EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2021

COM(2021) 341 final

2021/0167(NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 163 final}

2021/0167 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES ĪSTENOŠANAS LĒMUMS

par Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību,

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu 1 , un jo īpaši tās 20. pantu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Covid-19 uzliesmojums ir iedragājis Vācijas ekonomiku un saasinājis problēmas, kas pastāvēja pirms pandēmijas. Vācijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju (IKP uz vienu iedzīvotāju) 2019. gadā bija 133 % no ES vidējās vērtības. Saskaņā ar Komisijas 2021. gada pavasara prognozi Vācijas reālais IKP 2020. gadā samazinājās par 4,9 % un paredzams, ka 2020.–2021. gadā tas kopumā būs samazinājies par 1,7 %. Lai gan ekonomika atveseļojas salīdzinoši strauji, pastāv ilgākas iedarbības faktori, kas ietekmē ekonomikas rādītājus vidējā termiņā, sevišķi, piemēram, uzkrājumu un ieguldījumu nelīdzsvarotība, jo privātās un publiskās investīcijas atpaliek no investīciju vajadzībām, kā arī neaktīvu vai mazāk pārstāvētu grupu potenciāla nepietiekama izmantošana darba tirgū.

(2)Padome 2019. gada 9. jūlijā un 2020. gada 20. jūlijā adresēja Vācijai ieteikumus Eiropas pusgada kontekstā. Konkrēti, 2020. gadā Padome ieteica mazināt Covid-19 tūlītējās sekas, efektīvi cīnīties pret pandēmiju un piesaistīt pienācīgus resursus veselības aprūpei. Plašākā nozīmē Vācijai tika ieteikts palielināt publiskās un privātās investīcijas, koncentrējoties uz investīcijām zaļās un digitālās pārkārtošanās vajadzībām, vienlaikus īpašu uzmanību pievēršot tādām jomām kā transports, tīra, efektīva un integrēta energosistēma, digitalizācija, izglītība, mājokļi, kā arī pētniecība un izstrāde. Padome arī ieteica uzlabot sabiedrisko pakalpojumu un MVU digitalizāciju, samazināt regulatīvo un administratīvo slogu un stiprināt konkurenci uzņēmējdarbības pakalpojumu un reglamentēto profesiju jomā. Turklāt Padome aicināja Vāciju novirzīt nodokļus no darbaspēka uz citiem avotiem, samazināt to faktoru ietekmi, kas nestimulē strādāt vairāk stundu, t. sk. augstos nodokļus darbaspēka ienākumiem (sevišķi zemu atalgotiem darba ņēmējiem un otrajiem pelnītājiem), pasargāt valsts pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, atbalstīt lielāku algu pieaugumu un uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu izglītības rezultātus un prasmju līmeni. Atveseļošanas un noturības plāna iesniegšanas laikā novērtējusi sekmes šo konkrētai valstij adresēto ieteikumu īstenošanā, Komisija secina, ka ieteikums par visu nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai efektīvi vērstos pret pandēmiju, stiprinātu ekonomiku un atbalstītu turpmāko atveseļošanu, ir pilnībā īstenots.

(3)Komisija 2021. gada 2. jūnijā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 1176/2011 2 5. pantu publiskoja padziļinātu pārskatu par Vāciju 3 . Komisijas veiktā analīze ļāva secināt, ka Vācijā pastāv makroekonomikas nelīdzsvarotība ar pārrobežu nozīmi, jo īpaši, ka tekošā konta pārpalikums saglabājas augstā līmenī, atspoguļojot pieticīgu investīciju līmeni attiecībā pret uzkrājumiem.

(4)[Padomes ieteikumā par eurozonas ekonomikas politiku 4 eurozonas dalībvalstīm tika ieteikts rīkoties, t. sk. izmantojot savus atveseļošanas un noturības plānus, lai citstarp nodrošinātu tādu politikas nostāju, kas atbalsta atveseļošanu, un vēl vairāk uzlabotu konverģenci, noturību un ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Padomes ieteikumā tika arī rekomendēts stiprināt valsts iestāžu sistēmas, nodrošināt makrofinansiālo stabilitāti un pabeigt EMS izveidi, kā arī stiprināt euro starptautisko nozīmi.] [Ja līdz Padomes īstenošanas lēmuma pieņemšanas brīdim Padomes ieteikums nav pieņemts, lūdzu svītrot šo apsvērumu.]

(5)Vācija 2021. gada 28. aprīlī saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 1. punktu iesniedza Komisijai savu atveseļošanas un noturības plānu. Pirms plāna iesniegšanas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu notika apspriešanās ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, sociālajiem partneriem, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, jaunatnes organizācijām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām. Valstu atbildība par atveseļošanas un noturības plāniem ir pamats to sekmīgai īstenošanai un ilgstošai ietekmei valstu līmenī un uzticamībai Eiropas līmenī. Atbilstoši minētās regulas 19. pantam Komisija ir novērtējusi atveseļošanas un noturības plāna atbilstību, efektivitāti, lietderīgumu un saskanīgumu, ņemot vērā minētās regulas V pielikumā sniegtās novērtēšanas vadlīnijas.

(6)Atveseļošanas un noturības plānos būtu jātiecas sasniegt ar Regulu (ES) 2021/241 izveidotā Atveseļošanas un noturības mehānisma un ar Padomes Regulu (ES) 2020/2094 izveidotā ES Atveseļošanas instrumenta 5 vispārējie mērķi, lai atbalstītu atveseļošanu pēc Covid-19 krīzes. Šiem plāniem būtu jāveicina Savienības ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, sniedzot ieguldījumu sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā.

(7)Dalībvalstu atveseļošanas un noturības plānu īstenošana veidos koordinētus investīciju un reformu centienus visā Savienībā. Koordinēti un vienlaikus īstenojot šīs reformas un investīcijas un īstenojot pārrobežu projektus, šīs reformas un investīcijas savstarpēji pastiprinās cita citu un radīs pozitīvu netiešo ietekmi visā Savienībā. Tāpēc aptuveni vienu trešdaļu no Mehānisma ietekmes uz dalībvalstu izaugsmi un darbvietu veidošanu radīs netiešā ietekme no citām dalībvalstīm.

Līdzsvarota reakcija, kas sniedz ieguldījumu sešos pīlāros

(8)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta a) apakšpunktā un V pielikuma 2.1. punktā, atveseļošanas un noturības plāns lielā mērā (A reitings) ir visaptveroša un pienācīgi līdzsvarota reakcija uz ekonomisko un sociālo situāciju, tādējādi sniedzot pienācīgu ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā, ņemot vērā attiecīgās dalībvalsts konkrētās problēmas un finanšu piešķīrumu.

(9)Atveseļošanas un noturības plāns paredz visaptverošu reakciju uz ekonomisko un sociālo situāciju, izmantojot holistisku pieeju, lai panāktu atveseļošanu, vienlaikus uzlabojot sociālekonomisko noturību. Plānā iekļautie 40 pasākumi veido līdzsvarotu reformu un investīciju kopumu, kas aptver ekonomikas, rūpniecības, digitālo, vides, sociālo un veselības aprūpes politiku.

(10)Atveseļošanas un noturības plāns ir pienācīgi līdzsvarots, jo sniedz ieguldījumu visos sešos pīlāros, kas minēti Regulas (ES) 2021/241 3. pantā. Tas lielā mērā koncentrējas uz zaļo pārkārtošanos, un ar klimata aizsardzību saistītie pasākumi, t. sk. svarīgi pasākumi mobilitātes un mājokļu jomā, veido vismaz 42 % no piešķīruma. Plāna digitālie mērķi ir vēl vērienīgāki, tie sasniedz vismaz 52 % no piešķīruma un aptver rūpniecību, izglītību, sociālo politiku, veselības aprūpi un valsts pārvaldi. Investīcijas un reformas novērš administratīvos šķēršļus, lai veicinātu investīcijas un sekmētu gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, vienlaikus dodot labumu arī MVU. Sociālā kohēzija tiek veicināta ar dažādiem pasākumiem, kas modernizē valsts pārvaldi un atbalsta nelabvēlīgā situācijā esošas grupas, ierobežo sociālā nodrošinājuma iemaksas un stiprina izglītību un prasmes, sevišķi atbalstot izglītības digitalizāciju. Plāns ir īpaši vērsts uz investīciju veicināšanu un investīciju trūkuma novēršanu, un paredzams, ka tas palīdzēs vietējām pašvaldībām risināt infrastruktūras problēmas un tādējādi veicinās teritoriālo kohēziju. Valsts pārvaldes reformas un investīcijas veselības aprūpes sistēmas stiprināšanai, tāpat kā pasākumi sabiedrisko pakalpojumu digitalizācijai un modernizācijai un investīciju šķēršļu mazināšanai, veicina noturības palielināšanos. Dažādi ar prasmēm saistīti pasākumi nāk par labu nākamajai paaudzei.

Risinājumi, kas attiecas uz visām konkrētajai valstij adresētajos ieteikumos konstatētajām problēmām vai uz ievērojamu to daļu

(11)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta b) apakšpunktā un V pielikuma 2.2. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs efektīvi risināt visas problēmas, kuras ir konstatētas attiecīgajos Vācijai adresētajos ieteikumos, vai ievērojamu to daļu (A reitings), ieskaitot to fiskālos aspektus, un ieteikumos, kas sniegti saskaņā ar Regulas (ES) 1176/2011 6. pantu, vai problēmas, kuras ir konstatētas citos atbilstīgos dokumentos, ko Komisija ir oficiāli pieņēmusi Eiropas pusgada kontekstā.

(12)Plānā ir iekļauts plašs savstarpēji pastiprinošu reformu un investīciju kopums, kas palīdz risināt visas ekonomiskās un sociālās problēmas vai ievērojamu daļu no tām, kuras izklāstītas konkrētai valstij adresētajos ieteikumos, ko Eiropadome 2019. un 2020. gadā Eiropas pusgada ietvaros adresēja Vācijai.

(13)Var uzskatīt, ka ieteikumi, kas saistīti ar tūlītēju fiskālās politikas reakciju uz pandēmiju, neietilpst Vācijas atveseļošanas un noturības plāna darbības jomā, neraugoties uz to, ka Vācija kopumā ir pienācīgi un pietiekami reaģējusi uz tūlītējo vajadzību 2020. un 2021. gadā atbalstīt ekonomiku ar fiskāliem līdzekļiem saskaņā ar vispārējās izņēmuma klauzulas noteikumiem.

(14)Paredzams, ka plāna īstenošanā tiks ņemti vērā dažādi konkrētajai valstij adresēti ieteikumi, kas saistīti ar investīciju palielināšanu un administratīvā sloga samazināšanu, jo plāna mērķis ir būtiski samazināt šķēršļus investīcijām un palielināt to apjomu. Paredzams, ka publiskās un privātās investīcijas sevišķi sekmēs kopīgas darba grupas izveide valsts un federālo zemju līmenī efektīvai un iedzīvotājiem un uzņēmējdarbībai labvēlīgai pārvaldībai, atbalsts vietējām iestādēm investīciju finansējuma efektīvā izmantošanā ar PD – Berater der öffentlichen Hand GmbH (“Partnerschaft Deutschland”) un juridiskie pasākumi plānošanas un atļauju piešķiršanas procedūru paātrināšanai. Turklāt paredzams, ka investīcijas pieaugs, atspoguļojot plāna saistības atbalstīt dekarbonizāciju un uz ūdeņradi balstītus risinājumus ar uzsvaru uz atjaunīgo ūdeņradi, kā arī pasākumus ilgtspējīgā mobilitātē, t. sk. bezemisiju transportlīdzekļos un uzlādes stacijās, pētniecībā un izstrādē, kā arī ekonomikas, t. sk. MVU, izglītības, veselības aprūpes un valsts pārvaldes digitalizācijā.

(15)Sagaidāms arī, ka plāna īstenošana palīdzēs realizēt konkrētajai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar izglītību, dalību darba tirgū, darbaspēka nodokļiem un sociālo politiku, uzlabojot izglītības digitalizāciju, atbalstot nelabvēlīgākā situācijā esošus studentus, uzlabojot bērnu aprūpes nodrošināšanu, uzlabojot pensiju pārredzamību un ierobežojot nodokļu īpatsvara pieaugumu.

(16)Pievēršoties iepriekš minētajām problēmām, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns palīdzēs arī koriģēt nelīdzsvarotību 6 , ar ko saskaras Vācija, jo īpaši attiecībā uz tās tekošā konta pārpalikumu, kas saglabājas augstā līmenī, atspoguļojot pieticīgu investīciju līmeni salīdzinājumā ar uzkrājumiem, un kam ir pārrobežu nozīme.

(17)Plāns nodrošina stabilu pamatu tālākiem reformu un investīciju centieniem pārējo strukturālo problēmu risināšanai turpmākajos gados.

Ieguldījums izaugsmes potenciālā, darbvietu radīšanā un ekonomiskajā, sociālajā un institucionālajā noturībā

(18)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta c) apakšpunktā un V pielikuma 2.3. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam būs liela ietekme (A reitings) uz Vācijas izaugsmes potenciāla, darbvietu radīšanas un ekonomiskās, sociālās un institucionālās noturības stiprināšanu, veicinot Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu, t. sk. veicinot rīcībpolitiku attiecībā uz bērniem un jauniešiem, un mazinās Covid-19 krīzes ekonomisko un sociālo ietekmi, tādējādi uzlabojot ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju un konverģenci Savienībā.

(19)Komisijas dienestu veiktas simulācijas liecina, ka plāns potenciāli līdz 2026. gadam var palielināt Vācijas IKP par 0,4–0,7 % 7 . Paredzams, ka plāns veicinās gudru, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, un lielu ieguldījumu dos investīcijas, kas atbalsta sekmīgu klimata un digitālo pārkārtošanos, veicina inovāciju, dekarbonizē ekonomiku, t. sk. transportu un rūpniecību, un digitalizē uzņēmumus, publisko pārvaldi un sabiedriskos pakalpojumus. Paredzams, ka pasākumu rezultātā tiks plašāk izmantoti bezemisiju transportlīdzekļi, palielināsies uz ūdeņradi balstītu tehnoloģiju pieejamība un tiks izveidots klimatam draudzīgāks un energoefektīvāks dzīvojamais fonds. Sagaidāms, ka pasākumi atvieglos arī investīcijas uzņēmumiem, t. sk. MVU. Tā kā ar pasākumiem mācīšanas metožu, mācību materiālu pilnveidošanai un īpaša atbalsta sniegšanai tiek uzlabota izglītība un prasmes, paredzams, ka tie nāks par labu produktivitātei, noturībai un iekļautībai.

(20)Atveseļošanas un noturības plānā ir risināta sociālā neaizsargātība un veicināta sociālā kohēzija, paredzot virkni pasākumu, kas palīdz īstenot arī Eiropas sociālo tiesību pīlāra principus. Paredzams, ka no plānā iekļautajiem pasākumiem, piemēram, vietu skaita palielināšanas bērnu aprūpes iestādēs par 90 000 vietām, kas ir savlaicīgi, ņemot vērā pieejamo vietu trūkumu, gūs labumu ģimenes ar bērniem. Papildu mācīšanas atbalstu skolēniem, kuri pandēmijas dēļ ir atpalikuši mācību procesā, ir paredzēts sniegt ceturtajai daļai no visiem skolēniem. Lai atbalstītu māceklības sistēmu, ko negatīvi ietekmēja pandēmija, plānā ir iekļauti finansiāli stimuli uzņēmumiem, kas ļauj paturēt un pieņemt darbā mācekļus, tādējādi palīdzot īstenot Garantiju jauniešiem 8 . Ar pasākumu “2021. gada sociālā garantija” plāns palīdz novērst ar algu nesaistīto darbaspēka izmaksu pieaugumu, kuras Vācijā ir augstas, nosakot sociālā nodrošinājuma iemaksu maksimumu 40 % apmērā. Plānā arī pausta apņemšanās izveidot digitālu pensiju portālu, kam būtu jāpalīdz iedzīvotājiem pensiju plānošanā, sniedzot pārskatu par viņu individuālajiem nosacījumiem. Plānā ir iekļauti arī pasākumi veselības aprūpes sistēmas darbības uzlabošanai, kuri, paredzams, sniegs labumu visai sabiedrībai.

Princips “nenodari būtisku kaitējumu”

(21)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta d) apakšpunktā un V pielikuma 2.4. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plāns nodrošinās, ka neviens atveseļošanas un noturības plānā iekļauto reformu un investīciju projektu īstenošanas pasākums nerada būtisku kaitējumu vides mērķiem (A reitings) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē 9 (princips “nenodari būtisku kaitējumu”). Vācijas atveseļošanas un noturības plānā ir novērtēta atbilstība principam “nenodari būtisku kaitējumu”. Novērtējumā izmantota metodika, kas izklāstīta Komisijas tehniskajos norādījumos par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu saskaņā ar Atveseļošanas un noturības mehānisma regulu (2021/C 58/01). Tas aptver sešus vides mērķus Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, proti, klimata pārmaiņu mazināšanu, spēju pielāgoties klimata pārmaiņām, ilgtspējīgu ūdens un jūras resursu izmantošanu un aizsardzību, aprites ekonomiku, piesārņojuma novēršanu un kontroli un bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsardzību un atjaunošanu. Ietekmi uz vidi novērtē pasākuma līmenī, proti, viens individuāls novērtējums tiek veikts katrai reformai vai investīcijai.

Zaļās pārkārtošanās, tostarp bioloģiskās daudzveidības, sekmēšana

(22)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta e) apakšpunktā un V pielikuma 2.5. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē zaļo pārkārtošanos, tostarp bioloģisko daudzveidību, vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas, Klimata mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido summu, kas ir vismaz 42 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VI pielikumā izklāstīto metodiku. Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 17. pantu atveseļošanas un noturības plāns atbilst nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2030. gadam iekļautajai informācijai.

(23)Plānā ir pievērsta liela uzmanība zaļās pārkārtošanās pīlāram. Lai atbalstītu klimata mērķus tādās jomās kā enerģētikas pārkārtošana un pielāgošanās klimata pārmaiņām, plānā ir paredzēts plašs pasākumu klāsts, ko var sagrupēt trijās galvenajās darbības jomās. Pirmkārt, daļa plāna darbību ir vērstas uz efektīvas ūdeņraža ekonomikas attīstību rūpniecībā un ekonomikā kopumā, galveno uzmanību pievēršot atjaunīgajam ūdeņradim. Otrkārt, tiek pieliktas ievērojamas pūles paātrināt investīcijas klimatam labvēlīgā mobilitātē, lai risinātu Vācijas problēmas ilgtspējīga transporta jomā. Treškārt, plānā ir iekļauta virkne pasākumu klimatam labvēlīgas būvniecības un renovācijas veicināšanai, īpašu uzmanību pievēršot renovācijai energoefektivitātes jomā.

(24)Šie pasākumi tieši veicina zaļo pārkārtošanos, īpaši klimata pārmaiņu mazināšanu. Turklāt tie netieši veicina citu zaļās pārkārtošanās mērķu sasniegšanu, jo īpaši veicinot apritīgumu un samazinot gaisu piesārņojošo vielu emisijas, un ir saskaņoti ar Vācijas nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021.–2030. gadam un Vācijas klimata rīcības plānu 2050. gadam. Plānā nav pasākumu, kuru mērķis būtu bioloģiskās daudzveidības sekmēšana, taču, veicinot klimata pārmaiņu mazināšanu, šie pasākumi var arī sekmēt bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, jo klimata pārmaiņas ir viens no lielākajiem draudiem bioloģiskajai daudzveidībai. Vācija ir veikusi sistemātisku novērtējumu saskaņā ar principu “nenodari būtisku kaitējumu” un norāda, ka neviens no ierosinātajiem pasākumiem nekaitē bioloģiskajai daudzveidībai.

Digitālās pārkārtošanās sekmēšana

(25)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta f) apakšpunktā un V pielikuma 2.6. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir iekļauti pasākumi, kas lielā mērā (A reitings) sekmē digitālo pārkārtošanos vai palīdz risināt no minētās pārkārtošanās izrietošās problēmas. Digitālo mērķu sasniegšanai paredzētie pasākumi veido summu, kura ir vismaz 52 % no plāna kopējā piešķīruma, kas aprēķināts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 VII pielikumā izklāstīto metodiku.

(26)Ar ievērojamu daļu no kopējā piešķīruma un digitālo aspektu pamanāmību lielākajā daļā komponentu Vācijas atveseļošanas un noturības plānā ir likts liels uzsvars uz digitālo pārkārtošanos un no tās izrietošajām problēmām visās nozarēs.

(27)Plāns pievēršas diviem aspektiem, kuros Vācijas rādītāji pašlaik ir zemāki par ES vidējiem – publisko pakalpojumu, tostarp veselības aprūpes pakalpojumu, un uzņēmumu digitālajai pārveidei. Plānā ir iekļauts pilns valsts pārvaldes modernizācijas komponents, kas balstās uz paātrinātu digitalizāciju un sadarbspējas veicināšanu. Turklāt veselības jomai veltītā komponenta ietvaros divu pasākumu mērķis ir paātrināt attiecīgi publisko veselības aprūpes pakalpojumu un slimnīcu digitālo pārveidi. Attiecībā uz uzņēmumiem ir paredzētas investīcijas, kas atbalsta digitālo un zaļo pārkārtošanos autobūves nozarē.

(28)Plānā ir iekļauti arī svarīgi pasākumi, kas vērsti uz cilvēkkapitālu un investīcijām progresīvās digitālajās tehnoloģijās, t. sk. izglītības digitalizācijas komponents, un otrs, kas ietver investīcijas divās liela mēroga Eiropas iniciatīvās attiecībā uz mikroelektroniku, kā arī nākamās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijām.

Paliekoša ietekme

(29)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta g) apakšpunktā un V pielikuma 2.7. punktā, gaidāms, ka atveseļošanas un noturības plānam lielā mērā (A reitings) būs ilgstoša ietekme uz Vāciju.

(30)Plānā ir ietvertas valsts pārvaldes reformas, kuru mērķis ir veicināt valdības digitalizāciju, samazināt administratīvo slogu iedzīvotājiem un uzņēmumiem un vēl vairāk paātrināt publisko investīciju projektu plānošanu un apstiprināšanu. Paredzams, ka šie pasākumi novērsīs publisko investīciju aizturi un ilgtermiņā padarīs uzņēmējdarbības vidi labvēlīgāku investīcijām, nodrošinot publiskās infrastruktūras un efektīvu digitālo pārvaldes pakalpojumu kvalitāti un radot ilgstošu produktivitāti veicinošu efektu.

(31)Plāns sastāv no pasākumu kopuma, kas vērsti uz bezoglekļa enerģijas izmantošanu, īpašu uzmanību pievēršot atjaunīgajam ūdeņradim, mazemisiju mobilitātei un mājokļiem; valdības, izglītības, veselības aprūpes un uzņēmumu digitalizāciju; kā arī uz to, lai neaizsargātiem jauniešiem būtu plašākas iespējas apgūt prasmes. Šo jautājumu risināšanai būtu jānodrošina ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Turklāt paredzams, ka šiem pasākumiem būs ilgstoša labvēlīga ietekme uz cilvēkkapitālu un resursu efektivitāti. Plāna ilgstošu ietekmi var palielināt arī ar sinerģiju starp plānu un citām programmām, t. sk. kohēzijas politikas fondiem, jo īpaši, paliekošā veidā risinot teritoriālās problēmas un veicinot līdzsvarotu attīstību.

