EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.8.2021
COM(2021) 477 final
2021/0270(COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzēto Savienības ieguldījumu lauku saimniecību integrētajā statistikā groza Regulu (ES) 2018/1091
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Regulā (ES) 2018/1091 par lauku saimniecību integrētu statistiku noteikts, ka dalībvalstis 2020., 2023. un 2026. gadā veic integrētus lauku saimniecību apsekojumus.
Regulā (ES) 2018/1091 ir paredzēts finansējums (t. i., budžeta piešķīrums) visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) darbības laikam. Tajā ir iekļauts noteikums par datu vākšanas budžeta izveidi apsekojumiem, kas jāveic 2023. un 2026. gadā. Tās 14. pantā noteikts, ka pēc datuma, kad būs stājusies spēkā DFS 2021.–2027. gadam, summa laikposmam pēc 2020. gada būtu jānosaka Eiropas Parlamentam un Padomei pēc Komisijas priekšlikuma.
Šā priekšlikuma finanšu atsauce ir Padomes Regula (ES, Euratom) 2020/2093, ar ko nosaka DFS 2021.–2027. gadam.
Apsekojumu veikšanas izmaksu segšanai dalībvalstis no ES saņem maksimālo finansiālo ieguldījumu 75 % apmērā no attiecināmajām izmaksām (ievērojot Regulas (ES) 2018/1091 13. panta 4. un 5. punktā norādītās maksimālās summas). Summa laikposmam pēc 2020. gada būtu jānosaka saskaņā ar DFS noteikumiem.
Ar šo tiesību akta priekšlikumu 2021.–2027. gadam ir noteikts budžets 40 000 000,00 EUR apmērā (no kuriem 36 400 000,00 EUR paredzēti dotācijām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm).
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1091 13. panta 7. punktu ES finansiālais ieguldījums 13. panta 2. punktā minētajām dotācijām būtu jānodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondam saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai ar Regulu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Statistikai jābūt uzticamai un kvalitatīvai, lai politikas veidotāji, uzņēmumi un plaša sabiedrība varētu pieņemt atbilstīgus uz pierādījumiem balstītus lēmumus.
2020. gada lauksaimniecības statistikas stratēģija ietver šādus galvenos mērķus:
·sagatavot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām;
·uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un konsekvenci.
Ar šo priekšlikumu tieši pievēršas šo mērķu īstenošanai.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Kvalitatīvas statistikas nodrošināšana Eiropas politikas atbalstam ir viens no galvenajiem Eiropas statistikas mērķiem saskaņā ar vienotā tirgus programmu. Vides un lauksaimniecības statistika ir viena no trim statistikas apkopošanas jomām saskaņā ar programmu. Ir nepieciešams arī laikus sniegt atbilstīgus datus par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).
Ar šo iniciatīvu tiek īstenots minētais mērķis laikposmam no 2021. līdz 2026. gadam.
Eiropas Lauksaimniecības statistikas sistēma sekmēs arī vismaz divas no sešām Urzulas fon der Leienas vadītās Komisijas prioritātēm, proti,
·Eiropas zaļo kursu ar pamatā esošo stratēģiju “no lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijām un
·ekonomiku cilvēku labā,
nodrošinot labākus datus attiecībā uz vidi, cilvēkiem, reģioniem un ekonomiku nolūkā novērtēt nozares ilgtspēju. Lauksaimniecības statistika ir noderīga arī saistībā ar citām ES vai dalībvalstu prioritātēm, kas ietekmē lauksaimniecību vai lauku attīstību vai ko tās ietekmē.
ES politikas pamatā ir jābūt kvalitatīvai, salīdzināmai un ticamai statistikas informācijai par ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vidisko situāciju visā ES. Eiropas mēroga statistika var arī palīdzēt plašākai sabiedrībai izprast demokrātisko procesu un piedalīties tajā, kā arī diskutēt par ES pašreizējo stāvokli un tās nākotni. Attiecībā uz lauksaimniecības statistiku galvenā uzmanība tiek pievērsta atbilstīgu datu sniegšanai laikus, ņemot vērā KLP, kopējās zivsaimniecības politikas un citu ar vidi, pārtikas nodrošinājumu un dzīvnieku labturību saistītu politiku vajadzības.
Lauksaimniecības statistika nodrošina kvalitatīvus datus, kas nepieciešami KLP īstenošanai un uzraudzībai. KLP ir svarīgs nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes virzītājspēks ES. Lauku attīstības politikas, kas ir neatņemama KLP daļa, mērķis — papildus tās sociālajiem mērķiem — ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju un ilgtspēju. 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā KLP veidoja vairāk nekā 37 % no kopējā ES budžeta.
Turklāt lauksaimniecības statistika aizvien vairāk nepieciešama citām svarīgām ES politikas jomām, piemēram, Eiropas zaļajam kursam, vides un klimata pārmaiņu politikai, kā arī tirdzniecības, sociālās un reģionālās jomas politikai.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tie ir vajadzīgi ES darbības veikšanai. LESD 338. pantā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistiku un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartam. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 223/2009 nosaka Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas tiesisko regulējumu.
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
Tā kā priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē, piemērojams subsidiaritātes princips. Eiropas Statistikas sistēma (ESS) nodrošina statistikas informācijas infrastruktūru. Sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu daudzu lietotāju vajadzības un atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu demokrātiskā sabiedrībā. Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai aizsargātu ESS partneru pamatdarbības, vienlaikus labāk nodrošinot un garantējot lauksaimniecības statistikas kvalitāti un salīdzināmību.
Statistikas datu galvenie kritēriji ir konsekvence un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo konsekvenci un salīdzināmību, ja nav paredzēts skaidrs Eiropas regulējums, t. i., ES tiesību akti, kas nosaka kopējus statistikas jēdzienus, ziņošanas formātus un kvalitātes prasības. Salīdzināmības prasība ir jo īpaši svarīga lauksaimniecības statistikai saistībā ar KLP.
Dalībvalstis vienas pašas nespēj pilnībā sasniegt šos mērķus. Rīcība būs daudz efektīvāka, ja to veiks ES līmenī, pamatojoties uz ES tiesību aktu, kas tajā ietvertajās statistikas jomās nodrošina statistikas informācijas salīdzināmību. Savukārt datu vākšanu vislabāk ir veikt dalībvalstis.
•Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.
Tas nodrošinās Eiropas lauksaimniecības statistikas, kas savākta un apkopota, visās dalībvalstīs piemērojot vienādus principus, kvalitāti un salīdzināmību. Līdzīgi tas nodrošinās arī to, lai Eiropas lauksaimniecības statistika arī turpmāk būtu atbilstīga un pielāgota lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu konkrētās iezīmes.
Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.
•Juridiskā instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: regula.
Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir esošās regulas grozījumi.
Galvenās ES politikas jomas, piemēram, KLP, ir atkarīgas no salīdzināmas, saskaņotas un kvalitatīvas lauksaimniecības statistikas Eiropas līmenī. To vislabāk var nodrošināt ar regulām, kas ir tieši piemērojamas un kas vispirms nav jātransponē valstu tiesību aktos. Regulas (ES) 2018/1091 14. pantā jau ir paredzēti grozījumi.
3.EX POST NOVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmas izvērtējums Lauksaimniecības statistikas stratēģijai 2020. gadam un turpmākajam laikposmam (SWD (2017) 96 final) liecināja, ka vajadzīga sistemātiskāka pieeja šajā jomā.
Lauksaimniecības statistikas sistēmas izvērtējums liecina, ka:
·ar pašreizējiem lauksaimniecības statistikas tiesību aktiem netiek pienācīgi apmierinātas jaunas un augošas vajadzības pēc datiem, jo šāda statistika nav iekļauta tiesību aktos kā prasība. Tiesību akti arī nav pietiekami elastīgi un integrēti, lai varētu ātri reaģēt uz jaunām vajadzībām;
·Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēma nav pietiekami elastīga un uz jaunām vajadzībām nereaģē pietiekami ātri. Tas daļēji ir statistikas vākšanas rakstura dēļ, kā arī noteikumu izstrādes un budžeta un cilvēkresursu trūkuma dēļ.
·Datu vākšana nav pietiekami saskaņota un konsekventa. Tas ir tāpēc, ka rodas jaunas vajadzības pēc datiem, tiesību akti vairāku gadu garumā ir izstrādāti atsevišķi un definīcijas un jēdzieni dažādās lauksaimniecības statistikas jomās nedaudz atšķiras.
·Statistiku varētu sagatavot efektīvāk, ja tiesību akti tiktu pielāgoti tā, ka tie aptvertu dažādus informācijas avotus, un ja dalībvalstis pielāgotos modernajām tehnoloģijām.
Regulas (ES) 2018/1091 sagatavošanas ietvaros notika sabiedriskā apspriešana, un rezultāti ir sīki izklāstīti īpašā ziņojumā.
Saistītajā lauksaimniecības statistikas stratēģijā tika secināts, ka lauksaimniecības statistika ir jāveido kā sistēma un tai jādarbojas kā sistēmai, kurā daļas sader kopā un padara rezultātu nozīmīgāku par to summu. Lauksaimniecības statistikai ir arī nevainojami jāiederas visā Eiropas Statistikas sistēmā, datu avoti ir jādažādo un, ja iespējams, ir jāizmanto arī citi datu avoti. Datu vākšanā ir jāintegrē informācijas un komunikācijas tehnoloģijas un citas jaunās tehnoloģijas (piemēram, lielie dati un uz pētījumiem balstītas inovācijas), un datu vākšanas metožu efektivitāte un lietderība ir jāizvērtē, ņemot vērā vajadzības pēc datiem un kvalitātes kritērijus, kā arī būtu jālikvidē pastāvošie datu silosi.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Eurostat izstrādā, sagatavo un izplata Eiropas lauksaimniecības statistiku, cieši, koordinēti un pastāvīgi sadarbojoties Eiropas Statistikas sistēmā un balstoties uz ilgtermiņa partnerību starp valstu statistikas iestādēm (VSI) un visām citām attiecīgajām iestādēm.
Kopumā, saskaņā ar Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020. gadam un turpmākajam laikposmam galvenās grupas un personas, uz kurām attiecas Eiropas lauksaimniecības statistika vai kuras tajā ir iesaistītas, ir šādas: datu sagatavotāji (VSI, citas valsts iestādes un Eurostat); respondenti (lauksaimnieki, lauksaimnieku organizācijas un uzņēmumi) un lietotāji (publiskā un privātā sektora lēmumu pieņēmēji, jo īpaši citas Komisijas struktūrvienības, pētnieki un žurnālisti). Ar minētajām ieinteresētajām personām tika plaši apspriestas problēmas, ar kurām tās saskaras, izmaiņas, ko tās vēlētos, to datu vajadzības un prioritātes, iespējamie politikas risinājumi, ierosināto darbību ietekme un pati stratēģija.
Ieinteresēto personu viedokļi tika apkopoti Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas (CPSA) un tās pēcteces Lauksaimniecības statistikas direktoru grupas (DGAS, ko veido lauksaimniecības statistikas iestāžu direktori) sanāksmēs un semināros, kuros bieži tika uzklausītas Komisijas struktūrvienības, starptautiskās organizācijas un lauksaimnieku organizācijas, kā arī Eiropas Statistikas sistēmas komitejas sanāksmēs (VSI ģenerāldirektoriem) un regulārās plānotās apspriedēs un uzklausīšanās (Komisijas departamentiem).
Apspriežu rezultāti tika ņemti vērā iepriekš minētajā novērtējumā.
Turklāt Eiropas Komisijas tīmekļa vietnē “Izsakiet viedokli” četru nedēļu garumā notika apspriešanās par priekšlikuma ceļvedi.
•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Lai sagatavotu Regulu (ES) 2018/1091, Eurostat rīkoja plašas diskusijas par priekšlikuma saturu ar VSI attiecīgajās ekspertu grupās, tostarp direktoru līmenī.
•Ietekmes novērtējums
Par Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam ietekmes novērtējumu (
SWD (2016)430
), kura daļa ir lauku saimniecību integrēta statistika, Regulējuma kontroles padome sniedza pozitīvu atzinumu.
