu maksātāju klasifikācijai, izmantojot ANAF priekšsēdētāja rīkojumu. Tas ir pirmais solis ceļā uz integrētas nodokļu riska pārvaldības sistēmas pilnīgu darbību un izstrādi, tostarp ieviešot centralizētu riska analīzi un centralizētu elektronisku riska reģistru. Riska kritēriju definē saskaņā ar galvenajām nodokļu neatbilstības risku kategorijām, t. i.: riski, kas saistīti ar nodokļu reģistrāciju, deklarāciju iesniegšanu, deklarēšanas līmeni un maksājumiem, un tiek ņemti vērā starptautiskie standarti. Jaunos riska kritērijus iekļauj uz risku balstītas nodokļu administrēšanas sistēmā, kurā nodokļu administrēšanas pasākumus un kontroli pielāgo katras nodokļu maksātāju kategorijas nodokļu riskam.

-stājas spēkā grozītais tiesiskais regulējums nodokļu inspekcijas iestāžu darbības jomā, kura mērķis ir stiprināt nodokļu kontroles struktūru spējas un efektivitāti, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā valsts un pārrobežu mērogā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, savlaicīgi un mērķtiecīgi identificējot galvenos nodokļu riskus. Daļa no tiesiskā regulējuma izmaiņām tika ieviestas 2020. gadā. Tas nosaka nodokļu iestāžu (nodokļu kontroles iestāžu, krāpšanas apkarošanas iestāžu un personu nodokļu situācijas pārbaudes struktūru) pilnvaras veikt dokumentu pārbaudes. ANAF veiks kontroles struktūru darbības institucionālā un tiesiskā regulējuma analīzi. Ņemot vērā šīs analīzes secinājumus un rezultātus, jāpabeidz nodokļu kontroles iestāžu tiesiskā regulējuma pārskatīšana. Šī reforma arī stiprinās sadarbību ar darba inspekcijām, kā arī ar citām sociālās un darba aizsardzības iestādēm, lai novērstu un ierobežotu pelēkā/melnā darba nodokļu nemaksāšanu.

Šīs reformas rezultātā vismaz 600 000 kases aparātu būs pieslēgti ANAF sistēmai, palielināsies dokumentu revīziju īpatsvars salīdzinājumā ar klātienes revīzijām un palielināsies nodokļu pārbaužu skaits.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim, un tās pamatā ir trīs ieguldījumi.

2. reforma Muitas sistēmas modernizācija un elektroniskās muitas ieviešana

Reforma uzlabos Muitas pārvaldes darbību, veicinot grozījumus spēkā esošajā tiesiskajā regulējumā, mainot kompetences un iekšējās procedūras un ieguldot iekārtās, kas vajadzīgas kontroles darbībām valsts teritorijā un pie ES ārējās robežas.

Šīs reformas mērķis ir uzlabot muitas pārvaldes administratīvās un operatīvās spējas un virzīt muitošanas darbību uz pilnībā elektronisku vidi. Informācijas apmaiņu starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, kā arī starp dalībvalstu muitas dienestiem veic, izmantojot tikai elektroniskas datu apstrādes un izplatīšanas metodes.

Jo īpaši veic šādas darbības:

-muitas administrācijas darbības uzsākšana,

-muitas IT sistēmu izstrāde saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa prasībām;

-muitošanas koncentrēšana uz elektronisko vidi un birokrātisko šķēršļu mazināšana;

-muitas formalitāšu vienkāršošana.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim, un tās pamatā ir viens ieguldījums.

3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana

Šo reformu īsteno, stājoties spēkā grozītajam tiesiskajam regulējumam, kas:

-nodrošināt daudzgadu budžeta plānošanu,

-padarīt publisko ieguldījumu prioritāšu noteikšanu efektīvāku,

-ieviest sistemātiskus izdevumu pārskatus, kas saskaņoti ar budžeta ciklu un skaidru turpmāko budžetu konstatējumu īstenošanas plānu un kuriem veic neatkarīgus ex post novērtējumus.

Viens no šīs reformas mērķiem ir uzlabot budžeta plānošanas mehānismu un modernizēt IT sistēmu valsts budžeta izstrādei un pārvaldībai, politikas un programmu līmenī plaši izmantojot datus un informāciju, kas vislabāk atspoguļo budžeta izdevumus (budžeta procedūru analīze, ziņojumu sagatavošanas laika racionalizēšana un ziņojumu sagatavošanas formāts), kas ietekmē:

-palielināt budžeta procesa pārredzamību, publicējot analīzi un ziņojumus, kas vienkāršo izdevumu procesu konkrētām programmām;

-budžeta programmu uzraudzības un ziņošanas sistēmas uzlabošana.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam, un tās pamatā ir viens ieguldījums.

4. reforma Nodokļu sistēmas pārskatīšana

Nodokļu sistēmas pārskatīšanai būtu jāļauj Rumānijai uzlabot konkurētspēju, vienlaikus atbalstot fiskālo stabilitāti un vides mērķus. Tai būtu arī jārada taisnīgāka, efektīvāka, vienkāršāka un pārredzamāka nodokļu sistēma, kas spēj labāk atbalstīt ekonomiku un atvieglot nodokļu maksātāju saistību izpildi.

Plāna nodokļu sistēmas visaptverošajā pārskatā nosaka izkropļojumus un jomas, kurās būtu jāpielāgo attiecīgie nodokļu tiesību akti, jo īpaši attiecībā uz uzņēmumu ienākuma nodokli, ienākuma nodokli un sociālā nodrošinājuma iemaksām, kā arī īpašuma nodokļiem, lai varētu pieņemt lēmumus par pārmērīgu nodokļu atvieglojumu pakāpenisku atcelšanu. Nodokļu sistēmas pārskatīšanas mērķis ir arī paplašināt zaļo nodokļu sistēmu, tostarp kā atbalsta pasākumu ilgtspējīga transporta un enerģijas komponentiem.

Veicot šo reformu, Rumānijas tiesību akti nodokļu jomā tiks rūpīgi analizēti, izmantojot neatkarīgas iestādes sniegtu tehnisko palīdzību, jo īpaši tādās jomās kā nodokļi un sociālās iemaksas par fizisko personu gūtajiem ienākumiem, uzņēmumu ienākuma nodoklis (tostarp īpašas shēmas, uz kurām var attiecināt izņēmumus), īpašuma nodokļi (kas ir vietējie nodokļi) un “zaļie nodokļi”. Šai sistemātiskajai analīzei seko no tās izrietošo ieteikumu īstenošana, lai nodrošinātu, ka nodokļu sistēma labāk veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

Jo īpaši attiecībā uz īpašuma nodokļiem reforma pievēršas iespējamai arbitrāžai starp abām nodokļu sistēmām, kas piemērojamas attiecīgi fiziskām un juridiskām personām, kuras gūst ienākumus no nekustamā īpašuma, un automātiski nosaka ar nodokli apliekamo vērtību nekustamajiem īpašumiem, kas apliekami ar vietējo nodokli, pārtraucot izmantot nodokļa bāzi, kas nav saistīta ar tirgus vērtību.

Šīs reformas konkrētie mērķi ir šādi:

-uzlabot nodokļu ieņēmumu struktūru;

-līdz 2025. gadam palielināt nodokļu ieņēmumu attiecību pret IKP par 0,5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gadu;

-novērst nodokļu sistēmas izkropļojumus un nepilnības, kas ļauj nodokļu maksātājiem līdz minimumam samazināt nodokļus (kas mazina sistēmas taisnīgumu), jo īpaši ienākuma nodokli un sociālās iemaksas;

-vienkāršot nodokļu noteikumus, lai atvieglotu atbilstību un pārvaldību, un atcelt preferenciālus atbrīvojumus un režīmus;

-panākt efektīvāku nodokļu sistēmu un taisnīgāku nodokļu sloga sadalījumu;

-grozīt īpašuma nodokļus, tostarp jo īpaši mudinot vietējās iestādes bez maksas piemērot kvotas centralizēti noteiktos diapazonos un aplēst nodokļa bāzi pēc iespējas tuvāk īpašuma tirgus vērtībai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam, un tās pamatā ir viens ieguldījums.

5. reforma Valsts attīstības bankas izveide un darbības uzsākšana

Reformas mērķis ir izveidot Valsts attīstības banku (BND), lai tieši novērstu finanšu tirgus nepilnības, sniedzot finansējumu atbalsttiesīgu saņēmēju projektiem, kuriem ir augsts riska profils, bet kuriem ir liels potenciāls radīt pievienoto vērtību un darbvietas un attiecībā uz kuriem privātajam sektoram nav lielas vēlmes nodrošināt finansējumu. Reforma seko projektam, ko finansē saskaņā ar Strukturālo reformu atbalsta programmu.

Valsts attīstības banku izveido kā 100 % valstij piederošu kredītiestādi, kas darbojas Rumānijas Valsts bankas uzraudzībā un saskaņā ar piemērojamiem vietējiem un ES tiesību aktiem. Valsts attīstības bankas akciju kapitāls ir RON 3 miljardi (aptuveni – EUR 600 miljoni).

BND darbības uzsākšana ietver arī IT sistēmas iegādi, programmatūras licenču un aparatūras iegādi, kā arī IT pakalpojumus.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), Valsts attīstības bankas ieguldījumu un aizdevumu stratēģija:

-pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un

-izslēgt šādu darbību un aktīvu sarakstu no atbilstības, izmantojot izslēgšanas sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 14 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 15 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 16 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 17 ; un iv) darbības un aktīvi, ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

-pieprasīt Valsts attīstības bankai pārbaudīt atbilstību attiecīgajiem ES un valsts vides tiesību aktiem attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude; un

-pieprasīt kapitāla atbalsta un vispārējas nozīmes uzņēmumu finansējuma saņēmējus, kas gūst vairāk nekā 50% no viņu ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām vai aktīviem, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus.

Šīs reformas pamatā ir ieguldījums, un tās īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

6. reforma Valsts pensiju sistēmas reforma

Reforma ietver jauna likuma par valsts pensiju sistēmu pieņemšanu, izmantojot tehnisko palīdzību, kas aizstās Likumu Nr. 127/2019. Viens no jauno tiesību aktu mērķiem ir saglabāt valsts pensiju kopējo bruto izdevumu (tostarp visu esošo valsts pensiju shēmu) stabilitāti ilgtermiņā (2022.–2070. gads) 9,4 % apmērā no IKP, tostarp bremžu mehānismu gadījumā, ja izdevumu griesti tiek pārsniegti.

Jaunie tiesību akti:

-ieviest jaunu aprēķina formulu jaunām pensijām un pensijām, kas tiek maksātas. Formulas parametrus rūpīgi izvēlas saskaņā ar pensiju izdevumu mērķrādītāju procentos no IKP. Turklāt tās nepieļauj ad hoc palielinājumus pensiju līmenī;

-ieviest jaunu pensiju indeksācijas noteikumu saskaņā ar pensiju izdevumiem procentos no IKP mērķrādītāja un mehānismus pret ad hoc indeksāciju;

-ievērojami samazināt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, ieviest stimulus paplašināt darba dzīvi un brīvprātīgi palielināt standarta pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, ņemot vērā paredzamā mūža ilguma pieaugumu, un līdz 2035. gadam vienādot likumā noteikto pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm 65 gadu vecumā;

-ieviest stimulus pensionēšanās atlikšanai;

-pārskatīt īpašās pensijas, lai tās saskaņotu ar iemaksu principu;

-stiprināt sistēmas iemaksu principu;

-palielināt minimālo un zemāku pensiju adekvātumu, jo īpaši personām, kas ir zem nabadzības sliekšņa;

-nodrošināt pensiju sistēmas II pīlāra finansiālo dzīvotspēju, palielinot iemaksas šajā pensiju līmenī.

Valdība lūdz tehnisko palīdzību, lai sagatavotu likumprojektu, par kuru apspriežas arī ar sociālajiem partneriem. Izstrādājot tiesību aktus, tiek veikts ex-ante novērtējums par jaunās pensiju sistēmas ietekmi, jo īpaši uz fiskālo ilgtspēju, kas tiks ņemts vērā reformu procesā. Likumprojekta grozījumus, kas palielina reformas izmaksas un rada novirzes no fiskālā mērķrādītāja, papildina ar kompensējošiem pasākumiem, lai saglabātu stabilu izdevumu attiecību pret IKP. Pensiju pārrēķināšana notiek saskaņā ar jauno tiesisko regulējumu un nepalielina kopējos valsts pensiju bruto izdevumus, pārsniedzot 9,4 % no IKP.

Īpašo pensiju analīzi veic arī, lai noteiktu konkrētus risinājumus, kuru mērķis ir racionalizēt īpašās pensijas un koriģēt nevienlīdzību starp šo pensiju kategoriju saņēmējiem un valsts pensiju sistēmas saņēmējiem no iemaksu aspekta viedokļa, ņemot vērā arī Konstitucionālās tiesas judikatūru.

Ir paredzēta tehniskā palīdzība (izmantojot atklātu konkursu), lai veiktu pensiju reformas ex ante analīzi, izstrādātu reformas tiesību aktus un veiktu ex post analīzi un ietekmes novērtējumu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. martam.

1. investīcija. Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus

Šo ieguldījumu mērķi ir šādi:

-samazināt klātienes mijiedarbību ar nodokļu maksātājiem, paplašinot digitālos pakalpojumus un sniedzot pakalpojumus nodokļu maksātājiem nodokļu vienību telpās, kā prioritāru jautājumu pašapkalpošanās sistēmā; nodrošināt nodokļu maksātāju digitālo iekļaušanu;

-pašreizējo attālināto (elektronisko vai telefonisko) pakalpojumu izstrāde, izmantojot jaunas funkcijas, un/vai jaunu pakalpojumu izveide;

-ja iespējams, veidlapu vienkāršošana, to elektroniska transponēšana un iepriekš aizpildītu veidlapu ieviešana/ziņošanas pienākumu atcelšana;

-uzlabot saziņu ar nodokļu maksātājiem un ieviest konsultāciju mehānismu par nodokļu maksātājiem piedāvātajiem pakalpojumiem, kas ļaus iesaistīt noteiktas nodokļu maksātāju kategorijas no jauno pakalpojumu izveides brīža, lai jau koncepcijas izstrādes un izstrādes posmā būtu zināmas nodokļu maksātāju vajadzības, cerības, iespējas un prasmes.

Ieguldījumu veido šādas darbības:

-uzņēmumu nodokļu maksātāju pārvaldības sistēmas centralizācija

-informācijas sistēmas pārveide un optimizācija – VIES_RO (PVN informācijas apmaiņas sistēma);

-vienas pieturas aģentūras (OSS_RO) IT sistēmas ieviešana saskaņā ar Kopienas iekšējām, valsts un īpašām muitas prasībām;

-zvanu centru izveidi;

-pašreizējo attālināto (elektronisko vai telefonisko) pakalpojumu izstrāde, izmantojot jaunas funkcijas, un/vai jaunu pakalpojumu izveide;

-mehānismu ieviešana mijiedarbībai ar nodokļu maksātājiem nodokļu vienību telpās;

-risinājumu kopuma ieviešana attiecībā uz nodokļu maksātāju/klientu zināšanām;

-tiešsaistes izsoles platformas izveide, lai novērtētu nekustamo īpašumu un mobilus aktīvus ar ievērojamu vērtību.

Līgumi par tehniskās palīdzības pakalpojumiem ir paredzēti iepirkuma dokumentācijas sagatavošanai un pabeigšanai projektu ietvaros un to īstenošanai.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību

Šo ieguldījumu mērķi ir šādi:

-pilnībā īstenot un attīstīt integrēto nodokļu riska pārvaldības sistēmu, tostarp ieviešot centralizētu riska analīzi un reģistru;

-nodokļu neatbilstības un nodokļu nepilnību apzināšanu un mazināšanu, gudri izmantojot datus un informāciju, lai noteiktu jomas, kurās pastāv augsts fiskālais risks (tostarp nedeklarēta/nedeklarēta darba jomā);

-ieviešot brīvprātīgas atbilstības programmas;

-lielu nodokļu maksātāju pārvaldībā pieņemt uz risku balstītu pieeju, tostarp pieeju nodokļu optimizācijas shēmām;

-stiprināt nodokļu kontroles struktūru institucionālās spējas, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā valsts un pārrobežu mērogā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, savlaicīgi un mērķtiecīgi identificējot galvenos nodokļu riskus;

-cilvēkresursu reorganizācija saistībā ar uzņēmējdarbības procesu pakāpenisku digitalizāciju.

Paredzams, ka ieguldījumi ietekmēs nodokļu saistību izpildes līmeņa paaugstināšanos, konkurētspējīgas tirgus vides nodrošināšanu, samazinot nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, un plānoto budžeta ieņēmumu sasniegšanu, palielinot iekasēšanas efektivitāti.

Ieguldījumu veido šādas darbības:

-datu un informācijas izmantošanas platformas izvēršana;

-e-rēķinu sistēmas ieviešana;

-elektroniskās fiskālās marķēšanas sistēmas ieviešana;

-starptautiskās informācijas apmaiņai izmantotās platformas uzlabošana un paplašināšana;

-valsts kases informācijas sistēmas (Trezor) centralizācija.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

3. investīcija. Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi

Šo ieguldījumu mērķi ir šādi:

-finanšu centra izveide, lai apkopotu, pārvaldītu un visām ieinteresētajām personām darītu pieejamu uzticamu, apstiprinātu un aktuālu informāciju, kas ir finansiāla rakstura vai attiecībā uz publiskajiem līdzekļiem;

-nodrošināt IT sistēmu sadarbspēju gan Finanšu ministrijas (MF), gan Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) līmenī, gan ar citu iestāžu IT sistēmām;

-lietojumprogrammu standartizācija un vienota datu pārvaldība;

-kiberdrošības pārvaldība un datu noturība, tostarp droša datu apmaiņa reāllaikā un ar precīziem/atjauninātiem datiem;

-nacionālā finanšu informācijas centra (NCFI) modernizācija un pielāgošana jaunajām prasībām, iekšējā digitālā pārveide, tostarp iekšējo darbplūsmu dematerializācija MF/ANAF līmenī, nodrošinot elastību stundās un darbvietās, paaugstinot prasmju līmeni, tostarp darbinieku digitālās prasmes;

-visas Finanšu ministrijas/ANAF IT sistēmas modernizācija, veicot tehnoloģisku modernizāciju, ko īsteno, pārvietojot aparatūras un programmatūras infrastruktūru uz jaunām tehnoloģijām, palielinot administrēšanā izmantotā IT aprīkojuma skaitu, kas saistīts ar automatizētiem procesiem, un attīstot nepieciešamo atbalsta infrastruktūru, lai atbalstītu pastāvīgu tehnoloģisko attīstību Finanšu ministrijas datu centru līmenī.

Ieguldījumu veido šādas darbības:

-uzlabot IT sistēmas aparatūras programmatūru un sakaru infrastruktūru;

-finanšu ministrijas IT sistēmas kiberdrošības stiprināšana;

-pamatinfrastruktūras (elektroenerģijas, gaisa kondicionēšanas, trauksmes un ugunsdzēšanas, fiziskās drošības, administrēšanas un uzraudzības) ieviešana/modernizācija galvenajā esošajā datu centrā

-iekšējā digitālā pārveide, tostarp Valsts finanšu informācijas centra (NCFI) modernizācija, tostarp publiskā un privātā sektora partnerības/koncesijas projektu uzraudzības digitalizācija un saistīto nodokļu risku pārvaldība un valsts publiskā un privātā mantojuma informācijas sistēma – Patrim.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

4. investīcija. Elektroniskās muitas ieviešana

Lai modernizētu muitas sistēmu un ieviestu elektronisku muitu, valdība iegulda:

-par muitas dienesta darbības uzsākšanu.

-nodrošināt robežas muitas punktus ar skeneriem.

-par programmatūras aparatūras infrastruktūru TAXUD ĢD izveidoto lietojumprogrammu apstrādes un uzglabāšanas jaudas palielināšanai.

-par virtualizētas infrastruktūras modernizēšanu un licencēšanu un virtualizācijas platformas ar administrēšanu un automatizāciju ieviešanu.

-par integrētās muitas informācijas sistēmas IT infrastruktūras drošības risinājumiem, tostarp atbalsta pakalpojumiem, licencēm un abonementiem

-par atļaujām datu bāzēm, kas vajadzīgas integrētās muitas informācijas sistēmas komponentu darbībai

-par risinājumiem lietotāju centralizētai pārvaldībai, darbstacijām un integrētās muitas informācijas sistēmas operētājsistēmu atjaunināšanas pakalpojumiem

-par IT sistēmas īstenošanu attiecībā uz muitas deklarāciju ar samazinātu datu kopu zemas vērtības sūtījumiem pēc tam, kad 2021. gada 1. jūlijā stājās spēkā jaunie tiesību akti, ar kuriem īsteno PVN e-komercijas paketi, lai atvieglotu pārrobežu tirdzniecību un apkarotu ar PVN saistītu krāpšanu.

-par IKS2 sistēmu – 1., 2. un 3. posms

-par JDTS_RO 5. posma un AES_RO īstenošanu

-par EMCS_RO sistēmas pielāgošanu EMCS 4. posmam

-par valsts importa sistēmas modernizāciju saistībā ar Savienības Muitas kodeksu

-par ES vienloga sistēmu muitas jomā – CERTEX

-par vienoto lietotāju pārvaldību un digitālo parakstu UUM & DS

-par muitas uzraudzības un kontroles sistēmu

-par pieteikumu atļauju izsniegšanai un darbību pārvaldībai brīvajā zonā

-par pieteikumu valsts lēmumu pārvaldībai (atļaujas)

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

5. investīcija. Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana

Šā ieguldījuma mērķis ir novērtēt, atjaunināt un modernizēt IT sistēmu (BUGET_NG) valsts budžeta izstrādei un pārvaldībai, plaši izmantojot datus un informāciju, kas vislabāk atspoguļo budžeta izdevumus. Investīcijas samazina ziņojumu sagatavošanas laiku un optimizē ziņojumu sagatavošanas formātu. Tas arī palielina budžeta procesa pārredzamību, publicējot analīzi un ziņojumus, kas vienkāršo izdevumu procesu konkrētām programmām. Investīcija arī uzlabo budžeta programmu uzraudzības un ziņošanas sistēmu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

6. investīcija. Ekonomikas modelēšanas instruments (pensijas reformu iespēju simulācijas rīkkopa), lai uzlabotu institucionālo spēju prognozēt pensiju izdevumus

Šā ieguldījuma mērķis ir attīstīt spēju novērtēt pensiju sistēmas strukturālo reformu ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, būtiski uzlabojot veiktās prognozes un analizējot pensiju sistēmas ilgtspēju. Jo īpaši šā ieguldījuma mērķis ir optimizēt modeļa darbību, attīstīt un uzlabot spēju to izmantot un analizēt sasniegtos rezultātus, kā arī sagatavot Eiropas Komisijai sniegto informāciju. Lai īstenotu šo pasākumu, Finanšu ministrijai ir jāpaplašina sava komanda, izmantojot modeli no 1 līdz 8 ekspertiem (jau esošie darbinieki) un tehnisko palīdzību modeļa atjaunināšanai/izstrādei, apmācīt darbiniekus par rīka izmantošanu un informācijas nosūtīšanas uzlabošanu Eiropas Komisijai un Eurostat.

Investīcija ietver tehnisko palīdzību, ko sniedz Pasaules Banka, lai:

-pensiju reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modeļa atjaunināšana/attīstīšana atbilstoši Rumānijas pensiju sistēmas īpatnībām.

-pielāgot modeli tā, lai iegūtu rezultātus, kas atbilst Eiropas Komisijas regulāri pieprasītajam Novecošanas ziņojumam un uz atskaites brīdi uzkrāto saistību (ADL) aprēķinam.

-Saņemt apmācības kursus/darbseminārus

-Īstenot/interpretēt pensiju sistēmas reformu ex ante ietekmi

-Sagatavot analītiskus ziņojumus, tostarp priekšlikumus, lai uzlabotu pensiju sistēmas ilgtspēju.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

7. investīcija. Tehniskais atbalsts nodokļu sistēmas pārskatīšanai

Īpašuma nodokļa principu pārskatīšanas mērķi cita starpā ir nekustamā īpašuma, kas apliekams ar vietējo nodokli, automātiska vērtēšana nodokļu vajadzībām. Šo pasākumu īsteno ar konsultāciju dienesta atbalstu (tehniskā palīdzība, kas vajadzīga konsultantu darba uzdevumu izstrādei, kas izstrādā IT rīku), izveidojot IT sistēmu nekustamā īpašuma novērtēšanas automatizācijai, lai noteiktu nodokļa bāzi, izmantojot informāciju, kas pieejama citu iestāžu sistēmās (piemēram, Zemes un zemes reģistra aģentūra, vietējās iestādes), kā arī publisko informāciju (piemēram, paziņojumus par īpašumu, vērtēšanas speciālistu izmantotos katalogus, statistikas datus).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

8. investīcija. Valsts attīstības bankas darbības uzsākšana

Lai sasniegtu attiecīgās reformas mērķus, ir vajadzīgi ieguldījumi programmatūras (licences) un aparatūras (klēpjdatoru) iegādē, IT pakalpojumos personālam, kas sākotnēji tika lēsts aptuveni 165 darbinieku apmērā, Valsts attīstības bankas darbinieku apmācībai operāciju veikšanai un finanšu ministrijas personāla apmācībai, kas iesaistīti bankas darbības un darbības rezultātu novērtēšanā.

Valsts attīstības bankas personāla apmācības mērķis ir uzlabot personāla zināšanas, profesionālās prasmes un tehnisko kompetenci, lai īstenotu trīs jaunus finanšu produktus no šādām kategorijām: parāds, galvojums un pašu kapitāls. Konsultants ierosina produktu struktūru/projektēšanu, nolīgumu/līgumu projektus ar saņēmējiem, identificē saņēmējus, izplatīšanas kanālus, procedūru, politiku, komunikācijas plānu un pamatnostādnes attiecībā uz jauniem produktiem. Ministrijas personāls tiek apmācīts attīstīt nepieciešamās prasmes, lai analizētu, uzraudzītu un novērtētu attīstības bankas darbību.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

9. investīcija. Pensiju lietu izvērtēšanas procesa atbalstīšana

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt aptuveni 5 miljonu pensiju datņu digitalizāciju, kas pašlaik atrodas dažādos arhīvos un formātos vienotā datubāzē. Digitālās datnes izmanto, lai novērtētu esošās pensiju lietas un apsvērtu dažu pensiju pārrēķinu, pamatojoties uz jaunajiem tiesību aktiem. Jauno datubāzi izmanto arī digitālo pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, uzņēmumiem un valsts iestādēm, kā arī attiecīgās politikas novērtēšanai.

Ieguldījumu atbalsta IT un ar IT nesaistītu iekārtu iepirkumos un pagaidu darbinieku nolīgšanā uz laiku, kas nepārsniedz 18 mēnešus, lai strādātu pie datu vākšanas un apstrādes.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

10. investīcija. Darbības efektivitāte un uzlaboti e-pakalpojumi, izmantojot pensiju sistēmas digitalizāciju

Ieguldījumu mērķis ir izveidot un uzlabot Valsts pensiju nama (CNPP) elektroniskās sistēmas un platformas, kas ir valsts pensiju aģentūra. Šīs sistēmas nodrošina iestādes iekšējo digitalizāciju un personalizētu publisko pakalpojumu sniegšanu ārējiem dalībniekiem (pilsoņiem, iestādēm, valdībai), pamatojoties uz digitālo identitāti un attālinātu piekļuvi. Sistēma arī atbalsta valdības lēmumu pieņemšanu, īstenojot sarežģītas sistēmas un risinājumus vēsturisko datu analīzei, un nodrošina sadarbspēju un kiberdrošību. Šī investīcija arī ļaus uzlabot CNPP darbinieku digitālās prasmes.

Investīcijas īsteno, veicot publiskā iepirkuma procedūras līgumu slēgšanai par Horizon, DIAFIX un Domino sistēmu pārrakstīšanas un atkārtotas licencēšanas pakalpojumiem, lai atbalstītu likumdošanas reformas, klientu aparatūras infrastruktūras (PC, daudzfunkcionālā tīkla), sakaru un drošības komponentu nodrošināšanu teritoriālajos pensiju fondos (CTP) un centrālā līmenī, izstrādājot CNPP virtuālās privātās telpas katram iedzīvotājam.

Lai nodrošinātu sadarbspēju, investīcijas ietver modernu un drošu mehānismu izstrādi IT sistēmu savstarpējai savienošanai, izmantojot reģistrācijas tehnoloģijas, sadarbspējas centru, uz pakalpojumiem balstītu datu apmaiņas arhitektūru.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
191	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz juridisko personu nodokļu maksātāju obligātu uzņemšanu ĪNDS (virtuālā privātā telpa)	Likuma norma, kas norāda, ka nodokļu maksātājiem, kas ir nodokļu maksātāji, obligāti jāreģistrējas ĪNDS				1. cet.	2022	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai padarītu reģistrāciju virtuālajā privātajā telpā (SPV) par obligātu visām juridiskajām personām nodokļu maksātājiem. Ar šo aktu groza Fiskālās procedūras kodeksu un ievieš juridiskas personas pienākumu reģistrēties ĪNDS.
192	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Mērķrādītājs	Papildu juridiskas personas nodokļu maksātāji, kas reģistrēti ĪNDS		Skaits	509 79	1 009 679	4. cet.	2022	Vismaz 500 000 juridisko personu nodokļu maksātāju papildus reģistrējās ĪNDS salīdzinājumā ar 509 679 nodokļu maksātājiem 2021. gada aprīļa sākumā. Ar šiem papildu 500 000 nodokļu maksātājiem ĪNDS sedz 90 % no kopējā lielo nodokļu maksātāju skaita (saskaņā ar jauno definīciju, kas būs pieejama, tiklīdz apstiprinās attiecīgā tiesiskā regulējuma grozījumus), kas veido vismaz 90 % no lielā nodokļu maksātāja nodokļa bāzes. Šajā posmā no aptuveni 1 500 000 juridisko personu apmēram 400 000 ir iesaistītas vai nu maksātnespējas procedūrās, vai arī tās nav aktīvas. Tādējādi pasākuma mērķis ir gandrīz visas reģistrētās juridiskās personas izmantot ĪNDS. ĪNDS reģistrēto jauno nodokļu maksātāju skaita uzraudzību veic, izmantojot īpašus ziņojumus, kas izriet no valsts finanšu informācijas centra veiktajiem vaicājumiem datubāzēs.
193	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Atskaites punkts	Piemērojamā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kurā noteikti riska kritēriji nodokļu maksātāju klasifikācijai. Tiesisko regulējumu apstiprina ar ANAF priekšsēdētāja rīkojumu.	ANAF priekšsēdētāja rīkojuma stāšanās spēkā, kurā noteikti riska kritēriji				4. cet.	2022	Riska kritērijus nosaka saskaņā ar galvenajām nodokļu neatbilstības risku kategorijām: riski, kas saistīti ar nodokļu reģistrāciju; deklarāciju iesniegšana; deklarācijas līmenis; maksājums. Šīs definīcijas izmanto nodokļu riska administrēšanas sistēmā, pamatojoties uz nodokļu riska kategorijām, kurās nodokļu administrēšanas pasākumus un kontroli pielāgo katras nodokļu maksātāju kategorijas nodokļu riskam. Riska kritērijos ņem vērā šādus starptautiskos standartus: - ESAO ISO 31000:2018 - COM – Atbilstības riska pārvaldības rokasgrāmata nodokļu administrācijām 2010. gadā - BTN vadlīnijas atbilstības riska novēršanas stratēģiju efektivitātes novērtēšanai
194	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Atskaites punkts	Grozītā tiesiskā regulējuma nodokļu kontroles iestāžu darbības jomā stāšanās spēkā	Likuma norma par tāda tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, kas ietekmē nodokļu kontroles iestāžu darbības jomu				4. cet.	2022	Ar jauno likumu nosaka/pārskata pilnvaras nodokļu inspekcijas iestādēm, krāpšanas apkarošanas kontroles struktūrām un struktūrām, kas ir atbildīgas par personu nodokļu situācijas pārbaudi, lai stiprinātu nodokļu kontroles struktūru institucionālās spējas, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā valsts un pārrobežu mērogā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, savlaicīgi un mērķtiecīgi identificējot galvenos nodokļu riskus. ANAF pārskata kontroles struktūru veikto darbību institucionālo un tiesisko regulējumu. Ņemot vērā analīzes secinājumus un rezultātus, jāpabeidz nodokļu kontroles iestāžu tiesiskā regulējuma pārskatīšana.
195	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Atskaites punkts	Valsts fiskālās administrācijas un darba inspekcijas aģentūras kopīgā rīcības plāna īstenošana/apstiprināšana, lai novērstu un ierobežotu izvairīšanos no pelēkā/melnā darba	Valsts fiskālās administrācijas un darba inspekcijas aģentūras kopīgā rīcības plāna pieņemšana par darbībām, kas jāveic, lai novērstu un ierobežotu izvairīšanos no pelēkā/melnā darba				1. cet.	2022	Pēc sadarbības protokola ar Darba inspekciju izstrādā kopīgu rīcības plānu, lai iekļautu uzņēmējus ar augstu fiskālo risku un risku arī saistībā ar nedeklarēta/neziņota darba izmantošanu. To sadala pa sezonālo darbību veidiem, ja ir zināms, ka minēto risku biežums ir augsts. Periodiski iesaistīto struktūru (Nodokļu krāpšanas apkarošanas ģenerāldirektorāts un Darba inspekcija) vadībā atkarībā no konstatētajiem rezultātiem analizē iegūtos rezultātus, kā arī plāna atjaunināšanas iespējas un perspektīvas.
196	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Mērķrādītājs	Palielināt nodokļu administrācijas iekasēto ieņēmumu daļu vismaz par 2,5 procentpunktiem no IKP		Procentpunkti no IKP		2,5	4. cet.	2025	Nodokļu ieņēmumu daļa palielinās vismaz par 2,5 pp no IKP salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni
197	1. reforma Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	Mērķrādītājs	PVN iztrūkuma samazināšana par 5 procentpunktiem		Procentpunkti		5	2. cet.	2026	PVN iztrūkums ir samazināts par 5 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada līmeni
198	2. reforma Muitas sistēmas modernizācija un elektroniskās muitas ieviešana		Spēkā stāšanās spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem, lai uzlabotu muitas pārvaldes darbību	Likuma norma, kas norāda spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanos spēkā, lai uzlabotu muitas pārvaldes darbību				4. cet.	2025	Reformas mērķis ir uzlabot muitas pārvaldes administratīvās un operatīvās spējas un virzīt muitošanas darbību uz pilnībā elektronisku vidi. Reforma arī ievieš elektronisku muitas sistēmu pēc attiecīgo IT sistēmu ieviešanas. Jo īpaši veic šādas darbības: -muitas IT sistēmu izstrāde saskaņā ar Savienības Muitas kodeksa prasībām; -muitošanas koncentrēšana uz elektronisko vidi un birokrātisko šķēršļu mazināšana; -muitas formalitāšu vienkāršošana.
199	3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	Grozītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu daudzgadu budžeta plānošanu nozīmīgiem publisko investīciju projektiem, un fiskālās padomes veikts izdevumu pārskatu ex post novērtējums	Likuma norma par grozījumu stāšanos spēkā, lai nodrošinātu daudzgadu budžeta plānošanu nozīmīgiem publisko investīciju projektiem				4. cet.	2022	Jaunais tiesiskais regulējums groza: - Grozītais Likums Nr. 500/2002 par valsts finansēm, lai noteiktu kritērijus un nosacījumus nozīmīgu daudzgadu valsts ieguldījumu projektu budžeta veidošanai, jo īpaši izdevumus par nozīmīgiem ieguldījumu projektiem, lai nodrošinātu finansējumu līdz to pabeigšanai. - Valdības Ārkārtas rīkojums Nr. 88/2013 par konkrētu fiskālu un budžeta pasākumu pieņemšanu, lai izpildītu saistības, par kurām panākta vienošanās ar starptautiskām struktūrām, un ar ko groza un papildina dažus grozītos tiesību aktus, ar kuriem atjaunina principus, kas ir pamatā nozīmīgu, jaunu un notiekošu valsts ieguldījumu projektu prioritāšu noteikšanai attiecībā uz finansiālo pieejamību un ilgtspēju, kā arī ekonomisko un sociālo pamatojumu; būtisku publisko ieguldījumu prioritāšu noteikšanas procesa laiku atjaunina, lai to sasaistītu ar budžeta gada un daudzgadu budžeta sagatavošanas grafiku; galvenajiem kredītrīkotājiem, kuri neievēro nozīmīgu ieguldījumu prioritāšu grafiku un noteikumus, ievieš nosacījumus/sankcijas; - Valdības Lēmums Nr. 225/2014, ar ko apstiprina grozītos metodiskos noteikumus par prioritāšu noteikšanu publisko investīciju projektiem, ar kuriem groza prioritātes kritērijus, kas piemērojami nozīmīgiem jauniem un notiekošiem publisko ieguldījumu projektiem, un pēc tam, lai budžeta plānošana būtu vērsta uz to, lai prioritārā kārtā pabeigtu lielus ieguldījumu projektus īstenošanas beigu posmā.
200	3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	Valdības lēmuma par budžeta programmu izstrādes, uzraudzības un ziņošanas metodikas apstiprināšanu stāšanās spēkā	Noteikums valdības lēmumā par tiesību akta stāšanos spēkā attiecībā uz budžeta programmu izstrādes, uzraudzības un ziņošanas metodikas apstiprināšanu				2. cet.	2022	Valdības lēmuma akts: - nodrošināt budžeta programmu izstrādi, uzraudzību un ziņošanu par tām - uzlabot uz sniegumu balstītu budžeta plānošanu un palielināt orientēšanos uz rezultātiem, - skaidri noteikt mērķus, uzdevumus, darbību rezultātus, politikas virzienu un rādītāju ietekmi, kas ļauj finansēt gan stingras ex ante debates par valsts politiku, gan pārredzamu un pamatotu novērtējumu par to, kā budžetā paredzētās programmas ir sasniegušas valsts politikas mērķus un uzdevumus. Šis valdības lēmums ir saistīts ar budget_NG lietojumprogrammas pārskatīšanu.
201	3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	Izdevumu pārskata pabeigšana veselības un izglītības nozarēs	Publicēt analīzi par izdevumiem izglītības un veselības jomā				2. cet.	2023	Izdevumu pārskatīšanu veselības un izglītības nozarē veic trijos galvenajos posmos: 1.Memorands valdībā, iepazīstinot ar izdevumu pārskatu veselības un izglītības jomā 2.Tematisko darba grupu izveide ar Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas, Valsts veselības apdrošināšanas palātas/Izglītības ministrijas pārstāvjiem 3.Datu vākšana, analīžu pabeigšana un rezultātu izklāsts.
202	3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	Daudzgadu stratēģijas un grafika pieņemšana sistemātiskai izdevumu pārskatīšanai visās nozarēs	Valdības apstiprināts un publicēts memorands				2. cet.	2023	Memorandu valdības apstiprināšanai izstrādā Finanšu ministrija, norādot jomas/programmas/darbības, par kurām tiks veikta turpmāka izdevumu pārskatīšana, īstenošanas grafiku, atbildīgās institūcijas un darba grupu izveidi katrai izskatāmajai jomai.
203	3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	2024. gada budžeta likumprojektā ietverti izdevumu pārskatīšanas ieteikumi (veselība un izglītība).	Budžeta projektā ir iekļauti izdevumu analīzes rezultāti veselības un izglītības jomā.				4. cet.	2023	2024. gada budžeta projektā atspoguļo pasākumus un priekšlikumus, kas izriet no veselības un izglītības izdevumu pārskatīšanas.
204	3. reforma Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	Likuma stāšanās spēkā, uzdodot Fiskālajai padomei regulāri novērtēt izdevumu pārskatu ietekmi un sagatavot īstenošanas ziņojumu	Likuma norma, kas norāda uz neatkarīgās iestādes pilnvaru stāšanos spēkā				2. cet.	2024	Likums piešķir Fiskālai padomei pilnvaras sniegt atzinumu par izdevumu analīzes rezultātiem, sākot ar 2024. gada budžetu, un pēc tam katru gadu sniegt ziņojumu. Šīs regulārās pārskatīšanas pamatā ir fiskālās padomes pilnvaras, kas jāīsteno kopā ar izmaiņām fiskālajā likumā (199. atskaites punkts).
205	4. reforma Nodokļu sistēmas pārskatīšana	Atskaites punkts	Rumānijas nodokļu sistēmas analīze ar mērķi izstrādāt ieteikumus, lai nodrošinātu, ka nodokļu sistēma veicina un saglabā ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi	Pabeigta analīze, ziņojuma publicēšana kopā ar analīzi un ieteikumiem, ko apstiprinājušas neatkarīgas iestādes, kuras sniedz tehnisko palīdzību,/kopā ar tām	n.p.	n.p.		4. cet.	2022	Finanšu ministrija ar tehniskās palīdzības, padomdevēju un konsultāciju pakalpojumu atbalstu veic analīzi par to, kā uzlabot Rumānijas nodokļu sistēmas/nodokļu tiesību aktu struktūru, lai nodrošinātu, ka nodokļu sistēma palīdz veicināt un saglabāt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Uzmanības centrā ir: - par pakāpenisku atteikšanos no nodokļu atvieglojumiem un nepilnībām ienākuma nodokļos, uzņēmumu ienākuma nodokļos (tostarp īpašās shēmās, uz kurām var attiecināt izņēmumus), - sociālās iemaksas un īpašuma nodokli (t. i., vietējos nodokļus) un - par nodokļu novirzīšanu uz zaļajiem nodokļiem, ņemot vērā ietekmi uz sadali. Analīzi un ieteikumus publicē Finanšu ministrija.
206	4. reforma Nodokļu sistēmas pārskatīšana	Atskaites punkts	Nodokļu kodeksa grozījumu stāšanās spēkā, pakāpeniski samazinot mikrouzņēmumiem piemērojamā īpašā nodokļu režīma darbības jomu	Likuma norma, kas norāda uz nodokļu kodeksa grozījumu stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Ar jauno likumu groza Nodokļu kodeksu, lai pakāpeniski samazinātu mikrouzņēmumiem piemērojamā īpašā nodokļu režīma darbības jomu. Īpašo noteikumu samazinājumu sāk 2023. gada 1. ceturksnī un pabeidz līdz 2024. gada 4. ceturksnim.
207	4. reforma Nodokļu sistēmas pārskatīšana	Atskaites punkts	Stāšanās spēkā - nodokļu kodeksa grozījumi (Likums Nr. 227/2015), lai samazinātu un/vai likvidētu citus nodokļu atvieglojumus ar mērķi līdz 2024. gadam vienkāršot nodokļu sistēmu, padarīt to efektīvāku, pārredzamāku un taisnīgāku - Tiesību akti, lai paplašinātu zaļo nodokļu sistēmu	Likuma norma, kas norāda uz tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, lai samazinātu un/vai likvidētu nodokļu atvieglojumus un paplašinātu zaļo nodokļu sistēmu				1. cet.	2023	Jaunais likums groza Nodokļu kodeksu, īstenojot nodokļu sistēmas pārskatīšanas ieteikumus (sk. 205. atskaites punktu), lai nodrošinātu, ka nodokļu sistēma veicina un saglabā ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šīs izmaiņas pakāpeniski ievieš līdz 2024. gada janvārim.
208	4. reforma Nodokļu sistēmas pārskatīšana	Atskaites punkts	Nodokļu kodeksa grozījumu stāšanās spēkā (Likums Nr.227/2015), ar ko pakāpeniski samazina nodokļu atvieglojumus būvniecības nozarē nodarbinātajam personālam	Likuma norma, kas norāda uz tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, pakāpeniski samazinot nodokļu atvieglojumus būvniecības nozarē nodarbinātajam personālam				1. cet.	2025	Ar jauno likumu groza Nodokļu kodeksu, lai pakāpeniski samazinātu nodokļu atvieglojumus būvniecības nozarē nodarbinātajam personālam. Nodokļu atvieglojumu pakāpeniska samazināšana būvniecības nozarē nodarbinātajam personālam sāksies 2025. gadā un jāpabeidz līdz 2028. gada beigām.
209	5. reforma Valsts attīstības bankas izveide un darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Valsts attīstības bankas darbības uzsākšana	Rumānijas Valsts bankas izsniegtā Valsts attīstības bankas darbības licence				4. cet.	2024	Valsts attīstības banka pilnībā darbojas, un apmācīts personāls (kas aptver kritiski svarīgās funkcijas darījumu nodaļā, noformējuma nodaļā un atbalsta funkcijas) spēj nodrošināt pirmos finanšu instrumentus saskaņā ar paraugpraksi šajā jomā. Jaunizveidotā banka novērsīs finansējuma trūkumu, nodrošina tiesīgajiem saņēmējiem labāku piekļuvi finansējumam un nodrošina speciālās zināšanas jaunu produktu izstrādei. Valsts attīstības bankas ieguldījumu un aizdevumu stratēģija nodrošina saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) ievērošanu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.
210	5. reforma Valsts attīstības bankas izveide un darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Valsts attīstības bankas pīlāra novērtējuma pabeigšana, lai apgūtu ES līdzekļus	Valsts attīstības bankas pīlāra novērtējuma pabeigšana, lai izlietotu Eiropas Savienības saņemtos ES līdzekļus				2. cet.	2026	Pīlāru novērtējuma pabeigšana, ko veic neatkarīga ārējā revīzija, pamatojoties uz attiecīgajiem darba uzdevumiem (Komisijas 2019. gada 17. aprīļa Lēmums C(2019)2882). Šāds novērtējums ir procesa posms, kas ļauj Valsts attīstības bankai kļūt par Savienības fondu īstenošanas partneri, pamatojoties uz ES Finanšu regulas 154. pantu.
211	6. reforma Valsts pensiju sistēmas reforma	Atskaites punkts	Līguma tehniskā palīdzība, ko sniedz subjekts, kuru izraugās saskaņā ar valsts tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā	Parakstīts līgums				4. cet.	2021	Tehniskās palīdzības līguma parakstīšana ar izvēlēto struktūru, lai sagatavotu analīzi un priekšlikumus pensiju sistēmas – vispārējā režīma un īpašo shēmu – reformai saskaņā ar principiem, kas noteikti valsts atveseļošanas un noturības plānā. Jaunie tiesību akti: -ieviest jaunu aprēķina formulu jaunām pensijām un pensijām, kas tiek maksātas. Formulas parametrus rūpīgi izvēlas saskaņā ar kopējo bruto valsts pensiju izdevumu mērķi procentos no IKP (9,4 % no IKP ilgtermiņā, t. i., laikposmā no 2022. līdz 2070. gadam). Turklāt tās nepieļauj ad hoc palielinājumus pensiju līmenī; -ieviest jaunu pensiju indeksācijas noteikumu saskaņā ar pensiju izdevumiem procentos no IKP mērķrādītāja un mehānismus pret ad hoc indeksāciju; -ievērojami samazināt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, ieviest stimulus paplašināt darba dzīvi un brīvprātīgi palielināt standarta pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, ņemot vērā paredzamā mūža ilguma pieaugumu, un līdz 2035. gadam vienādot likumā noteikto pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm 65 gadu vecumā; -ieviest stimulus pensionēšanās atlikšanai; -pārskatīt īpašās pensijas, lai tās saskaņotu ar iemaksu principu; -stiprināt sistēmas iemaksu principu; -palielināt minimālo un zemāku pensiju adekvātumu, jo īpaši personām, kas ir zem nabadzības sliekšņa; -nodrošināt pensiju sistēmas II pīlāra finansiālo dzīvotspēju, palielinot iemaksas šajā pensiju līmenī. Tehniskā palīdzība ietver dažādu ierosināto reformu iespēju ietekmes novērtējumu (ilgtermiņa prognozes). Tehniskās palīdzības sniedzējs atbalsta pensiju reformas izstrādi.
212	6. reforma Valsts pensiju sistēmas reforma	Atskaites punkts	Ministra rīkojuma stāšanās spēkā, ar tehniskās palīdzības sniedzēja atbalstu izveidojot uzraudzības komiteju, kuras uzdevums ir pārskatīt pensiju sistēmu un politisko iejaukšanos pensiju sistēmā	Kopējā ministrijas rīkojuma noteikums, kas norāda uz Kopējā ministrijas rīkojuma stāšanos spēkā				4. cet.	2021	Uzraudzības komiteju izveido ar kopīgu ministrijas rīkojumu (Finanšu ministrija un Darba un sociālās aizsardzības ministrija), un tās sastāvā ir eksperti no Nodarbinātības un sociālās aizsardzības ministrijas, Valsts pensiju nama, Finanšu ministrijas. Pievienoties uzaicina arī fiskālās padomes ekspertus. Tā cieši sadarbojas ar tehniskās palīdzības sniedzēju.
213	6. reforma Valsts pensiju sistēmas reforma	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu otrā pīlāra pensiju ilgtspēju	Normatīvajā sistēmā, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā				1. cet.	2022	Jaunais tiesiskais regulējums: - Nodrošināt II pīlāra fiskālo ilgtspēju, palielinot iemaksas saskaņā ar budžeta fiskālās stratēģijas noteikumiem; - Digitalizēt privātās pensiju sistēmas darbību - Dažādot II pīlāra pensiju ieguldījumus. Attiecībā uz II pīlāra pensiju ieguldījumiem valdība: - izpētīt iespēju padarīt elastīgāku regulējumu, kas piemērojams privāti pārvaldītiem pensiju fondu ieguldījumiem, samazinot kvantitatīvus ieguldījumu ierobežojumus un samazinot riska budžeta ierobežojumus, kas piemērojami privāti pārvaldītiem pensiju fondiem; - Saglabāt pensiju pārvaldītāju neatkarību, nosakot savu ieguldījumu stratēģiju - Reglamentēs turpmākas korekcijas privāto pensiju fondu ieguldījumu režīmā, kas veicina elastīgu struktūru, kas mudina pensiju pārvaldītājus pienācīgi diversificēt savus portfeļus, lai panāktu taisnīgu, ar risku koriģētu ieguldījumu atdevi. - Palielināt uzņēmumu piekļuvi kapitāla tirgum, atvieglot jaunu emitentu iekļaušanu biržas sarakstā un plašāk izmantot privātos finansējuma avotus, tostarp pensiju fondu aktīvus. Tas nodrošinātu labāku ieguldījumu ekosistēmu pensiju pārvaldītājiem un lielākas iespējas pensiju fondu portfeļu pienācīgai dažādošanai.
214	6. reforma Valsts pensiju sistēmas reforma	Atskaites punkts	Jaunā likuma par pensiju sistēmu stāšanās spēkā, ar ko aizstāj Likuma Nr. 127/2019 noteikumus	Likuma norma, kas norāda uz likuma par pensiju sistēmu stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Jaunais pensiju likums nodrošina pensiju sistēmas fiskālo ilgtspēju, kā arī pašu kapitālu, iemaksu principa ievērošanu, zemu/minimālo/sociālo pensiju atbilstību un Likuma Nr. 127/2019 noteikumu (tostarp to, kas attiecas uz fiksētu 25 gadu iemaksu periodu) aizstāšanu. Iespējamajos grozījumos likumdošanas procesa laikā būtu jāņem vērā mērķis par stabiliem pensiju izdevumiem procentos no IKP, vajadzības gadījumā iekļaujot kompensējošas parametru izmaiņas. Pamatojoties uz tehnisko palīdzību (sk. 211. atskaites punktu), reforma ietver vismaz šādus elementus: -ieviest jaunu aprēķina formulu jaunām pensijām un pensijām, kas tiek maksātas. Formulas parametrus rūpīgi izvēlas atbilstoši mērķrādītājam kopējiem valsts pensiju bruto izdevumiem procentos no IKP (9,4% no IKP). Turklāt tās nepieļauj ad hoc palielinājumus pensiju līmenī. Sīki izstrādātā formula a priori izslēdz korekcijas indeksu, pamatojas uz punktu skaitu, ko katrs saņēmējs sasniedzis saskaņā ar iemaksu principu, un piemēro pensiju indeksācijas mehānismu, kas vairs neļauj veikt ad hoc palielinājumus. -ieviest jaunu pensiju indeksācijas noteikumu saskaņā ar pensiju izdevumiem procentos no IKP mērķrādītāja un mehānismus pret ad hoc indeksāciju; -ievērojami samazināt priekšlaicīgas pensionēšanās iespējas, ieviest stimulus paplašināt darba dzīvi un brīvprātīgi palielināt standarta pensionēšanās vecumu līdz 70 gadiem, ņemot vērā paredzamā mūža ilguma pieaugumu, un līdz 2035. gadam vienādot likumā noteikto pensionēšanās vecumu vīriešiem un sievietēm 65 gadu vecumā; -ieviest stimulus pensionēšanās atlikšanai; -pārskatīt īpašās pensijas, lai tās saskaņotu ar iemaksu principu; -stiprināt sistēmas iemaksu principu; -palielināt minimālo un zemāku pensiju adekvātumu, jo īpaši personām, kas ir zem nabadzības sliekšņa; -nodrošināt pensiju sistēmas II pīlāra finansiālo dzīvotspēju, palielinot iemaksas šajā pensiju līmenī. Paketē var iekļaut atsevišķus likumus par vispārējo režīmu un īpašajām pensijām.
215	6. reforma Valsts pensiju sistēmas reforma	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai samazinātu izdevumus par īpašajām pensijām	Likuma norma, kas norāda uz tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, lai samazinātu izdevumus par speciālajām pensijām				4. cet.	2022	Jaunais tiesiskais regulējums pārskata īpašās pensijas un saskaņo tās ar iemaksu principu. -Neveido jaunas īpašo pensiju kategorijas un neracionalizē pašreizējās kategorijas. -Pašreizējās īpašās pensijas aprēķina, pamatojoties uz iemaksu principu, darba stāžu profesijā un ar iegūtajiem ienākumiem saistītās procentuālās daļas koriģēšanu. Minimālais iemaksu periods ir līdzīgs tam, ko piemēro valsts pensiju fondā. -Konstitucionālās tiesas nolēmumu aizsardzība attiecas tikai uz miertiesnešu pensijām, nevis uz citām kategorijām, un attiecas tikai uz ierobežojumiem, kas skaidri izklāstīti Tiesas argumentācijā. Neviena īpašā pensija nepārsniedz ienākumus, kas gūti iemaksu periodā.
216	1. investīcija. Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus	Atskaites punkts	Darbojas digitālie pakalpojumi un kritiski svarīgas elektroniskās sistēmas	Digitālie pakalpojumi un elektroniskās sistēmas darbojas				4. cet.	2023	Izveido/paplašina un izmanto šādus digitālos pakalpojumus un elektroniskās sistēmas: -Virtuālā privātā telpa (SPV), kas uzlabos digitālo mijiedarbību starp nodokļu administrāciju un nodokļu maksātājiem (paredzot iespējas veikt maksājumus, izmantojot SPV/ghiseul.ro, radot iespēju ar īpašam nolūkam dibinātas sabiedrības starpniecību sazināties ar nodokļu maksātājiem par video mijiedarbību, izstrādājot esošo saziņas veidlapu ĪNDS, paplašinot SPV pieejamo tiešsaistes programmu pakalpojumu. -Zvanu centrs pilnībā darbojas, lai nodokļu maksātājiem sniegtu elektroniskos un telefona pakalpojumus. Tas piedāvā e-pasta, SMS un tērzēšanas iespējas, izmantojot lietotāja saskarni, ienākošo/iznākošo balss apstrādi ar integrētām telefonijas iespējām, izmantojot lietotāja saskarni; automātiska izsaukumu maršrutēšana atbilstoši spējām; strādā ar rindām. -Vienas pieturas aģentūra – OSS, kas uzlabo pakalpojumu sniegšanu un samazina darījumu izmaksas nodokļu maksātājiem, samazina administratīvo slogu uzņēmumiem, vienkāršojot pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju un maksājumu B2C (uzņēmums patērētājam) procedūru, atvieglojot pārrobežu tirdzniecību un apkarojot krāpšanu PVN jomā. Tā atvieglo uzņēmumiem PVN elektronisku deklarēšanu un nomaksu saistībā ar noteiktām preču un pakalpojumu kategorijām B2C. -Pievienotās vērtības nodokļa informācijas apmaiņas sistēmu – pielāgo jaunākajām izmaiņām valsts un Kopienas tiesību aktos, lai samazinātu administratīvo slogu nodokļu maksātājiem.
217	1. investīcija. Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus	Mērķrādītājs	Tiešsaistē pieejamie pakalpojumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem		Īpatsvars (%)	45	60	4. cet.	2024	60 % no visiem pakalpojumiem, kas pieejami uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem 2024. gada beigās, ir pieejami tiešsaistē, izmantojot Valsts fiskālās administrācijas aģentūras tīmekļa vietni vai ĪNDS. No 2021. gada tikai 45 % no šiem pakalpojumiem ir pieejami tiešsaistē. ANAF piedāvā 65 pakalpojumus nodokļu maksātājiem gan elektroniski, gan nodokļu vienību birojā.
218	1. investīcija. Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus	Atskaites punkts	Tiešsaistes platforma nekustamā īpašuma un mobilā īpašuma izsolei ar ievērojamu vērtību (atkarībā no aktīvu veida) darbojas	Tiešsaistes platforma darbojas				2. cet.	2024	Darbojas tiešsaistes platforma, kas organizē izsoles, lai pārdotu valstij piederošus aktīvus un tos, kas konfiscēti piespiedu izpildes procesā. Ja Rumānijas valsts iestādes nolemj pārdot nekustamo īpašumu, mobilo īpašumu un retus un vērtīgus priekšmetus, piemēram, dārgmetālus, mākslas priekšmetus, automašīnas, lidmašīnas, laivas, kas ir to īpašumā, aktīvus piedāvā pārdošanai jaunajā izsoles platformā (izmantojot datus no Valsts finanšu informācijas centra (NCFI) datubāzēm un Valsts fiskālās administrācijas aģentūras sniegto informāciju).
219	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Mērķrādītājs	Darbinieku apmācība par riska pārvaldības sistēmu		Skaits	0	40	2. cet.	2023	40 darbinieki, kas strādā Finanšu ministrijas riska pārvaldības jomā, ir apmācīti riska pārvaldības sistēmā.
220	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Mērķrādītājs	Kases aparātu skaits, kas savienoti ar Valsts nodokļu administrācijas IT sistēmu		Skaits	0	15 0000	4. cet.	2021	Vismaz 150 000 kases aparātu, kas savienoti ar Valsts fiskālās administrācijas aģentūras elektronisko sistēmu. Pilnīga kases aparātu savienošana jo īpaši attiecas uz krāpšanu tirdzniecības jomā. Šī investīcija palīdzēs samazināt PVN iztrūkumu.
221	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Mērķrādītājs	Kases aparātu skaits, kas savienoti ar Valsts nodokļu administrācijas IT sistēmu		Skaits	150 000	600 000	4. cet.	2022	Vismaz 600 000 kases aparātu ir pieslēgti Valsts fiskālās administrācijas aģentūras elektroniskajai sistēmai. Pilnīga kases aparātu savienošana jo īpaši attiecas uz krāpšanu tirdzniecības jomā. Šī investīcija palīdzēs samazināt PVN iztrūkumu.
222	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Mērķrādītājs	To dokumentāro revīziju īpatsvars, par kurām ziņots par nodokļu administrācijas veikto revīziju kopskaitu – 30 %		Īpatsvars (%)	0	30	4. cet.	2022	Dokumentu revīziju īpatsvars kopējās veiktajās revīzijās līdz 2022. gada 4. ceturksnim palielināsies līdz 30 % (no šodienas nulles). Šis mērķis ir daļa no reformas, lai pārvietotu inspekcijas darbības no fiziskajām kontroles struktūrām uz digitālajām kontroles struktūrām. Īsteno šādus pasākumus: -noteikt nodokļu iestāžu pilnvaras veikt dokumentu pārbaudes, ko veic nodokļu inspekcijas iestādes, krāpšanas apkarošanas kontroles iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par personu nodokļu situācijas pārbaudi. -dokumentu revīzijā izmantoto veidlapu un dokumentu paraugs un saturs ir apstiprināts.
223	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Mērķrādītājs	To dokumentāro revīziju īpatsvars, par kurām ziņots par nodokļu administrācijas veikto revīziju kopskaitu – 60 %		Īpatsvars (%)	30	60	4. cet.	2025	Dokumentu revīziju īpatsvars kopējā veikto revīziju apjomā līdz 2025. gada 4. ceturksnim palielinās līdz 60 %. Šis mērķis ir daļa no reformas, lai pārvietotu inspekcijas darbības no fiziskajām kontroles struktūrām uz digitālajām kontroles struktūrām. Īsteno šādus pasākumus: -noteikt nodokļu iestāžu pilnvaras veikt dokumentu pārbaudes, ko veic nodokļu inspekcijas iestādes, krāpšanas apkarošanas kontroles iestādes un struktūras, kas ir atbildīgas par personu nodokļu situācijas pārbaudi. -dokumentu revīzijā izmantoto veidlapu un dokumentu paraugs un saturs ir apstiprināts.
224	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Mērķrādītājs	Palielināt revīziju skaitu par 10 %		Skaits	25 000	27 500	4. cet.	2025	Palielināt fiskālo inspekciju skaitu par 10 % salīdzinājumā ar faktisko inspekciju skaitu līdz 2025. gada 4. ceturksnim.
225	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Atskaites punkts	Pilnībā funkcionējošs elektronisks riska reģistrs	Elektronisks riska reģistrs, kas darbojas un ietver riska kritērijus, rādītājus un profilus; pirmais ziņojums pēc sausā brauciena vai pēc darbības sākšanas				4. cet.	2025	Elektroniskā riska reģistra darbības uzsākšana: -pilnībā funkcionējoša un attīstīta integrēta nodokļu riska pārvaldības sistēma, kas ietver centralizētu riska analīzi; -nodokļu neatbilstības un nodokļu nepilnību konstatēšana un samazināšana, izmantojot datus un informāciju, lai noteiktu jomas, kurās pastāv augsts nodokļu risks (tostarp nedeklarēta/nedeklarēta darba jomā); -ieviest atbilstības programmas; -lielu nodokļu maksātāju pārvaldībā izmantot uz risku balstītu pieeju, tostarp nodokļu optimizācijas shēmas; -stiprināt nodokļu kontroles struktūru institucionālās spējas, lai novērstu krāpšanu nodokļu jomā valsts un pārrobežu mērogā un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, savlaicīgi un mērķtiecīgi identificējot galvenos nodokļu riskus; -cilvēkresursu pārdale saistībā ar uzņēmējdarbības procesu pakāpenisku digitalizāciju.
226	2. investīcija. Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	Atskaites punkts	Lielo datu/analītikas platformas izveide un darbība	Risinājuma īstenošana – lielo datu platforma un pirmā ziņojuma izdošana				4. cet.	2025	Lielo datu platformas darbības uzsākšana, lai precīzi un savlaicīgi analizētu lielus datu apjomus standartizācijai, sadarbspējai, drošībai, privātumam, kā arī zinātībai un finansējumam infrastruktūras attīstībai un jau pieejamo datu kopu integrācijai. Platforma ir: Pilnīga – visi attiecīgie informācijas avoti (ieskaitot iekšējos un ārējos) validēts – datu integritāte: Dati ir pilnīgi un konsekventi analizēti – dati var būt “komisija” un sniegt informāciju (vispārīga informācija); Procesi atkārtojas. Rezultāti – saistīti dati, lai sniegtu informāciju par darbības rezultātiem.
227	3. investīcija. Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi	Atskaites punkts	Datortehnikas un programmatūras infrastruktūras un atbalsta infrastruktūras modernizācija elektronisko pakalpojumu sniegšanai nodokļu maksātājiem	Atjaunota aparatūras un programmatūras infrastruktūra un modernizēta atbalsta infrastruktūra				2. cet.	2023	Datortehnikas un programmatūras infrastruktūras modernizācija un atbalsta infrastruktūra elektronisko pakalpojumu sniegšanai nodokļu maksātājiem. Tiek risināti šādi jautājumi: - finanšu ministrijas/Valsts nodokļu administrācijas IT sistēmas datortehnikas infrastruktūras darbības un modernizācijas uzturēšana un jaunu tehnoloģiju ieviešana; - datu centru atbalsta infrastruktūras (elektroapgāde; gaisa kondicionēšana; trauksmes signāls un ugunsdzēsība; fizisku drošību; administrācija un uzraudzība); - finanšu ministrijas IT funkciju uzlabošana; - datu saņemšana un sniegšana reāllaikā; - pārvaldīt datus un nodrošināt optimālas plūsmas; - nodrošināt datubāzu ilgtspējīgu attīstību, lai nodrošinātu IT sistēmu sadarbspēju; - IT procesu pārvaldība, lai nodrošinātu atbilstību attiecīgajiem starptautiskajiem standartiem (pārredzamība, mērījumi un izsekojamība); - finanšu ministrijas/Valsts fiskālās administrācijas aģentūras iekšējā digitālā pārveide.
228	3. investīcija. Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi	Atskaites punkts	Finanšu ministrijas un ANAF datorsistēmas kiberdrošības palielināšana	Darbojas kiberdrošības sistēma				2. cet.	2023	Tiek pastiprināta drošība Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes informācijas sistēmas līmenī saistībā ar interneta tīklu. Šajā ziņā tiek uzskatīts, ka ir jāiegādājas tīmekļa lietojumprogrammas ugunsmūri, lietojumprogrammu piegādes kontrolieris, drošības operāciju centrs, tīkla atklāšana un reaģēšana, ugunsmūris – OSI LAYER 3 ar IPS IDS pakalpojumiem, esošās aktīvās direktorija infrastruktūras modernizācija lietotāju centralizētai pārvaldībai, aparatūra un programmatūra lietoto lietotņu drošības ielāpu automātiskai atjaunināšanai. Tiek risināti šādi jautājumi: - pārvaldīt IT platformu kiberdrošību un noturību; - datu un informācijas privātuma un drošības pārvaldība;
229	3. investīcija. Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi	Mērķrādītājs	80 % IT aparatūras un programmatūras infrastruktūras ir ne vairāk kā 4 gadus vecas		Īpatsvars (%)	30,67	80	2. cet.	2023	Datortehnikas un programmatūras infrastruktūras modernizācija un atbalsta infrastruktūra elektronisko pakalpojumu sniegšanai nodokļu maksātājiem. Infrastruktūras modernizāciju atspoguļo publiskā sektora pamatlīdzekļu inventarizācijā, kur programmatūru un aparatūru reģistrē kā pamatlīdzekļus saskaņā ar valsts tiesību aktiem.
230	4. investīcija. Elektroniskās muitas ieviešana	Mērķrādītājs	Modernizēta aparatūra un programmatūras infrastruktūra		Īpatsvars (%)	0	100	4. cet.	2022	Modernizētas aparatūras programmatūras infrastruktūra. Šie projekti attiecas uz IT infrastruktūru, izmantojot ieguldījumus datortehnoloģijās, kas nodrošina vajadzīgo atbalstu muitas IT sistēmas vispārējai darbībai. Tādējādi šo mērķi izmanto, lai noteiktu infrastruktūras modernizācijas pakāpi (maigi un grūti), un tā ietver ieguldījumus: programmējams tīkla risinājums, VMware programmatūras koda jauninājumi un licences, ieskaitot atbalstu/abonēšanu, infrastruktūras drošības risinājums Muitas integrētās informācijas sistēmas IT, tostarp atbalsta pakalpojumi, licences un abonementi, Oracle Database Enterprise Edition Licenses datubāzēm, kas vajadzīgas muitas integrētās informācijas sistēmas komponentu darbībai, risinājums centralizētai lietotāju pārvaldībai, darbstacijas un atjaunināšanas pakalpojumi integrētās muitas informācijas sistēmas operētājsistēmām.
231	4. investīcija. Elektroniskās muitas ieviešana	Atskaites punkts	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par jaunām IT sistēmām muitā	Parakstīts līgums				4. cet.	2023	Līgumu slēgšana par pakalpojumiem jaunu IT sistēmu izstrādei muitā: 1.Muitas deklarācijas IT sistēmas ieviešana ar samazinātu datu kopu zemas vērtības sūtījumiem 2.Saskaņošana ar ICS2 (importa kontroles sistēma) sistēmu – 1. posms – attiecīgi valsts riska analīzes sistēmas RMF (Riska pārvaldības sistēma) RO savienošana ar Eiropas ICS2 sistēmu, lai veiktu pilnīgu drošuma un drošības riska analīzi attiecībā uz precēm, ko ar gaisa transportu pārvadā pasta operatori un pārvadātāji. 3.EMCS_RO sistēmas (akcīzes preču aprites kontroles sistēma) pielāgošana EMCS 4. posmam, attiecīgi EMCS sistēmas (akcīzes preču aprites kontroles sistēma) pašreizējām versijām 4.NCTS_RO (Valsts kopējā tranzīta sistēma) 5. posma un AES_RO īstenošana 5.Valsts importa sistēmas modernizācija Savienības Muitas kodeksā, attiecīgi valsts importa sistēmas modernizācija un netieši saistīto pieteikumu atjaunināšana. 6. Investīcijas UUM & DS vienotā lietotāju pārvaldība un digitālais paraksts, proti, vienotas lietotāju pārvaldības un digitālā paraksta sistēmas (UUM & DS) izstrāde un īstenošana 7.Pielāgošana ICS2 sistēmai – 2. posms 8.Pielāgošana ICS2 sistēmai – 3. posms 9.Muitas uzraudzības un kontroles darbību uzraudzības sistēma 10.Pieteikums atļaujas saņemšanai un darbību pārvaldībai brīvajā zonā 11.Pieteikums valsts lēmumu pārvaldībai (atļaujas), 12.ES vienloga sistēma muitas jomā – CERTEX (sertifikātu apmaiņa), attiecīgi EU CSW-CERTEX funkciju paplašināšana, arī nodrošinot pieejamību portatīvā dokumenta (PDF) daudzuma un formāta pārvaldībai
232	4. investīcija. Elektroniskās muitas ieviešana	Mērķrādītājs	IT sistēmas muitai darbojas		Skaits	0	12	4. cet.	2025	12 iepirktās IT sistēmas darbojas un darbojas.
233	4. investīcija. Elektroniskās muitas ieviešana	Mērķrādītājs	Muitošanas darbību procentuālā daļa, informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, elektroniski veikta informācijas apmaiņa starp dalībvalstu muitas dienestiem		Īpatsvars (%)	80	100	4. cet.	2024	Pašreizējā muitošanas darbība, informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitas dienestiem un elektroniskā informācijas apmaiņa starp dalībvalstu muitas dienestiem ir 80 %. Šo ieguldījumu procentuālo daļu palielina līdz 100 %. Muitas iestādes darbības uzsākšana un vienotas muitas pārvaldes organizatoriskās un funkcionālās sistēmas ieviešana, lai nodrošinātu visu tās struktūru integrētu koordināciju nolūkā palielināt efektivitāti un darbības spējas cīņā pret krāpšanu muitas un nodokļu jomā; Finanšu ministrijas un Valsts nodokļu administrācijas IT sistēmas modernizācija muitas jomā, pievēršoties IT infrastruktūras jautājumiem, kā arī to papildinošiem jautājumiem, kas nepieciešami sistēmu pareizai darbībai, ko papildina vienkāršotas muitas procedūras.
234	5. investīcija. Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	Atskaites punkts	IT lietojumprogrammas BUGET_NG atjaunināšana	Atjaunināta budget_NG lietojumprogramma				4. cet.	2023	IT sistēmas atjaunināšana un modernizācija valsts budžeta izstrādei un pārvaldībai šādos nolūkos: - pārvaldīt datus un informāciju, kas vislabāk atspoguļo budžeta izdevumus politikas un programmu līmenī (budžeta procedūru analīze, ziņojumu sagatavošanas laika racionalizācija un ziņojumu sagatavošanas formāts), – palielināt budžeta procesa pārredzamību, publicējot analīzes un ziņojumus, lai vienkāršotu izdevumu procesu konkrētām programmām. - budžeta programmu uzraudzības un ziņošanas sistēmas uzlabošana.
235	6. investīcija. Ekonomikas modelēšanas instruments (pensijas reformu iespēju simulācijas rīkkopa), lai uzlabotu institucionālo spēju prognozēt pensiju izdevumus	Atskaites punkts	Darbojas ekonomikas modelēšanas rīks (Pensijas reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modelis)	Darbojas ekonomikas modelēšanas rīks (Pensijas reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modelis)				4. cet.	2023	Ekonomikas modelēšanas instruments (pensijas reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modelis) darbojas, lai uzlabotu spēju aplēst (ex ante) strukturālo pensiju reformu ietekmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, būtiski uzlabojot veiktās prognozes un analizējot pensiju sistēmas ilgtspēju. Tehniskās palīdzības saņemšana Pensiju reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modeļa izstrādei un tā izmantojamības stiprināšanai (tostarp komandas paplašināšanai) būtiski sekmē pensiju prognožu un ilgtspējas analīzes uzlabošanu.
236	6. investīcija. Ekonomikas modelēšanas instruments (pensijas reformu iespēju simulācijas rīkkopa), lai uzlabotu institucionālo spēju prognozēt pensiju izdevumus	Mērķrādītājs	Grupas paplašināšana no 1 līdz 8 ekspertiem un vidēja termiņa un ilgtermiņa pensiju reformas kapacitātes uzlabošana, nodrošinot 8 cilvēkiem apmācību, lai izmantotu Pensiju reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modeli	Apmācīti darbinieki		1	8	4. cet.	2023	Palielināt attiecīgās speciālās zināšanas par pensiju reformu Finanšu ministrijā, apmācot atbildīgos darbiniekus izmantot jauno instrumentu kopumu. Mērķis ir iesaistīt grupu līdz 8 ekspertiem (jau esošie darbinieki bez nepieciešamības pieņemt darbā jaunus ekspertus) pensiju reformu veikšanai valsts atveseļošanas un noturības plānā. Pašlaik Finanšu ministrijas pašreizējā modelēšanas spēja ir ļoti ierobežota, un tajā ir tikai viens specializēts eksperts, kas strādā ar Pensiju reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modeli (AWG delegāts), kurš nav apmeklējis profesionālo apmācību šajā jautājumā. Pēc apmācības Finanšu ministrijas eksperti ir pilnībā atbildīgi par šo instrumentu, lai varētu ātri novērtēt reformu ietekmi.
237	7. investīcija. Tehniskais atbalsts nodokļu sistēmas pārskatīšanai	Atskaites punkts	IT sistēma, kas ļauj ieviest nekustamā īpašuma automātiskas vērtēšanas modeli, kas darbojas	IT sistēma darbojas				4. cet.	2025	IT sistēma ir izstrādāta un darbojas, lai novērtētu īpašumus, uz kuriem attiecas īpašuma nodokļi. Šīs vērtības izmanto, lai noteiktu nodokļa bāzi īpašuma aplikšanai ar nodokli, ja šāda pieeja ir pieejama (piemēram, pietiekami daudz darījumu, kas pieejami automatizētajam vērtēšanas modelim).
238	8. investīcija. Valsts attīstības bankas darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Programmatūras (licences) un aparatūras (klēpjdatoru) iegāde, IT pakalpojumi personālam, Valsts attīstības bankas darbinieku un Finanšu ministrijas personāla apmācība	Parakstītie pirkuma līgumi				4. cet.	2024	Līgumu slēgšana par: -programmatūru (licences) un aparatūru (klēpjdatori), -IT pakalpojumi darbiniekiem sākotnēji tika novērtēti aptuveni 165 cilvēku apmērā, -apmācību pakalpojumi Valsts attīstības bankas darbiniekiem operāciju veikšanai un finanšu ministrijas darbiniekiem, kas iesaistīti bankas darbības rezultātu novērtēšanā.
239	9. investīcija. Pensiju lietu izvērtēšanas procesa atbalstīšana	Atskaites punkts	Visas pensiju lietas pārrēķinātas	Visas pensiju lietas pārrēķinātas				4. cet.	2023	Visi pensiju dokumenti, kas pārrēķināti, pamatojoties uz jauno pensiju likumu, stājās spēkā 01.04.2023. (214. atskaites punkts) Valdība nosūta visiem pilsoņiem pa pastu lēmumu par pārrēķina rezultātu līdz mērķrādītāja sasniegšanas datumam. Pagaidu darbiniekus pieņem darbā 18 mēnešus, lai atbalstītu šīs reformas īstenošanu. Darbinieki, kas iesaistīti pensiju pārrēķināšanā/novērtēšanā, saņem atalgojumu saskaņā ar noteikumiem Likumā Nr. 153/2017 par darbinieku atalgojumu, ko maksā no valsts līdzekļiem, ar grozījumiem – VIII pielikums “Atalgojums darbiniekiem teritoriālās vienībās”.
240	10. investīcija. Darbības efektivitāte un uzlaboti e-pakalpojumi, izmantojot pensiju sistēmas digitalizāciju	Atskaites punkts	IT sistēma Valsts pensiju aģentūrā darbojas	Darbojas IT sistēma				4. cet.	2024	IT sistēmas ieviešana Valsts pensiju aģentūrā (CNPP) Jaunā informātikas sistēma sastāv no komponentu komplekta, kas darbojas integrētā un centralizētā veidā šādi: -Portāls – Komunikācijas komponents ar publiskām personām, kas nodrošina pašreizējo elektronisko pakalpojumu kopumu, kā arī jauns funkciju kopums: -Elektroniskie pakalpojumi pensiju un citu sociālās apdrošināšanas tiesību jomā; -Elektroniskais pakalpojums ārstēšanas biļešu pieteikuma aizpildīšanai un elektroniskie pakalpojumi nodokļu maksātāju reģistrācijas zonā -Elektroniskie pakalpojumi nelaimes gadījumu darbā un arodslimību jomā -lietojumprogramma “e-Talon” -kas automātiski ģenerē ikmēneša pensiju kuponu elektroniskā un drukātā formātā visiem aktīvajiem pensionāriem.

