PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Kopš 2009. gada Komisija cenšas ierobežot mobilo tālruņu un tamlīdzīgu ierīču uzlādes saskarņu tirgus nevienveidību. Tomēr iniciatīvu rezultātā izveidotas tikai brīvprātīgas shēmas, kas nav juridiski saistošas un nenodrošina konsekventu un vienādu piemērošanu.

Pēc Komisijas pieprasījuma 2009. gada jūnijā lielākie mobilo tālruņu ražotāji vienojās parakstīt saprašanās memorandu (SM) par ES tirdzniecībā esošo datu iespējoto mobilo tālruņu lādētāju saskaņošanu 1 . Parakstītāji vienojās uz saskarnes USB 2.0 micro-B pamata izstrādāt vienotu specifikāciju, kas dotu pilnīgu uzlādes sadarbspēju ar tirgū laižamajiem mobilajiem tālruņiem.

SM samazināja tirgus neviengabalainību un panāca gandrīz vai vispārēju vienādošanu. Tā īstenošanas rezultātā mobilo tālruņu uzlādes risinājumu skaits faktiski samazinājās no 30 līdz 3. Tomēr SM arī ļāva izmantot patentētas uzlādes saskarnes, un vienu tādu risinājumu turpināja izmantot (un joprojām izmanto) liels mobilo tālruņu ražotājs, un tas nepieļauj pilnīgu sadarbspēju. Turklāt SM nekad nav risināti vides jautājumi, kurus rada atšķirīgo uzlādes saskarņu un uzlādes sakaru protokolu pastāvēšana.

Paredzams, ka bez ES rīcības šī uzlādes saskarņu un uzlādes sakaru protokolu tirgus neviengabalainība saglabāsies un ietekme uz vidi paliks nenovērsta.

Kopš saprašanās memoranda termiņa notecējuma 2014. gadā (pēc divām vēstulēm par pagarināšanu) Eiropas Komisija ir centusies veicināt jauna brīvprātīga nolīguma pieņemšanu. Pēc vairākām attiecīgo ražotāju sarunu kārtām un viedokļu apmaiņas ar Komisiju 2018. gada martā nozare lika priekšā jaunu saprašanās memorandu par vienotu viedtālruņu uzlādes risinājumu nākotnē. Jaunais SM tomēr Komisiju neapmierināja, jo neatbilst ES saskaņošanas mērķiem pārvarēt mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioierīču uzlādes risinājumu (gan uzlādes saskarņu, gan uzlādes sakaru protokolu) nevienveidību. Ierosinātais jaunais SM ļāva tālāk izmantot pašiem savus risinājumus (tirgotāju specifiskos savienotājus), kurus Komisija vairs neuzskata par pamatotiem, ņemot vērā saskarnes USB Type-C ieviešanas tehniskās priekšrocības.

Šajā sakarā Komisija 2018. gadā sāka ietekmes novērtējuma pētījumu par iespējamu tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis būtu ieviest vienotu risinājumu mobilo tālruņu uzlādei (un varbūt līdzīgām radioiekārtu kategorijām vai klasēm). Lai gan šīs iniciatīvas sākotnējais mērķis bija uzlabot patērētāju ērtības, pētījumā secināts, ka vienotas uzlādes saskarnes un vienota uzlādes sakaru protokola noteikšana radioierīcēm (viedtālruņiem, varbūt arī planšetdatoriem, kamerām, lasāmierīcēm utt.), vienlaikus veicinot vai nosakot piedāvājuma atsaistīšanu (t. i., radioierīču piegādi galalietotājam bez uzlādes ierīces), dotu labumu patērētājiem un mazinātu elektroniskos atkritumus (e-atkritumus). Tā secināja, ka uzlādes saskarnes saskaņošana vien (radioierīcēm, ko uzlādē caur vadu, šī saskarne ir uzlādes ligzda) nespētu panākt pilnīgu uzlādes sadarbspēju. Pašlaik pastāv dažādi uzlādes sakaru protokoli, kas nenodrošina vienādu uzlādes veiktspēju, ja tiek izmantota cita ražotāja uzlādes ierīce. Turklāt pētījumā secināts, ka vienota uzlādes ierīce dažādiem radioiekārtu veidiem kopumā uzlabotu patērētāju ērtības. Par bezvadu uzlādi (t. i., vispār par uzlādes tehnoloģiju, kas nav uzlāde caur vadu) pētījumā secināts: revolucionāri sasniegumi bezvadu uzlādes tehnoloģijā varētu vienotam savienotāja risinājumam laupīt jēgu, ievērojami mazinot uzlādei caur vadu paredzēto risinājumu nozīmi. Ņemot vērā šos secinājumus, Komisija 2020. gada oktobrī sāka divus papildu pētījumus par mobilo tālruņu un tamlīdzīgu pārnēsājamu elektronisko ierīču un bezvadu uzlādes tehnoloģiju atsaistīšanu, lai nostiprinātu priekšlikuma pierādījumu bāzi.

Eiropas Parlaments 2020. gada janvārī pieņēma rezolūciju 2 , kurā aicināja steidzami noteikt vienota mobilo tālruņu lādētāja standartu, lai izvairītos no turpmākas iekšējā tirgus neviengabalainības. Rezolūcijā Komisija tika aicināta vajadzības gadījumā pieņemt tiesību aktu, lai varētu izveidot vienotu lādētāju. Tā arī mudināja Komisiju nodrošināt, ka patērētājiem vairs nav pienākuma kopā ar katru jaunu radioierīci iegādāties jaunu lādētāju un ka atsaistīšanas pasākumi (radioierīces piegāde galalietotājam bez uzlādes ierīces) būtu ieviešami ar vienotu uzlādes risinājumu, jo pretējā gadījumā netiktu sasniegts mērķis samazināt gadā saražoto uzlādes ierīču apjomu un samazināt elektroniskos atkritumus (e-atkritumus).

Komisijas koriģētajā 2020. gada darba programmā 3 ir norādīts, ka tiks izstrādāts jauns priekšlikums par vienotiem lādētājiem mobilajiem tālruņiem un tamlīdzīgām radioiekārtu kategorijām vai klasēm.

Lai varētu sasniegt vienotā lādētāja galīgo mērķi, par priekšnoteikumu iedarbīgai un jēgpilnai piedāvājuma atsaistīšanai trīs veiktajos papildu pētījumos tika atzīts, ka radioierīcei jāietver: saskaņota uzlādes saskarne radioierīcē (uzlādes ligzda radioierīcēm, ko uzlādē caur vadu), minimāla vienota uzlādes sadarbspēja ar saskaņotu uzlādes sakaru protokolu un detalizēta informācija par radioierīces uzlādes prasībām.

