EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.9.2021

COM(2021) 548 final

2021/0292(NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar spēkā esošajiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

1.Zvejas piepūles režīms traleriem, kuri izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā. Saskaņā ar minētajām zvejniecībām izstrādāto daudzgadu plānu, kurš stājies spēkā 2019. gada 16. jūlijā, Padomei ik gadu sadalījumā pa dalībvalstīm jānosaka maksimālā zvejas piepūle, kāda katrā zvejas piepūles grupā pieļaujama attiecībā uz plāna I pielikumā nosauktajām krājumu grupām. 2020. gadā, kas bija pirmais plānā paredzētā zvejas piepūles režīma īstenošanas gads, piepūle tika samazināta par 10 % salīdzinājumā ar bāzlīnijas vērtību (atbilst laikam no 2015. gada 1. janvāra līdz 2017. gada 31. decembrim), kas aprēķināta sadalījumā pa dalībvalstīm un pa zvejas piepūles grupām vai ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA), bet otrajam līdz piektajam īstenošanas gadam plānā noteiktais samazinājuma maksimums ir 30 %. 2021. gadam Padomes Regulā (ES) 2021/90 noteikts samazinājums par 7,5 %.

[Vieta tekstam par labāko pieejamo zinātnisko ieteikumu] Attiecībā uz 2022. gadu būtu jānosaka pm % samazinājums.

2.GFCM pasākumi, kas piemērojami Vidusjūrā:

pasākumi, kas pieņemti 2018. gada sanāksmē:

2.1.zuša nozvejas un zvejas piepūles limiti un zvejas aizlieguma periods visā Vidusjūrā (1.–27. ĢAA);

2.2.sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles zvejas kuģu skaita limiti Jonijas jūrā (19.–21. ĢAA) un Levantes jūrā (24.–27. ĢAA);

pasākumi, kas pieņemti 2019. gada sanāksmē:

2.3.demersālo krājumu zvejas piepūles limiti un maksimālā flotes kapacitāte Adrijas jūrā (17. un 18. ĢAA);

2.4.sarkanā koraļļa zvejas ieguves limiti un zvejas atļauju skaita limiti visā Vidusjūrā (1.–27. ĢAA);

2.5.sarkanās milzu garneles un Āfrikas dziļūdens garneles zvejas kuģu skaita limiti Sicīlijas šaurumā (12.–16. ĢAA);

2.6.sarkanspuru pageles nozvejas limiti Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA);

2.7.lielās korifēnas zvejas atļauju skaita limiti visā Vidusjūrā (1.–27. ĢAA).

3.GFCM pasākumi, kas piemērojami Melnajā jūrā:

3.1.autonoma brētliņas kvota, kuras pamatā ir zinātniskais ieteikums;

3.2.akmeņplekstes KPN un kvotu sadalījums saskaņā ar akmeņplekstes zvejniecību daudzgadu pārvaldības plānu, ar kuru īsteno Ieteikumu GFCM/43/2019/3 (29. ĢAA).

GFCM ieteikumi ES tiesībās ir ieviesti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1343/2011 1 , un Komisija ir pieņēmusi priekšlikumu 2 par GFCM 2018. un 2019. gadā pieņemto ieteikumu ieviešanu. Šajā regulā būtu jāiekļauj ar zvejas iespējām funkcionāli saistīti pasākumi, piemēram, ar nārstu saistīti zvejas aizliegumi, jo bez šādiem aizlieguma periodiem (piemēram, attiecībā uz akmeņpleksti Melnajā jūrā) zvejas iespējas nebūtu iespējams noteikt tādā pašā līmenī. Aizlieguma periodu ilgums var atšķirties atkarībā no zinātniskajā ieteikumā novērtētā krājuma stāvokļa.

2021/0292 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES REGULA,

ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3 6. pantā prasīts saglabāšanas pasākumus pieņemt, ņemot vērā pieejamos zinātniskos, tehniskos un ekonomiskos ieteikumus, attiecīgā gadījumā arī ziņojumus, ko sagatavojusi Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja, kā arī ieteikumus, kas saņemti no konsultatīvajām padomēm, kuras izveidotas attiecīgajiem ģeogrāfiskajiem apgabaliem vai kompetences jomām, un kopīgus ieteikumus, ko sniegušas dalībvalstis.

(2)Padomei ir jāpieņem pasākumi par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu un attiecīgā gadījumā jānosaka arī daži ar tām funkcionāli saistīti nosacījumi. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 1. punktā paredzēts, ka zvejas iespējas dalībvalstīm būtu jāiedala tā, lai ikvienai dalībvalstij nodrošinātu relatīvu ar katru zivju krājumu vai zvejniecību saistīto zvejas darbību stabilitāti.

