PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Priekšlikuma mērķis ir Eiropas Savienības (ES) tiesību aktos ieviest saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, ko pieņēmusi Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC). WCPFC līgumslēdzēja puse ES ir kopš 2004. gada, kad tā ratificēja Konvenciju par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (“konvencija”). WCPFC ir reģionāla zvejniecības pārvaldības organizācija (RZPO), kas atbild par zvejas resursu pārvaldīšanu Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā. WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumi ir piemērojami visā WCPFC konvencijas apgabalā.

2019. gadā ES bija pieci aktīvi zvejas kuģi, kas darbojās WCPFC konvencijas apgabalā. WCPFC ir pilnvarota pieņemt saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (CMM), kas attiecas uz tās pārziņā esošajiem jūras bioloģiskajiem resursiem un līgumslēdzējām pusēm ir saistoši.

Saskaņā ar konvencijas 20. panta 5. punktu CMM, kas pieņemti WCPFC lēmuma formā, stājas spēkā 60 dienas pēc to pieņemšanas. Pirms katras WCPFC komisijas sanāksmes Eiropas Komisija, pamatojoties uz piecu gadu pilnvarojumu, kas noteikts ar Padomes lēmumu, un uz zinātniskajiem ieteikumiem, ES vārdā sagatavo sarunu norādes. Saskaņā ar pilnvarojumu šīs norādes tiek iesniegtas Padomes darba grupai, kurā tās tiek apspriestas un apstiprinātas. Pēc tam koordinācijas sanāksmēs ar dalībvalstīm, kas notiek WCPFC gadskārtējo sanāksmju laikā, norādes tiek vēl pieslīpētas, lai ņemtu vērā aktuālās norises.

WCPFC gadskārtējās sanāksmēs pulcējas WCPFC locekļi, kuru vidū ir Eiropas Savienība, ko pārstāv Komisija, un ieinteresēto personu pārstāvji. Visi pasākumi ir saistoši, ja vien saskaņā ar konvenciju netiek izteikti iebildumi. Līgumslēdzēja puse iebildumu vēlāk var atsaukt, un tad pasākumi šai pusei kļūst saistoši. Uz iebildumu procedūru attiecas arī LESD 218. panta 9. punkts, jo CMM ir juridiskas sekas, proti, tie kļūst līgumslēdzējām pusēm saistoši. Pirms Komisija pieņem lēmumu izteikt iebildumu pret kādu pasākumu, tā lūdz Padomes attiecīgās struktūras šādu lēmumu apstiprināt. Līguma par Eiropas Savienību 3. panta 5. punktā teikts, ka ES ir stingri jāievēro starptautiskās tiesības, tātad jāpanāk arī atbilstība CMM. Šis priekšlikums attiecas uz pasākumiem, ko WCPFC pieņēmusi kopš 2008. gada.

CMM ir adresēti galvenokārt WCPFC līgumslēdzējām pusēm, taču tie uzliek pienākumus arī operatoriem (piemēram, kuģa kapteinim). WCPFC CMM var tikt grozīti katru gadu, un retrospektīvs pārskats par WCPFC sanāksmēm liecina, ka grozīt var jebkuru CMM daļu. ES pienākums ir panākt atbilstību šiem pasākumiem, kas, tiklīdz stājušies spēkā, uzskatāmi par starptautiskām saistībām. Tāpēc šis priekšlikums ir izstrādāts, lai ieviestu WCPFC CMM jaunāko redakciju. Tas ietver arī mehānismu, kas atvieglo turpmāku WCPFC pasākumu ieviešanu.

Šajā priekšlikumā ir paredzēts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu piešķirt Komisijai deleģētās pilnvaras. Tās ļaus ņemt vērā, iespējams, biežus WCPFC pasākumu grozījumus un gādāt par to, lai Savienības zvejas kuģi būtu vienlīdzīgā situācijā ar citu WCPFC līgumslēdzēju pušu kuģiem. Tāpēc ir noteiktas deleģētās pilnvaras attiecībā uz WCPFC pārkraušanas deklarāciju, paziņojumiem par pārkraušanu citā kuģī, paraugprakses vadlīnijām par apiešanos ar mobulīdrajām un vaļhaizivīm, atsauci uz haizivju zvejas auklu attēlu, praksi, kā apieties ar vaļveidīgajiem un jūras bruņurupučiem, kuģa informācijas iesniegšanu, prasībām, kas piemērojamas VMS, procentuālo daļu, kāda jāaptver reģionālās novērotāju programmas satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnes shēmai, novērotāju pienākumiem, ziņošanas termiņiem, formātu, kādā ziņojama pārkraušana citā kuģī, un 1.–3. pielikumu par putnu ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, kuģu marķējumu un citām specifikācijām un standartiem, kas piemērojami automātiskajām atrašanās vietas paziņošanas ierīcēm, ko izmanto WCPFC kuģu satelītnovērošanas sistēmā.

Šajā priekšlikumā norādītie ziņošanas termiņi ir noteikti, pamatojoties uz WCPFC grafiku. Tas darīts, lai ziņojumus WCPFC sekretariātam ES varētu iesniegt bez kavēšanās.

Lai nepieļautu novirzes no ES kā līgumslēdzējas puses starptautiskajām saistībām un lai uzraudzības, kontroles un pārraudzības amatpersonām, kā arī operatoriem atvieglotu dokumenta izmantošanu, projektā cieši ievērota WCPFC CMM struktūra un formulējums.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

Šis priekšlikums papildina citus Savienības tiesību aktu noteikumus šajā jomā un visumā ir ar tiem saskanīgs. Tomēr dažos gadījumos, ņemot vērā ierosināto specifiskāko pasākumu būtību, ir noteiktas atkāpes no spēkā esošiem tiesību aktiem.

Iepriekšējo reizi WCPFC CMM tika ieviesti ar Padomes 2007. gada 7. maija Regulas (EK) Nr. 520/2007 V sadaļu. Minētā regula paredz tehniskus pasākumus, kas domāti konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai, un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001.

Ar WCPFC CMM, kas pieņemti laikā no 2008. līdz 2019. gadam (t. i., pēc pēdējās lielās ieviešanas), ir grozīti iepriekš pieņemti pasākumi un noteikti jauni pasākumi.

Skaidrības, vienkāršošanas un juridiskās noteiktības labad Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 V sadaļu ir vēlams atcelt, lai ņemtu vērā grozījumus, kas pieņemti kopš 2008. gada un ES tiesību aktos vēl nav ietverti.

Priekšlikums ir pilnībā salāgots ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 par kopējo zivsaimniecības politiku (KZP) VI daļu (Ārpolitika). Tā paredz, ka ārējās attiecības zivsaimniecības jomā Savienība īsteno atbilstīgi starptautiskajām saistībām, ES zvejas darbības balstot uz reģionālu sadarbību zvejniecības jomā.

Priekšlikums papildina Regulu (ES) 2017/2403 par ārējās flotes pārvaldību. Tā paredz, ka saskaņā ar konkrētu RZPO nosacījumiem un noteikumiem un Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 par nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju Savienības zvejas kuģiem ir vajadzīgas RZPO izdotas zvejas atļaujas.

Šis priekšlikums neattiecas uz ES zvejas iespējām, par kurām lēmumu pieņēmusi WCPFC. Saskaņā ar LESD 43. panta 3. punktu zvejas iespējas tiek noteiktas ar Padomes lēmumiem. Pieņemt pasākumus par cenu, nodevu, atbalsta un kvantitatīvo ierobežojumu noteikšanu un par zvejas iespēju noteikšanu un iedalīšanu ir Padomes prerogatīva.

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

Priekšlikums ir saskanīgs ar citām Savienības rīcībpolitikām.

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

Priekšlikums pamatojas uz LESD 43. panta 2. punktu un paredz KZP mērķu sasniegšanai vajadzīgos noteikumus.

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

Priekšlikums ir Savienības ekskluzīvā kompetencē (LESD 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts). Tāpēc subsidiaritātes principu nepiemēro.

•Proporcionalitāte

Priekšlikums nodrošinās to, ka Savienības tiesību normas ir saskaņā ar tās starptautiskajām saistībām, ko pieņēmusi WCPFC, un ka Savienība izpilda lēmumus, ko pieņēmušas RZPO, kurās Savienība ir līgumslēdzēja puse. Priekšlikums nepārsniedz šā mērķa sasniegšanai vajadzīgās pilnvaras.

•Juridiskā instrumenta izvēle

Izvēlētais juridiskais instruments ir Eiropas Parlamenta un Padomes regula.

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude

Neattiecas.

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

Šā priekšlikuma mērķis ir īstenot spēkā esošos WCPFC pasākumus, kas līgumslēdzējām pusēm ir saistoši. Apspriešanās ar valstu ekspertiem un nozares pārstāvjiem no ES valstīm ir notikusi gan gatavojoties WCPFC sanāksmēm, kurās šie CMM tiek pieņemti, gan risinot sarunas WCPFC gadskārtējā sanāksmē. Tāpēc rīkot apspriešanos ar ieinteresētajām personām par šo regulu netika uzskatīts par vajadzīgu.

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

Neattiecas.

•Ietekmes novērtējums

Neattiecas. Ar šo priekšlikumu tiek īstenots CMM, kas ir tieši piemērojams dalībvalstīm.

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

Šis priekšlikums ar REFIT nav saistīts.

•Pamattiesības

Šis priekšlikums pilsoņu pamattiesību aizsardzību neietekmē.

4.IETEKME UZ BUDŽETU

Priekšlikums budžetu neietekmē.

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

Neattiecas.

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

Neattiecas.

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

I nodaļa satur vispārīgus noteikumus par priekšlikuma priekšmetu, darbības jomu un mērķi. Tajā atrodamas arī definīcijas. Šo regulu piemēro ES kuģiem, kas zvejo WCPFC konvencijas apgabalā, un tā attiecas uz noteikumiem, kas saistīti ar zvejas atļaujām.

II nodaļa attiecas uz saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, to vidū noteikumiem par kuģiem, kas ar riņķvadu zvejo tropiskās tunzivis, un kuģiem, kas ar āķu jedām zvejo zobenzivi, zvejas aizliegumiem, aizliegumu zvejot datu boju tuvumā, noteikumiem par zveju zivju pievilināšanas ierīču tuvumā, to izvietošanu un konstrukciju, un noteikumiem par ostā veiktu pārkraušanu citā kuģī.

III nodaļā izklāstīti pasākumi, kas paredzēti, lai WCPFC konvencijas apgabalā aizsargātu tādus jūras organismus kā okeāna baltspuru haizivs, zīdainā haizivs un āmurhaizivis, mobulīdrajas (paredzēti noteikumi par datu vākšanu un ziņošanu par šīm rajām, kā arī to atbrīvošanu), jūras bruņurupuči, jūrasputni un vaļveidīgie.

IV nodaļā izklāstīti noteikumi par prasībām, kas attiecas uz kuģiem, to marķējumu un identifikāciju, kuģu satelītnovērošanas shēmu, arī WCPFC reģionālā kuģu reģistra shēmu, bunkurēšanas pienākumiem un fraktēšanas paziņošanas shēmu.

V nodaļa satur noteikumus par WCPFC reģionālo novērotāju shēmu, arī noteikumus par novērotāju programmas aptvērumu, kuģu operatoru un kapteiņu tiesībām un pienākumiem, novērotāju drošību, novērotāju ziņošanas pienākumiem un citiem pienākumiem.

