EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.7.2021

COM(2021) 563 final

2021/0213(CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

kas pārkārto Savienības noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 663 final} - {SWD(2021) 640 final} - {SWD(2021) 641 final} - {SWD(2021) 642 final}

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Klimata un enerģētikas politikas jomā energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanai ar nodokli ir svarīga nozīme. Saskaņoto noteikumu, kuri paredzēti 2003. gada 27. oktobra Direktīvā 2003/96/EK, kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (“Enerģijas nodokļu direktīva” jeb “END”), mērķis ir nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Tomēr kopš END pieņemšanas klimata un enerģētikas politikas sistēma ir radikāli mainījusies, un minētā direktīva vairs nav saskaņota ar pašreizējām ES politikas jomām. Turklāt END vairs nenodrošina iekšējā tirgus pienācīgu darbību.

Priekšlikums pārstrādāšanai ir daļa no Eiropas zaļā kursa un tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55), jo tajā galvenā uzmanība pievērsta vides un klimata jautājumiem, lai atbalstītu Komisijas apņemšanos risināt ar vidi saistītās problēmas un sasniegtu ES iekšzemes siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus un samazinātu gaisa piesārņojumu.

Ar Eiropas zaļo kursu tika uzsākta jauna ES izaugsmes stratēģija, kuras mērķis ir pārveidot ES par taisnīgu un pārticīgu sabiedrību. Tas ir vēl viens apliecinājums Komisijas apņēmībai līdz 2050. gadam palielināt savu klimata mērķu vērienīgumu un padarīt Eiropu par pirmo klimatneitrālo pasaules daļu. Ņemot vērā Covid-19 pandēmijas ļoti smago ietekmi uz Savienības iedzīvotāju veselību un ekonomisko labklājību, Eiropas zaļā kursa nepieciešamība un vērtība ir tikai augusi.

Pamatojoties uz Eiropas zaļā kursa stratēģiju un visaptverošu ietekmes novērtējumu, Komisijas 2020. gada septembra paziņojumā “Eiropas 2030. gada klimatisko ieceru vēriena kāpināšana” 1 (“2030. gada klimata mērķrādītāja plāns”) tika ierosināts kāpināt ES ieceru vērienu un nākt klajā ar visaptverošu plānu, kā atbildīgā veidā palielināt Eiropas Savienības saistošo mērķrādītāju 2030. gadam, lai panāktu siltumnīcefekta gāzu neto emisiju samazinājumu vismaz par 55 %. Vērienīgāka 2030. gada mērķrādītāju noteikšana tagad palīdz nodrošināt noteiktību politikas veidotājiem un investoriem, lai turpmākajos gados pieņemtie lēmumi nenovestu pie tādu emisijas līmeņu saglabāšanās, kas nav saskanīgi ar ES mērķi līdz 2050. gadam panākt klimatneitrālitāti. 2030. gada mērķrādītājs ir saskaņā ar Parīzes nolīguma mērķi ierobežot globālās temperatūras pieaugumu krietni zem 2 °C un censties to iegrožot līdz 1,5 °C. Eiropadome 2020. gada decembra sanāksmē apstiprināja jauno saistošo ES mērķrādītāju 2030. gadam 2 .

Eiropas Klimata akts 3 , par ko vienojušies Eiropas Parlaments un Eiropadome 4 , padara ES klimatneitralitātes mērķrādītāju juridiski saistošu un paredz vērienīgākas 2030. gada ieceres, nospraužot mērķi līdz 2030. gadam panākt neto emisiju samazināšanos vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu.

Lai turpinātu Eiropas Klimata aktā ierosināto virzību un sasniegtu šo vērienīgāko mērķi 2030. gadam, Komisija ir pārskatījusi pašlaik spēkā esošos tiesību aktus klimata un enerģētikas jomā. Tiesību aktu pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55), kas paziņota 2030. gada klimata mērķrādītāja plānā, ir vispusīgākais elements centienos īstenot vērienīgo jauno 2030. gada klimata mērķrādītāju, un savs ieguldījums tajā būs jādod visām ekonomikas nozarēm un politikas jomām.

Eiropas zaļajā kursā Komisija apņēmās pārskatīt END, galveno uzmanību pievēršot vides jautājumiem, lai nodrošinātu, ka enerģijas nodokļi ir saskaņoti ar klimata mērķiem. Nodokļiem ir tieša nozīme zaļās pārkārtošanās atbalstīšanā, jo tie raida pareizos cenu signālus un nodrošina pareizos stimulus ilgtspējīgam patēriņam un ražošanai.

Šajā sakarā ir vajadzīgi efektīvi vides nodokļi un ir jānovērš stimuli fosilā kurināmā patēriņam visā ES, lai kopā ar citiem regulatīviem pasākumiem panāktu siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu.

Pirmkārt, END neatbilst ES mērķiem klimata un enerģētikas jomā. Direktīva pienācīgi neveicina siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanu, energoefektivitāti un elektroenerģijas un alternatīvo degvielu (atjaunīgā ūdeņraža, sintētisko degvielu, moderno biodegvielu u. c.) izmantošanu. Tas ir tādēļ, ka jaunas, mazāk oglekļietilpīgas degvielas tiek apliktas ar nodokli tāpat kā to fosilais ekvivalents, ja jaunā degviela ir radusies pēc pēdējās END pieņemšanas 2003. gadā, un tāpēc tai nav skaidri noteikta likme. Biodegvielas ir neizdevīgākā stāvoklī, jo tām uzliek nodokli, balstoties uz apjomu (likmes, kas izteiktas par litru). Tas ir tādēļ, ka vienam litram biodegvielas parasti ir zemāks enerģijas saturs nekā vienam litram konkurējošā fosilā kurināmā, taču tiek piemērota tāda pati nodokļa likme. Kopumā END nenodrošina pietiekamus stimulus investīcijām tīrās tehnoloģijās.

Otrkārt, END de facto tiek dota priekšroka fosilā kurināmā izmantošanai. Valstis piemēro ļoti atšķirīgas likmes līdz ar plašu atbrīvojumu no nodokļa un nodokļa samazinājumu klāstu. Atbrīvojumu un samazinājumu plašais klāsts ir fosilā kurināmā izmantošanas stimulu veidi, un tas neatbilst Eiropas zaļā kursa mērķiem. Jaunais priekšlikums divos veidos palīdzētu samazināt fosilā kurināmā izmantošanu. Pirmkārt, tiktu noteiktas augstākas likmes fosilajam kurināmajam un zemākas likmes atjaunīgiem energoproduktiem, un tādējādi samazinātas fosilā kurināmā relatīvās cenu priekšrocības salīdzinājumā ar mazāk piesārņojošām alternatīvām. Tas atturētu no fosilā kurināmā izmantošanas. Otrkārt, tiktu pārskatīta iespēja samazināt nodokļus un atbrīvot no tiem, kas pašlaik samazina fosilajam kurināmajam uzliekamo nodokli. Pie minētajiem fosilajiem kurināmajiem pieder lauksaimniecībā izmantotā gāzeļļa, mājsaimniecību siltumapgādei izmantotā gāzeļļa un akmeņogles (tiktu saglabāta iespēja atbrīvot neaizsargātās mājsaimniecības) vai fosilais kurināmais, ko izmanto energoietilpīgās rūpniecības nozarēs. Turklāt ar šo priekšlikumu tiktu atcelts pašreizējais obligātais atbrīvojums aviācijas, kuģošanas un zvejas nozarei.

Treškārt, END vairs neveicina iekšējā tirgus pienācīgu darbību, jo minimālās nodokļu likmes ir zaudējušas savu konverģējošo ietekmi uz valstu nodokļu likmēm. Tā kā minimālās likmes nav atjauninātas kopš 2003. gada, tā ir zemas, lai gan vairumā gadījumu valsts likmes ievērojami pārsniedz END noteikto minimumu. Jebkurā gadījumā END minimālās likmes vairs nenovērš sacensību par to, lai noteiktu pēc iespējas zemākas nodokļu likmes, un vairs nenosaka nodokļu minimālo robežvērtību. Tas viss kopā ar atbrīvojumiem un samazinājumiem palielina iekšējā tirgus sadrumstalotību un jo īpaši kropļo vienlīdzīgus konkurences apstākļus visās iesaistītajās ekonomikas nozarēs.

Turklāt ir daži END aspekti, kuros trūkst skaidrības, piemērotības un saskanības, un tas rada juridisku nenoteiktību. Tie cita starpā ietver to ar nodokli apliekamu produktu un lietojumu definīciju, kas neietilpst direktīvas darbības jomā, un atbrīvojuma interpretāciju saistībā ar motordegvielu, ko izmanto aviācijā un kuģošanā. Tādēļ šā priekšlikuma mērķi ir šādi:

(1)Eiropas zaļā kursa kontekstā nodrošināt pielāgotu satvaru, kas palīdzētu sasniegt ES 2030. gada mērķus un līdz 2050. gadam panākt klimatneitralitāti. Tas nozīmētu saskaņot nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai ar ES enerģētikas, vides un klimata politiku, tādējādi veicinot ES centienus samazināt emisijas;

(2)nodrošināt satvaru, kas saglabā un uzlabo ES iekšējo tirgu, atjauninot likmju tvērumu un struktūru, kā arī racionalizējot to, kā dalībvalstis izmanto atbrīvojumus no nodokļiem un nodokļu samazinājumus;

(3)saglabāt spēju radīt dalībvalstu budžetus ieņēmumus.

Kā minēts iepriekš, šie mērķi tiks sasniegti, pārejot no apjomā balstītiem nodokļiem uz enerģijas saturā balstītiem nodokļiem, likvidējot stimulus fosilā kurināmā izmantošanai un ieviešot likmju sarindojumu atbilstoši to vidiskajiem sniegumiem. Turklāt pašreizējā nodokļu struktūra tiks vienkāršota, energoproduktus (ko izmanto kā motordegvielu vai kurināmo) un elektroenerģiju sagrupējot kategorijās un sarindojot tos pēc to vidiskajiem sniegumiem. “Vidiskie sniegumi” ir noteikti saistībā ar citām ES politikas jomām Eiropas zaļā kursa ietvaros un jo īpaši saistībā ar pārējiem priekšlikumiem tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55). Saskaņā ar minēto sarindojumu tradicionālajiem fosilajiem kurināmajiem, piemēram, gāzeļļai un benzīnam, tiks uzlikta augstākā nodokļa likme. Nākamā likmju kategorija attiecas uz degvielām, kuras ir fosilas, bet mazāk kaitīgas, un kurām joprojām ir potenciāls veicināt dekarbonizāciju īstermiņā un vidējā termiņā. Divas trešdaļas no atsauces likmes 10 gadu pārejas periodā piemēro, piemēram, dabasgāzei, sašķidrinātajai naftas gāzei un fosilas izcelsmes ūdeņradim. Pēc tam šī likme pieaugs līdz pilnai atsauces likmei. Nākamā kategorija attiecas uz ilgtspējīgām, bet ne modernām biodegvielām. Lai atspoguļotu to ieguldījumu dekarbonizācijā, piemēro pusi no atsauces likmes. Viszemāko likmi piemēro elektroenerģijai neatkarīgi no tās izmantošanas, modernām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biogāzēm un atjaunīgas izcelsmes ūdeņradim. Šai grupai piemērojamā likme ir ievērojami zemāka par atsauces likmi, jo elektroenerģija un minētās degvielas un kurināmie var sekmēt ES pāreju uz tīru enerģiju, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un līdz 2050. gadam panāktu klimatneitralitāti.

Dažās nozarēs, galvenokārt tajās, kurās pašlaik var piemērot pilnīgus atbrīvojumus, piemēram, aviācijas nozarē vai kurināmajam mājsaimniecībām, kas nav neaizsargātas, tiks piemērots pārejas laiks, lai mazinātu ekonomiskās un sociālās izmaksas, ko rada nodokļu ieviešana.

Priekšlikumā ņemta vērā arī sociālā dimensija, ieviešot iespēju uz desmit gadiem atbrīvot neaizsargātās mājsaimniecības no nodokļa par kurināmo un ieviešot desmit gadu pārejas periodu minimālās nodokļu likmes sasniegšanai.

Dalībvalstis var arī noteikt nodokļa samazinājumus apkurei visām mājsaimniecībām, ja nodoklis nav mazāks par minimālo. Dalībvalstu ziņā ir lemt par nodokļu ieņēmumu izmantošanu, un tās var vēl vairāk nodrošināt taisnīgumu, izmantojot šos ieņēmumus sociālās ietekmes mazināšanai.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Iniciatīvas, kas saistītas ar ES klimata mērķiem Eiropas zaļā kursa ietvaros, jo īpaši ar 2030. gada klimata mērķrādītāju, ir izklāstītas tiesību aktu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55). Šī pakete jo īpaši attieksies uz nozaru tiesību aktu pārskatīšanu klimata, enerģētikas, transporta un nodokļu jomā 7 .

Šis priekšlikums par END pārstrādāšanu ir daļa no šīs saskaņotās paketes. Papildus citiem priekšlikumiem paketē tas veicina ES klimata mērķu sasniegšanu, pievēršoties atbrīvojumiem no enerģijas nodokļiem un to samazinājumiem, kas de facto ir fosilā kurināmā izmantošanas stimuli, un vienlaikus veicinot energoefektivitāti un tīrāku degvielu izmantošanu. Tāpēc priekšlikums par END pārstrādāšanu un priekšlikums pārskatīt ES ETS, tostarp ieviest emisijas kvotu tirdzniecību ēkām un autotransportam, viens otru papildina.

Pārējās paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55) iekļautās iniciatīvas ietver jaunus priekšlikumus un spēkā esošā acquis pārskatīšanu klimata, enerģētikas un transporta politikas jomā, un tie attiecas uz šādiem tiesību aktiem:

·ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) 8 nolūkā to pielāgot jaunajam klimata mērķim un ieviest emisijas kvotu tirdzniecību būvniecības, jūras un autotransporta nozarē, kā arī mainīt režīmu aviācijas nozarē, uz kuru jau attiecas sistēmas darbības joma;

·Kopīgo centienu regula 9 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam;

·regula, ar ko nosaka CO2 emisiju standartus vieglajiem automobiļiem un vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem 10 ;

·Atjaunojamo energoresursu direktīva 11 ;

·iniciatīva “ReFuelEU Aviation”, kuras mērķis ir veicināt ilgtspējīgu aviācijas degvielu ražošanu un ieviešanu gaisa transporta nozarē;

·iniciatīva “FuelEU Maritime”, kuras mērķis ir palielināt pieprasījumu pēc atjaunīgām un mazoglekļa degvielām jūras transporta nozarē;

·Energoefektivitātes direktīva nolūkā īstenot jaunā 2030. gada klimata mērķrādītāja vērienīgumu un veicināt taisnīgu pārkārtošanos;

·jauns oglekļa ievedkorekcijas mehānisms;

·regula par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā (ZIZIMM) radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu 12 ;

·direktīva par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu 13 ;

·regula par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai (taksonomija) 14 .

Turklāt END pārstrādāšana atbalsta nulles piesārņojuma ieceri, kas noteikta Eiropas zaļajā kursā, un pētniecības un inovācijas politiku klimata, enerģētikas un mobilitātes jomā saskaņā ar pētniecības pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” 2021.–2027. gadam.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikuma pamatā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 113. pants, kas atļauj ES pieņemt saskaņotus noteikumus, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Turklāt saskaņā ar LESD 192. panta 2. punkta pirmo daļu var pieņemt attiecīgus fiskālos noteikumus, kas cita starpā paredzēti vides saglabāšanai un aizsardzībai.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

(1)Pašreizējās minimālās likmes var ierobežot to vides mērķu vērienīgumu, ko dalībvalstis var īstenot ar enerģijas nodokļiem, jo īpaši tāpēc, ka enerģijas nodokļi tieši ietekmē uzņēmumu izmaksas.

(2)Enerģijas nodokļu saskaņošanai, izmantojot Enerģijas nodokļu direktīvu, būtu jāpalīdz mazināt negatīvo ietekmi, ko rada konkurence enerģijas nodokļu jomā starp dalībvalstīm, piemēram, saistībā ar iespējamu uzņēmumu pārvietošanu uz dalībvalstīm ar labvēlīgākiem nodokļu režīmiem.

(3)ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (ETS) ir izrādījusies efektīvs instruments siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanai no iekārtām, uz kurām attiecas šī sistēma. ES ETS paplašināšana, to attiecinot arī uz jūrniecības nozari, un emisijas kvotu tirdzniecības ieviešana attiecībā uz autotransportu un ēkām ir ierosināta kā daļa no tiesību aktu paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55). Tomēr enerģijas nodokļi dalībvalstīs pastāv līdzās emisijas kvotu tirdzniecībai ES līmenī, un END ir jānodrošina, ka ES līmenī noteiktās minimālās nodokļu likmes nodrošina stimulus, kas ir saskaņoti ar ES mērķiem enerģētikas, klimata un vides jomā. Šajā sakarā rīcība ES līmenī var nodrošināt saskaņotību starp ES ETS piemērošanu un nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai, kā arī vienotu ES pieeju attiecībā uz nodokļu uzlikšanu energoproduktiem.

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes 15

END sākotnēji deva vispārēju pozitīvu ieguldījumu virzībā uz tās galveno mērķi — nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību, novērst nodokļu dubultu uzlikšanu un jebkādus tirdzniecības un konkurences izkropļojumus starp enerģijas avotiem un enerģijas patērētājiem un piegādātājiem.

Tomēr, tā kā tehnoloģijas, valstu nodokļu likmes un enerģijas tirgi pēdējo 15 gadu laikā ir attīstījušies, END pašreizējā formā vairs nenodrošina tādu pašu pozitīvu ieguldījumu. Turklāt ES tiesiskais regulējums un politikas mērķi kopš END pieņemšanas 2003. gadā ir būtiski attīstījušies, kā rezultātā radās dažas piemērotības un saskanības problēmas. Tādējādi END vispārējā ES pievienotā vērtība laika gaitā ievērojami samazinājās, jo īpaši tāpēc, ka netika indeksētas minimālās likmes un dalībvalstis plaši un ļoti atšķirīgi izmantoja fakultatīvos atbrīvojumus no nodokļiem, kā arī tāpēc, ka mainījās politikas vide.

Pašreizējā END tikai ļoti ierobežotā mērā palīdz sasniegt plašākus ES politikas mērķus ekonomikas, sociālajā un vides jomā. END vismaz daļēji ir saskanīga ar politikas centieniem veicināt atjaunīgo energoresursu izmantošanu un lielāku energoefektivitāti, bet mazāk saskanīga attiecībā uz siltumnīcefekta gāzu un citu gāzu emisiju samazināšanu, enerģijas piegādes dažādošanu, neatkarību enerģētikas jomā un enerģētisko drošību. Galvenie iemesli šim saskaņotības trūkumam ir tas, ka netiek ņemts vērā energoproduktu un elektroenerģijas enerģijas saturs un CO2 emisijas, minimālie nodokļu līmeņi ir (pārāk) zemi un atbrīvojumu ir (pārāk) daudz. To pašu iemeslu dēļ END neveicina transporta dekarbonizāciju un gaisa piesārņojuma emisiju samazināšanu. Tādējādi END ieguldījums to mērķu sasniegšanā, kas noteikti starptautiskajos nolīgumos, piemēram, 2015. gada Parīzes nolīgumā, ir ierobežots. Turklāt END nav nošķirti atjaunīgie un oglekļietilpīgie elektroenerģijas avoti un nav ņemti vērā biodegvielu vidiskie sniegumi. Tāpēc END noteikumi par nodokļu uzlikšanu biodegvielai neatbilst ES enerģētikas, klimata pārmaiņu un vides politikai.

END attiecas uz daļu no ES energoresursu struktūras, kas nepārtraukti samazinās, jo turpina rasties vai kļūst arvien nozīmīgākas jaunas tehnoloģijas un produkti (piemēram, elektrogāzes tehnoloģija un nebioloģiskas izcelsmes degvielas). Līdz ar to pašreizējais enerģijas nodokļu režīms nevar nodrošināt preferenciālu režīmu vides ziņā ilgtspējīgām jaunām tehnoloģijām un produktiem. Piemēram, kaut gan atjaunīgās degvielas nozīme tirgū pieaug, tās nodokļu režīmu END ietvaros joprojām nosaka noteikumi, kuri tika izstrādāti laikā, kad šīs degvielas bija nišas alternatīva.

Pašreizējā END ir nelabvēlīgāka benzīnam salīdzinājumā ar dīzeļdegvielu, jo dīzeļdegvielai piemēro zemāku minimālo likmi. Tas rada lielāku pieprasījumu pēc dīzeļdegvielas. Turklāt nelabvēlīgākā situācijā ir arī jaunās degvielas. Ja tās nav skaidri uzskaitītas pašreizējā END, tām piemēro tādu pašu nodokļa likmi kā degvielai, ko izmanto līdzvērtīgos nolūkos. Šo degvielu enerģijas saturs litrā parasti ir zemāks par līdzvērtīgos nolūkos izmantojamas degvielas enerģijas saturu. Tādējādi jaunām degvielām nodokļa likme par litru ir lielāka. Turklāt obligātais atbrīvojums no nodokļa attiecībā uz starptautisko aviāciju un kuģošanu pa ūdensceļiem ir īpaši problemātisks, jo tas nav saskanīgs ar pašreizējām klimata problēmām un politiku.

Attiecībā uz aviāciju ES ir Savienības un dalībvalstu vārdā risinājusi sarunas par horizontāliem gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumiem un visaptverošiem gaisa transporta nolīgumiem ar trešām valstīm. Turklāt dalībvalstis ir noslēgušas arī divpusējus gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumus ar trešām valstīm. Horizontālie gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumi ļauj ES grozīt vairākus noteikumus dalībvalstu divpusējos nolīgumos. Visaptverošie gaisa transporta nolīgumi aizstāj divpusējos nolīgumus, ko atsevišķas dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm. Vairumā gadījumu minētie nolīgumi ļauj aplikt ar nodokli degvielu, kas piegādāta dalībvalstu teritorijā izmantošanai gaisa kuģī, kurš veic lidojumus ES iekšienē.

Runājot par ūdensceļu transportu, transportu Reinā reglamentē Pārskatītā 1868. gada 17. oktobra Konvencija par kuģošanu Reinā (Manheimas konvencija). Turklāt 1952. gada 16. maijā Strasbūrā noslēgtais Nolīgums par muitas un nodokļu režīmu gāzeļļai, ko piemēro kuģu krājumiem kuģošanai Reinā 16 (“Strasbūras nolīgums”), paredz atbrīvojumu gāzeļļai, ko izmanto Reinā, tās pietekās un citos ūdensceļos. Tā kā degvielai, ko izmanto ūdensceļu transportā, ES būtu jāpiemēro vienādi nodokļi, dalībvalstīm, kas ir pievienojušās Strasbūras nolīgumam, ir jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai efektīvi novērstu nesaderības. Saskaņā ar LESD 351. panta otro daļu, ja līgumi, ko ES dalībvalstis noslēgušas ar trešām valstīm, nesader ar ES tiesību aktiem, attiecīgās dalībvalstis veic visus vajadzīgos pasākumus, lai novērstu konstatēto nesaderību.

Minimālās likmes kurināmajam ir pārāk zemas, lai veicinātu iekšējā tirgus netraucētu darbību, jo tās veido tikai nelielu daļu no šo produktu cenas. Turklāt gan mājsaimniecībām, gan komerciālajiem lietotājiem piešķirtie fakultatīvie atbrīvojumi un samazinājumi vēl vairāk palielina atšķirības, kā rezultātā dažās dalībvalstīs faktiskās nodokļu likmes ir ievērojami zemākas nekā citās.

