EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.7.2021

COM(2021) 434 final

2021/0248(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (pārstrādāta redakcija)

PASKAIDROJUMA RAKSTA PROJEKTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

Lai ES varētu izpildīt prasības par ziņošanu GFCM sekretariātam, šajā priekšlikumā paredzētie ziņošanas termiņi ir noteikti, pamatojoties uz termiņiem, par kuriem panākta vienošanās GFCM līmenī.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

2021/0248 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (pārstrādāta redakcija)

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 7 ,

ņemot vērā Reģionu komitejas atzinumu 8 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

⇩ jauns

(1)Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 9 ir vairākas reizes būtiski grozīta 10 . Tā kā ir jāizdara turpmāki grozījumi, minētā regula skaidrības labad būtu jāpārstrādā.

🡻 2019/982 2. apsvērums

(2)Viens no kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 11 ,, ir nodrošināt to, lai zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir vides ziņā ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas veidā, kas atbilst ekonomisko, sociālo un nodarbinātības ieguvumu sasniegšanas un pārtikas pieejamības veicināšanas mērķiem.

🡻 1343/2011 1. apsvērums

(3)Saskaņā ar Padomes Lēmumu 98/416/EK (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai 12 (“GFCM”) Eiropas Kopiena pievienojās Nolīgumam par Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas izveidi (“GFCM nolīgums”).

🡻 1343/2011 2. apsvērums (pielāgots)

(4)GFCM nolīgums paredz atbilstošu struktūru daudzpusējai sadarbībai, lai veicinātu ūdeņu dzīvo jūras resursu attīstību, saglabāšanu, racionālu pārvaldību un pēc iespējas labāku izmantošanu Vidusjūrā un Melnajā jūrā ilgtspējīgā līmenī un ar zemu apdraudējuma ⌦ izsīkšanas ⌫ risku.

🡻 1343/2011 3. apsvērums (pielāgots)

(5)Eiropas Savienība, kā arī Bulgārija, Grieķija, Spānija, Francija, ⌦ Horvātija, ⌫ Itālija, Kipra, Malta, Rumānija un Slovēnija ir GFCM nolīguma puses.

🡻 1343/2011 4. apsvērums

(6)GFCM pieņemtie ieteikumi ir saistoši tās nolīguma pusēm. Tā kā Savienība ir GFCM nolīguma puse, šādi ieteikumi ir tai saistoši, un tāpēc tie būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos, ja vien to saturs jau nav pārņemts Savienības tiesību aktos.

🡻 1343/2011 6. apsvērums

⇨ jauns

(7)Skaidrības, vienkāršības un juridiskās noteiktības labad ⇨ Šo iemeslu dēļ ⇦ un tā kā ieteikumu pastāvīguma dēļ ir nepieciešams arī pastāvīgs juridisks instruments to īstenošanai Savienības tiesību aktos, ir lietderīgi minētos ieteikumus īstenot ar vienotu tiesību aktu, bet turpmākos ieteikumus pievienojot minētajam tiesību aktam kā grozījumus.

🡻 1343/2011 12. apsvērums (pielāgots)

(8)Padomam ⌦ Ieteikumam ⌫, ar kuru pamatoti pārvaldības pasākumi, vajadzētu būt balstītam uz atbilstošo flotes kapacitātes un aktivitātes datu zinātnisko izmantošanu, uz izmantoto resursu bioloģisko statusu ⌦ stāvokli ⌫ un zvejniecību sociālo un ekonomisko situāciju. Minētie dati jāsavāc un jāiesniedz laikus, lai GFCM palīgstruktūras varētu sagatavot savu ieteikumu.

🡻 1343/2011 5. apsvērums (pielāgots)

GFCM savās 2005., 2006., 2007. un 2008. gada sesijās pieņēma virkni ieteikumu un rezolūciju par atsevišķiem zivsaimniecības jautājumiem GFCM nolīguma apgabalā; tie tika uz laiku īstenoti Savienības tiesību aktos ar ikgadējām regulām par zvejas iespējām vai – attiecībā uz GFCM ieteikumiem Nr. 2005/1 un Nr. 2005/2 – ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13 4. panta 3. punktu un 24. pantu.

⇩ jauns

(9)GFCM gadskārtējās sesijās, kas norisinājušās kopš 2005. gada, ir pieņemti vairāki ieteikumi un rezolūcijas par dažām zvejniecībām GFCM nolīguma apgabalā, un Savienības tiesību aktos tie ieviesti galvenokārt ar Regulu (ES) Nr. 1343/2011 un tās grozījumiem.

🡻 1343/2011 13. apsvērums (pielāgots)

GFCM 2008. gada sesijā pieņēma ieteikumu par reģionālu shēmu attiecībā uz pasākumiem ostas valstī, lai apkarotu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju GFCM apgabalā. Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju 14 , kopumā aptver minētā ieteikuma saturu un tika piemērota no 2010. gada 1. janvāra, tomēr dažas tās daļas, piemēram, ostās veikto inspekciju biežums, aptveramība un procedūra, ir jāiekļauj šajā regulā, lai tās pielāgotu GFCM nolīguma apgabala īpatnībām.

⇩ jauns

(10)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/8, ar ko groza Ieteikuma GFCM/33/2009/8 13. noteikumu un I pielikumu. Lai gan Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju 15 , daļēji aptver šā ieteikuma saturu, ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

 🡻 1343/2011 10. apsvērums (pielāgots)

Savā gadskārtējā sesijā 2009. gada 23.–27. martā GFCM, pamatojoties uz Zinātniskās padomdevējas komitejas (“ZPK”) zinātnisko padomu, kas ietverts tās 11. sesijas ziņojumā (FAO ziņojums Nr. 890), pieņēma ieteikumu izveidot zvejas lieguma apgabalu Lionas jūras līcī. Ir lietderīgi īstenot šo pasākumu, izmantojot zvejas piepūles pārvaldības sistēmu.

⇩ jauns

(11)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/4 par pārvaldības plānu sarkano koraļļu ilgtspējīgai izmantošanai Vidusjūrā, un ar to ir atcelts Ieteikums GFCM/35/2011/2, GFCM/36/2012/1, GFCM/40/2016/7 un GFCM/41/2017/5. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(12)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/2 par zvejniecības pārvaldības pasākumiem haizivju un raju saglabāšanai GFCM nolīguma piemērošanas apgabalā un ar ko groza Ieteikumu GFCM/36/2012/3. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(13)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/8 par turpmākiem ārkārtas pasākumiem, kuri 2019.–2021. gadā veicami attiecībā uz mazo pelaģisko sugu krājumiem Adrijas jūrā, un ar to ir aizstāts Ieteikums GFCM/38/2014/1. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

🡻 2015/2102 10. apsvērums (pielāgots)

(14)GFCM pasākumi, kas noteikti Ieteikumos GFCM/37/2013/1 un GFCM/38/2014/1 ⌦ GFCM/43/2018/8 ⌫, ietver arī aizliegumu paturēt nozveju uz kuģa vai izkraut to, un tas būtu jāīsteno Savienības tiesību aktos saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013( 16 ) 15. panta 2. punktu. Pienācīgas īstenošanas nolūkos būtu jāizstrādā valsts programmas kontrolei, novērošanai un uzraudzībai ⌦ un pārraudzībai ⌫, par kurām Komisijai būtu reizi gadā jāinformē GFCM.

⇩ jauns

(15)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/5, ar ko izveido daudzgadu pārvaldības plānu demersālajiem krājumiem Sicīlijas šaurumā un atceļ Ieteikumus GFCM/39/2015/2 un GFCM/40/2016/4. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(16)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/3, ar ko groza Ieteikumu GFCM/41/2017/4 par daudzgadu pārvaldības plānu akmeņplekstes zvejniecībām Melnajā jūrā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

🡻 1343/2011 7. apsvērums (pielāgots)

GFCM ieteikumi attiecas uz visu GFCM nolīguma apgabalu, proti, Vidusjūras, Melnās jūras un savienojošiem ūdeņiem, kā tas definēts GFCM nolīguma preambulā, un tāpēc skaidrības un juridiskās noteiktības labad tie būtu jāīsteno vienā atsevišķā regulā, nevis jāgroza Regula (EK) Nr. 1967/2006, kura attiecas tikai uz Vidusjūru.

🡻 1343/2011 8. apsvērums (pielāgots)

Daži Regulas (EK) Nr. 1967/2006 noteikumi būtu jāattiecina ne vien uz Vidusjūru, bet uz visu GFCM nolīguma apgabalu. Tāpēc minētie noteikumi būtu jāsvītro Regulā (EK) Nr. 1967/2006 un jāiekļauj šajā regulā. Turklāt būtu sīkāk jāprecizē daži minētajā regulā paredzētie noteikumi attiecībā uz minimālo linuma acs lielumu.

🡻 1343/2011 9. apsvērums (pielāgots)

“Zvejas lieguma apgabali”, kas GFCM ieteikumos noteikti saistībā ar teritorijas pārvaldības pasākumiem, ir līdzvērtīgi Regulā (EK) Nr. 1967/2006 paredzētajām “aizsargājamām zvejas teritorijām”.

⇩ jauns

(17)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/2 par pārvaldības plānu sarkanspuru pageles ilgtspējīgai izmantošanai Alvoranas jūrā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

🡻 1343/2011 11. apsvērums

Dažu zvejas rīku selektivitāte jauktajā zvejā Vidusjūrā nedrīkst pārsniegt konkrētu līmeni. Papildus zvejas piepūles vispārējai kontrolei un ierobežošanai ir svarīgi ierobežot zvejas piepūli apgabalos, kuros pulcējas būtisku krājumu pieaugušas zivis, lai nodrošinātu vairošanās apdraudējuma riska līmeni, kas ir pietiekami zems, lai ļautu šos krājumus apsaimniekot ilgtspējīgi. Tāpēc attiecībā uz apgabalu, ko izpēta ZPK, ir ieteicams vispirms ierobežot zvejas piepūli līdz iepriekšējam līmenim un tad neļaut šo līmeni paaugstināt.

⇩ jauns

(18)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/1 par daudzgadu pārvaldības plānu attiecībā uz zuti Vidusjūrā. Ar šo ieteikumu tiek izveidots daudzgadu pārvaldības plāns, kas attiecas uz zvejniecībām, kuras Vidusjūrā zvejo zuti, un atbilst piesardzīgai pieejai zvejniecības pārvaldībā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(19)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/3 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās ar trali kā mērķsugu zvejo sarkano milzu garneli un Āfrikas dziļūdens garneli Levantes jūrā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(20)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/4 par daudzgadu pārvaldības plānu ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās ar trali kā mērķsugu zvejo sarkano milzu garneli un Āfrikas dziļūdens garneli Jonijas jūrā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(21)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/7 par reģionālu pētniecības programmu, kas attiecas uz zilajiem krabjiem Vidusjūrā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(22)Gadskārtējā sesijā 2018. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/42/2018/9 par reģionālu pētniecības programmu, kas attiecas uz Japānas rapanas zvejniecībām Melnajā jūrā. . Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(23)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/1 par pārvaldības pasākumu kopumu, kas attiecas uz noenkurotu zivju pievilināšanas ierīču izmantošanu lielās korifēnas zvejniecībās Vidusjūrā. Šis ieteikums papildina Ieteikumu GFCM/30/2006/2 par zvejas aizlieguma sezonas noteikšanu lielās korifēnas zvejniecībām, kurās izmanto zivju pievilināšanas ierīces, un nosaka pārvaldības pasākumu kopumu, kas attiecas uz noenkurotu ZPI izmantošanu lielās korifēnas ieguvē GFCM nolīguma piemērošanas apgabalā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

(24)Gadskārtējā sesijā 2019. gadā GFCM ir pieņēmusi Ieteikumu GFCM/43/2019/6 par pārvaldības pasākumiem attiecībā uz ilgtspējīgām zvejniecībām, kurās ar trali kā mērķsugu zvejo sarkano milzu garneli un Āfrikas dziļūdens garneli Sicīlijas šaurumā. Ar šo regulu Savienības tiesību aktos būtu jāievieš tie minētajā ieteikumā noteiktie pasākumi, kurus Savienības tiesību akti vēl neaptver.

🡻 1343/2011 14. apsvērums (pielāgots)

(25)Būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras Komisijai, lai nodrošinātu vienotus nosacījumus šīs regulas noteikumu īstenošanai attiecībā uz to, kādā formātā un veidā tiek nosūtīts ziņojums par zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalos veiktajām zvejas darbībām, iesniegumi ⌦ pieteikumi ⌫ par sliktu laika apstākļu dēļ zaudēto dienu pārnešanu lielo korifēnu zvejai sezonas lieguma laikā ⌦ uz lielās korifēnas zvejas aizlieguma sezonu ⌫ un ziņojumi par šādu dienu pārnesišanu, ziņojumi par lielo korifēnu zvejas datu vākšanu; informācija par minimālā linuma acs lieluma izmantošanu tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, un dati par statistikas matricām, kā arī attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫. Šīs pilnvaras būtu jāīsteno atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu 17 .

🡻 1343/2011 15. apsvērums (pielāgots)

⇨ jauns

(26)Lai nodrošinātu, ka Savienība turpina pildīt savas saistības atbilstīgi GFCM nolīgumam, pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu būtu jādeleģē Komisijai, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, attiecībā uz GFCM izpildsekretāra informēšanu par minimālo linuma acs lielumu Melnajā jūrā; saraksta ar atļauju saņēmušajiemo kuģiemu saraksta nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫ GFCM reģistra vajadzībām; ⇨ atkāpēm no sarkano koraļļu saglabāšanas pasākumiem; pastāvīgas sarkano koraļļu nozvejas sertifikācijas shēmas īstenošanu; ⇦ ostas valsts pasākumiem; sadarbību, informēšanu un ziņojumiem; GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu tabulu, karti un ģeogrāfiskajāmās koordinātāmas; ostas valsts veiktas kuģu inspekcijas kārtību un GFCM statistikas matricām. Ir īpaši svarīgi, lai Komisija savā sagatavošanas darbā rīkotu attiecīgas apspriedes, tostarp ar ekspertiem. Komisijai, sagatavojot un izstrādājot deleģētos aktus, būtu jānodrošina vienlaicīga, savlaicīga un atbilstīga attiecīgo dokumentu nosūtīšana Eiropas Parlamentam un Padomei,

🡻 1343/2011 (pielāgots)

🡺1 982/2019 1. panta 1. punkts

🡺2 982/2019 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts

⇨ jauns

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I SADAĻA

VISPĀRĪGI NOTEIKUMI

1. pants

Priekšmets

Šajā regulā paredzēti noteikumi par to, kā Savienība piemēro Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (“GFCM”) noteiktos saglabāšanas, pārvaldības, izmantošanas, uzraudzības, tirdzniecības un izpildes pasākumus attiecībā uz zivsaimniecības ⌦ zvejas ⌫ un akvakultūras produktiem.

2. pants

Darbības joma

1.    🡺1 Šo regulu piemēro visām komerciālās zvejas un akvakultūras darbībām, kā arī šajā regulā īpaši paredzētos gadījumos – atpūtas zvejas darbībām, ko veic Savienības zvejas kuģi un dalībvalstu valstspiederīgie veic GFCM nolīguma apgabalā. 🡸

To piemēro, neskarot ⌦ Padomes ⌫ Regulu (EK) Nr. 1967/2006 18 .

2.    ⇨ Ja vien šajā regulā nav noteikts citādi, tad ⇦, atkāpjoties no 1. punkta, šo regulu nepiemēro zvejas darbībām ⌦ operācijām ⌫, kuras veic tikai tādas zinātniskās izpētes mērķiem, ko īsteno ar tās dalībvalsts atļauju un pilnvarojumu, ar kuras karogu kuģis kuģo, un par ko iepriekš ir informēta Komisija un dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti. Dalībvalstis, kas veic zvejas darbības ⌦ operācijas ⌫ zinātniskas izpētes vajadzībām, informē Komisiju, dalībvalstis, kuru ūdeņos veic izpēti, un Zivsaimniecības zinātnes, tehnikas un ekonomikas komiteja par visu nozveju, kas gūta šādās zvejas darbībās ⌦ operācijās ⌫.

3. pants

Definīcijas

🡺2 Papildus definīcijām, kas noteiktas Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 19 4. pantā, Regulas (EK) Nr. 1967/2006 2. pantā, un Padomes Regulas (EK) Nr. 1224/2009 20 4. pantā ⇨, Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1022 21 2. pantā un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2019/1241 22 5. pantā, ⇦ šajā regulā piemēro šādas definīcijas: 🡸

a)1)“GFCM nolīguma apgabals” ir Vidusjūra un Melnā jūra un savienojošie ūdeņi, kā aprakstīts GFCM nolīgumā;

🡻 1343/2011

b) “zvejas piepūle” ir rādītājs, ko iegūst, reizinot kW vai GT (bruto tonnāžā) izteiktu zvejas kuģa kapacitāti ar darbību, kas izteikta ar jūrā pavadīto dienu skaitu;

🡻 1343/2011 (pielāgots)

e) 2)⌦ “buferzona” ir zona ap zvejas ierobežojumu apgabalu, kas paredzēta, lai nepieļautu nejaušu piekļuvi šim apgabalam, tādējādi pastiprinot ieskautā apgabala aizsardzību; ⌫

🡻 1343/2011

c) “jūrā pavadīta diena” ir jebkura kalendārā diena, kurā kuģis neatrodas ostā, neatkarīgi no tā, cik lielu šīs dienas daļu minētais kuģis atrodas apgabalā;

⇩ jauns

3)“datu vākšanas atsauces satvara (DVAS) rokasgrāmata” ir Zinātniskās padomdevējas komitejas (ZPK) sagatavota un GFCM apstiprināta rokasgrāmata, kas attiecas uz DVAS īstenošanu;

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

d) 4)“⇨ kopējā flotes reģistra (CFR) numurs ⇦ ES Flotes reģistra numurs” ir Kopienas ⌦ kopējā ⌫ flotes ⌦ reģistra (CFR) ⌫ numurs, kā tas definēts Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 2. panta l) punktā 23  Komisijas Regulas (EK) Nr. 26/2004 (2003. gada 30. decembris) par Kopienas zvejas flotes reģistru 24 I pielikumā;

⇩ jauns

5)“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir jebkura uz jūras virsmas peldoša noenkurota iekārta, ar ko paredzēts pievilināt zivis;

6)“dzīvsvars” ir svaigu nozveju svars, kas noteikts tūlīt pēc zvejas operāciju beigām vai – pilnas dienas zvejas reisu gadījumā – ne vēlāk kā pirms nozveju izkraušanas apstiprinātajā ostā;

7)“sarkano koraļļu sēklis” ir mainīga lieluma apgabals, kurā ir salīdzinoši liels sarkano koraļļu (Corallium rubrum) koloniju skaitliskums;

8)“sarkano koraļļu kolonija” ir bioloģiska vienība, ko izmanto sarkano koraļļu (Corallium rubrum) zvejniecībās, un tā ir ģenētiska vienība, kuru veido simti/tūkstoši sarkano koraļļu polipu un kuras forma var līdzināties kokam ar vairākiem zariem.

🡻 982/2019 1. panta 2. punkta b) apakšpunkts

f)“kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli” nozīmē veikt zvejas darbības, kurās gūtie un uz kuģa paturētie vai izkrautie sarkanspuru pageles daudzumi pēc šķirošanas veido vairāk nekā 20 % no vienā plūdmaiņu ciklā gūtās nozvejas dzīvsvara.

⇩ jauns

II SADAĻA

Konkrētu sugu pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumi

I NODAĻA

Zutis

4. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 9. un 10. noteikums]

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās tiek zvejots zutis (Anguilla anguilla), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai visos I pielikumā norādītajos Vidusjūras jūras ūdeņos, arī saldūdeņos un pārejas iesāļūdeņos, piemēram, lagūnās un estuāros.

5. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 19. noteikums]

Zvejas aizliegumi

1.Dalībvalstis nosaka ikgadēju zvejas aizliegumu, kurš ilgst trīs secīgus mēnešus un kura laikā zvejot un izkraut zuti ir aizliegts.

2.Dalībvalstis savā nacionālajā pārvaldības plānā nosaka aizlieguma periodu, kā arī zvejniecības un zvejas rīkus, kuru mērķsuga ir zutis. Zvejas aizlieguma periods ir saskanīgs ar pašreizējos nacionālajos pārvaldības plānos noteikto zuša zvejas piepūles vai nozveju samazinājumu un zuša migrācijas laikiem.

6. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 20. noteikums]

Zvejas ierobežojumu apgabali

1.Lai vēl vairāk aizsargātu zuti, dalībvalstis drīkst noteikt zvejas ierobežojumu apgabalus. Minēto apgabalu atrašanās vieta un robežas ir saskanīgas ar zuša galveno dzīvotņu izplatību attiecīgajā dalībvalstī.

2.Zvejot zuti 1. punktā minētajos apgabalos ir aizliegts. Minētajos apgabalos nejauši nozvejotus īpatņus tūlīt pēc nozvejošanas atbrīvo.

7. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 23. noteikums]

Tehniskie pasākumi

Neskarot Regulu (ES) 2019/1241, nacionālajos pārvaldības plānos un nacionālajos pārvaldības pasākumos, kurus dalībvalstis pieņēmušas, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1100/2007 25 2. panta 8. punktu, nosaka tehniskus pasākumus, kas nodrošina mirstības samazināšanos.

8. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 24. un 25. noteikums]

Papildu pasākumi

1.Dalībvalstis, cita starpā ņemot vērā zuša saglabāšanās stāvokli to ūdeņos, to ūdeņos veikto zuša zvejas darbību ietekmi un citus antropogēnas mirstības avotus, saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1100/2007 2. pantu drīkst pieņemt pasākumus, kas papildina nacionālo pārvaldības plānu vai nacionālos pārvaldības pasākumus.

2.Pasākumus, kas pieņemti saskaņā ar 1. punktu, dalībvalstis Komisijai paziņo ne vēlāk kā divas nedēļas pēc to stāšanās spēkā, un Komisija šos pasākumus viena mēneša laikā pēc to stāšanās spēkā nosūta GFCM sekretariātam.

9. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 32. noteikums]

Pasākumu īstenošana

1.Ne vēlāk kā četrus mēnešus pirms GFCM četrdesmit piektās sesijas dalībvalstis iesniedz Komisijai ziņojumu par šajā nodaļā noteikto pasākumu īstenošanu.

2.Komisija 1. punktā minēto ziņojumu ne vēlāk kā GFCM četrdesmit piektajā sesijā nosūta GFCM sekretariātam. Šādā ziņojumā var iekļaut aplēses par nacionālajos pārvaldības plānos iekļauto pasākumu un jebkādu citu pasākumu ietekmi.

10. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 36., 37. un 39. noteikums]

Zvejas atļauja

1.Dalībvalstis, ievērojot Regulas (EK) Nr. 1100/2007 11. panta 1. punktu, katru gadu līdz 31. maijam paziņo Komisijai visu atļauju saņēmušo zvejas kuģu sarakstu. Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

2.Visas izmaiņas 1. punktā minētajā sarakstā dalībvalstis tūlīt dara zināmas Komisijai. Komisija šīs izmaiņas nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

11. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 38. un 39. noteikums]

Pārejas ūdeņi un iesāļūdeņi, kuros atļauts zvejot

1.Līdz 2020. gada 1. janvārim dalībvalstis izveido un atjaunina sarakstu ar visiem pārejas ūdeņiem un iesāļūdeņiem, tādiem kā lagūnas un estuāri, kuros ir atļauts zvejot un kuros ir pastāvīgi ievietoti tradicionāli stacionārie zivju ieguves rīki, ar ko zvejo zuti.

2.Šā panta 1. punktā minēto sarakstu dalībvalstis katru gadu līdz 31. maijam nosūta Komisijai. Komisija minēto sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

3.Visas izmaiņas 1. punktā minētajā sarakstā dalībvalstis tūlīt dara zināmas Komisijai. Komisija šīs izmaiņas nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

12. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 40. un 41. noteikums]

Atļautās izkraušanas vietas

Izkraut zuti ir atļauts tikai izkraušanas vietās, ko šim nolūkam apstiprinājusi katra dalībvalsts.

13. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 42., 43. un 44. noteikums]

Nozveju reģistrēšana

1.Zuša ieguves atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi nozvejas reģistrē dzīvsvara izteiksmē neatkarīgi no nozvejotā un iegūtā daudzuma dzīvsvara.

2.Pārejas ūdeņos un iesāļūdeņos, tādos kā lagūnas un estuāri, kuros zuti turpina zvejot ar pastāvīgiem tradicionāliem stacionārajiem zivju ieguves rīkiem, atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi nozvejas reģistrē dzīvsvara izteiksmē.

3.Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, kuģu kapteiņi zvejas žurnālā reģistrē zuša dienas nozvejas neatkarīgi no iegūtā daudzuma dzīvsvara.

14. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/1 47. noteikums]

Atpūtas zveja

Dalībvalstis regulāri sagatavo aplēsi par atpūtas zvejnieku skaitu un to gūtajām stikla zušu, dzeltenzušu un sudrabzušu nozvejām.

II NODAĻA 
Sarkanā milzu garnele un Āfrikas dziļūdens garnele

I iedaļa 
Levantes jūra

15. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 1. noteikums]

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās ar trali kā mērķsugu zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) un kuras veic 24., 25., 26. un 27. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā (ĢAA), kas noteikts I pielikumā.

16. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 17. noteikums]

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis katru gadu nodrošina šīs iedaļas darbības jomā ietilpstošo sugu stāvokļa pienācīgu zinātnisko uzraudzību.

17. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 26., 31. un 32. noteikums]

Atļauju saņēmušo un aktīvo kuģu saraksts

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 30. decembrim nosūta Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuriem nākamajā gadā atļauts zvejot un kuri aktīvi zvejos 15. pantā minētās sugas. Komisija šo sarakstu līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam. Šajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju.

2.Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts saskaņā ar 1. punktu izveidotajā sarakstā, nevienā konkrētā zvejas reisā nav atļauts nozvejot, paturēt uz kuģa vai izkraut vairāk nekā 3 % no 15. pantā minēto sugu kopējās nozvejas dzīvsvara izteiksmē.

3.Par visiem atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumiem, svītrojumiem un/vai grozījumiem dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas. Komisija šīs izmaiņas nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

18. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 27. noteikums]

Zvejas darbības

Dalībvalstis katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai detalizētu ziņojumu par zvejas darbībām, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri darbojas šīs iedaļas darbības jomā. Komisija šo ziņojumu katru gadu līdz 31. augustam nosūta GFCM sekretariātam. Minētajā ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(1)darbības dienas;

(2)darbības apgabals;

(3)kopējā nozveja.

19. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 28. noteikums]

Papildu telpiskie vai laiciskie ierobežojumi

1.Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

2.Visus šādus papildu telpiskos vai laiciskos ierobežojumus dalībvalstis Komisijai paziņo, tiklīdz tie ir noteikti. Komisija tos nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

20. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 36. noteikums]

   Ziņošanas pienākumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, deklarē visas nozvejas un piezveju neatkarīgi no nozvejas apjoma.

21. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 38., 39., 41. un 42. noteikums]

   Apstiprinātās izkraušanas vietas

1.Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās kuģi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī. Attiecībā uz katru apstiprināto vietu dalībvalstis norāda atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un vietas.

2.No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu sugu, kuras ietilpst šīs iedaļas darbības jomā, ir aizliegts jebkādā vietā, ko dalībvalstis nav apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu.

3.Visas izmaiņas apstiprināto izkraušanas vietu sarakstā dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim paziņo Komisijai. Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. novembrim nosūta GFCM sekretariātam.

22. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 45. noteikums]

   Kuģu satelītnovērošanas sistēma

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta visi kuģi, kuru lielākais garums (LOA) pārsniedz 10 metrus un kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, ir aprīkoti ar kuģu satelītnovērošanas sistēmu (VMS).

23. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/3 46. noteikums]

   Zvejas žurnāls

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kas darbojas šīs iedaļas darbības jomā, ir zvejas žurnāls, kurā saskaņā ar šīs regulas 20. pantu reģistrē un deklarē dienas nozvejas neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara.

II iedaļa 
Jonijas jūra

24. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 1. un 3. noteikums]

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās ar trali kā mērķsugu zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) un kuras veic 19., 20. un 21. ĢAA, kas noteikts I pielikumā.

25. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 17. noteikums]

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis katru gadu nodrošina 24. pantā minēto sugu stāvokļa pienācīgu zinātnisko uzraudzību.

26. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 25., 26., 31. un 32. noteikums]

Atļauju saņēmušo un aktīvo kuģu saraksts

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 30. decembrim nosūta Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un kuriem nākamajā gadā atļauts zvejot un kuri aktīvi zvejos 24. pantā minētās sugas. Komisija šo sarakstu līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam. Šajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju.

2.Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts 1. punktā minētajā sarakstā, nevienā konkrētā zvejas reisā nav atļauts nozvejot, paturēt uz kuģa vai izkraut vairāk nekā 3 % no 24. pantā minēto sugu kopējās nozvejas dzīvsvara izteiksmē.

3.Par visiem atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumiem, svītrojumiem un/vai grozījumiem dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas. Komisija šīs izmaiņas nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

27. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 27. noteikums]

Zvejas darbības

Dalībvalstis katru gadu līdz 31. jūlijam nosūta Komisijai detalizētu ziņojumu par zvejas darbībām, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri darbojas šīs iedaļas darbības jomā. Komisija šo ziņojumu katru gadu līdz 31. augustam nosūta GFCM sekretariātam. Minētajā ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(1)darbības dienas;

(2)darbības apgabals;

(3)kopējā nozveja.

28. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 28. noteikums]

Papildu telpiskie vai laiciskie ierobežojumi

1.Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

2.Visus šādus papildu telpiskos vai laiciskos ierobežojumus dalībvalstis Komisijai paziņo, tiklīdz tie ir noteikti. Komisija tos nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

29. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 36. noteikums]

   Ziņošanas pienākumi

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, deklarē visas nozvejas un piezveju neatkarīgi no nozvejas apjoma.

30. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 38., 39., 41. un 42. noteikums]

   Apstiprinātās izkraušanas vietas

1.Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās kuģi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, veic izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī. Attiecībā uz katru apstiprināto vietu dalībvalstis norāda atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un vietas.

2.No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu sugu, kuras ietilpst šīs iedaļas darbības jomā, ir aizliegts jebkādā vietā, ko dalībvalstis nav apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu.

3.Visas izmaiņas apstiprināto izkraušanas vietu sarakstā dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim paziņo Komisijai. Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. novembrim nosūta GFCM sekretariātam.

31. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 45. noteikums]

   Kuģu satelītnovērošanas sistēma

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta visi kuģi, kuru LOA pārsniedz 10 metrus un kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, ir aprīkoti ar VMS.

32. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/4 46. noteikums]

   Zvejas žurnāls

Neatkarīgi no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta uz atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kas darbojas šīs iedaļas darbības jomā, ir zvejas žurnāls, kurā saskaņā ar šīs regulas 29. pantu reģistrē un deklarē dienas nozvejas neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara.

III iedaļa

Sicīlijas šaurums

33. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 1. noteikums]

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās ar trali kā mērķsugu zvejo sarkano milzu garneli (Aristaeomorpha foliacea) un Āfrikas dziļūdens garneli (Aristeus antennatus) un kuras veic 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA, kas noteikts I pielikumā.

34. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 13. noteikums]

Flotes pārvaldības pasākumi

Dalībvalstis nodrošina, ka šīs iedaļas darbības jomā ietilpstošo sugu izmantošanā īstenotā flotes kapacitāte tiek saglabāta XII pielikuma A tabulā noteiktajā līmenī.

35. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 5. noteikums]

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis katru gadu nodrošina 33. pantā minēto sugu stāvokļa pienācīgu zinātnisko uzraudzību.

36. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 7., 8. un 14. noteikums]

Atļauju saņēmušo un aktīvo kuģu saraksts

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. maijam nosūta Komisijai sarakstu ar visiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu, kuriem atļauts zvejot un kuri aktīvi zvejo 33. pantā minētās sugas. Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam. Šajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju.

2.Par visiem atļauju saņēmušo zvejas kuģu saraksta papildinājumiem, svītrojumiem un/vai grozījumiem dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai ikreiz, kad šādas izmaiņas notikušas. Komisija šīs izmaiņas nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

37. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 9. noteikums]

Zvejas darbības

Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai detalizētu ziņojumu par zvejas darbībām, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri darbojas šīs iedaļas darbības jomā. Komisija šo ziņojumu katru gadu līdz 30. novembrim nosūta GFCM sekretariātam. Šajā ziņojumā iekļauj vismaz šādu informāciju:

(1)darbības dienas;

(2)darbības apgabals;

(3)kopējā nozveja.

38. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 10. noteikums]

Papildu telpiskie vai laiciskie pasākumi

1.Papildus jau esošajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

2.Visus šādus papildu telpiskos vai laiciskos ierobežojumus dalībvalstis Komisijai paziņo, tiklīdz tie ir noteikti. Komisija tos nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam.

39. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/6 17., 18. un 19. noteikums]

Izkraušanas vietas

1.Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās kuģi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, veic izkraušanu.

2.No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu 33. pantā minēto sugu ir aizliegts jebkādā vietā, ko dalībvalstis nav apstiprinājušas saskaņā ar 1. punktu.

3.Tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kas aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, deklarē visas 33. pantā minēto sugu nozvejas neatkarīgi no nozvejas apjoma.

III NODAĻA

Sarkanie koraļļi

40. pants

Darbības joma

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/4 2. noteikums]

1.    Šo nodaļu piemēro visām komerciālās zvejas darbībām, kurās tiek iegūti sarkanie koraļļi (Corallium rubrum), proti, specializētai zvejai, nejaušai nozvejai un atpūtas zvejai visos Vidusjūras jūras ūdeņos, kas noteikti I pielikumā.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

IV NODAĻA

Sarkano koraļļu saglabāšana un ilgtspējīga izmantošana

16.a pants

2. Šo nodaļu piemēro, neskarot Regulas (EK) Nr. 1967/2006 4. panta 2. punktu un 8. panta 1. punkta e) un g) apakšpunktu, ⇨ Regulas (ES) 2019/1241 7. pantu ⇦ vai jebkādu citu stingrāku no Padomes Direktīvas 92/43/EEK 26 izrietošu pasākumu.

⇩ jauns

41. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/4 8. noteikums]

Nacionālie pārvaldības plāni

1.Dalībvalstis pieņem nacionālos sarkano koraļļu pārvaldības plānus.

2.Atkarībā no pieejamās zinātniskās informācijas pārvaldība notiek sarkano koraļļu sēkļa, GFCM statistiskā taisnstūra vai valsts līmenī. Visi nacionālie pārvaldības plāni satur vismaz 42., 43., 44., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52., 54., 55. un 58. pantā uzskaitītos elementus.

3.Nacionālos sarkano koraļļu pārvaldības plānus dalībvalstis 10 darbdienas pēc to pieņemšanas iesniedz Komisijai, un Komisija vēlākais 15 dienu laikā pēc to pieņemšanas nosūta tos GFCM sekretariātam. Dalībvalstis tūlīt iesniedz Komisijai ikvienu nacionālā sarkano koraļļu pārvaldības plāna atjauninājumu. Komisija to nosūta GFCM sekretariātam, jo īpaši, kad tiek pieņemts lēmums no jauna aizliegt vai no jauna atļaut ieguvi sarkano koraļļu sēkļos.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

42.16.d pants

Rīki un ierīces

1. Sarkano koraļļu vākšanai ⌦ ieguvei ⌫ vienīgais atļautais rīks ir āmurs, ko, ienirstot ar akvalangu, ⌦ niršanā ar akvalangu ⌫ izmanto ⌦ atļauju saņēmušie kuģi vai ⌫ zvejnieki, kuriem kompetentā valsts iestāde ir izsniegusi atļauju vai kurus tā atzinusi. ⇨ Atļauju saņēmušais zvejnieks nodrošina, ka koraļļu kolonijas pamatne ieguves laikā netiek atdalīta no substrāta. ⇦

3.    Atkāpjoties no 2. punkta, ROV, ko dalībvalsts pirms 2011. gada 30. septembra ir atļāvusi lietot apsekošanas un izpētes nolūkā, arī turpmāk ir atļauts lietot minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka attiecīgie ROV nevar tikt aprīkoti ar manipulatora roku vai jebkādu citu ierīci, ar kuru var griezt vai vākt sarkanos koraļļus.

Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien attiecīgā dalībvalsts nav ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus, kas liecina, ka ROV lietošana pēc 2015. gada uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu neradītu negatīvu ietekmi.

4.    Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts var atļaut lietot ROV bez manipulatora rokas apsekošanas un izpētes nolūkā minētās dalībvalsts jurisdikcijā esošajās zonās – ar noteikumu, ka tā ir ieguvusi zinātnisku pētījumu rezultātus saistībā ar valsts pārvaldības satvaru, kas liecina par to, ka uz sarkano koraļļu ilgtspējīgu izmantošanu netiek radīta negatīva ietekme.

Šādu atļauju termiņš beidzas vai arī tās atsauc līdz 2015. gada 31. decembrim, ja vien pirmajā daļā minētos zinātnisko pētījumu rezultātus nav apstiprinājusi GFCM.

5.    Atkāpjoties no 2. punkta, dalībvalsts uz ierobežotu laikposmu, proti, ne ilgāk par 2015. gada 31. decembri, var atļaut lietot ROV zinātniski eksperimentālu kampaņu nolūkos saistībā ar sarkano koraļļu apsekošanu un vākšanu – ar noteikumu, ka kampaņas tiek veiktas valsts pētnieciskās iestādes uzraudzībā vai sadarbībā ar kompetentām valsts vai starptautiskām zinātniskām struktūrām, kā arī jebkurām citām attiecīgām ieinteresētām personām.

43.16.b pants

Minimālais vākšanas ⌦ ieguves ⌫ dziļums

1. Sarkano koraļļu vākšana ⌦ ieguve ⌫ ir aizliegta dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, kamēr GFCM nenorāda citādi.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 14527. pantu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 27 18. panta 1.–6. punktu, lai piešķirtu atkāpes no 1. punkta.

3. Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno:

(a)detalizētu informāciju par valsts pārvaldības satvaru;

(b)zinātnisko vai tehnisko pamatojumu;

(c)sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri vāc ⌦ iegūst ⌫ sarkanos koraļļus dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem, vai tādu piešķirto atļauju skaitu, ar kurām ļauj vākt ⌦ iegūt ⌫ sarkanos koraļļus dziļumā, kas ir mazāks par 50 metriem; un

(d)sarakstu ar zvejas zonām, kurās ir atļauta šāda vākšana ⌦ ieguve ⌫ , kā norādīts ⌦ un kuras identificētas ⌫ ar ģeogrāfiskām koordinātām gan uz sauszemes, gan jūrā.

Jebkurus pirmajā daļā minēto dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz 2018. gada 29. novembrim.

4. Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

a)ir izveidots atbilstošs valsts pārvaldības satvars, tostarp zvejas atļauju shēma, saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu; un

b)atbilstoši telpas un laika ierobežojumi nodrošina to, ka izmanto tikai ierobežotu skaitu sarkano koraļļu audžu.

⇩ jauns

(a)šādas atkāpes ar pārvaldības noteikumiem ir nepārtraukti īstenotas vismaz 5 gadus pirms 2020. gada 18. aprīļa vai

(b)jaunas atkāpes gadījumā – to atbalsta GFCM ZPK, kas pierāda, ka lūgums ir saskaņā ar šīs nodaļas mērķiem.

🡻 1343/2011

5.    Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/35/2011/2 īstenošanai – ar noteikumu, ka:

a)minētie pasākumi ir daļa no atbilstoša valsts pārvaldības satvara; un

b)attiecīgā dalībvalsts par minēto pasākumu pieņemšanu pienācīgi informē Komisiju.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

6.    Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc 2015. gada 28. novembra, nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

57. Komisija informē GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫ par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.

44.16.c pants

Audžu pamatnes mMinimālais ⌦ saglabāšanas references izmērs ⌫ diametrs

1. Sarkanos koraļļus no sarkano koraļļu audzēm ⌦ kolonijām ⌫, kuru stumbra pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, mērot viena centimetra attālumā no audzes ⌦ kolonijas ⌫ pamatnes, nedrīkst vākt ⌦ iegūt ⌫, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, nodot, glabāt, pārdot, izstādīt vai piedāvāt pārdošanai kā izejvielu.

2. Komisija tiek pilnvarota pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar šīs regulas 14527. pantu un Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1.–6. punktu, lai, atkāpjoties no 1. punkta, atļautu maksimālo pielaidi, kas ir 10 % no mazizmēra (< 7 mm) sarkano koraļļu audžu ⌦ koloniju ⌫ dzīvsvara.

3. Kopīgajiem ieteikumiem saistībā ar šā panta 2. punktā minēto atkāpi, kuri jāiesniedz, ievērojot Regulas (ES) Nr. 1380/2013 18. panta 1. punktu, pievieno minētās atkāpes zinātnisko vai tehnisko pamatojumu.

Jebkurus pirmajā daļā minēto dalībvalstu kopīgos ieteikumus iesniedz līdz 2018. gada 29. novembrim.

4. Šā panta 2. punktā minētās atkāpes piešķir, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

   a)    ir izveidots valsts pārvaldības satvars, tostarp zvejas atļauju shēma saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu;

b)ir ieviestas īpašas novērošanas un kontroles programmas.

5.    Neatkarīgi no 2.–4. punkta un kā pārejas pasākumu dalībvalstis var pieņemt pasākumus Ieteikuma GFCM/36/2012/1 īstenošanai – ar noteikumu, ka:

a)minētie pasākumi sastāda daļu no atbilstoša valsts pārvaldības satvara; un

b)attiecīgā dalībvalsts par minēto pasākumu pieņemšanu pienācīgi informē Komisiju.

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka jebkuras atkāpes beidz piemērot ne vēlāk kā dienā, kad sāk piemērot attiecīgos deleģētos aktus, kas pieņemti saskaņā ar 2. punktu.

6.    Ja Komisija, pamatojoties uz paziņojumiem, ko attiecīgās dalībvalstis sniedz saskaņā ar 5. punkta b) apakšpunktu, uzskata, ka valsts pasākums, kurš pieņemts pēc 2015. gada 28. novembra, nepilda 4. punktā izklāstītos nosacījumus, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto pasākumu.

47.Komisija informē GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫ par pasākumiem, kas pieņemti, ievērojot 2. un 5. punktu.