VI nodaļa reglamentē procedūras, pēc kādām notiek uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana, sarakstu ar smagiem pārkāpumiem, noteikumus par pierādījumiem, izpildes panākšanu un piespiedu līdzekļu izmantošanu.

VII nodaļa attiecas uz ostas valsts pasākumiem un procedūru, kas piemērojama gadījumā, kad radušās aizdomas par nelegālas, nereģistrētas un neregulētas zvejas darbībām.

VIII nodaļa satur nobeiguma noteikumus par jautājumiem, kuru vidū ir elektronisko ziņojumu un ziņu konfidencialitāte, grozījumu iesniegšanas procedūra, deleģētās pilnvaras un grozījumi spēkā esošos ES tiesību aktos.

2021/0103 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības konvencijas apgabalā piemērojamus saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un groza Padomes Regulu (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 1 ,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 2 , ir panākt, lai ūdeņu dzīvie resursi tiktu izmantoti veidā, kas nodrošina ilgtspējīgus ekonomiskos, vidiskos un sociālos apstākļus.

(2)Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK 3 Eiropas Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju un Nolīgumu par Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 4 ; tajos ietverti principi un noteikumi attiecībā uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)Ar Padomes Lēmumu 2005/75/EK 5 Eiropas Kopiena ir apstiprinājusi Konvenciju par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (“konvencija”), ar kuru izveidota Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija (WCPFC).

(4)WCPFC ir pilnvarota pieņemt juridiski saistošus lēmumus (“saglabāšanas un pārvaldības pasākumi” jeb “CMM”) par tās pārziņā esošo zvejas resursu saglabāšanu. Šie akti ir adresēti galvenokārt WCPFC līgumslēdzējām pusēm, taču tajos ir ietverti arī operatoru (piemēram, kuģu kapteiņu) pienākumi.

(5)WCPFC saglabāšanas un pārvaldības pasākumi pēc to stāšanās spēkā ir saistoši visām WCPFC līgumslēdzējām pusēm, to vidū Savienībai.

(6)Lai gan galvenie relevantie CMM noteikumi tiek ieviesti katru gadu zvejas iespēju regulas kontekstā, pārējie noteikumi iepriekšējo reizi tika ieviesti ar V sadaļu Padomes Regulā (EK) Nr. 520/2007 6 , ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai. Tāpēc ir jānodrošina, ka WCPFC pieņemtie CMM tiek pilnībā ieviesti Savienības tiesībās un tātad visā Savienībā tiek īstenoti vienādi un rezultatīvi.

(7)Paredzams, ka WCPFC lēmumi turpmākajās gadskārtējās sanāksmēs tiks vēl grozīti, un tāpēc, lai šos lēmumus ātri iestrādātu Savienības tiesību aktos, nostiprinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un turpinātu ilgtermiņā atbalstīt krājumu ilgtspējīgu pārvaldību, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu un attiecībā uz šādiem aspektiem: WCPFC pārkraušanas deklarācija, paziņojumi par pārkraušanu citā kuģī, paraugprakses vadlīnijas par apiešanos ar mobulīdrajām, vaļhaizivīm un citām haizivīm, atsauce uz haizivju zvejas auklu attēlu, prakse, kā apieties ar vaļveidīgajiem un jūras bruņurupučiem, kuģa informācijas iesniegšana, prasības, kas piemērojamas kuģu satelītnovērošanas shēmai (VMS), procentuālā daļa, kāda jāaptver reģionālās novērotāju programmas (RNP) satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnes shēmai, novērotāju pienākumi, ziņošanas termiņi, formāti, kādā ziņojama pārkraušana citā kuģī, un 1.–3. pielikums par putnu ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, kuģu marķējumu un citām specifikācijām un standartiem, kas piemērojami automātiskajām atrašanās vietas paziņošanas ierīcēm, ko izmanto WCPFC kuģu satelītnovērošanas sistēmā. Ir īpaši būtiski, lai Komisija, kad tā veic sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 7 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(8)Šajā regulā paredzētajiem deleģētajiem aktiem nebūtu jāietekmē ar parasto likumdošanas procedūru izdarīta turpmāku CMM izmaiņu ieviešana Savienības tiesību aktos.

(9)Tā kā ar šo regulu tiek ieviesti visi WCPFC pasākumi, Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 4. punkts un 28. pants būtu jāsvītro,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I NODAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. pants
Priekšmets

Šī regula nosaka pārvaldības un saglabāšanas pasākumus, kuri saistīti ar zveju apgabalā, uz ko attiecas Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā 8 , un kuri attiecas uz minētās konvencijas aptvertajām zivju sugām.

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro Savienības zvejas kuģiem, kas zvejo konvencijas apgabalā.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(a)“konvencija” ir Konvencija par tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā, kurā laiku pa laikam izdarīti grozījumi;

(b)“konvencijas apgabals” ir tās 3. panta 1. punktā aprakstītais apgabals, kurā konvenciju piemēro;

(c)“WCPFC” ir Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija, kas izveidota ar konvenciju;

(d)“Savienības zvejas kuģis” ir jebkurš dalībvalsts karoga kuģis, ko izmanto vai ir paredzēts izmantot zvejas vajadzībām, arī atbalsta kuģi, transportkuģi un jebkādi citi kuģi, kas tieši iesaistījušies šādā zvejā;

(e)“zveja” ir:

–zivju meklēšana, nozvejošana, ievākšana vai ieguve,

–mēģinājumi meklēt, nozvejot, ievākt vai iegūt zivis,

–iesaistīšanās jebkādā citā darbībā, kuras pamatoti sagaidāmais rezultāts ir zivju atrašana, nozvejošana, ievākšana vai ieguve jebkādā nolūkā,

–zivju pievilināšanas ierīču vai ar tām saistīto elektronisko iekārtu, piemēram, radiobāku, ievietošana, meklēšana vai izcelšana,

–ikviena operācija, ko jūrā veic tieši tādēļ, lai atbalstītu vai sagatavotu jebkuru no i)–iv) apakšpunktā aprakstītajām darbībām, tai skaitā pārkraušana citā kuģī,

–jebkāda cita kuģa, transportlīdzekļa, gaisa kuģa vai transportlīdzekļa uz gaisa spilvena izmantošana jebkurā i)–v) apakšpunktā aprakstītajā darbībā, izņemot ārkārtas situācijas, kas saistītas ar apkalpes veselību un drošību vai kuģa drošību;

(f)“CMM” ir patlaban spēkā esošie saglabāšanas un pārvaldības pasākumi 9 , kurus pieņēmusi WCPFC un kuros laiku pa laikam izdarīti grozījumi;

(g)“zvejas iespējas” ir nozvejas kvotas un zvejas piepūle, kas iedalīta dalībvalstij, vai zvejas aizlieguma periodi, kas spēkā esošā Savienības aktā noteikti attiecībā uz konvencijas apgabalu;

(h)“pārtikai nederīgas” zivis ietver, taču nav tikai zivis, kuras:

–ir iestrēgušas riņķvada linuma acīs vai saspiestas riņķvadā, vai

–kurām ir haizivs vai vaļa nodarīti bojājumi, vai

–kuras ir nobeigušās un sabojājušās linumā, ja zvejas rīka darbības kļūmes dēļ nav bijusi iespējama ne linuma un nozvejas normāla izcelšana, ne dzīvu zivju atbrīvošana;

(i)“pārtikai nederīgas” zivis neietver zivis, ko:

–par nevēlamām uzskata izmēra, tirgspējas vai sugu sastāva dēļ vai

–kas ir sabojājušās vai kontaminētas zvejas kuģa apkalpes darbības vai bezdarbības rezultātā;

(j)“zivju pievilināšanas ierīce” jeb “ZPI” ir ikviens jebkāda izmēra objekts vai objektu grupa, kuri ir vai nav izvietoti un ir dzīvi vai nedzīvi, un pie kuriem pieder arī, bet ne tikai bojas, pludiņi, linums, tīklveida pinums, plastmasa, bambuss, baļķi un vaļhaizivis, kas peld uz ūdens virsmas vai tās tuvumā un ko zivis var pavadīt;

(k)“seklā ievietošana” notiek zvejniecībās, kurās vairums āķu tiek ievietots dziļumā, kas mazāks nekā 100 m;

(l)“reģistrs” ir WCPFC zvejas kuģu reģistrs;

(m)“WIN” ir WCPFC identifikācijas numurs;

(n)“VMS” ir kuģu satelītnovērošanas sistēma;

(o)“RNP” ir reģionālā novērotāju programma, ko WCPFC izveidojusi, lai vāktu verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un lai uzraudzītu CMM īstenošanu;

(p)“instrumentāla boja” ir boja, kas skaidri marķēta ar unikālu atsauces numuru, kurš ļauj to identificēt, un aprīkota ar satelītlokalizācijas sistēmu, kas ļauj uzraudzīt tās pozīciju;

(q)“datu boja” ir dreifējoša vai noenkurota peldoša ierīce, ko valstiskas organizācijas vai atzītas zinātniskas organizācijas vai subjekti izvieto, lai elektroniski vāktu un mērītu vidiskos datus, bet neizmanto zvejas darbību vajadzībām;

(r)“WCPFC pārkraušanas deklarācija” ir dokuments, kas satur informāciju no CMM 2009-06 I pielikuma, kurā laiku pa laikam izdarīti grozījumi;

(s)“atklātās jūras austrumu nogabals” ir atklātās jūras apgabals, kuru rietumos norobežo Kuka Salu ekskluzīvā ekonomikas zona (EEZ), austrumos Francijas Polinēzijas EEZ, ziemeļos Kiribati EEZ un kura ģeogrāfiskās koordinātas norādītas CMM 2016-02;

(t)“mobulīdrajas” ir Mobulidae dzimtas sugas, pie kurām pieder Manta ģints un Mobula ģints rajas;

(u)“ALC” ir “automātiska atrašanās vietas paziņošanas ierīce”, proti, satelītraidītājs, kas dod iespēju noteikt pozīciju teju reāllaikā;

(v)“izmetumi” ir nozveja, kuru atlaiž atpakaļ jūrā;

(w)“pilnvarots inspektors” ir WCPFC līgumslēdzējas puses inspektors, kura identitāte ir paziņota WCPFC;

(x)“pilnvarots Savienības inspektors” ir Savienības inspektors, kura identitāte saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 404/2011 121. pantu ir paziņota WCPFC.

4. pants
Atļaujas

1.Zvejas atļauju skaitu un zvejas apjomu dalībvalstis pārvalda atbilstoši zvejas iespējām.

2.Katrā atļaujā, ko izdod Savienības zvejas kuģim, šim kuģim nosaka:

(a)konkrētos apgabalus, sugas un periodus, attiecībā uz kuriem atļauja ir derīga;

(b)Savienības zvejas kuģim atļautās darbības;

(c)aizliegumu kuģim zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut nozveju apgabalos, kas ir citas valsts jurisdikcijā, izņemot tad, ja tas notiek saskaņā ar jebkādu licenci vai atļauju, ko varētu būt pieprasījusi šāda cita valsts;

(d)prasību, ka uz Savienības zvejas kuģa jābūt saskaņā ar šo punktu izdotai atļaujai vai apliecinātai šīs atļaujas kopijai, ikvienai piekrastes valsts izdotai licencei vai atļaujai vai apliecinātai šīs licences vai atļaujas kopijai, kā arī derīgai kuģa reģistrācijas apliecībai.