Tiesību akti statistikas jomā galvenokārt attiecas uz administratīvā līmeņa datu lietotājiem (piemēram, Komisijas politikas departamentiem), datu sagatavotājiem (VSI) un datu respondentiem (lauksaimniekiem), tāpēc to tiešā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme ir ierobežota. Galvenās ieinteresēto personu tiešās izmaksas ir saistītas ar pielāgošanos jaunām statistikas un tehniskām sistēmām. Vidējā termiņā un ilgtermiņā tika gaidīts, ka modernizācijas pasākumi nedaudz samazinās administratīvo slogu, kā arī izmaksas. Lielākā daļa izmaksu ietaupījumu rastos mazāku Regulas (ES) Nr. 2018/1091 aptvēruma prasību rezultātā. Statistikas vākšanas izmaksas ir jāizvērtē, ņemot vērā ieguvumus sabiedrībai, kā arī izmaksas, kas saistītas ar nekvalitatīvu statistiku vai tās neesamību vispār.
•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Priekšlikums ir daļa no Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, kas ir nozīmīga programma ES lauksaimniecības statistikas modernizēšanai, ko ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm īsteno Eiropas Komisija. Stratēģiju atbalsta Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, un tā ir daļa no REFIT programmas, kuras mērķis ir racionalizēt un uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmu (EASS).
Šis priekšlikums aptver lauku saimniecību integrētās statistikas finansējumu 2021.–2027. gadam saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1091.
•Pamattiesības
Šis priekšlikums neietekmē pamattiesību aizsardzību.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Priekšlikuma finansiālās ietekmes ilgums ir ierobežots, un tā attiecas uz līdzfinansējumu datu vākšanai par lauku saimniecību integrēto statistiku laikposmā no 2021. līdz 2027. gadam (datu vākšana 2023. un 2026. gadā).
Regulas (ES) 2018/1091 13. pantā ir noteikts ES finansiālais ieguldījums minētās regulas īstenošanai. Ar šo priekšlikumu 2021.–2027. gadam ir paredzēts budžets 40 000 000,00 EUR apmērā (no kuriem 36 400 000,00 EUR ir paredzēti dotācijām VSI).
ES finansiālo ieguldījumu Regulas (ES) 2018/1091 13. panta 2. punktā minētajām dotācijām nodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai ar Regulu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013.
5.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Paredzams, ka Eiropas Parlaments un Padome ierosināto regulu pieņems pēc iespējas drīz un ka neilgi pēc tam Komisija pieņems īstenošanas pasākumus. Regula būs tieši piemērojama visās dalībvalstīs bez nepieciešamības izstrādāt īstenošanas plānu.
Dalībvalstīm 2024. un 2027. gadā būs jāsniedz Komisijai dati.
Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1091 Komisijai pēc apspriešanās ar ESSK līdz 2024. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par minētās regulas mērķu īstenošanu un sasniegšanu.
•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ierosinātais grozījums attiecas uz Regulas (ES) 2018/1091 13. panta 4., 5. un 7. punktu un 14. panta 1. punktu, kuros noteiktas katrai dalībvalstij piešķiramās maksimālās summas un paredzētā finansējuma summa un avots 2021.–2027. gadam.
2021/0270 (COD)
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzēto Savienības ieguldījumu lauku saimniecību integrētajā statistikā groza Regulu (ES) 2018/1091
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2018/1091 ir noteikts, ka dalībvalstīm 2023. un 2026. gadā ir jāvāc un jāsniedz strukturālie pamatdati (“pamatdati”) un moduļu dati par lauku saimniecībām.
(2)Lai veiktu lauku saimniecību struktūras apsekojumus un apmierinātu Savienības informācijas prasības, nepieciešams ievērojams dalībvalstu un Savienības finansējums.
(3)Dalībvalstīm jāsaņem Savienības maksimālais finansiālais ieguldījums 75 % apmērā no pamatdatu un moduļu datu vākšanas izmaksām 2023. un 2026. gadā, ievērojot Regulā (ES) 2018/1091 norādītās maksimālās summas.
(4)Regulā (ES) 2018/1091 ir paredzēts finansējums visam attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas (DFS) laikposmam un ietverts noteikums par nākamajām datu vākšanām piešķiramās summas noteikšanu nākamās DFS ietvaros, kas aptver apsekojumus 2023. un 2026. gadā.
(5)Minētā nākamā DFS 2021.–2027. gadam ir noteikta Padomes Regulā (ES, Euratom) 2020/2093.
(6)Saskaņā ar Regulu (ES) 2018/1091 Savienības ieguldījuma summa lauku saimniecību integrētajai statistikai DFS ietvaros 2021.–2027. gadam pēc Regulas (ES, Euratom) 2020/2093 spēkā stāšanās dienas būtu jānosaka Eiropas Parlamentam un Padomei pēc Komisijas priekšlikuma.
(7)No 2021.–2027. gadam ierosinātās summas būtu jāfinansē tikai 2023. un 2026. gadā veiktie lauku saimniecību struktūras apsekojumi, tostarp jāsedz izmaksas, kas saistītas ar to datubāzu sistēmu pārvaldību, uzturēšanu un izstrādi, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu dalībvalstu iesniegtos datus.
(8)Turklāt pēc Apvienotās Karalistes izstāšanās no Savienības ir lietderīgi svītrot atsauci uz minēto bijušo dalībvalsti.
(9)Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju, kas izveidota ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 223/2009 7. pantu.