Ļoti atšķirīgās likmes, ko piemēro elektroenerģijai un dabasgāzei, apvienojumā ar plašu atbrīvojumu no nodokļa un tā samazinājumu klāstu palielina iekšējā tirgus sadrumstalotību.

Tā kā END noteiktie nodokļu līmeņi neatspoguļo nekādu īpašu loģiku, piemēram, netiek ņemts vērā enerģijas saturs un ārējā ietekme, dalībvalstīm ir atļauts noteikt savas valsts likmes pēc saviem ieskatiem, neņemot vērā nekādas norādes vai īpatsvaru starp produktiem. Līdz ar to pašreizējā END var radīt nepiemērotus cenu signālus lietotājiem, atturot viņus izvēlēties zaļākus un efektīvākus enerģijas avotus, un valsts līmenī attiecībā uz enerģijas avotiem netiek nodrošināts konsekvents režīms.

Ar END dalībvalstīm vai uzņēmējiem netika radīts ievērojams regulatīvais slogs vai izmaksas saistībā ar direktīvas prasību izpildi. Lielu daļu izmaksu un sloga veido vai nu horizontālie tiesību akti, vai valstu īstenošanas pasākumi, kas nav noteikti direktīvā un ievērojami atšķiras dažādās dalībvalstīs vai saimnieciskās darbības nozarē.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šis priekšlikums izstrādāts, pamatojoties uz visdažādākajiem ārējiem pienesumiem. Vispirms notika apspriešanās ar ieinteresētajām personām, izmantojot sākotnējā ietekmes novērtējuma atgriezeniskās saites mehānismu un rīkojot sabiedrisko apspriešanu.

Sabiedriskā apspriešana notika no 2020. gada 22. jūlija līdz 2020. gada 14. oktobrim. Kopumā tika saņemtas 563 atbildes no 25 dalībvalstīm un 5 trešām valstīm, kā arī 129 nostājas dokumenti. Absolūti lielākā daļa respondentu piekrīt vispārējiem ES mērķiem cīņā pret klimata pārmaiņām un piesārņojumu un tam, ka šos mērķus ņems vērā END pārskatīšanā. Attiecībā uz END pārskatīšanas prioritātēm vairums respondentu piekrita, ka END pārskatīšanā, nosakot likmes (kuras būtu jāizsaka arī saistībā ar enerģijas saturu, nevis apjomu), būtu jāņem vērā siltumnīcefekta gāzu emisijas, un būtu jāievieš stimuli alternatīviem enerģijas avotiem, piemēram, atjaunīgajam ūdeņradim un ilgtspējīgām biodegvielām. Kopumā respondenti norādīja, ka nepiekrīt oglekļa emisiju pārvirzes riskam pakļauto nozaru aplikšanai ar nodokļiem. Sabiedriskā apspriešana parādīja zināmu atbalstu nodokļu izlīdzināšanai dažādiem transporta veidiem, lai tie varētu konkurēt vienlīdzīgos konkurences apstākļos un attīstīt energoefektīvākus un mazoglekļa transporta veidus. Runājot par papildu sociālajiem pasākumiem, lielākā daļa respondentu atbalstīja nodokļu novirzīšanu no darbaspēka nodokļiem un sociālā nodrošinājuma iemaksām, kā arī sociālās labklājības programmas, kas vērstas uz nabadzīgām mājsaimniecībām.

•Ietekmes novērtējums

Lai saprastu, kā labāk aptvert dažādus politikas mērķus, tika izpētītas vairākas pieejas, un tās tika salīdzinātas ar pamatscenāriju. 

Pamatscenārijs ietver pašreizējo tiesisko regulējumu klimata un enerģētikas jomā attiecībā uz 2030. gadu, proti, iepriekš saskaņotos klimata un enerģētikas mērķus līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas par 40 %, kā arī galvenos politikas instrumentus šo mērķu panākšanai. Minētajā politikas risinājumā ir pieņemts, ka END paliek nemainīga.

Risinājumā Nr. 1 tiktu indeksētas minimālās likmes un daļēji paplašināta nodokļu bāze, vienlaikus saglabājot tās struktūru būtībā neskartu. ES iekšējās aviācijas un jūrniecības nozare tiktu iekļauta darbības jomā ar nulles minimālo likmi, atceļot pašreizējos atbrīvojumus no nodokļa.

Ar risinājumu Nr. 2 tiktu ieviesta vienkāršota likmju sistēma. Minimālās likmes tiktu indeksētas un balstītas uz enerģijas saturu, un tiktu piemērots pārejas periods (10 gadi risinājumā Nr. 2.a un īsāks periods līdz 2030. gadam risinājumā Nr. 2.b). Šajā risinājumā galvenā uzmanība pievērsta enerģijas saturam ar paaugstinātu nodokļu līmeni (galvenokārt kurināmajam), un direktīvas darbības jomā tiktu iekļauta arī nodokļa bāzes paplašināšana, attiecinot to arī uz ES iekšējo aviāciju un jūrniecību un nosakot minimālās likmes, kas tiktu lineāri palielinātas 10 gadu pārejas periodā. Ar risinājumu Nr. 2.c tiktu ieviests jauns komponents, lai noteiktu likmes, kurās papildus risinājuma Nr. 2.a iezīmēm tiktu ņemtas vērā produktu radītās gaisu piesārņojošu vielu emisijas.

2020. gada septembrī ierosinot atjaunināto 2030. gada siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, Eiropas Komisija arī aprakstīja darbības visās ekonomikas nozarēs, kas papildinātu valstu centienus sasniegt jaunos vērienīgākos mērķus. Ir sagatavoti ietekmes novērtējumi, lai atbalstītu paredzēto galveno likumdošanas instrumentu pārskatīšanu paketē “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55).

Ņemot vērā iepriekš minēto, šajā ietekmes novērtējumā ir analizēti dažādi risinājumi, ar kuru palīdzību Enerģijas nodokļu direktīvas pārskatīšana varētu efektīvi un lietderīgi veicināt atjauninātā mērķa sasniegšanu kā daļu no šādas plašākas paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55), vienlaikus izpildot iekšējā tirgus mērķi nepieļaut ieņēmumu samazināšanos.

Pamatojoties uz risinājumu salīdzinājumu, kā arī uz konkrēto politikas risinājumu analīzi, gan 2., gan 3. risinājums mērķus sasniegtu vēlamā veidā.

Šie risinājumi veicina klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanu, kā arī citu politikas mērķu sasniegšanu.

Runājot par pārejas periodu, abiem periodiem (10 gadi vai 7 gadi) katrā risinājumā būs vienāda ietekme līdz 2035. gadam. Tomēr, apsverot sociālo dimensiju, risinājumi ar desmit gadu pārejas periodu (2.a un 3.a risinājums) sniedz vislabākos rezultātus salīdzinājumā ar īsāku pārejas periodu.

Ja ņem vērā gaisa piesārņojuma komponentu, pozitīvā ietekme uz emisiju samazināšanu ir saistīta ar negatīvu sociālo ietekmi, būtiski palielinot akmeņogļu un biomasas cenu.

Ņemot vērā, ka attiecībā uz autotransporta un ēku nozares oglekļa emisijām būtu jāievieš emisiju tirdzniecība, kā ierosināts ES ETS priekšlikuma pārskatīšanā paketes “Gatavi mērķrādītājam 55 %” (Fit for 55) ietvaros, 2.a risinājums tiek uzskatīts par labāko risinājumu, jo tas novērš abu mehānismu pārklāšanos.

Labi kalibrēta ES ETS attiecināšana uz jūrniecības nozari un emisiju tirdzniecības ieviešana autotransporta un ēku nozarē kopā ar END 2. risinājumu palīdzētu sasniegt ES vērienīgo mērķi klimata jomā līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 55 %, vienlaikus ļaujot sasniegt pārējos END pārskatīšanas mērķus.

Ietekmes novērtējums arī parādīja, ka END pārskatīšana neradītu nepamatotu slogu ekonomikai. Iepriekš izklāstītos mērķus var sasniegt ar ļoti nelielām ekonomikas izmaksām, un pārskatīšana var sniegt ekonomiskus ieguvumus, jo īpaši tad, ja dalībvalstis izmantotu papildu ieņēmumus no vispārējiem enerģijas patēriņa nodokļiem, lai kompensētu neparedzētas sociālās izmaksas.

Ietekmes novērtējums liecina, ka lielāki nodokļi fosilajam kurināmajam var vairāk ietekmēt mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem, jo īpaši saistībā ar izdevumiem par apkuri. Tādos gadījumos enerģijas nodokļu iespējamo regresivitāti varētu kompensēt, izmantojot šos ieņēmumus zaļās pārkārtošanās atbalstam, proti, finansējot investīcijas mazoglekļa un energoefektīvās precēs un ierīcēs vai veicot vienreizējus pārskaitījumus. Piemēram, analīze liecina, ka tad, kad papildu nodokļu ieņēmumi no enerģijas nodokļiem tiek nodoti atpakaļ mājsaimniecībām vienreizēju maksājumu veidā, ierosinātās izmaiņas kļūst progresējošas, jo šie pārskaitījumi nosaka nabadzīgāku mājsaimniecību tīrā ienākuma lielāku pieaugumu.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Attiecībā uz direktīvas darbības izmaksām END konkrētā īstenošana ir atkarīga no vairākiem citiem faktoriem. Tie ietver tādus aspektus kā specifiska valsts vai cita ES stratēģija, ko piemēro tajā pašā jomā, valsts prioritātes un industriālais mantojums, dominējošie ekonomiskie un tirdzniecības apstākļi vai atsevišķu nozaru vai uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļi.

Saskaņā ar (jau publicēto) pašreizējās END novērtējumu 17 , ņemot vērā plašo elastību, ko pašreizējā END nodrošina dalībvalstīm attiecībā uz atbrīvojumu, samazinājumu un kompensāciju piešķiršanu, bija sarežģīti saskaņotā veidā aprēķināt faktiskās likmes visā ES. Galvenais, novērtēšanas laikā neeksistēja oficiāla datu vākšana, kas būtu piemērota faktisko nodokļu likmju noteikšanai. Tāpēc bija grūti konstatēt un izteikt skaitļos dažas direktīvas sekas.

Tomēr pašreizējā ietekmes novērtējumā ir noteiktas dažas ekonomiskās izmaksas attiecīgajā sadaļā par politikas risinājumu ietekmi.

Dažas regulatīvās izmaksas (galvenokārt atļauju, deklarāciju un IT sistēmu atjaunināšanas pārvaldība) radīsies energoproduktu tirgotājiem, uz kuriem nupat attiecināta END darbības joma, un administrācijām, jo uz šiem produktiem attieksies daži akcīzes nodokļa vispārējā režīma noteikumi 18 ; tomēr šīs izmaksas skartu tikai ūdeņraža un cietās biomasas tirgotājus, jo minētajiem produktiem tiks atļauti tādi paši aprites kontroles vienkāršojumi kā attiecīgi dabasgāzei un akmeņoglēm. Atbrīvojumu no akcīzes nodokļa atcelšana dažām degvielām vai darbības nozarēm (piemēram, aviācijai un jūrniecībai) nemaina regulatīvās izmaksas, kas saistītas ar vispārējo režīmu, jo degvielas, kurām piešķirts atbrīvojums, tik un tā bija pakļautas glabāšanas un aprites kontrolei.

Nav sagaidāms, ka degvielas nodokļa iekasēšana aviācijas nozarē būs problemātiska, raugoties no administratīvā viedokļa. Dalībvalstīm jau ir pieredze degvielas nodokļu iekasēšanā citos transporta veidos (galvenokārt autotransportā). Sagaidāms, ka aviācijas degvielas nodoklis tiks iekasēts līdzīgā veidā, un degvielas piegādātāji iekasēs nodokli brīdī, kad tie piegādā petroleju lidostās, un pēc tam šos līdzekļus pārskaitīs attiecīgajām nodokļu iestādēm.

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Enerģijas patēriņa nodokļu uzraudzību regulāri veic vismaz reizi gadā, netiešo nodokļu ekspertu darba grupas sanāksmēs ievācot informāciju no dalībvalstīm. Turklāt TAXUD ĢD divreiz gadā kopā ar dalībvalstīm atjaunina informācijas datubāzi par piemērojamajām enerģijas nodokļa likmēm (datubāze “Nodokļi Eiropā”).

Turklāt END ir paredzētas regulāras pārbaudes, pamatojoties uz ziņojumu un, attiecīgā gadījumā, Komisijas priekšlikumu grozīt dažādos direktīvas noteikumus un minimālos nodokļu līmeņus. Veicot šādas pārbaudes, jāņem vērā iekšējā tirgus pienācīga darbība un līguma plašākie mērķi. Kad END būs pārskatīta, šādā pārbaudē uzmanība būs jāpievērš jo īpaši šādiem aspektiem:

(a)kā dalībvalstis savās valsts sistēmās ir ieviesušas jauno satvaru nodokļu uzlikšanai energoproduktiem un elektroenerģijai;

(b)kā šī direktīva ir ļāvusi tām labāk integrēt vides un energoefektivitātes apsvērumus un

(c)kāda ir ietekme uz ekonomiku, ņemot vērā veidu, kādā dalībvalstis ir izmantojušas papildu ieņēmumus.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Nodokļu uzlikšana, balstoties uz enerģijas saturu, nodrošina labāku atsauci dažādu energoproduktu un elektroenerģijas salīdzināšanai un novērš to, ka dažiem energoproduktiem, piemēram, biodegvielai, pašreiz, iespējams, tiek piemērots neizdevīgs nodokļu režīms.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

2021/0213 (CNS)

Priekšlikums

PADOMES DIREKTĪVA,

kas pārkārto Kopienas ⌦Savienības ⌫ noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (pārstrādāta redakcija)

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Eiropas Kopienas dibināšanas līgumu ⌦ Līgumu par Eiropas Savienības darbību ⌫ un jo īpaši tā 93. ⌦ 113. pantu un 192. panta 2. punkta pirmās daļas a) apakšpunktu ⌫,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu,

saskaņā ar īpašu likumdošanas procedūru,

tā kā:

⇩ jauns

(1)Padomes Direktīva 2003/96/EK 26 ir vairākas reizes būtiski grozīta 27 . Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, skaidrības labad minētā direktīva būtu jāpārstrādā.

(2)Padomes Direktīva 2003/96/EK tika pieņemta, lai nodrošinātu iekšējā tirgus pienācīgu darbību attiecībā uz energoproduktu un elektroenerģijas aplikšanu ar nodokli. Ar Direktīvu 2003/96 arī tika iekļautas vides aizsardzības prasības, jo īpaši ņemot vērā Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām Kioto protokolu.

🡻 2003/96/EK 1. apsvērums (pielāgots)

Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/81/EEK par akcīzes nodokļa saskaņošanu attiecībā uz minerāleļļām 28 un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīva 92/82/EEK par minerāleļļām uzlikto akcīzes nodokļu likmju tuvināšanu 29 attiecas uz minerāleļļām.

🡻 2003/96/EK 2. apsvērums (pielāgots)

Tas, ka nav Kopienas noteikumu, kas nosaka minimālo nodokļa likmi elektroenerģijai un energoproduktiem, kas nav minerāleļļas, var nelabvēlīgi ietekmēt iekšējā tirgus pareizu darbību.

⇩ jauns

(3)Ir jānodrošina, ka skaidri nodokļu noteikumi energoproduktiem un elektroenerģijai joprojām veicina iekšējā tirgus netraucētu darbību, vienlaikus risinot ar klimatu un vidi saistītās problēmas saistībā ar Komisijas paziņojumu “Eiropas zaļais kurss” 30 . Enerģijas nodokļi var palīdzēt sasniegt mērķi līdz 2030. gadam samazināt siltumnīcefekta gāzu neto emisijas apjomu vismaz par 55 % salīdzinājumā ar 1990. gadu, kā arī nulles piesārņojuma mērķi, īstenojot principu “piesārņotājs maksā” un nodrošinot, ka motordegvielas, kurināmā un elektroenerģijas nodokļi labāk atspoguļo to ietekmi uz vidi un veselību. Enerģijas nodokļu ieguldījums šo mērķu sasniegšanā ir apstiprināts Padomes secinājumos par ES enerģijas nodokļu sistēmu 31 .

🡻 2003/96/EK 3. apsvērums (pielāgots)

Iekšējā tirgus pareizai darbībai un citu Kopienas politikas mērķu sasniegšanai Kopienas līmenī nepieciešams noteikt minimālo nodokļu līmeni vairumam energoproduktu, ieskaitot elektroenerģiju, dabas gāzi un akmeņogles.

⇩ jauns

(4)Vides nodokļi var būt izmaksu ziņā lietderīgs līdzeklis, lai dalībvalstis varētu mērķtiecīgi samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas. Iekšējā tirgus pienācīgai darbībai ir vajadzīgi kopīgi noteikumi par šo nodokļu uzlikšanu.

(5)Tomēr dalībvalstīm vajadzētu būt iespējai izmantot enerģijas nodokļus attiecībā uz motordegvielu, kurināmo un elektroenerģiju visdažādākajiem nolūkiem, ne tikai vai ne konkrēti siltumnīcefekta gāzu samazināšanai.

🡻 2003/96/EK 4. apsvērums

(6)Būtiskas atšķirības valsts nodokļu līmeņos enerģētikas nozarē, ko piemēro dalībvalstis, var izrādīties kaitīgas iekšējā tirgus pareizai darbībai.

🡻 2003/96/EK 5. apsvērums (pielāgots)

(7)Nosakot attiecīgus Kopienas ⌦ Savienības ⌫ minimālos nodokļu līmeņus, varētu samazināt esošās atšķirības valsts nodokļu līmeņos.

🡻 2003/96/EK 6. apsvērums (pielāgots)

Saskaņā ar Līguma 6. pantu vides aizsardzības prasības ir jāņem vērā, definējot un īstenojot Kopienas politiku citās jomās.

🡻 2003/96/EK 7. apsvērums (pielāgots)

(8)Būdama ANO Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām puse, Kopiena ⌦ Savienība ⌫ ratificēja Kioto Protokolu ⌦ Parīzes nolīgumu ⌫. Nodokļu uzlikšana energoproduktiem un, vajadzības gadījumā, elektroenerģijai ir viens no pieejamiem līdzekļiem, lai sasniegtu Kioto Protokola ⌦ Parīzes nolīguma ⌫ mērķus.

⇩ jauns

(9)Būtu jāparedz noteikumi, lai enerģijas nodokļus balstītu uz energoproduktu un elektroenerģijas enerģijas saturu apvienojumā ar to vidisko sniegumu. Šajā nolūkā būtu jāiekļauj atsauces uz definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2012/27/ES 32 , uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2018/2001 33 un uz Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 34 . Turklāt energoproduktu saraksts būtu jāatjaunina, iekļaujot tajā konkrētus energoproduktus, lai nodrošinātu vienotu standartrežīmu attiecībā uz šīm degvielām.

🡻 2003/96/EK 8. apsvērums (pielāgots)

Padomei regulāri jāpārbauda atbrīvojumi un samazinājumi, un nodokļu minimālais līmenis, ņemot vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, nodokļu minimālā līmeņa faktisko vērtību, Kopienas uzņēmumu konkurētspēju plašākā starptautiskā mērogā un plašākus Līguma mērķus.

⇩ jauns

(10)Nodokļu neitralitātes nodrošināšanai tādi paši minimālie nodokļu līmeņi jāpiemēro katram enerģijas nodokļa elementam attiecībā uz visiem konkrētā lietojuma energoproduktiem. Ja tādējādi tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, dalībvalstīm — arī nodokļu neitralitātes labad — būtu jānodrošina vienādi valsts nodokļu līmeņi visiem attiecīgajiem produktiem.

🡻 2003/96/EK 9. apsvērums (pielāgots)

Dalībvalstīm būtu jādod pielaide, kas nepieciešama, lai definētu un īstenotu politiku atbilstoši saviem apstākļiem.

⇩ jauns

(11)Dalībvalstīm katrā laikā būtu arī jāatspoguļo minimālo nodokļu līmeņu sarindojums, kā noteikts pielikumā, attiecībā uz dažādiem produktiem un to izmantošanas veidiem, lai nodrošinātu, ka likmju struktūra atbilst prasībām vides jomā. Minimālie enerģijas nodokļu līmeņi būtu katru gadu automātiski jāsalāgo, ņemot vērā to reālās vērtības izmaiņas, lai saglabātu pašreizējo likmju saskaņotības līmeni un tādējādi samazinātu enerģijas un pārtikas cenu radīto svārstīgumu. Šī salāgošana būtu jāveic, pamatojoties uz izmaiņām Eurostat publicētajā Savienības saskaņotajā patēriņa cenu indeksā, no kura izslēdz enerģiju un neapstrādātu pārtiku.

(12)Lai nodrošinātu konkrētu noteikumu raitu īstenošanu attiecībā uz dažiem produktiem vai lietojumiem, ir vajadzīgs pārejas periods.

🡻 2003/96/EK 10. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(13)⇨ Principā dalībvalstīm energoproduktiem un elektroenerģijai būtu jāpiemēro tādi nodokļu līmeņi, kas nav mazāki par direktīvā noteiktajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. ⇦ Dalībvalstis vēlas ieviest vai saglabāt dažādus nodokļu veidus energoproduktiem un elektroenerģijai. Tālab Ddalībvalstīm būtu jāatļauj piemērot Kopienas ⌦ Savienības minimālo ⌫ nodokļu līmeni, ņemot vērā uzlikto kopējo maksājumu attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem, kurus tās izvēlējušās piemērot (izņemot PVN).

🡻 2003/96/EK 11. apsvērums (pielāgots)

(14)Katra dalībvalsts lemj par fiskāliem pasākumiem, ko veikt saistībā ar šo Kopienas ⌦ Savienības ⌫ noteikumu īstenošanu nodokļu uzlikšanai energoproduktiem un elektroenerģijai. Šajā sakarā dalībvalstis var pieņemt lēmumu nepalielināt vispārējo nodokļu slogu, ja tās uzskata, ka šāda nodokļa neitralitātes principa īstenošana varētu veicināt to sistēmu pārstrukturēšanu un modernizēšanu, veicinot rīcību, kas sekmēs labāku vides aizsardzību un darbaspēka plašāku izmantošanu.

🡻 2003/96/EK 12. apsvērums (pielāgots)

(15)Enerģijas cenas ir Kopienas enerģētikas, transporta un vides politikas pamatelementi ⌦ Savienībā ⌫.

🡻 2003/96/EK 13. apsvērums

Nodokļu uzlikšana daļēji nosaka energoproduktu un elektroenerģijas cenu.

🡻 2003/96/EK 14. apsvērums

Nodokļu minimālajam līmenim būtu jāatspoguļo dažādu energoproduktu un elektroenerģijas konkurence. Šajā sakarā būtu vēlams cik vien iespējams šo minimālo līmeņu aprēķināšanu balstīt uz produktu enerģijas saturu. Tomēr šo metodi nevajadzētu piemērot motordegvielai.

🡻 2003/96/EK 15. apsvērums

Noteiktos apstākļos vai pastāvīgi būtu jāļauj piemērot atšķirīgas valsts nodokļu likmes vienam un tam pašam produktam, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie nodokļu līmeņi un iekšējā tirgus un konkurences noteikumi.

🡻 2003/96/EK 16. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(16)Uz siltumu attiecas tikai ļoti neliela Kopienas ⌦ Savienības ⌫ iekšējās tirdzniecības daļa, tādēļ siltuma jaudas ⌦ saražotās siltumenerģijas ⌫ nodokļi nebūtu jāiekļauj šajos Kopienas ⌦ Savienības ⌫ noteikumos.

🡻 2003/96/EK 17. apsvērums (pielāgots)

(17)Dažādus Kopienas ⌦ Savienības ⌫ minimālos nodokļu līmeņus nepieciešams noteikt atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanai.