II NODAĻA
SAGLABĀŠANAS UN PĀRVALDĪBAS PASĀKUMI

5. pants
Nozvejas paturēšana tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1.Uz Savienības kuģiem, kuri ar riņķvadu zvejo ekskluzīvajās ekonomikas zonās un konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, patur visas lielacu tunzivs, svītrainās tunzivs un dzeltenspuru tunzivs nozvejas ar šādiem izņēmumiem:

(a)ja uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē nozvejotās zivis, šajā pēdējā ievietošanas reizē nozvejoto zivju pārpalikumu drīkst nodot citam kuģim, kas zvejo ar riņķvadu, un paturēt uz tā ar noteikumu, ka tas nav aizliegts saskaņā ar piemērojamajiem valsts tiesību aktiem, vai

(b)ja zivis ir pārtikai nederīgas vai

(c)ja iekārtu darbība ir būtiski traucēta.

2.Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka ar izmēru, tirgspēju vai sugu sastāvu saistītu iemeslu dēļ zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, tās atbrīvo, pirms riņķvada linums ir pilnībā savilkts un ir izcelta vairāk nekā puse riņķvada.

3.Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis konstatē, ka zivis nevajadzētu pacelt uz kuģa, jo tās nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē un uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu visas minētajā ievietošanas reizē nozvejotās zivis, šīs zivis drīkst izmest ar noteikumu, ka:

(a)kapteinis un apkalpe mēģina zivis pēc iespējas drīzāk atbrīvot dzīvas;

(b)pēc izmešanas zveja vairs nenotiek līdz brīdim, kad uz zvejas kuģa esošās zivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

4.Zivis no Savienības zvejas kuģiem izmet tikai pēc tam, kad RNP novērotājs ir aplēsis izmetamo zivju sugu sastāvu.

5.Dalībvalsts 48 stundu laikā pēc ikvienas izmešanas WCPFC sekretariātam (ar kopiju Komisijai) iesniedz ziņojumu, kurā iekļauta šāda informācija:

(a)zvejas kuģa vārds, karogs un WCPFC identifikācijas numurs, kapteiņa vārds un valstspiederība;

(b)licences numurs;

(c)uz kuģa esošā novērotāja vārds;

(d)izmešanas datums, laiks un vieta (ģeogrāfiskais platums/garums);

(e)zvejas rīka ievietošanas datums, laiks, vieta (ģeogrāfiskais platums/garums) un veids (dreifējoša ZPI, noenkurota ZPI, brīvi peldošs bars utt.);

(f)iemesls, kura dēļ zivis izmestas, arī norāde par izcelšanas stāvokli, ja zivis izmestas saskaņā ar 7. panta 4. punktu;

(g)aplēstais izmesto zivju daudzums tonnās un sugu sastāvs;

(h)aplēstais attiecīgajā zvejas rīka ievietošanas reizē paturēto zivju daudzums tonnās un sugu sastāvs;

(i)ja zivis izmestas saskaņā ar 3. punktu, apliecinājums, ka zveja vairs nenotiks līdz brīdim, kad uz kuģa esošā nozveja būs izkrauta;

(j)jebkāda cita informācija, ko kuģa kapteinis uzskata par relevantu.

6.Savienības zvejas kuģa kapteinis 5. punktā aprakstīto informāciju iesniedz uz kuģa esošam RNP novērotājam.

6. pants
Uzraudzība un kontrole tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1.Neatkarīgi no 26. panta ar zvejas iespējām noteiktajos ZPI izmantošanas aizlieguma periodos kuģa pozīcijas VMS datu pārraidīšanas biežumu palielina līdz reizei 30 minūtēs.

2.Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, ZPI izmantošanas aizlieguma periodos nedarbojas ziņojumu manuālas nosūtīšanas režīmā.

3.Ja Savienības zvejas kuģu VMS pozīcijas datu automātiska saņemšana WCPFC sekretariātā pārtrūkst, kuģis netiek novirzīts atpakaļ uz ostu līdz brīdim, kad WCPFC sekretariāts būs izsmēlis visas sapratīgās iespējas atjaunot VMS pozīcijas datu automātisku saņemšanu.

4.Uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, RNP novērotājs ir tad, ja apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, attiecīgais kuģis zvejo vienā no šādām situācijām:

(a)atklātā jūrā vai

(b)atklātā jūrā un ūdeņos, kas ir vienas vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā,

(c)vai ūdeņos, kas ir divu vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā.

7. pants
ZPI un instrumentālās bojas tropisko tunzivju zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu

1.To ZPI konstrukcija un uzbūve, kuras paredzēts izvietot vai kuras dreifē konvencijas apgabalā, atbilst šādām specifikācijām:

(a)ja ZPI peldošā daļa jeb plosta daļa (plakana vai cilindriska konstrukcija) ir pārklāta ar tīklu, nostieptas linuma acs izmēram jābūt mazākam par 7 cm (2,5 collas) un linumam jābūt cieši aptītam ap visu plostu tā, lai linums nenokarātos zem ZPI, kad tā izvietota;

(b)ja izmanto tīklu, nostieptas linuma acs izmēram jābūt mazākam par 7 cm (2,5 collas) vai arī tīklam jābūt nosietam ciešos saišķos vai grīstēs, kuru gals ir pietiekami noslogots, lai tās ūdens slānī turētos, stingri nostieptas uz leju. Par alternatīvu var izmantot vienu noslogotu linuma plātni, kurai nostieptas acs izmērs ir mazāks par 7 cm (2,5 collas), vai plātni bez acīm (piemēram, buraudekla vai neilona gabalu).

2.ZPI izmantošanas aizlieguma periodos, kas noteikti Savienības tiesību aktos par zvejas iespēju iedalīšanu, Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, un jebkādiem to zvejas rīkiem vai palīgkuģiem zvejas rīka ievietošanas laikā ir aizliegts atrasties mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no ZPI.

3.Savienības zvejas kuģus neizmanto, lai pievilinātu zivis vai pārvietotu pievilinātu zivju barus, arī ar zemūdens apgaismojuma un ēsmas iebarošanas palīdzību.

4.ZPI vai ar tām saistītās elektroniskās iekārtas ZPI izmantošanas aizlieguma laikā Savienības zvejas kuģis izceļ tikai tad, ja:

(a)ZPI vai saistītās elektroniskās iekārtas tiek izceltas un turētas uz kuģa līdz izkraušanas brīdim vai līdz ZPI izmantošanas aizlieguma perioda beigām;

(b)Savienības zvejas kuģis neievieto zvejas rīku vai nu 7 dienas pēc izcelšanas, vai arī 50 jūras jūdžu rādiusā ap ZPI izcelšanas vietu.

5.Papildus 4. punktam Savienības zvejas kuģi nesadarbojas cits ar citu, lai zvejotu pievilinātu zivju barus.

6.ZPI izmantošanas aizlieguma periodā Savienības zvejas kuģi neievieto zvejas rīku mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no vietas, kurā cits kuģis 24 stundu laikā pirms zvejas rīka ievietošanas izcēlis ZPI.

7.Šā panta 2.–6. punktu piemēro arī atklātā jūrā esošām ZPI.

8.Dalībvalstis nodrošina, ka to kuģi, kas darbojas piekrastes valsts ūdeņos, ievēro minētās piekrastes valsts tiesību aktus, kas attiecas uz ZPI pārvaldību, arī ZPI lokalizāciju.

8. pants
Instrumentālās bojas

Instrumentālās bojas aktivizē vienīgi uz kuģa, kas zvejo ar riņķvadu.

9. pants
Datu bojas

1.Zveja mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas vai mijiedarbība ar to ir aizliegta. Tas ietver bojas apņemšanu ar zvejas rīkiem, kuģa, jebkāda zvejas rīka vai kuģa daļas vai sastāvdaļas piesiešanu vai piestiprināšanu pie datu bojas vai tās tauvojuma, vai datu bojas enkurtroses pārraušanu.

2.Ja Savienības zvejas kuģis iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

3.Savienības zvejas kuģa kapteinis ziņo karoga dalībvalstij par visiem iepīšanas gadījumiem un norāda iepīšanas datumu, vietu un veidu, kā arī visu identifikācijas informāciju, kas atrodama uz datu bojas. Minētā karoga dalībvalsts ziņojumu tūlīt nosūta Komisijai.

4.Neatkarīgi no 1. punkta Komisijai paziņotas un tās atļautas zinātniskās pētniecības programmas satvarā zvejas kuģus drīkst izmantot mazāk nekā vienas jūras jūdzes attālumā no datu bojas, kamēr vien netiek pieļauta 1. punktā aprakstītā mijiedarbība ar minētajām datu bojām.

10. pants
Īpašais pārvaldības apgabals “atklātās jūras austrumu nogabals”

1.To Savienības zvejas kuģu kapteiņi, kas darbojas atklātās jūras austrumu nogabalā, ziņo savai karoga dalībvalstij, Komisijai un WCPFC sekretariātam par ikvienu zvejas kuģa pamanīšanas gadījumu. Šajā informācijā būtu jāiekļauj datums un laiks (UTC), pozīcija (īstie grādi), peilējums, marķējumi, ātrums (mezglos) un kuģa tips. Zvejas kuģi nodrošina, ka šī informācija tiek pārraidīta sešu stundu laikā pēc pamanīšanas notikuma.

2.Piegulošās piekrastes valstis vai teritorijas nepārtraukti saņem teju reāllaika VMS datus.

11. pants
Pārkraušana citā kuģī

1.Visas konvencijas aptverto tālu migrējošo sugu zivju pārkraušanas citā kuģī, kas notiek konvencijas apgabalā, veic ostā, un zivis sver saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 10 60. pantu.

2.Par dalībvalstu karoga kuģu veiktām pārkraušanām citā kuģī ziņo dalībvalstis, izņemot gadījumus, kad fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā kuģis tiek ekspluatēts kā konvencijas apgabalā esošas piekrastes valsts iekšējās flotes daļa.

3.Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus WCPFC konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, no kura pārkrauj no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju, kas ietver CMM 2009-06 I pielikumā norādīto informāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta kuģa dalībvalsts kompetentajai iestādei.

4.Ja pārkraušana citā kuģī notiek ostā vai ārpus WCPFC konvencijas apgabala, tā Savienības zvejas kuģa kapteinis, kurš saņem no konvencijas apgabalā ietilpstošu un tajā nozvejotu tālu migrējošo zivju krājumiem iegūtus zvejas produktus, par katru konvencijas apgabalā gūtās nozvejas pārkraušanu citā kuģī aizpilda WCPFC pārkraušanas deklarāciju, kas ietver CMM 2009-06 I pielikumā norādīto informāciju. WCPFC pārkraušanas deklarāciju nosūta kuģa dalībvalsts kompetentajai iestādei.

5.Karoga dalībvalstis validē šos datus atbilstoši Regulas (EK) Nr. 1224/2009 109. pantam un, ja iespējams, informāciju, kas saņemta no kuģiem, kuri veic pārkraušanu citā kuģī, labo, izmantojot visu pieejamo informāciju, tādu kā nozvejas un zvejas piepūles dati, pozīcijas dati, novērotāju ziņojumi un ostas uzraudzības dati.