(10)Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (ES) 2018/1091,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (ES) 2018/1091 groza šādi:
(1)regulas 13. pantu groza šādi:
(a)panta 4. punktu groza šādi:
i)ievadfrāzi aizstāj ar šādu:
“Attiecībā uz 2023. un 2026. gada pamatdatu un moduļu datu vākšanu kopējām izmaksām Savienības finansiālais ieguldījums nepārsniedz turpmāk norādītās maksimālās summas:”;
ii)punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) pa EUR 2 000 000 Bulgārijai, Vācijai, Ungārijai un Portugālei;”;
(b)panta 5. punktu svītro;
(c)panta 7. punktu aizstāj ar šādu:
“7. Savienības finansiālo ieguldījumu šā panta 2. punktā minētajām dotācijām nodrošina Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1306/2013 4. panta 2. punkta d) apakšpunktu vai ar turpmāko Regulu par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 1306/2013.”;
(2)regulas 14. panta 1. punktu aizstāj ar šādu:
“1. Savienības finansējums datu vākšanu programmas īstenošanai par 2023. un 2026. pārskata gadu, tostarp apropriācijas, kas vajadzīgas to datubāzu sistēmu pārvaldībai, uzturēšanai un izstrādei, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu datus, ko dalībvalstis iesniegušas saskaņā ar šo regulu, 2021.–2027. gada periodam, uz ko attiecas 2021.–2027. gada DFS, ir EUR 40 000 000.”
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā —
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs
priekšsēdētājs
TIESĪBU AKTA PRIEKŠLIKUMA FINANŠU PĀRSKATS
Saturs
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
1.4.2.Konkrētie mērķi
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
1.4.4.Snieguma rādītāji
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
3.2.5.Trešo personu iemaksas
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
1.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS KONTEKSTS
1.1.Priekšlikuma/iniciatīvas nosaukums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz finanšu shēmā 2021.–2027. gadam paredzēto Savienības ieguldījumu lauku saimniecību integrētajā statistikā groza Regulu (ES) 2018/1091
1.2.Attiecīgā rīcībpolitikas joma
Eiropas statistikas sagatavošana.
Lauksaimniecība un lauku attīstība.
1.3.Priekšlikums/iniciatīva attiecas uz:
◻ jaunu darbību
◻ jaunu darbību, pamatojoties uz izmēģinājuma projektu / sagatavošanas darbību
⌧ esošas darbības pagarināšanu
◻ vienas vai vairāku darbību apvienošanu vai pārorientēšanu uz citu/jaunu darbību
1.4.Mērķi
1.4.1.Vispārīgie mērķi
Ar šo tiesību akta priekšlikumu 2021.–2027. gadam ir noteikts budžets 40 000 000,00 EUR apmērā (no kuriem 36 400 000,00 EUR paredzēti dotācijām valsts statistikas iestādēm un citām valsts iestādēm).
Statistikai jābūt uzticamai un kvalitatīvai, lai politikas veidotāji, uzņēmumi un plaša sabiedrība varētu pieņemt atbilstīgus uz pierādījumiem balstītus lēmumus. Šis priekšlikums attiecas uz diviem 2020. gada lauksaimniecības statistikas stratēģijas mērķiem:
sagatavot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām un
uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņotību un konsekvenci.
1.4.2.Konkrētie mērķi
Konkrētais mērķis Nr. 1
Finansēt 2023. gadā veicamos lauku saimniecību struktūras apsekojumus, tostarp izmaksas, kas saistītas ar to datubāzu sistēmu pārvaldību, uzturēšanu un izstrādi, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu dalībvalstu iesniegtos datus par 2023. gada pārskata periodu un uzlabotu sadarbspēju starp lauku saimniecību integrēta statistiku un lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN) / lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (FSDN).
Konkrētais mērķis Nr. 2
Finansēt 2026. gadā veicamos lauku saimniecību struktūras apsekojumus, tostarp izmaksas, kas saistītas ar to datubāzu sistēmu pārvaldību, uzturēšanu un izstrādi, kuras Komisija izmanto, lai apstrādātu dalībvalstu iesniegtos datus par 2026. gada pārskata periodu un uzlabotu sadarbspēju starp lauku saimniecību integrēta statistiku un lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN) / lauku saimniecību ilgtspējas datu tīklu (FSDN).
1.4.3.Paredzamie rezultāti un ietekme
Norādīt, kāda ir priekšlikuma/iniciatīvas iecerētā ietekme uz labuma guvējiem/mērķgrupām.
Ietekme uz valsts statistikas iestādēm un citiem dalībniekiem: Tiesību akti statistikas jomā galvenokārt attiecas uz administratīvā līmeņa datu lietotājiem (piemēram, Komisijas politikas departamentiem), datu sagatavotājiem (VSI) un datu respondentiem (lauksaimniekiem), tāpēc to tiešā ekonomiskā, sociālā un vidiskā ietekme ir ierobežota. Galvenās ieinteresēto personu tiešās izmaksas ir saistītas ar pielāgošanos jaunām statistikas un tehniskām sistēmām. Vidējā termiņā un ilgtermiņā tiek gaidīts, ka modernizācijas pasākumi samazinās administratīvo slogu un izmaksas.
1.4.4.Snieguma rādītāji
Norādīt, pēc kādiem rādītājiem seko līdzi progresam un sasniegumiem.
Regula (ES) 2018/1091 paredz, ka par 2023. un 2026. pārskata gadu dalībvalstis 12 mēnešu laikā pēc pārskata gada beigām nosūta Komisijai (Eurostat) validētus pamatdatus un moduļu datus, un kvalitātes ziņojumu.
Turklāt Komisija pēc apspriešanās ar ESSK līdz 2024. gada 31. decembrim iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par minētās regulas mērķu īstenošanu un sasniegšanu (18. pants).
1.5.Priekšlikuma/iniciatīvas pamatojums
1.5.1.Īstermiņā vai ilgtermiņā izpildāmās vajadzības, tostarp sīki izstrādāts iniciatīvas izvēršanas grafiks
Nosakot finansējumu 2021.–2027. gada periodam, ar priekšlikumu paredzēts nodrošināt turpmāku finanšu atbalstu dalībvalstīm, lai tās varētu vākt datus par lauku saimniecību struktūru.
Sagaidāms, ka ES finansiālais ieguldījums valstu lauksaimniecības statistikas datu vākšanas atbalstam turpināsies proporcionāli un tādā līmenī, kas ir salīdzināms ar status quo jaunajā sistēmā, un valstu izdevumi būs līdzīgā līmenī, kāds tas ir šobrīd. Pilnībā īstenoti sloga un izmaksu samazināšanas pasākumi un paredzamais lauku saimniecību skaita samazinājums (pamatojoties uz novērotajām tendencēm) var samazināt vajadzības saistībā ar datu vākšanu un līdz ar to arī budžetu.