Radioiekārtu projektēšana ietilpst Direktīvas 2014/53/ES 4 par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū piemērošanas jomā. Ārējā barošanas avota parametri toties ietilpst Direktīvas 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem, piemērošanas jomā 5 .

Šā priekšlikuma mērķis ir novērst tirgus neviengabalainību uzlādes saskarņu un uzlādes sakaru protokolu jomā, uzlabot patērētāju ērtības un samazināt e-atkritumus. Tajā galvenais:

- saskaņot uzlādes saskarni mobilajiem tālruņiem un tamlīdzīgu kategoriju vai klašu radioierīcēm (planšetdatoriem, digitālajām kamerām, austiņām un galvas tālruņiem, rokas videospēļu konsolēm un pārnēsājamiem skaļruņiem), kuras uzlādē caur vadu, lai tās varētu atkaluzlādēt, izmantojot vienotu uzlādes ligzdu;

- garantēt, ka tādās ierīcēs, ja tām iespējama ātrā uzlāde, ir ievērots vismaz tāds pats uzlādes sakaru protokols;

- pieļaut tālāku saskaņošanu šajā jomā atbilstoši tehnoloģijas attīstībai, aptverot tādu uzlādes veidu saskarņu saskaņošanu, kas nav uzlāde caur vadu;

- ieviest prasības, lai galalietotājiem nebūtu jāiegādājas jauna uzlādes ierīce ikreiz, kad iegādājas jaunu mobilo tālruni vai tamlīdzīgu radioierīci;

- ieviest prasības, lai, iegādājoties mobilo tālruni vai tamlīdzīgu radioierīci, galalietotāji saņemtu vajadzīgo informāciju par uzlādes veiktspējas parametriem un to, kādu uzlādes ierīci var izmantot kopā ar radioierīci.

Tika veikta ietekmes novērtēšana, pētot politikas iespējas:

a) saskaņot radioiekārtu uzlādes saskarnes;

b) atbalstīt attiecīgo uzlādes sakaru protokolu radioiekārtām un patērētāju informēšanu par uzlādes veiktspēju;

c) darīt pieejamu tirgū vismaz atsaistītu risinājumu.

Politiskais risinājums	(A) galierīces savienotāja saskaņošana	(B) attiecīgā uzlādes sakaru protokola izmantošana galierīcē un patērētāju informēšana par uzlādes veiktspēju	(C) darīt pieejamu tirgū vismaz atsaistītu 6 risinājumu
0. risinājums	Rīcība nav vajadzīga	Rīcība nav vajadzīga	Rīcība nav vajadzīga
1. risinājums	Obligāti	Rīcība nav vajadzīga	Rīcība nav vajadzīga
2. risinājums	Rīcība nav vajadzīga	Obligāti	Rīcība nav vajadzīga
3. risinājums	Rīcība nav vajadzīga	Obligāti	Obligāti
4. risinājums	Obligāti	Obligāti	Rīcība nav vajadzīga
5. risinājums	Obligāti	Obligāti	Obligāti

Visiem risinājumiem ir šaura tvēruma apakšrisinājumi (t. i., tie attiecas tikai uz mobilajiem tālruņiem) vai plašāks tvērums (ietver arī noteiktas ierīces ar uzlādes parametriem, kas ir salīdzināmi ar mobilā tālruņa parametriem). Vēlamākais politikas risinājums ir 5. risinājums ar plašu tvērumu, jo tajā ir vistaisnīgākais samērs starp visiem mērķiem un tas nodrošina abpusēji izdevīgu situāciju lielākajai daļai ieinteresēto personu un videi.

•Saskanība ar attiecīgajā jomā pastāvošo politiku

Priekšlikums ievieš mobilajiem tālruņiem un līdzīgām radioiekārtu kategorijām vai klasēm piemērojamas papildu prasības Direktīvā 2014/53/ES, kas izveido tiesisko regulējumu radioiekārtu pieejamībai tirgū un nodošanai ekspluatācijā Savienībā un garantē šīm iekārtām pienācīgu iekšējā tirgus darbību.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir saistīts ar Komisijas rīcības plānu pārejai uz aprites ekonomiku, kur izklāstītas iniciatīvas, kuras ietekmē visu ražojumu aprites ciklu, piemēram, orientēšanās uz to konstrukciju, aprites ekonomikas procesu veicināšana, ilgtspējīga patēriņa veicināšana, un kuru mērķis ir nodrošināt, ka izmantotie resursi ES ekonomikā saglabājas iespējami ilgi.

Tiesību akta priekšlikums par vienotiem lādētājiem mobilajiem tālruņiem un līdzīgām radioiekārtu kategorijām vai klasēm ir iekļauts Komisijas 2020. gada darba programmas otrajā prioritātē (“Digitālajam laikmetam gatava Eiropa”).

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikumam ir tāds pats juridiskais pamats kā tiesību aktam, kas tiek grozīts, proti, Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. pants.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Iekšējais tirgus ir Savienības un dalībvalstu kopīgas kompetences jautājums.

Viens no Direktīvas 2014/53/ES mērķiem ir garantēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Direktīvas 3. panta 3. punkta a) apakšpunkts, ko piemēro, ja tiek pieņemts attiecīgais Komisijas deleģētais akts, attiecas uz vienotiem lādētājiem.

Direktīvas 12. apsvērumā teikts, ka sadarbspēja starp radioiekārtām un palīgierīcēm, piemēram, lādētājiem, vienkāršo radioiekārtu izmantošanu un mazina nevajadzīgos atkritumus un izmaksas.

Nesaskaņotība šajā jomā radīs būtiskas atšķirības starp dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai praksi, kas attiecas uz mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu kategoriju vai klašu sadarbspēju ar vienotu uzlādes ierīci un uz atsaistīšanu.

Ja pasākumi problēmu risināšanai tiek veikti dalībvalstu līmenī, tas var apgrūtināt preču brīvo apriti. Turklāt rīcība valstu līmenī aprobežojas ar attiecīgo dalībvalstu teritoriju. Tā kā starptautiskā tirdzniecība arvien paplašinās, pastāvīgi aug pārrobežu darījumu skaits. Saskaņota rīcība ES līmenī ļaus daudz efektīvāk sasniegt mērķus, par kuriem panākta vienošanās, it īpaši – uzlabot tirgus uzraudzības efektivitāti. Tātad lietderīgāka ir rīcība ES līmenī.

