EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 18.3.2021
COM(2021) 125 final
2021/0065(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar kuru nosaka nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Savienības vārdā jāieņem sakarā ar 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa paredzēto pagarināšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam.
2.Priekšlikuma konteksts
2.1.1995. gada Graudu tirdzniecības konvencija
1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas (“konvencija”) mērķis ir veicināt starptautisko sadarbību visos graudu tirdzniecības aspektos, veicināt starptautiskās graudu tirdzniecības paplašināšanos un nodrošināt pēc iespējas brīvāku šīs tirdzniecības plūsmu. Turklāt konvencijas nolūks ir visu dalībnieku interesēs dot pēc iespējas plašāku ieguldījumu starptautiskā graudu tirgus stabilitātē, uzlabot pasaules pārtikas nodrošinājumu un izveidot forumu, kur apmainīties ar informāciju un apspriest dalībnieku bažas, kas saistītas ar graudu tirdzniecību.
Konvencija stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā.
Eiropas Savienība ir konvencijas Puse 1 .
2.2.Starptautiskā Graudu padome
Starptautiskā Graudu padome (IGC) ir starpvaldību organizācija, kas tiecas īstenot konvencijas 1. pantā noteiktos mērķus. Konkrētāk, IGC mērķi ir:
·veicināt starptautisko sadarbību visos graudu tirdzniecības aspektos;
·veicināt graudu nozares starptautiskās tirdzniecības paplašināšanos, atvērtību un taisnīgumu;
·veicināt starptautiskā graudu tirgus stabilitāti, uzlabot pasaules pārtikas nodrošinājumu un veicināt to valstu attīstību, kuru ekonomika ir atkarīga no graudu tirdzniecības.
Šie mērķi tiek īstenoti ar tirgus pārredzamības uzlabojumiem, ko panāk, izmantojot informācijas apmaiņu, analīzi un konsultācijas par tirgus un politikas attīstības tendencēm.
Starptautiskajai Graudu padomei ir 30 locekļi, kuru vidū ir daudzi pasaules lielākie labības ražotāji, kā arī importētāji. Līdztekus Eiropas Savienībai citu locekļu vidū ir Apvienotā Karaliste, Argentīna, ASV, Austrālija, Ēģipte, Indija, Japāna, Kanāda, Krievija un Ukraina. Tomēr Ķīna un Brazīlija nav tās locekles.
30 IGC locekļiem kopā ir 2000 balsu.
Budžeta procedūru vajadzībām (sk. konvencijas 11. pantu), t. i., lai noteiktu locekļu ikgadējās finansiālās iemaksas, Savienībai 2020./21. gadā ir 371 balss 2 .
Lēmumu pieņemšanā, proti, kad tiek balsots (sk. konvencijas 12. pantu), 1000 balsu tiek sadalīts 11 eksportētājiem locekļiem (tai skaitā 244 balsis Savienībai) un 1000 balsu – 19 importētājiem locekļiem. Jāuzsver, ka principā IGC darbojas uz vienprātības pamata un gadījumi, kad tiek faktiski balsots, ir ļoti reti.
Starptautiskās Graudu padomes sanāksmēs Eiropas Savienību pārstāv Eiropas Komisija. IGC sanāksmēs, jo īpaši padomes sesijās, var piedalīties dalībvalstis.
2.3.Paredzētais Starptautiskās Graudu padomes akts
Starptautiskās Graudu padomes 53. sesijā, kas norisināsies 2021. gada 7. jūnijā, plānots pieņemt lēmumu par konvencijas termiņa pagarināšanu par diviem gadiem (“paredzētais akts”).
Uz konvencijas 33. pantu balstītā paredzētā akta mērķis ir nodrošināt, ka Starptautiskā Graudu padome turpina darbu.
Konvencijas termiņa pagarinājums aptvers laiku no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju Eiropas Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK 3 ar termiņu līdz 1998. gada 30. jūnijam; kopš tā laika šis termiņš ir ticis regulāri pagarināts. Saskaņā ar konvencijas 33. pantu konvencija katru reizi tiek pagarināta uz laiku, kas nav ilgāks par diviem gadiem. Iepriekšējoreiz to ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu pagarināja 2019. gada jūnijā, un tā ir spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Eiropas Savienība vienmēr ir bijusi aktīva IGC locekle, un Savienības interesēs ir vēlreiz pagarināt konvencijas termiņu uz laiku, ne ilgāku par diviem gadiem. Savienība ir viens no lielākajiem labības ražotājiem un vadošais kviešu un miežu eksportētājs, kā arī lielākais kukurūzas importētājs.
Šā priekšlikuma mērķis ir lūgt Padomei pilnvarot Komisiju Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā balsot par konvencijas termiņa pagarināšanu līdz 2023. gada 30. jūnijam. Oficiālu lēmumu par konvencijas termiņa pagarināšanu plānots pieņemt Starptautiskās Graudu padomes 53. sesijā, kas notiks 2021. gada 7. jūnijā, iespējams, videokonferences veidā.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kas nav saistoši saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Ar paredzēto Starptautiskās Graudu padomes aktu tiek pagarināts konvencijas termiņš; konvencija ir Savienībai saistošs starptautisks nolīgumus. Tāpēc paredzētajam aktam ir juridiskas sekas.