Regulas (ES) 2018/1091 mērķis ir uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas kvalitāti, salīdzināmību un saskaņotību, lai politikas veidotāji, uzņēmumi un plašāka sabiedrība kopumā varētu pieņemt atbilstīgus uz pierādījumiem balstītus lēmumus.
Tā aptver lauksaimniecības strukturālo statistiku un ir izstrādāta kā galvenā pamatregula saistībā ar īstenošanas aktiem. Regula ir tieši piemērojama ES dalībvalstīs, savukārt īstenošanas aktos ir noteikti mainīgo lielumu saraksti, apraksti un metodoloģiskās prasības. Tiklīdz tiesību akti būs pieņemti, katra dalībvalsts integrēs mainīgos lielumus un citas prasības savās datubāzēs, anketās utt.
2020.gada lauku saimniecību skaitīšana jau ir sākusies. Pašlaik tiek gatavota datu vākšana par 2023. gadu, un tai sekos 2026. gada datu vākšana.
1.5.2.Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība (tās pamatā var būt dažādi faktori, piemēram, koordinēšanas radītie ieguvumi, juridiskā noteiktība, lielāka rezultativitāte vai komplementaritāte). Šā punkta izpratnē “Savienības iesaistīšanās pievienotā vērtība” ir vērtība, kas veidojas Savienības iesaistīšanās rezultātā un kas papildina vērtību, kura veidotos, ja dalībvalstis rīkotos atsevišķi.
Lauku saimniecību integrētas statistikas (IFS) rezultātā ES un tās dalībvalstīm būs augstas kvalitātes, salīdzināma un saskaņota Eiropas lauksaimniecības strukturālā statistika, un tas datu respondentiem un datu sagatavotājiem radīs pieņemamu slogu salīdzinājumā ar ieguvumiem. Politikas veidošana, balstoties uz pierādījumiem, ir izšķiroši svarīga, lai tāda politika kā KLP būtu veiksmīga, un tā ir nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes virzītājspēks ES.
Tiesību akti statistikas jomā galvenokārt attiecas uz administratīvā līmeņa datu lietotājiem (piemēram, Komisijas politikas departamentiem), datu sagatavotājiem (valstu statistikas iestādēm) un datu respondentiem (lauksaimniekiem), tāpēc to tiešā ekonomiskā, sociālā un vides ietekme ir ierobežota. Galvenās ieinteresēto personu tiešās izmaksas ir saistītas ar pielāgošanos jaunām statistikas, organizatoriskām un tehniskām sistēmām, bet ir sagaidāms, ka šīs izmaksas un slogs vidējā termiņā un ilgtermiņā atmaksāsies, jo tiks samazināts datu vākšanas slogs un panākti vairāki efektivitātes uzlabojumi un ietaupījumi.
1.5.3.Līdzīgas līdzšinējās pieredzes rezultātā gūtās atziņas
Eiropas lauksaimniecības statistika ir KLP un daudzu citu svarīgu ES politikas jomu stūrakmens jau daudzus gadu desmitus. Regula (ES) 2018/1091 tika izstrādāta, lai reaģētu uz izmaiņām lauksaimniecībā un risinātu galvenās problēmas, kas konstatētas Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmas (EASS) izvērtējumā. Tika konstatētas šādas problēmas:
1) ar iepriekšējiem lauksaimniecības statistikas tiesību aktiem netika pienācīgi apmierinātas jaunas un augošas vajadzības pēc datiem;
2) EASS nebija pietiekami elastīga un pietiekami ātri nereaģēja uz jaunām vajadzībām;
3) datu vākšana nebija pietiekami saskaņota un konsekventa;
4) statistikas sagatavošana nebija pietiekami efektīva;
5) tika uzskatīts, ka datu sniegšanas slogs ir augsts.
1.5.4.Saderība ar daudzgadu finanšu shēmu un iespējamā sinerģija ar citiem atbilstošiem instrumentiem
Regula (ES) 2018/1091 ir daļa no Eurostat Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, ko papildinās statistika par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi (SAIO) un atjaunināta regula par ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (EAA). Visām trim regulām būs kopīgs tvērums un vienāda tehniskā un metodoloģiskā dokumentācija. Kopā tās aptvers visus lauksaimniecības statistikas aspektus.
Svarīgas kopējas ES politikas jomas, piemēram, KLP, Eiropas zaļais kurss, stratēģija “no lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģija, ir atkarīgas no salīdzināmas, saskaņotas un kvalitatīvas lauksaimniecības statistikas Eiropas līmenī un tās saderības/papildināmības ar dažādiem saistītiem datu avotiem, piemēram, ar lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu. To vislabāk var nodrošināt ar regulām, kas ir tieši piemērojamas un kuras vispirms nav jātransponē valstu tiesību aktos.
Šis grozījums ir paredzēts Regulā (ES) 2018/1091 un attiecas tikai uz finansējumu datu vākšanai 2023. un 2026. gadā.
1.5.5.Dažādo pieejamo finansēšanas iespēju, tostarp pārdales iespējas, novērtējums
1.6.Priekšlikuma/iniciatīvas ilgums un finansiālā ietekme
⌧ Ierobežots ilgums
–⌧
Spēkā no 01.01.2022. (provizoriski) līdz 31.12.2027.
–⌧
Finansiālā ietekme uz saistību apropriācijām – no 2022. līdz 2025. gadam, uz maksājumu apropriācijām – no 2024. līdz 2028. gadam.
◻ Beztermiņa
–Īstenošana ar uzsākšanas periodu no GGGG. līdz GGGG. gadam,
–pēc kura turpinās normāla darbība.
1.7.Paredzētie pārvaldības veidi
⌧ Komisijas īstenota tieša pārvaldība:
–⌧ ko veic tās struktūrvienības, tostarp personāls Savienības delegācijās;
–◻
ko veic izpildaģentūras.