(3)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. pantā noteikts, ka KZP mērķis ir maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam (“MSY”) atbilstošu krājuma izmantošanas pakāpi, ja iespējams, sasniegt līdz 2015. gadam un pakāpeniski pieaugošā veidā – vēlākais līdz 2020. gadam attiecībā uz visiem krājumiem.

(4)Tāpēc kopējā pieļaujamā nozveja (“KPN”) saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām.

(5)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 4. punktā paredzēts, ka to krājumu zvejas iespējas, kuriem ir izstrādāti īpaši daudzgadu plāni, jānosaka saskaņā ar minēto plānu noteikumiem.

(6)Daudzgadu plāns zvejniecībām, kas izmanto demersālos krājumus Vidusjūras rietumdaļā, tika izveidots ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2019/1022 4 , un tas ir stājies spēkā 2019. gada 16. jūlijā (“plāns”). Plāna mērķis ir nodrošināt, ka dzīvie jūras bioloģiskie resursi tiek izmantoti tā, lai izmantojamo sugu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas spēj nodrošināt MSY.

(7)Saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 4. panta 1. punktu būtu jānosaka tās pašas regulas 1. pantā uzskaitīto krājumu zvejas iespējas, kas ļauj maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošo zvejas izraisīto zivju mirstību pakāpeniski pieaugošā veidā sasniegt līdz 2020. gadam, kur tas ir iespējams, un, vēlākais, līdz 2025. gada 1. janvārim. Zvejas iespējas būtu jāizsaka ar maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli un saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 7. pantā noteikto zvejas piepūles režīmu.

(8)Tāpēc attiecībā uz 2022. gadu maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle būtu jāsamazina par pm % salīdzinājumā ar bāzlīnijas vērtību, un šis samazinājums jāatskaita no maksimālās pieļaujamās zvejas piepūles, kura 2021. gadam noteikta ar Padomes Regulu (ES) 2021/90 5 .

(9)Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisija (“GFCM”) savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/1, ar ko izveido zuša (Anguilla anguilla) pārvaldības pasākumus Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Minētie pasākumi ietver nozvejas vai zvejas piepūles limitus un ikgadēju trīs secīgus mēnešus ilgu zvejas aizliegumu, kurš katrai dalībvalstij jānosaka saskaņā ar Padomes Regulā (EK) Nr. 1100/2007 6 izvirzītajiem saglabāšanas mērķiem, kā arī nacionālo zuša pārvaldības plānu vai plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajā dalībvalstī. Ja nacionālie pārvaldības plāni, kuru rezultātā zvejas piepūles vai nozvejas samazinājums ir vismaz 30 %, ir pastāvējuši pirms minētā ieteikuma stāšanās spēkā, jau noteiktos un īstenotos nozvejas vai zvejas piepūles limitus nevajadzētu pārsniegt. Zvejas aizliegumam saskaņā ar minēto ieteikumu būtu jāattiecas uz visiem Vidusjūras jūras ūdeņiem un iesāļūdeņiem, piemēram, estuāriem, piekrastes lagūnām un pārejas ūdeņiem. Aizlieguma periods ir funkcionāli saistīts ar zvejas iespējām, jo, ja tāda nebūtu, nozveju apjoms vai zvejas piepūles līmenis būtu jāsamazina, lai nodrošinātu krājuma atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(10)[Vieta tekstam par mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā]

(11)GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/3 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Levantes jūrā (GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas kuģu maksimālo skaitu, ir iesaldēta. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(12)GFCM savā 42. gadskārtējā sanāksmē 2018. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/4 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Jonijas jūrā (GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas kuģu maksimālo skaitu, ir iesaldēta. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(13)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/6 par pārvaldības pasākumiem, kas piemērojami ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās specializētajā zvejā ar trali iegūst sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas kuģu maksimālo skaitu, ir iesaldēta. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(14)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/5 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām demersālajām zvejniecībām Adrijas jūrā (GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu attiecībā uz dažiem demersālajiem krājumiem ir noteikts zvejas piepūles režīms un flotes kapacitātes maksimums. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(15)Ņemot vērā Slovēnijas flotes īpatnības un to niecīgo ietekmi uz mazo pelaģisko sugu un demersālajiem krājumiem, ir lietderīgi saglabāt esošos zvejas modeļus un tālab Slovēnijas flotei nodrošināt piekļuvi minimālam mazo pelaģisko sugu krājumu apjomam un minimālai demersālo krājumu zvejas piepūles kvotai.