Uzraudzība un īstenošana

(32)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta h) apakšpunktā un V pielikuma 2.8. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ir ierosināta pienācīga (A reitings) kārtība, lai nodrošinātu efektīvu atveseļošanas un noturības plāna uzraudzību un īstenošanu, t. sk. attiecībā uz paredzēto grafiku, ierosinātajiem atskaites punktiem un mērķrādītājiem un saistītajiem rādītājiem.

(33)Par plāna efektīvu īstenošanu atbild Federālās Finanšu ministrijas koordinācijas struktūra un nozaru ministrijas. Dažādie pasākumi, kas izveidoti, lai izstrādātu, apspriestu un nodrošinātu efektīvu un savlaicīgu plāna īstenošanu, ir ticami no juridisko pilnvaru un administratīvo spēju viedokļa. Plāna atskaites punkti un mērķrādītāji ir atbilstoša plāna īstenošanas uzraudzības sistēma. Atskaites punkti un mērķrādītāji ir skaidri un reālistiski; šo atskaites punktu un mērķrādītāju rādītāji ir atbilstīgi, pieņemami un pārliecinoši. Atskaites punkti un mērķrādītāji attiecas arī uz jau pabeigtiem pasākumiem, kas ir atbilstīgi saskaņā ar regulas 17. panta 2. punktu. Šo atskaites punktu un mērķrādītāju apmierinoša izpilde laika gaitā ir nepieciešama, lai pamatotu maksājuma pieprasījumu. Vācijas iestāžu aprakstītie pārbaudes mehānismi, datu vākšana un pienākumi šķiet pietiekami pārliecinoši, lai pienācīgi pamatotu izmaksu pieprasījumus pēc atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas.

(34)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka Mehānisma finansējums tiek paziņots un atzīts saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 34. pantu. Tehnisko atbalstu, kas palīdzētu dalībvalstīm īstenot savu plānu, var pieprasīt tehniskā atbalsta instrumenta ietvaros.

Izmaksas

(35)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta i) apakšpunktā un V pielikuma 2.9. punktā, atveseļošanas un noturības plānā sniegtais pamatojums par plānā aplēsto kopējo izmaksu summu ir zināmā mērā (B reitings) pamatots un ticams, izmaksu lietderības principam atbilstīgs un samērīgs ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

(36)Izmaksu aplēses un apliecinošie dokumenti rāda atšķirīgu detalizācijas pakāpi un aprēķinu dziļumu. Saskaņā ar sniegto informāciju nekas neliecina, ka būtu apdraudēta izmaksu pamatotība vai ticamība. Tomēr uzticamības līmeni būtu bijis iespējams palielināt, sniedzot sīkākas aplēses par atsevišķiem pasākumiem. Visbeidzot, atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas atbilst lietderības principam un ir samērīgas ar paredzamo ietekmi uz valsts ekonomiku un sociālo ietekmi.

Finanšu interešu aizsardzība

(37)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta j) apakšpunktā un V pielikuma 2.10. punktā, atveseļošanas un noturības plānā ierosinātie pasākumi ir pienācīgi (A reitings), lai novērstu, atklātu un izbeigtu korupciju, krāpšanu un interešu konfliktus minētajā regulā paredzēto līdzekļu izmantošanā, un, paredzams, šie pasākumi pārliecinoši novērsīs dubultu finansēšanu no minētās regulas un citām Savienības programmām. Tas neskar citu instrumentu un rīku piemērošanu, lai veicinātu un panāktu atbilstību ES tiesību aktiem, t. sk. par korupcijas, krāpšanas un interešu konfliktu novēršanu, atklāšanu un labošanu un par Savienības finanšu aizsardzību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES, Euratom) 2020/2092.

(38)Vācijas atveseļošanas un noturības plānā aprakstītā iekšējās kontroles sistēma lielā mērā balstās uz esošajiem valsts revīzijas procesiem un struktūrām, tādējādi tiek nodrošinātas pienācīgas pilnvaras un administratīvās spējas. Ar Finanšu ministrijas koordinējošo struktūrvienību, iekšējās kontroles vienībām katrā ministrijā un Valsts Revīzijas palātu tiek skaidri noteikti iekšējās kontroles uzdevumu veicēji, kā arī to lomas un pienākumi. Šīs struktūrvienības ir neatkarīgas attiecībā uz savu darbību, un attiecīgās funkcijas ir nošķirtas, tādējādi padarot kontroles sistēmas pārliecinošas un atbilstošas.

(39)Tiek uzskatīts, ka, izmantojot Atveseļošanas un noturības mehānisma līdzekļus, valsts normatīvie akti efektīvi novērš, atklāj un labo pārkāpumus, piemēram, krāpšanu, korupciju vai interešu konfliktus. Tas attiecas arī uz dubulta finansējuma nepieļaušanu no Atveseļošanas un noturības mehānisma un citām Savienības programmām. Tiesiskais regulējums un īstenojošās publiskās iestādes ir pienācīgi aprakstītas, un struktūrvienībām, kas ir atbildīgas par kontroli, ir juridiskas pilnvaras un administratīvā spēja pildīt savas lomas un uzdevumus. Vācija ir norādījusi, ka valsts atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai nepieciešamo datu pienācīgai vākšanai, glabāšanai un ziņošanai tiks izveidota integrēta IT sistēma. Vācija ir sākusi savas IT sistēmas revīzijas procedūru, ko Revīzijas palāta (Bundesrechnungshof) veiks, lai apzinātu iespējamos trūkumus un nekavējoties reaģētu uz revīzijas ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem, kā arī lai nodrošinātu visu datu pilnīgu reģistrēšanu, kā minēts Regulas (ES) 2021/241 22. panta 2. punkta d) apakšpunktā, t. sk. izmantojot pārejas sistēmu. Vācija apņēmās nodrošināt piekļuvi šiem datiem.

Plāna saskanīgums

(40)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punkta k) apakšpunktā un V pielikuma 2.11. punktā, plānā lielā mērā (A reitings) ir iekļauti saskanīgi reformu un publisko investīciju projektu īstenošanas pasākumi.

(41)Vācijas atveseļošanas un noturības plānam ir saskaņots vēstījums ar skaidru stratēģisko uzsvaru uz zaļo un digitālo pārkārtošanos. Katra komponenta reformas un investīcijas ir vērstas uz saskaņotu mērķu sasniegšanu, un to gaidāmie rezultāti pastiprina cits citu. Plānotās darbības ir saskaņotas un papildinošas arī starp komponentiem; strukturālās reformas papildina plānotās investīcijas, lai pastiprinātu to ietekmi. Arī starp dažādu komponentu pasākumiem pastāv konsekvence un būtiska papildināmība. Lai veicinātu lielāku saskaņotību starp instrumentiem, sevišķi ar Eiropas kohēzijas politikas fondiem, tiek veicināts līdzsvarots teritoriālais resursu sadalījums.

Līdztiesība

(42)Plānā tiek risināti dzimumu līdztiesības jautājumi un vienlīdzīgas iespējas visiem, aptverot vairākus komponentus. Īpaši būtiski pasākumi ir kvalitatīvas agrīnās pirmsskolas izglītības un aprūpes pieejamības uzlabošana, kas gan veicina dzimumu līdztiesību, gan mazina sociālekonomisko neaizsargātību. Paredzams, ka atbalsts māceklībai un palīdzība studentiem ar mācīšanās grūtībām, kas saistītas ar Covid-19, proporcionāli lielākā mērā nāks par labu jauniešiem no neaizsargātām ģimenēm, t. sk. migrantu izcelsmes jauniešiem.

Drošības pašnovērtējums

(43)Drošības pašnovērtējums nav sniegts, jo Vācija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 18. panta 4. punkta g) apakšpunktu to nav uzskatījusi par nepieciešamu.

Pārrobežu un vairākvalstu projekti

(44)Vācijas atveseļošanas un noturības plāna būtiska iezīme ir trīs svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) iekļaušana no tādām jomām kā ūdeņradis (1 500 000 000 EUR), mikroelektronika (1 500 000 000 EUR) un nākamās paaudzes mākoņdatošanas un perifērdatošanas tehnoloģijas (750 000 000 EUR). Šie vairākvalstu projekti ir ierosināti kopīgi ar citām valstīm.

Apspriešanās process

(45)Pamatojoties uz Vācijas iesniegto apspriešanās procesa kopsavilkumu, plāna sagatavošanas posmā notika apspriešanās ar attiecīgajām ieinteresētajām personām, un to viedokļi ir pienācīgi ņemti vērā. Federālās zemes savas atbildības ietvaros ir tikušas iesaistītas plāna izstrādē, sākot ar agrīnu tā posmu un vairākās kārtās. Plānā ir atspoguļota to nostāja, sevišķi attiecībā uz pārvaldības struktūru īstenošanas posmā. Federālais parlaments ir ticis regulāri informēts par plāna saturu. Sociālo partneru un vides organizāciju viedokļi ir īpaši atspoguļoti plāna pasākumu atlasē. Pēc apspriešanās daļa no sākotnēji plānotajām reformām un investīcijām ir pielāgota vai svītrota no plāna. Ir notikusi apspriešanās arī ar sociālās jomas ieinteresētajām personām, rūpniecības un uzņēmumu pārstāvjiem, pilsonisko sabiedrību un Valsts produktivitātes padomi. Attiecībā uz plāna pārrobežu projektiem Vācija cieši sadarbojās ar citām dalībvalstīm, kas tajos piedalās.

(46)Paredzams, ka arī plāna īstenošanas posmā notiks koordinācijas process ar federālajām zemēm, t. sk. ar pašvaldībām. Pēc federālo zemju pieprasījuma pārvaldības struktūra paredz regulāras koordinācijas sanāksmes starp federālajām zemēm un federālajām nozaru ministrijām, kas atbild par reformām un investīcijām, kuras tieši ietekmē federālo zemju atbildību federālā kontekstā. Federālās zemes tiks arī cieši un savlaicīgi iesaistītas ziņošanā par īstenošanas gaitu. Lai nodrošinātu attiecīgo dalībnieku atbildību, ir būtiski iesaistīt visas attiecīgās vietējās iestādes un ieinteresētās personas, t. sk. sociālos partnerus, visā plānā iekļauto investīciju un reformu īstenošanas gaitā.

Pozitīvs novērtējums

(47)Pēc tam, kad Komisija ir pozitīvi novērtējusi Vācijas atveseļošanas un noturības plānu un konstatējusi, ka plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtēšanas kritērijiem, saskaņā ar minētās regulas 20. panta 2. punktu un V pielikumu šajā lēmumā būtu jāizklāsta plāna īstenošanai nepieciešamās reformas un investīciju projekti, attiecīgie atskaites punkti, mērķrādītāji un rādītāji, kā arī summa, kas no Savienības darīta pieejama plāna īstenošanai neatmaksājama finansiālā atbalsta veidā.

Finanšu iemaksa

(48)Vācijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 26 518 833 613 EUR 10 , kas pārsniedz maksimālo finanšu iemaksu. Tā kā atveseļošanas un noturības plāns apmierinoši atbilst Regulā (ES) 2021/241 noteiktajiem novērtējuma kritērijiem un atveseļošanas un noturības plānā aplēsto kopējo izmaksu summa ir lielāka par Vācijai pieejamo maksimālo finanšu iemaksu, tad saskaņā ar minētās regulas 11. pantu Vācijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanai piešķiramajai finanšu iemaksai vajadzētu būt vienādai ar kopējo Vācijai pieejamo finanšu iemaksas summu.

(49)Kā paredzēts Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā, Vācijai aprēķinātā maksimālā finanšu iemaksa līdz 2022. gada 30. jūnijam tiks atjaunināta. Tādējādi saskaņā ar minētās regulas 23. panta 1. punktu Vācijai paredzētā summa būtu jādara pieejama tagad ar nolūku noslēgt juridiskās saistības līdz 2022. gada 31. decembrim. Padomei pēc Komisijas priekšlikuma būtu jāgroza šis lēmums, bez liekas kavēšanās iekļaujot tajā atjaunināto maksimālo finanšu iemaksu, ja pēc maksimālās finanšu iemaksas atjaunināšanas rodas šāda vajadzība.

(50)Sniedzamo atbalstu finansē no līdzekļiem, ko Komisija aizņemas Savienības vārdā, pamatojoties uz Padomes Lēmuma (ES, Euratom) 2020/2053 11 5. pantu. Šis atbalsts būtu izmaksājams vairākos maksājumos, tiklīdz Vācija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas noteikti attiecībā uz atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu.

(51)Vācija ir pieprasījusi priekšfinansējumu 2 250 000 000 EUR apmērā. Šī summa būtu jāpadara pieejama Vācijai ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem.

(52)Šis lēmums nedrīkstētu skart iznākumu procedūrās par Savienības fondu piešķiršanu citās Savienības programmās, kuras netiek īstenotas saskaņā ar Regulu (ES) 2021/241, vai ar iekšējā tirgus darbības izkropļošanu saistītās procedūras, kuras var tikt sāktas jo īpaši saskaņā ar Līguma 107. un 108. pantu. Tas neatbrīvo dalībvalstis no prasības saskaņā ar Līguma 108. pantu paziņot Komisijai par potenciālu valsts atbalstu,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants
Atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšana

Ar šo, pamatojoties uz Regulas (ES) 2021/241 19. panta 3. punktā sniegtajiem kritērijiem, tiek apstiprināts Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējums. Atveseļošanas un noturības plānā iekļautās reformas un investīciju projekti, atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība un grafiks, tostarp attiecīgie atskaites punkti un mērķrādītāji, un citi attiecīgie rādītāji, kas attiecas uz paredzēto atskaites punktu un mērķrādītāju izpildi, un kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem pamatojošajiem datiem, ir sniegti šā lēmuma pielikumā.

2. pants
Finanšu iemaksa

1.Savienība Vācijai neatmaksājama atbalsta veidā dara pieejamu finanšu iemaksu, kuras summa ir 25 613 478 442 EUR 12 . Tiek darīti pieejami 16 291 323 631 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas līdz 2022. gada 31. decembrim. Ja Regulas (ES) 2021/241 11. panta 2. punktā paredzētajā atjaunināšanā Vācijai aprēķinātā summa ir vienāda ar šo summu vai pārsniedz to, tiek darīti pieejami vēl 9 322 154 811 EUR, par kuriem juridiskas saistības ir jāuzņemas no 2023. gada 1. janvāra līdz 2023. gada 31. decembrim.

2.Komisija Savienības finanšu iemaksu Vācijai dara pieejamu pa daļām saskaņā ar šā lēmuma pielikumu. 2 250 000 000 EUR tiek darīti pieejami kā priekšfinansējuma maksājums. Priekšfinansējumu un daļas Komisija var izmaksāt vienā vai vairākos maksājumos. Maksājuma lielums ir atkarīgs no finansējuma pieejamības.

3.Priekšfinansējumu dara pieejamu ar nosacījumu, ka ir stājies spēkā Regulas (ES) 2021/241 23. panta 1. punktā paredzētais finansēšanas nolīgums, un saskaņā ar tā noteikumiem. Priekšfinansējumu dzēš, proporcionāli atskaitot no daļu maksājumiem.

4.Daļas tiek darītas pieejamas saskaņā ar finansēšanas nolīgumu ar nosacījumu, ka ir pieejams finansējums un Komisija saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. pantu ir pieņēmusi lēmumu par to, ka Vācija ir apmierinoši izpildījusi attiecīgos atskaites punktus un mērķrādītājus, kas bija noteikti saistībā ar atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu. Ar nosacījumu, ka ir stājušās spēkā 1. punktā minētās juridiskās saistības, maksājumu var veikt, ja atskaites punkti un mērķrādītāji tiek sasniegti vēlākais līdz 2026. gada 31. augustam.

3. pants
Adresāts

Šis lēmums ir adresēts Vācijas Federatīvajai Republikai.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) OV L 57, 18.2.2021., 17.–75. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1176/2011 (2011. gada 16. novembris) par to, kā novērst un koriģēt makroekonomisko nelīdzsvarotību (OV L 306, 23.11.2011., 25. lpp.).

(3) SWD(2021) 401 final.

(4) Pēc apstiprināšanas Eiropadomē tas vēl galīgi jāpieņem Padomē. Eurogrupā 2020. gada 16. decembrī saskaņotais teksts ir pieejams šeit: https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-14356-2020-INIT/lv/pdf

(5) Padomes Regula (ES) 2020/2094 (2020. gada 14. decembris), ar ko izveido Eiropas Savienības Atveseļošanas instrumentu ekonomikas atveseļošanas atbalstam pēc Covid-19 krīzes (OV L 433I, 22.12.2020., 23. lpp.).

(6) Šī makroekonomikas nelīdzsvarotība attiecas uz ieteikumiem, kas 2019. un 2020. gadā sniegti saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1176/2011 6. pantu.

(7) Šādas simulācijas atspoguļo NGEU vispārējo ietekmi, kas ietver arī finansējumu ReactEU un lielāku finansējumu pamatprogrammai “Apvārsnis Eiropa”, InvestEU, Taisnīgas pārkārtošanās fondam, ELFLA un RescEU. Šāda simulācija neietver strukturālo reformu iespējamo pozitīvo ietekmi, kas var būt ievērojama.

(8) Padomes Ieteikums (2020. gada 30. oktobris) “Tilts uz nodarbinātību – Garantijas jauniešiem pastiprināšana” un ar ko aizstāj Padomes 2013. gada 22. aprīļa Ieteikumu par garantijas jauniešiem izveidi (2020/C 372/01).

(9) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2020/852 (2020. gada 18. jūnijs) par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088 (OV L 198, 22.6.2020, 13. lpp.).

(10) Vācija iesniedza divas izmaksu aplēses. Plāna bruto vērtība 27 949 882 000 EUR ietver PVN dažiem pasākumiem, bet neto vērtība vismaz 26 518 833 613 EUR apmērā neietver PVN.

(11) OV L 424, 15.12.2020., 1. lpp.

(12) Šī summa atbilst finanšu piešķīrumam pēc tam, kad atskaitīta Regulas (ES) 2021/241 6. panta 2. punktā noteiktā Vācijas izdevumu proporcionāla daļa, kas aprēķināta saskaņā ar minētās regulas 11. pantā noteikto metodiku.

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 22.6.2021

COM(2021) 341 final

PIELIKUMS

dokumentam

Priekšlikums Padomes Īstenošanas lēmumam

par Vācijas atveseļošanas un noturības plāna novērtējuma apstiprināšanu

{SWD(2021) 163 final}

PIELIKUMS

Saturs

A. KOMPONENTS NR. 1.1. Dekarbonizācija, jo īpaši izmantojot atjaunīgo ūdeņradi

B. KOMPONENTS NR.1.2. Klimatam draudzīga mobilitāte

C. KOMPONENTS NR. 1.3. Klimatam nekaitīga renovācija un būvniecība

D. KOMPONENTS NR. 2.1. Dati kā nākotnes izejmateriāls

E. KOMPONENTS NR. 2.2. Ekonomikas digitalizācija

F. KOMPONENTS NR. 3.1. Izglītības digitalizācija

G. KOMPONENTS NR. 4.1. Sociālās iekļaušanas stiprināšana

H. KOMPONENTS NR. 5.1. Pret pandēmiju noturīgas veselības aprūpes sistēmas stiprināšana

I. KOMPONENTS NR. 6.1. Mūsdienīga valsts pārvalde

J. KOMPONENTS NR. 6.2. Šķēršļu mazināšana attiecībā uz investīcijām

1. IEDAĻA. ATVESEĻOŠANAS UN NOTURĪBAS PLĀNĀ PAREDZĒTĀS REFORMAS UN INVESTĪCIJAS

1.Reformu un investīciju apraksts

A. KOMPONENTS NR. 1.1. Dekarbonizācija, jo īpaši izmantojot atjaunīgo ūdeņradi

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina klimata pārmaiņu mazināšanas problēmu, cenšoties samazināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas ekonomikā. Komponenta mērķi ir atbalstīt tāda ūdeņraža izmantošanu, kas ražots no atjaunojamiem enerģijas avotiem, un tā galvenais mērķis ir dot ieguldījumu SEG emisiju samazināšanā, kā noteikts Vācijas NEKP, īpašu uzmanību pievēršot rūpniecībai. Komponents arī cenšas sniegt ieguldījumu rūpniecības inovācijas un nodarbinātības politikas jomā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par investīcijām zaļās pārkārtošanās jomā un veido vienu no pamatelementiem tīras, efektīvas un integrētas energosistēmas izstrādē (2019. gadā konkrētai valstij adresētais 2. ieteikums un 2020. gadā konkrētai valstij adresētais 1. ieteikums).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā nenodarīs būtisku kaitējumu vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar Tehniskajiem norādījumiem par principa “nenodarīt būtisku kaitējumu” piemērošanu (2021/C58/01).

A.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1.1.1. Investīcija. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros

Plānoto svarīgo projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) 1 , kas attiecas uz ūdeņradi, mērķis ir paātrināt ūdeņraža un tā atvasinājumu nepieciešamo ieviešanu tirgū, lai dekarbonizētu procesus, kas rada lielas emisijas, un attīstītu jaunas piemērošanas jomas Vācijā un Eiropā.

Pasākums sastāv no finansiāla atbalsta, ko piešķir integrētiem projektiem visā vērtību ķēdē, izmantojot plānotos ūdeņraža IPCEI. Attiecībā uz ražošanu plānotie IPCEI koncentrējas uz lielas elektrolīzes jaudas izveidi, lai ražotu atjaunīgo ūdeņradi vietās, kur ir pieejams pietiekami daudz atjaunīgās elektroenerģijas. Šajā sakarā paredzams, ka tiks izveidota līdz 500 MW liela elektrolīzes jauda. Attiecībā uz infrastruktūru tiek sagaidīts, ka tie veicinās Vācijas un Eiropas ūdeņraža transporta un uzglabāšanas infrastruktūras izveidi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

1.1.2. Investīcija. Rūpniecības dekarbonizācijas finansēšanas programma

Pasākuma mērķis ir palīdzēt rūpniecībai pāriet no ražošanas procesiem, kuros ir augsts emisiju līmenis, uz procesiem ar zemu SEG emisiju līmeni. Konkrētāk, tā mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem risināt pārkārtošanās radītās problēmas, kas jo īpaši saistītas ar augstajām izmaksām un ekonomisko risku, ko rada klimatneitrālu tehnoloģiju izstrāde.

Atbalstu piešķir pētniecībai un izstrādei, testēšanai eksperimentālās vai izmēģinājuma ražotnēs un investīcijām iekārtās, lai piemērotu un īstenotu pasākumus rūpnieciskā mērogā. Atbalstu piešķir kā daļēju investīciju dotāciju. Pasākums ir paredzēts energoietilpīgu nozaru uzņēmumiem, kuru SEG emisijas rodas ražošanas procesā, uz ko attiecas ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēma (jo īpaši tērauda, cementa, kaļķa, ķīmisko vielu, krāsaino metālu, stikla un keramikas ražošanas procesā). Tikai tie projekti, kuru rezultātā emisijas ir ievērojami zemākas par ES emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas līmeņatzīmēm, ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pasākumu 2 .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam. Turklāt Vācija plāno pagarināt pasākumu pēc 2026. gada ar finansējumu no valsts budžeta.

1.1.3. Investīcija. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu

Pasākuma mērķis, tāpat kā 1.1.2. pasākuma mērķis, ir energoietilpīgās nozarēs ieviest jaunas, tīrākas ražošanas tehnoloģijas. Pasākuma konkrētais mērķis ir nodrošināt uzņēmumiem finansiālo noteiktību, kad tie veic ievērojamas investīcijas klimatneitrālās tehnoloģijās, un pastāvīgi samazināt ar procesu saistītās SEG emisijas, kuras ir grūti novērst saskaņā ar pašreizējo tehnoloģiju attīstības līmeni.