◻ Dalīta pārvaldība kopā ar dalībvalstīm
◻ Netieša pārvaldība, kurā budžeta izpildes uzdevumi uzticēti:
–◻ trešām valstīm vai to izraudzītām struktūrām;
–◻ starptautiskām organizācijām un to aģentūrām (precizēt);
–◻ EIB un Eiropas Investīciju fondam;
–◻ Finanšu regulas 70. un 71. pantā minētajām struktūrām;
–◻ publisko tiesību subjektiem;
–◻ privāttiesību subjektiem, kas veic sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju uzdevumus, tādā mērā, kādā tiem ir pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ dalībvalstu privāttiesību subjektiem, kuriem ir uzticēta publiskā un privātā sektora partnerības īstenošana un kuri sniedz pienācīgas finanšu garantijas;
–◻ personām, kurām, ievērojot Līguma par Eiropas Savienību V sadaļu, uzticēts īstenot konkrētas KĀDP darbības un kuras ir noteiktas attiecīgajā pamataktā.
–Ja norādīti vairāki pārvaldības veidi, sniedziet papildu informāciju iedaļā “Piezīmes”.
Piezīmes
Neattiecas
2.PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI
2.1.Uzraudzības un ziņošanas noteikumi
Norādīt biežumu un nosacījumus.
Dotāciju saņēmējiem ir jāiesniedz ievāktie dati un attiecīgie kvalitātes ziņojumi, kā noteikts Regulas (ES) 2018/1091 12. pantā.
Saskaņā ar Regulas (ES) 2018/1091 18. pantu Komisijai pēc apspriešanās ar ESSK līdz 2024. gada 31. decembrim būtu jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojums par minētās regulas mērķu īstenošanu un sasniegšanu.
2.2.Pārvaldības un kontroles sistēma
2.2.1.Ierosināto pārvaldības veidu, finansējuma apgūšanas mehānismu, maksāšanas kārtības un kontroles stratēģijas pamatojums
Tā kā priekšlikums nav ES ekskluzīvā kompetencē, piemērojams subsidiaritātes princips. Eiropas Statistikas sistēma (ESS) nodrošina statistikas informācijas infrastruktūru. Sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu daudzu lietotāju vajadzības un atbalstītu lēmumu pieņemšanas procesu demokrātiskā sabiedrībā. Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai aizsargātu ESS partneru pamatdarbības, vienlaikus labāk nodrošinot un garantējot lauksaimniecības statistikas kvalitāti un salīdzināmību.
Statistikas datu galvenie kritēriji ir konsekvence un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo konsekvenci un salīdzināmību, neparedzot skaidru Eiropas regulējumu, t. i., neparedzot ES tiesību aktus, kas nosaka kopējus statistikas jēdzienus, ziņošanas formātus un kvalitātes prasības.
Dalībvalstis vienas pašas nespēj pilnībā sasniegt šos mērķus. Rīcība būs daudz efektīvāka, ja to veiks ES līmenī, pamatojoties uz ES tiesību aktu, kas tajā ietvertajās statistikas jomās nodrošina statistikas informācijas salīdzināmību. Savukārt datu vākšanu vislabāk ir veikt dalībvalstis.
2.2.2.Informācija par apzinātajiem riskiem un risku mazināšanai izveidoto iekšējās kontroles sistēmu
Apzinātie riski ietver standartiem neatbilstošu datu kvalitāti un datu novēlotu iesniegšanu.
Šie riski tiktu mazināti, iepriekš nosūtot dalībvalstīm tehnisko un metodoloģisko dokumentāciju un pamatnostādnes, veicot automatizētas datu pārbaudes, uzraugot termiņu ievērošanu un rūpīgi izskatot kvalitātes ziņojumus par katru apsekojumu.
2.2.3.Kontroles izmaksefektivitātes (kontroles izmaksu attiecība pret attiecīgo pārvaldīto līdzekļu vērtību) aplēse un pamatojums un gaidāmā kļūdu riska līmeņa novērtējums (maksājumu izdarīšanas brīdī un slēgšanas brīdī)
Lai novērtētu datu kvalitāti un salīdzināmību, Komisijas ierēdņi veiks kontroles kā daļu no saviem ikdienas pienākumiem. Paredzamais kļūdas riska līmenis ir zems, jo datu vākšana lauksaimniecības statistikas jomā ir veikta ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm kopš 20. gadsimta 50. gadiem, un ieviestās sistēmas ir modernizētas atbilstoši jaunākajiem tehniskajiem standartiem.
2.3.Krāpšanas un pārkāpumu novēršanas pasākumi
Norādīt esošos vai plānotos novēršanas pasākumus un citus pretpasākumus, piemēram, krāpšanas apkarošanas stratēģijā iekļautos pasākumus.
Papildus regulatīvajām pārbaudēm Eurostat saskaņā ar Komisijas vispārējo krāpšanas apkarošanas politiku piemēros krāpšanas apkarošanas stratēģiju. Tas nodrošinās, ka krāpšanas riska pārvaldības pieeja ir vērsta uz to, lai noteiktu krāpšanas riska jomas un atbilstošu reakciju. Nepieciešamības gadījumā tiks izveidotas sadarbības tīkla grupas un konkrēti IT rīki, lai analizētu iespējamos krāpšanas gadījumus.
Eurostat ir izstrādājis kontroles stratēģiju, kas dalībvalstu izdevumus datu vākšanas jomā papildinās ar pasākumiem un instrumentiem, kas ir atbilstoši ierosinātajai regulai. Veicot vienkāršošanas pasākumus, piemērojot izmaksu lietderības principam atbilstošas uzraudzības procedūras, kā arī veicot uz risku balstītas iepriekšējas un galīgās kontroles, tiktu samazināta un novērsta krāpšana. Stratēģija ietver informētības uzlabošanas pasākumus un apmācību par krāpšanas novēršanu.
3.PRIEKŠLIKUMA/INICIATĪVAS APLĒSTĀ FINANSIĀLĀ IETEKME
3.1.Attiecīgās daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijas un budžeta izdevumu pozīcijas
·Esošās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
3
|
08.02 06 03. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) – Operatīvā tehniskā palīdzība
|
Dif.