(16)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi arī Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu attiecībā uz sarkanā koraļļa (Corallium rubrum) ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā (GFCM 1.–27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar zvejas atļauju maksimālo skaitu, ir iesaldēta un ir noteikti sarkanā koraļļa ieguves limiti. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(17)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/2 par pārvaldības plānu attiecībā uz sarkanspuru pageles (Pagellus bogaraveo) ilgtspējīgu izmantošanu Alvoranas jūrā (GFCM 1.–3. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu ir ieviests nozvejas un zvejas piepūles limits, kura pamatā ir 2010.–2015. gadā atļautais un izmantotais vidējais apjoms. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(18)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/1 par pārvaldības pasākumu kopumu attiecībā uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas (Coryphaena hippurus) zvejniecībās Vidusjūrā (GFCM 1. –27. ģeogrāfiskais apakšapgabals), un ar šo ieteikumu zvejas piepūle, kas izteikta ar specializētajā lielās korifēnas zvejā pieļaujamo zvejas kuģu maksimālo skaitu, ir iesaldēta. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(19)GFCM savā 43. gadskārtējā sanāksmē 2019. gadā ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals). Ar minēto ieteikumu attiecībā uz akmeņpleksti ir ieviesta atjaunināta reģionāla kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu sadales sistēma, kā arī turpmāki saglabāšanas pasākumi, un jo īpaši ir noteikts divus mēnešus ilgs zvejas aizlieguma periods un zvejas dienu skaits ierobežots līdz 180 dienām gadā. Šie papildu pasākumi ir funkcionāli saistīti ar zvejas iespējām, jo, ja minēto pasākumu nebūtu, akmeņplekstes KPN apjoms būtu jāsamazina, lai nodrošinātu tās atjaunošanos. Minētie pasākumi būtu jāievieš Savienības tiesību aktos.

(20)Kā norādīts GFCM zinātniskajā ieteikumā, lai nodrošinātu brētliņas krājuma ilgtspēju Melnajā jūrā, ir jāsaglabā pašreizējais zvejas izraisītas zivju mirstības līmenis. Tādēļ ir lietderīgi arī turpmāk minētajam krājumam noteikt autonomu kvotu.

(21)Zvejas iespējas būtu jānosaka, pamatojoties uz pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, ņemot vērā bioloģiskos un sociālekonomiskos aspektus, vienlaikus nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret visiem zvejas sektoriem, kā arī ņemot vērā viedokļus, kas izteikti apspriešanās procesā ar ieinteresētajām personām.

(22)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 7 un jo īpaši tās 33. un 34. pants par nozveju un zvejas piepūles reģistrēšanu un ar zvejas iespēju pilnīgu izmantošanu saistītu datu paziņošanu. Tāpēc ir jānorāda kodi, kas dalībvalstīm jāizmanto, kad tās Komisijai iesūta datus par izkrāvumiem no krājumiem, uz kuriem attiecas šī regula.

(23)Uz šajā regulā noteikto Savienības zvejas kuģiem pieejamo zvejas iespēju izmantošanu attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 8 , ar kuru īsteno konkrētus noteikumus par zveju GFCM apgabalā.

(24)Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 847/96 9 ir ieviesti KPN ikgadējo pārvaldību regulējoši papildu nosacījumi, to vidū minētās regulas 3. un 4. pantā paredzētie elastības noteikumi par piesardzīgu un analītisku KPN. Saskaņā ar minētās regulas 2. pantu KPN noteikšanas laikā Padomei, pamatojoties jo īpaši uz krājumu bioloģisko stāvokli, jānolemj, kuriem no šiem krājumiem minētās regulas 3. vai 4. pantu nepiemēro. Nesenākā pagātnē ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktu tika ieviests ikgadējas elastības mehānisms visiem krājumiem, uz kuriem attiecas izkraušanas pienākums. Tāpēc un lai nepieļautu pārmērīgu elastību, kas apdraudētu jūras bioloģisko resursu racionālas un atbildīgas izmantošanas principu, kavētu KZP mērķu sasniegšanu un pasliktinātu krājumu bioloģisko stāvokli, būtu jānosaka, ka Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu analītiskai KPN piemēro tikai tad, ja nav izmantota ikgadējā elastība, kas paredzēta Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā.

(25)Lai nepieļautu zvejas darbību pārtraukumu un lai nodrošinātu Savienības zvejnieku iztikas līdzekļus, šī regula būtu jāpiemēro no 2022. gada 1. janvāra. Steidzamības dēļ šai regulai būtu jāstājas spēkā tūlīt pēc tās publicēšanas.

(26)Zvejas iespējas būtu jāizmanto, pilnībā ievērojot Savienības tiesību aktus,

IR PIEŅĒMUSI ŠO REGULU.

I SADAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Ar šo regula nosaka 2022. gadā pieejamās zvejas iespējas attiecībā uz konkrētiem zivju krājumiem un zivju krājumu grupām Vidusjūrā un Melnajā jūrā.