12. pants
Pārkraušana kuģos, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi, un no šādiem kuģiem

1.Savienības zvejas kuģi neveic pārkraušanu kuģī, kas nav līgumslēdzējas puses karoga kuģis, un pārkraušanu no šāda kuģa, izņemot gadījumus, kad attiecīgais kuģis ar WCPFC lēmumu ir saņēmis atļauju un ir, piemēram:

(a)transportkuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bet ir ierakstīts reģistrā, vai

(b)zvejas kuģis, kas nav līgumslēdzējas puses kuģis, bet kam ir saskaņā ar WCPFC lēmumu piešķirta licence zvejot līgumslēdzējas puses ekskluzīvajā ekonomikas zonā.

2.Šā panta 1. punktā aprakstītajā situācijā WCPFC pārkraušanas deklarāciju karoga dalībvalsts kompetentajai iestādei nosūta Savienības transportkuģa kapteinis vai fraktētāja dalībvalsts un tiek piemērots 11. panta 5. punkts.

III NODAĻA

JŪRAS ORGANISMU SUGU AIZSARDZĪBA

13. pants
Mobulīdrajas

1.Mobulīdraju specializētā zveja vai zvejas rīka tīša ievietošana šādas zvejas nolūkā ir aizliegta.

2.Aizliegts arī paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, izkraut un piedāvāt pārdošanai mobulīdrajas liemeņa daļas vai visu liemeni.

3.Savienības zvejas kuģis nodrošina, ka mobulīdrajas, ciktāl praktiski iespējams, tūlīt tiek atbrīvotas dzīvas un neskartas un ka tas tiek darīts veidā, kas katram nozvejotajam īpatnim nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu. Savienības zvejas kuģi veic visus sapratīgos pasākumus, lai piemērotu CMM 2019-05 1. pielikumā detalizēti aprakstīto apiešanās praksi, un vienlaikus ņem vērā apkalpes drošību.

4.Neatkarīgi no 3. punkta mobulīdrajas, kas netīši nozvejotas un izkrautas ar riņķvadu zvejojoša kuģa veiktas operācijas laikā, kuģim izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas vietā visa mobulīdraja jānodod atbildīgajām iestādēm vai, ja iespējams, jāizmet. Šādi nodotas mobulīdrajas nedrīkst pārdot vai iemainīt bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

5.Šādas nozvejas, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

14. pants
Vispārīgs haizivju aizsardzības pasākums

1.Savienības kuģi, kas ar āķu jedām kā mērķsugas zvejo tunzivis, buruzivis un marlīnus, neizmanto tieši no āķu jedas pludiņiem vai piesējuma auklām izejošas atzaru auklas, ko sauc arī par haizivju zvejas auklām un kas attēlotas CMM 2019-04 I pielikumā.

2.Savienības zvejas kuģi veic visus sapratīgos pasākumus, lai zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, un zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu, ievērotu WCPFC pieņemtās paraugprakses vadlīnijas par apiešanos ar haizivīm 11 .

15. pants
Okeāna baltspuru haizivs

3.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī, izkraut vai piedāvāt pārdošanai visu okeāna baltspuru haizivi vai tās daļas.

4.Ikvienu nozvejotu okeāna baltspuru haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās kuģa bortam, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

5.RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no okeāna baltspuru haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas brīdī ir nedzīvas, ja vien paraugi ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

6.Nejauši nozvejotas okeāna baltspuru haizivis, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

16. pants
Vaļhaizivis

1.Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļhaizivi, ja tā pamanīta pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2.Ja vaļhaizivs netīši apņemta ar riņķvadu, Savienības kuģa kapteinis:

(a)nodrošina, ka tiek veikti visi sapratīgie pasākumi, lai panāktu tās drošu atbrīvošanu;

(b)ziņo attiecīgajai karoga dalībvalsts iestādei par šo starpgadījumu, norādot attiecīgo īpatņu skaitu, ziņas par to, kā, kāpēc un kur apņemšana notikusi, pasākumus, kas veikti, lai panāktu drošu atbrīvošanu, un novērtējumu par vaļhaizivs stāvokli atbrīvošanas laikā (arī to, vai dzīvnieks atbrīvots dzīvs, bet pēc atbrīvošanas miris).

3.Kad Savienības zvejas kuģi veic 2. punkta a) apakšpunktā prasītos pasākumus, ar ko panāk drošu vaļhaizivs atbrīvošanu, tie veic arī visus sapratīgos pasākumus, lai ievērotu WCPFC pieņemtās paraugprakses vadlīnijas par apiešanos ar vaļhaizivīm 12 .

4.Nejauši nozvejotas vaļhaizivis, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

17. pants
Zīdainā haizivs

1.Aizliegts paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, uzglabāt zvejas kuģī vai izkraut visu zīdaino haizivi vai tās daļas.

2.Ikvienu nozvejotu zīdaino haizivi atbrīvo iespējami drīz pēc tam, kad haizivs ir pacelta līdzās Savienības zvejas kuģa bortam, un tādā veidā, kas haizivij nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu.

3.Nejauši nozvejotas zīdainās haizivis, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

4.Dalībvalstis, izmantojot datus, kas savākti novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem, tādiem kā zvejas žurnāli vai elektroniskā uzraudzība, aplēš nozvejoto un pēc tam atbrīvoto zīdaino haizivju skaitu, arī novērtē to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), un šo informāciju paziņo Komisijai saskaņā ar 37. pantu.

5.RNP novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskus paraugus no nozvejotām zīdainajām haizivīm, kas zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja vien paraugi ir daļa no WCPFC Zinātniskās komitejas apstiprināta pētniecības projekta.

18. pants
Vaļveidīgie

1.Aizliegts ievietot riņķvadu ap tunzivju baru, kas pavada vaļveidīgo, ja dzīvnieks pamanīts pirms riņķvada ievietošanas sākuma.

2.Ja vaļveidīgais netīši apņemts ar riņķvadu, Savienības zvejas kuģi nodrošina, ka tiek veikti visi sapratīgie pasākumi, lai panāktu tā drošu atbrīvošanu. Tas nozīmē, ka zvejas rīka uztīšanas spole tiek apturēta un zvejas operācijas netiek atsāktas līdz brīdim, kad dzīvnieks ir atbrīvots un vairs nepastāv risks, ka tas tiks sagūstīts atkārtoti.

3.Nejauši nozvejotus vaļveidīgos, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

4.Kad Savienības zvejas kuģi veic 2. punktā prasītos pasākumus, lai panāktu drošu vaļveidīgā atbrīvošanu, tie veic arī visus sapratīgos pasākumus, lai ievērotu WCPFC pieņemtās vadlīnijas. Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 46. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem šo regulu groza vai papildina ar pielikumu, kas satur WCPFC vadlīnijas.

19. pants
Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi

1.Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo uz dienvidiem no 30° dienvidu platuma paralēles, izmanto vai nu:

(a)vismaz divus no šādiem trim ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, ievietošana nakts laikā vai putnu atbaidīšanas auklas, vai arī

(b)āķu aizsargierīces.

2.Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo starp 25° dienvidu platuma un 30° dienvidu platuma paralēli, izmanto vienu no šādiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem: atzaru auklas ar gremdēm, putnu atbaidīšanas auklas vai āķu aizsargierīces.

3.Savienības kuģi, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk un kuri ar āķu jedām zvejo uz ziemeļiem no 23° ziemeļu platuma paralēles, izmanto vismaz divus no šīs regulas 1. pielikuma 1. tabulā minētajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, to vidū vismaz vienu no A slejā minētajiem pasākumiem.

4.Putnu atbaidīšanas auklas var izmantot tikai saskaņā ar šīs regulas 1. pielikuma specifikācijām.

5.Šādu mijiedarbību, arī jūrasputnu stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvi vai dzīvi), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

20. pants
Jūras bruņurupuči

1.Savienības zvejas kuģis visus notvertos jūras bruņurupučus ar cietām bruņām, kas ir komatozi vai neaktīvi, pēc iespējas drīzāk pēc sagūstīšanas paceļ uz kuģa un veicina to atgūšanos, arī cenšas tos atdzīvināt pirms atlaišanas ūdenī. Savienības zvejas kuģu kapteiņi un operatori nodrošina, ka apkalpe ir informēta par pienācīgiem ietekmējuma mazināšanas un apiešanās paņēmieniem, kas aprakstīti WCPFC vadlīnijās par apiešanos ar jūras bruņurupučiem 13 , un šos paņēmienus izmanto.

2.Savienības kuģi, kas zvejo ar riņķvadu:

(a)nepieļauj jūras bruņurupuču apņemšanu un, ja jūras bruņurupucis ir netīši apņemts vai iepinies, veic praktiski iespējamos pasākumus, lai bruņurupuci droši atbrīvotu;

(b)atbrīvo visus jūras bruņurupučus, kas pamanīti iepinušies ZPI vai citos zvejas rīkos;

(c)ja jūras bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, nodrošina, ka uztīšanas spole tiek apturēta, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens, pirms uztīšanas spoles darbības atsākšanas atsvabina bruņurupuci, to neievainojot, un pirms atlaišanas ūdenī palīdz bruņurupucim atgūties, ciktāl tas praktiski iespējams;

(d)uz kuģa tur uztveramos tīkliņus, kurus vajadzības gadījumā izmanto, lai apietos ar bruņurupučiem.

3.Savienības kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, veic visus sapratīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka tad, ja uz tiem ir auklas pārgriešanas rīki un āķu izņemšanas rīki, kas tiek izmantoti, lai apietos ar notvertu vai iepinušos jūras bruņurupuci un to ātri atbrīvotu, pēc iespējas ciešāk tiek ievērotas 1. punktā minētās WCPFC vadlīnijas.

4.Savienības kuģi, kas ar āķu jedām zvejo seklās ievietošanas režīmā, izmanto vismaz vienu no šādām trim metodēm, kā mazināt jūras bruņurupuču sagūstīšanas iespējas:

(a)izmanto tikai lielus apaļos āķus, kas parasti ir apaļā vai ovālā formā izliekti zvejas āķi, kuri sākotnēji konstruēti un izgatavoti tā, lai āķa smaile būtu pavērsta perpendikulāri pret kātiņu. Šo āķu smaile ir noliekta sānis ne vairāk kā par 10 grādiem;

(b)par ēsmu izmanto tikai zivis;

(c)izmanto jebkādu citu pasākumu, ietekmējuma mazināšanas plānu vai darbību, ko WCPFC Zinātniskā komiteja un WCPFC Tehnisko jautājumu un atbilstības komiteja ir izskatījusi (vērtējot pēc konstatēto bruņurupuču skaita un zvejā izmantoto āķu skaita attiecības) un WCPFC ir apstiprinājusi kā tādus, kas spēj mazināt mijiedarbību ar bruņurupučiem zvejniecībās, kurās āķu jedas izmanto seklās ievietošanas režīmā.

5.Šā panta 4. punkta prasības neattiecas uz zvejniecībām, kuras izmanto āķu jedas seklās ievietošanas režīmā un kurās iepriekšējo trīs gadu laikā konstatētais rādītājs, kas raksturo mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem, ir mazāks par 0,019 (visu sugu) jūras bruņurupučiem uz 1000 āķiem un novērotāju klātbūtnes līmenis katrā no šiem trim gadiem ir vismaz 10 %.