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
NĒ
|
·Jaunveidojamās budžeta pozīcijas
Sarindotas pa daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorijām un budžeta pozīcijām
Daudzgadu finanšu shēmas izdevumu kategorija
|
Budžeta pozīcija
|
Izdevumu
veids
|
Iemaksas
|
|
Nr.
|
Dif./nedif.
|
no EBTA valstīm
|
no kandidātvalstīm
|
no trešām valstīm
|
Finanšu regulas 21. panta 2. punkta b) apakšpunkta nozīmē
|
|
[XX.YY.YY.YY]
|
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
JĀ/NĒ
|
3.2.Priekšlikuma aplēstā finansiālā ietekme uz apropriācijām
3.2.1.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz darbības apropriācijām
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas darbības apropriācijas
–⌧
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas darbības apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
3
|
08.02 06 03. Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonds (ELGF) – Operatīvā tehniskā palīdzība
|
AGRI ĢD 2021.
gads
|
|
|
|
2022.
gads
|
2023.
gads
|
2024.
gads
|
2025.
gads
|
2026.
gads
|
2027.
gads
|
Pēc 2027. gada
|
KOPĀ
|
• Darbības apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
08.02 06 03
|
Saistības
|
(1 a)
|
|
20 000
|
|
|
20 000
|
|
|
|
40 000
|
|
Maksājumi
|
(2 a)
|
|
9 100
|
1 800
|
|
18 200
|
1 800
|
|
9 100
|
40 000
|
Budžeta pozīcija
|
Saistības
|
(1b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(2b)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Budžeta pozīcija
|
|
(3)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ AGRI ĢD
apropriācijas
|
Saistības
|
=1a+1b +3
|
|
20 000
|
|
|
20 000
|
|
|
|
40 000
|
|
Maksājumi
|
=2a+2b
+3
|
|
9 100
|
1 800
|
|
18 200
|
1 800
|
|
9 100
|
40 000
|
• KOPĀ darbības apropriācijas
|
Saistības
|
(4)
|
|
20 000
|
|
|
20 000
|
|
|
|
40 000
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
|
9 100
|
1 800
|
|
18 200
|
1 800
|
|
9 100
|
40 000
|
• KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem
|
(6)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ daudzgadu finanšu shēmas
3. IZDEVUMU KATEGORIJAS
apropriācijas
|
Saistības
|
=4+6
|
|
20 000
|
|
|
20 000
|
|
|
|
40 000
|
|
Maksājumi
|
=5+6
|
|
9 100
|
1 800
|
|
18 200
|
1 800
|
|
9 100
|
40 000
|
Ja priekšlikums/iniciatīva ietekmē vairāk nekā vienu darbības izdevumu kategoriju, atkārtot iepriekš minēto iedaļu:
• KOPĀ darbības apropriācijas (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
Saistības
|
(4)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
(5)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ administratīvās apropriācijas, kas tiek finansētas no konkrētu programmu piešķīrumiem (visas darbības izdevumu kategorijas)
|
(6)
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1.–6. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
(atsauces summa)
|
Saistības
|
=4+6
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Maksājumi
|
=5+6
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Daudzgadu finanšu shēmas
izdevumu kategorija
|
7
|
“Administratīvie izdevumi”
|
Šī iedaļa būtu jāaizpilda, izmantojot administratīva rakstura budžeta datu izklājlapu, kas vispirms jānoformē
tiesību akta finanšu pārskata pielikumā
(iekšējo noteikumu V pielikums), kurš starpdienestu konsultāciju vajadzībām tiek augšupielādēts sistēmā DECIDE.
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
2021.
gads
|
2022.
gads
|
2023.
gads
|
2024.
gads
|
2025.
gads
|
2026.
gads
|
2027.
gads
|
KOPĀ
|
ESTAT ĢD
|
|
• Cilvēkresursi
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
5,426
|
• Citi administratīvie izdevumi
|
0,030
|
0,530
|
0,280
|
0,280
|
0,280
|
0,280
|
0,030
|
0,210
|
KOPĀ ESTAT ĢD
|
Apropriācijas
|
0,805
|
1,305
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
0,805
|
5,636
|
KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
(Saistību summa = maksājumu summa)
|
0,805
|
1,305
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
0,805
|
5,636
|
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
|
|
2021.
gads
|
2022.
gads
|
2023.
gads
|
2024.
gads
|
2025.
gads
|
2026.
gads
|
2027.
gads
|
KOPĀ
|
KOPĀ
daudzgadu finanšu shēmas
1.–7. IZDEVUMU KATEGORIJAS apropriācijas
|
Saistības
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
5,426
|
|
Maksājumi
|
0,030
|
0,530
|
0,280
|
0,280
|
0,280
|
0,280
|
0,030
|
0,210
|
3.2.2.Aplēstais iznākums, ko dos finansējums no darbības apropriācijām
Saistību apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Norādīt mērķus un iznākumus
⇩
|
|
|
2021.
gads
|
2022.
gads
|
2023.
gads
|
2024.
gads
|
2025.
gads
|
2026.
gads
|
Pēc
2027. gada
|
KOPĀ
|
|
IZNĀKUMI
|
|
Veids
|
Vidējās izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Daudzums
|
Izmaksas
|
Kopējais daudzums
|
Kopējās izmaksas
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 1: IFS2023
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
dati
|
|
|
|
|
9 100
|
|
|
|
|
|
9 100
|
|
|
|
|
|
18 200
|
– Iznākums
|
cits
|
|
|
|
|
|
|
1 800
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 800
|
– Iznākums
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 1
|
|
|
|
9 100
|
|
1 800
|
|
|
|
9 100
|
|
|
|
|
|
20 000
|
KONKRĒTAIS MĒRĶIS Nr. 2:
IFS2026
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– Iznākums
|
dati
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 100
|
|
|
|
9 100
|
|
18 200
|
– Iznākums
|
cits
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
1 800
|
|
|
|
1 800
|
Starpsumma – konkrētais mērķis Nr. 2
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
9 100
|
|
1 800
|
|
9 100
|
|
20 000
|
KOPSUMMAS
|
|
|
|
9 100
|
|
1 800
|
|
|
|
18 200
|
|
1 800
|
|
9 100
|
|
40 000
|
3.2.3.Kopsavilkums par aplēsto ietekmi uz administratīvajām apropriācijām
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgas administratīvās apropriācijas
–⌧
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgas šādas administratīvās apropriācijas:
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
š2021.