2. pants
Darbības joma

1.Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kuri izmanto šādus zivju krājumus:

(a)zutis (Anguilla anguilla), sarkanais korallis (Corallium rubrum) un lielā korifēna (Coryphaena hippurus) Vidusjūrā, kas definēta 4. panta b) punktā;

(b)Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris), sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea), heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Vidusjūras rietumdaļā, kas definēta 4. panta c) punktā;

(c)anšovs (Engraulis encrasicolus) un sardīne (Sardina pilchardus) Adrijas jūrā, kas definēta 4. panta d) punktā;

(d)heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) Adrijas jūrā, kas definēta 4. panta d) punktā;

(e)sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) Sicīlijas šaurumā, kas definēts 4. panta e) punktā, Jonijas jūrā, kas definēta 4. panta f) punktā, un Levantes jūrā, kas definēta 4. panta g) punktā;

(f)sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) Alvoranas jūrā, kas definēta 4. panta h) punktā;

(g)brētliņa (Sprattus sprattus) un akmeņplekste (Scophthalmus maximus) Melnajā jūrā, kas definēta 4. panta i) punktā.

2.Šo regulu piemēro arī atpūtas zvejai, kad attiecīgajos noteikumos uz to ir konkrēti norādīts.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro Regulas (ES) Nr. 1380/2013 4. pantā noteiktās definīcijas. Papildus piemēro šādas definīcijas:

(a)“starptautiskie ūdeņi” ir ūdeņi, kas nav nevienas valsts suverenitātē vai jurisdikcijā;

(a)“atpūtas zveja” ir nekomerciālas zvejas darbības, kurās jūras ūdeņu dzīvos resursus izmanto atpūtas, tūrisma vai sporta nolūkā;

(b)“kopējā pieļaujamā nozveja” (KPN) ir:

(i)zvejniecībās, uz kurām attiecas Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 4.–7. punktā minētais atbrīvojums no izkraušanas pienākuma, – zivju daudzums, kādu katru gadu drīkst izkraut no katra krājuma;

(ii)visās citās zvejniecībās – zivju daudzums, kādu gada laikā drīkst nozvejot no katra krājuma;

(c)“kvota” ir KPN daļa, kas iedalīta Savienībai vai dalībvalstij;

(d)“autonoma Savienības kvota” ir nozvejas limits, kas autonomi iedalīts Savienības zvejas kuģiem apstākļos, kad nav vienošanās par KPN;

(e)“analītiska kvota” ir autonoma Savienības kvota, par kuru ir pieejams analītisks novērtējums;

(f)“analītisks novērtējums” ir konkrēta krājuma tendenču kvantitatīvs izvērtējums, kura pamatā ir dati par krājuma bioloģiju un izmantošanu un kura zinātniskā analīze ir apliecinājusi, ka tas ir pietiekami kvalitatīvs, lai nodrošinātu zinātnisko ieteikumu par turpmākās nozvejas iespējām;

(g)“zivju pievilināšanas ierīce” jeb ZPI ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis.

4. pants
Zvejas zonas

Šajā regulā piemēro šādas zonu definīcijas:

(a)“GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali” ir Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1343/2011 10 I pielikumā definētie apgabali;

(b)“Vidusjūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(c)“Vidusjūras rietumdaļa” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1., 2., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(d)“Adrijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 17. un 18. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(e)“Sicīlijas šaurums” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(f)“Jonijas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 19., 20. un 21. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(g)“Levantes jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(h)“Alvoranas jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 1.–3. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi;

(i)“Melnā jūra” ir Regulas (ES) Nr. 1343/2011 I pielikumā definētie GFCM 29. ģeogrāfiskā apakšapgabala ūdeņi.

II SADAĻA
ZVEJAS IESPĒJAS

I NODAĻA
Vidusjūra

5. pants
Zutis

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots zutis (Anguilla anguilla), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai visos Vidusjūras jūras ūdeņos, arī saldūdeņos un pārejas iesāļūdeņos, piemēram, lagūnās un estuāros.

2.Savienības zvejas kuģiem Savienības un starptautiskajos ūdeņos Vidusjūrā aizliegts zuti zvejot triju secīgu mēnešu ilgā periodā, kuru nosaka katra dalībvalsts. Zvejas aizlieguma periods ir saskaņots ar Regulā (EK) Nr. 1100/2007 noteiktajiem saglabāšanas mērķiem, spēkā esošajiem nacionālajiem pārvaldības plāniem un zušu migrācijas laikiem attiecīgajās dalībvalstīs. Par noteikto aizlieguma periodu dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms aizlieguma stāšanās spēkā un jebkurā gadījumā ne vēlāk kā 2022. gada 31. janvārī.

3.Dalībvalstis nepārsniedz zuša nozveju vai zvejas piepūles maksimālo apjomu, ko nosaka un īsteno ar to nacionālajiem pārvaldības plāniem, kurus pieņem saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. un 4. pantu.