•Proporcionalitāte

Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātie grozījumi paredz vienīgi to, kas ir nepieciešams izvirzīto mērķu sasniegšanai.

Jaunās vai grozītās prasības neradīs nevajadzīgu slogu un izmaksas nozarei (it īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem) un pārvaldes iestādēm. Kur konstatēta negatīva ietekme, vēlamākā risinājuma analīze piedāvā visproporcionālāko risinājumu.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Direktīvas 2014/53/ES attiecīgos noteikumus var grozīt ar Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu, ar ko groza Direktīvu 2014/53/ES. Grozījumu direktīva dalībvalstīm jātransponē ar saviem tiesību aktiem.

3.RETROSPEKTĪVO IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

No 2019. gada maija līdz 2021. gada aprīlim, lai novērtētu iespējamās pārskatīšanas jomas un ierosinātā politikas risinājuma ietekmi dažādās jomās, tika veikti šādi apspriešanās pasākumi:

–sākotnējais ietekmes novērtējums (2018.–2019. gadā) bija vērsts uz pilsoņiem, patērētāju apvienībām, nevalstiskajām organizācijām (NVO), ražotāju apvienībām un atsevišķiem ražotājiem,

–sabiedriskā apspriešana (2019. gadā) bija vērsta uz dalībvalstīm, pilsoņiem, patērētāju apvienībām, NVO, ražotāju apvienībām un atsevišķiem ražotājiem,

–divi patērētāju apsekojumi (2019. un 2021. gadā) bija vērsti uz pilsoņiem,

–ieinteresēto personu aptauja (2020.–2021. gadā) bija vērsta uz dalībvalstīm, pilsoņiem, patērētāju apvienībām un ražotājiem,

–mērķorientētas intervijas (2021. gadā) bija vērstas uz patērētāju apvienībām, vides aizsardzības apvienībām, tirgus uzraudzības iestādēm, NVO, ražotāju apvienībām un ražotājiem,

–ekspertu grupu sanāksmes bija vērstas uz patērētāju apvienībām, dalībvalstīm, tirgus uzraudzības iestādēm, NVO, ražotāju apvienībām un ražotājiem.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Komisija sāka ietekmes novērtēšanas pētījumu, ko papildināja trīs pētījumi par iespējamu tiesību akta priekšlikumu, kura mērķis ir: nevienveidības novēršana un patērētāju ērtību uzlabošana; e-atkritumu mazināšana; tālredzība un citu uzlādes tehnoloģiju (piemēram, bezvadu) attīstības stāvokļa uzraudzīšana ar mērķi novērst nevienveidību, bet nebremzēt inovāciju. Trīs atbalsta pētījumi ir šādi: ietekmes novērtēšanas pētījums par vienotu risinājumu mobilo tālruņu un varbūt citu mazu un vidēju pārnēsājamu ierīču uzlādei (“pirmais pētījums”) 7 , mobilajiem tālruņiem un tamlīdzīgām ierīcēm izmantoto bezvadu uzlādes tehnoloģiju stāvokļa novērtējums (“otrais pētījums”), ietekmes novērtēšanas pētījums par lādētāju atsaistīšanu (“trešais pētījums”).

•Ietekmes novērtējums

Pirmajā atbalsta pētījumā tika konstatēts, ka 2009. gada SM ir efektīvi saskaņojis uzlādes risinājumus (gan uzlādes saskarnes, gan uzlādes sakaru protokolus) un uzlabojis patērētāju ērtības. Tomēr nav panākta pilnīga uzlādes risinājumu saskaņošana. Nav panākta arī būtiska atsaistīšana, jo tikai daži ražotāji Savienībā piedāvā patērētājiem iespēju iegādāties tālruni bez uzlādes ierīces, tādējādi paredzamais ieguvums videi ir ierobežots.

Pirmajā pētījumā tika konstatēts, ka lielākā daļa ES pilsoņu, kuri piedalījās Komisijas rīkotajā sabiedriskajā apspriešanā par mobilo tālruņu lādētājiem, ir neapmierināti (41 %) vai ļoti neapmierināti (22 %) ar pašreizējo stāvokli mobilo tālruņu lādētāju un to sadarbspējas jomā un 76 % piekrīt vai visnotaļ piekrīt, ka pašreizējais stāvoklis mobilo tālruņu lietotājiem rada neērtības. Izrādījās arī, ka respondenti vēlētos vienotu lādētāju. 63 % bija par to, ka Savienībai jāizmanto regulatīvās pilnvaras noteikt lādētāja standartu, bet 31 % uzskatīja, ka Savienībai jāveicina nozares mēroga vienošanās. Tikai 6 % aptaujāto pilsoņu ierosināja Savienībai vispār atturēties no iejaukšanās. Arī valsts iestādes, NVO un patērētāju organizācijas pauda atbalstu vienotam uzlādes risinājumam.

Pirmajā pētījumā arī tika konstatēts, ka izejvielu patēriņam uzlādes ierīču ražošanā ir ietekme uz vidi, kā arī ietekme uz e-atkritumu rašanos izstrādājuma aprites cikla beigās. Tika aplēsts, ka mobilo tālruņu uzlādes ierīces 2018. gadā radījušas ap 11 000 t e-atkritumu un ar tiem saistītā aprites cikla emisija bijusi ap 600 ktCO2e. Paredzams, ka tuvākajos gados šie apjomi palielināsies, un to veicinās galvenokārt tendence pāriet uz smagākiem ātrajiem lādētājiem.

Pētījums attiecas uz citu lielāku tehnoloģijas sasniegumu: (bezvadu) uzlādi bez elektriska kontakta. Šī tehnoloģija balstās uz uzlādes saskarni, kurā neizmanto īpašu uzlādes ligzdu (atšķirībā no radioierīcēm, kas tiek uzlādētas caur vadu). Bez vada lādējamu tālruņu izmantošana patērētāju vidū ir pastāvīgi augusi no šīs tehnoloģijas parādīšanās brīža. No 2016. līdz 2018. gadam pārdošanas apjoms palielinājies seškārtīgi – līdz aptuveni 44 miljoniem vienību jeb aptuveni 28 % no pārdošanas apjoma 2018. gadā 8 . Tomēr lādētāju efektivitātes rādītāju dēļ šī tehnoloģija pašlaik netiek uzskatīta par aizstājēju uzlādei caur vadu. Turklāt, ņemot vērā bezvadu uzlādes un parastās uzlādes caur vadu pašreizējo līdzāspastāvēšanu, e-atkritumu samazināšanas potenciāls ir ierobežots, jo bezvadu lādētājos materiālus izmanto intensīvāk nekā vadu lādētājos.

