EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.3.2021

COM(2021) 113 final

2021/0058(COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS

•Priekšlikuma pamatojums un mērķi

Visas IOTC līgumslēdzējas puses ir IOTC locekles. IOTC ir pilnvaras pieņemt saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumus (“rezolūcijas”) attiecībā uz tās pārziņā esošajām zvejniecībām, un šie pasākumi tās līgumslēdzējām pusēm ir saistoši.

Saskaņā ar Nolīguma par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi IX panta 4. punktu rezolūcijas 120 dienas pēc IOTC paziņojuma dienas kļūst tās locekļiem saistošas. Komisija, pamatojoties uz piecu gadu pilnvarojumu, kas noteikts ar Padomes lēmumu, un zinātniskajiem ieteikumiem, ES vārdā sagatavo sarunu norādes. Saskaņā ar pilnvarojumu šīs norādes tiek iesniegtas Padomes darba grupai, kurā tās tiek apspriestas un apstiprinātas, un pēc tam koordinācijas sanāksmēs ar dalībvalstīm, kas notiek IOTC gadskārtējo sanāksmju ietvaros, norādes tiek vēl pieslīpētas, lai ņemtu vērā aktuālās norises. Ikgadējās sanāksmēs, kurās pulcējas ES delegācija IOTC, piedalās Komisija, Padome un ieinteresēto personu pārstāvji.

Saskaņā ar IOTC nolīguma IX panta 5. punktu iebildumus pret IOTC lēmumu līgumslēdzējas puses var izteikt 120 dienu laikā pēc tam, kad IOTC izpildsekretārs paziņojis par lēmumu. Ja iebildumi netiek izteikti vai pēc tam tiek atsaukti, visi pasākumi ir saistoši. Uz iebildumu procedūru attiecas arī Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punkts, jo IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem (CMM) ir juridisks spēks (t. i., tie kļūst līgumslēdzējām pusēm saistoši). Pirms tiek pieņemts lēmums izteikt iebildumu pret kādu pasākumu, Komisija lūdz attiecīgās Padomes struktūras šādu lēmumu apstiprināt. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 5. punktā teikts, ka ES ir stingri jāievēro starptautiskās tiesības; tas nozīmē arī IOTC saglabāšanas un izpildes panākšanas pasākumu ievērošanu.

Lai gan IOTC rezolūcijas ir adresētas galvenokārt līgumslēdzējām pusēm, tās uzliek pienākumus arī operatoriem (piemēram, kuģu kapteiņiem).

Šis priekšlikums attiecas uz pasākumiem, ko IOTC pieņēmusi kopš 2008. gada un kas (dažos gadījumos) grozīti tās gadskārtējās sanāksmēs. Šo pasākumu kā starptautisku saistību izpilde ES jānodrošina, tiklīdz tie stājušies spēkā. Šā priekšlikuma mērķis ir transponēt IOTC rezolūciju jaunāko redakciju un izveidot to turpmākas transponēšanas un īstenošanas mehānismu.

Leģislatīvais process RZPO pieņemto CMM transponēšanai ES tiesību aktos no pirmā Komisijas priekšlikuma projekta līdz galīgā tiesību akta pieņemšanai Padomē un Eiropas Parlamentā ilgst vidēji 18 mēnešus. Deleģētās pilnvaras nodrošina, ka saskaņā ar līdztiesīgo likumdevēju norādēm Savienība spēj ātri transponēt pasākumus, kuri dod labumu ES flotei, uzlabo vienlīdzīgus konkurences apstākļus un vēl vairāk atbalsta krājumu ilgtspējīgu pārvaldību ilgtermiņā. Šajā priekšlikumā paredzēts saskaņā ar LESD 290. pantu piešķirt Komisijai deleģētās pilnvaras, kas vajadzīgas, lai ņemtu vērā (iespējams, biežus) IOTC pasākumu grozījumus un nodrošinātu, ka ES zvejas kuģi ir vienlīdzīgā situācijā ar citu līgumslēdzēju pušu zvejas kuģiem. Šādu pasākumu piemēri ir ietekmējuma mazināšanas pasākumi, kas attiecas uz jūras bruņurupučiem, kuri nozvejoti ar konkrētiem zvejas rīkiem, prasības sniegt informāciju par kuģiem, kas zvejo tunzivis un zobenzivi, minimālā novērotāju un paraugu ņēmēju klātbūtne konkrētās zvejniecībās, fraktēšanas nosacījumi, minimālā informācija par starpvaldību nolīgumiem un ārvalstu karoga kuģiem, un ziņošanas termiņi.

Šajā priekšlikumā norādītie ziņošanas termiņi noteikti, pamatojoties uz IOTC rezolūcijās noteiktajiem termiņiem. Tas darīts, lai ES varētu laikus iesniegt ziņojumus IOTC sekretariātam.

•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā

•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām

2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE

•Juridiskais pamats

•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)

•Proporcionalitāte

•Juridiskā instrumenta izvēle

3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI

•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes

•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām

•Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana

•Ietekmes novērtējums

•Normatīvā atbilstība un vienkāršošana

•Pamattiesības

4.IETEKME UZ BUDŽETU

5.CITI ELEMENTI

•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība

•Skaidrojošie dokumenti (direktīvām)

•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums

2021/0058 (COD)

Priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 2. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,

ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu,

saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,

tā kā:

(1)Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķis, kas noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1380/2013 5 , ir nodrošināt, lai ūdeņu dzīvo resursu izmantošana palīdzētu sasniegt ilgtermiņa vidisko, ekonomisko un sociālo ilgtspēju.