⇩ jauns

45. pants

Ieguves un piepūles datu nosūtīšana

Dalībvalstis katru gadu līdz 31. maijam paziņo Komisijai iepriekšējā gada ieguvi un īstenoto piepūli. Komisija šos datus līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

🡻 982/2019 1. panta 6. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

IIA SADAĻA

ZVEJAS KAPACITĀTE UN ZVEJAS IESPĒJAS

46.16.m pants

Sarkano koraļļu nNozvejas limiti

1. Katra dalībvalsts var izveidot Vidusjūras sarkano koraļļu diennakts un/vai gada nozvejas ⇨ ieguves un/vai zvejas piepūles ⇦ individuālo limitu sistēmu, ⇨ kas piemērojama to atļauju saņēmušajiem zvejniekiem un to atļauju saņēmušajiem zvejas kuģiem. Šādi limiti ir saskanīgi ar piešķirto zvejas atļauju skaitu, gada ieguves limitiem un zvejas piepūles limitiem, kas noteikti attiecīgajai dalībvalstij ⇦.

⇩ jauns

[Ieteikuma GFCM/43/2019/4 21. noteikums]

2. Ja konkrētā gadā un pienācīgi identificētā sarkano koraļļu sēklī vai – ja sarkano koraļļu sēklis nav pienācīgi identificēts – attiecīgā GFCM statistiskā taisnstūra mērogā tādu koloniju īpatsvars, kuras mazākas par 44. pantā noteikto minimālo saglabāšanas references izmēru (MSRI) un no kurām iegūti koraļļi, ir:

(a)mazāks par 10 % no kopējās nozvejas, kas konkrētajā gadā iegūta attiecīgajā sarkano koraļļu sēklī, dalībvalstis, kuras nav izstrādājušas nacionālu pārvaldības plānu, attiecīgajā apgabalā īsteno stingrākus kontroles pasākumus;

(b)lielāks par 10 %, bet mazāks par 25 % no kopējās nozvejas, kas konkrētajā gadā iegūta attiecīgajā sarkano koraļļu sēklī, dalībvalstis attiecīgajā apgabalā īsteno stingrāku kontroli un apseko sarkano koraļļu populācijas izmēru struktūru neatkarīgi no tā, vai nacionāls pārvaldības plāns ir izstrādāts.

🡻 982/2019 1. panta 8. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

16.ca pants

Sarkano koraļļu vākšanas aizliegumi piesardzības nolūkā

31.    Kad ir sasniegts 24. un 35. punktā minētais sarkano koraļļu nozvejas robežlielums, dalībvalstis aizliedz sarkano koraļļu zveju attiecīgajā apgabalā.

42.    Nozvejas robežlielumu uzskata par sasniegtu, kad sarkano koraļļu audzes ⌦ kolonijas ⌫ , kuru pamatnes diametrs ir mazāks par 7 mm, pārsniedz 25 % no kopējās nozvejas, kas konkrētā gadā ievākta ⌦ iegūta ⌫ konkrētā sarkano koraļļu sēklī.

53.    Ja koraļļu sēkļi vēl nav pienācīgi identificēti, 31. punktā minēto nozvejas robežlielumu un aizliegumu piemēro ⌦ attiecīgā ⌫ GFCM statistiskā taisnstūra mērogā.

64.    ⇨ Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai īstenotu 3. punktā paredzētos ieguves aizliegumus piesardzības nolūkā. ⇦ Lēmumā, ar ko paredz 1. punktā minēto aizliegumu, dalībvalstis nosaka attiecīgo ⇨ ietekmētās ieguves vietas ⇦ ģeogrāfisko apgabalu, aizlieguma ilgumu un nosacījumus, kas aizlieguma laikā reglamentē zvejniecības minētajā apgabalā⇨ , kā arī zvejniecības atsākšanas nosacījumus ⇦.

⇩ jauns

[Ieteikuma GFCM/43/2019/4 26. noteikums]

7. Lai nepieļautu 4. punktā noteiktā robežlieluma sasniegšanu un nodrošinātu koloniju optimālu izmantošanu un atjaunošanos, dalībvalstis drīkst ieviest noteikumu par došanos prom, ar kuru saskaņā zvejas kuģi pārtrauc zveju un pārvietojas virzienā, kurā ir vismazākā iespējamība atkal saskarties ar koloniju.

8. Kad dalībvalstis ievieš noteikumus par došanos prom, tās tūlīt par to paziņo Komisijai, un Komisija par to paziņo GFCM sekretariātam.

[Ieteikuma GFCM/43/2019/4 27. noteikums]

9. Lai nodrošinātu koloniju optimālu izmantošanu un atjaunošanos, dalībvalstis drīkst ieviest sistēmu, kur ieguve rotācijas kārtībā notiek dažādos sarkano koraļļu sēkļos.

10. Kad dalībvalstis ievieš ieguves rotācijas mehānismu, tās tūlīt par to paziņo Komisijai, un Komisija par to paziņo GFCM sekretariātam.

🡻 982/2019 1. panta 6. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

47.16.cb pants

Telpiskie ⌦ vai ⌫ /laiciskie aizliegumi

1. ⇨ Papildus aizliegumiem, kuri jau noteikti valsts līmenī, ⇦ dalībvalstis, kas aktīvi vāc ⌦ iegūst ⌫ sarkanos koraļļus, ne vēlāk kā 2020. gada 1. janvārī , pamatojoties uz pieejamo zinātnisko ieteikumu, ⇨ drīkst ieviest ⇦ ievieš papildu ⇨ telpiskus vai laiciskus ⇦ aizliegumus sarkano koraļļu aizsardzības nolūkā.

 25.    ⌦ Dalībvalstis, kas nosaka aizliegumus, par to nekavējoties informē GFCM sekretariātu un Komisiju. ⌫

🡻 982/2019 1. panta 6. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

48. pants

⌦ Tālvadāmi zemūdens aparāti (ROV) ⌫

2.    Sarkano koraļļu izmantošanā ir aizliegts lLietot tālvadāmus zemūdens aparātus (ROV) ⇨ 40. pantā minētajā apgabalā ⇦ ir aizliegts.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

49.22.a pants

Sarkano koraļļu zvejas atļaujas ⌦ Flotes pārvaldības pasākumi ⌫

1.    Kuģiem vai zvejniekiem , kam atļauts vākt ⌦ iegūt ⌫ sarkanos koraļļus Vidusjūrā ⌦ ir atļauts tikai tad, ja tiem ⌫ ir derīga zvejas atļauja ⇨, ko izdevusi, attiecīgi, karoga dalībvalsts iestāde vai tās piekrastes dalībvalsts iestādes, kurā notiek zvejas darbības. Šādās atļaujās ir ⇦ , kurā norādīti tehniskie nosacījumi, ar kādiem zvejniecība drīkst notikt.

2.    Bez 1. punktā minētās atļaujas sarkanos koraļļus ir aizliegts vākt ⌦ iegūt ⌫ , paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut, pārvietot, uzglabāt, pārdot vai izstādīt vai piedāvāt pārdošanai.

⇩ jauns

3.    Zvejas atļauju drīkst piešķirt tikai zvejniekam (nirējam), kas atbilst profesionālās niršanas standartiem saskaņā ar valsts tiesību aktiem.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

34. Dalībvalstis uztur atjauninātu 1. punktā minēto zvejas atļauju reģistru un katru gadu līdz 31. martam ⇨ maijam ⇦ nosūta Komisijai sarakstu ar ⇨ zvejniekiem un ⇦ kuģiem, kam izdotas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī ⇨ jūnijā ⇦ minēto sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Minētajā sarakstā par katru kuģi ir iekļauta ⇨ vismaz ⇦ šāda ⌦ VIII pielikumā minētā ⌫ informācija.:

a)kuģa nosaukums;

b)kuģa reģistrācijas numurs (kods, ko piešķīrusi līgumslēdzēja puse);

c)GFCM reģistrācijas numurs (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);

d)reģistrācijas osta (pilns ostas nosaukums);

e)iepriekšējais nosaukums (ja ir);

f)iepriekšējais karogs (ja ir);

g)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);

h)starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

i)VMS vai cits kuģa ģeolokalizācijas aprīkojums (norādīt, ir vai nav);

j)kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT), un dzinēja jauda (kW);

k)drošuma un drošības aprīkojums novērotāja(-u) uzņemšanai uz kuģa (norādīt, ir vai nav);

l)periods, kurā atļauts zvejot sarkanos koraļļus;

m)apgabals(-i), kurā(-os) atļauts zvejot sarkanos koraļļus: GFCM ģeogrāfiskie apakšapgabali un GFCM statistiskā koordinātu tīkla šūnas;

n)līdzdalība pētniecības programmās, ko vada valsts/starptautiskie zinātniskie institūti (norādīt, ir vai nav, sniegt īsu aprakstu).

54.    Dalībvalstis nepalielina ⇨ atļauju saņēmušo zvejnieku un atļauju saņēmušo ⇦ zvejas ⇨ kuģu ⇦ atļauju skaitu, kamēr ⇨ GFCM Zinātniskās padomdevējas komitejas validēts zinātniskais ieteikums ⇦ zinātniskais ieteikums neliecina par sarkano koraļļu populāciju labvēlīgu stāvokli ⇨, ka sarkano koraļļu populācijas ir atjaunojušās līdz ilgtspējīgam līmenim, kas ļauj tām izturēt intensīvāku izmantošanu ⇦.

⇩ jauns

[Ieteikuma GFCM/43/2019/4 31. noteikums]

6. Nozvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut sarkanos koraļļus atpūtas zvejas nolūkā ir aizliegts.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

50.22.d pants

Sarkano koraļļu izkraušanai aApstiprinātās ostas

Atļauju saņēmušie zvejnieki vai zvejas kuģi sarkano koraļļu nozvejas izkrauj ⇨ un citā kuģī pārkrauj ⇦ tikai apstiprinātās ostās. Šajā nolūkā katra dalībvalsts apstiprina ostas, kurās ir atļauta sarkano koraļļu izkraušana ⇨ un pārkraušana citā kuģī ⇦, un katru gadu līdz 30. aprīlim ⇨ 31. maijam ⇦ paziņo šo ostu sarakstu ⇨ Komisijai. Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta ⇦ GFCM sekretariātam un Komisijai, izņemot gadījumus, kad jau paziņotās apstiprinātās ostas nav mainījušās. ⇨ Visus šā saraksta atjauninājumus dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai. Komisija šos atjauninājumus nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam. ⇦

51.22.c pants

Iepriekšējs paziņojums par sarkanajiem koraļļiem

⇨ Pirms ieiešanas ostā un vismaz četras stundas ⇦ Divas līdz četras stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika ⇨ vai – ja zvejas vietas ir mazāk nekā četru stundu attālumā no ierašanās ostas – vismaz vienu stundu pirms tā ⇦ zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji ⇨ vai atļauju saņēmušie zvejnieki ⇦ paziņo attiecīgajām iestādēm šādu informāciju:

(1)a)paredzamais ⌦ ostā ⌫ ierašanās laiks;

(2)b)⇨ atļauju saņēmušā ⇦ zvejas kuģa ⇨ vai ieguvē izmantotā kuģa ⇦ ārējās identifikācijas numurs un nosaukums ⌦ vārds ⌫ ;

(3)c)aplēstais uz kuģa paturēto sarkano koraļļu daudzums (dzīvsvars) un , ja iespējams, audžu ⌦ koloniju ⌫ skaits;

(4)d)informācija par ģeogrāfisko  ⇨ ieguves ⇦ apgabalu ⇨, vēlams, ar ģeogrāfiskajām koordinātām ⇦ , kurā gūta nozveja.

52.22.b pants

Sarkano koraļļu nNozveju reģistrēšana

1.    Tie zvejnieki vai to kuģu kapteiņi, kam ir atļauts vākt ⌦ iegūt ⌫ sarkanos koraļļus, pēc zvejas operācijas vai – pilnas dienas zvejas reisu gadījumā – ne vēlāk kā pēc izkraušanas ostā reģistrē nozvejas dzīvsvaru un, ja iespējams, audžu skaitu ⇨ ieguvi reģistrē pēc katras ieguves operācijas ⇦.

2.    Uz zvejas kuģiem, kam ir atļauts vākt ⌦ iegūt ⌫ sarkanos koraļļus, ir zvejas žurnāls, kurā neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara reģistrē sarkano koraļļu dienas nozvejas un katrā apgabalā un dziļumā veiktās zvejas darbības, cita starpā, ja iespējams, zvejas dienu un ieniršanas reižu skaitu. Minēto informāciju kompetentajām valsts iestādēm paziņo termiņā, kas noteikts Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. panta 6. punktā.

🡻 2102/2015 1. panta 4. punkts (pielāgots)

23.a pants

Attiecīgo datu paziņošana Komisijai

13.    Līdz katra gada Katru gadu līdz 15. decembrim attiecīgās dalībvalstis iesniedz Komisijai:

🡻 982/2019 1. panta 11. punkta a) apakšpunkts (pielāgots)

   a)    22.b ⌦ šajā ⌫ pantā minētos datus par sarkanajiem koraļļiem un.

🡻 2102/2015 1. panta 4. punkts (pielāgots)

   b)    elektroniska ziņojuma formā – jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu, vaļveidīgo, haizivju un raju nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas datus, kā arī jebkādu citu attiecīgu informāciju, kura ir paziņota saskaņā ar 17.b panta 1. punkta attiecīgi a), b), c), d) vai e) apakšpunktu.

2.    Komisija katru gadu līdzlīdz katra gada 31. decembrim nosūta 1. punktā minēto ⌦ šo ⌫ informāciju GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫.

⇩ jauns

[Ieteikuma GFCM/43/2019/4 36. noteikums]

53. pants

Izmēģinājuma projekti

Lai nodrošinātu, ka visi zvejnieki vai kuģi, kam atļauts iegūt sarkanos koraļļus, izmanto VMS vai jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kas ļauj kontroles iestādēm zvejas reisu laikā vienmēr izsekot to darbību, dalībvalstis var īstenot izmēģinājuma projektus.

54.22.e pants

Sarkano koraļļu izkrāvumu kontrole

Katra dalībvalsts izveido kontroles programmu, kas pamatota ar riska analīzi un jo īpaši paredzēta tam, lai verificētu izkrāvumus un validētu zvejas žurnālus.

55.22.f pants

Sarkano koraļļu pārkraušana cCitā kuģī pārkraušanas ⌦ operācijas ⌫

Pārkraut sarkanos koraļļus citā kuģī, atrodoties jūrā, ir aizliegts.

⇩ jauns

[Ieteikuma GFCM/43/2019/4 40. noteikums]

56. pants

Inspekciju plāns

Katra dalībvalsts, ņemot vērā V pielikumā uzskaitītos elementus, izstrādā inspekciju plānu, kas satur šajā nodaļā noteiktos kontroles un izpildes panākšanas pasākumus. Šos inspekciju plānus katru gadu līdz 31. decembrim paziņo Komisijai, un Komisija līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta šos plānus GFCM sekretariātam.

57. pants

Sarkano koraļļu produktu izsekojamība

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/4 41.–47. un 49. noteikums]

1. Trīs gadu ilgā pārejas periodā (2020–2022) dalībvalstis drīkst piedalīties nozvejas dokumentēšanas shēmas (NDS) izmēģinājuma posmā, lai noteiktu, kur GFCM nolīguma piemērošanas apgabalā tiek iegūti sarkanie koraļļi, un īstenot šādus izsekojamības pasākumus:

(a)validēts NDS sertifikāts, kas minēts X pielikumā un ko izdevušas karoga valsts kompetentās iestādes, tiek dots līdzi visiem iegūto sarkano koraļļu izkrāvumiem, importam, eksportam un reeksportam;

(b)katram sertifikātam ir unikāls dokumenta identifikācijas numurs. Šāds numurs ir karoga valstij specifisks, un to piešķir katram zvejniekam vai atļauju saņēmušam kuģim. Šādi sertifikāti nav nododami citam zvejniekam vai atļauju saņēmušam kuģim;

(c)NDS sarkano koraļļu ieguves sertifikātus dalībvalstis validē tikai tad, ja visa NDS ietvertā informācija pēc apliecinošo dokumentu un atbilstošā sūtījuma verifikācijas ir atzīta par pareizu.

2. Dalībvalstis, kas piedalās izmēģinājuma posmā, ziņo Komisijai, un Komisija attiecīgi ziņo GFCM par izmēģinājuma posma īstenošanu pastāvīgās sarkano koraļļu NDS kontekstā.

3. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar šīs regulas 144. pantu pieņemt deleģētos aktus, lai izveidotu pastāvīgu NDS sarkano koraļļu izcelsmes noteikšanas vajadzībām.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts

58.22.g pants

Zinātniskā informācija par sarkanajiem koraļļiem

⇩ jauns

1. Papildus noteikumiem par sarkanajiem koraļļiem, kas ietverti DVAS rokasgrāmatā, dalībvalstis turpmāk minētos datus ziņo sēkļa, GFCM statistiskā taisnstūra un valsts līmenī, kad tie pieejami:

(a)zvejniekiem un atļauju saņēmušajiem kuģiem piešķirto sarkano koraļļu zvejas atļauju skaits;

(b)niršanas reižu skaits uz vienu atļauju saņēmušo zvejnieku un zvejas reisu;

(c)uz kuģa esošo atļauju saņēmušo zvejnieku skaits katrā zvejas reisā;

(d)katras tādas kolonijas diametrs, no kuras iegūti koraļļi (ja iespējams).

Šādus datus dalībvalstis Komisijai ziņo līdz 31. maijam, un Komisija katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta tos GFCM sekretariātam.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

2. Dalībvalstis , kurām ir zvejas flote, kas ⇨ , kuru atļauju saņēmušie zvejnieki vai kuģi ⇦ kā mērķsugu zvejo sarkanos koraļļus, nodrošina to, ka ir pienācīgiizveidots zvejniecību un nozveju ⇨ ieguves ⇦ zinātniskās uzraudzības mehānisms, kurš GFCM Zinātniskajai padomdevējai komitejai ⌦ ZPK ⌫ dod iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumu vismaz , ⇨ tajā skaitā ⇦ par:

(a)īstenoto zvejas piepūli (piemēram, zvejas ⇨ reisu skaitu vai ⇦ ieniršanas reižu skaitu ⇨ laiku ⇦ nedēļā ⇨ , mēnesī vai gadā ⇦) un katra krājuma kopējās nozvejas apjomiem vietējā ⇨ sēkļa, GFCM statistiskā taisnstūra ⇦ , valsts vai pārvalstiskā līmenī;

(b)saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā vēl vairāk pilnveidot reģionālo pārvaldības plānu saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;

(c)bioloģisko un sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, cita starpā ielaides/izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, ko ierosinājušas GFCM līgumslēdzējas puses;

(d)iespējamajiem ⇨ papildu ⇦ telpiskajiem ⌦ vai ⌫ /laiciskajiem aizliegumi ar mērķi saglabāt zvejniecības ilgtspēju.

⇩ jauns

3. Komercializēt sarkano koraļļu kolonijas, no kurām ieguve notikusi sarkano koraļļu pētniecības programmu satvarā, ir aizliegts.

4. Dalībvalstis drīkst izvietot valsts zinātniskos novērotājus uz kuģiem, kuri ir ieguvuši sarkanos koraļļus. Šādas izvietošanas gadījumā dalībvalstis savākto informāciju var ziņot Komisijai, un Komisija šo informāciju nosūta GFCM sekretariātam.

IV NODAĻA

Demersālās zvejniecības

I iedaļa 
Sicīlijas šaurums

59. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/5 1. un 2. noteikums]

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, ko Savienības grunts traleri, kuru LOA pārsniedz 10 metrus, veic, kā mērķsugas zvejojot demersālās sugas, tai skaitā heku (Merluccius merluccius) un sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris), I pielikumā noteiktajā 12., 13., 14., 15. un 16. ĢAA.

60. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/5 24. un 25. noteikums]

Zvejniecības pārvaldības pasākumi vai nacionālie pārvaldības plāni

1.Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts un uzturēts MSY atbilstošs demersālo sugu, jo īpaši heka un sārtās dziļūdens garneles, krājumu izmantošanas līmenis, dalībvalstis pieņem zvejniecības pārvaldības pasākumus vai nacionālos pārvaldības plānus, kas ietilpst šīs iedaļas darbības jomā.

2.Pieņemtos pārvaldības pasākumus vai nacionālos pārvaldības plānus, kā arī visas šajos pasākumos vai plānos izdarītās izmaiņas dalībvalstis katru gadu līdz 30. decembrim paziņo Komisijai. Komisija tos līdz nākamā gada 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam.

61. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/5 11. noteikums]

Papildu telpiskie vai laiciskie ierobežojumi

1.Papildus jau noteiktajiem ierobežojumiem dalībvalstis drīkst noteikt telpiskus vai laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu nārstošanas un mazuļu uzturēšanās apgabalus.

2.Dalībvalstis telpiskos/laiciskos ierobežojumus ūdeņos, kas ir to suverenitātē vai jurisdikcijā, katru gadu līdz 31. maijam paziņo Komisijai. Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

62. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/5 34. noteikums]

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis katru gadu nodrošina 59. pantā minēto sugu pienācīgu zinātnisko uzraudzību.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

63.22.k pants

Atļauja ar grunts trali zvejot bentisko ⌦ demersālo ⌫ sugu krājumos Sicīlijas šaurumā

1.    Kuģiem, kas ar grunts traļiem ⇨ kā mērķsugas aktīvi zvejo 59. pantā minētās sugas ⇦ zvejo bentisko sugu krājumos Sicīlijas šaurumā (GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā), ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, kas norādītas derīgā zvejas atļaujā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem veicamas šādas darbības. ⇨ Šādi kuģi ir aprīkoti ar VMS. ⇦

2.    Zvejas atļaujā, kas minēta 1. punktā, papildus Komisijas Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 28 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:

(a)GFCM reģistrācijas numurs;

(b)iepriekšējais nosaukums ⌦ vārds ⌫ (ja ir);

(c)iepriekšējais karogs (ja ir);

(d)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir).