6. pants
Sarkanais korallis

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek iegūts sarkanais korallis (Corallium rubrum), proti, specializētajai un atpūtas zvejai Vidusjūrā.

2.Specializētajā zvejā maksimālais zvejas atļauju skaits un maksimālais sarkanā koraļļa daudzums, ko ieguvuši Savienības zvejas kuģi un kas iegūts Savienības zvejas darbībās, nepārsniedz I pielikumā noteiktos apjomus.

3.Savienības zvejas kuģiem, uz kuriem attiecas 2. punkts, ir aizliegts jūrā veikt sarkanā koraļļa pārkraušanu citā kuģī.

4.Attiecībā uz atpūtas zveju dalībvalstis veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai aizliegtu sarkanā koraļļa ieguvi un paturēšanu uz kuģa, pārkraušanu citā kuģī vai izkraušanu.

7. pants
Lielā korifēna

1.Šo pantu piemēro visām komerciālajām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās, lai nozvejotu lielo korifēnu (Coryphaena hippurus), izmanto zivju pievilināšanas ierīces un kuras norisinās Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

2.Maksimālais kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu, ir noteikts II pielikumā.

II NODAĻA
Vidusjūras rietumdaļa

8. pants
Demersālie krājumi

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots no demersālajiem krājumiem, kas Regulas (ES) 2019/1022 1. panta 2. punktā minēti kā bentiskie krājumi, un kuras norisinās Vidusjūras rietumdaļā.

2.Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle ir noteikta šīs regulas III pielikumā. Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 9. pantu.

9. pants
Datu nosūtīšana

Zvejas piepūles datus dalībvalstis reģistrē un Komisijai nosūta saskaņā ar Regulas (ES) 2019/1022 10. pantu.

Kad dalībvalstis saskaņā ar šo pantu iesūta Komisijai zvejas piepūles datus, tās izmanto III pielikumā noteiktos zvejas piepūles grupu kodus.

III NODAĻA
Adrijas jūra

10. pants
[Vieta tekstam: Mazo pelaģisko sugu krājumi]

11. pants
Demersālie krājumi

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejots heks (Merluccius merluccius), Norvēģijas omārs (Nephrops norvegicus), parastā jūrasmēle (Solea solea), sārtā dziļūdens garnele (Parapenaeus longirostris) un svītrainā jūrasbarbe (Mullus barbatus) un kuras norisinās Adrijas jūrā.

2.Maksimālā pieļaujamā demersālo krājumu zvejas piepūle un maksimālā flotes kapacitāte, kas izmantojama šā panta darbības jomā, ir noteikta IV pielikumā.

3.Maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli dalībvalstis pārvalda saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pantu.

12. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par apzvejoto krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto IV pielikumā noteiktos krājumu kodus.

IV NODAĻA
Jonijas jūra, Levantes jūra un Sicīlijas šaurums

13. pants

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota sarkanā milzu garnele (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garnele (Aristeus antennatus) un kuras norisinās Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.

2.Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot demersālajos krājumos, ir noteikts V pielikumā.

V NODAĻA
Alvoranas jūra

14. pants

1.Šo pantu piemēro Savienības zvejas kuģu veiktai komerciālajai zvejai ar āķu jedām un rokas āķu rindām, kurā tiek zvejota sarkanspuru pagele (Pagellus bogaraveo) un kura norisinās Alvoranas jūrā.

2.Maksimālais nozveju apjoms nepārsniedz VI pielikumā noteiktos apjomus.

VI NODAĻA
Melnā jūra

15. pants
Brētliņas zvejas iespēju sadalījums

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota brētliņa (Sprattus sprattus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.

2.Savienības autonomā brētliņas kvota, šādas kvotas sadalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.

16. pants
Akmeņplekstes zvejas iespēju sadalījums

1.Šo pantu piemēro visām Savienības zvejas kuģu darbībām un citām Savienības zvejas darbībām, kurās tiek zvejota akmeņplekste (Scophthalmus maximus) un kuras norisinās Melnajā jūrā.

2.Akmeņplekstes KPN, kas piemērojama Savienības ūdeņos Melnajā jūrā, kā arī šādas KPN sadalījums dalībvalstīm un attiecīgā gadījumā ar to funkcionāli saistītie nosacījumi ir izklāstīti VII pielikumā.

17. pants
Akmeņplekstes zvejas piepūles pārvaldība

Savienības zvejas kuģi, kam akmeņpleksti zvejot atļauts saskaņā ar 16. pantu, neatkarīgi no kuģa lielākā garuma izlieto ne vairāk par 180 zvejas dienām gadā.