I.9. KOMPONENTS. Atbalsts uzņēmumiem, pētniecībai, izstrādei un inovācijai

Šis komponents ietver reformu un investīciju kopumu, lai stiprinātu uzņēmējdarbības vidi Rumānijā, tostarp pētniecības, izstrādes un inovācijas nozari.

Šā komponenta mērķis ir atbalstīt uzņēmumus Rumānijā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī sabiedriskās organizācijas, kas nodarbojas ar pētniecību, izstrādi un inovāciju. Reformas, kas atbalsta ieguldījumus, ietver regulējuma izmaiņas, lai samazinātu administratīvo slogu uzņēmumiem, vienkāršojot tiesību aktu/darbības sākšanas/izslēgšanas procedūras, kā arī iegūstot licences. Reformas arī pievēršas neskaidrai pārvaldībai, pētniecības attīstības un inovācijas sistēmas sadrumstalotībai un efektivitātei un veicina tās sadarbību ar privāto sektoru. Ieguldījumi ir saistīti ar digitālās platformas izveidi, lai sniegtu vienkāršotus sabiedriskos pakalpojumus uzņēmumiem, tostarp licenču saņemšanai, finansējuma pieejamībai maziem un vidējiem uzņēmumiem un uzņēmumiem, izmantojot finanšu instrumentus un dotācijas. Papildu ieguldījumi ir saistīti ar tādu pētniecības kompetences centru un pētniecības projektu finansēšanu, kurus vada starptautiski atzīti pētnieki.

Reformas un investīcijas palīdzēs īstenot Rumānijai 2019. un 2020. gadā iesniegto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par nepieciešamību uzlabot lēmumu pieņemšanas procesa kvalitāti un paredzamību (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5); un ātrāk īstenot nobriedušus publisko investīciju projektus, kas veicina ekonomikas konkurētspēju, piemēram, atbalstīt pētniecības un izstrādes darbības un vietējo pakalpojumu sniedzēju integrāciju ES stratēģiskajās vērtības ķēdēs (konkrēts konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3, 2020. gads).

I.1. Aizdevumiem pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem

Šīs reformas mērķis ir samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, vienkāršojot un palielinot regulatīvo procedūru pārredzamību uzņēmumiem.

Reformu īsteno, stājoties spēkā trim dažādām likumdošanas iniciatīvu/grozījumu grupām: pirmkārt, stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai racionalizētu, vienkāršotu un pilnībā digitalizētu ar uzņēmējdarbību saistītās normatīvās prasības, jo īpaši, lai izveidotu uzņēmumu, izstātos no tirgus/uzņēmuma slēgšana, kā arī normatīvās prasības attiecībā uz ziņošanu par uzņēmumu pienākumiem darba tirgū; otrkārt, ar MVU testu saistīto tiesību aktu izmaiņu stāšanās spēkā (ex ante novērtējums par tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz ekonomiku, sociālo jomu un vidi maziem un vidējiem uzņēmumiem); treškārt, stājas spēkā tiesību akti, ar kuriem īsteno vienoto rūpnieciskās licencēšanas režīmu, kas cita starpā nodrošina klusējot izteiktu apstiprinājumu (klusēšana ir piekrišana) konkrētu veidu licencēm pēc to reģistrēšanas elektroniskajā platformā, vienreizējas iesniegšanas principa pieņemšanu, kas ļauj uzņēmumiem vienu un to pašu informāciju vai dokumentus sniegt publiskām iestādēm tikai vienreiz, un nepieciešamo tiesību aktu grozījumu pieņemšanu, lai pilnībā īstenotu elektronisko vienoto kontaktpunktu, tostarp tā galveno iezīmju definīciju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Tiesību aktu grozījumi, kuru mērķis ir racionalizēt, vienkāršot un pilnībā digitalizēt ar uzņēmējdarbību saistītās procedūras, kā arī “vienotā rūpnieciskā licence” stājas spēkā attiecīgi līdz 2022. gada 30. septembrim un 2022. gada 31. decembrim.

1. investīcija – digitālās platformas par likumdošanas pārredzamību, birokrātijas mazināšanu un procedūru vienkāršošanu uzņēmumiem.

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt pilnīgu digitālo piekļuvi un iespēju veikt darbības, kas saistītas ar īpašām normatīvajām prasībām uzņēmējdarbībai.

Investīcija ietver tādas publiskas digitālās platformas izveidi un pilnīgu darbību, kas sniedz publiskus pakalpojumus uzņēmumiem saistībā ar tirgus izveidi/atbrīvošanu uzņēmumiem, ārvalstu pārstāvniecību licencēšanu Rumānijā un ar nozari saistītu licenču iegūšanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

2. investīcija – Finanšu instrumenti privātajam sektoram

2.1. apakšinvestīcija: Portfeļa garantija izturētspējai

Šā apakšieguldījuma mērķis ir novērst finansiālos šķēršļus, ar kuriem saskaras Rumānijas uzņēmumi, lai piekļūtu finansējumam, proti: lielākas finansējuma izmaksas, nodrošinājuma trūkums un samazinātas vērtības kredīta kanāli. Konkrētāk, apakšieguldījums ir vērsts uz Rumānijas uzņēmumu likviditātes/maksātspējas problēmām, kas izriet no būtiska un īslaicīga to ieņēmumu samazinājuma Covid-19 krīzes dēļ. Šajā kontekstā instrumentu izstrādā tā, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam un atdzīvinātu bloķētos aizdevumu kanālus Covid-19 krīzes laikā un pēc tās, atbalstot ieguldījumus vai uzņēmumu apgrozāmā kapitāla vajadzības. Apakšieguldījums ir portfeļa garantija, kas jāīsteno kā iemaksa InvestEU no Eiropas Investīciju fonda (“EIF”).

Lai nodrošinātu, ka apakšieguldījums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), iemaksu nolīgumā starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību ir jāparedz, ka attiecībā uz fondu InvestEU jāpiemēro Komisijas tehniskās vadlīnijas par ilgtspējas pārbaudi. Garantijas nolīgumā starp Eiropas Komisiju un EIF turklāt no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 18 , and ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 19 ;

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam, kad InvestEU Investīciju komiteja apstiprina finanšu vai investīciju darbības 100 % apmērā no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas.

Apakšinvestīcija 2.2.: Klimata pasākumu portfeļa garantija

Šo apakšieguldījumu mērķis ir nodrošināt finansējumu un ieguldījumus MVU (līdz 249 darbiniekiem), uzņēmumiem ar līdz 500 darbiniekiem un privātpersonām, izmantojot apgrozāmo kapitālu, kredītlīnijas, ieguldījumu aizdevumus vai līzingu, kas paredzēti ieguldījumiem un finansējumam energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmumos un dzīvojamo ēku un ēku sektorā. Instrumenta mērķis ir risināt Rumānijas pašreizējās problēmas, atbalstot ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozarēs. Apakšieguldījums ir portfeļa garantija, kas jāīsteno kā iemaksa InvestEU no Eiropas Investīciju fonda (“EIF”). Instrumenta konkrētie mērķi un energoefektivitātes mērķi, kā arī struktūras un atbilstības kritēriji ir pilnībā saskaņoti un atbilst tiem, kas noteikti ES instrumentā InvestEU, kurš pašlaik tiek izstrādāts.

Lai nodrošinātu, ka apakšieguldījums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), iemaksu nolīgumā starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību ir jāparedz, ka attiecībā uz fondu InvestEU jāpiemēro Komisijas tehniskās vadlīnijas par ilgtspējas pārbaudi. Garantijas nolīgumā starp Eiropas Komisiju un EIF turklāt no atbilstības izslēdz šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 20 , and ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 21 ;

2.3. apakšinvestīcija. MVU un uzņēmumiem ar vidēji lielu kapitālu: Atveseļošanas riska kapitāla fonds

Šo apakšieguldījumu mērķis ir nodrošināt pašu kapitāla atbalstu MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem, uzņēmumiem agrīnās un progresīvās izaugsmes stadijās un infrastruktūras projektiem, kas vērsti uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti. Atbalstu sniedz, izmantojot riska kapitāla fondus un infrastruktūras fondus kā daļu no riska kapitāla fonda, ko pārvalda Eiropas Investīciju fonds (“EIF”).

Lai nodrošinātu, ka apakšinvestīcija atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), finansēšanas nolīgumā starp Rumānijas valdību un EIF un sekojošajā finanšu instrumenta ieguldījumu politikā:

-pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un

-izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 22 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 23 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 24 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 25 ; un iv) darbības un aktīvi, ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

-pieprasīt uzņēmumiem, kas vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no darbībām un/vai aktīviem, uz kuriem attiecas izslēgšanas saraksts, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus; un

-pieprasīt, lai EIF pārbaudītu saņēmēja atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2.4. apakšpasākums: Fondu fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām

Apakšieguldījuma mērķis ir sniegt atbalstu lieliem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un/vai gada apgrozījumu, kas pārsniedz 50 miljonus EUR un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 miljonus EUR), publiskām struktūrām un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, izmantojot investīcijas mazoglekļa ekonomikā, kā arī investīcijas digitalizācijā un pamatlīdzekļos ar fondu fonda starpniecību. Tas sekmēs to, ka mērķa uzņēmumi veic lielākus ieguldījumus klimata un digitālo mērķu sasniegšanā, un veicinās uzņēmumu izaugsmi un paplašināšanos, radot jaunas nodarbinātības iespējas un atbalstot plašāku ekonomikas atveseļošanos. Atbalstu sniedz kā fondu fondu, kura pārvaldību uztic Eiropas Investīciju bankai (“EIB”).

Lai nodrošinātu, ka apakšinvestīcija atbilst tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), finansēšanas nolīgumā starp Rumānijas valdību un EIB un tai sekojošajā finanšu instrumenta ieguldījumu politikā:

-pieprasīt piemērot Komisijas tehniskos norādījumus par ilgtspējas pārbaudi fondam InvestEU; un

-izslēgt no atbilstības šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 26 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 27 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 28 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 29 ; un iv) darbības un aktīvi, ja atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi; un

-pieprasīt EIB pārbaudīt saņēmēja atbilstību attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā attiecībā uz visiem darījumiem, tostarp tiem, uz kuriem neattiecas ilgtspējas pārbaude.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2.5. apakšinvestīcija: Ieguldījumi energoefektivitātē dzīvojamo ēku un ēku sektorā

Finanšu instruments ir portfeļa garantija, ko īsteno Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB).

Šo apakšieguldījumu mērķis ir nodrošināt finansējumu un ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā dzīvojamo ēku un ēku sektorā. Apakšinvestīcija ir portfeļa garantija, ko Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (“ERAB”) īsteno kā ieguldījumu InvestEU.

Lai nodrošinātu, ka apakšinvestīcija atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), iemaksu nolīgumā starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību ir jāparedz, ka attiecībā uz fondu InvestEU jāpiemēro Komisijas tehniskās vadlīnijas par ilgtspējas pārbaudi. Garantijas nolīgumā starp Eiropas Komisiju un ERAB no atbilstības izslēdz arī šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 30 , and ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 31 ;

3. investīcija. Privātā sektora atbalsta shēmas

1. apakšinvestīcija – Atbalsta shēma MVU digitalizācijai

Šo apakšieguldījumu mērķis ir atbalstīt mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) digitalizāciju, kas pēc tam varētu palīdzēt palielināt konkurētspēju, veicinot šo uzņēmumu inovāciju un veicinot jaunus darba modeļus. Šis apakšieguldījums risina vienu no galvenajām MVU problēmām: spiediens pielāgot savus uzņēmējdarbības modeļus digitālajai realitātei.

Apakšinvestīcija sastāv no diviem instrumentiem: i) dotāciju shēmu, lai atbalstītu uzņēmējus progresīvu digitālo tehnoloģiju (piemēram, mākslīgā intelekta, datu un mākoņdatošanas, blokķēdes, augstas veiktspējas datošanas un kvantu, lietu interneta, kiberdrošības) izstrādē un ii) dotāciju shēmu līdz EUR 100 000 apmērā vienam uzņēmumam, lai atbalstītu MVU, kas ievieš digitālās tehnoloģijas (piemēram, IKT aparatūras iegādi, lietojumprogrammu/licenču izstrādi un/vai pielāgošanu, tostarp robotikas procesu automatizācijas programmatūras risinājumus, tīmekļa vietņu prezentācijas risinājumus, blokķēdes tehnoloģiju iegādi, mākslīgā intelekta sistēmu iegādi, mašīnmācīšanās pakalpojumu iegādi, lietojumprogrammu izstrādi un/vai pielāgošanu, tostarp robotikas procesu automatizācijas programmatūras risinājumus, blokķēdes tehnoloģiju iegādi, ??????????????????? Visi ieguldījumi atbilst atlases kritērijiem šādās intervences jomās, kas izklāstītas Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā: 021quater (EUR 130 miljoni), 021 quinquies (piešķīrums EUR 20 miljonu apmērā), 010 (EUR 315 miljonu piešķīrums), 012 (EUR 35 miljonu piešķīrums). Īstenošanas nolūkā Investīciju un Eiropas projektu ministrija izsludina vadlīnijas uzaicinājumiem iesniegt projektus un deleģē projektu uzraudzību administratoram, pamatojoties uz deleģēto aktu. Ministrija nodrošina, ka administratora līmenī tiek ieviesta efektīva vadības un kontroles sistēma, un vajadzības gadījumā tā spēj veikt korektīvus pasākumus, tostarp veicot izlases pārbaudes MVU līmenī, savukārt administrators uzrauga un regulāri ziņo par projekta īstenošanas gaitu saskaņā ar visiem attiecīgajiem nosacījumiem.

Lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām norādēm par būtisku kaitējumu (2021/C58/01), pieteikuma iesniedzēji rada jebkādus iespējamos riskus videi, ko rada viņu darbības un šo risku mazināšanas metodes. Ieguldījumu perioda beigās neatkarīgs revidents apliecina atbilstību norādījumiem par būtisku kaitējumu (2021/C58/01).

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

2. apakšinvestīcija – De minimis shēma, lai palīdzētu Rumānijas uzņēmumiem kotēties biržā

Šā apakšieguldījuma mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem palielināt piekļuvi finansējumam, izmantojot īpašus instrumentus, proti, jaunu akciju emisiju.

Apakšinvestīcija ir de minimis shēmas finansēšana uzņēmumiem, kuru juridiskā adrese ir Rumānijā un kuri vēlas veikt akciju emisiju, kas saskaņā ar Bukarestes fondu biržas nosacījumiem ir iepriekš kvalificēti iekļaušanai biržas sarakstā rindas kārtībā. Ņemot vērā Rumānijā darbojošos uzņēmēju pašreizējo struktūru, kā arī dinamiskākos ekonomikas segmentus, paredzams, ka šā ieguldījuma galvenie ieguvēji būs mazo un vidējo uzņēmumu kategorijas uzņēmumi, kā arī tie, kas darbojas nozarēs ar lielu izaugsmi un ievērojamām finansējuma vajadzībām, piemēram, IT un enerģētiku.

Lai nodrošinātu, ka apakšinvestīcija atbilst tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzņēmumiem, kas vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guva no darbībām un/vai aktīviem, uz kuriem attiecas izņēmumu saraksts, ir jāpieņem un jāpublicē zaļās pārkārtošanās plāni. Neietver šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 32 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 33 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 34 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 35 ; un iv) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

4. investīcija. Pārrobežu un daudzvalstu projekti – Mazjaudas procesori un pusvadītāju shēmas

Šā ieguldījuma mērķis ir atbalstīt mikroelektronikas nozares attīstību Rumānijā, risinot vienu no pastāvošajām problēmām ES līmenī un atbalstot digitālo pārkārtošanos.

Ieguldījumu veido darbības, kuru mērķis ir: i) strukturēt un attīstīt prasmes mikroelektronisko komponentu un sistēmu projektēšanai, ražošanai un piemērošanai saskaņotā valsts ekosistēmā; ii) nodrošināt intelektuālo īpašumu un paātrināt progresīvu tehnoloģiju izmantošanu tādās svarīgās tautsaimniecības jomās kā automobiļu rūpniecība, veselība vai precīzā lauksaimniecība, kosmoss, aizsardzība, aeronautika; iii) koordinācija ar spējām un vajadzībām Eiropas līmenī, tostarp iesaistot vai iesaistot vismaz desmit valsts ekosistēmas locekļus vairāku valstu projektā, ko plānots īstenot galvenokārt kā svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI). Šajā kontekstā tiek sagaidīts, ka vismaz trīs Rumānijas struktūras konsorcijos reaģēs uz galveno digitālo tehnoloģiju kopuzņēmuma (KU KDT) uzaicinājumiem iesniegt projektus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

2. reforma Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību

Šīs reformas mērķis ir precizēt un racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas pārvaldību Rumānijā.

Reformu īsteno, aktivizējot Pētniecības un inovācijas un digitalizācijas ministrijas Politikas atbalsta mehānisma reformu nodaļu, kuras uzdevums ir īstenot un uzraudzīt Politikas atbalsta instrumenta ieteikumus, kas pārvērsti valsts pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas reformās. Nodaļa sāks darboties no 2021. līdz 2026. gadam un strādā pie tā, lai saskaņoti ar attiecīgajām publiskajām iestādēm pārprojektētu pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas Rumānijā arhitektūru un funkcijas nolūkā uzlabot ieguldījumu kvalitāti. Šī reforma pavērs ceļu tam, lai stātos spēkā pastāvīga sistēma, kas nodrošina pētniecības, attīstības un inovācijas politikas saskaņotu izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu ministrijās un aģentūrās pēc ANM termiņa beigām. Ar reformu izveido arī vienotu struktūru, kas nodrošina ministriju savstarpējo koordināciju valdības līmenī, pamatojoties arī uz koordināciju ar privātā sektora organizācijām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Politikas atbalsta mehānisma reformas vienībai ir skaidras pilnvaras, un tā sāk darboties līdz 2021. gada 31. decembrim.

3. reforma Pētniecības karjeras reforma

Šīs reformas mērķis ir palielināt pētniecības karjeras pievilcību un pētnieku sniegumu.

Reformu īsteno, ieviešot tiesību aktu grozījumus, kuros sīki izklāstīti galvenie darbības rādītāji un pasākumi zinātniskās pētniecības jomā, saskaņā ar kuriem pētniekiem ir pieejams finansējums un stipendijas. Šīs specifikācijas vienlīdz saskaņo ar Eiropas paraugpraksi, tostarp attiecībā uz paaugstināšanu pētniecības karjerā, pamatojoties uz principiem, kas balstīti uz nopelniem, pieņemšanu darbā pārredzamās, atklātās un konkursa procedūrās, kā arī labu praksi ētikā un godprātībā zinātniskajā pētniecībā. Jaunie tiesību akti ietver arī finansiālu un nefinansiālu stimulu sistēmu, lai veicinātu to, ka tiek īstenota Eiropas Pētnieku harta un kodekss par to, kā Rumānijas pētniecības iestādes pieņem darbā pētniekus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

4. reforma Ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un pētniecību

Reformas mērķis ir palielināt sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecības, izstrādes un inovācijas valsts pētniecības organizācijām un radīt labvēlīgu vidi publiskā un privātā sektora ieguldījumiem šajā nozarē.

Reformu īsteno, ieviešot tiesību aktu grozījumus, lai vienkāršotu un digitalizētu pētniecības projektu līgumu slēgšanu, finansēšanu, uzraudzību un novērtēšanu. Turklāt tās nodrošina brīvu piekļuvi nozīmīgu un nesensitīvu publiski finansētu projektu nodevumiem, kā arī to novērtēšanu, ko veic starptautiski atzīti pētnieki, pirms tos apstiprina publiskā līgumslēdzēja iestāde, un visā projektu darbības laikā. Turklāt grozījumi nodrošina stabilu un paredzamu pētniecības finansējuma avotu pieejamību vietējā un valsts līmenī, kā arī to centralizāciju vienotā elektroniskā kontaktpunktā. Pētniecības, inovācijas un digitalizācijas ministrija tiesību aktu grozījumus īsteno kopīgi ar attiecīgajām publiskajām iestādēm, tostarp ar Izglītības ministrijas un tās pakārtoto aģentūru pārstāvjiem, Finanšu ministriju un Ekonomikas ministriju, un ņem vērā pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas atbalsta mehānisma 2021.–2022. gadam ieteikumus.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

5. reforma Atbalsts Rumānijas pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju integrēšanai Eiropas pētniecības telpā

Šīs reformas mērķis ir palielināt Rumānijas valsts pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju sniegumu un konsolidāciju un to integrāciju Eiropas Pētniecības telpā.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktiem, kas veicina, atvieglo un regulē pētniecības iestāžu brīvprātīgu un funkcionālu integrāciju un apvienošanu. Tiesiskajā regulējumā ņem vērā ieteikumus, kas sniegti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas atbalsta mehānismā 2021.–2022. gadam, un tajā norāda vismaz: periodisku ārēju novērtējumu par visu pētniecības, izstrādes un inovācijas organizāciju sniegumu Rumānijā un to spēju radīt pievienoto vērtību starptautiskajai zinātnieku kopienai un radīt sociālu un ekonomisku ietekmi. Periodiskajā novērtējumā nosaka pētniecības institūtu sinerģiju un iespējamo apvienošanu, un pētniecības organizāciju piekļuve finansiālajam un nefinansiālajam atbalstam ir atkarīga no šo periodisko novērtējumu rezultātiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

5. investīcija. Kompetences centru izveide un darbības uzsākšana

Investīciju mērķis ir novērst pētniecības, izstrādes un inovācijas organizāciju tematisko sadrumstalotību, atbalstot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumu īstenošanu valsts līmenī.

Investīciju mērķis ir piecu “kompetenču centru” izveide, lai turpinātu pētniecības darbības saskaņā ar Rumānijas un Eiropas stratēģiskajām pētniecības prioritātēm. Centrus izveido, pamatojoties uz konkursa uzaicinājumu kā publisko un privāto pētniecības institūtu konsorcijiem, kas ietver mazo un vidējo uzņēmumu un partneru dalību konsorcijos, kopīgi īstenojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbilstīgā uzdevuma stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu, uzlabojot akadēmisko aprindu un uzņēmumu sadarbību sabiedriski nozīmīgās pētniecības jomās. Projekti palīdz rast risinājumus, kas uzlabo iedzīvotāju dzīvi, apmierina vietējās vajadzības un palielina pētniecības rezultātu ietekmi kopienas līmenī. Pieci “kompetences centri” izmanto arī resursus, lai modernizētu kopīgo pētniecības aprīkojumu un infrastruktūru un izplatītu pētniecības rezultātus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

6. investīcija. “Apvārsnis Eiropa” mentoringa programmu izstrāde

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt sekmīgo pieteikumu skaitu programmai “Apvārsnis Eiropa”.

Ar ieguldījumu piešķir 500 vaučerus pētniekiem, kuri pieteikušies programmai “Apvārsnis Eiropa” un ir pabeiguši atbilstības posmu. Vaučeru mērķis ir atbalstīt pieteikuma iesniedzējus rakstiski iesniegt projekta priekšlikumu, veikt personāla apmaiņu organizācijās, kas ir lielākās par programmas “Apvārsnis” projektu iegūšanu, vai ar pieredzi, kas gūta, rakstot programmas “Apvārsnis 2020” priekšlikumus, piedalīties starpniecības pasākumos un piekļūt ekstremālajai gaismas infrastruktūrai – kodolfizikai.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz projektus un pētījumus, kas saistīti ar šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 36 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 37 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 38 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 39 ; un iv) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

7. investīcija. Izcilības stiprināšana un atbalsts Rumānijas dalībai partnerībās un uzdevumos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt sekmīgo pieteikumu skaitu programmai “Apvārsnis Eiropa”. Ar ieguldījumu piešķir papildu finansējumu pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem, par kuriem jau noslēgti līgumi saistībā ar zaļu vai digitālu Eiropas pētniecības attīstības un inovācijas partnerību. Paredzētie pasākumi ir šādi: i) līdzfinansē pētniecības projektus, kas ieteikti finansēšanai saskaņā ar Eiropas partnerībām pārejas periodam (2022.–2023. gads) – “Apvārsnis Eiropa” (pamatojoties uz pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” darba programmu nosacījumiem). Ne vairāk kā 20 projektus finansē ar maksimālo budžetu EUR 300 000 katram Rumānijas partnerim; ii) papildu projekti, kuru mērķis ir palielināt to pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektu ietekmi, kas jau ir finansēti (tiek īstenoti vai nesen pabeigti). Ne vairāk kā 15 projektus finansē ar maksimālo budžetu EUR 1 000 000 apmērā; iii) spēju veidošanas projekti. Ne vairāk kā 20 projektus finansē ar maksimālo budžetu EUR 500 000.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz pētījumus, kas attiecas uz šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 40 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 41 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 42 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 43 ; un iv) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

8. investīcija. Programmas izstrāde, lai pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībās piesaistītu augsti specializētus cilvēkresursus no ārvalstīm

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt pētniecības attīstības un inovācijas organizācijas pētniecības spējas.

Ar ieguldījumu piešķir finansējumu 100 pētniecības projektiem, kurus vada labākie starptautiskie pētnieki, kas atlasīti, pamatojoties uz vairākiem kvalitātes kritērijiem. Kandidātus atlasa konkursa kārtībā, un tie ir saistīti ar uzņēmējām pētniecības iestādēm Rumānijā, un tie palīdz palielināt uzņēmējas organizācijas pētniecības spējas. Viņi ir doktorantūras absolventi, kas iepriekšējos 3 gados ir veikuši pētījumus ārpus Rumānijas. Tās spēj neatkarīgi piesaistīt finansējumu savām pētniecības grupām un koordinēt projekta dotāciju un finansējumu, kā arī pieņemt lēmumus par resursu piešķiršanu. To darot, starptautisko pētnieku darbība sniedz labumu uzņemošo pētniecības institūtu sniegumam.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz pētniecības projektus, kas saistīti ar šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana 44 ; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm 45 ; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām 46 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 47 ; un iv) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

9. investīcija. Atbalsts izcilības sertifikātu turētājiem, kas saņēmuši Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosaukto individuālo stipendiju balvu

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt pievilcīgumu pētniecības karjerai un atbalstīt apstiprinātus pētījumus to pētniecības projektu īstenošanā.

Investīcija ir paredzēts, lai līdz 2023. gada 31. decembrim atalgotu 50 izcilus pētniekus, kuriem piešķirts Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktais individuālais stipendijas izcilības zīmogs.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz pētniecības projektus, kas saistīti ar šādu darbību un aktīvu sarakstu: i) darbības un aktīvi, kas saistīti ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtota izmantošana; ii) darbības un aktīvi saskaņā ar ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmu (ETS), lai nodrošinātu prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm; iii) darbības un aktīvi, kas saistīti ar atkritumu poligoniem, sadedzināšanas iekārtām un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām; un iv) darbības un aktīvi, kuros atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

10. Investīcija – astoņu reģionālo profesionālās orientācijas centru valsts tīkla izveide un finansiālais atbalsts kā daļa no Eiropas Pētniecības telpas talantu platformas

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt karjeru pētniecības jomā un piesaistīt skolēnus, studentus pētniecības pasākumu veikšanai un attīstīt iedzīvotāju interesi par pētniecību.

Investīcijas ir paredzētas astoņu pētniecības aprūpētāju orientācijas centru izveidei un darbības uzsākšanai, kas nodrošina pētniekiem profesionālo orientāciju, veicina pētnieka profesiju un palielina tiešo sinerģiju ar ieguldījumu 4.4. Astoņi centri darbojas arī kā tīkls un kļūst par vienotu kontaktpunktu pētniecības karjerai un saista pētniecības orientācijas pasākumus ar izglītības programmu, kas vērsta uz zinātni un sabiedrībai, vienlaikus arī veicinot Rumānijas pētījumu rezultātus un palielinot informētību par zinātnes priekšrocībām sabiedrībā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
241	1. reforma Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	Atskaites punkts	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai racionalizētu, vienkāršotu un pilnībā digitalizētu ar uzņēmējdarbību saistītās procedūras	Likuma norma, kas norāda uz i) Likuma Nr. 31/1990 – Uzņēmējdarbības likums, ii) Pārpublicētā likuma Nr. 26/1990 par komercreģistru stāšanos spēkā, iii) Dekrētlikums Nr. 122/1990 par ārvalstu uzņēmumu un saimniecisko organizāciju pārstāvju pilnvarošanu un darbību Rumānijā un iv) Likums Nr. 53/2003 – Darba kodekss				3. cet.	2022	Izmaiņas tiesību aktos samazina administratīvo slogu uzņēmējdarbības videi, vienkāršojot tiesību aktus/darbības sākšanas/izslēgšanas procedūras uzņēmumiem, jo īpaši šādus procesus: a) izveidot uzņēmumu, izstāties no tirgus/darbības slēgšanu; b) racionalizēt, vienkāršot un digitalizēt procedūras ārvalstu pārstāvniecību pilnvarošanai un darbībai Rumānijā; c) ziņošana par uzņēmumu pienākumiem darba tirgū un citi obligātie ziņojumi Grozījumus tiesību aktos izdara šādos normatīvajos aktos: - Uzņēmējdarbības tiesības Nr. 31/1990, ko ierosinājusi Tieslietu ministrija; - Likums Nr. 26/1990, pārpublicēts, par komercreģistru; - Dekrētlikums Nr. 122/1990 par ārvalstu uzņēmumu un ekonomisko organizāciju pārstāvju pilnvarošanu un darbību Rumānijā, ko ierosinājusi Ekonomikas, uzņēmējdarbības un tūrisma ministrija; - Likums Nr. 153/2003 par Darba kodeksu, ko ierosinājusi Darba un sociālās aizsardzības ministrija
242	1. reforma Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	Atskaites punkts	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai vienkāršotu un padarītu MVU testa veikšanu pārredzamu un piemērojamu	Likuma norma, kas norāda uz Likuma Nr. 346/2004 par mazo un vidējo uzņēmumu izveides un attīstības veicināšanu stāšanos spēkā				3. cet.	2022	Izmaiņas tiesību aktos ir saistītas ar MVU testu (ex ante novērtējums par tiesību aktu priekšlikumu ietekmi uz MVU ekonomiku, sociālo jomu un vidi). Izmaiņas nodrošina, ka: -Notiek apspriešanās ar plašāku un reprezentatīvu MVU izlasi -MVU testa rezultāti par katru tiesību aktu priekšlikumu tiek publicēti 30 dienu laikā. -MVU testa rezultāti ir iestrādāti tiesību aktu priekšlikumā/grozījumos, kas attiecas uz MVU.
243	1. reforma Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	Atskaites punkts	Likuma “Vienotā rūpnieciskā licence” stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz vienotās rūpnieciskās licences stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Vienotās rūpnieciskās licences tiesību akti nodrošina: I.to procedūru reorganizāciju, kas vajadzīgas, lai iegūtu ar nozari saistītas licences, II. esošo nozaru licenču integrāciju vienā vienkāršotā procedūrā, III.pārplānojot pieteikšanās procedūras, koordinējošās struktūras, starpministriju darba grupas izveidi, lai koordinētu šīs procedūras, IV.dubultās kontroles un nevajadzīgas licences atjaunošanas prasību atcelšanu, V.Licenču tipu taksonomijas izveide atbilstoši to galvenajām iezīmēm un īpašībām VI.2003. gada likuma grozījums, ar ko izveido politiku “klusēšana ir piekrišana” – valdības ārkārtas rīkojums Nr. 27/2003, kura mērķis ir panākt klusējot izteiktu apstiprinājumu (klusēšana ir piekrišana), kas stājas spēkā brīdī, kad elektroniskā platforma reģistrē licences pieprasījumu. Licences pieprasījumu piešķir automātiski, ja/kad notiek klusējot izteikta piekrišana; VII.Rumānijas tiesību aktos ir pieņemts vienreizējas iesniegšanas princips, kas ļauj investoriem pieprasīt tikai vienu un to pašu informāciju vai dokumentus valsts iestādēm; VIII.Pieņemt tiesību aktu grozījumus, kas vajadzīgi, lai pilnībā īstenotu elektronisko vienoto kontaktpunktu, tostarp noteikt tā galvenās iezīmes.
244	1. reforma Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	Mērķrādītājs	Vidējā laika samazināšana, lai izpildītu ar uzņēmējdarbības vidi saistītās normatīvās prasības		Īpatsvars (%)	0	50	4. cet.	2025	Laika samazināšana par 50 % attiecībā uz: 1.izveidot/izlaist tirgu uzņēmumiem, 2.atļauja ārvalstu pārstāvniecībām Rumānijā; apstrādes rūpniecība 3.Ar nozari saistītu licenču/atļauju saņemšana Izmantojamais sākotnējais rādītājs: -20 dienas – uzņēmējdarbības sākšana 2020. gadā -30 dienas – ārvalstu pārstāvja pilnvarojums 2020. gadā -vidēji 217 dienas – ar nozari saistītu licenču/atļauju iegūšana 2020. gadā (piemērs: 147 dienas – attiecībā uz būvatļaujām)
245	1. reforma – likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūras vienkāršošana uzņēmumiem	Mērķrādītājs	Tiesību akti/grozījumi saistībā ar MVU, kuriem tika piemērota pārbaude		Īpatsvars (%)	50% [2020]	100%	4. cet.	2025	100 % tiesību aktu/grozījumu attiecās uz MVU, kuriem tika piemērota pārbaude.
246	1. investīcija. Digitālās platformas attiecībā uz likumdošanas pārredzamību, birokrātijas mazināšanu un procedūru vienkāršošanu uzņēmumiem.	Atskaites punkts	Digitālo platformu izveide, kas savienotas ar vienotu elektronisko kontaktpunktu un pilnībā darbojas	Digitālās platformas ir izveidotas un darbojas				4. cet.	2023	Vismaz septiņu darbojošos publisko digitālo platformu izveide, kuras ir savienotas ar vienotu elektronisko kontaktpunktu un kuras pilnībā darbojas un kuru pamatā ir šādas pašreizējās attiecīgās digitālās datubāzes: - vienkāršot procedūras uzņēmumu tirgus izveidei/atlaišanai, darba vietu izveidei un darbībai - vienas pieturas aģentūras ieviešana licencēm/atļaujām/sertifikācijām - likumdošanas izmaiņu integrācija attiecībā uz uzņēmumu darbības kontroles efektivitāti un pārredzamību - līdzekļu iekasēšanas un līdzekļu pārvaldības pārredzamība autortiesību īpašnieku un viņu blakustiesību labā - uzņēmējdarbības vides konkurētspējas veicināšana, lai nodrošinātu likumdošanas pārredzamību, birokrātiju un procedūras vienkāršošanu - darba devējiem un profesijām paredzētu pakalpojumu integrācija - vienkāršošanas pienākumi un juridiskie noteikumi attiecībā uz arhivēšanu.
247	Investīcija 2.1. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – portfeļa garantija izturētspējai	Atskaites punkts	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību.	Nolīgums parakstīts				4. cet.	2021	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību, tostarp: a.Saskaņā ar šo pasākumu atbalstīto darījumu atbilstība Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), izmantojot ilgtspējas pārbaudi un izslēgšanas sarakstu. b.Kritēriji, lai nodrošinātu, ka finanšu instruments atbilst Komisijas 2021. gada 22. janvāra norādījumiem (SWD(2021) 12 final) attiecībā uz finanšu instrumentiem. Ņemot vērā to, ka ierosināto instrumentu īstenos kā ieguldījumu InvestEU (dalībvalsts departaments vai ES nodalījuma esoša produkta papildinājums), iepriekš minēto a) un b) apakšpunktu nodrošina, piemērojot InvestEU noteikumus un izvēlētā īstenošanas partnera aizdevumu politiku un izslēgšanas kritērijus. Papildu izņēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nosaka garantijas nolīgumā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Finanšu instruments ir portfeļa garantija, ko īsteno EIF, un tas nodrošina finansējumu un ieguldījumus MVU ar līdz 249 darbiniekiem, uzņēmumiem, kuros ir līdz 500 darbinieku, un privātpersonām (“saņēmēji”), izmantojot apgrozāmo kapitālu, kredītlīnijas, ieguldījumu aizdevumus vai izpirkumnomu. Finanšu instruments novērš pašreizējos šķēršļus, ar kuriem saskaras Rumānijas uzņēmumi, lai piekļūtu finansējumam, proti: lielākas finansējuma izmaksas, nodrošinājuma trūkums un samazinātas vērtības kredīta kanāli. Instruments jo īpaši pievēršas likviditātes/maksātspējas problēmām, ar kurām saskaras uzņēmumi sakarā ar nespēju izpildīt savas finansiālās saistības, kas izriet no būtiska – pagaidu ieņēmumu samazinājuma Covid-19 krīzes rezultātā. Šajā kontekstā instrumentu izstrādā tā, lai uzlabotu piekļuvi finansējumam un atdzīvinātu bloķētos aizdevumu kanālus Covid-19 krīzes laikā un pēc tās, atbalstot ieguldījumus vai uzņēmumu apgrozāmā kapitāla vajadzības. Paredzams, ka instrumenta ietvaros tiks atbalstīti vismaz 1500 atbalsta saņēmēji. Instrumenta struktūra ļauj piesaistīt privātos līdzekļus. Visus ieņēmumus no finanšu instrumenta, tostarp no atmaksājumiem, kā arī peļņu, kas gūta, izmantojot ANM līdzekļus, atskaitot fonda pārvaldnieka un finanšu starpnieku atlīdzību, izmanto tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada.
248	Investīcija 2.1. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – portfeļa garantija izturētspējai	Mērķrādītājs	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja		Īpatsvars (%)	0	50	2. cet.	2023	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas saskaņā ar 247. atskaites punkta prasībām, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
249	Investīcija 2.1. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – portfeļa garantija izturētspējai	Mērķrādītājs	Finanšu vai investīciju darbībām, kas veido 100 % no instrumentam piešķirtajiem resursiem, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.		Īpatsvars (%)	50	100	2. cet.	2024	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido 100 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas saskaņā ar 247. atskaites punkta prasībām, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
250	Investīcija 2.2. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Klimata pasākumu portfeļa garantija	Atskaites punkts	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību.	Nolīgums parakstīts				4. cet.	2021	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību, tostarp: a. Atlases kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajam darījumam saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi un izslēgšanas sarakstu. b. Kritēriji, lai nodrošinātu, ka finanšu instruments atbilst Komisijas 2021. gada 22. janvāra norādījumiem (SWD(2021) 12 final) attiecībā uz finanšu instrumentiem. Ņemot vērā to, ka ierosināto instrumentu īsteno kā ieguldījumu InvestEU (iespējams papildinājums esošam produktam ES nodalījuma ietvaros), iepriekš minēto a) un b) apakšpunktu nodrošina, piemērojot InvestEU noteikumus un izvēlētā īstenošanas partnera aizdevumu politiku un izslēgšanas kritērijus. Papildu izņēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nosaka garantijas nolīgumā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Investīciju fondu (EIF). Finanšu instruments ir portfeļa garantija, ko īsteno EIF, un tas nodrošina finansējumu un ieguldījumus MVU ar līdz 249 darbiniekiem, uzņēmumiem, kuros ir līdz 500 darbinieku, un privātpersonām (“saņēmēji”), izmantojot apgrozāmo kapitālu, kredītlīnijas, ieguldījumu aizdevumus vai līzingu, kas paredzēti ieguldījumiem un finansējumam energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmumos un dzīvojamo ēku un ēku sektorā. Paredzams, ka instrumenta ietvaros tiks atbalstīti vismaz 250 atbalsta saņēmēji. Instrumenta mērķis ir risināt Rumānijas pašreizējās problēmas, atbalstot ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas nozarēs. Instrumenta konkrētie mērķi un energoefektivitātes mērķi, kā arī struktūras un atbilstības kritēriji ir pilnībā saskaņoti un atbilst tiem, kas noteikti ES instrumentā InvestEU, kurš pašlaik tiek izstrādāts. Instrumenta struktūra ļauj piesaistīt privātos līdzekļus. Visus ieņēmumus no finanšu instrumenta, tostarp no atmaksājumiem, kā arī peļņu, kas gūta, izmantojot ANM līdzekļus, atskaitot fonda pārvaldnieka un finanšu starpnieku atlīdzību, izmanto tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada.
251	Investīcija 2.2. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Klimata pasākumu portfeļa garantija	Mērķrādītājs	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja		Īpatsvars (%)	0	50	2. cet.	2023	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas saskaņā ar 250. atskaites punkta prasībām, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
252	Investīcija 2.2. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Klimata pasākumu portfeļa garantija	Mērķrādītājs	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido 100 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja		Īpatsvars (%)	50	100	2. cet.	2024	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido 100 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas saskaņā ar 250. atskaites punkta prasībām, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
253	Investīcija 2.3. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Atveseļošanas riska kapitāla fonds	Atskaites punkts	Finansēšanas nolīguma parakstīšana starp Eiropas Investīciju fondu un Rumānijas valdību par Atveseļošanas riska kapitāla fonda (“Fonds”) izveidi un fonda ieguldījumu politikas pieņemšana.	Nolīgums parakstīts				4. cet.	2021	Finansēšanas nolīguma parakstīšana starp Eiropas Investīciju fondu un Rumānijas valdību un fonda ieguldījumu politikas pieņemšana. Pēdējais minētais: - tos pieņem finanšu instrumenta pārvaldes struktūras; - atbilst Komisijas 2021. gada 22. janvāra norādījumiem (SWD(2021) 12 final) attiecībā uz finanšu instrumentiem; - iekļaut atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) attiecībā uz atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā; - iekļaut prasību saņēmējiem, kuri vairāk nekā 50 % no to ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guvuši no izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām vai aktīviem, pieņemt un publicēt zaļās pārkārtošanās plānus. Fonds nodrošina finanšu instrumentu (pašu kapitāla) atbalstu MVU, vidējas kapitalizācijas uzņēmumiem, tostarp jaunuzņēmumiem, uzņēmumiem agrīnās un progresīvās izaugsmes stadijās un infrastruktūras projektiem, kas vērsti uz atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti. Atbalstu sniedz, izmantojot riska kapitāla fondus un infrastruktūras fondus. Paredzētais atbalsta saņēmēju skaits ir 100. Fonda pārvaldību uztic Eiropas Investīciju fondam (EIF). Tiek izveidota Investīciju komiteja, kuras uzdevums ir apstiprināt darbības ar starpniekiem, kā to ierosinājis fonda pārvaldnieks (EIF), pamatojoties uz tirgus vajadzībām un atklātā un tirgus prasībām atbilstošā veidā. EIF pārvaldības maksās iekļauj darbības rezultātu elementu. Fonda struktūra ļauj piesaistīt privātos līdzekļus. Visus ieņēmumus Fondā vai finanšu instrumentus, tostarp no atmaksājumiem, kā arī peļņu, kas gūta, izmantojot ANM fondus, atskaitot fonda pārvaldnieka un finanšu starpnieku atlīdzību, izmanto tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada.
254	Investīcija 2.3. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Atveseļošanas riska kapitāla fonds	Atskaites punkts	Finanšu vai investīciju darbībām, kas veido 50 % no Investīciju komitejas apstiprinātā finansējuma vai ieguldījumu kopsummas.	Investīciju komiteja apstiprina vismaz 50 % no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas.	Īpatsvars (%)	0	50	4. cet.	2024	Finanšu vai investīciju darbībām, kas veido 50 % no Investīciju komitejas apstiprinātā finansējuma vai ieguldījumu kopsummas saskaņā ar 253. atskaites punkta prasībām.
255	Investīcija 2.3. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Atveseļošanas riska kapitāla fonds	Atskaites punkts	Finanšu vai investīciju darbībām, kas veido 100 % no Investīciju komitejas apstiprinātā finansējuma vai ieguldījumu kopsummas.	Investīciju komiteja apstiprina 100 % no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas.	Īpatsvars (%)	50	100	2. cet.	2026	Finanšu vai investīciju darbībām, kas sasniedz 100 % no kopējās finansējuma vai investīciju summas, ko apstiprinājusi Investīciju komiteja saskaņā ar 253. atskaites punkta prasībām līdz 2026. gada 30. jūnijam.
256	Investīcijas 2.4. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām	Atskaites punkts	Finanšu instrumenta (“fonds”) izveide un fonda ieguldījumu politikas pieņemšana.					1. cet.	2022	Finansēšanas nolīguma parakstīšana starp Eiropas Investīciju banku un Rumānijas valdību un fonda ieguldījumu politikas pieņemšana. Pēdējais minētais: - tos pieņem finanšu instrumenta pārvaldes struktūras; - atbilst Komisijas 2021. gada 22. janvāra norādījumiem (SWD(2021) 12 final) attiecībā uz finanšu instrumentiem; - iekļaut atlases kritērijus, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) attiecībā uz atbalstītajiem darījumiem saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi, izslēgšanas sarakstu un prasību par atbilstību attiecīgajiem ES un valstu tiesību aktiem vides jomā; - iekļaut apņemšanos ieguldīt vismaz 33 % no fondiem, lai atbalstītu klimatisko pārkārtošanos, un 16 % no līdzekļiem digitālās pārkārtošanās atbalstam, izmantojot ANM regulas VI un VII pielikumā izklāstīto metodiku. Fonds nodrošina finanšu instrumentu (parāda) atbalstu vismaz 25 lieliem uzņēmumiem (ar vairāk nekā 500 darbiniekiem un/vai gada apgrozījumu, kas pārsniedz EUR 50 miljonus un gada bilances kopsumma pārsniedz 43 miljonus EUR), publiskām struktūrām un īpašam nolūkam dibinātām sabiedrībām, izmantojot investīcijas mazoglekļa ekonomikā, kā arī investīcijas digitalizācijā un pamatlīdzekļos, lai veicinātu lielāku ieguldījumu apjomu mērķa uzņēmumu ieguldījumu klimata un digitālo mērķu sasniegšanā, kā arī veicinātu uzņēmumu izaugsmi un paplašināšanos, savukārt radot jaunas darbvietas. Summa, ko saskaņā ar ANM regulas VI pielikumu piešķir ar klimatu saistītām intervences jomām, ir EUR 100 miljoni. Summa, kas saskaņā ar ANM regulas VII pielikumu piešķirta ar digitalizāciju saistītām intervences jomām, ir 50 miljoni EUR. Fonds var ietvert arī citus ar klimatu un digitalizāciju saistītus izdevumus. Fonda pārvaldību uztic Eiropas Investīciju bankai (EIB). Tiek izveidota Investīciju komiteja, tostarp neatkarīgi eksperti, un tā ir atbildīga par galīgo saņēmēju (investētāju) projektu ar dotācijām saistīto komponentu apstiprināšanu, kā ierosinājis fonda pārvaldnieks (EIB), pamatojoties uz tirgus vajadzībām atvērtā un tirgus prasībām atbilstošā veidā. Fonda struktūra ļauj piesaistīt privātos līdzekļus. Visus ieņēmumus Fondā vai finanšu instrumentus, tostarp no atmaksājumiem, kā arī peļņu, kas gūta, izmantojot ANM fondus, atskaitot fonda pārvaldnieka un finanšu starpnieku atlīdzību, izmanto tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada.
257	2.4. investīcija. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām	Mērķrādītājs	Vismaz 30 % no atbalstītajiem paredzētajiem atbalsta saņēmējiem.		Īpatsvars (%)	0	30	4. cet.	2024	Vismaz 30 % no atbalstītajiem paredzētajiem atbalsta saņēmējiem, kā norādīts 256. starpposma mērķī, saskaņā ar ieguldījumu politiku un 256. atskaites punkta prasībām.
258	2.4. investīcija. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām	Mērķrādītājs	100 % atbalstīto paredzēto atbalsta saņēmēju.		Īpatsvars (%)	30	100	2. cet.	2026	Līdz 2026. gada 30. jūnijam 100 % atbalstīto atbalsta saņēmēju, kā norādīts 256. starpposma mērķī, saskaņā ar 256. atskaites punkta prasībām.
259	Investīcija 2.5. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – energoefektivitātes ieguldījumi dzīvojamo ēku un ēku sektorā	Atskaites punkts	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību.					4. cet.	2021	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību, tostarp: a)Atlases kritēriji, lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) atbalstītajam darījumam saskaņā ar šo pasākumu, izmantojot ilgtspējas pārbaudi un izslēgšanas sarakstu. b)Kritēriji nodrošina, ka finanšu isntruments atbilst Komisijas 2021. gada 22. janvāra norādījumiem (SWD(2021) 12 final) attiecībā uz finanšu instrumentiem; c)Ņemot vērā to, ka ierosināto instrumentu īstenos kā ieguldījumu InvestEU, iepriekš minēto a) un b) apakšpunktu nodrošina, piemērojot InvestEU noteikumus un izvēlētā īstenošanas partnera aizdevumu politiku un izslēgšanas kritērijus. Papildu izņēmumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), nosaka garantijas nolīgumā starp Eiropas Komisiju un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banku (ERAB). Finanšu instruments ir portfeļa garantija, ko īsteno Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (ERAB), un tas nodrošina finansējumu un ieguldījumus energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā dzīvojamo ēku un ēku sektorā MVU ar (līdz 249 darbiniekiem), uzņēmumiem ar līdz 500 darbiniekiem un privātpersonām (“saņēmēji”). Paredzams, ka instrumenta ietvaros tiks atbalstīti vismaz 100 atbalsta saņēmēji. Instrumenta struktūra ļauj piesaistīt privātos līdzekļus. Visus ieņēmumus no finanšu instrumenta, tostarp no atmaksājumiem, kā arī peļņu, kas gūta, izmantojot ANM līdzekļus, atskaitot fonda pārvaldnieka un finanšu starpnieku atlīdzību, izmanto tiem pašiem politikas mērķiem, tostarp pēc 2026. gada.
260	2.5. Investīcija. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – energoefektivitātes ieguldījumi dzīvojamo ēku un ēku sektorā	Mērķrādītājs	Finanšu vai investīciju darbībām, kas veido vismaz 50 % no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas un ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.		Īpatsvars (%)	0	50	2. cet.	2023	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no investīciju mērķa kopsummas saskaņā ar 259. atskaites punkta prasībām, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
261	2.5. investīcija. Finanšu instrumenti privātajam sektoram – energoefektivitātes ieguldījumi dzīvojamo ēku un ēku sektorā	Mērķrādītājs	Finanšu vai investīciju darbībām, kas sasniedz 100 % no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas un ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.		Īpatsvars (%)	50	100	2. cet.	2024	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido 100 % no investīciju mērķa kopsummas saskaņā ar 259. atskaites punkta prasībām, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
262	Investīcija 3.1. Privātā sektora atbalsta shēmas – Atbalsta shēma MVU digitalizācijai	Atskaites punkts	Shēmas administratora atlase	Paziņojums par atlasi				1. cet.	2022	Shēmas pārvaldītāja atlase, kurš īsteno de minimis shēmu (uzaicinājuma izsludināšana, līgumu slēgšana un projektu uzraudzība). Projektu atlases kritēriji nodrošina: -apņemšanās ieguldīt 100 % līdzekļu digitālās pārkārtošanās atbalstam, ievērojot ANM regulas VII pielikuma darbības jomas 010, 012, 021quater un 021quinquies. -atbilstība tehniskajiem norādījumiem “Nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01). Iesniedzot pieteikumu finansēšanas līgumam, uzņēmējdarbības plānā norāda visus iespējamos riskus, kas var rasties videi, un kādas ir to novēršanas metodes.
263	Investīcija 3.1. Privātā sektora atbalsta shēmas – Atbalsta shēma MVU digitalizācijai	Mērķrādītājs	Parakstīto finansēšanas līgumu skaits		Skaits	0	5492	2. cet.	2024	Ar uzņēmumiem parakstīto finansēšanas līgumu skaits, kas atbalsta tādu digitālo tehnoloģiju/risinājumu kā mākslīgais intelekts, dati, mākonis, platformas, blokķēdes ieviešanu un uzņēmējdarbības procesu digitālo pārveidi (piemēram, digitālo tehnoloģiju izmantošana uzņēmējdarbības procesa automatizācijai, datu izmantošana dinamiskai aktīvu pārvaldībai un prognozējošai/preskriptīvai vadībai, vietējo platformu izmantošana/izstrāde produktu/pakalpojumu pārdošanai, jaunu digitālo pakalpojumu izstrāde) saskaņā ar 262. starpposma mērķī noteiktajām prasībām. Ieguldījumu projekta beigās nosūta neatkarīga revidenta sagatavotu tehnisko ziņojumu, kas apliecina atbilstību Tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01).
264	Investīcija 3.2. Privātā sektora atbalsta shēmas – de minimis shēma, lai palīdzētu Rumānijas uzņēmumiem uzskaitīt krājumus	Atskaites punkts	Shēmas administratora atlase	Paziņojums par atlasi				3. cet.	2022	Shēmas pārvaldītāja atlase, kurš īsteno de minimis shēmu (uzaicinājuma izsludināšana, līgumu slēgšana un projektu uzraudzība) Dotācijas piešķir uzņēmumiem, kuri vēlas veikt akciju emisiju un kuri ir iepriekš kvalificēti iekļaušanai biržas sarakstā saskaņā ar Bukarestes biržas nosacījumiem rindas kārtībā. Mērķis ir sagatavot tos uzņēmumus, kas ievēro Bukarestes biržas kotēšanas noteikumus, veiksmīgam kapitāla tirgus finansējumam jebkurā no pieejamajiem tirgus segmentiem. Lai nodrošinātu atbilstību Tehniskajām norādēm “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), uzņēmumiem, kuri vairāk nekā 50 % no saviem ieņēmumiem iepriekšējā finanšu gadā guva no darbībām vai aktīviem, kas iekļauti izslēgšanas sarakstā, ir jāpieņem un jāpublicē zaļās pārkārtošanās plāni.
265	Investīcija 3.2. Privātā sektora atbalsta shēmas – de minimis shēma, lai palīdzētu Rumānijas uzņēmumiem kotēt biržā	Mērķrādītājs	Parakstīto finansēšanas līgumu skaits, kas ļauj veikt iekļaušanu Bukarestes biržā		Skaits	0	280	2. cet.	2025	To finansēšanas līgumu skaits, kurus atbalsta pārvaldītājs parakstījis ar uzņēmumiem un kuri ļauj tos iekļaut sarakstā Bukarestes biržā, saskaņā ar “nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01) un 264. atskaites punkta prasībām. Šis atbalsts tieši ietekmē uzņēmumu motivāciju piekļūt kapitāla tirgum un stimulē likviditātes radīšanu tirgū.
266	4. investīcija. Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un Pusvadītāji Mikroshēmas	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības lēmums, ar ko piešķir nepieciešamo finansējumu 500 miljonu euro apmērā, lai sniegtu atbalstu valsts spēju palielināšanai līdz pat pirmajai rūpniecības attīstībai un dalībai vai asociācijai vairāku valstu projektā	Likuma norma, kas norāda uz stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Valdības lēmumā nosaka tiesisko regulējumu, kurā norāda projektu iesniegšanas procedūras un termiņus, kā arī atbilstības kritērijus un prasības potenciālajiem saņēmējiem, nosakot arī budžeta piešķīrumu 500 miljonu euro apmērā. Papildu informāciju nosaka saskaņā ar citām dalībvalstīm, kas piedalās šajos projektos. Paredzams, ka daudzvalstu projekts “mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas” tiks īstenots, galvenokārt piedaloties vai iesaistoties plānotā svarīgā projektā visas Eiropas interesēs.
267	4. investīcija. Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un Pusvadītāji Mikroshēmas	Mērķrādītājs	Subjekti, kas atlasīti dalībai projektā vai dalībai projektā		Skaits	0	10	4. cet.	2022	Dalībai vai asociācijai mazstrāvas procesoru un pusvadītāju shēmu daudzvalstu projektā atlasa vismaz desmit subjektus. Paredzams, ka daudzvalstu projektu īstenos, galvenokārt piedaloties vai iesaistoties plānotā svarīgā projektā visas Eiropas interesēs.
268	4. investīcija. Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un Pusvadītāji Mikroshēmas	Mērķrādītājs	Konsorciju subjekti, kas piedalās būtisku digitālo tehnoloģiju kopuzņēmuma (KU KDT) uzaicinājumos iesniegt projektus		Skaits	0	3	4. cet.	2022	Vismaz trīs konsorciju subjekti piedalās būtisku digitālo tehnoloģiju kopuzņēmuma (KU KDT) uzaicinājumos iesniegt projektus. Daudzvalstu projekta “mazstrāvas procesori” dalībniekiem un Pusvadītāju shēmas daudznacionālā kontekstā veicina spēju izveidi jomā, kurā KU KDT izsludina uzaicinājumus iesniegt projektu priekšlikumus. Abu mehānismu darbības ir savstarpēji papildinošas.
269	4. investīcija. Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un Pusvadītāji Mikroshēmas	Mērķrādītājs	Līgumi, ko parakstījuši iesaistītie uzņēmumi		Īpatsvars (%)	0	50%	3. cet.	2023	Vismaz 50 % atlasīto uzņēmumu ir noslēguši finanšu nolīgumus/līgumus, un ir sākta projektu īstenošana
270	2. reforma Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	Atskaites punkts	Politikas atbalsta instrumenta (PSF) Reformu īstenošanas vienība ir izveidota un darbojas	Normatīvā akta pieņemšana attiecībā uz darbībspējas atbalsta mehānisma reformu īstenošanas vienību				4. cet.	2021	Pagaidu politikas atbalsta mehānisma reformas nodaļas darbības uzsākšana ar pilnvarām īstenot un uzraudzīt Politikas atbalsta instrumenta ieteikumus, kas pārvērsti valsts pētniecības, attīstības un inovācijas ekosistēmas reformās. Jaunā vienība ar Politikas atbalsta instrumenta atbalstu saskaņoti ar attiecīgajām publiskajām iestādēm pārplāno pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas struktūru un funkcijas, lai uzlabotu pētniecības un inovācijas investīciju kvalitāti noturīgas un rezultatīvas sistēmas nodrošināšanai. Šajā nolūkā nodaļas pilnvarās cita starpā koncentrējas uz piecām prioritātēm: a)pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmas pārvaldība; b)pamatnosacījumi valsts pētniecībai, cilvēkresursiem pētniecībai un inovācijai; c)Pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju internacionalizācija; d)publiskā un privātā sektora partnerības pētniecības, izstrādes un inovācijas jomā; e)struktūrfondu ietekme uz pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmu. Vienība darbojas laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam, un tajā ir 17 pilnslodzes ekvivalenti.
271	2. reforma Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	Mērķrādītājs	Ieteikumu daļa politikas atbalsta instrumentā, kas pieņemti līdz 2026. gada beigām		Īpatsvars (%)	0	80	2. cet.	2026	Rumānija īsteno ieteikumus, kas sīki izklāstīti gaidāmajā politikas atbalsta mehānisma salīdzinošajā izvērtēšanā, vienlaikus ievērojot secību un prioritātes, ko ierosinās saskaņā ar 270. atskaites punktu izveidotais politikas atbalsta mehānisms.
272	2. reforma Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	Atskaites punkts	Pastāvīgas pētniecības, attīstības un inovācijas politikas izstrādes, īstenošanas, uzraudzības un novērtēšanas sistēmas stāšanās spēkā	Tiesību akts, kurā norādīts, ka stājusies spēkā pastāvīgā sistēma, kas paredz pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas izstrādi, īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu				2. cet.	2026	Rumānija izveido pastāvīgu sistēmu, kas nodrošina pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas saskaņotu izstrādi un īstenošanu, uzraudzību un izvērtēšanu ministrijās un aģentūrās pēc ANM termiņa beigām, pamatojoties uz politikas atbalsta mehānisma ieteikumiem 2021.–2022. gadam.
273	2. reforma Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības rīkojums, ar ko izveido vienotu struktūru, kas ietver esošās padomes, nodrošina koordināciju starp ministrijām un sasniedz privāto sektoru	Valdības rīkojuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akti par vienotas iestādes izveidi				2. cet.	2023	Regulatīvās izmaiņas (t. i., valdības rīkojumā Nr. 57/2002) ļauj kopā ar atbildīgajām ministrijām valdības līmenī izveidot jaunu struktūru ar lēmumu pieņemšanas funkciju, kas vērsta uz pētniecību, attīstību un inovāciju un pārdomātas specializācijas politiku. Šī struktūra aptver pētniecības, izstrādes un inovācijas darbību koordināciju (tostarp pētniecības virzītu inovāciju un uzņēmējdarbību) valsts līmenī, un tā ir izstrādāta saskaņā ar Politikas atbalsta instrumenta pētniecības, izstrādes un inovācijas 2021.–2022. gada ieteikumiem. Šīs struktūras sekretariātu nodrošina Pētniecības, inovācijas un digitalizācijas ministrija.
274	3. reforma Pētniecības karjeras reforma	Atskaites punkts	Tiesību aktu par pētnieka karjeru un statusu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tiesību aktu par pētnieka karjeru un statusu stāšanos spēkā				4. cet.	2023	Grozītajā Likumā Nr. 319/2003 ir sīki izklāstīti galvenie rezultatīvie rādītāji (pamatojoties uz starptautiskajiem pētniecības standartiem), kas jāizmanto, lai novērtētu pētnieku sniegumu, un grozītajā likumā 206/204 ir sīki izklāstīti standarti attiecībā uz “labu rīcību zinātniskajā pētniecībā” un līdz ar to piekļuvi finansējumam un stipendijām. Jauno tiesību aktu mērķis ir saskaņot to ar Eiropas paraugpraksi, tostarp: a)veicināšana pētniecības karjerā, pamatojoties uz principiem, kas balstīti uz nopelniem, b)pieņemšana darbā saskaņā ar pārredzamām, atklātām un konkursa procedūrām c)laba ētikas un integritātes prakse zinātniskajā pētniecībā. Jaunie tiesību akti ietver arī finansiālu un nefinansiālu stimulu sistēmu, lai veicinātu to, ka tiek īstenota Eiropas Pētnieku harta un kodekss pētnieku pieņemšanai darbā pētniecības iestādēs. To īsteno jo īpaši saistībā ar atbilstības prasībām uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus konkursa kārtībā, organizāciju novērtēšanas kritērijiem, institucionālo finansējumu un saistībā ar 280. un 283. atskaites punktu. Šajās jaunajās likumdošanas procedūrās ņem vērā arī ieteikumus, kas sniegti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” PSF 2021.–2022. gadam.
275	3. reforma Pētniecības karjeras reforma	Mērķrādītājs	Iestādes, kas ievēroja Eiropas Pētnieku hartu un kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, sāka rīcības plānu izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas procesu.		Skaits	5	16	4. cet.	2025	Papildus jau piecām jau esošajām iestādēm deviņas citas iestādes, kas ir pievienojušās Eiropas Pētnieku hartai un Pētnieku darbā pieņemšanas kodeksam, sāk rīcības plānu izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas procesu, pamatojoties uz Eiropas Komisijas rīku “Cilvēkresursu stratēģija pētniekiem” (HRS4R), kas palīdz darba devējiem un finansētājiem īstenot hartas unamp principus; kodekss savās iestādēs. Līdz 2021. gada septembrim 16 Rumānijas iestādes bija pievienojušās Eiropas Pētnieku hartai un Kodeksam par pētnieku pieņemšanu darbā, un tikai 5 iestādes sāka rīcības plānu izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas procesu.
276	4. reforma Uzlabot sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecību	Atskaites punkts	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai radītu labvēlīgu vidi publiskā un privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā	Likuma norma, kas norāda uz grozījumu stāšanos spēkā attiecībā uz pētniecības, izstrādes un inovācijas ieguldījumu vienkāršošanu				1. cet.	2024	Stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai radītu labvēlīgu vidi publiskā un privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā. Grozījumi: -vienkāršot un racionalizēt valstu tiesību aktus, kas saistīti ar pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu programmu līgumu slēgšanu, finansēšanu, uzraudzību un novērtēšanu -nodrošināt, ka visas procedūras, kas saistītas ar pētniecības, izstrādes un inovācijas programmu līgumu slēgšanu, finansēšanu, uzraudzību un novērtēšanu, tiek digitalizētas -nodrošināt, ka tiek pilnībā publicēti visi no valsts finansētiem projektiem gūtie rezultāti, izņemot ar drošību un aizsardzību saistītus projektus. -nodrošināt, ka visus valsts finansētos pētniecības un izstrādes un inovācijas projektus, kuru vērtība pārsniedz EUR 500 000, novērtē starptautiski atzīti pētnieki, pirms tos apstiprina publiskā līgumslēdzēja iestāde, tādējādi izvairoties no interešu konflikta. -nodrošināt, ka izraudzīto pētniecības projektu rezultātus, kuru vērtība pārsniedz EUR 500 000, kritiski pārskata starptautiski atzīti pētnieki (projektu koordinācijas komiteju ietvaros), pirms tos apstiprina publiskā līgumslēdzēja iestāde, tādējādi izvairoties no interešu konflikta. Tiek organizētas atklātas uzklausīšanas par pētniecības, attīstības un inovācijas projektu vidusposma novērtēšanu. Novērtējuma pārskatus nosūta projektu konsorcijam saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” praksi. -Jaunā pētniecības, inovācijas un pārdomātas specializācijas stratēģija nodrošinās lielāku uzņēmumu līdzdalību pētniecībā un kvalifikācijā, publiski finansētos attīstības un inovācijas projektos, lai atbalstītu Rumānijas uzņēmējdarbības nozares integrāciju stratēģiskās Eiropas vērtību ķēdēs, piešķirot prioritāti MVU un jaunuzņēmumu iesaistīšanai šajās jomās un kā noteikts “Rumānijas uzņēmējdarbības stratēģijā” (jāpieņem Ekonomikas ministrija).
277	4. reforma Uzlabot sadarbību starp uzņēmumiem un pētniecību	Mērķrādītājs	40 % no publiski finansētiem pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ir iesaistīts vismaz viens uzņēmējdarbības subjekts kā partneris	To projektu procentuālā daļa, kuros ir vismaz viens uzņēmējdarbības sektora partneris un kurus finansē Pētniecības, digitalizācijas un inovācijas ministrija un tās aģentūras.	Īpatsvars (%)			2. cet.	2026	40 % no publiski finansētiem pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ir vismaz viena aktīva uzņēmējdarbības vienība, tostarp MVU un jaunizveidoti uzņēmumi, kā partneris projektos, ko finansē Pētniecības, digitalizācijas un inovācijas ministrija un tās aģentūras.
278	5. reforma Atbalsts Rumānijas pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju integrēšanai Eiropas pētniecības telpā	Atskaites punkts	Likuma stāšanās spēkā veicina, atvieglo un regulē pētniecības iestāžu brīvprātīgu un funkcionālu integrāciju un apvienošanu Rumānijā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā attiecībā uz veicināt, atvieglot un reglamentēt pētniecības iestāžu brīvprātīgu un funkcionālu integrāciju un apvienošanu Rumānijā				4. cet.	2022	Likums stājas spēkā, lai novērstu pētniecības sistēmas lielo sadrumstalotību Rumānijā. Tas veicina, atvieglo un regulē pētniecības iestāžu integrāciju. Tiesiskajā regulējumā ņem vērā ieteikumus, kas sniegti pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” politikas atbalsta mehānismā 2021.–2022. gadam, un tajā norāda vismaz: -periodisks ārējs novērtējums (t. i., reizi piecos gados) par visiem pētniecības un izstrādes institūtiem Rumānijā, tostarp universitāšu līmenī, pamatojoties uz starptautiskiem standartiem, kas veicina zinātnisko izcilību un sociālekonomisko ietekmi, lai novērstu pētniecības un tehnoloģiju izstrādes sistēmas lielo sadrumstalotību un to integrāciju Eiropas Pētniecības telpā. Viens no kritērijiem, kas jāiekļauj novērtējumā, ir tas, cik lielā mērā pētniecības iestādes kopīgi izmanto pētniecības iespējas. -pētniecības organizāciju piekļuve finansiālam un nefinansiālam atbalstam, kas saistīts ar iepriekš minētā periodiskā novērtējuma rezultātiem.
279	5. reforma Atbalsts Rumānijas pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju integrēšanai Eiropas pētniecības telpā	Mērķrādītājs	To pētniecības organizāciju procentuālā daļa, kurām ir kopīga pētniecības infrastruktūra un iekārtas		Īpatsvars (%)	0	25%	2. cet.	2026	25 % pētniecības organizāciju kopīgi izmanto pētniecības infrastruktūru un iekārtas. Rumānija katru gadu ziņo par visu to pētniecības organizāciju (kas uzskaitītas Eiropas pētniecības infrastruktūras sistēmā) daļu, kurām ir kopīga pētniecības infrastruktūra un iekārtas.
280	5. investīcija. Kompetenču centru izveide un darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Piecu kompetences centru izveide	Ir izveidoti pieci kompetences centri				4. cet.	2022	Lai novērstu pētniecības, izstrādes un inovācijas organizāciju tematisko sadrumstalotību, organizē konkursa uzaicinājumu piecu sarežģītu pētniecības, izstrādes un inovācijas projektu atlasei. Finansēšanas shēmu sauc par “kompetences centru”. Pamatojoties uz iesniegtajiem projektu priekšlikumiem, pamatojoties uz Konkursa, atklātu un pārredzamu uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, ko rīko Pētniecības, digitalizācijas un inovācijas ministrija, izveido piecus kompetences centrus, pa vienam katram pamatprogrammas “Apvārsnis” uzdevumam. Mērķis ir koordinēti īstenot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumus valstu līmenī un novērst tematisko sadrumstalotību. Kompetenču centrus izraugās, pamatojoties uz: -sarežģīti un piemēroti pētniecības, izstrādes un inovācijas projekti, ko ierosinājuši publisko un privāto pētniecības, izstrādes un inovācijas organizāciju konsorciji, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, kuri kopīgi īsteno pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” atbilstīgā uzdevuma stratēģiskās pētniecības un inovācijas programmu un vietējām kopienām piedāvā pētniecības, izstrādes un inovācijas risinājumus. -Projekta zinātniskās priekšrocības, tā izcilības līmenis un ierosinātās pētniecības programmas saskaņotība ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumu stratēģisko pētniecības programmu ir galvenie vērtēšanas kritēriji finansēto priekšlikumu atlasei – viens katram uzdevumam pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. -Projekta novērtēšanas procesā, ko veic ar starptautiskiem ekspertiem, novērtē arī projekta administratīvās spējas, pieredzi un projekta vadības plāna kvalitāti. Atlases procesā izmantojamie kritēriji ir arī konsorcija dalībnieku savstarpējā papildināmība un iepriekšējā pieredze, strādājot kopā. -Atbalstāmie pasākumi ir pētniecības un inovācijas pasākumi, modernizēts pētniecības aprīkojums, izplatīšanas pasākumi un atbalsta darbības (pētījumi par katras misijas īstenošanu Rumānijā), izmaksas, kas saistītas ar intelektuālā īpašuma tiesībām. -ar misiju tematiskajām jomām saistīto pētniecības, izstrādes un inovācijas resursu, tostarp aprīkojuma un infrastruktūras, kartēšana, kas arī ir jāuzlabo un jāizmanto pieteikumu iesniedzējiem kopīgi. -Atbilstīgais budžets, kas nepārsniedz 5 miljonus euro vienam projektam un kurā ir vismaz 5 partneri (5 publiskas pētniecības, attīstības un inovācijas organizācijas + 5 privātas pētniecības, izstrādes un inovācijas organizācijas). Maksimālais budžets MVU ir EUR 200 000 un maksimālais budžets publiskai pētniecības, izstrādes un inovācijas organizācijai – EUR 500 000. MVU līdzfinansē pētniecības un inovācijas darbības ar 25 %. -Sadarbība ar publiskā sektora iestādēm dažādos pārvaldības līmeņos un pilsonisko sabiedrību, lai īstenotu pētniecības, izstrādes un inovācijas risinājumus saistībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumiem. Tādējādi publiskās iestādes ir iesaistītas kā trešās personas, tās nav tieši saistītas ar kompetences centra pētniecības konsorciju, un tās ir to produktu/pakalpojumu/risinājumu saņēmēju vidū, kurus pētnieks norādījis Kompetenču centros. Katra atlasītā Kompetenču centra mērķis ir līdz 2026. gadam pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa” atbalstīt vismaz 3 pieteikumus, kas pārsniedz robežvērtību.
281	5. investīcija. Kompetenču centru izveide un darbības uzsākšana	Mērķrādītājs	Budžets, ko piesaistījuši kompetences centri no privātā sektora pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem		Miljoni EUR	0	1,25	4. cet.	2025	EUR 1,25 miljonus piesaista no privātā sektora, lai ar kompetences centru starpniecību līdzfinansētu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības (katrs MVU kā daļu no sava ieguldījuma iegulda 25 % no saņemtā budžeta); Arī lielie uzņēmumi ir tiesīgi piedalīties Kompetences centros.
282	6. investīcija. “Apvārsnis Eiropa” mentoringa programmu izstrāde	Mērķrādītājs	Vaučeri, kas piešķirti kā daļa no “Apvārsnis Eiropa” mentoringa programmas		Skaits	0	500	2. cet.	2026	Pētniecības, digitalizācijas un inovācijas ministrija piešķir 500 vaučerus pretendentiem, kuri iesniedz projekta priekšlikumu uzaicinājumos iesniegt pieteikumus saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, un tie ir izturējuši atbilstības posmu (un pārsniedz robežvērtību vienam vērtēšanas kritērijam par 10 000 EUR) attiecībā uz: -projektu priekšlikumu rakstīšana, -darbinieku apmaiņa -dalība starpniecības pasākumos -ekstremālās gaismas infrastruktūras izmantošana – kodolfizika Lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), pētniecības darbības, kas saistītas ar darbībām/aktīviem, kas iekļauti izslēgšanas sarakstā, nevar pretendēt uz atbalstu.
283	7. investīcija. Izcilības stiprināšana un atbalsts Rumānijas dalībai partnerībās un uzdevumos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”	Mērķrādītājs	Parakstīto pētniecības finansēšanas līgumu skaits		Skaits	0	55	4. cet.	2023	Shēma ir konkursa uzaicinājums, kas papildina finansējumu pētniecības projektiem, par kuriem jau ir noslēgti līgumi saistībā ar Eiropas pētniecības attīstības un inovācijas partnerībām (kuras tiek novērtētas visā pasaulē Eiropas līmenī), jo īpaši tām, kas vērstas uz zaļu un digitālu pētniecību, attīstības un inovācijas papildinošiem projektiem un pētniecības, attīstības un inovācijas spēju veidošanas projektiem, kā arī līdzfinansē pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pētniecības, attīstības un inovācijas projektus 2022.–2023. gadam saskaņā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” partnerībām. Parakstīto pētniecības finansēšanas līgumu skaits, lai palielinātu sekmīgu dalību pētniecības, izstrādes un inovācijas partnerībās pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”. Atbalstāmo darbību veidi ir šādi: -Fundamentālie pētījumi (ne vairāk kā 10 % no pieprasītā budžeta); -Rūpnieciskie pētījumi; -Eksperimentālā izstrāde; -Rentabilitātes pētījumi; -Inovācijas darbības; Lai nodrošinātu atbilstību “nenodarīt būtisku kaitējumu” tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kas saistītas ar izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām/aktīviem.
284	8. investīcija. Programmas izstrāde, lai pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībās piesaistītu augsti specializētus cilvēkresursus no ārvalstīm	Mērķrādītājs	Starptautisko pētnieku vadīti projekti, kas finansēti			0	100	4. cet.	2023	100 projektus, ko vada labākie starptautiskie pētnieki, finansē, izmantojot finansēšanas shēmu. Publisku atklātu uzaicinājumu iesniegt kandidatūras izsludina 2022. gadā, un kandidātus atlasa, pamatojoties uz vairākiem kvalitātes kritērijiem. Atlasītie pētnieki palielina pētniecības, izstrādes un inovācijas organizācijas pētniecības spējas un uzlabo uzņēmējas organizācijas institucionālo sniegumu. Pētniecības projektu atlases kritēriji ietver: a)pētnieks, kas atrodas ārpus Rumānijas un ir veicis pētījumus ārpus Rumānijas vismaz pēdējos 3 gadus; b)ar doktora grādu, kas iegūts vismaz 3 gadus pirms dotācijas pieteikuma iesniegšanas datuma; c)ir pierādījies, ka spēj neatkarīgi piesaistīt konkurētspējīgu finansējumu no koordinējošām pētnieku grupām, tostarp doktorantūras studentiem (informācijas paketē norāda īpašos nosacījumus, lai varētu pretendēt uz augstākā līmeņa pētnieka statusu); d)koordinē projekta dotāciju un finansējumu un pieņem lēmumus par resursu piešķiršanu; Tā neatkarīgi publicē kā korespondenta pirmais autors un/vai autors; e)veidot un uzraudzīt komandas darbu, tostarp doktorantu un pēcdoktorantūras pētnieku darbu; f)ir piekļuve citām jomām un iekārtām pētniecības veikšanai. Augstākais pētnieks uzņēmējā iestādē aktīvi darbojas vismaz 75 % apmērā no dotācijas aptvertā perioda, un projekta darbības laikā viņu nodarbina uzņēmēja iestāde.” Lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kas saistītas ar izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām/aktīviem.
285	9. investīcija. Atbalsts izcilības sertifikātu turētājiem, kas saņēmuši Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosaukto individuālo stipendiju balvu	Mērķrādītājs	Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktās izcilības zīmoga saņēmējas		Skaits	0	50	4. cet.	2023	50 Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktie izcilības zīmoga saņēmēji izcilām individuālām stipendijām saņem dotāciju pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” un “Apvārsnis Eiropa” pētniecības projektu īstenošanai. Tā kā projekti jau ir novērtēti un saņēmuši izcilības zīmoga sertifikātu (kas ir atbilstības kritērijs), dotācijas atlasa rindas kārtībā pēc atklāta un pārredzama uzaicinājuma izteikt ieinteresētību. Lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), no atbilstības izslēdz pētniecības, izstrādes un inovācijas darbības, kas saistītas ar izslēgšanas sarakstā iekļautajām darbībām/aktīviem.
286	10. investīcija. Astoņu reģionālo profesionālās orientācijas centru valsts tīkla izveide un finansiālais atbalsts Eiropas Pētniecības telpas talantu platformas ietvaros	Atskaites punkts	Publisko universitāšu tīkls, kas uzņem un nodrošina 8 centrus pētnieku karjeras virzībai	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana publiskām universitātēm, kuras ir ieinteresētas uzņemt un izveidot 8 centrus pētniecības karjeras virzībai				2. cet.	2023	Pētniecības, digitalizācijas un inovācijas ministrija izsludina konkursu, lai atlasītu 8 valsts universitāšu tīklu, kuras ir ieinteresētas astoņu pētniecības karjeras centru uzņemšanā un darbībā. Centri pievērsīsies visu Rumānijas reģionu zinātnieku vajadzībām (centrus uzņem universitātes, bet pakalpojumus piedāvā reģionālajām kopienām). Reģionālajiem pētniecības aprūpētāju orientācijas centriem ir šādi uzdevumi: -Sniedz profesionālo orientāciju pētniekiem un 90 % šādu pakalpojumu saņēmēju ir apmierināti ar saņemtajiem pakalpojumiem; -strādāt pie tā, lai veicinātu valsts pētniecības, izstrādes un inovācijas sistēmu, tostarp veidojot tiešu sinerģiju ar ieguldījumiem 4.4 un 100 dotācijām, ko finansēs un vadīs labākie starptautiskie pētnieki; -darboties kā tīklam un kļūt par vienotu kontaktpunktu pētniecības karjerai. Tas ir instruments, ar ko īstenot pētniecības karjeras reformas (piemēram, uzraudzīt to pētniecības, izstrādes un inovācijas organizāciju skaitu, kuras apstiprināja pētnieku hartu un kodeksu, un palīdzēt organizācijām, kuras vēlas uzsākt procedūru attiecībā uz HRS4R). -Darbs pie integrētās paketes, kurā liela uzmanība ir pievērsta zinātnei kopā ar sabiedrību un sabiedrībai (8 komponenti ir vērsti uz dažādām mērķgrupām, sākot no jauniem skolēniem līdz studentiem un vietējām kopienām), kas ir saistīta ar pētniecības karjeras orientāciju, vienlaikus veicinot Rumānijas pētniecības rezultātus sabiedrībā, palielinot informētību par zinātnes priekšrocībām un piesaistot jauniešus pētniecības karjerai.
287	10. investīcija. Astoņu reģionālo profesionālās orientācijas centru valsts tīkla izveide un finansiālais atbalsts Eiropas Pētniecības telpas talantu platformas ietvaros	Mērķrādītājs	Pētnieki, kuri ir izmantojuši profesionālās orientācijas centru pakalpojumus		Skaits	0	450	2. cet.	2026	450 pētnieki gūst labumu no profesionālās orientācijas centru pakalpojumiem. Pētniecības, digitalizācijas un inovācijas ministrija izsludina konkursu, lai atlasītu 8 valsts universitāšu tīklu, kuras ir ieinteresētas astoņu pētniecības karjeras centru uzņemšanā un darbībā.