21. pants
Plastmasas izsviešana

Savienības zvejas kuģiem ir aizliegts jūrā izsviest plastmasu, kas nav zvejas rīku sastāvdaļa (piemēram, plastmasas iepakojumu, plastmasu un polistirolu saturošus priekšmetus).

IV NODAĻA

KUĢIEM PIEMĒROJAMĀS PRASĪBAS UN KUĢU FRAKTĒŠANA

22. pants
Zvejas kuģu reģistrs

1.Dalībvalsts nodrošina, ka kuģi ir ierakstīti zvejas kuģu reģistrā saskaņā ar šīs regulas prasībām.

2.Uzskata, ka nevienam Savienības zvejas kuģim, kas nav iekļauts reģistrā, nav atļauts konvencijas apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī, pārvadāt vai izkraut zivis no tālu migrējošo zivju krājumiem.

3.Dalībvalstis paziņo Komisijai visu faktuālo informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu aizdomām, ka reģistrā neiekļauts kuģis konvencijas apgabalā ir vai ir bijis iesaistījies tālu migrējošo zivju krājumu zvejošanā vai pārkraušanā citā kuģī.

23. pants
Kuģa informācijas iesniegšana

1.Katra karoga dalībvalsts elektroniski iesniedz Komisijai šādu informāciju par katru reģistrā iekļautu kuģi:

(a)zvejas kuģa vārds, reģistrācijas numurs, WCPFC identifikācijas numurs (WIN), iepriekšējie vārdi (ja zināmi) un reģistrācijas osta;

(b)kuģa īpašnieka vai īpašnieku vārds/nosaukums un adrese;

(c)kapteiņa vārds un valstspiederība;

(d)iepriekšējais karogs (ja ir);

(e)starptautiskais radio izsaukuma signāls;

(f)kuģa sakaru veidi un numuri (Inmarsat A, B un C numuri un satelīttālruņa numurs);

(g)krāsains kuģa fotoattēls;

(h)kuģa būves vieta un laiks;

(i)kuģa tips;

(j)parastais apkalpes sastāvs;

(k)zvejas metode vai metodes;

(l)garums (jānorāda tips un mērvienība);

(m)teorētiskais borta augstums (jānorāda mērvienība);

(n)platums (jānorāda mērvienība);

(o)reģistrētā bruto tilpība (GRT) vai bruto tilpība (GT);

(p)galvenā dzinēja vai dzinēju jauda (jānorāda mērvienība);

(q)kravnesība, arī saldētavu tips, ietilpība un skaits, zivju tilpņu ietilpība un saldēšanas kameru ietilpība (jānorāda mērvienība);

(r)karoga valsts piešķirtās atļaujas veids un numurs, visi konkrētie apgabali, sugas un periodi, attiecībā uz kuriem atļauja ir derīga;

(s)Starptautiskās Jūrniecības organizācijas (SJO) numurs vai Lloyd’s Register (LR) numurs.

2.Visas izmaiņas 1. punktā minētajā informācijā un visus zvejas kuģus, kas jāieraksta reģistrā vai no tā jāsvītro, dalībvalstis Komisijai paziņo 12 dienu laikā pēc jebkādām izmaiņām un katrā ziņā ne vēlāk kā septiņas dienas pirms attiecīgā kuģa zvejas darbību sākuma konvencijas apgabalā.

3.Komisijas pieprasītu informāciju par zvejas kuģu reģistrā iekļautiem zvejas kuģiem dalībvalstis Komisijai iesniedz ne vēlāk kā septiņas dienas pēc šāda pieprasījuma saņemšanas.

4.Katra dalībvalsts katru gadu līdz 1. jūnijam (neieskaitot) iesniedz Komisijai sarakstu ar visiem kuģiem, kas reģistrā ierakstīti jebkurā laikā iepriekšējā kalendārajā gadā, kopā ar katra kuģa WIN un norādi par to, vai attiecīgais kuģis no tālu migrējošo zivju krājumiem konvencijas apgabalā zvejojis ārpus savas valsts jurisdikcijā esošas teritorijas. Norādi izsaka šādi: kuģis a) ir zvejojis vai b) nav zvejojis.

5.Dalībvalstis, kas kuģi ekspluatē, nomā vai fraktē vai kam ir līdzīgi līgumi, kuru rezultātā datu ziņošanas pienākumi tiek uzlikti pusei, kas nav karoga valsts, nosaka kārtību, kā nodrošināt, ka karoga valsts var izpildīt 4. punktā noteiktos pienākumus.

6.Dalībvalstis Komisijai iesniedz pilnīgus zvejas kuģa reģistra datus, kas atbilst CMM 2014-03 1. papildinājumā noteiktajām struktūras un formāta specifikācijām, un kuģa fotoattēlus, kas atbilst CMM 2014-03 2. papildinājumā noteiktajām specifikācijām.

7.Kuģa reģistra datus Komisijai iesūta elektroniski, ievērojot CMM 2014-03 3. papildinājumā noteiktās elektroniskās formatēšanas specifikācijas.

24. pants
Bunkurēšana

1.Dalībvalstis nodrošina, ka to zvejas kuģi bunkurēšanas pakalpojumus sniedz tikai vai bunkurēšanas pakalpojumus vai citādu atbalstu saņem tikai no:

(a)zvejas kuģiem ar līgumslēdzēju pušu karogu vai

(b)reģistrā ierakstītiem zvejas kuģiem, kas nav līgumslēdzējas puses karoga kuģi, vai zvejas kuģiem, kurus valstis, kas nav līgumslēdzējas puses, ekspluatē saskaņā ar fraktēšanas, nomas vai līdzīgiem līgumiem un kuri atbilst CMM prasībām.

25. pants
Zvejas kuģu marķēšana un identifikācija

1.Atkāpjoties no Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 14 6. panta c) punkta, Savienības zvejas kuģus, kas darbojas konvencijas apgabalā, marķē, lai tos varētu identificēt ar Starptautiskās Telesakaru savienības radio izsaukuma signāliem (IRCS).

2.Savienības zvejas kuģi ievēro pārējās marķējuma un tehniskās specifikācijas, kas dotas šīs regulas 2. pielikumā.

26. pants
Kuģu satelītnovērošanas sistēma (VMS)

1.Savienības zvejas kuģi, kas darbojas konvencijas apgabalā, izmanto divas uzraudzības sistēmas:

a) Regulas (EK) Nr. 1224/2009 9. panta 1. punktā paredzēto sistēmu, kurā ietilpst Īstenošanas regulas (ES) Nr. 404/2011 19. pantā paredzētā satelītlokalizācijas iekārta (ALC), un

b) VMS, kura saņem datus tieši no Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās, un kuru administrē WCPFC, vai kura ziņo Zvejniecības foruma aģentūrai, turklāt dalībvalstis:

(a)nodrošina, ka to zvejas kuģi konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās izpilda WCPFC noteiktās prasības, kas piemērojamas VMS, un ir aprīkoti ar ALC, kas pārraida WCPFC prasītos datus;

(b)nodrošina, ka Savienības zvejas kuģu VMS iekārta atbilst 3. pielikumā paredzētajiem standartiem, specifikācijām un procedūrām, kas piemērojami zvejas kuģu uzraudzībā WCPFC konvencijas apgabalā;

(c)sadarbojas, lai nodrošinātu valsts un atklātās jūras VMS savietojamību;

(d)nodrošina, ka uz Savienības zvejas kuģiem uzstādītā ALC atbilst šīs regulas 3. pielikumā noteiktajām minimālajām prasībām;

(e)nodrošina, ka laikā, kamēr kuģi atrodas konvencijas apgabalā, pozīciju ziņošanas noklusējuma intervāls ir 4 stundas (6 pozīcijas ziņojumi diennaktī);

(f)kuģis, kas iziet no konvencijas apgabala, pozīciju ziņo reizi dienā.

27. pants

Fraktēšanas paziņošanas shēma

1.Fraktētāja dalībvalsts divdesmit dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā deviņdesmit sešas stundas pirms fraktēšanas līguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas identificējams kā fraktēts, un šajā nolūkā par katru fraktēto kuģi elektroniski sniedz šādu informāciju:

(a)zvejas kuģa vārds;

(b)WIN;

(c)īpašnieka vai īpašnieku vārds/nosaukums un adrese;

(d)fraktētāja vārds/nosaukums un adrese;

(e)fraktēšanas līguma ilgums;

(f)kuģa karoga valsts.

2.Pēc 1. punktā minētās informācijas saņemšanas Komisija to tūlīt paziņo WCPFC sekretariātam.

3.Katra fraktētāja dalībvalsts divdesmit dienu laikā un katrā ziņā ne vēlāk kā deviņdesmit sešas stundas pirms fraktēšanas līguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai, kā arī karoga valstij paziņo:

(a)ikvienu papildus nofraktētu kuģi un 1. punktā minēto informāciju par to;

(b)visas 1. punktā minētās informācijas izmaiņas, kas attiecas uz jebkuru fraktētu kuģi;

(c)ikviena iepriekš saskaņā ar 1. punktu paziņota kuģa fraktēšanas izbeigšanu.

4.Ir tiesības fraktēt tikai reģistrā ierakstītus kuģus.

5.Kuģus, kas iekļauti WCPFC NNN zvejas kuģu sarakstā vai citas reģionālas zvejniecības pārvaldības organizācijas NNN zvejas sarakstā, fraktēt nav tiesību.

6.To kuģu nozveju un zvejas piepūli, kas paziņoti kā fraktēti, attiecina uz fraktētāju dalībvalsti vai līgumslēdzēju pusi. Fraktētāja dalībvalsts katru gadu ziņo Komisijai par fraktēto kuģu nozveju un zvejas piepūli iepriekšējā gadā.

7.Zvejniecībai, kurā ar riņķvadu zvejo tropiskās tunzivis un kuras nozveja un zvejas piepūle ir iedalīta karoga valstij, 6. punktu nepiemēro.

V NODAĻA

REĢIONĀLĀ NOVĒROTĀJU PROGRAMMA

28. pants
Reģionālā novērotāju programma (RNP)

1.WCPFC reģionālās novērotāju programmas (RNP) mērķis ir vākt verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un uzraudzīt WCPFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanu.

2.RNP ir piemērojama kuģiem, kas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās zvejo vienas vai vairāku piekrastes valstu jurisdikcijā esošos ūdeņos.

3.Par WCPFC noteiktā novērotāju klātbūtnes līmeņa panākšanu atbild dalībvalstis.

4.Dalībvalstis panāk, ka zvejniecībā, kurā izmanto riņķvadu apgabalā, ko norobežo 20° ziemeļu platuma un 20° dienvidu platuma paralēle, RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz 100 %, bet citās zvejniecībās RNP novērotāju klātbūtne katru gadu sasniedz vismaz 5 %.

5.RNP vāc verificētus nozvejas datus, citus zinātniskus datus un papildinformāciju, kas saistīta ar zvejniecību konvencijas apgabalā, un uzrauga CMM īstenošanu.

6.To novērotāju pienākumi, kuri darbojas saskaņā ar RNP, ietver nozvejas datu un citu zinātnisku datu vākšanu, WCPFC pieņemto saglabāšanas un pārvaldības pasākumu īstenošanas uzraudzību un jebkādas tādas ar zvejniecību saistītas papildinformācijas vākšanu, kādu var būt nolēmusi WCPFC.