3.    Dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija ⌦ minēto sarakstu ⌫ katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī minēto sarakstu paziņo pašas izraudzītajai struktūrai un GFCM sekretariātam.

4.    Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. augustā ⌦ 31. jūlijā ⌫ Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ⌦ un Komisija katru gadu ne vēlāk kā 31. augustā nosūta GFCM sekretariātam ⌫ ziņojumu agregētā formā par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurā iekļauta vismaz šāda informācija:

a) i)zvejas dienu skaits;

b) ii)izmantošanas apgabals; un

c) iii)heka un sārtās dziļūdens garneles nozvejas un piezvejas.

64.22.l pants

Apstiprinātās ostas

1.    Katra dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas ostas, kurās var izkraut Sicīlijas šaurumā nozvejotus hekus un sārtās dziļūdens garneles. Dalībvalstis ne vēlāk kā 2018. gada 30. novembrī nosūta GFCM sekretariātam un Komisijai apstiprināto ostu sarakstu. Par visām izmaiņām šajā sarakstā nekavējoties paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

2.    No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Sicīlijas šaurumā nozvejotu heku vai sārto dziļūdens garneļu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav dalībvalstu apstiprinātās izkraušanas ostas.

⇩ jauns

3. Dalībvalstis norāda katrai apstiprinātajai izkraušanas ostai atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus. Dalībvalstis nodrošina arī šādu darbību inspicēšanu visos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikos visās apstiprinātajās izkraušanas vietās.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

65.22.m pants

Starptautiskā kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēma Sicīlijas šaurumā

1.    Dalībvalstis var veikt inspekcijas un pārraudzības pasākumus saskaņā ar starptautisku kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu (“shēma”), kura aptver ārpus valstu jurisdikcijas esošos ūdeņus GFCM 12., 13., 14., 15. un 16. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kas definēti I pielikumā (“inspekcijas un pārraudzības apgabals”).

2.    Dalībvalstis var norīkot inspektorus un inspekcijas līdzekļus un veikt inspekcijas saskaņā ar shēmu. Komisija vai tās izraudzīta struktūra shēmas izpildei var norīkot arī Savienības inspektorus.

3.    Komisija vai tās izraudzīta struktūra koordinē pārraudzības un inspekcijas darbības Savienībā un katru gadu kopā ar attiecīgajām dalībvalstīm var izstrādāt kopīgas resursu izmantošanas plānu, kas ļauj Savienībai izpildīt tās pienākumus saskaņā ar shēmu. Dalībvalstis pieņem pasākumus, kas vajadzīgi, lai veicinātu minēto plānu īstenošanu, jo īpaši attiecībā uz vajadzīgajiem cilvēkresursiem un materiālajiem resursiem un laikposmiem un ģeogrāfiskajiem apgabaliem, kuros minētie resursi jāizmanto.

4.    Katra dalībvalsts katru gadu ne vēlāk kā 31. oktobrī paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai sarakstu ar to pilnvaroto inspektoru vārdiem un uzvārdiem, kuriem atļauts veikt inspekciju un pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, kā arī to inspekcijai un pārraudzībai izmantoto kuģu ⌦ vārdus ⌫ un gaisa kuģu nosaukumus, kurus tā plāno norīkot shēmas izpildei nākamajā gadā. Komisija vai tās izraudzīta struktūra katru gadu līdz 1. decembrim vai pēc iespējas drīzākātrāk pirms inspekcijas darbību sākšanas nosūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.

5.    Shēmas izpildei norīkotie inspektori nēsā līdzi GFCM inspektora apliecību, ko izdevusi kompetentā iestāde un kas sagatavota IV pielikumā noteiktajā formātā.

6.    Kuģiem, kuri saskaņā ar shēmu veic nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas pienākumus, ir īpašs karogs vai vimpelis, kas aprakstīts V pielikumā.

7.    Katra dalībvalsts nodrošina to, ka ikviena inspekcijas platforma, kam ir tiesības uz tās karogu un kas darbojas 1. punktā minētajā apgabalā, ja vien iespējams, katru dienu uztur drošus sakarus ar visām citām inspekcijas platformām, kas darbojas minētajā apgabalā, lai nolūkā apmainītoies ar darbību koordinēšanai vajadzīgo informāciju.

8.    Katra dalībvalsts, kas veic inspekciju vai pārraudzību 1. punktā minētajā apgabalā, katrai inspekcijas platformai tūlīt pēc tās ieiešanas apgabalā iesniedz sarakstu, kurā uzskaitīti novērošanas gadījumi, kas konstatēti saskaņā ar VII pielikumu, inspektoru nogādāšanas uz kuģa un inspekcijas, ko tā veikusi iepriekšējā desmit dienu periodā, un norādīti datumi, koordinātas un visa cita attiecīgā informācija.

66.22.n pants

Inspekciju veikšana

1.    Shēmas izpildei norīkotie inspektori:

(a)pirms uzkāpšanas uz kuģa paziņo zvejas kuģim inspekcijas kuģa nosaukumu ⌦ vārdu ⌫ ;

(b)uz inspekcijas kuģa un inspektoru nogādājošā kuģa izkar V pielikumā aprakstīto vimpeli;

(c)ierobežo katras inspekcijas grupas lielumu līdz ne vairāk kā trīs inspektoriem.

2.    Tūlīt pēc uzkāpšanas uz kuģa inspektors zvejas kuģa kapteinim uzrāda IV pielikumā aprakstīto identitātes apliecību. Inspekcijas veic vienā no GFCM oficiālajām valodām un, ja iespējams, valodā, kuru pārvalda zvejas kuģa kapteinis.

3.    Inspektori sagatavo inspekcijas ziņojumu IV VI pielikumā noteiktajā formātā.

4.    Inspektori paraksta ziņojumu, klātesot kuģa kapteinim, kuram ir tiesības pievienot ziņojumam piezīmes, ko viņš uzskata par piemērotām un kas viņam arī jāparaksta.

5.    Ziņojuma eksemplārus nodod kuģa kapteinim un inspicējošās puses iestādēm, kuras tos nosūta inspicētā kuģa karoga valsts iestādēm un Komisijai un/vai tās izraudzītajai struktūrai. Komisija ziņojuma kopiju nosūta GFCM sekretariātam.

6.    Inspekcijas grupas lielumu un inspekcijas ilgumu nosaka inspekcijas kuģa komandieris, kurš ņem vērā visus attiecīgos apstākļus.

67.22.o pants

Pārkāpumi

1.    Šā panta piemērošanas nolūkā par pārkāpumiem uzskata šādas darbības:

(a)Regulas (EK) Nr. 1005/2008 3. panta 1. punkta a), b), c), e), f), g) un h) apakšpunktā minētās darbības;

(b)satelītnovērošanas sistēmas darbības traucēšanu; un

(c)darbošanos bez VMS.

2.    Ikvienā gadījumā, kad inspektori, uzkāpdami uz zvejas kuģa un inspicēdami to, atklāj pārkāpumu, inspekcijas kuģa karoga dalībvalsts iestādes par to tūlīt paziņo Komisijai vai tās izraudzītajai struktūrai, kas par to paziņo inspicētā zvejas kuģa karoga valstij gan tieši, gan ar GFCM sekretariāta starpniecību. Viņi informē arī ikvienu zvejas kuģa karoga valsts inspekcijas kuģi, par kuru zināms, ka tas ir tuvumā.

3.    Kuģa karoga dalībvalsts nodrošina to, ka pēc inspekcijas, kurā konstatēts pārkāpums, attiecīgais zvejas kuģis pārtrauc visas zvejas darbības. Karoga dalībvalsts pieprasa zvejas kuģim 72 stundu laikā doties uz tās apstiprinātu ostu, kurā tiek uzsākta izmeklēšana.

4.    Gadījumā, ja inspekcijas laikā ir atklāts pārkāpums, karoga dalībvalsts veiktās darbības un turpmākus pasākumus paziņo Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai. Komisija vai tās izraudzītā struktūra nosūta informāciju par darbībām un turpmākiem pasākumiem GFCM sekretariātam.

5.    Uz 66.22.n panta 3. punktā minētajiem inspekcijas ziņojumiem un paziņojumiem, kas izriet no inspektoru veiktām dokumentu inspekcijām, dalībvalstu iestādes reaģē tāpat, kā tās reaģētu uz savas valsts inspektoru ziņojumiem un paziņojumiem.

⇩ jauns

II iedaļa

Adrijas jūra

68. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2019/5 1. un 26. noteikums]

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās, izmantojot traļus ar traļu durvīm, rāmja traļus, grunts pāra traļus un dvīņu traļus ar traļu durvīm, kā mērķsugas zvejo demersālās sugas, tai skaitā heku (Merluccius merluccius), Norvēģijas omāru (Nephrops norvegicus), parasto jūrasmēli (Solea solea), sārto dziļūdens garneli (Parapenaeus longirostris) un sarkansvītraino jūrasbarbi (Mullus barbatus), I pielikumā noteiktajā 17. un 18. ĢAA.

69. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/5 27. noteikums]

Telpiskie un laiciskie aizliegumi

1.Dalībvalstis:

(a)katru gadu piekrastes zonā neatkarīgi no dziļuma līdz sešu jūras jūdžu attālumā no krasta vai – kuģiem, kuriem zvejot tālāk par sešām jūras jūdzēm nav atļauts, – līdz četru jūras jūdžu attālumā no krasta aizliedz zvejot ar velkamiem zvejas rīkiem, ar kuriem veic demersālo krājumu specializēto zveju, vismaz astoņas nedēļas ilgā nepārtrauktā periodā vai

(b)katru gadu nosaka zvejas aizliegumu, kas ilgst vismaz 30 secīgas dienas, aptver vismaz 20 % teritoriālo ūdeņu un attiecas uz zvejas darbībām, kurās izmanto traļus ar traļu durvīm, rāmja traļus, grunts pāra traļus un dvīņu traļus ar traļu durvīm, neatkarīgi no kuģu lielākā garuma, un kas ir spēkā apgabalos un periodos, kurus dalībvalstis atzinušas par svarīgiem demersālo sugu krājumu mazuļu aizsardzībai, un ņem vērā migrācijas ceļus un mazuļu izplatības telpiskos modeļus.

2.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. maijam paziņo Komisijai 1. punktā minētos telpiskos ierobežojumus, kas noteikti to jurisdikcijā esošajos ūdeņos un ko tās piemēro, lai aizsargātu 68. pantā minēto demersālo sugu nārstošanas un mazuļu uzturēšanās apgabalus.

3.Komisija saskaņā ar 2. punktu saņemto informāciju katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

70. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/5 56. un 57. noteikums]

Nacionālie pārvaldības plāni

1. Lai nodrošinātu, ka tiek sasniegts un uzturēts MSY atbilstošs demersālo sugu, jo īpaši heka, Norvēģijas omāra, parastās jūrasmēles, sārtās dziļūdens garneles un sarkansvītrainās jūrasbarbes, krājumu izmantošanas līmenis, dalībvalstis pieņem zvejniecības pārvaldības pasākumus vai nacionālos pārvaldības plānus, kas ietilpst šīs iedaļas darbības jomā.

2. Ja 1. punktā minētie pasākumi tiek mainīti, dalībvalstis par to nekavējoties paziņo Komisijai, un Komisija līdz nākamā gada 31. janvārim šādas izmaiņas paziņo GFCM sekretariātam.

71. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/5 28. un 29. noteikums]

Flotes pārvaldības pasākumi

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to flotu kopējā aktīvās flotes kapacitāte, kuras darbojas šīs iedaļas darbības jomā, gan ES, gan GFCM reģistros ierakstītās bruto tilpības (GT) un/vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), dzinēja jaudas (kW) un kuģu skaita izteiksmē nepārsniedz flotes kapacitāti demersālajās zvejniecībās 2015. gadā vai tās vidējo rādītāju 2015.–2017. gadā.

2. Šā panta 1. punktu nepiemēro valstu flotēm, kas darbojas ar traļiem ar traļu durvīm un 1. punktā minētajā atsauces periodā zvejo mazāk nekā 1000 dienu. Minēto flotu zvejas kapacitāte netiek palielināta vairāk kā par 50 % salīdzinājumā ar atsauces periodu.

72. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/5 30., 31., 32., 33. un 36. noteikums]

Zvejas atļaujas

1.Dalībvalstis izveido sarakstu ar kuģiem, kas kuģo ar to karogu un kam atļauts zvejot 68. pantā minētās sugas.

2.Dalībvalstis katru gadu līdz 31. decembrim paziņo Komisijai to atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas kuģo ar to karogu un aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā. Šajā sarakstā par katru kuģi iekļauj VIII pielikumā minēto informāciju. Komisija šo sarakstu līdz 31. janvārim nosūta GFCM sekretariātam.

3.Kuģiem, kas darbojas šīs iedaļas darbības jomā, ir atļauts veikt tikai konkrētas zvejas darbības, uz kurām attiecas derīga zvejas atļauja, ko izdevušas kompetentās iestādes. Atļauju saņēmušie kuģi, kuru LOA pārsniedz 12 metrus, no 2021. gada 1. janvāra ir aprīkoti ar VMS un no 2022. gada 1. janvāra – ar elektronisku zvejas žurnālu.

4.Katra dalībvalsts nodrošina, ka tiek izveidoti piemēroti mehānismi katra zvejas kuģa ierakstīšanai valsts flotes reģistrā, kuģa nozvejas un zvejas piepūles ierakstīšanai zvejas žurnālā, kā arī zvejas kuģu darbību un izkrāvumu uzraudzīšanai ar nozvejas un zvejas piepūles paraugošanas uzskaitēm saskaņā ar Eiropas Savienības vai katras dalībvalsts noteikumiem.

5.Sākot ar 2021. gada 1. janvāri, lai vāktu zvejas piepūles datus turpmākā zvejas piepūles režīma izveidošanas vajadzībām, dalībvalstis katru gadu līdz 31. maijam paziņo Komisijai iepriekšējā gada datus par kW * zvejas dienas sadalījumā pa zvejas rīkiem un kuģa garumiem. Komisija šos datus katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta GFCM sekretariātam.

73. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/5 43.–48. noteikums]

Konkrēti pasākumi, kas vērsti pret NNN zvejas darbībām

1.Tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kuri aktīvi zvejo Adrijas jūrā, deklarē visu nozveju un piezveju no 68. pantā minētajiem krājumiem. No 2022. gada 1. janvāra uz kuģiem, kuru LOA pārsniedz 12 metrus, attiecas pienākums nozveju deklarēt elektroniski neatkarīgi no nozvejas apjoma.

2.Dalībvalstis apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkraušanu veic kuģi, kuri aktīvi zvejo 68. pantā minētās sugas. Attiecībā uz katru apstiprināto ostu dalībvalstis norāda atļautos izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikus un vietas. Dalībvalstis nodrošina arī šādu darbību inspicēšanu izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas laikos visās apstiprinātajās izkraušanas vietās.

3.No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu nozveju, kuras ietilpst šīs iedaļas darbības jomā un kuras gūtas, izmantojot traļus ar traļu durvīm, rāmja traļus, grunts pāra traļus un dvīņu traļus ar traļu durvīm, ir aizliegts vietās, kas nav ostas, ko dalībvalstis apstiprinājušas saskaņā ar 2. punktu.

4.Visas izmaiņas sarakstā ar apstiprinātajām izkraušanas vietām, kurās drīkst veikt izkrāvumus no 2. punktā minētajiem krājumiem, dalībvalstis katru gadu līdz 31. oktobrim paziņo Komisijai. Komisija katru gadu līdz 30. novembrim nosūta šīs izmaiņas GFCM sekretariātam.

74. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/5 51., 52., 53. noteikums]

Ziņošana par nozvejām

1.Atļauju saņēmušie traleri, kas zvejo šīs iedaļas darbības jomā, ir aprīkoti ar piemērotu ģeopozicionēšanas sistēmu. Atļauju saņēmušie traleri, kuru LOA ir lielāks par 12 metriem, ir aprīkoti ar VMS. Dalībvalstis paziņo Komisijai ģeopozicionēšanas sistēmu, kāda izvēlēta attiecībā uz atļauju saņēmušajiem traleriem, kuru LOA ir mazāks par 12 metriem.

2.Zvejas žurnālā reģistrē visas nozvejas neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara, kā arī nemērķa sugu nozvejas, kas pārsniedz 50 kg.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

VI NODAĻA

Pasākumi attiecībā uz Mmazāso pelaģiskāso sugasu krājumu zveju Adrijas jūrā

⌦ I iedaļa ⌫ 
⌦ Adrijas jūra ⌫

⇩ jauns

75. pants

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās kā mērķsugas tiek zvejotas mazās pelaģiskās sugas, tai skaitā sardīne (Sardina pilchardus) un anšovs (Engraulis encrasicolus), I pielikumā noteiktajā 17. un 18. ĢAA.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

76.16.l pants

Zvejas kapacitātes pārvaldība

1.    Šā panta mērķiem atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem nosaka, pamatojoties uz attiecīgo dalībvalstu zvejas kuģu sarakstiem, kas ir iesniegti GFCM Sekretariātam saskaņā ar Ieteikuma GFCM/37/2013/1 22. punktu. Minētajos sarakstos ir norādīti visi zvejas kuģi, kuri ir aprīkoti ar traļiem, riņķvadiem vai cita veida lampara tipa vadiem ⌦ – apņemošajiem vadiem bez savilcējtroses ⌫ ⇨ un kuri 2014. gadā aktīvi zvejoja šīs iedaļas darbības jomā. ⇦ un kuriem ir atļauja zvejot no mazo pelaģisko sugu krājumiem, un kuri ir reģistrēti ostās, kas atrodas 17. un 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kā minēts šīs regulas I pielikumā, vai kuri zvejo 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos, lai gan 2013. gada 31. oktobrī tie bija reģistrēti ostās, kas atrodas citos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos.

2.    Ar traļiem un riņķvadiem aprīkotus zvejas kuģus neatkarīgi no attiecīgā kuģa kopgaruma ⌦ lielākā garuma ⌫ klasificē kā tādus, kuri ir aktīvi iesaistīti mazo pelaģisko sugu krājumu zvejā, ja sardīnes un anšova dzīvsvars veido vismaz 50 % nozvejas.

3.    Dalībvalstis nodrošina, ka ar traļiem vai riņķvadiem aprīkotiem zvejas kuģiem, kas aktīvi zvejo ⌦ šīs iedaļas darbības jomā ⌫ mazo pelaģisko sugu krājumus 17. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā, kopējā flotes kapacitāte gan bruto tilpības (GT) vai reģistrētās bruto tilpības (GRT), gan dzinēja jaudas (kW) izteiksmē atbilstoši valstu ⇨ flotes reģistra ⇦ un ES flotes reģistru ⇨ CFR ⇦ datiem, nekad nepārsniedz 1. punktā minēto ⌦ XII pielikuma B tabulā noteikto ⌫ atsauces zvejas kapacitāti mazo pelaģisko sugu krājumiem.

⇩ jauns

4. Šā panta 3. punktu nepiemēro valstu flotēm, kurās ir mazāk par desmit ar riņķvadu zvejojošu kuģu vai pelaģisko traleru, kuri aktīvi zvejo mazo pelaģisko sugu krājumos. Šādos gadījumos aktīvo flotu kapacitāti drīkst palielināt ne vairāk kā par 50 % kuģu skaita ziņā un GT un kW izteiksmē.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

54.    Dalībvalstis nodrošina, ka zvejas kuģi, kas ir aprīkoti ar traļiem un riņķvadiem mazo pelaģisko sugu krājumu zvejai, kā minēts 2. punktā, darbojasstrādā ne vairāk kā 20 zvejas dienu mēnesī un ne vairāk kā 180 zvejas dienu gadā.

65.Nevienam zvejas kuģim, kas nav iekļauts to šā panta 1. punktā minētoajā ⌦ atļauju saņēmušo ⌫ zvejas kuģu sarakstā, kuriem ir piešķirta atļauja , nedrīkst piešķirt atļauju zvejot vai, atkāpjoties no Regulas (ES) Nr. 1380/2013 15. panta 1. punkta, paturēt uz kuģa vai izkraut nozveju, kurā vairāk nekā 20 % ir anšovi vai sardīnes vai anšovi un sardīnes kopā, ja zvejas kuģis veic zvejas reisu 17. vai 18. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā vai abos ģeogrāfiskajos apakšapgabalos ⌦ 17. un/vai 18. ĢAA ⌫ .

76.Dalībvalstis paziņo Komisijai 1. punktā minētoā ⌦ atļauju saņēmušo ⌫ zvejas kuģu, kuriem ir piešķirta atļauja, saraksta papildinājumus, svītrojumus vai izmaiņas, tiklīdz šādi papildinājumi, svītrojumi vai izmaiņas ir radušās. Minētās izmaiņas neskar 1. punktā minēto atsauces zvejas kapacitāti. Komisija ⇨ katru gadu līdz 31. janvārim ⇦ nosūta šo informāciju GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫.

🡻 2102/2015 1. panta 4. punkts (pielāgots)

77.23.b pants

Mazo pelaģisko sugu krājumu zvejas kontrole, novērošana un uzraudzība ⌦ zvejniecību kontrole, uzraudzība un pārraudzība ⌫ Adrijas jūrā

1.    Katru gadu līdz 1. oktobrim dalībvalstis paziņo Komisijai to plānus un programmas, kas ir paredzētas, lai nodrošinātu atbilstību 76.16.l pantam, veicot atbilstošu novērošanu ⌦ uzraudzību ⌫ un ziņošanu, jo īpaši par mēneša nozvejām un izmantoto zvejas piepūli.