Valsts un energoietilpīgās nozares paraksta līgumus par rīcību klimata politikas jomā, lai mazinātu inovatīvo tehnoloģiju augstākās darbības izmaksas. Šie līgumi garantē fiksētu CO2 cenu uz noteiktu laiku uzņēmumiem, kas iegulda CO2 emisiju samazināšanas tehnoloģijās. Paredzams, ka programma galvenokārt būs paredzēta uzņēmumiem, kas darbojas tērauda, ķīmisko vielu un celtniecības materiālu rūpniecībā, kur ir īpaši grūti izvairīties no procesa emisijām. Tikai tie projekti, kuru rezultātā emisijas ir ievērojami zemākas par emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas līmeņatzīmēm, ir tiesīgi saņemt atbalstu saskaņā ar šo pasākumu 3 .

Paredzams, ka investīciju īstenošana sāksies 2021. gada 31. decembrī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. augustam. Turklāt Vācija plāno pagarināt pasākumu pēc 2026. gada ar finansējumu no valsts budžeta.

1.1.4. Investīcija. Ar projektiem saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā

Tāpat kā citu šā komponenta pasākumu mērķis, arī šā pasākuma mērķis ir palīdzēt sasniegt vispārējo mērķi – dekarbonizēt ekonomiku saskaņā ar 2050. gada mērķrādītājiem, bet lielāku uzmanību pievēršot MVU un pamatnozarēm.

Sadarbības projektus atbalsta šādās trīs jomās: i) klimata aizsardzība rūpniecībā, ii) MVU inovācija un iii) klimatnoturība. Pirmajā jomā galvenā uzmanība tiks pievērsta klimata aizsardzībai pamatizejvielu rūpniecībā, lai veicinātu rūpniecisko pētniecību un jaunu procesu izstrādi SEG emisiju novēršanai. Otra prioritārā joma ietver MVU inovācijas atbalsta pasākumus, kas veicina klimata pārmaiņu mazināšanu un energoefektivitāti. Visbeidzot, trešā joma ir vērsta uz atbalsta pasākumiem klimatnoturības projektiem, ko īsteno pašvaldības un vietējie uzņēmumi sadarbībā ar pētniecības partneriem (universitātēm un pētniecības institūtiem, kas nav saistīti ar universitātēm).

Investīciju īstenošana jāpabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

1.1.5. Investīcija. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju

Šis pasākums palīdz sasniegt vispārējo mērķi – dekarbonizēt ekonomiku, un tas ir īpaši vērsts uz galveno problēmu risināšanu saistībā ar zaļā ūdeņraža nodrošināšanu nākotnes energosistēmā.

Pētniecības jomā pirmā pamatiniciatīva risina ūdens elektrolīzeru sērijveida ražošanas problēmas. Otrā pamatiniciatīva ir vērsta uz ūdeņraža un produktu uz ūdeņraža bāzes integrētu tiešu ražošanu jūras atkrastē, izmantojot jūras vēja enerģiju. Trešā pamatiniciatīva izpēta un novērtē ūdeņraža transporta tehnoloģiju potenciālu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

A.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
1.	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Atskaites punkts	Ieinteresētības izteikšanas procedūras pabeigšana	Uzņēmumi ir iesnieguši projektu skices	-	-	-	2. cet.	2021.	Pieteikšanās procedūra ir pabeigta. Ir apzināti potenciālie projekti un projektu dalībnieki Vācijā.
2.	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Atskaites punkts	Pirmo dotāciju lēmumu izdošana	Izdotie dotāciju lēmumi	-	-	-	1. cet.	2022.	Ekonomikas un enerģētikas ministrija (BMWi), Transporta un digitālās infrastruktūras ministrija (BMVI), Vides ministrija (BMU) saņēmējiem / pieteikuma iesniedzējiem ir izdevušas dotācijas piešķiršanas lēmumus, kas ļauj sākt atlasīto projektu īstenošanu.
3.	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Mērķrādītājs	Saistības vismaz 500 000 000 EUR apmērā	-	Miljoni EUR	0	500	2. cet.	2024.	Ūdeņraža projektiem saskaņā ar pieņemtajiem dotāciju lēmumiem ir piešķirti vismaz 500 000 000 EUR.
4.	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Atskaites punkts	Atbalsta programmas novērtējums	Pirmā novērtējuma ziņojuma (starpposma ziņojuma) publicēšana	-	-	-	4. cet.	2025.	Vērtētāji ir iesnieguši pirmo novērtējuma ziņojumu, kurā ietver sākotnējo novērtējumu par atbalsta tiešo un netiešo ietekmi un atbalsta pasākuma piemērotības un samērīguma novērtējumu. Novērtējuma ziņojumā jo īpaši novērtē panākumus elektrolītisko spēju attīstībā, to sistēmisku integrāciju energosistēmā (izvairīšanās no tīkla vājajām vietām), uz pieprasījumu balstītas infrastruktūras attīstību, ūdeņraža dekarbonizācijas tehnoloģiju īstenošanu. Vērtētāji novērtē arī ūdeņraža tehnoloģiju ieviešanas panākumus tirgū un to, cik lielā mērā tā ir relevanta energosistēmai un vajadzībām. Par novērtēšanu slēdz līgumus ar ārējiem un neatkarīgiem vērtētājiem.
5.	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Mērķrādītājs	Saistības 1 500 000 000 EUR apmērā	-	Miljoni EUR	0	1 500	3. cet.	2026.	Ūdeņraža projektiem saskaņā ar pieņemtajiem dotāciju lēmumiem ir piešķirti vismaz 1 500 000 000 EUR.
6.	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Mērķrādītājs	Vismaz 300 MW lielas elektrolīzes jaudas radīšana		Megavats	0	300	3. cet.	2026.	Izveido vismaz 300 MW lielu elektrolīzes jaudu.
7.	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu (Förderrichtlinie) attiecībā uz rūpniecības dekarbonizāciju stāšanās spēkā	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	-	-	-	1. cet.	2021.	Pamatnostādnes ir stājušās spēkā, ļaujot uzņēmumiem iesniegt pieteikumus.
8.	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Mērķrādītājs	Dotāciju lēmumu izdošana	-	Skaits	0	20	4. cet.	2024.	Saņēmējiem / pieteikuma iesniedzējiem ir izdoti dotāciju lēmumi, tādējādi ļaujot sākt atlasīto projektu īstenošanu.
9.	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem	-	Miljoni EUR	0	426,823	3. cet.	2026.	No pasākumam piešķirtajiem 449 288 000 EUR saņēmējiem ir izmaksāti vismaz 426 823 000 EUR līdzekļu, kas atvēlēti atlasītajiem projektiem.
10.	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Mērķrādītājs	Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana rūpniecībā	-	(Gadā novērstie) miljoni tonnu CO2 ekvivalenta	0	1	3. cet.	2026.	Pasākuma rezultātā 12 secīgu mēnešu laikā 2025./2026. gadā tiek novērsts vismaz 1 miljons tonnu CO2 ekvivalenta, ko apliecina starpposma/galīgie ziņojumi, kurus atbalsta saņēmēji nosūtījuši projekta virzītājam. Ziņojumos norāda, cik daudz siltumnīcefekta gāzu emisiju (SEG) ir novērstas ar īstenotajiem projektiem, salīdzinājumā ar SEG emisijām, kas būtu radušās bez intervences. Kopējo SEG emisiju samazinājumu, kas panākts ar pasākumu, apkopo atsevišķā ziņojumā.
11.	1.1.3. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Atskaites punkts	Ieinteresētības izteikšanas procedūras pabeigšana attiecībā uz klimata pārmaiņu novēršanas līgumiem	Uzņēmumi Vides ministrijai (BMU) iesniedz pieteikumus par ieinteresētību klimata pārmaiņu līgumos	-	-	-	4. cet.	2021.	Ir pabeigta ieinteresētības izteikšanas procedūra, kurā uzņēmumi ir pauduši interesi saņemt atbalstu saviem projektiem, izmantojot klimata pārmaiņu līgumus, un ir izraudzīti projekti.
12.	1.1.3. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādnes (Förderrichtlinie) klimata pārmaiņu līgumu izmēģinājuma programmai, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	-	-	-	3. cet.	2022.	Spēkā stājušās pamatnostādnes par izmēģinājuma programmu klimata pārmaiņu līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu, tādējādi ļaujot uzņēmumiem iesniegt pieteikumus.
13.	1.1.3. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem	-	Miljoni EUR	0	522,5	3. cet.	2026.	No pasākumam piešķirtajiem 550 000 000 EUR saņēmējiem ir izmaksāti vismaz 522 500 000 EUR līdzekļu, kas atvēlēti atlasītajiem projektiem.
14.	1.1.4. Ar projektiem saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Ar klimatu saistītu pētniecības projektu atbalsta pieteikumu apstiprināšana	-	Apstiprināto pieteikumu skaits	0	45	4. cet.	2021.	Ar klimatu saistītie pētniecības projekti, kas atlasīti konkursa kārtībā, ir apstiprināti finansēšanai.
15.	1.1.4. Ar projektiem saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem	-	Miljoni EUR	0	57	4. cet.	2025.	No pasākumam piešķirtajiem 60 000 000 EUR saņēmējiem ir izmaksāti vismaz 57 000 000 EUR no atlasītajiem projektiem atvēlētajiem līdzekļiem.
16	1.1.4. Ar projektiem saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Atbalstīto ar klimatu saistīto pētniecības projektu pabeigšana	-	Skaits	0	45	4. cet.	2025.	Projekti ir pabeigti, ko apliecina galīgā ziņojuma iesniegšana.
17.	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Atskaites punkts	Konkursa “Förderaufruf zum Ideenwettbewerb “Wasserstoffrepublik Deutschland”” publikācija	Konkursa publikācija Izglītības un pētniecības ministrijas mājaslapā	-	-	-	2. cet.	2020.	Konkurss, tostarp atbilstības nosacījumi, ir publicēts Izglītības un pētniecības ministrijas mājaslapā un atvērts pieteikumu iesniegšanai.
18.	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Dotāciju lēmumu izdošana	-	Izdoto dotāciju lēmumu skaits	0	150	2. cet.	2022.	Saņēmējiem / pieteikuma iesniedzējiem ir izdoti dotāciju lēmumi, tādējādi ļaujot sākt atlasīto projektu īstenošanu.
19	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu pabeigšana	-	Skaits	0	150	3. cet.	2026.	Projekti ir pabeigti, ko apliecina oficiālā nobeiguma ziņojuma pieejamība. Šajos ziņojumos sīki apraksta sasniegtos rezultātus un salīdzina tos ar izvirzītajiem mērķiem.
20.	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem	-	Miljoni EUR	0	560	3. cet.	2026.	No pamatprojektiem piešķirtajiem 700 000 000 EUR saņēmējiem ir izmaksāti vismaz 560 000 000 EUR. Aprēķins, kura pamatā ir faktiski veiktie maksājumi.
21.	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Saistības attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprojektiem	-	Miljoni EUR	0	665	3. cet.	2026.	No pamatprojektiem piešķirtajiem 700 000 000 EUR ir piešķirti vismaz 665 000 000 EUR.

B. KOMPONENTS NR.1.2. Klimatam draudzīga mobilitāte

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina klimata pārmaiņu mazināšanas problēmu, īpašu uzmanību pievēršot transporta nozarei.

Komponenta mērķis ir būtiski samazināt CO2 emisijas transporta nozarē. Tās konkrētais mērķis ir ilgtspējīgā veidā izveidot alternatīvas tehnoloģijas transporta nozarē, lai tās padarītu energoefektīvākas, klimatam un videi draudzīgākas, tādējādi vēl vairāk veicinot enerģētikas pārkārtošanu transporta nozarē.

Atbalsts elektromobilitātes tirgus attīstībai un papildu investīcija ilgtspējīgas mobilitātes tehnoloģijās ir arī paredzēti, lai atbalstītu pāreju uz klimatneitrālu autobūves un piegādes nozari un palīdzētu Vācijai stiprināt savu ekonomiku vidējā termiņā un ilgtermiņā.

Komponents atbalsta konkrētai valstij adresēto ieteikumu “koncentrēt investīcijas uz zaļo un digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz ilgtspējīgu transportu, (...) pētniecību un inovāciju” (konkrētajai valstij adresēts ieteikums Nr. 1 2020. gadā).

Paredzams, ka neviens pasākums šajā komponentā būtiski nekaitēs vides mērķiem Regulas (ES) 2020/852 17. panta nozīmē, ņemot vērā atveseļošanas un noturības plānā izklāstīto pasākumu aprakstu un mazināšanas pasākumus saskaņā ar tehniskajiem norādījumiem par NBK principu (2021/C58/01).

B.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1.2.1. Investīcija. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei

Pasākuma galvenais uzdevums ir izstrādāt tīras mobilitātes risinājumus, lai dekarbonizētu transporta nozari. Konkrētāk, ar šo pasākumu tiek risināta vajadzība izveidot visuresošu e-transportlīdzekļu uzlādes infrastruktūras tīklu. Tas ir viens no galvenajiem elektromobilitātes panākumu priekšnosacījumiem, jo pašreizējais uzlādes infrastruktūras trūkums kavē e-transportlīdzekļu iegādi.

Pasākums ietver atbalstu uzlādes punktu būvniecībai, tostarp nepieciešamo tīkla pieslēgumu uzlādes vietai un paša uzlādes punkta uzstādīšanu. Atbalsts izpaužas kā projektu finansējums dotāciju shēmai, ko pārvalda Satiksmes un digitālās infrastruktūras ministrija (BMVI). To piemēro gan publiski pieejamai, gan publiski nepieejamai uzlādes infrastruktūrai.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

1.2.2. Investīcija. Finansējums elektromobilitātes attīstībai

Ar šo pasākumu risinātā vispārējā problēma ir arī nepieciešamība izstrādāt tīras mobilitātes risinājumus, lai dekarbonizētu transporta nozari. Jo īpaši tas ir vērsts uz turpmāku elektromobilitātes tirgus attīstību un jo īpaši uz pašvaldību un komerciālo transportlīdzekļu parku attīstību.

Pasākums ietver finansiālu atbalstu elektrotransportlīdzekļu iegādei pašvaldību un komercparkos un šo transportlīdzekļu ekspluatācijai nepieciešamo uzlādes infrastruktūru. Turklāt atbalsta uz lietojumu orientētus pētniecības un izstrādes projektus, elektromobilitātes projektu (pašvaldību un komerciālo) un elektromobilitātes koncepciju izstrādi. Atbalsts izpaužas kā finansējums dotāciju shēmai, ko pārvalda Satiksmes un digitālās infrastruktūras ministrija (BMVI).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 30. jūnijam.

1.2.3. Investīcija. Atbalsts privāto transportlīdzekļu parka nomaiņai

Ar šo pasākumu risinātā vispārējā problēma ir tāda pati kā 1.2.2. pasākuma gadījumā. Elektromobilitātes veicināšana ir būtiska daļa no Parīzes klimata mērķu sasniegšanas transporta nozarē. Pasākums ir vērsts uz problēmu, ko rada ļoti zemais tīro e-automobiļu īpatsvars kopējā transportlīdzekļu parkā (1,2 % 2020. gadā), jo īpaši salīdzinājumā ar 7 līdz 10 miljoniem elektrotransportlīdzekļu, kas paredzēti klimata pārmaiņu programmā 2030. gadam.

Pasākums samazina elektrotransportlīdzekļu iepirkuma cenas, kas parasti ir augstākas nekā transportlīdzekļiem ar iekšdedzes dzinējiem, tādējādi stimulējot tirgu. Atbalstu sniedz vienīgi tādu bezemisiju transportlīdzekļu un uzlādējamu hibrīdu veicināšanai, kuru emisijas ir mazākas nekā 50 g CO2/km .

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

1.2.4. Reforma. Sākotnējā reģistrācijas perioda pagarināšana attiecībā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu uz 10 gadiem pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem

Pasākums sastāv no desmit gadu atbrīvojuma no nodokļa, sākot no elektrotransportlīdzekļa reģistrācijas. Tas attiecas tikai uz pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem. Atbrīvojumu piemēro visām fiziskām un juridiskām personām.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

1.2.5. Investīcija. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei

Ar šo pasākumu risinātā vispārējā problēma ir tāda pati kā 1.2.2. pasākuma gadījumā. Pasākuma mērķis ir atbalstīt ar alternatīvu degvielu darbināmu autobusu apriti pasažieru pārvadājumos. Pašlaik autobusi ar dīzeļdzinēju joprojām tiek izmantoti gandrīz tikai autobusu transportam. Pāreja uz mazemisiju autobusiem veicina mazāku ietekmi uz klimatu un mazāku gaisa piesārņojumu.

Pasākums sastāv no dotācijām, kas piešķirtas, pamatojoties uz uzaicinājumiem iesniegt piedāvājumus. Līdzekļus galvenokārt izmanto ar baterijām darbināmiem elektriskajiem autobusiem, akumulatoru trolejbusiem, degvielas elementa autobusiem un 100 % ar biometānu darbināmiem autobusiem. Var atbalstīt arī operacionāli nepieciešamo infrastruktūru, kā arī sabiedriskā transporta alternatīvu dzinēju priekšizpēti. Paredzams, ka finansējums autobusiem, ko darbina ar biometānu, joprojām būs ierobežots (ar gāzi darbināmu autobusu īpatsvars Vācijā pēdējos gados ir pastāvīgi samazinājies un pašlaik ir aptuveni 2 % no visiem izmantotajiem pilsētas autobusiem).

Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies 2021. gada trešajā ceturksnī un tiks pabeigta līdz 2026. gada 30. septembrim.

1.2.6. Investīcija. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai

Ar šo pasākumu arī tiek risināts jautājums par transporta nozares dekarbonizāciju, bet tajā galvenā uzmanība pievērsta dzelzceļa nozarei. Dzelzceļa kravu pārvadājumos pašlaik tiek izmantotas aptuveni 3200 dīzeļlokomotīves; 60 % var klasificēt kā ļoti vecus transportlīdzekļus ar augstu CO2 emisiju līmeni. Šā pasākuma mērķis ir aizstāt šos īpaši vecos transportlīdzekļus, lai panāktu ievērojamu CO2 emisiju un gaisa piesārņotāju (piemēram, slāpekļa oksīdu un kvēpu) samazinājumu.

Pasākums ietver finansiālu atbalstu inovatīvu dzelzceļa transportlīdzekļu iepirkumam (spēkpārvadu izteiksmē) vai pāreju uz alternatīviem dzinējiem ar ievērojamu CO2 emisiju ietaupījumu neeleģētās līnijās salīdzinājumā ar parastajiem dīzeļdzinēja transportlīdzekļiem. Pieteikumiem prioritāti piešķir, pamatojoties uz ieguvumiem vides jomā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

1.2.7. Investīcija. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē

Šā pasākuma mērķis ir veicināt transporta nozares dekarbonizāciju saistībā ar komponentu Nr. 1.1 Dekarbonizācija, jo īpaši izmantojot atjaunīgo ūdeņradi. Mērķis ir atbalstīt konkurētspējīgu ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģiju piegādes nozari. Tas ietver kurināmā elementu sastāvdaļu ražošanas nodrošināšanu un ūdeņraža sastāvdaļu un transportlīdzekļu sērijveida testēšanu Vācijā.

Jauns Ūdeņraža tehnoloģiju un inovāciju centrs koncentrējas uz ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģijas vērtības ķēdi mobilitātes lietojumiem. Tā nodrošina arī izstrādes, sertificēšanas un standartizācijas mehānismu, ko nevar īstenot bez publiskā atbalsta tirgus agrīnā posma un ar to saistīto augsto izmaksu dēļ. Pasākums arī nodrošina papildu finansējuma iespējas transportlīdzekļu un piegādes nozarei, izmantojot esošās finansēšanas pamatnostādnes Valsts inovāciju programmā ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģiju jomā.