7.Savienības zvejas kuģi, kas zvejo konvencijas apgabalā, uzņem RNP novērotāju.

8.Dalībvalstis novērotāju savākto informāciju izmanto, lai izmeklētu iespējamus neatbilstības gadījumus, un sadarbojas šādas informācijas apmaiņā, arī saskaņā ar WCPFC pieņemtajiem standartiem proaktīvi pieprasa novērotāju ziņojumu kopijas, atbild uz šādiem pieprasījumiem un atvieglo šādu pieprasījumu izpildi.

9.Kuģu operatori vai kuģu kapteiņi RNP novērotājiem nodrošina:

(a)pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var norādīt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

(b)pilnīgu piekļuvi kuģa ierakstiem, tai skaitā kuģa žurnāliem un dokumentācijai, ierakstu inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām, sapratīgu piekļuvi navigācijas iekārtām, kartēm un radio un sapratīgu piekļuvi citai ar zveju saistītai informācijai;

(c)pēc pieprasījuma – piekļuvi sakaru iekārtām un apkalpei un iespējas ar to palīdzību ievadīt, pārraidīt un saņemt ar darbu saistītus datus vai informāciju;

(d)piekļuvi visam uz kuģa esošajam papildu aprīkojumam, tādam kā jaudīgi binokļi, elektroniskie sakaru līdzekļi utt., kas var atvieglot novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

(e)piekļuvi darba klājam zvejas rīka linuma vai āķu jedas izcelšanas laikā un piekļuvi īpatņiem (dzīviem vai nedzīviem) paraugu vākšanas un paņemšanas vajadzībām;

(f)paziņojumu vismaz 15 minūtes pirms zvejas rīka pacelšanas vai ievietošanas, ja vien novērotājs īpaši nelūdz par to nepaziņot;

(g)piekļuvi ēdināšanai, izmitināšanai, medicīniskās aprūpes iespējām un sanitārajām labierīcībām, kas atbilst sapratīgiem standartiem un ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam;

(h)piemērotu vietu uz komandtilta vai citā noteiktā zonā lietvedības kārtošanai un piemērotu vietu uz klāja novērotāja pienākumu veikšanai;

(i)brīvību pildīt savus pienākumus bez uzbrukumiem, šķēršļiem, pretestības, aizkavēšanas, iebiedēšanas vai iejaukšanās pienākumu izpildē.

10.Novērotāju pienākumi ir šādi:

(a)spēt veikt šajā regulā un CMM noteiktos pienākumus;

(b)akceptēt un izpildīt pieņemtos konfidencialitātes noteikumus un procedūras attiecībā uz kuģu un kuģu īpašnieku zvejas operācijām;

(c)visā RNP pienākumu pildīšanas laikā saglabāt neatkarību un objektivitāti;

(d)ievērot RNP protokolus novērotājiem, kas pilda RNP pienākumus uz kuģa;

(e)izpildīt to CMM noteikumus, kuru jurisdikcijā ir kuģis;

(f)respektēt hierarhiju un vispārējos uzvedības noteikumus, kuri attiecas uz visu kuģa apkalpi;

(g)pildīt pienākumus veidā, kas nerada nepamatotu iejaukšanos kuģa likumīgajās operācijās, un pienācīgi ņemt vērā kuģa ekspluatācijas prasības, šajā nolūkā regulāri sazinoties ar kuģa kapteini;

(h)iepazīties ar kuģa avārijas procedūrām, arī zināt, kur atrodas glābšanas plosti, ugunsdzēsības aparāti un pirmās palīdzības aptieciņas;

(i)regulāri sazināties ar kuģa kapteini par novērotājam relevantiem jautājumiem un pienākumiem;

(j)ievērot kuģa apkalpes etniskās tradīcijas un karoga valsts paražas;

(k)ievērot novērotājiem piemērojamo rīcības kodeksu 15 ;

(l)bez kavēšanās sagatavot un iesniegt ziņojumus Komisijai saskaņā ar WCPFC pieņemtajām procedūrām;

(m)nepamatoti neiejaukties kuģa likumīgajās operācijās un, veicot savus pienākumus, pienācīgi ņemt vērā kuģa ekspluatācijas prasības un radīt pēc iespējas mazākus konvencijas apgabalā zvejojošo kuģu darbības traucējumus;

(n)veikt visus sapratīgos pasākumus, lai ievērotu CMM 2018-05 A pielikumā dotās Vadlīnijas par novērotāju tiesībām un pienākumiem un B pielikumā dotās Vadlīnijas par kuģu operatoru, kapteiņa un apkalpes tiesībām un pienākumiem.

29. pants
Kuģa operatora, kapteiņa un apkalpes pienākumi

1.Zvejas kuģa operatori, arī kapteiņi, pilda šādus pienākumus:

(a)pēc WCPFC pieprasījuma uzņem uz kuģa ikvienu personu, kas identificēta kā RNP novērotājs;

(b)informē apkalpi par laiku, kad RNP novērotājs uzkāps uz kuģa, kā arī par apkalpes tiesībām un pienākumiem laikā, kad RNP novērotājs uzkāpj uz kuģa;

(c)palīdz RNP novērotājam droši uzkāpt uz kuģa un nokāpt no tā vietā un laikā, par ko panākta vienošanās;

(d)vismaz 15 minūtes pirms zvejas rīka ievietošanas vai pacelšanas sākuma par to paziņo RNP novērotājam, ja vien novērotājs īpaši nelūdz par to nepaziņot;

(e)atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

(f)ļauj RNP novērotājam ierakstu inspicēšanas un kopēšanas vajadzībām pilnībā piekļūt kuģa ierakstiem, arī kuģa žurnāliem un dokumentācijai;

(g)sagādā RNP novērotājam sapratīgu piekļuvi navigācijas iekārtām, kartēm un radio un sapratīgu piekļuvi citai ar zveju saistītai informācijai;

(h)ļauj piekļūt visam papildu aprīkojumam, tādam kā jaudīgi binokļi, elektroniskie sakaru līdzekļi utt., kas var atvieglot RNP novērotāja darbu laikā, kamēr viņš atrodas uz kuģa;

(i)atļauj un palīdz RNP novērotājam paņemt un uzglabāt nozvejas paraugus;

(j)atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

(k)laikā, kamēr RNP novērotājs atrodas uz kuģa, nodrošina viņam ēdināšanu, izmitināšanu, piemērotas sanitārās labierīcības, neprasot maksu no novērotāja vai RNP novērotāju pakalpojuma sniedzēja, vai jebkuras valdības, kas nodrošina novērotājus, kā arī medicīniskās aprūpes iespējas, kas atbilst sapratīgiem standartiem un ir līdzvērtīgas tām, kas parasti pieejamas kuģa virsniekam;

(l)nodrošina RNP novērotājam apdrošināšanas segumu uz laiku, kamēr novērotājs atrodas uz kuģa;

(m)atļauj un palīdz RNP novērotājam saņemt pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var noteikt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

(n)nodrošina, ka RNP novērotājs pienākumu izpildes laikā nesaskaras ar uzbrukumiem, šķēršļiem, pretestību, aizkavēšanu, iebiedēšanu, iejaukšanos viņa darbā, ietekmēšanu, kukuļdošanu vai kukuļdošanas mēģinājumiem;

(o)nodrošina, ka RNP novērotājs netiek piespiests vai pierunāts pārkāpt savus pienākumus.

2.Zvejas kuģa apkalpe pilda šādus pienākumus:

(a)nemēģina ietekmēt vai aizkavēt novērotāja pienākumu izpildi vai piespiest vai pierunāt RNP novērotāju pārkāpt savus pienākumus;

(b)ievēro šo regulu, noteikumus un procedūras, kas noteiktas saskaņā ar konvenciju, un citas vadlīnijas, noteikumus vai nosacījumus, ko noteikusi dalībvalsts, kuras jurisdikcijā ir kuģis;

(c)atļauj un palīdz saņemt pilnīgu piekļuvi visām kuģa telpām un iekārtām, ko novērotājs var noteikt par vajadzīgām savu pienākumu izpildei, un iespējas tās izmantot, arī pilnīgu piekļuvi komandtiltam, uz kuģa esošajām zivīm un zonām, ko var izmantot zivju turēšanai, apstrādei, svēršanai un uzglabāšanai;

(d)atļauj un palīdz RNP novērotājam droši pildīt visus pienākumus;

(e)atļauj un palīdz RNP novērotājam paņemt un uzglabāt nozvejas paraugus;

(f)izpilda norādījumus, ko kuģa kapteinis devis attiecībā uz RNP novērotāju pienākumiem.

30. pants
Novērotāju drošība

1.Ja RNP novērotājs nomirst, pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu, zvejas kuģa kapteinis:

(a)tūlīt pārtrauc visas zvejas operācijas;

(b)ja novērotājs pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu, tūlīt sāk meklēšanu un glābšanu un meklē vismaz 72 stundas, izņemot gadījumus, kad nepārvaramas varas apstākļu dēļ dalībvalstīm nākas atļaut saviem kuģiem meklēšanas un glābšanas operācijas pārtraukt, pirms pagājušas 72 stundas, vai karoga dalībvalsts dod norādījumus turpināt meklēšanu pēc tam, kad pagājušas 72 stundas 16 ;

(c)tūlīt informē karoga dalībvalsti;

(d)izmantojot visus pieejamos sakaru līdzekļus, tūlīt brīdina citus tuvumā esošus kuģus;

(e)pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

(f)neatkarīgi no tā, vai meklēšana bijusi sekmīga, liek kuģim turpmākas izmeklēšanas nolūkā doties uz tuvāko ostu, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs;

(g)novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm sniedz ziņojumu par šo starpgadījumu;

(h)pilnībā sadarbojas visās oficiālajās izmeklēšanās un saglabā jebkādus iespējamus pierādījumus un mirušā vai pazudušā novērotāja personiskās lietošanas priekšmetus un dzīvojamās telpas.

2.Novērotāja nāves gadījumā piemēro 1. punkta a), c) un h) apakšpunktu. Turklāt zvejas kuģa kapteinis nodrošina, ka līķis tiek labi saglabāts autopsijas vai izmeklēšanas vajadzībām.

3.Ja RNP novērotājs smagi saslimst vai iegūst traumu, kas apdraud viņa veselību vai drošību, zvejas kuģa kapteinis:

(a)tūlīt pārtrauc zvejas operācijas;

(b)tūlīt informē karoga dalībvalsti;

(c)rūpējas par novērotāju un nodrošina uz kuģa pieejamo un iespējamo medicīnisko aprūpi;

(d)tiklīdz tas praktiski iespējams, saskaņā ar karoga dalībvalsts norādījumiem vai – ja šādu norādījumu nav – ar RNP novērotāju pakalpojumu sniedzēja norādījumiem palīdz novērotāju nocelt no kuģa un nogādāt medicīnas iestādē, kas aprīkota, lai sniegtu vajadzīgo aprūpi;

(e)pilnībā sadarbojas visās slimības vai traumas cēloņa oficiālajās izmeklēšanās.

4.Šā panta 1.–3. punkta piemērošanas vajadzībām dalībvalsts nodrošina, ka tūlīt tiek informēts attiecīgais Jūras glābšanas koordinācijas centrs, novērotāju pakalpojumu sniedzējs un WCPFC sekretariāts.