gads
|
2022.
gads
|
2023.
gads
|
2024.
gads
|
2025.
gads
|
2026.
gads
|
2027.
gads
|
KOPĀ
|
Daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
7
|
7
|
7
|
7
|
7
|
7
|
7
|
7
|
Cilvēkresursi
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
0,775
|
5,426
|
Citi administratīvie izdevumi
|
0,030
|
0,530
|
0,280
|
0,280
|
0,280
|
0,280
|
0,030
|
1,710
|
Starpsumma – daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJA
|
0,805
|
1,305
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
0,805
|
7 136
|
Ārpus daudzgadu finanšu shēmas 7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Cilvēkresursi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Pārējie administratīvie
izdevumi
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Starpsumma –
ārpus daudzgadu finanšu shēmas
7. IZDEVUMU KATEGORIJAS
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
0,805
|
1,305
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
1,055
|
0,805
|
7,136
|
Vajadzīgās cilvēkresursu un citu administratīvu izdevumu apropriācijas tiks nodrošinātas no ĢD apropriācijām, kas jau ir piešķirtas darbības pārvaldībai un/vai ir pārdalītas attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtus papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
3.2.3.1.Aplēstās cilvēkresursu vajadzības
–◻
Priekšlikumam/iniciatīvai nav vajadzīgi cilvēkresursi
–⌧
Priekšlikumam/iniciatīvai ir vajadzīgi šādi cilvēkresursi:
Aplēse izsakāma ar pilnslodzes ekvivalentu
|
2021.
gads
|
2022.
gads
|
2023. gads
|
2024. gads
|
2025. gads
|
2026. gads
|
2027. gads
|
•Štatu sarakstā ietvertās amata vietas (ierēdņi un pagaidu darbinieki)
|
20 01 02 01 (Galvenā mītne un Komisijas pārstāvniecības)
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
20 01 02 03 (Delegācijas)
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 01 (Netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 11 (Tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
• Ārštata darbinieki (izsakot ar pilnslodzes ekvivalentu) FTE)
|
20 02 01 (AC, END, INT, ko finansē no vispārīgajām apropriācijām)
|
|
|
|
|
|
|
|
20 02 03 (AC, AL, END, INT un JPD delegācijās)
|
|
|
|
|
|
|
|
XX 01 xx yy zz
|
– galvenajā mītnē
|
|
|
|
|
|
|
|
|
– delegācijās
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 02 (AC, END, INT – netiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
01 01 01 12 (AC, END, INT – tiešā pētniecība)
|
|
|
|
|
|
|
|
Citas budžeta pozīcijas (norādīt)
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
5.1
|
XX ir attiecīgā politikas joma vai budžeta sadaļa.
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamo uzdevumu apraksts
Ierēdņi un pagaidu darbinieki
|
Vajadzības pēc cilvēkresursiem tiks nodrošinātas, izmantojot attiecīgā ĢD darbiniekus, kuri jau ir iesaistīti konkrētās darbības pārvaldībā un/vai ir pārgrupēti attiecīgajā ĢD, vajadzības gadījumā izmantojot arī vadošajam ĢD gada budžeta sadales procedūrā piešķirtos papildu resursus un ņemot vērā budžeta ierobežojumus.
Veicamie uzdevumi ir šādi:
– dotāciju pārvaldība saistībā ar iniciatīvu,
– datu validēšana.
– atbalsts un metodoloģiskais darbs,
– ziņojumu analīze un
– datu izplatīšana.
|
Ārštata darbinieki
|
|
3.2.4.Saderība ar pašreizējo daudzgadu finanšu shēmu
Priekšlikuma/iniciatīvas finansēšanai:
–◻
pilnībā pietiek ar līdzekļu pārvietošanu daudzgadu finanšu shēmas (DFS) attiecīgajā izdevumu kategorijā
Aprakstiet, kas jāpārplāno, norādot attiecīgās budžeta pozīcijas un summas. Lielas pārplānošanas gadījumā sniedziet Excel tabulu.
–◻
jāizmanto no DFS attiecīgās izdevumu kategorijas nepiešķirtās rezerves un/vai īpašie instrumenti, kas noteikti DFS regulā
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas un budžeta pozīcijas, atbilstošās summas un instrumentus, kurus ierosināts izmantot.
–◻
jāpārskata DFS
Paskaidrojiet, kas jādara, norādot attiecīgās izdevumu kategorijas, budžeta pozīcijas un atbilstošās summas.
3.2.5.Trešo personu iemaksas
Priekšlikums/iniciatīva:
–⌧
neparedz trešo personu līdzfinansējumu
–◻
paredz trešo personu sniegtu līdzfinansējumu atbilstoši šādai aplēsei:
Apropriācijas miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
|
N
gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
Kopā
|
Norādīt līdzfinansētāju struktūru
|
|
|
|
|
|
|
|
|
KOPĀ līdzfinansētās apropriācijas
|
|
|
|
|
|
|
|
|
3.3.Aplēstā ietekme uz ieņēmumiem
–⌧
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli neietekmē ieņēmumus.
–◻
Priekšlikums/iniciatīva finansiāli ietekmē:
–◻
pašu resursus
–◻
citus ieņēmumus
–Atzīmējiet, ja ieņēmumi ir piešķirti izdevumu pozīcijām ◻
miljonos EUR (trīs zīmes aiz komata)
Budžeta ieņēmumu pozīcija:
|
Kārtējā finanšu gadā pieejamās apropriācijas
|
Priekšlikuma/iniciatīvas ietekme
|
|
|
N
gads
|
N+1
gads
|
N+2
gads
|
N+3
gads
|
Norādīt tik gadu, cik nepieciešams ietekmes ilguma atspoguļošanai (sk. 1.6. punktu)
|
…………. pants
|
|
|
|
|
|
|
|
|
Attiecībā uz piešķirtajiem ieņēmumiem norādīt attiecīgās budžeta izdevumu pozīcijas.
Citas piezīmes (piemēram, metode/formula, ko izmanto, lai aprēķinātu ietekmi uz ieņēmumiem, vai jebkura cita informācija).