Pasākuma īstenošana jāpabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

B.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
22.	1.2.1. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	Divas finansēšanas pamatnostādnes, kas publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	4. cet.	2021.	Abas finansēšanas pamatnostādnes ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger), ļaujot atbalsttiesīgajām organizācijām/mājsaimniecības iesniegt pieteikumus: 1) “uzlādes infrastruktūra dzīvojamām ēkām” un 2) “publiski pieejama elektrotransportlīdzekļu uzlādes infrastruktūra”.
23.	1.2.1. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei	Mērķrādītājs	Elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla paplašināšana	-	Publiski pieejamu uzlādes punktu skaits	0	50 000	4. cet.	2025.	Vismaz 50 000 publiski pieejamu uzlādes punktu ir finansēti ar atbalstu no Transporta un digitālās infrastruktūras ministrijas (BMVI) pārvaldītās dotāciju shēmas.
24.	1.2.1. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei	Mērķrādītājs	Uzlādes punktu paplašināšana dzīvojamās ēkās	-	Uzlādes punktu skaits dzīvojamās ēkās	0	400 000	4. cet.	2023.	Ar Satiksmes un digitālās infrastruktūras ministrijas (BMVI) pārvaldītās dotāciju shēmas atbalstu ir finansēti vismaz 400 000 uzlādes punktu dzīvojamās ēkās.
25.	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger) publicēto finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	-	-	-	4. cet.	2020.	Finansēšanas pamatnostādnes, kas attiecas uz pašvaldību un komerciālo e-transportlīdzekļu parku un uzlādes infrastruktūras attīstību, kā arī saistītajām piemērotajām pētniecības un izstrādes (e-mobilitātes koncepcijām/dizainiem) un e-mobilitātes koncepcijām, ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger), ļaujot atbilstīgām organizācijām/mājsaimniecības iesniegt pieteikumus.
26.	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Mērķrādītājs	Finansējuma saistības	-	Miljoni EUR	0	71,25	4. cet.	2022.	No 75 000 000 EUR, kas piešķirti pasākumam, saistības ir uzņemtas vismaz par 71 250 000 EUR.
27	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Mērķrādītājs	Pašvaldību un komerciālo e-mobilitātes parku paplašināšana	-	E-transportlīdzekļu skaits	0	4 000	2. cet.	2024.	Pašvaldības, uzņēmumi un citas atbilstīgas organizācijas ir saņēmušas finansējuma saistības par vismaz 4 000 e-transportlīdzekļiem ar dotācijas shēmas atbalstu.
28.	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Mērķrādītājs	Elektromobilitātes provizorisko projektu pabeigšana	-	Pabeigto elektromobilitātes provizorisko projektu skaits	0	80	2. cet.	2024.	Attiecībā uz pašvaldībām, uzņēmumiem vai citām atbilstīgām organizācijām ir pabeigti vismaz 80 elektromobilitātes provizoriskie projekti.
29.	1.2.3. Atbalsts privāto transportlīdzekļu parka nomaiņai	Mērķrādītājs	Atbalsts 240 000 elektrotransportlīdzekļu iegādei	-	Iegādāto e-transportlīdzekļu skaits	0	240 000	1. cet.	2021	Atbalsta saņēmēji ir saņēmuši dotācijas atbalstu 240 000 elektrotransportlīdzekļu iegādei, pamatojoties uz grozītajām finansēšanas pamatnostādnēm, kas stājās spēkā 2020. gada 8. jūlijā.
30.	1.2.3. Atbalsts privāto transportlīdzekļu parka nomaiņai	Mērķrādītājs	Atbalsts vēl 320 000 elektrotransportlīdzekļu iegādei	-	Iegādāto e-transportlīdzekļu skaits	240 000	560 000	4. cet.	2022.	Saņēmēji ir saņēmuši dotācijas atbalstu, lai iegādātos (kumulatīvi) 560 000 elektrotransportlīdzekļu, pamatojoties uz grozītajām finansēšanas pamatnostādnēm, kas stājās spēkā 2020. gada 8. jūlijā.
31.	1.2.4. Sākotnējā reģistrācijas perioda pagarināšana attiecībā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu uz 10 gadiem pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem	Atskaites punkts	Septītā Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa grozījuma likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz septītā Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa grozījuma likuma stāšanos spēkā	-	-	-	4. cet.	2020.	Ir stājies spēkā Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa likuma grozījums, ar kuru pagarina sākotnējo reģistrācijas periodu attiecībā uz atbrīvojuma no nodokļa saņemšanu 10 gadiem e-transportlīdzekļiem.
32.	1.2.4. Sākotnējā reģistrācijas perioda pagarināšana attiecībā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu uz 10 gadiem pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem	Atskaites punkts	Pasākuma novērtējums	Pasākumu izvērtē piecus gadus pēc tā stāšanās spēkā saskaņā ar Septīto Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa grozījumu likumu.	-	-	-	1. cet.	2026.	Novērtējumā pārbauda, vai ir sagaidāms, ka transportlīdzekļu nodokļu bāzes arī turpmāk stimulēs videi un klimatam labvēlīgu mobilitāti. Šim nolūkam jo īpaši izmanto muitas pārvaldes un Federālās autotransporta pārvaldes datus (sk. BT-Drs.19/20978, 16. lpp.). Novērtējumu publicē.
33.	1.2.5. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana	Publikācija Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	3. cet.	2021.	Finansēšanas pamatnostādnes par atbalsta shēmu pasažieru pārvadājumiem ar alternatīviem dzinējiem paredzētu autobusu iegādei ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger).
34.	1.2.5. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei	Mērķrādītājs	Pieteikumu apstiprināšana	-	Miljoni EUR	0	1 031	3. cet.	2025.	No pasākumam piešķirtajiem 1 085 000 000 EUR vismaz 1 031 000 000 EUR ir apstiprināti autobusu iegādes projektiem, tādējādi ļaujot veikt attiecīgo autobusu pasūtījumus.
35.	1.2.5. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei	Mērķrādītājs	Autobusu ar alternatīvu piedziņu pasūtījumi	-	Pasūtīto autobusu skaits	0	2 800	3. cet.	2026.	Ar shēmas atbalstu ir pasūtīti vismaz 2800 autobusu ar alternatīvu dzinēju.
36.	1.2.6. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	Stāšanās spēkā	-	-	-	1. cet.	2021.	Ir stājušās spēkā dotāciju shēmas finansēšanas pamatnostādnes, lai veicinātu alternatīvus dzelzceļa dzinējus, ļaujot atbilstīgām organizācijām iesniegt pieteikumus.
37.	1.2.6. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai	Mērķrādītājs	Pieteikumu apstiprināšana	-	Miljoni EUR	0	215,65	3. cet.	2024.	No pasākumam piešķirtajiem 227 000 000 EUR vismaz 215 650 000 EUR ir apstiprināti dzelzceļa iegādes projektiem, tādējādi ļaujot veikt attiecīgo dzelzceļa transportlīdzekļu pasūtījumus.
38.	1.2.6. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai	Mērķrādītājs	Dzelzceļa transportlīdzekļu ar alternatīvu piedziņu pasūtīšana	-	Pasūtīto dzelzceļa transportlīdzekļu skaits	0	280	4. cet.	2024.	Ar shēmas atbalstu ir pasūtīti vismaz 280 dzelzceļa transportlīdzekļi (lokomotīves) ar alternatīvu (parastās dīzeļdegvielas) piedziņu, ko apliecina saņēmēja ar ražotājiem noslēgtais līgums par transportlīdzekļu saistošo piegādi.
39.	1.2.7. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījums, ar ko pagarina spēkā esošās Valsts ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģiju inovāciju programmas finansēšanas pamatnostādnes (Förderrichtlinien) (vai, ja tas nav pietiekami aptverts spēkā esošajās finansēšanas pamatnostādnēs, stājas spēkā jaunas finansēšanas pamatnostādnes).	Publikācija Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	4. cet.	2021.	Attiecīgās Valsts ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģiju inovācijas programmas (NIP) finansēšanas pamatnostādnes, kas pašlaik ir ierobežotas līdz 2021. gada 30. jūnijam, ir pagarinātas, un šis pagarinājums ir stājies spēkā. Ja pasākuma ietvaros plānotie projekti nav pietiekami iekļauti spēkā esošajās atbalsta pamatnostādnēs, pieņem atsevišķas atbalsta pamatnostādnes.
40.	1.2.7. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	Mērķrādītājs	Transportlīdzekļu un piegādātāju nozares projektu apstiprināšana ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	-	Apstiprināto projektu skaits	0	170	4. cet.	2025.	Ir apstiprināti vismaz 170 pētniecības, izstrādes un tirgus aktivizācijas projekti ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē, kas ļauj sākt finansēto projektu īstenošanu.
41.	1.2.7. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	Atskaites punkts	Tehnoloģiju un inovācijas centra ūdeņraža tehnoloģiju jomā izveide	Vismaz daļēja centra darbības sākšana	-	-	-	3. cet.	2026.	Tehnoloģiju un inovāciju centrs darbojas vismaz daļēji, bet, piemēram, būvdarbi var nebūt pabeigti. Centra daļēja darbība garantē, ka var sniegt faktiskos atbalsta pakalpojumus uzņēmumiem un ieinteresētajām personām.

C. KOMPONENTS NR. 1.3. Klimatam nekaitīga renovācija un būvniecība

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina klimata pārmaiņu mazināšanas un enerģētikas pārkārtošanas problēmas, galveno uzmanību pievēršot energoefektīvai renovācijai.

Būvniecības nozarē Vācijas mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt CO2 emisijas par aptuveni 40 % salīdzinājumā ar pašreizējo līmeni (120 miljoni tonnu CO2 ekvivalenta 2020. gadā). Vācijas mērķis ir līdz 2050. gadam panākt SEG neto nulles emisiju līmeni, tostarp attiecībā uz ēku fondu Vācijā. Tajā pašā laikā ir jānodrošina, ka būvniecība un mājokļi joprojām ir cenas ziņā pieejami.

Klimatam draudzīgas būvniecības un renovācijas komponenta mērķis ir veicināt šo mērķu sasniegšanu, palielinot energoefektivitāti un atjaunojamo energoresursu īpatsvaru ēku apkurē un dzesēšanā izmantotās enerģijas galapatēriņā. Kokmateriāla konstrukciju nozarei paredzētus papildu pasākumus, kas vērsti uz digitalizāciju, cirkulāru un klimatam draudzīgu praksi, veic arī tāpēc, ka tiek konstatēts, ka koksne var radīt klimatam draudzīgus un resursefektīvus būvmateriālus, kā arī radīt rentablas un laika ziņā efektīvas būvniecības un renovācijas metodes.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus, kas saistīti ar zaļo pārkārtošanos, jo īpaši attiecībā uz tīrām, efektīvām un integrētām energosistēmām un netieši uz to, lai mājokļus padarītu pieejamākus (konkrētai valstij adresētais Nr. 1 2019. gadā un konkrētai valstij adresētais Nr. 2. ieteikums 2020. gadā).

C.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

1.3.1. Investīcija. Atbalsta programma klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju nozares attīstībai

Šīs investīcijas mērķis ir paātrināt inovatīvu tehnoloģiju, procesu, produktu un pakalpojumu izstrādi, ieviešanu un izplatīšanu (digitālā pārveide), lai palielinātu koksnes kā klimatam draudzīga būvmateriāla izmantošanu. Pasākums ir arī paredzēts, lai palīdzētu pārvarēt strukturālos trūkumus un šķēršļus, lai varētu izveidot būvniecību ar kokmateriāliem uz vienlīdzīgiem pamatiem liela mēroga daudzstāvu celtniecībā. Lai pārvarētu problēmu, kas saistīta ar zināšanu, inovāciju un tehnoloģiju nodošanu starp pētniecību un praksi, pasākuma mērķis ir arī uzlabot tīklu veidošanu starp uzņēmumiem, akadēmiskajām aprindām un pētniecības iestādēm saistībā ar klimatam draudzīgu būvniecību ar kokmateriāliem.

Šajā nolūkā pasākums koncentrē atbalstu uz konsultāciju pakalpojumiem (analīzi, novērtējumiem un ieteikumiem), kuru mērķis ir palielināt koksnes (kājkoku/daļējo) izmantošanu un kuri ir saistīti ar digitalizāciju, pakalpojumu un uzņēmējdarbības inovāciju, uzņēmējdarbības optimizāciju un būvizstrādājumu pārstrādājamību. Pasākums ir vērsts arī uz tādu inovācijas kopu izveidi, kas saistītas ar inovāciju un klimatam labvēlīgas koksnes būvniecības attīstību. Ņemot vērā nozares struktūru, paredzams, ka MVU būs galvenie atbalsta saņēmēji.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim. Tas atbilst periodam, kurā projektu īpašnieki var pieteikties atbalsta saņemšanai.

1.3.2. Investīcija. Pašvaldību dzīvās laboratorijas enerģētikas pārkārtošanai

Pašvaldību dzīvās laboratorijas enerģētikas pārkārtošanai pēta un demonstrē inovatīvus risinājumus efektīvai un ilgtspējīgai energoapgādei pilsētu kvartālos. Tehnoloģiskās un netehnoloģiskās inovācijas testē reālos apstākļos, tādējādi veicinot tehnoloģiju attīstību un ienākšanu tirgū, vienlaikus kalpojot par plānu integrēta risinājuma turpmākai plašai ieviešanai.

Dzīvās laboratorijas (tostarp šis pasākums) ir viens no Vācijas nacionālā enerģētikas un klimata plāna (NEKP) nozaru sasaistes pasākumiem.

Īsteno vismaz četrus kopīgu dzīvo laboratoriju projektus, kas aptver vismaz 10 pilsētas kvartālus.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. martam.

1.3.3. Investīcija. Ēku renovācija. Federālais finansējums energoefektīvām ēkām

Šis investīciju pasākums ir vērsts uz atbalstu dzīvojamo ēku energoefektīvai renovācijai. Ar pasākumu vidēji panāk vismaz vidēja līmeņa padziļinātu renovāciju, kā noteikts Komisijas Ieteikumā (ES) 2019/786 par ēku renovāciju 4 . Konkrētāk, ņemot vērā dzīvojamā fonda pašreizējo stāvokli un minimālo prasību saņemt atbalstu saskaņā ar pasākumu (renovētajai ēkai jāsasniedz vismaz 100 energoklase), paredzams, ka tas sasniegs vidēji vismaz 45 % primārās enerģijas pieprasījuma ietaupījumu un potenciāli ievērojami lielāku (70 % ietaupījumu) ar prēmijām par atjaunojamo enerģiju un labākām energoefektivitātes klasēm.

Paredzams, ka pasākuma īstenošana saskaņā ar Vācijas atveseļošanas un noturības plānu sāksies 2021. gada 1. jūlijā un tiks pabeigta līdz 2026. gada 31. augustam. Turklāt Vācija plāno pagarināt pasākumu pēc 2026. gada ar finansējumu no valsts budžeta.

C.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
42.	1.3.1. Atbalsta programma klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju nozares attīstībai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādnes par klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju veicināšanu	Publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger) un finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	-	-	-	1. cet.	2021.	Pamatnostādnes ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger), ļaujot uzņēmumiem un atbilstīgajām organizācijām pieteikties finansējumam.
43.	1.3.1. Atbalsta programma klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju nozares attīstībai	Mērķrādītājs	Tādu projektu apstiprināšana, kas saistīti ar klimatam nekaitīgu kokmateriālu kontrukcijām	-	Apstiprināto projektu skaits	0	20	2. cet.	2022.	Ir apstiprināti vismaz 20 projekti, ļaujot atbalsta saņēmējiem sākt to īstenošanu.
44.	1.3.2. Pašvaldību dzīvās laboratorijas enerģētikas pārkārtošanai	Mērķrādītājs	“Dzīvās laboratorijas” projektu apstiprināšana	-	Apstiprināto projektu skaits	0	4	4. cet.	2023.	Ar dotāciju lēmumu ir apstiprināti vismaz četri kopīgi dzīvo laboratoriju projekti, kas ļauj sākt to īstenošanu.
45	1.3.2. Pašvaldību dzīvās laboratorijas enerģētikas pārkārtošanai	Mērķrādītājs	Pilsētu kvartālu projektu pabeigšana	-	Skaits	0	10	1. cet.	2026.	Ir testētas inovatīvas iekārtas efektīvai un ilgtspējīgai energoapgādei, un tās darbojas 10 pilsētas kvartālos. 10 īstenotie kaimiņattiecību projekti uzskatāmi samazina primārās enerģijas pieprasījumu salīdzinājumā ar tradicionālo energoapgādi ēkām, tādējādi veicinot dekarbonizāciju būvniecības nozarē.
46.	1.3.3. Ēku renovācija. Federālais finansējums energoefektīvām ēkām	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādnes ēku energoefektīvas renovācijas atbalstam	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	3. cet.	2021.	Pamatnostādnes ir publicētas, ļaujot mājsaimniecībām un atbilstīgajām organizācijām pieteikties finansējumam.
47.	1.3.3. Ēku renovācija. Federālais finansējums energoefektīvām ēkām	Mērķrādītājs	10 000 dzīvojamo vienību energoefektīvas renovācijas pabeigšana.	-	Renovēto mājokļu skaits	0	10 000	4. cet.	2024.	Saskaņā ar atbalsta shēmu ir renovēts vismaz 10 000 mājokļu; attiecīgie darbi ir pilnībā veikti, un attiecīgās dotācijas ir izmaksātas.
48.	1.3.3. Ēku renovācija. Federālais finansējums energoefektīvām ēkām	Mērķrādītājs	Vēl 30 000 dzīvojamo vienību energoefektīvas renovācijas pabeigšana	-	Skaits	10 000	40 000	2. cet.	2026.	Vismaz 40 000 mājokļu ir renovēti saskaņā ar atbalsta shēmu; attiecīgie darbi ir pilnībā veikti, un attiecīgās dotācijas ir izmaksātas.

D. KOMPONENTS NR. 2.1. Dati kā nākotnes izejmateriāls

Šā Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķi ir atbalstīt pāreju uz drošu un dinamisku datu ekonomiku, veicinot uz datiem balstītu inovāciju Vācijas federālās valdības 2021. gada 27. janvārī pieņemtās datu stratēģijas 5 kontekstā, kā arī veicot investīcijas pētniecībā, izstrādē, inovācijā un pirmajā rūpnieciskajā izvēršanā stratēģiskās tehnoloģiju jomās, kas saistītas ar datu apstrādi (mikroelektronika un nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūras un pakalpojumi) lielu daudzvalstu iniciatīvu kontekstā.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīcijām digitālajā pārejā (konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 1 2019. gadā un konkrētai valstij adresēto ieteikumu Nr. 2. 2020. gadā).

D.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

2.1.1. Reforma. Inovatīva datu politika Vācijai

Pasākuma mērķi ir veicināt datu koplietošanu un inovatīvu izmantošanu. Tās mērķis jo īpaši ir novērst infrastruktūras trūkumu, datpratību, stimulus dalīties ar datiem un stimulus investēt datu ekonomikā.

Investīcijas ietver atbalstu projektiem, kurus atlasa galvenokārt ar uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un kuri aptver šādas darbības:

-augstas veiktspējas datošanas programmatūras tīkli un pētniecība un izstrāde;

-izmēģinājuma projekti/izmantošanas gadījumi/reālas laboratorijas (“regulatīvas datu smilškastes”) datu izplatīšanas modeļu testēšanai un zinātniskai uzraudzībai;

-sešu dzīvo laboratoriju pētniecības tīkls, kas pēta datu anonimizāciju noteiktās lietojumu jomās, piemēram, veselības aprūpē, autorūpniecībā, mazumtirdzniecībā un ražošanā;

-pētniecības projekti datu anonimizēšanas tehnoloģiju jomā;

-darbības, kuru mērķis ir attīstīt datpratību dažādās zinātnes jomās (tostarp tajās, kurās datu ietilpība ir mazāka);

-datu zinātnes laboratorijas , kas saistītas ar valsts pētniecības datu infrastruktūru;

-atbalsts jaunajiem pētniekiem datu zinātnē;

-atbalsts universitātēm pētniecības datu atkalizmantošanā, apmaiņā un pārvaldībā;

-Vācijas iedzīvotāju ar datiem saistīto prasmju uzraudzība;

-datpratības kursi studentiem un citiem izglītojamajiem;

-pētniecība un inovācija datu sabiedrības arhitektūras, iestāžu un telpu jomā;

-brīvi pieejamu instrumentu kopuma izstrāde, lai uzlabotu datpratību; un

-izmēģinājuma projekts par sadarbību datu jomā pārtikas vērtības ķēdē.

Atbalsta arī īpašu pasākumu kopumu, kuru mērķis ir uzlabot datpratību un datu izmantošanu federālajā pārvaldē. Tie ietver:

-to pasākumu izvērtēšana un analīze, kas jau veikti, lai uzlabotu datpratību;

-valsts pārvaldes dienestu datu kompetences kartēšana;

-galveno datu zinātnieku vai līdzīgu amatu izveide federālajās ministrijās;

-iekšējo datu laboratoriju un datu kompetences centru izveide un stiprināšana federālajās ministrijās un aģentūrās, tostarp jo īpaši Ārlietu ministrijā, Federālajā izglītības un pētniecības ministrijā, Federālajā vides aģentūrā, Federālajā aizsardzības ministrijā, Federālajā ekonomiskās sadarbības un attīstības ministrijā, Federālajā Darba drošības un veselības aizsardzības institūtā, Vācijas Starptautiskās sadarbības korporācijā; un

-digitālās akadēmijas izveide Federālajā valsts pārvaldes akadēmijā, apvienojot visas apmācības iespējas digitalizācijas atbalstam.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim.

2.1.2. Investīcija. IPCEI mikroelektronika un komunikācijas tehnoloģijas

Pasākuma mērķis ir veicināt pārrobežu iniciatīvu, kuras mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienībai spējas elektronikas izstrādē un nākamās paaudzes uzticamo mazjaudas procesoru un citu elektronisko komponentu ieviešanā.

Paredzams, ka iniciatīvu īstenos, izmantojot plānotu svarīgu projektu visas Eiropas interesēs (IPCEI) 6 .

Investīcija ietver atbalsta sniegšanu Vācijas dalībniekiem projektos, kas tiks īstenoti kā daļa no plānotā IPCEI.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

2.1.3. Investīcija. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)

Pasākuma mērķis ir veicināt plaša mēroga pārrobežu iniciatīvu, kuras mērķis ir veicināt viedo mākoņdatošanas un perifēro risinājumu izstrādi un pirmreizējo ieviešanu rūpniecībā, kas ir ļoti inovatīvi, pilnībā sadarbspējīgi, ļoti droši, energoefektīvi un pilnībā atbilst datu aizsardzības prasībām.

Paredzams, ka iniciatīvu īstenos, izmantojot plānotu IPCEI.

Investīcija ietver finanšu atbalsta sniegšanu Vācijas dalībniekiem projektos, kas tiks īstenoti kā daļa no plānotā IPCEI.

Atlases kritēriji nodrošina, ka vairāk nekā 50 % šo projektu energoefektivitāte ir viena no galvenajām prioritātēm un ka tie atbilst Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz energoefektivitāti.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

D.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji
(atskaites punktiem)

Kvantitatīvie rādītāji
(mērķrādītājiem)

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

49.

2.1.1. Inovatīva datu politika Vācijai

Atskaites punkts

Projektu sākums

Visu projektu sākums

-

-

-

4. cet.

2022.

Ir sākti visi pasākuma projekti un darbības. Attiecīgā gadījumā ir pabeigtas atlases procedūras un ir sākti atlasītie projekti.

50.

2.1.1. Inovatīva datu politika Vācijai

Mērķrādītājs

Cilvēkresursu un spēju attīstība federālajās ministrijās

-

Tādu federālo ministriju procentuālā daļa, kurās ir datu vienības un iekšējās datu laboratorijas

0

95

3. cet.

2026.

Vismaz 95 % federālo ministriju ir izveidojušas galveno datu zinātnieka nodaļu vai līdzvērtīgu struktūru un iekšējo datu laboratoriju.

51.

2.1.1. Inovatīva datu politika Vācijai

Mērķrādītājs

Budžeta izpilde – vismaz 464 400 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem

-

Miljoni EUR

0

464,4

3. cet.

2026.

No pasākumam piešķirtajiem 516 000 000 EUR vismaz 464 400 000 EUR ir izmaksāti paredzētajiem projektiem un darbībām.

52.

2.1.2. IPCEI mikroelektronika un savienojamība

Atskaites punkts

Plānotā IPCEI satura izstrāde

Valsts uzaicinājuma izteikt ieinteresētību procesa pabeigšana, lai apzinātu projektus Vācijā

-

-

-

2. cet.

2021.

Pieteikšanās procedūra ir pabeigta. Ir apzināti potenciālie projekti un projektu dalībnieki Vācijā.

53.

2.1.2. IPCEI mikroelektronika un savienojamība

Mērķrādītājs

Pirmo projektu uzsākšana

-

Projektu skaits

0

10

4. cet.

2022.

Ir parakstīti desmit dotāciju lēmumi.

54.

2.1.2. IPCEI mikroelektronika un savienojamība

Mērķrādītājs

Budžeta izpilde – vismaz 1 275 000 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem

-

Miljoni EUR

0

1 275

3. cet.

2026.

No 1 500 000 000 EUR, kas piešķirti pasākumam, vismaz 1 425 000 000 EUR ir piešķirti (parakstot dotāciju lēmumus) un vismaz 1 275 000 000 EUR ir izmaksāti projektiem.

55.

2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)

Atskaites punkts

Pētniecības, attīstības un inovācijas projektu uzsākšana

Dotāciju lēmumu parakstīšana attiecībā uz pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem

-

-

-

4. cet.

2022.

Dotāciju lēmumi ir parakstīti attiecībā uz visiem pētniecības, attīstības un inovācijas projektiem, uz kuriem attiecas IPCEI lēmums par valsts atbalstu. Atlases kritēriji ir nodrošinājuši, ka vairāk nekā 50 % šo projektu energoefektivitāte ir viena no galvenajām prioritātēm un ka tie atbilst Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz energoefektivitāti.

56.

2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)

Atskaites punkts

Pētniecības, attīstības un inovācijas projektu pabeigšana un plaša mēroga izmēģinājuma pasākumu uzsākšana attiecībā uz lietošanas piemēriem

Ziņojuma par projektu pašreizējo stāvokli publicēšana

-

-

-

4. cet.

2024.

Ir publicēts ziņojums par pašreizējo stāvokli saistībā ar iniciatīvu.

57.

2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)

Mērķrādītājs

Saskaņā ar pasākumu izstrādāto risinājumu pirmreizēja izmantošana rūpniecībā.

-

Liela mēroga izmēģinājuma projektos izskatīto izmantošanas gadījumu skaits, kuri galu galā tiek risināti pirmajās rūpnieciskās izvēršanas reizēs

0

1

3. cet.

2026.

Vismaz vienā no izmantošanas gadījumiem, kas izskatīti plaša mēroga izmēģinājuma posmā, ir veikta pirmā rūpnieciskā izmantošana.

58.

2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)

Mērķrādītājs

Budžeta izpilde – vismaz 637 500 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem

-

Miljoni EUR

0

637,5

3. cet.

2026.