J.10. KOMPONENTS. Vietējais fonds

Šis atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar teritoriālajām un sociālajām atšķirībām pilsētu un lauku apvidos, kā arī mobilitāti pilsētās.

Šā komponenta mērķis ir atbalstīt pilsētu un lauku pārveidi, izmantojot zaļos un digitālos risinājumus. Reformas, kas atbalsta investīcijas, ietver regulatīvās izmaiņas, lai atbalstītu funkcionālu pilsētu un lauku apvidu pieeju, īstenojot lielpilsētu teritorijas un administratīvos konsorcijus, lai uzlabotu piekļuvi vietējiem sabiedriskajiem sociālajiem pakalpojumiem, izglītībai, veselības aprūpei, mājokļiem un uzlabotai teritoriālajai plānošanai. Šis komponents ietver arī reformas ilgtspējīgai mobilitātei pilsētās, un tas būtu jāskata saistībā ar komponentu “Ilgtspējīgs transports”. Ar šīm reformām atbalstītie ieguldījumi ir saistīti ar mājokļu būvi neaizsargātiem jauniešiem, veselības aprūpes un izglītības speciālistiem, sabiedriskā transporta parku atjaunošanu, zaļāka un drošāka transporta infrastruktūru, vietējo sabiedrisko ēku modernizāciju un telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu sagatavošanu/atjaunināšanu digitālā formātā.

Reformas un investīcijas palīdzēs īstenot Rumānijai 2019. un 2020. gadā nosūtītos konkrētai valstij adresētos ieteikumus (konkrētai valstij adresētos ieteikumus) par vajadzību: i) “orientē investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz ilgtspējīgu transportu, digitālo pakalpojumu infrastruktūru” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 3, 2020. gads), vienlaikus “ņemot vērā reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4); ii) “nodrošināt pienācīgus ienākumu aizstāšanas risinājumus un paplašināt sociālās aizsardzības pasākumus un piekļuvi pamatpakalpojumiem visiem” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2, 2020) un ”palielināt sociālo pakalpojumu aptvērumu un kvalitāti” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3); iii) “uzlabot valsts pārvaldes kvalitāti un efektivitāti un lēmumu pieņemšanas paredzamību” (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 4, 2020. gads).

J.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide

Reformas mērķis ir uzlabot mobilitātes apstākļus pilsētu un lauku apvidos, samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas no transporta un palielināt ceļu satiksmes drošību pilsētu teritorijās, izmantojot digitālus un videi draudzīgus transporta risinājumus.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās un īstenojot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus vietējā un reģionālajā līmenī. Tiesību aktos iekļauj pasākumus, lai stimulētu sabiedriskā transporta parka atjaunošanu ar “tīriem” transportlīdzekļiem, palielinātu ceļu satiksmes drošību un nodrošinātu obligātos valsts kvalitātes standartus. Tas uzliek pilsētu pašvaldībām saistības risināt gaisa piesārņojuma problēmu pilsētu un funkcionālo teritoriju līmenī, pieņemot virkni transporta politiku, piemēram, izveidojot mazemisiju zonas un stimulus alternatīvu transporta veidu izmantošanai. Visbeidzot, tajā ir noteiktas pamatnostādnes, kas pilsētu pašvaldībām jāievēro, izstrādājot ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānus, un uzdots Attīstības, vietējo būvdarbu un administrācijas ministrijas paspārnē izveidot ad hoc valsts iestādi, kas vajadzības gadījumā sniedz atbalstu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Gan tiesību akti, gan valsts struktūra, kas atbalsta ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi, ir spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Investīcija Nr. 1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās

Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot piekļuvi ilgtspējīgiem un drošiem mobilitātes risinājumiem pilsētu un lauku apvidos.

Ieguldījumi modernizē transporta infrastruktūru, nodrošinot tās vides ilgtspēju, izmantojot jaunus bezemisiju sabiedriskā transporta transportlīdzekļus, izbūvējot papildu 13 200 uzlādes punktu elektrotransportlīdzekļiem un 1091 km riteņbraukšanas joslu vietējā/metropoles līmenī. Ieguldījumus vienlīdz veido intelektiskās transporta sistēmas un cita IKT infrastruktūra, lai palielinātu ceļu satiksmes drošību, samazinātu ceļā pavadīto laiku un satiksmes sastrēgumus. Ieguldījumi palīdzēs 2025. gadā līdz 60 % palielināt to ceļojumu īpatsvaru, kuros izmanto vietējo sabiedrisko transportu ar bezemisiju transportlīdzekļiem (autobusiem, trolejbusiem ar bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajiem) salīdzinājumā ar 45,4 % 2019. gadā. Tāpat pēc ieguldījumu īstenošanas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktos Rumānijas rīcībā kopumā būtu vismaz 30 000 uzlādes punktu, ko finansētu no dažādiem avotiem, tostarp no valsts atveseļošanas un noturības plāna. Ieguldījumu pamatā ir arī obligāta saskaņošana ar apstiprināto vai izstrādes stadijā esošo ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu/integrēto ilgtspējīgas attīstības plānu/vispārējo pilsētplānojumu, nodrošinot mobilitātes pakalpojumu pārklājumu funkcionālajā un piepilsētas teritorijā, nosakot prioritātes un veicinot sabiedrisko transportu vietējā satiksmē, plānojot preferenciālus maršrutus un autobusu braukšanas joslas visbiežāk sastopamajās/slogotajās artērijās un noslēdzot sabiedrisko pakalpojumu līgumu ar ekonomikas dalībniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

J.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
288	1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	Atskaites punkts	Tiesību aktu stāšanās spēkā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Tiesību akti par ilgtspējīgu mobilitāti pilsētās ietver: -pasākumi, lai stimulētu sabiedriskā transporta parka atjaunošanu ar “tīriem” transportlīdzekļiem un nodrošinātu obligātos valsts kvalitātes standartus un piekļuvi sabiedriskajam transportam; -ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādes rokasgrāmatas izstrāde saskaņā ar Ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģiju C(2020) 789/2020 (Komisijas paziņojums) un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu novērtēšana un kvalitātes pārbaude -noteikumi par pilsētu pašvaldību pienākumu izveidot mazemisiju zonas, preferenciālus maršrutus (tostarp autobusu braukšanas joslas) tīram sabiedriskajam transportam; -pasākumi, lai samazinātu ceļu satiksmes drošības risku pilsētu līmenī, un pasākumi, kas ļauj ierobežot privāto automobiļu telpu, un stāvvietu politikas īstenošana un uzraudzība vietējā līmenī; -pasākumi, kas ļauj attīstīt infrastruktūru, lai veicinātu sabiedriskā transporta, velosipēdu un pastaigu drošu izmantošanu; -pasākumi, kas ļauj ieviest vairākveidu transporta mezglus, lai atvieglotu transportu funkcionālajā pilsētas teritorijā/metropoles teritorijā. Tiesību aktus izstrādā saskaņā ar: -noteikumus Eiropas Regulā (EK) Nr. 1370/2007, Eiropas Vispārējās drošības regulā (2019/2144), kas stājas spēkā 2022. gada 6. jūlijā; -Rumānijas pilsētpolitika, kas ietver noteikumus par iedzīvotāju blīvumu (sabiedriskā transporta pakalpojumu efektivitātes nodrošināšana) un par iedzīvotāju piekļuvi transporta pakalpojumiem (to iedzīvotāju procentuālā daļa, kas atrodas mazāk nekā 0,5 km attālumā no sabiedriskā transporta līnijas, kur maksimālais lidojumu biežums ir 20 minūtes); -sabiedriskā transporta pakalpojumu minimālos standartus sasniedz ar grozījumiem/papildinājumiem Likumā Nr. 92/2007 par sabiedriskā pasažieru transporta pakalpojumiem administratīvajās un teritoriālajās vienībās; -ceļu satiksmes drošības un reģionālās un pilsētu mobilitātes reformas, kas izveidotas saskaņā ar ilgtspējīga transporta komponentu (65.–68. atskaites punkts).
289	1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	Atskaites punkts	Ministrijas rīkojuma, ar ko izveido struktūru tehniskās palīdzības sniegšanai ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (SUMP) izstrādei, stāšanās spēkā	Ministrijas rīkojumā ietvertais noteikums, kurā norādīts, ka stājas spēkā struktūra tehniskās palīdzības sniegšanai SUMP izstrādei				4. cet.	2022	Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrijas pārraudzībā un sadarbībā ar nozaru ministrijām, piemēram, Satiksmes ministriju un Vides ministriju, tiek izveidota valsts struktūra, kuras uzdevums ir atbalstīt pilsētas ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādē, kā arī novērtēt un pārbaudīt IPMP kvalitāti. Centrālā valsts pārvalde atbalsta pilsētas SUMP izstrādē/atjaunināšanā, organizējot regulāras sanāksmes Rumānijas SUMP optimizācijas jautājumos, ko organizē Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrija, kas pulcē attiecīgos dalībniekus (centrālās, vietējās publiskās pārvaldes pārstāvjus, akadēmiskās aprindas, privāto vidi, NVO). Valsts grupas sekretariātu nodrošina Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrija.
290	1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	Atskaites punkts	Visu to sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu parakstīšana, kuru termiņš beidzas laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam attiecībā uz 40 apgabaliem	Līgumu parakstīšana				2. cet.	2026	Tiek parakstīti visi sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumi, kuru termiņš beidzas 2021.–2026. gadā pēc atklātām konkursa procedūrām apgabalu dzīvojamo ēku līmenī, ievērojot sabiedriskā transporta pakalpojumu minimālos standartus valsts līmenī, lai 2026. gada 2. ceturksnī visām 40 apriņķa galvaspilsētām arī turpmāk būtu sabiedriskā transporta līgumi.
291	1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	Mērķrādītājs	Gaisa piesārņotāju emisiju samazināšana		kt CO2 eq (atsauces gads 1990. gads)	266 371	159 823	2. cet.	2026	Mērķis ir kvantitatīvi samazināt gaisu piesārņojošo vielu daudzumu, kā plānots nacionālajā gaisa piesārņojuma kontroles programmā. Valsts vides aizsardzības aģentūras (NEPA) līmenī valsts siltumnīcefekta gāzu emisiju uzskaitījumu administrē kā ES SEG emisiju monitoringa mehānisma sastāvdaļu. Parametrs attiecībā uz izmantoto SEG emisiju vēsturisko līmeni ir SEG emisijas no autotransporta. Ierosinātais SEG emisiju samazināšanas mērķrādītājs ir valsts emisiju samazināšanas mērķrādītājs 2030. gadam, attiecīgi par 40 % samazinot kopējās SEG emisijas. No kopējām valstu SEG emisijām 2019. gada līmenī iekšzemes transporta nozare rada aptuveni 17 %. Mērķi nosaka arī, pamatojoties uz Vides ministrijas izveidoto pilsētas gaisa kvalitātes monitoringa fiksēto punktu tīklu.
292	1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	Mērķrādītājs	Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo vai smagi ievainoto cilvēku skaita samazinājums par 25 % pilsētu pašvaldībās salīdzinājumā ar 2019. pārskata gadu		Īpatsvars (%)	100%	75%	1. cet.	2026	Mērķis ir kvantitatīvi noteikt pasākumus satiksmes drošības uzlabošanai pilsētvidē. Mērķis ir par 25 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo vai smagi ievainoto cilvēku skaitu pilsētu pašvaldībās 2025. gadā salīdzinājumā ar pamatscenāriju 2019. gadā. Mērķis atbilst Valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijas atjauninājuma projektā noteiktajam mērķrādītājam, kas paredz līdz 2030. gadam par 50 % samazināt ceļu satiksmes negadījumos smagi ievainoto vai bojāgājušo skaitu.
293	1. reforma Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	Mērķrādītājs	Kopējais pasažieru skaits gadā, izmantojot vietējo sabiedrisko transportu, 2026. gadā palielinājās par 20 % salīdzinājumā ar 2019. gadu		Pasažieru skaits, kas izmanto vietējo sabiedrisko transportu	1 763 000 000	2 115 600	2. cet.	2026	Mērķis attiecas uz pasažieru skaita pieaugumu par 20 %, izmantojot vietējo sabiedrisko transportu 2025. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu. To varētu izraisīt sabiedriskajam transportam paredzēto transportlīdzekļu skaita pieaugums vietējā līmenī, kā arī pasākumi, lai atturētu no privāto transportlīdzekļu izmantošanas,
294	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Atskaites punkts	Sabiedriskā transporta parka atjaunošanas līgumu parakstīšana (tīro transportlīdzekļu iepirkums)	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Finansēšanas shēmā paredz kritērijus un nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz finansējumu saņēmējiem, kurus atlasa atklātā un pārredzamā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas cita starpā ietver šādas specifikācijas: -Investīciju obligāta saskaņošana ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu/integrētu ilgtspējīgu attīstību/vispārējo pilsētplānojumu, kas apstiprināts vai tiek izstrādāts; -Mobilitātes pakalpojumu pārklājuma nodrošināšana funkcionālajā un piepilsētas zonā. Nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāšu noteikšanu un veicināšanu vietējā satiksmē, plānojot preferenciālus maršrutus un autobusu braukšanas joslas visbiežāk sastopamajās/pārslogotajās artērijās; -Kam ir sabiedrisko pakalpojumu līgums ar ekonomikas dalībniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem; -Iegādāto transportlīdzekļu obligātā klasifikācija saskaņā ar Eiropas Vispārējās drošības regulas (2019/2144) noteikumiem, kas stājas spēkā 2022. gada 6. jūlijā. -Finansējuma kritēriji tikai bezemisiju transportlīdzekļiem: autobusi, trolejbusi ar bezemisiju dzinēju vai akumulatoru, tramvaji un mikroautobusi. Prioritāti piešķir investīcijām, ko īsteno funkcionālās pilsētu vai lauku teritorijās.
295	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Papildu bezemisiju transportlīdzekļi (autobusi, trolejbusi, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajus un mikroautobusus) (transportlīdzekļu skaits)		Skaits	1 618	2 186	4. cet.	2024	Mērķis attiecas uz papildu bezemisiju transportlīdzekļu skaitu: autobusi, trolejbusi, kuros izmanto bezemisiju dzinēju vai akumulatoru, tramvaji, kas darbojas pilsētu teritorijās, un mikroautobusi (ko varētu iegādāties arī lauku apvidiem).
296	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Papildu bezemisiju transportlīdzekļi (autobusi, trolejbusi, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajus un mikroautobusus) (transportlīdzekļu skaits)		Skaits	2 186	2 753	2. cet.	2026	Mērķis attiecas uz tādu papildu bezemisiju transportlīdzekļu skaitu, kas tiek ekspluatēti pilsētu teritorijās (izņemot mikroautobusus, kurus varētu iegādāties arī lauku apvidiem): autobusu, tramvaju, trolejbusu skaits, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru un mikroautobusus – 1135 jauni “tīrie” transportlīdzekļi ar bezemisiju izplūdes gāzu emisijām (200 autobusiem). Elektriskie autobusi/ūdeņradis 12-18 m, 515 elektriskie autobusi/ūdeņradis 10 m, 50 tramvaji, 50 gab. Trolejbusi 12-18 m, 320 elektriskie/ūdeņraža mikroautobusi).
297	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Braucienu īpatsvara pieaugums administratīvajās teritoriālajās vienībās ar vietējiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kuros izmanto bezemisiju transportlīdzekļus (autobusus, trolejbusus, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajus) salīdzinājumā ar 2019. gadu		Īpatsvars (%)	45,4% [2019]	60%	2. cet.	2026	Mērķis attiecas uz bezemisiju sabiedriskā transporta braucienu īpatsvaru vietējā līmenī no kopējā vietējā sabiedriskā transporta braucienu skaita (60 % 2025. gadā salīdzinājumā ar 45,4 % 2019. gadā).
298	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par ITS/citas IKT infrastruktūras nodrošināšanu	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Shēmā paredz kritērijus un nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz finansējumu saņēmējiem, kurus atlasa atklātā un pārredzamā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas cita starpā ietver šādas specifikācijas: -Investīciju obligāta saskaņošana ar apstiprināto ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu/integrētu ilgtspējīgu attīstību/vispārējo pilsētplānojumu; -Mobilitātes pakalpojumu pārklājuma nodrošināšana funkcionālajā un piepilsētas zonā. Nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāšu noteikšanu un veicināšanu vietējā satiksmē, plānojot preferenciālus maršrutus un autobusu braukšanas joslas visbiežāk sastopamajās/pārslogotajās artērijās; Saskaņā ar intelektiskajām transporta sistēmām (saskaņā ar darbības jomu 076 “Pilsētas transporta digitalizācija”) ir atbilstīgas šādas darbības: -Vieda satiksmes pārvaldība -Uzlādes risinājumi -Integrēti viedi autostāvvietu risinājumi -Satiksmes vadības centri -Ātruma pielāgošanas brīdinājuma sistēmas -Drošības sistēmas darba jomā -Savstarpēji savienota luksofora sistēma -Brauciena laika un ātruma uzraudzība -Svēršanas sistēmas kustībā -Prioritārais signāls avārijas transportlīdzekļu izmantošanai -Dinamiskās ziņojumu zīmes -Sabiedriskā transporta ceļojumu plānotājs. -Integrētas pasažieru informācijas sistēmas Citu veidu IKT infrastruktūras (pilsētās un pašvaldībās) – viedo pilsētu/viedo ciema koncepcija ir attiecināma arī uz tehnoloģiju attīstību (saskaņā ar intervences jomu 021ter – augsti specializētu atbalsta pakalpojumu un valsts pārvaldes iestādēm un uzņēmumiem paredzētu iekārtu izstrāde), piemēram: -Dronu izmantošana, lai pārbaudītu riska zonas vai situācijas (kalnu teritorijas). -Reālā laika situāciju uzraudzības centrs pilsētā -Viedas pārvaldības sistēmas zaļās zonas sistēmām. -Wi-Fi sistēmas paplašināšana sabiedriskās vietās. -Viedās pilsētas mēbeles. -Publiska kosmosa uzraudzības un drošības sistēma. -Kultūras mantojuma mērķu vērtības palielināšana, izmantojot digitālo digitalizāciju vai rekonstrukciju -Vienas pieturas aģentūra uzņēmumiem. -Investīciju piesaistes platforma. -Platforma saziņai ar pilsoņiem un kopienu iniciatīvu veidošanai -Vietējo kopienu inovācijas centri -Profesionālās izglītības un apmācības infrastruktūras attīstība vai modernizācija. -Izglītības sistēmas digitalizācija. -Lielpilsētu ĢIS datubāzes. -Atklāto datu platforma -Virtuālais ierēdnis. -“Mākoņdatošanas” pakalpojumi -Digitālā sabiedrisko pakalpojumu platforma. -Reģistrācijas un dokumentu izsniegšanas sistēmas -Pilsētas datu centrs un pilsētas stāvokļa uzraudzība reāllaikā. -Pilsētas lietotne (pieteikums iedzīvotāju informēšanai un problēmu apzināšanai vietējā līmenī). -Nodokļu maksāšana tiešsaistē. -Tiešsaistes plānošanas sistēma – tīmekļa vietne, kas ļauj tiešsaistē kodēt dažādos APL birojos. -Sabiedrisko pakalpojumu informācijas kioski. -Tiešsaistes platforma un/vai mobilā lietotne, lai kartētu enerģijas patēriņu apkaimes vai pilsētas līmenī. -Viedais elektrotīkls, ko var izmantot dažādās kolektīvo mājokļu jomās (viedais tīkls). -Zaļās zonas apūdeņošanas sistēmu automatizācija -Viedā sanitārijas infrastruktūra. -Tehniskās un pašvaldību infrastruktūras stāvokļa un patēriņa uzraudzība reāllaikā.
299	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Administratīvās teritoriālās vienības ar attīstītām/paplašinātām sistēmām – Intelektiskās transporta sistēmas un e-biļetes/citas IKT infrastruktūras		Skaits	0	246	4. cet.	2024	Administratīvo teritoriālo vienību skaits, kurās darbojas attīstītas/paplašinātas sistēmas – Intelektiskās transporta sistēmas un e-biļetes/citas IKT infrastruktūras saskaņā ar 298. atskaites punkta prasībām.
300	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Administratīvās teritoriālās vienības ar attīstītām/paplašinātām sistēmām – Intelektiskās transporta sistēmas un e-biļetes/citas IKT infrastruktūras)		Skaits	246	491	2. cet.	2026	Administratīvo teritoriālo vienību skaits, kurās darbojas attīstītas/paplašinātas sistēmas – Intelektiskās transporta sistēmas un e-biļetes/citas IKT infrastruktūras saskaņā ar 298. atskaites punkta prasībām.
301	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Atskaites punkts	Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecības līgumu parakstīšana	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Shēmā paredz kritērijus un nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz finansējumu saņēmējiem, kurus atlasa atklātā un pārredzamā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas cita starpā ietver šādas specifikācijas: -Investīciju obligāta saskaņošana ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu/integrētu ilgtspējīgu attīstību/vispārējo pilsētplānojumu, kas apstiprināts vai tiek izstrādāts; -Mobilitātes pakalpojumu pārklājuma nodrošināšana funkcionālajā un piepilsētas zonā. Nodrošināt sabiedriskā transporta prioritāšu noteikšanu un veicināšanu vietējā satiksmē, plānojot preferenciālus maršrutus un autobusu braukšanas joslas visbiežāk sastopamajās/pārslogotajās artērijās; -Kam ir sabiedrisko pakalpojumu līgums ar ekonomikas dalībniekiem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1370/2007 noteikumiem. Līdz 2026. gadam apgabala mītnes pilsētas (ieskaitot katru sektoru Bukarestē) nodrošina vismaz 40 elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu izveidi, kas pieejami publiskajai/administratīvajai teritoriālajai vienībai.
302	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Papildu uzlādes punkti elektrotransportlīdzekļiem		Skaits	0	6600	4. cet.	2024	Starpposma mērķrādītājs attiecībā uz ekspluatācijā esošo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu.
303	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu papildu skaits		Skaits	6600	13 200	2. cet.	2026	Ekspluatācijā esošo elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaits.
304	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par ieguldījumiem velotransporta infrastruktūrā vietējā/metropoles līmenī	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Shēmā paredz kritērijus un nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz finansējumu saņēmējiem, kurus atlasa atklātā un pārredzamā uzaicinājumā iesniegt priekšlikumus, kas cita starpā ietver šādas specifikācijas: -Investīciju obligāta saskaņošana ar ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu/integrētu ilgtspējīgu attīstību/vispārējo pilsētplānojumu, kas apstiprināts vai tiek izstrādāts; -Nodrošināt preferenciālus maršrutus tīram sabiedriskajam transportam sabiedriskajos autoceļos, kam katrā virzienā ir vismaz trīs joslas (nosacījums ir spēkā tikai administratīvajās teritoriālajās vienībās ar koplietošanas ceļiem, kam ir vismaz trīs joslas katrā virzienā)
305	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Riteņbraukšanas skrejceļi (km) vietējā/metropoles līmenī		Kilometri (km)	0	546	4. cet.	2024	Ekspluatācijas riteņbraukšanas skrejceļu garums (km), ieskaitot ceļu satiksmes drošības pasākumus, saskaņā ar 304. atskaites punkta prasībām.
306	1. investīcija. Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	Mērķrādītājs	Riteņbraukšanas skrejceļi vietējā/metropoles līmenī (km)		Kilometri (km)	546	1091	2. cet.	2026	Pabeigto un ekspluatācijā esošo riteņbraukšanas skrejceļu garums (km), tostarp ceļu satiksmes drošības pasākumi, saskaņā ar 304. atskaites punkta prasībām.

J.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

2. Reforma: Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei

Reformas mērķis ir ļaut cilvēkiem, kas dzīvo pilsētu teritorijās, tostarp marginālo/perifēro kopienu iedzīvotājiem, uzlabot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, mobilitātei, mājokļiem un citiem vietējā līmenī sniegtiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Reforma nosaka satvaru, ar kura palīdzību koordinē pilsētu centrus un piepilsētu teritorijas, lai uzlabotu to spēju sniegt kvalitatīvus un integrētus pakalpojumus un uzlabotu iedzīvotāju dzīves līmeni. Divi galvenie reformas pīlāri ir likums par lielpilsētu teritorijām un Rumānijas pilsētpolitikas satvars. Likumā ir noteiktas funkcionālās pilsētu teritorijas un to galvenie pienākumi (proti, mobilitāte, mājokļi un telpiskā plānošana); izveido struktūras politikas iniciatīvu un ieguldījumu koordinēšanai un koordinēšanai pilsētu funkcionālā līmenī; nodrošina savas fiskālās spējas, izmantojot pārredzamus un paredzamus budžeta avotus; un ļauj veikt kopīgu iepirkumu par preču piegādi un pakalpojumu sniegšanu pilsētu funkcionālā līmenī. Satvars atbalsta funkcionālu pilsētu teritoriju izveidi un sīkāk definē ekskluzīvus pienākumus vietējā līmenī, kā arī tos, kas ir kopīgi ar centrālo līmeni.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Likums par lielpilsētu teritorijām un Rumānijas pilsētpolitikas satvars tiks apstiprināts un stāsies spēkā attiecīgi līdz 2022. gada 30. jūnijam un līdz 2022. gada 31. decembrim.

3. reforma: Politikas satvara izveide ilgtspējīgai lauku pārveidei: administratīvo konsorciju izveide funkcionālajos lauku apvidos

Reformas mērķis ir ļaut cilvēkiem, kas dzīvo lauku apvidos, tostarp marginālo/perifēro kopienu iedzīvotājiem, uzlabot piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem, piemēram, mobilitātei, mājokļiem un citiem vietējā līmenī sniegtiem sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Reformas mērķis ir integrēt politikas un pakalpojumu sniegšanu visās lauku administratīvajās teritoriālajās vienībās, lai uzlabotu labklājību mazāk apdzīvotos apgabalos 48 . Administratīvā kodeksa grozījumi jo īpaši ļauj izveidot administratīvos konsorcijus funkcionālās lauku teritorijās, kas ir kaimiņos esošas lauku administratīvās vienības, kuras ir ekonomiski un sociāli integrētas un saskaras ar līdzīgām problēmām un attīstības iespējām (piemēram, tuvums kopējiem dabas resursiem, pakļautība tiem pašiem strukturālajiem satricinājumiem). Turklāt grozījumos nosaka funkcionālu lauku apvidu tiesisko režīmu un pienākumus; izveidot struktūras politikas iniciatīvu un ieguldījumu koordinēšanai un koordinēšanai funkcionālā lauku apvidu līmenī; nodrošināt savas fiskālās spējas, izmantojot pārredzamus un paredzamus budžeta avotus; un dot iespēju pilnībā digitāli integrēt administratīvo vienību sniegtos sabiedriskos pakalpojumus, tostarp izmantot kopīgu iepirkumu preču un pakalpojumu nodrošināšanai funkcionālā lauku apvidu līmenī.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Administratīvā kodeksa grozījumi, kas ļauj izveidot administratīvos konsorcijus funkcionālajos lauku apvidos, stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

4. reforma: Mājokļu kvalitātes uzlabošana

Šīs reformas mērķis ir samazināt ļoti sliktus sadzīves apstākļus neaizsargātām iedzīvotāju grupām un grupām, jo īpaši personām marginalizētās kopienās pilsētu un lauku apvidos.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam, lai nodrošinātu Nacionālās mājokļu stratēģijas un tās rīcības plāna īstenošanu, tostarp izmantojot tādus mehānismus kā lielpilsētu teritorijas un administratīvie konsorciji. Tāpat šiem dokumentiem pievieno mājokļu vajadzību kartējumu, jo īpaši marginalizētās kopienās un grupās, tostarp neformālos apmetnēs pilsētu un lauku apvidos. Reforma nodrošina papildināmību ar esošajiem vai turpmākajiem integrētajiem Kopienas centru ieguldījumiem (t. i., nodrošinot izglītību, sociālos un veselības aprūpes pamatpakalpojumus), ko finansē no ESF+ un turpmākās kohēzijas politikas, un neveicina sociālo segregāciju.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Leģislatīvo aktu, ar ko nodrošina valsts mājokļu stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu, pieņem un tas stājas spēkā līdz 2022. gada 30. jūnijam.

5. reforma: Plānošanas sistēmas izstrāde – Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss

Reformas mērķis ir uzlabot vispārējo teritoriālo plānošanu, izmantojot vienkāršotus un digitalizētus telpiskās plānošanas dokumentus un procedūras, uzlabotu telpisko un teritoriālās plānošanas dokumentu pieejamību un pārredzamību, kā arī palielinātu energoefektīvu un ilgtspējīgu risinājumu izmantošanu būvniecībā.

Reformu īsteno, stājoties spēkā Teritoriālās plānošanas kodeksam. Kodekss vienkāršo un saskaņo to, kā tiek ziņots par telpiskajiem un vispārējiem pilsētu plāniem, atjaunina un transponē ģeogrāfijas informācijas sistēmās, kā arī veic pasākumus, lai palielinātu energoefektivitāti un uzlabotu gaisa kvalitāti, nosakot saistošus būvniecības standartus visās administratīvajās teritoriālajās vienībās un funkcionālajos pilsētu un lauku apvidos. Kodeksā iekļauj arī noteikumus atjauninātajos pilsētplānošanas dokumentos, kuru mērķis ir samazināt pārvietošanās laiku un attālumu iedzīvotājiem funkcionālajos pilsētu un lauku apvidos. Jauna datu platforma, kas ir daļa no Teritoriālās novērošanas centra, centralizē standartizētas un digitalizētas kartes un stratēģiskos dokumentus, kas ir pilsētplānošanas procesa pamatā, un nodrošina publisku piekļuvi visiem plāniem, kā arī jaunākajiem telpiskās un teritoriālās plānošanas dokumentiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim, un līdz 2023. gada 30. jūnijam darbojas darbības datu platforma, kas Teritoriālās novērošanas centra ietvaros nodrošina pilnīgu digitālu piekļuvi telpiskās plānošanas un teritoriālās plānošanas dokumentiem.

2. investīcija. Mājokļu būvniecība jauniešiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot piekļuvi kvalitatīviem mājokļiem trūcīgiem jauniešiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem, kas sniedz šādus pakalpojumus marginalizētās kopienās un marginalizētās grupās.

Investīcijas ietver jaunu mājokļu izbūvi jauniešiem no neaizsargātām kopienām un grupām saskaņā ar Valsts mājokļu stratēģiju un rīcības plānu, un to papildina pasākumi, lai veicinātu mērķa grupu sociālo un ekonomisko integrāciju. Mājokļi tiek būvēti arī veselības aprūpes un izglītības speciālistiem pilsētu un lauku apvidos, kur dzīvo marginalizētas kopienas un grupas, un iepriekš ir konstatēts, ka trūkst veselības aprūpes un izglītības pakalpojumu. Jaunbūvētās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 3 Samērināt sabiedrisko ēku rehabilitāciju, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot vietējo sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu. Ieguldījumi finansē mērenu publisko ēku renovāciju vietējā līmenī. Tā attiecas tikai uz tām sabiedriskajām ēkām pilsētās un komūnās, kas paredzētas sabiedrisko pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem (piemēram, pilsētas domes ēkas, sociālo pakalpojumu ēkas). investīcija ietver 1 306 818 kvadrātmetru platības atjaunošanu atbilstīgajās sabiedriskajās ēkās. Paredzams, ka renovācijas rezultātā primārās enerģijas pieprasījums samazināsies par 30 %, kā to apliecina energoefektivitātes sertifikāti.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 4 Teritoriālās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt digitālo piekļuvi telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentiem.

Ar ieguldījumu finansē telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu, tostarp ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu, izstrādi vai atjaunināšanu. Visu dokumentāciju izstrādā digitālā formātā saskaņā ar Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodeksu, un to apstiprina valsts atbalsta struktūra. Dokumentāciju augšupielādē Teritoriālās observatorijas platformā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

J.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
307	2. reforma Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei – Rumānijas pilsētpolitika	Atskaites punkts	Likuma par lielpilsētu teritorijām stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Likuma par lielpilsētu teritorijām stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Likums par lielpilsētu teritorijām: -nosaka kritērijus lielpilsētu robežu noteikšanai un tās politikas kompetences, proti: mobilitāte, telpiskā plānošana, pilsētattīstība, mājokļi un citi vietējā līmenī sniegti sabiedriskie pakalpojumi, ar ko cita starpā risina marginālo/perifēro kopienu problēmas, tostarp neformālas apdzīvotas vietas; -lielpilsētu teritorijas līmenī izveidot koordinējošu struktūru, lai vadītu un uzraudzītu politikas un ieguldījumu īstenošanu lielpilsētu administratīvajās teritoriālajās vienībās ar mērķi uzlabot savienojamību, telpisko plānošanu, zaļās infrastruktūras attīstību un piekļuvi nodarbinātībai, veselības aprūpes pakalpojumiem un izglītībai, tostarp cilvēkiem trūcīgos apgabalos/attālumos, kā arī lai nodrošinātu lielākas ekonomiskās iespējas apdzīvotām vietām piepilsētu ap pilsētu centriem, -nodrošināt pārredzamu un paredzamu satvaru (tostarp kritērijus, metodiku), lai veidotu katras lielpilsētas teritorijas budžetu, pamatojoties uz iemaksām, ko veic funkcionālās pilsētu teritorijas administratīvās vienības, un vajadzības gadījumā no centrālās valdības pārskaitījumiem no valsts attīstības programmām, ko katru gadu finansē no valsts budžeta, pamatojoties uz izpildes kritērijiem, kas saistīti ar politikas mērķiem katras lielpilsētas līmenī, ļauj veikt kopīgu iepirkumu preču piegādei un pakalpojumu sniegšanai funkcionālās teritorijas līmenī.
308	2. reforma Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei	Atskaites punkts	Valdības lēmuma, ar ko izveido Rumānijas pilsētpolitikas satvaru, stāšanās spēkā	Valdības lēmuma noteikums, kas norāda uz Rumānijas pilsētpolitikas satvara stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Valdības lēmums: -noteikt publisko iestāžu uzdevumus un pienākumus valsts un vietējā līmenī, lai īstenotu Rumānijas pilsētpolitiku; -pilsētplānošanas dokumentos integrēt ilgtspējīgas attīstības principus, tostarp īstenojot dabā rodamus risinājumus; -īstenot galvenos darbības rādītājus, kas izriet no Rumānijas pilsētpolitikas prioritārajiem mērķiem (t. i., uzlabot mobilitāti, uzlabot telpisko plānošanu, uzlabot mājokļu apstākļus, vietējos sabiedriskos pakalpojumus marginalizētām/nomaļajām kopienām un piekļuvi sabiedriskajam transportam); -izveidot stabilu un prognozējamu finansēšanas mehānismu pilsētvides politikas īstenošanai -veicināt vietējo sadarbību, stimulējot pilsētu ilgtspējīgas attīstības projektus, kas ierosināti funkcionālās pilsētu teritorijās un saskaņoti ar ilgtspējīgas integrētās pilsētu attīstības plāniem.
309	2. reforma Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei	Mērķrādītājs	Dzīves kvalitātes uzlabošana pilsētu teritorijās		Īpatsvars (%)	30,7%	40%	2. cet.	2026	Mērķis ir paaugstināt dzīves kvalitāti pilsētu teritorijās ar 10 procentpunktiem (t. i., palielināt to cilvēku procentuālo daļu, kuri pozitīvi reaģē uz paziņojumu "Esmu apmierināts ar dzīvi pilsētā: Pilnībā piekrītu"), no 2020. gada 2. ceturkšņa (kā sākotnējais rādītājs) līdz 2026. gada 2. ceturksnim, ko mēra, izmantojot metodiku, kas ir līdzīga tai, ko izmanto aptaujā par dzīves kvalitāti Eiropas pilsētās . Apsekojumu veic, izmantojot ārēju pakalpojumu sniedzēju.
310	3. reforma Politikas satvara izveide ilgtspējīgai lauku pārveidei: administratīvo konsorciju izveide funkcionālajos lauku apvidos		Stājas spēkā tiesību akts, ar ko groza administratīvo kodeksu un izveido administratīvos konsorcijus kaimiņos esošajās lauku vai galvenokārt lauku administratīvajās teritoriālajās vienībās, kas pastāv kā funkcionālas lauku teritorijas.	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Ar grozījumiem Administratīvajā kodeksā izveido administratīvos konsorcijus funkcionālajos lauku apvidos (kā noteikts saskaņā ar urbanizācijas grādu (DEGURBA) metodoloģiju), kas parāda zināmu ekonomiskās un sociālās integrācijas pakāpi un/vai saskaras ar līdzīgām problēmām un attīstības iespējām (piemēram, tuvums kopējiem dabas resursiem, pakļautība tiem pašiem strukturālajiem satricinājumiem). Izmaiņas tiesību aktos: -Noteikt juridisko režīmu un pienākumus administratīvajiem konsorcijiem, kas izveidoti, pamatojoties uz funkcionālu lauku apvidu pieeju, lai uzlabotu publisko sociālo, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumu efektivitāti, kā arī atbalstu pašnodarbinātām personām lauksaimniecībā (piemēram, piekļuve tirgiem un ciešāka sadarbība), un ieguldījumu īstenošanas efektivitāti, kas uzlabo teritoriālo kohēziju, lauku apvidu integrāciju un dabas un kultūras mantojuma ilgtspējīgu kapitalizāciju. -Izveido struktūru, kas atbilst katram administratīvajam konsorcijam un kas veic darbības, kuras ir specifiskas vietējām publiskā sektora iestādēm un veicina iesaistīto publisko iestāžu stratēģisko mērķu īstenošanu. Iestāde pārvalda šādus sabiedriskos pakalpojumus: teritoriālā un pilsētplānošana; valsts iepirkums; ieguldījumi; publiskā un privātā sektora pārvaldība; finanses un grāmatvedība; juridiskas; sociālā palīdzība; lauksaimniecības reģistrs; civilstāvokļa aktu reģistrs; kadastrs. -Nodrošināt pārredzamu un paredzamu budžetu, ko veido administratīvo konsorciju administratīvo vienību iemaksas un centrālās valdības pārskaitījumi, pamatojoties uz pārredzamiem izpildes kritērijiem, kas saistīti ar politikas mērķiem funkcionālā lauku apvidu līmenī. -Nodrošināt iespēju pilnībā digitāli integrēt sabiedriskos pakalpojumus, ko sniedz administratīvās vienības, konsorciji, lai iedzīvotājiem un uzņēmējiem īsākā laikā sniegtu sabiedriskos pakalpojumus, tostarp izmantojot kopīgu iepirkumu preču un pakalpojumu nodrošināšanai funkcionālā lauku apvidu līmenī.
311	3. reforma Politikas satvara izveide ilgtspējīgai lauku pārveidei: administratīvo konsorciju izveide funkcionālajos lauku apvidos	Mērķrādītājs	Nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanās lauku apvidos		Procenti	45,4%	38%	2. cet.	2026	Nabadzības un sociālās atstumtības līmeņa samazinājums vismaz par 7,4 pp lauku apvidos saskaņā ar EUROSTAT rādītāju (ILC_PEPS13), izmantojot 2020. gada bāzes rādītāju 45,4 % apmērā.
312	4. reforma Mājokļu kvalitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, lai īstenotu Nacionālo mājokļu stratēģiju un rīcības plānu smagas sliktu sadzīves apstākļu mazināšanai	Likuma noteikums, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā, lai īstenotu Nacionālo mājokļu stratēģiju un rīcības plānu, lai mazinātu ļoti sliktus sadzīves apstākļus				2. cet.	2022	Ar šo tiesību aktu nodrošina valsts mājokļu stratēģijas un rīcības plāna īstenošanu, lai uzlabotu mājokļu kvalitāti neaizsargātām iedzīvotāju grupām un grupām, samazinot ļoti sliktus sadzīves apstākļus, jo īpaši personām marginalizētās kopienās pilsētu un lauku apvidos. Stratēģija un rīcības plāns: -jāpapildina ar mājokļu vajadzību kartēšanu, jo īpaši marginalizētās kopienās un grupās, tostarp neoficiālās apmetnēs, pilsētu un lauku apvidos (saskaņā ar Marginalizēto kopienu atlanta atjaunināto versiju); -nodrošināt pieeju, kas nodrošina papildināmību/saistību ar esošajiem vai turpmākajiem integrētajiem Kopienas centru ieguldījumiem (t. i., izglītības, sociālo un veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšanu), ko finansē ESF+ un turpmākie kohēzijas politikas fondi. -nodrošināt papildu piekļuvi izglītībai un veselības aprūpes pakalpojumiem marginalizētās kopienās (kā noteikts marginalizēto kopienu atlanta atjauninātajā versijā) -neizraisīs sociālo segregāciju -nodrošināt iespēju investīciju īstenošanai izmantot lielpilsētu teritorijas, administratīvos konsorcijus un starpkopienu attīstības apvienības.
313	4. reforma Mājokļu kvalitātes uzlabošana	Mērķrādītājs	Mazāka mājokļu pārapdzīvotības procentuālā daļa		Procenti	45,1%	39%	2. cet.	2026	Samazināts mājokļu pārapdzīvotības rādītājs par 6,1 procentpunktu saskaņā ar Eurostat rādītāju (ILC_LVHO05A), izmantojot atsauces skaitli 2020. gadā 45,1 % apmērā.
314	4. reforma Mājokļu kvalitātes uzlabošana	Mērķrādītājs	Mazāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo neoficiālās apmetnēs		Procenti	0	20%	2. cet.	2026	Mērķis ir samazināt to iedzīvotāju īpatsvaru, kuri dzīvo neformālos apmetnēs funkcionālās pilsētu teritorijās, un palielināt viņu integrāciju kopienās. To personu skaitu, kuras dzīvo neoficiālās apmetnēs ar nabadzīgām vai nabadzīgām dzīvojamām telpām, nosaka pēc kartēšanas procesa, kas izstrādāts saskaņā ar likumu par teritoriālo un pilsētplānošanu.
315	5. reforma Plānošanas sistēmas izstrāde – Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss	Atskaites punkts	Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodeksa stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodeksa stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Ar Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodeksu cita starpā īsteno: -administratīvā sloga samazināšana, administratīvo aktu izdošanas termiņu saīsināšana, kā arī jaunu mehānismu ieviešana, lai nodrošinātu efektīvākus, digitalizētākus un kvalitatīvākus administratīvos procesus būvniecībā, tostarp plānošanas struktūras funkcionālu pilsētu teritoriju līmenī; -visu pilsētvides plānu atjaunināšana un transponēšana Ģeogrāfiskajās informācijas sistēmās (ĢIS) un saskaņošana ar jaunajiem Rumānijas pilsētpolitikas principiem (ilgtspējīga transporta veicināšana un ceļu satiksmes drošības uzlabošana, dabā balstītu risinājumu/zaļās un zilās infrastruktūras izmantošana), tostarp funkcionālu pilsētu un lauku teritoriju līmenī; -pasākumi energoefektivitātes paaugstināšanai un gaisa kvalitātes uzlabošanai, nosakot saistošus būvniecības standartus visās administratīvajās teritoriālajās vienībās un funkcionālajos pilsētu un lauku apvidos -Konkrēti noteikumi atjauninātajos pilsētplānošanas dokumentos, kuru mērķis ir samazināt ceļā pavadīto laiku un attālumu iedzīvotājiem funkcionālajos pilsētu un lauku apvidos (15 minūtēs pieejamas pilsētas koncepcijas īstenošana, t. i.: pievēršanās lielākai piekļuvei attiecīgajām iekārtām). Pamatdokumenta/rokasgrāmatas izstrāde un pieņemšana, lai atvieglotu kodeksa jauno noteikumu īstenošanu.
316	5. reforma Plānošanas sistēmas izstrāde – Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss	Atskaites punkts	Sadarbspējīgas pilsētu digitālo datu platformas darbības uzsākšana (teritoriālās novērošanas centra ietvaros)	Digitālās platformas darbības uzsākšana (teritoriālās novērošanas centra ietvaros)				2. cet.	2023	Teritoriālās novērošanas centra ietvaros darbojas standartizēta datu platforma, kas ļauj: -Publiska piekļuve jaunākajiem teritorijas un teritorijas plānošanas dokumentiem, kas atbilst visām valsts teritoriālajām administratīvajām vienībām -iespēja vietējām publiskajām iestādēm izsniegt pilsētplānošanas sertifikātus, būvatļaujas sadarbspējīgā veidā ar visu attiecīgo valsts iestāžu datu bāzēm (piemēram, nodokļu administrācija) un izmantot valdības mākoņdatošanai pieejamo infrastruktūru; -reāllaika datu (piemēram, datu par pilsētbūvniecības noteikumiem, visiem ierobežojumiem un atļautās zemes izmantošanas) nodrošināšana visām ieinteresētajām personām, tostarp plašai sabiedrībai, lai nodrošinātu plānošanas sertifikātu un būvatļauju izdošanas pārredzamību; -dinamiska pilsētplānošanas pārvaldība (pastāvīga datu atjaunināšana, ņemot vērā veiktās izmaiņas, piemēram, izmaiņas vispārējā pilsētplānojuma rādītājos, ko veic Zonāla pilsētplānošana), ļaujot administratīvajām vienībām, tostarp funkcionālajā pilsētu un lauku teritorijā, koordinēt tādas politikas īstenošanu vietējā līmenī kā enerģētika, vide, mājokļi un transports.
317	2. investīcija. Mājokļu būvniecība jauniešiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem	Atskaites punkts	Visu publiskā iepirkuma līgumu parakstīšana, lai būvētu mājokļus jauniešiem no neaizsargātām kopienām un grupām, kā arī veselības aprūpes un izglītības speciālistiem pilsētu vai lauku apvidos	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Dotāciju finansēšanas shēmu izstrādā, pamatojoties uz Valsts mājokļu stratēģijas un rīcības plāna noteikumiem, kas saskaņoti ar 312. atskaites punkta specifikācijām. Finansēšanas shēma ir pieejama visām administratīvajām teritoriālajām vienībām/lielpilsētu teritorijām/administratīvajiem konsorcijiem un atbilst šādām obligātām specifikācijām: A)Mājokli jauniešiem piešķir administratīvām teritoriālajām vienībām/administratīvajiem konsorcijiem/lielpilsētu teritorijām, pamatojoties uz integrētu rīcības plānu, lai uzlabotu jauniešu dzīves apstākļus neaizsargātās kopienās un grupās un viņu mājsaimniecībā, tostarp pasākumus mērķa grupu sociālās un ekonomiskās integrācijas veicināšanai. Jaunieši, kas gūst labumu, kumulatīvi atbilst nosacījumam, ka viņi nāk no neaizsargātas kopienas/grupas vecumā no 18 līdz 35 gadiem ar ienākumi uz vienu ģimenes locekli, kas ir zemāki par vidējo mēnešalgu uz vienu ekonomiku, nepieder mājai/nepieder māju, kas pašlaik dzīvo pārapdzīvotos/sliktos mājokļos. Kritērijos tiktu ņemts vērā arī tas, vai jauniešiem ir viens vai vairāki bērni, kas aprūpē/dzīvo savā mājsaimniecībā. B)Medicīnas un izglītības speciālistu izmitināšanas vienības piešķir administratīvām teritoriālajām vienībām/administratīvajiem konsorcijiem/lielpilsētu teritorijām, pamatojoties uz integrētu rīcības plānu, lai uzlabotu medicīnas vai izglītības pakalpojumus neaizsargātām kopienām un grupām, kas apzinātas, kartējot vajadzības, jo īpaši marginalizētās kopienās un grupās. Tāpat investīcijas veic saskaņā ar ieguldījumiem izglītībā, veselībā (piemēram, pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstība, kuras mērķis ir palielināt piekļuvi medicīnas pamatpakalpojumiem) un valsts atveseļošanas un noturības plāna renovācijas viļņa komponentiem, kā arī ar pašreizējā komponenta 3. ieguldījumu (publisko ēku mērena renovācija), darbības programmām (2014.–2020. gadam un 2021.–2027. gadam) vai citām programmām.
318	2. investīcija. Mājokļu būvniecība jauniešiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem	Mērķrādītājs	Mājokļi, kas uzbūvēti jauniešiem no neaizsargātām kopienām/grupām		Skaits	0	4418	2. cet.	2026	Mājokļu vienību skaits jauniešiem no neaizsargātām kopienām/grupām, ko atbalsta papildu pasākumi, piemēram, sociālie/izglītības/darba tirgus pasākumi visiem iepriekš identificētajiem jauniešiem, saskaņā ar 317. atskaites punkta prasībām. Jaunās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
319	2. investīcija. Mājokļu būvniecība jauniešiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem	Mērķrādītājs	Mājokļi, kas uzbūvēti veselības aprūpes un izglītības speciālistiem		Skaits	0	1104	2. cet.	2026	To mājokļu skaits, kas uzbūvēti profesionāļiem veselības aprūpes un izglītības jomā pilsētās vai lauku apvidos, kur piekļuve izglītībai un veselības aprūpei nav pietiekama speciālistu trūkuma dēļ, kā norādīts 317. atskaites punktā. Jaunās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
320	3. investīcija. Publisko ēku mērena atjaunošana, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana publisko ēku mērenai renovācijai	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Shēmā paredz kritērijus un nosacījumus, kas jāievēro attiecībā uz sabiedrisko ēku mērenu atjaunošanu un kas cita starpā ietver šādus nosacījumus: -Atbalsttiesīgas ir tikai pilsētas un komūnas -Atbalsttiesīgas ir tikai sabiedriskās ēkas, kuru mērķis ir sniegt vietējos sabiedriskos pakalpojumus (piemēram, pilsētas domes ēkas, sociālo pakalpojumu ēkas) -Mērenas modernizācijas projektu rezultātā primārās enerģijas pieprasījums samazināsies par 30 %, ko apliecina energoefektivitātes sertifikāti. Ieguldījumos publisko ēku mērenā renovācijā ar energoefektivitātes sistēmu nesaistītās izmaksas nepārsniedz 10 % no kopējām izmaksām.
321	3. investīcija. Publisko ēku mērena atjaunošana, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu	Mērķrādītājs	Atjaunoto sabiedrisko ēku platība kvadrātmetros		Kvadrātmetru skaits	0	653 409	4. cet.	2024	Mērķis attiecas uz kopējo apbūvēto platību, kas jārenovē, izsakot kvadrātmetros, un par to liecina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums par 30 %, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.
322	3. investīcija. Publisko ēku mērena atjaunošana, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu	Mērķrādītājs	Atjaunoto sabiedrisko ēku platība kvadrātmetros		Kvadrātmetru skaits	653 409	1 306 818	2. cet.	2026	Mērķis attiecas uz kopējo apbūvēto platību, kas jārenovē, izsakot kvadrātmetros, un par to liecina primārās enerģijas pieprasījuma samazinājums par 30 %, izmantojot energoefektivitātes sertifikātus.
323	4. investīcija. Telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu dokumentācijas izstrādi/atjaunināšanu.	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Shēmā nosaka kritērijus un nosacījumus, kas jāievēro, lai finansētu telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu izstrādi/atjaunināšanu. Dokumentu sagatavošanu/atjaunināšanu izstrādā digitālā formātā saskaņā ar 288. un 315. atskaites punkta noteikumiem. SUMP apstiprina nacionālā grupa par SUMP optimizāciju, kas izveidota saskaņā ar 289. atskaites punkta noteikumiem, un telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentāciju augšupielādē Teritoriālajā observatorijā. Nodrošina integrāciju ar digitālo platformu, kas izklāstīta 316. atskaites punktā.
324	4. investīcija. Telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā	Mērķrādītājs	Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni ir pabeigti un pārņemti Teritoriālās novērošanas centra platformā		Skaits	0	189	4. cet.	2024	Mērķis attiecas uz to telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un pilsētu mobilitātes plānu kopējo skaitu, kurus izstrādās un pieņems digitālā formātā. 100 Vispārējie pilsētplānojumu dokumenti, 39 dokumenti par pilsētu pilsētu plāniem un 50 ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni. Visus dokumentus publicē Teritoriālās novērošanas centra platformā. Ieguldījumu veic saskaņā ar prasībām, kas noteiktas starpposma 323. atskaites punktā.
325	4. investīcija. Telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā	Mērķrādītājs	Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni ir pabeigti un pārņemti Teritoriālās novērošanas centra platformā		Skaits	189	378	2. cet.	2026	Mērķis attiecas uz to telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un pilsētu mobilitātes plānu kopējo skaitu, kurus izstrādās un pieņems digitālā formātā. Jāsagatavo 262 Vispārēji pilsētplānojumu dokumenti (180 pašvaldībām, 50 pilsētām, 22 pilsētām un 10 apgabaliem (tostarp Bukarestei); 5 teritoriālie plāni apgabaliem; 1 teritoriālās plānošanas dokumentācija; 60 zonālo pilsētu plānu dokumentācijas; un 50 ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni. Visus dokumentus publicē Teritoriālās novērošanas centra platformā. Ieguldījumu veic saskaņā ar prasībām, kas noteiktas starpposma 323. atskaites punktā.

K.11. KOMPONENTS. Tūrisms un kultūra

Tūrisma un kultūras komponenta mērķis ir palielināt sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju un radīt jaunas darbvietas, jo īpaši lauku apvidos, proti:

(1)veicināt ilgtspējīgas sociālekonomiskās pārmaiņas lauku apvidos un mazāk attīstītos apgabalos, izveidojot reģionālo galamērķu pārvaldības organizāciju tīklu un atbalstot vietējos ieguldījumus tūrismā;

(2)atbalstīt ilgtspējīgu mobilitāti, izveidojot valsts Velo tīklu, tostarp Eurovelo maršrutus; un

(3)mazināt atšķirības kultūras pieejamībā starp lauku un lielām pilsētu teritorijām.

Reformas un investīcijas palīdzēs īstenot Rumānijai 2019. un 2020. gadā sniegtos konkrētai valstij adresētos ieteikumus par nepieciešamību “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz ilgtspējīgu transportu, digitālo pakalpojumu infrastruktūru” (valstij adresētais 3. ieteikums, 2020. gads), vienlaikus “ņemot vērā reģionālās atšķirības” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

K.1. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana

Šīs reformas mērķis ir palielināt Rumānijas tūrisma nozares konkurētspēju un veicināt ilgtspējīgas sociālekonomiskās pārmaiņas lauku apvidos un mazāk attīstītos apgabalos, pieņemot galamērķa pārvaldības organizāciju darbībai nepieciešamo sistēmu.

Šīs reformas īstenošana ietver tāda tiesiskā regulējuma pieņemšanu, kas nepieciešams galamērķa pārvaldības organizāciju darbībai, un rīcības plāna izstrādi kultūras mantojuma vērtības paaugstināšanai, lai palielinātu Rumānijas tūrisma nozares konkurētspēju.

Galamērķa pārvaldības organizāciju izveides un darbības pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ieteikumi, kas iekļauti “Galamērķa pārvaldības organizāciju darbības” pētījumā.

Galamērķa pārvaldības organizāciju darbībai nepieciešamais tiesiskais regulējums ietver arī detalizētu finansēšanas mehānisma aprakstu un skaidru pārvaldības modeli. Rīcības plānu īsteno saskaņā ar pasākumu kopumu, kas ierosināts galamērķa pārvaldības organizācijas attīstības stratēģijā, un tam jāatbilst kartēšanas pasākuma rezultātiem.

Galamērķa pārvaldības organizācija ir juridiska persona, kas īsteno katra konkrētā galamērķa tūrisma attīstības politiku, tostarp galamērķa tirdzniecības politiku, saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem, apvienojot vairākas citas organizācijas, piemēram: uzņēmējiem, publiskā sektora iestādēm, profesionālajām un darba devēju apvienībām un regulatīvajām iestādēm. Reģionālās galamērķa pārvaldības organizācijas izveido tā, lai izveidotu efektīvu tīklu, kas vērsts uz vietējām konkurences priekšrocībām, un tās darbojas partnerībā ar valsts tūrisma iestādi.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

1. investīcija. 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana

Šā ieguldījuma mērķis ir attīstīt atsevišķu tūrisma galamērķu pievilcību, attīstot 12 tematiskus tūrisma maršrutus mazāk attīstītajos Rumānijas lauku apvidos un radot jaunas darbvietas tūrisma nozarē.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver finansiālu atbalstu 12 tūrisma maršrutu veicināšanai un tādu tūrisma objektu modernizācijai/rehabilitācijai, kuriem ir ietekme valsts un starptautiskā mērogā un kuri iekļauti optimālo galamērķa teritoriju 12 maršrutos. 12 tematiskie virzieni ir šādi: Pils ceļš, maršruts “Curia”, maršruts “Cula”, tradicionālās Rumānijas gastronomijas maršruts, stiprināto baznīcu maršruts, koka baznīcu maršruts, Moldovas klosteru maršruts, Svētā Ladislava maršruts, Romas kases maršruts, cietokšņa maršruts, kultūras ainavas atjaunošana Donavas deltā, ciematu ceļš ar tradicionālo arhitektūru.

Konkrētie tūrisma objekti ir vismaz 225, un tos atlasa pēc optimālu galamērķu kartēšanas katrai galamērķa pārvaldības organizācijai, pamatojoties uz to spēju piesaistīt starptautiskus un valsts tūristus un veicināt ilgtspējīgas/ekoloģiski orientētas sociālekonomiskās pārmaiņas lauku apvidos un mazāk attīstītos apgabalos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

2. investīcija. Muzeju un memoriālu modernizācija/radīšana

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt kultūras tūrismu, attīstot muzejus un memoriālus, kas veltīti apspiešanai un konfliktiem.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver šādu muzeju un piemiņas vietu modernizāciju un izveidi: Ebreju vēstures un holokausta nacionālais muzejs (Bukareste), 89 revolūcijas memoriāls (Timišoara), upuru piemiņas piemineklis (Sighet), klusuma cietums (Râmnicu Sărat), cilvēku piespiedu pārvietošanas un pārmērīgas industrializācijas memoriāls (Satu Mare), komunisma šausmu muzejs (Sfântu Gheorghe), Fotogrāfisko liecību muzejs (Târgu Mureș), Transilvānijas identitāšu muzejs (Mutra).

Jaunās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. reforma Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī

Šīs reformas mērķis ir veicināt mazo pilsētu un lauku apvidu ekonomisko attīstību, pieņemot tiesisko, institucionālo un investīciju sistēmu velomaršrutiem un ilgtspējīgiem tūrisma veidiem.

Šīs reformas īstenošana ietver regulējuma reformu, lai izveidotu attiecīgās struktūras, kritērijus velomaršrutiem un stimulus velotūrisma veicināšanai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. martam.

3. investīcija. Velo nacionālā koordinācijas centra izveide un darbības uzsākšana

Šā ieguldījuma mērķis ir veicināt ilgtspējīgu mobilitāti, veicinot velotransportu, izmantojot jaunu Velo Nacionālo koordinācijas centru.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver pētījumu par velotūrisma maršrutiem valsts līmenī, kas veidos pamatu Velo skrejceļu un maršrutu digitalizācijai, un valsts eVelo platformas izstrādi ar integrētu digitālo lietojumprogrammu visiem velotūrisma maršrutiem un īpašu tīmekļa vietni.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

4. investīcija. 3000 km riteņbraukšanas maršrutu ieviešana

Šo ieguldījumu mērķis ir attīstīt ilgtspējīgu transportu, attīstot velomaršrutu infrastruktūru.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver jaunu valsts velomaršrutu izveidi Rumānijā 3000 km garumā. Maršrutu izvietojums ir prioritārs pa galvenajiem tūrisma maršrutiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. reforma Kultūras nozares finansēšanas sistēmas reforma

Šīs reformas mērķis ir radīt stabilu, paredzamu un ilgtermiņā ilgtspējīgu tiesisko un administratīvo sistēmu nepubliskai (privātai/neatkarīgai) kultūras nozarei un kultūras darbiniekiem, izveidojot datu vākšanas instrumentus turpmākai valsts politikai, un sākt procesu, kas veicina mazo lauku un pilsētu teritoriju sociālo, izglītojošo un kultūras attīstību.

Šīs reformas īstenošana ietver tiesību aktu par kultūras projektu finansēšanas sistēmu stāšanos spēkā un atbalstu kultūras nozaru darbiniekiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

5. investīcija. Kultūras pieejamības palielināšana kultūrvides trūcīgos apgabalos

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot kultūras pieejamību kultūras ziņā nelabvēlīgās pašvaldībās.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver eksperimentālu finansēšanas programmu sadarbībā ar vietējām iestādēm, lai atbalstītu gada vai daudzgadu kultūras programmas, ko īsteno vietējā līmenī, un eksperimentālu programmu, lai finansētu kultūras izglītības projektus, no kuriem saņēmēji būs izglītības iestādes lauku apvidos un mazpilsētās.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

6. investīcija. Digitālās sistēmas izstrāde kultūras finansēšanas procesiem

Šā ieguldījuma mērķis ir izstrādāt digitālu sistēmu publiskā finansējuma piešķiršanai kultūras nozarēs.

Šo ieguldījumu īstenošana ietver tādas digitālās sistēmas izstrādi, kas valstu kultūras operatoriem atvieglo piekļuvi finansējumam, izmantojot vienkāršotas un digitalizētas lietojumprogrammas; reģistrē visas valsts kultūras subsīdijas, kas jau piešķirtas, lai novērstu dubultu finansēšanu, un vāc datus par kultūras izdevumiem pašvaldību līmenī, lai kultūras politikas jomā varētu pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu, vienlaikus nodrošinot pārredzamu piekļuvi nekonfidenciālai informācijai par kultūras projektiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

7. investīcija. Paātrināt filmu ražošanas un izplatīšanas digitalizāciju

Šo ieguldījumu mērķis ir stiprināt mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu spēju filmu producēšanā un paātrināt filmu producentu un izplatītāju digitālo pārkārtošanos Rumānijā, palielinot digitālās ražošanas, izplatīšanas, tirgvedības un veicināšanas spējas, tostarp digitālās arhivēšanas tehnoloģijas.