5.Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, kas apdraud viņa veselību vai drošību, un novērotājs vai novērotāju pakalpojumu sniedzējs izsaka dalībvalstij vēlmi, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

(a)tūlīt rīkojas, lai aizsargātu novērotāja drošību un uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa;

(b)pēc iespējas drīzāk paziņo karoga dalībvalstij un novērotāju pakalpojumu sniedzējam par situāciju, arī par novērotāja stāvokli un atrašanās vietu;

(c)palīdz novērotājam droši nokāpt no kuģa tādā veidā un vietā, par ko vienojusies karoga dalībvalsts un RNP novērotāju pakalpojumu sniedzējs un kas atvieglo piekļuvi jebkādai nepieciešamai medicīniskai aprūpei;

(d)pilnībā sadarbojas visās oficiālajās starpgadījuma izmeklēšanās.

6.Ja ir pamatots iemesls uzskatīt, ka RNP novērotājs bijis pakļauts uzbrukumiem, iebiedēšanai, draudiem vai aizskaršanai, bet nedz novērotājs, nedz novērotāju pakalpojumu sniedzējs nevēlas, lai novērotājs nokāptu no zvejas kuģa, dalībvalsts nodrošina, ka zvejas kuģa kapteinis:

(a)rīkojas, lai aizsargātu novērotāja drošību un pēc iespējas drīzāk uzlabotu un atrisinātu situāciju uz kuģa;

(b)par situāciju pēc iespējas drīzāk informē karoga dalībvalsti un novērotāju pakalpojumu sniedzēju;

(c)pilnībā sadarbojas visās oficiālajās starpgadījuma izmeklēšanās.

7.Ja pēc RNP novērotāja nokāpšanas no zvejas kuģa novērotāju pakalpojumu sniedzējs konstatē iespējamu pārkāpumu, kas saistīts ar uzbrukšanu novērotājam vai viņa aizskaršanu uz zvejas kuģa, novērotāju pakalpojumu sniedzējs par to rakstiski paziņo dalībvalstij un WCPFC sekretariātam.

8.Pēc 7. punktā minētā paziņojuma saņemšanas dalībvalsts:

(a)pamatojoties uz novērotāju pakalpojumu sniedzēja sniegto informāciju, veic izmeklēšanu un attiecīgi rīkojas, reaģējot uz izmeklēšanas rezultātiem;

(b)pilnībā sadarbojas jebkurā novērotāju pakalpojumu sniedzēja veiktā izmeklēšanā, arī iesniedz novērotāju pakalpojumu sniedzējam un attiecīgajām iestādēm ziņojumu par starpgadījumu;

(c)paziņo novērotāju pakalpojumu sniedzējam un WCPFC izmeklēšanas rezultātus un savu rīcību.

9.Dalībvalstis nodrošina, ka to nacionālie novērotāju pakalpojumu sniedzēji:

(a)tūlīt informē dalībvalsti, ja RNP novērotājs savu pienākumu pildīšanas laikā nomirst, pazūd vai tiek pieņemts, ka viņš pārkritis pār bortu;

(b)pilnībā sadarbojas visās meklēšanas un glābšanas operācijās;

(c)pilnībā sadarbojas visās oficiālajās ar RNP novērotāju notikušā starpgadījuma izmeklēšanās;

(d)palīdz RNP novērotājam pēc iespējas drīzāk nokāpt no kuģa un viņu aizstāt situācijā, kas saistīta ar minētā novērotāja smago saslimšanu vai traumu;

(e)palīdz RNP novērotājam nokāpt no kuģa jebkurā situācijā, kur minētais novērotājs bijis pakļauts draudiem, uzbrukumiem, iebiedēšanai vai aizskaršanai, ja novērotājs vēlas pēc iespējas drīzāk nokāpt no kuģa;

(f)pēc pieprasījuma iesniedz dalībvalstij tā ziņojuma kopiju, kuru novērotājs sagatavojis par iespējamiem pārkāpumiem, kas saistīti ar konkrēto pakalpojumu sniedzēja novērotāju.

10.Karoga dalībvalstis nodrošina, ka to pilnvarotie inspekcijas kuģi sadarbojas visās ar novērotāju saistītās meklēšanas un glābšanas operācijās.

VI NODAĻA

UZKĀPŠANA UZ KUĢA UN TĀ INSPICĒŠANA

31. pants
Savienības kuģa kapteiņa pienākumi inspekcijas laikā

1.Papildus Regulas (ES) Nr. 404/2011 113. un 114. pantam laikā, kad notiek uzkāpšana uz kuģa un tā inspicēšana, Savienības zvejas kuģa kapteinis:

(a)lai neradītu pilnvarotu inspekcijas kuģu un inspektoru drošības riskus, vadās pēc starptautiski atzītiem labas kuģošanas principiem;

(b)akceptē un atvieglo inspektoru ātru un drošu uzkāpšanu uz kuģa;

(c)atbilstīgi attiecīgajām procedūrām sadarbojas ar inspektoriem un palīdz kuģa inspicēšanā;

(d)nemēģina nepamatoti traucēt vai aizkavēt inspektorus pienākumu izpildē;

(e)ļauj inspektoriem sazināties ar inspekcijas kuģa apkalpi, inspekcijas kuģa iestādēm, kā arī ar inspicējamā zvejas kuģa iestādēm;

(f)nodrošina viņiem sapratīgas ērtības, attiecīgā gadījumā arī ēdināšanu un izmitināšanu;

(g)veicina inspektoru drošu nokāpšanu no kuģa.

2.Ja Savienības zvejas kuģa kapteinis atsakās atļaut pilnvarotam inspektoram uzkāpt uz kuģa un veikt inspekcijas darbības saskaņā ar šajā regulā noteiktajām procedūrām, kapteinis paskaidro šāda atteikuma iemeslus. Inspekcijas kuģa iestādes kapteiņa atteikumu un sniegtos skaidrojumus tūlīt paziņo zvejas kuģa iestādēm, kā arī Komisijai. Komisija par šādu paziņojumu tūlīt informē WCPFC sekretariātu.

3.Saņēmušas paziņojumu par šādu atteikumu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts iestādes dod rīkojumu kapteinim akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu, ja vien vispārpieņemti starptautiski noteikumi, procedūras un prakses, kas saistītas ar drošību jūrā, neliek uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu atlikt.

4.Ja kapteinis šādu rīkojumu neizpilda, karoga dalībvalsts aptur kuģa zvejas atļauju un dod kuģim rīkojumu tūlīt atgriezties ostā. Karoga dalībvalsts tūlīt paziņo inspekcijas kuģa iestādēm un Komisijai par savu rīcību šādos apstākļos.

32. pants
Procedūra, kas jāievēro pārkāpumu gadījumā

1.Saņēmusi 33. pantā minēto paziņojumu no līgumslēdzējas puses pilnvarota inspektora, attiecīgo zvejas kuģu karoga dalībvalsts nekavējoties:

(a)saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 17 43. pantu uzņemas savu izmeklēšanas pienākumu un, ja pierādījumi to pamato, veic izpildes panākšanas darbības pret attiecīgo zvejas kuģi un par tām paziņo inspektora iestādēm, Komisijai un WCPFC sekretariātam vai

(b)atļauj inspektora iestādēm pabeigt iespējamā pārkāpuma izmeklēšanu un par to paziņot Komisijai un WCPFC sekretariātam.

2.Savienības inspektori inspekcijas ziņojumus apstrādā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 76. pantu.

3.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajā gadījumā inspektora dalībvalsts iestādes inspektoru savāktos konkrētos pierādījumus un izmeklēšanas rezultātus tūlīt pēc izmeklēšanas pabeigšanas iesniedz zvejas kuģa karoga valsts iestādēm. Saņēmusi saskaņā ar 1. punktu sniegtu paziņojumu, zvejas kuģa karoga dalībvalsts reaģē nekavējoties un katrā ziņā ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā.

33. pants
Smags pārkāpums

1.Par smagu pārkāpumu Regulas (EK) Nr. 1224/2009 90. panta nozīmē uzskata ikvienu no šādiem pārkāpumiem:

(a)zvejošana bez dalībvalsts izdotas licences vai atļaujas;

(b)tas, ka netiek veikta pietiekama nozvejas un ar nozveju saistīto datu uzskaite saskaņā ar regulas prasībām par ziņošanu, vai ir būtiski sagrozīti ziņojumi par šādu nozveju vai ar nozveju saistītiem datiem;

(c)zvejošana aizlieguma apgabalā;

(d)zvejošana aizlieguma sezonā;

(e)tīša sugu nozvejošana vai paturēšana pretrunā jebkādiem šajā regulā paredzētiem piemērojamiem saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem;

(f)būtiski zvejas iespēju regulās noteikto nozvejas limitu vai kvotu pārkāpumi;

(g)aizliegtu zvejas rīku izmantošana;

(h)zvejas kuģa marķējuma, identitātes vai reģistrācijas datu viltošana vai tīša slēpšana;

(i)ar pārkāpuma izmeklēšanu saistītu pierādījumu slēpšana, viltošana vai iznīcināšana;

(j)vairāki vienlaicīgi pārkāpumi, kas kopā kvalificējami kā atbilstīgi šai regulai spēkā esošo pasākumu būtiska neizpilde;

(k)atteikšanās akceptēt uzkāpšanu uz kuģa un tā inspicēšanu;

(l)inspektora nepamatota traucēšana vai aizkavēšana;

(m)tīša iejaukšanās VMS darbībā vai tās deaktivizēšana;

(n)zvejošana, ko veic reģistrā neiekļauti Savienības zvejas kuģi;

(o)zvejošana datu boju tuvumā vai datu bojas pacelšana uz kuģa, pārkāpjot 9. panta 1. vai 2. punktu.

2.Ja konstatēts, ka Savienības zvejas kuģis ir bijis iesaistījies smaga pārkāpuma izdarīšanā, karoga dalībvalsts iestādes anulē minētā kuģa licenci un nodrošina, ka zveja konvencijas apgabalā tiek pārtraukta līdz brīdim, kad sankcijas, kuras karoga valsts piemērojusi par pārkāpumu, ir tikušas izpildītas.

34. pants
Izpildes panākšana

1.Pret dalībvalsts zvejas kuģu, kapteiņa vai apkalpes iejaukšanos pilnvarota inspektora vai pilnvarota inspekcijas kuģa darbībā dalībvalsts iestādes izturas tāpat kā pret jebkuru šādu iejaukšanos, kas notiek dalībvalsts ekskluzīvā jurisdikcijā esošā teritorijā.

2.Kad pilnvaroti Savienības inspektori veic šajā regulā noteikto procedūru īstenošanai vajadzīgās darbības, viņi iesaistās pārraudzībā, kuras mērķis ir identificēt zvejas kuģus, kas nav līgumslēdzējas puses kuģi un veic zvejas darbības konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijās. Par visiem šādi identificētiem kuģiem tūlīt ziņo Komisijai un WCPFC sekretariātam.

3.Par visām 2. punktā minētajām zvejas darbībām dalībvalstis ziņo Komisijai un attiecīgā kuģa karoga valstij.

4.Dalībvalsts iestādes pēc iespējas drīzāk ziņo Komisijai par visiem tādu zvejas kuģu pamanīšanas gadījumiem, kuriem varētu nebūt valstspiederības un kuri, iespējams, zvejo konvencijas aptvertās sugas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā.