No 750 000 000 EUR, kas piešķirti pasākumam, vismaz 712 500 000 EUR ir piešķirti (parakstot dotāciju lēmumus) un vismaz 637 500 000 EUR ir izmaksāti projektiem. Vairāk nekā 50 % finansēto projektu energoefektivitāte bija viena no galvenajām prioritātēm un atbilda Eiropas rīcības kodeksam attiecībā uz energoefektivitāti.

E. KOMPONENTS NR. 2.2. Ekonomikas digitalizācija

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķi ir atbalstīt Vācijas ekonomikas digitālo pārkārtošanos un no tās izrietošās problēmas. Komponents pievēršas tādiem būtiskiem aspektiem kā pētniecība un inovācija digitālo tehnoloģiju jomā un prasmes. Tās mērķis ir arī sniegt īpašu atbalstu autobūves un dzelzceļa nozarei.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par investīcijām digitālajā pārejā (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2019. gadā un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2. 2020. gadā).

E.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

2.2.1. Investīcija. Transportlīdzekļu ražotāja / piegādes nozares investīciju programma

Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu autobūves nozares digitālajai un ekoloģiskajai pārejai saistībā ar programmu, kuras mērķis ir atbalstīt uz nākotni vērstas transportlīdzekļu ražotāju un piegādes nozares investīcijas 7 .

Investīcijas ietver tādu projektu finansēšanu, kurus atlasa četros uzaicinājumos iesniegt priekšlikumus, kas atbilst trim moduļiem un attiecas uz:

-modulis a):

oinvestīcijas transportlīdzekļu nozarē, jo īpaši atbalstot uz nākotni orientētus investīciju projektus, ko īsteno transportlīdzekļu rūpniecības mazie un vidējie uzņēmumi, lai padarītu ražošanas procesus energoefektīvākus un digitālākus; un

oatbalsts pētniecības un izstrādes projektiem ražošanas procesu digitalizācijas un rūpniecības 4.0 jomā transportlīdzekļu rūpniecībā.

-modulis b):

oatbalsts pētniecības un izstrādes projektiem automatizētās braukšanas, inovatīvu spēka pārvadu un transportlīdzekļu tehnoloģiju vieglās būvniecības jomā.

-modulis c):

oatbalsts reģionālajām inovācijas kopām transportlīdzekļu rūpniecības pārveidei, jo īpaši pievēršoties piegādes nozarei un koncentrējoties uz tehnoloģiju nodošanu starp uzņēmumiem no reģioniem, kurus īpaši skārušas strukturālas pārmaiņas, pāreja uz klimatneitrālu dzinējspēku un rūpniecības ražošanas procesu digitalizācija un modernizācija.

Tiks atbalstītas tikai tādas turpmākas investīcijas, kas būtiski sekmēs Vācijas uzsāktās programmas digitalizācijas un klimata mērķu sasniegšanu, lai atbalstītu uz nākotni vērstas transportlīdzekļu ražotāju un piegādes nozares investīcijas. Tāpēc saskaņā ar šo pasākumu netiek sniegts mērķtiecīgs atbalsts fosilā kurināmā dzinēju tehnoloģijām transportlīdzekļu nozarē.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

2.2.2. Reforma. Federālā programma “Veicināt tālākizglītības un apmācības tīklus (CET tīkli)”

Pasākuma mērķis ir atbalstīt tā dēvētos CET tīklus, kas veicina apmācības pasākumu organizēšanu, jo īpaši MVU darbiniekiem. Konkrētāk, mērķis ir atbalstīt profesionālās attīstības tīklu izveidi vai attīstību, lai uzņēmumi cita starpā varētu gūt labumu no citu uzņēmumu, izglītības un konsultāciju centru un iestāžu pieredzes un tādējādi attīstīt savu stratēģisko personāla attīstības un apmācības plānošanu. Šīs “prasmju apvienības” arī ļauj iesaistītajiem apmācības sniedzējiem pielāgot savu piedāvājumu.

Investīcijas ietver atbalstu aptuveni 40 izmēģinājuma projektiem, kas atlasīti vienā no uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus, kurus organizē saskaņā ar federālajām programmām “CET tīklu veidošana”.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2024. gada 31. decembrim.

2.2.3. Investīcija. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs (dtec.bw)

Pasākuma mērķis ir atbalstīt pētniecības un inovācijas darbības stratēģiskās tehnoloģiju jomās nākotnē, lai palīdzētu stiprināt Vācijas un Eiropas digitālo un tehnoloģisko suverenitāti.

Investīcija ietver atbalstu pētniecības, izstrādes un inovācijas darbībām, ko vada Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs (dtec.bw).

Attiecīgie pētniecības projekti ir vērsti uz digitālajām jomām un nākotnes pamattehnoloģijām saskaņā ar federālās valdības augsto tehnoloģiju stratēģijas prioritātēm (“Ilgtspēja”, “Klimata aizsardzība un enerģētika”, “Mobilitāte”, “Drošība” un “Ekonomika un darbs 4.0”):

-Kosmosa izpēte, aerokosmiskā inženierija un kosmosa sakari;

-Sensoru tehnoloģija un integrētās sensoru sistēmas;

-Inovatīva, satīklota mobilitāte;

-Kiberdrošība, tostarp kvantu sakari;

-Riska, kritiskās infrastruktūras, drošības un konfliktu pētniecība;

-Tehnoloģijas, metodes un digitalizācijas ietekme (piemēram, aditīvā ražošana);

-Enerģētikas un ražošanas nozaru digitalizācija, ilgtspējīgas infrastruktūras attīstība;

-Mākslīgais intelekts, robotika un intelektiskās fiziskās sistēmas; un

-Prasmes digitālajai darba pasaulei un nākotnes līderības modeļi.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

2.2.4. Investīcija. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās bloķēšanas sistēmas / ātri īstenojamas programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” (SLP) ieviešanu

Pasākuma mērķis ir atbalstīt dzelzceļa digitalizāciju saistībā ar iniciatīvu “Digital Rail Germany” un paātrināšanas programmu, kuras mērķis ir to paātrināt. Šajā iniciatīvā pulcējas publiskā un privātā sektora ieinteresētās personas (tostarp Federālā dzelzceļa iestāde (EBA), pētniecības un tehniskās organizācijas un nozare), lai izstrādātu standartizētus, sadarbspējīgus un modulārus komponentus dzelzceļa pārvadājumu digitalizācijai.

Investīcijas ietver septiņu programmas izmēģinājuma projektu finansēšanu, kuru mērķis ir izstrādāt risinājumus veco signālierīču un pārbrauktuvju aizsardzības sistēmu aizstāšanai ar jaunākās digitālās paaudzes drošības sistēmām.

Četri no šiem projektiem ļauj iedibinātiem uzņēmumiem sertificēt jaunus risinājumus darbības kontekstā, savukārt pārējie trīs ļauj papildu pakalpojumu sniedzējiem validēt savus risinājumus laboratorijas testos. Šajos projektos izstrādātie jaunie risinājumi ir saderīgi ar programmas “Digital Rail Germany” tehniskajām specifikācijām. Paredzams, ka tie būs arī modernizējami un savietojami ar turpmāku ETCS (Eiropas vilcienu kustības vadības sistēmas) atjaunināšanu, izmantojot vienotas sistēmas saskarnes.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

E.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
59.	2.2.1. Transportlīdzekļu ražotāju/piegādātāju investīciju programma	Atskaites punkts	Visu finansēšanas pamatnostādņu publicēšana	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	1. cet.	2021.	Visas programmas četru atbalsta pasākumu finansēšanas pamatnostādnes ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger), un tās ir kļuvušas juridiski saistošas.
60.	2.2.1. Transportlīdzekļu ražotāju/piegādātāju investīciju programma	Mērķrādītājs	Projektu apstiprināšana	-	Apstiprināto projektu skaits	0	401	1. cet.	2023.	Ir apstiprināts vismaz 401 finansēšanas projekts (attiecībā uz trim moduļiem), un par tiem ir pieņemts lēmums par atbalstu to īstenošanai.
61.	2.2.1. Transportlīdzekļu ražotāju/piegādātāju investīciju programma	Mērķrādītājs	Projektu sekmīga pabeigšana	-	Sekmīgi pabeigto projektu skaits	0	531	3. cet.	2026.	Laikposmā no 2021. līdz 2026. gadam ir sekmīgi pabeigts un apstiprināts vismaz 531 finansēšanas projekts.
62.	2.2.2. Federālā programma “CET tīklu veidošana”	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	2. cet.	2020.	Finansēšanas pamatnostādnes ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger), un tās ir kļuvušas juridiski saistošas.
63.	2.2.2. Federālā programma “CET tīklu veidošana”	Mērķrādītājs	Papildu uzņēmumu aktīva līdzdalība CET tīklos	-	CET tīklos iesaistīto papildu uzņēmumu skaits	0	200	4. cet.	2022.	CET tīklos piedalās vēl vismaz 200 uzņēmumi. Šie uzņēmumi piedalās apmācības vajadzību vākšanā, jaunu mācību pasākumu vai moduļu izstrādē un ierosināto mācību pasākumu vai moduļu izmantošanā kopā ar citiem uzņēmumiem (informācijas izmantošanu un dalību pasākumos neuzskata par aktīvu līdzdalību). Šajā mērķī ņem vērā tikai tos uzņēmumus, kas attiecīgās prasmju alianses sākumā vēl nav iecelti par sadarbības partneriem.
64.	2.2.2. Federālā programma “CET tīklu veidošana”	Mērķrādītājs	Apmācības pasākumu vai apakšmoduļu pārskatīšana vai pārstrādāšana CET tīklu darba rezultātā	-	Pārskatīto vai pārveidoto mācību pasākumu skaits	0	60	4. cet.	2024.	Ņemot vērā digitālās prasmes, ir pārstrādāti vai pārskatīti vismaz 60 mācību pasākumi vai apakšmoduļi, kurus ir ierosinājuši vai iedrošinājuši CET tīkli vai kuros ņemti vērā CET tīklu koordinācijas struktūru veikto vajadzību novērtējumu rezultāti.
65.	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Mērķrādītājs	Pētniecības projektu uzsākšana	-	Projektu skaits	0	68	1. cet.	2021.	Ir parakstītas vismaz 68 finansējuma dotācijas, un attiecīgie 68 projekti ir saņēmuši finansējumu un var sākt savu pētniecības darbību.
66.	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Atskaites punkts	Ziņojums par pētniecību un rezultātu pārnesi	Ziņojuma Federālajai aizsardzības ministrijai publicēšana, apstiprinot projektu veiksmīgu virzību	-	-	-	4. cet.	2023.	Ir publicēts ziņojums Federālajai aizsardzības ministrijai, kurā apstiprināts finansēto projektu progress pētniecības rezultātu, sadarbības, zināšanu nodošanas un tehnoloģiju nodošanas ziņā un vismaz (kopumā): -200 publikāciju; -uzsāktas 70 sadarbības ar citiem pētniecības institūtiem; -uzsāktas 30 sadarbības ar rūpniecības uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem; -uzsāktas 15 sadarbības ar federālo bruņoto spēku aģentūrām un valsts pārvaldi; -10 nobriedušu tehnoloģiju prototipi; un -10 patentu pieteikumi. Turklāt ir publicēts arī Vācijas Zinātnes padomes veikts pasākuma ārējs novērtējums.
67.	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Mērķrādītājs	Projektu turpināšana	-	To projektu skaits, kas novērtēti kā sekmīgi progresīvi	0	40	2. cet.	2024.	Pamatojoties uz starpposma novērtējumu, vismaz 40 projekti tiek uzskatīti par apmierinošiem, un to darbība var turpināties.
68.	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Mērķrādītājs	Budžeta izpilde – līdzekļu izmaksa 700 000 000 EUR apmērā	-	Projektiem izmaksātie līdzekļi	0	700	3. cet.	2026.	Ar šo pasākumu atbalstītajiem projektiem ir izmaksāti vismaz 700 000 000 EUR.
69.	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Atskaites punkts	Ziņojums par pētniecību un rezultātu pārnesi	Ziņojuma Federālajai aizsardzības ministrijai publicēšana, apstiprinot projektu veiksmīgu virzību	-	-	-	3. cet.	2026.	Ir publicēts ziņojums Federālajai aizsardzības ministrijai, kurā apstiprināti finansēto projektu vispārējie panākumi pētniecības rezultātu, sadarbības, zināšanu nodošanas un tehnoloģiju nodošanas ziņā un vismaz (kopumā): -400 publikāciju; -60 pabeigtas doktorantūras; -uzsāktas 100 sadarbības ar citiem pētniecības institūtiem; -uzsāktas 70 sadarbības ar rūpniecības uzņēmumiem un jaunuzņēmumiem; -uzsāktas 30 sadarbības ar federālo bruņoto spēku aģentūrām un valsts pārvaldi; -20 nobriedušu tehnoloģiju prototipi; -20 patentu pieteikumi; un -10 uzsākšanas projekti.
70.	2.2.4. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās bloķēšanas sistēmas / ātri īstenojamas programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” ieviešanu	Atskaites punkts	“Paātrināšanas” programmas finansēšanas līguma parakstīšana starp federālo valdību un Deutsche Bahn AG	Finansēšanas līguma starp federālo valdību un Deutsche Bahn AG parakstīšana	-	-	-	4. cet.	2020.	Ir parakstīts finansēšanas līgums starp federālo valdību un Deutsche Bahn AG.
71.	2.2.4. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās centralizācijas/ātrgaitas sliežu ceļu programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” ieviešanu	Atskaites punkts	Starpposma ziņojums par īstenošanu	Starpposma ziņojums par programmas īstenošanu, ko DB Netz AG iesniedza Federālajai transporta un infrastruktūras ministrijai (BMVI) un Federālajai dzelzceļa pārvaldei (EBA).	-	-	-	2. cet.	2021.	DB Netz AG ir iesniedzis ziņojumu Federālajai transporta un infrastruktūras ministrijai (BMVI) un Federālajai dzelzceļa pārvaldei (EBA) par programmas īstenošanu.
72.	2.2.4. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās bloķēšanas sistēmas / ātri īstenojamas programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” ieviešanu	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projektu sekmīga pabeigšana	-	Pabeigto izmēģinājuma projektu skaits	0	7	4. cet.	2021.	Ir sekmīgi pabeigti septiņi programmas izmēģinājuma projekti, kuru mērķis ir izstrādāt risinājumus vecāko signālierīču un pārbrauktuvju aizsardzības sistēmu aizstāšanai ar jaunākās paaudzes digitālās paaudzes drošības sistēmām, veicot apstiprināšanu darbības apstākļos vismaz četriem no tiem un validāciju laboratorijas apstākļos attiecībā uz pārējiem.

F. KOMPONENTS NR. 3.1. Izglītības digitalizācija

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents ir vērsts uz finansiāla atbalsta sniegšanu investīcijām digitālajā pārejā izglītībā. Vispārējais mērķis ir nodrošināt vairāk un labākas digitālās mācīšanas un mācīšanās iespējas dažādās izglītības un apmācības sistēmās Vācijā.

Šis komponents risina digitālās izglītības problēmu Vācijā. Sen apzināto problēmu ir saasinājusi Covid-19 pandēmija, jo saistītie pārvietošanās ierobežojumi izraisīja tādu izglītības vietu slēgšanu kā skolas, mācību iestādes un universitātes. Pārejot uz tiešsaistes izglītību, nepietiekami optimāla infrastruktūra un digitālās pamatprasmes pārtrauc mācību procesus.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par investīciju koncentrēšanu uz digitālo pārkārtošanos, jo īpaši uz izglītību (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2020. gadā un Nr. 1 2019. gadā) un uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu izglītības rezultātus un prasmju līmeni (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2019. gadā).

F.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

3.1.1. Investīcija. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm

Šīs investīcijas mērķis ir nodrošināt digitālās mācīšanas un mācīšanās iespējamību visās Vācijas skolās. Tā ietver visu skolotāju aprīkošanu ar mobilām digitālajām ierīcēm uz aizlienēšanas pamata. Pasākums ir daļa no plašākas digitālās izglītības atbalsta sistēmas, ko tikai daļēji atbalsta Vācijas atveseļošanas un noturības plāns. Digitālās ierīces nodrošina skolas.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

3.1.2. Reforma. Izglītības platforma

Šā pasākuma mērķis ir izstrādāt un izveidot pirmo valsts izglītības platformu aptverošai izglītības jomai, kas ar digitāliem līdzekļiem atbalsta izglītojamo kompetenču attīstību visos viņu individuālajos mācību ceļos. Platforma savieno esošos un jaunos mācību piedāvājumus un mācību materiālus un nodrošina plašu un atvērtu piekļuvi.

Paredzams, ka pasākuma īstenošana sāksies līdz 2022. gada 31. martam un tiks pabeigta līdz 2025. gada 31. decembrim.

3.1.3. Reforma. Izglītības izcilības centri

Šā pasākuma mērķis ir uzlabot un institucionalizēt digitālo izglītību kā daļu no izveidotās skolotāju izglītības un tālākizglītības sistēmas. Šis pasākums, nodrošinot zinātnisko saturu, atbalsta digitālās izglītības kompetenču centru izveidi un izveidi, pamatojoties uz sadarbības sistēmu starp skolotāju izglītības un profesionālās apmācības iestādēm, universitātēm un pētniecības institūtiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

3.1.4. Investīcija. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija

Šīs investīcijas mērķis ir līdz pat 60 dažādām federālo bruņoto spēku (bundesvēra) izglītības iestādēm nodrošināt mūsdienīgas informācijas tehnoloģijas. Pasākums ietver rūpīgu situācijas un modernizācijas vajadzību analīzi dažādās iestādēs un sekojošu nepieciešamo iekārtu un sistēmu ieviešanu.

Investīciju īstenošanu pabeidz līdz 2023. gada 31. martam.

F.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji	Kvantitatīvie rādītāji			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
				(atskaites punktiem)	(mērķrādītājiem)
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
73.	3.1.1. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm	Atskaites punkts	Administratīvs nolīgums	Administratīvā nolīguma noslēgšana starp Vācijas federālo valdību un federālo zemju pārvaldes iestādēm	-	-	-	1. cet.	2021.	Vācijas federālās valdības un federālo zemju pārvaldes iestāžu administratīvā nolīguma par šīs investīcijas īstenošanu publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger).
74.	3.1.1. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm	Mērķrādītājs	Vismaz 475 000 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem	-	Miljoni EUR	0	475	1. cet.	2022.	No pasākumam piešķirtajiem 500 000 000 EUR vismaz 475 000 000 EUR ir izmaksāti digitālo iekārtu nodrošināšanai skolotājiem.
75.	3.1.1. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm	Atskaites punkts	Novērtējums par izmaiņām digitālajā infrastruktūrā un digitālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu skolās	Galīgais novērtējuma ziņojums	-	-	-	4. cet.	2025.	Programmas novērtējuma ziņojums apstiprina, ka skolotāji ir novērojuši uzlabojumus pieejamajā digitālajā infrastruktūrā un digitālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanā skolā.
76.	3.1.2. Izglītības platforma	Atskaites punkts	Izglītības platformu prototipu un uzsāktā iepirkuma finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	Finansēšanas pamatnostādņu un uzaicinājumu iesniegt piedāvājumus publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	1. cet.	2022.	Ir stājušās spēkā finansēšanas pamatnostādnes, lai izstrādātu trīs atsevišķus izglītības metaplatformas prototipus, kā arī savstarpēji savietojamus pētniecības projektus, kas pieejami izglītojamajiem un skolotājiem. Atkarībā no šo projektu rezultāta ir precizētas projektu specifikāciju galvenās dimensijas un jāuzsāk iepirkuma procedūra.
77.	3.1.2. Izglītības platforma	Atskaites punkts	Izglītības platformas beta-versijas uzsākšana	Platformas beta versijas palaišana Federālās izglītības un pētniecības ministrijas (BMBF) tīmekļa vietnē	-	-	-	3. cet.	2023.	Izglītības platformas beta versija ir tiešsaistē ar visiem pakalpojumiem un funkcijām, ko Federālā izglītības un pētniecības ministrija (BMBF) savā funkcionālajā aprakstā ir noteikusi par augstu prioritāti. Šīs funkcijas ietver piekļuvi informācijai, lietotāja profilu, sadarbību, identitātes un piekļuves pārvaldību, tērzēšanas robotu, darbplūsmas, iesūtni. Darbības sākšanu papildina ar papildu drošības un datu aizsardzības revīzijām un sekmīgiem slodzes testiem.
78.	3.1.2. Izglītības platforma	Atskaites punkts	Galīgais novērtējuma ziņojums un lēmums par izglītības platformas nākotni	Galīgā novērtējuma ziņojuma publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	3. cet.	2024.	Ir publicēts izglītības platformas galīgais novērtējuma ziņojums un novērtējums, kurā apstiprināts, ka projekts ir bijis veiksmīgs saskaņā ar projekta uzraudzības kritērijiem. Projekts ir veiksmīgs, ja ir ieteikts turpināt izglītības platformu vai ja ir konstatēts, ka prototipu pakalpojumus un funkcijas pārņem un turpina citas ieinteresētās personas, pamatojoties uz projekta rezultātiem.
79.	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Atskaites punkts	Pirmās finansēšanas pamatnostādnes un uzaicinājums iesniegt piedāvājumus projektu izpildes aģentūrai attiecībā uz kopējo programmu	Pirmo finansēšanas pamatnostādņu publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger) un uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus publicēšana piešķiršanas platformā.	-	-	-	4. cet.	2021.	Federālās izglītības un pētniecības ministrijas (BMBF) vadībā ir stājušās spēkā un ir publicētas pirmās finansēšanas pamatnostādnes. Projektu izpildes aģentūra ir izraudzīta, pamatojoties uz pieteikumiem, kas saņemti publiskā iepirkuma procedūrā piešķiršanas platformā.
80.	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Mērķrādītājs	Vismaz 45 pētniecības projektu apstiprināšana	-	Apstiprināto un nepabeigto pētniecības projektu skaits	0	45	3. cet.	2022.	Projektu izpildes aģentūra ir apstiprinājusi vismaz 45 pētniecības projektus, un tie tiek īstenoti. Rezultāti publicēti Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger) un BMBF tīmekļa vietnē.
81.	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Atskaites punkts	Trīs papildu finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	Papildu finansēšanas pamatnostādņu publicēšana Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger)	-	-	-	3. cet.	2022.	Federālās izglītības un pētniecības ministrijas (BMBF) vadībā ir stājušās spēkā un publicētas trīs papildu finansēšanas pamatnostādnes, no kurām katrai ir īpaša tematiskā ievirze.
82.	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Mērķrādītājs	Pētniecības projektu pabeigšana	-	Pabeigto pētniecības projektu skaits	0	45	3. cet.	2026.	Ir pabeigti vismaz 45 pētniecības projekti, ko apliecina galīgais novērtējuma ziņojums, kurā izklāstīti atbalstīto pētniecības projektu rezultāti un apliecināta pievienotā vērtība attiecībā uz skolotāju digitālo apmācību un digitāli atbalstīto mācīšanos katrā federālajā zemē. Rezultāti ir prezentēti noslēguma pasākumā un BMBF tīmekļa vietnē.
83.	3.1.4. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija	Atskaites punkts	Parakstīts projekta līgums	Projekta līgums parakstīts ar IT pakalpojumu sniedzēju	-	-	-	1. cet.	2021.	Federālais bruņoto spēku aprīkojuma, informācijas tehnoloģiju un pakalpojumu atbalsta birojs (BBAAINBw), kas ir Federālās aizsardzības ministrijas (BMVg) pakļautībā esoša civila augstāka federālā iestāde un IT pakalpojumu sniedzējs, ir parakstījuši projekta līgumu par sākotnējo fāzi federālo bruņoto spēku (bundesvēra) izglītības un apmācības iestāžu IT sistēmu novērtēšanai, nosakot galvenos pasākumus turpmākajā novērtēšanas darbā.
84.	3.1.4. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija	Mērķrādītājs	Izglītības iestāžu analīze un to IT vajadzību apzināšana	-	Pilnībā analizēto izglītības iestāžu skaits	0	60	1. cet.	2022.	Federālā Aizsardzības ministrija (BMVg) ir pieņēmusi novērtējuma ziņojumu. Šis ziņojums apliecina, ka ir analizēta sākotnēji izraudzīto 60 izglītības iestāžu IT vide un vajadzības, un ir apzinātas vajadzības un īstenošanas iespējas.
85.	3.1.4. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija	Mērķrādītājs	60 izglītības iestāžu modernizācijas pabeigšana	-	To izglītības iestāžu skaits, kurās modernizācija pabeigta	0	60	1. cet.	2023.	Federālā aizsardzības ministrija (BMVg) ir pieņēmusi galīgo novērtējuma ziņojumu. Šajā ziņojumā apstiprina, ka, pamatojoties uz veikto analīžu rezultātiem par 60 iestādēm, nepieciešamie īstenošanas pasākumi ir pabeigti paredzētajā termiņā un budžetos. Jāparāda procesa rezultāti, jau gūtie panākumi apmācības un izglītības jomā un jānosaka turpmākā virzība turpmākajiem gadiem.