Šā ieguldījuma īstenošana ietver satura attīstību un filmu producentu un izplatītāju uzņēmējdarbības kapacitātes palielināšanu, apvienojot projekta finansēšanu un uzņēmuma finansēšanu.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

K.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
326	1. reforma Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Visu Rumānijas reģionālo galamērķu pārvaldības organizāciju (DMO) optimālā galamērķa teritorija	Visas Rumānijā publicētās reģionālās DVO optimālās galamērķa teritorijas				1. cet.	2022	Galamērķa pārvaldības organizācijas nosaka optimālās galamērķa teritorijas, pamatojoties uz šādiem kritērijiem: - to spēja piesaistīt starptautiskus tūristus - sociālekonomiski ilgtspējīgu/videi draudzīgu pārmaiņu veicināšana lauku apvidos un mazāk attīstītos apgabalos, papildinot vietējā fonda komponentu (piemēram, attiecībā uz funkcionālajiem lauku apvidiem); - jaunu darba vietu radīšanas potenciāls.
327	1. reforma Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Rīcības plāns kultūras mantojuma izmantošanai, lai palielinātu Rumānijas tūrisma nozares konkurētspēju	Rīcības plāna pieņemšana kultūras mantojuma izmantošanai, lai palielinātu Rumānijas tūrisma nozares konkurētspēju				1. cet.	2022	Rīcības plāns atbilst vairākiem DMO tūrisma kompleksiem. Rīcības plāns aptver 2022.–2026. gada periodu un ietver konkrētus gada un daudzgadu mērķus un šādas galvenās darbības: a) noteikt tādus objektu veidus, kuriem ir ietekme valsts un starptautiskā mērogā un kurus izmantos tūrisma veicināšanai Rumānijā un kuri veicina sociālekonomiski ilgtspējīgu/videi draudzīgu pārveidi lauku apvidos un mazāk attīstītos apgabalos; un b) noteikt kultūras maršrutus, kas izriet no kartēšanas. Tajā arī sīki izklāsta galvenos dalībniekus, to uzdevumus un pienākumus, kā arī gaidāmos rezultātus.
328	1. reforma Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā ar valdības lēmumu, kurā skaidri aprakstīts finansēšanas mehānisms, lai atbalstītu DMO tīkla attīstību, un skaidrs pārvaldības modelis	Likuma norma, kas norāda uz likuma par DVO izveidi stāšanos spēkā				3. cet.	2022	Tiesību aktos iekļauj skaidru aprakstu par finansēšanas mehānismu, kas paredzēts, lai atbalstītu reģionālo un vietējo DMO (galamērķa pārvaldības organizāciju) tīkla attīstību un stabilu pārvaldības modeli. Tiesiskā regulējuma pamatelementi ir šādi: -Tiesību akta mērķis, DMO definēšana dažādos teritoriālajos līmeņos, kā arī tematiskās DMO; -Dalībnieku identifikācija; -Obligātie kritēriji, lai galamērķis būtu tiesīgs izveidot DMO, kas pārstāv galamērķi; -Organizācijas forma – DMO ir pilnsapulce, direktoru padome un darbinieki, kas pārstāv izpildstruktūru. DVO reģistrē ar tiesību aktu noteikumiem, lai tiem būtu stratēģija un rīcības plāns, lai iegūtu līdzekļus stratēģijas īstenošanai. Attiecībā uz locekļiem DMO ir galamērķa tūrisma nozares ekonomikas dalībnieku, tūrisma asociāciju un citu attiecīgo ieinteresēto personu un vietējā vai apgabala publisko iestāžu reprezentatīva struktūra. -Direktoru padomes un pilnsapulces pilnvaru apraksts; -Balsošanas sistēma un lēmumu pieņemšanas process; -Finansēšanas mehānisms; -DMO mērķi un rezultātu uzraudzība ar īpašām atbildības jomām. DMO izveido, ņemot vērā ģeogrāfiskās vienības (apgabalus, pašvaldības), kuru mērķis ir veicināt vietējo vai reģionālo tūrismu.
329	1. reforma Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	Mērķrādītājs	Izveidotās DMO		Skaits	0	8	4. cet.	2023	8 galamērķa pārvaldības organizācijas izveido valdība (saskaņā ar 328. atskaites punktu), tostarp visas attiecīgās vienības, kas darbojas tūrisma un kultūras jomā konkrētā apgabalā un ko pārvalda DMO Izpildu komiteja. Par galamērķa pārvaldības organizāciju rezultātiem atbild Ekonomikas, uzņēmējdarbības un tūrisma ministrija un DMO Izpildu komiteja. Galamērķa pārvaldības organizāciju izveides un darbības pamatā ir Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ieteikumi, kas iekļauti “Galamērķa pārvaldības organizāciju darbības” pētījumā.
330	1. reforma Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	Mērķrādītājs	Lielāks ārvalstu tūristu īpatsvars, kas piesaistīts apgabalos, kuri ir reģionālo DVO daļa		Īpatsvars (%)	0	20	1. cet.	2026	Līdz 2025. gada beigām ārvalstu tūristu skaits palielināsies vismaz par 20 %, salīdzinot ar 2019. gadu, apgabalos, kas ietilpst reģionālajās DVO. Datu avots: Valsts statistikas institūts un Ekonomikas, uzņēmējdarbības un tūrisma ministrijas savāktie dati
331	1. investīcija. 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	Mērķrādītājs	Objekti, kas jāiekļauj kultūras ceļos		Skaits	0	225	1. cet.	2022	Kultūras ceļos iekļauj vismaz 225 objektus, kurus izvēlas, pamatojoties uz kartēšanu, un izvieto galvenokārt lauku apvidos un mazāk attīstītos apvidos, lai piesaistītu tūristus un radītu jaunas darbavietas tūrisma nozarē. “Objekti” ir tūrisma piesaistes punkti (piemēram, pilis, cietokšņi, klosteri, tradicionālie mājokļi), kurus iekļauj 12 kultūras ceļos un kurus izvēlas komiteja un kuru pamatā ir apspriešanās process. Minimālie atlases kritēriji ir šādi: a) teritoriālie, ekonomiskie un sociālie kritēriji, tostarp izaugsme, nodarbinātība, koncentrējoties uz mazāk attīstītiem reģioniem; b) projekta spēja ietekmēt tūrisma pievilcību un palielināt līdzdalību kultūras dzīvē, unikālais raksturs valsts līmenī, salīdzinošās un konkurences priekšrocības; c) tādu vietu iekļaušana, kas saistītas ar maršrutu tematiku, kuri iepriekš finansēti no Reģionālās darbības programmas un Lauku attīstības valsts programmas; d) objektu iekļaušana UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā vai pagaidu vai indikatīvajā sarakstā; e) tādu vietu iekļaušana tādu vēsturisko ēku kategorijā, kuras nav uzskatāmas par vēsturiskiem pieminekļiem. Kultūras ceļos iekļauj tikai tos objektus, kas pašlaik nodrošina piekļuvi tūristiem.
332	1. investīcija. 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 12 maršrutu veicināšanu	Līgumu parakstīšana				3. cet.	2022	Līgumu parakstīšana par tūrisma attīstību katrā kultūras maršrutā. Iekļauj šādas darbības: - Maršrutā iekļauto teritoriju digitalizācija - Izveidot apmeklētājiem paredzētu lietotni - Marķēt un signalizēt maršrutā iekļauto maršrutu/objektus; - Kopīga kultūras piedāvājuma radīšana
333	1. investīcija. 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	Atskaites punkts	12 kultūras maršrutu atvēršana	Atvērt 12 kultūras maršrutus, kas pieejami tūristiem.				1. cet.	2024	Objekti ir atvērti sabiedrībai, un maršruti kļūst funkcionāli saskaņā ar līgumiem, kas noteikti atskaites punktā Nr. 331. Vietas, kurās veic atjaunošanas darbus, ir atvērtas tikai daļēji, līdz restaurācija ir pabeigta.
334	1. investīcija. 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par 12 kultūras maršrutos iekļauto objektu restaurācijas/renovācijas darbiem	Līgumu parakstīšana				1. cet.	2023	12 kultūras maršrutos iekļauto ēku (baznīcu, baznīcu, cietokšņu) renovācijas līgumu parakstīšana. Attiecībā uz vietām, kas ir daļa no 12 kultūras ceļu atjaunošanas darbiem, iekļauj šādas ziņas: -ēku atjaunošana, vajadzības gadījumā izveidojot pievedceļu, apmeklētāju pieņemšana. -pievedceļu ierīkošana ir minimāla iejaukšanās darbi, kas nodrošina vismaz gājēju piekļuvi. Asfaltēšanas darbus neiekļauj. Atlasītajiem projektiem jābūt pabeigtiem vismaz priekšizpētes rezultātiem, priekšizpētei un visiem attiecīgajiem dokumentiem, kas pabeigti pirms izpildes līgumu parakstīšanas. Attiecībā uz muzeju un memoriālo ķēdi, kas veltīta apspiešanas un konfliktu līgumiem, ietver ēku restaurācijas darbus, apmeklētāju centrus, digitalizāciju. Ir iekļauti šādi muzeji un memoriāli: -Nacionālais ebreju vēstures un holokausta muzejs, Bukareste -89 revolūcijas memoriāls, Timišoaras upuru memoriāls, Sighet -Klusuma cietums, Râmnicu Sărat memoriāls par cilvēku piespiedu pārvietošanu un industrializāciju, Satu Mare -Komunisma šausmu muzejs, Sfântu Gheorghe -Fotopierādījumu muzejs, Târgu Mureș (digitālā formātā iesniedzot visus pieejamos arhīvus, tostarp tos, kas saistīti ar konfliktiem un totalitārajiem režīmiem) -Transilvānijas identitātes muzejs (Mutra) Līgumos ietver minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas un nodrošina atbilstību Tehniskajām vadlīnijām (2021/C58/01) “nenodarīt būtisku kaitējumu”. Līgumu pamatā būs atklātas konkursa procedūras, un tajos būs šādi elementi: -saraksts ar darbībām, kas veicamas saistībā ar teritorijas attīstību (atjaunošana, apmeklētāju piekļuve un visas pamatdokumentā aprakstītās darbības); -darbu pabeigšanas termiņi -- skaidrs finansēšanas mehānisms -- tehniskās prasības un standarti Darbību saraksts un visi katra darba līguma elementi tiks izveidoti, pamatojoties uz intervenču aprakstu (kas sniegts galvenajā dokumentā) iepirkuma dokumentācijā atkarībā no būvdarbu specifikas. Šie elementi tiks aprakstīti publiskā iepirkuma dokumentos.
335	1. investīcija. 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	Mērķrādītājs	Ir atvērtas nesen atjaunotas vietas		Skaits	0	225	2. cet.	2026	225 restaurētas vietas ir atvērtas tūristiem. No 12 kultūras maršrutiem atjauno šādus objektus (lai tie būtu pilnībā pieejami tūristiem un sabiedrībai): -5 pilis -5 kūrijas -10 koka baznīcas -5 “cula” (Rumānijas dižciltīgo iedzīvotāju mājokļi) -5 Moldovas klosteri -5 baznīcas/vietas Sv. Ladislava maršrutā -5 romiešu apmetnes -5 cietokšņi -30 tradicionālās mājas Donavas deltā -150 tradicionālās lauku mājas
336	2. investīcija. Muzeju un memoriālu modernizācija/radīšana	Atskaites punkts	Muzeju būvniecības darbu līgumu parakstīšana	Līgumu parakstīšana				1. cet.	2023	Līgumu parakstīšana par apspiešanai un konfliktam veltīto jauno muzeju būvdarbiem. Objektus izvēlas, pamatojoties uz to simbolisko vērtību un saistību ar totalitārajiem režīmiem (vietas, kas ir raksturīgas etniskajiem konfliktiem un labu starpkultūru attiecību attīstībai). Līgumu slēgšanas tiesības piešķir, pamatojoties uz atklātu konkursa procedūru, un tajās ievēro NZEB ēkas procedūras. Jaunās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem. Jaunie muzeji ir šādi: 1.MUTRA – Transilvānijas identitātes un konfliktu muzejs, ko paredzēts būvēt Klužas-Napokas nomalē. Visu vērtību digitalizācija un muzeju aprīkojuma iepirkums ir daļa no attīstības. 2.Rapa Robilor – piemiņas vieta cilvēkiem, kas ieslodzīti Aiud, Albas apriņķī. Šā projekta ietvaros uz vietas ir jāuzbūvē arī apmeklētāju centrs.
337	2. investīcija. Muzeju un memoriālu modernizācija/radīšana	Mērķrādītājs	Atvērti jaunizveidoti un atjaunoti muzeji		Skaits	0	9	2. cet.	2026	Sabiedrībai atvērti 9 jaunizveidoti muzeji un memoriāli: -2 muzeji – jauna celtniecība -7 muzeji – restaurācija, renovācija, modernizācija.
338	2. reforma Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī	Atskaites punkts	Riteņbraukšanas tūrisma tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā	Likuma norma par ceļu satiksmes drošības likuma stāšanos spēkā				1. cet.	2022	Tiesiskais regulējums (valdības lēmumi) velomaršrutu darbības uzsākšanai ietver šādus elementus: - izveidot iestādes, kas atbild par velotūrisma infrastruktūras darbības uzsākšanu un uzraudzību (tostarp riteņbraukšanas maršrutu valsts koordinācijas centru) - velomaršrutu tipoloģiju un raksturlielumu noteikšana; - regulatīvie stimuli velotūrisma izmantošanai.
339	2. reforma Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī	Atskaites punkts	Izveidots un darbojas nacionālais koordinācijas centrs Velo maršrutiem	Valdības lēmuma pieņemšana, lai izveidotu Valsts koordinācijas centru velomaršrutiem				2. cet.	2022	Velo maršrutu valsts koordinācijas centru (VKC) izveido Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrijā. VKC sāk darboties un sāk izstrādāt pētījumu un lietojumprogrammu eVelo.
340	2. reforma Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī	Atskaites punkts	Visaptverošs pētījums par valstu velomaršrutu teritoriālo sadalījumu	Publicēts pētījums				3. cet.	2022	Padziļinātajā pētījumā nosaka velotūrisma ceļu teritoriālo sadalījumu (3000 km velomaršrutu), pamatojoties uz galvenajiem kritērijiem (piemēram, sastrēgumu samazināšana, ekotūrisma veicināšana), identificē attiecīgos dalībniekus un integrē esošās iniciatīvas dabas un kultūras mantojuma uzlabošanai saskaņā ar 338. atskaites punkta prasībām. Pamatojoties uz pētījuma rezultātiem, uzsāk iepirkuma procesu, lai ieviestu velotransporta ceļus.
341	3. investīcija. Velo nacionālā koordinācijas centra izveide un darbības uzsākšana	Atskaites punkts	Integrēta valsts eVelo platforma un viedtālruņu lietojumprogramma	Platformas un lietojumprogrammas izstrāde un publicēšana				3. cet.	2022	Integrētas digitālās lietojumprogrammas izstrāde un publicēšana, lai sniegtu tematisku informāciju saistībā ar velotūrismu. Integrētā lietojumprogramma ietver eVelo nacionālās platformas (valsts velomaršrutu tīmekļa vietnes) un tematiskā viedtālruņa lietotnes izveidi saskaņā ar 340. atskaites punkta prasībām.
342	4. investīcija. 3000 km riteņbraukšanas maršrutu ieviešana	Atskaites punkts	Velomaršrutu līgumu parakstīšana	Līgumu parakstīšana				4. cet.	2022	Līgumu parakstīšana par jaunu velomaršrutu būvniecību 3000 km garumā atklātā konkursā. Konkursa process sākas, publicējot finansēšanas shēmu, kurā nosaka atbilstību, kritērijus un nosacījumus līgumu piešķiršanai. Finanšu shēmu izstrādā Velo maršrutu nacionālais koordinācijas centrs. Pēc konkursa procedūras pabeigšanas darbus sāk izmantot 3000 km velomaršrutos.
343	4. investīcija. 3000 km riteņbraukšanas maršrutu ieviešana	Mērķrādītājs	Riteņbraukšanas maršrutu kilometri, kas izbūvēti un pieejami riteņbraukšanai		Kilometri (km)	0	3000	2. cet.	2026	Vismaz 3000 km jaunizbūvētu un pieejamu velomaršrutu vietās, kas noteiktas, pamatojoties uz pētījuma rezultātiem.
344	3. reforma Kultūras nozares finansēšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Likuma par kultūras nozares finansēšanas sistēmu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz tiesiskā regulējuma kultūras nozares finansēšanai stāšanos spēkā				3. cet.	2022	atskaites punkts ir nodrošināt stabilu finansēšanas sistēmu kultūras projektiem. Atjauninātajā likumā ir noteikts stabils finansēšanas mehānisms no valsts budžeta kultūras nozarei, koncentrējoties uz: samazināt atšķirības piekļuvē kultūrai starp lauku/mazpilsētu teritorijām un lielām pilsētu teritorijām, atbalstīt kultūras daudzveidību un sociālo iekļaušanu un dzimumu līdztiesību, atbalstīt radošās nozares un palielināt kultūras nozares ekonomisko potenciālu. Tiesību akti, kas tiek apstiprināti un stājas spēkā: - Tiesiskais regulējums par neatmaksājamu finansējumu kultūrā (Valdības rīkojums 51/1998); - Finansējums audiovizuālajā jomā saskaņā ar Kopienas pamatnostādnēm. Izmaiņas tiesību aktos cita starpā balstīsies uz rezultātiem, kas gūti, kartējot publiskos un privātos kultūras pakalpojumu piedāvājumus valsts un vietējā līmenī, nosakot un nodrošinot papildu paredzamus un pārredzamus finansējuma avotus, pārvaldības mehānismu ar skaidriem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī; finansēšanas izmaksas mehānisms, kas ir atkarīgs no tā, vai ir sasniegti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar politikas mērķiem.
345	3. reforma Kultūras nozares finansēšanas sistēmas reforma	Atskaites punkts	Likuma par kultūras darbinieku nolikumu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz kultūras darbinieku statusa tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā				1. cet.	2023	Stājas spēkā jauns tiesiskais regulējums par kultūras darbinieku nolikumu, kas ietver plašu politikas jomu klāstu un ierosina konkrētus pasākumus, lai risinātu konkrētas problēmas, ar kurām saskaras mākslinieki un kuru mērķis ir aizsargāt māksliniekus, piemēram: -skaidra nodarbinātības definīcija “mākslinieciskā darbā” un “kultūras darbā”, kā definēts visās dalībvalstīs un ES dokumentos; -obligātie standarti un prasības likumdošanas un sociālās aizsardzības sistēmu darbības jomā (piemēram, darba apstākļi, nodokļi un piekļuve sociālajam nodrošinājumam un citiem pabalstiem, taisnīga atlīdzība); -sociālās aizsardzības sistēmu noteikumi, kas kultūras darbiniekiem ļauj piekļūt tādiem pabalstiem kā bezdarbs, veselības aizsardzība, banku aizdevumi, finansējums, pensija. -instrumenti ārštata kultūras mākslinieka (mākslinieku un ar tiem saistīto profesiju) (juridiskai) identifikācijai un mehānismu radīšanai iekļaušanai sociālās aizsardzības sistēmā. -citas metodes kultūras darbinieku sociālā un profesionālā statusa un apstākļu uzlabošanai.
346	5. investīcija. Kultūras pieejamības palielināšana kultūrvides trūcīgos apgabalos	Atskaites punkts	Finansēšanas līgumu parakstīšana	Līgumu parakstīšana				1. cet.	2023	Ir jāparaksta līgumi starp kultūras operatoriem un publiskā finansējuma struktūru, lai noteiktu tiesisko regulējumu attiecībā uz atbalsta izmantošanu kultūras pieejamībai lauku apvidos un mazpilsētās, kur publiskie kultūras pakalpojumi ir mazi vai vispār nav pieejami, izmantojot kultūras projektus. Līgumus piešķir Valsts Kultūras fonda administrācija atklātā konkursa procedūrā. Atlases kritēriji līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanai: Saņēmēju/dalībnieku skaits/veidi, izglītības ieguvumi īstermiņā, vidējā termiņā un ilgtermiņā, izglītības mērķi (vēsture, ģeogrāfija, loģika utt.), mākslinieciskie/radošie kritēriji, ekoloģiskā/bioloģiskā daudzveidība/dabas/vides kritēriji, iekļaušanas kritēriji.
347	5. investīcija. Kultūras pieejamības palielināšana kultūrvides trūcīgos apgabalos	Mērķrādītājs	Mazi apvidi ar lielāku piekļuvi kultūrai		Skaits	0	50	2. cet.	2024	50 apdzīvotās vietas, kurās iedzīvotāju skaits ir mazāks par 50 000, gūst labumu no divu izmēģinājuma finansēšanas programmu īstenošanas, kurās tiks īstenoti kultūras un/vai kultūras izglītības projekti.
348	6. investīcija. Kultūras finansēšanas procesu digitālas sistēmas izstrāde	Atskaites punkts	Digitālā sistēma darbojas	Platformas un digitālās sistēmas darbojas				3. cet.	2023	Šis atskaites punkts attiecas uz digitālo sistēmu izstrādi, kas: - atvieglot valstu kultūras darbinieku piekļuvi finansējumam, izmantojot vienkāršotus un digitalizētus finansējuma pieteikumus, projektu novērtēšanu, līgumu slēgšanu, uzraudzību & amp, novērtēšanu, finansējuma izmaksāšanu, ex post novērtējumu; - reģistrēt visas valsts kultūras dotācijas, kas jau piešķirtas, lai novērstu dubultu finansēšanu; - izmanto kā datu vākšanas instrumentu, kas saistīts ar kultūras izdevumiem visu teritoriju un reģionu līmenī, par kultūras izmaksām pa projektu veidiem un ļauj pieņemt uz pierādījumiem balstītu lēmumu kultūras politikas jomā; - nodrošināt pārredzamu piekļuvi nekonfidenciāliem projektiem, informācijai projektu virzītājiem un plašākai sabiedrībai.
349	7. investīcija. Paātrināt filmu ražošanas un izplatīšanas digitalizāciju	Atskaites punkts	Finansēšanas līgumu parakstīšana	Līgumu parakstīšana				3. cet.	2023	Pēc atklāta konkursa un pēc administratīvām pārbaudēm tiek parakstīti līgumi ar ražošanas un izplatīšanas uzņēmumiem, tostarp de minimis atbalsta nosacījumi. Finansējumu piešķir, piesaistot/noturot minimālo skaitu darbinieku, kas specializējušies digitālajās jomās. Attiecināmās darbības ietver digitālo produktu rediģēšanas/pēcproducēšanas spēju attīstīšanu, pieprasījumvideo mikroplatformu izveidi, tirgvedību un digitalizāciju (IT iekārtu iepirkums – video rediģēšana, subtitrēšana ciparu formātā, digitālā arhivēšana), audiovizuālā kultūras satura izstrāde un izplatīšana, darbinieku apmācība digitālo prasmju apgūšanai. Atbalstāmie ieguldījumi ietver arī atbalstu digitālā satura ražošanai un izplatīšanai.
350	7. investīcija. Paātrināt filmu ražošanas un izplatīšanas digitalizāciju	Mērķrādītājs	Filmu producenti un izplatītāji ar lielākām digitālajām kompetencēm		Skaits	0	40	1. cet.	2025	40 mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi un citas juridiskās personas, kas darbojas filmu ražošanas un izplatīšanas jomā un ir izstrādājušas digitālo saturu, ieguvušas digitālo produktu rediģēšanas un pēcproducēšanas spēju digitālās prasmes.

L.12. KOMPONENTS. Veselības aprūpe

Atveseļošanas un noturības plāna veselības aprūpes komponents sastāv no trim reformām un divām investīcijām, ar kurām risina veselības aprūpes sistēmas galvenās problēmas. Galvenie pasākumi ir novēršamās mirstības samazināšana, reģionālo, sociālo un lauku un pilsētu atšķirību samazināšana attiecībā uz piekļuvi veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, piekļuves uzlabošana kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem, slimnīcu un slimnīcu infrastruktūras uzlabošana, veselības aprūpes izdevumu optimizācija un resursu pārvaldība.

Komponents palīdz īstenot Rumānijas konkrētai valstij adresēto ieteikumu par veselības aprūpes pieejamības un izmaksu efektivitātes uzlabošanu, tostarp pārejot uz ambulatoro aprūpi (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tajā arī aplūkots ieteikums par veselības aprūpes sistēmas noturības stiprināšanu, tostarp veselības aprūpes darbinieku un medicīnisko izstrādājumu jomā, un uzlabot piekļuvi veselības aprūpes pakalpojumiem (konkrētai valstij adresēts ieteikums Nr. 1, 2020).

L.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus

Šīs reformas mērķis ir palielināt valsts veselības aprūpes izdevumu efektivitāti, īstenojot vairākas izmaiņas tiesību aktos un izmēģinot dotāciju shēmu, lai atalgotu visrezultatīvākos veselības aprūpes sniedzējus, pamatojoties uz objektīviem un izmērāmiem kritērijiem.

Šai reformai ir divas daļas. Pirmo īsteno, īstenojot eksperimentālu programmu, kuras mērķis ir veicināt veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes un rentabilitātes uzlabošanu, izveidojot, izmēģinot un īstenojot finanšu mehānismus, kas atalgo veselības aprūpes sniedzēju sniegumu (izmantojot Veselības pakalpojumu kvalitātes fondu). Šajā nolūkā Veselības ministrija sadarbībā ar valsts aģentūrām un struktūrām, izmantojot ārēju ekspertu konsultācijas, izstrādā veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes rādītājus, uz darbības rezultātiem balstītus maksājumu modeļus un digitālos rīkus rādītāju vākšanai un uzraudzībai, ievieš nepieciešamo tiesisko regulējumu, izvērtē kvalitātes ziņojumus un veic maksājumus atbilstoši izstrādātajiem modeļiem un novērtējumu rezultātiem. Lai uzlabotu veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti, maksājumus (atalgojumus), kas izmaksāti no Veselības pakalpojumu kvalitātes fonda, piešķir pakalpojumu sniedzējiem ar visaugstākajiem kvalitātes rādītājiem. Pirmajā posmā shēma attiecas uz slimnīcām, un pēc tam to attiecina arī uz citiem veselības aprūpes sistēmas līmeņiem: ambulatori un primārās aprūpes sniedzēji, lai pēc izmēģinājuma programmas beigām to paplašinātu attiecībā uz visu veidu veselības aprūpes sniedzējiem. Otrā apakšreforma ietver jauna parauglīguma izstrādi, kas reglamentē veselības aprūpes sniegšanas nosacījumus un tā īstenošanas noteikumus. Šīs reformas paredzamā ietekme ir samazināt to iedzīvotāju kopējo īpatsvaru, kuri ziņo par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām.

Šī reforma ir paredzēta arī informācijas un publicitātes pakalpojumiem, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņām, kas ir saistītas ar rakstiskajā un tiešsaistes presē publicētajiem paziņojumiem presei, informācijas un reklāmas materiāliem par darbībām un gūtajiem rezultātiem, tiešsaistes popularizēšanu (tīmekļa vietnē un sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos). Paziņotos materiālus izstrādā un popularizē visā reformas īstenošanas laikā, ziņojot par procesu, cita starpā par tiesiskā regulējuma pieņemšanu, izmēģinājuma projekta galvenajiem rezultātiem, shēmas ieviešanu valsts slimnīcās un programmas attiecināšanu uz ambulatorajiem pacientiem un primārās aprūpes sniedzējiem. Publiska ziņošana ir vispāratzīta metode, lai veicinātu uz kvalitāti balstītu veselības aprūpes sniegšanas modeli.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. reforma Lielāka spēja veikt ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūrā

Reformas mērķis ir palielināt centrālo un vietējo iestāžu administratīvo spēju efektīvi pārvaldīt veselības infrastruktūras projektus, izveidojot un padarot darbspējīgu Veselības aizsardzības infrastruktūras attīstības valsts aģentūru (ANDIS) kā valsts iestādi, kurai ir juridiskas personas statuss un kura ir pakļauta Veselības ministrijai. UNIS, pilnībā izmantojot savas institucionālās spējas, spēj pārvaldīt lielākos sabiedrības veselības infrastruktūras projektus, kā arī pēc vietējo iestāžu pieprasījuma nodrošināt tehnisko ekspertīzi.

Reformas īstenošana ietver ANDIS izveidi, tās piešķīrumu ar galveno mītni un personālu (tostarp priekšsēdētāja un valdes iecelšanu), personāla apmācības pasākumus un konsultācijas un tehnisko palīdzību projektiem, kas ietilpst ANDIS portfelī.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā

Reforma ietver trīs apakšreformas.

R.3.1. Veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības reforma

Šīs apakšreformas mērķis ir uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības cilvēkresursu zināšanas, prasmes un kompetences visos Rumānijas veselības aprūpes sistēmas līmeņos.

Apakšreformu īsteno, veicot tiesību aktu grozījumus galvenajā tiesību aktā, kas reglamentē veselības aprūpes nozari (2006. gada Likums Nr. 95). Lai saglabātu šajā likumā veiktās izmaiņas, tiek pieņemti vairāki valdības lēmumi. Pēc tam izcilības centrs veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības jomā kļūst par darbības un akreditētām mācību programmām attiecīgajiem vadības cilvēkresursiem (kurās ietilpst slimnīcu koordinācijas komiteju locekļi, nodaļu vadītāji, veselības aprūpes iestāžu laboratoriju vadītāji, izpilddirektori, galvenie ārsti, vadītāji) sadarbībā ar akadēmiskajām iestādēm, kurām ir vadošais portfelis cilvēkresursu apmācības un attīstības jomā, kas atbild par veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldību. Paredzams, ka visā reformas īstenošanas laikā Veselības ministrija saņems ekspertu sniegto tehnisko palīdzību un konsultācijas.

Apakšreformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

R.3.2. Cilvēkresursu attīstība veselības aprūpes jomā

Šīs apakšreformas mērķis ir stiprināt Rumānijas veselības aprūpes sistēmas spēju izglītot, pieņemt darbā, noturēt un motivēt darbaspēku, kas ir gatavs reaģēt uz iedzīvotāju pašreizējām un turpmākajām vajadzībām veselības jomā.

Apakšreforma ietver jauna stratēģiskā satvara izstrādi, kā arī to tiesību aktu pielāgošanu, kas reglamentē cilvēkresursu attīstību veselības aprūpes jomā, un veselības aprūpes speciālistu profesionālo nopelnu un atlīdzības diferencētu atzīšanu. Tajā pašā reformā ir iekļauta divu centru celtniecība un aprīkošana, lai attīstītu spējas un darbības, kas saistītas ar 1000 darbinieku apmācību, kuri strādā valsts veselības aprūpes iestādēs, kas nodrošina primāro, vietējo un ambulatoro aprūpi, slimnīcās un citās sabiedrības veselības iestādēs. Pēc 2026. gada veselības aprūpes speciālistu apmācību turpina finansēt no valsts budžeta.

Apakšreformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

R.3.3. Integritātes palielināšana, neaizsargātības un korupcijas riska mazināšana veselības aprūpes sistēmā

Šīs apakšreformas mērķis ir uzlabot interešu konflikta definīciju un regulējumu Rumānijas veselības aprūpes sistēmā un pilnvarot darbiniekus novērst apstākļus, kas var izraisīt korupciju un/vai interešu konfliktu.

Apakšreforma ietver jauna mehānisma ieviešanu, lai noteiktu prioritātes budžeta piešķīrumiem, ko veic Veselības ministrija un Valsts veselības apdrošināšanas nams (CNAS), un nodrošinot apmācību par integritāti 3000 darbiniekiem, kas strādā ar veselību saistītās jomās centrālajā administrācijā, decentralizētajās iestādēs, veselības aprūpes nodaļu vadībā un personālam, kas sniedz tiešu aprūpi pacientiem.

Šī reforma ir paredzēta arī informācijas un publicitātes pakalpojumiem, tostarp izpratnes veicināšanas kampaņām, kas ir saistītas ar rakstiskajā un tiešsaistes presē publicētajiem paziņojumiem presei, informācijas un reklāmas materiāliem par darbībām un gūtajiem rezultātiem, tiešsaistes popularizēšanu (tīmekļa vietnē un sociālo plašsaziņas līdzekļu kanālos). Paziņotos materiālus izstrādā un popularizē visā reformas īstenošanas laikā, ziņojot par procesu un galvenajiem gūtajiem panākumiem, piemēram, par tiesiskā regulējuma pieņemšanu, izcilības centra pabeigšanu un darbībspēju, mācību programmu izvēršanu, divu spēju attīstības centru būvniecību un aprīkošanu.

Apakšreformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu un marginalizētu lauku apvidu iedzīvotāju piekļuvi pamata veselības aprūpei, tostarp profilakses un agrīnas diagnosticēšanas un ārstēšanas pakalpojumiem, kā arī palielināt veselības aprūpes pakalpojumu sarežģītību primārajā, ambulatorajā un kopienas aprūpē. Investīcija ietver šādus piecus apakšieguldījumus: Marginalizēti reģioni/pašvaldības ir reģioni, kuriem nav primārās veselības aprūpes vai kuriem ir ierobežota piekļuve primārajai veselības aprūpei. Marginalizēto reģionu vai pašvaldību klasifikāciju veica Pasaules Bankas komanda, pamatojoties uz analīzi par nenodrošinātības pakāpi cilvēkkapitāla, oficiālās nodarbinātības un neatbilstošu dzīves apstākļu ziņā, nabadzības un sociālās atstumtības risku un samazinātu piekļuvi pakalpojumiem, veselības aprūpi un citu pamattiesību nodrošināšanu, kuru pieejamība ir ierobežota vai nepastāv vispār.

Marginalizācijas kritēriji un marginalizācijas pakāpe ir noteikti reģionālā līmenī saskaņā ar metodēm vietējās tautas attīstības indeksa aprēķināšanai un attīstības indeksam, kas izklāstīts marginalizēto lauku apvidu atlantā un vietējā tautas attīstībā Rumānijā, marginalizēto pilsētu teritoriju atlantā Rumānijā un Pamatojuma pētījumā par Valsts stratēģiju par sociālo iekļaušanu un nabadzības samazināšanu – saskaņā ar Pasaules Bankas datiem.

I.1.1. Ģimenes ārstu vai primārās aprūpes prakses apvienību prakse

Apakšinvestīcija ietver vismaz 3000 ģimenes ārstu prakses vai prakses apvienību atjaunošanu vai aprīkošanu. To veic, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu un izmantojot centralizētu iepirkuma sistēmu.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

I.1.2. Mobilās medicīniskās vienības

Apakšinvestīcija ir tādu 10 medicīnisko dzīvojamo piekabju iegāde, kas aprīkotas ar medicīniskām ierīcēm, kuras ļauj veikt krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu teritorijās ar ierobežotu piekļuvi specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem. Paredzams, ka šis pasākums neradīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā pasākuma aprakstu un atveseļošanas un noturības plānā izklāstītos riska mazināšanas pasākumus saskaņā ar DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01). Jo īpaši transportlīdzekļi, kas iegādāti saskaņā ar šo pasākumu, ir vislabākā pieejamā tehnoloģija no vides viedokļa.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

I.1.3. Ambulatorās aprūpes vienības

Investīcija ietver vismaz 30 ambulatorās aprūpes vienību atjaunošanu, modernizāciju, paplašināšanu (tostarp ar jaunu ēku būvniecību). Atlasē ņem vērā arī to projektu sarakstu, kuri ir iekļauti rezerves sarakstā uzaicinājumam iesniegt projektus reģionālajā darbības programmā (2014.–2020. gads) un citos projektos, ņemot vērā to gatavības pakāpi. Vismaz 20 ambulatorās aprūpes vienības atrodas mazāk attīstītos reģionos vai pašvaldībās (definēti kā reģioni/pašvaldības, kur IKP/iedzīvotājs; 75 % no ES-27 vidējā rādītāja).

Pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

I.1.4. Integrētie kopienas centri

Apakšinvestīcija ir 200 integrētu kopienas centru izveide/atjaunošana (integrēti kopienas centri ir daļa no veselības ministrijas pārvaldītajām kopienas veselības aprūpes programmām, kuru galvenais mērķis ir palielināt piekļuvi kvalitatīviem medicīniskiem pakalpojumiem iedzīvotājiem un jo īpaši neaizsargātām grupām), kā arī to pilnīga aprīkošana saskaņā ar valdības Lēmumā Nr. 324/2019 noteiktajām minimālajām prasībām. Infrastruktūra un/vai ēkas atbilst energoefektivitātes kritērijiem. Jaunās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

I.1.5. Ģimenes plānošanas biroji

Investīcija ietver 119 ģimenes plānošanas prakses rehabilitāciju vai aprīkošanu ar aprūpes punktiem seksuāli transmisīvo slimību ārstēšanai, ultraskaņas skeneri ar īpaši pārnēsājamām ginekoloģiskajām zondēm, mikroskopu, IT aprīkojumu, ledusskapjiem, transportlīdzekļiem (elektriskiem vai velosipēdiem). Investīcija sedz arī to medicīnas darbinieku apmācības izmaksas, kuri strādā ģimenes plānošanas kabinetos.

Pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. investīcija. Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība

Šo ieguldījumu mērķis ir uzlabot pacientu drošību veselības aprūpes iestādēs, veicot pasākumus, kas nodrošina ugunsgrēku, strukturālo ēku un seismisko drošību, kā arī uzlabo energoefektivitāti un novērš veselības aprūpē iegūtas infekcijas. Investīcijas ietver šādus četrus apakšinvestīcijas, un vismaz EUR 70 miljonus no šā ieguldījuma piešķir IT iekārtām.

I.2.1. Jauna valsts slimnīcu infrastruktūra

Apakšinvestīcija sastāv no tā, lai daļēji finansētu 25 jaunu slimnīcu vai slimnīcu vienību celtniecību. No 25 jaunajām slimnīcām vai slimnīcu vienībām 19 ēkas atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) prasībai saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, un 6 ēkām jāatbilst mērķim panākt, lai primārās enerģijas pieprasījums būtu vismaz par 20 % zemāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) prasība saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

I.2.2. Medicīnas iekārtas un ierīces

Pakārtotā investīcija ietver jaunbūvēto slimnīcu vai slimnīcu vienību aprīkošanu ar medicīniskām ierīcēm (piemēram, iekārtām īpašiem un vispārīgiem ķirurģijas nodaļām, ārstniecības telpām, izolēšanas telpām, tostarp infekcijas slimību un dedzinātām vienībām, pacientu telpām, aprūpes stacijām, medicīnas darbinieku telpām, zāļu telpām, tīrajām sagatavošanas telpām, ICU telpām, CCU izolēšanas telpām, rehabilitācijas iekārtām, atkritumu un noliktavu apsaimniekošanai, neatliekamās palīdzības un reanimācijas iekārtām) un medicīnas iekārtām (piemēram: gultas, dekontaminācijas vienības, IT aprīkojums, avārijas rati, defibrilatori, infūzijas sūkņi, fizioloģiskās uzraudzības sistēmas, tostarp centrālā konsole, fizioloģiskās uzraudzības sistēmas akūtajai aprūpei, ventilatori intensīvās terapijas nodaļām, vispārējas nozīmes skenēšanas sistēmas).

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

I.2.3. Intensīvās aprūpes iestādes jaundzimušajiem

Pakārtotais investīcija ietver jauna aprīkojuma modernizāciju, paplašināšanu un nodrošināšanu 25 jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļām, kas paredzētas kritiski svarīgam pacientam agrīnai diagnostikai, pirmsdzemdību, jaundzimušo un pēcdzemdību ārstēšanai. Konkrētāk, pakārtotais investīcija ietver slimnīcu infrastruktūras jaudas palielināšanu, kas paredzēta jaundzimušo kritiski svarīgajiem pacientiem ar 124 papildu gultām (tostarp saistīto infrastruktūru un aprīkojumu), 90 esošo gultu aprīkojumu ar atbilstīgām medicīniskām ierīcēm, kā arī skrīninga programmas uzlabošanu, aprīkojot esošo infrastruktūru ar attiecīgām medicīniskām ierīcēm, 12 mobilo jaundzimušo intensīvās aprūpes vienību iegādi un 8 reģionālo apmācības centru būvniecību un aprīkošanu kritiski svarīgiem jaundzimušo pacientiem.

Pakārtotā ieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

I.2.4. Aprīkojums un materiāli hospitālo infekciju riska mazināšanai

Apakšinvestīcija ietver vismaz 25 valsts slimnīcu aprīkošanu ar iekārtām gaisa mikrobioloģiskai kontrolei ekspluatācijas blokos un intensīvās aprūpes nodaļās, izmantojot īpašas gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī medicīnas personāla dezinfekcijas iekārtas.

Apakšieguldījuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

L.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
351	1. reforma Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	Atskaites punkts	Ministrijas rīkojuma stāšanās spēkā attiecībā uz darbības un kvalitātes rādītājiem, kas izmantojami, izvēloties medicīniskās vienības, kuras saņems Veselības kvalitātes fonda atbalstu	Ministrijas rīkojumā ietvertais noteikums par to, ka stājās spēkā ministrijas rīkojums, ar ko pieņem aprūpes kvalitātes rādītāju kopumu un nepieciešamo metodoloģiju, lai izvēlētos veselības aprūpes iestādes, kas saņem pabalstu				4. cet.	2022	Veselības ministrija izstrādā un pieņem procesa rādītāju, iznākuma rādītāju un pacientam specifisko rādītāju kopumu, kas izmantojams veselības aprūpes sniedzēju novērtēšanai, kā arī uz sniegumu balstītas saņēmēju iestāžu atlases metodiku. Rādītāju kopumā iekļauj šādus rādītājus: to pacientu īpatsvars, kuriem ir nevēlami notikumi, sāpju apjoma uzlabošanās (Visual Analogue Scale rādītājs), slimnīcas iegūto infekciju rādītājs, pacientiem pieejamā informācija par kvalitāti.
352	1. reforma Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	Atskaites punkts	Valdības lēmuma par jaunu parauglīgumu, ar ko reglamentē medicīniskās palīdzības, zāļu un medicīnas ierīču, palīgierīču un palīgierīču un tehnoloģiju piešķiršanas nosacījumus veselības apdrošināšanas sistēmā, stāšanās spēkā	Noteikums valdības lēmumā, kurā norādīts, ka stājies spēkā valdības lēmums un Veselības ministrijas un Valsts veselības apdrošināšanas nama kopīgais rīkojums				2. cet.	2023	Jaunā pamatlīguma mērķis ir: -Uzlabot Valsts veselības apdrošināšanas fonda pārvaldību -Palielināt ambulatorās aprūpes pakalpojumus, lai mazinātu spiedienu uz slimnīcu sistēmu -Veicināt profilaktisko un agrīnās diagnostikas pakalpojumu sniegšanu, jo īpaši primārās aprūpes līmenī; -Atvieglot attālinātus pakalpojumus, ko sniedz medicīnas pakalpojumu sniedzēji -Samazināt atšķirības starp laukiem un pilsētām attiecībā uz piekļuvi medicīniskajai aprūpei, radot stimulus ģimenes ārstiem/specializētiem ārstiem sniegt pakalpojumus attālos un nepietiekami apkalpotos reģionos. -Paplašināt primārās, specializētās un kopienas aprūpes pakalpojumu tvērumu, iekļaujot profilakses un agrīnās diagnosticēšanas pakalpojumus; Galvenās izmaiņas attiecas uz līgumu slēgšanas procedūrām un nosacījumiem ar pakalpojumu sniedzējiem, finansēšanas mehānismiem un pakalpojumu komplektiem apdrošinātām un neapdrošinātām personām.
353	1. reforma Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akta grozījums, kas vajadzīgs, lai budžeta procesā iekļautu budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus	Budžeta procesā tiek ņemti vērā rezultāti, kas gūti, pārskatot izdevumus veselības jomā, ko 2023. gadā pabeidza Finanšu ministrija.				1. cet.	2024	Veselības ministrija savā budžeta procesā īsteno Finanšu ministrijas veikto izdevumu pārskatu veselības jomā. To veic, sākot ar gadu pēc izdevumu pārskatīšanas pabeigšanas.
354	1. reforma Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	Mērķrādītājs	Veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, samazinot to personu īpatsvaru, kuras ziņo par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām		Procenti	4,9	4,2	2. cet.	2026	Neapmierināta vajadzība pēc medicīniskas pārbaudes un aprūpes var būt saistīta ar 1) finansiāliem iemesliem, 2) gaidīšanas sarakstiem un 3) nepieciešamību ceļot pārāk tālu. Eurostat rādītājā, ar ko aplēš veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības līmeni, ņemti vērā visi trīs iemesli. Medicīniskā aprūpe ir individuāli veselības aprūpes pakalpojumi (medicīniskie izmeklējumi vai ārstēšana, izņemot zobārstniecību), kurus sniedz ārsti (vai citu profesiju pārstāvji atbilstoši valsts veselības aprūpes sistēmai) paši vai to tiešā uzraudzībā. Datus iegūst no Eiropas statistiskās aptaujas par ienākumiem un dzīves apstākļiem, un tie raksturo šādas vajadzības iepriekšējo 12 mēnešu laikā. Uzlabojot piekļuvi veselības aprūpei, paredzams, ka to personu īpatsvars, kuras ziņo par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām, samazināsies no 4,9 % 2019. gadā (sākotnējais rādītājs) līdz 4,2 % 2026. gada otrajā ceturksnī.
355	2. reforma Lielāka spēja veikt ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūrā	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma, ar ko izveido Valsts aģentūru infrastruktūras attīstībai veselības jomā (ANDIS), stāšanās spēkā	Tiesiskā regulējuma, ar ko izveido Valsts aģentūru infrastruktūras attīstībai veselības jomā (ANDIS), stāšanās spēkā				2. cet.	2022	Tiesiskajā regulējumā Aģentūrai nosaka šādas funkcijas: —Savlaicīgi sagatavot un īstenot prioritāros sabiedrības veselības infrastruktūras investīciju projektus saskaņā ar specifikācijām un apstiprinātā budžeta ietvaros; —Izdot instrukcijas, ieteikumus un piemērojamos metodoloģiskos standartus sabiedrības veselības infrastruktūras ieguldījumu projektu sagatavošanai, īstenošanai un pabeigšanai; -Specializētas palīdzības sniegšana ministrijām, valsts slimnīcām vai citām valsts iestādēm saistībā ar ieguldījumu projektiem sabiedrības veselības infrastruktūrā; -Sabiedrības veselības infrastruktūras prioritāro investīciju projektu daudzgadu programmas izveide un īstenošana; -Uzraudzīt sabiedrības veselības infrastruktūras investīciju projektu īstenošanu; -Izcilības centra izveide ieguldījumu projektu pārvaldībā sabiedrības veselības aprūpes infrastruktūrā; -Partnerību izveide un finansēšanas nolīgumu slēgšana attiecībā uz ieguldījumu projektiem sabiedrības veselības aprūpes infrastruktūrā. ANDIS priekšsēdētāju ieceļ un personāla pieņemšanu darbā 15 galvenajiem uzdevumiem galīgajā ANDIS struktūrshēmā pabeidz līdz brīdim, kad aģentūra sāk darboties.
356	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Atskaites punkts	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšanu veselības aprūpes jomā	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz veselības aprūpes pakalpojumu un cilvēkresursu pārvaldības reformu				2. cet.	2022	Grozījumi attiecas uz veselības aprūpes nozares galveno likumu (2006. gada Likums Nr. 95 ar grozījumiem). Turklāt, lai īstenotu izmaiņas šajā likumā, stājas spēkā vairāki valdības lēmumi. Jaunieviesto tiesību aktu galvenie noteikumi: - pielāgot kompetences kritērijus dalībai konkursos veselības vadības amatos; - pielāgot kvalitātes kritērijus veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības mācību programmām; - atjaunināt veselības aprūpes speciālistu nepārtrauktas profesionālās izaugsmes prasības; - attīstīt un nostiprināt veselības aprūpes vadības ekspertu struktūru; - izstrādāt veselības aprūpes vadības mācību programmu revīziju un novērtēšanu. Jaunie pieņemtie tiesību akti palīdz profesionalizēt veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldību, izstrādājot kompetences kritērijus specializētajam personālam.
357	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Atskaites punkts	Tiesību aktu par stratēģisko satvaru cilvēkresursu attīstībai veselības jomā stāšanās spēkā	Ar valdības lēmumu stājas spēkā tiesību akti par stratēģisko satvaru cilvēkresursu attīstībai veselības jomā				2. cet.	2022	Likumā nosaka jaunu stratēģisko satvaru cilvēkresursu attīstībai veselības aprūpes jomā saskaņā ar veselības aprūpes sistēmas vispārējiem mērķiem. Stratēģiskā satvara galvenie elementi ir šādi: i) cilvēkresursi veselības aprūpē – sagāde ii) cilvēkresursu pārvaldība veselības aprūpes jomā, iii) cilvēkresursu motivācijas pārvaldība iv) veselības aprūpes darbaspēka pārvaldība
358	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Atskaites punkts	Cilvēkresursu attīstība veselības jomā	Nozaru rīcības plānu pieņemšana cilvēkresursu attīstībai veselības jomā ar veselības ministra rīkojumu				4. cet.	2022	Nozaru rīcības plānos cilvēkresursu attīstībai primārās un kopienas veselības aprūpes, ambulatorās un stacionārās aprūpes, kā arī sabiedrības veselības jomā īsteno stratēģisko satvaru, lai pārveidotu veselības aprūpes cilvēkresursu zināšanu, prasmju un kompetenču līmeni. Izstrādā 5 individualizētus rīcības plānus, un aptvertās jomas ietver sākotnējo apmācību, profesionālo tālākizglītību, prasmju apvienošanu, uzdevumu sadali, uzdevumu maiņu. Paredzams, ka rīcības plāni atbildīs darbības rādītājiem, kas noteikti 1. reformā sabiedrības veselības aizsardzības fondu pārvaldībai. Aptvertie medicīnas darbinieki ir ārsti, medmāsas, farmaceiti, zobārsti, vecmātes un kopienas māsas, kā arī citas veselības aprūpes speciālistu kategorijas.
359	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Atskaites punkts	Veselības ministra rīkojuma stāšanās spēkā, ar ko izveido sistēmu veselības aprūpes speciālistu profesionālo nopelnu un atlīdzības diferencētai atzīšanai	Veselības ministra rīkojumā ietvertais noteikums par veselības aprūpes speciālistu profesionālo nopelnu un atlīdzības diferencētas atzīšanas sistēmas stāšanos spēkā				4. cet.	2023	Ar ministrijas rīkojumu nodrošina saskaņotas sistēmas izstrādi un īstenošanu attiecībā uz profesionālo nopelnu un viņu attiecīgās atlīdzības diferencētu atzīšanu, pamatojoties uz rādītājiem, kas saistīti ar darbības rezultātiem un kas cita starpā ietver komplikāciju rādītājus, mirstības rādītājus un pacientu apmierinātības līmeni. Aptvertās kategorijas ietver medicīnas personālu slimnīcās un ambulatoro aprūpi.
360	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Mērķrādītājs	Divu jaunu prasmju pilnveides centru izveide un pilnīga aprīkošana valsts veselības aprūpes darbiniekiem			0	2	2. cet.	2024	Lai sāktu darboties divi jaunizveidoti un pilnībā aprīkoti prasmju attīstības centri, kas paredzēti valsts veselības aprūpes iestādēs strādājošajam personālam.
361	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Mērķrādītājs	Personas, kas piedalījušās veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības apmācībā		Skaits	0	1 000	2. cet.	2025	1000 slimnīcas darbinieku (piemēram, vadītāji, pārvaldības komiteju locekļi, specializēto nodaļu/laboratoriju/aptieku vadītāji, apgabala sabiedrības veselības direktorātu un apgabalu veselības apdrošināšanas biroju vadītāji, ģimenes ārsti, kas pārvalda individuālu praksi/grupas praksi), tiek apmācīti. Prioritāti piešķir profesionāļiem, kas strādā attālos un lauku apvidos. Apmācība ietver, bet neaprobežojas ar veselības pakalpojumu pārvaldību, veselības sistēmu organizāciju un finansējumu, veselības politiku, cilvēkresursu politiku, saziņu veselības jomā, veselības aprūpes pakalpojumu kvalitātes pārvaldību, veselības jomas tiesību aktiem, digitalizāciju un inovāciju veselības jomā. Mācības veic divos jaunizveidotos prasmju attīstības centros.
362	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Mērķrādītājs	Personas, kas piedalījušās cilvēkresursu pārvaldības mācībās veselības iestādes		Skaits	0	1 000	2. cet.	2025	Attiecīgās kategorijas ietver personālu no slimnīcu cilvēkresursu struktūrām, apgabala sabiedrības veselības direktorātiem un citām veselības aprūpes iestādēm. Apmācība ietver, bet neaprobežojas ar personāla pieņemšanu darbā un atlasi, finanšu un nefinanšu mehānismus medicīnas personāla stimulēšanai, medicīniskā personāla motivāciju.
363	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Mērķrādītājs	Veselības aprūpes speciālisti, kas piedalījušies profesionālās godprātības apmācības programmās		Skaits	150	3000	2. cet.	2025	3000 darbinieku, kas strādā ar veselību saistītās jomās centrālajā administrācijā, decentralizētajās iestādēs, veselības aprūpes nodaļu vadībā un personāls, kas sniedz tiešu aprūpi pacientiem, apmāca dažādās ar integritāti saistītās jomās (piemēram: korupcijas novēršana un interešu konflikta risināšana veselības aprūpes sistēmā, trauksmes cēlēju aizsardzība, veselības aprūpes iepirkuma pārredzamība). Mācību programma būtu jāizstrādā saskaņā ar darbības rādītājiem, kas noteikti 1. reformā sabiedrības veselības aizsardzības fondu pārvaldībai.
364	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Atskaites punkts	Stājas spēkā Veselības ministrijas un Valsts veselības apdrošināšanas nama (CNAS) kopīgais rīkojums par mehānismu budžeta piešķīrumu prioritāšu noteikšanai, ko veic Veselības ministrija un Valsts veselības apdrošināšanas nams (CNAS)	Veselības ministrijas un Valsts veselības apdrošināšanas nama (CNAS) kopīgajā rīkojumā norādīts, ka stājas spēkā budžeta prioritāšu noteikšanas mehānisms				4. cet.	2023	Stājas spēkā budžeta prioritāšu noteikšanas mehānisms, kas ietver: - prioritāšu noteikšanas kritēriju pamatojums un izstrāde - sadarbības mehānismi starp Veselības ministriju un Valsts veselības apdrošināšanas nama (CNAS) sadarbības mehānismiem mehānisma īstenošanai - mehānismi, ar kuru palīdzību budžeta prioritātes kritērijus ņem vērā politikas lēmumos, politikas virzienu izvērtēšanā un kritēriju nepārtrauktā pielāgošanā.
365	3. reforma Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	Atskaites punkts	Portāla “Transla.ms.ro” darbības uzsākšana par publisko resursu izmantošanu	Datu publicēšana portālā transparencya.ms.ro par valsts resursu izmantošanu veselības jomā				4. cet.	2024	Publisko resursu izmantošanu dara pārredzamāku, centralizēti apkopojot datus portālā transparencya.ms.ro. Iekļautie dati attiecas uz resursu izmantošanu centrālās un vietējās iestādēs, kā arī slimnīcu līmenī. Konkrētāk, publicējamajos datos iekļauj to uzņēmumu sarakstu, kuriem ir piešķirti publiskie līgumi, līgumslēdzējas iestādes un piešķirto līgumu karti.
366	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Atskaites punkts	Kritēriju pieņemšana, lai noteiktu prioritātes ieguldījumiem integrētos kopienas centros	Integrēto Kopienas centru rokasgrāmatas pieņemšana, tostarp pamatnostādnes par prioritātes noteikšanu ieguldījumiem integrētos kopienas centros, pamatojoties uz veselības ministra rīkojumu.				4. cet.	2021	Integrētie Kopienas centri gūst labumu no ieguldījumiem, kuru pamatā ir metodiski prioritārie norādījumi, ko izstrādā Veselības ministrija, apspriežoties ar vietējo valsts iestāžu pārstāvjiem. Šīs prioritārās pamatnostādnes ir integrēto Kopienas centru rokasgrāmatas neatņemama sastāvdaļa. Nosakot administratīvo teritoriālo vienību prioritātes, ņem vērā: - neaizsargātu cilvēku skaits kopienā (vismaz 500 medicīniski, sociāli vai ekonomiski neaizsargātu cilvēku) - iespēja sadarboties ar citām neaizsargātām apdzīvotām vietām - kopienas medicīniskā māsa un sociālais darbinieks/sociālās palīdzības tehniķis - administratīvās teritoriālās vienības bez ģimenes ārsta vai ar nepietiekamu ģimenes ārstu skaitu attiecībā pret iedzīvotājiem - vietējās padomes lēmums izveidot integrētus kopienas centrus - apdzīvotās vietas kā mazapdzīvotas lauku teritorijas noteikšana
367	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Apgādātu vai renovētu ģimenes ārstu vai primārās aprūpes prakses apvienību prakse, priekšroku dodot marginalizētos reģionos un pašvaldībās esošai praksei		Skaits	0	3000	2. cet.	2023	Vismaz 3000 ģimenes ārstu prakses/prakses apvienību aprīko vai atjauno, pamatojoties uz atklātu uzaicinājumu. To veic, izmantojot centralizēti iepirktu medicīnisko aprīkojumu (ar Veselības ministrijas centralizēto iepirkumu nodaļas vai Valsts centralizētā iepirkuma biroja starpniecību). Vismaz 75 % no visiem līgumiem, kas parakstīti ar prakses/ģimenes ārstu apvienībām, atrodas marginalizētos reģionos vai pašvaldībās (kā noteikts iepriekš ieguldījuma aprakstā). Medicīniski nepietiekami apkalpoto zonu atlases kritēriji ir šādi: i) iedzīvotāju raksturojums, ii) iedzīvotāju aptvērums ar veselības apdrošināšanu, iii) vajadzīgo cilvēkresursu pieejamība, iv) pienācīgas fiziskās infrastruktūras pieejamība, v) ģeogrāfiskā pieejamība.
368	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Mobilās medicīniskās vienības, kas aprīkotas krūts un dzemdes kakla vēža skrīningam		Skaits	0	10	2. cet.	2023	10 mobilās medicīniskās vienības aprīko ar krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu iekārtām. Medicīniskās dzīvojamās piekabes veic krūts un dzemdes kakla vēža skrīningu apgabalos, kuros ir ierobežota piekļuve specializētiem veselības aprūpes pakalpojumiem, tostarp mazāk attīstītos apgabalos, kuros ir lielākā daļa romu vai romu kopienu. Pārbaudes treilerus (mobilās vienības) piešķir reģionālajiem centriem, kas pašlaik veic dzemdes kakla skrīningu un kam jau ir specializētas zināšanas par šādām darbībām. Iegādājamie dzīvojamie furgoni ir vislabākā pieejamā tehnoloģija no vides viedokļa, lai nodrošinātu atbilstību DNSH tehniskajiem norādījumiem (2021/C58/01).
369	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Jaunizbūvētas/renovētas un aprīkotas iekārtas, kas nodrošina ambulatoro aprūpi		Skaits	0	30	4. cet.	2024	Jāmodernizē, jāatjauno, jāpaplašina vismaz 30 ambulatorās aprūpes vienības (tostarp izbūvējot jaunas ēkas) un jāaprīko. Atlasē ņem vērā arī to projektu sarakstu, kuri ir iekļauti rezerves sarakstā uzaicinājumam iesniegt projektus reģionālajā darbības programmā (2014.–2020. gads) un citos projektos, ņemot vērā to gatavības pakāpi. Mazāk attīstītos reģionos vai pašvaldībās izvieto vismaz 20 ambulatorās aprūpes vienības. Par mazāk attīstītiem uzskata šādus reģionus/pašvaldības: reģioni/pašvaldības, kur IKP uz vienu iedzīvotāju; 75 % no ES-27 vidējā rādītāja (saskaņā ar ES definīciju). Ieguldījumus veido: - esošās ambulatorās infrastruktūras atjaunošana/modernizācija/paplašināšana/piegāde; - uzlabot telpu pieejamību medicīnas pakalpojumiem un pievedceļiem; - nodrošināt/modernizēt vispārīgos un īpašos komunālos pakalpojumus (tostarp savienojumus ar komunālajiem pakalpojumiem ieguldījumu mērķa atrašanās vietā); - apkārtējā aprīkojuma iegāde ambulatorajai infrastruktūrai.
370	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Jaunuzcelti/renovēti un aprīkoti integrēti kopienas centri, tostarp ar pienācīgu personālu		Skaits	0	200	2. cet.	2025	200 jaunuzcelti vai atjaunoti integrēti kopienas centri. Integrēto kopienas centru funkcionalitātē ietilpst telpas medicīnisko pakalpojumu sniegšanai saskaņā ar konkrēto tiesību aktu noteikumiem, kā arī jautājums par identificētajām mazāk aizsargātajām grupām no medicīniski sociālekonomiskā viedokļa. Neiekļauj kārtējās izmaksas, piemēram, personāla izmaksas. Infrastruktūra un/vai ēkas atbilst energoefektivitātes kritērijiem. Visas jaunbūvētās ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem. Tiek lēsts, ka 70 % no šā ieguldījuma izmantošanas izmaksām ir saistītas ar būvniecību (ko veic, ievērojot NZEB+ standartu). Marginalizētos reģionos un pašvaldībās atrodas vismaz 100 integrēti kopienas centri. Telpas aprīko ar šādu galveno aprīkojumu: I. biroja funkcionalitātes iekārtas: rakstāmgaldi, biroju krēsli, tostarp pacientiem paredzēti datņu skapji, kabeļtelpas, daudzfunkciju printeris (ar skeneri), datori/klēpjdatori ar piekļuvi internetam, skūters/velosipēds/ATV/elektriskais automobilis atkarībā no vietējās kopienas īpatnībām un infrastruktūras – vismaz viens transporta veids katrā kopienas centrā, 24 stundu funkcionāla interneta struktūra, lai nodrošinātu iejaukšanos telemedicīnā. Minētos transportlīdzekļus izmanto tikai ar veselības aprūpi saistītu pakalpojumu sniegšanai attālos rajonos. II – Apspriežu aprīkojums: konsultēšanās ar sofa, ginekoloģisko galdu vai konsultāciju dīvānu, lai ietvertu balstus dzemdniecības un ginekoloģiskām pārbaudēm, asinsspiediena monitoru, stetoskopu, pilnu mikroķirurģijas komplektu, bioloģisko produktu ledusskapi, medicīnisko analīžu iekārtas. III – Medicīniskās palīdzības komplekts (piemēram, stetoskopa sfigmomanometrs, augļa stetoskops, pulsa oksimetrs, termometra se bērniem un pieaugušajiem, vienreizlietojams ķirurģisks komplekts, zīdaiņu un pieaugušo svari, nieru paplāte, miniatkritumu tvertne, augļa membrānas plīsuma ātrās noteikšanas tests, PH papīrs, universāla kakla apkakle, medicīnas piederumi.);
371	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Nepietiekami apkalpotām kopienām, tostarp romiem, ir piekļuve kopienas veselības aprūpei		Skaits	0	300	2. cet.	2025	Vismaz 300 marginalizētām kopienām (kā definēts iepriekš ieguldījuma aprakstā), tostarp kopienām ar romu vairākuma vai romu kopienu starpniecību, ir pieejami medicīniskie pakalpojumi, izmantojot integrētos kopienas centrus. No 300 apdzīvotajām vietām, kurām ir pieejama sabiedrības veselības aprūpe, 250 ir lauku apvidi un 50 apdzīvotas vietas no pilsētu teritorijām.
372	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Aprīkoti vai aprīkoti un atjaunoti ģimenes plānošanas skapji		Skaits	0	119	4. cet.	2025	119 ģimenes plānošanas kameras aprīko un/vai atjauno. Ģimenes plānošanas skapjiem veic rehabilitācijas un atjaunošanas pasākumus un nodrošina medicīniskās laboratorijas un attēlu veidošanas iekārtas. Veselības aprūpes vienības, kas vada ģimenes plānošanas birojus, saņem finansējumu un īsteno projektu. Telpām jābūt arī aprīkotām ar aprīkojumu (piemēram, aprūpes punkts plus analizators – seksuāli transmisīvām infekcijām, ultraskaņas skenerim ar ultraportatīvām ginekoloģiskajām zondēm, mikroskopu, IT aprīkojumu, ledusskapjiem, transportlīdzekļiem (elektriskiem vai velosipēdiem).
373	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Uzlabot primārās aprūpes pieejamību		Skaits	168	109	2. cet.	2025	Ģimenes ārsta apkalpoto lauku kopienu skaita samazinājums par 35 % (no 168 līdz 109) salīdzinājumā ar 2021. gada februāri. Šajās kopienās, ja iespējams, iekļauj kopienas ar romu tautības iedzīvotājiem. Ir plānots, ka ieguldījumi, kas paredzēti pirmsslimnīcas medicīnas infrastruktūrai, aptvers 3000 ģimenes ārstu kabinetu un 200 integrētus kopienas centrus, kas kopā veido aptuveni 35 % no Rumānijā aktīvo ģimenes ārstu skaita (saistīts ar mērķi par 35 % samazināt to kopienu skaitu, kurās nav praktizējoša ģimenes ārsta).
374	1. investīcija. Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	Mērķrādītājs	Preventīvo konsultāciju skaita pieaugums		Skaits	1 100 000	1 265 000	2. cet.	2024	Preventīvo konsultāciju skaita pieaugums par 15 %, sākot ar kalendāro gadu, kas seko aplēstajam laikposmam, kurā jāpabeidz ierosinātie ieguldījumi medicīniskajā praksē un ģimenes ārstu prakses apvienībās (t. i., 2024. gada 30. jūnijā). No 2023. gada 1. jūlija līdz 2024. gada 30. jūnijam veicamo preventīvo apspriežu kopējam skaitam vajadzētu palielināties par 15 %, salīdzinot ar 2019. gada datiem. 15 % mērķis tika noteikts, atsaucoties uz 2019. gadā rīkotajām preventīvās aprūpes konsultācijām (aptuveni 1 100 000). Procentuālais palielinājums tika noteikts kā aptuveni puse no renovējamo ģimenes ārstu un integrēto kopienas centru īpatsvara. Konkrētāk, vismaz 35 % no pirmsslimnīcas ārstu kabinetiem saņems atbalstu saskaņā ar ANM, kas saistīts ar pakalpojumu skaita pieaugumu par 15 %).
375	2. investīcija. Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība	Mērķrādītājs	Valsts slimnīcas, kas izmanto aprīkojumu un materiālus, lai samazinātu infekciju risku		Skaits	0	25	2. cet.	2024	Vismaz 25 valsts slimnīcas izmanto aprīkojumu un materiālus, kas palīdz samazināt slimnīcā iegūtu infekciju risku, piemēram, iekārtas gaisa mikrobioloģiskai kontrolei darbības blokos un intensīvās aprūpes vienībās, izmantojot īpašas gaisa kondicionēšanas iekārtas, kā arī medicīnas personāla dezinfekcijas iekārtas (piemēram: vides dezaktivācijas iekārtas, sterilizācija, atkritumu tvertnes)
376	2. investīcija. Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība	Mērķrādītājs	Jaundzimušo intensīvās aprūpes nodaļām, kas aprīkotas ar jaundzimušām neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām (reģionālajiem centriem)		Skaits	0	25	4. cet.	2024	25 intensīvās terapijas nodaļas gūst labumu no ieguldījumiem jaundzimušo kritiskajā infrastruktūrā agrīnai diagnostikai, pirmsdzemdību/neonatālās un pēcdzemdību ārstēšanai. Ieguldījumu veido: - slimnīcu infrastruktūras jaudas palielināšana, kas paredzēta kritiski neonatāliem pacientiem (i) ar 124 papildu gultām, tostarp saistīta infrastruktūra un aprīkojums; ii) 90 esošo gultu aprīkošana ar atbilstošu medicīnisko aprīkojumu - uzlabot skrīninga programmu, nodrošinot esošo infrastruktūru ar: gaisa-skābekļa maisītājs piegādes telpai un ķeizargriezienam, SN monitors, SOC monitors, transporta ventilators ar 21-100 % regulējamu FiO2, transporta inkubators, lāzera ierīce, retkameras atspere, netiešais oftalmoskops, ieskaitot instrumentus - 12 pārvietojamu jaundzimušo intensīvās aprūpes nodaļu iegāde (3. līmenis), - 8 reģionālo mācību centru (katra 100 kvadrātmetru) izveide un aprīkošana kritiski svarīgiem jaundzimušajiem. Mācību centru aprīkojumā ietilpst: - manekeni un didaktiski simulatori, kas vajadzīgi mācību programmās, piemēram, kompleksa simulators, ar vairākiem moduļiem mehāniskai ventilācijas scenārijiem, sirds ultraskaņas simulatoram, virtuālajam haptiskajam simulatoram, endoskopijas un kolonoskopijas moduļiem; - bronhoskopijas simulators, pamatojoties uz virtuālo realitāti, ECMO simulators; - uzlabots avārijas simulators un reanimācijas modelis jaunām iedzimtām anomālijām; mehānisks ventilācijas manekens. Tādējādi to jaundzimušo īpatsvars, kuriem ir kritiski apstākļi un kuriem ir piekļuve pienācīgai medicīniskajai aprūpei, ir no 64 % līdz 83 % (lēsts uzlabojums par 30 % salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju).
377	2. investīcija. Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība	Mērķrādītājs	Jaunu sabiedrības veselības vienību/slimnīcu būvniecība un/vai aprīkošana		Skaits	0	25	2. cet.	2026	Vismaz 25 sabiedrības veselības aprūpes vienības/slimnīcas ir jābūvē un/vai jāaprīko ar daļēju finansējumu no ANM. No 25 sabiedrības veselības nodaļām/slimnīcām vismaz trīs projektus pabeidz ar jaunizveidotās Valsts aģentūras veselības aprūpes infrastruktūras attīstībai (ANDIS) starpniecību, kas izveidota saskaņā ar 2. reformu. Ieguldījumus veido: - Investīcijas jaunā valsts slimnīcu infrastruktūrā, lai: i) sniegt jaunus medicīniskos pakalpojumus; ii) uzlabot esošo veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāti - Investīcijas medicīnas iekārtās un ierīcēs jaunbūvētai veselības infrastruktūrai, piemēram: gultas, dekontaminācijas vienības, IT aprīkojums (vismaz EUR 70 miljoni), avārijas rati, defibrilatori, infūzijas sūkņi, fizioloģiskās uzraudzības sistēmas (tostarp centrālā konsole), fizioloģiskās uzraudzības sistēmas akūtajai aprūpei, plaušu ventilatori intensīvās terapijas nodaļām, vispārējas nozīmes skenēšanas sistēmas. Vismaz EUR 570 miljoni no piešķīruma EUR 1 089 miljoni jaunbūvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem. Šī prasība neattiecas uz projektiem, kuros investīcija ir tikai jaunu iekārtu iegāde. Lai nodrošinātu konsekvenci ar informāciju par izmaksām, kas sniegta par šo ieguldījumu, un papildinātu jau minētos kritērijus, būtu jāsasniedz arī šādi mērķi: • vismaz 1500 gultas NZEB ēkās • vismaz 1300 gultas NZEB+ ēkās (ēkas, kuru primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) prasība) • vismaz 5500 gultas, kas jāaprīko • vismaz 5500 gultu, lai tām būtu jauns IT aprīkojums; 25 slimnīcas un slimnīcu vienības izraugās no turpmāk minētā saraksta (ieskaitot trīs projektus, kas tiks pabeigti, izmantojot jaunizveidoto Valsts aģentūru infrastruktūras attīstībai veselības jomā (ANDIS), kas izveidota saskaņā ar 2. reformu): 1. Ārkārtas žudeca Alba Iulia slimnīca – onkoloģijas nodaļas darbības pārcelšana un modernizācija un intervences kardioloģijas nodalījuma izveide 2. Ārkārtas žudeca Alba Jūlija slimnīca – infekcijas slimību daļas būvniecība un aprīkošana 3. Avārijas apgabala slimnīcas Pitešti radioterapijas laboratorija 4. Klīnikas pašvaldības slimnīca “Dr. G. Curteanu” Oradea Infekcijas slimību un pulmonoloģijas iecirkņu būvniecība un aprīkošana 5. Ārkārtas apriņķa slimnīca Bistrița – slimnīcu paviljona paplašināšana, būvējot jaunu ēku 6. Ārkārtas situāciju institūts sirds un asinsvadu slimību jomā (Prof dr CC Iliescu) Bukarestē – jaunu telpu būvniecība 7. Dzemdniecība un ginekoloģijas slimnīca Bukareste “Filantropia” – slimnīcas paplašināšana 8. Bukarestes Psihiatrijas klīniskā slimnīca “Prof. dr. Alexandru Obregia” – Pediatrijas psihiatriskā centra būvniecība 9. Bukarestes slimnīca “Sfânta Maria” – Multiorganisko transplantācijas centra būvniecība 10. Pulmonoloģijas klīnika, Konstanca – būvniecības klīnikas pulmonoloģijas paviljons 11. Neatliekamās palīdzības slimnīca Sibiu – jauna slimnīca 12. Timišoaras pašvaldības neatliekamās palīdzības slimnīca – jaunas maternitātes būvniecība un aprīkošana 13. Ārkārtas slimnīca bērniem “Louis Turcanu”, Timišoara – jaunas slimnīcas aprīkošana ar medicīnas iekārtām 14. Ārkārtas žudeca slimnīca, Vaslui – jaunu nodaļu būvniecība infekcijas slimībām, psihiatrijai, hroniskām slimībām 15 Ārkārtas palīdzības slimnīca, Focsani-Vrancea – jauna slimnīca 16. Cerebrovaskulāro slimību un neiroķirurģijas reģionālais centrs, Kluža – jauna slimnīca 17. Dzemdniecības ginekoloģijas slimnīca, Buftea – paplašināšana un aprīkošana; esošo ēku demontāža 18. Jauns multitraumu paviljons, Brașov 19. Jauns multitraumu paviljons, Craiova 20. Jauns traumu ķirurģijas paviljons, Pitesti 21. Jauns multitraumu paviljons, Sibiu 22. Ārkārtas žudeca Alba Jūlija slimnīca – hroniskās psihiatrijas daļas būvniecība un aprīkošana 23. Infekcijas slimību un pneimofizioloģijas klīniskā slimnīca Brašovā – jauns būvniecības objekts 24. Daudzorgānu transplantācijas centrs, Kluža – jauna slimnīca 25. Timišoaras reģionālais onkoloģijas institūts – jauna slimnīca 26. Pašvaldības poliklīniskā slimnīca, kas specializējas kardioloģijā un onkoloģijā, Konstanca – jauna slimnīca 27. Dzemdniecības un ginekoloģijas, neonatoloģijas, bērnu ķirurģijas un pediatrijas nodaļu būvniecība, Arad – jaunas iekārtas 28. “Niculae Stăncioiu” Ārkārtas institūts Kluža-Napoka – jauna iedaļa par kardiovaskulārajām slimībām 29. Ārkārtas apriņķa slimnīca Miercurea Ciuc – jaunas ēkas būvniecība Pulmonoloģijas un infekcijas slimību iecirkņos 30. Reģionālā neatliekamās palīdzības slimnīca Brašovā – jauna slimnīca 31. Universitātes neatliekamās palīdzības slimnīca, Bukareste – infrastruktūras modernizācija, būvniecība, atjaunošana 32. “Prof. Dr. Agrippa lonescu” slimnīca Balotești – modernizācijas infrastruktūra 33. Neatliekamās palīdzības slimnīca Bukarestē “Prof. Dr. Dimitre Gerota” – jauna slimnīca 34. “Dr Teodor Andrei” pašvaldības slimnīca, Lugoj – jauna slimnīca 35. Medicīniskais paviljons, Konstanca – jauna nodaļa 36. Kardiovaskulārās medicīnas reģionālais institūts, Miroslava – jauna slimnīca 37. apgabala neatliekamās palīdzības slimnīca, Piatra Neamț – jauna slimnīca 38. Zerlendi Tuberkolozes diagnostikas un ārstniecības centrs, Bukareste – jauna slimnīca 39. “Dr. Victor Gomoiu” Bērnu slimnīca Bukarestē – jauns izcilības centrs onkopediatrijā 40. Pediatrijas Monobloka slimnīca, Kluža – jauna slimnīca 41. Ārkārtas žudeca slimnīca, Târgu Mures – jauna slimnīcas vienība 42. Ārkārtas apriņķa slimnīca, Arada – slimnīcu pakalpojumu atjaunošana sirds un asinsvadu medicīnā 43. Ārkārtas žudeca slimnīca, Ārada – jauna radioterapijas daļa 44. “SF. Apostol Andrei”apgabala ārkārtas slimnīca Konstancā – Pediatrijas un bērnu neonatoloģijas ārējās daļas paplašināšana 45. Ilfovas avārijas slimnīca, Ilfova – Operācijas bloks un neiroķirurģijas nodaļas un daudzfunkcionāls vispārējs ķirurģisks bloks 46. Neatliekamās palīdzības žudeca slimnīca, Giurgiu – jaunā slimnīca, pirmais posms (onkoloģijas un kardioloģijas nodaļas) 47. Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrs, Voluntari – jauna vienība 48. Neatliekamās medicīniskās palīdzības institūts sirds un asinsvadu slimību un transplantācijas jomā, Târgu Mures – jauna nodaļa 49. Bacău pašvaldības slimnīca – jaunas apdedzināšanas vienības izveide un aprīkošana Slimnīcu un slimnīcu vienību galīgais saraksts ir atkarīgs arī no infrastruktūras ieguldījumu prioritāšu noteikšanas metodikas.

M.13. KOMPONENTS. Sociālās reformas

Šis komponents ietver reformu un investīciju kopumu, lai stiprinātu sociālo nodrošinājumu Rumānijā.

Komponenta mērķis ir, uzlabojot piekļuvi sociālajiem pakalpojumiem, atbalstīt visneaizsargātākās personas, tostarp darba ņēmējus, bērnus, personas ar invaliditāti, ekonomiski neaktīvas personas un vecāka gadagājuma cilvēkus. Reformas, kas atbalsta ieguldījumus, ietver regulatīvās izmaiņas, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes, risinātu jautājumu par deinstitucionalizācijas procesu attiecībā uz personām ar invaliditāti, sāktu īstenot minimālos iekļaušanas ienākumus, samazinātu nedeklarētu darbu un ļautu neaktīvajām personām atrast darbu. Ar pasākumiem atbalsta arī vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reformu, kā arī objektīva minimālās algas noteikšanas mehānisma izveidi. Papildu ieguldījumi ir saistīti ar tādu dienu centru tīkla izveidi, kas paredzēti bērniem, kuriem draud nošķiršanas risks, personu ar invaliditāti sociālo pakalpojumu rehabilitāciju un atjaunošanu, digitālās platformas izveidi mājsaimniecībās nodarbinātu personu vaučeru sistēmas ieviešanai un veco ļaužu dienas aprūpes un rehabilitācijas centru izveidi.

Šīs investīcijas un reformas palīdzēs īstenot Rumānijas valstij adresētos ieteikumus pēdējos divos gados, proti, “palielināt sociālo pakalpojumu tvērumu un kvalitāti un pabeigt minimālo iekļaušanas ienākumu reformu” (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3), “nodrošināt minimālās algas noteikšanu, pamatojoties uz objektīviem kritērijiem, kas saskan ar darbvietu radīšanu un konkurētspēju” (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3, 2019) un “paplašināt sociālās aizsardzības pasākumus un piekļuvi pamatpakalpojumiem visiem” (konkrētai valstij adresēts 2. ieteikums, 2020. gads).