2.    Komisija katru gadu ne vēlāk kā līdz katra gada 30. oktobrim nosūta 1. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

⇩ jauns

VI NODAĻA

Sarkanspuru pagele

78. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/2 2. un 4. noteikums]

Darbības joma

Šo iedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās ar āķu jedām un rokas āķu rindām kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli (Pagellus bogaraveo) I pielikumā noteiktajā 1., 2. un 3. ĢAA Alvoranas jūrā.

🡻 982/2019 1. panta 8. punkts

16.n pants

Zvejas flotes kapacitāte vai zvejas piepūle attiecībā uz sarkanspuru pageli Alvoranas jūrā

Vēlākais 2020. gadā dalībvalstis zvejas flotes kapacitāti vai zvejas piepūli stabilizē līmenī, kas pēdējos gados atļauts un piemērots sarkanspuru pageles krājuma izmantošanai Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā).

🡻 982/2019 1. panta 3. punkts

9.e pants

Telpiskie/laiciskie ierobežojumi Alvoranas jūrā

1.    Ņemot vērā pieejamo zinātnisko ieteikumu, dalībvalstis var noteikt telpiskus / laiciskus ierobežojumus Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts I pielikumā), kuros zvejas darbības ir aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu sarkanspuru pageles mazuļu un/vai nārsta baru uzturēšanās apgabalus.

2.    Dalībvalstis ne vēlāk kā līdz 2020. gada 11. janvārim GFCM sekretariātam paziņo apgabalus un ierobežojumus, ko tās noteikušas.

⇩ jauns

79. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/2 9. un 10. noteikums]

Maksimālais nozveju apjoms

Dalībvalstis uztur ar āķu jedām un rokas āķu rindām gūto sarkanspuru pageles nozveju maksimālo apjomu, izteiktu dzīvsvara tonnās, saskaņā ar XIII pielikumā doto tabulu.

⇩ jauns

80. pants

Tehniskie pasākumi un saglabāšanas pasākumi

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/2 11., 12., 13. noteikums]

Tiecoties novērst nelabvēlīgu ietekmi uz jūras gultni, sarkanspuru pageles zvejniecībā iesaistītās dalībvalstis drīkst izmēģināt un pieņemt alternatīvus zvejas rīkus vai zvejas rīku vai materiālu radītā ietekmējuma mazināšanas pasākumus.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

81.22.i pants

Zvejas atļaujas un zvejas darbības ⌦ Flotes pārvaldības pasākumi ⌫ 

1.    Dalībvalstis izveido reģistru ar zvejas kuģiem, ⇨ kuriem atļauts darboties ar āķu jedām un rokas āķu rindām un uz kuriem atļauts pārvadāt vai no kuriem atļauts izkraut daudzumus, kas ⇦ uz kuriem atļauts pārvadāt vai no kuriem atļauts izkraut sarkanspuru pageles daudzumus, kas nozvejoti Alvoranas jūrā un pēc šķirošanas veido vairāk nekā ⇨ nepārsniedz ⇦ 20 % no viena plūdmaiņu cikla laikā gūtās ⌦ sarkanspuru pageles ⌫ nozvejas dzīvsvara. Minēto reģistru uztur un atjaunina.

2.    Zvejas kuģiem, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, ⇨ nozvejot vai paturēt uz kuģa sarkanspuru pageli ir atļauts tikai tad, ja tiem ir ⇦ zvejas darbības ir atļauts veikt tikai tad, ja minētās zvejas darbības ir norādītas derīgaā zvejas atļaujaā, kuru izdevušas kompetentās iestādes un kurā norādīti tehniskie nosacījumi, saskaņā ar kādiem drīkst veikt šādas darbības. Atļaujā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati.

3.    Dalībvalstis:

(a)katru gadu līdz 31. janvārim paziņo Komisijai to darbojošos kuģu sarakstu, kam par kārtējo vai nākamo gadu vai gadiem ir izsniegta zvejas atļauja; Komisija katru gadu līdz februāra beigām šo sarakstu paziņo GFCM sekretariātam. Sarakstā ir iekļauti VIII pielikumā norādītie dati;

(b)katru gadu līdz novembra beigām, sākot ar 2018. gada 30. novembri, bet ne vēlāk kā no 2020. gada 30. novembra, Komisijai un GFCM sekretariātam sniedz ziņojumu par 1. punktā minēto kuģu veiktajām zvejas darbībām, kurš sagatavots agregētā formā un satur vismaz šādu informāciju:

i)zvejas dienu skaits,

ii)izmantošanas apgabals un

iii)sarkanspuru pageles ⌦ nozvejas ⌫ un piezvejas ⇨ sadalījumā pa zvejas rīkiem⇦.

4. Visi kuģi, kuru lielākais garums ⇨ LOA ⇦pārsniedz 12 metrus un kuriem ir atļauts kā mērķsugu zvejot sarkanspuru pageli, ir aprīkoti ar VMS vai jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kas dod kontroles iestādēm iespēju ⇨ jebkurā brīdī visā zvejas reisa laikā ⇦ izsekot to darbības.

22.h pants

Ziņojumi par sarkanspuru pageles dienas nozveju un piezveju

Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, dalībvalstis izveido mehānismu, kas nodrošina to, ka neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara tiek ziņots par visām sarkanspuru pageles komerciālajām dienas nozvejām un piezvejām Alvoranas jūrā (GFCM 1., 2. un 3. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēti I pielikumā). Dalībvalstis cenšas reģistrēt vai aplēst minētās sugas nozvejas, kas gūtas atpūtas zvejā.

⇩ jauns

82. pants

Kontroles un izpildes panākšanas pasākumi

1. Dalībvalstis apstiprina ostas, kurās ir atļauts izkraut sarkanspuru pageli, un visus šā saraksta atjauninājumus tūlīt paziņo Komisijai. Komisija šo sarakstu nosūta GFCM sekretariātam. Sarkanspuru pageles izkraušana notiek tikai apstiprinātajās ostās.

2. Pirms ieiešanas jebkurā ostā, izņemot mazapjoma zvejas kuģus, un vismaz četras stundas pirms paredzamā ierašanās laika zvejnieki vai viņu pārstāvis paziņo attiecīgajām iestādēm šādu informāciju:

(a)paredzamais ierašanās laiks;

(b)zvejas kuģa ārējās identifikācijas numurs un vārds;

(c)aplēstais dzīvsvars, kas paturēts uz kuģa.

3. Ja zvejas vietas atrodas mazāk nekā četru stundu attālumā no ierašanās ostas, zvejnieki vai viņu pārstāvji 1. punktā minēto informāciju drīkst iesniegt ne vēlāk kā vienu stundu pirms paredzamā ierašanās laika.

4. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, tādu atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kuri aktīvi zvejo šīs iedaļas darbības jomā, ziņo visas dienas nozvejas neatkarīgi no nozvejas dzīvsvara un reģistrē vai aplēš attiecīgās sugas nozvejas.

5. Katra dalībvalsts izveido kontroles programmu, kas pamatota ar riska analīzi un paredzēta tam, lai verificētu izkrāvumus un validētu zvejas žurnālus.

6. Citā kuģī pārkraušanas operācijas veikt jūrā ir aizliegts.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

83.22.j pants

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis, kurām ir zvejas flotes, kas kā mērķsugu zvejo sarkanspuru pageli, nodrošina to, ka ir pienācīgi izveidots zvejniecību un nozveju uzraudzības mehānisms, kurš Zinātniskajai padomdevējai komitejai dod iespēju sniegt aprakstošu informāciju un ieteikumus vismaz par:

(1)a)zvejas rīka parametriem, cita starpā āķu jedas un nostiprināto tīklu maksimālo garumu ⇨ parametriem ⇦un ⇨ rokas āķu rindās un āķu jedās izmantoto ⇦ āķu skaitu, veidu un lielumu;

(2)b)īstenoto zvejas piepūli (piem., zvejas dienu skaitu nedēļā) un komerciālo zvejas flotu vispārējiem nozvejas apjomiem; būtu jāsniedz arī atpūtas zvejā gūto nozveju aplēses;

(3)c)saglabāšanas un pārvaldības references rādītājiem nolūkā izveidot daudzgadu pārvaldības plānus ilgtspējīgām zvejniecībām ⇨ nodrošināt zvejniecību ilgtspēju ⇦ saskaņā ar mērķi panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu un zemu krājuma izsīkšanas risku;

(4)d)sociālekonomisko ietekmi, kādu radītu alternatīvi pārvaldības scenāriji, cita starpā ielaides/izlaides kontrole un/vai tehniskie pasākumi, uz ko norādījusi GFCM un/vai līgumslēdzējas puses;

(5)e)iespējamajiem telpiskajiem ⌦ vai ⌫ /laiciskajiem zvejas aizliegumiem ar mērķi saglabāt zvejniecības ⇨ ar mērķi nodrošināt ⇦ ⇨ krājuma un to izmantojošo zvejniecību ⇦ ilgtspēju;

(6)f)atpūtas zvejas iespējamo ietekmi uz sarkanspuru pageles krājuma(-u) ⇨ saglabāšanās ⇦ stāvokli.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

IIVII NODAĻA

Sezonas lieguma noteikšana Llielāo korifēnau zvejai, kurā izmanto zivju pievilināšanas ierīces

⇩ jauns

84. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/1 5. noteikums]

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro zvejas darbībām, kurās, izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (ZPI), kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu (Coryphaena hippurus) Vidusjūras starptautiskajos ūdeņos.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

85.12. pants

Lieguma laiks ⌦ Aizlieguma sezona ⌫

1.    Lielo korifēnu (Coryphaena hippurus) zveja, kurā izmantojot zivju pievilināšanas ierīces (“ZPI”), ir aizliegta ik gadu no 1. janvāra līdz 14. augustam.

2.    Atkāpjoties no 1. punkta, ja dalībvalsts var pierādīt, ka sliktu laika apstākļu dēļ zvejas kuģi, kas kuģo ar tās karogu, nevarēja izmantot iedalītās zvejas dienas, minētā dalībvalsts dienas, ko kuģi nav izmantojuši zvejā, kurā izmanto ZPI, var pārnest līdz nākamā gada 31. janvārim. Tādā gadījumā dalībvalstis līdz gada beigām iesniedz Komisijai pieteikumu par pārceļnesamo dienu skaitu.

3.    Šā panta 1. un 2. punktu piemēro arī Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā norādītajā pārvaldības zonā.

4.    Šā panta 2. punktā minētajā pieteikumā iekļauj šādas ziņas:

(a)ziņojumu, kurā izklāstīta sīka informācija par attiecīgo zvejas darbību pārtraukšanu, tostarp attiecīga meteoroloģiskā informācija;

(b)kuģa nosaukumu ⌦ vārdu ⌫ un tā ⇨ CFR ⇦ numuru ES Flotes reģistrā.

5.    Komisija pieņem lēmumu par 2. punktā minētajiem pieteikumiem sešu nedēļu laikā no pieteikuma saņemšanas dienas un par šo lēmumu rakstiski informē attiecīgo dalībvalsti.

6.    Komisija informē GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫ par lēmumiem, kas pieņemti atbilstoši 5. punktam. Katru gadu līdz 1. novembrim ⌦ (neieskaitot) ⌫ dalībvalstis nosūta Komisijai ziņojumu par iepriekšējā gadā zaudēto dienu pārcelnešanu, kā minēts 2. punktā.

7.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta 4. punktā minētais pieteikums un 6. punktā minētais ziņojums par šādu pārnešanu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14325. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

⇩ jauns

86. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/1 12. noteikums]

Pārvaldības pārejas pasākumi

Dalībvalstis, kas apsver iespēju sākt kā mērķsugu zvejot lielo korifēnu, izmantojot ZPI, tūlīt pēc valsts pasākumu pieņemšanas iesniedz tos Komisijai, un Komisija minētos pasākumus nekavējoties nosūta GFCM sekretariātam.

87. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/1 16. un 21. noteikums]

Pārvaldības pasākumu zinātniskā uzraudzība, pielāgošana un pārskatīšana

1. Dalībvalstis uzrauga to ZPI bioloģisko un vidisko ietekmi, kuras izmanto kuģi, kas kuģo ar to karogu un zvejo lielo korifēnu.

2. Lai ZPK būtu vieglāk sniegt ieteikumu par šajā nodaļā paredzēto pasākumu pārskatīšanu, dalībvalstis vāc esošos relevantos datus, tai skaitā pētniecisko uzskaišu datus, lai palīdzētu ZPK apkopot datus.

88. pants

Nacionālie pārvaldības pasākumi

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/1 37., 38. un 40. noteikums]

Dalībvalstis, kuras, izmantojot ZPI, kā mērķsugu zvejo lielo korifēnu un kurās nav nacionālu pārvaldības pasākumu, pieņem nacionālus pārvaldības pasākumus, kuros ietilpst vismaz tādu pasākumu kopums, kas satur IX pielikumā uzskaitītos elementus.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

13.89. pants

Zvejas atļaujas

1. Zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties lielo korifēnu zvejā, piešķir zvejas atļauju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu, un tos iekļauj sarakstā, kurā norādota kuģa nosaukumu ⌦ vārdu ⌫ un ⇨ CFR ⇦ numuru ES Flotes reģistrā ,un kuru attiecīgā dalībvalsts ⇨ katru gadu līdz 30. jūnijam ⇦ sniedz Komisijai. ⇨ Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 31. jūlijam paziņo GFCM sekretariātam. ⇦ 

2. Kuģiem, kuru kopgarums ⌦ lielākais garums ⌫ nepārsniedz 10 metrus, ir vajadzīga zvejas atļauja. Šī prasība attiecas arī uz Regulas (EK) Nr. 1967/2006 26. panta 1. punktā minēto pārvaldības zonu.

90.14. pants

Datu vākšana ⌦ Ziņošana par zvejas darbībām ar ZPI ⌫

1.    Neskarot Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (2008. gada 25. februāris) par Kopienas sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā padoma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku 29 , dalībvalstis izveido atbilstošu sistēmu nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.

⇩ jauns

1.    Neskarot Padomes Regulu (ES) 2017/1004 30 , dalībvalstis izveido piemērotu sistēmu zvejniecību nozvejas un zvejas piepūles datu vākšanai un apstrādei.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

2. Dalībvalstis katru gadu līdz 15. janvārim paziņo Komisijai zvejā ⌦ zvejniecībā ⌫ iesaistīto kuģu skaitu, kā arī lielo korifēnu kopējos izkrāvumus un pārkrāvumus citā kuģī, ko iepriekšējā gadā veikuši zvejas kuģi, kuri kuģo ar šo valstu karogu, katrā GFCM nolīguma apgabala ģeogrāfiskajā apakšapgabalā ⌦ ĢAA ⌫, kaskā noteikts I pielikumā.

3. Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 143.25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

34.    No dalībvalstīm saņemto informāciju Komisija pārsūta ⌦ nosūta ⌫ GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫.

⇩ jauns

5. To atļauju saņēmušo zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kuri zvejo lielo korifēnu šīs iedaļas darbības jomā, reģistrē zvejas darbības ar ZPI.

91. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/1 25.–32. un 36. noteikums]

ZPI uzbūve, atrašanās vieta, apkope un aizstāšana

1. Ja ZPI virsūdens konstrukcija ir pārklāta ar materiālu, dalībvalstis nodrošina, ka attiecīgais materiāls tiek noņemts vai ka konstrukcija ir pārklāta tikai ar tādu materiālu, kas rada minimālu risku, ka tajā var iepīties nemērķa sugas, īpaši jutīgas sugas, vai ka tas var ietekmēt citus kuģus.

2. ZPI zemūdens komponenti sastāv tikai no materiāliem, kuros nemērķa sugas nevar iepīties.

3. ZPI konstruēšanā prioritāte tiek dota bionoārdāmiem materiāliem.

4. ZPI ir droši novietotas to izvietošanas vietā. ZPI konstrukcijā ietilpst atbilstošs skaits atsvaru, kas izvietoti visā virves garumā, lai nodrošinātu, ka gadījumā, ja ZPI peldošā daļa atdalās un dreifē, virve nogrimst jūras dibenā.

5. To zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kas zvejo lielo korifēnu, nodrošina, ka ZPI tiek regulāri apkoptas, vajadzības gadījumā aizstātas un, kad netiek izmantotas, tiek izceltas. Aizstājošās ZPI tips, konstrukcija, uzbūve, materiāli un identifikācija ir tāda pati kā aizstājamajai ZPI. Noenkurotas ZPI gadījumā aizstājošajai ZPI jāatrodas tajā pašā vietā kā aizstājamajai ZPI.

6. Ja ZPI tiek nozaudēta vai to izcelt nav iespējams, zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi reģistrē pēdējo zināmo pozīciju un datumu. Zvejas kuģi, kas zvejo lielo korifēnu, vāc datus un ziņo par nozaudētās ZPI pēdējo reģistrēto pozīciju, kā arī datumu, kad pēdējā pozīcija reģistrēta, identifikācijas numuru un jebkādu informāciju, kas ļauj identificēt ZPI īpašnieku.

7. Dalībvalstis pieņem visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu novecojušu un neizmantotu ZPI izcelšanu.

8. Kuģim, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, ir aizliegts zvejot zivis, kas pievilinātas ar ZPI, kuru nav ievietojis attiecīgais kuģis.

92. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2019/1 33. un 34. noteikums]

ZPI identifikācija un marķēšana

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 8. pantu, to zvejas kuģu zvejnieki vai kapteiņi, kas zvejo lielo korifēnu, nodrošina, ka katra ZPI ir marķēta tā, lai to varētu viegli identificēt.

2. Katra ZPI no ārpuses ir marķēta ar tā zvejas kuģa vai kuģu reģistrācijas numuru, kas to izmanto. Šāds marķējums ir redzams bez signālbākas nomontēšanas, jūras ūdens necaurlaidīgs un salasāms visā signālbākas darbmūža laikā. Redzamības attālumam jābūt pēc iespējas mazākam.

🡻1343/2011

VIII NODAĻA

Akmeņplekste

⇩ jauns

93. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās kā mērķsugu zvejo akmeņpleksti (Psetta maxima) I pielikumā noteiktajā 29. ĢAA.

🡻 982/2019 1. panta 10. punkts (pielāgots)

94.22.p pants

Pasākumi ar mērķi aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju akmeņplekstes zvejniecībās Melnajā jūrā

1.    Katru gadu līdz 20. janvārim katra dalībvalsts, izmantojot ierastos datu apstrādes atbalsturīkus, nosūta Komisijai atjauninātu sarakstu ar kuģiem, kuri izmanto grunts žaunu tīklus un kuriem atļauts zvejot akmeņpleksti Melnajā jūrā (GFCM 29. ģeogrāfiskais apakšapgabals, kas definēts ⌦ ĢAA, kas noteikts ⌫ I pielikumā). Komisija katru gadu līdz 31. janvārim nosūta minēto sarakstu GFCM sekretariātam.

2.    Sarakstā, kas minēts 1. punktā, papildus Īstenošanas regulas (ES) 2017/218 I pielikumā noteiktajiem datiem ir iekļauti šādi dati:

(a)GFCM reģistrācijas numurs;

(b)iepriekšējais nosaukums ⌦ vārds ⌫ (ja ir);

(c)iepriekšējais karogs (ja ir);

(d)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);

(e)galvenās mērķsugas;

(f)galvenais(-ie) zvejas rīks (-rīki), ko izmanto akmeņplekstes zvejā, flotes segments un darbības vienība, kas definēta III pielikuma C iedaļā iekļautajā 1. uzdevuma statistikas datu matricā;

(g)periods, kurā atļauts zvejot ar žaunu tīklu vai jebkādiem citiem zvejas rīkiem, ar ko iespējams nozvejot akmeņplekstes (ja šāda atļauja ir).

3.    Pēc GFCM pieprasījuma dalībvalstis sniedz informāciju par zvejas kuģiem, kam atļauts iesaistīties zvejas darbībā konkrētā periodā. Konkrēti, dalībvalstis paziņo attiecīgo zvejas kuģu nosaukumus ⌦ vārdus ⌫ , to ārējās identifikācijas numuru un zvejas iespējas, kas iedalītas katram no tiem.

4.    Nemarķētus pamestus žaunu tīklus, kas izmantoti akmeņplekstes zvejniecībās un atrasti jūrā, savāc piekrastes dalībvalsts kompetentās iestādes. Pēc tam šie tīkli tiek izņemti līdz brīdim, kad ir pienācīgi identificēts to īpašnieks, vai iznīcināti, ja to īpašnieku identificēt nav iespējams.

5.    Katra attiecīgā dalībvalsts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 43. panta 5. punktu apstiprina izkraušanas vietas, kurās izkrauj un pārkrauj citā kuģī Melnajā jūrā nozvejotas akmeņplekstes. Šādu vietu sarakstu katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai.

6.    No zvejas kuģiem izkraut vai pārkraut citā kuģī jebkādu daudzumu Melnajā jūrā nozvejotu akmeņplekstu ir aizliegts ikvienā citā vietā, kas nav 5. punktā minētās izkraušanas vietas.

95.22.q pants

Valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plāni akmeņplekstu zvejniecībām Melnajā jūrā

1.    Lai īstenotu 94.22.p panta noteikumus, cita starpā nodrošinot pienācīgu un pareizu ikmēneša nozvejas un/vai zvejas piepūles uzraudzību un reģistrēšanu, dalībvalstis izveido valsts uzraudzības, kontroles un pārraudzības plānus (“valsts plāni”).

