EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 15.6.2021
COM(2021) 309 final
2018/0228(COD)
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,
par
Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, pieņemšanu
2018/0228 (COD)
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM,
ko izstrādā atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 6. punktam,
par
Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulas, ar ko izveido Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu un atceļ Regulu (ES) Nr. 1316/2013 un (ES) Nr. 283/2014, pieņemšanu
1.Konteksts
|
Priekšlikuma pārsūtīšanas datums Eiropas Parlamentam un Padomei
(dokuments COM(2018) 438 final – 2018/0228 COD):
|
2018. gada 6. jūnijs
|
|
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinuma datums:
|
2018. gada 19. septembris
|
|
Reģionu komitejas atzinuma datums:
Eiropas Parlamenta nostājas datums (pirmais lasījums):
|
2018. gada 10. oktobris
2019. gada 17. aprīlis
|
|
Grozītā priekšlikuma nosūtīšanas datums:
|
2021. gada 9. jūnijs
|
|
Padomes nostājas pieņemšanas datums:
|
2021. gada 14. jūnijs
|
2.Komisijas priekšlikuma mērķis
Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments (EISI) ir viens no 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas finansēšanas instrumentiem. EISI vispārējais mērķis ir izstrādāt un modernizēt Eiropas tīklus transporta, enerģētikas un digitālajā jomā un atvieglot pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā.
Attiecībā uz transportu EISI mērķis ir veicināt Eiropas transporta pamattīkla pabeigšanu līdz 2030. gadam un visaptverošā tīkla pabeigšanu līdz 2050. gadam. EISI atbalsta arī TEN-T tīkla modernizāciju, jo īpaši alternatīvo degvielu infrastruktūras ieviešanu un transporta digitalizāciju. Turklāt ar EISI starpniecību tiks īstenoti civilie un militārie divējāda lietojuma transporta projekti.
Enerģētikas jomā uzmanība galvenokārt tiek pievērsta tam, lai veicinātu Eiropas enerģētikas tīklu attīstību, iekšējā enerģijas tirgus turpmāku integrāciju un tīklu savstarpēju izmantojamību pāri robežām un starp nozarēm, veicinātu pārrobežu sadarbību atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā un dekarbonizāciju, integrējot atjaunojamo energoresursu enerģijas avotus.
Attiecīgā uz digitālo jomu EISI mērķis ir palīdzēt izvērst drošus un ļoti augstas veiktspējas digitālos tīklus un 5G sistēmas un palielināt digitālo pamattīklu noturību un jaudu saskaņā ar Eiropas digitālās savienojamības mērķiem 2025. un 2030. gadam.
3.Komentāri par Padomes nostāju
Padomes nostāja pirmajā lasījumā, kas pieņemta 2021. gada 14. jūnijā, atbalsta Komisijas priekšlikuma galvenos mērķus. Svarīgākās izmaiņas, kas ieviestas Komisijas priekšlikuma tekstā, ir šādas:
Budžeta elementi, līdzfinansējuma likmes
Saistībā ar Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumiem tika iekļauti jauni noteikumi par īpašu atbalstu no 1. izdevumu kategorijas 2. daļas Eiropas stratēģiskās investīcijas trūkstošo lielo pārrobežu dzelzceļa savienojumu pabeigšanai starp kohēzijas valstīm. Komisija var atbalstīt šādus noteikumus.
Komisija var akceptēt noteikumus, ar ko nosaka, kā iedalāms kohēzijas finansējums un līdz kādiem datumiem konkrēti sliekšņi tiks piemēroti: 1) dalībvalstīm, kuru nacionālais kopienākums (NKI) uz vienu iedzīvotāju, kas izteikts pēc pirktspējas līmeņa un aprēķināts uz Savienības rādītāju par 2015.–2017. gadu pamata, ir mazāks nekā 60 % no ES-27 vidējā NKI uz vienu iedzīvotāju, 70 % no summas, ko tās ir pārskaitījušas EISI, tiks garantētas līdz 2024. gada 31. decembrim; 2) līdz 2025. gada 31. decembrim kopējā summa, kas piešķirta darbībām kohēzijas dalībvalstī, nepārsniedz 170 % no minētās dalībvalsts daļas kopējā summā, kas pārskaitīta no Kohēzijas fonda.