M.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Jauna tiesiskā regulējuma izveide, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes

Šīs reformas mērķis ir novērst bērnu nošķiršanu no ģimenēm, jo īpaši neaizsargātās ģimenēs. Reformu īsteno, stājoties spēkā jaunam tiesību aktam, ar ko izveido sistēmu, lai īstenotu pasākumus (tostarp, piemēram, konsultācijas un atbalstu vecākiem un bērniem, dienas centrus bērniem, kuriem draud nošķiršana no vecākiem, dienas centrus bērniem ar invaliditāti), lai efektīvi novērstu bērna šķiršanos no ģimenes un atbalstītu ģimeni audzināšanas un šķiršanās riskam pakļautā bērna aprūpē. Leģislatīvajā aktā paredz: apzināts stabils pasākumu finansējuma avots, pārvaldības mehānisms ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī, un finansējuma izmaksas mehānisms, kas ir atkarīgs no izpildes galvenajiem darbības rādītājiem, kuri saistīti ar politikas mērķiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. reforma Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti

Šīs reformas mērķis ir veicināt deinstitucionalizācijas procesu attiecībā uz personām ar invaliditāti un novērst viņu institucionalizāciju.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam, ar ko apstiprina rokasgrāmatu par deinstitucionalizācijas procesa paātrināšanu visām personām ar invaliditāti, kuras pašlaik ir institucionalizētas, lai katrai personai tiktu noteikts “neatkarīgs dzīves ceļš”. Tiesību akts ietver noteiktu stabilu finansējuma avotu pamatnostādnēs plānotajiem pasākumiem kopā ar izmaksāšanas mehānismu, kas ir atkarīgs no tā, vai ir sasniegti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar politikas mērķiem, un pārvaldības struktūra ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī. Tiesību akta pamatā ir arī pilnīgs pārskats par visu personu ar invaliditāti individuālo situāciju, kas pašlaik ir institucionalizēta Rumānijā, lai noteiktu “neatkarīgu dzīvesveidu” katrai personai, ko veic neatkarīga iestāde/struktūra saskaņā ar lietu pārvaldības principiem.

Personu ar invaliditāti institucionalizācijas procesa novēršanas reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam, ar ko īsteno pieņemto valsts stratēģiju institucionalizācijas novēršanai, un pasākumiem “neatkarīgas dzīvesveida” nodrošināšanai pēc iespējas lielākam personu ar invaliditāti vairākumam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

3. reforma Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana

Šīs reformas mērķis ir uzlabot sociālo palīdzību un samazināt nabadzību visneaizsargātākajiem, vienlaikus samazinot administratīvo slogu Valsts maksājumu un sociālo inspekciju aģentūrai, vietējām valsts pārvaldes iestādēm un saņēmējiem.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktu grozījumiem, ar kuriem nosaka metodoloģiskos noteikumus tiesību aktu par VMI īstenošanai, vienlaikus saglabājot vismaz tādu pašu pabalstu un atbilstības nosacījumu atbilstības līmeni, kāds paredzēts Likumā Nr. 196/2016, kas ir spēkā esošie tiesību akti, ar mērķi samazināt nabadzību, veicināt nodarbinātību ar aktivizācijas pasākumiem un palielināt izglītības līmeni. Iekļaušanas ienākumu minimumu finansē no Rumānijas valsts budžeta. Digitālo platformu šīs reformas atbalstam izstrādā saskaņā ar II pīlāra 7. elementu. Digitālā pārveide.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. jūnijam.

4. reforma Mājsaimniecībās nodarbināto darba apliecību ieviešana un darba formalizēšana

Šīs reformas mērķis ir samazināt nedeklarētu darbu, radīt stimulus, lai formalizētu darbu un ļautu neaktīvām personām atrast darbu.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam par darbaspēka kuponu sistēmas izveidi, lai veicinātu oficiālu nodarbinātību. Šai kuponu sistēmai būtu jārada stimuli, lai radītu oficiālu nodarbinātību mājsaimniecībās nodarbinātajiem, kuri pašlaik ir reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi. Reformas mērķis ir izveidot sistēmu to personu apmaksai un reģistrācijai, kuras veic mājsaimniecības darbības, pamatojoties uz darba kuponiem, ko saņēmējs ir iegādājies un pēc tam apmainījis pret naudu no mājsaimniecības pakalpojumu sniedzēja, pēc tam atskaitot saistītās iemaksas, tādējādi iegūstot apdrošinātās personas statusu sociālā nodrošinājuma un veselības apdrošināšanas sistēmā.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. martam.

5. reforma Nodrošināt minimālās algas noteikšanu

Reformas mērķis ir izveidot minimālās algas noteikšanas mehānismu, kura pamatā ir objektīvi kritēriji un kurš atbilst darbvietu radīšanai un valsts konkurētspējai.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesību aktam, ar ko izveido jaunu mehānismu un formulu, lai, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā Savienības darbības, objektīvi un sistemātiski noteiktu minimālās algas līmeni.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. martam.

1. investīcija. Nošķiršanas riskam pakļautu bērnu dienas centru tīkla izveide

Šā ieguldījuma mērķis ir novērst bērnu nošķiršanu no ģimenes. Pirms ieguldījumu veikšanas bērnu un ģimenes vajadzības jāsamēro ar pieejamajiem pakalpojumiem un infrastruktūru bērniem, kuriem draud nošķirtība no ģimenēm, jo īpaši neaizsargātās kopienās. Ieguldījumu veido 150 dienu pakalpojumu centru tīkla darbības uzsākšana, vismaz 10 % kopienās, kurās ir ievērojams romu skaits, lai novērstu bērnu nošķiršanu no viņu ģimenēm. 145 no 150 dienu pakalpojumu centriem atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas prasībai saskaņā ar valsts pamatnostādnēm. 5 atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

2. investīcija. Personu ar invaliditāti sociālās infrastruktūras atjaunošana, atjaunošana un attīstība

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot sociālos pakalpojumus, ko sniedz personām ar invaliditāti, lai atbalstītu viņu deinstitucionalizāciju. Ieguldījumi ļauj sākt darboties 55 jauniem sabiedriskajiem pakalpojumiem personām ar invaliditāti (dienu centriem, palīdzības un atbalsta pakalpojumiem un pacientu neiromotoriskās atveseļošanās pakalpojumu centriem), kas nodrošina darbības vismaz 4870 personām ar invaliditāti 4 gadu laikā, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi. No 55 jaunajiem kopienas pakalpojumiem 45 ir jaunas gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm. 10 atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem. Tāpat ieguldījumi ļaus modernizēt vēl 50 sabiedriskos centrus (dienu centrus un neiromotoriskās rehabilitācijas centrus personām ar invaliditāti), izmantojot valsts programmu, lai finansētu ieguldījumus, piemēram, rehabilitāciju, konsolidāciju, modernizāciju un kopienā balstītu pakalpojumu sniegšanu. Pēc tam 25 dienu centri un 25 ambulatorās neieromobilitātes atveseļošanās pakalpojumu centri sāk darbību, izsludinot atklātu uzaicinājumu uz sabiedrisko sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas atbilst šo ieguldījumu atbilstības kritērijiem, tostarp nosacījumam par vismaz 1000 personu ar invaliditāti uzņemšanu gadā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

3. investīcija. Darba karšu ieviešana mājsaimniecības darbiem

Šā ieguldījuma mērķis ir padarīt darba kuponu sistēmu darbotiesspējīgu, nodrošinot visiem lietotājiem vienkāršu un digitālu piekļuvi: darba ņēmēji un pakalpojumu saņēmēji.

Investīcija ļaus Rumānijas Valsts nodarbinātības aģentūrai (ANOFM) izstrādāt un pārvaldīt funkcionālu digitālo platformu mājsaimniecībās nodarbinātu personu vaučeriem, kas cita starpā ļaus: veikt visus ar vaučeriem saistītos darījumus digitāli (piemēram, pirkšanu, darba laika kodēšanu), kodēt informāciju par mājkalpotāju darbību (piemēram, stundu skaitu, veiktās iekšzemes darbības veidu) un nodrošināt sadarbspēju ar citām attiecīgajām datubāzēm (piemēram, Finanšu ministriju, Darba un sociālās aizsardzības ministriju, Valsts nodarbinātības dienesta datubāzēm).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. decembrim.

M.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
378	1. reforma Jauna tiesiskā regulējuma izveide, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes	Atskaites punkts	Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, kas nepieciešams, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes un atbalstu neaizsargātām ģimenēm	Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akts, kas vajadzīgs, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes un atbalstu neaizsargātām ģimenēm				4. cet.	2022	Ar jauno likumu tiks izveidots satvars pasākumu īstenošanai (tostarp, piemēram, konsultācijas un atbalsts vecākiem un bērniem, dienas centri bērniem, kuriem draud nošķiršana no vecākiem, dienu centri bērniem ar invaliditāti), lai efektīvi novērstu bērna šķiršanos no ģimenes un atbalstītu ģimeni audzināšanā un aprūpētu bērnu, kuram draud šķiršanās risks. Leģislatīvajā aktā paredz: -identificēts stabils pasākumu finansējuma avots -pārvaldības mehānisms ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī; -finansēšanas izmaksas mehānisms, kas atkarīgs no sasniegtajiem galvenajiem darbības rādītājiem, kuri saistīti ar politikas mērķiem.
379	1. reforma Jauna tiesiskā regulējuma izveide, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes	Mērķrādītājs	Samazināt to bērnu skaitu, kuri ir nošķirti no ģimenes un ietilpst sociālās aizsardzības sistēmā		Skaits	12 139	6 100	2. cet.	2026	No ģimenes nošķirtu un sociālās aizsardzības sistēmā iekļautu bērnu skaita samazinājums salīdzinājumā ar 2020. gada 31. decembri.
380	2. reforma Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	Atskaites punkts	Tiesību akta par Deinstitucionalizācijas procesa paātrināšanas rokasgrāmatas īstenošanu un ieviešanu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				4. cet.	2022	Stājas spēkā likums par to, kā īstenot un ieviest rokasgrāmatu par deinstitucionalizācijas procesa paātrināšanu attiecībā uz visām personām ar invaliditāti, kas pašlaik ir institucionalizētas, lai katrai personai tiktu noteikts “neatkarīgs dzīves ceļš”, un tas tiktu darīts, pamatojoties uz lietu pārvaldības pieeju. Norādījumi par deinstitucionalizācijas procesa paātrināšanu būs valsts stratēģijas pielikums, un abus dokumentus apstiprinās ar valdības lēmumu. Leģislatīvais akts tāpat ietver: -apzināts stabils finansējuma avots pamatnostādnēs paredzētajiem pasākumiem -pārvaldības mehānisms ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī; -finansēšanas izmaksas mehānisms, kas atkarīgs no tā, vai ir sasniegti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar politikas mērķiem. Tiesību akta pamatā ir pilnīgs pārskats par visu personu ar invaliditāti individuālo situāciju, kas pašlaik ir institucionalizētas Rumānijā.
381	2. reforma Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	Atskaites punkts	Likuma stāšanās spēkā, lai atbalstītu pieņemtās valsts stratēģijas institucionalizācijas novēršanai īstenošanu	Likuma norma, kas norāda uz tiesību akta stāšanos spēkā, lai atbalstītu pieņemtās valsts stratēģijas institucionalizācijas novēršanai īstenošanu				4. cet.	2022	Likuma stāšanās spēkā, lai atbalstītu pieņemtās Institucionalizācijas valsts stratēģijas īstenošanu, kurā paredzēti pasākumi “neatkarīgam dzīvesveidam” lielākajai daļai personu ar invaliditāti un pašlaik institucionalizētām personām. Leģislatīvajā aktā paredz: -identificēts stabils plānoto pasākumu finansējuma avots; -pārvaldības mehānisms ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī; -finansēšanas izmaksas mehānisms, kas atkarīgs no tā, vai ir sasniegti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar politikas mērķiem.
382	2. reforma Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	Mērķrādītājs	Institucionalizētas personas ar invaliditāti, kas saņem personalizētu atbalstu, lai deinstitucionalizētu un īstenotu savu “neatkarīgu dzīves ceļu”		Skaits	0	8 455	2. cet.	2026	Vismaz 8 455 (50 % no skaita 2020. gada decembrī) institucionalizētas personas ar invaliditāti, kas saņem atbalstu saistībā ar deinstitucionalizāciju un to “neatkarīgas dzīves ceļa” īstenošanu.
383	2. reforma Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	Mērķrādītājs	Institucionalizēto personu ar invaliditāti kopējā skaita samazinājums (salīdzinājumā ar 2020. gada 31. decembra datiem)		Skaits	16 911	11 500	2. cet.	2026	Institucionalizēto personu ar invaliditāti skaita samazinājums pēc attiecīgā atbalsta saņemšanas, pamatojoties uz lietu pārvaldības pieeju, lai virzītos uz savu “neatkarīgo dzīves ceļu” līdz 11 500 no 16 911.
384	3. reforma Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana	Atskaites punkts	Likuma, ar ko apstiprina īstenošanas noteikumus VMI piemērošanai, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda īstenošanas noteikumus VMI piemērošanai				3. cet.	2022	Likumā paredz metodoloģiskos noteikumus tiesību aktu par VMI īstenošanai, vienlaikus saglabājot vismaz tādu pašu pabalstu un atbilstības nosacījumu atbilstības līmeni, kāds paredzēts spēkā esošajā likumā (Likums Nr. 196/2016), lai samazinātu nabadzību, stimulētu nodarbinātību ar aktivizācijas pasākumiem un palielinātu izglītības līmeni.
385	3. reforma Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana	Mērķrādītājs	Uzlabotās shēmas papildu atbalsttiesīgo ģimenes saņēmēju skaits		Skaits	189 000	245 700	2. cet.	2024	Papildu atbilstīgās ģimenes, kas saņem uzlaboto shēmu (ko aprēķina, pamatojoties uz ģimenes atbalsta saņēmēju skaita aplēsi saskaņā ar atjaunināto likumu), papildus pašreizējiem atbilstīgajiem garantēto ienākumu saņēmējiem, t. i., – 189 000 ģimeņu 2020. gada 31. decembrī. Ienākumu minimuma/ģimenes atbalsta ienākumu izmaksa tiek finansēta no valsts budžeta.
386	3. reforma Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana	Mērķrādītājs	Minimālo iekļaušanas ienākumu saņēmējs saņem vismaz vienu aktivizācijas pasākumu		% (procentos)	0	60%	2. cet.	2025	Vismaz 60 % no minimālo iekļaušanas ienākumu saņēmējiem pēdējo 12 mēnešu laikā ir saņēmuši vismaz vienu aktivizēšanas pasākumu. Aktivizēšanas pasākums ietver: darba piedāvājumi, apmācības pasākumi atbilstoši apzinātajām vajadzībām, pamatojoties uz lietu pārvaldības principiem (saskaņā ar INTESPO projektu, ko finansē no ESF),
387	4. reforma Darba karšu ieviešana un darba formalizēšana mājsaimniecības darbā	Atskaites punkts	Tiesību aktu un to īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz mājsaimniecībā nodarbinātu personu kuponu sistēmu	Likuma norma, kas norāda, ka stājas spēkā likums par darbaspēka kuponu sistēmas ieviešanu				1. cet.	2022	Stājas spēkā likums par darba kuponu sistēmas izveidi, lai veicinātu tādu mājkalpotāju oficiālu nodarbinātību, kuri pašlaik ir reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi.
388	4. reforma Darba karšu ieviešana un darba formalizēšana mājsaimniecības darbā	Mērķrādītājs	Saņēmēji (mājokļu iekārtošana darbā)		Skaits	0	10 000	4. cet.	2024	Vismaz 10 000 saņēmēju pieņem darbā mājsaimniecībās nodarbinātas personas, izmantojot kuponu sistēmu.
389	4. reforma Darba karšu ieviešana un darba formalizēšana mājsaimniecības darbā	Mērķrādītājs	Saņēmēji (mājokļu iekārtošana darbā)		Skaits	10 000	30 000	1. cet.	2026	Vismaz 30 000 saņēmēju pieņem darbā mājsaimniecībās nodarbinātas personas, izmantojot kuponu sistēmu.
390	4. reforma Darba karšu ieviešana un darba formalizēšana mājsaimniecības darbā	Mērķrādītājs	Mājkalpotāji/pakalpojumu sniedzēji, kas iepriekš reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi, sniedz pakalpojumus, izmantojot darba kartes		Skaits	0	20 000	4. cet.	2024	Vismaz 20 000 mājkalpotāju/pakalpojumu sniedzēju, kas iepriekš reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi, sniedz pakalpojumus ar darba kartēm.
391	4. reforma Darba karšu ieviešana un darba formalizēšana mājsaimniecības darbā	Mērķrādītājs	Mājkalpotāji/pakalpojumu sniedzēji, kas iepriekš reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi, sniedz pakalpojumus, izmantojot darba kartes		Skaits	20 000	60 000	1. cet.	2026	Vismaz 60 000 mājsaimniecībā nodarbināto/pakalpojumu sniedzēju, kas iepriekš reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi, sniedz pakalpojumus ar darba kartēm.
392	5. reforma Nodrošināt minimālās algas noteikšanu	Atskaites punkts	Regulas, ar ko reglamentē jauno minimālās algas noteikšanas sistēmu, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz leģislatīvā akta stāšanos spēkā				1. cet.	2024	Ar šo tiesību aktu izveido jaunu mehānismu un formulu, lai objektīvi un sistemātiski noteiktu minimālās algas līmeni, apspriežoties ar sociālajiem partneriem un ņemot vērā Savienības darbības.
393	1. investīcija. Nošķiršanas riskam pakļautu bērnu dienas centru tīkla izveide	Atskaites punkts	Vajadzību apzināšana, pieejamie pakalpojumi un infrastruktūras iespējas bērniem, kuriem draud nošķiršana no ģimenēm, jo īpaši neaizsargātās kopienās.	Vajadzību, pieejamo pakalpojumu un sniegto infrastruktūras objektu kartēšana				2. cet.	2023	Veic to pakalpojumu un infrastruktūras kartēšanu, kas pieejami bērniem, kuriem draud nošķiršana no ģimenēm, jo īpaši neaizsargātās kopienās. Dienas centrus izveido, pamatojoties uz šīs kartēšanas rezultātiem, lai reaģētu uz apzinātajām vajadzībām, jo īpaši neaizsargātām kopienām (piemēram, cilvēkiem ar zemiem ienākumiem, cilvēkiem ar invaliditāti, cilvēkiem no atstumtām kopienām, tostarp romiem, migrantu izcelsmes personām). Kartē arī identificē trūcīgos/segregētos rajonus, lai reaģētu uz neaizsargāto/marginalizēto kopienu vajadzībām (piemēram, zems ienākumu līmenis, augsts bezdarba līmenis, zems izglītības līmenis).
394	1. investīcija. Nošķiršanas riskam pakļautu bērnu dienas centru tīkla izveide	Mērķrādītājs	Dienas centri, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes		Skaits	0	150	4. cet.	2024	150 dienu pakalpojumu centru tīkla darbības uzsākšana kopienās, kurās ir ievērojams romu skaits, vismaz 10 % apmērā, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenēm. 145 no jaunbūvētajām ēkām atbilst gandrīz nulles enerģijas ēkas (NZEB) prasībai saskaņā ar valsts pamatnostādnēm. 5 no jaunbūvētajām ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm ir jāpanāk, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
395	2. investīcija. Personu ar invaliditāti sociālās infrastruktūras atjaunošana, atjaunošana un attīstība	Mērķrādītājs	Modernizēti sabiedriskie pakalpojumi personām ar invaliditāti		Skaits	0	50	4. cet.	2024	Modernizētu kopienas pakalpojumu (dienu centri un neiromotoriskās rehabilitācijas centri personām ar invaliditāti) skaits, izmantojot valsts programmu tādu ieguldījumu finansēšanai kā rehabilitācija, konsolidācija, modernizācija un kopienā balstītu pakalpojumu sniegšana. Pēc tam 25 dienu centri un 25 ambulatorās neieromobilitātes atlabšanas pakalpojumu centri sāk darbību, izsludinot atklātu uzaicinājumu uz sabiedrisko sociālo pakalpojumu sniegšanu, kas atbilst šo ieguldījumu atbilstības kritērijiem, tostarp nosacījumam par vismaz 1000 personu ar invaliditāti uzņemšanu gadā.
396	2. investīcija. Personu ar invaliditāti sociālās infrastruktūras atjaunošana, atjaunošana un attīstība	Mērķrādītājs	Jauni sabiedriskie pakalpojumi personām ar invaliditāti		Skaits	0	55	4. cet.	2025	Sāk darboties 55 jauni kopienas pakalpojumi (45 jaunas gandrīz nulles enerģijas ēkas un 10 gandrīz nulles enerģijas ēkas +) personām ar invaliditāti (dienas centri, palīdzības un atbalsta dienesti un pacientu neiromotoriskās atveseļošanās pakalpojumu centri), kas nodrošina darbības vismaz 4870 personām ar invaliditāti 4 gadu laikā, lai nodrošinātu neatkarīgu dzīvi. 10 jaunās gandrīz nulles emisijas + ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
397	3. investīcija. Darba karšu ieviešana mājsaimniecības darbiem	Atskaites punkts	Funkcionālas digitālas platformas, kas paredzēta mājsaimniecībās nodarbinātu personu vaučeru izmantošanai, darbības uzsākšana	Digitālā platforma darbojas				4. cet.	2023	Mājsaimniecībās nodarbinātu personu vaučeru funkcionālās digitālās platformas nodrošināšana, kas cita starpā ļaus -Digitāli veikt visus ar vaučeriem saistītos darījumus (pirkt, kodēt darba laiku) -Mājsaimniecībās nodarbināto personu darbības datu kodēšana (stundas, veiktās mājsaimniecības darbības veids), digitālā sadarbspēja ar citām attiecīgajām datubāzēm (piemēram, Finanšu ministrija, Darba un sociālās aizsardzības ministrija, Valsts nodarbinātības dienesta datubāzes).

M.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

6. reforma Sociālās ekonomikas tiesību aktu pilnveidošana

Šīs reformas mērķis ir lielākā mērā mobilizēt sociālās ekonomikas uzņēmumu potenciālu ieviest jauninājumus un dot ieguldījumu sociālo un vides problēmu risināšanā.

Reformu īsteno, grozot Likumu Nr. 219/2015 par sociālo ekonomiku un īstenošanas noteikumus, lai vienkāršotu sociālo uzņēmumu reģistrācijas procedūru, nodrošinot to efektīvu integrāciju nodarbinātības politikā, kā arī aktīvus nodarbinātības pasākumus, tostarp pasākumus sociālās ekonomikas struktūru ilgtspējas uzlabošanai, piemēram, izmantojot preferenciālus publiskā iepirkuma režīmus attiecībā uz sociālās ekonomikas uzņēmumu piegādātajām precēm un pakalpojumiem.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

7. reforma Vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma

Šīs reformas mērķis ir uzlabot vecāka gadagājuma cilvēku ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu kvalitāti.

Reformu īsteno, stājoties spēkā stratēģijas tiesību aktam, tostarp aktīvu vecumdienu politikai, ilgtermiņa aprūpes medicīniskajām vajadzībām un kopienā balstītiem pakalpojumiem veciem cilvēkiem. Leģislatīvs akts cita starpā paredz: apzināts stabils pasākumu finansējuma avots, pārvaldības mehānisms ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī, finansējuma izmaksas mehānisms ar nosacījumu, ka tiek sasniegti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar politikas mērķiem, un ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu obligāto kvalitātes standartu pārskatīšana. Tiesību akta pamatā ir arī pilnīga kartēšana Kopienas līmenī (kopienas/pilsētas/apgabala līmenī) par potenciāli apgādājamiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem vai riskam pakļautiem iedzīvotājiem (piemēram, nabadzība, veselība, bez pavadības, augsta atkarība), lai noteiktu nepieciešamo ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu veidu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

4. investīcija. Veco ļaužu dienas aprūpes un rehabilitācijas centru tīkla izveide

Ieguldījumu mērķis ir nodrošināt piekļuvi kvalitatīviem ilgtermiņa aprūpes pakalpojumiem vecāka gadagājuma cilvēkiem, izmantojot dienas aprūpes un rehabilitācijas centru tīklu. Ieguldījumi ļauj sākt ekspluatēt 71 dienas pakalpojumu centru tīklu. Centri sniedz sociālās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus, un katrā no tiem ir vismaz mobila pakalpojumu sniedzēju grupa vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nevar ierasties centrā. Tā pamatā ir kartēšana, kas jāveic saskaņā ar valsts ilgtermiņa stratēģiju.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

M.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis	Gads
398	6. reforma Sociālās ekonomikas tiesību aktu pilnveidošana	Atskaites punkts	Likuma Nr. 219/2015 par sociālo ekonomiku un tā īstenošanas noteikumiem grozījumu stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Likuma Nr. 219/2015 par sociālo ekonomiku un tā piemērošanas noteikumiem grozījumu stāšanos spēkā				2. cet.	2022	Regulatīvās izmaiņas ietver: -Vienkāršota sociālo uzņēmumu reģistrācijas procedūra -Labāka saimnieciskās darbības un darbaspēka izmantošanas mērķtiecība, lai tā labāk apmierinātu neaizsargāto grupu un marginalizēto kopienu vajadzības. -Noteikts pasākums, lai uzlabotu sociālās ekonomikas struktūru ilgtspēju, piemēram, preferenciāli publiskā iepirkuma režīmi precēm un pakalpojumiem.
399	7. reforma Vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma	Atskaites punkts	Likuma stāšanās spēkā, lai pieņemtu un īstenotu Valsts ilgtermiņa stratēģiju	Likuma noteikums, kas norāda, ka leģislatīvais akts stājas spēkā, lai atbalstītu pieņemtās valsts ilgtermiņa stratēģijas īstenošanu				4. cet.	2022	Pieņemtās stratēģijas likums, tostarp aktīvu vecumdienu pasākumi, kā arī pasākumi ilgtermiņa aprūpes medicīnisko vajadzību apmierināšanai un uz kopienu balstīti pakalpojumi vecāka gadagājuma cilvēkiem. Likums paredz: -identificēts stabils pasākumu finansējuma avots -pārvaldības mehānisms ar skaidri noteiktiem pienākumiem, kas uzticēti publiskajām iestādēm valsts un vietējā līmenī; -finansēšanas izmaksas mehānisms, kas atkarīgs no tā, vai ir sasniegti galvenie darbības rādītāji, kas saistīti ar politikas mērķiem -obligāto kvalitātes standartu pārskatīšana, Tiesību akta pamatā jābūt pilnīgai kartēšanai Kopienas līmenī (kopienas/pilsētas/apgabala līmenī) par potenciāli apgādājamiem vecāka gadagājuma iedzīvotājiem vai riskam pakļautiem iedzīvotājiem (piemēram, nabadzība, veselība, bez pavadības, augsta atkarība).
400	4. investīcija. Veco ļaužu dienas aprūpes un rehabilitācijas centru tīkla izveide	Mērķrādītājs	Dienas aprūpes un veco ļaužu rehabilitācijas centru darbībspējas nodrošināšana		Skaits	0	71	2. cet.	2026	71 dienas pakalpojumu centra tīkla darbības uzsākšana. Centri sniedz sociālās palīdzības un rehabilitācijas pakalpojumus, un katrā no tiem ir vismaz mobila pakalpojumu sniedzēju komanda vecāka gadagājuma cilvēkiem, kas nespēj ierasties centrā. Tā pamatā ir kartēšana, kas jāveic saskaņā ar atskaites punktu Nr. 399 – Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai pieņemtu un īstenotu valsts ilgtermiņa stratēģiju.

N.14. KOMPONENTS. Laba pārvaldība

Komponenta mērķi ir, izmantojot plašu reformu un ieguldījumu kopumu, i) uzlabot pārvaldību ar paredzamu, uz informāciju balstītu un iesaistošu lēmumu pieņemšanas sistēmu, ii) nodrošināt kvalitatīvus sabiedriskos pakalpojumus, ko sniedz profesionālu un labi apmācītu civildienesta ierēdņu kopums, kuri pienācīgi reaģē uz iedzīvotāju un uzņēmumu problēmām, vajadzībām un cerībām. Tas stiprina noturību un spēju pielāgoties zaļajai un digitālajai pārkārtošanai.

Komponenta konkrētie mērķi ir šādi:

1. Labāka valdības politikas koordinācija, formulēšana un īstenošana, lielāka pārredzamība un uzticēšanās publiskajam sektoram.

2. Efektīva cilvēkresursu pārvaldība publiskajā sektorā.

3. Saskaņota publiskā sektora algu politika, kas saistīta ar darbības rezultātiem un ilgtermiņā ir ilgtspējīga (vienlīdzīga darba samaksa).

4. Tiesu iestāžu neatkarības stiprināšana, tiesu iestāžu pieejamības uzlabošana un tiesu sistēmas efektivitātes palielināšana.

5. Efektīvāka valsts iepirkuma sistēma, tostarp stiprinot līgumslēdzēju iestāžu/subjektu administratīvās spējas, izmantojot elastīgu un saskaņotu tiesisko regulējumu.

6. Sabiedriskās politikas/lēmumu pieņemšanas procesu uzlabošana, apspriežoties ar ieinteresētajām personām.

7. Lielāka valsts uzņēmumu noturība, pateicoties korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai.

Komponents sastāv no deviņām reformām un piecām investīcijām.

Paredzams, ka komponentā iekļautie pasākumi risinās virkni problēmu, kas uzsvērtas konkrētai valstij adresētajā ieteikumā palielināt publiskā iepirkuma efektivitāti un nodrošināt pilnīgu un ilgtspējīgu valsts publiskā iepirkuma stratēģijas īstenošanu; uzlabot lēmumu pieņemšanas kvalitāti un paredzamību, tostarp veicot atbilstīgas apspriešanās ar ieinteresētajām personām, veicot efektīvus ietekmes novērtējumus un racionalizējot administratīvās procedūras un pienācīgi iesaistot sociālos partnerus (3. konkrētai valstij adresētais ieteikums, 4. konkrētai valstij adresēts ieteikums, 2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 5 un 2020. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 4).

N.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1.1. Reforma. Lēmumu pieņemšanas procesu paredzamības un efektivitātes uzlabošana, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos

Reformas mērķis ir īstermiņā un vidējā termiņā uzlabot valdības politikas plānošanu (izstrādājot institucionālās stratēģiskās plānošanas mehānismus un tos sasaistot ar budžeta plānošanu), stiprināt provizoriskās regulatīvās ietekmes analīzes sistēmu (veicot procesuālas un institucionālas korekcijas), uzlabot valsts politikas plānošanas un formulēšanas spējas (izmantojot jaunus mehānismus valdības stratēģiju pārvaldībai, apmācībai vai pieredzes apmaiņai un ieviešot novatoriskas pārvaldības koncepciju) un stiprināt koordināciju Valdības centrā attiecībā uz spēcīgas horizontāla rakstura politikas jomām un iesaistot daudzas ieinteresētās personas (piemēram, zaļo paktu).

Šīs reformas ietvaros veic šādas konkrētas darbības:

1) Metodikas un procedūru pieņemšana un stāšanās spēkā, lai uzlabotu sabiedriskās politikas pamatojumu un plānošanu un administratīvo vienkāršošanu (līdz 2022. gada 31. martam). Tā rezultātā vismaz 50 % no ierosinātajām likumdošanas iniciatīvām, kas iekļautas valdības gada darba plānā (VDP), plānotajā termiņā apstiprina līdz 2026. gada 31. martam, un 25 % no prezentācijas un motivācijas instrumentiem (t. i., paskaidrojuma raksti/pamatpiezīmes, kas pievienoti noteikumu projektiem) atbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem (t. i., tiek novērtēti izcilā vai apmierinošā līmenī) saskaņā ar valdības metodiku, kas pieņemta pirmajā gada ziņojumā par regulatīvās ietekmes novērtējumu (pieņemts 2019. gadā) līdz 2024. gada 31. decembrim.

2) Jaunas stratēģiskās pārvaldības un stratēģiskās plānošanas sistēmas izveide un ieviešana visās ministrijās, savukārt ministriju līmenī izstrādātās stratēģijas un stratēģiskie plāni atbilst iepriekš 1. punktā noteiktajai metodikai un tiek augšupielādēti Institucionālo stratēģisko plānu (ISP) uzraudzības platformā, jo to attiecina uz visām ministrijām (līdz 2023. gada 30. jūnijam). Tā rezultātā visām nozaru ministrijām ir jāplāno savs budžets katrai programmai, un vismaz trīs ministrijas līdz 2025. gada 30. jūnijam katrai programmai arī ir izpildījušas/īstenojušas budžetus.

3) Tiesību akta pieņemšana un stāšanās spēkā, ar ko izveido struktūru, lai nodrošinātu efektīva regulatīvās kvalitātes kontroles mehānisma īstenošanu līdz 2022. gada 31. martam.

4) Izveidot pašreizējo inovācijas atsauces situāciju centrālās valdības līmenī (nozares ministrijas un valdības ģenerālsekretariāts) un pabeigt rīcības plānu inovācijas mehānismu ieviešanai un regulatīvās vides radīšanai, lai valsts pārvalde varētu ieviest jauninājumus (2022. gada 31. decembris).

5) Uzlabot sabiedrisko apspriešanu kvalitāti un attīstīt pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā, stiprinot tiesisko un procesuālo satvaru atvērtu valdības iniciatīvu koordinācijai un efektīvai īstenošanai (Atvērtās valdības iniciatīva). To panāk:

i) Tiesiskā regulējuma atjaunināšana, IT platformas paplašināšana, ierēdņu spēju veidošana, atvērtas pārvaldības stratēģijas pieņemšana. Tā rezultātā līdz 2026. gada 30. jūnijam par 20 % palielināsies to leģislatīvo aktu projektu skaits, par kuriem notiek sabiedriskā apspriešana un ieinteresēto personu iesaiste centrālajā līmenī.

ii) Organizētas mācības pilsoniskās sabiedrības organizācijām, lai palielinātu to spējas un prasmes efektīvi piedalīties sabiedriskās apspriešanas procesos. Šīs rīcības rezultātā līdz 2025. gada 31. decembrim apmāca 800 pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjus.

6) Pamatnostādņu par interešu vienotā pārredzamības reģistra (RUTI) pienācīgu izmantošanu un izpildi pieņemšana un stāšanās spēkā, kuru mērķis ir pienācīgi īstenot publisko reģistru (līdz 2022. gada 30. septembrim).

7) Ārkārtas rīkojumu izmantošanas metodikas pieņemšana un stāšanās spēkā, kurā norāda apstākļus, kādos šos rīkojumus var izmantot un kā jānovērtē to ietekme (ex post, ex ante), kā arī saistītās procedūras to sagatavošanai un apstiprināšanai (līdz 2022. gada 30. septembrim).

8) Likuma 24/2000 par likumdošanas metodi grozījumu pieņemšana un stāšanās spēkā, lai nodrošinātu likumu pilna teksta publicēšanu pēc tajos izdarītajiem grozījumiem, kas pašlaik netiek veikti sistemātiski (līdz 2022. gada 30. septembrim).

2. reforma. Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām

Reformas mērķi ir šādi: i) nodrošināt zaļo pasākumu un politikas efektivitāti, iedarbinot mehānismu Eiropas zaļā kursa koordinēšanai un īstenošanai Rumānijā; un ii) reformēt valsts pārvaldi, veicinot un koordinējot saskaņotu sabiedrisko politiku ilgtspējīgai attīstībai visos līmeņos un visās valsts nozarēs, galveno uzmanību pievēršot digitālajai pārveidei un palielinot zinātniskās pieejas nozīmi/izmantošanu publiskās ilgtspējīgas attīstības politikā.

To panāk, izveidojot Iestāžu klimata komiteju, kurai ir pilnvaras līdz 2022. gada 30. jūnijam par prioritāti noteikt rīcību klimata politikas jomā un ik gadu uzraudzīt progresu. Šīs rīcības rezultātā 90 % no prioritātēm, ko saskaņā ar integrētajā enerģētikas un klimata plānā noteiktajiem mērķiem noteikusi Klimata pārmaiņu starpiestāžu komiteja 2025. gadam, sasniedz līdz 2026. gada 31. martam, un 2000. gada valsts amatpersonas līdz 2025. gada 30. septembrim tiek kvalificētas par “ilgtspējīgas attīstības ekspertu” valsts iestādēs centrālajā un vietējā līmenī.

3. reforma Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā

Reformas mērķis ir modernizēt civildienesta pārvaldību, veicinot jaunu pārredzamu un iekļaujošu darbā pieņemšanas sistēmu, izmantojot kompetenču sistēmu, kas atbilst valsts sektora realitātei un ir tieši saistīta ar to pilsoņu un uzņēmēju vajadzībām, kurus viņi apkalpo. Šie reformu pasākumi ir cieši saistīti ar spēcīgu publiskā sektora digitalizāciju un digitālo prasmju apguvi valsts ierēdņu vidū.

Šīs reformas ietvaros veic šādas konkrētas darbības:

1) Valsts (izmēģinājuma) konkursa divu civildienesta kategoriju atlasei centrālās pārvaldes iestādēs ex post analīzes veikšana (līdz 2023. gada 30. jūnijam).

2) Vismaz divu valsts civildienesta ierēdņu atlases konkursu veikšana gadā vismaz trim civildienesta kategorijām/kategorijām (līdz 2023. gada 31. decembrim).

3) Divu tiesību aktu par cilvēkresursu pārvaldību pieņemšana un stāšanās spēkā: i) ar vienu ievieš izmaiņas civildienesta ierēdņu karjeras vadībā, lai to balstītu uz nopelniem, un ii) otru par līgumdarbinieku pārvaldību valsts pārvaldē (līdz 2024. gada 31. decembrim).

4) Kompetences satvaru ieviešana centrālajā valsts pārvaldē, kas ietver tiesību akta sagatavošanu un pieņemšanu un tā efektīvu īstenošanu (līdz 2025. gada 31. decembrim).

4. reforma Taisnīgas vienotas atalgojuma sistēmas izveide publiskajā sektorā

Reformas mērķis ir nodrošināt taisnīgu un fiskāli ilgtspējīgu algu politiku, novēršot pašreizējās algu atšķirības budžeta sistēmā, atjaunojot funkciju hierarhiju darbības jomās un starp tām, pārskatot prēmiju sistēmu un izveidojot darbības rezultātu veicināšanas sistēmu.

Šīs reformas ietvaros veic šādas konkrētas darbības:

1) Veikt Likuma par vienības atalgojumu vispārējo ietekmes novērtējumu, tostarp jaunā likuma fiskālās ietekmes novērtējumu (līdz 2022. gada 31. martam);

2) Pieņemt un stāties spēkā jaunais tiesiskais regulējums par ierēdņu atalgojumu (Likums par dienesta atalgojumu) (līdz 2023. gada 30. jūnijam);

5. reforma Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana

Reformas mērķis ir stiprināt tiesnešu neatkarību, uzlabojot tiesu iestāžu darbības efektivitāti saskaņā ar attiecīgo Eiropas Savienības Tiesas judikatūru un ņemot vērā SPM ziņojumos, GRECO ziņojumos, Venēcijas komisijas atzinumos un ziņojumos par tiesiskumu sniegtos ieteikumus.

Šīs reformas ietvaros veic šādas konkrētas darbības:

1) Likuma, ar ko apstiprina tiesu iestāžu attīstības stratēģiju 2022.–2025. gadam, pieņemšana un stāšanās spēkā (līdz 2022. gada 31. martam). Stratēģiju veido divi pīlāri: i) politika, lai stiprinātu tiesu iestāžu neatkarību un tiesiskumu; un ii) politika, lai stiprinātu institucionālās spējas attiecībā uz resursiem, procesiem un pārvaldību, un politika attiecībā uz tiesu iestāžu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti.

2) Pieņemt un stāties spēkā likums, ar ko groza Valsts aģentūras atsavināto aktīvu pārvaldībai pilnvaras (līdz 2022. gada 31. martam).

3) “Tieslietu likumu” pieņemšana un stāšanās spēkā (likumi par tiesnešu statusu, tiesu organizāciju, Tiesnešu augstāko padomi) (līdz 2023. gada 30. jūnijam). Jaunie tiesību akti tieslietu jomā cita starpā paredz: i) tiesnešu un prokuroru neatkarības stiprināšana; ii) pielaišana profesijai un karjeras virzība, pamatojoties uz meritokrātijas principiem, saistībā ar Valsts Tiesnešu institūta lomas stiprināšanu eksāmenu un konkursu organizēšanā un vadīšanā; iii) tiesu, Tiesnešu augstākās padomes, kā arī Prokuratūras efektīvu darbību; iv) tiesnešu efektīvu pārskatatbildību, kā arī viņu aizsardzību pret jebkādu iejaukšanos un ļaunprātīgu izmantošanu; v) uzlabot tiesu iestāžu pārbaužu efektivitāti, nodrošinot lielākas neatkarības un objektivitātes garantijas.

4) Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa grozījumu pieņemšana un stāšanās spēkā, lai tos saskaņotu ar Rumānijas Konstitūciju pēc Konstitucionālās tiesas lēmumiem (līdz 2022. gada 31. decembrim).

5) Tiesnešiem, prokuroriem un tiesu darbiniekiem rīkotas mācību sesijas (kopā 300), lai uzlabotu tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti (līdz 2025. gada 31. decembrim).

6. reforma Cīņas pret korupciju pastiprināšana

Reformas mērķis ir pastiprināt cīņu pret korupciju, pieņemot valsts stratēģisko sistēmu tās novēršanai un apspiešanai, nostiprinot tās apkarošanas iestādes spējas, proti, DNA, atgūstot kaitējumu un noziedzīgi iegūtus līdzekļus, stiprināt integritāti civildienestā un nodrošināt efektīvu līdzekļu un interešu deklarēšanas sistēmu, vienlaikus izstrādājot un īstenojot jauno korupcijas apkarošanas stratēģiju.

Šīs reformas ietvaros veic šādas konkrētas darbības:

1) Tiesību akta pieņemšana un stāšanās spēkā, ar ko apstiprina jauno Valsts pretkorupcijas stratēģiju (līdz 2021. gada 31. decembrim). Tā rezultātā līdz 2025. gada 31. decembrim īsteno vismaz 70 % no jaunajā korupcijas apkarošanas stratēģijā paredzētajiem pasākumiem un sasniedz 50 % palielinājumu konfiscēto aktīvu vērtībā, ko pārvalda Valsts aizturēto aktīvu pārvaldības aģentūra.

2) 85 % no Valsts Pretkorupcijas direktorāta prokuroru amata vietām (līdz 2023. gada 30. jūnijam).

3) Tiesību akta, ar kuru transponē direktīvu par trauksmes cēlēju aizsardzību, pieņemšana un stāšanās spēkā (līdz 2022. gada 31. martam).

7. reforma Tiesību aktu integritātes regulējuma jomā izvērtēšana un atjaunināšana

Šīs reformas mērķis ir stiprināt civildienesta integritāti un padarīt digitalizāciju un pārredzamību efektīvāku, nodrošinot nepieciešamos resursus aktīvu un interešu deklarāciju iesniegšanai digitālā formātā ar sertificētu elektronisko parakstu.

Šīs reformas ietvaros veic šādas konkrētas darbības:

1) Konsolidēto tiesību aktu par integritāti pieņemšana un stāšanās spēkā (līdz 2024. gada 31. decembrim).

2) Valdības ētikas un rīcības kodeksu pārskatīšana papildus spēkā esošajiem civildienesta kodeksiem un izpildes pasākumu pieņemšana un īstenošana (līdz 2024. gada 31. decembrim).

8. reforma Valsts iepirkuma sistēmas reforma

Šīs reformas mērķis ir uzlabot publiskā iepirkuma sistēmas efektivitāti un nodrošināt pilnīgu un ilgtspējīgu valsts publiskā iepirkuma stratēģijas īstenošanu, kas apstiprināta ar valdības Lēmumu Nr. 901/2015.

Saskaņā ar šo reformu veic šādas darbības:

(1) Valsts tiesību aktu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (Likums Nr. 101/2016) grozījumu pieņemšana un stāšanās spēkā, lai racionalizētu piešķiršanas procesu (līdz 2022. gada 31. martam).

(2) Atjauninātās valsts publiskā iepirkuma stratēģijas pieņemšana un stāšanās spēkā, tostarp horizontālie pasākumi valsts atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas atbalstam (līdz 2023. gada 30. jūnijam).

(3) Centralizēto iepirkuma struktūru darbības uzsākšana vietējām iestādēm (līdz 2025. gada 31. decembrim).

(4) Specializēta apmācība publiskā iepirkuma jomā, ko nodrošina vismaz 350 personām (gan ierēdņiem, gan līgumdarbiniekiem) (līdz 2023. gada 31. decembrim).

(5) Starpsavienojums un sadarbspēja ar citām publiskā iepirkuma elektroniskās sistēmas (SEAP) datubāzēm (līdz 2023. gada 31. decembrim).

(6) E-iepirkuma sistēmas darbības uzsākšana, tostarp e-veidlapu ieviešana, automatizēta kvalifikācijas novērtēšana, e-katalogi, e-rēķini, e-maksājumi (līdz 2025. gada 31. martam).

9. reforma: Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos

Šīs reformas mērķis ir uzlabot visu Rumānijas valstij piederošo uzņēmumu korporatīvo pārvaldību, īstenojot ESAO standartus.

Reformu īsteno, stājoties spēkā Likuma 11/2016 grozījumiem, atceļot visus izņēmumus attiecībā uz atbilstību korporatīvās pārvaldības standartiem, tostarp attiecībā uz valsts uzņēmumiem vietējā līmenī. Šie grozījumi nodrošina regulatīvo un īpašumtiesību funkciju nošķiršanu, likvidē jebkādas tiešas vai netiešas priekšrocības, ko varētu radīt valsts īpašumtiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir tirgus noteikumi/noteikumi, finansēšana, nodokļi vai publiskais iepirkums, un nodrošina, ka jebkurš valsts uzņēmums gūst peļņu.

Ar reformu tiek izveidota un darboties spējīga arī darba grupa Valdības centrā, lai nodrošinātu korporatīvās pārvaldības standartu piemērošanas uzraudzību, kuras galīgais pienākums ir nodrošināt pārredzamu un konkurētspējīgu atlases procedūru valdes locekļu iecelšanas, uzraudzības un novērtēšanas un kontroles apstiprināšanai. Darba grupa regulāri publicē ziņojumus par darbības rādītājiem un piemēro sankcijas valstij piederošiem uzņēmumiem, kas neievēro galvenos darbības rādītājus. Izstrādā, reizi gadā publicē un centralizēti izmanto uzraudzības paneli ar finanšu un nefinanšu mērķrādītājiem un darbības rādītājiem visām valsts uzņēmumu kategorijām (tostarp tādām svarīgām nozarēm kā transports, enerģētika, komunālie pakalpojumi), lai ziņotu un uzraudzītu progresu visu kategoriju valsts uzņēmumu darbības rezultātu sasniegšanā.

Saskaņā ar Atveseļošanas un noturības regulas 7. panta 2. punktu Rumānija ir lūgusi tehnisko atbalstu, izmantojot tehniskās palīdzības instrumentu reformu īstenošanai, lai uzlabotu korporatīvās pārvaldības satvaru valsts uzņēmumos. Ir vajadzīga tehniskā palīdzība, lai grozītu attiecīgos tiesību aktus (Likums Nr. 11/2016 un valdības Lēmums Nr. 722/2016) un valsts akciju kapitāla daļu politiku (tostarp apspriešanos ar visām ieinteresētajām personām) un izveidotu atbilstošu institucionālo sistēmu, lai centralizētu valsts akcionāra funkciju vienā struktūrā/institūcijā. Tehniskā palīdzība ir vajadzīga arī, lai attīstītu institucionālās spējas valsts uzņēmumu pārvaldības jomā (palielinot korporatīvās vadības departamentu speciālās zināšanas ministrijās, kas pārvalda valsts uzņēmumus), kā arī lai varētu koordinēt un uzraudzīt valdības centrā izveidoto jauno darba grupu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam. Atjauninātie tiesību akti par valsts uzņēmumiem (tostarp vietējā līmeņa uzņēmumiem) stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim. Pastāvīgā darba grupa, kuras uzdevums ir nodrošināt korporatīvās pārvaldības standartu piemērošanas uzraudzību un izpildi, darbojas līdz 2022. gada 31. decembrim. Monitoringa infopanelis sāk darboties līdz 2023. gada 30. jūnijam.

Investīcija Nr. 1 Tiesu infrastruktūras optimizācija, lai garantētu tiesu iestāžu pieejamību un pakalpojumu kvalitāti

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot tiesu sistēmas efektivitāti un tiesu pieejamību.

To panāk, būvējot 3 jaunas tiesas ēkas, kas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem. Piekļuvi ēkām pielāgo personām ar invaliditāti, un šo pielāgošanu papildina ar ugunsdrošības un tehniskās aizsardzības standartu ievērošanu, tostarp seismisko noturību. Prioritāti piešķir tiesu iestāžu atrašanās vietām ekonomiski mazāk attīstītajās Rumānijas daļās.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

2. investīcija. Ar IT nesaistītas loģistikas infrastruktūras izveide, kas vajadzīga korupcijas apkarošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu un zaudējumu atgūšanai, tostarp apmācība šajās jomās

Šo ieguldījumu mērķis ir paplašināt ANABI uzglabāšanas jaudu, izbūvējot/izbūvējot 3 jaunas noliktavas konfiscētā īpašuma glabāšanai, kas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, kas jānodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

3. investīcija. vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības partnerības struktūru izveide

Ieguldījumu mērķis ir uzlabot stabilitāti, paredzamību un atbalstu partnerībai sabiedriskās politikas formulēšanā, no vienas puses, veicināt pastāvīgas darba partnerības starp valsts pārvaldi un pilsonisko sabiedrību un, no otras puses, uzlabot iedzīvotāju līdzdalību un aktīvu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesā, vienlaikus palielinot NVO nozares digitalizāciju, kas ir priekšnosacījums, lai uzlabotu lēmumu pieņemšanas kvalitāti un paredzamību, pozitīvi ietekmējot iedzīvotājiem un uzņēmumiem piedāvāto sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti.

Tā rezultātā izveido vismaz 50 partnerības starp vietējām valsts pārvaldes iestādēm (LPA) un NVO, un sāk darboties vismaz 15 funkcionējošas, sadarbspējīgas nevalstiskā sektora iniciatīvas.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

4. investīcija. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju palielināšana, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, profesionāli iesaistītos valsts politikas plānošanā un īstenošanā sociālo tiesību jomā, uz ko attiecas valsts atveseļošanas un noturības plāns, un uzraudzītu saistītās reformas

Palielināt pilsoniskās sabiedrības organizāciju spējas veicināt aktīvu pilsoniskumu, profesionāli iesaistīties valsts politikas plānošanā un īstenošanā sociālo tiesību jomā, uz ko attiecas NRDP, un uzraudzīt ar to saistītās reformas.

Šā ieguldījuma rezultātā izveido vismaz 15 funkcionējošas nevalstiskā sektora sadarbības iniciatīvas (tīkli, koalīcijas, platformas, organizāciju grupas, tostarp ideju laboratorijas, analītiskās un pētniecības struktūras), lai nodrošinātu sabiedriskās apspriešanas procesu nepārtrauktību, t. i., uzraudzīt vismaz 15 sabiedriskās politikas/valstu reformu īstenošanu jomās, kurās ir sociāla funkcija.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

5. investīcija. Plāna uzraudzība un īstenošana

Šā ieguldījuma mērķis ir izveidot un darbināt integrēto IT sistēmu, kas ir daļa no valdības mākoņa un savienota ar citām valsts un ES sistēmām, kuras izmanto atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai.

Investīcija sastāv no diviem posmiem:

·pirmajā posmā tiek izstrādāta sistēma, kas ļauj vākt datus ziņošanas vajadzībām (kā paredzēts ANM rezultātu pārskatos), uzraudzīt progresu starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanā, sagatavot pārvaldības deklarācijas, revīzijas kopsavilkumus un maksājumu pieteikumus, darīt zināmas prasības ieinteresētajām personām, uzraudzīt papildināmību ar citiem finansējuma avotiem, veikt ex ante novērtējumu, lai izvairītos no dubulta finansējuma riska, nodrošināt ex ante un ex-post pārbaudi attiecībā uz valsts atveseļošanas un noturības plāna saņēmēju veiktajām krāpšanas un noturības plāna saņēmēju veiktajām iepirkuma procedūrām, kā arī nodrošināt neatbilstību novēršanu ar citiem finansējuma avotiem.

·otrajā posmā sagatavo un īsteno starpsavienojumus ar citām Eiropas fondu pārvaldības un kontroles sistēmām un no valsts budžeta, kā arī integrāciju ar valdības mākoni.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim, pirms Eiropas Komisijai tiek iesniegts pirmais maksājuma pieprasījums.

N.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)				Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis		Ceturksnis	Gads
401	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Metodikas un procedūru stāšanās spēkā, lai uzlabotu sabiedriskās politikas pamatojumu un plānošanu un administratīvo vienkāršošanu	Tiesību aktu un valdības lēmumu noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā attiecīgi tiesību akti un valdības lēmumi, lai uzlabotu sabiedriskās kārtības pamatojumu un plānošanu un administratīvo vienkāršošanu					1. cet.	2022	Stājas spēkā šādi tiesību akti: 1) Valdības lēmums, ar ko nosaka procedūras valdības stratēģiju izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai, novērtēšanai un atjaunināšanai; 2) Valdības lēmums, ar ko nosaka stratēģiskās plānošanas un budžeta plānošanas procedūras, lai nodrošinātu pienācīgu saikni starp politikas prioritātēm un budžeta formulēšanu. Ministru budžeta programmas īsteno izdevumu pārskatīšanas ieteikumus (kas ieviesti šā dokumenta sadaļā “Nodokļu un pensiju reformas komponents”) un saskaņā ar metodiku, kas izstrādāta sadarbībā ar Finanšu ministriju (FM). 3) Valdības lēmums par regulas projekta ex ante ietekmes novērtējuma metodikas atjaunināšanu. Atjauninātajā metodikā galvenā uzmanība tiek pievērsta inovācijas un “digitālu pēc noklusējuma” principu ieviešanai, kā arī konkrētām procedūrām pastiprinātai īstenošanai un ikgadējai ziņošanai. 4) Valdības lēmums par metodikas “Viens iekšā – viens atcelts” apstiprināšanu, lai samazinātu administratīvo slogu. 5) Valdības lēmums par procesuālo un metodoloģisko regulējumu regulu ex post novērtēšanai.
402	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Visās ministrijās darbojas jauna stratēģiskās pārvaldības un stratēģiskās plānošanas sistēma	Jaunā sistēma darbojas visās nozaru ministrijās					2. cet.	2023	Ministru līmenī izstrādātajās stratēģijās un stratēģiskajos plānos ievēro 401. atskaites punktā minētās metodikas noteikumus, un tos augšupielādē Institucionālo stratēģisko plānu (ISP) uzraudzības platformā, iekļaujot tajā visas ministrijas.
403	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Mērķrādītājs	Katrā programmā plānotais un īstenotais budžets vismaz 3 ministrijām		Skaits	0	3		2. cet.	2025	Vismaz 3 ministrijas plānoja un īstenoja budžetu katrai programmai, izmantojot institucionālās stratēģiskās plānošanas (ISP) metodiku ar valdības Ģenerālsekretariāta (GSG) un Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) atbalstu. Mērķis ir papildināt programmas budžeta plānošanu ar ministrijas budžeta faktisko uz programmu balstīto izpildi. Ministru budžeta programmas īsteno izdevumu pārskatīšanas ieteikumus (kas ieviesti šā dokumenta sadaļā “Nodokļu un pensiju reformas komponents”).
404	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus, lai uzlabotu sabiedrisko apspriešanu kvalitāti visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko izveido struktūru, lai nodrošinātu efektīva regulatīvās kvalitātes kontroles mehānisma īstenošanu	Likuma norma, kas norāda uz tāda likuma stāšanos spēkā, ar kuru tiek īstenota reglamentējošā kvalitātes kontroles struktūra					1. cet.	2022	Tiesību akta pamatā ir valdības Ģenerālsekretariāta veiktais pētījums par kvalitātes kontroles mehānisma izveidi Valdības centrā. Jaunā struktūra veic ietekmes novērtējumu un novērtējumu kvalitātes regulatīvo kontroli. Tās sastāvā ir ekspertu padome, ko atbalsta tehniskais sekretariāts, līdzīgi Regulējuma kontroles padomei, kas pašlaik darbojas Eiropas Komisijas līmenī. Leģislatīvajā aktā nosaka: 1) valdes ekspertu atlases procedūra; 2) noteikumi un procedūras valdei un tehniskajam sekretariātam (tostarp amatu apraksti); (3) pamatnostādnes par to, kā novērtēt dokumentu kvalitāti; (4) komunikācijas stratēģija valdībā un ārpus tās; (5) mācības.
405	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Operatīvā IT platforma inovācijas uzraudzībai valsts pārvaldē	It platforma ir izstrādāta un darbojas					4. cet.	2024	Izstrādā IT platformu inovācijas uzraudzībai valsts pārvaldē, un tā sāk darboties. It platforma automātiski sagatavo ikgadējus uzraudzības ziņojumus par Rumānijas iestāžu reģistrēto progresu attiecībā uz inovatīviem nodevumiem un inovācijas spējām.
406	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Mērķrādītājs	800 pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kas apmācīti palielināt administratīvās spējas un to struktūru digitalizāciju	Apmācīti pārstāvji	Skaits	0	800		4. cet.	2025	Valdības Ģenerālsekretariāts organizē ikgadējas apmācības sesijas pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbiniekiem, lai palielinātu viņu spējas un prasmes efektīvi piedalīties sabiedriskās apspriešanas procesos. Apmācības mērķis ir izmantot digitālās platformas e-konsultare.gov.ro, kā arī citus mehānismus/procedūras, ko nodrošina tiesiskais regulējums.
407	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Mērķrādītājs	Sabiedriskās apspriešanas process un ieinteresēto personu iesaistīšana uzlabojās, par 20 % palielinot to tiesību aktu projektu skaitu, par kuriem notiek sabiedriskā apspriešana, un iesaistot ieinteresētās personas centrālajā līmenī		Īpatsvars (%)	0 [2020]	20		2. cet.	2026	Lai uzlabotu apspriežu procesa kvalitāti, papildus apmācībai pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvjiem (mērķī 406) veic šādus pasākumus: -Pieņem atjauninātu tiesisko regulējumu, lai standartizētu noteikumu īstenošanu sabiedriskās apspriešanas un brīvas piekļuves sabiedrības interešu informācijai jomā. -Esošo IT platformu www.e-consultare.gov.ro paplašinās, lai tā kalpotu kā “vienas pieturas” informācijas portāls iedzīvotājiem valdības līmenī par līdzdalības iespējām un kā instruments ikgadēja progresa uzraudzībai un novērtēšanai. -Izveido mācību programmas/metodoloģisko atbalstu un nodrošina to, lai racionalizētu noteikumu īstenošanu sabiedriskās apspriešanas jomā un nodrošinātu centrālo (ministru) un vietējo iestāžu (apgabalu padomju un pašvaldību) ierēdņu brīvu piekļuvi sabiedrības interešu informācijai. -Pieņem Atvērtās pārvaldības stratēģiju. -Izveido apmācības programmas/metodoloģisku atbalstu un nodrošina atklātas pārvaldes principu īstenošanu attiecībā uz centrālo (ministriju) un vietējo (apgabalu padomju un pašvaldību) ierēdņiem. -Publicē gada progresa ziņojumus ar papildu pamatnostādnēm un ieteikumiem. Šā mērķa sasniegšanas pamatā ir rādītāji, kas noteikti infopanelī (daļa no ikgadējā progresa novērtējuma).
408	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Mērķrādītājs	25 % prezentācijas un motivācijas rīku atbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem (t. i., tiek novērtēti izcilā vai apmierinošā līmenī) saskaņā ar valdības metodiku.		Īpatsvars (%)	10	25		4. cet.	2024	Tiesību aktu kvalitāti novērtē, pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti valdības Ģenerālsekretariāta pirmajā gada ziņojumā par 2019. gadā pieņemto regulatīvās ietekmes novērtējumu. Atsauces rādītājs 2019. gadam bija 10 %, t. i., prezentācijas un motivācijas rīku skaits atbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem (t. i., tiek novērtēts izcilā vai apmierinošā līmenī). Kvalitātes līmeņi ir 4: izcili, apmierinoši, daļēji apmierinoši un neapmierināti. Vidējā termiņā to veic rūpīgo pārbaužu padome (atspoguļots 404. atskaites punktā).
409	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Mērķrādītājs	Vismaz 50 % no ierosinātajām likumdošanas iniciatīvām, kas iekļautas valdības gada darba plānā (GAWP), kas apstiprinātas noteiktajā termiņā		Īpatsvars (%)	35	50		1. cet.	2026	Vismaz 50 % no ierosinātajām likumdošanas iniciatīvām, kas iekļautas valdības gada darba plānā, apstiprina termiņā, kas minētajai iniciatīvai noteikts vispārējā darba programmā. GAWP ir noteikta valdības likumdošanas darba kārtība (t. i., ierosinātie likumdošanas pasākumi gada laikā visā valdībā). Šim mērķrādītājam ir divkāršs mērķis: i) atbalstīt saskaņotu un īstenojamu likumdošanas plānošanu un ii) palielināt valdības īstenošanas spējas, lai tiktu ievērotas un apstiprinātas likumdošanas prioritātes, kā sākotnēji plānots. Šā mērķrādītāja novērtējumu veic, ņemot vērā atsauces vērtību 35 % apmērā (t. i., 2020. gada iniciatīvu apstiprināšanas līmenis noteiktajā termiņā).
410	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Vienotā interešu pārredzamības reģistra (RUTI) pienācīgas izmantošanas un izpildes pamatnostādņu stāšanās spēkā	Pamatnostādņu noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā pamatnostādnes par RUTI izmantošanu un izpildi					3. cet.	2022	Pamatnostādnes un ar tām saistītās procedūras pienācīgi īsteno valdības 2016. gadā izveidoto publisko reģistru, kurā uzskaitītas (valdības) lēmumu pieņēmēju sanāksmes ar interešu pārstāvjiem, kā arī kā brīvprātīgs interešu grupu reģistrs.
411	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Ārkārtas rīkojumu izmantošanas metodikas stāšanās spēkā	Noteikums valdības lēmumā par ārkārtas rīkojumu izmantošanas metodikas stāšanos spēkā					3. cet.	2022	Valdības lēmumā par metodiku ārkārtas rīkojumu (EO) izmantošanai norāda apstākļus, kādos šos rīkojumus var izmantot un kā jānovērtē to ietekme (ex post, ex ante), kā arī ar to saistītās procedūras to sagatavošanai un apstiprināšanai, kā arī valdības ģenerālsekretariāta un Tieslietu ministrijas lomu vārtniecības un vispārējās kvalitātes kontroles nodrošināšanā.
412	1. reforma Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	Atskaites punkts	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu tiesību aktu pilna teksta publicēšanu pēc grozījumiem	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā, lai publicētu likumu pilnu tekstu pēc grozījumiem					3. cet.	2022	Grozījumi Likumā 24/2000 par likumdošanas tehniku nodrošina likuma pilna teksta publicēšanu pēc tam, kad tajā ir izdarīti grozījumi, kas pašlaik netiek veikti sistemātiski.
413	2. reforma Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām	Atskaites punkts	Iestāžu klimata komitejas darbības uzsākšana	Starpinstitucionālā klimata komiteja darbojas					2. cet.	2022	Klimata pārmaiņu komiteja saskaņā ar tās ierosinātajām pilnvarām koncentrējas uz i) gada prioritāšu politikas noteikšanu klimata pārmaiņu jomā saskaņā ar Eiropas zaļā kursa mērķiem un grafiku, ko Rumānija pieņēmusi, izmantojot nacionālo integrēto plānu enerģētikas un klimata pārmaiņu jomā (PNIESC), ii) to iestāžu koordināciju, uzraudzību un novērtēšanu, kas atbildīgas par politikas un pasākumu īstenošanu PNIESC darbībās, iii) Rumānijas klimata saistību novērtēšanas rādītāju apstiprināšanu. Komitejas prioritātes nosaka un par tām lemj tās sanāksmēs, un tās var būt likumdošanas, finanšu vai fiskālās prioritātes, kas saistītas ar zaļo investīciju publiskās politikas izstrādi vai metodoloģiskās vai administratīvās sistēmas noteikšanu. Valdība katru gadu oficiāli apstiprina prioritātes un pieņem rīcības plānu par pasākumiem katras ierosinātās prioritātes sasniegšanai, skaidriem izpildes termiņiem katram posmam un atbildīgajām iestādēm.
414	2. reforma Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām	Mērķrādītājs	90 % prioritāšu, ko noteikusi Klimata pārmaiņu starpiestāžu komiteja 2025. gadam, sasniegšana;		Īpatsvars (%)	0	90		1. cet.	2026	Sasniedz 90 % no prioritātēm, ko 2025. gadam noteikusi Iestāžu klimata pārmaiņu komiteja. Prioritātes 2024. gada decembrī apstiprina Iestāžu Klimata pārmaiņu komitejā (CISC).
415	2. reforma Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām	Mērķrādītājs	Valsts amatpersonas, kas kvalificētas kā “ilgtspējīgas attīstības eksperts” valsts iestādēs centrālajā un vietējā līmenī		Skaits	0	2 000		3. cet.	2025	Mērķi sasniedz, veicot šādus pasākumus: 1) Sagatavo ziņojumu, kurā novērtē valsts pārvaldes iestāžu vajadzības un prasmju līmeni ilgtspējīgas attīstības jomā centrālā un vietējā līmenī; 2) Pieņem un stājas spēkā tiesību aktu grozījumi, lai Administratīvā kodeksa 5. pielikumu papildinātu ar “ilgtspējīgas attīstības eksperta” funkciju; 3) Mācību programmu izstrādā un nodrošina valsts, privātās un akadēmiskās iestādes.
416	3. reforma Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Valsts (izmēģinājuma) konkursa divu civildienesta kategoriju atlasei centrālajā administrācijā ex post analīze	Publicēts ex post analīzes ziņojums					2. cet.	2023	Valsts (izmēģinājuma) konkursu divu civildienesta kategoriju atlasei centrālajā administrācijā organizē un kārto saskaņā ar valdības apstiprinātajām procedūrām. Pēc izmēģinājuma projekta īstenošanas veic ex post analīzi par rezultātiem un iegūto ietekmi, lai pielāgotu plašāku valsts darbā pieņemšanas konkursu.
417	3. reforma Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Vismaz divu valsts civildienesta ierēdņu atlases konkursa pabeigšana gadā vismaz trim civildienesta kategorijām/kategorijām	Divu valsts civildienesta ierēdņu atlases konkursu pabeigšana					4. cet.	2023	Veic šādus pasākumus: 1) Valdības apstiprinājums valsts konkursa organizēšanas un norises procedūrai, kas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir attiecināta arī uz citām vispārējā civildienesta kategorijām valsts pārvaldē (papildus tām, uz kurām attiecas pilots). 2) Analīzes, kas veiktas, pamatojoties uz datu vākšanu, pētījumiem, apsekojumiem, darbā pieņemšanas plāniem, lai noteiktu, kā īstenot valsts konkursu, kas veikts pirms tiesību akta projekta sagatavošanas. 3) Divu valsts mēroga konkursu kārtu organizēšana un pabeigšana.
418	3. reforma Pilnveidot cilvēkresursu pārvaldību publiskajā sektorā.	Atskaites punkts	Divu tiesību aktu par cilvēkresursu pārvaldību stāšanās spēkā	Tiesību aktu noteikums, kas norāda uz cilvēkresursu vadības tiesību aktu stāšanos spēkā					4. cet.	2024	Pieņem un stājas spēkā šādi tiesību akti: 1) Ieviest izmaiņas ierēdņu karjeras vadībā, pamatojoties uz nopelniem, un jo īpaši izstrādāt horizontālu/rotācijas mobilitātes politiku un karjeras struktūru mērķtiecīgākiem civildienesta ierēdņiem. 2) līgumdarbinieku pārvaldība valsts pārvaldē.
419	3. reforma Pilnveidot cilvēkresursu pārvaldību publiskajā sektorā.	Atskaites punkts	Kompetences satvari centrālajā valsts pārvaldē, kas darbojas	Kompetences satvars darbojas					4. cet.	2025	Atskaites punkts ietver tiesību akta stāšanos spēkā un tā efektīvu īstenošanu. Izmēģinājuma projekta īstenošanā izmanto tiesību akta projektu par civildienesta ierēdņu vispārējās kompetences sistēmām. Tiesību akta priekšlikuma mērķis ir pakāpeniski īstenot kompetenču satvarus publiskās iestādēs, un tā pamatā ir SIPOCA 136 projekta izstrādātais modelis/dizains. Ziņojums par darbā pieņemšanas un atlases darbībām civildienestā apstiprina jauno procedūru izmantošanu. Pēc izmēģinājuma projekta pabeigšanas, lai pielāgotu un pārkalibētu normatīvo aktu pēc ex post analīzes, izmanto valsts atveseļošanas un noturības plānā prasīto tehnisko atbalstu. Īstenošanu panāk, veicot šādus pasākumus: 1) Precizēt ar darbu saistītās funkcijas un sagatavoties kompetenču satvara ieviešanai. 2) Nodarbinātības klasifikācijas vienkāršošana un IKT infrastruktūras korelācija ar cilvēkresursu pārvaldības procesiem. 3) Profesionālā snieguma novērtēšana, pamatojoties uz kompetencēm. Sistēmas īstenošanu regulāri atjaunina.
420	4. reforma Taisnīgas vienotas atalgojuma sistēmas izveide publiskajā sektorā	Atskaites punkts	Jaunā tiesiskā regulējuma par ierēdņu atalgojumu stāšanās spēkā (Likums par dienesta atalgojumu)	Likuma norma, kas norāda uz likuma par ierēdņu atalgojumu stāšanos spēkā					2. cet.	2023	Jaunais likums par ierēdņu atalgojumu (Likums par vienību atalgojumu) paredz vienotu aprēķina metodiku, lai palielinātu algu taisnīgumu budžeta nozarē (vienlīdzīgas darba samaksas par vienādu darbu principa piemērošana), nediskriminējoša attieksme prēmiju noteikšanā un darba attiecību sasaiste ar samaksāto algu. Ierosinātā algu pārrēķināšanas metodika ir fiskāli ilgtspējīga, un tās pamatā ir: -katras aroda budžeta funkciju grupas sarindojuma koeficientu pārskatīšana; -atjaunot algu skalas pašvaldībām, kas atbilst publiskām un līgumiskām funkcijām; -prēmiju sistēmas pārskatīšana un prēmiju maksimālā apjoma noteikšana 20 % apmērā no pamatalgas. Jauno tiesisko regulējumu īsteno vienlaikus attiecībā uz visām profesionālajām kategorijām, lai izvairītos no jaunas nelīdzsvarotības valsts algu sistēmā.
421	5. reforma Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Likuma, ar ko apstiprina tiesu iestāžu attīstības stratēģiju 2022.–2025. gadam, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz to, ka stājies spēkā likums, ar ko apstiprina tiesu iestāžu attīstības stratēģiju					1. cet.	2022	Tieslietu ministrija sagatavo jauno stratēģiju, pamatojoties uz sabiedriskās apspriešanas laikā saņemtajām iekšējām analīzēm un priekšlikumiem, un pēc tam stratēģija tiek apstiprināta un stājas spēkā. Stratēģiju veido divi pīlāri: Pirmais pīlārs attiecas uz politiku, kuras mērķis ir stiprināt tiesu iestāžu neatkarību un stiprināt tiesiskumu. Tiesiskuma stiprināšanas politikas rezultātus objektīvi novērtē, izmantojot īpašus sasniegumu rādītājus, kurus izstrādā stratēģijas ietvaros. Pasākumus un rādītājus sagatavo, ņemot vērā ziņojuma par tiesiskumu konstatējumus. Otrais pīlārs ietver politiku institucionālo spēju stiprināšanai attiecībā uz resursiem, procesiem un pārvaldību, un tajā ietver politiku attiecībā uz tiesu iestāžu pakalpojumu kvalitāti un efektivitāti, piemēram: a) cilvēkresursu efektīva izmantošana (piemēram, darba slodze); b) tiesu infrastruktūras, tostarp fiziskās infrastruktūras, optimizācijas politiku; c) digitālā pārveide – izmantojot šādus pasākumus: -prāvas dalībnieka un jebkuras ieinteresētās struktūras digitālo mijiedarbību ar tiesu iestādēm, -elektroniskais paraksts un elektroniskais zīmogs. -uzlabotas datu pārraides pieejamība e-datnēm (kura lietas dalībniekiem ir iespēja elektroniski piekļūt tiesu lietas materiāliem). -starpnozaru stratēģijas izstrāde fiziskā arhīva digitalizācijai. Stratēģijas īstenošanas progresu uzrauga un novērtē, izmantojot rādītāju kopumu, kas izstrādāts, pamatojoties uz objektīviem resursiem, piemēram, ES rezultātu apkopojumu tiesiskuma jomā, EK ziņojumu par tiesiskumu.
422	5. reforma Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Likuma, ar ko groza Valsts aģentūras atsavināto aktīvu pārvaldībai pilnvaras, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz to, ka stājies spēkā likums, ar ko groza Valsts aģentūras atsavināto aktīvu pārvaldīšanai pilnvaras					2. cet.	2022	Ar šo tiesību aktu transponē Direktīvu (ES) 2019/1153, kā arī ievieš vairākas izmaiņas saistībā ar institucionālā mandāta pagarināšanu, pievēršoties šādiem jautājumiem: konfiscētā īpašuma administrēšana un valorizācija un sadarbība ar citām attiecīgām struktūrām zaudējumu atgūšanas procesā.
423	5. reforma Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	Atskaites punkts	“Tieslietu likumu” stāšanās spēkā (likumi par tiesnešu statusu, tiesu organizāciju, Tiesnešu augstāko padomi)	Likuma norma, kas norāda uz tiesu likumu stāšanos spēkā					2. cet.	2023	Jaunie tiesību akti tieslietu jomā paredz: 1) tiesnešu un prokuroru neatkarības stiprināšana; 2) pielaišana profesijai un karjeras izaugsme meritokrātisku iemeslu dēļ saistībā ar Valsts Tiesnešu institūta lomas stiprināšanu eksāmenu un konkursu organizēšanā un vadīšanā; 3) tiesu, Tiesnešu augstākās padomes un prokuratūras efektīvu darbību; 4) Tiesnešu efektīvu pārskatatbildību, kā arī viņu aizsardzību pret jebkādu iejaukšanos un ļaunprātīgu izmantošanu; 5) Uzlabot tiesu iestāžu pārbaužu efektivitāti, nodrošinot lielākas neatkarības un objektivitātes garantijas.
424	5. reforma Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	Atskaites punkts	Grozījumi Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā					4. cet.	2022	Pieņem vajadzīgos grozījumus Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā, un tie stājas spēkā, lai Kriminālkodeksa un Kriminālprocesa kodeksa noteikumus, kas stājās spēkā 2014. gadā, saskaņotu ar Konstitūcijas noteikumiem saskaņā ar attiecīgajiem valsts Konstitucionālās tiesas lēmumiem par nesen veikto Kriminālkodeksā un Kriminālprocesā veikto grozījumu konstitucionalitātes aspektiem.
425	5. reforma Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	Mērķrādītājs	Vismaz 6000 ierēdņu tieslietu nozarē (tiesneši, prokurori un tiesu darbinieki), kas apmeklējuši mācības, lai uzlabotu tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti.		Skaits	0	6000		4. cet.	2025	Lai uzlabotu tiesu sistēmas kvalitāti un padarītu to efektīvāku, rīko apmācības kursus tiesnešiem un tiesu darbiniekiem. Organizē šādas apmācības: 1) juristu lingvistu apvienošana attiecībā uz jaunajiem kodeksiem (Civilkodekss, Civilprocesa kodekss, Kriminālkodekss un Kriminālprocesa kodekss), 2) publiskais iepirkums, administratīvās tiesības, nodokļu procedūra, 3) Starptautiskā tiesu iestāžu sadarbība civillietās un krimināllietās, Eiropas Savienības Tiesas judikatūra pamattiesību jomā, 4) tiesas lietvežu darba vadība, 5) Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūra, 6) Kriminālspriedumu izpilde. 300 mācību sesijas ir paredzētas aptuveni 6000 tiesnešiem, prokuroriem un tiesu darbiniekiem.
426	6. reforma Cīņas pret korupciju pastiprināšana	Atskaites punkts	Leģislatīvā akta, ar ko apstiprina jauno Valsts pretkorupcijas stratēģiju, stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda, ka stājies spēkā likums, ar ko apstiprina korupcijas apkarošanas stratēģiju					4. cet.	2021	Jaunās korupcijas apkarošanas stratēģijas vispārējie mērķi ir šādi: 1) Samazināt korupcijas ietekmi uz iedzīvotājiem; 2) Stiprināt integritātes pārvaldību un administratīvās spējas korupcijas novēršanai un apkarošanai; 3) Integritātes stiprināšana prioritārajās jomās; 4) Uzlabot korupcijas apkarošanas efektivitāti, izmantojot kriminālus un administratīvus līdzekļus; 5) Pastiprināt pretkorupcijas pasākumu īstenošanu. Jaunās korupcijas apkarošanas stratēģijas konkrētie mērķi ir šādi: 1) noziedzības pret vidi novēršanā un apkarošanā iesaistīto speciālistu apmācība; 2) piešķirot nepieciešamos resursus optimālai DNS (Valsts Korupcijas apkarošanas direkcijai), Eiropas Prokuratūras atbalsta struktūrai, tehniskajam dienestam un tiesu policijas darbinieku nostiprināšanai; 3) veicināt tiesu prakses vienotību korupcijā. Šajā sakarā NAD veic analīzi par tiesu praksi korupcijas lietās. Jaunajā stratēģijā nosaka jaunas prioritārās jomas: korupcija vides jomā, saikne starp korupciju un organizēto noziedzību un integritāte kultūras vērtību aizsardzībā. Tā pārskata arī tiesību aktus integritātes jomā un tādējādi veic iespējamus uzlabojumus attiecībā uz konkrētiem tiesību aktiem attiecībā uz: - interešu konflikti, neatbilstības; - aktīvu deklarēšana; - virpuļdurvju efekts (“pantouflage”); - ētikas konsultants; - vispārējais standarts sabiedrības interešu informācijas ex officio publicēšanai centrālo un vietējo publisko iestāžu līmenī (lai nodrošinātu piemērošanas konsekvenci).
427	6. reforma Cīņas pret korupciju pastiprināšana	Mērķrādītājs	Atsavināto aktīvu vērtības palielināšana, ko pārvalda Valsts atsavināto aktīvu pārvaldības aģentūra		Īpatsvars (%)	0	50		4. cet.	2025	Atsavināto aktīvu vērtības pieaugumu, ko pārvalda Valsts atsavināto aktīvu pārvaldības aģentūra, panāk, ņemot vērā tiesību aktu grozījumus attiecībā uz Valsts Noslēpto aktīvu pārvaldības aģentūras (ANABI) juridisko pilnvaru konsolidāciju (422. atskaites punkts) un noliktavu būvniecību (446. atskaites punkts) konfiscētā īpašuma uzglabāšanai. Šā mērķrādītāja atsauces vērtība ir Aģentūras pārvaldīto konfiscēto aktīvu vērtība 2021. gada jūnijā (aptuveni 45 miljoni euro).
428	6. reforma Cīņas pret korupciju pastiprināšana	Mērķrādītājs	Vismaz 70 % jaunajā korupcijas apkarošanas stratēģijā paredzēto pasākumu pabeigšana		Īpatsvars (%)	0	70		4. cet.	2025	Stratēģijā paredzēts īstenot visaptverošu uzraudzības mehānismu, kas būtu līdzīgs tam, ko sekmīgi izmantoja 2016.–2020. gada ciklā. Tas ietver regulāru ziņošanu, atbilstības novērtēšanas apmeklējumus publiskās iestādēs, gada novērtējuma ziņojumus, ko apstiprina un veic publiskie un privātie eksperti. Stratēģijas atbilstības novērtēšanas mehānisms ietver: - salīdzinošās izvērtēšanas misijas, ko publiskās iestādēs veic neatkarīgu iestāžu, korupcijas apkarošanas iestāžu, valsts pārvaldes, uzņēmējdarbības vides un pilsoniskās sabiedrības ekspertu grupas (šis rīks daļēji atkārto starptautisko pieredzi, piemēram, GRECO). - starpposma un galīgo ārējo revīziju veikšana attiecībā uz stratēģijas īstenošanu. Ārējos novērtējumos analizē stratēģijas mērķus, tās ietekmi, īstenošanas pasākumu lietderību un efektivitāti un tās rezultātu ilgtspēju.