Pirmajā pētījumā tika arī skatīts, cik lielā mērā iniciatīva par vienotu lādētāju varētu atbalstīt pašreizējo brīvprātīgas atsaistīšanas tendenci (t. i., ekonomikas dalībnieki piedāvā tālruņus bez uzlādes ierīces), lai gādātu par labumu videi un dotu patērētājiem šādu iespēju. Tas secināja, ka šāda iniciatīva, ko papildina citi atsaistīšanas veicināšanas pasākumi, varētu veicināt ES vidisko mērķu sasniegšanu. Jo lielāki būs atsaistīšanas mērogi, jo lielāks būs vides un patērētāju ieguvums ietaupījumu un ērtības ziņā.

Saskaņā ar otro pētījumu bezvadu uzlāde pagaidām ir tehnoloģija, kas attīstās un kam ir zema uzlādes saskarņu nevienveidība un augsts uzlādes risinājumu sadarbspējas līmenis, tāpēc būtu pāragri ieviest šai tehnoloģijai obligātas prasības. Tomēr, tehnoloģijai attīstoties un iekļaujoties arvien lielākā skaitā izstrādājumu, var rasties nevienveidība, ja izmantos atšķirīgas uzlādes saskarnes un uzlādes sakaru protokolus.

Saskaņā ar trešo pētījumu atsaistīšanas iespējas ietver ļoti skaidrus un acīmredzamus kompromisus, it īpaši attiecībā uz ieguvumiem vides jomā salīdzinājumā ar finansiālām izmaksām un ērtības zudumu patērētājiem. Lielākā daļa ieinteresēto personu aptaujas respondentu (publiskās iestādes, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un privātpersonas) deva priekšroku iespējai noteikt ražotājiem un izplatītājiem pienākumu dot klientiem iespēju izvēlēties, vai kopā ar jaunu mobilo tālruni iegādāties jaunu ārējo barošanas avotu un/vai vadu. Tomēr seši no katriem desmit nozares respondentiem uzskatīja, ka katram mobilo tālruņu ražotājam un izplatītājam jābūt brīvībai izvēlēties, kā pārdot savus tālruņus un lādētājus (t. i., ko iekļaut mazumtirdzniecības iepakojumā).

Trešajā pētījumā norādīts, ka no 2020. gada oktobra daži ražotāji (kuri veido 30–40 % no tirgus daļas) ir paziņojuši par ārējā barošanas avota (un citu palīgierīču) izņemšanu no dažu jauno modeļu mazumtirdzniecības iepakojuma. Citi apdomā savas iespējas, un liekas ļoti iespējams, ka vismaz daži tuvākajā nākotnē sāks piedāvāt arī atsaistītu risinājumu. Taču ražotāji, kuri ir daudz ieguldījuši paši savās uzlādes tehnoloģijās, rādās mazāk ieinteresēti, jo tālruņa un ar to sasaistītā ārējā barošanas avota augstā uzlādes veiktspēja ir svarīga viņu tirgvedības stratēģijā. Tomēr ražotāji, kuri izstrādājuši šos risinājumus, nespēj pierādīt, ka tas ir izstrādes dēļ, nevis tāpēc, ka to risinājumi bloķē vai ierobežo citu lādētāju izmantošanas efektivitāti.

Tāpēc efektīvas un jēgpilnas atsaistīšanas priekšnoteikumi ir saskaņota uzlādes saskarne radioierīcē (ja radioierīci uzlādē caur vadu, proti, uzlādes ligzdu), minimāla vienota uzlādes sadarbspēja, kur izmanto saskaņotu uzlādes sakaru protokolu, un informācijas sniegšana par radioierīces uzlādes prasībām.

Tika veikta ietekmes novērtēšana, kurā izskatīja politiskos risinājumus, kuros apvienojas trīs (3) dažādie pasākumi: a) radioierīču uzlādes saskarnes saskaņošana; b) atbalsts attiecīgajam radioierīču uzlādes sakaru protokolam un patērētāju informēšana par uzlādes veiktspēju; c) vismaz atsaistīta risinājuma pieejamība tirgū.

Visiem risinājumiem ir šauras darbības jomas apakšrisinājumi (t. i., tikai mobilajiem tālruņiem) vai plašāka darbības joma (noteiktas ierīces ar uzlādes parametriem, kas ir salīdzināmi ar mobilā tālruņa parametriem). Vēlamākais politiskais risinājums ir 5. risinājums ar plašu tvērumu, jo tas prasa vistaisnīgāko samēru starp visiem mērķiem un rada abpusēji izdevīgu situāciju lielākajai daļai ieinteresēto personu un videi.

Paredzams, ka 5. risinājums dos labumu videi, samazinot siltumnīcefekta gāzu izmeti par aptuveni 180 ktCO2e gadā, materiālu izmantošanu par aptuveni 2600 t gadā un e-atkritumus par 980 t gadā. Ārējā barošanas avota atsaistīšana dod vislielāko labumu, jo mazinās lādētāju resursu ieguve, ražošana, transportēšana, izmantošana un likvidēšana.

Patērētāju ērtību ziņā vēlamais risinājums nodrošinās sadarbspēju, izmantojot vienotu saskarni un uzlādes veiktspēju, samazinās ārējo barošanas avotu un vadu pārdošanu atsevišķi un veicinās to atkalizmantošanu. Uzlādes saskarnes saskaņošanas ziņā USB Type-C uzlādes pieslēgvietas pieprasīšana radioierīcēm ir pietiekama, lai novērstu neērtības patērētājiem, kuri nespēj uzlādēt ierīci tāpēc, ka viņu rīcībā nav savietojama lādētāja. Tas nozīmēs arī ar šiem priekšmetiem saistīto patērētāju izdevumu samazinājumu par kādiem 250 miljoniem euro gadā.