🡻 2003/96/EK 18. apsvērums

⇨ jauns

(18)Energoproduktiem, kurus izmanto par motordegvielu noteiktiem rūpnieciskiem un komerciāliem nolūkiem un kurus izmanto par kurināmo, parasti ir zemākas nodokļa likmes nekā tās, kuras piemēro energoproduktiem, kurus izmanto par degvielu. ⇨ Elektroenerģijai vienmēr vajadzētu būt vienam no enerģijas avotiem, kam piemēro vismazāko nodokli, lai veicinātu tās izmantošanu, jo īpaši transporta nozarē. Šajā nolūkā dalībvalstīm vajadzīgajā laikā pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā būtu jācenšas elektrotransportlīdzekļu uzlādes elektroenerģijai piemērot tādu pašu nodokļa līmeni kā apkurei izmantojamajai elektroenerģijai.⇦

🡻 2003/96/EK 19. apsvērums

Attiecībā uz nodokļiem dīzeļmotordegvielai, kuru izmanto pārvadātāji, jo īpaši tie, kas ir iesaistīti Kopienas iekšējās darbībās, nepieciešami īpaši noteikumi, ieskaitot pasākumus, kas ļautu ieviest ceļu lietotāju maksas sistēmu, lai ierobežotu konkurences traucējumus, ar kuriem uzņēmumi varētu saskarties.

⇩ jauns

(19)Lai sasniegtu direktīvas mērķus, nav jādiferencē dīzeļdegviela izmantošanai komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem, kā arī kurināmā un elektroenerģijas izmantošana uzņēmuma un ārpusuzņēmuma vajadzībām.

🡻 2003/96/EK 20. apsvērums

Dalībvalstīm varētu būt jādiferencē dīzeļdegviela izmantošanai komerciāliem un nekomerciāliem mērķiem. Dalībvalstis var izmantot šo iespēju, lai samazinātu atšķirību starp nekomerciālās gāzeļļas, ko izmanto par degvielu, un benzīna nodokļiem.

🡻 2003/96/EK 21. apsvērums

Energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanu uzņēmuma un ārpusuzņēmuma vajadzībām var traktēt atšķirīgi, aprēķinot nodokļus.

🡻 2003/96/EK 22. apsvērums (pielāgots)

(20)Kopienas ⌦ Savienības ⌫ noteikumiem noteikti būtu jāattiecas uz energoproduktiem, ja tos izmanto par kurināmo vai motordegvielu. Tādēļ nodokļu sistēmas būtībai un loģikai jābūt tādai, lai noteikumu jomā neiekļautu energoproduktu divējādu izmantošanu un izmantošanu citiem nolūkiem, nevis kā degvielu, kā arī mineraloģiskos procesus. Tādai pašai attieksmei jābūt pret līdzīgā veidā izmantojamo elektroenerģiju.

🡻 2003/96/EK 23. apsvērums

Pastāvošie starptautiskie pienākumi un Kopienas uzņēmējsabiedrību konkurences uzturēšana liek turpināt piemērot atbrīvojumus energoproduktiem, ko piegādā aviācijai un kuģniecībai, kas nenotiek privātos, nekomerciālos nolūkos, tomēr dalībvalstīm jābūt iespējai ierobežot šos nodokļu atbrīvojumus.

⇩ jauns

(21)Savienība un dalībvalstis ir noslēgušas daudzpusējus nolīgumus par gaisa satiksmes pakalpojumiem un gaisa transportu vai divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm. Minētajos nolīgumos ir ietverti noteikumi par aviācijas degvielas aplikšanu ar nodokli. Aviācijas degvielai tradicionāli tika piemērots atvieglots nodokļu režīms. Lai sasniegtu direktīvas mērķus, ir nepieciešams, lai, neskarot minētos starptautiskos nolīgumus, energoprodukti un elektroenerģija, ko piegādā izmantošanai ES iekšējā aviācijā, izņemot tikai kravu pārvadājumu lidojumus, tiktu aplikti ar nodokli. Atbrīvojums degvielai, ko izmanto tikai kravu pārvadājumu lidojumos, joprojām ir vajadzīgs, jo nav efektīvāku alternatīvu.

(22)Lai nodrošinātu šīs direktīvas raitu īstenošanu, minimālie nodokļu līmeņi motordegvielai, ko izmanto ES iekšējos lidojumos, kas nav darījumu vai izklaides lidojumi, tiktu sasniegti desmit gadu pārejas periodā, savukārt ilgtspējīgām alternatīvajām degvielām un elektroenerģijai desmit gadus tiktu piemērota nulles minimālā likme. Energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto ES iekšējā darījumu aviācijā un izklaides lidojumos, būtu jāpiemēro standarta nodokļu līmeņi, kādus dalībvalstīs piemēro motordegvielai un elektroenerģijai.

(23)Arī degviela, ko izmanto kuģošanā, tostarp zvejā, būtu jāapliek ar nodokli, un dalībvalstīm, kas ir noslēgušas starptautiskus nolīgumus, kuros paredzēts atbrīvojums minētajai degvielai, līdz šīs direktīvas piemērošanas dienai ir jānodrošina, ka tās novērš šādas nesaderības. Ir jāatļauj atšķirīgs nodokļa līmenis, ko piemēro energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanai ES iekšējā regulārajā kuģošanā, zvejā un iekšējos kravu pārvadājumos pa ūdensceļiem un attiecīgajām darbībām piestātnēs. Ņemot vērā šo izmantošanas veidu specifiku, minimālajiem nodokļu līmeņiem vajadzētu būt zemākiem nekā tiem, ko piemēro vispārējai motordegvielas izmantošanai. Lai stimulētu ilgtspējīgu alternatīvo degvielu un elektroenerģijas izmantošanu, šādas degvielas un elektroenerģija uz desmit gadiem būtu jāatbrīvo no nodokļa. Energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto pārējā ES iekšējā kuģošanā, būtu jāpiemēro standarta nodokļu līmeņi, kādus dalībvalstīs piemēro motordegvielai un elektroenerģijai. 

(24)Attiecībā uz ES ārējo aviāciju, neskarot starptautiskās saistības, un attiecībā uz ES ārējo kuģošanu, tostarp zveju, dalībvalstis, atkarībā no darbības veida, var piemērot tādus pašus nodokļu līmeņus kā ES iekšienē vai atbrīvot no tiem.

🡻 2003/96/EK 24. apsvērums

⇨ jauns

(25)Būtu jāatļauj dalībvalstīm piemērot dažādus citus atbrīvojumus vai samazinātus nodokļu līmeņus, ja tas nekaitēs iekšējā tirgus pareizai darbībai ⇨ un vides mērķiem ⇦ un neradīs konkurences traucējumus.

🡻 2003/96/EK 25. apsvērums

⇨ jauns

(26)Jo īpaši atvieglojumus var piemērot ⇨ augstas efektivitātes ⇦ siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai un, veicinot alternatīvu enerģijas avotu izmantošanu, atjaunojamiem enerģijas veidiem.

🡻 2003/96/EK 26. apsvērums

Būtu vēlams ieviest Kopienas noteikumus, kas ļautu dalībvalstīm atbrīvot no akcīzes nodokļa vai to samazināt, lai veicinātu biodegvielas izmantošanu, tādējādi sekmējot iekšējā tirgus labāku darbību un sagādājot dalībvalstīm un uzņēmējiem pietiekamu juridisko noteiktību. Konkurences traucējumi būtu jāierobežo, un biodegvielas ražotāju un izplatītāju pamatizmaksu samazināšanas veicināšana būtu jāturpina, cita starpā izmantojot dalībvalstu pielāgojumus, ņemot vērā izejvielu cenu izmaiņas.

🡻 2003/96/EK 27. apsvērums (pielāgots)

Šī direktīva neierobežo Padomes 1992. gada 25. februāra Direktīvas 92/12/EEK par vispārējiem pasākumiem attiecībā uz ražojumiem, kam jāuzliek akcīzes nodoklis, un šo ražojumu glabāšanu, pārvietošanu un uzraudzību 35 un Padomes 1992. gada 19. oktobra Direktīvas 92/83/EEK par akcīzes nodokļu, ar ko apliek alkoholu un alkoholiskos dzērienus, struktūru saskaņošanu 36 attiecīgo noteikumu piemērošanu, ja izmantošanai paredzētais, pārdošanā piedāvātais produkts vai produkts, kuru izmanto par motordegvielu vai degvielas piedevu, ir etilspirts, kā definēts Direktīvā 92/83/EEK.

🡻 2003/96/EK 28. apsvērums

Var izrādīties nepieciešami atsevišķi atbrīvojumi vai samazinājumi nodokļu līmenī; jo īpaši stingrākas saskaņošanas trūkuma dēļ Kopienas līmenī, starptautiskas konkurences zaudējuma riska dēļ vai sociālu vai ekoloģisku apsvērumu dēļ.

⇩ jauns

(27)Var izrādīties, ka ir nepieciešams mērķtiecīgi samazināt nodokļu līmeni, lai stimulētu vides aizsardzības mērķu sasniegšanu un energoefektivitātes uzlabošanu Savienības ražošanas nozarē.

(28)Lai novērstu enerģijas nodokļu sociālo ietekmi, var izrādīties, ka ir nepieciešams mērķtiecīgi samazināt nodokļu līmeni. Lai aizsargātu mazaizsargātas mājsaimniecības, var izrādīties, ka ir nepieciešams uz laiku noteikt atbrīvojumu no nodokļa.

🡻 2003/96/EK 29. apsvērums

Jāpievērš uzmanība uzņēmumiem, kas slēdz nolīgumus, lai būtiski uzlabotu vides aizsardzību un enerģijas izmantošanas efektivitāti; starp šiem uzņēmumiem īpaša uzmanība jāpievērš energoietilpīgiem uzņēmumiem.

🡻 2003/96/EK 30. apsvērums

Varētu būt nepieciešams pārejas laiks un pārejas pasākumi, lai dalībvalstis varētu vienmērīgi pielāgoties jaunajiem nodokļu līmeņiem, tādējādi ierobežojot iespējamo negatīvo blakusiedarbību.

🡻 2003/96/EK 31. apsvērums

⇨ jauns

(29)⇨ Ņemot vērā finansiālo, ekonomikas un vidisko ietekmi uz katru dalībvalsti, piemēram, nepieciešamību elektrificēt transporta nozari, ⇦ Nnepieciešams nodrošināt kārtību, kas atļautu dalībvalstīm uz noteiktu laiku ieviest citus atbrīvojumus vai samazināt nodokļu līmeņus. ⇨ Lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, tostarp lai samazinātu gaisa piesārņojumu, ir nepieciešams paredzēt procedūru, kas ļauj dalībvalstīm uz noteiktu laiku ieviest īpašas palielinātas likmes. Šāda atļauja pēc pamatota dalībvalstu pieprasījuma un pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāpieņem ar Padomes īstenošanas lēmumu saskaņā ar LESD 291. pantu. ⇦ Šie atbrīvojumi un samazinājumi ⇨ pasākumi ⇦ būtu regulāri jāpārskata.

⇩ jauns

(30)To energoproduktu sarakstā, uz kuriem attiecas Padomes Direktīvas 2008/118/EK 37 kontroles un aprites noteikumi, būtu jāiekļauj atlasīti energoprodukti, lai nodrošinātu šiem produktiem vienotu un standartizētu režīmu un ņemtu vērā izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas risku.

(31)Lai nodrošinātu brīvu apriti un tanī pašā laikā ievērotu drošības prasības, ko piemēro komerciāliem mehāniskiem transportlīdzekļiem un īpašiem konteineriem, standarttvertņu definīcijai šādiem transportlīdzekļiem būtu jāatspoguļo fakts, ka ražotāji nepielāgo degvielas tvertnes komerciāliem transportlīdzekļiem.

🡻 2003/96/EK 32. apsvērums (pielāgots)

(32)Būtu jānosaka iespēja dalībvalstīm paziņot Komisijai par atsevišķiem valsts pasākumiem. Šāds paziņojums neatbrīvo dalībvalstis no pienākuma, kas noteikts Līguma ⌦ LESD ⌫ 88. ⌦ 108. ⌫ panta 3. punktā, paziņot par atsevišķiem valsts pasākumiem. Šī direktīva netraucē ⌦ Šai direktīvai nebūtu jātraucē ⌫ pabeigt turpmākās valsts atbalsta procedūras, ko var veikt saskaņā ar Līguma ⌦ LESD ⌫ 87. ⌦ 107. ⌫ un 88. ⌦ 108. ⌫ pantu.

🡻 2003/96/EK 33. apsvērums

(33)Direktīvas 92/12/EEK Direktīvas 2008/118/EK joma, ja nepieciešams, būtu jāpaplašina attiecībā uz produktiem un netiešajiem nodokļiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

⇩ jauns

(34)Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs direktīvas īstenošanai, būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai noteikt, vai Direktīvas 2008/118/EK kontroles un aprites noteikumi ir piemērojami produktiem, kam raksturīga izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešana vai ļaunprātīga izmantošana. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011 38 .

🡻 2003/96/EK 34. apsvērums (pielāgots)

Šās direktīvas īstenošanai vajadzīgie pasākumi jāpieņem saskaņā ar Padomes 1999. gada 28. jūnija Lēmumu 1999/468/EK, kas nosaka Komisijai piešķirto izpildes pilnvaru īstenošanas kārtību 39 ,

⇩ jauns

(35)Būtu jāiekļauj atsauces uz pašlaik piemērojamo kombinētās nomenklatūras redakciju. Lai nodrošinātu, ka atsauces uz kombinētās nomenklatūras (KN) kodiem šajā direktīvā vajadzības gadījumā tiek atjauninātas un ka minimālās nodokļu likmes atspoguļo cenu attīstību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar LESD 290. pantu attiecībā uz atsauču uz minētajiem KN kodiem un minimālo nodokļu likmju atjaunināšanu, pamatojoties uz patēriņa cenu indeksa ikgadējām svārstībām. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, tostarp ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu. Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(36)Reizi piecos gados un pirmo reizi piecus gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā Komisijai būtu jāziņo Padomei par šīs direktīvas piemērošanu, jo īpaši pārbaudot minimālos nodokļu līmeņus, inovācijas un tehnoloģiju attīstības ietekmi, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē un pamatojumu šajā direktīvā paredzētajiem atbrīvojumiem, samazinājumiem un diferenciācijām. Ziņojumā būtu jāņem vērā iekšējā tirgus pienācīga darbība, vides un sociālie apsvērumi, minimālo nodokļu līmeņu faktiskā vērtība un attiecīgie Līgumu plašākie mērķi.

(37)Pienākums transponēt šo direktīvu valsts tiesību aktos būtu jāattiecina vienīgi uz tiem noteikumiem, kuri, salīdzinot ar iepriekšējo direktīvu, ir grozījumi pēc būtības. Pienākums transponēt noteikumus, kas nav mainīti, izriet no iepriekšējās direktīvas.

(38)Šai direktīvai nebūtu jāskar dalībvalstu pienākumi attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un minēto direktīvu piemērošanas dienām,

🡻 2003/96/EK

IR PIEŅĒMUSI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

1.    Dalībvalstis uzliek nodokļus energoproduktiem un elektroenerģijai saskaņā ar šo direktīvu.

⇩ jauns

2.    Šajā direktīvā nodokļus aprēķina EUR/GJ, pamatojoties uz energoproduktu un elektroenerģijas zemāko siltumspēju, kā noteikts Direktīvas 2012/27/ES IV pielikumā, kura pārrēķināta gigadžoulos. Attiecībā uz produktiem, kas iegūti no biomasas, atsauces vērtības ir tās, kas noteiktas Direktīvas (ES) 2018/2001 III pielikumā un pārrēķinātas gigadžoulos.

Ja Direktīva 2012/27/ES vai Direktīva (ES) 2018/2001 nenosaka attiecīgā produkta zemāko siltumspēju, dalībvalstis izmanto atbilstīgu pieejamo informāciju par šāda produkta zemāko siltumspēju.

🡻 2003/96/EK

⇨ jauns

2. pants

1.    Šajā direktīvā termins “energoprodukti” attiecas uz produktiem, kuri:

a)atbilst KN kodiem 1507 līdz 1518, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

b)atbilst KN kodiem ⇨ 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu un uz tiem attiecas atbrīvojums no saskaņotā akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 40 27. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu ⇦ atbilst KN kodiem 2701, 2702 un 2704 līdz 2715;

c)atbilst KN kodiem⇨ 2701 līdz 2715 ⇦ 2901 līdz 2902;

d)atbilst KN kodam ⇨ 2804 10 ⇦ 29051100, ja šie nav sintētikas produkti un tos paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

⇩ jauns

e)atbilst KN kodam 2814, ja šos produktus paredzēts izmantot par motordegvielu;

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

ef)atbilst KN kodam ⌦ iem ⌫ 3403 ⇨ 2901 un 2902 ⇦ ;

fg)atbilst KN kodam 3811 ⇨ 2905 11 00, ja šie nav sintētikas produkti un tos paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu ⇦;

gh)atbilst KN kodam ⌦ iem ⌫ 3817 ⇨ 2909 19 10 un 2909 19 90, ja pēdējos minētos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu ⇦ ;

hi)atbilst KN kodam ⌦ iem ⌫ ⇨ 3403; ⇦ 3824 99 86, 3824 99 92 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3824 99 93, 3824 99 96 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3826 00 10 un 3826 00 90, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu. 

⇩ jauns

j)atbilst KN kodam 3811;

k)atbilst KN kodam 3814, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

l)atbilst KN kodam 3817;

m)atbilst KN kodam 3823 19, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

n)atbilst KN kodiem 3824 99 86, 3824 99 92 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3824 99 93, 3824 99 96 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3826 00 10 un 3826 00 90, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

o)atbilst KN kodiem 4401 un 4402, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo iekārtās, kuru kopējā nominālā ievadītā siltumjauda ir 5 MW vai lielāka.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Šī direktīva attiecas arī uz:

elektroenerģiju, kas atbilst KN kodam 2716.

3.    Ja energoprodukti tiek paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par motordegvielu vai kurināmo, tiem energoproduktiem, kuriem ⇨ minimālie ⇦ nodokļa līmenis ⌦ ņi ⌫ nav noteikts ⌦ noteikti ⌫ šajā direktīvā, nodokli uzliek atbilstoši to izmantošanai pēc ekvivalenta kurināmā vai motordegvielas likmes.

Papildus 1. punktā noteiktajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem jebkuram produktam, kas tiek paredzēts lietošanai, piedāvāts tirdzniecībā vai izmantots par motordegvielu vai par piedevu vai apjoma palielinātāju motordegvielai, uzliek nodokli pēc ekvivalentas motordegvielas likmes.

Papildus 1. punktā noteiktajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem jebkuram citam ogļūdeņradim, izņemot kūdru, kas tiek paredzēts lietošanai, piedāvāts tirdzniecībā vai izmantots par kurināmo, uzliek nodokli pēc ekvivalenta enerģijas produkta likmes.

⇩ jauns

Produktus, kas nav energoprodukti, ja tie paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par motordegvielu, apliek ar nodokli pēc ekvivalentas motordegvielas likmes.

Motordegvielas piedevas un apjoma palielinātājus, kas nav ūdens, apliek ar nodokli pēc ekvivalentas motordegvielas likmes.

Ogļūdeņražus, kas nav minēti 1. punktā un paredzēti izmantošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par kurināmo, apliek ar nodokli pēc ekvivalenta energoprodukta likmes.

🡻 2003/96/EK

4.    Šī direktīva neattiecas uz:

a)siltuma jaudas aplikšanu ar nodokļiem un tādu produktu aplikšanu ar nodokļiem, kas atbilst KN kodiem 4401 un 4402;

b)šādiem energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanas veidiem:

–energoproduktiem, kurus izmanto citiem nolūkiem, nevis par motordegvielu vai kurināmo,

–energoproduktu divējādu izmantošanu.

Energoprodukts tiek divējādi izmantots, ja to izmanto gan par kurināmo, gan citiem nolūkiem, kas nav izmantošana par motordegvielu un kurināmo. Energoproduktu izmantošanu ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos uzskata par divējādu lietošanu,

–elektroenerģiju, ko galvenokārt izmanto ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos,

–elektroenerģiju, ja tā veido vairāk nekā 50 % no produkta izmaksas. “Produkta izmaksas” ir kopējā preču un pakalpojumu iepirkumu summa plus personāla izdevumi, plus pamatkapitāla patēriņš uzņēmuma līmenī, kā noteikts 11. pantā. Šīs izmaksas aprēķina vidēji uz vienību. “Elektroenerģijas izmaksas” ir elektroenerģijas faktiskā iepirkuma vērtība vai elektroenerģijas ražošanas izmaksas, ja to ražo uzņēmumā,

–mineraloģiskiem procesiem.

“Mineraloģiskie procesi” ir procesi, kas klasificēti NACE nomenklatūrā ar kodu DI 26 “citu nemetāla minerālproduktu ražošana” Padomes 1990. gada 9. oktobra Regulā (EEK) Nr. 3037/90 par saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju Eiropas Kopienā 41 .

Tomēr 20. pants attiecas uz šiem energoproduktiem.

5.    Šajā direktīvā atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem ir atsauces uz kodiem, kas noteikti ar Komisijas 2001. gada 6. augusta Regulu (EK) Nr. 2031/2001 par grozījumiem Padomes Regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā 42 .

Lēmumu par kombinētās nomenklatūras kodu atjaunināšanu šajā direktīvā minētajiem produktiem pieņem reizi gadā saskaņā ar 27. pantā noteikto kārtību. Lēmums nedrīkst radīt izmaiņas minimālajās nodokļu likmēs, ko piemēro ar šo direktīvu, vai energoproduktu un elektroenerģijas pievienošanu vai svītrošanu.

⇩ jauns

4.    Šā panta 1. un 3. punktā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, kas ražoti vai iegūti no biomasas, piemēro īpašus nodokļu līmeņus — veicot fiskālo kontroli —, kuri šiem produktiem noteikti saskaņā ar šo direktīvu, ar noteikumu, ka tie atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

a)    Direktīvas (ES) 2018/2001 29. pantā noteiktie ilgtspējas un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritēriji, izņemot produktus, kas rada augstu netiešās zemes izmantošanas maiņas risku un kas noteikti minētās direktīvas 26. panta 2. punktā;

b)    tie ir produkti, kas ražoti no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikumā uzskaitītajām izejvielām.

Šajā direktīvā piemēro definīcijas Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 24. punktā (“biomasa”), 28. punktā (“biogāze”) 32. punktā (“bioloģiskais šķidrais kurināmais”), 33. punktā (“biodegviela”) un 34. punktā (“modernas biodegvielas”).

Šajā direktīvā “moderna” biogāze, bioloģiskie šķidrie kurināmie un produkti, kas atbilst KN kodiem 4401 un 4402, ir produkti, kuri ražoti no Direktīvas (ES) 2018/2001 IX pielikuma A daļā uzskaitītajām izejvielām. Biodegvielas, biogāzi un bioloģisko šķidro kurināmo, ko ražo no minētās direktīvas IX pielikuma B daļā uzskaitītajām izejvielām, uzskata par ekvivalentiem moderniem produktiem.