Komisija var piekrist kohēzijas finansējuma indikatīvās procentuālās daļas izmaiņām, ar kurām paredz, ka 85 % tiks izmantoti darbībām, kas saistītas ar efektīviem, savstarpēji savienotiem un multimodāliem tīkliem, un 15 % tiks izmantoti darbībām, kas saistītas ar viedu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un drošu mobilitāti.
Tika iekļauts noteikums transporta nozarē, nosakot slieksni līdz 10 % no vispārējā finansējuma, ko var izmantot finansējuma apvienošanas darbībām. Tika iekļauts noteikums, ar ko paredz, ka kohēzijas finansējumu neizmantos finansējuma apvienošanas darbībām. Noteikumi paredz elastību, un tāpēc Komisija var akceptēt šīs izmaiņas.
Tika iekļauts slieksnis, proti, līdz 15 % no kopējā enerģētikas nozares budžeta tiks sadalīti pārrobežu projektiem atjaunojamo energoresursu enerģijas jomā ar iespēju to palielināt līdz 20 %. Komisija šim grozījumam var piekrist.
Tika noteikts slieksnis, paredzot, ka līdz 1 % no kopējā budžeta var izmantot tehniskai un administratīvai palīdzībai. Komisija šai izmaiņai var piekrist.
Transporta nozarē tika iekļauti šādi ar līdzfinansējuma likmēm saistīti grozījumi: attiecībā uz vispārējo finansējumu darbības, ar kurām atbalsta iekšējos ūdensceļus, dzelzceļu savstarpēju izmantojamību un darbības, ar kurām transporta infrastruktūru pielāgo uz Savienības ārējām robežām veicamo pārbaužu vajadzībām, tika iekļautas saistībā ar iespēju saņemt augstāku līdzfinansējuma likmi 50 % apmērā. Darbībām, kas attiecas uz trūkstošo lielo pārrobežu dzelzceļa savienojumu pabeigšanu starp kohēzijas dalībvalstīm, maksimālā līdzfinansējuma likme ir 85 %. Līdzfinansējuma likme civilā un militārā divējādā lietojuma projektiem tika noteikta līdz 50 %. Maksimālā līdzfinansējuma likme kohēzijas finansējumam nepārsniedz 85 %. Iespēja palielināt līdzfinansējuma likmi par 5 % projektiem, ko īsteno integrētas pārvaldības struktūras, tai skaitā kopuzņēmumi, tika iekļauta gan vispārējā, gan kohēzijas finansējumā. Darbībām, ko īsteno tālākos reģionos, maksimālā līdzfinansējuma likme tika palielināta līdz 70 % enerģētikas un digitālajā nozarē, un darbībām, ko īsteno saskaņā ar sinerģijas darba programmām, līdzfinansējuma likmi var palielināt par 10 %. Komisija šīm izmaiņām var piekrist.
Attiecināmība
Darbību attiecināmības tvērums ir paplašināts transporta nozarē. Savienojumi ar lidostām tika iekļauti TEN-T pamattīklā. Jūras un iekšzemes ostas, kā arī visaptverošā tīkla komponenti, kas atrodas dalībvalstīs, kurām nav sauszemes robežas ar citu dalībvalsti, tika iekļauti TEN-T visaptverošajā tīklā. Komisija šiem grozījumiem var piekrist.
Tika iekļauts jauns pants par TEN-T tīkla pielāgošanu civilam un militāram divējādam lietojumam, ar ko tiek noteiktas tādu darbību attiecināmības prasības, ar kurām tiek sekmēta divējāda lietojuma infrastruktūras attīstīšana, un tajā ir paredzēts pieņemt īstenošanas aktu, ar kuru nosaka divējāda lietojuma infrastruktūras prasības. Tika iekļauts noteikums, ar kuru ļauj Komisijai pieprasīt militārās mobilitātes finansējumu pārvietot uz vispārējo finansējumu, ja tajā ir neiedalīti līdzekļi. Komisija šiem grozījumiem var piekrist.