Paredzams, ka vēlamais risinājums uzlabos ekonomikas dalībnieku apgrozījumu kopumā par 105 miljoniem euro gadā. Mazumtirgotāju un izplatītāju apgrozījuma radītais ieguvums (457 miljoni euro gadā) no tā, ka uzlādes ierīces netiek iekļautas mazumtirdzniecības iepakojumā un tāpēc biežāk tiek pirktas atsevišķi, pārspēj negatīvo ietekmi uz ierīču ražotāju apgrozījumu (352 miljoni euro gadā), kas rodas, ierīču ražotājiem ieviešot vienoto savienotāju, kā arī ārējo barošanas avotu ražotājiem atrauto peļņu.

Tiešās izmaksas ražotājiem, kuri neizmanto vienoto savienotāju un kuriem jāpārprojektē ražošanas iekārtas, pārejas periodā mazināsies, un tāpēc tās uzskatāmas par nenozīmīgām. Tiešās izmaksas ražotājiem, kuri pašlaik izmanto paši savus ātrās uzlādes sakaru protokolus, kas nav saderīgi ar vienoto risinājumu, tiek lēstas ap 30 miljoniem euro. Netiešās izmaksas ir grūti aprēķināt (ražotāji nevēlas tādas ziņas izpaust), un tās radīsies tikai no licences maksas zaudējuma ražotājiem, kuri savos ražojumos vēl neizmanto vienoto savienotāju.

	Ieguvums (gadā)	Izmaksas (gadā)
SEG emisija	180 ktCO2e
Materiālu izmantošana	2600 t
E-atkritumi	980 t
Patērētāju izdevumi	250 milj. €
Mazumtirgotāju un izplatītāju apgrozījums	457 milj. €
Pasaules ražotāju apgrozījums		352 milj. €
Iekārtu pārprojektēšana, lai ieviestu vienotu savienotāju		Iekļauta iepriekš minētajā. Mazinās pārejas periodā, kad arvien vairāk ražotāju virzās uz vienoto savienotāju pat pamatscenārijā
Vienota uzlādes sakaru protokola īstenošana		Iekļauta iepriekš minētajā
Atsaistīšanas risinājuma īstenošana		Iekļauta iepriekš minētajā.
Licences maksas zaudējumi		Nav aplēšami

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Direktīvā 2014/53/ES jau noteikts, ka ražotājiem jānodrošina, ka Savienības tirgū laistās radioiekārtas ir projektētas un ražotas saskaņā ar tajā izklāstītajām pamatprasībām un ka tām ir pievienota informācija (piemēram, par radioiekārtu drošību, paredzēto lietojumu un izmantošanas ierobežojumiem). Jaunās prasības attieksies tikai uz dažām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, tāpēc nav paredzams, ka tās radīs papildu slogu.

Grozījumi nav plaši un būtiski nemaina spēkā esošo tiesisko regulējumu par radioiekārtām.

•Pamattiesības

Mobilo tālruņu un tamlīdzīgu ierīču saskarnes saskaņošana – ja tās tiek lādētas caur vadu –, lai tās varētu uzlādēt ar vienotu uzlādes ierīci un vienotu uzlādes sakaru protokolu, un šo ierīču atsaistīšana no lādētājiem paaugstinās vides aizsargātību (Hartas 37. pants) un patērētāju aizsardzību (Hartas 38. pants).

Tiek lēsts, ka mobilo tālruņu lādētāji 2018. gadā radījuši ap 11 000 tonnu e-atkritumu un ar tiem saistītās aprites cikla izmete bijusi ap 600 ktCO2e. Paredzams, ka turpmākajos gados šie apjomi mazliet palielināsies, un to veicinās tendence pāriet uz smagākiem ātrajiem lādētājiem.

Tādējādi priekšlikums samazinās atkritumu daudzumu vidē un nodrošinās patērētājiem ērtības.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums neietekmē Savienības budžetu.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Priekšlikums ir grozīt Direktīvu 2014/53/ES, kuras 47. pantā jau prasīts:

– Komisijai pārskatīt direktīvas darbību un par to ziņot 2 gadus pēc direktīvas piemērošanas sākuma un pēc tam reizi piecos gados;

–dalībvalstīm nosūtīt Komisijai ziņojumu par direktīvas piemērošanu vienu gadu pēc direktīvas piemērošanas sākuma un pēc tam reizi divos gados.

Priekšlikuma 2. pantā paredzēts, ka dalībvalstis informē Komisiju par grozījumu transponēšanu.

•Eiropas Ekonomikas zona

Ierosinātais akts skar Eiropas Ekonomikas zonu un ir jāattiecina uz to.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Priekšlikuma 1. pants groza dažus Direktīvas 2014/53/ES noteikumus.

Tālāk minēti galvenie grozījumi, kas ar priekšlikumu jāievieš Direktīvā 2014/53/ES.

(1)Direktīvas 3. pantam pievieno jaunu punktu (kurā izklāstītas pamatprasības), un direktīvai pievieno jaunu pielikumu.

Jauns 4. punkts (3. pants): Punktā noteikts, ka radioiekārtām, kas uzskaitītas jaunajā pielikumā (I daļā), kuru priekšlikums pievieno, jāatbilst uzlādes saskarnei un uzlādes sakaru protokolam, kas aprakstīti minētajā jaunajā pielikumā. Tajā pašā punktā Komisija tiek pilnvarota ar deleģētajiem aktiem grozīt jaunā pielikuma saturu, un tas vajadzības gadījumā ļauj turpmāk pievērsties papildu uzlādes tehnoloģijām, kas nav uzlāde caur vadu.

Jauns pielikums (I daļa): Tas prasa, lai mobilie tālruņi un tamlīdzīgas radioierīces, ja tās iespējams uzlādēt caur vadu, būtu apgādātas ar USB Type-C ligzdu un, ja tām arī nepieciešama uzlāde ar spriegumu, kas lielāks par 5 V, vai strāvas stiprumu, kas lielāks par 3 A, vai jaudu, kas lielāka par 15 W, izmantotu USB elektropiegādes uzlādes sakaru protokolu.

(2)Tiek iekļauts jauns 3.a pants par noteiktu kategoriju vai klašu radioiekārtu piegādi bez uzlādes ierīcēm.

(3)Jaunajā pantā noteikts, ka ekonomikas dalībniekam, kas galalietotājiem piegādā radioiekārtu kopā ar uzlādes ierīci, ir arī jāpiedāvā visiem galalietotājiem tā pati radioiekārta bez uzlādes ierīces.

(4)10. panta 8. punktu groza, pievienojot jaunu informācijas sniegšanas prasību.