5.    Šā panta 1. un 3. punktā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, uz kuriem attiecas “nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas” vai “mazoglekļa degvielas” definīcija, var, veicot fiskālo kontroli, piemērot īpašus nodokļu līmeņus, kuri šiem produktiem noteikti saskaņā ar šo direktīvu, kur:

a)    “nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgā degviela” ir degviela, kura nav biodegviela, bioloģiskais šķidrais kurināmais vai biogāze un kuras enerģijas saturu iegūst no atjaunojamiem energoresursiem, kas nav biomasa;

b)    “mazoglekļa degviela” ir mazoglekļa ūdeņradis un sintētiskās gāzveida un šķidrās degvielas, kuru enerģijas saturu iegūst no mazoglekļa ūdeņraža, kā arī visas fosilās degvielas, kas atbilst tehniskās pārbaudes kritērijiem, ar ko nosaka apstākļus, kādos konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 43 10. pantu un Deleģētās regulas (ES) [...]/[...] 44 I pielikumu. Šajā kategorijā iekļauj “pārstrādātus oglekļa kurināmos/degvielas”, kā definēts Direktīvas (ES) 2018/2001 2. panta 35. punktā.

6.    Ja ar nodokli apliekama produkta daļa sastāv no viena vai vairākiem iepriekšējos punktos minētajiem produktiem, šo daļu aplikšanu ar nodokli attiecīgi nosaka, pamatojoties uz šo direktīvu, neatkarīgi no tā, kādam KN kodam atbilst produkts kopumā.

7.    Šā panta 1. punkta a), b), d), e), g), h), k), m), n) un o) apakšpunkta un 21. panta 1. punkta a), b), h), i), l), m) un n) apakšpunkta nolūkā uzskata, ka produkti, kuri paredzēti piegādei, plānoti izmantošanai par kurināmo vai motordegvielu, ja piegādātājs apzinās, vai piegādātājam vajadzētu apzināties, ka saņēmējs plāno izmantot produktus par kurināmo vai motordegvielu. Neuzskata, ka šā panta 1. punkta a) apakšpunktā un 21. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētos produktus plāno izmantot par kurināmo vai motordegvielu, ja tos piegādā šā panta 1. punkta n) apakšpunktā un 21. panta 1. punkta n) apakšpunktā minēto preču ražotājam.

8.    Šajā direktīvā atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem saprot kā atsauces uz kombinētās nomenklatūras kodiem Padomes Regulā (EEK) Nr. 2658/87 45 , kas grozīta ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2020/1577 46 .

Ja pirmajā daļā minētā regula tiek aizstāta vai ja kombinētās nomenklatūras grozījumu dēļ ir jāgroza šajā direktīvā minētie kodi, Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi 29. pantam, lai atjauninātu šajā direktīvā minēto produktu kombinētās nomenklatūras kodus vai lai atjauninātu pirmajā daļā minēto atsauci un attiecīgi saskaņotu ar kombinētās nomenklatūras piemērojamo redakciju.

Šādu deleģēto aktu rezultātā netiek mainītas šajā direktīvā piemērotās minimālās nodokļu likmes, pievienoti vai svītroti energoprodukti un elektroenerģija.

🡻 2003/96/EK

3. pants

Atsauces Direktīvā 92/12/EEK uz “minerāleļļu” un “akcīzes nodokli”, ciktāl tas attiecas uz minerāleļļām, attiecas uz visiem energoproduktiem, elektroenerģiju un attiecīgi šās direktīvas 2. pantā un 4. panta 2. daļā minētajiem valsts netiešajiem nodokļiem.

⇩ jauns

3. pants

1.    Šī direktīva neattiecas uz:

a)    saražotās siltumenerģijas aplikšanu ar nodokļiem;

b)    šādiem energoproduktu un elektroenerģijas izmantošanas veidiem:

—    energoproduktiem, kurus izmanto citiem nolūkiem, nevis par motordegvielu vai kurināmo,

—    energoproduktu divējādu lietošanu.

Energoprodukts tiek divējādi lietots, ja to izmanto gan par kurināmo, gan citiem nolūkiem, kas nav izmantošana par motordegvielu un kurināmo. Energoproduktu izmantošanu ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos, ja energoproduktus izmanto tieši procesā vai lai nodrošinātu tiešu enerģijas pievadi procesā, vai to patēriņš ir saistīts ar procesu, uzskata par divējādu lietošanu,

—    elektroenerģiju, ko galvenokārt izmanto ķīmiskai reducēšanai un elektrolītiskos un metalurģijas procesos, ja elektroenerģiju izmanto tieši procesā vai lai nodrošinātu tiešu enerģijas pievadi procesā, vai tās patēriņš ir saistīts ar procesu.

2.    Direktīvas 21. pantu piemēro energoproduktiem, kurus izmanto atbilstīgi šā panta 1. punkta b) apakšpunktam.

🡻 2003/96/EK

4. pants

1.    Nodokļu līmeņi, kurus dalībvalstis piemēro 2. pantā minētajiem energoproduktiem un elektroenerģijai, nedrīkst būt zemāki par šajā direktīvā aprakstītajiem nodokļu līmeņiem.

2.    Šajā direktīvā “nodokļu līmenis” ir kopējā maksa, ko uzliek attiecībā uz visiem netiešajiem nodokļiem (izņemot PVN), kurus tieši vai netieši aprēķina atbilstoši energoproduktu un elektroenerģijas daudzumam, laižot apgrozībā.

5. pants

Ja tiek ievēroti šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi un tie atbilst Kopienas tiesībām, dalībvalstis var piemērot diferencētās nodokļu likmes, veicot fiskālo kontroli, šādos gadījumos:

–ja diferencētās likmes ir tieši saistītas ar produktu kvalitāti,

–ja diferencētās likmes ir atkarīgas no kurināšanai izmantotās elektroenerģijas un energoproduktu kvantitatīviem patēriņa līmeņiem,

–izmantošanai šādos nolūkos: vietējam sabiedriskajam transportam (ieskaitot taksometrus), atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem,

–izmantošanai uzņēmuma un ārpusuzņēmuma vajadzībām, 9. un 10. pantā minētajiem energoproduktiem un elektroenerģijai.

⇩ jauns

5. pants

1.    Dalībvalstis nodrošina — ja attiecībā uz noteiktu izmantošanu I pielikumā tiek noteikti vienādi minimālie nodokļu līmeņi, šādi izmantotiem produktiem nosaka vienādus nodokļu līmeņus. Dalībvalstis katrā laikā arī atspoguļo minimālo nodokļu līmeņu sarindojumu, kā noteikts I pielikumā, attiecībā uz dažādiem produktiem un to izmantošanas veidiem.

Pirmās daļas nolūkā uzskata, ka katra izmantošana, kurai I pielikuma A, B un C tabulā noteikts minimālais nodokļu līmenis, ir atsevišķa (vienīgā) izmantošana, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

Pirmajā daļā minētā sarindojuma nolūkā elektroenerģiju ņem vērā kopā ar citām I pielikuma B un C tabulā norādītajām motordegvielām un kurināmo, izņemot gadījumus, kad dalībvalstis elektrotransportlīdzekļu uzlādes elektroenerģijai piemēro īpašu nodokļu līmeni, un tādā gadījumā elektroenerģiju ņem vērā kopā ar I pielikuma A tabulā norādītajām motordegvielām, ja vien šajā direktīvā nav noteikts citādi.

Šā punkta trešajā daļā “elektrotransportlīdzeklis” ir elektrotransportlīdzeklis, kā definēts Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/94/ES 47 2. panta 2. punktā.

2.    Šajā direktīvā noteiktos minimālos nodokļu līmeņus pielāgo reizi gadā, sākot no 2024. gada 1. janvāra, ņemot vērā izmaiņas Eurostat publicētajā ES harmonizētajā patēriņa cenu indeksā, no kura izslēdz enerģiju un neapstrādātu pārtiku. Minimālos līmeņus pielāgo automātiski, bāzes summu euro palielinot vai samazinot par indeksa izmaiņām, kas izteiktas procentos, iepriekšējā kalendārajā gadā.

Komisija ir pilnvarota pieņemt deleģētos aktus atbilstīgi 29. pantam, lai grozītu pirmajā daļā minētos minimālos nodokļu līmeņus.

🡻 2003/96/EK

⇨ jauns

6. pants

Dalībvalstis var piemērot šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus vai nodokļu līmeņa samazināšanu:

a)tieši;

b)izmantojot diferencētu likmi

vai

c)atmaksājot visu nodokļu summu vai to daļu.

7. pants

1.    No 2004. gada 1. janvāra un no 2010. ⇨ 2023. ⇦ gada 1. janvāra minimālais nodokļu līmenis motordegvielai tiek noteikts tā, kā norādīts I pielikuma A tabulā.

⇩ jauns

Neskarot 5. panta 2. punktu, ja ir piemērojams I pielikuma A tabulā paredzētais pārejas periods, minimālo nodokļu līmeņu palielinājumu nosaka par vienu desmito daļu gadā līdz 2033. gada 1. janvārim. Mazoglekļa degvielai līdz 2033. gada 1. janvārim piemēro pārejas perioda pirmajam gadam noteikto minimālo nodokļu līmeni.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

Ne vēlāk kā 2012. gada 1. janvārī pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, Padome vienprātīgi pieņem lēmumu par minimālajiem nodokļu līmeņiem, kas piemērojami gāzeļļai turpmākajā laika posmā, kas sākas 2013. gada 1. janvārī.

2.    Dalībvalstis var diferencēt par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālu un nekomerciālu izmantošanu, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un par degvielu izmantojamās komerciālās gāzeļļas likme nav zemāka par valsts nodokļu līmeni, kas ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, neatkarīgi no šajā direktīvā noteiktajiem izņēmumiem šim izmantošanas veidam.

3.    “Komerciāla gāzeļļa, ko izmanto par degvielu” ir gāzeļļa, ko izmanto par degvielu šādiem nolūkiem:

a)preču pārvadājumiem par nomas maksu vai atlīdzību, vai uz savu rēķinu ar mehāniskiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču autopārvadājumiem, ar maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru vismaz 7,5 tonnas;

b)pasažieru pārvadājumiem, veicot regulārus vai neregulārus pakalpojumus, ar M2 vai M3 kategorijas transportlīdzekli, kā definēts Padomes 1970. gada 6. februāra Direktīvā 70/156/EEK par dalībvalstu likumu tuvināšanu attiecībā uz mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju modeļa apstiprināšanu 48 .

4.    Neatkarīgi no 2. punkta dalībvalstis, kuras ievieš ceļu lietotāju maksas sistēmu mehāniskajiem transportlīdzekļiem vai sakabinātiem transportlīdzekļiem, kas paredzēti vienīgi preču autopārvadājumiem, var piemērot samazinātu likmi šajos transportlīdzekļos izmantotajai gāzeļļai, kas ir zemāka par valsts nodokļu likmi, kura ir spēkā 2003. gada 1. janvārī, kamēr vispārējais nodokļu slogs ir kopumā ekvivalents, ja tiek ievēroti Kopienas minimālie līmeņi un ja 2003. gada 1. janvārī spēkā esošais valsts nodokļu līmenis par degvielu izmantojamai gāzeļļai ir vismaz divreiz augstāks nekā 2004. gada 1. janvārī piemērojamais minimālais nodokļu līmenis.

8. pants

1.    No 2004. ⇨ 2023. ⇦ gada 1. janvāra neatkarīgi no 7. panta minimālos nodokļu līmeņus, kas piemērojami produktiem, kurus izmanto par motordegvielu ⌦ šā panta ⌫ 2. punktā norādītajiem mērķiem, nosaka tā, kā norādīts I pielikuma B tabulā.

⇩ jauns

Neskarot 5. panta 2. punktu, ja ir piemērojams I pielikuma B tabulā paredzētais pārejas periods, minimālo nodokļu līmeņu palielinājumu nosaka par vienu desmito daļu gadā līdz 2033. gada 1. janvārim. Mazoglekļa degvielai līdz 2033. gada 1. janvārim piemēro pārejas perioda pirmajam gadam noteikto minimālo nodokļu līmeni.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Šis pants ⌦ Šā panta 1. punkts ⌫ attiecas uz šādiem rūpnieciskiem un komerciāliem mērķiem:

a)lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības ⌦ akvakultūras ⌫ darbos un mežsaimniecībā;

b)stacionāros dzinējos;

c)celtniecībā, inženiertehniskās būvēs un sabiedriskos darbos izmantojamās iekārtās un mehānismos;

d)transportlīdzekļos, kuri nav paredzēti izmantošanai koplietošanas ceļos vai kuriem nav izsniegta atļauja izmantošanai galvenokārt koplietošanas ceļos.

9. pants

1.    No 2004. ⇨ 2023. ⇦ gada 1. janvāra kurināmajam piemērojamos minimālos nodokļu līmeņus nosaka tā, kā norādīts I pielikuma C tabulā.

⇩ jauns

Neskarot 5. panta 2. punktu, ja ir piemērojams I pielikuma C tabulā paredzētais pārejas periods, minimālo nodokļu līmeņu palielinājumu nosaka par vienu desmito daļu gadā līdz 2033. gada 1. janvārim. Mazoglekļa degvielai līdz 2033. gada 1. janvārim piemēro pārejas perioda pirmajam gadam noteikto minimālo nodokļu līmeni.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Dalībvalstis, kurās 2003. gada 1. janvārī ir atļauts piemērot uzraudzības maksu kurināmai gāzeļļai, var turpināt piemērot šim produktam samazinātu 10 eiro likmi par 1 000 litriem. Šo atļauju atceļ 2007. gada 1. janvārī, ja, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un priekšlikumu, Padome vienprātīgi tā nolemj, ņemot vērā to, ka samazinātās likmes līmenis ir pārāk zems, lai izvairītos no tirdzniecības traucējumiem dalībvalstīs.

10. pants

1.    No 2004. ⇨ 2023. ⇦ gada 1. janvāra elektroenerģijai piemērojamos minimālos nodokļu līmeņus nosaka tā, kā norādīts I pielikuma C ⌦ D ⌫ tabulā.

2.    Dalībvalstīm būs iespēja noteikt piemērojamo nodokļu bāzi virs 1. punktā noteiktajiem minimālajiem līmeņiem, ja vien tās ievēro Direktīvas 92/12/EEK noteikumus.

11. pants

1.    Šajā direktīvā “izmantošana uzņēmuma vajadzībām” nozīmē izmantošanu, ko veic saskaņā ar 2. punktu identificēts uzņēmums, kas jebkurā vietā neatkarīgi veic preču un pakalpojumu piegādi jebkādiem saimnieciskās darbības nolūkiem vai mērķiem.

Saimnieciskā darbība ietver ražotāju, tirgotāju un pakalpojumu piegādātāju darbību, ieskaitot ieguves un lauksaimniecības darbību, un darbību brīvajās profesijās.

Valstis, reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes un citas struktūras, kuras regulē publiskās tiesības, neuzskata par uzņēmumiem attiecībā uz darbību vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts varas iestādes. Tomēr, ja tās iesaistās šādās darbībās vai darījumos, tās uzskata par uzņēmumu attiecībā uz minētajām darbībām vai darījumiem, ja to uzlūkošana par struktūru, kas nav uzņēmums, radītu ievērojamus konkurences traucējumus.

2.    Attiecībā uz šo direktīvu par uzņēmumu nevar uzskatīt mazāku vienību nekā uzņēmuma daļa vai juridiska persona, kas organizatoriskā ziņā ir neatkarīgs uzņēmums, tas ir, uzņēmums, kurš spēj darboties par saviem līdzekļiem.

3.    Ja pastāv jaukti izmantošanas veidi, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam, lai gan, ja izmantošana uzņēmuma vai ārpusuzņēmuma vajadzībām nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli.

4.    Dalībvalstis var ierobežot nodokļu samazinātās līmeņa jomu izmatošanai uzņēmuma vajadzībām.

1211. pants

1.    Dalībvalstis var izteikt savus nodokļu līmeņus citās vienībās nekā norādīts 7. un 10. pantā, ja attiecīgie nodokļu līmeņi pēc pārrēķina šajās vienībās nav zemāki par šajā direktīvā noteiktajiem līmeņiem.

2.    Ja nodokļu līmeņi balstās uz apjomiem, 7., 8. un 9. pantā noteikto energoproduktu ⇨ Ja piemēro apjoma vienības, ⇦ apjomu nosaka 15 o°C temperatūrā.

1312. pants

1.    Dalībvalstis, kuras nav pieņēmušas eiro, vienreiz gadā nosaka eiro vērtību valsts valūtā, kuru piemēros nodokļu līmeņu vērtībai. Piemēro likmes, kas ir iegūtas oktobra pirmajā darba dienā un publicētas Eiropas Kopienu ⌦ Savienības ⌫ Oficiālajā Vēstnesī, un tās stājas spēkā nākamā kalendārā gada 1. janvārī.

2.    Dalībvalstis var saglabāt 1. punktā paredzētās nodokļa summas, kas ir spēkā ikgadējās korekcijas brīdī, ja, konvertējot nodokļa līmeņa summu, kas izteikta eiro, nodokļu līmeņa kāpums, izteikts valsts valūtā, nav lielāks par 5 % vai EUR 5, neatkarīgi no tā, kura summa ir zemāka.

⇩ jauns

13. pants

1.    Dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, atbrīvo no nodokļiem energoproduktus vai elektroenerģiju, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, vai elektroenerģiju, ko izmanto, lai saglabātu spēju ražot elektroenerģiju.

2.    Atkāpjoties no 1. punkta un ņemot vērā vides politiku, dalībvalstis var 1. punktā minētos produktus aplikt ar nodokļiem, neievērojot šajā direktīvā noteiktos minimālos nodokļu līmeņus. Šādā gadījumā minēto produktu aplikšana ar nodokļiem atspoguļo minimālo nodokļu līmeņu sarindojumu, kā noteikts I pielikumā, un to neņem vērā, lai sasniegtu 10. pantā noteikto minimālo nodokļu līmeni elektroenerģijai.

🡻 2003/96/EK

14. pants

1.    Papildus Direktīvā 92/12/EEK noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas regulē ar nodokli apliekamo produktu neapliekamu izmantošanu, un neskarot citus Kopienas noteikumus, dalībvalstis saskaņā ar nosacījumiem, kurus tās nosaka, lai nodrošinātu pareizu un tūlītēju šo atbrīvojumu piemērošanu un nepieļautu nekādu izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, atbrīvo no nodokļiem šādus produktus:

a)energoproduktus vai elektroenerģiju, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, vai elektroenerģiju, ko izmanto, lai saglabātu spēju ražot elektroenerģiju. Tomēr, ņemot vērā vides politiku, dalībvalstis var uzlikt šiem produktiem nodokļus, ņemot vērā šajā direktīvā noteiktos minimālos nodokļu līmeņus. Šādā gadījumā nodokļu uzlikšanu šiem produktiem neņem vērā, lai sasniegtu 10. pantā noteikto minimālo nodokļu līmeni elektroenerģijai;

b)energoproduktus, kurus paredzēts lietot par degvielu lidojumos, kas nav privāta, nekomerciāla aviācija.

Šajā direktīvā “privāta, nekomerciāla aviācija” ir lidaparāta izmantošana, ko veic tā īpašnieks vai fiziska vai juridiska persona, kura to izmanto, nomājot vai citādi, nekomerciālos nolūkos, jo īpaši nolūkos, kas nav pasažieru vai preču pārvadājumi vai pakalpojumu piegāde par atlīdzību, vai valsts varas iestāžu vajadzības.

Dalībvalstis var ierobežot šā atbrīvojuma jomu ar reaktīvo dzinēju degvielas piegādēm (KN kods 2710 19 21);

c)energoproduktus, kurus paredzēts lietot par degvielu kuģošanai Kopienas ūdeņos (ieskaitot zveju) ar kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi, un elektroenerģiju, ko ražo kuģī.

Šajā direktīvā “privāts izpriecu kuģis” ir kuģis, ko izmanto tā īpašnieks vai fiziska vai juridiska persona, nomājot vai citādi, nekomerciālos nolūkos, jo īpaši nolūkos, kas nav pasažieru vai preču pārvadājumi vai pakalpojumu piegāde par atlīdzību, vai valsts varas iestāžu vajadzības.

2.    Dalībvalstis var ierobežot 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzēto atbrīvojumu jomu attiecībā uz starptautisko un Kopienas iekšējo transportu. Turklāt, ja dalībvalsts ir noslēgusi divpusēju nolīgumu ar citu dalībvalsti, tā var arī atcelt 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētos atbrīvojumus. Šādos gadījumos dalībvalstis var piemērot nodokļu līmeni, kas ir zemāks par šajā direktīvā norādīto minimālo līmeni.

⇩ jauns

14. pants

1.    Neskarot starptautiskās saistības un šīs direktīvas 5. pantu, ko piemēro atsevišķai (vienīgajai) izmantošanai ES iekšējā aviācijā tādos lidojumos, kas nav darījumu un izklaides lidojumi, dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, piemēro ne mazāk kā šajā direktīvā noteiktos minimālos nodokļu līmeņus energoproduktiem, ko piegādā izmantošanai par degvielu gaisa kuģiem, un elektroenerģijai, ko tieši izmanto elektrisko gaisa kuģu uzlādei, minēto lidojumu veikšanai ES iekšējā aviācijā.

Pirmās daļas nolūkos elektroenerģiju sarindo starp I pielikuma A tabulā norādītajām motordegvielām.

Pirmajā daļā minētie minimālie nodokļu līmeņi sākas no nulles un desmit gadu pārejas periodā katru gadu palielinās par vienu desmito daļu no galīgajām minimālajām likmēm, kas noteiktas I pielikuma A un D tabulā. Minimālo nulles likmi minētajā desmit gadu pārejas periodā piemēro ilgtspējīgām biodegvielām un biogāzei, mazoglekļa degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, modernām ilgtspējīgām biodegvielām un biogāzei, un elektroenerģijai.

Šajā pantā “ES iekšējā aviācija” nozīmē lidojumus starp divām lidostām, kuras atrodas Savienībā, tostarp iekšzemes lidojumus.

Šajā pantā “darījumu aviācija” nozīmē gaisa kuģu ekspluatāciju vai lietošanu, ko veic uzņēmumi vai privātpersonas pasažieru vai kravu pārvadāšanai kā atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai, kur gaisa kuģi kopumā netiek publiski iznomāti un tos pilotē privātpersonas, kurām ir vismaz derīga komerciālās aviācijas pilota licence ar instrumentu klasi.

Šajā pantā “izklaides lidojumi” nozīmē gaisa kuģu lietošanu personiskām vai atpūtas vajadzībām, kas nav saistītas ar lietošanu uzņēmuma vajadzībām vai profesionālām vajadzībām.

2.    Energoproduktus, ko piegādā izmantošanai par degvielu gaisa kuģiem, un elektroenerģiju, kuru tieši izmanto elektrisko gaisa kuģu uzlādei un kura paredzēta izmantošanai ES iekšējā aviācijā tikai kravu pārvadājumu lidojumos, no nodokļa atbrīvo.

Atkāpjoties no šā punkta pirmās daļas, dalībvalstis tādu pašu nodokļu līmeni, kas noteikts 1. punktā, var piemērot šā punkta pirmajā daļā minētajiem tikai iekšējiem kravu pārvadājumu lidojumiem.

Ja dalībvalsts ir noslēgusi nolīgumu ar vienu vai vairākām dalībvalstīm, tā var piemērot tādu pašu nodokļu līmeni, kas noteikts 1. punktā, arī pirmajā daļā minētajiem tikai kravu pārvadājumu lidojumiem ES iekšienē.

Šajā punktā “tikai kravu pārvadājumu lidojums” nozīmē regulāru vai neregulāru gaisa satiksmes pakalpojumu, ko veic gaisa kuģi, kuros pārvadā komerckravu, bet ne komercpasažierus, izņemot lidojumus, kuros pārvadā vienu vai vairākus komercpasažierus, un publicētajos kustības sarakstos norādītos lidojumus, kuri ir pieejami pasažieriem.

3.    Neskarot starptautiskās saistības, dalībvalstis, atkarībā no lidojuma veida, aviācijai ārpus ES var piemērot tādus pašus nodokļu līmeņus kā ES iekšējā aviācijā vai atbrīvot no tiem.