2.    Valsts plānos ir iekļauti šādi elementi:

(a)skaidri definēti kontroles līdzekļi un apraksts par cilvēkresursiem un tehniskajiem un finansiālajiem līdzekļiem, kas pieejami tieši valsts plānu īstenošanai;

(b)skaidri definēta inspekcijas stratēģija (cita starpā inspekcijas protokoli), kas vērsta uz zvejas kuģiem, kuri varētu nozvejot akmeņpleksti un saistītās sugas;

(c)tirgu un transporta kontroles rīcības plāni;

(d)definēti inspekcijas uzdevumi un procedūras, cita starpā paraugu ņemšanas stratēģija, ko izmanto, lai verificētu nozveju svēršanu pirmās pārdošanas laikā, un paraugu ņemšanas stratēģija, ko piemēro kuģiem, uz kuriem neattiecas noteikumi par zvejas žurnālu / izkraušanas deklarāciju;

(e)inspektoriem, ražotāju organizācijām un zvejniekiem adresētas skaidrojošas norādes par noteikumu kopumu, kas ieviests zvejniecībām, kurās iespējams nozvejot akmeņplekstes, cita starpā par šādiem aspektiem:

i)    noteikumi par to, kā aizpildāmi dokumenti, cita starpā inspekcijas ziņojumi, zvejas žurnāli, pārkraušanas deklarācijas, izkraušanas un pārņemšanas deklarācijas, transporta dokumenti un pārdošanas zīmes;

ii)    spēkā esošie tehniskie pasākumi, cita starpā linuma acs izmērs un/vai linuma acs dimensijas, nozvejoto īpatņu minimālais izmērs, pagaidu ierobežojumi;

iii)    paraugu ņemšanas stratēģijas;

iv)    kontrolpārbaudes mehānismi;

(f)valstu inspektoru apmācība II pielikumā minēto uzdevumu veikšanai.

3.    Dalībvalstis katru gadu līdz 20. janvārim Komisijai vai tās izraudzītai struktūrai paziņo valsts plānus. Komisija vai tās izraudzītā struktūra katru gadu līdz 31. janvārim minētos plānus nosūta GFCM sekretariātam.

96.22.r pants

Akmeņplekstes zvejniecību zinātniskā uzraudzība Melnajā jūrā

Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 30. novembrī paziņo Zinātniskajai padomdevējai komitejai un Komisijai jebkādu papildu informāciju, kas noderētu akmeņplekstes zvejniecību zinātniskajai uzraudzībai Melnajā jūrā.

🡻 982/2019 1. panta 5. punkts (pielāgots)

IIA NODAĻA

Pagaidu aizliegums Melnajā jūrā

97.14.a pants

Aizlieguma periods akmeņplekstes nārsta sezonā Melnajā jūrā

1.    Katru gadu laikā no aprīļa līdz jūnijam katra attiecīgā dalībvalsts Melnajā jūrā nosaka aizlieguma periodu, kas ilgst vismaz divus mēnešus.

⇩ jauns

1.    Katra dalībvalsts katru gadu, pamatojoties uz ZPK sniegtajiem zinātniskajiem ieteikumiem, akmeņplekstes nārsta sezonā nosaka vismaz divus mēnešus ilgu aizlieguma periodu.

🡻 982/2019 1. panta 5. punkts (pielāgots)

2.    Dalībvalstis var noteikt papildu telpiskus ⌦ vai ⌫ / laiciskus ierobežojumus, kuros zvejas darbības var tikt aizliegtas vai ierobežotas tādēļ, lai aizsargātu akmeņplekstes mazuļu baru uzturēšanās apgabalus.

🡻 982/2019 1. panta 7. punkts (pielāgots)

IVAIX NODAĻA

Minimālais saglabāšanas references izmērs Melnās jūras dDzelkņu haizivijs

⇩ jauns

98. pants

Darbības joma

Šo nodaļu piemēro visām zvejas darbībām, kurās kā mērķsugu zvejo dzelkņu haizivi (Squalus acanthias) I pielikumā noteiktajā 29. ĢAA.

🡻 982/2019 1. panta 7. punkts (pielāgots)

99.16.da pants

⌦ Dzelkņu haizivs ⌫ minimālais saglabāšanas references izmērs Melnās jūras dzelkņu haizivij

Melnajā jūrā nozvejotus dzelkņu haizivs īpatņus, kas ir mazāki par 90 cm, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod, neizliek apskatei ⌦ neizstāda ⌫ un nepiedāvā pārdošanai. Ja šādi dzelkņu haizivs īpatņi tiek nozvejoti netīši, tos pēc iespējas ātri atlaiž jūrā nesavainotus un dzīvus. Zvejas kuģu kapteiņi dzelkņu haizivs netīšas ⌦ nejaušas ⌫ nozvejas, atlaišanas un/vai izmešanas gadījumus reģistrē zvejas žurnālā. Dalībvalstis minēto informāciju paziņo GFCM un Komisijai, sniedzot ikgadējos ziņojumus Zinātniskajai padomdevējai komitejai un izmantojot GFCM datu vākšanas sistēmu.

⇩ jauns

III SADAĻA

KOPĪGI NOTEIKUMI

I NODAĻA

Tehniskie pasākumi un saglabāšanas pasākumi

I iedaļa

Zvejas darbību ietekmes uz konkrētām jūras organismu sugām samazināšana

1. apakšiedaļa

Haizivis un rajveidīgās zivis

100. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/43/2018/2 3. noteikums]

Darbības joma

Šo apakšiedaļu piemēro visām zvejas darbībām, kuru mērķsugas ir visas plātņžaunzivju sugas, kā arī haizivju un raju sugas, kas iekļautas Barselonas konvencijas 31 ĪAT/BD protokola II pielikumā un III pielikumā, visos I pielikumā noteiktajos ĢAA.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

101.16.j pants

Aizsargājamo sugu haizivis un rajas ⌦ plātņžaunzivis ⌫

⇩ jauns

1. Dalībvalstis nodrošina Barselonas konvencijas ĪAT/BD protokola II pielikumā uzskaitīto plātņžaunzivju sugu augsta līmeņa aizsardzību pret zvejas darbībām.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

12. To sugu haizivis un rajas ⌦ plātņžaunzivis ⌫, kas iekļautas II pielikumā ⌦ Barselonas konvencijas ĪAT/DB protokolam ⌫ Protokolam par īpaši aizsargājamām teritorijām un bioloģisko daudzveidību Vidusjūrā 32 (“Barselonas konvencijas Protokols”), nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, nenodod, neglabā, nepārdod, neizstāda vai nepiedāvā pārdošanai.

32.    Cik tas ir iespējams, zZvejas kuģi, kas ir nejauši nozvejojuši to sugu haizivis un rajas ⌦ plātņžaunzivis ⌫, kuras ir norādītas Barselonas konvencijas ⌦ ĪAT/BD ⌫ protokola II pielikumā, nekavējoties tās atbrīvo neievainotas un dzīvas.

102.16.k pants

Haizivju identifikācija

1. ⇨ Neskarot 101. pantu, ⇦ Ir aizliegta haizivju galvas atdalīšana un ādas novilkšana uz kuģa un pirms izkraušanas ir aizliegta. Haizivis bez galvas un bez ādas nedrīkst piedāvāt pārdošanai ⌦ netirgo ⌫ pirmreizējās pārdošanas tirgos pēc izkraušanas.

⇩ jauns

2. Neskarot 101. pantu, dalībvalstis nodrošina, ka haizivis tiek paturētas uz kuģa, pārkrautas citā kuģī, izkrautas un tirgotas pirmajā pārdošanā tādā veidā, ka sugas ir atpazīstamas un identificējamas, un ka šo sugu īpatņu nozveju, nejaušu nozveju un, attiecīgā gadījumā, atbrīvošanu var uzraudzīt un reģistrēt.

103. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/2 5. noteikums]

Ziņošanas pienākumi

Dalībvalstis katru gadu līdz 30. aprīlim paziņo Komisijai kārtību, kādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantu tiek piemērotas atkāpes no aizlieguma veikt zvejas darbības ar traļiem. Komisija šo kārtību katru gadu līdz 31. martam nosūta GFCM sekretariātam. Šādā paziņojumā iekļauj:

(1)sarakstu ar kuģiem, kam atļauts zvejot ar trali, un šo kuģu parametrus;

(2)attiecīgās zonas, kas identificētas ar ģeogrāfiskajām koordinātām gan uz sauszemes, gan jūrā un ar GFCM statistiskajiem taisnstūriem;

(3)pasākumus, kas veikti, lai uzraudzītu un mazinātu ietekmi uz jūras vidi.

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

V NODAĻA

Zvejas darbību ietekmes uz noteiktām jūras sugām samazināšana

⌦ 2. apakšiedaļa

Nejaušas nozvejas ⌫

⌦ Konkrētu jūras organismu sugu nejaušas nozvejas ⌫

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

104.16.e pants

Darbības joma

Šo nodaļu ⌦ apakšiedaļu ⌫ piemēro, neskarot jebkādu citu stingrāku no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 92/43/EEK vai Direktīvas 2009/147/EK izrietošu pasākumu 33 ,un Padomes Regulu (EK) Nr. 1185/2003 34 .

🡻 2102/2015 1. panta 2. punkts (pielāgots)

⇨ jauns

105.16.f pants

Jūras putnu nejauša nozveja zvejas rīkos

1.    Zvejas kuģu kapteiņi nekavējoties atbrīvo jūras putnus, kas nejauši nozvejoti zvejas rīkos.

2.    Zvejas kuģi neizved krastā jūras putnus, izņemot, ja tas notiek saskaņā ar jūras putnu aizsardzības valsts plāniem vai lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu jūras putnu atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka kompetentās valsts iestādes pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas par nodomu šādus jūras putnus izvest krastā.

106.16.g pants

Jūras bruņurupuču nejauša nozveja zvejas rīkos

1.    Cik tas ir iespējams, piesardzīgi apietas ar jūras bruņurupučiem, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un atbrīvo tos neievainotus un dzīvus.

2.    Zvejas kuģu kapteiņi neizved krastā jūras bruņurupučus, izņemot īpašas glābšanas vai valsts saglabāšanas programmas mērķiem vai ja tas ir citu iemeslu dēļ nepieciešams glābšanas nolūkā un lai nodrošinātu palīdzību atsevišķu ievainotu un apdullinātu jūras bruņurupuču atkopšanās procesā, un ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgas kompetentās valsts iestādes.

3.    Ciktāl tas ir praktiski iespējams, zvejas kuģi, kuri izmanto riņķvadus mazo pelaģisko sugu zvejai vai lampara tipa vadus ⌦ apņemošos vadus bez savilcējtroses ⌫ pelaģisko sugu zvejai, izvairās ar tiem apņemt jūras bruņurupučus.

4.    Uz zvejas kuģiem, kuri izmanto āķu jedas un grunts žaunu tīklus, ir jābūt drošas pārvietošanas ⌦ apiešanās ⌫ , atpīšanas un atbrīvošanas aprīkojumam, kas paredzēts, lai nodrošinātu jūras bruņurupuču pārvietošanu ⌦ apiešanos ar jūras bruņurupučiem ⌫ un to atbrīvošanu veidā, kas maksimāli palielina to izdzīvošanas izredzes.

107.16.h pants

Mūkroņu (Monachus monachus) nejauša nozveja

1.    Zvejas kuģu kapteiņi neuzņem uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj mūkroņus, izņemot, ja tas ir nepieciešams, lai glābtu atsevišķus ievainotus dzīvniekus un lai nodrošinātu to atkopšanos, ar noteikumu, ka par to pirms attiecīgā zvejas kuģa atgriešanās ostā ir pienācīgi un oficiāli informētas attiecīgās kompetentās valsts iestādes.

2.    Mūkroņus, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, atbrīvo neievainotus un dzīvus. Mirušo īpatņu liemeņus izkrauj, un tos izņem zinātniskās izpētes vajadzībām vai iznīcina kompetentās valsts iestādes.

108.16.i pants

Vaļveidīgo nejauša nozveja

1. ⇨ Vaļveidīgos, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos un pacelti līdzās zvejas kuģa bortam, ⇦ Zzvejas kuģi nekavējoties atlaiž atpakaļ jūrā neievainotus un dzīvus, ciktāl tas ir praktiski iespējams, vaļveidīgos, kuri ir nejauši nozvejoti zvejas rīkos, un izved līdzās zvejas kuģim.

🡻 2102/2015 1. panta 4. punkts (pielāgots)

24. Dalībvalstis izveido atbilstošas novērošanas sistēmas, lai vācktu uzticamu informāciju par ⌦ ietekmi, kādu uz vaļveidīgo populācijām Melnajā jūrā rada ⌫ zvejas kuģiu, kuri ar grunts žaunu tīkliem zvejo dzelkņu haizivis, ietekmi uz vaļveidīgo populācijām Melnajā jūrā, un iesniedz minēto informāciju Komisijai. Komisija 3., 4. un 5. punktā minēto ⌦ šo ⌫ informāciju nekavējoties nosūta GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫.

🡻 2102/2015 1. panta 3. punkts (pielāgots)

Ia NODAĻA

Uzskaitvedības pienākumi

109.17.b pants

Konkrētu jūras organismu sugu nejaušua nozvejua ⌦ reģistrēšana ⌫

1.    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1224/2009 15. panta 5. punktu, zvejas kuģu kapteiņi minētās regulas 14. pantā paredzētajā zvejas žurnālā reģistrē šādu informāciju:

(a)visus jūras putnu nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;

(b)visus jūras bruņurupuču nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;

(c)visus mūkroņu nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;

(d)visus vaļveidīgo nejaušas nozvejas un vēlākās atbrīvošanas gadījumus;

(e)visus Barselonas konvencijas ⌦ ĪAT/BD ⌫ protokola II vai III pielikumā norādīto sugu haizivju un raju nejaušas nozvejas un, ja tas tiek prasīts, vēlākās atbrīvošanas gadījumus.

2.    Valstu ziņojumos, kas paredzēti ZPK izpētei, papildus žurnālā reģistrētajai informācijai vajadzētu būt arī:

(a)saistībā ar jūras bruņurupuču nejaušu nozveju – informācijai par:

–i) zvejas rīka tipu,

–ii) notikuma laiku,

–iii) atrašanās ūdenī ilgumu,

 –iv) dziļumu un vietu,

–v) mērķsugām,

 –vi) jūras bruņurupuču sugām un

–vii) to, vai jūras bruņurupuči tika izmesti miruši vai atlaisti ⌦ atbrīvoti ⌫ dzīvi;

(b)saistībā ar vaļveidīgo nejaušu nozveju – informācijai par:

–i) zvejas rīka parametriem,

–ii) notikuma laiku,

–iii) atrašanās vietu (ģeogrāfisko apakšapgabalu ⌦ ĢAA ⌫ vai statistisko taisnstūri, kākas definēts šīs regulas I pielikumā) un

–iv) to, vai šis vaļveidīgais ir delfīns vai cita vaļveidīgo suga.

3.    Dalībvalstis līdz 2015. gada 31. decembrim izstrādā 1. punktā minētos noteikumus par to, kā nejaušas nozvejas reģistrē to zvejas kuģu kapteiņi, uz kuriem neattiecas zvejas žurnāla kārtošanas prasība saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu, reģistrē nejaušo nozveju.

⇩ jauns

4. Attiecīgās dalībvalstis katru gadu līdz 15. decembrim elektroniska ziņojuma veidā iesniedz Komisijai nejauši nozvejoto un pēc tam atbrīvoto jūras putnu, jūras bruņurupuču, mūkroņu, vaļveidīgo, haizivju un raju attiecību, kā arī 1. un 2. punktā minēto informāciju. Komisija šo informāciju katru gadu līdz 31. decembrim nosūta GFCM sekretariātam.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

II SADAĻA

TEHNISKIE PASĀKUMI 

⌦ II iedaļa ⌫I NODAĻA

Zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabali

I iedaļa

Zvejas lieguma apgabals Lionas jūras līcī

⌦ 1. apakšiedaļa

Lionas līcis ⌫

110.4. pants

Zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabala izveidošana

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

Lionas jūras līča austrumos ir izveidots zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabals, tā robežas iezīmē kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma A daļā noteiktās ⌫ ģeogrāfiskās koordinātas.:

-42° 40′ N, 4° 20′ E

-42° 40′ N, 5° 00′ E

-43° 00′ N, 4° 20′ E

-43° 00′ N, 5° 00′ E.

1115. pants

Zvejas piepūle

Attiecībā uz bentisko ⌦ demersālo ⌫ zivju krājumiem to kuģu zvejas piepūle, kuri izmanto velkamos zvejas tīklus, grunts un pelaģiskās zvejas āķu jedas un uz grunts nostiprinātus tīklus zvejasi ierobežojumutā apgabalā, kas minēts 1104. pantā, nepārsniedz zvejas piepūles līmeni, kuru 2008. gadā attiecīgajā apgabalā piemēroja katra dalībvalsts.

6112. pants

Nozvejas uzskaite ⌦ Reģistrētā zveja ⌫

Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī iesniedz Komisijai elektroniskā formātā to kuģu sarakstu, kuri kuģo ar šo valstu karogu un kuri 2008. gadā veikuši nozvejas uzskaiti ⌦ reģistrēti zvejojam ⌫ attiecībā uz 4110. pantā minētajāo apgabalāu un I pielikumā definētajāo GFCM 7. ⌦ ĢAA ⌫ ģeogrāfisko apakšapgabalu. Minētajā sarakstā norāda kuģa nosaukumu ⌦ vārdu ⌫ , tā ⇨ CFR ⇦ numuru ES Flotes reģistrā, laika posmu, kurā kuģim atļauts nodarboties ar zveju ⌦ zvejot ⌫ 1104. pantā minētajā apgabalā, un dienu skaitu, ko katrs kuģis 2008. gadā pavadījis 7. ⌦ ĢAA ⌫ ģeogrāfiskajā apakšapgabalā un jo īpaši 1104. pantā minētajā apgabalā.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

1137. pants

Kuģi, kam atļauts zvejot

1.    Kuģiem, kam atļauts zvejot 1104. pantā minētajā apgabalā, to dalībvalsts izdodsniedz zvejas atļauju saskaņā ar 7. pantu Padomes Regulā (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem 35 .

2.    Zvejas kuģiem, kuri līdz 2008. gada 31. decembrim nav veikuši uzskaiti par nozveju ⌦ reģistrēti zvejojam ⌫ 1104. pantā minētajā apgabalā līdz 2008. gada 31. decembrim, nav atļauts sākt zveju šajā apgabalā.

3.    Dalībvalstis ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī informē Komisiju par to tiesību aktiem, kas ir bijuši spēkā 2008. gada 31. decembrī un attiecas uz šādiem aspektiem:

(a)maksimālais stundu skaits dienā, kurās kuģim ir atļauts iesaistīties zvejas darbībās;

(b)maksimālais dienu skaits nedēļā, kurās kuģim ir atļauts palikt jūrā un neatrasties ostā;

(c)obligātais laiks zvejas kuģu iziebraukšanai no ostas, kurā tie reģistrēti, un ieienākšanai tajā.

1148. pants

Jutīgu dzīvotņu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina to, ka 1104. pantā minētais apgabals tiek aizsargāts no jebkuras citas cilvēku darbības ietekmes, kas apdraud tādu iezīmju saglabāšanu, kuras raksturīgas šim apgabalam kā nārstojošu zivju uzturpulcēšanās apgabalam.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

1159. pants

Informēšana

Katru gadu līdz 1. februārim ⌦ (neieskaitot) ⌫ dalībvalstis elektroniskā formātā iesniedz Komisijai ziņojumu par 1104. pantā minētajā apgabalā veiktajām zvejas darbībām.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta ziņojums par šādām zvejas darbībām. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14325. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

⇩ jauns

116. pants

Flotes pārvaldības pasākumi

Attiecīgās dalībvalstis nodrošina, ka to flotes kapacitāte, ko izmanto Āfrikas dziļūdens garneles (Aristeus antennatus), sārtās dziļūdens garneles (Parapenaeus longirostris), sarkanās milzu garneles (Aristaeomorpha foliacea), heka (Merluccius merluccius), Norvēģijas omāra (Nephrops norvegicus) un sarkansvītrainās jūrasbarbes (Mullus barbatus) ieguvē, 110. pantā minētajā zvejas ierobežojumu apgabalā tiek uzturēta XII pielikuma C tabulā noteiktajā līmenī.

🡻 982/2019 1. panta 3. punkts (pielāgots)

Ia iedaļa

Zvejas lieguma apgabali nozīmīgu zivju dzīvotņu un jutīgu jūras ekosistēmu aizsardzībai

⌦ 2. apakšiedaļa

Sicīlijas šaurums ⌫

117.9.a pants

Zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabali Sicīlijas šaurumā

Zveja ar grunts trali ir aizliegta:

(1)zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalā “Aventūras sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma B daļā noteiktās ⌫ koordinātas;:

-37° 23,850′ N, 12° 30,072′ E

-37° 23,884′ N, 12° 48,282′ E

-37° 11,567′ N, 12° 48,305′ E

-37° 11,532′ N, 12° 30,095′ E

(2)zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalā “Dželas baseina rietumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma B daļā noteiktās ⌫ koordinātas;:

-37° 12,040′ N, 13° 17,925′ E

-37° 12,047′ N, 13° 36,170′ E

-36° 59,725′ N, 13° 36,175′ E

-36° 59,717′ N, 13° 17,930′ E

(3)zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalā “Maltas sēkļa austrumdaļa”, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma B daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-36° 12,621′ N, 15° 13,338′ E

-36° 12,621′ N, 15° 26,062′ E

-35° 59,344′ N, 15° 26,062′ E

-35° 59,344′ N, 15° 13,338′ E.