(5)Proti, attiecībā uz radioiekārtām, uz kurām attieksies priekšlikuma jaunās prasības, sniedz informāciju par uzlādes veiktspējas parametriem, kā arī par kopā ar šīm radioiekārtām izmantojamās uzlādes ierīces elektropiegādi. Informācijas detaļas ir izklāstītas jaunajā pielikumā (II daļā), un Komisija tiek pilnvarota, izmantojot deleģētos aktus, grozīt minētā jaunā pielikuma (II daļas) saturu.

(6)Direktīvas 17. pantu, kur izklāstītas piemērojamās atbilstības novērtēšanas procedūras, lai pierādītu atbilstību Direktīvas 2014/53/ES 3. pantā izklāstītajām pamatprasībām, groza, tā 2. punktā iekļaujot atsauces uz jaunajām prasībām, kuras ierosināts iekļaut Direktīvas 2014/53/ES 3. pantā (“pamatprasības”).

(7)Tādējādi ražotājs vienmēr varēs izvēlēties izmantot ražošanas iekšējās kontroles procedūru, lai pierādītu atbilstību jaunajām prasībām (pamatprasībām).

(8)40. un 43. pantu groza, tos pieskaņojot jaunajām prasībām, ko pievieno priekšlikums.

(9)Tādējādi dalībvalstīm būs pilnvaras veikt pasākumus pret ražojumiem, kuri neatbilst jaunajām prasībām.

(10)44. pantu, kas attiecas uz deleģētajām pilnvarām, groza, pievienojot atsauces uz deleģētajām pilnvarām, kas Komisijai tiek piešķirtas ar šo priekšlikumu.

2. pants liek dalībvalstīm grozījumus transponēt līdz [lūdzam PB ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus pēc pieņemšanas] un piemērot no [lūdzam PB ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus pēc iepriekš norādītā transponēšanas perioda beigām].

Prasības, kas jāievieš ar priekšlikumu, neattieksies uz radioierīcēm, kas laistas Savienības tirgū pirms šīs direktīvas piemērošanas sākuma.

2021/0291 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA

par grozījumiem Direktīvā 2014/53/ES par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū

(Dokuments attiecas uz EEZ)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 114. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 9 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 10 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Viens no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/53/ES 11 mērķiem ir garantēt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. Saskaņā ar minētās direktīvas 3. panta 3. punkta a) apakšpunktu viena no pamatprasībām, kas jāievēro radioiekārtām, ir spēja sadarboties ar palīgierīcēm, it īpaši ar vienotiem lādētājiem. Par to Direktīvas 2014/53/ES 12. apsvērumā ir norādīts, ka radioiekārtu un tādu palīgierīču kā lādētāju sadarbspēja vienkāršo radioiekārtu izmantošanu un samazina nevajadzīgus atkritumus un izmaksas.

(2)Kopš 2009. gada Savienības līmenī ir bijuši pūliņi ierobežot mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu uzlādes saskarņu nevienveidību. Nesenās brīvprātīgās iniciatīvas pilnībā neatbilst Savienības politikas mērķiem samazināt elektroniskos atkritumus (e-atkritumus), nodrošināt patērētājiem ērtības un izvairīties no uzlādes ierīču tirgus neviengabalainības.

(3)Savienība ir apņēmusies veicināt resursu efektīvu izmantošanu, pārejot uz tīru aprites ekonomiku, ieviešot tādas iniciatīvas kā Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2012/19/ES 12 un nesen ieviešot Eiropas zaļo kursu. Direktīvas mērķis ir samazināt e-atkritumus, ko rada radioiekārtu pārdošana, un samazināt izejvielu ieguvi un CO2 emisiju, ko rada lādētāju ražošana, transportēšana un likvidēšana, ar to veicinot aprites ekonomiku.

(4)Komisijas rīcības plānā pārejai uz aprites ekonomiku bija paredzētas iniciatīvas visā produktu aprites ciklā, pievēršoties to izstrādei, veicinot aprites ekonomikas procesus, veicinot ilgtspējīgu patēriņu un cenšoties nodrošināt, ka izmantotie resursi Savienības ekonomikā saglabājas iespējami ilgi.

(5)Komisija pabeidza ietekmes novērtējuma pētījumu, kas parādīja, ka iekšējais tirgus neizmanto visu savu potenciālu, jo nepārtrauktā tirgus neviendabība mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu uzlādes saskarņu un uzlādes sakaru protokolu ziņā izraisa patērētāju neērtības un e-atkritumu pieaugumu.

(6)Radioiekārtu un palīgierīču, piemēram, lādētāju, sadarbspēja ir apgrūtināta, jo pastāv atšķirīgas uzlādes saskarnes noteiktām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, kurās izmanto uzlādi caur vadu, piemēram, pārnēsājamiem mobilajiem tālruņiem, planšetdatoriem, digitālajām kamerām, austiņām vai galvas tālruņiem, rokas videospēļu konsolēm un portatīviem skaļruņiem. Turklāt ir vairāki ātras uzlādes sakaru protokolu veidi, kuriem ne vienmēr tiek garantēts minimālais veiktspējas līmenis. Tāpēc ir vajadzīga Savienības rīcība, lai veicinātu vienotu sadarbspējas pakāpi un informācijas sniegšanu galalietotājiem par radioiekārtu uzlādes parametriem. Tāpēc ir nepieciešams Direktīvā 2014/53/ES ieviest piemērotas prasības par uzlādes sakaru protokoliem, dažu radioiekārtu kategoriju vai klašu uzlādes saskarni (t. i., uzlādes ligzdu), kā arī informāciju par minēto radioiekārtu kategoriju vai klašu uzlādes parametriem, kas sniedzama galalietotājiem.

(7)Nesaskaņotība šajā jomā var radīt būtiskas atšķirības starp dalībvalstu normatīvajiem un administratīvajiem aktiem vai praksi, kas attiecas uz mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu kategoriju vai klašu sadarbspēju ar lādēšanas ierīcēm un uz radioiekārtu piegādi bez uzlādes ierīces.

(8)Uzlādējamo mobilo tālruņu un tamlīdzīgu radioiekārtu kategoriju vai klašu iekšējā tirgus lielums, dažādu šādu radioiekārtu uzlādes ierīču izplatība un šo izstrādājumu ievērojamā pārrobežu tirdzniecība prasa stingrāku likumdošanu Savienības līmenī, nevis valstu līmeņa likumdošanu vai brīvprātīgus pasākumus, lai panāktu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību.