429	6. reforma Cīņas pret korupciju pastiprināšana	Mērķrādītājs	85 % no Valsts Pretkorupcijas direktorāta prokuroru amata vietām		Īpatsvars (%)	0	85		2. cet.	2023	Sasniegts 85 % no Valsts Pretkorupcijas direktorāta prokuroru amata vietām.
430	6. reforma Cīņas pret korupciju pastiprināšana	Atskaites punkts	Likuma par trauksmes cēlēju aizsardzību stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz likuma stāšanos spēkā					1. cet.	2022	Likuma par trauksmes cēlēju aizsardzību stāšanās spēkā. Lai efektīvi risinātu integritātes politikas jautājumus, ar šo tiesību aktu transponē Direktīvu (ES) 2019/1937 par to personu aizsardzību, kuras ziņo par Savienības tiesību aktu pārkāpumiem, un tajā iekļauj valsts kontekstam specifiskus papildu noteikumus.
431	7. reforma Tiesību aktu integritātes regulējuma jomā izvērtēšana un atjaunināšana	Atskaites punkts	Konsolidēto tiesību aktu par godprātību stāšanās spēkā	Likuma norma par godprātības likuma stāšanos spēkā					4. cet.	2024	Stājas spēkā konsolidētie tiesību akti par integritāti. Integritātes tiesību aktu atjaunināšanu veic, pamatojoties uz iepriekšēju integritātes likumu novērtējumu un analīzi, kā arī normatīvo aktu sākotnējo sagrupēšanu. Projekta otrajā posmā spēkā esošie tiesību akti ir vai nu vienoti un atjaunināti, vai arī tiek ierosināti jauni normatīvie akti.
432	7. reforma Tiesību aktu integritātes regulējuma jomā izvērtēšana un atjaunināšana	Atskaites punkts	Apstiprināja pārskatītu valdības ētikas un rīcības kodeksu redakciju papildus spēkā esošajiem kodeksiem civildienestā un izpildes pasākumu pieņemšanā un īstenošanā	Likuma norma, kas norāda uz valdības ētikas un rīcības kodeksu pārskatītās redakcijas stāšanos spēkā					4. cet.	2024	Ētikas kodeksu pārskatīšana: - precizēt, kā pašreizējie noteikumi par interešu konfliktiem ietekmē valdības locekļus neatkarīgi no tā, vai šāds konflikts varētu tikt atklāts arī aktīvu un interešu deklarācijās; - paplašināt definīciju, neaprobežojoties tikai ar personīgajām finanšu interesēm - ieviest prasību par informācijas sniegšanu ad hoc gadījumos, kad var rasties konflikts starp atsevišķu valdības locekļu konkrētām privātām interesēm saistībā ar jautājumu, kas tiek izskatīts valdības tiesvedībā vai citā darbā, kas saistīts ar viņu pilnvarām; - ieviest stingru ierobežojumu kopumu attiecībā uz dāvanām, viesmīlību, labvēlību un citiem ieguvumiem locekļiem un nodrošināt, ka turpmākā sistēma ir pienācīgi izprasta un izpildāma. - ieviest noteikumus par to, kā valdības locekļi sadarbojas ar lobistiem un citām trešām personām, kas cenšas ietekmēt likumdošanas procesu
433	8. reforma Valsts iepirkuma sistēmas reforma	Atskaites punkts	Valsts tiesību aktu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem grozījumu stāšanās spēkā (Likums Nr. 101/2016)	Likuma norma, kas norāda uz likuma par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem stāšanos spēkā					1. cet.	2022	Ar tiesību akta grozījumu valsts tiesību aktos par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem (Likums Nr. 101/2016) tiek ieviests pienākums līgumu parakstīt ar uzvarējujušo pretendentu tūlīt pēc Valsts strīdu izšķiršanas padomes (CNSC) lēmuma pieņemšanas, pirms tiek pieņemts tiesas lēmums, ja ir iesniegta sūdzība par Padomes lēmumu.
434	8. reforma Reformēt valsts iepirkuma sistēmu.	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanās spēkā, tostarp horizontālie pasākumi valsts atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas atbalstam	Noteikums valdības lēmumā par publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanos spēkā					2. cet.	2023	Turpmākās stratēģijas mērķi atbilst stratēģiskajām prioritātēm, kas izklāstītas Eiropas Komisijas publiskā iepirkuma stratēģijā. Tādējādi pasākumi, kas jāiekļauj turpmākās stratēģijas rīcības plānā, ir vērsti uz sešām stratēģiskajām politikas prioritātēm Komisijas stratēģijā, kuru mērķis ir sadarbībā ar citām valsts iestādēm un citām ieinteresētajām personām uzlabot publiskā iepirkuma praksi. Par stratēģiju un tās konkrētajiem pasākumiem, kā arī ar to saistīto īstenošanas grafiku un pienākumu sadali vienojas Iekšzemes iepirkuma starpministriju komiteja.
435	8. reforma Valsts iepirkuma sistēmas reforma	Mērķrādītājs	Vietējām pašvaldībām paredzētas centralizētas operatīvas iepirkuma struktūras		Darbības centralizēto iepirkuma struktūru skaits	3 [2021]	7		4. cet.	2025	4 papildu vietējās CPB konfigurē un nodrošina ar darbības instrumentiem un zinātību. Precīzas preču/pakalpojumu/darbu kategorijas, uz kurām attiecas centralizētais iepirkums, jānosaka pēc katras CPB saņēmēju vajadzību analīzes, bet tās var ietvert: i) biroja piederumi, ii) degviela, iii) IT aprīkojums, iv) sakaru pakalpojumi v) objektu apsaimniekošanas pakalpojumi vi) mobilitātes pakalpojumi.
436	8. reforma Valsts iepirkuma sistēmas reforma	Mērķrādītājs	Specializēta apmācība publiskā iepirkuma jomā		Skaits	0	350		4. cet.	2023	Specializēta apmācība publiskā iepirkuma jomā tiek nodrošināta vismaz 350 personām (gan ierēdņiem, gan līgumdarbiniekiem), jo īpaši valsts uzņēmumu darbiniekiem. Specializētā apmācība palīdz palielināt “lielo pircēju” un citu līgumslēdzēju iestāžu, kuras īsteno ar Atveseļošanas un noturības mehānismu finansētos investīciju projektus, administratīvo spēju, tādējādi galveno uzmanību pievēršot VU.
437	8. reforma Valsts iepirkuma sistēmas reforma	Atskaites punkts	Publiskā iepirkuma elektroniskās sistēmas (SEAP) sistēma ir savstarpēji savienota un sadarbspējīga ar citām datubāzēm	SEAP sistēma ir savstarpēji savienota un sadarbspējīga					4. cet.	2023	Publiskā iepirkuma elektroniskās sistēmas (SEAP) sistēma ir savstarpēji savienota un sadarbspējīga ar citām datubāzēm: Valsts tirdzniecības reģistra birojs, Integritātes valsts aģentūra, Valsts fiskālās administrācijas aģentūra, Valsts Publiskā iepirkuma aģentūra, Valsts sūdzību izskatīšanas padome, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, izmantojot informāciju un vienkāršojot iepirkuma procedūras un veicot pārbaudes procedūras dalībnieku labā.
438	8. reforma Valsts iepirkuma sistēmas reforma	Atskaites punkts	Operatīvā e-iepirkuma sistēma	E-iepirkuma sistēma darbojas					1. cet.	2025	Saskaņā ar SEAP (e-iepirkuma sistēma) pabeidz un ekspluatē: 1) jaunu veidlapu (e-veidlapu) izstrāde un ieviešana, kas paredzēta Komisijas 2019. gada 23. septembra Īstenošanas regulā (ES) 2019/1780, ar ko izveido standarta veidlapas paziņojumu publicēšanai publisko iepirkumu jomā un atceļ Īstenošanas regulu (ES) 2015/1986; 2) elektronisko veidlapu izstrāde un ieviešana piedāvājumu izvērtēšanā publiskā iepirkuma procedūrās; 3) Paplašināt funkcijas dinamiskajai publiskā iepirkuma sistēmai (VAD), kas sāka darboties 2021. gada martā, ar iekārtām, kas ļauj automātiski novērtēt kvalifikācijas, iekļaujot elektronisko katalogu; 4) E-līgumi, e-rēķini, e-maksājumi un līgumu pārvaldības instrumenti (pielikumi, pieņemšanas ziņojumi, maksājumi).
439	9. reforma Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	Atskaites punkts	Atjaunināto tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz valstij piederošiem uzņēmumiem	Likuma norma, kas norāda uz likuma par valstij piederošiem uzņēmumiem stāšanos spēkā					4. cet.	2022	Grozītā Likuma Nr. 11/2016 stāšanās spēkā, atceļot visus izņēmumus, tostarp attiecībā uz valsts uzņēmumiem vietējā līmenī. Ar šiem grozījumiem i) nodala regulatīvās un īpašumtiesību funkcijas, ii) likvidē jebkādas tiešas vai netiešas priekšrocības, ko varētu radīt valsts īpašumtiesības, neatkarīgi no tā, vai tās ir tirgus noteikumi/noteikumi, finansēšana, nodokļi vai publiskais iepirkums; iii) nodrošina, ka jebkurš valsts uzņēmums gūst peļņu.
440	9. reforma Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	Atskaites punkts	Valdības Korporatīvās pārvaldības politikas koordinācijas un uzraudzības centra darba grupas darbības uzsākšana	Ministru prezidenta lēmuma noteikums, kurā norādīts, ka stājas spēkā premjerministra lēmums par valdības Ģenerālsekretariāta darba grupas organizāciju un darbību					4. cet.	2022	Pamatojoties uz neatkarīgas ekspertu grupas ieteikumiem, tiek izveidota pastāvīga darba grupa saskaņā ar ESAO korporatīvās pārvaldības standartiem, un tā sāk darboties (t. i., juridiski pilnvarota un nodrošināta ar resursiem), lai nodrošinātu korporatīvās pārvaldības standartu piemērošanas uzraudzību, tās galīgā atbildība ir nodrošināt pārredzamu un konkurētspējīgu atlases procedūru, lai apstiprinātu administratīvās padomes locekļu iecelšanu, uzraudzītu, novērtētu, kontrolētu un publicētu regulāru ziņošanu par darbības rādītājiem un piemērotu sankcijas valstij piederošiem uzņēmumiem, kas neatbilst galvenajiem darbības rādītājiem.
441	Reforma. 9. Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	Atskaites punkts	Uzraudzības infopaneļa publicēšana ar finanšu un nefinanšu mērķrādītājiem un darbības rādītājiem visām valsts uzņēmumu kategorijām (tostarp tādām svarīgām nozarēm kā transports, enerģētika, komunālie pakalpojumi)	Publicēts uzraudzības infopanelis ar attiecīgiem datiem par darbības rādītāju dinamiku					2. cet.	2023	Uzraudzības infopaneli izstrādā, katru gadu publicē un izmanto centralizēti, lai ziņotu un uzraudzītu progresu visu kategoriju VU darbības rādītāju (finanšu un nefinanšu) sasniegšanā. Priekšroka tiek dota visiem uzņēmumiem tādās svarīgās nozarēs kā transports, enerģētika, komunālie pakalpojumi. Šajā nolūkā veic šādus pasākumus: -Veikt visu valstij piederošo uzņēmumu novērtējumu ar ieteikumiem pārdot vai uzskaitīt valstij piederošu uzņēmumu aktīvus; -Nosaka finanšu un nefunkcionālus mērķus un rezultātu pārskatu finanšu un nefinanšu galveno darbības rādītāju uzraudzībai attiecībā uz visām VU kategorijām, tostarp tādās nozarēs kā enerģijas transports, komunālie pakalpojumi, kurus var izmantot darba grupa; -Darba grupa apstiprina visus finanšu un nefinanšu mērķus un galvenos darbības rādītājus visiem VU, tostarp enerģētikas un transporta nozarē.
442	9. reforma Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	Mērķrādītājs	Pagaidu/pagaidu valdes locekļu skaita samazināšana par 50 % valsts uzņēmumos centrālajā līmenī		Īpatsvars (%)	0		50	4. cet.	2023	Valsts uzņēmumu vadības pagaidu iecelšanu centrālajā līmenī aprēķina, atsaucoties uz bāzes līmeni, kas jānosaka 2022. gadā veiktajā analīzē.
443	9. reforma Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	Mērķrādītājs	Centrālie valstij piederoši uzņēmumi, kas kotēti/nomā/pārstrukturēti enerģētikas un transporta jomā		Skaits	0		3	2. cet.	2026	Vismaz trīs centrālie valstij piederoši uzņēmumi, kas kotēti/nomā/pārstrukturēti enerģētikas un transporta jomā, papildus vismaz 15 % Hidroelectrica akciju iekļaušanai sarakstā, kas minēts Target 122 sadaļā “Enerģētikas komponents”.
444	9. reforma Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	Mērķrādītājs	Pagaidu/pagaidu valdes locekļu skaita samazināšana par 10 % valsts uzņēmumos vietējā līmenī		Īpatsvars (%)	0		10	4. cet.	2023	Valsts uzņēmumu vadības pagaidu iecelšanu vietējā līmenī aprēķina, atsaucoties uz bāzes līmeni (2020), kas jānosaka 2022. gadā veiktajā analīzē.
445	1. investīcija. Tiesu infrastruktūras optimizēšana, lai garantētu tiesu iestāžu pieejamību un pakalpojumu kvalitāti	Mērķrādītājs	Tiesu telpas, kas būvētas saskaņā ar zaļajiem standartiem		Skaits	0		3	2. cet.	2026	investīcija attiecas uz 3 jaunu tiesas ēku būvniecību, kas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem. Piekļuvi ēkām pielāgo personām ar invaliditāti, un šo pielāgošanu papildina ar ugunsdrošības un tehniskās aizsardzības standartu ievērošanu, tostarp seismisko noturību. Prioritāti piešķir tiesu iestāžu atrašanās vietām ekonomiski mazāk attīstītajās Rumānijas daļās.
446	2. investīcija. Ar IT nesaistītas loģistikas infrastruktūras izveide, kas vajadzīga korupcijas apkarošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu un zaudējumu atgūšanai, tostarp apmācība šajās jomās	Mērķrādītājs	Noliktavas konfiscētā īpašuma glabāšanai, kas nodota ekspluatācijā		Skaits	0		3	3. cet.	2025	Pabeigt atjaunošanas/būvniecības darbus 3 konfiscēto aktīvu noliktavās, kas atbilst mērķim panākt primārās enerģijas pieprasījumu (PED) vismaz par 20 % mazāk nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
447	3. investīcija. vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības partnerības struktūru izveide	Mērķrādītājs	Partnerības starp vietējām valsts pārvaldes iestādēm (LPA) un NVO, kas izveidotas un darbojas		Skaits	0		50	1. cet.	2026	Izveido 50 jaunas partnerības starp nevalstiskajām organizācijām un vietējām valsts pārvaldes iestādēm, lai izstrādātu projektus vietējo kopienu attīstības atbalstam. Konkrētus intervences plānus, kuros iesaistītas partnerības, nosaka katras kopienas līmenī, un tajos par prioritāti nosaka tādas jomas kā diskriminācijas novēršana, līdzdalīga pārvaldība un budžeta plānošana, atbalsts neaizsargātām kopienām (piemēram, romi, bezpajumtnieki), nabadzības apkarošana, zaļā pārkārtošanās. Intervences plānos iekļauj saistītos mērķus, īstermiņa un ilgtermiņa rezultātus, budžetus un apņemšanos īstenot regulārus, pārredzamus un iekļaujošus apspriešanās procesus, paredzot skaidru lomu piešķiršanu iesaistītajām pusēm). Intervences plānos paredz arī darba instrumentus, kuru mērķis ir attīstīt partnerībā iesaistītās administrācijas iekšējās spējas, lai kalpotu tās pilsoņiem. Intervences plānu prioritāšu noteikšana ir atkarīga no sadarbības un sabiedriskās apspriešanas. Katra intervences plāna īstenošanu uzrauga vismaz divus gadus pēc katra plāna noslēgšanas. Pušu sadarbību un apspriežu procesa regularitāti/efektivitāti dokumentē visā ieguldījumu periodā.
448	4. investīcija. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju palielināšana, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, profesionāli iesaistītos valsts politikas plānošanā un īstenošanā sociālo tiesību jomā, uz ko attiecas valsts atveseļošanas un noturības plāns, un uzraudzītu saistītās reformas;	Mērķrādītājs	Darbojas funkcionālas, sadarbspējīgas nevalstiskā sektora iniciatīvas		Skaits	0		15	1. cet.	2026	Izveido vismaz 15 funkcionējošas nevalstiskā sektora sadarbības iniciatīvas (tīkli, koalīcijas, platformas, organizāciju grupas, tostarp ideju laboratorijas, analītiskās un pētniecības struktūras), lai nodrošinātu nevalstisko organizāciju līdzdalību sabiedriskās apspriešanas procesos un to efektīvu ieguldījumu. Šo iniciatīvu mērķis ir uzraudzīt, kā tiek veidota, pieņemta un īstenota vismaz 15 valsts politika/valstu reformas, kas ir svarīgas valsts atveseļošanas un noturības plānam un sociāli nozīmīgās jomās (piemēram, veselība, izglītība, zaļā pārkārtošanās). Sadarbības mehānismus izveido un ievieš, izmantojot partnerības nolīgumus, kuros nosaka konkrētu rīcības stratēģiju ar konkrētiem un noteiktiem rezultātiem un termiņiem, koncentrējoties uz aktīvas iesaistes nodrošināšanu konsultāciju procesos un konkrētas valsts sabiedriskās politikas īstenošanas uzraudzību. Šādu iniciatīvu uzraudzību veic, izmantojot vismaz 15 ārējās uzraudzības ziņojumus, ko regulāri sagatavo katrai iniciatīvai. Sniegtais atbalsts sedz izdevumus par projekta tehnisko un finansiālo īstenošanu, tiešās un netiešās darbības izmaksas, kas saistītas ar projektā paredzētajām darbībām (t. i., konsultāciju organizēšanu, saziņas un izplatīšanas darbības, datu vākšanu un apstrādi, speciālās zināšanas dažādās jomās).
449	4. investīcija. Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju palielināšana, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, profesionāli iesaistītos valsts politikas plānošanā un īstenošanā sociālo tiesību jomā, uz ko attiecas valsts atveseļošanas un noturības plāns, un uzraudzītu saistītās reformas;	Atskaites punkts	Sociālā dialoga tiesību aktu stāšanās spēkā, nodrošinot jēgpilnu un savlaicīgu sociālo dialogu un sarunas par darba koplīguma slēgšanu saskaņā ar SDO ieteikumiem.	Likuma norma, kas norāda uz sociālā dialoga likuma stāšanos spēkā					4. cet.	2022	Jauna tiesību akta par sociālo dialogu stāšanās spēkā, kas apspriests ar sociālajiem partneriem. Tiesību akts novērš trūkumus sociālā dialoga procesā, kā uzsvērts attiecīgajā konkrētai valstij adresētajā ieteikumā, un atbilst Starptautiskās Darba organizācijas 2018. gada aprīļa ieteikumiem, kas minēti 2020. gada konkrētām valstīm adresēto ieteikumu 25. apsvērumā. Likums arī paredz pārskatīt ekonomikas nozaru definīciju kā pamatu nozares līmeņa kolektīvajam līgumam.
450	5. investīcija. Plāna uzraudzība un īstenošana	Atskaites punkts	Revīzija un kontrole: Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas informācija	Revīzijas ziņojums, kas apstiprina repozitorija sistēmas funkcijas					4. cet.	2021	Pirms pirmā maksājuma pieprasījuma (izņemot priekšfinansējumu) ir izveidota un darbojas repozitorija sistēma atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas uzraudzībai. Sistēmai ir vismaz šādas funkcijas: a) datu vākšana un starpposma mērķu un galamērķu sasniegšanas uzraudzība; b) vākt, glabāt un nodrošināt piekļuvi datiem, kas prasīti ANM regulas 22. panta 2. punkta d) apakšpunkta i) līdz iii) punktā.
451	5. investīcija. Plāna uzraudzība un īstenošana	Atskaites punkts	Stājas spēkā valdības rīkojums, ar ko nosaka Investīciju un Eiropas projektu ministrijas (MIPE), Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) un revīzijas iestādes (RI) juridiskās pilnvaras	Likuma noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā Valdības ārkārtas rīkojums par finanšu, īstenošanas, kontroles un revīzijas mehānismu, tostarp skaidras pilnvaras trim iestādēm					4. cet.	2021	Stājas spēkā valdības rīkojums, ar ko ievieš valsts atveseļošanas un noturības plāna institucionālo sistēmu un veidojošo iestāžu veiktās darbības, uzticot MIPE pilnvaras un pilnvaras veikt visus uzraudzības, pārbaudes, kontroles un atveseļošanas uzdevumus, sagatavot un parakstīt Eiropas Komisijai iesniegtos maksājumu pieteikumus, pārvaldības deklarāciju un revīzijas kopsavilkumu. Tas pats satvars arī uztic FM pienākumus saistībā ar aizdevuma līguma un finansēšanas nolīguma parakstīšanu kopā ar MIPE, kā arī nosaka darbības, kuras revīzijas iestāde veiks kā daļu no savām pilnvarām attiecībā uz valsts atveseļošanas un noturības plānu.

O.15. KOMPONENTS. Izglītība

Šo Rumānijas Atveseļošanas un noturības plāna komponentu veido 6 apakškomponenti, kas risina galvenās problēmas izglītības sistēmā. Apakškomponenti izriet no projekta “Izglītība Rumānija”, kas ir visaptveroša stratēģija izglītības sistēmas reformai Rumānijā. Apakškomponenti ir šādi:

I.Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe: vienotas, iekļaujošas un kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes sistēmas izveide, uzlabojot piekļuvi 0 līdz 6 gadus veciem jauniešiem un viņu līdzdalību, pamatojoties uz efektīvu starpiestāžu sadarbību un starpnozaru koordinācijas mehānismu;

II.Priekšlaicīga mācību pārtraukšana. obligātās izglītības reforma, palielinot skolu autonomiju, lai novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, izmantojot sociālās iekļaušanas programmas un nodrošinot vienlīdzīgas iespējas;

III.Profesionālā izglītība un apmācība un duālā izglītība: pilna profesionālā ceļa izveide augstākajai tehniskajai izglītībai;

IV.Izglītības digitalizācija: izglītības procesa digitalizācija, arī veicot izmaiņas tiesiskajā regulējumā, lai nodrošinātu integrētas pieejas un uzlabotu digitālās prasmes gan studentiem, gan skolotājiem;

V.Infrastruktūra: modernizēt skolu un universitāšu infrastruktūru pilsētu un lauku apvidos, tostarp grozot un racionalizējot tiesisko regulējumu, lai nodrošinātu videi draudzīgus drošības un kvalitātes standartus;

VI.Skolu pārvaldība: pirmsuniversitātes izglītības pārvaldības reforma un tās vadības profesionalizācija, palielinot skolu autonomiju, lai nodrošinātu stabilitāti, konsekvenci un kompetenci.

Komponents ietver 6 reformas un 18 investīcijas, kā arī visaptverošu reformu, lai pieņemtu tiesību aktus par projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanu.

Komponents palīdz īstenot Rumānijai adresēto konkrētai valstij adresēto ieteikumu par izglītības kvalitātes un iekļautības uzlabošanu, jo īpaši attiecībā uz romiem un citām nelabvēlīgā situācijā esošām grupām, un par prasmju, tostarp digitālo prasmju, uzlabošanu, jo īpaši palielinot profesionālās izglītības un apmācības un augstākās izglītības atbilstību darba tirgus vajadzībām (2019. gada konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 3). Tajā pievēršas arī ieteikumam par prasmju un digitālās mācīšanās stiprināšanu un vienlīdzīgas piekļuves izglītībai nodrošināšanu (konkrēts valsts ieteikums Nr. 2, 2020).

O.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1. reforma Tiesību aktu paketes izstrāde un pieņemšana projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai

Šīs reformas mērķis ir pieņemt un stāties spēkā tiesību aktu kopums projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai, kas ir visaptveroša stratēģija Rumānijas izglītības sistēmas reformai. Visas turpmākās reformas un investīcijas ir šīs stratēģijas neatņemama sastāvdaļa.

Reforma sastāv no šādiem posmiem, lai pieņemtu un stātos spēkā tiesību aktu kopums “Izglītības Rumānijas” īstenošanai: premjerministra koordinētas starpministriju darba grupas izveide, kas uzrauga projekta īstenošanu; valdības lēmumu, ar ko apstiprina īstenošanas rīcības plānu; un tiesību aktu kopuma sagatavošana, cieši apspriežoties ar galvenajām ieinteresētajām personām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

I.Agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe:

2. reforma Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma

Reformas mērķis ir uzlabot agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamību bērniem no dzimšanas līdz sākumskolas izglītības sākumam, īpašu uzmanību pievēršot bērniem no sociāli un ekonomiski nelabvēlīgām grupām.

Reforma ietver starpnozaru pamatprogrammas pieņemšanu unitāras, iekļaujošas un kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu izstrādei, skaidri nosakot iesaistīto ministriju pienākumus (Izglītības ministrija, Darba un sociālās aizsardzības ministrija, Veselības ministrija un Attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrija), kā arī ikgadējie operatīvie īstenošanas plāni. Starpnozaru pamatprogrammu pieņem ar ministrijas rīkojumu, un tā stājas spēkā līdz 2022. gada 31. decembrim.

Reforma ietver arī atjaunināta tiesiskā regulējuma pieņemšanu attiecībā uz papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu izveidi, organizēšanu un darbību.

Paredzams, ka šī reforma līdz 2025. gada 31. decembrim paaugstinās 0-3 gadus vecu jauniešu līdzdalības līmeni agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos līdz 19 %. Turklāt paredzams, ka līdz 2025. gada 31. decembrim 3-6 gadus vecu jauniešu līdzdalības līmenis izglītības pakalpojumos palielināsies līdz 91 %.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Šo reformu papildina 3 saistīti ieguldījumi:

1. investīcija. 110 bērnudārzu būvniecība, aprīkošana un darbināšana

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības sistēmas kapacitāti, nodrošinot bērnudārzus, lai uzlabotu piekļuvi un līdzdalību standarta agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumos. Ieguldījumi ietver 110 energoefektīvu bērnudārzu būvniecību, aprīkošanu un darbībspēju valsts līmenī, nodrošinot standarta agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumus uz katriem 5000 līdz 10 000 iedzīvotājiem līdz 4500 bērniem.

110 mazbērnu novietnes ar jaudu no 50 līdz 110 vietām (2, 3 vai 5 grupas) izbūvē publiskie operatori. Jo īpaši paredzams, ka tiks uzbūvēta 1 liela bērnu silīte, 2 vidējas silītes un 107 mazi bērnudārzi. Jaunbūvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Šos ieguldījumus veic, piešķirot dotācijas publiskā sektora dalībniekiem ar teritoriālo sadalījumu bērnudārziem, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2. investīcija. Izveidot, aprīkot un darbināt 412 papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

Šā ieguldījuma mērķis ir palielināt agrīnās pirmsskolas izglītības sistēmas kapacitāti un tās kvalitāti, uzlabot līdzdalības rādītājus gan pirmsskolas, gan pirmsskolas izglītības līmenī, apkalpojot aptuveni 20 000 bērnu no nelabvēlīgas vides.

investīcija ietver šādas darbības:

1.Metodoloģijas izstrāde dotāciju piešķiršanai publiskā un privātā sektora dalībniekiem 412 papildpakalpojumu izveidei un aprīkošanai;

2.Pakāpenisku dotāciju piešķiršanu publiskā un privātā sektora uzņēmumiem 2 daļās – attiecīgi 200 un 212 vienību/partijā – 412 papildu pakalpojumu izveidei, aprīkojumam un darbības uzsākšanai;

3.412 papildu pakalpojumu izveides pabeigšana, aprīkošana un darbības uzsākšana.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. martam.

3. investīcija. Pamatprogrammas izstrāde speciālistu tālākizglītībai agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu jomā

Šā ieguldījuma mērķis ir to darbinieku profesionalizācija, kuri strādā agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos saskaņā ar pieejām, ko veicina 2019. gadā pieņemtā agrīnās pirmsskolas izglītības programma, un arī tāda personāla profesionalizācija, kas strādā, lai uzraudzītu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu kvalitāti bērniem līdz 3 gadu vecumam,

Ieguldījumu veido:

1.Tehniskās palīdzības līguma izstrāde, piešķiršana un īstenošana divu tālākizglītību programmu sagatavošanai, akreditācijai, īstenošanai un paveiktā darba kontrolei, proti:

-viena mācību programma agrīnās pirmsskolas izglītības pasniedzējiem: īpašas mācību programmas īstenošana ar moduļiem mācībspēkiem un darbiniekiem, kas nav mācībspēki, tostarp digitālās izglītības modulis;

-viena mācību programma pasniedzējiem (no trim nozarēm: sociālie, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumi), lai uzraudzītu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu kvalitāti;

2.Metodoloģijas izstrāde 42 dotāciju piešķiršanai mācību pakalpojumu sniedzējiem mācību programmu īstenošanai, izmantojot pasniedzējus, kas apmācīti saskaņā ar tehniskās palīdzības līgumu;

3.42 dotāciju piešķiršana 19 950 darbiniekiem (mācībspēkiem un darbiniekiem, kas nav mācībspēki, 475 uz vienu apgabalu), kas strādā standarta un papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos, prioritāti piešķirot tiem, kas strādā jaunizveidotajos dienestos.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

II.Priekšlaicīga mācību pārtraukšana.

3. reforma Obligātās izglītības sistēmas reforma, lai novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

Šīs reformas mērķi ir a) īstenot agrīnās brīdināšanas mehānismu izglītībā, lai samazinātu kavējumus, uzlabotu novērtēšanas rezultātus, panāktu augstāku dalības līmeni valsts eksāmenos un palielinātu to skolēnu īpatsvaru, kuri pabeidz obligāto izglītību, izmantojot decentralizētu pieeju un palielinot skolu autonomiju resursu izmantošanā; un b) izmantojot agrīnās brīdināšanas mehānismu izglītībā IT rīku, uzraudzīt skolēnus, kuriem draud priekšlaicīga mācību pārtraukšana, un atbalstīt skolas attiecīgo datu vākšanā, īstenojot individualizētus darba plānus un apmācību.

Šos mērķus sasniedz, līdz 2021. gada 31. decembrim stājoties spēkā valdības lēmumam par valsts programmas skolu priekšlaicīgai pamešanai īstenošanu un valsts līmenī paplašinot agrīnās brīdināšanas mehānisma izglītības jomā IT rīku, pieņemot ministrijas rīkojumu, kas stājas spēkā 2022. gada 31. decembrī.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

Šo reformu papildina 2 saistīti ieguldījumi:

4. investīcija. Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku

Šā ieguldījuma mērķis ir samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu, izmantojot agrīnās brīdināšanas mehānismu izglītībā un IT rīku, lai skolām piešķirtu finanšu resursus, kas paredzēti, lai atbalstītu skolēnu pāreju no zemākā līmeņa uz vidējo izglītību. Galvenais mērķis ir samazināt mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu.

Ieguldījumus veic ar šādiem posmiem:

1.Trīs gadu dotāciju piešķiršana divās daļās 2022. un 2023. gadā vismaz 2500 skolām. Piešķīrumu piešķir, pamatojoties uz Izglītības ministrijas izstrādātu sarakstu ar iestādēm, kurām draud mācību pārtraukšanas risks, un to pabeidz līdz 2023. gada 30. jūnijam.

2.Īstenošanas izsekošana, izmantojot divus galīgos mērķus, proti, valsts līmenī par 10 % samazināt skolu, kurām ir augsta prioritāte, salikto neaizsargātības indeksu attiecībā uz priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu trīs gadu dotāciju beigās (2026. gada 30. jūnijs) un 2 500 skolu digitalizāciju, kas iekļautas programmā, kura pamet skolu (2023. gada 31. decembris).

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

5. investīcija. Rumānijas integrētās izglītības informācijas sistēmas (SIIR) un Agrīnās brīdināšanas mehānisma (MATE) IT rīka lietotāju apmācība un sistēmiski pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai

Šā ieguldījuma mērķis ir izstrādāt un īstenot apmācību lietotājiem Rumānijas Integrētās izglītības informācijas sistēmas (SIIR) un agrīnās brīdināšanas mehānisma IT rīka (MATE IT rīks) skolās. Mācību moduļus pielāgo studentu vajadzībām un prasmēm (iekļaujoša izglītība), uz studentiem orientētām mācīšanas pieejām, uzlabojot mācību apstākļus; apmācības nodrošināšana MATE datormoduļa izmantošanai; izstrādāt un īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas studentiem un skolotājiem; uzlabot skolēnu sociāli emocionālās prasmes obligātās izglītības iegūšanai.

Līdz 2023. gada martam īpašās mācības ir pabeigušas 45 000 skolotāju.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

III.Profesionālā izglītība un apmācība (duālā sistēma):

4. reforma Pilna profesionālā virziena izveide augstākajai tehniskajai izglītībai

Šīs reformas mērķis ir izstrādāt duālo izglītību, kas vērsta uz studentu vajadzībām un atbilst darba tirgus vajadzībām, gan palielinot jomu, kvalifikāciju un absolventu skaitu, gan nodrošinot pilnīgu izglītības ceļu studentiem, kas reģistrēti saskaņā ar duālo vidējo izglītību, lai viņi varētu pāriet uz trešā līmeņa izglītības programmām (3.–7. kvalifikācija).

Reforma ietver:

-Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā ar metodiku pilna divvirzienu maršruta organizēšanai uz 4 gadiem ar piekļuvi augstākajai izglītībai, sākot ar 2023.–2024. mācību gadu.

-Jaunā vidusskolas diploma, tostarp duālās izglītības absolventu, regulējuma izstrāde. Pēc tā veicināšanas absolventiem ir jābūt iespējai piekļūt universitātes studiju programmām. Vienoto vidusskolas diplomu Rumānijā piemēro, sākot ar 2027. gada jūnija sesiju.

Tiesiskais regulējums pilna duālās izglītības ceļa organizēšanai stājas spēkā līdz 2022. gada 30. septembrim. Reformas īstenošana tiks uzraudzīta, palielinot profesionālajā maršrutā uzņemto studentu īpatsvaru attiecībā pret vidusskolu studentu kopskaitu no 17 % līdz 40 % līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

Šo reformu papildina 4 saistītas investīcijas 49 :

6. investīcija. 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai sākotnējai profesionālajai izglītībai un apmācībai, veidojot partnerības ar uzņēmējiem vai citiem attiecīgiem partneriem, lai PIA pielāgotu darba tirgus vajadzībām.

Ieguldījumu veido 10 reģionālie konsorciji, no kuriem katrs sastāv vismaz no šāda veida vienībām: vietējām valsts iestādēm, vietējiem uzņēmumiem, profesionālajām un tehniskajām augstskolām, tehniskajām augstskolām, lai palīdzētu darba devējiem aktīvi iesaistīties skolēnu un studentu profesionālās apmācības jomā; un 10 integrētu vidusskolas un universitātes arodizglītības un arodapmācības iestāžu celtniecību iepriekš minētajos reģionālajos konsorcijos.

Ieguldījumu rezultāti ir:

-10 integrēti un operacionāli duālās izglītības konsorciji, kas saistīti ar ekonomikas dalībnieku prasībām attiecīgajā jomā. Atlases procesa pamatā ir vienota metodoloģija, ko izstrādājusi Izglītības ministrija un ko piemēro valsts līmenī, lai noteiktu piemērotākās un ietekmīgākās reģionālās partnerības struktūras. Vēlams, lai katra partnerības struktūra atrastos vienā atsevišķā attīstības reģionā, lai nodrošinātu vienādu ģeogrāfisko sadalījumu valsts līmenī. 10 atlasītos reģionālos profesionālos konsorcijus atbalsta ar dotāciju shēmu, lai nodrošinātu optimālus mācību apstākļus studentiem un sniegtu finansiālu atbalstu uz 4 gadiem. Prioritāti piešķir vidusskolēniem no nelabvēlīgas vides, tostarp romiem.

-10 jaukti integrēti profesionālās izglītības centri (augstās izglītības un tehniskās augstskolas), kuru mērķis ir nodrošināt modernu fizisko infrastruktūru jauktiem integrētiem profesionālajiem mājokļiem – reģionālās partnerības struktūrām/konsorcijiem. Īstenošana notiek vietējā līmenī, un paredzams, ka pilsētas un pašvaldības piedalīsies uzaicinājumos īstenot infrastruktūras projektus to teritorijā.

Jaunbūvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā NZEB prasība, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Lai nodrošinātu, ka pasākums atbilst Tehniskajām vadlīnijām “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, izslēdz šādu darbību sarakstu: i) darbības, kas saistītas ar fosilo kurināmo, tostarp pakārtotu izmantošanu 50 ; ii) darbības ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas (ETS) ietvaros, kas panāk tādu prognozēto siltumnīcefekta gāzu emisiju līmeni, kas nav zemāks par attiecīgajām līmeņatzīmēm 51 ; iii) darbības, kas saistītas ar atkritumu poligoniem, incineratoriem 52 un mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtām 53 ; un iv) darbības, kurās atkritumu ilgtermiņa apglabāšana var radīt kaitējumu videi. Darba uzdevumā papildus nosaka, ka var izvēlēties tikai tās darbības, kas atbilst attiecīgajiem ES un valsts tiesību aktiem vides jomā.

Profesionālās universitātes tiek būvētas līdz 2025. gada 30. septembrim, un duālās izglītības konsorciji darbojas pilnā apjomā līdz 2026. gada 31. martam. Īstenošanas izsekošanu nodrošina studenti, kas uzņemti pilnā divvirzienu maršrutā, palielinoties no 1847 bāzes līnijas 2020. gadā līdz 3000 studentiem 2026. gada jūnijā. Finansēšanas programmu ilgtspēju pēc 2026. gada nodrošina ar valsts budžeta starpniecību.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

7. investīcija. Lauksaimniecības vidusskolu pārveide par profesionalizācijas centriem

Šo ieguldījumu mērķis ir atbalstīt 57 lauksaimniecības koledžas, kas tiks organizētas piecos reģionālos centros, kuri atbilst piecām lauksaimniecības universitātēm, kas izveidotas Rumānijā. Lauksaimniecības koledžu finansēšanas shēma, kuras maksimālais ilgums ir pieci gadi, attiecas vismaz uz šādiem darbību veidiem:

-Modernizēt, atjaunot un paplašināt skolu laboratorijas, darbseminārus un IT laboratorijas, ēdnīcas, studentu izmitināšanu.

-Iegādāties bioloģisko materiālu, lauksaimniecības iekārtas un iekārtas lauksaimniecības darbu veikšanai.

-Skolotāju apmācība, kuras pamatā ir īpašas ar lauksaimniecību saistītas mācību programmas, ko izstrādājusi Lauksaimniecības ministrija un Izglītības ministrija.

Katrai lauksaimniecības skolai ir IT laboratorija, kas ietver trenažierus un programmatūru, kas vajadzīga teorētiskām un praktiskām mācīšanas/mācīšanās darbībām.

Attiecībā uz renovāciju līgumos paredz minimālo prasību samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Šajā sakarā vismaz 90 % no renovācijas izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem.

Līgumos arī paredz, ka jaunceltajām ēkām jāatbilst mērķim panākt primārās enerģijas pieprasījumu (PED) vismaz par 20 % zemāku nekā GNEĒ prasība saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

IV.Izglītības digitalizācija:

5. reforma Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana

Reformas mērķis ir nodrošināt nepieciešamo tiesisko regulējumu digitālo prasmju attīstīšanai skolēniem, nosakot izglītības speciālistu kompetenču profilu, pārskatot obligāto skolu mācību programmu un IKT disciplīnu pamatplānu visiem skolas līmeņiem.

Reformu īsteno, stājoties spēkā tiesiskajam regulējumam attiecībā uz izglītības procesu un satura digitalizāciju un tiešsaistes novērtējumu veikšanu. Turklāt ar šo reformu tiks noteikti minimālie un optimālie standarti tiešsaistes izglītības pasākumu kvalitātes nodrošināšanai. Ar reformu ir paredzēts saskaņot izglītības sistēmu ar DigComp Eiropas satvaru par studentu digitālajām kompetencēm, tostarp atjauninot mācību programmu un izstrādājot digitālus mācību materiālus. Visbeidzot, reforma īsteno saikni starp skolotāju kompetenču profilu un sākotnējās profesionālās izglītības, profesionālās tālākizglītības un prasmju apguves mācību programmu.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

Šo reformu papildina 4 saistītas investīcijas 54 :

8. investīcija. Mācību programma mācībspēkiem darba vietā

Šā ieguldījuma mērķis ir attīstīt skolotāju digitālās pedagoģijas prasmes, tostarp tās, kas saistītas ar pieejamo rīku un resursu vākšanu un efektīvu izmantošanu. Investīcijas ir vērstas uz visām īpašajām darbībām, sākot no mācīšanas, novērtēšanas, saziņas ar vecākiem, digitālā satura un resursu radīšanas un apmaiņas.

Ieguldījumus īsteno, izstrādājot tematiskus mācību kursus, lai attīstītu digitālās prasmes un digitālās pedagoģijas kompetences, jo īpaši skolotājiem lauku apvidos un citās nelabvēlīgās vidēs. Izstrādājot mācību programmu, ņem vērā DigComp Eiropas digitālo kompetenču satvaru un starptautiski atzītus digitālo prasmju standartus (ECDL). Paredzams, ka mācību programmās piedalīsies 100 000 skolotāju. Digitālo prasmju apmācību papildina ar platformu multivides stundu apkopošanai, kas kalpotu par labas prakses modeļiem katrā mācību programmas jomā/mācību disciplīnā dažādiem izglītības līmeņiem. No apmaiņas, izmantojot īpašu platformu, gūst labumu 50 000 skolotāju. Izveido sistēmu, lai uzraudzītu un novērtētu apgūto prasmju praktisko piemērošanu, nodrošinātu digitālo prasmju novērtēšanu un ierosinātu korektīvus pasākumus nolūkā nodrošināt mācību programmas ilglaicīgu ietekmi.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

9. investīcija. Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām

Šo ieguldījumu mērķis ir nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru un tehnoloģiskos resursus pirmsskolas izglītības iestādēm, īpašu uzmanību pievēršot mazāk attīstītiem apvidiem (jo īpaši lauku apvidiem), nodrošinot skolēniem piekļuvi tehnoloģijām, izmantojot IT laboratorijas un īpašu aprīkojumu.

Investīcijas ietver dotācijas vismaz 5200 informātikas laboratoriju modernizācijai, vairāk nekā 1100 tehnoloģisko centru (kā viedo laboratoriju) izveidei un infrastruktūras un digitālā aprīkojuma nodrošināšanai vairāk nekā 3600 skolām, uz kurām neattiecas neviena cita finansēšanas programma. Viedās laboratorijas veicina skolēnu digitālo un tehnoloģisko pratību, skolotāju izglītošanu gan par pamatprasmēm, gan padziļinātām digitālajām prasmēm un kompetencēm, kas vajadzīgas darba tirgū, vienlaikus izmantojot jaunās 4.0 tehnoloģijas un attīstot lietišķo radošumu, izmantojot 3D drukāšanas un 3D dizaina programmatūru.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

V.Infrastruktūra 55 :

6. reforma Atjaunināts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu videi draudzīgus projektēšanas, būvniecības un dotāciju standartus pirmsskolas izglītības sistēmā

Šīs reformas mērķi ir a) uzlabot mācību vides kvalitāti un drošību, tostarp noteikumus par mācību materiāliem, mēbelēm un laboratoriju aprīkojuma un tehnoloģisko darbnīcu aprīkojumu; un b) izstrādāt un pieņemt tiesisko regulējumu, lai veicinātu pāreju uz zaļām ēkām skolās.

Saistībā ar pāreju uz zaļām un viedām ēkām Rumānijas iestādes atjaunina tiesību aktus par skolu projektēšanu, piešķiršanu un darbību, tostarp noteikumus par laboratoriju un zinātnes laboratoriju mācību materiāliem, mēbelēm un aprīkojumu, un izstrādā metodi zaļo skolu darbībai un organizēšanai.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. jūnijam.

Šo reformu papildina 3 ieguldījumi ar skolām saistītā infrastruktūrā:

10. investīcija. Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt pirmsskolas izglītības iestāžu ilgtspēju, pārejot uz zaļām skolām un zaļo mobilitāti (elektriskajiem mikroautobusiem). Lai nodrošinātu pāreju uz ilgtspējīgu izglītības sistēmu, Izglītības ministrija sāk attīstīt ilgtspējīgu un videi draudzīgu skolu tīklu. 300 000 m2 skolas platību tiek veiktas strukturālas izmaiņas, lai nodrošinātu ilgtspēju (siltumizolācija, saules enerģijas paneļi, zaļās zonas plānošana, selektīva savākšana), un tiek būvēta jauna, zaļa skolas teritorija 46 400 m2 platībā. Zaļo skolu atlases metodikā var ņemt vērā šādus kritērijus: skolas pieejamība; skolēnu skaits; godalgu ģeogrāfisks sadalījums; godīgs lauku un pilsētu apbalvojumu sadalījums; teritorijas piesārņojuma līmenis; iepriekšēja pieredze projektu īstenošanā un vides projektu/darbību īstenošanā.

Jaunbūvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā NZEB prasība saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Attiecībā uz renovāciju līgumos paredz minimālo prasību samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Šajā kontekstā vismaz 90 % no izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem.

3200 skolu mikroautobusi ir paredzēti skolēnu pārvadāšanai no izolētām lauku teritorijām. Izglītības ministrija veic analīzi valsts līmenī, iesaistot vietējās publiskās iestādes, lai noteiktu situācijas, kurās ir nepieciešama skolēnu transportēšana uz skolām citās apdzīvotās vietās. Šī investīcija arī papildina 2. reformu par priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas novēršanu, nodrošinot mobilitātes līdzekļus skolēniem apgabalos ar zemu iedzīvotāju skaitu un atvieglojot viņu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai.

Elektriskos mikroautobusus iegādājas un izmanto līdz 2023. gada 30. jūnijam, un zaļās ēkas pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

11. investīcija. Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem

Šo ieguldījumu mērķis ir nodrošināt nepieciešamo aprīkojumu, lai atbilstu kvalitātes standartiem klasēs un skolu laboratorijās/semināros, tostarp nodrošināt specializētas mācību iekārtas un aprīkojumu nelabvēlīgā situācijā esošiem skolēniem un studentiem ar īpašām izglītības vajadzībām.

Nepieciešamās telpas klasēm un skolu laboratorijām decentralizēti nodrošina skolu līmenī, apgabalu skolu inspekcijās un vietējās publiskās iestādēs. Ir jāaprīko 75 000 mācību telpas un 10 000 skolu zinātnes laboratoriju/aprīkojums.

Ieguldījumiem prioritāti piešķir tām izglītības iestādēm, kas pēdējo 10 gadu laikā nav veikušas ieguldījumus klasē un laboratorijas aprīkojumā.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

12. investīcija. Atbalsts lauku skolu konsorcijiem

Šī investīcija ir paredzēts studentiem no ciematiem un mazām pašvaldībām, lai uzlabotu viņu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai modernās lauku skolu pilsētiņās.

Tiek izveidoti 3 lauku skolu konsorciji, lai stiprinātu lauku izglītības vidi, nodrošinot optimālus mācīšanas apstākļus un ievērojot sociālā taisnīguma principu.

Trīs konsorcijus finansē, izmantojot dotāciju shēmu, ko pārvalda Investīciju un Eiropas projektu ministrija, kura izraugās trīs vietējās rīcības grupas vai vietējo rīcības grupu apvienības, kas atbilst vismaz diviem kritērijiem: a) pierāda mikroreģiona demogrāfisko lejupslīdi vismaz septiņu gadu laikā; b) var apliecināt vietējo publisko iestāžu stingru piekrišanu lauku skolu universitātes projektam.

Pēc tam tiks attīstītas 3 modernas pilsētiņas ar 300-1 500 vietām. Nometnēm nodrošina mūsdienīgas izglītības iestādes, darbseminārus un laboratorijas, pēcskolas telpas, sporta telpas un laukumus, neformālām aktivitātēm paredzētas telpas, virtuves un izmitināšanas telpas skolēniem un skolotājiem, kā arī aprīkojumu skolotājiem. Pilsētiņām ir arī autoparks, kas skolēniem nodrošina ikdienas transportu un skolas braucienus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 30. jūnijam.

VI.Skolu pārvaldība:

7. reforma Pirmsaugstskolas izglītības sistēmas pārvaldības reforma un vadības profesionalizācija

Šīs reformas mērķi ir panākt, lai skolas gūtu labumu no efektīvākas pārvaldības un lielākas autonomijas. Pārvaldības reforma palielina skolu spējas īstenot visas reformas, kas ierosinātas izglītības jomā.

Izglītības ministrija paraksta tehniskās palīdzības līgumu, lai veiktu pirmsaugstskolas izglītības sistēmas pārvaldības analīzi, tostarp ieteikumus un plānu sistēmas pārvaldības pārstrukturēšanai skolu autonomijas palielināšanas ietvaros.

Plānā arī izklāsta izmēģinājuma plānu, koncentrējoties uz mācību programmu arhitektūras sistēmām 60 skolās, lai pārbaudītu sistēmisko izmaiņu ietekmi nolūkā tās pielāgot, koriģēt un pielāgot vajadzībām pirms to palielināšanas.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

Šo reformu papildina viena investīcija 56 .

O.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Sākotnējais rādītājs

Mērķis

Ceturksnis

Gads

452

1. reforma Tiesību aktu paketes izstrāde un pieņemšana projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai

Atskaites punkts

Tiesību aktu paketes stāšanās spēkā projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai

Tiesību aktu kopuma noteikums, kas norāda uz projekta “Izglītība Rumānija” stāšanos spēkā

3. cet.

2023

Tiesību aktu kopums nodrošina saskaņotību ar citiem pēdējos gados pieņemtiem tiesību aktiem un pastāvīgi mainīgas sociālekonomiskās vides prasībām un ietver:

-Premjerministra koordinētas starpministriju darba grupas izveide, kas uzraudzīs projektu “Izglītība Rumānija”. Ceturkšņa uzraudzības ziņojumus publicē

-Pieņemt valdības lēmumu, ar ko nosaka termiņus un pienākumus projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai;

-Likumdošanas pasākumi, lai nodrošinātu projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanu.

Lai sagatavotu tiesību aktu kopumu, organizē konsultācijas ar sociālajiem partneriem, vecāku apvienību, uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, vietējām kopienām, citām valsts iestādēm/struktūrām, skolēniem, studentiem, skolotājiem, ekspertiem.

453

2. reforma Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma

Atskaites punkts

- Ministrijas rīkojuma, ar ko pieņem starpnozaru pamatprogrammu, stāšanās spēkā

- Stājas spēkā MO, ar ko reglamentē papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu izveidi, organizēšanu un darbību

- MO noteikums par starpnozaru pamatprogrammas stāšanos spēkā

- MO noteikums, kas norāda, ka stājas spēkā regula par papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu izveidi, organizēšanu un darbību

4. cet.

2022

Ministrijas rīkojums, ko parakstījis izglītības ministrs, darba un sociālās aizsardzības ministrs, veselības ministrs un attīstības, valsts būvdarbu un administrācijas ministrs, programmas pirmajā gadā pieņem un īsteno starpnozaru pamatprogrammu unitāras, iekļaujošas un kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu attīstībai.

Ministrijas rīkojuma lēmumā ietver:

-Starpnozaru pamatprogramma (ISFP) ar katras ministrijas atbildību.

-Ikgadējie darbības īstenošanas plāni (AOIP), lai īstenotu ISFP. Šajos gada plānos nosaka termiņus un pienākumus un precizē sadarbības aspektus minēto pasākumu īstenošanas uzraudzībā.

Nākamais solis ir līdz 2022. gada 31. decembrim pieņemt ministrijas rīkojumu, ar ko reglamentē papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu izveidi, organizēšanu un darbību, lai sagatavotu dotāciju shēmas uzsākšanu.

454

2. reforma Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma bērniem

Mērķrādītājs

Jauniešu vecumā no 0 līdz 3 gadiem līdzdalības līmenis agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos

Īpatsvars (%)

14,1

19

4. cet.

2025

Jauniešu vecumā no 0 līdz 3 gadiem dalības līmenis agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos palielinās par 4,9 procentpunktiem.

Rādītāju “dalība formālajā bērnu aprūpē 0-3” iegūst no EU-SILC apsekojuma.

Iespējamais vietu skaits standarta un papildu pakalpojumos, kas ir jaunizveidoti/izveidoti līdz 2025. gada 31. decembrim, ir aptuveni 15 000.

455

2. reforma Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma bērniem

Mērķrādītājs

Jauniešu vecumā no 3 līdz 6 gadiem līdzdalības līmenis agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos

Īpatsvars (%)

88

91

4. cet.

2025

3-6 gadus veco jauniešu līdzdalības līmenis agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos palielinās par 3 procentpunktiem.

Valsts statistikas institūts (INS) katru gadu sagatavo dalības līmeņa aprēķinus, pamatojoties uz informāciju, ko sniedz agrīnās pirmsskolas izglītības iestādes.

456

1. investīcija. 110 bērnudārzu būvniecība, aprīkošana un darbināšana

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana ar publiskajiem operatoriem (pašvaldībām) par 110 silīšu celtniecību, aprīkojumu un ekspluatāciju

Līgumu parakstīšana

2. cet.

2022

Līgumu parakstīšana ar teritoriālo sadalījumu attiecībā uz pirmsskolas, pirmsskolas, agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pakalpojumiem.

Dotāciju shēmas pamatā ir šādi kritēriji: i) pastāv vietēja stratēģija šo pakalpojumu attīstībai; ii) līdz 3 gadus vecu bērnu skaits attiecībā pret esošo pakalpojumu pārklājuma kapacitāti ne vairāk kā 2/3 km rādiusā; iii) vecāku neizskatīto pieprasījumu skaitu, kas attiecas uz šiem pakalpojumiem (vismaz 50); iv) vajadzību analīzi, ņemot vērā nelabvēlīgos apstākļos esošu kopienu īpašās vajadzības; v) jaunbūvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par gandrīz nulles enerģijas ēkām (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

457

1. investīcija. 110 bērnudārzu būvniecība, aprīkošana un darbināšana

Mērķrādītājs

Jaunizbūvētas, aprīkotas un darbojošās silītes

Skaits

0

110

4. cet.

2025

Pēc dotāciju shēmas uzsākšanas to būvniecībai (un aprīkojumam) ierīko 110 bērnu silītes, kas atbilst atskaites punkta 453 prasībām.

110 mazbērnu novietnes ar jaudu no 50 līdz 110 vietām (2, 3 vai 5 grupas), ko nodrošina publiskie operatori.

Jaunbūvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā NZEB prasība saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Jaunbūvētās mazbērnu novietnes spēj nodrošināt izglītības atbalstu ne vairāk kā 4500 bērnu.

Ir paredzēts būvēt vienu lielu bērnudārzu, divas vidējas silītes un 107 mazās silītes.

458

2. investīcija. Izveidot, aprīkot un darbināt 412 papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

Atskaites punkts

Līgumu parakstīšana, lai izveidotu, aprīkotu un darbinātu papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

Līgumu parakstīšana

1. cet.

2023

Izglītības ministrija ir atbildīga par dotāciju shēmas pieteikuma sagatavošanu un uzsākšanu, kā arī par atbalsta saņēmēju konsultēšanu un uzraudzību, lai izveidotu, aprīkotu un darbinātu papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

Papildu pakalpojumus izveido, aprīko un izmanto dotāciju shēmas pakāpeniskas īstenošanas rezultātā (2 maksājumi attiecīgi 200 un 212 vienību apmērā).

Paredzams, ka šie pakalpojumi tiks sniegti vietās, ko nodrošina sabiedrība/dažādi publiskie un privātie izglītības automobiļi no attālām/nelabvēlīgākām apdzīvotām vietām, kur izglītības iestāde atrodas pārāk tālu no bērna dzīvesvietas, un bērnu skaits vecumā no 0 līdz 6 gadiem ir ļoti mazs, jo šo iemeslu dēļ nav pamata būvēt bērnudārzu/bērnudārzu, lai nodrošinātu bērnu tiesības uz izglītību no dzimšanas līdz 6 gadiem, cik vien iespējams tuvu viņu mājām.

Papildu pakalpojumi var būt ludotēka, spēļu centrs, daudzfunkcionāls centrs utt., un tos aprīko ar bērnu galdiem un krēsliem; bērnu matrači; mācību materiāli un aprīkojums, tostarp digitālais aprīkojums (klēpjdatori, vied planšetdatori, digitālās kameras un video, digitālie paklāji izglītojošām darbībām, digitālie rakstīšanas un zīmēšanas komplekti utt.); materiālu un rotaļlietu skapji un bibliotēkas plaukti; vannas mēbeles, tostarp mēbeles par autiņu nomaiņu; administratīvo telpu mēbeles (biroji, sēdekļi, skapji); virtuves mēbeles un aprīkojums.

Katrā papildpakalpojumā ir 2 klases/grupas, kas jāuzstāda un jāaprīko. Tādēļ papildu dienestiem jāspēj nodrošināt izglītības atbalstu ne vairāk kā 50 bērniem vecumā no dzimšanas līdz 6 gadiem katrā dienestā, ne vairāk kā 20 600 bērnu.

459

2. investīcija. Izveidot, aprīkot un darbināt 412 papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām

Mērķrādītājs

Papildu pakalpojumu izveide, aprīkošana un darbība

Skaits

0

412

1. cet.

2024

Vismaz 412 papildu pakalpojumi, kas izveidoti, aprīkoti un darbojas saskaņā ar 458. atskaites punkta noteikumiem.

460

3. investīcija. Pamatprogrammas izstrāde speciālistu tālākizglītībai agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu jomā

Mērķrādītājs

Apmācīti mācību programmu un uzraudzības jomu instruktori

Skaits

0

420

2. cet.

2024

420 pasniedzējus (168 mācību instruktorus un 252 pasniedzējus agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu uzraudzībā) apmāca un novērtē saskaņā ar divām programmām, un viņi saņem īpašus sertifikātus.

Īsteno divas tālākizglītības programmas:

-viena mācību programma agrīnās pirmsskolas izglītības pasniedzējiem: īpašas mācību programmas īstenošana ar moduļiem mācībspēkiem un darbiniekiem, kas nav mācībspēki, tostarp digitālās izglītības modulis;

-viena mācību programma pasniedzējiem (no trim nozarēm: sociālie, izglītības un veselības aprūpes pakalpojumi), lai uzraudzītu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu kvalitāti.

Prioritāti piešķir tiem, kas strādā jaunizveidotajos dienestos.

461

3. investīcija. Pamatprogrammas izstrāde profesionāļu tālākizglītībai agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu jomā

Mērķrādītājs

Apmācīts personāls, kas strādā standarta un papildinošos agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos, par prioritāti nosakot tos, kuri ir jaunizveidotajos dienestos;

Skaits

0

19 950

4. cet.

2025

Tiek apmācītas 19 950 personas, kas strādā standarta un papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos (mācībspēki un darbinieki, kas nav mācībspēki), prioritāti piešķirot tiem, kuri strādā jaunizveidotos dienestos.

Prioritāti piešķir tiem, kas strādā jaunizveidotajos dienestos (ja tie darbojas). Turklāt mācību programmas pabeigšana 1 varētu būt priekšrocība tiem, kuri tiks pieņemti darbā šajos jaunajos pakalpojumos.

Šo apmācību saņēmēji (475 mācībspēki un mācībspēki, kas nav mācībspēki uz vienu stipendiju uz vienu apgabalu) pabeidz mācību programmas, kas iepriekš noteiktas tehniskajā palīdzībā un kas jāsniedz iepriekš, kā arī novērtē un saņem īpašus sertifikātus.

462

3. reforma Obligātās izglītības sistēmas reforma, lai novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

Atskaites punkts

Valdības lēmuma, ar ko izveido valsts programmu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, stāšanās spēkā

Noteikums valdības lēmumā par to, ka stājas spēkā valsts programma priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai

4. cet.

2021

Stājas spēkā valdības lēmums, ar ko īsteno valsts programmu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, tostarp agrīnās brīdināšanas mehānisma īstenošanu izglītības jomā skolās, kas iekļautas programmā, nosakot laika ziņā izpildāmus, uz pierādījumiem balstītus un izmaksu ziņā efektīvus mērķus.

Valsts programma agrīnās brīdināšanas mehānisma īstenošanai izglītībā nodrošina integrētu un sistēmisku pieeju vietējā, reģionālā un valsts līmenī.

463

3. reforma Obligātās izglītības sistēmas reforma, lai novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu

Atskaites punkts

Ministrijas rīkojuma par MATE rīka izmantošanu valsts līmenī stāšanās spēkā

MO noteikums, kas norāda, ka valsts līmenī stājas spēkā MATE rīka izmantošana visās pamatskolās un pamatizglītības iestādēs

4. cet.

2022

Ministrijas rīkojumā paredz MATE IT moduļa izmantošanu valsts līmenī. It modulī ir identificēti riski, savukārt valsts programmā ir iekļautas izglītības vienības ar augstu priekšlaicīgas pamešanas riska pakāpi (to jauniešu īpatsvars, kuri nav pabeiguši pamatskolas izglītību un nav iesaistīti ne izglītībā, ne apmācībā) – tās vienības, kas saņem stipendijas.

464

4. investīcija. Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku

Atskaites punkts

Atklāts uzaicinājums iesniegt projektus, lai atbalstītu studentu pāreju no zemākā līmeņa uz vidējo izglītību, pamatojoties uz pieciem rādītājiem, kas noteikti agrīnās brīdināšanas mehānismā izglītības jomā

Uzaicinājuma publicēšana

4. cet.

2021

Uzaicinājums iesniegt projektus, lai piešķirtu dotācijas izglītības iestādēm, lai atbalstītu studentu pāreju no zemākā līmeņa uz vidējo izglītību, pamatojoties uz pieciem rādītājiem, kas noteikti agrīnās brīdināšanas mehānismā izglītībā. Visus rādītājus aprēķina, pamatojoties uz svaru, kas analizē daudzumu, t. i., studentu un skolotāju skaitu vai kvalitāti, t. i., valsts novērtējumā iegūtos punktus.

Pamatojoties uz neaizsargātības indeksu par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, MATE skolas tika iedalītas trīs kategorijās atkarībā no intervences prioritātes: augsts, vidējs un zems. Par augstas prioritātes izglītības vienībām, kurām nepieciešama tūlītēja iejaukšanās, uzskata tās, kuras saņem kopējo punktu skaitu no 3,5 līdz 5 un kurām ir vairāki neaizsargātības elementi, piemēram, liels aizvietotāju skolotāju skaits, augsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs, zems līdzdalības līmenis un slikti valsts novērtējuma rezultāti. Šīm skolām piešķir prioritāti finansējuma saņemšanai.

Atbalstāmās darbības ietver:

-pedagoģiskie un atbalsta pasākumi

-ārpusskolas pasākumi

-nelieli darbi un preču pirkumi,

-stipendijas mazaizsargātu grupu skolēniem, lai nodrošinātu pāreju no vidējās izglītības uz vidējo izglītību un pabeigtu obligāto izglītību,

-partnerības ar NVO atbalstam un/vai ārpusskolas pasākumiem.

Skolas uzņemas atbildību par skolēnu rezultātiem un regulāru jaunāko informāciju par panākto progresu, pārnesot šo informāciju uz MATE datu vākšanas sistēmu.

465

4. investīcija. Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku

Mērķrādītājs

Izglītības iestādes, kas piešķirtas saskaņā ar dotāciju shēmu (1. daļa)

Skaits

0

750

1. cet.

2022

750 izglītības iestādes saņem stipendijas studentu atbalstam pārejai no zemākās uz vidusskolu, pamatojoties uz 5 rādītājiem, kas noteikti agrīnās brīdināšanas mehānismā izglītībā. Visus rādītājus aprēķina, pamatojoties uz svaru, kas analizē daudzumu, t. i., studentu un skolotāju skaitu vai kvalitāti, t. i., valsts novērtējumā iegūtos punktus.

Pamatojoties uz neaizsargātības indeksu par priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu, MATE skolas tika iedalītas trīs kategorijās atkarībā no intervences prioritātes: augsts, vidējs un zems. Par augstas prioritātes izglītības vienībām, kurām nepieciešama tūlītēja iejaukšanās, uzskata tās, kuras saņem kopējo punktu skaitu no 3,5 līdz 5 un kurām ir vairāki neaizsargātības elementi, piemēram, liels aizvietotāju skolotāju skaits, augsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs, zems līdzdalības līmenis un slikti valsts novērtējuma rezultāti. Šīm skolām piešķir prioritāti finansējuma saņemšanai.

Atbalstāmās darbības ietver:

-pedagoģiskie un atbalsta pasākumi

-ārpusskolas pasākumi

-nelieli darbi un preču pirkumi,

-stipendijas mazaizsargātu grupu skolēniem, lai nodrošinātu pāreju no vidējās izglītības uz vidējo izglītību un pabeigtu obligāto izglītību,

-partnerības ar NVO atbalstam un/vai ārpusskolas pasākumiem.

Skolas uzņemas atbildību par skolēnu rezultātiem un regulāru jaunāko informāciju par panākto progresu, pārnesot šo informāciju uz MATE datu vākšanas sistēmu.

466

4. investīcija. Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku

Mērķrādītājs

Izglītības iestādes, kas piešķirtas saskaņā ar dotāciju shēmu (2. daļa)

Skaits

750

1 750

2. cet.

2023

1000 papildu izglītības iestādes saņem stipendijas, lai atbalstītu studentu pāreju no zemākās uz vidusskolu, pamatojoties uz 5 rādītājiem, kas noteikti agrīnās brīdināšanas mehānismā izglītībā. Visus rādītājus aprēķina, pamatojoties uz svaru, kas analizē kvantitāti, t. i., studentu un skolotāju skaitu vai kvalitāti, t. i., valsts novērtējumā iegūtos punktus.

Pamatojoties uz PMP neaizsargātības indeksu, MATE skolas tika iedalītas trīs kategorijās atkarībā no intervences prioritātes: augsts, vidējs un zems. Par augstas prioritātes izglītības vienībām, kurām nepieciešama tūlītēja iejaukšanās, uzskata tās, kuras saņem kopējo punktu skaitu no 3,5 līdz 5 un kurām ir vairāki neaizsargātības elementi, piemēram, liels aizvietotāju skolotāju skaits, augsts priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas rādītājs, zems līdzdalības līmenis un slikti valsts novērtējuma rezultāti. Šīm skolām piešķir prioritāti finansējuma saņemšanai.

Atbalstāmās darbības ir šādas:

-pedagoģiskie un atbalsta pasākumi

-ārpusskolas pasākumi

-nelieli darbi un preču pirkumi,

-stipendijas mazaizsargātu grupu skolēniem, lai nodrošinātu pāreju no vidējās izglītības uz vidējo izglītību un pabeigtu obligāto izglītību,

-partnerības ar NVO atbalstam un/vai ārpusskolas pasākumiem.

Skolas uzņemas atbildību par skolēnu rezultātiem un regulāru jaunāko informāciju par panākto progresu, pārnesot šo informāciju uz MATE datu vākšanas sistēmu.

467

4. investīcija. Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku

Mērķrādītājs

Mācību iestādes, kas iekļautas mācību programmā ar digitalizētām klasēm

Skaits

0

2 500

4. cet.

2023

2 500 mācību iestādes, kas piedalās mācību pārtraukšanas programmā, tiek pilnībā digitalizētas, iegādājoties vajadzīgo aprīkojumu (tabletes, printerus, maršrutētājus).

468

4. investīcija. Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku

Mērķrādītājs

Skolu ar augstu pamešanas risku skaita samazināšana

Skaits

2 500

1 875

2. cet.

2026

Skolu skaitu, kurās ir augsts pamešanas risks, samazina par 625 skolām.

Neaizsargātības indeksu izmanto, lai apstiprinātu samazinājumu par 25 % augstas prioritātes intervences kohortā ar bāzes līniju 2022. gada 2. ceturksnī tieši pirms dotāciju 1. daļas piešķiršanas.

469

5. investīcija. Rumānijas integrētās izglītības informācijas sistēmas (SIIIR) un agrīnās brīdināšanas mehānisma (MATE) IT rīka lietotāju apmācība un sistēmiski pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai

Mērķrādītājs

Apmācīti Rumānijas integrētās izglītības informācijas sistēmas (SIIR) un MATE IT rīka lietotāji

Skaits

0

45 000

1. cet.

2023

Vismaz 45 000 lietotāju ir apmācīti lietot SIIR un MATE IT rīku. Mācību kursu moduļi ir pielāgoti:

-studentu vajadzības un prasmes (tostarp izglītība), uz studentiem orientētas mācīšanas pieejas, starpkultūru kompetence un formatīvs novērtējums;

-uzlabot mācīšanas apstākļus;

-apmācības nodrošināšana MATE datormoduļa izmantošanai;

-izstrādāt un īstenot izpratnes veicināšanas kampaņas studentiem un skolotājiem, kuras varētu pielāgot studentiem no nelabvēlīgā situācijā esošām grupām.