118.9.b pants

Buferzonas Sicīlijas šaurumā

1.    Ap 117. pantā9.a panta 1. punktā minēto zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalu “Aventūras sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma C daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-37° 24,849′ N, 12° 28,814′ E

-37° 24,888′ N, 12° 49,536′ E

-37° 10,567′ N, 12° 49,559′ E

-37° 10,528′ N, 12° 28,845′ E

2.    Ap 117. pantā9.a panta 2. punktā minēto zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalu “Dželas baseina rietumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma C daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-37° 13,041′ N, 13° 16,672′ E

-37° 13,049′ N, 13° 37,422′ E

-36° 58,723′ N, 13° 37,424′ E

-36° 58,715′ N, 13° 16,682′ E

3.    Ap 117. pantā9.a panta 3. punktā minēto zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalu “Maltas sēkļa austrumdaļa” izveido buferzonu, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma C daļā noteiktās ⌫ koordinātas.: 

-36° 13,624′ N, 15° 12,102′ E

-36° 13,624′ N, 15° 27,298′ E

-35° 58,342′ N, 15° 27,294′ E

-35° 58,342′ N, 15° 12,106′ E

4.    Kuģi, kas šajā pantā minētajās buferzonās veic zvejas darbības ar grunts trali, nodrošina kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) signālu pārraidīšanu atbilstošā biežumā. Kuģi, kas nav aprīkoti ar VMS transponderu un plāno ar grunts trali zvejot buferzonās, ir aprīkoti ar jebkādu citu ģeolokalizācijas sistēmu, kura dod kontroles iestādēm iespēju izsekot to darbības.

⌦ 3. apakšiedaļa

Adrijas jūra ⌫

119.9.c pants

Zvejas ierobežojumi Jabukas/Pomo ieplakas apgabalā Adrijas jūrā

1.    Atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma D daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-43° 32,044′ N, 15° 16,501′ E

-43° 05,452′ N, 14° 58,658′ E

-43° 03,477′ N, 14° 54,982′ E

-42° 50,450′ N, 15° 07,431′ E

-42° 55,618′ N, 15° 18,194′ E

-43° 17,436′ N, 15° 29,496′ E

-43° 24,758′ N, 15° 33,215′ E

2.    Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma D daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-43° 03,477′ N, 14° 54,982′ E

-42° 49,811′ N, 14° 29,550′ E

-42° 35,205′ N, 14° 59,611′ E

-42° 49,668′ N, 15° 05,802′ E

-42° 50,450′ N, 15° 07,431′ E

3.    Katru gadu laikā no 1. septembra līdz 31. oktobrim atpūtas zveja un zveja ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām ir aizliegta apgabalā, kuru norobežo līnijas, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma D daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-43° 17,436′ N, 15° 29,496′ E

-43° 24,758′ N, 15° 33,215′ E

-43° 20,345′ N, 15° 47,012′ E

-43° 18,150′ N, 15° 51,362′ E

-43° 13,984′ N, 15° 55,232′ E

-43° 12,873′ N, 15° 52,761′ E

-43° 13,494′ N, 15° 40,040′ E.

120. 9.d pants

Kuģi, kam atļauts zvejot Jabukas/Pomo ieplakas apgabalā

1.    Neskarot 119.9.c panta 2. un 3. punktu, komerciālas zvejas darbības, ko veic ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, minētajos punktos norādītajos apgabalos ir atļautas tikai tad, ja kuģim ir īpaša atļauja un ja tas var pierādīt, ka tas vēsturiski ir veicis zvejas darbības attiecīgajos apgabalos.

2.    Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem 119.9.c panta 2. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot ne vairāk kā divas zvejas dienas nedēļā. Atļauju saņēmušiem zvejas kuģiem, kas izmanto dvīņu traļus ar traļu durvīm, ir tiesības zvejot ne vairāk kā vienu zvejas dienu nedēļā.

3.    Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts trali, 119.9.c panta 3. punktā minētajā apgabalā ir tiesības zvejot tikai sestdienās un svētdienās no plkst. 5.00 līdz plkst. 22.00. Atļauju saņēmušiem kuģiem, kas zvejo ar grunts tīkliem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, ir tiesības zvejot tikai no pirmdienas plkst. 5.00 līdz ceturtdienas plkst. 22.00.

4.    Kuģiem, kam 119.9.c panta 2. un 3. punktā minētajā apgabalā ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir zvejas atļauja, kuru to dalībvalsts izdevusi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 7. pantu.

5.    Dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 31. martā nosūta Komisijai sarakstu ar kuģiem, kuriem tās izdevušas 1. punktā minētās atļaujas. Komisija katru gadu ne vēlāk kā 30. aprīlī paziņo GFCM sekretariātam atļauju saņēmušo kuģu sarakstu, kas sagatavots par nākamo gadu. Par katru kuģi sarakstā ir iekļauta šāda ⌦ VIII pielikumā noteiktā ⌫ informācija.:

a)kuģa nosaukums;

b)kuģa reģistrācijas numurs;

c)GFCM unikālais identifikators (valsts ISO trīsburtu kods un 9 cipari, piemēram, xxx000000001);

d)iepriekšējais nosaukums (ja ir);

e)iepriekšējais karogs (ja ir);

f)ziņas par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem (ja ir);

g)starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

h)kuģa tips, lielākais garums (LOA) un bruto tilpība (GT), un/vai reģistrētā bruto tilpība (GRT);

i)īpašnieka(-u) un operatora(-u) vārds, uzvārds vai nosaukums, adrese;

j)galvenais(-ie) zvejas rīks(-i), ko izmanto, lai zvejotu zvejas lieguma apgabalā;

k)sezonas laikposms, kurā atļauts zvejot zvejas lieguma apgabalā;

l)zvejas dienu skaits, cik katram kuģim ir tiesības zvejot;

m)apstiprinātā osta.

6.    Atļauju saņēmušie zvejas kuģi nozvejas no bentiskajiem ⌦ demersālajiem ⌫ krājumiem izkrauj tikai apstiprinātās ostās. Minētajā nolūkā katra attiecīgā dalībvalsts apstiprina ostas, kurās atļauts izkraut zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalā “Jabukas/Pomo ieplaka” gūtās nozvejas. Minēto ostu sarakstu ⌦ līdz 31. martam ⌫ paziņo GFCM sekretariātam un Komisijai katru gadu līdz 30. aprīlim. ⌦ Komisija šo sarakstu katru gadu līdz 30. aprīlim nosūta GFCM sekretariātam ⌫.

7.    Uz zvejas kuģiem, kuriem 119.9.c panta 2. un 3. punktā minētajos apgabalos ir atļauts zvejot ar šā panta 1. punktā minēto zvejas rīku, ir VMS un/vai automātiskā identifikācijas sistēma (AIS), kas darbojas pareizi, un uz kuģa esošie vai izmantotie zvejas rīki ir pienācīgi identificēti, numurēti un marķēti, pirms tiek sāktas zvejas darbības ⌦ operācijas ⌫ vai kuģošana minētajos apgabalos.

8.    Zvejas kuģiem, kas aprīkoti ar grunts tīkliem, grunts traļiem, nostiprinātām āķu jedām un zivju krātiņveida lamatām, bet nav saņēmuši atļauju, ir atļauts tranzītā šķērsot zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalu, ja tie ir uzņēmuši taisnu kursu, virzās ar konstantu ātrumu, kas nav mazāks par 7 mezgliem, uz tiem darbojas VMS un/vai AIS un tie neveic nekādas zvejas darbības.

 🡻 1343/2011 (pielāgots)

II iedaļa

Zvejas lieguma apgabali jutīgu dziļūdens dzīvotņu aizsardzībai

⌦ 4. apakšiedaļa

Jutīgas dziļūdens dzīvotnes ⌫

12110. pants

Zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabalu izveidošana ⌦ jutīgās dziļūdens dzīvotnēs ⌫

Zveja, kurā izmantojot velkamās dragas un grunts traļus, ir aizliegta šādos apgabalos:

(1)a)dziļūdens zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabals “Lophelia rifs pie Capo Santa Maria di Leuca”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma E daļā noteiktās ⌫ koordinātas;:

-39° 27,72′ N, 18° 10,74′ E

-39° 27,80′ N, 18° 26,68′ E

-39° 11,16′ N, 18° 32,58′ E

-39° 11,16′ N, 18° 04,28′ E;

(2)b)dziļūdens zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabals “Nīlas deltas apgabala aukstūdens ogļūdeņražu izplūdes vietas”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma E daļā noteiktās ⌫ koordinātas;:

-31° 30,00′ N, 33° 10,00′ E

-31° 30,00′ N, 34° 00,00′ E

-32° 00,00′ N, 34° 00,00′ E

-32° 00,00′ N, 33° 10,00′ E;

(3)c)dziļūdens zvejas lieguma ⌦ ierobežojumu ⌫ apgabals “Eratosthenes jūras pacēlums”, kura robežas apzīmētas ar līnijām, kas savieno šādas ⌦ XI pielikuma E daļā noteiktās ⌫ koordinātas.:

-33° 00,00′ N, 32° 00,00′ E

-33° 00,00′ N, 33° 00,00′ E

-34° 00,00′ N, 33° 00,00′ E

-34° 00,00′ N, 32° 00,00′ E.

12211. pants

Jutīgu dzīvotņu aizsardzība

Dalībvalstis nodrošina, ka to kompetentās iestādes tiek mudinātas aizsargāt jutīgās dziļūdens dzīvotnes 12110. pantā minētajos apgabalos, jo īpaši pret tādu ietekmi, ko rada jebkura cita darbība, kura apdraud šādām dzīvotnēm piemītošo īpašību saglabāšanu.

🡻 982/2019 1. panta 4. punkts (pielāgots)

III iedaļa

⌦ Telpiski vai ⌫ Pagaidu ⌦ laiciski ⌫ aizliegumsi Gābesas līcī

123.11.a pants

Pagaidu ⌦ Laicisks ⌫ aizliegums Gābesas līcī

Katru gadu laikā no 1. jūlija līdz 30. septembrim ir aizliegta zveja ar grunts trali zonā starp krastu un 200 metru izobatu GFCM 14. ģeogrāfiskajā apakšapgabalā ⌦ 14. ĢAA ⌫ (Gābesas līcis, kas definēts ⌦ minēts ⌫ I pielikumā).

🡻 1343/2011 (pielāgots)

III NODAĻA

⌦ IV iedaļa ⌫

 Zvejas⌦ Zvejniecībā izmantotie ⌫ rīki

15. pants

Minimālais linuma acs lielums Melnajā jūrā

1.    Minimālais linuma acs lielums tīkliem, ko izmanto bentisko zivju sugu zvejai ar traļiem Melnajā jūrā, ir 40 mm. Tādu linumu plātnes, kuru acs lielums ir mazāks par 40 mm, nedrīkst lietot vai turēt uz klāja.

2.    Līdz 2012. gada 1. februārim 1. punktā minētos linumus aizstāj ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir 40 mm, vai – pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – ar rombveida tīkliem, kuru acs lielums ir 50 mm un kuri ir ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga kvadrātveida linumiem, kuru acs izmērs āmjos ir 40 mm, vai lielāka par tiem.

3.    Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi veic bentisko zivju sugu zveju ar traļiem Melnajā jūrā, pirmo reizi ne vēlāk kā 2012. gada 16. februārī un pēc tam reizi sešos mēnešos iesniedz Komisijai to zvejas kuģu sarakstu, kas veic šādas darbības Melnajā jūrā un kas aprīkoti ar kvadrātveida linumiem, kuru acs lielums āmjos ir vismaz 40 mm, vai rombveida linumiem, kuru acs lielums ir vismaz 50 mm, kā arī norāda šādu kuģu īpatsvaru procentos no valsts kopējās grunts traļu flotes.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 25. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

4.    Komisija nosūta 3. punktā minēto informāciju GFCM izpildsekretāram.

🡻 2102/2015 1. panta 1. punkts (pielāgots)

124.15.a pants

Traļu un žaunu tīklu izmantošana Melnajā jūrā

1.    Traļu izmantošana ir aizliegta:

(a)trīs jūras jūdžu attālumā no krasta – ar noteikumu, ka nav sasniegta 50 metru izobata; vai

(b)50 metru izobatas robežās, ja 50 metru dziļums ir sasniegts mazākā attālumā no krasta.

2.    Dalībvalstis ⌦, piešķirot atkāpes saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1967/2006 13. pantu, ⌫ izņēmuma kārtā saviem zvejas kuģiem var atļaut zvejot 1. punktā minētajā zonā piešķirot atkāpes saskaņā ar Ieteikumu GFCM/36/2012/3,  – ar noteikumu, ka tās par jebkuru šādu atkāpi pienācīgi informē Komisiju.

3.    Ja Komisija uzskata, ka saskaņā ar 2. punktu piešķirtā atkāpe neatbilst minētajā punktā izklāstītajam nosacījumam, tā, sniedzot atbilstīgus pamatojumus, pēc apspriešanās ar attiecīgo dalībvalsti var pieprasīt, lai attiecīgā dalībvalsts grozītu minēto atkāpi.

4.    Komisija informē GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫ par jebkurām atkāpēm, kas piešķirtas saskaņā ar 2. punktu.

5.    No 2015. gada 1. janvāra grunts žaunu tīklu monopavediena vai vijuma diametrs nepārsniedz 0,5 mm.

⇩ jauns

II NODAĻA

FINANSĒJUMS, KAS DOMĀTS SAGLABĀŠANAS PASĀKUMIEM, KURU REZULTĀTĀ ZVEJAS DARBĪBAS UZ LAIKU TIEK PĀRTRAUKTAS

125. pants

Finansējums, kas domāts saglabāšanas pasākumiem, kuru rezultātā zvejas darbības uz laiku tiek pārtrauktas

Lai finansētu pagaidu pārtraukšanu saskaņā ar Regulas [XXXX/2021] 36 [Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), pēc pieņemšanas jāiekļauj pilna atsauce] 18. panta 2. punkta a) apakšpunktu, šīs regulas 5., 6., 19., 28., 38., 47., 61., 69., 85., 97. un 123. pantā paredzētos pasākumus, kuru rezultātā zvejas darbības uz laiku tiek pārtrauktas, uzskata par saglabāšanas pasākumiem Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7. panta 1. punkta j) apakšpunkta nozīmē.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

16. pants

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus

Zveja, izmantojot velkamās dragas un traļus dziļāk par 1000 m, ir aizliegta.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

III SADAĻA⌦ III NODAĻA ⌫

KONTROLES PASĀKUMI 

I NODAĻA⌦ I iedaļa ⌫

⌦ Atļauju saņēmušo ⌫ kKuģu reģistrs  

12617. pants

To kuģu reģistrs, kuriem atļauta zveja

1. Dalībvalstis katru gadu līdz 1. decembrim ⌦ (neieskaitot) ⌫ , izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, nosūta Komisijai atjauninātu to kuģu sarakstu, kuru kopgarums ⌦ lielākais garums ⌫ pārsniedz 15 metrus un kuri kuģo ar to karogu un ir reģistrēti to teritorijā, un kuriem tās ⌦ , izdodot zvejas atļauju, ⌫ ir atļāvušas zvejot GFCM nolīguma apgabalā ⌦ , izsniedzot zvejas atļauju ⌫.

2.    Šā panta 1. punktā minētajā sarakstā iekļauj šādu informāciju:

(a)kuģa ⇨ CFR ⇦ numurs ES flotes reģistrā un ārējais marķējums, kas definēts ⌦ Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru ⌫ Regulas (EK) Nr. 26/2004 I pielikumā;

(b)laika periods, kurā atļauta zveja un/vai pārkraušana citā kuģī;

(c)izmantotie zvejas rīki.

3.    Komisija katru gadu līdz 1. janvārim ⌦ (neieskaitot) ⌫ nosūta atjaunināto sarakstu GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫, lai attiecīgos kuģus varētu iekļaut GFCM to kuģu reģistrā, kuru kopgarums ⌦ lielākais garums ⌫ pārsniedz 15 metrus un kuriem atļauts zvejot GFCM nolīguma apgabalā (“GFCM reģistrs”).

4.    Visas izmaiņas, kas jāveic 1. punktā minētajā sarakstā, paziņo Komisijai, lai tā, izmantojot ierasto datu apstrādes atbalstu, tās pārsūtītu GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫ vismaz 10 darbdienas pirms tam, kad kuģis uzsāk zvejas darbību GFCM nolīguma apgabalā.

5.    ES zvejas kuģi, kuru kopgarums ⌦ lielākais garums ⌫ pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, nedrīkst zvejot, turēt uz klāja ⌦ paturēt uz kuģa ⌫ , pārkraut citā kuģī vai izkraut krastā jebkāda veida zivis vai čaulgliemjus ⌦ gliemjus un vēžveidīgos ⌫ GFCM nolīguma apgabalā.

6.    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka:

(a)vienīgi kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, un kuriem uz klāja ⌦ uz kuriem ⌫ ir to izsniegdota zvejas atļauja, ir atļauts veikt zvejas darbības GFCM nolīguma apgabalā, ievērojot minētās atļaujas noteikumus;

(b)zvejas atļaujas neizsniedzdod kuģiem, kas veikuši nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (“NNN zveja”) GFCM nolīguma apgabalā vai citviet, ja vien jaunie īpašnieki neiesniedz atbilstošus dokumentārus pierādījumus par to, ka iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem vairs nav nekādu juridisku, labuma gūšanas vai finansiālu interešu attiecībā uz to kuģiem, ka tie vairs neīsteno kontroli pār kuģiem vai ka to kuģi nepiedalās NNN zvejā un nav saistīti ar to;

(c)ciktāl iespējams, tās ar saviem tiesību aktiem aizliedz tādu kuģu īpašniekiem un operatoriem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, piedalīties zvejas darbībās GFCM nolīguma apgabalā vai būt saistītiem ar šādu zveju, ko veic kuģi, kuri nav iekļauti GFCM reģistrā;

(d)ciktāl iespējams, tās savos tiesību aktos paredz prasību, ka to kuģu īpašniekiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu un ir iekļauti 1. punktā minētajā sarakstā, jābūt karoga dalībvalsts valstspiederīgajiem vai juridiskām personām;

(e)to kuģi atbilst visiem attiecīgajiem GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

7.    Dalībvalstis veic vajadzīgos pasākumus, lai kuģiem, kuru kopgarums ⌦ lielākais garums ⌫ pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, aizliegtu zvejot, turēt uz klāja ⌦ paturēt uz kuģa ⌫, pārkraut citā kuģī un izkraut krastā zivis un čaulgliemjus ⌦ gliemjus un vēžveidīgos ⌫ , kas nozvejoti GFCM nolīguma apgabalā.

8.    Dalībvalstis nekavējoties paziņo Komisijai jebkādu informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu uzskatīt, ka kuģi, kuru kopgarums ⌦ lielākais garums ⌫ pārsniedz 15 metrus, bet kuri nav iekļauti GFCM reģistrā, zvejo vai pārkrauj citā kuģī zivis un čaulgliemjus ⌦ gliemjus un vēžveidīgos ⌫ GFCM nolīguma apgabalā.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

II NODAĻA⌦ II iedaļa ⌫

Ostas valsts pasākumi

12718. pants

Darbības joma

Šo nodaļu ⌦ iedaļu ⌫ piemēro trešo valstu zvejas kuģiem.

12819. pants

Iepriekšējs paziņojums

Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 72 stundas pirms paredzamā ierašanās brīža ostā.

12920. pants

Ostā veiktas inspekcijas

1.    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 1. punktu, dalībvalstis veic inspekcijas to izraudzītās ⌦ apstiprinātajās ⌫ ostās, veicot inspekcijas vismaz 15 % no izkraušanas un citā kuģī pārkraušanas darbībām ⌦ operācijām ⌫ katru gadu.

2.    Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 9. panta 2. punktu, zvejas kuģus, kas ierodas dalībvalstu ostās bez iepriekšējas atļaujas, inspicē visos gadījumos.

13021. pants

Inspekcijas procedūra

Papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. pantā noteiktajām prasībām inspekcijas, ko veic ostās, atbilst šīs regulas II pielikumā izklāstītajām prasībām.

13122. pants

Atteikums izmantot ostu

1.    Dalībvalstis atsaka trešo valstu kuģiem izmantot savas ostas GFCM nolīguma apgabalā nozvejotu zvejniecības ⌦ zvejas ⌫ produktu izkraušanai, pārkraušanai citā kuģī vai apstrādei, kā arī liedz tiem izmantot ostas pakalpojumus, tostarp atkārtotas degvielas uzpildes un papildapgādes ⌦ krājumu papildināšanas ⌫ pakalpojumus, ja:

(a)kuģis neatbilst šīs regulas prasībām;

(b)kuģis ir iekļauts reģionālas zvejas ⌦ zvejniecības ⌫ pārvaldības organizācijas izstrādātā to kuģu sarakstā, kuri iesaistījušies NNN zvejā vai atbalstījuši šādu zveju, vai

(c)kuģim nav derīgas atļaujas iesaistīties zvejā vai ar zveju saistītās darbībās GFCM nolīguma apgabalā.

Atkāpjoties no pirmās daļas, dalībvalstīm nav aizliegts nepārvaramas varas apstākļos vai briesmu gadījumos Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvencijas 37 18. panta nozīmē atļaut trešās valsts kuģiem izmantot dalībvalstu ostas pakalpojumus, kas noteikti vajadzīgi šādu situāciju novēršanai.