(9)Tādēļ ir nepieciešams saskaņot uzlādes saskarnes un uzlādes sakaru protokolus noteiktu kategoriju vai klašu radioiekārtām, ko atkaluzlādē caur vadu. Ir arī jānodrošina pamats, lai varētu pielāgoties tehnoloģijas tālākai attīstībai, ieviešot uzlādes saskarņu un uzlādes sakaru protokolu saskaņošanu radioiekārtām, kuras neuzlādē caur vadu, ieskaitot pa radioviļņiem uzlādējamās (bezvadu uzlādi). Tādai saskaņošanai būtu jāsamazina atkritumi vidē, jānodrošina patērētāju ērtības un jānovērš tirgus nevienveidība starp dažādām uzlādes saskarnēm un uzlādes sakaru protokoliem, kā arī starp iniciatīvām valstu līmenī, kas var radīt šķēršļus tirdzniecībai iekšējā tirgū.

(10)Tomēr saskaņošana nebūtu pilnīga, ja tā netiktu apvienota ar prasībām par radioiekārtu un to lādētāju pārdošanu komplektā un informāciju, kas sniedzama galalietotājiem. Dalībvalstu pieejas nevienveidība attiecīgo radioiekārtu kategoriju vai klašu un to uzlādes ierīču tirdzniecībā kavētu šo izstrādājumu pārrobežu tirdzniecību, piemēram, uzliekot uzņēmējiem pienākumu izstrādājumus pārpakot atbilstoši tam, kurā dalībvalstī tos piegādās. Tas savukārt radītu lielākas neērtības patērētājiem un nevajadzīgus e-atkritumus, tādējādi nomācot ieguvumu no uzlādes saskarnes un uzlādes sakaru protokola saskaņošanas. Tādēļ nepieciešams ieviest prasības, kas nodrošina, ka galalietotājam nav jāiegādājas jauna uzlādes ierīce ikreiz, kad iegādājas jaunu mobilo tālruni vai tamlīdzīgu radioierīci. Lai nodrošinātu tādu prasību efektivitāti, galalietotājiem, iegādājoties mobilo tālruni vai tamlīdzīgu radioierīci, būtu jāsaņem vajadzīgā informācija par uzlādes parametriem.

(11)Tehniski ir iespējams par vienoto uzlādes ligzdu attiecīgajām radioiekārtu kategorijām vai klasēm noteikt USB Type-C. Tehnoloģija USB Type-C, ko izmanto visā pasaulē, ir pieņemta starptautiskā standartizācijas līmenī, un Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (CENELEC) ar Eiropas standartu sēriju EN IEC 62680-1 13 to ir transponējusi Eiropas sistēmā.

(12)USB Type-C ir tehnoloģija, kas jau pazīstama daudzās radioiekārtu kategorijās vai klasēs, jo nodrošina augstas kvalitātes uzlādi un datu pārraidi. USB Type-C uzlādes ligzda apvienojumā ar USB elektropiegādes uzlādes sakaru protokolu spēj nodrošināt jaudu līdz 100 W un ar to pašķir ceļu ātrās uzlādes risinājumu turpmākai izstrādei, vienlaikus ļaujot tirgum apkalpot vienkāršākos tālruņus, kuriem ātrā uzlāde nav vajadzīga. Mobilajos tālruņos un līdzīgās radioiekārtās, kam iespējama ātrā uzlāde, var būt USB elektropiegādes funkcijas, kas aprakstītas standartā EN IEC 62680-1-2:2020 “Universālo seriālo kopņu saskarnes datu pārraidei un elektrobarošanai. 1.–2. daļa: Kopīgie komponenti. USB elektropiegādes specifikācija”.

(13)Uzlādei, kas nenotiek caur vadu, nākotnē var parādīties atšķirīgi risinājumi, kuri var negatīvi ietekmēt sadarbspēju, patērētāju ērtības un vidi. Lai gan vēl par agru tādiem risinājumiem noteikt īpašas prasības, Komisijai būtu jāspēj veikt pasākumus to saskaņošanai nākotnē, ja iekšējā tirgū tiks novērota nevienveidība.

(14)Direktīvas 2014/53/ES 3. pants būtu jāgroza, lai tas aptvertu uzlādes saskarnes un uzlādes sakaru protokolus. Radioiekārtu kategorijas vai klases, uz kurām attiecas šis jaunais noteikums, būtu sīkāk jāizklāsta jaunā Direktīvas 2014/53/ES pielikumā.

(15)Direktīva 2014/53/ES būtu jāgroza arī tālab, lai iekļautu jaunu pantu, kas attieksies uz prasībām par noteiktu kategoriju vai klašu radioiekārtu piegādi bez uzlādes ierīces. Attiecīgās radioiekārtu kategorijas vai klases, kā arī uzlādes risinājumu specifikācijas būtu jānorāda jaunā Direktīvas 2014/53/ES pielikumā.

(16)Direktīvas 2014/53/ES 10. panta 8. punktā ir noteikts, kāda informācija iekļaujama lietošanas pamācībā, tāpēc minētajā pantā būtu jāiekļauj papildu informācijas prasības. Sīkāka informācija par jaunajām prasībām būtu jānorāda Direktīvas 2014/53/ES jaunajā pielikumā. Šīs informācijas prasības ļautu patērētājiem noteikt piemērotāko ārējo barošanas avotu, kas vajadzīgs viņu radioierīču uzlādei. Jābūt iespējai nākotnē šīs prasības koriģēt, atspoguļojot izmaiņas ārējo barošanas avotu marķēšanas prasībās, kuras var tikt ieviestas saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK 14 .

(17)Direktīvas 2014/53/ES 17. pants, kur izklāstītas atbilstības novērtēšanas procedūras, būtu jāgroza, iekļaujot atsauces uz jaunajām pamatprasībām, kas ietveramas minētās direktīvas 3. pantā. Tādējādi ražotājam būtu iespēja pēc izvēles ievērot iekšējās kontroles procedūru, lai pierādītu atbilstību šīm jaunajām pamatprasībām.

(18)Direktīvas 2014/53/ES 40., 43. un 44. pants jāgroza, tajos ietvertās atsauces pielāgojot jaunajiem noteikumiem, kas tiek ieviesti ar šo direktīvu.