18. pants
Akmeņplekstes zvejas aizlieguma periods

Laikā no 15. aprīļa līdz 15. jūnijam Savienības zvejas kuģiem Melnajā jūrā Savienības ūdeņos ir aizliegts veikt akmeņplekstes zvejas darbības, to vidū pārkraušanu citā kuģī, paturēšanu uz kuģa, izkraušanu un pirmo pārdošanu.

19. pants

Īpaši noteikumi par zvejas iespēju sadalījumu Melnajā jūrā

1.Šīs regulas 15. un 16. pantā noteiktais zvejas iespēju sadalījums dalībvalstīm neskar:

(a)apmaiņu, kas veikta, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 16. panta 8. punktu;

(b)atvilkumus un pārdali, kas veikta, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 37. pantu;

(c)atvilkumus, kas veikti, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 105. un 107. pantu.

2.Ja dalībvalsts izmanto Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 9. punktā paredzēto ikgadējo elastību, Regulas (EK) Nr. 847/96 3. un 4. pantu nepiemēro.

20. pants
Datu nosūtīšana

Kad dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 33. un 34. pantu, Komisijai iesūta datus par Melnajā jūrā Savienības ūdeņos apzvejoto brētliņas un akmeņplekstes krājumu izkrāvumu apjomu, tās izmanto VII pielikumā noteiktos krājumu kodus.

III SADAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

21. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā nākamajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

To piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(2)    COM(2018) 143 final.

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(5)    Padomes Regula (ES) 2021/90 (2021. gada 28. janvāris), ar ko 2021. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā (OV L 31, 29.1.2021., 1.–19. lpp.).

(6)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(7)    Padomes Regula (EK) Nr. 847/96 (1996. gada 6. maijs), kas ievieš papildu nosacījumus ikgadējai kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) un kvotu pārvaldei (OV L 115, 9.5.1996., 3. lpp.).

(8)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.9.2021

COM(2021) 548 final

PIELIKUMI

priekšlikumam

PADOMES REGULA,

ar ko 2022. gadam nosaka dažu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas Vidusjūrā un Melnajā jūrā

I PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS VIDUSJŪRĀ GFCM SARKANĀ KORAĻĻA PĀRVALDĪBAS DAUDZGADU PLĀNA KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais pieļaujamais sarkanā koraļļa zvejas atļauju skaits un nozveju apjoms Vidusjūrā.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Corallium rubrum	COL	Sarkanais korallis

  

1. tabula Maksimālais zvejas atļauju skaits 1

Dalībvalsts	Sarkanais korallis COL
Grieķija	12
Spānija	0 ( 2 )
Francija	32
Horvātija	28
Itālija	40

2. tabula Maksimālais ieguves apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Sarkanais korallis					Zona:	Savienības ūdeņi Vidusjūrā (1.–27. ĢAA)
	Corallium rubrum						COL/GF1-27
Grieķija		1,844				Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Spānija		0 (*)
Francija		1,400
Horvātija		1,226
Itālija		1,378
Savienība	5,848
KPN	Nepiemēro / Nav vienošanās

II PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRĀ LIELĀS KORIFĒNAS PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulā noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot lielo korifēnu Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz Vidusjūras starptautiskajiem ūdeņiem.

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Coryphaena hippurus	DOL	Lielā korifēna

Maksimālais zvejas atļauju skaits kuģiem, kuri darbojas starptautiskajos ūdeņos 3

Dalībvalsts	Lielā korifēna DOL
Itālija	797
Malta	130

III PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS PIEPŪLE VIDUSJŪRAS RIETUMDAĻAS DEMERSĀLO KRĀJUMU PĀRVALDĪBAS KONTEKSTĀ

Šā pielikuma tabulās noteikta maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) sadalījumā pa krājumu grupām, kas definētas Regulas (ES) 2019/1022 1. pantā, un kuģa lielākais garums attiecībā uz visu tipu traļiem 41, ar kuriem Vidusjūras rietumdaļā apzvejo demersālos krājumus.

Uz šajā pielikumā noteikto maksimālo pieļaujamo zvejas piepūli attiecas Regula (ES) 2019/1022 un Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Aristaeomorpha foliacea	ARS	Sarkanā milzu garnele
Aristeus antennatus	ARA	Āfrikas dziļūdens garnele
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris	DPS	Sārtā dziļūdens garnele

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle zvejas dienās

a) Alvoranas jūra, Baleāru salas, Ziemeļspānija un Lionas līcis (1., 2., 5., 6. un 7. ĢAA)

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 1., 5., 6. un 7. ĢAA; heks 1., 5., 6. un 7. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 1., 5. un 6. ĢAA; Norvēģijas omārs 5. un 6. ĢAA	< 12 m	pm	pm	pm	EFF1/MED1_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	EFF1/MED1_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	EFF1/MED1_TR3
	≥ 24 m	pm	pm	pm	EFF1/MED1_TR4