Paredzētais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, kas pieņems saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Eiropas Savienības vārdā tiek ieņemta noteikta nostāja. Ja paredzētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti, no kuriem viens ir klasificējams kā galvenais, bet otrs ir pakārtots, lēmums saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, kas nepieciešams galvenajam vai dominējošajam mērķim vai komponentam.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz lauksaimniecības produktu tirdzniecību.
Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 207. panta 4. punkta pirmā daļa.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 207. panta 4. punkta pirmajai daļai saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
5.Paredzētā akta publicēšana
Tā kā Starptautiskās Graudu padomes akts pagarinās konvencijas darbības termiņu, ir lietderīgi Padomes lēmumu pēc pieņemšanas publicēt Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
2021/0065 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 207. panta 4. punkta pirmo daļu saistībā ar tā 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)1995. gada Graudu tirdzniecības konvenciju (“konvencija”) Savienība noslēdza ar Padomes Lēmumu 96/88/EK 5 , un tā stājās spēkā 1995. gada 1. jūlijā. Konvencija tika noslēgta uz trim gadiem.
(2)Saskaņā ar konvencijas 33. pantu Starptautiskā Graudu padome var pagarināt konvencijas termiņu uz secīgiem periodiem, kas nevienu reizi nav ilgāki par diviem gadiem. Kopš konvencijas noslēgšanas tās termiņš ticis regulāri pagarināts par turpmākiem divu gadu periodiem. Iepriekšējoreiz konvencijas termiņu ar Starptautiskās Graudu padomes lēmumu 6 pagarināja 2019. gada 10. jūnijā, un konvencija būs spēkā līdz 2021. gada 30. jūnijam.
(3)Starptautiskajai Graudu padomei 53. sesijā, kas notiks 2021. gada 7. jūnijā, ir jālemj par konvencijas termiņa pagarināšanu vēl par diviem gadiem, proti, uz laiku no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
(4)Tā kā konvencijas termiņa pagarināšana ir Savienības interesēs, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Graudu padomes 53. sesijā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskās Graudu padomes 53. sesijā, ir balsot par 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa turpmāku pagarināšanu vēl par diviem gadiem, proti, uz laiku no 2021. gada 1. jūlija līdz 2023. gada 30. jūnijam.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
|
FINANŠU PĀRSKATS |
FinancSt/10/
|
|||||
|
6.221.2022.1 |
||||||
|
DATUMS: 18.01.2021. |
||||||
|
1. |
BUDŽETA POZĪCIJA 14 20 03 06 – Starptautiskie lauksaimniecības nolīgumi |
APROPRIĀCIJAS B2021 6 300 000 EUR |
||||
|
2. |
NOSAUKUMS Priekšlikums Padomes lēmumam par nostāju, kas Starptautiskajā Graudu padomē Eiropas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz 1995. gada Graudu tirdzniecības konvencijas termiņa pagarināšanu |
|||||
|
3. |
JURIDISKAIS PAMATS: Līguma par Eiropas Savienības darbību 207. pants saistībā ar 218. panta 9. punktu. |
|||||
|
4. |
MĒRĶI Pagarināt esošo Graudu tirdzniecības konvencijas termiņu vēl par diviem gadiem (1.7.2021.–30.6.2023.). |
|||||
|
5. |
FINANSIĀLĀ IETEKME |
12 MĒNEŠU PERIODS
|
KĀRTĒJAIS FINANŠU GADS 2021 (milj. EUR) |
NĀKAMAIS FINANŠU GADS 2022 (milj. EUR) |
||
|
5.0. |
IZDEVUMI
-
KO SEDZ NO ES BUDŽETA
- VALSTU IESTĀDES - CITI |
0,42 |
0,39 |
|||
|
5.1. |
IEŅĒMUMI
-
ES PAŠU RESURSI
- VALSTS |
|||||
|
2023 |
||||||
|
5.0.1. |
APLĒSTIE IZDEVUMI |
- |
||||
|
5.1.1. |
APLĒSTIE IEŅĒMUMI |
|||||
|
5.2. |
APRĒĶINA METODE pamatojas uz pieņēmumu par aplēsto ES balsu skaitu (mainās katru gadu) un par aplēsto summu, kas būs jāmaksā par vienu balsi (GBP). |
|||||
|
6.0. |
VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT NO APROPRIĀCIJĀM, KAS IERAKSTĪTAS KĀRTĒJĀ BUDŽETA ATTIECĪGAJĀ NODAĻĀ? |
JĀ |
||||
|
6.1. |
VAI PROJEKTU VAR FINANSĒT, VEICOT KĀRTĒJĀ BUDŽETA STARPNODAĻU PĀRVIETOJUMUS? |
- |
||||
|
6.2. |
VAI BŪS VAJADZĪGS PAPILDU BUDŽETS? |
- |
||||
|
6.3. |
VAI APROPRIĀCIJAS BŪS JĀIERAKSTA NĀKAMO GADU BUDŽETOS? |
JĀ |
||||
|
PIEZĪMES Faktiski samaksātā summa var mainīties atkarībā no galīgā balsu skaita, ko ES saņem, atkarībā no summas GBP, kas maksājama par vienu balsi, un no EUR/GBP maiņas kursa. |
||||||