(19)Lai ņemtu vērā uzlādes tehnoloģijas turpmākas izmaiņas un nodrošinātu minimālo kopīgo sadarbspēju starp radioierīcēm un to uzlādes ierīcēm, jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, grozot radioiekārtu kategorijas vai klases un specifikācijas par uzlādes saskarnēm un uzlādes sakaru protokoliem, kā arī informāciju par uzlādi. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un minētās apspriešanās tiktu rīkotas pēc principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 15 . Lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem tajā pašā laikā kad dalībvalstu eksperti, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(20)Tāpēc Direktīva 2014/53/ES attiecīgi jāgroza.

(21)Jādod pietiekams laiks uzņēmējiem, kurā pielāgot radioiekārtas, uz kurām attiecas šī direktīva un kuras tie plāno laist Savienības tirgū,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO DIREKTĪVU.

1. pants

Direktīvu 2014/53/ES groza šādi:

(1)3. pantu groza šādi:

(a)3. punkta pirmās daļas a) apakšpunktā izteikumu “jo īpaši ar kopējiem lādētājiem” aizstāj ar “kas nav uzlādes ierīces tām Ia pielikuma I daļā norādītajām radioiekārtu kategorijām vai klasēm, kuras ir nosauktas šā panta 4. punktā”;

(b)pievieno šādu punktu:

“4. Radioiekārtas, kas atbilst Ia pielikuma I daļā norādītajām kategorijām vai klasēm, tiek konstruētas tā, lai atbilstu minētajā pielikumā attiecīgajai radioiekārtu kategorijai vai klasei noteiktajām uzlādes specifikācijām.

Par radioiekārtām, kuras var uzlādēt caur vadu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai Ia pielikumu grozītu atbilstoši tehnikas attīstībai un nodrošinātu radioiekārtu un to uzlādes ierīču minimālo vienoto sadarbspēju:

(a)mainot, pievienojot vai svītrojot radioiekārtu kategorijas vai klases;

(b)mainot, pievienojot vai svītrojot tehniskās specifikācijas, ieskaitot atsauces un aprakstus, kas attiecas uz uzlādes ligzdām un uzlādes sakaru protokoliem katrai attiecīgo radioiekārtu kategorijai vai klasei.

Par radioiekārtām, kuras var uzlādēt citādi nekā caur vadu, Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar 44. pantu, lai Ia pielikumu grozītu atbilstoši tehnikas attīstībai un nodrošinātu radioiekārtu un to uzlādes ierīču minimālo vienoto sadarbspēju:

(a)ieviešot, mainot, pievienojot vai svītrojot radioiekārtu kategorijas vai klases;

(b)ieviešot, mainot, pievienojot vai svītrojot tehniskās specifikācijas, ieskaitot atsauces un aprakstus, kas attiecas uz uzlādes saskarnēm un uzlādes sakaru protokoliem katrai attiecīgo radioiekārtu kategorijai vai klasei.”;

(2)iekļauj šādu 3.a pantu:

“3.a pants

Iespēja galalietotājiem noteiktu kategoriju vai klašu radioiekārtas iegādāties bez uzlādes ierīces

Ja uzņēmējs galalietotājiem piedāvā iespēju radioiekārtu, uz kuru attiecas 3. panta 4. punkta darbības joma, iegādāties kopā ar uzlādes ierīci, galalietotājam piedāvā arī iespēju iegādāties radioiekārtu bez uzlādes ierīces.”;

(3)10. panta 8. punktam pievieno šādu daļu:

“Radioiekārtai, uz kuru attiecas 3. panta 4. punkta pirmā daļa, pievieno informāciju par specifikācijām, kas attiecas uz uzlādes veiktspēju, un par tās uzlādes ierīci, atbilstoši aprakstam Ia pielikuma II daļā. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 44. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai grozītu Ia pielikuma II daļu, ieviešot, mainot, papildinot vai svītrojot minēto informāciju vai veidu, kādā informācija ir norādāma.”;

(4)17. panta 2. punktā vārdu savienojumu “3. panta 1. punktā” aizstāj ar “3. panta 1. un 4. punktā”;

(5)40. pantu groza šādi:

(a)virsrakstu aizstāj ar šādu:

“Valsts līmeņa procedūra rīcībai ar radioiekārtām, kuras rada apdraudējumu vai neatbilst pamatprasībām”;

(b)1. punkta pirmajā daļā aiz vārdu savienojuma “sabiedrības interešu aizsardzības aspektiem, uz ko attiecas šī direktīva,” pievieno vārdu savienojumu “vai neatbilst vismaz vienai no 3. pantā noteiktajām piemērojamajām pamatprasībām,”;

(6)43. panta 1. punktu groza šādi:

(a)h) apakšpunktā vārdus “informācija par radioiekārtu paredzēto lietošanu” aizstāj ar vārdu “informācija”;

(b)j) apakšpunktu aizstāj ar šādu:

“j) neatbilstība 3.a vai 5. pantam.”;

(7)44. pantu groza šādi:

(a)2. punktā aiz pirmā teikuma iekļauj šādu:

“Attiecībā uz 3. panta 4. punktā un 10. panta 8. punkta trešajā daļā minētajiem deleģētajiem aktiem pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [lūdzam PB ierakstīt šīs direktīvas spēkā stāšanās datumu].”;

(b)3. un 5. punktā izteikumu “3. panta 3. punkts, 4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts” aizstāj ar “3. panta 3. un 4. punkts, 4. panta 2. punkts un 5. panta 2. punkts un 10. panta 8. punkta trešā daļa” attiecīgā locījumā;

(8)kā Ia pielikumu iekļauj šīs direktīvas pielikuma tekstu.

2. pants

1.Dalībvalstis ne vēlāk kā [lūdzam PB ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus pēc šīs direktīvas pieņemšanas] pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Minēto noteikumu tekstu dalībvalstis tūlīt dara zināmu Komisijai.

Tās piemēro minētos noteikumus no [lūdzam PB ievietot datumu, kas ir 12 mēnešus pēc iepriekšējā daļā norādītā transponēšanas perioda beigām].

Pieņemot minētos noteikumus, dalībvalstis tajos ietver atsauci uz šo direktīvu vai tādu atsauci pievieno to oficiālajai publikācijai. Dalībvalstis nosaka, kā izdarāma atsauce.

2.Dalībvalstis dara Komisijai zināmus to tiesību aktu galvenos noteikumus, ko tās pieņem jomā, uz kuru attiecas šī direktīva.

3. pants

Šī direktīva stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

4. pants