G. KOMPONENTS NR. 4.1. Sociālās iekļaušanas stiprināšana

Šis Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents mobilizē resursus, lai uzlabotu dažādus sociālās iekļaušanas aspektus: i) sieviešu un vecāku iekļaušana darba tirgū kopumā, ii) izglītības rezultātu un prasmju uzlabošana studentiem, kas atpaliek mācībās un bieži vien nāk no nelabvēlīgas vides, iii) māceklības nodrošināšana, tādējādi atbalstot jauniešu iekļaušanos darba tirgū, iv) algotā darba samaksas un darbvietu aizsardzība, izvairoties no nodokļu īpatsvara palielināšanas, un v) pārredzamības uzlabošana visos trīs pensiju sistēmas pīlāros un tādējādi piekļuve sociālajai aizsardzībai.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu koncentrēt ar investīcijām saistīto ekonomikas politiku uz izglītību un nodokļu novirzīšanu no darbaspēka (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2019. gadā), samazināt stimulus strādāt vairāk stundu, veikt pasākumus, lai nodrošinātu pensiju sistēmas ilgtermiņa ilgtspēju, vienlaikus saglabājot pensiju līmeņa adekvātumu, un uzlabot nelabvēlīgā situācijā esošu grupu izglītības rezultātus un prasmju līmeni (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2019. gadā) un koncentrēties uz investīcijām izglītībā (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1 2019. gadā un Nr. 2 2020. gadā).

G.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

4.1.1. Investīcija. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”

Pasākuma mērķis ir veicināt jaunu bērnu aprūpes iestāžu izveidi un esošo iestāžu atjaunošanu, radot 90 000 papildu vietu.

Šajā nolūkā federālā valdība sniedz atbalstu federālajām zemēm un vietējām iestādēm, lai tās investētu jaunās ēkās, paplašināšanā, pārbūvē, renovācijās un aprīkojumā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

4.1.2. Reforma. Sociālās garantijas 2021. gadā

Pasākuma mērķis ir izvairīties no tā, ka Covid-19 finansiālā ietekme izraisa apjomīgu sociālā nodrošinājuma iemaksu pieaugumu, mazāku neto algu un lielākas darbaspēka izmaksas.

Šajā nolūkā federālā valdība nodrošina fiskālos pārskaitījumus sociālās nodrošināšanas fondiem, lai novērstu to finansējuma iztrūkumu un tādējādi izvairītos no tā, ka sociālā nodrošinājuma iemaksu likme 2021. gadā pārsniedz 40 %.

Reformas īstenošanu pabeidz līdz 2021. gada 31. decembrim.

4.1.3. Investīcija. Atbalsts māceklībai

Pasākuma mērķis ir novērst ar Covid-19 saistīto māceklības skaita samazinājumu.

Šajā nolūkā valdība sniedz finansiālu atbalstu MVU, kuri izglīto mācekļus un kuri saglabā savu pašreizējo apmācības līmeni, rada papildu mācekļu vietas, izvairās no saīsināta darba laika (Kurzarbeit) mācekļiem vai pieņem mācekļus no maksātnespējīgiem uzņēmumiem.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

4.1.4. Reforma. Izglītības atbalsts audzēkņiem, kuri atpaliek mācībās

Pasākuma mērķis ir izvairīties no tā, ka ar Covid-19 saistītu traucējumu dēļ audzēkņi atpaliek mācībās.

Šajā nolūkā federālā valdība sniedz finansiālu atbalstu federālajām zemēm, lai tās nodrošinātu papildu kursus un konsultācijas skolēniem, īpašu uzmanību pievēršot pamatpriekšmetiem un pamatprasmēm, piemēram, vācu valodai, matemātikai un dabaszinātnēm.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 30. septembrim.

4.1.5. Reforma. Digitālais pensiju pārskats

Šā pasākuma mērķis ir izveidot digitālo pensiju pārskatu – portālu, kurā iedzīvotājiem sniegtu informāciju par savu individuālo pensiju nodrošinājumu visos trijos pensiju līmeņos (statūtos, uzņēmumos un privātajās pensijās).

Šajā nolūkā Vācijas Pensiju fonds (Deutsche Rentenversicherung Bund) izveido pensiju informācijas portālu, kurā iesaistītas dažādas ieinteresētās personas, lai nodrošinātu, ka tas apkopo attiecīgo informāciju par pensijām, un, veicot testēšanu un pilnveidošanu, nodrošina, ka portāls ir lietotājdraudzīgs.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

G.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
86.	4.1.1. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”	Atskaites punkts	Stājies spēkā Bērnu aprūpes finansēšanas likums un Federālais finanšu palīdzības likums, kā arī īstenošanas noteikumi federālo zemju līmenī	Likuma norma, kas norāda uz Bērnu aprūpes finansēšanas likuma un Federālā finanšu atbalsta likuma stāšanos spēkā, kā arī uz federālajām zemēm specifiskie īstenošanas noteikumi	-	-	-	4. cet.	2020.	Ir stājušies spēkā grozījumi Bērnu aprūpes finansēšanas likumā un Federālajā finanšu palīdzības likumā (KitaFinHG) attiecībā uz bērnu dienas aprūpes termiņa pagarināšanu. Federālās zemes ir pieņēmušas federālos noteikumus un padarījušas tos konkrētākus savos federālo zemju noteikumos.
87.	4.1.1. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”	Atskaites punkts	Starpposma ziņojuma publicēšana saskaņā ar KitaFinHG	Publicēt starpposma ziņojumus, kuros ietverti skaitliski pierādījumi (finansējums, bērnu aprūpes vietu skaits, subsidēto iekārtu skaits) saskaņā ar tiesību aktu noteikumiem, un attiecīgās koordinācijas diskusijas starp federālo valdību un federālajām zemēm.	-	-	-	4. cet.	2023.	Ir publicēts starpposma ziņojums par apstiprinātām un izveidotām bērnu aprūpes vietām un investīcijām aprīkojumā (KitaFinHG 30. panta 2. un 3. punkts). Attiecīgās federālās zemes ir ziņojušas federālajai valdībai par īstenošanas stāvokli, tostarp par finansējumu, bērnu aprūpes vietu skaitu, subsidēto iekārtu skaitu saskaņā ar uzraudzības un vadības pienākumiem.
88.	4.1.1. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”	Mērķrādītājs	Visu pasākumu pabeigšana	-	Bērnu aprūpes papildu vietas	0	90 000	4. cet.	2025.	Pēc līdzekļu izlietojuma pārbaužu pabeigšanas federālās zemes ir iesniegušas nobeiguma ziņojumu par īstenošanu. Ziņojumā apstiprināts, ka bērnu dienas aprūpes iestādēs (Kindertageseinrichtungen) un bērnu dienas aprūpes pakalpojumu (Kindertagespflege) sniegšanas iestādēs visā Vācijā ir izveidotas 90 000 no jauna finansētas bērnu aprūpes vietas pirmsskolas vecuma bērniem.
89.	4.1.2. Sociālās garantijas 2021. gadā	Atskaites punkts	Vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pārbaude 2021. gadam	Kopējā aprēķinātā sociālā nodrošinājuma iemaksu likme, un ir konstatēts, ka tā nepārsniedz 40 %	-	-	-	4. cet.	2021.	Kopējo sociālā nodrošinājuma iemaksu likmi aprēķina 2021. gadam, un tiek konstatēts, ka tā nav palielinājusies virs 40 %. Kopējo sociālās apdrošināšanas iemaksu likmi aprēķina kā pensiju, bezdarba, ilgtermiņa aprūpes (bez bērna pabalsta) un veselības apdrošināšanas iemaksu likmju summu, ieskaitot vidējo papildu iemaksu likmi saskaņā ar Sociālā kodeksa V (SGB V) 242.a pantu.
90.	4.1.3. Atbalsts māceklībai	Atskaites punkts	Pārskatīto federālās programmas “Ausbildungsplätze sichern” finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā	Pārskatīto finansēšanas pamatnostādņu publicēšana	-	-	-	2. cet.	2021.	Pārskatītās finansēšanas pamatnostādnes, kas aptver visu federālo programmu “Ausbildungsplätze sichern”, ir publicētas Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger), atspoguļojot 2021. gada 17. martā pieņemto Ministru kabineta lēmumu.
91.	4.1.3. Atbalsts māceklībai	Mērķrādītājs	Atbalsta aizplūde federālajai programmai “Ausbildungsplätze sichern”	-	Miljoni EUR	0	652,5	4. cet.	2022.	No 725 000 000 EUR, kas piešķirti pasākumam, vismaz 652 500 000 EUR ir izmaksāti saskaņā ar programmu.
92.	4.1.3. Atbalsts māceklībai	Mērķrādītājs	Lēmumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz pieteikumiem federālās programmas “Ausbildungsplätze sichern” saņemšanai	-	Atbilstīgo pieteikumu skaits, kuriem piešķirts finansējums	0	70 000	4. cet.	2022.	Programmas ietvaros finansējums ir piešķirts vismaz 70 000 atbilstīgiem pieteikumiem.
93.	4.1.4. Izglītības atbalsts audzēkņiem, kuri atpaliek mācībās	Atskaites punkts	Vienošanās starp federālo valdību un federālajām zemēm par mācību atbalsta sniegšanu izglītojamajiem, kuri pandēmijas dēļ atpaliek mācībās.	Federālās zemes un federālā valdība pieņem finansēšanas līgumu	-	-	-	2. cet.	2021.	Federālā valdība un federālās zemes ir pieņēmušas finansēšanas nolīgumu, kurā izklāstīti mācību atbalsta finansēšanas nosacījumi.
94.	4.1.4. Izglītības atbalsts audzēkņiem, kuri atpaliek mācībās	Mērķrādītājs	1 000 000 studentu ir saņēmuši mācību atbalstu	-	Skolēnu skaits, kas saņem atbalstu saskaņā ar programmu	0	1 000 000	3. cet.	2022.	Vismaz 1 000 000 skolēnu programmas ietvaros ir saņēmuši mācību atbalstu, ko apliecina uzraudzības ziņojums.
95.	4.1.5. Pensiju digitālais pārskats	Atskaites punkts	Digitālā pensiju pārskata likuma stāšanās spēkā	Likuma norma, kas norāda uz Likuma par digitālo pensiju pārskatu stāšanos spēkā.	-	-	-	1. cet.	2021.	Likums par digitālo pensiju pārskatu (RentÜG) ir publicēts Federālajā izdevumā (Bundesanzeiger) un ir stājies spēkā.
96.	4.1.5. Pensiju digitālais pārskats	Atskaites punkts	Izstrādes un pirmā darbības posma pabeigšana.	Portāls ir pieejams un ir testēts pirmajā darbības posmā. ZfDR ir iesniegusi koordinācijas komitejai novērtējuma ziņojumu par pirmo darbības posmu turpmākai apspriešanai.	-	-	-	4. cet.	2023.	Koordinācijas struktūra, kas atbild par digitālo pensiju pārskatu (ZfDR, Zentrale Stelle für die Digitale Rentenübersicht), saskaņā ar RentÜG 6. panta 3. punktu ir iesniegusi novērtējuma ziņojumu par pirmo darbības posmu, kurā novērtēts sasniegtais pensiju nodrošinātāju izmantojamības līmenis un īstenojamība. Ziņojumā skaidri norāda iespējamās darbības uzlabojumiem un jaunām funkcijām, kas sīkāk jāapspriež koordinācijas komitejā.
97.	4.1.5. Pensiju digitālais pārskats	Atskaites punkts	Uzlabojumu īstenošanas pabeigšana, kas izriet no praktiskās pieredzes pirmajā darbības posmā.	Pēc novērtējuma ziņojuma un apspriešanās ar koordinācijas komiteju ir ieviesti uzlabojumi un attiecīgā gadījumā jaunas funkcijas. Digitālais pensiju pārskats aptver lielāko daļu esošo pensiju tiesību attiecībā uz tiem pensiju sniedzējiem, kuriem parasti ir pienākums piedalīties saskaņā ar likumu.	-	-	-	1. cet.	2026.	Pēc novērtējuma ziņojuma iesniegšanas nosaka konkrētus mērķrādītājus attiecībā uz izmantošanas biežumu un pensiju tiesību segumu. Mērķrādītājs attiecībā uz izmantošanas biežumu un pensiju tiesību aptvēruma mērķrādītājs ir sasniegts 2026. gada 1. ceturksnī vai tiek veikti turpmāki pasākumi, lai uzlabotu akceptēšanu lietotāju vidū, piemēram, pieņemot regulu, ar ko nosaka atsauces datumu pienākumam pensiju sniedzējiem piedalīties digitālajā pensiju pārskatā, aptverot pensiju sniedzējus, kuriem ir pienākums sniegt saviem klientiem gada pabalstu pārskatus.

H. KOMPONENTS NR. 5.1. Pret pandēmiju noturīgas veselības aprūpes sistēmas stiprināšana

Šā Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponenta mērķis ir palielināt veselības aprūpes nozares noturību, tostarp pret pandēmijas izraisītiem satricinājumiem. Šā komponenta pasākumu konkrētie mērķi ir digitalizēt sabiedrības veselības dienestus, kuriem ir svarīga loma pandēmijas pārvaldībā Vācijā, slimnīcu digitalizāciju nolūkā palielināt to efektivitāti un noturību, kā arī SARS-CoV-2 vakcīnu pētniecību un izstrādi.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu mobilizēt pienācīgus resursus un stiprināt veselības aprūpes sistēmas noturību, tostarp izmantojot e-veselības pakalpojumus (valsts īpašais ieteikums Nr. 1 2020. gadā).

H.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

5.1.1. Reforma. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana

Pasākuma mērķis ir modernizēt sabiedrības veselības dienestus, jo īpaši palielinot to digitalizācijas līmeni un IT sistēmu sadarbspēju, lai savienotu sabiedrības veselības aizsardzības dienestus ar citiem publiskās veselības aprūpes sistēmas dalībniekiem. Pasākums ietver IT sistēmas izvēršanu visā valstī, lai sekotu līdzi pandēmijas attīstībai, un kopējā digitālā brieduma līmeņa palielināšanu sabiedrības veselības birojos nākamo gadu laikā.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

5.1.2. Investīcija. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām

Pasākuma mērķis ir dot slimnīcām iespēju īsā laikā veikt investīcijas to modernizācijā, tostarp izmantojot digitalizāciju. Pasākums ietver fonda izveidi, no kura slimnīcas var saņemt finansiālu atbalstu vairākiem modernizācijas projektiem, piemēram, lai uzlabotu to digitālo infrastruktūru, ārkārtas situāciju spējas, telemedicīnu, robotiku vai IT un kiberdrošību.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

5.1.3. Investīcija. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai

Pasākuma mērķi ir atbalstīt SARS-CoV-2 vakcīnu pētniecību un izstrādi, lai samazinātu pandēmijas smagumu un ilgumu. Investīcija ietver finansiālu atbalstu vakcīnu ražotājiem Vācijā, lai palielinātu to attīstības un ražošanas jaudu un palielinātu pacientu skaitu klīnisko izmēģinājumu posmos. Tā mērķis ir ilgtermiņā stiprināt farmācijas/bioloģisko tehnoloģiju nozari Vācijā un nodrošināt plašāku bāzi un elastību, lai reaģētu uz pašreizējām un turpmākām pandēmijām.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

H.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji (atskaites punktiem)	Kvantitatīvie rādītāji (mērķrādītājiem)			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
98.	5.1.1. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana	Mērķrādītājs	Vācijas elektroniskās ziņošanas un informācijas sistēmas aizsardzībai pret infekcijām (Deutsches Elektronisches Melde- und Informationssystem für den Infektionsschutz, DEMIS) visaptveroša izmantošana visā valstī	-	Tādu sabiedrības veselības aprūpes iestāžu procentuālā daļa, kuras izmanto DEMIS	0	100	1. cet.	2021.	Federālo zemju kompetentās iestādes izmanto DEMIS, lai reģistrētu personas SARS-CoV-2 kontekstā un izpildītu Likuma par aizsardzību pret infekcijām 8 8. panta 1. punkta 2) apakšpunktā paredzētās ziņošanas prasības.
99.	5.1.1. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana	Mērķrādītājs	Sabiedrības veselības aizsardzības iestāžu progress virzībā uz digitālo briedumu	-	Procentuālā daļa	0	35	1. cet.	2024.	Vismaz 35 % sabiedrības veselības dienestu līdz 2023. gada ceturtā ceturkšņa beigām vismaz par diviem līmeņiem ir uzlabojuši savu digitālo gatavību vismaz divās kategorijās izmantotajā digitālajā brieduma sistēmā salīdzinājumā ar to digitālo brieduma līmeni 2021. gadā.
100.	5.1.1. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana	Mērķrādītājs	Sabiedrības veselības aizsardzības iestāžu progress virzībā uz digitālo briedumu	-	Procentuālā daļa	35	70	3. cet.	2026.	Vismaz 70 % sabiedrības veselības dienestu līdz 2026. gada 3. ceturksnim ir uzlabojuši savu digitālo gatavību vismaz par diviem līmeņiem vismaz trīs kategorijās izmantotajā digitālajā brieduma sistēmā salīdzinājumā ar to digitālo brieduma līmeni 2021. gadā.
101.	5.1.2. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām	Mērķrādītājs	Federālajam sociālā nodrošinājuma birojam iesniegti pieteikumi par vismaz 2 700 000 000 EUR	-	Finansējuma apjoms (miljonos EUR) attiecībā uz pieteikumiem, kas iesniegti Federālajam sociālā nodrošinājuma birojam	0	2 700	2. cet.	2022.	No 3 000 000 000 EUR, kas piešķirti pasākumam, līdz pieteikumu iesniegšanas termiņam, proti, 2021. gada 31. decembrim, Federālajam sociālā nodrošinājuma birojam saistībā ar Programmā paredzētajiem slimnīcu projektiem ir iesniegti pieteikumi vismaz 2 700 000 000 EUR apmērā nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām. Līdz 2022. gada 31. martam Federālais sociālā nodrošinājuma birojs publicē pieprasīto finansējuma apjomu.
102.	5.1.2. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām	Mērķrādītājs	Digitālās brieduma pakāpes pieaugums par vismaz 35 % slimnīcām	-	To slimnīcu procentuālā daļa, kurām ir pieaudzis digitālais briedums	0	35	4. cet.	2023.	Vismaz 35 % slimnīcu, kuru pieteikums programmas finansējuma saņemšanai ir apstiprināts nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām, ir palielinājušas savu digitālo gatavību vismaz divās ar Programmu saistītās kategorijās līdz nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām par vismaz diviem digitālā brieduma līmeņiem izmantotajā digitālās brieduma sistēmā salīdzinājumā ar novērtējumu no 2021. gada 30. jūnija.
103.	5.1.2. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām	Mērķrādītājs	Vismaz 75 % attiecīgo digitalizācijas projektu īstenošana	-	Pabeigto digitalizācijas projektu procentuālā daļa	0	75	3. cet.	2026.	Vismaz 75 % digitalizācijas projektu, kas saskaņā ar Programmu ir saņēmuši finansējumu nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām un kas, ja tie netiks pilnībā īstenoti līdz 2024. gada 31. decembrim, radītu finansiālus samazinājumus, kuri noteikti saskaņā ar Likumu par slimnīcu nākotni (Krankenhauszukunftsgesetz 9 ), ir pilnībā īstenoti līdz 2026. gada 31. augustam.
104.	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Atskaites punkts	Pirmās vakcīnas pret SARS-CoV-2 apstiprināšana, ko veic regulatīvā iestāde	Ieteikums Eiropas Zāļu aģentūrai apstiprināt vakcīnu pret SARS-CoV-2, ko izstrādājis viens no trim atbalstītajiem uzņēmumiem	-	-	-	4. cet.	2020.	Eiropas Zāļu aģentūras ieteiktais apstiprinājums vakcīnai pret SARS-CoV-2, ko izstrādājis viens no trim uzņēmumiem, kas saņem atbalstu saskaņā ar 5.1.3. punkta pasākumu.
105.	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Mērķrādītājs	Pieteikumu par vakcīnas pret SARS-CoV-2 apstiprināšanu Eiropas Zāļu aģentūrai iesniedz otrs atbalstīts vakcīnas kandidāts.	Vakcīnu atļaujas pieteikumu Eiropas Zāļu aģentūrā iesniedz otrais no trim atbalstītajiem uzņēmumiem.	-	-	-	3. cet.	2021.	Apstiprinājums pieprasīts no Eiropas Zāļu aģentūras attiecībā uz vakcīnu pret SARS-CoV-2, ko iesniedzis viens no trim uzņēmumiem, kas saņem atbalstu saskaņā ar 5.1.3. punkta pasākumu.
106.	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Mērķrādītājs	Vismaz 712 500 000 EUR izmaksāšana vakcīnu pētniecībai, ko atbalsta ar šo īpašo programmu	-	Miljoni EUR	0	712,5	3. cet.	2022.	No 750 000 000 EUR, kas piešķirti pasākumam, vismaz 712 500 000 EUR (95 % no kopējā finansējuma) ir izmaksāti saņēmējiem vakcīnu pētniecībai.
107.	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Atskaites punkts	Programmas beigas	Izlietojuma ziņojumu un visu nobeiguma ziņojumu pabeigšana un pārliecinoša revīzija	-	-	-	4. cet.	2022.	Visi galīgie ziņojumi par līdzekļu izlietojumu ir iesniegti un revidēti.

I. KOMPONENTS NR. 6.1. Mūsdienīga valsts pārvalde

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents risina problēmas, kas saistītas ar Vācijas publiskās pārvaldes modernizāciju. Komponenta mērķis ir apņēmīgi veicināt publiskās pārvaldes digitalizāciju un samazināt administratīvo slogu uzņēmumiem un iedzīvotājiem, kad tie mijiedarbojas ar valdību.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresēto ieteikumu par digitālo publisko pakalpojumu uzlabošanu visos līmeņos (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 2 2020. gadā).

I.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

6.1.1. Reforma. Eiropas identitātes ekosistēma

Pasākuma mērķis ir izveidot digitālu, atvērtu un drošu ekosistēmu, kas tiešsaistē, nepaļaujoties uz lielām privātām platformām, izveido un pārbauda identitātes un personas dokumentus. Tas ietver personas ID un tādus dokumentus kā diplomi, vienlaikus sistēmai ir jābūt pieejamai arī citu veidu pieteikumiem, kā arī uzņēmumu un ierīču identitātes pārbaudei lietu internetā. Ekosistēma ir atvērta izmantošanai administrācijām un privātajam sektoram ES un ārpus tās.