2.    Šā panta 1. punktu piemēro papildus atteikuma izmantot ostu noteikumiem par atteikumu izmantot ostu, kas paredzēti Regulas (EK) Nr. 1005/2008 4. panta 2. punktā un 37. panta 5. un 6. punktā.

3.    Ja dalībvalsts ir atteikusi izmantot savu ostu trešās valsts kuģim saskaņā ar 1. vai 2. punktu, tā nekavējoties informē par šādu rīcību kuģa kapteini, karoga valsti, Komisiju un GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫.

4.    Ja 1. vai 2. punktā minētā atteikuma iemesli vairs nav aktuāli, dalībvalsts atsauc savu atteikumu un par minēto atsaukšanu informē 3. punktā minētos adresātus.

⇩ jauns

III iedaļa

NNN zveja

132. pants

Pienākums ziņot par iespējamu NNN darbību

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/33/2009/8 3. un 8. noteikums]

1. Neskarot Regulas (EK) Nr. 1005/2008 48. panta 8. punktu, dalībvalstis vismaz 140 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas iesniedz Komisijai šādu informāciju:

(a)informācija par kuģiem, kuri kārtējā un iepriekšējā gadā, iespējams, veikuši NNN zvejas darbības GFCM nolīguma apgabalā;

(b)dalībvalstu paziņotie pierādījumi, kas apstiprina pieņēmumu par NNN zvejas darbību.

Komisija šo informāciju katru gadu vismaz 120 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas nosūta GFCM sekretariātam.

2. Attiecīgā gadījumā Komisija vismaz 120 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas nosūta GFCM sekretariātam visu no dalībvalstīm saņemto papildinformāciju, kas varētu būt NNN kuģu saraksta izveidei relevanta.

[Ieteikuma GFCM/43/2019/8 2. noteikums]

3. Neskarot Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 29. panta 1. punktā prasīto informāciju, šā panta 1. un 2. punktā minētajā informācijā iekļauj šādas ziņas, ja tās pieejamas:

(a)kuģa vārds un iepriekšējais vārds (vārdi);

(b)kuģa karogs un iepriekšējais karogs (karogi);

(c)kuģa īpašnieka un iepriekšējo īpašnieku, arī faktisko īpašnieku, vārds, uzvārds/nosaukums un adrese;

(d)īpašnieku reģistrācijas vieta;

(e)kuģa operators un iepriekšējais operators (operatori);

(f)kuģa izsaukuma signāls un iepriekšējais izsaukuma signāls;

(g)SJO numurs;

(h)Jūras mobilā dienesta identifikators (MMSI)

(i)lielākais garums

(j)kuģa fotoattēli;

(k)datums, kad kuģis pirmo reizi iekļauts GFCM NNN zvejas kuģu sarakstā;

(l)iespējamās NNN zvejas darbības datums;

(m)iespējamo NNN zvejas darbību vieta;

(n)kopsavilkums par darbībām, kas pamato kuģa iekļaušanu minētajā sarakstā, kopā ar atsaucēm uz visiem relevantajiem dokumentiem, kuros informē par šīm darbībām un tās pierāda;

(o)jebkādas veiktās rīcības iznākums.

133. pants

Iespējama neatbilstība, par kuru ziņojis GFCM sekretariāts

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/33/2009/8 4. noteikums]

1. Ja Komisija no GFCM sekretariāta saņem pierādījumus, kas pamato pieņēmumu, ka zvejas kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu, veic NNN zvejas darbības, Komisija nekavējoties nosūta minēto informāciju attiecīgajai dalībvalstij.

2. Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas var sniegt Komisijai pierādījumus, tai skaitā pierādījumus par to, ka sarakstā iekļautie kuģi nav zvejojuši pretrunā GFCM saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem vai ka tiem ir bijusi iespēja zvejot GFCM nolīguma piemērošanas apgabalā. Komisija vismaz 30 dienas pirms GFCM gadskārtējās sesijas pārsūta minēto informāciju GFCM sekretariātam.

134. pants

GFCM NNN zvejas kuģu saraksta projekts

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/33/2009/8 5. noteikums]

Saņēmušas NNN zvejas kuģu saraksta projektu no GFCM sekretariāta, dalībvalstis cieši uzrauga NNN zvejas kuģu saraksta projektā iekļautos kuģus un konstatē to darbības un iespējamās vārda, karoga un/vai reģistrētā īpašnieka maiņas.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⌦ IV NODAĻA ⌫ IV SADAĻA

Sadarbība, informēšana un ziņošana 

13523. pants

Sadarbība un informēšana

1.    Komisija un dalībvalstis sadarbojas un veic informācijas apmaiņu ar GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫, jo īpaši:

(a)pieprasot informāciju no attiecīgajām datu bāzēm un sniedzot informāciju šīm datu bāzēm;

(b)pieprasot sadarbību un sadarbojoties, lai veicinātu šīs regulas efektīvu īstenošanu.

2.    Dalībvalstis nodrošina, ka to vietējā mēroga informācijas sistēmas, kas saistītas ar zvejniecību, ļauj veikt tiešu elektronisku informācijas apmaiņu starp tām un GFCM izpildsekretāru ⌦ sekretariātu ⌫ par III sadaļasā ⌦ II nodaļas II iedaļā ⌫ minētajām inspekcijām ostas valstī, pienācīgi ņemot vērā attiecīgās konfidencialitātes prasības.

3.    Dalībvalstis veic pasākumus elektroniskai informācijas apmaiņai starp atbilstošajām valsts aģentūrām un šādu aģentūru darbību koordinēšanai III sadaļas II nodaļā izklāstīto pasākumu īstenošanā.

4.    Dalībvalstis šīs regulas mērķiem izveido kontaktpunktu sarakstu, ko nekavējoties elektroniski nosūta Komisijai, GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫ un nolīguma pusēm.

5.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz sadarbību un informācijas apmaiņu. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14325. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

🡻 2102/2015 1. panta 4. punkts (pielāgots)

136.23.a pants

Attiecīgo datu paziņošana ⌦ Formāts un veids, kādā informācija jānosūta ⌫ Komisijai

3    Dalībvalstis paziņo Komisijai visas izmaiņas to ostu sarakstā, kuras ir izraudzītas sarkano koraļļu nozvejas izkraušanai saskaņā ar Ieteikuma GFCM/36/2012/1 5. punktu.

5.    Dalībvalstis informē Komisiju par visām izmaiņām, kas veiktas kartēs un ģeogrāfisko atrašanās vietu sarakstos, kuros norādīta mūkroņu alu atrašanās vieta, kā minēts Ieteikuma GFCM/35/2011/5 6. punktā.

7.    Komisija var pieņemt īstenošanas aktus attiecībā uz noformējumu ⌦ formātu ⌫ un veidu, kādā jānosūta ⌦ 52. pantā, 109. pantā un 108. panta ⌫ 1., 3., 4. un 5. punktā minētā informācija. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14325. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

🡻 982/2019 1. panta 11. punkta b) apakšpunkts

8. Katra dalībvalsts katru gadu līdz 30. jūnijam iesniedz GFCM sekretariātam un Komisijai detalizētu ziņojumu par savām zvejas darbībām attiecībā uz sarkanajiem koraļļiem. Šajā ziņojumā iekļauj vismaz informāciju par kopējām nozvejām un izmantošanas apgabaliem un, ja iespējams, par ieniršanas reižu skaitu un vidējo nozveju vienā ieniršanas reizē.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

13724. pants

Statistikas matricu paziņošana

1.    Dalībvalstis katru gadu līdz 1. maijam ⌦ (neieskaitot) ⌫ iesniedz GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫ GFCM statistikas matricas 1.1., 1.2., 1.3., 1.4. un 1.5. uzdevuma datus, kā izklāstīts III pielikuma C iedaļā.

2.    Šā panta 1. punktā minēto datu iesniegšanai dalībvalstis izmanto GFCM datu ievades sistēmu vai jebkuru citu atbilstošu datu iesniegšanas standartu un protokolu, ko noteicis GFCM izpildsekretārs ⌦ sekretariāts ⌫ un kas pieejams GFCM tīmekļa vietnē.

3.    Dalībvalstis informē Komisiju par datiem, kas nosūtīti, pamatojoties uz šo pantu.

Komisija var pieņemt īstenošanas aktus par sīki izstrādātiem noteikumiem attiecībā uz to, kādā formātā un veidā jānosūta šajā pantā minētie dati. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 14325. panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.

⇩ jauns

138. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/10 2., 4. un 6. noteikums]

Piekļuve informācijai un datiem, kas saistīti ar uzraudzību, kontroli un pārraudzību kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu satvarā

1.Šo pantu piemēro dalībvalstīm, kas iesaistītas izmēģinājuma projektos vai starptautiskās kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmās GFCM nolīguma piemērošanas apgabalā.

2.Dalībvalstis nodrošina ar kopīgas inspekcijas un pārraudzības shēmu satvarā veikto uzraudzību, kontroli un pārraudzību saistītās informācijas, datu, ziņojumu un ziņu drošu apstrādi.

3.Šis pants neskar dalībvalstu pienākumus, kas saistīti ar persondatu apstrādi saskaņā ar Savienības tiesību aktiem.

V NODAĻA

Reģionālas pētniecības programmas

I iedaļa

Zilie krabji Vidusjūrā

139. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/7 1., 2., 3., 5. un 6. noteikums]

Reģionāla pētniecības programma

Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies komerciālās zvejas darbībās, kurās Vidusjūrā izmanto zilos krabjus (Portunus segnis un Callinectes sapidus), piedalās reģionālajā pētniecības programmā, kuras mērķis ir sociālekonomiskās ilgtspējas nolūkā nodrošināt zilo krabju ilgtspējīgu izmantošanu Vidusjūrā (turpmāk “reģionālā zilo krabju pētniecības programma”).

140. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/7 11. noteikums]

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies komerciālās zvejas darbībās, kuru mērķsugas ir zilie krabji, izveido Vidusjūrā gūto zilo krabju nozveju atbilstošu zinātnisko uzraudzību, kas veicina reģionālās pētniecības programmas īstenošanu un attiecas uz šādiem aspektiem:

1) īstenotā zvejas piepūle un kopējais nozvejas apjoms valsts līmenī;

2) dalībvalstu identificēto alternatīvo pārvaldības scenāriju un tehnisko pasākumu bioloģiskā un sociālekonomiskā ietekme.

II iedaļa

Japānas rapana Melnajā jūrā

141. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/9 1., 2., 3., 5. un 6. noteikums]

Reģionāla pētniecības programma

Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies komerciālās zvejas darbībās, kurās 29. ĢAA izmanto Japānas rapanu, piedalās reģionālā pētniecības programmā, kuras mērķis ir sociālekonomiskās ilgtspējas nolūkā nodrošināt Japānas rapanas (Rapana venosa) ilgtspējīgu izmantošanu Melnajā jūrā (turpmāk “reģionālā Japānas rapanas pētniecības programma”).

142. pants

[Jauns pants. Ieteikuma GFCM/42/2018/9 10. noteikums]

Zinātniskā uzraudzība

Dalībvalstis, kuru zvejas kuģi ir iesaistījušies komerciālās zvejas darbībās, kuru mērķsuga ir Japānas rapana, uzrauga Japānas rapanas nozvejas Melnajā jūrā un veicina reģionālās pētniecības programmas īstenošanu un GFCM Melnās jūras jautājumu darba grupas darbu šādos aspektos:

1) īstenotā zvejas piepūle un kopējais nozvejas apjoms valsts līmenī;

2)    dati par kopējiem piezvejas daudzumiem sadalījumā pa zvejas rīkiem un sugām; uz niršanu ar akvalangu neattiecas;

3)    dalībvalstu identificēto alternatīvo pārvaldības scenāriju un tehnisko pasākumu bioloģiskā un sociālekonomiskā ietekme;

4)    iespējamie telpiskie vai laiciskie zvejas aizliegumi ar mērķi saglabāt zvejniecību ilgtspēju.

🡻 1343/2011 (pielāgots)

V SADAĻA

NOBEIGUMA NOTEIKUMI

14325. pants

Komiteju procedūra

1.    Komisijai palīdz Zvejniecības un akvakultūras komiteja, kas izveidota atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 2371/2002 38 30. panta 1. punktam. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 39 nozīmē.

2.    Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.

14426. pants

Pilnvaru deleģēšana

Ciktāl tas nepieciešams, lai Savienības tiesību aktos īstenotu Savienībai par saistošiem kļuvušos grozījumus spēkā esošajos GFCM pasākumos, kas jau ir īstenoti Savienības tiesību aktos, Komisija ir ⌦ tiek ⌫ pilnvarota pieņemt deleģētos aktus ⌦ saskaņā ar 145. pantu, ar kuriem groza vai papildina šo regulu un kuri GFCM pieņemto pasākumu sakarā ⌫ saskaņā ar 27. pantu, lai grozītu šīs regulas noteikumus attiecasībā uz:

1a) regulas 124. panta 4. punktā15. panta 4. punktā minēto informācijas sniegšanu GFCM izpildsekretāram ⌦ sekretariātam ⌫;

2b) regulas 17. pantā minēto to ⌦ atļauju saņēmušo ⌫ kuģu sarakstua ⌦ , kas jānosūta GFCM sekretariātam saskaņā ar 126., 10., 17., 26., 36. pantu, 63. panta 3. punktu, 72. pantu, 81. panta 2. punktu un 89. pantu ⌫ nosūtīšanu GFCM izpildsekretāram, kuriem atļauta zveja;

⇩ jauns

3)regulas 43. panta 2. punktā paredzētajām atkāpēm no sarkano koraļļu saglabāšanas pasākumiem;

4)pastāvīgas sarkano koraļļu nozvejas sertifikācijas shēmas īstenošanu saskaņā ar 57. pantu;

🡻 1343/2011

5c)regulas 127.–18. līdz 131.22. pantā izklāstītajiem ostas valsts pasākumiem;

6d)regulas 135.23. un 136.24. pantā minēto sadarbību, informēšanu un ziņošanu;

🡻 1343/2011 (pielāgots)

🡺1 2102/2015 1. panta 5. punkta a) apakšpunkts

🡺2 2102/2015 1. panta 5. punkta b) apakšpunkts

7e)⌦ ĢAA ⌫ tabulu, karti un  GFCM ģeogrāfisko apakšapgabalu (“ĢAA”) ģeogrāfiskajām koordinātām, kas dotas I pielikumā;

8f)regulas II pielikumā izklāstītajām ostas valsts veikto inspekciju procedūrām un

9g)regulas III pielikumā izklāstītajām GFCM statistikas matricām.

14527. pants

Deleģēšanas īstenošana

1.    Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.    Pilnvaras pieņemt 🡺1 ⌦ 144. ⌫ 16.b, 16.c un 26. pantā 🡸 minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz trīs gadu laikposmu no ⌦ šīs regulas spēkā stāšanās dienas ⌫ 🡺2 2015. gada 28. novembra 🡸. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais sešus mēnešus pirms trīs gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.    Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 🡺1 ⌦ 144. ⌫ 16.b, 16.c un 26. 🡸 pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.    Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

5.    Saskaņā ar 🡺1 ⌦ 144. ⌫ 16.b, 16.c un 26. pantu 🡸 pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus, vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

28. pants

Grozījumi Regulā (EK) Nr. 1967/2006

Regulu (EK) Nr. 1967/2006 ar šo groza šādi:

(1)svītro 4. panta 3. punktu;

(2)regulas 9. panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

‘3.Velkamajiem zvejas tīkliem, kas nav minēti 4. punktā, minimālais linuma acs izmērs ir:

a)kvadrātveida linumiem – acs lielums āmjos ir 40mm; vai

b)pēc kuģa īpašnieka pienācīgi pamatota pieprasījuma – rombveida tīkliem acs lielums ir 50 mm ar atzītu izmēra selektivitāti, kas līdzvērtīga vai lielāka nekā a) apakšpunktā minētajiem tīkliem.

Zvejas kuģiem ir atļauts lietot un turēt uz kuģa tikai vienu no šo divu tipu tīkliem.

Komisija ziņojumu par šā punkta īstenošanu līdz 2012. gada 30. jūnijam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei, un, pamatojoties uz to, kā arī uz informāciju, ko dalībvalstis sniegušas līdz 2011. gada 31. decembrim, tā ierosina atbilstīgus pielāgojumus, ja tādi vajadzīgi.”;

(3)svītro 24. pantu;

(4)svītro 27. panta 1. un 4. punktu.

🡻

146. pants

Atcelšana

Regulu (ES) Nr. 1343/2011 atceļ.

Atsauces uz atcelto regulu uzskata par atsaucēm uz šo regulu, un tās lasa saskaņā ar atbilstības tabulu XV pielikumā.

🡻 1343/2011

14729. pants

Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/982 (2019. gada 5. jūnijs), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (OV L 164, 20.6.2019., 1. lpp.).

(2)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2015/2102 (2015. gada 28. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1343/2011 par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā (OV L 308, 25.11.2015., 1. lpp.).

(3)    Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 347, 30.12.2011., 11. lpp.).

(4)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(6)    Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 409, 21.12.2006., 11. lpp.).

(7)    OV C […], […], […]. lpp.

(8)    OV C […], […], […]. lpp.

(9)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1343/2011 (2011. gada 13. decembris) par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) nolīguma apgabalā, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1967/2006, kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem (OV L 347, 30.12.2011., 44. lpp.).

(10)    Sk. I pielikumu.

(11)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(12)    Padomes Lēmums (1998. gada 16. jūnijs) par Eiropas Kopienas pievienošanos Vidusjūras Vispārējai zivsaimniecības komisijai ( OV L 190, 4.7.1998., 34. lpp. ).

(13)    OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp., kas aizstāta ar kļūdu labojumu, OV L 36, 8.2.2007., 6. lpp.

(14)    OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.

(15)    Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(16)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(17)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris) (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

(18)    Padomes Regula (EK) Nr. 1967/2006 (2006. gada 21. decembris), kas attiecas uz Vidusjūras zvejas resursu ilgtspējīgas izmantošanas pārvaldības pasākumiem un ar ko groza Regulu (EEK) Nr. 2847/93, kā arī atceļ Regulu (EK) Nr. 1626/94 (OV L 409, 30.12.2006., 11. lpp.).

(19)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(20)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(21)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1022 (2019. gada 20. jūnijs), ar kuru izveido daudzgadu plānu zvejniecībām, kas izmanto bentiskos krājumus Vidusjūras rietumu daļā, un ar kuru groza Regulu (ES) Nr. 508/2014 (OV L 172, 26.6.2019., 1. lpp.).

(22)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1241 (2019. gada 20. jūnijs) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1967/2006, (EK) Nr. 1224/2009 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013, (ES) 2016/1139, (ES) 2018/973, (ES) 2019/472 un (ES) 2019/1022 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 894/97, (EK) Nr. 850/98, (EK) Nr. 2549/2000, (EK) Nr. 254/2002, (EK) Nr. 812/2004 un (EK) Nr. 2187/2005 (OV L 198, 25.7.2019., 105. lpp.).

(23)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(24)    OV L 5, 9.1.2004., 25. lpp.

(25)    Padomes Regula (EK) Nr. 1100/2007 (2007. gada 18. septembris), ar ko nosaka pasākumus Eiropas zušu krājumu atjaunošanai (OV L 248, 22.9.2007., 17. lpp.).

(26)    Padomes Direktīva 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV L 206, 22.7.1992., 7. lpp.).

(27)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(28)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) 2017/218 (2017. gada 6. februāris) par Savienības zvejas flotes reģistru (OV L 34, 9.2.2017., 9. lpp.).

(29)    OV L 60, 5.3.2008., 1. lpp.

(30)    Padomes Regula (ES) 2017/1004 par Savienības sistēmas izveidi datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai zivsaimniecības nozarē un par atbalstu zinātniskā ieteikuma izstrādei saistībā ar kopējo zivsaimniecības politiku, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 199/2008 (OV L 157, 20.6.2017., 1. lpp.).

(31)    OV L 322, 14.12.1999., 3. lpp.

(32)    OV L 322, 14.12.1999., 3. lpp.

(33)    Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2009/147/EK (2009. gada 30. novembris) par savvaļas putnu aizsardzību (OV L 20, 26.1.2010., 7. lpp.).

(34)    Padomes Regula (EK) Nr. 1185/2003 (2003. gada 26. jūnijs) par haizivju spuru atdalīšanu uz kuģiem (OV L 167, 4.7.2003., 1. lpp.).

(35)    OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.

(36)    [Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fonds (EJZAF), pēc pieņemšanas jāiekļauj pilna atsauce].

(37)    OV L 179, 23.6.1998., 3. lpp.

(38)    Padomes Regula (EK) Nr. 2371/2002 (2002. gada 20. decembris) par zivsaimniecības resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu saskaņā ar kopējo zivsaimniecības politiku (OV L 358, 31.12.2002., 59. lpp.).

(39)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 182/2011 (2011. gada 16. februāris), ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (OV L 55, 28.2.2011., 13. lpp.).

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 30.7.2021

COM(2021) 434 final

PIELIKUMI

dokumentam

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA

par atsevišķiem noteikumiem attiecībā uz zveju Vidusjūras Vispārējās zivsaimniecības komisijas (GFCM) apgabalā (pārstrādāta redakcija)

🡻 1343/2011 (pielāgots)

⇨ jauns

I PIELIKUMS

A)GFCM ĢAA tabula

B)GFCM ĢAA karte (GFCM, 2009. gads)