Tika veikti grozījumi transporta pamattīkla koridoru un visaptverošā tīkla pārrobežu savienojumu indikatīvajos sarakstos. Komisija šīm izmaiņām var piekrist.
Tika iekļauts noteikums, kas paredz, ka izmaksas, kas saistītas ar zemes iegādi, ir attiecināmas uz kohēzijas finansējumu tikai saskaņā ar Kopīgo noteikumu regulu. Komisija šim grozījumam var piekrist.
Tika iekļauts jauns noteikums par iespēju līdzfinansēt Savienības atjaunojamo energoresursu enerģijas finansēšanas mehānismu. Komisija šim grozījumam var piekrist.
Attiecībā uz digitālo nozari tika ieviesta jauna kiberdrošības klauzula. Tā paredz, ka attiecībā uz visām vai dažām darbībām, ko veic saskaņā ar specifiskajiem digitālai nozarei noteiktajiem mērķiem, uzaicinājumus iesniegt priekšlikumus un uzaicinājumus iesniegt piedāvājumus pienācīgi pamatotu drošības apsvērumu dēļ var ierobežot, atļaujot tos iesniegt tikai struktūrām, kuras iedibinātas dalībvalstīs vai kuras par tādām uzskata, un kuras tieši vai netieši kontrolē dalībvalsts vai dalībvalsts valstspiederīgais. Komisija šādu grozījumu var atbalstīt.
Plānošana, dotācijas, dotāciju nolīgumu pārvaldība
Tika iekļauts jauns noteikums par darba programmām, nosakot, ka pirmajās darba programmās būs jāietver uzaicinājumi, to tematika un indikatīvais budžets pirmajiem trim gadiem, kā arī paredzamais satvars atlikušajam periodam. Komisija šim grozījumam var piekrist.
Attiecībā uz enerģētikas nozari tika iekļauts noteikums par kopīgu interešu projektiem un specifiskiem mērķrādītājiem attiecībā uz elektroenerģijas sistēmu starpsavienojumiem un sinhronizāciju ES tīklos. Komisija šim grozījumam var piekrist.
Tika sīkāk izklāstīts noteikums par dalībvalstu piekrišanu priekšlikumu iesniegšanai. Tika iekļauts jauns noteikums, kas ļauj veikt projektu atlases procedūru divos posmos. Tika paplašināts to piešķiršanas kritēriju saraksts, kas Komisijai jāņem vērā, ciktāl tie ir piemērojami. Tika iekļauts jauns pants par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu, kurā izklāstīts, ka atlases lēmumus pieņem ar īstenošanas aktiem, un kurā noteikti papildu pienākumi attiecībā uz dotāciju nolīguma īstenošanu. Komisija šiem grozījumiem var piekrist.
Tika paturēts noteikums, kas paredz, ka darbības, kuras ir saņēmušas izcilības zīmoga sertifikātu, var saņemt Kohēzijas fonda līdzfinansējumu. Komisija šim noteikumam var piekrist.
4.Noslēgums
Kopumā ar šo panākto vienošanos ir saglabāti Komisijas sākotnējā priekšlikuma mērķi, saglabājot vērienīguma pakāpi, bet dodot elastību, kas vajadzīga EISI īstenošanai. Komisija akceptē Padomes nostāju.
Tika panākta vienošanās par Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīgu deklarāciju par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam īstenošanu (pielikumā).
Pielikums
“Eiropas Savienības Padomes un Eiropas Komisijas kopīga deklarācija par Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam īstenošanu
Saskaņā ar Eiropadomes 2020. gada 21. jūlija secinājumiem Padome un Komisija atgādina, ka Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumenta 2021.–2027. gadam īstenošanai no summas, kas norādīta EISI regulas 4. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) punktā, trūkstošo lielo pārrobežu dzelzceļa savienojumu pabeigšanai starp dalībvalstīm, kuras ir tiesības saņemt Kohēzijas fonda finansējumu, tiks izmantoti 1 384 000 000 EUR (2018. gada cenās).