Pasākums ietver tehnisko komponentu un standartu izstrādi, sadarbspējas centienu atbalstīšanu citām iniciatīvām, suverēna ID nodrošināšanu un ekosistēmas katalizatoru, izstrādājot sākotnējos izmantošanas gadījumus. Pirmos izstrādājamos lietojumus subsidē un vada valdība, taču, attīstoties ekosistēmai, sagaidāms, ka privātais sektors izstrādās lietotnes neatkarīgi.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. decembrim. Paredzams, ka ekosistēmu turpinās īstenot arī pēc tam.

6.1.2. Reforma. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma īstenošana

Pasākuma mērķis ir līdz 2022. gadam padarīt digitālos pakalpojumus pieejamus saskaņā ar Tiešsaistes piekļuves likumu 10 . Ņemot vērā Vācijas federālo sistēmu, sabiedriskos pakalpojumus piedāvā gan federālā līmenī, gan pavalstu valdības un pašvaldības, kas būtiski palielina nepieciešamās koordinācijas līmeni.

Pasākums ietver 100 pakalpojumu paketes, kas ir federālo zemju īstenošanas kompetencē, un 115 pakalpojumu paketes, kas ir federālās valdības kompetencē.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2022. gada 31. decembrim.

6.1.3. Reforma. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija

Pasākuma mērķis ir nodrošināt vienkāršu, drošu un digitālu datu apmaiņu dažādos Vācijas reģistros. Tas ļauj iedzīvotājiem un uzņēmumiem iesniegt savus datus tikai vienu reizi, tā vietā, lai vienus un tos pašus datus iesniegtu dažādām iestādēm vairākas reizes.

Pasākums ietver nepieciešamās tehniskās arhitektūras izveidi un vismaz 18 svarīgāko reģistru savienošanu. Lai sasniegtu šos mērķus un vadītu projektu, izveido reģistra modernizācijas iestādi (Registermodernisierungsbehörde).

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

I.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs

Pasākums (reforma vai investīcija)

Atskaites punkts / mērķrādītājs

Nosaukums

Kvalitatīvie rādītāji

Kvantitatīvie rādītāji

Orientējošs pabeigšanas grafiks

Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts

(atskaites punktiem)

(mērķrādītājiem)

Mērvienība

Bāze

Mērķis

Ceturksnis

Gads

108.

6.1.1. Eiropas identitātes ekosistēma

Mērķrādītājs

Viena izmēģinājuma projekta uzsākšana attiecībā uz digitālu reģistrēšanos viesnīcās

-

Viesnīcu skaits, kurās ir digitāla reģistrācija

0

100

3. cet.

2021.

Ir sākts izmēģinājuma projekts, kas ļauj četru lielu Vācijas uzņēmumu darbiniekiem digitāli reģistrēties trijās lielās Vācijas viesnīcu ķēdēs un kurā piedalās vismaz 100 viesnīcas. Izmēģinājuma projekts nodrošina pirmos tehniskos komponentus, kā arī ieskatus turpmākai ekosistēmas attīstībai.

109.

6.1.1. Eiropas identitātes ekosistēma

Mērķrādītājs

Papildu valsts atbalstītu lietojumu pabeigšana papildus izmēģinājuma projektam attiecībā uz reģistrēšanos viesnīcās.

-

Lietojumu skaits

1

5

3. cet.

2022.

Pēc pirmā izmēģinājuma lietojuma ir pabeigta vismaz četru papildu lietojumu ieviešana (piemēram, bankas kontu atvēršana tiešsaistē, piekļuves pārvaldība, telefona līgumu slēgšana tiešsaistē vai klientu kontu atvēršana e-komercijā), un katrā no tiem ir vismaz 10 000 lietotāju. Lietojumi ir integrēti esošajās sistēmās, un vajadzības gadījumā ir ieviestas jaunas saskarnes.

110.

6.1.1. Eiropas identitātes ekosistēma

Mērķrādītājs

Papildu lietojumu nodrošināšana ārpus izmēģinājuma projektiem ar nelielu valdības atbalstu vai bez tā to īstenošanai

-

Lietojumu skaits

5

10

4. cet.

2024.

Sistēma ir vēl vairāk paplašināta, īstenojot arvien mazāk valdības atbalstītu lietojumu, un ir vismaz desmit lietojum ar vismaz 10 000 lietotājiem katrā. Vismaz divas iniciatīvas vai patentēti decentralizēti identitātes risinājumi (piemēram, vakcinācijas apliecinājums) ir sadarbspējīgi ar sistēmu.

111.

6.1.2. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma (OZG) īstenošana

Mērķrādītājs

Atsevišķu līgumu izpilde starp vadošo departamentu un vadošo federālo zemi

-

Atsevišķu nolīgumu skaits

0

14

3. cet.

2021.

Starp vadošo departamentu un vadošo federālo valsti, kurā ir noteikta operatīvā kārtība, ir noslēgti vismaz 14 atsevišķi nolīgumi, lai īstenotu Likumu par tiešsaistes piekļuvi. Īstenošana notiek saskaņā ar principu “viens visiem”. Atsevišķi nolīgumi nodrošina juridisko pamatu sadarbībai un uz darbu balstītai īstenošanai.

112.

6.1.2. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma (OZG) īstenošana

Mērķrādītājs

Tiešsaistes piekļuvi iestāžu pakalpojumiem uzsākšana (Onlinezugangsgesetz-Leistungen)

-

To tiešsaistes pakalpojumu skaits, kas tiek sniegti tiešsaistē

0

70

4. cet.

2021.

Ir pieejami vismaz 70 sabiedrisko pakalpojumu komplekti (tie ir pieejami plašai sabiedrībai tiešsaistē).

113.

6.1.2. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma (OZG) īstenošana

Mērķrādītājs

Federālo administratīvo pakalpojumu plaša mēroga digitalizācija kā “viens visiem” pakalpojumi

-

“Viens visiem” tiešsaistes pakalpojumu skaits

0

215

4. cet.

2022.

Vismaz 100 no svarīgākajiem federālo zemju administratīvajiem pakalpojumiem tiek īstenoti visā valstī kā “viens visiem” pakalpojumi, kā arī papildu 115 federālās valdības pakalpojumi.

114.

6.1.3. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija

Atskaites punkts

Izmēģinājuma projektu pabeigšana, lai pārbaudītu izmēģinājuma reģistrus

Izmēģinājuma un novērtējuma dokumenta pabeigšana

-

-

-

4. cet.

2023.

Izmēģinājuma projekta pabeigšana pilotreģistru pārbaudei saskaņā ar Identifikācijas numura likuma (Identifikationsnummerngesetz 11 ) un Reģistru modernizācijas likuma (Registermodernisierungsgesetz 12 ) īstenošanu.

115.

6.1.3. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija

Atskaites punkts

Vienotās arhitektūras īstenošanas pabeigšana, lai veicinātu principa “tikai vienu reizi” īstenošanu

Centrālie arhitektūras komponenti ir gatavi pieslēgšanai īpašumtiesību reģistriem

-

-

-

4. cet.

2023.

Standartizētā tehniskā arhitektūra ir gatava savienošanai ar prioritārajiem reģistriem vienreizējas iesniegšanas principa īstenošanai. Ir izveidots juridiskais pamats prioritāro reģistru savienošanai. Ir ieviesta pārvaldība (daudzprojektu pārvaldība), lai kontrolētu savienojumus starp reģistriem.

116.

6.1.3. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija

Mērķrādītājs

Lietotāju reģistru prioritāra savienošana ar vienreizējas iesniegšanas mērķa arhitektūru

-

To prioritāro reģistru skaits, kuri tiek īstenoti vienreiz

0

18

4. cet.

2025.

Vismaz 18 no prioritārajiem reģistriem ir savienoti ar vienotu infrastruktūru, lai īstenotu vienreizējas iesniegšanas principu.

J. KOMPONENTS NR. 6.2. Šķēršļu mazināšana attiecībā uz investīcijām

Šis Vācijas atveseļošanas un noturības plāna komponents novērš šķēršļus investīcijām, kuri kavē publiskās un privātās investīcijas Vācijā. Samazinot šķēršļus investīcijām, ir iespējams laikus izmantot līdzekļus un veicināt investīcijas zaļajā un digitālajā pārkārtošanā. Turklāt tas palielina Vācijas noturību pret ekonomiskiem satricinājumiem un veicina iekšzemes pieprasījuma stimulēšanu ar potenciālu samazināt tekošā konta pārpalikumu, kas attiecībā uz Vāciju atkārtoti atzīts par makroekonomikas nelīdzsvarotību.

Komponents palīdz īstenot konkrētai valstij adresētos ieteikumus par noturīgas augšupejošas tendences sasniegšanu privātajās un publiskajās investīcijās un investīciju palielināšanu (konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1. 2019. gadā un konkrētai valstij adresētais ieteikums Nr. 1. 2020. gadā).

J.1. Neatmaksājamam finansiālajam atbalstam pieteikto reformu un investīciju apraksts

6.2.1. Reforma. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem

Pasākuma mērķi ir padarīt administrāciju efektīvāku un tādu, kas vairāk orientēta uz nākotni un veicina inovāciju. Tā mērķis cita starpā ir paātrināt plānošanas un apstiprināšanas procedūras, vēl vairāk standartizēt prasības, ar kurām saskaras zemāki valdības līmeņi, pieprasot finanšu subsīdijas, lai nodrošinātu ātrāku līdzekļu aizplūšanu, paātrinātu mājokļu būvniecību un palielinātu veiksmīgu uzņēmumu īpašumtiesību nodošanu nākamajai paaudzei.

Pasākuma mērķis ir izveidot darba grupu, kas sastāvētu no federālā līmeņa un federālajām zemēm un kas izstrādātu priekšlikumus valsts pārvaldes efektivitātes uzlabošanai 11 jomās (kā norādīts atskaites punktos), kuri jāīsteno līdz 2025. gadam.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2025. gada 31. martam.

6.2.2. Reforma. PD – Berater der öffentlichen Hand GmbH konsultāciju pakalpojumu paplašināšana

Pasākuma mērķis ir palielināt publisko investīciju aktivitāti, jo īpaši pašvaldību līmenī, ļaujot pašvaldībām un citām publiskām struktūrām labāk integrēt publiskā finansējuma programmas investīciju projektos, kā arī uzlabojot IT investīciju īstenošanu skolās.

Pasākums sastāv no diviem apakšpasākumiem, kurus īstenos PD – Berater der öffentlichen Hand GmbH (PD), kas ir valsts konsultāciju uzņēmums, kurš galvenokārt pieder federālajai valstij un federālajām zemēm. Pirmā apakšpasākuma mērķis ir atbalstīt pašvaldības un citas publiskās struktūras finansēšanas programmas ainavā, kā arī uzlabot publiskā finansējuma programmu pielāgošanu pašvaldību un citu publisko struktūru vajadzībām. Otrais apakšpasākums attiecas uz skolu digitalizāciju, attiecībā uz kuru PD izstrādā konsultāciju koncepcijas un konsultē skolu iestādes.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

6.2.3. Reforma. Plānošanas un apstiprināšanas procedūru paātrināšana transporta nozarē

Pasākuma mērķis ir būtiski paātrināt plānošanas un apstiprināšanas procedūras transporta nozarē. Tā mērķis ir palielināt transporta maršrutu jaudu, kā arī veicināt klimatam draudzīgu transporta veidu paplašināšanu, lai sasniegtu Vācijas klimata mērķus.

Pasākums ietver trīs tiesību aktu – Investīciju paātrināšanas akta (Investitionsbeschleunigungsgesetz 13 ), jaunākā Plānošanas paātrināšanas akta (Planungsbeschleunigungsgesetz III 14 ) un Provizoriskā akta likuma sagatavošanai (Maßnahmengesetzvorbereitungsgesetz 15 ) – īstenošanu un novērtēšanu.

Pasākuma īstenošanu pabeidz līdz 2026. gada 31. augustam.

J.2. Atskaites punkti, mērķrādītāji, citi rādītāji un neatmaksājamā finansiālā atbalsta uzraudzības un īstenošanas grafiks

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums	Kvalitatīvie rādītāji	Kvantitatīvie rādītāji			Orientējošs pabeigšanas grafiks		Katra atskaites punkta un mērķrādītāja apraksts
				(atskaites punktiem)	(mērķrādītājiem)
					Mērvienība	Bāze	Mērķis	Ceturksnis	Gads
117.	6.2.1. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem	Atskaites punkts	Pirmais progresa ziņojums ministru prezidentu konferencei (MPK)	Publicēts pirmais progresa ziņojums	-	-	-	2. cet.	2021.	Pirmais ziņojums federālo valdību un federālo zemju valdību vadītājiem ir publicēts, un tajā ir iekļauts to pasākumu saraksts, kas iekļauti federālo/federālo zemju pasākumu programmā un kas turpmāk jāpārbauda un jāizskata. Ziņojuma sākumpunkts ir šādas vienpadsmit darbības jomas: — Dotāciju aizplūšanas paātrināšana; — Apzināt šķēršļus dotāciju aizplūšanai un ziņot par tiem Federālajai Finanšu ministrijai; — Pašvaldību finansiālā atbalsta uzlabošana; — Saskaņot un piešķirt pēc iespējas vienveidīgākas federālās valdības dotācijas federālajām zemēm un pašvaldībām; — Uzlabot uzņēmumu īpašumtiesību nodošanu, izmantojot īpašu darba grupu; — Pārskatīt Musterbauordnung 16 (Būvniecības paraugkodeksu); — Plānošanas un apstiprinātāju iestāžu stiprināšana; — Uzlabot kvalificēta personāla pieņemšanu darbā un uzlabot situāciju attiecībā uz personālu; — Paātrināt plānošanu, jo īpaši dzelzceļa, vietējā sabiedriskā un privātā transporta jomā; — Racionalizēt apspriešanās procesu un sabiedrības līdzdalības procedūras un vienkāršot līdzdalību, izmantojot digitalizāciju; — Vēl vairāk paātrināt plānošanas un apstiprināšanas procesus.
118.	6.2.1. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem	Atskaites punkts	Otrais progresa ziņojums ministru prezidentu konferencei	Publicēts otrais progresa ziņojums	-	-	-	2. cet.	2022.	Publicētajā progresa ziņojumā norāda pasākumus, kas jāīsteno federālās valdības un/vai federālo zemju vadībā. Progresa ziņojumā ietver šādus elementus: Pasākuma nosaukums; statuss (sākts, pabeigts, vēl nav sākts); nākamais atskaites punkts; paredzamais beigu datums.
119.	6.2.1. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem	Mērķrādītājs	Progresa ziņojumā izklāstīto pasākumu pabeigšana	-	Pabeigto pasākumu procentuālā daļa	0	80	1. cet.	2025.	Pabeigt vismaz 80 % otrajā progresa ziņojumā norādīto pasākumu īstenošanu.
120.	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Atskaites punkts	PD konsultāciju pakalpojumu uzsākšana izvēlētām finansēšanas programmām	Vienošanās ar federālajām ministrijām par finansēšanas programmu atlasi	-	-	-	4. cet.	2022.	PD kopā ar attiecīgajām federālajām ministrijām ir apzinājušas piemērotas finansēšanas programmas, un ir sākts konsultāciju projekts, lai uzlabotu šo finansēšanas programmu pielāgošanu saņēmēju vajadzībām.
121.	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Mērķrādītājs	Veiktās konsultācijas	-	Veikto konsultāciju skaits	0	100	3. cet.	2024.	Ir pabeigtas vai tiek veiktas 100 konsultācijas ar finansējuma programmas atbalsta saņēmējiem, kas var būt daļa no plašāka investīciju konsultāciju pakalpojuma.
122.	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Mērķrādītājs	Izstrādātās koncepcijas finansēšanas programmu pārskatīšanai	-	Pārskatīšanas koncepciju skaits	0	4	3. cet.	2024.	Četrām finansēšanas programmām ir izstrādātas pārskatīšanas koncepcijas, kas ietver arī ieskatu citu programmu izstrādē.
123.	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Atskaites punkts	Informācijas izplatīšana par gūto pieredzi	Publicēts Federālās Finanšu ministrijas Finansēšanas ceļvedis	-	-	-	3. cet.	2026.	Publicēts Federālās Finanšu ministrijas Finansēšanas ceļvedis par to, kā izstrādāt publiskā finansējuma programmas publiskās infrastruktūras pasākumiem, lai uzlabotu līdzekļu aizplūšanu.
124.	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Mērķrādītājs	Veiktās konsultācijas	-	Veikto konsultāciju skaits	100	400	3. cet.	2026.	Vismaz 400 apspriešanās ar finansējuma programmas atbalsta saņēmējiem, kas var būt arī daļa no plašāka investīciju konsultāciju projekta, ir pabeigtas vai tiek īstenotas (mērķrādītājs ietver pabeigtas konsultācijas, kā noteikts 121. mērķrādītājā).
125.	6.2.2.2. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Skolu IT konsultācijas	Mērķrādītājs	Izvēršanas un izmēģinājuma konsultāciju projekti par skolu IT	-	Īstenoto konsultāciju projektu skaits	0	5	4. cet.	2022.	Ir sākti vismaz pieci konsultāciju projekti skolu pārvaldes iestādēm par skolu IT.
126.	6.2.2.2. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Skolu IT konsultācijas	Atskaites punkts	Paraugkoncepciju izstrāde	IT koncepcijas paraugs	-	-	-	3. cet.	2024.	Ir izstrādāts IT koncepcijas un īstenošanas programmas paraugs, ko apliecina attiecīgie PD projekta rezultāti.
127.	6.2.2.2. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Skolu IT konsultācijas	Mērķrādītājs	Skolu IT konsultāciju projekti	-	Īstenoto konsultāciju projektu skaits	5	50	3. cet.	2024.	Kopumā 50 skolu pārvaldes iestāžu konsultācijas par skolu IT, kas var būt daļa no plašāka investīciju konsultāciju projekta, ir pabeigtas vai tiek īstenotas (mērķrādītājs ietver iepriekšējo mērķrādītāju).
128.	6.2.3.1. Plānošanas un apstiprināšanas procedūru paātrināšana transporta nozarē	Atskaites punkts	Investīciju paātrināšanas akta, Plānošanas paātrināšanas akta III un Provizoriskā akta likuma sagatavošanai stāšanās spēkā	Likuma noteikums, kas norāda uz Investīciju paātrināšanas akta, Plānošanas paātrināšanas akta III un Provizoriskā akta likuma sagatavošanai stāšanos spēkā.	-	-	-	4. cet.	2020.	Investīciju paātrināšanas akts, Plānošanas paātrināšanas akts III un Provizoriskais akts likuma sagatavošanai (Investitionsbeschleunigungsgesetz,, Planungsbeschleunigungsgesetz III, Maßnahmengesetzvorbereitungsgesetz) ir stājušies spēkā.
129.	6.2.3.1. Plānošanas un apstiprināšanas procedūru paātrināšana transporta nozarē	Atskaites punkts	Tiesību aktu izmaiņu novērtējums	Trīs likumu izvērtēšana	-	-	-	3. cet.	2026.	Ir uzsākts plašs pieņemto leģislatīvo pasākumu novērtējums (sk. 128. atskaites punktu), pamatojoties uz izstrādāto novērtēšanas koncepciju, un ir sākta datu vākšana. Novērtējumā cita starpā iekļauj plānošanas un apstiprināšanas procedūru ilguma salīdzinājumu transporta nozarē pirms un pēc pasākumu pieņemšanas un ņem vērā citus kvalitatīvos un kvantitatīvos rādītājus.

Atveseļošanas un noturības plānā aplēstās kopējās izmaksas

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna aplēstās kopējās izmaksas ir 26 518 833 613 EUR 17 , kas pārsniedz maksimālo finanšu iemaksu.

2. IEDAĻA. FINANSIĀLAIS ATBALSTS

1.Finanšu iemaksa

Šā lēmuma 2. panta 2. punktā minētās maksājumu daļas ir šādas:

1.1Pirmā daļa (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
1	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Atskaites punkts	Ieinteresētības izteikšanas procedūras pabeigšana
7	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu (Förderrichtlinie) stāšanās spēkā attiecībā uz rūpniecības dekarbonizāciju
11	1.1.3. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Atskaites punkts	Ieinteresētības izteikšanas procedūras pabeigšana attiecībā uz klimata pārmaiņu novēršanas līgumiem
14	1.1.4. Ar projektiem saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Ar klimatu saistītu pētniecības projektu atbalsta pieteikumu apstiprināšana
17	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Atskaites punkts	Konkursa “Förderaufruf zum Ideenwettbewerb “Wasserstoffrepublik Deutschland” publikācija
22	1.2.1. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā
25	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā
29	1.2.3. Atbalsts privāto transportlīdzekļu parka nomaiņai	Mērķrādītājs	Atbalsts 240 000 elektrotransportlīdzekļu iegādei
31	1.2.4. Sākotnējā reģistrācijas perioda pagarināšana attiecībā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu uz 10 gadiem pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem	Atskaites punkts	Septītā Mehānisko transportlīdzekļu nodokļa grozījuma likuma stāšanās spēkā
33	1.2.5. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana
36	1.2.6. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā
39	1.2.7. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	Atskaites punkts	Stājas spēkā grozījums, ar ko pagarina spēkā esošās Valsts ūdeņraža un kurināmā elementu tehnoloģiju inovāciju programmas finansēšanas pamatnostādnes (Förderrichtlinien) (vai, ja tas nav pietiekami aptverts spēkā esošajās finansēšanas pamatnostādnēs, stājas spēkā jaunas finansēšanas pamatnostādnes).
42	1.3.1. Atbalsta programma klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju nozares attīstībai	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādnes par klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju veicināšanu
46	1.3.3. Ēku renovācija. federālais finansējums energoefektīvām ēkām	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādnes ēku energoefektīvas renovācijas atbalstam
52	2.1.2. IPCEI mikroelektronika un savienojamība	Atskaites punkts	Plānotā IPCEI satura izstrāde
59	2.2.1. Transportlīdzekļu ražotāju/piegādātāju investīciju programma	Atskaites punkts	Visu finansēšanas pamatnostādņu publicēšana
62	2.2.2. Federālā programma “CET tīklu veidošana”	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādņu publicēšana
65	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Mērķrādītājs	Pētniecības projektu uzsākšana
70	2.2.4. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās bloķēšanas sistēmas / ātri īstenojamas programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” ieviešanu	Atskaites punkts	“Paātrināšanas” programmas finansēšanas līguma parakstīšana starp federālo valdību un Deutsche Bahn AG
71	2.2.4. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās bloķēšanas sistēmas / ātri īstenojamas programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” ieviešanu	Atskaites punkts	Starpposma ziņojums par īstenošanu
72	2.2.4. Dzelzceļa digitalizācijas veicināšana, aizstājot tradicionālās bloķēšanas sistēmas / ātri īstenojamas programmas, lai paātrinātu “Digital Rail Germany” ieviešanu	Mērķrādītājs	Izmēģinājuma projektu sekmīga pabeigšana
73	3.1.1. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm	Atskaites punkts	Administratīvs nolīgums
79	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Atskaites punkts	Pirmās finansēšanas pamatnostādnes un uzaicinājums iesniegt piedāvājumus projektu izpildes aģentūrai attiecībā uz kopējo programmu
83	3.1.4. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija	Atskaites punkts	Parakstīts projekta līgums
86	4.1.1. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”	Atskaites punkts	Stājies spēkā Bērnu aprūpes finansēšanas likums un Federālais finansiālās palīdzības likums, kā arī īstenošanas noteikumi federālo zemju līmenī
89	4.1.2. Sociālās garantijas 2021. gadā	Atskaites punkts	Vidējās sociālās apdrošināšanas iemaksu likmes pārbaude 2021. gadam
90	4.1.3. Atbalsts māceklībai	Atskaites punkts	Pārskatīto federālās programmas “Ausbildungsplätze sichern” finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā
93	4.1.4. Izglītības atbalsts audzēkņiem, kuri atpaliek mācībās	Atskaites punkts	Vienošanās starp federālo valdību un federālajām zemēm par mācību atbalsta sniegšanu izglītojamajiem, kuri pandēmijas dēļ atpaliek mācībās.
95	4.1.5. Pensiju digitālais pārskats	Atskaites punkts	Digitālā pensiju pārskata likuma stāšanās spēkā
98	5.1.1. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana	Mērķrādītājs	Vācijas elektroniskās ziņošanas un informācijas sistēmas aizsardzībai pret infekcijām (Deutsches Elektronisches Melde- und Informationssystem für den Infektionsschutz, DEMIS) visaptveroša izmantošana visā valstī
104	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Atskaites punkts	Pirmās vakcīnas pret SARS-CoV-2 apstiprināšana, ko veic regulatīvā iestāde
105	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Mērķrādītājs	Pieteikumu vakcīnas pret SARS-CoV-2 apstiprināšanai Eiropas Zāļu aģentūrai iesniedz otrs vakcīnas kandidāts, kas saņem atbalstu.
108	6.1.1. Eiropas identitātes ekosistēma	Mērķrādītājs	Viena izmēģinājuma projekta uzsākšana attiecībā uz digitālu reģistrēšanos viesnīcās
111	6.1.2. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma (OZG) īstenošana	Mērķrādītājs	Atsevišķu nolīgumu starp vadošo departamentu un vadošo federālo zemi (Bundesland) izpilde
112	6.1.2. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma (OZG) īstenošana	Mērķrādītājs	Tiešsaistes piekļuvi iestāžu pakalpojumiem uzsākšana (Onlinezugangsgesetz-Leistungen)
117	6.2.1. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem	Atskaites punkts	Pirmais progresa ziņojums ministru prezidentu konferencei (MPK)
128	6.2.3.1. Plānošanas un apstiprināšanas procedūru paātrināšana transporta nozarē	Atskaites punkts	Investīciju paātrināšanas akta, Plānošanas paātrināšanas akta III un Provizoriskā akta likuma sagatavošanai stāšanās spēkā
Daļas summa		4 500 328 548 EUR