4.    Uz motordegvielu, ko izmanto gaisa kuģu ražošanas, izstrādes, testēšanas un tehniskās apkopes jomā, attiecas 1. punktā paredzētais nodokļu līmenis.

5.    Dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus no nodokļa elektroenerģijai, ko piegādā stacionētiem gaisa kuģiem.

Šā punkta pirmajā daļā “elektroenerģija, ko piegādā stacionētiem gaisa kuģiem”, nozīmē elektroenerģijas piegādi, izmantojot standartizētu fiksētu vai mobilu saskarni gaisa kuģiem, kad tie novietoti pie pasažieru ejām vai lidostas gaisa kuģu stāvvietās.

15. pants

1.    Neskarot 5. pantu, ko piemēro atsevišķai (vienīgajai) izmantošanai, dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, piemēro vismaz minimālos nodokļu līmeņus, kuri noteikti I pielikuma B un D tabulā, energoproduktiem, ko piegādā izmantošanai par degvielu kuģiem, un elektroenerģijai, kuru tieši izmanto elektrisko kuģu uzlādei un kura paredzēta izmantošanai ES iekšējā regulārajā kuģošanā, zvejā un iekšējos kravu pārvadājumos pa ūdensceļiem.

Pirmās daļas nolūkos elektroenerģiju sarindo starp I pielikuma B tabulā norādītajām motordegvielām.

Desmit gadu pārejas periodā ilgtspējīgām biodegvielām un biogāzei, mazoglekļa degvielām, nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, modernām ilgtspējīgām biodegvielām un biogāzei, un elektroenerģijai piemēro minimālo nulles likmi.

Šajā pantā “ES iekšējā kuģošana” nozīmē kuģošanu starp divām ostām, kas atrodas Savienībā, tostarp kuģošanu iekšzemē.

Šajā pantā “regulāri pārvadājumi pa ūdensceļiem” nozīmē atkārtotus Ro-Ro pasažieru kuģu vai ātrgaitas pasažieru kuģu braucienus, kas nodrošina satiksmi starp tām pašām divām vai vairākām ostām, vai atkārtoti reisi, kas sākas un beidzas vienā un tai pašā ostā, nepiestājot citās ostās, saskaņā ar publicētu grafiku vai ar tik regulāriem un biežiem reisiem, kas veido atpazīstamus un sistemātiskus reisu kopumus.

Šajā pantā “kravu pārvadājumi” nozīmē regulāru vai neregulāru pārvadājumu pakalpojumu, ko veic kuģi, kuros pārvadā komerckravu, bet ne komercpasažierus, izņemot reisus, kuros pārvadā vienu vai vairākus komercpasažierus, un publicētajos kustības sarakstos norādītos reisus, kuri ir pieejami pasažieriem.

2.    Dalībvalstis, atkarībā no darbības veida, ES ārējā kuģošanā var piemērot tādus pašus nodokļu līmeņus kā ES iekšējā kuģošanā vai atbrīvot no tiem.

3.    Dalībvalstis uzliek pirmajā punktā noteiktos nodokļus motordegvielai un elektroenerģijai, ko izmanto kuģu ražošanas, izstrādes, testēšanas un tehniskās apkopes jomā, kā arī motordegvielai un elektroenerģijai, ko izmanto bagarēšanai kuģojamos ūdensceļos un ostās.

4.    Uz kuģa saražotā elektroenerģija no nodokļa tiek atbrīvota.

5.    Dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus no nodokļa elektroenerģijai, ko tieši piegādā kuģiem ostu piestātnēs.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

1516. pants

1.    Neskarot citus Kopienas ⌦ Savienības ⌫ noteikumus, dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus vai nodokļu līmeņa samazinājumus:

a)ar nodokli apliekamiem produktiem, kurus izmanto, veicot fiskālo kontroli, ekoloģiski nekaitīgāku produktu tehnoloģiskās attīstības izmēģinājumu projektu jomā vai saistībā ar degvielu no atjaunojamiem resursiem;

b)elektroenerģijai:

–saules, vēja, viļņu, plūdmaiņu vai ģeotermālai elektroenerģijai,

–šķidruma plūsmas elektroenerģijai, ko ražo hidroelektroiekārtas,

–elektroenerģijai, ko ražo no ⇨ ilgtspējīgas ⇦ biomasas vai produktiem, ko iegūst no ⇨ ilgtspējīgas ⇦ biomasas,

–elektroenerģijai, ko ražo no metāna, ko izdala pamestas akmeņogļu raktuves,

–elektroenerģijai, ko ražo no kurināmā elementiem;

⇩ jauns

Dalībvalstis var arī atmaksāt ražotājam daļu vai visu nodokļu summu, ko patērētājs samaksājis par elektroenerģiju, kas iegūta no šajā daļā noteiktajiem produktiem.

🡻 2003/96/EK

⇨ jauns

c)energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto siltuma un elektroenerģijas koģenerācijai;

dc)elektroenerģijai, kas iegūta koģenerācijā, ja koģeneratori ir ekoloģiski nekaitīgi ⇨ koģenerācija koģeneratoros ir augstas efektivitātes koģenerācija, kā noteikts Direktīvas 2012/27/ES 2. panta 34. punktā ⇦. Dalībvalstis var piemērot savas “ekoloģiski nekaitīgas” (vai augsti efektīvas) koģenerācijas definīcijas, kamēr Padome uz Komisijas ziņojuma un priekšlikuma pamata vienprātīgi nav pieņēmusi vienotu definīciju;

⇩ jauns

d)nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgajām degvielām, modernām ilgtspējīgām biodegvielām, bioloģiskajiem šķidrajiem kurināmajiem, biogāzei un moderniem ilgtspējīgiem produktiem, kas atbilst KN kodam 4401 un 4402;

e)produktiem, kas atbilst KN kodam 2705 un ko izmanto par kurināmo.

🡻 2003/96/EK

e)energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju un trolejbusu;

f)energoproduktiem, kurus paredzēts izmantot par degvielu kuģošanai pa iekšējiem ūdensceļiem (ieskaitot zveju) ar kuģiem, kas nav privāti izpriecu kuģi, un elektroenerģijai, ko ražo kuģī;

g)dabas gāzei dalībvalstīs, kurās 2000. gadā dabas gāzes daļa gala enerģijas patēriņā bija mazāka nekā 15 %;

Pilnīgos vai daļējos atbrīvojumus vai samazinājumus var piemērot ne ilgāk kā desmit gadus pēc šās direktīvas stāšanās spēkā vai kamēr dabas gāzes valsts daļa gala enerģijas patēriņā sasniedz 25 %, atkarībā no tā, kas tiek sasniegts ātrāk. Tomēr, tiklīdz dabas gāzes valsts daļa gala enerģijas patēriņā sasniedz 20 %, attiecīgās dalībvalstis piemēro tikai pozitīvu nodokļu līmeni, kas palielinās katru gadu, lai iepriekš minētā termiņa beigās sasniegtu vismaz minimālo likmi.

Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotā Karaliste var piemērot pilnīgus vai daļējus atbrīvojumus dabas gāzei atsevišķi Ziemeļīrijai;

h)elektroenerģijai, dabas gāzei, akmeņoglēm un cietajam kurināmajam, ko izmanto mājsaimniecībā un/vai organizācijās, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis var noteikt atbrīvojumu vai samazinājumu izmantošanai citiem nolūkiem, nevis uzņēmējdarbībai. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana nav nozīmīga, to var uzskatīt par nulli;

i)dabas gāzei un sašķidrinātai naftas gāzei, ko izmanto par degvielu;

j)motordegvielai, ko izmanto lidaparātu un kuģu ražošanas, pilnveidošanas, testēšanas un apkopes jomā;

k)motordegvielai, ko izmanto bagarēšanai kuģojamos ūdensceļos un ostās;

l)produktiem, uz kuriem attiecas KN kods 2705 un kurus izmanto apkurei.

2.    Dalībvalstis var arī atmaksāt ražotājam daļu vai visu nodokļu summu, ko patērētājs samaksājis par elektroenerģiju, kas iegūta no 1. punkta b) apakšpunktā noteiktajiem produktiem.

3.    Dalībvalstis var piemērot nulles nodokļu līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības vai zivkopības darbos un mežsaimniecībā.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, Padome līdz 2008. gada 1. janvārim pārbauda, vai nulles nodokļa līmeņa piemērošana jāatceļ.

16. pants

1.    Neskarot 5. punktu, dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu vai samazinātu nodokļu likmi, veicot fiskālo kontroli, 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamiem produktiem, ja šie produkti ir izgatavoti no viena vai vairākiem šādiem produktiem vai satur tos:

–produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 1507 līdz 1518,

–produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 3824 99 55 un 3824 99 80, 3824 99 85, 3824 99 86, 3824 99 92 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3824 99 93, 3824 99 96 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3826 00 10 un 3826 00 90, — to sastāvdaļām, kas ražotas no biomasas;

–produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 2207 20 00 un 2905 11 00, kuri nav sintētiskas izcelsmes;

–produkti, kas ražoti no biomasas, ieskaitot produktus, uz kuriem attiecas KN kodi 4401 un 4402.

Dalībvalstis var arī piemērot samazinātu nodokļu likmi, veicot fiskālo kontroli, 2. pantā minētajiem ar nodokli apliekamajiem produktiem, ja šie produkti satur ūdeni (KN kodi 2201 un 2853 90 10).

“Biomasa” ir bioloģiski noārdāmā frakcija produktos, atkritumos un lauksaimniecības (ieskaitot augu un dzīvnieku izcelsmes vielas), mežsaimniecības un līdzīgu nozaru atlikumos, kā arī bioloģiski noārdāmā frakcija rūpniecības un sadzīves atkritumos.

2.    Atbrīvojums vai nodokļu samazinājums, kas rodas, piemērojot 1. punktā noteikto samazināto likmi, nedrīkst pārsniegt nodokļu summu, kas jāmaksā par 1. punktā minēto produktu apjomu, kas ir produktos, kuriem var piemērot nodokļu samazināšanu.

Dalībvalstu piemērotie nodokļu līmeņi produktiem, kas ir veidoti no 1. punktā minētajiem produktiem vai satur tos, var būt zemāki nekā 4. pantā minētie minimālie līmeņi.

3.    Dalībvalstu piemēroto atbrīvojumu vai nodokļu samazinājumu koriģē, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no 1. punktā minēto produktu ražošanā radušos papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas.

4.    Līdz 2003. gada 31. decembrim dalībvalstis var atbrīvot vai turpināt atbrīvot no nodokļiem produktus, kas gatavoti vienīgi vai gandrīz vienīgi no 1. punktā minētajiem produktiem.

5.    1. punktā minētajiem produktiem paredzēto atbrīvojumu vai samazinājumu var piešķirt saskaņā ar daudzgadu programmu, izmantojot atļauju, ko administratīva iestāde izsniegusi uzņēmējam uz vairāk nekā vienu kalendāro gadu. Atļauto atbrīvojumu vai samazinājumu nedrīkst piemērot ilgāk kā sešus gadus no vietas. Šo termiņu var pagarināt.

Pirms 2012. gada 31. decembra administratīvās iestādes atļautā daudzgadu programmā no 2012. gada 31. decembra un līdz daudzgadu programmas beigām dalībvalstis var piemērot atbrīvojumu vai samazinājumu saskaņā ar 1. punktu. Termiņu nevar pagarināt.

6.    Ja Kopienu tiesības liek dalībvalstīm ievērot juridiski saistošu pienākumus laist savā tirgū 1. punktā minēto produktu minimālu daļu, 1. un 5. punktu nepiemēro, sākot no dienas, kad šie pienākumi kļūst saistoši dalībvalstīm.

7.    Līdz 2004. gada 31. decembrim un pēc tam ik pēc 12 mēnešiem dalībvalstis iesniedz Komisijai nodokļu samazināšanas un atbrīvošanas grafiku, ko piemēro saskaņā ar šo pantu.

8.    Ne vēlāk kā 2009. gada 31. decembrī Komisija paziņo Padomei par saskaņā ar šo pantu piešķirto samazinājumu fiskālajiem, tautsaimnieciskajiem, lauksaimniecības, enerģētikas, rūpniecības un vides aspektiem.

⇩ jauns

17. pants

Neskarot 5. pantu, ko piemēro atsevišķai (vienīgajai) izmantošanai, dalībvalstis, veicot fiskālo kontroli, var piemērot:

a)    nodokļa līmeņa samazināšanu līdz līmenim, kas nedrīkst būt zemāks par I pielikuma C un D tabulā noteikto minimālo līmeni, energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto koģenerācijai, neskarot 13. pantu;

b)    nodokļa līmeņa samazināšanu līdz līmenim, kas nedrīkst būt zemāks par I pielikuma B un D tabulā noteikto minimālo līmeni, energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto preču un pasažieru pārvadājumiem pa dzelzceļu, ar metro, tramvaju un trolejbusu, kā arī vietējam sabiedriskajam transportam, atkritumu savākšanā, bruņotajiem spēkiem un valsts pārvaldei, invalīdiem, sanitārajiem transportlīdzekļiem;

b) punkta nolūkos elektroenerģiju sarindo starp I pielikuma B tabulā norādītajām motordegvielām;

c)    nodokļa līmeņa samazināšanu līdz līmenim, kas nedrīkst būt zemāks par I pielikuma C un D tabulā noteikto minimālo līmeni, energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ko izmanto mājsaimniecībā un/vai organizācijās, kuras attiecīgās dalībvalstis atzinušas par labdarības organizācijām. Šādu labdarības organizāciju gadījumā dalībvalstis nosaka samazinājumu izmantošanai ārpusuzņēmuma vajadzībām. Ja notiek jaukta izmantošana, nodokļus piemēro proporcionāli katram izmantošanas veidam. Ja izmantošana ir nenozīmīga, to var neņemt vērā.

Piemērojot c) punktu, minimālie nodokļu līmeņi, kas noteikti I pielikuma C un D tabulā, sākas no nulles, un desmit gadu pārejas periodā tie katru gadu tiek palielināti par vienu desmito daļu no galīgajām minimālajām likmēm.

Piemērojot c) apakšpunktu, energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto mājsaimniecības, kuras atzītas par neaizsargātām, var piemērot atbrīvojumu ne ilgāk kā desmit gadus pēc šīs direktīvas stāšanās spēkā. Šajā daļā “neaizsargātas mājsaimniecības” nozīmē mājsaimniecības, kuras būtiski skar šīs direktīvas ietekme, kas šajā direktīvā nozīmē, ka tās ir zem nabadzības riska sliekšņa, kas definēts kā 60 % no valsts medianālā ekvivalentā izmantojamā ienākuma;

d)    nodokļa līmeņa samazināšanu līdz līmenim, kas nedrīkst būt zemāks par I pielikuma C un D tabulā noteikto minimālo līmeni, energoproduktiem, ko izmanto par kurināmo, un elektroenerģijai, ko izmanto lauksaimniecības, dārzkopības vai akvakultūras darbos un mežsaimniecībā.

🡻 2003/96/EK

⇨ jauns

1718. pants

1.    Ja šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi tiek ievēroti caurmērā katrā uzņēmumā, ⇨ Neskarot 5. pantu, ko piemēro atsevišķai (vienīgajai) izmantošanai, ⇦ dalībvalstis var piemērot nodokļu samazināšanu ⇨ — ja tādējādi nodokļa līmenis nav zemāks par attiecīgo I pielikuma B, C un D tabulā noteikto minimumu — ⇦ energoproduktu patēriņam, ko izmanto apkurei vai 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajiem nolūkiem, un elektroenerģijai šādos gadījumos:

a)par labu energoietilpīgam uzņēmumam.

“Energoietilpīgs uzņēmums” ir uzņēmums, kas minēts 19. pantā, kurā energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi sasniedz vismaz 3,0 % no produkcijas vērtības, vai valsts enerģētikas nodoklis, kas jāmaksā, sasniedz vismaz 0,5 % no pievienotās vērtības. Šajā definīcijā dalībvalstis var piemērot ierobežojošus jēdzienus, ieskaitot pārdošanas vērtības, procesa un nozares definīcijas.

“Energoproduktu un elektroenerģijas iepirkumi” ir uzņēmumā iepirktās vai ražotās enerģētikas faktiskās izmaksas. Iekļauj tikai elektroenerģiju, siltumu un energoproduktus, kurus izmanto apkurei vai 8. panta 2. punkta b) un c) apakšpunktā minētajos nolūkos. Iekļauj visus nodokļus, izņemot atskaitāmo PVN.

“Produkcijas vērtība” ir apgrozījums, ieskaitot subsīdijas, kas ir tieši saistītas ar produktu cenu plus vai mīnus gatavās produkcijas, nepabeigtās produkcijas un tālākai pārdošanai iepirktu preču un pakalpojumu krājumu izmaiņas, mīnus tālākai pārdošanai paredzētu preču un pakalpojumu iepirkumi.

“Pievienotā vērtība” ir kopējais apgrozījums, par kuru jāmaksā PVN, ieskaitot eksporta preču pārdošanas apjomus mīnus kopējie iepirkumi, par kuriem jāmaksā PVN, ieskaitot importu.

🡻 2003/96/EK

⇨ jauns

Dalībvalstīm, kuras pašlaik piemēro valsts enerģētikas nodokļa sistēmas, kurās energoietilpīgi uzņēmumi definēti atbilstoši citiem kritērijiem, nevis enerģētikas izmaksām, salīdzinot ar produkcijas vērtību un valsts enerģētikas nodokli, kas jāmaksā, salīdzinot ar pievienoto vērtību, paredz pārejas laiku ne ilgāk kā līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu a) apakšpunkta pirmajā daļā noteikto definīciju;

b)ja ir noslēgti nolīgumi ar uzņēmumiem ⇨ , kā minēts 19. pantā, ⇦ vai ⇨ šādu ⇦ uzņēmumu apvienībām vai ja īsteno tirgojamu atļauju shēmas vai ekvivalentus pasākumus, ciktāl tie sekmē vides aizsardzības mērķu sasniegšanu vai energoefektivitātes uzlabošanu.

⇩ jauns

Pirmajā daļā “tirgojamu atļauju shēmas” nozīmē tirgojamu atļauju shēmas, kas nav Savienības shēma Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/87/EK nozīmē 49 .

🡻 2003/96/EK

2.    Neatkarīgi no 4. panta 1. punkta dalībvalstis var piemērot nulles nodokļa līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, kā definēts 2. pantā, ja tos izmanto energoietilpīgi uzņēmumi, kas definēti šā panta 1. punktā.

3.    Neatkarīgi no 4. panta 1. punkta dalībvalstis var piemērot nodokļa līmeni līdz 50 % no šajā direktīvā noteiktajiem minimālajiem līmeņiem energoproduktiem un elektroenerģijai, kā definēts 2. pantā, ja to izmanto 11. pantā definētie uzņēmumi, kuri nav energoietilpīgi uzņēmumi, kas definēti šā panta 1. punktā.

4.    Uzņēmumi, kas gūst labumu no 2. un 3. punktā minētajām iespējām, slēdz nolīgumus, tirgojamas atļauju shēmas un veic ekvivalentus pasākumus, kas minēti 1. punkta b) apakšpunktā. Nolīgumiem, tirgojamām atļauju shēmām un ekvivalentiem pasākumiem jāveicina vides mērķu sasniegšana vai energoefektivitātes palielināšana, kas ir kopumā ekvivalenta tai, kas būtu sasniegta, ja būtu ievērotas Kopienas standarta minimālās likmes.

18. pants

1.    Atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem, II pielikumā norādītās dalībvalstis ir pilnvarotas turpināt piemērot minētajā pielikumā izklāstītos nodokļu līmeņu samazinājumus vai atbrīvojumus.

Pēc Komisijas priekšlikuma Padome veic pilnvarojuma iepriekšēju pārskatīšanu. Pilnvarojums ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim vai līdz II pielikumā noteiktajai dienai.

2.    Neatkarīgi no 3. līdz 13. punktā noteiktajiem termiņiem, ja tas būtiski netraucē konkurencei, dalībvalstīm, kurām ir grūtības īstenot jaunos minimālos nodokļu līmeņus, paredzēs pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, jo īpaši, lai neapdraudētu cenu stabilitāti.

3.    Spānijas Karaliste var piemērot pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savas valsts nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 287 par 1 000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā 302 EUR par 1 000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. Līdz 2012. gada 1. janvārim īpašo samazināto likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai var piemērot arī attiecībā uz taksometriem. Attiecībā uz 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, tā var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

4.    Austrijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai lietošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 287 par 1 000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1 000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās.

5.    Beļģijas Karaliste var piemērot pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 287 par 1 000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1 000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās.

6.    Luksemburgas Lielhercogiste var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu 330 EUR. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot īpašu samazinātu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 272 par 1 000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās.

7.    Portugāles Republika var piemērot energoproduktiem un elektroenerģijai, ko patērē autonomajos reģionos Azoru salās un Madeirā, zemākus nodokļu līmeņus nekā šajā direktīvā noteiktie minimālie nodokļu līmeņi, lai kompensētu transporta izmaksas, kas rodas, jo šie reģioni ir izklaidus un atrodas salās.

Portugāles Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu nodokļu līmeni par degvielu izmantojamai gāzeļļai jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu 330 EUR. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 272 par 1000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. Līdz 2012. gada 1. janvārim diferencēto likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai var piemērot arī attiecībā uz taksometriem. Attiecībā uz 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, tā var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

Portugāles Republika var piemērot elektroenerģijas nodokļa līmeņa pilnīgus un daļējus atbrīvojumus līdz 2010. gada 1. janvārim.

8.    Grieķijas Republika var piemērot nodokļu līmeņus, kas ir par EUR 22 par 1 000 l zemāki nekā šajā direktīvā noteiktās minimālās likmes par degvielu izmantojamai gāzeļļai un benzīnam, ko patērē Lesbā, Hijā, Samā, Dodekanēsā, Kiklādu salās, kā arī šādās Egejas jūras salās: Tasā, Ziemeļsporādu salās, Samotrakē un Skirā.

Grieķijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai pārveidotu savu pašreizējo elektroenerģijas izejvielu nodokļu sistēmu saražotās produkcijas nodokļu sistēmā un lai sasniegtu jauno nodokļa līmeni benzīnam.

Grieķijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savas valsts nodokļu līmeni gāzeļļai, ko izmanto par degvielu, jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 un līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Bez tam līdz 2009. gada 31. decembrim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 264 par 1 000 l un 2003. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. No 2010. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim tā var piemērot diferencētu likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai, ja rezultātā nodoklis nav mazāks kā EUR 302 par 1 000 l un 2010. gada 1. janvārī spēkā esošie valsts nodokļu līmeņi nesamazinās. Līdz 2012. gada 1. janvārim diferencēto likmi par degvielu izmantojamās gāzeļļas komerciālai izmantošanai var piemērot arī taksometriem. Attiecībā uz 7. panta 3. punkta a) apakšpunktu līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, tā var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

9.    Īrija var piemērot elektroenerģijas nodokļa līmeņa pilnīgus un daļējus atbrīvojumus vai samazinājumu līdz 2008. gada 1. janvārim.

10.    Francijas Republika var piemērot pilnīgus un daļējus atbrīvojumus vai samazinātu nodokļa līmeni energoproduktiem un elektroenerģijai, ko izmanto valsts, reģionālās un pašvaldības iestādes vai citas valsts struktūras attiecībā uz darbību vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes līdz 2009. gada 1. janvārim.

Francijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai pielāgotu savu esošo elektroenerģijas nodokļu sistēmu šajā direktīvā izklāstītajiem noteikumiem. Šajā laikā jāņem vērā esošo vietējo elektroenerģijas nodokļu vispārējo vidējo līmeni, lai novērtētu, vai tiek ievērotas šajā direktīvā noteiktās minimālās likmes.

11.    Līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, kā norādīts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Itālijas Republika var piemērot maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru ne mazāk par 3,5 tonnām.

12.    Līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, kā norādīts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Vācijas Federatīvā Republika var piemērot 12 tonnu maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru.

13.    Līdz 2008. gada 1. janvārim, definējot komerciālus nolūkus, kā norādīts 7. panta 3. punkta a) apakšpunktā, Nīderlandes Karaliste var piemērot 12 tonnu maksimāli pieļaujamo bruto pašsvaru.

14.    Noteiktajā pārejas laikā dalībvalstis pakāpeniski samazina attiecīgās atšķirības attiecībā uz jaunajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr, ja atšķirība starp valsts līmeni un minimālo līmeni nepārsniedz 3 % no šā minimālā līmeņa, attiecīgā dalībvalstis var gaidīt līdz perioda beigām, lai noregulētu savu valsts līmeni.

⇩ jauns

19. pants

1.    Direktīvas 18. pantā “uzņēmums” nozīmē saskaņā ar šā panta 2. punktu identificētu uzņēmumu, kas jebkurā vietā neatkarīgi veic preču un pakalpojumu piegādi jebkādiem saimnieciskās darbības nolūkiem vai mērķiem.

Saimnieciskā darbība ietver ražotāju, tirgotāju un pakalpojumu piegādātāju darbību, ieskaitot ieguves un lauksaimniecības darbību, un darbību brīvajās profesijās.

Valstis, reģionālās un vietējās pašvaldības iestādes un citas struktūras, kuras regulē publiskās tiesības, neuzskata par uzņēmumiem attiecībā uz darbību vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts varas iestādes. Tomēr, ja tās iesaistās šādās darbībās vai darījumos, tās uzskata par uzņēmumu attiecībā uz minētajām darbībām vai darījumiem, ja to uzlūkošana par vienību, kas nav uzņēmums, radītu ievērojamus konkurences izkropļojumus.

2.    Šā panta 1. punktā par uzņēmumu nevar uzskatīt mazāku vienību nekā uzņēmuma daļa vai juridiska persona, kas organizatoriskā ziņā ir neatkarīgs uzņēmums, tas ir, uzņēmums, kurš spēj darboties ar saviem līdzekļiem.

🡻 2004/74/EK 1. panta 2. punkts, grozīts ar Labojumu, OV L 195, 2.6.2004., 26. lpp.

18.a. pants

1.    Atkāpjoties no šīs direktīvas noteikumiem, III pielikumā norādītās dalībvalstis ir pilnvarotas piemērot minētajā pielikumā izklāstītos nodokļu līmeņu samazinājumus vai atbrīvojumus.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, pilnvarojums ir spēkā līdz 2006. gada 31. decembrim vai līdz III pielikumā noteiktajai dienai; šis priekšlikums Padomei ir iepriekš jāpārskata.

2.    Neatkarīgi no 3. līdz 11. punktā norādītajiem laika posmiem, kā arī ja tas būtiski netraucē konkurencei, dalībvalstīm, kurām ir grūtības īstenot jaunos minimālos nodokļu līmeņus, piešķir pārejas laiku līdz 2007. gada 1. janvārim, jo īpaši, lai neapdraudētu cenu stabilitāti.

3.    Čehijas Republika var piemērot elektroenerģijai, cietajam kurināmajam un dabasgāzei piemērojamā nodokļu līmeņa vispārējus vai daļējus atbrīvojumus vai samazinājumus līdz 2008. gada 1. janvārim.

4.    Igaunijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamai gāzeļļai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 330 EUR par 1 000 l. No 2004. gada 1. maija kā degvielai izmantojamai gāzeļļai piemērojamo valsts nodokļu līmenis nav mazāks par 245 EUR par 1 000 l.

Igaunijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 359 EUR par 1 000 l. Tomēr no 2004. gada 1. maija bezsvina benzīnam piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 287 EUR par 1 000 l.

Igaunijas Republika var piemērot vispārēju atbrīvojumu no degslāneklim piemērojamā nodokļa līdz 2009. gada 1. janvārim. Turklāt tā no 2011. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 1. janvārim var piemērot samazinātu degslāneklim piemērojamo nodokļu līmeņa likmi, ar noteikumu, ka rezultātā netiek piemēroti nodokļi, kas ir mazāki par 50 % no attiecīgās Kopienas minimālās likmes.

Igaunijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai centrālapkures vajadzībām izmantojamam degslāneklim piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu minimālajam nodokļu līmenim.

Igaunijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai savu pašreizējo elektroenerģijas izejvielu nodokļu sistēmu pārveidotu par saražotās elektroenerģijas nodokļu sistēmu.

5.    Latvijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2011. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 302 EUR par 1 000 l, un līdz 2013. gada 1. janvārim sasniegtu līmeni, kas ir 330 EUR. Tomēr gāzeļļai un petrolejai piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 245 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija un nav mazāks par 274 EUR par 1 000 l no 2008. gada 1. janvāra.

Latvijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2011. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 359 EUR par 1 000 l. Tomēr bezsvina benzīnam piemērojamo nodokļu līmenis nevar būt mazāks par 287 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija un mazāks par 323 EUR par 1 000 l no 2008. gada 1. janvāra.

Latvijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai centrālapkures vajadzībām izmantojamai smagajai dīzeļdegvielai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu minimālajam nodokļu līmenim.

Latvijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai elektroenerģijai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajam minimālajam nodokļu līmenim. Tomēr elektroenerģijai piemērojamo nodokļu līmenis no 2007. gada 1. janvāra nav mazāks par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

Latvijas Republika var piemērot pārejas laika posmu līdz 2009. gada 1. janvārim, lai akmeņoglēm un koksam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr akmeņoglēm un koksam piemērojamo nodokļu līmenis no 2007. gada 1. janvāra nav mazāks par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

6.    Lietuvas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2011. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 302 EUR par 1 000 l, un līdz 2013. gada 1. janvārim sasniegtu līmeni, kas ir 330 EUR. Tomēr gāzeļļai un petrolejai piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 245 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija un nav mazāks par 274 EUR par 1 000 l no 2008. gada 1. janvāra.

Lietuvas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2011. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 359 EUR par 1 000 l. Tomēr bezsvina benzīnam piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 287 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija un nav mazāks par 323 EUR par 1000 l no 2008. gada 1. janvāra.

7.    Ungārijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai centrālapkures vajadzībām izmantojamai elektroenerģijai, dabasgāzei, akmeņoglēm un koksam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem.

8.    Maltas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai pielāgotu elektroenerģijai piemērojamo valsts nodokļu līmeni. Tomēr elektroenerģijai piemērojamo nodokļu līmeņi no 2007. gada 1. janvāra nav mazāki par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

Maltas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu minimālajiem līmeņiem, kas ir 330 EUR par 1 000 l. Tomēr to nodokļu līmeņi, kurus piemēro kā degvielai izmantojamai gāzeļļai un petrolejai, nav mazāki par 245 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija.

Maltas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam un svinu saturošam benzīnam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr to nodokļu līmeņi, kurus piemēro kā degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam un svinu saturošam benzīnam, nav mazāki attiecīgi par 287 EUR par 1 000 l un 337 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija.

Maltas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā kurināmajam izmantojamai dabasgāzei piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr dabasgāzei faktiski piemērotās nodokļa likmes no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

Maltas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai cietajam kurināmajam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr attiecīgajiem enerģētikas produktiem faktiski piemērotās nodokļa likmes no 2007. gada 1. janvāra nav mazākas par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

9.    Polijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamam bezsvina benzīnam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 359 EUR par 1 000 l. Tomēr bezsvina benzīnam piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 287 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija.

Polijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā degvielai izmantojamai gāzeļļai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 302 EUR par 1 000 l, un lai līdz 2012. gada 1. janvārim sasniegtu līmeni, kas ir 330 EUR. Tomēr gāzeļļai piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 245 EUR par 1 000 l no 2004. gada 1. maija un nav mazāks par 274 EUR par 1 000 l no 2008. gada 1. janvāra.

Polijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2008. gada 1. janvārim, lai smagajai dīzeļdegvielai piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim, kas ir 15 EUR par 1 000 kg. Tomēr smagajai dīzeļdegvielai piemērojamo nodokļu līmenis nav mazāks par 13 EUR par 1 000 kg no 2004. gada 1. maija.

Polijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2012. gada 1. janvārim, lai centrālapkures vajadzībām izmantojamām akmeņoglēm un koksam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajam minimālajam nodokļu līmenim.

Polijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2012. gada 1. janvārim, lai apkures vajadzībām, izņemot centrālapkuri, izmantojamām akmeņoglēm un koksam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem.

Polijas Republika līdz 2008. gada 1. janvārim attiecībā uz skolās, pirmsskolas izglītības iestādēs un citos komunālo pakalpojumu uzņēmumos kā kurināmo izmantojamu gāzeļļu var piemērot vispārējus vai daļējus atbrīvojumus vai samazinājumus attiecībā uz darbībām vai darījumiem, kuros tās iesaistās kā valsts iestādes.

Polijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2006. gada 1. janvārim, lai elektroenerģijai piemērojamo nodokļu sistēmu pielīdzinātu Kopienas sistēmai.

10.    Slovēnijas Republika var piemērot vispārēju vai daļēju atbrīvojumu no dabasgāzei piemērojamā nodokļa līmeņa vai to samazinājumu, veicot fiskālo kontroli. Vispārējo vai daļējo atbrīvojumu vai samazinājumu var piemērot līdz 2014. gada maijam vai tik ilgi, līdz valsts daļa dabas gāzes galīgajā enerģijas patēriņā ir 25 %, atkarībā no tā, kas ir agrāk. Tomēr, tiklīdz valsts daļa dabas gāzes galīgajā enerģijas patēriņā ir 20 %, valsts piemēro tikai pozitīvu nodokļu līmeni, ko palielina katru gadu, lai iepriekš minētā termiņa beigās sasniegtu vismaz minimālo likmi.

11.    Slovākijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2010. gada 1. janvārim, lai kā kurināmajam izmantojamai elektroenerģijai un dabasgāzei piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr kā kurināmajam izmantojamai elektroenerģijai un dabasgāzei piemērojamo nodokļu līmenis no 2007. gada 1. janvāra nav mazāks par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

Slovākijas Republika var piemērot pārejas laiku līdz 2009. gada 1. janvārim, lai cietajam kurināmajam piemērojamo valsts nodokļu līmeni pielāgotu attiecīgajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr cietajam kurināmajam piemērojamais nodokļu līmenis no 2007. gada 1. janvāra nav mazāks par 50 % no attiecīgajām Kopienas minimālajām likmēm.

12.    Noteiktajā pārejas laikā dalībvalstis pakāpeniski samazina attiecīgās atšķirības attiecībā uz jaunajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr, ja atšķirība starp valsts līmeni un minimālo līmeni nepārsniedz 3 % no šā minimālā līmeņa, attiecīgā dalībvalstis var gaidīt līdz perioda beigām, lai noregulētu savu valsts līmeni.

🡻 2004/75/EK 1. panta 1. punkts, grozīts ar Labojumu, OV L 195, 2.6.2004., 31. lpp.

18.b. pants

1.    Neatkarīgi no 2. punktā noteiktajiem laika posmiem, kā arī, ja tas būtiski netraucē konkurencei, dalībvalstīm, kurām ir grūtības īstenot jaunos minimālos nodokļu līmeņus, atļauj pārejas laika posmu līdz 2007. gada 1. janvārim, jo īpaši, lai neapdraudētu cenu stabilitāti.

2.    Kipras Republika var piemērot pārejas laika posmu līdz 2008. gada 1. janvārim, lai par degvielu izmantojamas gāzeļļas un petrolejas nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim EUR 302 par 1 000 l un līdz 2010. gada 1. janvārim sasniegtu EUR 330. Tomēr par degvielu izmantojamas gāzeļļas un petrolejas nodokļu līmenis nav mazāks par EUR 245 par 1 000 l no 2004. gada 1. maija.

Kipras Republika var piemērot pārejas laika posmu līdz 2010. gada 1. janvārim, lai par degvielu izmantojama bezsvina benzīna nodokļu līmeni pielāgotu jaunajam minimālajam līmenim EUR 359 par 1 000 l. Tomēr bezsvina benzīna nodokļu līmenis nav mazāks par EUR 287 par 1 000 l no 2004. gada 1. maija.

3.    Noteiktajā pārejas laikā dalībvalstis pakāpeniski samazina attiecīgās atšķirības attiecībā uz jaunajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem. Tomēr, ja atšķirība starp valsts līmeni un minimālo līmeni nepārsniedz 3 % no šā minimālā līmeņa, attiecīgā dalībvalstis var gaidīt līdz perioda beigām, lai noregulētu savu valsts līmeni.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

1920. pants

1.    Papildus iepriekšējos pantos, jo īpaši 5. ⌦ 14. ⌫, ⌦ 15 ⌫ , 15. 16., ⌦ 17. ⌫ un 17. 18. pantā noteiktajiem noteikumiem, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var ⇨ pieņemt īstenošanas aktus ⇦ atļaut ⌦ , lai atļautu ⌫ jebkurai dalībvalstij ieviest turpmākus atbrīvojumus vai samazinājumus īpašu politikas apsvērumu interesēs. ⇨ Ja tas nepieciešams, lai aizsargātu vidi un cilvēku veselību, tostarp lai samazinātu gaisa piesārņojumu, Padome pēc Komisijas priekšlikuma ar vienprātīgu lēmumu var pieņemt īstenošanas aktus, lai atļautu jebkurai dalībvalstij ieviest īpašas palielinātas likmes, atkāpjoties no I pielikumā noteiktā minimālo nodokļu līmeņu sarindojuma. ⇦

Dalībvalsts, kura vēlas ieviest šo ⌦ minētos ⌫ pasākumu ⌦ s ⌫, attiecīgi informē Komisiju un sniedz Komisijai arī visu atbilstošo un nepieciešamo informāciju.

Komisija izskata lūgumu, cita starpā ņemot vērā iekšējā tirgus pareizu darbību, nepieciešamību nodrošināt godīgu konkurenci un Kopienas ⌦ Savienības ⌫ veselības, vides, enerģētikas un transporta politikas.

Trīs mēnešu laikā pēc visas atbilstošās un nepieciešamās informācijas saņemšanas Komisija vai nu iesniedz priekšlikumu Padomei šā pasākuma atļaušanai, vai informē Padomi par iemesliem, kāpēc tā nav ierosinājusi dot atļauju šim pasākumam.

2.    Šā panta 1. punktā minēto atļauju piešķir ne ilgāk kā uz 6 gadiem ar iespēju pagarināt šo termiņu 1. punktā noteiktajā kārtībā.

3.    Ja Komisija uzskata, ka 1. punktā minētie atbrīvojumi vai samazinājumi ⇨ pasākumi ⇦ vairs nav noturīgi, īpaši attiecībā uz godīgu konkurenci vai iekšējā tirgus darbības traucējumiem, vai attiecībā uz Kopienas ⌦ Savienības ⌫ politiku veselības, vides aizsardzības, enerģētikas un transporta jomās, tā iesniedz Padomei attiecīgus priekšlikumus. Padome pieņem vienprātīgu lēmumu attiecībā uz šiem priekšlikumiem.

2021. pants

1.    Direktīvas 92/12/EEK Direktīvas 2008/118/EK kontroles un aprites noteikumi attiecas tikai uz šādiem energoproduktiem:

a)produkti, kas atbilst KN kodiem 1507 līdz 1518, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

⇩ jauns

b)produkti, kas atbilst KN kodiem 2207, 2208 90 91 un 2208 90 99, ja tos paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu un uz tiem attiecas atbrīvojums no saskaņotā akcīzes nodokļa spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem saskaņā ar Direktīvas 92/83/EEK 27. panta 1. punkta a) vai b) apakšpunktu  50 ;

🡻 2003/96/EK

🡺1 2018/552 1. panta 3. punkta a) apakšpunkts

🡺2 2018/552 1. panta 3. punkta b) apakšpunkts

🡺3 2018/552 1. panta 3. punkta c) apakšpunkts

🡺4 2018/552 1. panta 3. punkta d) apakšpunkts

⇨ jauns

bc)produkti, kas atbilst KN kodiem 2707 10, 2707 20, 2707 30 un 2707 50;

cd)produkti, kas atbilst KN kodiem 🡺1 2710 12 līdz 2710 19 68 ⇨ , 2710 19 71 līdz 2710 19 99 ⇦ un 2710 20 līdz 2710 20 39, un 2710 20 90 (tikai produktiem, kuriem mazāk par 90 % tilpuma (ieskaitot zudumus) pārtvaicējas 210 °C temperatūrā un 65 % vai vairāk tilpuma (ieskaitot zudumus) pārtvaicējas 250 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes (ekvivalenta ASTM D 86 metodei)) 🡸. Tomēr attiecībā uz produktiem, kas atbilst KN kodiem 🡺2 2710 12 21 🡸, 🡺3 2710 12 25 🡸 un 🡺4 2710 19 29 un 2710 20 90 (tikai produktiem, kuriem mazāk par 90 % tilpuma (ieskaitot zudumus) pārtvaicējas 210 °C temperatūrā un 65 % vai vairāk tilpuma (ieskaitot zudumus) pārtvaicējas 250 °C temperatūrā pēc ISO 3405 metodes (ekvivalenta ASTM D 86 metodei)) 🡸, ⇨ un 2710 19 71 līdz 2710 19 99, ⇦ kontroles un aprites noteikumi attiecas tikai uz beztaras preču pārvadājumiem;

de)produkti, kas atbilst KN kodiem 2711 (izņemot 2711 11, 2711 21 un 2711 29;

ef)produkti, kas atbilst KN kodam 2901 10;

fg)produkti, kas atbilst KN kodiem 2902 20, 2902 30, 2902 41, 2902 42, 2902 43 un 2902 44;

gh)produkti, kas atbilst KN kodam 2905 11 00 un nav sintētiskas izcelsmes produkti, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

⇩ jauns

i)produkti, kas atbilst KN kodiem 2909 19 10 un 2909 19 90, ja pēdējos minētos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

j)produkti, kas atbilst KN kodiem 3403. Kontroles un aprites noteikumi attiecas tikai uz beztaras preču komercpārvadājumiem;

k)produkti, kas atbilst KN kodiem 3811;

l)produkti, kas atbilst KN kodiem 3814, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu. Kontroles un aprites noteikumi attiecas tikai uz beztaras preču komercpārvadājumiem;

m)produkti, kas atbilst KN kodiem 3823 19, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;

🡻 2003/96/EK

hn)produkti, kas atbilst KN kodiem 3824 99 86, 3824 99 92 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3824 99 93, 3824 99 96 (izņemot pretrūsas preparātus, kuru aktīvā viela ir amīni, un laku un tamlīdzīgu produktu neorganisku šķīdinātāju un atšķaidītāju maisījumus), 3826 00 10 un 3826 00 90, ja šos produktus paredzēts izmantot par kurināmo vai motordegvielu;.

⇩ jauns

Šā panta 1. punktā “beztaras preču komercpārvadājumi” nozīmē neiepakotu produktu pārvadāšanu konteineros, kas ir vai nu transportlīdzekļa neatņemama sastāvdaļa (piemēram, autocisternas, vagoni, dzelzceļa cisternvagoni, tankkuģi), vai ISO tvertnēs. Termins attiecas arī uz neiepakotu produktu, ko pārvadā citos konteineros, kuru tilpums pārsniedz 210 litrus.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

2.    Ja dalībvalsts konstatē, ka energoprodukti, kas nav minēti 1. punktā, ir paredzēti lietošanai, piedāvāti tirdzniecībā vai izmantoti par kurināmo, motordegvielu vai kā citādi radījuši nodokļu nemaksāšanu, apiešanu vai ļaunprātīgu izmantošanu, tā par to tūdaļ ziņo Komisijai. Šis noteikums attiecas arī uz elektroenerģiju. Komisija paziņojumu pārsūta citām dalībvalstīm mēneša laikā pēc tā saņemšanas. ⇨ Divu mēnešu laikā pēc minētā paziņojuma dalībvalstis paziņo Komisijai savu viedokli par konstatēto izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, nodokļu apiešanas vai ļaunprātīgas izmantošanas praksi attiecībā uz minētajiem energoproduktiem un elektroenerģiju. Pamatojoties uz viedokļiem, kas saņemti no dalībvalstīm, un gadījumā, ja ir apdraudēta iekšējā tirgus pienācīga darbība vai vide, Komisija pieņem īstenošanas aktus, lai noteiktu, ka ⇦ Saskaņā ar 27. panta 2. punktā noteikto kārtību pieņem lēmumu, vai attiecīgajiem produktiem piemērot Direktīvas 92/12/EEK jāpiemēro Direktīvas 2008/118/EK kontroles un aprites noteikumus mi. ⇨ Minētos īstenošanas aktus pieņem atbilstoši 28. panta 2. punktā minētajai pārbaudes procedūrai. ⇦

3.    Atbilstoši divpusējiem nolīgumiem dalībvalstis var atteikties no atsevišķiem vai visiem Direktīvā 92/12/EEK Direktīvā 2008/118/EK noteiktajiem noteikumiem attiecībā uz dažiem vai visiem ⌦ šā panta ⌫ 1. punktā minētajiem produktiem, ciktāl uz tiem neattiecas šīs direktīvas 7. , 8. un 9. pants. Šie pasākumi neietekmē dalībvalstis, kuras nav to puses. Par visiem šiem divpusējiem nolīgumiem paziņo Komisijai, kura informē pārējās dalībvalstis.

2122. pants

1.    Papildus Direktīvā 92/12/EEK Direktīvā 2008/118/EK noteiktajiem vispārējiem noteikumiem, kas definē nodokļa uzliekamības gadījumu, un maksājumu kārtībai energoproduktu nodokļu summa arī jāmaksā, ja rodas ⌦ šīs direktīvas ⌫ 2. panta 3. punktā minētie nodokļa uzliekamības gadījumi.

2.    Šajā direktīvā par vārdu “ražošana” Direktīvas 92/12/EEK 4. panta c) apakšpunktā un 5. panta 1. punktā, ja nepieciešams, uzskata, ka tas aptver “ieguvi”.

32.    Energoproduktu patēriņu uzņēmuma robežās, kurā ražo energoproduktus, neuzskata par nodokļa uzliekamības gadījumu, kas rada pamatu nodokļa uzlikšanai, ja patērē uzņēmuma robežās ražotus energoproduktus. Dalībvalstis var arī atzīt šāda uzņēmuma robežās neražotas elektroenerģijas patēriņu un citu energoproduktu patēriņu, un energoproduktu un elektroenerģijas patēriņu tāda uzņēmuma robežās, kurā ražo degvielu, ko izmanto elektroenerģijas ražošanai, par tādu, kas nerada nodokļa uzliekamības gadījumu. Ja patēriņu veic nolūkā, kas nav saistīts ar energoproduktu ražošanu, jo īpaši transportlīdzekļu darbināšanai, to uzskata par nodokļa uzliekamības gadījumu, radot pamatu nodokļa uzlikšanai.

43.    Dalībvalstis var arī noteikt, ka energoproduktu un elektroenerģijas nodokļi jāmaksā, ja tiek konstatēts, ka valsts noteikumos noteiktais galīgā izlietojuma nosacījums nodokļa līmeņa samazināšanai vai atbrīvošanai nav izpildīts vai vairs netiek pildīts.