-uzlabot skolēnu sociāli emocionālās prasmes obligātās izglītības iegūšanai.

470

4. reforma Pilna profesionālā virziena izveide augstākajai tehniskajai izglītībai

Atskaites punkts

Stājas spēkā valdības lēmums, ar ko apstiprina metodiku pilna divvirzienu maršruta organizēšanai un jaunas kvalifikācijas, kas izriet no pilna divvirzienu maršruta

Valdības lēmuma noteikums, kas norāda, ka spēkā stājusies metodika pilna divvirzienu maršruta organizēšanai un jaunas kvalifikācijas, kas izriet no pilna divvirzienu maršruta

3. cet.

2022

Jaunā metodika:

-censties uzlabot izglītības rezultātus profesionālajā izglītībā un apmācībā (PIA);

-nodrošināt pilnīgu izglītības ceļu studentiem, kas reģistrēti duālās vidējās izglītības un trešā līmeņa izglītības programmās (3.–7. kvalifikācija).

-nodrošināt atbilstību starp valsts kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem, izdodamajiem izglītības/kvalifikācijas aktiem, profesionālās izglītības un apmācības programmu veidu Rumānijā, ar kuru palīdzību var sasniegt kvalifikācijas līmeņus, Eiropas kvalifikāciju ietvarstruktūras atsauces līmeņiem, kā arī piekļuves nosacījumiem, kas atbilst katram kvalifikācijas līmenim.

471

4. reforma Pilna profesionālā virziena izveide augstākajai tehniskajai izglītībai

Mērķrādītājs

Profesionālajā maršrutā uzņemto studentu īpatsvars attiecībā pret vidusskolā uzņemto studentu skaitu

Īpatsvars (%)

17%

40%

2. cet.

2026

Profesionāļa ceļā uzņemto studentu īpatsvara pieaugums par 23 % salīdzinājumā ar vidusskolā uzņemto studentu skaitu.

Saskaņā ar SIIR datiem 2020.–2021. mācību gadā 3 gadu profesionālajā maršrutā bija uzņemti 98 430 skolēnu, kas ir aptuveni 17 % no kopējā vidusskolas skolēnu skaita. Tiek lēsts, ka, parādoties visam divējādam maršrutam, palielināsies profesionālā maršruta pievilcība, lai 2025.–2026. mācību gadā reģistrēto skolēnu skaits (studenti no IPT, tehnoloģiskās vidusskolas, ieskaitot pilnu divvirzienu maršrutu) pieaugtu par 40 % salīdzinājumā ar kopējo vidusskolu studentu skaitu.

472

6. investīcija. 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana

Mērķrādītājs

10 jaunizveidoti integrēti profesionālās izglītības pilsētiņas

Skaits

0

10

3. cet.

2025

Izveido 10 integrētas profesionālās izglītības un apmācības pilsētiņas.

Katrs konsorcijs saņem dotāciju, lai attīstītu universitātes infrastruktūru. Kempingi pieder duālās izglītības centriem.

būvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Katru uzbūvēto integrēto profesionālo pilsētiņu aprīko digitālas darbnīcas, pamatojoties uz digitalizācijas koncepciju, kas pielāgota augsto tehnoloģiju skolu un universitāšu profilam. Tādējādi universitātes un tehnoloģiskās vidusskolas, kas tiks iesaistītas partnerības struktūrā, kura saistīta ar duālās izglītības centriem, varēs saņemt īpašas dotācijas.

473

6. investīcija. 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana

Mērķrādītājs

Integrēti, pabeigti un operacionāli duālās izglītības konsorciji, kas saistīti ar ekonomikas dalībnieku prasībām attiecīgajā jomā

Skaits

0

10

1. cet.

2026

10 duālās izglītības konsorciji, no kuriem katrā ir vismaz šādu veidu subjekti: vietējām valsts iestādēm, vietējiem uzņēmumiem, profesionālajām un tehniskajām augstskolām, tehniskajām augstskolām, lai palīdzētu darba devējiem aktīvi piedalīties skolēnu apmācībā.

Atlases procesa pamatā ir vienota metodoloģija, ko izstrādājusi Izglītības ministrija un ko piemēro valsts līmenī, lai noteiktu piemērotākās un ietekmīgākās reģionālās partnerības struktūras. Atlases kritēriji ir šādi:

-Katru partnerības struktūru, kas ir pamats duālās izglītības konsorcija izveidei, veido šādu veidu subjekti: profesionālās un tehniskās izglītības vienības, tostarp duālās, tehnoloģiskās universitātes, ekonomikas dalībnieki un ATU, citi attiecīgie valsts/Eiropas partneri, kas var radīt pievienoto vērtību konsorcijam;

-Duālās izglītības konsorciji piedalās kā funkcionālas struktūras, pamatojoties uz sadarbības nolīgumu, kas noslēgts pirms dalības piedāvājuma iesniegšanas;

-Ekonomiskais un demogrāfiskais potenciāls, ko piedāvā teritorija, kurā darbojas duālās izglītības konsorcijs;

-Vēlams, lai katra partnerības struktūra atrastos 1/katrā attīstības reģionā, lai nodrošinātu vienādu ģeogrāfisko sadalījumu valsts līmenī.

-Lai nodrošinātu atbilstību tehniskajiem norādījumiem “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01), atbilstības kritērijos, kas ietverti darba uzdevumā turpmākajiem uzaicinājumiem iesniegt projektus, iekļauj izslēgšanas sarakstu.

474

6. investīcija. 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana

Mērķrādītājs

Studenti, kas uzņemti pilnā divvirzienu programmā

Skaits

1 847

3 000

2. cet.

2026

Par vismaz 60 % palielināt to studentu skaitu, kuri uzņemti pilnā divvirzienu programmā. 2020. gadā 1847 studenti pabeidza divvirzienu programmu. Pēc pasākumiem duālās izglītības centru atbalstam tiek lēsts, ka 3 000 studentu pabeigs pilnu divvirzienu programmu.

Katru uzbūvēto integrēto profesionālo pilsētiņu aprīko digitālas darbnīcas, pamatojoties uz digitalizācijas koncepciju, kas pielāgota augsto tehnoloģiju skolu un universitāšu profilam. Tādējādi ir jānodrošina digitālā pārveide.

475

7. investīcija. Lauksaimniecības vidusskolu pārveide par profesionalizācijas centriem

Mērķrādītājs

57 lauksaimniecības skolas, kas saņem atbalstu no dotācijām

Skaits

0

57

3. cet.

2025

57 lauksaimniecības skolas saņem atbalstu, lai:

-Modernizēt, atjaunot un paplašināt skolu laboratorijas, darbseminārus un IT laboratorijas, ēdnīcas, studentu izmitināšanu.

-Iegādāties bioloģisko materiālu, lauksaimniecības iekārtas un iekārtas lauksaimniecības darbu veikšanai.

-Skolotāju apmācība, pamatojoties uz īpašu ar lauksaimniecību saistītu mācību programmu, ko kopīgi izstrādājusi Lauksaimniecības ministrija un Izglītības ministrija

Katra lauksaimniecības skola ir aprīkota ar IT laboratoriju, kurā ir teorētiskiem un praktiskiem mācīšanas/mācīšanās pasākumiem vajadzīgie simulatori un programmatūra.

Izglītības ministrija un Zemkopības ministrija atbild par dotāciju un materiālo izdevumu nodrošināšanu, lai uzlabotu lauksaimniecības vidējās izglītības kvalitāti, palielinot izglītības piedāvājumu pievilcību.

Līgumos ietver minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Šajā sakarā vismaz 90 % no renovācijas izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem.

būvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Būvdarbu veidi, kas vajadzīgi, lai uzlabotu gan jauno, gan veco ēku energoefektivitāti:

- pieslēgšanu dabasgāzes tīklam un ar gāzi darbināmu katlu uzstādīšanu un/vai esošo ar oglēm un gāzi darbināmo katlu nomaiņu, ja runa ir par vecām ēkām;

-apkures katlu uzstādīšana jaunām ēkām;

-fotoelementu paneļu uzstādīšana jaunām ēkām, kurās ir pieejama zeme šīs apkures sistēmas izmantošanai.

476

7. investīcija. Lauksaimniecības vidusskolu pārveide par profesionalizācijas centriem

Mērķrādītājs

Lauksaimniecības vidusskolās reģistrēto skolēnu skaits

Skaits

18 000

20 000

3. cet.

2025

Salīdzinājumā ar 2020.–2021. mācību gadu to skolēnu skaits, kuri 2025.–2026. mācību gadā reģistrēti 57 tehnoloģiskajās vidusskolās ar galvenokārt lauksaimniecības profilu, palielinās par 11,1 %.

477

5. reforma Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana

Atskaites punkts

Ministru rīkojuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu standartus skolu aprīkošanai ar tehnoloģisko aprīkojumu un resursiem izglītības vajadzībām tiešsaistē un nodrošinātu ierosināto ieguldījumu ilgtspējīgu ietekmi

MO noteikums par iekārtu standartu tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā

1. cet.

2022

Jaunais ministrijas rīkojums nosaka minimālos standartus attiecībā uz tehnisko aprīkojumu skolām, lai nodrošinātu virtuālajā vidē un virtuālajā tehnoloģijā veikto izglītojošo darbību kvalitāti.

478

5. reforma Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana

Atskaites punkts

Likuma stāšanās spēkā, kas nosaka topošā skolotāja profilu digitālās kompetences jomā un to, kā novērtēt digitālo pratību skolas eksāmenos

Noteikums likumā, kas norāda, ka stājas spēkā tiesību akts, ar ko nosaka topošā pedagoga profilu digitālo kompetenču un digitālo kompetenču novērtēšanas ziņā

2. cet.

2022

Jaunais likums, kurā izklāstīts topošā skolotāja profils par digitālo kompetenci un to, kā novērtēt digitālo kompetenci skolas eksāmenos:

-Noteikt izglītības speciālista digitālo prasmju profilu, kā arī mehānismu skolotāju digitālās kompetences validēšanai skolas eksāmenos saskaņā ar Eiropas Pedagogu digitālās kompetences satvaru 57 .

-Iekļaut izglītības pamatplānā Psihopedagoģiskās un maģistra mācību programmas moduļus, lai attīstītu topošo skolotāju digitālās prasmes un iepazītos ar modernām mācīšanas metodēm un paņēmieniem un izmantotu tos DigCompEdu sistēmas ietvaros.

-Izveidot skolu inspekcijas sistēmu (virtuālo mācību pasākumu uzraudzība un novērtēšana)

Izstrādāt novērtēšanas metodes tiešsaistes videi un skolēnu sniegumam skolās, tostarp izstrādāt platformu skolēnu kompetenču drošai novērtēšanai.

479

5. reforma Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana

Atskaites punkts

Likuma, ar ko nosaka valsts digitālo prasmju atsauces sistēmu pirmsskolas izglītībai, stāšanās spēkā

Likuma norma, kas norāda uz valsts digitālo prasmju atsauces sistēmas stāšanos spēkā

2. cet.

2024

Stājas spēkā likums, ar ko nosaka valsts pamatprincipu kopumu pirmsaugstskolu skolēnu digitālo prasmju uzlabošanai saskaņā ar DigComp: Eiropas satvars pilsoņu digitālai kompetencei 58 .

480

8. investīcija. Mācību programma mācībspēkiem darba vietā

Mērķrādītājs

Skolotāji, kas apmācīti mācīšanai tiešsaistē, uzlabojot īpašas digitālās pedagoģijas prasmes

Skaits

0

100 000

3. cet.

2025

Vismaz 100 000 skolotāju ir apmācīti integrētajā digitālajā izglītībā un digitālajā pārejā.

481

8. investīcija. Mācību programma mācībspēkiem darba vietā

Mērķrādītājs

Skolotāji publicē atvērtus izglītojošus materiālus edu.cred platformā prakses apmaiņai

Skaits

0

50 000

3. cet.

2025

Vismaz 50 000 skolotāju, kas piedalās apmācībā saskaņā ar 480. starpposma mērķi, sagatavo atklātus mācību materiālus, kas publicēti platformā, kurā ir multivides stundu kopums, kas kalpo par labas prakses modeļiem katrā mācību programmas jomā/mācību disciplīnā dažādiem izglītības līmeņiem.

482

9. investīcija. Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām

Mērķrādītājs

Skolām ir jauni tehnoloģiskie resursi IT laboratoriju aprīkošanai

Skaits

0

5 200

3. cet.

2024

Vismaz 5200 skolas ar jauniem tehnoloģiskajiem resursiem IT laboratorijām saskaņā ar 477. atskaites punkta prasībām.

483

9. investīcija. Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām

Mērķrādītājs

Skolas ar tehnoloģiju infrastruktūru un aprīkojumu

Skaits

0

3 600

4. cet.

2024

Vismaz 3600 skolas ar jaunu tehnoloģisko infrastruktūru un aprīkojumu saskaņā ar 477. punkta prasībām.

484

9. investīcija. Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām

Mērķrādītājs

Viedās laboratorijas iegādātas vidusskolas un vidusskolas izglītības vienībām

Skaits

0

1 100

1. cet.

2025

Vismaz 1100 viedās laboratorijas, kas iegādātas saskaņā ar 477. atskaites punkta prasībām.

485

6. reforma

Atjaunināts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu videi draudzīgus projektēšanas, būvniecības un dotāciju standartus pirmsskolas izglītības sistēmā

Atskaites punkts

Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu mācību vides kvalitāti

Likuma norma, kas norāda uz tiesiskā regulējuma stāšanos spēkā, lai samazinātu izdevumus par speciālajām pensijām

2. cet.

2022

Saistībā ar pāreju uz zaļām un viedām ēkām ir nepieciešams reformēt skolu plānošanas, piešķiršanas un darbības tiesisko regulējumu. Jaunais likums ietver:

-Skolu un vidusskolu ēku projektēšanas un ekspluatācijas noteikumi (normatīvs Nr. 010/1997);

-Minimālo piešķīrumu atjaunināšana/sagatavošana, atjauninot šādus leģislatīvos aktus: Minimālais piešķīrums V līdz VIII klasei, kas apstiprināts ar ministrijas Rīkojumu 3486/2006, Minimālie noteikumi par pamatizglītības ministrijas rīkojumu Nr. 3263/2006, pirmsskolas izglītības standarti un noteikumi, 1. pielikums “Mācību materiālu standarti” un 0 2. pielikums par minimālajiem aprīkojuma standartiem, kas apstiprināti ar ministrijas Rīkojumu 3850/2010.

Tiesisko regulējumu attiecībā uz to, kā īstenot ieguldījumus pārejā uz zaļām ēkām, papildina ar noteikumiem par zaļo skolu darbību un ar zaļo skolu darbības un organizācijas metodiku, tostarp pielāgotu mācību programmu, ar ko nosaka mācībspēkus, lai veicinātu skolēnu uzvedību, kas respektē dabisko vidi.

486

10. investīcija. Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde

Mērķrādītājs

Iegādāti un lietošanā esošie elektriskie mikroautobusi

Skaits

0

3 200

2. cet.

2023

Iegādājas 3200 elektriskos mikroautobusus un tos izmanto, lai pārvadātu studentus no izolētām apdzīvotām vietām, jo īpaši lauku apvidos.

Kritēriji, ko ņem vērā saņēmēju atlasē, ietver skolēnu skaitu, kuri dodas ceļā, ceļā pavadīto attālumu, vienlīdzīgu ģeogrāfisko sadalījumu, skolu elektrisko savienojumu vai vēlmi uzstādīt uzlādes staciju.

Publisko maksājumu procedūru par elektriskajiem mikroautobusiem uzsāk, izmantojot ISJ/UAT (Valsts skolu inspekcijas/Administratīvās teritoriālās vienības).

487

10. investīcija. Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde

Mērķrādītājs

Pirmsuniversitātes skolu teritorija ir atjaunota, lai kļūtu par zaļajām skolām

Skaits (m2)

0

300 000

4. cet.

2025

Izglītības ministrija izstrādā ilgtspējīgu un videi draudzīgu skolu tīklu ar mācību programmu, kuras pamatā galvenokārt ir vides izglītība. 300 000 m2 gūst labumu no renovācijas darbiem (siltumizolācija, saules enerģijas paneļi, dabas zinātņu laboratorijas, zaļās zonas, iekārtas atkritumu selektīvai savākšanai).

Zaļo skolu atlases mērķis ir nodrošināt pārklājumu valsts līmenī gan lauku, gan pilsētu teritorijās.

Attiecībā uz renovāciju līgumos paredz minimālo prasību samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas.

488

10. investīcija. Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde

Mērķrādītājs

Jauna Zaļās skolas teritorija, kas izveidota un darbojas

Skaits (m2)

0

46 400

4. cet.

2025

Specializētie būvniecības uzņēmumi izveido 46 400 m2 zaļās skolas noteiktās iedzīvotāju skaita pieauguma teritorijās.

Zaļās skolas ir augstas energoefektivitātes skolas, kas tiek būvētas ar dabiskāku gaismu, labāku ventilāciju un zaļiem būvmateriāliem, piemēram, paklājiem un krāsām no dabiskiem, pārstrādājamiem materiāliem. Ekspluatācijas izmaksas par enerģiju un ūdeni zaļajā skolā var samazināt par 20 % līdz 40 %. Pateicoties būvniecības veidam un esošajām iekārtām, zaļās skolas ievērojami samazina oglekļa dioksīda emisijas un ūdens patēriņu par līdz pat 32 %.

būvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

489

11. investīcija. Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana attiecībā uz klases telpu aprīkošanu ar mēbelēm

Konkursa specifikāciju publicēšana

3. cet.

2022

Izsludināts konkurss pirmsskolas izglītības iestāžu mācību telpu aprīkošanai, pamatojoties uz obligātajiem standartiem klases telpu/laboratoriju/skolu darbnīcu aprīkošanai. Lai nodrošinātu to konsekvenci, Izglītības ministrija sniedz ieteikumus atbalsta saņēmējiem par tehniskajām specifikācijām, kas iekļaujamas specifikācijās.

Prioritāti piešķir izglītības iestādēm, kas pēdējo 10 gadu laikā nav guvušas labumu no šāda veida ieguldījumiem.

490

11. investīcija. Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem

Atskaites punkts

Konkursa izsludināšana par zinātnes laboratoriju/semināru aprīkošanu

Konkursa specifikāciju publicēšana

3. cet.

2022

Izsludināts konkurss pirmsskolas izglītības iestāžu zinātnisko laboratoriju aprīkošanai, pamatojoties uz obligātajiem standartiem, kas jāievēro, aprīkojot klases/laboratorijas/skolu kabinetus. Lai nodrošinātu to konsekvenci, Izglītības ministrija sniedz ieteikumus atbalsta saņēmējiem par tehniskajām specifikācijām, kas iekļaujamas specifikācijās.

Visi skolas kabineti un laboratorijas, izņemot IKT laboratorijas, ir aprīkotas ar didaktiskai lietošanai paredzētām mēbelēm, materiāliem un aprīkojumu, pamatojoties uz 6. reformas ietvaros apstiprinātajiem dotāciju standartiem.

Prioritāti piešķir izglītības iestādēm, kuras pēdējos 10 gados nav guvušas labumu no šāda veida ieguldījumiem un kuras atrodas lauku apvidos.

491

11. investīcija. Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem

Mērķrādītājs

Pirmsuniversitātes klases, kas aprīkotas ar mēbelēm

Skaits

0

75 000

2. cet.

2024

75 000 pirmsaugstskolas klases aprīko saskaņā ar 489. atskaites punkta specifikācijām.

Finansējumu klasēm, laboratorijām un skolu kabinetiem piešķir, pamatojoties uz dotācijas standartiem, kas apstiprināti saskaņā ar reformu R6. Prioritāti piešķir skolām ar bojātām mēbelēm un skolām, kurās mēbeles pēdējo 10 gadu laikā nav mainījušās.

492

11. investīcija. Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem

Mērķrādītājs

Laboratorijas/kabinets aprīkots

Skaits

0

10 000

2. cet.

2024

10 000 zinātnisko laboratoriju aprīko saskaņā ar 490. atskaites punkta specifikācijām.

493

12. investīcija. Dotāciju shēma lauku skolu konsorcijiem

Mērķrādītājs

Lauku skolu konsorciju celtniecības darbu un dotāciju pabeigšana

Skaits

0

3

2. cet.

2026

Tiek izveidoti trīs lauku skolu konsorciji, lai stiprinātu lauku izglītības vidi, nodrošinot optimālus apstākļus mācīšanai, vienlaikus ievērojot sociālo vienlīdzību.

Konsorcijus izraugās, pamatojoties vismaz uz diviem kritērijiem: i) ja viņi pierāda demogrāfisko lejupslīdi mērķa reģiona pēdējos septiņus gadus un ii) viņi pierāda to vietējo publisko iestāžu rakstisku apņemšanos, kuras ir atbildīgas par konkrēto teritoriju.

Katrs konsorcijs izveido nepieciešamo infrastruktūru izglītības procesa kvalitātes nodrošināšanai, kas ietver modernas universitātes izveidi ar 300-1 500 vietām, tostarp pēcskolas telpu, sporta telpu un laukumu nodrošināšanu, praktisko darbnīcu, laboratoriju, neformālo aktivitāšu telpu, virtuves un dzīvojamo telpu nodrošināšanu skolēniem un skolotājiem.

būvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Skolu atlasē priekšroku dod skolām, kas atrodas lauku, attālos un nepietiekami attīstītos apgabalos.

494

7. reforma Pirmsaugstskolas izglītības sistēmas pārvaldības reforma un vadības profesionalizācija

Atskaites punkts

Tehniskās palīdzības līguma parakstīšana, lai izstrādātu Pārvaldības reformas rīcības plānu, tostarp apmācību un apmācības programmu vadītājiem un inspektoriem

Līguma parakstīšana

1. cet.

2022

Pārvaldības reformas pamatā ir profesionālās izglītības un apmācības sistēmas funkcionālā analīze, un to veic divos līmeņos: I Pārvaldības reforma un

II – Decentralizācija

Izglītības ministrija slēdz līgumus par ārējo tehnisko palīdzību:

-pirmsuniversitātes izglītības sistēmas pašreizējās pārvaldības analīzi;

-ieteikumu un skolu pārvaldības uzlabošanas plāna nodrošināšana, izmantojot izmēģinājuma programmu;

-norādījumu sniegšana apmācības un apmācības programmas izstrādei.

Lai palielinātu pirmsskolas izglītības pārvaldības sistēmas kapacitāti un palielinātu skolu autonomiju, izstrādā pasākumu plānu.

495

7. reforma Pirmsaugstskolas izglītības sistēmas pārvaldības reforma un vadības profesionalizācija

Atskaites punkts

Pārvaldības reformas rīcības plāna, tostarp vadītāju un inspektoru apmācības un konsultēšanas programmas publicēšana un īstenošana

Pārvaldības reformas rīcības plāna pieņemšana

1. cet.

2023

Pārvaldības rīcības plāns reformē cilvēkresursu politiku/izglītības vadītāju pieņemšanu darbā, un to pakāpeniski ievieš:

-Direktora konkursa metodikas pārskatīšana, lai to sasaistītu ar metodoloģiju, ko izmanto pirmsuniversitātes izglītības vadītāju novērtēšanai, un palīdzētu palielināt direktora amata pievilcību profesionāļu vidū.

-Kompetences nodošana no apgabala skolu inspekcijām uz apgabalu kvalitātes nodrošināšanas direktorātiem un ARACIP padotības skolu inspekcija.

-Dotāciju shēma, lai atbalstītu skolas pieejas izmēģināšanā, pamatojoties uz pieteikumu, kuru izvērtē Izglītības ministrijas eksperti.

Skolas, kas piedalās izmēģinājuma programmā, vispirms apspriežas ar skolēnu un vecāku valdi.

Izmēģinājuma programmā, kurā piedalās 60 skolas, ņem vērā skolu mācību programmas, pārvaldību un pārvaldību un nosaka jomas, kurās var uzlabot mācīšanas/mācīšanās pārvaldību un kvalitāti.

O.3. Aizdevumam pieteikto reformu un investīciju apraksts

VII.Profesionālā izglītība un apmācība (duālā sistēma):

13. investīcija. IT laboratoriju aprīkojums profesionālās izglītības un apmācības (PIA) skolās

Ieguldījumu mērķis ir atbalstīt PIA tīklā ietilpstošo skolu digitālo pārveidi un veicināt e-mācības. Tas ietver ieguldījumus digitālajās infrastruktūrās mācīšanas un digitālos mācību līdzekļos 909 PIA skolām.

investīcija ietver arī klases IT aprīkojuma iegādi un aptver pamata infrastruktūras aprīkojumu, kas nepieciešams digitālo mācību iekārtu izmantošanai. Ieguldījumu īstenošana notiek apgabala skolu inspekcijā vai pašvaldībās vai skolās, kurās paredzēts izsludināt uzaicinājumus nodrošināt IT aprīkojumu un laboratorijas PIA izglītības vienībās.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

14. investīcija. Prakses darbsemināru aprīkošana PIA skolās

Šo ieguldījumu mērķis ir sagatavot skolu darbseminārus PIA izglītības vienībās, tostarp duālās apmācības nodaļās (izņemot tās, kurām ir lauksaimniecības profils un uz kurām attiecas 7. investīcija).

Izmantojot finansēšanas shēmu, katra no 909 PIA skolām saņem dotāciju ne vairāk kā EUR 100 000 apmērā, lai sagatavotu praktiskos darbseminārus atbilstoši to specializācijai un konkrētajām vajadzībām. Vienu trešdaļu ieguldījumu atvēl darbnīcu aprīkošanai ar digitālo aprīkojumu.

Iepirkumu veic ar apgabala skolu inspekciju vai administratīvo teritoriālo vienību/skolu starpniecību.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 30. septembrim.

VIII.Izglītības digitalizācija:

15. investīcija. Tiešsaistes skola: Novērtēšanas platforma un satura izstrāde

Šā ieguldījuma mērķis ir nodrošināt integrētu pieeju mācīšanas darbībām tiešsaistē vai īpašās situācijās, nodrošinot tiešsaistes stundu papildināmību ar mācību platformām, digitālajām rokasgrāmatām un atbalsta materiāliem, kas vajadzīgi pilnīgam un sarežģītam procesam. Tāpēc ir jāizveido digitāla ekosistēma digitālo prasmju attīstīšanai skolu līmenī, kā arī pamatsistēma attālinātai novērtēšanai un testēšanai.

Ieguldījumu īsteno, izsludinot konkursa uzaicinājumu iesniegt projektus atvērto izglītības resursu attīstībai. Investīcijas finansē: i) pašreizējās mācību grāmatu digitālās platformas paplašināšana, pievienojot mācīšanas atbalstu visām disciplīnām un visām vidējās izglītības klasēm, ii) digitālā izglītības satura radīšana trim dažādiem zināšanu padziļināšanas līmeņiem (remedial, pieejamība, sniegums), iii) iekļaujošu izglītības resursu izstrāde skolēniem ar invaliditāti, sportistiem, stacionāriem skolēniem un iv) uz Eiropas paraugpraksi balstītas novērtēšanas platformas izstrāde.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

16. investīcija. Augstskolu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām

Šā ieguldījuma mērķis ir uzlabot saziņu starp universitātēm un studentiem un radīt apstākļus komandas darbam digitālajā vidē, automatizēt iekšējos administratīvos procesus universitātēs, uzlabot izglītības satura sistēmas pārvaldību un izveidot pētniecības, attīstības un inovācijas infrastruktūru progresīvu tehnoloģiju jomā.

Ieguldījumu īsteno ar divām darbībām:

I.Valsts Rektoru padomes (CNR) digitalizāciju, ko panāk, ieviešot integrētu valsts platformu, kas savienos 11 universitāšu centrus, lai universitātes pārveidotu par reģionāliem ekonomiskās attīstības centriem, darba tirgū pieprasītām prasmēm, tādējādi mazinot plaisu starp ekonomikas vidi un vietējām pašvaldībām. CNR spējas pārstāvēt Rumānijas universitātes valsts un starptautiskā līmenī tiks palielinātas, piemērojot/izstrādājot/izstrādājot/izmantojot digitālās tehnoloģijas akadēmiskajā telpā, izmantojot tādus principus kā laba prakse – vieda akadēmiskā dzīve un digitālie lietojumi vieda pārvaldība, viedi cilvēki un vieda ietekme. Viedās universitātes koncepcija ietver jaunus mācīšanās modeļus, gudru resursu koplietošanu un ēku un transporta izmantošanu. Attiecībā uz resursu gudru koplietošanu labākā prakse attiecas uz IT krātuvju jaudas apmaiņu starp universitātēm, izglītības resursu brīvu nodrošināšanu un informācijas apmaiņu. Viedo pilsētiņu koncepciju izmanto augstākajā izglītībā, izmantojot IT. Viedo pilsētiņu izsaka četrās jomās: mācīšanās, koplietošana, ēkas un transports, kur visas šīs tēmas var būt gan materiālas, gan nebūtiskas. Turklāt CNR digitalizāciju panāk, arī ieviešot vienotu interaktīvu digitālo platformu datubāzu projektēšanai, izstrādei, integrācijai, iegādei un pārvaldībai valsts līmenī. Šajās datubāzēs ietilpst: Rumānijas universitāšu, studentu, absolventu izglītības un pētniecības resursi, Rumānijas universitāšu iestāžu nolīgumi ar ārvalstu universitātēm, sadarbība starp Rumānijas universitātēm aliansēs/augstskolu tīklos, Rumānijas universitāšu ieguldījums Eiropas inovācijas spējās, sadarbība ar sociālekonomisko vidi reģionālā, valsts un starptautiskā līmenī, savstarpēji savienotas sistēmas, kas nodrošina piekļuvi, uzglabāšanu, koplietošanu, atkalizmantošanu un integrāciju ar Eiropas sistēmām (piemēram, Eiropas atvērtās zinātnes mākonis – EOSC).

II.Dotāciju piešķiršana 60 universitātēm vairāku veidu ieguldījumiem:

-augstskolu digitālo centru darbības uzsākšana

-digitālās kompetences mācību programmas

-studentu uzņēmējdarbības prasmju attīstīšana digitālajā nozarē

-profesionālās orientācijas programmas studentiem, lai izvēlētos jaunas IKT profesijas

-apmācības programmas jaunām mācīšanas/novērtēšanas prasmēm hibrīdā sistēmā

-padziļinātu digitālo prasmju attīstīšana 1000 bakalaura un maģistra studiju studentiem

-mācības bakalaura, maģistra un doktorantūras studentu profesionālo un digitālo prasmju attīstīšanai, piedaloties mācību programmās, kas saistītas ar Eiropas digitālās kompetences satvaru; attīstīt mācībspēku un pētniecības darbinieku digitālās prasmes, piedaloties pētniecības un prakses projektos, kas saistīti ar Eiropas satvaru skolotāju digitālajai kompetencei; attīstīt IT jomas speciālistu padziļinātas digitālās prasmes jaunajām tehnoloģijām – kvantu skaitļošana, mākslīgais intelekts, blokķēde, lietu internets; prasmju pilnveides apmācības programmu īstenošana, izmantojot digitālās inovācijas centrus.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

IX.Infrastruktūra:

17. investīcija. Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas, atpūtas telpas)

Šā ieguldījuma mērķis ir saskaņā ar drošības un kvalitātes standartiem izveidot/modernizēt trīs veidu infrastruktūru universitāšu pilsētiņās, lai nodrošinātu augstākās izglītības sociālo/iekļaujošo dimensiju.

investīcija ietver:

-Līdz 2024. gada 31. martam jāpabeidz 5020 izbūve un 14 500 atpūtas un lasīšanas vietu paplašināšana/modernizācija universitāšu pilsētiņās;

-3500 ēdnīcu celtniecība un 3125 ēdnīcu paplašināšana/modernizācija universitāšu pilsētiņās, kas jāpabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam;

-4600 ēku būvniecība un 14 530 izmitināšanas ēku paplašināšana/modernizācija universitāšu pilsētiņās, studentiem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, invalīdiem, dažām etniskām minoritātēm vai viena vecāka ģimenēm u. c., kuriem piešķir prioritāti, lai atrastu vietu jaunbūvētās universitātes nometnēs. Darbus pabeidz līdz 2024. gada 30. septembrim.

Galīgais mērķrādītājs liecina, ka līdz 2025. gada 30. septembrim vismaz 40 % no jaunajām un modernizētajām iespējām ir jānovirza studentiem no nelabvēlīgas vides.

būvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.

Attiecībā uz renovāciju līgumos paredz minimālo prasību samazināt siltumenerģijas patēriņu vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Šajā sakarā vismaz 90 % izmaksu attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 30. septembrim.

X.Skolu pārvaldība:

18. investīcija. Mācību un konsultēšanas programma skolu vadītājiem un inspektoriem

Šā ieguldījuma mērķis ir izstrādāt atjauninātu apmācības un konsultēšanas programmu vadītājiem un inspektoriem, lai profesionalizētu izglītības pārvaldību. Mācību programmu izstrādā, pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniedz eksperti, kuri veic izglītības sistēmas pārvaldības un Eiropas paraugprakses funkcionālu analīzi.

Mācības skolu vadītājiem (6 176 direktori un 2924 direktoru vietnieki) un skolu inspektoriem (900) uz pusotru gadu, lai veicinātu institucionālo, finanšu un cilvēkresursu vadību un pārvaldību, administrāciju un tiesību aktus nolūkā palīdzēt attīstīt izglītības iestādes spēju uzlabot skolēnu sniegumu. Apmācības un apmācības programma ar darbaudzināšanas un kontroles funkcijām ir īpaši vērsta uz to prasmju radīšanu, kas nepieciešamas izglītības sistēmas pārvaldībai decentralizētā vidē, izmantojot akreditētus apmācības sniedzējus ar cilvēkresursu ekspertiem.

Ieguldījumu īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

O.4. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un aizdevuma uzraudzības un īstenošanas grafiks

Nr. p. k.	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvi rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)				Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Sākotnējais rādītājs	Mērķis	Ceturksnis		Gads
496	13. investīcija. IT laboratoriju aprīkojums profesionālās izglītības un apmācības (PIA) skolās	Mērķrādītājs	PIA izglītības skolas, kas aprīkotas ar datorlaboratoriju		Skaits	0	909	3. cet.		2023	909 PIA skolas ir aprīkotas ar digitālajām infrastruktūrām un instrumentiem mācīšanai. Ieguldījums ietver klases iekārtu iegādi (piemēram, projektorus, videoierakstu sistēmas, skaņas sistēmas, fotoaparātus un audioiekārtas, lai ierakstītu mācību stundas, programmatūras iekārtas digitālo resursu mācīšanai) un aptver pamatā esošās infrastruktūras iekārtas (piemēram, elektroiekārtas, LAN un Wi-Fi tīklus), kas vajadzīgas, lai izmantotu digitālās mācību iekārtas.
497	14. investīcija. Prakses darbsemināru aprīkošana PIA skolās	Mērķrādītājs	PIA izglītības vienības, kas aprīkotas ar funkcionālajām prakses laboratorijām		Skaits	0	909	3. cet.		2023	909 PIA izglītības vienības, kas aprīkotas ar funkcionālās prakses laboratorijām. Vietējās iestādes ar apgabalu padomju un mēru starpniecību uzsāk atbalsta shēmas, lai PIA izglītības vienībās, tostarp duālās apmācības nodaļās un izņemot tās, kurām ir lauksaimniecības profils, nodrošinātu mācību darbseminārus. Izmantojot finansēšanas shēmu, katra PIA skola saņem dotāciju līdz EUR 100 000 apmērā, lai sagatavotu praktiskos darbseminārus atbilstoši to specializācijai un konkrētajām vajadzībām. EUR 30 miljoni no ieguldījuma ir paredzēti darbnīcu aprīkošanai ar digitālo aprīkojumu (simulatoriem).
498	15. investīcija. Tiešsaistes skola: Novērtēšanas platforma un satura izstrāde	Atskaites punkts	Darbojas tiešsaistes studentu novērtēšanas e-platforma	ePlatforma skolēnu prasmju drošai novērtēšanai darbojas un to izmanto visu studentu (izņemot PIA studentus) izvērtēšanai				1. cet.		2024	Sāk darboties tiešsaistes studentu novērtēšanas ePlatforma. Platformas izstrādē ņem vērā priekšmetu vidējo skaitu jebkurā tematiskajā klasē, zinātniskā produktā (kur būtu vajadzīgas psihometrijas prasmes) un programmatūrai (kas izstrādāta saskaņā ar zinātnisko vajadzību analīzi un zinātnisko shēmu, ko izstrādājuši eksperti šajā jomā (mācību programmu testēšana, prasmes). Programmatūra ietver arī mobilo klientu lietojumprogrammu (studentiem un skolotājiem), kā arī tiešsaistes uzraudzības funkcijas.
499	15. investīcija. Tiešsaistes skola: Novērtēšanas platforma un satura izstrāde	Mērķrādītājs	Izstrādātie atvērtie izglītības resursi (mācīšanas materiāli)		Skaits	0	67 000	1. cet.		2025	Izstrādāti 67 000 atvērto izglītības resursu (OER) (mācību materiāli). BMR izstrāde ir vērsta uz: i) paplašināt pašreizējo digitālo platformu mācību grāmatām, pievienojot mācību atbalstu visām disciplīnām un visām vidējās izglītības klasēm; ii) digitālā izglītības satura radīšana trim dažādiem zināšanu padziļināšanas līmeņiem (revidējoši, pieejami, izpildījumi); iii) iekļaujošu izglītības resursu attīstīšana skolēniem ar invaliditāti, sportistiem, stacionāriem skolēniem. Ar šo ieguldījumu saistītos OER izstrādā pieredzējuši profesionāļi, savukārt I8 ieguldījumi ir eksperimentāli, un tie ir daļa no to skolotāju galīgās novērtēšanas, kuri piedalās programmā.
500	16. investīcija. Universitāšu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana par dotācijām inovatīvu tehnoloģiju centriem universitātēs	Līgumu parakstīšana				2. cet.		2022	Līgumu parakstīšana par dotācijām 60 universitātēm, lai finansētu integrētus pasākumus digitālās infrastruktūras uzlabošanai un studentu un augstskolu mācībspēku prasmju attīstīšanai: -universitātes digitālo centru darbības uzsākšana, -digitālās kompetences apmācības programmas, -studentu uzņēmējdarbības prasmju attīstība digitālajā nozarē, -profesionālās orientācijas programmas studentiem, lai izvēlētos jaunas IKT profesijas, -apmācības programmas jaunām mācīšanas/novērtēšanas prasmēm hibrīdā sistēmā, padziļinātu digitālo prasmju attīstīšana 1000 bakalaura un maģistra studiju studentiem.
501	16. investīcija. Augstskolu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām	Atskaites punkts	Līgumu parakstīšana attiecībā uz Valsts Rektoru padomes digitalizācijas dotāciju shēmu	Līgumu parakstīšana				4. cet.		2022	Dotācijas piešķir Valsts Rektoru padomes (NCR) digitalizācijai. NCR digitalizāciju panāk, izmantojot: a) valsts tīkla infrastruktūra: Izstrādā valsts integrētu platformu akadēmiskām ziņām un pasākumiem. Integrētā akadēmiskā ziņu platforma savieno 11 reģionālos multivides centrus, kas izveidoti, lai atbalstītu reģionālo attīstību un universitāšu popularizēšanu, pievēršoties gan akadēmiskajām aprindām, gan vietējām partnerībām, kas atbalsta teritoriālo ekonomisko attīstību, izmantojot atvērtās zinātnes, atvērtā pirmkoda principus, veicinot inovāciju, dalīšanos un sadarbību. b) VKR spējas pārstāvēt Rumānijas universitātes valsts un starptautiskā līmenī tiks palielinātas, piemērojot/izstrādājot/īstenojot digitālās tehnoloģijas akadēmiskajā telpā, izmantojot tādus principus kā laba prakse – vieda akadēmiskā dzīve un digitālo lietojumu vieda pārvaldība, viedi cilvēki, vieda ietekme. NCR pabeidz viedo pilsētiņu koncepciju, kurā integrēti jauni mācību modeļi, resursu vieda koplietošana un ēku un transporta izmantošana. c) datu bāzu projektēšanai, izstrādei, integrācijai, iegādei un pārvaldībai valsts līmenī izmanto vienotu interaktīvu digitālo platformu, tostarp informācijas pārvaldības sistēmas, izmantojot pārvaldības informācijas sistēmu (MIS).
502	16. investīcija. Universitāšu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām	Mērķrādītājs	Augstskolas, ko atbalsta jauni inovatīvi tehnoloģiju centri, lai radītu jaunas prasmes nākotnē		Skaits	0	60	4. cet.		2025	Universitātes, ko atbalsta jauni inovatīvi tehnoloģiju centri, lai radītu jaunas prasmes nākotnē, pastāvīgi novatorizējot studiju programmas saskaņā ar 500. atskaites punkta prasībām.
503	17. investīcija. Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas, atpūtas telpas)	Mērķrādītājs	Izbūvētas vai modernizētas un ekspluatācijā esošas atpūtas un lasīšanas vietas		Skaits	0	19 520	1. cet.		2024	5020 būvēšana un 14 500 vietu paplašināšana/modernizācija universitāšu pilsētiņās, lai radītu jaunas atpūtas un lasīšanas vietas, jo īpaši nelabvēlīgā situācijā esošiem studentiem. Šajā sakarā vismaz 90 % no renovācijas izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem.
504	17. investīcija. Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas un atpūtas telpas)	Mērķrādītājs	Ēdnīcas, kas būvētas vai modernizētas un tiek izmantotas		Skaits	0	6 625	2. cet.		2024	3500 vietu būvniecība un 3125 universitātes pilsētiņu paplašināšana/modernizācija, lai izveidotu jaunas ēdnīcas. Līgumos ietver minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Šajā sakarā vismaz 90 % no renovācijas izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem. būvētas ēkas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā prasība par (NZEB) saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
505	17. investīcija. Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas un atpūtas telpas)	Mērķrādītājs	Jaunizveidotas vai modernizētas izmitināšanas vietas		Skaits	0	19 130	3. cet.		2024	4600 vietu būvniecība un 14 530 universitāšu pilsētiņu paplašināšana/modernizācija, lai radītu jaunas izmitināšanas vietas studentiem no nelabvēlīgas sociālekonomiskās vides, invalīdiem, dažām etniskām minoritātēm vai viena vecāka ģimenēm, kuriem piešķir prioritāti, lai iegūtu vietu jaunizceltās universitāšu nometnēs Līgumos ietver minimālo prasību samazināt enerģijas patēriņu apkurei vismaz par 50 % salīdzinājumā ar gada enerģijas patēriņu apkurei pirms ēkas renovācijas, kas nodrošina primārās enerģijas ietaupījumu par 30 % salīdzinājumā ar stāvokli pirms renovācijas. Šajā sakarā vismaz 90 % no renovācijas izmaksām attiecas uz energoefektivitātes uzlabojumiem. Jaunbūvētas vietas atbilst mērķim panākt, ka primārās enerģijas pieprasījums (PED) ir vismaz par 20 % zemāks nekā NZEB prasība saskaņā ar valsts pamatnostādnēm, ko nodrošina ar energoefektivitātes sertifikātiem.
506	17. investīcija. Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas un atpūtas telpas)	Mērķrādītājs	Vismaz 40 % no jaunajām un modernizētajām iespējām, kas paredzētas studentiem no nelabvēlīgas vides;		Īpatsvars (%)	0	40%	3. cet.		2025	Vismaz 40 % no 19 520 atpūtas vietām, 6625 ēdnīcām un 19 130 izmitināšanas vietām ir paredzētas studentiem no nelabvēlīgas vides. Studentiem, kas saņem sociālo stipendiju, ir prioritāte vietu iegūšanai modernizētajā universitātes infrastruktūrā. Šis nosacījums publiskām universitātēm ir obligāts finansējuma norādījumos uzaicinājumam iesniegt projektus universitāšu infrastruktūras modernizācijai. Universitātes nosūta Izglītības ministrijai gada ziņojumus par modernizētās infrastruktūras izmantošanu.
507	18. investīcija. Mācību un konsultēšanas programma skolu vadītājiem un inspektoriem	Mērķrādītājs	Direktori, direktoru vietnieki un inspektori ar pabeigtu apmācības un konsultēšanas programmu		Skaits	0	10 000	1. cet.		2026	Mācību programmā piedalās aptuveni 6 176 direktori, 2924 direktoru vietnieki un 900 inspektori ar vadības funkcijām. Mācību programma ietver institucionālo, finanšu un cilvēkresursu vadību un pārvaldību, administrāciju un tiesību aktus, kā arī palīdz attīstīt izglītības iestādes spējas uzlabot skolēnu sniegumu. Mācību programmu izstrādā, pamatojoties uz ieteikumiem, ko sniedz eksperti, kuri veic izglītības sistēmas pārvaldības un Eiropas paraugprakses funkcionālu analīzi.

1.2.Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Rumānijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir EUR 29 181 842 750.

2.2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

2.1.Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

2.1.1.Pirmais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

146	C7.R2 Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	AP	5G tīkla drošības likuma stāšanās spēkā
69	C4.R1 Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu drošība/dzelzceļa infrastruktūras attīstība un dzelzceļa satiksmes pārvaldība	AP	Dzelzceļa infrastruktūras attīstības stratēģijas 2021.–2025. gadam pieņemšana un rīcības plāna piemērošana
113	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	M	Ar oglēm darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas ekspluatācijas pārtraukšana
142	C7.R1 Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	AP	Darba grupa digitālās pārveides reformu un veikto un operatīvo investīciju īstenošanai un uzraudzībai
150	C7.R3 Publisko un privāto struktūru, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra, kiberdrošības nodrošināšana	AP	Nacionālās kiberdrošības stratēģijas 2021.–2026. gadam pieņemšana
211	C8.R6 Valsts pensiju sistēmas reforma	AP	Līguma tehniskā palīdzība, ko sniedz subjekts, kuru izraugās saskaņā ar valsts tiesību aktiem publiskā iepirkuma jomā
212	C8.R6 Valsts pensiju sistēmas reforma	AP	Ministra rīkojuma stāšanās spēkā, ar tehniskās palīdzības sniedzēja atbalstu izveidojot uzraudzības komiteju, kuras uzdevums ir pārskatīt pensiju sistēmu un politisko iejaukšanos pensiju sistēmā
220	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	M	Kases aparātu skaits, kas savienoti ar Valsts nodokļu administrācijas IT sistēmu
366	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	AP	Kritēriju pieņemšana, lai noteiktu prioritātes ieguldījumiem integrētos kopienas centros
426	C14.R6 Cīņas pret korupciju pastiprināšana	AP	Leģislatīvā akta, ar ko apstiprina jauno Valsts pretkorupcijas stratēģiju, stāšanās spēkā
450	C14.I5 Plāna uzraudzība un īstenošana	AP	Revīzija un kontrole: Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas informācija
451	C14.I5 Plāna uzraudzība un īstenošana	AP	Stājas spēkā valdības rīkojums, ar ko nosaka Investīciju un Eiropas projektu ministrijas (MIPE), Finanšu ministrijas (turpmāk – FM) un revīzijas iestādes (RI) juridiskās pilnvaras
462	C15.R3 Obligātās izglītības sistēmas reforma, lai novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu	AP	Valdības lēmuma, ar ko izveido valsts programmu priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai, stāšanās spēkā
464	C15.I4 Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku	AP	Atklāts uzaicinājums iesniegt projektus, lai atbalstītu studentu pāreju no zemākā līmeņa uz vidējo izglītību, pamatojoties uz pieciem rādītājiem, kas noteikti agrīnās brīdināšanas mehānismā izglītības jomā
		Maksājuma summa	EUR 2 037 146 414

2.1.2.Otrais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

124	C6.I1 Jaunas jaudas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem	AP	Ar ko izsludina konkursu par projektiem enerģijas ražošanai no atjaunojamiem enerģijas avotiem (vēja un saules enerģija)
143	C7.R1 Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	AP	Pabeigta analīze par valdības mākoņdatošanas arhitektūras iespējām
191	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	AP	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz nodokļu maksātāju obligātu pievienošanos īpašam nolūkam dibinātai sabiedrībai (Virtual Private Space)
195	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	AP	Valsts fiskālās administrācijas un darba inspekcijas aģentūras kopīgā rīcības plāna īstenošana/apstiprināšana, lai novērstu un ierobežotu izvairīšanos no pelēkā/melnā darba
213	C8.R6 Valsts pensiju sistēmas reforma	AP	Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu otrā pīlāra pensiju ilgtspēju
387	C13.R4 Mājsaimniecībās nodarbināto darba apliecību ieviešana un darba formalizēšana	AP	Tiesību aktu un to īstenošanas noteikumu stāšanās spēkā attiecībā uz mājsaimniecībā nodarbinātu personu kuponu sistēmu
401	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Metodikas un procedūru stāšanās spēkā, lai uzlabotu sabiedriskās politikas pamatojumu un plānošanu un administratīvo vienkāršošanu
404	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, ar ko izveido struktūru, lai nodrošinātu efektīva regulatīvās kvalitātes kontroles mehānisma īstenošanu
421	C14.R5 Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	AP	Likuma, ar ko apstiprina tiesu iestāžu attīstības stratēģiju 2022.–2025. gadam, stāšanās spēkā
430	C14.R6 Cīņas pret korupciju pastiprināšana	AP	Likuma, ar kuru transponē direktīvu par trauksmes cēlēju aizsardzību, stāšanās spēkā
433	C14.R8 Valsts iepirkuma sistēmas reforma	AP	Valsts tiesību aktu par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem grozījumu stāšanās spēkā (Likums Nr. 101/2016)
465	C15.I4 Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku	M	Izglītības iestādes, kas piešķirtas saskaņā ar dotāciju shēmu (1. daļa)
477	C15.R5 Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana	AP	Ministru rīkojuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu standartus skolu aprīkošanai ar tehnoloģisko aprīkojumu un resursiem izglītības vajadzībām tiešsaistē un nodrošinātu ierosināto ieguldījumu ilgtspējīgu ietekmi
494	C15.R7 Pirmsaugstskolas izglītības sistēmas pārvaldības reforma un vadības profesionalizācija	AP	Tehniskās palīdzības līguma parakstīšana, lai izstrādātu Pārvaldības reformas rīcības plānu, tostarp apmācību un apmācības programmu vadītājiem un inspektoriem
65	C4.R1 Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ceļu satiksmes drošība	AP	Valsts ceļu satiksmes drošības stratēģijas pieņemšana
114	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	AP	Stājas spēkā Dekarbonizācijas likums, ar ko pieņem ogļu/lignīta pakāpeniskas izbeigšanas grafiku
144	C7.R1 Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	AP	Likuma par mākoņpakalpojumu pārvaldību stāšanās spēkā valdības teritorijā
145	C7.R1 Vienotas sistēmas izstrāde valdības mākoņdatošanas sistēmas arhitektūras noteikšanai	AP	Sadarbspējas likuma stāšanās spēkā
153	C7.I1 Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana	AP	Līguma parakstīšana, lai īstenotu ieguldījumu, pamatojoties uz uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus procedūru ieguldījuma īstenošanai
147	C7.R2 Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	AP	Uzaicinājums iesniegt piedāvājumu publiskā iepirkuma procedūrā par atļauju piešķiršanu telekomunikāciju operatoriem 5G licenču piešķiršanai
200	C8.R3 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	Valdības lēmuma par budžeta programmu izstrādes, uzraudzības un ziņošanas metodikas apstiprināšanu stāšanās spēkā
355	C12.R2 Lielāka spēja veikt ieguldījumus veselības aprūpes infrastruktūrā	AP	Tiesiskā regulējuma, ar ko izveido Valsts aģentūru infrastruktūras attīstībai veselības jomā (ANDIS), stāšanās spēkā
356	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	AP	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā attiecībā uz veselības aprūpes pārvaldības un cilvēkresursu palielināšanu veselības jomā
357	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	AP	Tiesību aktu par stratēģisko satvaru cilvēkresursu attīstībai veselības jomā stāšanās spēkā
413	C14.R2 Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām	AP	Iestāžu klimata komitejas darbības uzsākšana
422	C14.R5 Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	AP	Likuma, ar ko groza Valsts aģentūras atsavināto aktīvu pārvaldībai pilnvaras, stāšanās spēkā
456	C15-I1 110 bērnudārzu būvniecība, aprīkošana un darbināšana	AP	Līgumu parakstīšana ar publiskajiem operatoriem (pašvaldībām) par 110 silīšu celtniecību, aprīkojumu un ekspluatāciju
478	C15.R5 Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana	AP	Likuma stāšanās spēkā, kas nosaka topošā skolotāja profilu digitālās kompetences jomā un to, kā novērtēt digitālo pratību skolas eksāmenos
485	C15.R6 Atjaunināts tiesiskais regulējums, lai nodrošinātu videi draudzīgus projektēšanas, būvniecības un dotāciju standartus pirmsskolas izglītības sistēmā	AP	Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, lai uzlabotu mācību vides kvalitāti
		Maksājuma summa	EUR 2 147 491 242

2.1.3.Trešais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

22	C2.R1 Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus	AP	Valsts meža stratēģijas 2020.–2030. gadam pieņemšana
23	C2.R1 Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus	AP	Tādu grozīto ministru rīkojumu pieņemšana un stāšanās spēkā, ar kuriem paredz saistošus noteikumus par apmežošanu un meža atjaunošanu, kas paredzēti Valsts meža stratēģijā 2020.–2030. gadam
148	C7.R2 Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	AP	Ir īstenoti ES savienojamības rīku kopuma ieteikumi
149	C7.R2 Pāreja uz ES 2025. gada savienojamības mērķrādītājiem un privāto ieguldījumu veicināšana ļoti augstas veiktspējas tīklu izvēršanai	AP	Radiofrekvenču spektra lietošanas tiesību piešķiršana
152	C7.R4 Palielināt digitālo kompetenci sabiedrisko pakalpojumu un digitālās izglītības jomā visā iedzīvotāju dzīves laikā	AP	Darba ministra un Valsts statistikas institūta priekšsēdētāja rīkojuma par jaunu digitālo profesiju definēšanu profesiju klasifikācijā (COR) stāšanās spēkā
384	C13.R3 Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana	AP	Likuma, ar ko apstiprina īstenošanas noteikumus VMI piemērošanai, stāšanās spēkā
410	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Vienotā interešu pārredzamības reģistra (RUTI) pienācīgas izmantošanas un izpildes pamatnostādņu stāšanās spēkā
411	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Ārkārtas rīkojumu izmantošanas metodikas stāšanās spēkā
412	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai nodrošinātu tiesību aktu pilna teksta publicēšanu pēc grozījumiem
470	C15.R4 Pilna profesionālā virziena izveide augstākajai tehniskajai izglītībai	AP	Stājas spēkā valdības lēmums, ar ko apstiprina metodiku pilna divvirzienu maršruta organizēšanai un jaunas kvalifikācijas, kas izriet no pilna divvirzienu maršruta
489	C15.I11 Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem	AP	Konkursa izsludināšana attiecībā uz klases telpu aprīkošanu ar mēbelēm
490	C15.I11 Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem	AP	Ar ko izsludina konkursu par zinātnes laboratoriju/kabineta aprīkošanu
66	C4.R1. Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ceļu satiksmes drošība	AP	Ceļu satiksmes drošības likuma stāšanās spēkā – tiesību akti par ceļu satiksmes drošības pārkāpumu uzraudzību, izpildi un sankcijām
72	C4.I1. Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	AP	Līgumu parakstīšana par 50 % darbu, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, modernizāciju un atjaunošanu
115	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	M	Ar lignītu darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas likvidēšana
121	C6.R3 Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana nozarē	AP	Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē
151	C7.R3 Tādu publisko un privāto struktūru kiberdrošības nodrošināšana, kurām pieder kritiskās vērtības infrastruktūra	AP	Rumānijas Aizsardzības un kiberdrošības likuma stāšanās spēkā
192	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	M	Papildu juridiskas personas nodokļu maksātāji, kas reģistrēti ĪNDS
193	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	AP	Piemērojamā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, kurā noteikti riska kritēriji nodokļu maksātāju klasifikācijai. Tiesisko regulējumu apstiprina ar ANAF priekšsēdētāja rīkojumu.
194	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	AP	Grozītā tiesiskā regulējuma nodokļu kontroles iestāžu darbības jomā stāšanās spēkā
199	C8.R3 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	Grozītā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai nodrošinātu daudzgadu budžeta plānošanu nozīmīgiem publisko investīciju projektiem, un fiskālās padomes veikts izdevumu pārskatu ex post novērtējums
205	C8.R4 Nodokļu sistēmas pārskatīšana	AP	Rumānijas nodokļu sistēmas analīze ar mērķi izstrādāt ieteikumus, lai nodrošinātu, ka nodokļu sistēma veicina un saglabā ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi
206	C8.R4 Nodokļu sistēmas pārskatīšana	AP	Nodokļu kodeksa grozījumu stāšanās spēkā, pakāpeniski samazinot mikrouzņēmumiem piemērojamā īpašā nodokļu režīma darbības jomu
215	C8.R6 Valsts pensiju sistēmas reforma	AP	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā, lai samazinātu izdevumus par īpašajām pensijām
221	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	M	Kases aparātu skaits, kas savienoti ar Valsts nodokļu administrācijas IT sistēmu
222	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	M	To dokumentāro revīziju īpatsvars, par kurām ziņots par nodokļu administrācijas veikto revīziju kopskaitu – 30 %
230	C8.I4 Elektroniskās muitas ieviešana	M	Modernizēta aparatūra un programmatūras infrastruktūra
288	C10.R1 Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	AP	Tiesību aktu stāšanās spēkā ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā
289	C10.R1 Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	AP	Ministrijas rīkojuma, ar ko izveido struktūru tehniskās palīdzības sniegšanai ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu (SUMP) izstrādei, stāšanās spēkā
294	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	AP	Sabiedriskā transporta parka atjaunošanas līgumu parakstīšana (tīro transportlīdzekļu iepirkums)
298	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	AP	Līgumu parakstīšana par ITS/citas IKT infrastruktūras nodrošināšanu
301	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	AP	Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu būvniecības līgumu parakstīšana
304	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	AP	Līgumu parakstīšana par ieguldījumiem velotransporta infrastruktūrā vietējā/lielpilsētas līmenī
351	C12.R1 Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	AP	Ministrijas rīkojuma stāšanās spēkā attiecībā uz darbības un kvalitātes rādītājiem, kas izmantojami, izvēloties medicīniskās vienības, kuras saņems Veselības kvalitātes fonda atbalstu
358	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	AP	Cilvēkresursu attīstība veselības jomā
378	C13. R1 Jauna tiesiskā regulējuma izveide, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes	AP	Tāda tiesību akta stāšanās spēkā, kas nepieciešams, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes un atbalstu neaizsargātām ģimenēm
380	C13. R2 Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	AP	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz Deinstitucionalizācijas procesa paātrināšanas rokasgrāmatas īstenošanu un darbībspēju
381	C13. R2 Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	AP	Tiesību aktu stāšanās spēkā, lai atbalstītu pieņemtās valsts stratēģijas institucionalizācijas novēršanai īstenošanu
424	C14.R5 Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	AP	Grozījumi Kriminālkodeksā un Kriminālprocesa kodeksā
439	C14.R9 Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	AP	Atjaunināto tiesību aktu stāšanās spēkā attiecībā uz valstij piederošiem uzņēmumiem
440	C14.R9 Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	AP	Valdības Korporatīvās pārvaldības politikas koordinācijas un uzraudzības centra darba grupas darbības uzsākšana
449	C14.I4 Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju palielināšana, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, profesionāli iesaistītos valsts politikas plānošanā un īstenošanā sociālo tiesību jomā, uz ko attiecas valsts atveseļošanas un noturības plāns, un uzraudzītu saistītās reformas;	AP	Sociālā dialoga tiesību aktu stāšanās spēkā, nodrošinot jēgpilnu un savlaicīgu sociālo dialogu un sarunas par darba koplīguma slēgšanu saskaņā ar SDO ieteikumiem.
453	C15.R2 Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma	AP	- Ministrijas rīkojuma, ar ko pieņem starpnozaru pamatprogrammu, stāšanās spēkā - Stājas spēkā MO, ar ko reglamentē papildu agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu izveidi, organizēšanu un darbību
463	C15.R3 Obligātās izglītības sistēmas reforma, lai novērstu un samazinātu priekšlaicīgu mācību pārtraukšanu	AP	Ministrijas rīkojuma par MATE rīka izmantošanu valsts līmenī stāšanās spēkā
		Maksājuma summa	EUR 2 047 491 242

2.1.4.Ceturtais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

207	C8.R4 Nodokļu sistēmas pārskatīšana	AP	Stāšanās spēkā - Grozījumi Nodokļu kodeksā (Likums Nr. 227/2015), lai samazinātu un/vai likvidētu citus nodokļu atvieglojumus ar mērķi līdz 2024. gadam vienkāršot nodokļu sistēmu, padarīt to efektīvāku, pārredzamāku un taisnīgāku - Tiesību akti, lai paplašinātu zaļo nodokļu sistēmu
214	C8.R6 Valsts pensiju sistēmas reforma	AP	Jaunā likuma par pensiju sistēmu stāšanās spēkā, ar ko aizstāj Likuma Nr. 127/2019 noteikumus
458	C15.I2 Izveidot, aprīkot un darbināt 412 papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām	AP	Līgumu parakstīšana, lai izveidotu, aprīkotu un darbinātu papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām
469	C15.I5 Rumānijas integrētās izglītības informācijas sistēmas (SIIIR) un agrīnās brīdināšanas mehānisma (MATE) IT rīka lietotāju apmācība un sistēmiski pasākumi priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai	M	Apmācīti Rumānijas integrētās izglītības informācijas sistēmas (SIIR) un MATE IT rīka lietotāji
495	C15.R7 Pirmsaugstskolas izglītības sistēmas pārvaldības reforma un vadības profesionalizācija	AP	Pārvaldības reformas rīcības plāna, tostarp vadītāju un inspektoru apmācības un konsultēšanas programmas publicēšana un īstenošana
24	C2.R1 Meža apsaimniekošanas un pārvaldības sistēmu reforma, izstrādājot jaunu valsts meža stratēģiju un turpmākus tiesību aktus	AP	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, ar kuriem groza un papildina spēkā esošos tiesību aktus par mežiem
122	C6.R2 Valsts uzņēmumu korporatīvās pārvaldības uzlabošana enerģētikas nozarē	AP	Pabeigts saraksts ar vismaz 15 % Hidroelectrica akciju
59	C4.R1 Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/dekarbonizēšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	AP	Stājas spēkā likums par jaunas nobrauktā attāluma maksas sistēmas ieviešanu lielas noslodzes transportlīdzekļiem (kravas automobiļiem) un lielākiem īpašuma nodokļiem vispiesārņojošākajiem pasažieru transportlīdzekļiem (automobiļiem/autobusiem/autobusiem), pamatojoties uz principu “piesārņotājs maksā” un “zaļo” nodokļu principu
71	C4.R1 Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/kuģošanas stratēģija	AP	Kuģniecības stratēģijas pieņemšana
76	C4.I2 Dzelzceļa ritošais sastāvs	AP	Līgumu parakstīšana pēc atklāta konkursa
116	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	AP	Jaunā Enerģētikas likuma stāšanās spēkā
158	C7.I3 E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	M	Digitalizētas sabiedrības veselības iestādes
163	C7.I4 Tiesu iestāžu digitalizācija	AP	Darbojošos uzņēmējdarbības lietojumprogrammu virtualizācija un centralizācija
172	C7. I7 E-veidlapu elektronisko veidlapu ieviešana publiskajā iepirkumā	AP	Valsts elektronisko veidlapu ieviešana publiskā iepirkuma procedūrās saskaņā ar ES tiesību aktiem
201	C8.R3 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	Izdevumu pārskata pabeigšana veselības un izglītības nozarēs
202	C8.R3 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	Daudzgadu stratēģijas un grafika pieņemšana sistemātiskai izdevumu pārskatīšanai visās nozarēs
219	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	M	Darbinieku apmācība par riska pārvaldības sistēmu
227	C8.I3 Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi	AP	Datortehnikas un programmatūras infrastruktūras un atbalsta infrastruktūras modernizācija elektronisko pakalpojumu sniegšanai nodokļu maksātājiem
228	C8.I3 Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi	AP	Finanšu ministrijas un ANAF datorsistēmas kiberdrošības palielināšana
229	C8.I3 Nodrošināt spēju reaģēt uz pašreizējām un turpmākām informācijas problēmām, tostarp pandēmijas kontekstā, izmantojot Finanšu ministrijas/Valsts fiskālās pārvaldes aģentūras digitālo pārveidi	M	80 % IT aparatūras un programmatūras infrastruktūras ir ne vairāk kā 4 gadus vecas
352	C12.R1 Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	AP	Valdības lēmuma par jaunu parauglīgumu, ar ko reglamentē medicīniskās palīdzības, zāļu un medicīnas ierīču, palīgierīču un palīgierīču un tehnoloģiju piešķiršanas nosacījumus veselības apdrošināšanas sistēmā, stāšanās spēkā
367	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Apgādātu vai renovētu ģimenes ārstu vai primārās aprūpes prakses apvienību prakse, priekšroku dodot marginalizētos reģionos un pašvaldībās esošai praksei
368	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Mobilās medicīniskās vienības, kas aprīkotas krūts un dzemdes kakla vēža skrīningam
393	C13. I1 Nošķiršanas riskam pakļautu bērnu dienas centru tīkla izveide	AP	Vajadzību apzināšana, pieejamie pakalpojumi un infrastruktūras iespējas bērniem, kuriem draud nošķiršana no ģimenēm, jo īpaši neaizsargātās kopienās
402	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Visās ministrijās darbojas jauna stratēģiskās pārvaldības un stratēģiskās plānošanas sistēma
416	C14.R3 Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā	AP	Valsts (izmēģinājuma) konkursa divu civildienesta kategoriju atlasei centrālajā administrācijā ex post analīze
420	C14.R4 Taisnīgas vienotas atalgojuma sistēmas izveide publiskajā sektorā	AP	Jaunā tiesiskā regulējuma par ierēdņu atalgojumu stāšanās spēkā (Likums par dienesta atalgojumu)
423	C14.R5 Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	AP	“Tieslietu likumu” stāšanās spēkā (likumi par tiesnešu statusu, tiesu organizāciju, Tiesnešu augstāko padomi)
429	C14.R6 Cīņas pret korupciju pastiprināšana	M	85 % no Valsts Pretkorupcijas direktorāta prokuroru amata vietām
434	C14.R8 Valsts iepirkuma sistēmas reforma	AP	Publiskā iepirkuma stratēģijas stāšanās spēkā, tostarp horizontālie pasākumi valsts atveseļošanas un noturības plāna īstenošanas atbalstam
441	C14.R9 Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	AP	Uzraudzības infopaneļa publicēšana ar finanšu un nefinanšu mērķrādītājiem un darbības rādītājiem visām valsts uzņēmumu kategorijām (tostarp tādām svarīgām nozarēm kā transports, enerģētika, komunālie pakalpojumi)
466	C15.I4 Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku	M	Izglītības iestādes, kas piešķirtas saskaņā ar dotāciju shēmu (2. daļa)
486	C15.I10 Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde	M	Iegādāti un lietošanā esošie elektriskie mikroautobusi
		Maksājuma summa	EUR 1 833 123 426

2.1.5.Piektais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

123	C6.R3 Zaļa budžeta plānošana	AP	Zaļās budžeta plānošanas metodikas pabeigšana un piemērošana
452	C15.R1 Tiesību aktu kopuma izstrāde un pieņemšana projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai	AP	Tiesību aktu paketes stāšanās spēkā projekta “Izglītība Rumānija” īstenošanai
25	C2.I1 Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	M	Jaunas apmežotas vai atjaunotas zemes platības
27	C2.I1 Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	M	Radītas jaunas pilsētu mežu platības
73	C4.I1 Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	AP	Līgumu parakstīšana par 100 % darbu, kas saistīti ar dzelzceļa infrastruktūras modernizāciju, modernizāciju un atjaunošanu
117	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	AP	Līgumu parakstīšana par atšķirībām atjaunojamo energoresursu jomā
203	C8.R3 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	Budžeta projektā ir iekļauti izdevumu analīzes rezultāti veselības un izglītības jomā.
216	C8.I1 Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus	AP	Darbojas digitālie pakalpojumi un kritiski svarīgas elektroniskās sistēmas
231	C8.I4 Elektroniskās muitas ieviešana	AP	Līguma slēgšanas tiesību piešķiršana par jaunām IT sistēmām muitā
234	C8.I5 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	IT lietojumprogrammas BUGET_NG atjaunināšana.
235	C8.I6 Ekonomikas modelēšanas instruments (pensijas reformu iespēju simulācijas rīkkopa), lai uzlabotu institucionālo spēju prognozēt pensiju izdevumus	AP	Darbojas ekonomikas modelēšanas rīks (Pensijas reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modelis)
236	C8.I6 Ekonomikas modelēšanas instruments (pensijas reformu iespēju simulācijas rīkkopa), lai uzlabotu institucionālo spēju prognozēt pensiju izdevumus	M	Grupas paplašināšana no 1 līdz 8 ekspertiem un vidēja termiņa un ilgtermiņa pensiju reformas kapacitātes uzlabošana, nodrošinot 8 cilvēkiem apmācību, lai izmantotu Pensiju reformu iespēju simulācijas instrumentu kopuma modeli
239	C8.I9 Pensiju lietu izvērtēšanas procesa atbalstīšana	AP	Visas pensiju lietas pārrēķinātas
359	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	AP	Veselības ministra rīkojuma stāšanās spēkā, ar ko izveido sistēmu veselības aprūpes speciālistu profesionālo nopelnu un atlīdzības diferencētai atzīšanai
364	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	AP	Stājas spēkā Veselības ministrijas un Valsts veselības apdrošināšanas nama (CNAS) kopīgais rīkojums par mehānismu budžeta piešķīrumu prioritāšu noteikšanai, ko veic Veselības ministrija un Valsts veselības apdrošināšanas nams (CNAS)
397	C13.I3 Mājsaimniecībās nodarbinātu personu darba karšu ieviešana praksē	AP	Funkcionālas digitālas platformas, kas paredzēta mājsaimniecībās nodarbinātu personu vaučeru izmantošanai, darbības uzsākšana
417	C14.R3 Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā	AP	Vismaz divu valsts civildienesta ierēdņu atlases konkursa pabeigšana gadā vismaz trim civildienesta kategorijām/kategorijām
436	C14.R8 Valsts iepirkuma sistēmas reforma	M	Specializēta apmācība publiskā iepirkuma jomā
437	C14.R8 Valsts iepirkuma sistēmas reforma	AP	Publiskā iepirkuma elektroniskās sistēmas (SEAP) sistēma ir savstarpēji savienota un sadarbspējīga ar citām datubāzēm
442	C14.R9 Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	M	Pagaidu/pagaidu valdes locekļu skaita samazināšana par 50 % valsts uzņēmumos centrālajā līmenī
444	C14.R9 Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	M	Pagaidu/pagaidu valdes locekļu skaita samazināšana par 10 % valsts uzņēmumos vietējā līmenī
467	C15.I4 Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku	M	Mācību iestādes, kas iekļautas mācību programmā ar digitalizētām klasēm
		Maksājuma summa	EUR 1 797 491 242

2.1.6.Sestais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

353	C12.R1 Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	Atskaites punkts	Stājas spēkā tiesību akta grozījums, kas vajadzīgs, lai budžeta procesā iekļautu budžeta izdevumu pārskatīšanas rezultātus
459	C15.I2 Izveidot, aprīkot un darbināt 412 papildu pakalpojumus nelabvēlīgā situācijā esošām grupām	M	Papildu pakalpojumu izveide, aprīkošana un darbība
60	C4.R1 Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ Autotransporta dekarbonizācija saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	AP	Likuma stāšanās spēkā, lai veicinātu “tīro” transportlīdzekļu un autoparka atjaunošanas programmu izmantošanu iekšzemes lietotājiem, privātiem uzņēmumiem un valsts iestādēm
392	C13.R5 Nodrošināt minimālās algas noteikšanu	AP	Regulas, ar ko reglamentē jauno minimālās algas noteikšanas sistēmu, stāšanās spēkā
360	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	M	Divu jaunu prasmju pilnveides centru izveide un pilnīga aprīkošana valsts veselības aprūpes darbiniekiem
385	C13.R3 Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana	M	Uzlabotās shēmas papildu atbalsttiesīgo ģimenes saņēmēju skaits
374	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Preventīvo konsultāciju skaita pieaugums
375	C12.I2 Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība	M	Valsts slimnīcas, kas izmanto aprīkojumu un materiālus, lai samazinātu infekciju risku
125	C6.I1 Jaunas jaudas elektroenerģijas ražošanai no atjaunojamiem energoresursiem	M	Papildu jauda, kas uzstādīta no atjaunojamiem energoresursiem (vēja un saules enerģija)
460	C15.I3 Pamatprogrammas izstrāde profesionāļu tālākizglītībai agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu jomā	M	Apmācīti mācību programmu un uzraudzības jomu instruktori
479	C15.R5 Izglītības digitalizācijas tiesiskā regulējuma pieņemšana	AP	Likuma, ar ko nosaka valsts digitālo prasmju atsauces sistēmu pirmsskolas izglītībai, stāšanās spēkā
491	C15.I11 Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem	M	Pirmsuniversitātes klases, kas aprīkotas ar mēbelēm
492	C15.I11 Telpu nodrošināšana pirmsaugstskolas klasēm un skolu laboratorijām/semināriem	M	Laboratorijas/kabinets aprīkots
204	C8.R3 Budžeta plānošanas mehānisma uzlabošana	AP	Likuma stāšanās spēkā, uzdodot Fiskālajai padomei regulāri novērtēt izdevumu pārskatu ietekmi un sagatavot īstenošanas ziņojumu
218	C8.I1 Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus	AP	Tiešsaistes platforma nekustamā īpašuma un mobilā īpašuma izsolei ar ievērojamu vērtību (atkarībā no aktīvu veida) darbojas
		Maksājuma summa	EUR 1 114 735 960