VII NODAĻA

OSTAS VALSTS PASĀKUMI

35. pants
Ostas valsts pasākumi

Savienības zvejas kuģa kapteinis ar ikvienas līgumslēdzējas puses ostas iestādēm sadarbojas konvencijā un šajā regulā noteikto ostas valsts pasākumu īstenošanā.

36. pants
Procedūra, kas jāievēro gadījumā, kad radušās aizdomas par NNN zveju

Ja pēc ostā veiktas inspekcijas dalībvalsts saņem inspekcijas ziņojumu, kurā norādīts, ka pastāv pamatots iemesls uzskatīt, ka tās karoga kuģis ir iesaistījies NNN zvejā vai ar zveju saistītās darbībās, kas atbalsta NNN zveju, tā tūlīt un pilnībā izmeklē šo jautājumu saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 43. pantu un konvencijas 25. pantu.

VIII NODAĻA
NOBEIGUMA NOTEIKUMI

37. pants
Ziņošana

1.Dalībvalstis katru gadu līdz 20. aprīlim saskaņā ar piemērojamajām WCPFC ziņošanas prasībām 18 iesniedz Komisijai zinātniskus datus un līdz 15. jūnijam – gada ziņojumu par WCPFC ziņošanas vadlīniju īstenošanu un ievērošanu 19 , arī par visām pārbaudēm, ko dalībvalstis uzlikušas savām flotēm, un par visiem uzraudzības, kontroles un atbilstības nodrošināšanas pasākumiem, ko tās noteikušas, lai nodrošinātu atbilstību šādu pārbaužu prasībām.

2.Savienības kuģu nozveju un zvejas piepūli ziņo sadalījumā pa šādām sugu grupām: garspuru tunzivs, lielacu tunzivs, svītrainā tunzivs, dzeltenspuru tunzivs, zobenzivs, buruzivis un marlīni, haizivis 20 . Par katru no šīm sugu grupām iesniedz arī aplēses par izmetumiem/atbrīvošanu. Nozvejas aplēses sniedz arī par citām sugām, kuras norādījusi Komisija.

3.Dalībvalstis Komisijai ziņo katru gadu un cita starpā norāda:

(a)to zvejas kuģu nozvejas apjomu, kuri svītraino marlīnu ir guvuši piezvejā, kā arī to kuģu skaitu un nozvejas apjomu, kuri svītraino marlīnu zvejojuši konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 15° dienvidu platuma paralēles;

(b)gada nozvejas apjomus, ko guvis katrs to zvejas kuģis, kurš no Klusā okeāna dienvidu krājuma zvejojis garspuru tunzivi, kā arī to kuģu skaitu, kuri no Klusā okeāna dienvidu krājuma aktīvi zvejojuši garspuru tunzivi konvencijas apgabalā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles;

(c)virzību, kas panākta, īstenojot noteikumus par jūras bruņurupuču saglabāšanu, arī savākto informāciju par mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem zvejniecībās, ko pārvalda saskaņā ar konvenciju;

(d)atbrīvoto zīdaino haizivju un okeāna baltspuru haizivju skaita aplēses, arī to stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvas vai dzīvas); šīs informācijas sagatavošanā izmanto novērotāju programmās un ar citiem līdzekļiem savāktus datus;

(e)nosūta Komisijai visas WCPFC pārkraušanas deklarācijas, kas saņemtas atbilstīgi 11. panta 3. un 4. punktam;

(f)visus gadījumus, kad to karoga kuģi ar riņķvadu apņēmuši vaļhaizivi, arī 16. panta 2. punkta b) apakšpunktā prasīto detalizēto informāciju;

(g)visus gadījumus, kad to karoga kuģi ar riņķvadu apņēmuši vaļveidīgo un par kuriem ziņots saskaņā ar 18. panta 2. punktu;

(h)visas pārkraušanas darbības, uz kurām attiecas 11. pants un kuras ietilpst dalībvalstu gada ziņojumā, ko sniedz saskaņā ar CMM 2009-06 II pielikumā dotajām vadlīnijām;

(i)ikgadēju atbilstības deklarāciju, ko saskaņā ar konvencijas 25. panta 8. punktu sniedz par rīcību, ko dalībvalstis veikušas, reaģējot uz jebkādu iespējamu šīs regulas pārkāpumu, tai skaitā par uzkāpšanu uz to zvejas kuģiem un to inspicēšanu, kuras rezultātā fiksēti iespējami pārkāpumi, arī par visām uzsāktajām procedūrām un piemērotajām sankcijām.

4.Dalībvalstis ziņo Komisijai to kuģu kopējo skaitu, kas zvejojuši zobenzivi, un zobenzivju kopējo nozveju, ko guvuši:

(a)kuģi, kas ar to karogu kuģo jebkurā konvencijas apgabala vietā uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles, izņemot kuģus, kas fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā darbojas citas līgumslēdzējas puses iekšējā zvejniecībā;

(b)kuģi, kas uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles fraktēšanas, nomas vai cita līdzīga mehānisma satvarā darbojas citas līgumslēdzējas puses iekšējā zvejniecībā;

(c)visi citi kuģi, kas dalībvalstu ūdeņos zvejo uz dienvidiem no 20° dienvidu platuma paralēles.

5.Dalībvalstu iestādes pēc iespējas drīzāk ziņo Komisijai arī par visiem tādu zvejas kuģu pamanīšanas gadījumiem, kuriem varētu nebūt valstspiederības un kuri, iespējams, zvejo konvencijas aptvertās sugas konvencijas apgabala atklātās jūras teritorijā.

38. pants
WCPFC paziņota iespējama neatbilstība

1.Ja Komisija no WCPFC sekretariāta saņem informāciju, kas norāda uz aizdomām par dalībvalsts vai tās karoga zvejas kuģu pieļautu neatbilstību konvencijai vai CMM, Komisija minēto informāciju nekavējoties pārsūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.Attiecīgā dalībvalsts viena mēneša laikā pēc 1. punktā minētā Komisijas pieprasījuma saņemšanas dara Komisijai zināmus iespējamās neatbilstības sakarā veiktās izmeklēšanas konstatējumus un to, kas darīts, lai bažas par neatbilstību kliedētu.

3.Komisija minēto informāciju vismaz 60 dienas pirms WCPFC tehnisko jautājumu un atbilstības komitejas sanāksmes pārsūta WCPFC sekretariātam.

39. pants
Konfidencialitāte

Papildus Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantā noteiktajiem pienākumiem dalībvalstis un Komisija nodrošina WCPFC sekretāram nosūtīto un no tā saņemto elektronisko ziņojumu un ziņu konfidencialitāti.

40. pants
Grozījumu procedūra

1.Komisija tiek pilnvarota saskaņā ar 46. pantu pieņemt deleģētos aktus attiecībā uz pasākumiem, ko WCPFC pieņēmusi šādās jomās:

(a)WCPFC pārkraušanas deklarācija, kas minēta 3. panta 18. punktā;

(b)atsauce uz atklātās jūras austrumu nogabalu, kas definēts 3. panta 19. punktā;

(c)ziņojumi par pārkraušanu citā kuģī, kas minēti 11. panta 3. un 4. punktā;

(d)paraugprakses vadlīnijas par apiešanos ar mobulīdrajām, kas minētas 13. panta 3. punktā;

(e)atsauce uz haizivju zvejas auklu attēlu, kas minēts 14. panta 1. punktā;

(f)atsauce uz 14. panta 2. punktā minētajām paraugprakses vadlīnijām par apiešanos ar haizivīm zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas, un zvejniecībās, kurās izmanto riņķvadu;

(g)vaļhaizivju drošas atbrīvošanas paraugprakse, kas minēta 16. panta 3. punktā;

(h)pasākumi, kā apieties ar vaļveidīgajiem, minēti 18. panta 4. punktā;

(i)ietekmējuma mazināšanas un apiešanās paņēmieni, kas attiecas uz bruņurupučiem un minēti 20. panta 1. punktā;

(j)kuģa informācija, kas jāiesniedz Komisijai saskaņā ar 23. panta 1. punktu;

(k)VMS piemērojamās prasības, kas paredzētas 26. pantā;

(l)procentuālā daļa, kas jāaptver reģionālās novērotāju programmas satvarā īstenotai novērotāju klātbūtnes shēmai un kas minēta 28. panta 4. punktā;

(m)RNP novērotāju papildu pienākumi, kas minēti 28. panta 10. punktā;

(n)ziņošanas termiņi, kas jāievēro ziņošanas pienākumu izpildē un minēti 37. panta 1. punktā;

(o)formāts, kādā sniedzami 37. panta 3. punkta h) apakšpunktā minētie ziņojumi par citā kuģī pārkraušanas darbībām;

(p)izmaiņas 1.–3. pielikumā.

(q)Saskaņā ar 1. punktu pieņemtie grozījumi attiecas tikai un vienīgi uz CMM grozījumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

41. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 40. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no šīs regulas spēkā stāšanās dienas. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 40. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 40. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

42. pants
Grozījumi Regulā (EK) Nr. 520/2007

Padomes Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 4. punktu un 28. pantu svītro.

43. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

Eiropas Parlamenta vārdā – Padomes vārdā –

priekšsēdētājs priekšsēdētājs

(1) OV C [...], [...], [...]. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(3) Padomes Lēmums (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(4) Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(5) Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(6) Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007, ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(7)

Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un

Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu, 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgums

par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(8) Padomes Lēmums 2005/75/EK (2004. gada 26. aprīlis) par Kopienas pievienošanos Konvencijai par tālu migrējošu zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību Klusā okeāna rietumu un centrālajā daļā (OV L 32, 4.2.2005., 1. lpp.).

(9) https://www.wcpfc.int/conservation-and-management-measures.

(10) Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(11) https://www.wcpfc.int/doc/supplcmm-2010-07/best-handling-practices-safe-release-sharks-other-whale-sharks-and.

(12)

https://www.wcpfc.int/doc/supplcmm-2012-04/guidelines-safe-release-encircled-animals-including-whale-sharks .

(13)

WCPFC Guidelines for the Handling of Sea Turtles https://www.wcpfc.int/doc/sc-06/wcpfc-guidelines-handling-sea-turtles un https://www.wcpfc.int/doc/supplcmm-2008-03/wcpfc-guidelines-handling-sea-turtles-graphics .

(14) Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(15) WCPFC/IWG-ROP2/2008-09.

(16)

Nepārvaramas varas gadījumā karoga dalībvalsts drīkst atļaut saviem kuģiem meklēšanas un glābšanas operācijas pārtraukt, pirms pagājušas 72 stundas.

(17) Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(18) https://www.wcpfc.int/doc/data-01/scientific-data-be-provided-commission-revised-wcpfc4-6-7-and-9 .

(19) https://www.wcpfc.int/file/430562/download?token=BQxkRith.

(20) https://www.wcpfc.int/doc/sc-01/annual-report-commission-part-1-information-fisheries-research-and-statistics-revised .

A sleja	B sleja
Zvejas rīku ievietošana no sānu borta kopā ar putnu atturēšanas ierīcēm un atzaru auklām, kas aprīkotas ar gremdēm 1	Putnu atbaidīšanas aukla 2
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu	Zili iekrāsota ēsma
Putnu atbaidīšanas aukla	Āķu jedas izlaidējs, ar ko āķu jedu ievieto dziļumā
Atzaru auklas ar gremdēm	Zivju atkritumu izsviešanas pārvaldība
Āķu aizsargierīces 3