54.    Piemērojot Direktīvas 92/12/EEKDirektīvas 2008/118/EK 5.2. un 6.7. pantu, elektroenerģiju, un dabasgāzi ⇨ un ūdeņradi ⇦ apliek ar nodokli, un to maksā izplatītājs vai otrreizējais izplatītājs piegādes brīdī. Ja piegāde patēriņam notiek dalībvalstī, kurā nav izveidots izplatītājs vai otrreizējais izplatītājs, piegādes dalībvalstu nodokli maksā uzņēmējsabiedrība, kura ir reģistrēta piegādes dalībvalstī. Nodokli uzliek un iekasē jebkurā gadījumā atbilstoši katras dalībvalsts noteiktajai kārtībai.

⇩ jauns

Piemērojot pirmo daļu, elektroenerģijas uzkrāšanas iekārtas un elektrības transformatorus var uzskatīt par otrreizējiem izplatītājiem, kad tie piegādā elektroenerģiju.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

Neatkarīgi no pirmā punkta dalībvalstīm ir tiesības noteikt nodokļa uzliekamības gadījumu, ja to gāzes cauruļvadi nav savienoti ar citu dalībvalstu gāzes cauruļvadiem.

Uzņēmumu, kas ražo elektroenerģiju savām vajadzībām, uzskata par izplatītāju. Neatkarīgi no 14. panta 1. punkta a) apakšpunkta ⌦ 13. panta ⌫ dalībvalstis var atbrīvot nelielus elektroenerģijas ražotājus no nodokļa, ja tās apliek ar nodokli produktus, kas tiek izmantoti šīs elektroenerģijas ražošanai.

Piemērojot Direktīvas 92/12/EEK ⌦ Direktīvas 2008/118/EK ⌫ 5.2. un 6.7. pantu, akmeņogles, koksu, un lignītu ⇨ un produktus, kas atbilst KN kodiem 2703, 4401 un 4402, ⇦ apliek ar nodokli, un to piegādes brīdī maksā uzņēmējsabiedrības, kuras šim nolūkam attiecīgās iestādes reģistrē. Šīs iestādes var atļaut ražotājam, tirgotājam, importētajam vai fiskālajam pārstāvim aizstāt reģistrēto uzņēmējsabiedrību tai uzliktajās nodokļu saistībās. Nodokli uzliek un iekasē atbilstoši katras dalībvalsts noteiktajai kārtībai.

65.    Dalībvalstīm par “energoproduktu ražošanu” nav jāuzskata:

a)darbības, kuru laikā nejauši iegūst nelielu daudzumu energoproduktu;

b)darbības, kuras energoprodukta lietotājam ļauj to otrreiz izmantot savā uzņēmumā, ja nodoklis, kas jau ir samaksāts par šo produktu, nav mazāks par nodokli, kas būtu jāmaksā, ja otrreiz izmantoto energoproduktu vēlreiz apliktu ar nodokli;

c)darbība, kas sastāv no energoproduktu sajaukšanas ārpus ražošanas uzņēmuma vai akcīzes preču noliktavas ar citiem energoproduktiem vai citiem materiāliem, ja:

i)nodoklis par sastāvdaļu ir iepriekš samaksāts un

ii)samaksātā summa nav mazāka par nodokļa summu, kura būtu jāmaksā par maisījumu.

Šā apakšpunkta i) nodalījuma nosacījumu nepiemēro, ja maisījums ir atbrīvots no nodokļa īpašai izmantošanai.

2223. pants

Ja nodokļu likmes mainās, nodoklis energoproduktiem, kuri jau nodoti patēriņam, var palielināties vai samazināties.

2324. pants

Dalībvalstis var atmaksāt jau samaksātās nodokļu summas par piesārņotiem vai nejauši sajauktiem energoproduktiem, kas atsūtīti atpakaļ uz akcīzes preču noliktavu otrreizējai pārstrādei.

2425. pants

1.    Energoproduktus, kas nodoti patēriņam dalībvalstī, ievietoti komerciālu mehānisko transportlīdzekļu degvielas standarttvertnēs un paredzēti izmantošanai par degvielu šajos pašos transportlīdzekļos, kā arī ievietoti īpašos konteineros un pārvadāšanas laikā paredzēti izmantošanai to sistēmu darbībai, ar kurām aprīkotas šīs pašas degvielas tvertnes, neapliek ar nodokli citā dalībvalstī.

2.    Šajā pantā: “standarttvertnes” ir:

–degvielas tvertnes, kuras ražotājs pastāvīgi uzstādījis visiem tādiem pašiem mehāniskajiem transportlīdzekļiem kā konkrētais transportlīdzeklis un kuru pastāvīgais aprīkojums ļauj degvielu tieši izmantot gan piedziņai, gan, vajadzības gadījumā, saldēšanas sistēmu un citu sistēmu darbināšanai pārvadāšanas laikā. Gāzes tvertnes, kas uzstādītas mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kuri paredzēti tiešai gāzes izmantošanai par degvielu, kā arī degvielas tvertnes, kas uzstādītas palīgsistēmām, kuras var būt transportlīdzekļa aprīkojumā, arī uzskatāmas par degvielas standarttvertnēm;

–tvertnes, kuras ražotājs pastāvīgi uzstādījis visiem tādiem pašiem konteineriem kā konkrētais konteiners un kuru pastāvīgais stiprinājums ļauj degvielu tieši izmantot, lai pārvadāšanas laikā darbinātu saldēšanas sistēmu un citas sistēmas, ar ko īpašie konteineri ir aprīkoti.

“Īpašs konteiners” ir jebkurš konteiners, kas aprīkots ar īpaši projektētām ierīcēm saldēšanas sistēmām, skābekļa piegādes sistēmām, siltumizolācijas sistēmām vai citām sistēmām. 

⇩ jauns

a) degvielas tvertnes, kuras ražotājs vai trešā persona pastāvīgi uzstādījis mehāniskajam transportlīdzeklim un kuras — atbilstīgi transportlīdzekļa reģistrācijas dokumentiem vai tehniskās apskates sertifikātam — atbilst piemērojamām tehniskajām un drošības prasībām, un kuru pastāvīgais stiprinājums ļauj degvielu tieši izmantot gan piedziņai, gan, vajadzības gadījumā, saldēšanas sistēmu un citu sistēmu darbināšanai pārvadāšanas laikā, tostarp gāzes tvertnes, kas uzstādītas mehāniskajiem transportlīdzekļiem un paredzētas tiešai gāzes izmantošanai par degvielu, kā arī degvielas tvertnes, kas uzstādītas citām sistēmām, kuras var būt transportlīdzekļa aprīkojumā;

b) degvielas tvertnes, kuras ražotājs vai trešā persona pastāvīgi uzstādījis visiem īpašajiem konteineriem un kuras — atbilstīgi konteinera reģistrācijas dokumentiem — atbilst piemērojamām tehniskajām un drošības prasībām, un kuru pastāvīgais stiprinājums ļauj degvielu tieši izmantot, lai pārvadāšanas laikā darbinātu saldēšanas sistēmu un citas sistēmas, ar ko īpašie konteineri ir aprīkoti.

Šajā pantā “īpašs konteiners” ir jebkurš konteiners, kas aprīkots ar īpaši projektētām ierīcēm saldēšanas sistēmām, skābekļa piegādes sistēmām, siltumizolācijas sistēmām vai citām sistēmām.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

2526. pants

1.    Dalībvalstis informē Komisiju par nodokļu līmeņiem, kurus tās piemēro 2. pantā minētajiem produktiem ik gadu 1. janvārī un pēc izmaiņām savos tiesību aktos ⇨ , kā arī par attiecīgajiem apjomiem ⇦ .

2.    Ja dalībvalstu piemērotie nodokļu līmeņi ir izteikti citās mērvienībās, nevis 7. un 10. pantā katram produktam noteiktajās mērvienībās, dalībvalstis paziņo arī par atbilstošajiem nodokļu līmeņiem pēc pārrēķina šajās mērvienībās.

2627. pants

1.    Dalībvalstis informē Komisiju par pasākumiem, kas veikti atbilstoši ⌦ 13. līdz 18. pantam ⌫ 5. pantam, 14. panta 2. punktam, 15. un 17. pantam.

2.    Šajā direktīvā tādi pasākumi kā nodokļu atbrīvojumi, nodokļa samazināšana, nodokļa diferencēšana un nodokļa atmaksāšana var ietvert valsts atbalstu, un šādos gadījumos par tiem jāpaziņo Komisijai atbilstoši Līguma ⌦ par Eiropas Savienības darbību ⌫ 88. ⌦ 108. ⌫ panta 3. daļai ⌦ punktam ⌫ .

Informācija, kas sniegta Komisijai uz šīs direktīvas pamata, neatbrīvo dalībvalstis no paziņošanas pienākuma atbilstoši Līguma ⌦ par Eiropas Savienības darbību ⌫ 88. ⌦108. ⌫ panta 3. punktam.

3.    Pienākums informēt Komisiju atbilstoši 1. punktam par pasākumiem, kas veikti atbilstoši 5. pantam, neatbrīvo dalībvalstis no paziņošanas pienākuma atbilstoši Direktīvai 83/189/EEK.

2728. pants

1.    Komisijai palīdz Akcīzes nodokļu komiteja, kas izveidota saskaņā ar Direktīvas 92/12/EEKDirektīvas 2008/118/EK 24. panta 1. punktu43. pantu. ⇨ Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē. ⇦

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 51  Lēmuma 1999/468/EK 5. un 7. pantu.

Lēmuma 1999/468/EK 5. panta 6. punktā noteiktais termiņš ir trīs mēneši.

3.    Komiteja pieņem savu reglamentu.

⇩ jauns

29. pants

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt 2. panta 8. punktā un 5. panta 2. punktā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz nenoteiktu laiku no 2023. gada 1. janvāra.

3.    Padome jebkurā laikā var atsaukt 2. panta 8. punktā un 5. panta 2. punktā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar katras dalībvalsts ieceltajiem ekspertiem saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 52 .

5.    Tiklīdz tā pieņem deleģēto aktu, Komisija par to paziņo Padomei.

6.    Saskaņā ar 2. panta 8. punktu un 5. panta 2. punktu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divu mēnešu laikā no dienas, kad minētais akts paziņots Padomei, Padome nav izteikusi iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām Padome ir informējusi Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

7. Eiropas Parlamentu informē par Komisijas pieņemtiem deleģētajiem aktiem, par jebkādiem iebildumiem, kas izteikti pret tiem, kā arī par to, ka Padome atsauc pilnvaru deleģēšanu.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

2830. pants

1.    Dalībvalstis ⇨ līdz 2022. gada 31. decembrim ⇦ pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim izpildītu ⌦ 1. panta 2. punkta, 2. panta 1. punkta b) līdz o) apakšpunkta, 2. panta 3. punkta otrās, trešās un ceturtās daļas, 2. panta 4. līdz 8. punkta, 3. panta, 5. panta, 7. panta, 8. panta 1. punkta, 9. panta 1. punkta, 13. panta, 14. panta, 15. panta, 16. panta b) punkta pēdējā teikuma, 16. panta c), d) un e) punkta, 17. panta, 18. panta, 19. panta, 21. panta 1. punkta b) apakšpunkta, 21. panta 1. punkta d) apakšpunkta, 21. panta 1. punkta i) līdz m) apakšpunkta, 21. panta 1. punkta otrās daļas, 21. panta 2. punkta, 22. panta 1. punkta, 22. panta 4. punkta, 25. panta 2. punkta, 26. panta 1. punkta, 28. panta, 29. panta, 30. panta, 31. panta un I pielikuma ⌫ šās direktīvas prasības. Par to tās tūlīt informē Komisiju ⌦ Dalībvalstis nekavējoties dara Komisijai zināmu minēto pasākumu tekstu ⌫.

2. Tās piemēro šos noteikumus ⌦ minētos pasākumus ⌫ no ⇨ [2023. gada 1. janvāra] ⇦ 2004. gada 1. janvāra, izņemot noteikumus, kas noteikti 16. pantā un 18. panta 1. punktā, kurus dalībvalstis var piemērot no 2003. gada 1. janvāra.

3. Kad dalībvalstis pieņem šos ⌦ minētos ⌫ pasākumus, tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai šādu atsauci pievieno to oficiālai publikācijai. ⌦ Tajos ietver arī paziņojumu, ka atsauces esošajos normatīvajos un administratīvajos aktos uz direktīvu(-ām), kas atcelta ar šo direktīvu, uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāmas šādas atsauces un kā formulējams šāds paziņojums ⌫ Dalībvalstis nosaka, pēc kura paņēmiena izdarāmas atsauces.

42.    Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to savu tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

29. pants

Padome, pamatojoties uz Komisijas ziņojumu un attiecīgā gadījumā uz Komisijas priekšlikumu, periodiski izskata šajā direktīvā noteiktos atbrīvojumus un samazinājumus, un minimālās nodokļu likmes, un, apspriedusies ar Eiropas Parlamentu, ar vienprātīgu lēmumu pieņem nepieciešamos pasākumus. Komisijas ziņojumā un Padomes apsvērumos ņem vērā pienācīgu iekšējā tirgus darbību, nodokļa līmeņu faktisko vērtību un Līguma augstākos mērķus.

⇩ jauns

31. pants

Reizi piecos gados un pirmo reizi piecus gadus pēc 2023. gada 1. janvāra Komisija iesniedz Padomei ziņojumu par šīs direktīvas piemērošanu.

Cita starpā Komisija savā ziņojumā pārbauda minimālos nodokļu līmeņus, inovācijas un tehnoloģiju attīstības ietekmi, jo īpaši attiecībā uz energoefektivitāti, elektroenerģijas izmantošanu transporta nozarē un pamatojumu šajā direktīvā paredzētajiem atbrīvojumiem, samazinājumiem un diferenciācijām. Ziņojumā ņem vērā iekšējā tirgus pienācīgu darbību, vides un sociālos apsvērumus, minimālo nodokļu līmeņu faktisko vērtību un attiecīgos Līgumu plašākos mērķus.

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

⇨ jauns

3032. pants

Neatkarīgi no 28. panta 2. punkta 2003. gada 31. decembrī atceļ Direktīvasu ⌦ 2003/96/EK ⌫ 92/81/EEK un 92/82/EEK ⌦ , kas grozīta ar II pielikuma A daļā minētajiem tiesību aktiem, atceļ no ⌫ ⇨ 2023. gada 1. janvāra ⇦ , ⌦ neskarot dalībvalstu pienākumus attiecībā uz termiņiem II pielikuma B daļā minēto direktīvu transponēšanai valsts tiesību aktos un minēto direktīvu piemērošanas dienu ⌫ .

🡻 2004/75/EK 1. panta 2. punkts, grozīts ar Labojumu, OV L 195, 2.6.2004., 31. lpp. (pielāgots)

Atsauces uz atceltajām direktīvām uzskata par atsaucēm uz šo direktīvu ⌦ , un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu III pielikumā ⌫ .

🡻 2003/96/EK (pielāgots)

3133. pants

Šī direktīva stājas spēkā dienā, kad to publicē ⌦ divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas ⌫ Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

⌦ Direktīvas 1. panta 1. punktu, 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 2. panta 2. punktu, 2. panta 3. punkta pirmo daļu, 4. pantu, 6. pantu, 8. panta 2. punktu, 10. pantu, 11. pantu, 12. pantu, 16. panta a) punktu, 16. panta b) punktu, 20. pantu, 21. panta 1. punkta a) apakšpunktu, 21. panta 1. punkta c) apakšpunktu, 21. panta 1. punkta e) līdz h) apakšpunktu, 21. panta 1. punkta n) apakšpunktu, 21. panta 3. punktu, 22. panta 2. un 3. punktu, 22. panta 5. punktu, 23. pantu, 24. pantu, 25. panta 1. punktu, 26. panta 2. punktu un 27. pantu, kas salīdzinājumā ar atcelto direktīvu nav mainīti, piemēro no 2023. gada 1. janvāra. ⌫

3234. pants

Šī direktīva ir adresēta dalībvalstīm.

Briselē,

(1)    COM(2020) 562 final.

(2)    Eiropadomes 2020. gada 10. un 11. decembra secinājumi EUCO 22/20 CO EUR 17 CONCL 8.

(3)    Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko izveido klimatneitralitātes panākšanas satvaru un groza Regulu (ES) 2018/1999 (Eiropas Klimata akts), COM(2020) 80 final.

(4)    Skat. paziņojumu presei “ Komisija atzinīgi vērtē provizorisko vienošanos par Eiropas Klimata aktu ”, IP/21/1828, 21.4.2021.

(5)    SWD(2019) 329 final.

(6)    Padomes 2019. gada 29. novembra secinājumi 14608/19 FISC 458.

(7)    Eiropas Komisija (2020). Komisijas 2021. gada darba programma. I pielikumā ir izklāstīti visi ierosināmie instrumenti, tostarp enerģijas nodokļu pārskatīšana (END).

(8)    Direktīva 2003/87/EK, ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Kopienā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(9)    Regula (ES) 2018/842 par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības.

(10)    Regula (ES) 2019/631 par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem pasažieru automobiļiem un jauniem vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem.

(11)    Direktīva (ES) 2018/2001. Šī direktīva nosaka kurināmā/degvielas piegādātājiem pienākumu līdz 2030. gadam nodrošināt minimālo obligāto atjaunojamās enerģijas īpatsvaru enerģijas galapatēriņā transporta nozarē.

(12)    Regula (ES) 2018/841 (2018. gada 30. maijs) par zemes izmantošanā, zemes izmantošanas maiņā un mežsaimniecībā radušos siltumnīcefekta gāzu emisiju un piesaistes iekļaušanu klimata un enerģētikas politikas satvarā laikposmam līdz 2030. gadam.

(13)    Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu.

(14)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(15)    Ziņojums “Enerģijas nodokļu direktīvas izvērtējums”, 2019. gads.

(16)    Accord relatif au régime douanier et fiscal du gasoil consommé comme ravitaillement de bord dans la navigation rhénane Conclu à Strasbourg le 16 mai 1952.

(17)    Skat. Commission report: evaluation of the Energy Taxation Directive , SWD(2019) 329 final, 11.09.2019.

(18)    Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK.

(19)    Skat. Delft et al. (2012), “An inventory of measures for internalising external costs in transport”. Brisele, Eiropas Komisija.

(20)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(22)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1577 (2020. gada 21. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 361, 30.10.2020., 1. lpp.).

(23)    “ES iekšējā aviācija” nozīmē lidojumus starp divām lidostām, kas atrodas ES, tostarp iekšzemes lidojumus.

(24)    “ES iekšējā kuģošana” nozīmē kuģošanu starp divām ostām, kas atrodas ES, tostarp iekšzemes kuģošanu.

(25)    “Darījumu aviācija” nozīmē gaisa kuģu ekspluatāciju vai lietošanu, ko veic uzņēmumi pasažieru vai kravu pārvadāšanai kā atbalstu uzņēmējdarbības veikšanai, kur gaisa kuģi kopumā netiek publiski iznomāti un tos pilotē privātpersonas, kurām ir vismaz derīga komerciālās aviācijas pilota licence ar instrumentu klasi.“Izklaides lidojumi” nozīmē gaisa kuģu lietošanu personiskām vai atpūtas vajadzībām, kas nav saistītas ar lietošanu uzņēmuma vai profesionālām vajadzībām.

(26)    Padomes Direktīva 2003/96/EK (2003. gada 27. oktobris), kas pārkārto Kopienas noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (OV L 283, 31.10.2003., 51. lpp.).

(27)    Sk. II pielikuma A daļu.

(28)    OV L 316, 31.10.1992., 12. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/74/EK (OV L 365, 31.12.1994., 46. lpp.).

(29)    OV L 316, 31.10.1992., 19. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 94/74/EK.

(30)

   COM(2019) 640 final, 2019. gada 11. decembris.

(31)    14861/19, 2019. gada 5. decembris.

(32)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/27/ES (2012. gada 25. oktobris) par energoefektivitāti, ar ko groza Direktīvas 2009/125/EK un 2010/30/ES un atceļ Direktīvas 2004/8/EK un 2006/32/EK (OV L 315, 14.11.2012., 1. lpp.).

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/2001 (2018. gada 11. decembris) par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) (OV L 328, 21.12.2018., 82. lpp.).

(34)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(35)    OV L 76, 23.3.1992., 1. lpp. Direktīvā jaunākie grozījumi izdarīti ar Direktīvu 2000/47/EK (OV L 193, 29.7.2000., 73. lpp.).

(36)    OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.

(37)

   Padomes Direktīva 2008/118/EK (2008. gada 16. decembris) par akcīzes nodokļa piemērošanas vispārēju režīmu, ar ko atceļ Direktīvu 92/12/EEK (OV L 9, 14.1.2009., 12. lpp.).

(38)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(39)    OV L 184, 17.7.1999., 23. lpp.

(40)    Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(41)    OV L 293, 24.10.1990., 1. lpp. Regulā jaunākie grozījumi izdarīti ar Komisijas Regulu (EK) Nr. 29/2002 (OV L 6, 10.1.2002., 3. lpp.).

(42)    OV L 279, 23.10.2001., 1. lpp.

(43)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020., 13. lpp.).

(44)    Komisijas Deleģētā regula (ES) [...]/[...], ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/852 papildina, ieviešot tehniskās pārbaudes kritērijus, pēc kuriem nosaka, ar kādiem nosacījumiem konkrēta saimnieciskā darbība ir uzskatāma par tādu, kas būtiski sekmē klimata pārmaiņu mazināšanu vai pielāgošanos klimata pārmaiņām, un pēc kuriem nosaka, vai konkrētā saimnieciskā darbība nenodara būtisku kaitējumu kādiem citiem vidiskajiem mērķiem, C/2021/2800 final (OV […], […]. lpp.).

(45)    Padomes Regula (EEK) Nr. 2658/87 (1987. gada 23. jūlijs) par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 256, 7.9.1987., 1. lpp.).

(46)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2020/1577 (2020. gada 21. septembris), ar ko groza I pielikumu Padomes Regulai (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu (OV L 361, 30.10.2020., 1. lpp.).

(47)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/94/ES (2014. gada 22. oktobris) par alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu (OV L 307, 28.10.2014., 1. lpp.).

(48)    OV L 42, 23.2.1970., 1. lpp.

(49)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2003/87/EK (2003. gada 13. oktobris), ar kuru nosaka sistēmu siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas kvotu tirdzniecībai Savienībā un groza Padomes Direktīvu 96/61/EK (OV L 275, 25.10.2003., 32. lpp.).

(50)    Padomes Direktīva 92/83/EEK (1992. gada 19. oktobris) par to, kā saskaņojams akcīzes nodoklis spirtam un alkoholiskajiem dzērieniem (OV L 316, 31.10.1992., 21. lpp.).