2.1.7.Septītais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

29	C2.I2 Modernu meža reproduktīvā materiāla ražošanas jaudu attīstīšana	M	Jaunas un atjaunotas koku stādaudzētavas, kas darbojas (izveidotas vai atjaunotas)
482	C15.I9 Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām	M	Skolām ir jauni tehnoloģiskie resursi IT laboratoriju aprīkošanai
67	C4.R1 Ilgtspējīgs transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/ceļu satiksmes drošība	M	Uzstādīts un funkcionāls aprīkojums, lai uzlabotu ātruma izpildi un ceļu satiksmes drošības noteikumu ievērošanu
74	C4.I1 Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	M	Darbu pabeigšana vismaz 50 % no kopējiem ieguldījumiem dzelzceļa infrastruktūrā
154	C7.I1 Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana	M	Publiskās iestādes, kas savienotas ar valdības mākoņa starpniecību
159	C7.I3 E-veselības un telemedicīnas sistēmas izstrāde	AP	Telemedicīnas sistēmas ieviešana
167	C7.I5 Digitalizācija vides jomā	AP	Uzlabotas spējas uzraudzīt, kontrolēt un uzraudzīt mežus, izmantojot integrētu IT sistēmu
169	C7. I6 Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā	AP	REGES tiešsaistes sistēmas darbības uzsākšana
173	C7. I8 Kvalificēta elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts	M	Pilsoņi, kuriem izdota e-ID karte
175	C7.I9 Nevalstisko organizāciju nozares digitalizācija	M	Pabeigtie projekti NVO digitalizācijai
182	C7.I14 Rumānijas publiskajām iestādēm sniegto interneta pakalpojumu sniedzēju infrastruktūras pakalpojumu noturības un kiberdrošības palielināšana	M	Centri, kas centrālajām un vietējām sabiedriskas nozīmes iestādēm un struktūrām nodrošina piekļuvi interneta pakalpojumu sniedzēja (ISP) pakalpojumiem
209	C8.R5 Valsts attīstības bankas izveide un darbības uzsākšana	AP	Valsts attīstības bankas darbības uzsākšana
217	C8.I1 Nodokļu maksātāju atbilstības veicināšana, attīstot digitālos pakalpojumus	M	Tiešsaistē pieejamie pakalpojumi uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājiem
233	C8.I4 Elektroniskās muitas ieviešana	M	Muitošanas darbību procentuālā daļa, informācijas apmaiņa starp uzņēmējiem un muitas dienestiem, elektroniski veikta informācijas apmaiņa starp dalībvalstu muitas dienestiem
238	C8.I8 Valsts attīstības bankas darbības uzsākšana	AP	Programmatūras (licences) un aparatūras (klēpjdatoru) iegāde, IT pakalpojumi personālam, Valsts attīstības bankas darbinieku un Finanšu ministrijas personāla apmācība
240	C8.I10 Darbības efektivitāte un uzlaboti e-pakalpojumi, izmantojot pensiju sistēmas digitalizāciju	AP	IT sistēma Valsts pensiju aģentūrā darbojas
295	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Papildu bezemisiju transportlīdzekļi (autobusi, trolejbusi, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajus un mikroautobusus) (transportlīdzekļu skaits)
299	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Administratīvās teritoriālās vienības ar attīstītām/paplašinātām sistēmām – Intelektiskās transporta sistēmas un e-biļetes/citas IKT infrastruktūras
302	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Papildu uzlādes punkti elektrotransportlīdzekļiem
305	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Riteņbraukšanas skrejceļi (km) vietējā/lielpilsētas līmenī
365	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	AP	Portāla “Transla.ms.ro” darbības uzsākšana par publisko resursu izmantošanu
369	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Jaunizbūvētas/renovētas un aprīkotas telpas un iekārtas, kas nodrošina ambulatoro aprūpi
376	C12.I2 Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība	M	Jaundzimušo intensīvās aprūpes nodaļām, kas aprīkotas ar jaundzimušo neatliekamās medicīniskās palīdzības automašīnām (reģionālajiem centriem)
388	C13.R4 Mājsaimniecībās nodarbināto darba apliecību ieviešana un darba formalizēšana	M	Saņēmēji (mājokļu iekārtošana darbā)
390	C13.R4 Mājsaimniecībās nodarbināto darba apliecību ieviešana un darba formalizēšana	M	Mājkalpotāji/pakalpojumu sniedzēji, kas iepriekš reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi, sniedz pakalpojumus, izmantojot darba kartes
394	C13.I1 Nošķiršanas riskam pakļautu bērnu dienas centru tīkla izveide	M	Dienas centri, lai novērstu bērnu nošķiršanu no ģimenes
395	C13.I2 Personu ar invaliditāti sociālās infrastruktūras atjaunošana, atjaunošana un attīstība	M	Modernizēti sabiedriskie pakalpojumi personām ar invaliditāti
405	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	AP	Operatīvā IT platforma inovācijas uzraudzībai valsts pārvaldē
408	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	M	25 % prezentācijas un motivācijas rīku atbilst noteiktajiem kvalitātes kritērijiem (t. i., tiek novērtēti izcilā vai apmierinošā līmenī) saskaņā ar valdības metodiku.
418	C14.R3 Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā	AP	Divu tiesību aktu par cilvēkresursu pārvaldību stāšanās spēkā
431	C14.R7 Tiesību aktu integritātes regulējuma jomā izvērtēšana un atjaunināšana	AP	Konsolidēto tiesību aktu par godprātību stāšanās spēkā
432	C14.R7 Tiesību aktu integritātes regulējuma jomā izvērtēšana un atjaunināšana	AP	Apstiprināja pārskatītu valdības ētikas un rīcības kodeksu redakciju papildus spēkā esošajiem kodeksiem civildienestā un izpildes pasākumu pieņemšanā un īstenošanā
483	C15.I9 Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām	M	Skolas ar tehnoloģiju infrastruktūru un aprīkojumu
		Maksājuma summa	EUR 1 034 850 903

2.1.8.Astotais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

208	C8.R4 Nodokļu sistēmas pārskatīšana	AP	Nodokļu kodeksa grozījumu stāšanās spēkā (Likums Nr.227/2015), ar ko pakāpeniski samazina nodokļu atvieglojumus būvniecības nozarē nodarbinātajam personālam
438	C14.R8 Valsts iepirkuma sistēmas reforma	AP	Operatīvā e-iepirkuma sistēma
484	C15.I9 Digitālo tehnoloģiju aprīkojuma un resursu nodrošināšana skolām	M	Viedās laboratorijas iegādātas vidusskolas un vidusskolas izglītības vienībām
118	C6.I1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	AP	Līgumu parakstīšana par atšķirībām atjaunojamo energoresursu jomā
156	C7.I2 Mākoņdatošanas attīstība un migrācija	M	Valdības digitālo pakalpojumu lietotnes, kas migrētas uz Infrastructure-as-a-Service – IaaS/Platform-as-a-Service -PaaS/
160	C7.I3 E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	AP	Darbojas jauna PIA (veselības apdrošināšanas IT platforma)
161	C7.I3 E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	M	200 sabiedrības veselības aprūpes iestāžu digitalizācija
176	C7.I9 Nevalstisko organizāciju nozares digitalizācija	AP	NVO digitālās pārveides resursu centrs
361	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	M	Personas, kas piedalījušās veselības aprūpes pakalpojumu pārvaldības apmācībā
362	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	M	Personas, kas piedalījušās apmācībās par cilvēkresursu pārvaldību veselības aprūpes iestādēs
363	C12.R3 Veselības pārvaldības un cilvēkresursu palielināšana veselības jomā	M	Veselības aprūpes speciālisti, kas piedalījušies profesionālās godprātības apmācības programmās
370	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Jaunuzcelti/renovēti un aprīkoti integrēti kopienas centri, tostarp ar pienācīgu personālu
371	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Nepietiekami apkalpotām kopienām, tostarp romiem, ir piekļuve kopienas veselības aprūpei
373	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Uzlabot primārās aprūpes pieejamību
386	C13.R3 Minimālo iekļaušanas ienākumu (VMI) īstenošana	M	Minimālo iekļaušanas ienākumu saņēmējs saņem vismaz vienu aktivizācijas pasākumu
403	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	M	Katrā programmā plānotais un īstenotais budžets vismaz 3 ministrijām
		Maksājuma summa	EUR 895 629 540

2.1.9.Devītais maksājums (neatmaksājams atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

162	C7.I3 E-veselības un telemedicīnas sistēmas attīstība	M	Veselības aprūpes sniedzēji, kas ir pieslēgti jaunajai PIA platformai
179	C7.I12 Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām IKT infrastruktūrām ar valsts drošībai kritiski svarīgu vērtību, izmantojot viedās tehnoloģijas	M	Struktūras ar nodrošinātām IKT infrastruktūrām
415	C14.R2 Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām	M	Valsts amatpersonas, kas kvalificētas kā “ilgtspējīgas attīstības eksperts” valsts iestādēs centrālajā un vietējā līmenī
446	C14.I2 Ar IT nesaistītas loģistikas infrastruktūras izveide, kas vajadzīga korupcijas apkarošanai un noziedzīgi iegūtu līdzekļu un zaudējumu atgūšanai, tostarp apmācība šajās jomās	M	Noliktavas konfiscētā īpašuma glabāšanai, kas nodota ekspluatācijā
472	C15.I6 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana	M	10 jaunizveidoti integrēti profesionālās izglītības pilsētiņas
475	C15.I7 Lauksaimniecības vidusskolu pārveide par profesionalizācijas centriem	M	57 lauksaimniecības skolas, kas saņem atbalstu no dotācijām
476	C15.I7 Lauksaimniecības vidusskolu pārveide par profesionalizācijas centriem	M	Lauksaimniecības vidusskolās reģistrēto skolēnu skaits
480	C15.I8 Mācību programma mācībspēkiem darba vietā	M	Skolotāji, kas apmācīti mācīšanai tiešsaistē, uzlabojot īpašas digitālās pedagoģijas prasmes
481	C15.I8 Mācību programma mācībspēkiem darba vietā	M	Skolotāji publicē atvērtus izglītojošus materiālus edu.cred platformā prakses apmaiņai
61	C4.R1 Ilgtspējīga transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/dekarbonizēšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	M	Jauni “tīrie” transportlīdzekļi, ko iepērk valsts iestādes, vismaz par 3 % pārsniedzot “tīro” transportlīdzekļu direktīvā noteiktās robežvērtības
70	C4.R1 Ilgtspējīga transports, dekarbonizācija un ceļu drošība/dzelzceļu infrastruktūras attīstība un dzelzceļa satiksmes pārvaldība	AP	Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas (ERTMS) valsts rīcības plāna publicēšana un īstenošana
119	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	M	Ar brūnoglēm darbināmas elektroenerģijas ražošanas jaudas izbeigšana
155	C7.I1 Valdības mākoņdatošanas infrastruktūras izvēršana	M	III līmeņa un IV līmeņa datu centri pēc projekta, infrastruktūras un tehnoloģijas mākoņpakalpojumiem
164	C7.I4 Tiesu iestāžu digitalizācija	AP	Pabeigta ECRIS V darbības uzsākšana (elektroniska lietu reģistrēšana un informācijas sistēma)
170	C7.I6 Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā	M	Digitālo pakalpojumu īstenošana nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā
177	C7.I10 Digitālā pārveide civildienestā	AP	Tiek izveidotas un darbojas interaktīvas un sadarbīgas platformas standartizētai cilvēkresursu pārvaldībai centrālajā valsts pārvaldē
178	C7.I11 Programmas īstenošana, lai atbalstītu komunikācijas pakalpojumu izmantošanu, izmantojot dažāda veida instrumentus atbalsta saņēmējiem, īpašu uzmanību pievēršot “baltajām” zonām	M	Ciemati baltajos apgabalos, kas savienoti ar ļoti ātrdarbīgu internetu
180	C7.I12 Kiberdrošības aizsardzības nodrošināšana gan publiskām, gan privātām IKT infrastruktūrām ar valsts drošībai kritiski svarīgu vērtību, izmantojot viedās tehnoloģijas	AP	Nostiprināts Cyberint nacionālais centrs
186	C7.I17 Finansējuma shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem	M	Bibliotēkas, kas pārveidotas digitālajos centros
196	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	M	Palielināt nodokļu administrācijas iekasēto ieņēmumu daļu vismaz par 2,5 procentpunktiem no IKP
198	C8.R2 Muitas sistēmas modernizācija un elektroniskās muitas ieviešana	AP	Spēkā stāšanās spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem, lai uzlabotu muitas pārvaldes darbību
223	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	M	To dokumentāro revīziju īpatsvars, par kurām ziņots par nodokļu administrācijas veikto revīziju kopskaitu – 60 %
224	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	M	Palielināt revīziju skaitu par 10 %
225	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	AP	Pilnībā funkcionējošs elektronisks riska reģistrs
226	C8.I2 Nodokļu un nodokļu administrēšanas procesu uzlabošana, tostarp īstenojot integrētu riska pārvaldību	AP	Lielo datu/analītikas platformas izveide un darbība
232	C8.I4 Elektroniskās muitas ieviešana	M	IT sistēmas muitai darbojas
237	C8.I7 Tehniskais atbalsts nodokļu sistēmas pārskatīšanai	AP	IT sistēma, kas ļauj ieviest nekustamā īpašuma automātiskas vērtēšanas modeli, kas darbojas
372	C12.I1 Pirmsstacionārās medicīniskās infrastruktūras attīstīšana	M	Aprīkoti vai aprīkoti un atjaunoti ģimenes plānošanas skapji
396	C13.I2 Personu ar invaliditāti sociālās infrastruktūras atjaunošana, atjaunošana un attīstība	M	Jauni sabiedriskie pakalpojumi personām ar invaliditāti
406	C14.R1 Lēmumu pieņemšanas procesu paredzamības un efektivitātes uzlabošana, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus, lai uzlabotu sabiedrisko apspriešanu kvalitāti visos pārvaldes līmeņos.	M	800 pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji, kas apmācīti palielināt administratīvās spējas un to struktūru digitalizāciju
419	C14.R3. Cilvēkresursu pārvaldības uzlabošana publiskajā sektorā	AP	Kompetences satvari centrālajā valsts pārvaldē, kas darbojas
425	C14.R5. Tiesu iestāžu neatkarības nodrošināšana, to kvalitātes un efektivitātes uzlabošana	M	Vismaz 6000 ierēdņu tieslietu nozarē (tiesneši, prokurori un tiesu darbinieki), kas apmeklējuši mācības, lai uzlabotu tiesu sistēmas kvalitāti un efektivitāti.
427	C14.R6. Cīņas pret korupciju pastiprināšana	M	Atsavināto aktīvu vērtības palielināšana, ko pārvalda Valsts atsavināto aktīvu pārvaldības aģentūra
428	C14.R6. Cīņas pret korupciju pastiprināšana	M	Vismaz 70 % jaunajā korupcijas apkarošanas stratēģijā paredzēto pasākumu pabeigšana
435	C14.R8. Valsts iepirkuma sistēmas reforma	M	Vietējām pašvaldībām paredzētas centralizētas operatīvas iepirkuma struktūras
454	C15.2. Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma	M	Jauniešu vecumā no 0 līdz 3 gadiem līdzdalības līmenis agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos
455	C15.R2. Vienota, iekļaujoša un kvalitatīva agrīnās pirmsskolas izglītības sistēma	M	Jauniešu vecumā no 3 līdz 6 gadiem līdzdalības līmenis agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos
457	C15.I1. 110 bērnudārzu būvniecība, aprīkošana un darbināšana	M	Jaunizbūvētas, aprīkotas un darbojošās silītes
461	C15.I3. Pamatprogrammas izstrāde profesionāļu tālākizglītībai agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumu jomā	M	Apmācīts personāls, kas strādā standarta un papildinošos agrīnās pirmsskolas izglītības pakalpojumos, par prioritāti nosakot tos, kuri ir jaunizveidotajos dienestos;
487	C15.I10. Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde	M	Pirmsuniversitātes skolu teritorija ir atjaunota, lai kļūtu par zaļajām skolām
488	C15.I10. Zaļo skolu tīkla attīstīšana un zaļo mikroautobusu iegāde	M	Jauna Zaļās skolas teritorija, kas izveidota un darbojas
		Maksājuma summa	EUR 791 460 724

2.1.10.Desmitais maksājums (neatmaksājamais atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

63	C4.R1 Ilgtspējīga transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/dekarbonizēšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	M	Bezemisiju transportlīdzekļu skaita palielināšana
68	C4.R1 Ilgtspējīga transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/autoceļu drošība	M	Ceļu satiksmes negadījumos cietušo (nopietni ievainoto un bojāgājušo) skaita samazināšana par 25 % salīdzinājumā ar 2019. gada pamatscenāriju
181	C7.I13 Drošības sistēmu izstrāde valsts radiofrekvenču spektra aizsardzībai	M	Uzņemšanas vietas, kas darbojas valsts līmenī
292	C10.R1 Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	M	Ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo vai smagi ievainoto cilvēku skaita samazinājums par 25 % pilsētu pašvaldībās salīdzinājumā ar 2019. pārskata gadu
391	C13.R4 Mājsaimniecībās nodarbināto darba apliecību ieviešana un darba formalizēšana	M	Mājkalpotāji/pakalpojumu sniedzēji, kas iepriekš reģistrēti kā bezdarbnieki vai neaktīvi, sniedz pakalpojumus, izmantojot darba kartes
409	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	M	Vismaz 50 % no ierosinātajām likumdošanas iniciatīvām, kas iekļautas valdības gada darba plānā (GAWP), kas apstiprinātas noteiktajā termiņā
414	C14.R2 Koordinācijas stiprināšana valdības centrā, izmantojot integrētu un saskaņotu pieeju klimata pārmaiņām un ilgtspējīgas attīstības iniciatīvām	M	90 % prioritāšu, ko noteikusi Klimata pārmaiņu starpiestāžu komiteja 2025. gadam, sasniegšana;
447	C14.I3 Vietējo pašvaldību un pilsoniskās sabiedrības partnerības struktūru izveide	M	Partnerības starp vietējām valsts pārvaldes iestādēm (LPA) un NVO, kas izveidotas un darbojas
448	C14.I4 Pilsoniskās sabiedrības organizāciju spēju palielināšana, lai veicinātu aktīvu pilsoniskumu, profesionāli iesaistītos valsts politikas plānošanā un īstenošanā sociālo tiesību jomā, uz ko attiecas valsts atveseļošanas un noturības plāns, un uzraudzītu saistītās reformas;	M	Darbojas funkcionālas, sadarbspējīgas nevalstiskā sektora iniciatīvas
473	C15.I6 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana	M	Integrēti, pabeigti un operacionāli duālās izglītības konsorciji, kas saistīti ar ekonomikas dalībnieku prasībām attiecīgajā jomā
26	C2.I1 Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	M	Jaunas apmežotas vai atjaunotas zemes platības
28	C2.I1 Valsts mēroga meža ieaudzēšanas un atjaunošanas kampaņa, tostarp pilsētu meži	M	Radītas jaunas pilsētu mežu platības
62	C4.R1 Ilgtspējīga transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/dekarbonizēšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	M	Nolietoti piesārņojoši mehāniskie transportlīdzekļi (mazāki par EUR 3)
64	C4.R1 Ilgtspējīga transports, dekarbonizācija un ceļu satiksmes drošība/dekarbonizēšana saskaņā ar principu “piesārņotājs maksā”	M	Elektrouzlādes punkti, kas uzstādīti valsts līmenī
75	C4.I1 Dzelzceļa infrastruktūras modernizācija un atjaunošana	M	Jaunas/modernizētas dzelzceļa infrastruktūras kilometri
77	C4.I2 Dzelzceļa ritošais sastāvs	M	Jauns ekspluatācijā esošs elektriskais ritošais sastāvs
120	C6.R1 Elektroenerģijas tirgus reforma, ogļu aizstāšana energoresursu struktūrā un atbalsts tiesiskajam un regulatīvajam satvaram attiecībā uz privātiem ieguldījumiem atjaunojamās elektroenerģijas ražošanā	M	Pasūtītā papildu jauda atjaunojamo energoresursu jomā
157	C7.I2 Mākoņdatošanas attīstība un migrācija	M	Valdības digitālo pakalpojumu lietotnes, kas migrētas uz Infrastructure-as-a-Service – IaaS/Platform-as-a-Service -PaaS
165	C7.I4 Tiesu iestāžu digitalizācija	AP	Centrālās publiskās iestādes tieslietu jomā digitalizētas
166	C7.I4 Tiesu iestāžu digitalizācija	AP	Datu centra darbība
168	C7.I5 Digitalizācija vides jomā	M	Digitalizēti sabiedriskie vides pakalpojumi
171	C7.I6 Digitalizācija nodarbinātības un sociālās aizsardzības jomā	M	To darbinieku skaits, kuri piedalās digitālo prasmju apmācībā
174	C7. I8 Kvalificēta elektroniskā personas apliecība un digitālais paraksts	M	Pilsoņi, kuriem izdota e-ID karte
183	C7.I15 Jaunu kiberdrošības prasmju radīšana sabiedrībai un ekonomikai	M	Instruktori, kas piedalās kiberdrošības apmācībā
184	C7.I15 Jaunu kiberdrošības prasmju radīšana sabiedrībai un ekonomikai	M	Struktūras, kas saņem valdības rīkkopu un pakalpojumus, lai paaugstinātu kiberdrošības termiņu līmeni
185	C7.I16 Progresīvu digitālo prasmju apmācības programma ierēdņiem	M	Digitāli apmācīti ierēdņi
187	C7.I17 Finansējuma shēmas bibliotēkām, lai tās kļūtu par digitālo prasmju centriem	M	Iedzīvotāji, kas ir apguvuši apmācību digitālo prasmju attīstīšanai
197	C8.R1 Valsts fiskālās administrācijas aģentūras (ANAF) reforma ar digitalizācijas palīdzību	M	PVN iztrūkuma samazināšana par 5 procentpunktiem
210	C8.R5 Valsts attīstības bankas izveide un darbības uzsākšana	AP	Paziņojums Eiropas Komisijai par Nacionālās attīstības bankas pīlāra novērtējuma pabeigšanu, lai izlietotu ES līdzekļus
290	C10.R1 Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	AP	Visu to sabiedriskā transporta pakalpojumu līgumu parakstīšana, kuru termiņš beidzas laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam attiecībā uz 40 apgabaliem
291	C10.R1 Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	M	Gaisa piesārņotāju emisiju samazināšana
293	C.10.R1 Ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes satvara izveide	M	Kopējais pasažieru skaits gadā, izmantojot vietējo sabiedrisko transportu, 2026. gadā palielinājās par 20 % salīdzinājumā ar 2019. gadu
296	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Papildu bezemisiju transportlīdzekļi (autobusi, trolejbusi, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajus un mikroautobusus) (transportlīdzekļu skaits)
297	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Braucienu īpatsvara pieaugums administratīvajās teritoriālajās vienībās ar vietējiem sabiedriskā transporta pakalpojumiem, kuros izmanto bezemisiju transportlīdzekļus (autobusus, trolejbusus, kuros izmanto bezemisiju motoru vai akumulatoru, tramvajus) salīdzinājumā ar 2019. gadu
300	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Administratīvās teritoriālās vienības ar attīstītām/paplašinātām sistēmām – Intelektiskās transporta sistēmas un e-biļetes/citas IKT infrastruktūras)
303	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu papildu skaits
306	C10.I1 Ilgtspējīga mobilitāte pilsētās	M	Riteņbraukšanas skrejceļi vietējā/lielpilsētas līmenī (km)
354	C12.R1 Palielinātas spējas pārvaldīt sabiedrības veselības fondus	M	Veselības aprūpes pieejamības uzlabošana, samazinot to personu īpatsvaru, kuras ziņo par neapmierinātām medicīniskajām vajadzībām
377	C12.I2 Valsts slimnīcu infrastruktūras attīstība	M	Jaunu sabiedrības veselības vienību/slimnīcu būvniecība un/vai aprīkošana
379	C13.R1 Jauna tiesiskā regulējuma izveide, lai nodrošinātu piemērotus risinājumus nabadzīgām ģimenēm, kurās ir apgādājami bērni, lai tās varētu turēt ģimenē	M	Samazināt to bērnu skaitu, kuri ir nošķirti no ģimenes un ietilpst sociālās aizsardzības sistēmā
382	C13.R2 Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	M	Institucionalizētas personas ar invaliditāti, kas saņem personalizētu atbalstu, lai deinstitucionalizētu un īstenotu savu “neatkarīgu dzīves ceļu”
383	C13.R2 Aizsardzības sistēmas reforma pieaugušajiem ar invaliditāti	M	Institucionalizēto personu ar invaliditāti kopējā skaita samazinājums (salīdzinājumā ar 2020. gada 31. decembra datiem)
389	C13.R4 Mājsaimniecībās nodarbināto darba apliecību ieviešana un darba formalizēšana	M	Saņēmēji (mājokļu iekārtošana darbā)
407	C14.R1 Uzlabot lēmumu pieņemšanas procesu paredzamību un efektivitāti, stiprinot politikas koordinācijas un ietekmes analīzes spējas valdības un koordinējošo ministriju līmenī, kā arī stiprinot instrumentus sabiedrisko apspriešanu kvalitātes uzlabošanai visos pārvaldes līmeņos.	M	Sabiedriskās apspriešanas process un ieinteresēto personu iesaistīšana uzlabojās, par 20 % palielinot to tiesību aktu projektu skaitu, par kuriem notiek sabiedriskā apspriešana, un iesaistot ieinteresētās personas centrālajā līmenī
443	C14.R9 Uzlabot procedūras satvaru korporatīvās pārvaldības principu īstenošanai valsts uzņēmumos	M	Centrālie valstij piederoši uzņēmumi, kas kotēti/nomā/pārstrukturēti enerģētikas un transporta jomā
445	C14.I1 Tiesu infrastruktūras optimizēšana, lai garantētu tiesu iestāžu pieejamību un pakalpojumu kvalitāti	M	Tiesu telpas, kas būvētas saskaņā ar zaļajiem standartiem
468	C15.I4 Atbalsts izglītības iestādēm ar augstu mācību pārtraukšanas risku	M	Skolu ar augstu pamešanas risku skaita samazināšana
471	C15.R4 Pilna profesionālā virziena izveide augstākajai tehniskajai izglītībai	M	Profesionālajā maršrutā uzņemto studentu īpatsvars attiecībā pret vidusskolā uzņemto studentu skaitu
474	C15.I6 10 reģionālo konsorciju izveide un 10 profesionālās izglītības centru izveide un aprīkošana	M	Studenti, kas uzņemti pilnā divvirzienu maršrutā
493	C15.I12 Atbalsts lauku skolu konsorcijiem	M	Lauku skolu konsorciju celtniecības darbu un dotāciju pabeigšana
		Maksājuma summa	EUR 540 269 059

2.2.Aizdevums

Šā lēmuma 3. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

2.2.1.Pirmais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

78	C4.R2 Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	AP	Stājas spēkā Likums Nr. 50/2021, ar ko apstiprina Ārkārtas rīkojumu Nr. 55/2016 par Rumānijas Valsts autoceļu un valsts ceļu uzņēmuma reorganizāciju – S.A – (C.N.A.I.R.) un Valsts ceļu investīciju sabiedrības (Valsts ceļu investīciju uzņēmums – S.A.R.) dibināšanu (C.N.I.R.)
1	C1.R1 Stiprināt tiesisko regulējumu ūdens un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt sabiedrības piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām	AP	Likuma Nr. 241/2006 par ūdensapgādi un kanalizāciju grozījumu stāšanās spēkā
247	C9.I2.1 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – portfeļa garantija izturētspējai	AP	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību
250	C9.I2.2 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Klimata pasākumu portfeļa garantija	AP	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību
253	C9.I2.3 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Atveseļošanas riska kapitāla fonds	AP	Finansēšanas nolīguma parakstīšana starp Eiropas Investīciju fondu un Rumānijas valdību par Atveseļošanas riska kapitāla fonda (“fonds”) izveidi un fonda ieguldījumu politikas pieņemšana
259	C9.I2.5 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – energoefektivitātes ieguldījumi dzīvojamo ēku un ēku sektorā	AP	Iemaksu nolīguma parakstīšana starp Eiropas Komisiju un Rumānijas valdību
270	C9.R2 Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	AP	Politikas atbalsta instrumenta (PSF) Reformu īstenošanas vienība ir izveidota un darbojas
		Maksājuma summa	EUR 907 669 494

2.2.2.Otrais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

2	C1.R1 Stiprināt tiesisko regulējumu ūdens un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām	AP	Likuma, ar ko apstiprina valsts programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”, stāšanās spēkā
95	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda uzlabošanas darbus	AP	Ar ko izveido valsts atbalsta shēmu daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiska konsolidācija un energoefektivitāte)
96	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda uzlabošanas darbus	AP	Ar ko izveido valsts atbalsta shēmu publisko ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)
189	C7.I19 Darbinieku kvalifikācijas celšanas/pārkvalifikācijas shēmas uzņēmumos	AP	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumu “Dotācijas atbalsts digitālajām prasmēm”
256	C9.I2.4 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām	AP	Finanšu instrumenta (“fonds”) izveide un fonda ieguldījumu politikas pieņemšana
262	C9.I3.1 Privātā sektora atbalsta shēmas – Atbalsta shēma MVU digitalizācijai	AP	Shēmas administratora atlase
326	C11.R1 Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	AP	Visu Rumānijas reģionālo galamērķu pārvaldības organizāciju (DMO) optimālā galamērķa teritorija
327	C11.R1 Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	AP	Rīcības plāns kultūras mantojuma izmantošanai, lai palielinātu Rumānijas tūrisma nozares konkurētspēju
331	C11.I1 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	M	Objekti, kas jāiekļauj kultūras ceļos
338	C11.R2 Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī	AP	Riteņbraukšanas tūrisma tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā
30	C2.R2 Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma, saskaņoti un efektīvi īstenojot Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju	AP	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko izveido starpiestāžu komiteju, lai analizētu tiesisko regulējumu, kas piemērojams nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību
97	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda uzlabošanas darbus	AP	Uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus dzīvojamo ēku energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte)
98	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda uzlabošanas darbus	AP	Uzaicinājums iesniegt priekšlikumus energoefektivitātes renovācijai un integrētai renovācijai (seismiskā konsolidācija un energoefektivitāte) (publiskās ēkas)
129	C6.I2 Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	AP	Līgumu parakstīšana par vismaz 100 MW jaunas elektrolīzeru jaudas būvniecību
133	C6.I3 Elastīgas un augstas efektivitātes ar gāzi darbināmas kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas (CHP) izstrāde centralizētajā siltumapgādē, lai panāktu dziļu dekarbonizāciju	AP	Līgumu parakstīšana par augstas efektivitātes gāzes koģenerācijas un centralizētās siltumapgādes projektiem
140	C6.I5 Energoefektivitātes nodrošināšana rūpniecības nozarē	AP	Konkursa izsludināšana par ieguldījumiem energoefektivitātē rūpniecībā
266	C9.I4 Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas	AP	Valdības lēmuma stāšanās spēkā, ar ko piešķir nepieciešamo finansējumu 500 miljonu euro apmērā, lai sniegtu atbalstu valsts spēju palielināšanai līdz pat pirmajai rūpniecības attīstībai un dalībai vairāku valstu projektā
307	C10.R2 Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei – Rumānijas pilsētpolitika	AP	Likuma par lielpilsētu teritorijām stāšanās spēkā
312	C10.R4 Mājokļu kvalitātes uzlabošana	AP	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, lai īstenotu Nacionālo mājokļu stratēģiju un rīcības plānu smagas sliktu sadzīves apstākļu mazināšanai
339	C11.R2 Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī	AP	Izveidots un darbojas nacionālais koordinācijas centrs Velo maršrutiem
398	C13.R6 Sociālās ekonomikas tiesību aktu pilnveidošana	AP	Likuma Nr. 219/2015 par sociālo ekonomiku un tā īstenošanas noteikumiem grozījumu stāšanās spēkā
500	C15.I16. Universitāšu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām	AP	Līgumu parakstīšana par dotācijām inovatīvu tehnoloģiju centriem universitātēs
		Maksājuma summa	EUR 1 080 198 230

2.2.3.Trešais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

43	C3.R1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	AP	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas pieņemšana
46	C3.R1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	AP	Tādu tiesību aktu stāšanās spēkā, kas vajadzīgi, lai īstenotu vienotu atkritumu apsaimniekošanu saskaņā ar atkritumu apsaimniekošanas valsts plānu
127	C6.R5 Samazināt ekonomikas energointensitāti, izstrādājot ilgtspējīgu mehānismu energoefektivitātes palielināšanai rūpniecībā un noturības palielināšanai	AP	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus, lai veicinātu ieguldījumus energoefektivitātē rūpniecībā
135	C6.I4 Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde, saistītajā rūpniecībā izmantoto izejvielu ražošana un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	AP	Līgumu parakstīšana par ieguldījumiem akumulatoru ražošanas ķēdē, fotoelementu un paneļu ražošanā
136	C6.I4 Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde, saistītajā rūpniecībā izmantoto izejvielu ražošana un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	AP	Līgumu parakstīšana saskaņā ar Akumulatoru uzglabāšanas atbalsta shēmu
241	C9.R1 Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	AP	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai racionalizētu, vienkāršotu un pilnībā digitalizētu ar uzņēmējdarbību saistītās procedūras
242	C9.R1 Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	AP	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai vienkāršotu un padarītu MVU testa veikšanu pārredzamu un piemērojamu
328	C11.R1 Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	AP	Tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā ar valdības lēmumu, kurā skaidri aprakstīts finansēšanas mehānisms, lai atbalstītu DMO tīkla attīstību, un skaidrs pārvaldības modelis
332	C11.I1 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	AP	Līgumu parakstīšana par 12 maršrutu veicināšanu
340	C11.R2 Satvars velomaršrutu darbības uzsākšanai valsts līmenī	AP	Visaptverošs pētījums par valstu velomaršrutu teritoriālo sadalījumu
341	C11.I3 Velo nacionālā koordinācijas centra izveide un darbības uzsākšana	AP	Integrēta valsts eVelo platforma un viedtālruņu lietojumprogramma
344	C11.R3 Kultūras nozares finansēšanas sistēmas reforma	AP	Likuma par kultūras nozares finansēšanas sistēmu stāšanās spēkā
3	C1.R1 Stiprināt tiesisko regulējumu ūdens un notekūdeņu nozares ilgtspējīgai apsaimniekošanai un paātrināt iedzīvotāju piekļuvi kvalitatīviem pakalpojumiem saskaņā ar Eiropas direktīvām	AP	Īstenošanas nolīgumi, kas parakstīti ar vietējām iestādēm, kuras piedalās programmā “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”
79	C4.R2 Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	AP	C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., Metrorex, C.F.R. – Călători direktoru padomes locekļu atlase un iecelšana.
86	C4.I4 Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	AP	Līgumu parakstīšana par 50 % būvdarbu, pamatojoties uz atklātiem konkursiem un saņemtajām attiecīgajām atļaujām
90	C5.R1 Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām	AP	Spēkā stāšanās spēkā esošā tiesiskā regulējuma grozījumiem attiecībā uz valsts daudzgadu programmu dzīvojamo ēku energoefektivitātes uzlabošanai (Valdības ārkārtas rīkojums Nr. 18/2009)
91	C5.R1 Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām	AP	Darbojas tehniskais tiesiskais regulējums par investīcijām pārejā uz zaļām un digitālām ēkām
93	C5.R2 Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam	AP	Nacionālās seismiskā riska mazināšanas stratēģijas pieņemšana un īstenošana esošā ēku fonda seismiskai modernizācijai
94	C5.R2 Stratēģiskais, tiesiskais un procesuālais satvars ēku fonda seismiskās noturības atbalstam	AP	Tiesiskā regulējuma par ēku seismiskā riska samazināšanu stāšanās spēkā
99	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda uzlabošanas darbus	AP	Līgumu parakstīšana par dzīvojamo ēku energoefektivitātes atjaunošanu un integrētu renovāciju (seismisko konsolidāciju un energoefektivitāti)
100	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda uzlabošanas darbus	AP	Publiskā sektora ēku energoefektivitātes renovācijas un integrētas renovācijas (seismiskās konsolidācijas un energoefektivitātes) līgumu parakstīšana
243	C9.R1 Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	AP	Likuma “Vienotā rūpnieciskā licence” stāšanās spēkā
264	C9.I3.2 Privātā sektora atbalsta shēmas – de minimis shēma, lai palīdzētu Rumānijas uzņēmumiem kotēt biržā	AP	Shēmas administratora atlase
267	C9.I4 Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas	M	Subjekti, kas atlasīti dalībai projektā
268	C9.I4 Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas	M	Konsorciju subjekti, kas piedalās būtisku digitālo tehnoloģiju kopuzņēmuma (KU KDT) uzaicinājumos iesniegt projektus
278	C9.R5 Atbalsts Rumānijas pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju integrēšanai Eiropas pētniecības telpā	AP	Tāda likuma stāšanās spēkā, kas veicina, atvieglo un regulē pētniecības iestāžu brīvprātīgu un funkcionālu integrāciju un apvienošanu Rumānijā
280	C9.I5 Kompetenču centru izveide un darbības uzsākšana	AP	Piecu kompetences centru izveide
308	C10.R2 Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei	AP	Valdības lēmuma, ar ko izveido Rumānijas pilsētpolitikas satvaru, stāšanās spēkā
310	C10.R3 Politikas satvara izveide ilgtspējīgai lauku pārveidei: administratīvo konsorciju izveide funkcionālajos lauku apvidos	AP	Leģislatīvā akta, ar ko groza administratīvo kodeksu un izveido administratīvo konsorciju kaimiņos esošās lauku vai galvenokārt lauku administratīvajām teritoriālajām vienībām, stāšanās spēkā, kas pastāv kā funkcionālas lauku teritorijas
317	C10.I2 Mājokļu būvniecība jauniešiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem	AP	Visu publiskā iepirkuma līgumu parakstīšana par mājokļiem jauniešiem no neaizsargātām kopienām un grupām, ārkārtas mājokļiem un veselības aprūpes un izglītības speciālistiem pilsētu vai lauku apvidos
320	C10.I3 Publisko ēku mērena atjaunošana, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu	AP	Publisko ēku mērenas renovācijas līgumu parakstīšana
323	C10.I4 Telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā	AP	Līgumu parakstīšana par telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plānu dokumentācijas izstrādi/atjaunināšanu
342	C11.I4 3000 km riteņbraukšanas maršrutu ieviešana	AP	Velomaršrutu līgumu parakstīšana
399	C13.R7 Vecāka gadagājuma cilvēkiem paredzētu ilgtermiņa aprūpes pakalpojumu reforma	AP	Likuma stāšanās spēkā, lai pieņemtu un īstenotu Valsts ilgtermiņa stratēģiju
501	C15.I16 Universitāšu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām	AP	Līgumu parakstīšana attiecībā uz Valsts Rektoru padomes digitalizācijas dotāciju shēmu
		Maksājuma summa	EUR 1 095 638 920

2.2.4.Ceturtais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

41	C2.I5 Ieguldījumi integrētās riska mazināšanas sistēmās, ko rada pēkšņi plūdi meža baseinos, kuri pakļauti šādām parādībām	AP	Projektu projektu pieņemšana
108	C5.I3 Renovācijas nozares speciālistu un darbinieku profesionālo spēju stiprināšana, izstrādājot apmācību par energoefektivitātes būvniecību	M	Sertifikācijas shēmu izveide ēku energoefektivitātes jomā
126	C6.R4 Labvēlīga tiesiskā regulējuma un tiesiskā regulējuma izstrāde nākotnes tehnoloģijām, jo īpaši ūdeņraža un uzglabāšanas risinājumiem	AP	Tiesiskā regulējuma grozījumu stāšanās spēkā, īstenojot Nacionālo ūdeņraža stratēģiju
334	C11.I1 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	AP	Līgumu parakstīšana par 12 kultūras maršrutos iekļauto objektu restaurācijas/renovācijas darbiem
336	C11.I2 Muzeju un memoriālu modernizācija/radīšana	AP	Muzeju būvniecības darbu līgumu parakstīšana
345	C11.R3 Kultūras nozares finansēšanas sistēmas reforma	AP	Likuma par kultūras darbinieku nolikumu stāšanās spēkā
346	C11.I5 Kultūras pieejamības palielināšana kultūrvides trūcīgos apgabalos	AP	Finansēšanas līgumu parakstīšana
16	C1.I4.2 Esošo akumulāciju atjaunošana, kurām nepieciešama ārkārtas intervence drošai ekspluatācijai	AP	Projekta izstrādes pieņemšana attiecīgi ar valdības lēmumu/ministrijas rīkojumu
80	C4.R2 Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	AP	Galveno ieteikumu īstenošana, lai uzlabotu C.N.A.I.R., C.N.I.R., C.F.R., C.F.R. – Calatori un Metrorex finanšu un darbības rādītājus
248	C9.I2.1 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – portfeļa garantija izturētspējai	M	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
251	C9.I2.2 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Klimata pasākumu portfeļa garantija	M	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido vismaz 50 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
260	C9.I2.5 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – energoefektivitātes ieguldījumi dzīvojamo ēku un ēku sektorā	M	Finanšu vai investīciju darbības vismaz 50 % apmērā no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
273	C9.R2 Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	AP	Stājas spēkā valdības rīkojums, ar ko izveido vienotu struktūru, kas ietver esošās padomes, nodrošina koordināciju starp ministrijām un sasniedz privāto sektoru, kas izveidots un darbojas
286	C9.I10 Astoņu reģionālo profesionālās orientācijas centru valsts tīkla izveide un finansiālais atbalsts kā daļa no Eiropas Pētniecības telpas talantu platformas	AP	Publisko universitāšu tīkls, kas uzņem un nodrošina 8 centrus pētnieku karjeras virzībai
315	C10.R5 Plānošanas sistēmas izstrāde – Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss	AP	Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodeksa stāšanās spēkā
316	C10.R5 Plānošanas sistēmas izstrāde – Telpiskās plānošanas, pilsētplānošanas un būvniecības kodekss	AP	Sadarbspējīgas pilsētu digitālo datu platformas darbības uzsākšana (teritoriālās novērošanas centra ietvaros)
		Maksājuma summa	EUR 1 352 726 966

2.2.5.Piektais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

18	C1.I5 Piemērots upju baseinu pārvalžu finansējums plūdu monitoringam, novēršanai un reaģēšanai ārkārtas situācijās	M	Upju baseinu administrācijas, kas aprīkotas ar iekārtām, kas nodrošina neapstrādātu piekļuvi un iejaukšanos, amfībijas piekļuvi un pārvietojamus maisus/aizsprostus grūti sasniedzamos apgabalos, dronus, kas aprīkoti ar LIDAR/Flir/fotogrammetrijas sensoriem, dambju ģeoelektrorezistīvās/ģeorāda tehnoloģijas, kā arī aparatūras un programmatūras infrastruktūru
44	C3.R1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	AP	Valsts aprites ekonomikas stratēģijas rīcības plāna pieņemšana
348	C11.I6 Kultūras finansēšanas procesu digitālas sistēmas izstrāde	AP	Platformas un digitālās sistēmas darbojas
349	C11.I7 Paātrināt filmu ražošanas un izplatīšanas digitalizāciju	AP	Finansēšanas līgumu parakstīšana
496	C15.I13 IT laboratoriju aprīkojums profesionālās izglītības un apmācības (PIA) skolās	M	PIA izglītības skolas, kas aprīkotas ar datorlaboratoriju
497	C15.I14 Prakses darbsemināru aprīkošana PIA skolās	M	PIA izglītības vienības, kas aprīkotas ar funkcionālajām prakses laboratorijām
9	C1.I2 Notekūdeņu savākšana aglomerācijās ar mazāk nekā 2000 iedzīvotājiem, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	M	Individuālas vai citas piemērotas sistēmas, kas izveidotas un darbojas aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000.
34	C2.I3.2 Iespējamo teritoriju noteikšana stingrai aizsardzībai dabiskajos sauszemes un jūras dzīvotnēs, lai īstenotu ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam	AP	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu (kas noteiktas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās ar pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem vai ietver pirmatnējos un vecos mežus)
82	C4.I3 Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	AP	Līgumu parakstīšana par 100 % būvdarbu, pamatojoties uz atklātiem konkursiem un iegūtām attiecīgajām atļaujām, ar IVN (ietekmes uz vidi novērtējums) un atbilstoša novērtējuma (Dzīvotņu direktīvas daļa) atzinumiem, kas izdoti un iekļauti ieguldījumu projektā
87	C4.I4 Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	AP	Līgumu parakstīšana par 100 % būvdarbu, pamatojoties uz atklātiem konkursiem un saņemtajām attiecīgajām atļaujām
109	C5.I3 Renovācijas nozares speciālistu un darbinieku profesionālo spēju stiprināšana, izstrādājot apmācību par energoefektivitātes būvniecību	M	Vismaz 8000 speciālistu un darba ņēmēju, kam ir sertifikāts, lai pabeigtu ar energoefektivitāti saistītas apmācības;
128	C6.R6 Siltumapgādes un aukstumapgādes nozares konkurētspējas palielināšana un dekarbonizācija	AP	Stājas spēkā tiesiskais regulējums, ar ko ievieš pasākumus siltumapgādes un aukstumapgādes nozares dekarbonizācijai
130	C6.I2 Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	AP	Līguma parakstīšana par ūdeņražam gatava izplatīšanas tīkla būvniecību Oltenijas reģionā
246	C9.I1 Digitālās platformas par likumdošanas pārredzamību, birokrātijas mazināšanu un procedūru vienkāršošanu uzņēmumiem.	AP	Digitālo platformu izveide, kas savienotas ar vienotu elektronisko kontaktpunktu un pilnībā darbojas
269	C9.I4 Pārrobežu un daudzvalstu projekti – mazstrāvas procesori un pusvadītāju shēmas	M	Līgumi, ko parakstījuši iesaistītie uzņēmumi
274	C9.R3 Pētniecības karjeras reforma	AP	Tiesību aktu par pētnieka karjeru un statusu stāšanās spēkā
283	C9.I7 Izcilības stiprināšana un atbalsts Rumānijas dalībai partnerībās un uzdevumos pamatprogrammā “Apvārsnis Eiropa”	M	Parakstīto pētniecības finansēšanas līgumu skaits
284	C9.I8 Programmas izstrāde, lai pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībās piesaistītu augsti specializētus cilvēkresursus no ārvalstīm	M	Starptautisko pētnieku vadīti projekti, kas finansēti
285	C9.I9 Atbalsts izcilības sertifikātu turētājiem, kas saņēmuši Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosaukto individuālo stipendiju balvu	M	Marijas Sklodovskas Kirī vārdā nosauktās izcilības zīmoga saņēmējas
329	C11.R1 Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	M	Izveidotās DMO
		Maksājuma summa	EUR 1 404 167 655

2.2.6.Sestais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

276	C9.R4 Ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un pētniecību	AP	Tiesību aktu grozījumu stāšanās spēkā, lai radītu labvēlīgu vidi publiskā un privātā sektora ieguldījumiem pētniecībā, izstrādē un inovācijā
333	C11.I1 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	AP	12 kultūras maršrutu atvēršana
498	C15.I15 Tiešsaistes skola: Novērtēšanas platforma un satura izstrāde	AP	Darbojas tiešsaistes studentu novērtēšanas e-platforma
503	C15.I17 Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas, atpūtas telpas)	M	Izbūvētas vai modernizētas un ekspluatācijā esošas atpūtas un lasīšanas vietas
11	C1.I2 Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	M	Uzbūvēts un ekspluatācijā esošs kanalizācijas tīkls aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000.
249	C9.I2.1 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – portfeļa garantija izturētspējai	M	Finanšu vai investīciju darbībām, kas veido 100 % no instrumentam piešķirtajiem resursiem, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.
252	C9.I2.2 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Klimata pasākumu portfeļa garantija	M	Finanšu vai investīciju darbības, kas veido 100 % no instrumentam piešķirto resursu kopsummas, ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja
261	C9.I2.5 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – energoefektivitātes ieguldījumi dzīvojamo ēku un ēku sektorā	M	Finanšu vai investīciju darbībām, kas sasniedz 100 % no mērķa finansējuma vai ieguldījumu kopsummas un ko apstiprinājusi InvestEU Investīciju komiteja.
263	C9.I3.1 Privātā sektora atbalsta shēmas – Atbalsta shēma MVU digitalizācijai	M	Parakstīto finansēšanas līgumu skaits
347	C11.I5 Kultūras pieejamības palielināšana kultūrvides trūcīgos apgabalos	M	Mazi apvidi ar lielāku piekļuvi kultūrai
504	C15.I17 Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas un atpūtas telpas)	M	Ēdnīcas, kas būvētas vai modernizētas un tiek izmantotas
		Maksājuma summa	EUR 2 646 042 066

2.2.7.Septītais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

4	C1.R2 ANAR pašreizējā ekonomiskā mehānisma pārkonfigurēšana, lai nodrošinātu valsts ūdens resursu apsaimniekošanas sistēmas modernizāciju un uzturēšanu un Ūdens pamatdirektīvas un Plūdu direktīvas pienācīgu īstenošanu	AP	Likuma, ar ko ievieš grozījumus Ūdens likumā Nr. 107/1996, stāšanās spēkā
5	C1.I1 Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēkekvivalentiem, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	M	Uzbūvētie un operatīvie ūdens sadales tīkli
7	C1.I1 Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēkekvivalentiem, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	M	Uzbūvētie un darbojošies kanalizācijas tīkli
39	C2.I4.4 Savvaļas storu uzraudzības sistēmas ieviešana Donavas lejasdaļā	AP	Operatīvs tīkls savvaļas storu datu monitoringam, paziņošanai un pārsūtīšanai
48	C3.I1a Brīvprātīgo vākšanas centru izveide	M	Izveidoti un darbojas brīvprātīgi savākšanas centri
50	C3.I1b Digitalizētu ekosalu būvniecība atkritumu dalītai savākšanai vietējā līmenī	M	Izveidotas un darbojas digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai
101	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	M	Daudzģimeņu dzīvojamo ēku pabeigta energorenovācija
104	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	M	Pabeigta sabiedrisko ēku energorenovācija
505	C15.I17 Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas un atpūtas telpas)	M	Jaunizveidotas vai modernizētas izmitināšanas vietas
14	C1.I4.1 Esošo aizsardzības līniju atjaunošana saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai	M	Atjaunotas plūdu aizsardzības līnijas saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai
52	C3.I1c Integrētie centri pilsētu aglomerācijām attiecībā uz dalītu savākšanu	M	Integrēti atkritumu savākšanas centri, kas izveidoti un darbojas pilsētu aglomerācijās
56	C3.I3a Valsts vides apsardzes monitoringa un kontroles aprīkojums	M	Valsts vides apsardzes apgabala komisāri, kas aprīkoti ar digitālo aprīkojumu atkritumu apsaimniekošanas monitoringa un kontroles darbībām
83	C4.I3 Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	AP	Jaunu ceļu būvniecība, 50 % pabeigto darbu
88	C4.I4 Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	AP	50 % metro līniju Bukarestē un Klužā-Napokā būvniecības ieguldījumi
107	C5.I2 Valsts ēku reģistra ieviešana,	AP	Izveidots un darbojas valsts ēku digitālais reģistrs
110	C5.I4 Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana	AP	Darbojas laboratorija jaunu materiālu un tehnoloģisko risinājumu testēšanai vēsturiskām ēkām
111	C5.I4 Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana	AP	Nacionālā mantojuma institūtā darbojas izmēģinājuma centrs vēsturisko būvmateriālu savākšanai un atkārtotai izmantošanai
254	C9.I2.3 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Atveseļošanas riska kapitāla fonds	AP	Finanšu vai investīciju darbībām, kas sasniedz 50 % no kopējās finansējuma vai investīciju summas, ko apstiprinājusi Investīciju komiteja.
257	C9.I2.4 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām	M	Vismaz 30 % no atbalstītajiem paredzētajiem atbalsta saņēmējiem.
321	C10.I3 Publisko ēku mērena atjaunošana, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu	M	Atjaunoto sabiedrisko ēku platība kvadrātmetros
324	C10.I4 Telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā	M	Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni ir pabeigti un pārņemti Teritoriālās novērošanas centra platformā
		Maksājuma summa	EUR 2 625 927 123

2.2.8.Astotais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

32	C2.I3.1 Apstiprināto pārvaldības plānu atjaunināšana	M	Stājās spēkā aizsargājamās dabas teritorijas ar atjauninātiem apsaimniekošanas plāniem
350	C11.I7 Paātrināt filmu ražošanas un izplatīšanas digitalizāciju	M	Filmu producenti un izplatītāji ar lielākām digitālajām kompetencēm
499	C15.I15 Tiešsaistes skola: Novērtēšanas platforma un satura izstrāde	M	Izstrādātie atvērtie izglītības resursi (mācīšanas materiāli)
31	C2.R2 Aizsargājamo dabas teritoriju pārvaldības sistēmas reforma, saskaņoti un efektīvi īstenojot Eiropas bioloģiskās daudzveidības stratēģiju	AP	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā, ar ko groza tiesisko regulējumu, ko piemēro nozarēm, kuras ietekmē bioloģisko daudzveidību
58	C3.I3b Gaisa kvalitātes, radioaktivitātes un trokšņa monitoringa iekārtas Valsts vides aizsardzības aģentūrai	M	gaisa kvalitātes, radioaktivitātes un trokšņa monitoringa iekārtu darbības nodrošināšana
93	C5.R1 Vienkāršots un atjaunināts tiesiskais regulējums, lai atbalstītu investīciju īstenošanu pārejā uz zaļām un noturīgām ēkām	M	Būvatļauju izsniegšanas laika saīsināšana
265	C9.I3.2 Privātā sektora atbalsta shēmas – de minimis shēma, lai palīdzētu Rumānijas uzņēmumiem kotēt biržā	M	Parakstīto finansēšanas līgumu skaits, kas ļauj veikt iekļaušanu Bukarestes biržā
		Maksājuma summa	EUR 1 463 482 557

2.2.9.Devītais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

506	C15.I17 Augstskolu infrastruktūras nodrošināšana (mājas, ēdnīcas un atpūtas telpas)	M	Vismaz 40 % no jaunajām un modernizētajām iespējām, kas paredzētas studentiem no nelabvēlīgas vides;
19	C1.I6 Ūdens kadastra ieviešana	AP	Izstrādāts un darbojies ūdens kadastrs
20	C1.I7 Nacionālās integrētās meteoroloģiskās sistēmas (SIMIN) valsts novērošanas tīkla paplašināšana	M	Iegādātās un ekspluatācijā esošās meteoroloģiskās stacijas
35	C2.I3.2 Iespējamo teritoriju noteikšana stingrai aizsardzībai dabiskajos sauszemes un jūras dzīvotnēs, lai īstenotu ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam	AP	Leģislatīvā akta stāšanās spēkā attiecībā uz stingri aizsargājamo teritoriju noteikšanu (kas noteiktas Natura 2000 aizsargājamās teritorijās bez pašreizējiem apsaimniekošanas plāniem un citās teritorijās)
57	C3.I3a Nacionālās vides apsardzes monitoringa un kontroles iekārtas	M	400 kontroles misijas, kurās izmanto uzraudzības un kontroles iekārtas
81	C4.R2 Uz sniegumu balstīta kvalitātes pārvaldība transporta nozarē – Institucionālo spēju un korporatīvās pārvaldības uzlabošana	M	Uzlaboti dzelzceļa sniegumi vilcienu kustības precizitātes ziņā
102	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	M	Daudzģimeņu dzīvojamo ēku pabeigta energorenovācija
105	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	M	Pabeigta sabiedrisko ēku energorenovācija
112	C5.I4 Aprites ekonomika un vēsturisko ēku energoefektivitātes palielināšana	M	Vismaz 200 profesionāļi, kuriem ir sertifikāts apmācību pabeigšanai par intervencēm un energoefektivitāti vēsturiskās ēkās
131	C6.I2 Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	M	Zaļā ūdeņraža ražošana
137	C6.I4 Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde, saistītajā rūpniecībā izmantoto izejvielu ražošana un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	M	Pasūtītas akumulatoru ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas iekārtas
138	C6.I4 Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde, saistītajā rūpniecībā izmantoto izejvielu ražošana un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	M	Fotoelementu un paneļu jauda
139	C6.I4 Akumulatoru, elementu un fotoelementu paneļu (tostarp palīgierīču) ražošanas un/vai montāžas un/vai reciklēšanas rūpnieciskā ķēde, saistītajā rūpniecībā izmantoto izejvielu ražošana un jaunas elektroenerģijas uzglabāšanas jaudas	M	Uzstādītā elektroenerģijas uzglabāšanas jauda
141	C6.I5 Izveidot energoefektivitātes veicināšanas shēmu rūpniecībā un palielināt rūpniecības noturību	M	Pabeigts energoefektivitātes projekts
188	C7.I18 Digitālā pārveide un robotikas procesa automatizācija valsts pārvaldē	M	Robotikas procesa automatizācija (RPA) un mākslīgā intelekta (MI) veicināšana, ko īsteno valsts pārvaldē
190	C7.I19 Darbinieku kvalifikācijas celšanas/pārkvalifikācijas shēmas uzņēmumos	M	MVU, kas tiek finansēti savu darbinieku apmācībai digitālo prasmju jomā
244	C9.R1 Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	M	Vidējā laika samazināšana, lai izpildītu ar uzņēmējdarbības vidi saistītās normatīvās prasības
245	C9.R1 Likumdošanas pārredzamība, birokrātijas novēršana un procedūru vienkāršošana uzņēmumiem	M	Tiesību akti/grozījumi saistībā ar MVU, kuriem tika piemērota pārbaude
275	C9.R3 Pētniecības karjeras reforma	M	Iestādes, kas ievēroja Eiropas Pētnieku hartu un kodeksu pētnieku pieņemšanai darbā, sāka rīcības plānu izstrādes, īstenošanas un novērtēšanas procesu.
281	C9.I5 Kompetenču centru izveide un darbības uzsākšana	M	Budžets, ko piesaistījuši kompetences centri no privātā sektora pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem
502	C15.I16 Universitāšu digitalizācija un gatavošanās nākotnes digitālajām profesijām	M	Augstskolas, ko atbalsta jauni inovatīvi tehnoloģiju centri, lai radītu jaunas prasmes nākotnē
		Maksājuma summa	EUR 1 248 073 477

2.2.10.Desmitais maksājums (aizdevuma atbalsts):

Nr. p. k.	Saistītais pasākums (Reforma vai investīcija)	Atskaites punkts/mērķrādītājs	Nosaukums

15	C1.I4.1 Esošo aizsardzības līniju atjaunošana saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai	M	Atjaunotas plūdu aizsardzības līnijas saskaņā ar Plūdu direktīvu un Valsts stratēģiju plūdu riska pārvaldībai
17	C1.I4.2 Esošo akumulāciju atjaunošana, kurām nepieciešama ārkārtas intervence drošai ekspluatācijai	M	Esošie dambji, kas atjaunoti
45	C3.R1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	AP	Valsts pārvaldes iestādēm uzticētās aprites ekonomikas stratēģijas un rīcības plāna darbību īstenošana
330	C11.R1 Galamērķa pārvaldības organizāciju (DMO) darbības uzsākšana	M	Lielāks ārvalstu tūristu īpatsvars, kas piesaistīts apgabalos, kuri ir reģionālo DVO daļa
507	C15.I18 Mācību un konsultēšanas programma skolu vadītājiem un inspektoriem	M	Direktori, direktoru vietnieki un inspektori ar pabeigtu apmācības un konsultēšanas programmu
6	C1.I1 Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēkekvivalentiem, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	M	Uzbūvētie un operatīvie ūdens sadales tīkli
8	C1.I1 Ūdens un kanalizācijas sistēmu paplašināšana aglomerācijās ar vairāk nekā 2000 cilvēku ekvivalentu, par prioritāti nosakot paātrināto plānu Eiropas direktīvu ievērošanai	M	Būvēti un ekspluatēti kanalizācijas tīkli aglomerācijās, kam prioritāte piešķirta paātrinātajā plānā par atbilstību Eiropas direktīvām.
10	C1.I2 Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	M	Individuālas vai citas piemērotas sistēmas, kas izveidotas un darbojas aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000
12	C1.I2 Notekūdeņu savākšana aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000, kas neļauj sasniegt labu ūdenstilpju stāvokli un/vai ietekmē aizsargājamās dabas teritorijas	M	Izbūvēti un ekspluatēti kanalizācijas tīkli aglomerācijās, kurās cilvēka ekvivalents ir mazāks par 2000
13	C1.I3 Atbalsts iedzīvotāju ar zemiem ienākumiem savienošanai ar esošajiem ūdens un kanalizācijas tīkliem	M	Mājsaimniecībām ir pieslēgums ūdensapgādes un kanalizācijas tīkliem, izmantojot Valsts programmu “Pirmais pieslēgums ūdenim un sanitārijai”.
21	C1.I7 Nacionālās integrētās meteoroloģiskās sistēmas (SIMIN) valsts novērošanas tīkla paplašināšana	AP	Operatīvā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju sistēma papildu meteoroloģisko un agrometeoroloģisko staciju integrēšanai valsts integrētajā meteoroloģijas sistēmā (SIMIN)
33	C2.I3.1 Apstiprināto pārvaldības plānu atjaunināšana	M	Stājās spēkā aizsargājamās dabas teritorijas ar atjauninātiem apsaimniekošanas plāniem
36	C2.I4.1 Šķēršļu likvidēšana ūdenstecēs, lai veicinātu atkarīgo dzīvotņu un sugu savienojamības atjaunošanu	M	Piekrastes dzīvotnes ar atjaunotu savienojamību
37	C2.I4.2 Zālāju biotopu atjaunošana aizsargājamās dabas teritorijās	M	Ekoloģiski atjaunotas zālāju dzīvotnes
38	C2.I4.3. Donavas deltas ezeru atkrāsošana Donavas deltā, lai samazinātu eitrofikāciju un saglabātu bioloģisko daudzveidību	M	Ezera apgabali, kas guvuši labumu no ūdensaugu aizvākšanas
40	C2.I4.5 Donavas deltas publiskās piekļuves un infrastruktūras pārkonfigurēšana, lai mazinātu tūrisma radīto spiedienu uz dzīvotnēm un sugām	M	Apmeklētāju centri, kas izveidoti, lai mazinātu tūrisma radīto spiedienu uz dzīvotnēm
42	C2.I5 Integrētas plūdu riska mazināšanas sistēmas meža upju baseinos	AP	Modernizācijas darbu pabeigšana aizsardzībai pret plūdiem
47	C3.R1 Atkritumu apsaimniekošanas pārvaldības uzlabošana, lai paātrinātu pāreju uz aprites ekonomiku	M	Devums, kas līdz 2025. gadam ir 4,5 % no valsts mērķrādītāja – pārstrāde un sagatavošana atkārtotai izmantošanai – 50 %
49	C3.I1a Brīvprātīgo vākšanas centru izveide	M	Izveidoti un darbojas brīvprātīgi savākšanas centri
51	C3.I1.b Digitalizētu ekosalu būvniecība atkritumu dalītai savākšanai vietējā līmenī	M	Izveidotas un darbojas digitalizētas ekosalas atkritumu dalītai savākšanai
53	C3.I1c Integrētie centri pilsētu aglomerācijām attiecībā uz dalītu savākšanu	M	Integrēti atkritumu savākšanas centri, kas izveidoti un darbojas pilsētu aglomerācijās
54	C3.I1d Atkritumu reciklēšanas iekārtu būvniecība, lai sasniegtu aprites ekonomikas paketē noteiktos reciklēšanas mērķrādītājus	M	Atkritumu pārstrādes rūpnīcas, kas ir uzbūvētas un darbojas
55	C3.I2 Kūtsmēslu un citu kompostējamu lauksaimniecības atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūras attīstīšana	M	Integrētas sistēmas kompostējamo lauksaimniecības atkritumu savākšanai, izveidotas un darbojas
84	C4.I3. Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	M	Pabeigta jaunu ceļu būvniecība (ar TEN-T standartiem)
85	C4.I3 Ilgtspējīgas ceļu infrastruktūras izveide TEN-T tīklā, ceļu maksas iekasēšana, satiksmes pārvaldība un ceļu satiksmes drošība	M	Noņemti melnie/karstie punkti ceļu satiksmes drošībai
89	C4.I4 Pazemes transporta tīkla izveide Bukarestes un Klužas-Napokas pašvaldībās	M	Bukarestes un Klužas-Napokas jauno metro līniju kilometri pabeigti
103	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	M	Daudzģimeņu dzīvojamo ēku pabeigta energorenovācija
106	C5.I1 Renovācijas viļņu fonda izveide, lai finansētu esošā ēku fonda energoefektivitātes uzlabošanas darbus	M	Pabeigta sabiedrisko ēku energorenovācija
132	C6.I2 Atjaunojamo gāzu sadales infrastruktūra (izmantojot dabasgāzi apvienojumā ar zaļo ūdeņradi kā pārejas pasākumu), kā arī vidi saudzējoša ūdeņraža ražošanas jaudas un/vai tās izmantošana elektroenerģijas uzglabāšanai	M	Ar ūdeņradi darbināms sadales tīkls, pabeigts un darbojas Oltenijas reģionā
134	C6.I3 Elastīgas un augstas efektivitātes ar gāzi darbināmas kombinētās siltuma un elektroenerģijas ražošanas (CHP) izstrāde centralizētajā siltumapgādē, lai panāktu dziļu dekarbonizāciju	M	Augstas efektivitātes koģenerācijas stacijas un centralizētā siltumapgāde
255	C9.I2.3 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Atveseļošanas riska kapitāla fonds	AP	Finanšu vai investīciju darbībām, kas sasniedz 100 % no kopējās finansējuma vai investīciju summas, ko apstiprinājusi Investīciju komiteja.
258	C9.I2.4 Finanšu instrumenti privātajam sektoram – Fonds digitalizācijai, rīcībai klimata politikas jomā un citām interešu jomām	M	100 % atbalstīto paredzēto atbalsta saņēmēju.
271	C9.R2 Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	M	Ieteikumu daļa politikas atbalsta instrumentā, kas pieņemti līdz 2026. gada beigām
272	C9.R2 Racionalizēt pētniecības, izstrādes un inovācijas pārvaldību	AP	Pastāvīgas sistēmas stāšanās spēkā pētniecības, izstrādes un inovācijas politikas izstrādei, īstenošanai, uzraudzībai un novērtēšanai
277	C9.R4 Ciešāka sadarbība starp uzņēmumiem un pētniecību	AP	40 % no publiski finansētiem pētniecības, izstrādes un inovācijas projektiem ir iesaistīts vismaz viens uzņēmējdarbības subjekts kā partneris
279	C9.R5 Atbalsts Rumānijas pētniecības, attīstības un inovācijas organizāciju integrēšanai Eiropas pētniecības telpā	M	To pētniecības organizāciju procentuālā daļa, kurām ir kopīga pētniecības infrastruktūra un iekārtas
282	C9.I6 “Apvārsnis Eiropa” konsultāciju programmas	M	Vaučeri, kas piešķirti kā daļa no “Apvārsnis Eiropa” mentoringa programmas
287	C9.I10 Astoņu reģionālo profesionālās orientācijas centru valsts tīkla izveide un finansiālais atbalsts kā daļa no Eiropas Pētniecības telpas talantu platformas	M	Pētnieki, kuri ir izmantojuši profesionālās orientācijas centru pakalpojumus
309	C10.R2 Politikas satvara izveide ilgtspējīgai pilsētu pārveidei	M	Dzīves kvalitātes uzlabošana pilsētu teritorijās
311	C10.R2 Politikas satvara izveide ilgtspējīgai lauku pārveidei: administratīvo konsorciju izveide funkcionālajos lauku apvidos	M	Nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanās lauku apvidos
313	C10.R3 Mājokļu kvalitātes uzlabošana labākai labklājībai	M	Mazāka mājokļu pārapdzīvotības procentuālā daļa
314	C10.R3 Mājokļu kvalitātes uzlabošana labākai labklājībai	M	Mazāks to iedzīvotāju īpatsvars, kuri dzīvo neoficiālās apmetnēs
318	C10.I1 Jauniešu mājokļu/mājokļu vienību būvniecība veselības aprūpes un izglītības speciālistiem	M	Mājokļi, kas uzbūvēti jauniešiem no neaizsargātām kopienām/grupām
319	C10.I1 Jauniešu mājokļu/mājokļu vienību būvniecība veselības aprūpes un izglītības speciālistiem	M	Mājokļi, kas uzbūvēti veselības aprūpes un izglītības speciālistiem
322	C10.I3 Publisko ēku mērena atjaunošana, lai uzlabotu administratīvo teritoriālo vienību sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu	M	Atjaunoto sabiedrisko ēku platība kvadrātmetros
325	C10.I4 Telpiskās plānošanas un pilsētplānošanas dokumentu izstrāde/atjaunināšana ĢIS formātā	M	Teritoriālās plānošanas, pilsētplānošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes plāni ir pabeigti un pārņemti Teritoriālās novērošanas centra platformā
335	C11.I1 12 tūrisma/kultūras maršrutu popularizēšana	M	Ir atvērtas nesen atjaunotas vietas
337	C11.I2. Muzeju un memoriālu modernizācija/radīšana	M	Atvērti jaunizveidoti un atjaunoti muzeji
343	C11.I4 3000 km riteņbraukšanas maršrutu ieviešana	M	Riteņbraukšanai izbūvēto un riteņbraukšanai pieejamo veloceliņu kilometri
400	C13.I4 Veco ļaužu dienas aprūpes un rehabilitācijas centru tīkla izveide (bez dzīvojamā komponenta)	M	Dienas aprūpes un veco ļaužu rehabilitācijas centru darbībspējas nodrošināšana
		Maksājuma summa	EUR 1 118 226 512

3.3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

3.1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Rumānijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:

·Centrālā līmenī koordināciju nodrošina Starpministriju komiteja plāna koordinācijai, kas ir atbildīga par plāna īstenošanas progresa izvērtēšanu, cieši sadarbojoties ar Investīciju un Eiropas projektu ministriju (MIPE). MIPE tika iecelts par valsts koordinatoru plāna sagatavošanai, apspriešanai un apstiprināšanai ar Finanšu ministrijas palīdzību (attiecībā uz uzdevumiem, kas saistīti ar aizdevuma līguma un finansēšanas līguma parakstīšanu), izveidojot specializētu struktūru.

·MIPE atbild arī par plāna kontroli un uzraudzību, tostarp par starpposma un galīgo mērķrādītāju sasniegšanas uzraudzību, kā arī par nopietnu pārkāpumu novēršanu, atklāšanu un labošanu. Visbeidzot, tā pati ministrija ir atbildīga arī par maksājumu pieprasījumu un pārvaldības deklarāciju sagatavošanu un parakstīšanu.

·Plāna īstenošanu nodrošina nozaru ministrijas un to pakārtotās struktūras, noslēdzot finansēšanas līgumus ar MIPE.

3.2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem

Lai nodrošinātu Komisijai pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, Rumānija veic šādus pasākumus:

MIPE kā plāna valsts koordinators ir atbildīgs par plāna vispārējo koordināciju, kontroli un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējoša struktūra starpposma mērķu un galamērķu progresa uzraudzībai, savukārt revīzijas ir revīzijas iestādes pienākums. MIPE koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un galīgajiem mērķrādītājiem, visiem attiecīgajiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek MIPE IT sistēmā.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu pēc tam, kad ir pabeigti attiecīgie saskaņotie atskaites punkti un galīgie mērķrādītāji, kas minēti šā pielikuma 2.1. iedaļā, Rumānija iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finansiālā ieguldījuma un attiecīgā gadījumā aizdevuma maksājuma pieprasījumu. Rumānija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1) Rumānija vēl nav izpildījusi šo juridisko pienākumu, un turpinās pārkāpums. NAPCP iesniegšanas datuma atzīšana saistībā ar plānu nenozīmē, ka Komisija to apstiprina. Tas patiešām neskar notiekošo pārkāpumu saistībā ar NAPCP neiesniegšanu.

(2)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti, uztvertu dūmgāzes glabāšanai vai izmantošanai, vai reģenerētu materiālus no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(3)

Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(4)

(5)

(6)

Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(7)

Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(8)

(9)

(10) https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=75185

(11) Pieejams https://e3p.jrc.ec.europa.eu/publications/2021-best-practice-guidelines-eu-code-conduct-data-centre-energy-efficiency

(12) https://ec.europa.eu/isa2/sites/default/files/eif_brochure_final.pdf

(13) https://ec.europa.eu/newsroom/dae/document.cfm?doc_id=75185

(14) Izņemot projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(15) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(16) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām iekārtās, kas paredzētas tikai nepārstrādājamu bīstamo atkritumu apstrādei, un esošām iekārtām, ja darbības ir vērstas uz energoefektivitātes palielināšanu, izplūdes gāzu uztveršanu uzglabāšanai vai izmantošanai, vai materiālu rekuperāciju no sadedzināšanas pelniem, ar noteikumu, ka šādu darbību rezultātā nepalielinās iekārtu atkritumu pārstrādes jauda vai nepagarinās iekārtu darbmūžs; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(17) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām esošās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības ir vērstas uz to, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādu darbību rezultātā nepalielinās iekārtu atkritumu pārstrādes jauda vai nepagarinās iekārtu darbmūžs; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(18) Izņemot projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(19) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(20) Izņemot projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(21) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(22) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(23) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(24)

(25) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(26) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(27) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(28)

(29) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(30) Izņemot projektus elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanas jomā, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(31) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(32) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(33) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(34)

(35) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(36) Izņemot projektus, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(37) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(38)

(39) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(40) Izņemot projektus, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(41) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(42)

(43) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(44) Izņemot projektus, kas saistīti ar elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanu, kā arī saistīto pārvades un sadales infrastruktūru, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(45) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(46)

(47) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(48)

Teritoriālās administratīvās vienības ir definētas kā “lauku” saskaņā ar “Metodoloģisko rokasgrāmatu par teritoriālajām tipoloģijām – 2018. gada izdevums” (zināma arī kā DEGURBA metodika) vai ESAO uzlaboto mazo reģionu klasifikāciju (Fadic, M., et al – (2019), “Mazu (TL3) reģionu klasificēšana, pamatojoties uz metropoles iedzīvotājiem, zemu blīvumu un attālumu”, ESAO Reģionālās attīstības darba dokumenti, Nr. 2019/06, ESAO Publishing, Parīze, https://doi.org/10.1787/b902cc00-en ).

(49) 13. un 14. investīcija ir iekļautas 3. ceturkšņa iedaļā.

(50) Izņemot projektus saskaņā ar šo pasākumu elektroenerģijas un/vai siltuma ražošanā, kā arī saistītajā pārvades un sadales infrastruktūrā, izmantojot dabasgāzi, kas atbilst tehnisko vadlīniju “nenodarīt būtisku kaitējumu” (2021/C58/01) III pielikumā izklāstītajiem nosacījumiem.

(51) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāsniedz paskaidrojums par iemesliem, kāpēc tas nav iespējams. Līmeņatzīmes, kas noteiktas bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kuras ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(52)

(53) Šis izņēmums neattiecas uz darbībām saskaņā ar šo pasākumu esošajās mehāniski bioloģiskās apstrādes iekārtās, ja darbības saskaņā ar šo pasākumu ir paredzētas, lai palielinātu energoefektivitāti vai modernizētu dalīto atkritumu pārstrādes darbības, tos pārveidojot par komposta bioatkritumiem un bioatkritumu anaerobo noārdīšanu, ar noteikumu, ka šādas darbības saskaņā ar šo pasākumu nepalielina iekārtu atkritumu pārstrādes jaudu vai nepagarina iekārtu darbmūžu; par kuriem ir sniegti pierādījumi uzņēmuma līmenī.

(54) 12. un 13. investīcija ir iekļautas 3. ceturkšņa iedaļā.

(55) 17. investīcija ir iekļauta 3. ceturkšņa iedaļā..

(56) 18. investīcija ir iekļauta 3. ceturkšņa iedaļā..

(57) https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC107466

(58) https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC106281