1.2Otrā daļa (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
2	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Atskaites punkts	Pirmo dotāciju lēmumu izdošana
12	1.1.3. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Atskaites punkts	Finansēšanas pamatnostādnes (Förderrichtlinie) klimata pārmaiņu līgumu izmēģinājuma programmai, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu
18	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Dotāciju lēmumu izdošana
26	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Mērķrādītājs	Finansējuma saistības
30	1.2.3. Atbalsts privāto transportlīdzekļu parka nomaiņai	Mērķrādītājs	Atbalsts vēl 320 000 elektrotransportlīdzekļu iegādei
43	1.3.1. Atbalsta programma klimatam nekaitīgu kokmateriāla konstrukciju nozares attīstībai	Mērķrādītājs	Tādu projektu apstiprināšana, kas saistīti ar klimatam nekaitīgām kokmateriāla konstrukcijām
49	2.1.1. Inovatīva datu politika Vācijai	Atskaites punkts	Projektu sākšana
53	2.1.2. IPCEI mikroelektronika un savienojamība	Mērķrādītājs	Pirmo projektu uzsākšana
55	2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)	Atskaites punkts	Pētniecības, izsrādes un inovāciju projektu uzsākšana
63	2.2.2. Federālā programma “CET tīklu veidošana”	Mērķrādītājs	Papildu uzņēmumu aktīva līdzdalība CET tīklos
74	3.1.1. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm	Mērķrādītājs	Vismaz 475 000 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem
76	3.1.2. Izglītības platforma	Atskaites punkts	Izglītības platformu prototipu un uzsāktā iepirkuma finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā
80	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Mērķrādītājs	Vismaz 45 pētniecības projektu apstiprināšana
81	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Atskaites punkts	Trīs papildu finansēšanas pamatnostādņu stāšanās spēkā
84	3.1.4. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija	Mērķrādītājs	Izglītības iestāžu analīze un to IT vajadzību apzināšana
91	4.1.3. Atbalsts māceklībai	Mērķrādītājs	Atbalsta aizplūde federālajai programmai “Ausbildungsplätze sichern”
92	4.1.3. Atbalsts māceklībai	Mērķrādītājs	Lēmumi par līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu attiecībā uz pieteikumiem federālās programmas “Ausbildungsplätze sichern” saņemšanai
94	4.1.4. Izglītības atbalsts audzēkņiem, kuri atpaliek mācībās	Mērķrādītājs	1 000 000 studentu ir saņēmuši mācību atbalstu
101	5.1.2. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām	Mērķrādītājs	Federālajam sociālā nodrošinājuma birojam iesniegti pieteikumi par vismaz 2 700 000 000 EUR
106	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Mērķrādītājs	Vismaz 712 500 000 EUR izmaksāšana vakcīnu pētniecībai, ko atbalsta ar šo īpašo programmu
107	5.1.3. Īpaša programma steidzami nepieciešamo vakcīnu pret SARS-CoV-2 pētniecības un izstrādes paātrināšanai	Atskaites punkts	Programmas beigas
109	6.1.1. Eiropas identitātes ekosistēma	Mērķrādītājs	Papildu valsts atbalstītu lietojumu pabeigšana papildus izmēģinājuma projektam attiecībā uz reģistrēšanos viesnīcās.
113	6.1.2. Administrācijas digitalizācija – Tiešsaistes piekļuves likuma (OZG) īstenošana	Mērķrādītājs	Federālo administratīvo pakalpojumu plaša mēroga digitalizācija kā “viens visiem” pakalpojumi
118	6.2.1. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem	Atskaites punkts	Otrais progresa ziņojums ministru prezidentu konferencei
120	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Atskaites punkts	PD konsultāciju pakalpojumu uzsākšana izvēlētām finansēšanas programmām
125	6.2.2.2. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Skolu IT konsultācijas	Mērķrādītājs	Izvēršana un izmēģinājuma konsultāciju projekti skolu IT jomā
Daļas summa		7 284 486 130 EUR

1.3Trešā daļa (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
3	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Mērķrādītājs	Saistības vismaz 500 000 000 EUR apmērā
24	1.2.1. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei	Mērķrādītājs	Uzlādes punktu paplašināšana dzīvojamās ēkās
27	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Mērķrādītājs	Pašvaldību un komerciālo e-mobilitātes flotu paplašināšana
28	1.2.2. Finansējums elektromobilitātes attīstībai	Mērķrādītājs	Elektromobilitātes provizorisko projektu pabeigšana
44	1.3.2. Pašvaldību dzīvās laboratorijas enerģētikas pārkārtošanai	Mērķrādītājs	“Dzīvās laboratorijas” projektu apstiprināšana
60	2.2.1. Transportlīdzekļu ražotāju/piegādātāju investīciju programma	Mērķrādītājs	Projektu apstiprināšana
66	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Atskaites punkts	Ziņojums par pētniecību un rezultātu pārnesi
67	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Mērķrādītājs	Projektu turpināšana
77	3.1.2. Izglītības platforma	Atskaites punkts	Izglītības platformas beta-versijas uzsākšana
85	3.1.4. Federālo bruņoto spēku izglītības un apmācības iestāžu modernizācija	Mērķrādītājs	60 izglītības iestāžu modernizācijas pabeigšana
87	4.1.1. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”	Atskaites punkts	Starpposma ziņojuma publicēšana saskaņā ar KitaFinHG
96	4.1.5. Pensiju digitālais pārskats	Atskaites punkts	Izstrādes un pirmā darbības posma pabeigšana.
99	5.1.1. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana	Mērķrādītājs	Sabiedrības veselības aizsardzības iestāžu progress virzībā uz digitālo briedumu
102	5.1.2. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām	Mērķrādītājs	Digitālās brieduma pakāpes pieaugums par vismaz 35 % slimnīcām
114	6.1.3. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija	Atskaites punkts	Izmēģinājuma projektu pabeigšana, lai pārbaudītu izmēģinājuma reģistrus
115	6.1.3. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija	Atskaites punkts	Vienotās arhitektūras īstenošanas pabeigšana, lai veicinātu principa “tikai vienu reizi” īstenošanu
Daļas summa		6 639 217 950 EUR

1.4Ceturtā daļa (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
8	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Mērķrādītājs	Dotāciju lēmumu izdošana
37	1.2.6. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai	Mērķrādītājs	Pieteikumu apstiprināšana
38	1.2.6. Atbalsts alternatīvu dzelzceļa dzinēju veicināšanai	Mērķrādītājs	Dzelzceļa transportlīdzekļu ar alternatīvu piedziņu secība
47	1.3.3. Ēku renovācija. federālais finansējums energoefektīvām ēkām	Mērķrādītājs	10 000 dzīvojamo vienību energoefektīvas renovācijas pabeigšana.
56	2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)	Atskaites punkts	Pētniecības, attīstības un inovācijas projektu pabeigšana un plaša mēroga izmēģinājuma pasākumu uzsākšana attiecībā uz lietošanas piemēriem
64	2.2.2. Federālā programma “CET tīklu veidošana”	Mērķrādītājs	Apmācības pasākumu vai apakšmoduļu pārskatīšana vai pārstrādāšana CET tīklu darba rezultātā
78	3.1.2. Izglītības platforma	Atskaites punkts	Galīgais novērtējuma ziņojums un lēmums par izglītības platformas nākotni
110	6.1.1. Eiropas identitātes ekosistēma	Mērķrādītājs	Papildu lietojumu nodrošināšana ārpus izmēģinājuma projektiem ar nelielu valdības atbalstu vai bez tā to īstenošanai
119	6.2.1. Federālās valdības un federālo zemju kopīga programma efektīvai administrācijai, kas sniedz labumu iedzīvotājiem un uzņēmumiem	Mērķrādītājs	Progresa ziņojumā izklāstīto pasākumu pabeigšana
121	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Mērķrādītājs	Veiktās konsultācijas
122	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Mērķrādītājs	Izstrādātās koncepcijas finansēšanas programmu pārskatīšanai
126	6.2.2.2. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Skolu IT konsultācijas	Atskaites punkts	Paraugkoncepciju izstrāde
127	6.2.2.2. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Skolu IT konsultācijas	Mērķrādītājs	Skolu IT konsultāciju projekti
Daļas summa		3 480 124 348 EUR

1.5Piektā daļa (neatmaksājams atbalsts):

Kārtas numurs	Pasākums (reforma vai investīcija)	Atskaites punkts / mērķrādītājs	Nosaukums
4	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Atskaites punkts	Atbalsta programmas novērtējums
5	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Mērķrādītājs	Saistības 1 500 000 000 EUR apmērā
6	1.1.1. Ūdeņraža projekti IPCEI ietvaros	Mērķrādītājs	Vismaz 300 MW elektrolīzes jaudas radīšana
9	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem
10	1.1.2. Atbalsta programma rūpniecības dekarbonizācijai	Mērķrādītājs	Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana rūpniecībā
13	1.1.3. Izmēģinājuma shēma klimata politikas līgumiem, pamatojoties uz oglekļa cenas starpības līgumu principu	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem
15	1.1.4. Ar projektu saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem
16	1.1.4. Ar projektu saistīta pētniecība klimata aizsardzības jomā	Mērķrādītājs	Atbalstīto ar klimatu saistīto pētniecības projektu pabeigšana
19	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Atbalstīto projektu pabeigšana
20	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Līdzekļu izmaksa atbalstītajiem projektiem
21	1.1.5. Pētniecības un inovācijas pamatprojekti saistībā ar valsts Ūdeņraža stratēģiju	Mērķrādītājs	Saistības attiecībā uz pētniecības un inovācijas pamatprojektiem
23	1.2.1. Atbalsts uzlādes infrastruktūras izveidei	Mērķrādītājs	Elektrotransportlīdzekļu uzlādes tīkla paplašināšana
32	1.2.4. Sākotnējā reģistrācijas perioda pagarināšana attiecībā atbrīvojuma no nodokļa piešķiršanu uz 10 gadiem pilnībā elektriskiem transportlīdzekļiem	Atskaites punkts	Pasākuma novērtējums
34	1.2.5. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei	Mērķrādītājs	Pieteikumu apstiprināšana
35	1.2.5. Atbalsts autobusu ar alternatīvu dzinēju iegādei	Mērķrādītājs	Autobusu ar alternatīvu piedziņu pasūtījumi
40	1.2.7. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	Mērķrādītājs	Transportlīdzekļu un piegādātāju nozares projektu apstiprināšana ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē
41	1.2.7. Tādu nozaru veicināšana, kas ir saistītas ar ūdeņraža un kurināmā elementu lietojumiem transporta nozarē	Atskaites punkts	Tehnoloģiju un inovācijas centra ūdeņraža tehnoloģiju jomā izveide
45	1.3.2. Pašvaldību dzīvās laboratorijas enerģētikas pārkārtošanai	Mērķrādītājs	Pilsētu kvartālu projektu pabeigšana
48	1.3.3. Ēku renovācija. federālais finansējums energoefektīvām ēkām	Mērķrādītājs	Vēl 30 000 dzīvojamo vienību energoefektīvas renovācijas pabeigšana
50	2.1.1. Inovatīva datu politika Vācijai	Mērķrādītājs	Cilvēkresursu un spēju attīstība federālajās ministrijās
51	2.1.1. Inovatīva datu politika Vācijai	Mērķrādītājs	Budžeta izpilde – vismaz 464 400 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem
54	2.1.2. IPCEI mikroelektronika un savienojamība	Mērķrādītājs	Budžeta izpilde – vismaz 1 275 000 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem
57	2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)	Mērķrādītājs	Saskaņā ar pasākumu izstrādāto risinājumu pirmreizēja izmantošana rūpniecībā.
58	2.1.3. IPCEI nākamās paaudzes mākoņdatošanas infrastruktūra un pakalpojumi (IPCEI CIS)	Mērķrādītājs	Budžeta izpilde – vismaz 637 500 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem
61	2.2.1. Transportlīdzekļu ražotāju/piegādātāju investīciju programma	Mērķrādītājs	Projektu sekmīga pabeigšana
68	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Mērķrādītājs	Budžeta izpilde – 700 000 000 EUR izmaksa atbalstītajiem projektiem
69	2.2.3. Bundesvēra Digitalizācijas un tehnoloģiju pētniecības centrs	Atskaites punkts	Ziņojums par pētniecību un rezultātu pārnesi
75	3.1.1. Investīciju programma attiecībā uz skolotāju ierīcēm	Atskaites punkts	Novērtējums par izmaiņām digitālajā infrastruktūrā un digitālo plašsaziņas līdzekļu izmantošanu skolās
82	3.1.3. Izglītības izcilības centri	Mērķrādītājs	Pētniecības projektu pabeigšana
88	4.1.1. Investīciju programma “Bērnu aprūpes finansēšana” 2020./2021. gadā: īpašais fonds “Bērnu dienas aprūpes paplašināšana”	Mērķrādītājs	Visu pasākumu pabeigšana
97	4.1.5. Pensiju digitālais pārskats	Atskaites punkts	Uzlabojumu īstenošanas pabeigšana, kas izriet no praktiskās pieredzes pirmajā darbības posmā.
100	5.1.1. Sabiedrības veselības dienesta digitālo un tehnisko resursu stiprināšana	Mērķrādītājs	Sabiedrības veselības aizsardzības iestāžu progress virzībā uz digitālo briedumu
103	5.1.2. Programma nākotnes prasībām atbilstošām slimnīcām	Mērķrādītājs	Vismaz 75 % attiecīgo digitalizācijas projektu īstenošana
116	6.1.3. Pārvaldes digitalizācija – reģistru modernizācija	Mērķrādītājs	Lietotāju reģistru prioritāra savienošana ar vienreizējas iesniegšanas mērķa arhitektūru
123	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Atskaites punkts	Informācijas izplatīšana par gūto pieredzi
124	6.2.2.1. PD konsultāciju pakalpojumu paplašināšana: Efektīva finansēšanas atbalsta pārvaldība	Mērķrādītājs	Veiktās konsultācijas
129	6.2.3.1. Plānošanas un apstiprināšanas procedūru paātrināšana transporta nozarē	Atskaites punkts	Tiesību aktu izmaiņu novērtējums
Daļas summa		3 709 321 467 EUR

3. IEDAĻA. PAPILDU PASĀKUMI

1.Atveseļošanas un noturības plāna uzraudzības un īstenošanas kārtība

Vācijas atveseļošanas un noturības plāna uzraudzība un īstenošana notiek šādā kārtībā:

-Vācijas atveseļošanas un noturības plāna īstenošanu uzrauga Federālās Finanšu ministrijas koordinācijas vienība. Vienība koordinē atskaites punktu un mērķrādītāju un citu nozīmīgu rādītāju progresa uzraudzību un ziņošanu, veic visu finanšu datu kvalitātes kontroli un iesniedz maksājuma pieprasījumus. Koordinācijas vienība ir atbildīga arī par iespējamu, nevēlamu notikumu agrīnu apzināšanu un koriģēšanu. Tā darbojas arī kā koordinējošā struktūra attiecībā uz revīzijas un kontroles pasākumu uzraudzību un īstenošanu.

-Vienības koordinējošā funkcija ir balstīta uz izveidotiem valsts mehānismiem un noteikumiem. Piemēro attiecīgos valsts tiesību aktus un valsts uzraudzības un kontroles mehānismu, tostarp attiecīgos ziņošanas pienākumus. Līdzekļu izmaksa atveseļošanas un noturības plāna pasākumiem galasaņēmējiem notiek saskaņā ar vispārējo finansēšanas pamatnostādņu (Förderrichtlinie) juridisko pamatu attiecīgajam pasākumam saskaņā ar Vispārīgajiem administratīvajiem noteikumiem un pamatojoties uz individuāliem finansēšanas lēmumiem (administratīviem aktiem) par labu galasaņēmējiem.

-Koordinācijas vienību veido ekonomisti un budžeta un kontroles eksperti, kam ir attiecīga pieredze un speciālās zināšanas. Vajadzības gadījumā piesaista speciālās zināšanas no citām Federālās Finanšu ministrijas nodaļām vai citām nozaru ministrijām. Koordinācijas vienības pilnvaras ir noteiktas Federālās Finanšu ministrijas uzņēmējdarbības sadales plānā.

2.Kārtība, kādā Komisijai nodrošina pilnīgu piekļuvi pamatojošajiem datiem

Federālā Finanšu ministrija, kas ir centrālā koordinācijas struktūra attiecībā uz Vācijas atveseļošanas un noturības plānu un tā īstenošanu, ir atbildīga par plāna vispārējo koordināciju un uzraudzību. Jo īpaši tā darbojas kā koordinējoša struktūra, lai uzraudzītu progresu atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanā, uzraudzītu un vajadzības gadījumā īstenotu kontroles un revīzijas darbības un iesniegtu ziņojumus un maksājumu pieprasījumus. Tā koordinē ziņošanu par atskaites punktiem un mērķrādītājiem, attiecīgiem rādītājiem, kā arī kvalitatīvu finanšu informāciju un citiem datiem, piemēram, par galasaņēmējiem. Datu kodēšana notiek decentralizētās IT sistēmās dažādās ministrijās, kurām ir pienākums paziņot nepieciešamos datus Federālajai Finanšu ministrijai.

Saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 2. punktu Vācija pēc attiecīgo šā pielikuma 2.1. iedaļā minēto saskaņoto atskaites punktu un mērķrādītāju sasniegšanas, iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu finanšu iemaksas maksājuma pieprasījumu. Vācija nodrošina, ka Komisijai pēc pieprasījuma ir pilnīga piekļuve attiecīgajiem pamatā esošajiem datiem, kas pamato maksājuma pieprasījuma pienācīgu pamatojumu gan maksājuma pieprasījuma novērtēšanai saskaņā ar Regulas (ES) 2021/241 24. panta 3. punktu, gan revīzijas un kontroles vajadzībām.

(1) Uz IPCEI attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība un nogaidīšanas pienākums. Ierosināto projektu atlasei un specifikai var būt vajadzīgi pielāgojumi, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem noteikumiem.

(2) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāpaskaidro, kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams. Ir noteikti standarti bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kas ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(3) Ja atbalstītā darbība sasniedz prognozētās siltumnīcefekta gāzu emisijas, kas nav ievērojami zemākas par attiecīgajām līmeņatzīmēm, būtu jāpaskaidro, kādu iemeslu dēļ tas nav iespējams. Tiek noteiktas līmeņatzīmes bezmaksas kvotu piešķiršanai darbībām, kas ietilpst emisijas kvotu tirdzniecības sistēmas darbības jomā, kā noteikts Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2021/447.

(4) OV L 127, 16.5.2019., 34-79. lpp.

(5) Skatīt https://www.bundesregierung.de/breg-de/suche/datenstrategie-der-bundesregierung-1845632.

(6) Uz IPCEI attiecas Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta 3. punktā noteiktā paziņošanas prasība un nogaidīšanas pienākums. Atsevišķu projektu atlasei un specifikai var būt nepieciešamas korekcijas, lai nodrošinātu atbilstību piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem. Valsts atbalstu var saņemt tikai tie projekti, kas apstiprināti ar Komisijas lēmumu saskaņā ar piemērojamajiem valsts atbalsta noteikumiem.

(7) https://www.bmwi.de/Redaktion/DE/Textsammlungen/Industrie/zukunftsinvestitionen-fahrzeughersteller-zulieferindustrie.html.

(8) Gesetz zur Verhütung und Bekämpfung von Infektionskrankheiten bei Menschen (Infektionsschutzgesetz – IfSG), 2020. gada 20. jūlijs (BGBl. I 1045. lpp.)

(9) Gesetz für ein Zukunftsprogramm Krankenhäuser (Krankenhauszukunftsgesetz – KHZG), 2020. gada 23. oktobris (BGBI. I, 2208. lpp.).

(10) Onlinezugangsgesetz, 2017. gada 14. augusts (BGBl. I 3122. un 3138. lpp.).

(11) Identifikationsnummerngesetz, 2021. gada 28. marts (BGBl. I 591. lpp.).

(12) Registermodernisierungsgesetz, 2021. gada 28. marts (BGBl. I 591. lpp.).

(13) Gesetz zur Beschleunigung von Investitionen, 2020. gada 3. decembris (BGBl. I 2020. gads, 2694. lpp.)

(14) Gesetz zur weiteren Beschleunigung von Planungs- und Genehmigungsverfahren im Verkehrsbereich, 2020. gada 3. marts (BGBl. 2020. gads, 433. lpp.).

(15) Gesetz zur Vorbereitung der Schaffung von Baurecht durch Maßnahmengesetz im Verkehrsbereich, , 2020. gada 22. marts (BGBl. I 2020. gads, 640. lpp.).

(16) Musterbauordnung – zuletzt geändert durch Beschluss der Bauministerkonferenz, 2019. gada 27. septembris (https://www.bauministerkonferenz.de/verzeichnis.aspx?id=991&o=759O986O991).

(17) Vācija iesniedza divas izmaksu aplēses. Plāna bruto vērtība 27 949 882 000 EUR ietver PVN dažiem pasākumiem, bet neto vērtība vismaz 26 518 833 613 EUR neietver PVN.