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Āfrikas dziļūdens garnele 1., 5. un 6. un 7. ĢAA	< 12 m	pm	pm	pm	EFF2/MED1_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	EFF2/MED1_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	EFF2/MED1_TR3
	≥ 24 m	pm	pm	pm	EFF2/MED1_TR4

b) Korsikas sala, Ligūrijas jūra, Tirēnu jūra un Sardīnijas sala (8., 9., 10. un 11. ĢAA)

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Svītrainā jūrasbarbe 9., 10. un 11. ĢAA; heks 9., 10. un 11. ĢAA; sārtā dziļūdens garnele 9., 10. un 11. ĢAA; Norvēģijas omārs 9. un 10. ĢAA	< 12 m	pm	pm	pm	EFF1/MED2_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	EFF1/MED2_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	EFF1/MED2_TR3
	≥ 24 m	pm	pm	pm	EFF1/MED2_TR4

Krājumu grupa	Kuģa lielākais garums	Spānija	Francija	Itālija	Zvejas piepūles grupas kods
Sarkanā milzu garnele 9., 10. un 11. ĢAA	< 12 m	pm	pm	pm	EFF2/MED2_TR1
	≥ 12 m un < 18 m	pm	pm	pm	EFF2/MED2_TR2
	≥ 18 m un < 24 m	pm	pm	pm	EFF2/MED2_TR3
	≥ 24 m	pm	pm	pm	EFF2/MED2_TR4

IV PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ADRIJAS JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas zvejas iespējas sadalījumā pa krājumiem vai kuģu zvejas piepūles grupām un – attiecīgā gadījumā – ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi, kā arī maksimālais zvejas kuģu skaits, kam atļauts zvejot mazās pelaģiskās sugas.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Engraulis encrasicolus	ANE	Anšovs
Merluccius merluccius	HKE	Heks
Mullus barbatus	MUT	Svītrainā jūrasbarbe
Nephrops norvegicus	NEP	Norvēģijas omārs
Parapenaeus longirostris	DPS	Sārtā dziļūdens garnele
Sardina pilchardus	PIL	Sardīne
Solea solea	SOL	Parastā jūrasmēle

1.[Vieta tekstam: Mazo pelaģisko sugu krājumi 17. un 18. ĢAA]

2.Demersālie krājumi 17. un 18. ĢAA

Maksimālā pieļaujamā zvejas piepūle (zvejas dienās) atkarībā no tā traļa tipa, ar kuru apzvejo demersālos krājumus 17. un 18. ĢAA (Adrijas jūra)

					Zvejas dienas 2022. g.
Zvejas rīku tips	Ģeogrāfiskais apgabals	Attiecīgie krājumi	Kuģa lielākais garums	Zvejas piepūles grupas kods	ITĀLIJA	HORVĀTIJA	SLOVĒNIJA٭
Traļi (OTB)	GFCM 17. un 18. ĢAA	Svītrainā jūrasbarbe, heks, sārtā dziļūdens garnele un Norvēģijas omārs	< 12 m	EFF/MED3_OTB_TR1	pm	pm
			≥ 12 m un < 18 m	EFF/MED3_OTB_TR2	pm	pm
			≥ 18 m un < 24 m	EFF/MED3_OTB_TR3	pm	pm
			≥ 24 m	EFF/MED3_OTB_TR4	pm	pm
Rāmja traļi (TBB)	GFCM 17. ĢAA	Parastā jūrasmēle	< 12 m	EFF/MED3_TBB_TR1	pm
			≥ 12 m un < 18 m	EFF/MED3_TBB_TR2	pm
			≥ 18 m un < 24 m	EFF/MED3_TBB_TR3	pm
			≥ 24 m	EFF/MED3_TBB_TR4	pm

(٭) Slovēnijas karoga zvejas kuģiem, kuri OTB zvejas rīku izmanto 17. ĢAA, zvejas piepūles limits gadā nepārsniedz 3000 zvejas dienas.

Maksimālā flotes kapacitāte, kas piemērojama kuģiem, kuri zvejo ar grunts trali un rāmja trali un kuriem atļauts apzvejot demersālos krājumus

Dalībvalsts	Zvejas rīks	Kuģu skaits	kW	GT
Horvātija	OTB	495	79 867,99	13 267,99
Itālija	OTB-TBB	1 363	260 618,37	47 148
Slovēnija (*)	OTB	11	1 813,00	168,67

(*) Ieteikuma GFCM/43/2019/5 9. punkta c) apakšpunkta un 28. punkta noteikumus nepiemēro valstu flotēm, kuras 9. punkta c) apakšpunktā minētajā atsauces periodā izmanto OTB un zvejo mazāk par 1000 dienām. Tās aktīvās flotes zvejas kapacitāte, kura izmanto OTB, nepalielinās vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.

V PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS JONIJAS JŪRĀ, LEVANTES JŪRĀ UN SICĪLIJAS ŠAURUMĀ

Šā pielikuma tabulās noteikts maksimālais Savienības zvejas kuģu skaits, kam atļauts apzvejot demersālos krājumus Jonijas jūrā, Levantes jūrā un Sicīlijas šaurumā.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar zivju krājumu sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums     Trīsburtu kods     Vispārpieņemtais nosaukums

Aristaeomorpha foliacea	ARS	Sarkanā milzu garnele
Aristeus antennatus	ARA	Āfrikas dziļūdens garnele

a) Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Jonijas jūrā (19., 20. un 21. ĢAA)

Dalībvalsts	Sarkanā milzu garnele Savienības ūdeņos 19., 20. un 21. ĢAA	Āfrikas dziļūdens garnele Savienības ūdeņos 19., 20. un 21. ĢAA
Grieķija	263	263
Itālija	410	410
Malta	15	15

b) Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Levantes jūrā (24., 25., 26. un 27. ĢAA)

Dalībvalsts	Sarkanā milzu garnele Savienības ūdeņos 24., 25., 26. un 27. ĢAA	Āfrikas dziļūdens garnele Savienības ūdeņos 24., 25., 26. un 27. ĢAA
Itālija	80	80
Kipra	6	6

c) Maksimālais kuģu skaits, kuri izmanto grunts trali un kuriem atļauts zvejot Sicīlijas šaurumā (12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA)

Dalībvalsts	Sarkanā milzu garnele Savienības ūdeņos 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA	Āfrikas dziļūdens garnele Savienības ūdeņos 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA
Spānija	2	2
Itālija	320	320
Kipra	1	1
Malta	15	15

VI PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS ALVORANAS JŪRĀ

Maksimālais ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūtās nozvejas apjoms dzīvsvara tonnās

Suga:	Sarkanspuru pagele				Zona:	Savienības ūdeņi Alvoranas jūrā (1.–3. ĢAA)
	Pagellus bogaraveo					SBR/GF1-3
Spānija		225			Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Savienība		225
KPN	Nepiemēro / Nav vienošanās

VII PIELIKUMS

SAVIENĪBAS ZVEJAS KUĢU ZVEJAS IESPĒJAS MELNAJĀ JŪRĀ

Šā pielikuma tabulās noteiktas KPN un kvotas (dzīvsvara tonnās) sadalījumā pa krājumiem, kā arī attiecīgā gadījumā ar šo sadalījumu funkcionāli saistītie nosacījumi.

Uz visām šajā pielikumā noteiktajām zvejas iespējām attiecas Regulas (EK) Nr. 1224/2009 26.–35. pants.

Atsauces uz zvejas zonām ir atsauces uz GFCM ģeogrāfiskajiem apakšapgabaliem (ĢAA).

Šā pielikuma vajadzībām turpinājumā sniegta salīdzinoša tabula ar sugu nosaukumiem latīņu valodā un vispārpieņemtajiem nosaukumiem.

Zinātniskais nosaukums	Trīsburtu kods	Vispārpieņemtais nosaukums
Sprattus sprattus	SPR	Brētliņa
Scophthalmus maximus	TUR	Akmeņplekste

Suga:	Brētliņa							Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA)
				Sprattus sprattus					(SPR/F3742C)
Bulgārija					8 032,50			Analītiska kvota Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija					3 442,50
Savienība					11 475
KPN				Nepiemēro / Nav vienošanās

Suga:	Akmeņplekste		Zona:	Savienības ūdeņi Melnajā jūrā (29. ĢAA)
	Scophthalmus maximus			(TUR/F3742C)
Bulgārija	75		Analītiska KPN Regulas (EK) Nr. 847/96 3. pantu nepiemēro. Regulas (EK) Nr. 847/96 4. pantu nepiemēro.
Rumānija	75
Savienība	150	(*)
KPN	857
_________
(*)    No 2021. gada 15. aprīļa līdz 15. jūnijam nav atļautas nekādas zvejas darbības, to vidū nozvejas pārkraušana citā kuģī, paturēšana uz kuģa, izkraušana un pirmā pārdošana.

(1)    Atspoguļo kuģu un/vai nirēju vai tādu pāru, ko veido viens nirējs un viens kuģis, skaitu, kam atļauts iegūt sarkano koralli.

(2)    Saskaņā ar Spānijas ūdeņos noteikto pagaidu aizliegumu sarkanā koraļļa zvejniecībām.

(3)    Šo kvotu drīkst apgūt tikai laikā no 2022. gada 15. augusta līdz 31. decembrim saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011.

(4) 1 TBB, OTB, PTB, TBN, TBS, TB, OTM, PTM, TMS, TM, OTT, OT, PT, TX, OTP, TSP.