(51)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(52)    OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 14.7.2021

COM(2021) 563 final

PIELIKUMI

dokumentam

PRIEKŠLIKUMS PADOMES DIREKTĪVAI,

kas pārkārto Savienības  noteikumus par nodokļu uzlikšanu energoproduktiem un elektroenerģijai (pārstrādāta redakcija)
















(Dokuments attiecas uz EEZ)

{SEC(2021) 663 final} - {SWD(2021) 640 final} - {SWD(2021) 641 final} - {SWD(2021) 642 final}

🡻 2003/96/EK

I PIELIKUMS

B tabula —    minimālie nodokļi līmeņi, kas piemērojami motordegvielai, ko izmanto 8. panta 2. punktā noteiktajā nolūkā
Gāzeļļa (eiro par 1 000 l) KN kodi 2710 19 43 līdz 2710 19 48 un 2710 20 11 līdz 2710 20 19	21
Petroleja (eiro par 1 000 l) KN kodi 2710 19 21 un 2710 19 25	21
Sašķidrināta naftas gāze (eiro par 1 000 l) KN kodi 2711 12 11 līdz 2711 19 00	41
Dabas gāze (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 2711 11 00 un 2711 21 00	0,3

C tabula —    kurināmajam un elektroenerģijai piemērojamie minimālie nodokļu līmeņi
	Izmantošana uzņēmuma vajadzībām	Izmantošana ārpusuzņēmuma vajadzībām
Gāzeļļa (eiro par 1 000 l) KN kodi 2710 19 43 līdz 2710 19 48 un 2710 20 11 līdz 2710 20 19	21	21
Smagā dīzeļdegviela (eiro par 1 000 kg) KN kodi 2710 19 62 līdz 2710 19 68 un 2710 20 31 līdz 2710 20 39	15	15
Petroleja (eiro par 1 000 l) KN kodi 2710 19 21 un 2710 19 25	0	0
Sašķidrināta naftas gāze (eiro par 1 000 kg) KN kodi 2711 12 11 līdz 2711 19 00	0	0
Dabas gāze (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 2711 11 00 un 2711 21 00	0,15	0,3
Akmeņogles un kokss (eiro par gigadžoulu bruto siltumietilpības) KN kodi 2701, 2702 un 2704	0,15	0,3
Elektroenerģija (eiro par MWh) KN kods 2716	0,5	1,0

II PIELIKUMS

Direktīvas 18. panta 1. punktā minētās samazinātās nodokļa likmes un atbrīvojumi no nodokļa

1.BEĻĢIJAI:

–sašķidrinātai naftas gāzei (LPG), dabasgāzei un metānam,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu. Samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un samazinātā likme nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka kā EUR 6,5 par tonnu,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis,

–akcīzes nodokļa diferencētai likmei bezsvina benzīnam ar zemu sēra saturu (50 ppm) un vāju aromātu (35 %),

–akcīzes nodokļa diferencētai likmei dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu (50 ppm).

2.DĀNIJAI:

–diferencētai akcīzes nodokļa likmei no 2002. gada 1. februāra līdz 2008. gada 31. janvārim smagajai dīzeļdegvielai un šķidrajam kurināmajam, ko izmanto energoietilpīgi uzņēmumi, lai ražotu siltumu un karsto ūdeni. Akcīzes nodokļa atļautās diferenciācijas maksimālā summa ir EUR 0,0095 par kilogramu smagās dīzeļdegvielas un EUR 0,008 par litru šķidrā kurināmā. Akcīzes nodokļa likmes samazināšanai jāatbilst šās direktīvas noteikumiem, jo īpaši minimālajām likmēm,

–nodokļa likmes samazināšanai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu, ja šādi veicināšanas pasākumi pamatoti uz noteiktām tehniskajām īpašībām, ieskaitot blīvumu, sēra saturu, destilācijas punktu, cetānskaitli un indeksu, un ja likmes ir saskaņā ar šajā direktīvā minētajām saistībām,

–diferencētu akcīzes nodokļa likmju piemērošanai benzīnam, ko izplata degvielas uzpildes stacijās, kas aprīkotas ar benzīna tvaiku savākšanas sistēmu, un benzīnam, ko izplata citās degvielas uzpildes stacijās, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–diferencētām akcīzes nodokļa likmēm benzīnam, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā noteiktajām minimālajām nodokļa likmēm,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–diferencētām akcīzes nodokļa likmēm gāzeļļai, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā noteiktajām minimālajiem nodokļa līmeņiem,

–daļējai atmaksai tirdzniecības nozarei, ja attiecīgie nodokļi atbilst Kopienas tiesību aktiem un ja samaksātais, taču neatmaksātais nodoklis vienmēr atbilst minimālajām nodokļu likmēm vai minerāleļļu uzraudzības maksai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–samazinātu akcīzes nodokļu likmju maksimāli DKK 0,03 par litru piemērošanai benzīnam, ko izplata degvielas uzpildes stacijas, kas atbilst stingrākiem standartiem attiecībā uz aprīkojumu un darbību, lai samazinātu metil-terc-butilētera noplūdi gruntsūdeņos, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm.

3.VĀCIJAI:

–akcīzes nodokļa diferencētai likmei degvielai ar maksimālo sēra saturu 10 ppm no 2003. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim,

–ogļūdeņraža dūmgāzes izmantošanai par kurināmo,

–diferencētas akcīzes nodokļa likmei minerāleļļai, ko izmanto par degvielu vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem, ja tie atbilst Direktīvā 92/82/EEK minētajām saistībām,

–minerāleļļas paraugiem, kas paredzēti analīzei, ražošanas pārbaudēm vai citiem zinātniskiem mērķiem,

–diferencētas akcīzes nodokļa likmes šķidrajam kurināmajam, ko izmanto ražošanā, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

4.GRIEĶIJAI:

–valsts bruņoto spēku vajadzībām,

–lai piešķirtu atbrīvojumu no akcīzes nodokļa minerāleļļai degvielai, kas ir paredzēta Prezidentūras ministrijas un valsts policijas oficiālajiem transporta līdzekļiem,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–diferencētām nodokļu likmēm bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajām minimālajiem nodokļu līmeņiem,

–sašķidrinātajai naftas gāzei (LPG) un metānam, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem.

5.SPĀNIJAI:

–LPG, ko izmanto par degvielu vietējos sabiedriskajos transportlīdzekļos,

–LPG, ko izmanto par degvielu taksometriem,

–diferencētas nodokļu likmes bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajām minimālajiem nodokļa līmeņiem,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

6.FRANCIJAI:

–diferencētām nodokļa likmēm dīzeļdegvielai, ko izmanto saimnieciski izmantojamos transportlīdzekļos, līdz 2005. gada 1. janvārim, kas nevar būt zemākas kā EUR 380 par 1 000 l no 2003. gada 1. marta,

–atbilstīgi atsevišķiem politikas aspektiem, lai palīdzētu apgabaliem, kuriem draud iedzīvotāju skaita samazināšanās,

–patēriņam Korsikā, ja samazinātās likmes vienmēr atbilst minimālajām nodokļu likmēm minerāleļļai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

–diferencētām akcīzes nodokļa likmēm jaunai degvielai, kas sastāv no ūdens un antifrīza/dīzeļdegvielas emulsijas, kas stabilizēta ar virsmaktīvajām vielām, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–diferencētām akcīzes nodokļa likmēm augstākās kvalitātes bezsvina benzīnam, kas satur piedevu uz kālija bāzes, lai uzlabotu pretestību pret vārstu piedegšanu (vai citu piedevu, kurai ir līdzvērtīgs efekts),

–degvielai, ko izmanto taksometriem, ņemot vērā ikgadējo kvotu,

–atbrīvojumiem no akcīzes nodokļa gāzei, ko izmanto par degvielu sabiedriskajam transportam saskaņā ar ikgadējo kvotu,

–atbrīvojumam no akcīzes nodokļa gāzei, ko izmanto par motordegvielu atkritumu savākšanas transportlīdzekļos ar gāzes dzinēju,

–nodokļa likmju samazināšanai smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu; samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un nodokļu likmei, ko piemēro smagajai dīzeļdegvielai, jāatbilst minimālajai nodokļu likmei smagajai dīzeļdegvielai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

–atbrīvojumam smagajai dīzeļdegvielai, ko izmanto par kurināmo alumīnija oksīda ražošanai Gardannas reģionā,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–degvielai, ko no Korsikas ostām piegādā privātajiem izpriecu kuģiem,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem līdz 2005. gada 31. decembrim,

–atļauju piešķiršanai piemērot akcīzes nodokļa diferencētu likmi degvielas maisījumam “benzīns/etilspirts, kurā ir lauksaimniecības izcelsmes spirta sastāvdaļa”, un akcīzes nodokļa diferencētas likmes piemērošanai degvielas maisījumam “dīzeļdegviela/augu eļļas esteri”. Lai ļautu samazināt akcīzes nodokli maisījumiem, kuros ir augu eļļas esteri un etilspirta atvasinājumi, ko izmanto par degvielu šās direktīvas nozīmē, Francijas iestādēm jāizdod nepieciešamās atļaujas attiecīgajiem biodegvielas ražošanas uzņēmumiem vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim. Atļaujas būs derīgas ne ilgāk kā sešus gadus no izdošanas dienas. Atļaujā minēto samazinājumu var piemērot no 2003. gada 31. decembra līdz atļaujas termiņa beigām. Akcīzes nodokļu samazinājumi nedrīkst pārsniegt EUR 35,06/hl vai EUR 396,64/t augu eļļas esteriem un EUR 50,23/hl vai EUR 297,35/t etilspirta atvasinājumiem, ko izmanto minētajos maisījumos. Akcīzes nodokļa samazinājumus pielāgo, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no to papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas, kas rodas biodegvielas ražošanā. Šo lēmumu piemēro no 1997. gada 1. novembra. Tas zaudē spēku 2003. gada 31. decembrī,

–atļauju piešķiršanai piemērot diferencētu akcīzes nodokļa diferencētu likmi maisījumam “kurināmais mājokļu apkurei/augu eļļas esteri”. Lai ļautu samazināt akcīzes nodokli maisījumiem, kuros ir augu eļļas esteri un kurus izmanto par degvielu šās direktīvas nozīmē, Francijas iestādēm jāizdod nepieciešamās atļaujas attiecīgajiem biodegvielas ražošanas uzņēmumiem vēlākais līdz 2003. gada 31. decembrim. Atļaujas būs derīgas ne ilgāk kā sešus gadus no izdošanas dienas. Atļaujā minēto samazinājumu var piemērot no 2003. gada 31. decembra līdz atļaujas termiņa beigām, bet to nevar pagarināt. Akcīzes nodokļu samazinājumi nedrīkst pārsniegt EUR 35,06/hl vai EUR 396,64/t augu eļļas esteriem, kurus izmanto minētajos maisījumos. Akcīzes nodokļa samazinājumus pielāgo, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no to papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas, kas rodas biodegvielas ražošanā. Šo lēmumu piemēro no 1997. gada 1. novembra. Tas zaudē spēku 2003. gada 31. decembrī.

7.ĪRIJAI:

–LPG, dabasgāzei un metānam, ko izmanto par motordegvielu,

–mehāniskajiem transportlīdzekļiem, kurus izmanto invalīdi,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–diferencētām nodokļu likmēm bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajiem minimālajiem nodokļa līmeņiem,

–diferencētai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu,

–alumīnija oksīda ražošanai Šanonas reģionā,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

8.ITĀLIJAI:

–diferencētām akcīzes nodokļu likmēm maisījumiem, kurus izmantot motordegvielā, kas satur 5 % vai 15 % biodīzeļdegvielu, līdz 2004. gada 30. jūnijam. Akcīzes nodokļa samazinājums nedrīkst būt lielāks par akcīzes nodokļa summu, kas jāmaksā par biodegvielas daudzumu, kas ir produktos, kuriem var piemērot nodokļa samazinājumu. Akcīzes nodokļa samazinājumu pielāgo, ņemot vērā izmaiņas izejmateriālu cenās, lai izvairītos no to papildu izmaksu pārmērīgas kompensācijas, kas rodas biodegvielas ražošanā,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai degvielai, ko izmanto autopārvadājumu veicēji, līdz 2005. gada 1. janvārim, kas nevar būt mazākas kā EUR 370 par 1 000 l no 2004. gada 1. janvāra,

–ogļūdeņraža dūmgāzēm, ko izmanto par degvielu,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai ūdens/dīzeļdegvielas emulsijām un ūdens/smagās dīzeļdegvielas emulsijām no 2000. gada 1. oktobra līdz 2005. gada 31. decembrim, ja samazinātā likme atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–metānam, ko izmanto par degvielu mehāniskajiem transportlīdzekļiem,

–valsts bruņotajiem spēkiem,

–neatliekamās medicīniskās palīdzības transportlīdzekļiem,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–degvielai, ko izmanto taksometriem,

–īpaši mazattīstītos ģeogrāfiskajos apgabalos — akcīzes nodokļa likmju samazināšanai mājokļu apkurei un LPG, ko izmanto apkurei un izplata pa šādu apgabalu tīkliem, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–patēriņam Aostas ielejas un Gorīcijas reģionos,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai benzīnam, ko patērē Friuli-Venēcijas-Džūlijas teritorijā, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai minerāleļļai, ko patērē Udīnes un Triestes reģionos, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām,

–atbrīvojums no akcīzes nodokļa minerāleļļām, ko izmanto par degvielu alumīnija oksīda ražošanai Sardīnijā,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai degvieleļļai, kas paredzēta tvaika ražošanai, un gāzeļļai, ko izmanto termostatos un molekulāro sietu aktivizēšanai Kalabrijas reģionā, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

9.LUKSEMBURGAI:

–LPG, dabasgāzei un metānam,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšana smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu. Samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un samazinātā likme nekādā gadījumā nedrīkst būt zemāka kā EUR 6,5 par tonnu,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

10.NĪDERLANDEI:

–LPG, dabasgāzei un metānam,

–minerāleļļas paraugiem, kas paredzēti analīzei, ražošanas pārbaudēm vai citiem zinātniskiem mērķiem,

–valsts bruņoto spēku vajadzībām,

–diferencētu akcīzes nodokļa likmju piemērošanai LPG, ko izmanto par degvielu sabiedriskajam transportam,

–diferencētām akcīzes nodokļa likmēm LPG, ko izmanto par degvielu atkritumu savākšanas, iesūkšanas un ielu tīrīšanas transportlīdzekļiem,

–diferencētai akcīzes nodokļa likmei dīzeļdegvielai ar zemu sēra saturu (50 ppm) līdz 2004. gada 31. decembrim,

–diferencētai akcīzes nodokļa likmei benzīnam ar zemu sēra saturu (50 ppm) līdz 2004. gada 31. decembrim.

11.AUSTRIJAI:

–dabasgāzei un metānam,

–LPG, ko izmanto par degvielu vietējos sabiedriskajos transportlīdzekļos,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

12.PORTUGĀLEI:

–diferencētai nodokļu likmei bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajām minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–atbrīvojumam no akcīzes nodokļa LPG, dabasgāzei un metānam, ko izmanto par degvielu vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai degvieleļļām, ko patērē Madeiras autonomajā apgabalā; minētais samazinājums nedrīkst būt lielāks par papildu izmaksām, kas ir radušās, transportējot degvieleļļu uz minēto reģionu,

–akcīzes nodokļa likmju samazināšana smagajai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu; samazinājums tieši jāsaista ar sēra saturu, un nodokļu likmei, ko piemēro smagajai dīzeļdegvielai, jāatbilst minimālajai nodokļu likmei smagajai dīzeļdegvielai saskaņā ar Kopienas tiesību aktiem,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

13.SOMIJAI:

–dabasgāzei, ko izmanto par degvielu,

–atbrīvojumiem no akcīzes nodokļa par metānu un LPG visiem mērķiem,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai dīzeļdegvielai un kurināmai gāzeļļai, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. līdz 9. pantā minētajiem minimālajiem nodokļa līmeņiem,

–samazinātām akcīzes nodokļa likmēm pārveidotam bezsvina benzīnam un pārveidotam benzīnam ar svinu, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā noteiktajiem minimālajiem nodokļa līmeņiem,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

14.ZVIEDRIJAI:

–nodokļu likmes samazināšana dīzeļdegvielai saskaņā ar vides klasifikācijām,

–diferencētai nodokļa likmei bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–diferencētai enerģētikas nodokļa likmei alkilātu benzīnam divtaktu dzinējiem līdz 2008. gada 30. jūnijam, ja kopējais piemērojamais akcīzes nodoklis atbilst šās direktīvas noteikumiem,

–atbrīvojums no akcīzes nodokļa bioloģiski ražotai metāna gāzei un citām dūmgāzēm,

–samazinātai akcīzes nodokļa likmei minerāleļļām, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem, ja likmes atbilst šajā direktīvā noteiktajām saistībām,

–samazinātai akcīzes nodokļa likmei minerāleļļām, ko izmanto rūpnieciskiem mērķiem, ieviešot gan likmi, kas ir zemāka par standartlikmi, gan samazinātu likmi par energoietilpīgiem uzņēmumiem, ja likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām un nerada konkurences traucējumus,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts.

15.APVIENOTAJAI KARALISTEI:

–akcīzes nodokļa diferencētām likmēm autotransporta degvielai, kurā ir biodīzeļdegviela, un biodīzeļdegvielai, ko izmanto vienīgi par autotransporta degvielu, līdz 2007. gada 31. martam. Jāievēro Kopienas minimālās likmes un nedrīkst pārmērīgi kompensēt biodegvielas ražošanā radušās papildu izmaksas,

–LPG, dabasgāzei un metānam, ko izmanto par motordegvielu,

–akcīzes nodokļa likmes samazināšanai dīzeļdegvielai, lai veicinātu videi nekaitīgas degvielas izmantošanu;

–diferencētām nodokļu likmēm bezsvina benzīnam, lai atspoguļotu dažādas vides kategorijas, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi tās 7. pantā minētajiem minimālajiem nodokļu līmeņiem,

–vietējiem sabiedriskajiem pasažieru transportlīdzekļiem,

–diferencētai akcīzes nodokļa likmei ūdens/dīzeļdegvielas emulsijai, ja diferencētās likmes atbilst šajā direktīvā minētajām saistībām, jo sevišķi minimālajām akcīzes nodokļa likmēm,

–aviācijai, uz ko neattiecas šās direktīvas 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts,

–kuģošanai privātajos izpriecu kuģos,

–atkritumeļļai, ko izmanto par degvielu vai nu tieši pēc utilizācijas, vai pēc atkritumeļļas otrreizējās pārstrādes, ja par otrreizēju izmantošanu ir jāmaksā nodoklis.

🡻 2004/74/EK 1. panta 3. punkts un pielikums, grozīts ar Labojumu, OV L 195, 2.6.2004., 26. lpp.

III PIELIKUMS

Direktīvas 18.a panta 1. punktā minētās samazinātās nodokļu likmes un atbrīvojumi no nodokļiem

1.Latvija

–enerģētikas produktiem un elektroenerģijai, ko izmanto vietējos sabiedriskajos pasažieru transportlīdzekļos;

2.Lietuva

–akmeņoglēm, koksam un lignītam līdz 2007. gada 1. janvārim,

–dabasgāzei un elektroenerģijai līdz 2010. gada 1. janvārim,

–orimulsijai, ko izmanto mērķiem, kas nav elektroenerģijas vai siltuma ražošana, līdz 2010. gada 1. janvārim;

3.Ungārija

–akmeņoglēm un koksam līdz 2009. gada 1. janvārim;

4.Malta

–kuģošanai privātos izpriecu kuģos,

–aeronavigācijai, izņemot aeronavigāciju, uz ko attiecas Direktīvas 2003/96/EK 14. panta 1. punkta b) apakšpunkts;

5.Polija

–aviācijas degvielai, iekšdedzes turbodzinēju degvielai un aviācijas dzinēju motoreļļām, ko pārdod šādas degvielas ražotājs pēc valsts aizsardzības ministra vai kompetentā iekšlietu ministra pasūtījuma aviācijas nozares vajadzībām vai pēc Materiālo rezervju aģentūras pasūtījuma, lai papildinātu valsts rezerves, vai pēc sanitārās aviācijas organizatorisko struktūrvienību pasūtījuma šādu vienību vajadzībām,

–kuģu dzinēju un jūras tehnoloģijas dzinēju gāzeļļai un kuģu dzinēju un jūras tehnoloģijas dzinēju motoreļļām, ko pārdod šādas degvielas ražotājs pēc Inventāra krājumu aģentūras pasūtījuma, lai papildinātu valsts rezerves, vai pēc valsts aizsardzības ministra pasūtījuma izmantošanai jūras spēku vajadzībām, vai pēc kompetentā iekšlietu ministra pasūtījuma izmantošanai jūras inženierzinātņu vajadzībām,

–aviācijas degvielai, iekšdedzes turbodzinēju degvielai, kuģu dzinēju un jūras tehnoloģijas dzinēju gāzeļļai un aviācijas dzinēju, kuģu dzinēju un jūras tehnoloģijas dzinēju eļļām, ko pārdod Inventāra krājumu aģentūra pēc valsts aizsardzības ministra vai kompetentā iekšlietu ministra pasūtījuma.

⇩ jauns

I PIELIKUMS

B tabula — minimālie nodokļi līmeņi, kas piemērojami motordegvielai, ko izmanto 8. panta 2. punktā noteiktajā nolūkā (EUR/GJ)

	Pārejas perioda sākums (01.01.2023.)	Galīgā likme pēc pārejas perioda beigām (01.01.2033.), pirms indeksācijas
Gāzeļļa	0,9	0,9
Smagā degvieleļļa	0,9	0,9
Petroleja	0,9	0,9
Neilgtspējīgas biodegvielas	0,9	0,9
Sašķidrinātā naftas gāze (LPG)	0,6	0,9
Dabasgāze	0,6	0,9
Neilgtspējīga biogāze	0,6	0,9
Nebioloģiskas izcelsmes neatjaunīgās degvielas	0,6	0,9
Ilgtspējīgas no pārtikas un lopbarības kultūrām iegūtas biodegvielas	0,45	0,9
Ilgtspējīga no pārtikas un lopbarības kultūrām iegūta biogāze	0,45	0,9
Ilgtspējīgas biodegvielas	0,45	0,45
Ilgtspējīga biogāze	0,45	0,45
Mazoglekļa degvielas	0.15	0,45
Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas	0,15	0,15
Modernas ilgtspējīgas biodegvielas un biogāze	0,15	0,15

C tabula — kurināmajam piemērojamie minimālie nodokļu līmeņi (EUR/GJ)

	Pārejas perioda sākums (01.01.2023.)	Galīgā likme pēc pārejas perioda beigām (01.01.2033.), pirms indeksācijas
Gāzeļļa	0,9	0,9
Smagā degvieleļļa	0,9	0,9
Petroleja	0,9	0,9
Akmeņogles un kokss	0,9	0,9
Neilgtspējīgs bioloģiskais šķidrais kurināmais	0,9	0,9
Neilgtspējīgi cieti produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 4401 un 4402	0,9	0,9
Sašķidrinātā naftas gāze (LPG)	0,6	0,9
Dabasgāze	0,6	0,9
Neilgtspējīga biogāze	0,6	0,9
Nebioloģiskas izcelsmes neatjaunīgās degvielas	0,6	0,9
Ilgtspējīgs no pārtikas un lopbarības kultūrām iegūts bioloģiskais šķidrais kurināmais	0,45	0,9
Ilgtspējīga no pārtikas un lopbarības kultūrām iegūta biogāze	0,45	0,9
Ilgtspējīgs bioloģiskais šķidrais kurināmais	0,45	0,45
Ilgtspējīga biogāze	0,45	0,45
Ilgtspējīgi cieti produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 4401 un 4402	0,45	0,45
Mazoglekļa degvielas	0.15	0,45
Nebioloģiskas izcelsmes atjaunīgās degvielas	0,15	0,15
Moderni ilgtspējīgi bioloģiskie šķidrie kurināmie, biogāze un produkti, uz kuriem attiecas KN kodi 4401 un 4402	0,15	0,15

D tabula — elektroenerģijai piemērojamie minimālie nodokļu līmeņi (EUR/GJ)
	Pārejas perioda sākums (01.01.2023.)	Galīgā likme pēc pārejas perioda beigām (01.01.2033.), pirms indeksācijas
Elektroenerģija	0,15	0,15

🡹

II PIELIKUMS

A daļa

Atceltā direktīva ar tajā secīgi veikto grozījumu sarakstu
(minēts 32. pantā)

B daļa

Termiņi transponēšanai valsts tiesību aktos
(minēti 32. pantā)

_____________

III PIELIKUMS

Atbilstības tabula

_____________