(2)Ar Padomes Lēmumu 98/392/EK 6 Savienība ir apstiprinājusi Apvienoto Nāciju Organizācijas 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju. Ar Padomes Lēmumu 98/414/EK Savienība ir apstiprinājusi nolīgumu par minētās konvencijas īstenošanu attiecībā uz transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību 7 , kurā ietverti principi un noteikumi, kas attiecas uz dzīvo jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību. Savu starptautisko saistību plašākajā nozīmē Eiropas Savienība piedalās centienos, kas vērsti uz zivju krājumu saglabāšanu starptautiskajos ūdeņos.

(3)Atbilstīgi Padomes 1995. gada 18. septembra Lēmumam 95/399/EK 8 Savienība ir līgumslēdzēja puse Nolīgumā par Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) izveidi.

(4)IOTC katru gadu pieņem saglabāšanas un pārvaldības pasākumus (CMM), proti, rezolūcijas, kuras ir saistošas IOTC līgumslēdzējām pusēm un sadarbīgām pusēm, kas nav tās līgumslēdzējas puses, tātad arī Savienībai. Nesenākajā gadskārtējā sanāksmē, kas notika 2019. gada jūnijā, tika pieņemtas vairākas jaunas rezolūcijas. Ar šo regulu tiek ieviestas IOTC rezolūcijas, kas pieņemtas laikā no 2000. līdz 2019. gadam, izņemot pasākumus, kas jau ir Savienības tiesību daļa.

(5)Lai nodrošinātu atbilstību KZP, ir pieņemti Savienības tiesību akti, ar ko izveido kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēmu, kurā ietverta cīņa pret nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Konkrētāk, ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1224/2009 9 ir izveidota Savienības kontroles, inspekcijas un izpildes panākšanas sistēma, kurā izmanto visaptverošu un integrētu pieeju, lai nodrošinātu atbilstību visiem KZP noteikumiem. Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 10 nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1005/2008 11 ir izveidota Kopienas sistēma, kuras mērķis ir aizkavēt, novērst un izskaust NNN zveju. Minētajās regulās jau ir iekļauti noteikumi, kas aptver vairākus IOTC rezolūcijās noteiktos pasākumus. Tāpēc minētie noteikumi šajā regulā nav jāiekļauj.

(6)Saskaņā ar Regulas (ES) Nr. 1380/2013 29. panta 2. punktu Savienības nostājas reģionālajās zvejniecības pārvaldības organizācijās ir jābalsta uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, lai nodrošinātu, ka zvejas resursi tiek pārvaldīti saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) mērķiem, jo īpaši ar mērķi zivju krājumu populācijas pakāpeniski atjaunot un uzturēt virs biomasas līmeņiem, kas spēj nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (“MSY”), un ar mērķi nodrošināt tādus apstākļus, lai zvejas un apstrādes nozare un ar zveju saistītas darbības, ko veic uz sauszemes, būtu ekonomiski dzīvotspējīgas un konkurētspējīgas.

(7)Lai Savienības tiesību aktos ātri ieviestu turpmākas IOTC rezolūcijas, ar ko groza vai papildina šajā regulā noteiktās rezolūcijas, būtu jādeleģē Komisijai pilnvaras pieņemt aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, proti, aktus, ar kuriem groza noteikumus par informāciju par katru kuģi, kas iekļaujama sarakstā ar aktīviem kuģiem, kuri zvejo tunzivis un zobenzivi, novērotāju un paraugu ņēmēju klātbūtni nerūpnieciskajās zvejniecībās, izteiktu procentos, fraktēšanas nosacījumus, ostās veiktu izkraušanu procentuālo daļu, kura jāinspicē, ziņošanas termiņus un regulas 1.–6. pielikumu, kas attiecas uz IOTC prasību par nozvejas ziņošanu, putnu ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, datu vākšanu, zivju pievilināšanas ierīcēm un fraktēšanas prasībām, kā arī atsauces uz IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem, kuri saistīti ar pārkraušanas deklarāciju, ar ZPI konstrukcijas un izvietošanas principiem, kas saistīti ar iepīšanās mazināšanu, kā arī ziņošanu par ZPI, ar neiepinošu un bionoārdāmu ZPI konstrukciju, IOTC ostu apstiprināšanas procedūru, procedūrām, kā rīkoties ar mobulīdrajām, apiešanās vadlīnijām un ietekmējuma mazināšanas pasākumiem, kas attiecas uz jūras bruņurupučiem, kuri nozvejoti ar konkrētiem zvejas rīkiem, ar kuģu marķējumu un identifikāciju, NNN zvejas paziņošanas dokumentiem, lielacu tunzivs statistikas programmas dokumentiem, ar ienākšanu ostas valstī saistītiem paziņojumiem, ostas dalībvalsts veiktas inspekcijas minimālajiem standartiem, pārkāpumu paziņošanas veidlapām, nozvejas un zvejas pasākumu paziņošanas paraugiem.

(8)Ir īpaši būtiski, lai Komisija, veicot sagatavošanas darbus, rīkotu atbilstīgas apspriešanās, arī ekspertu līmenī, un lai minētās apspriešanās tiktu rīkotas saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu 12 . Jo īpaši, lai deleģēto aktu sagatavošanā nodrošinātu vienādu dalību, Eiropas Parlaments un Padome visus dokumentus saņem vienlaicīgi ar dalībvalstu ekspertiem, un minēto iestāžu ekspertiem ir sistemātiska piekļuve Komisijas ekspertu grupu sanāksmēm, kurās notiek deleģēto aktu sagatavošana.

(9)Tā kā šī regula paredz jaunu un visaptverošu noteikumu kopumu, Regulās (EK) Nr. 1936/2001 13 , (EK) Nr. 1984/2003 14 un (EK) Nr. 520/2007 15 paredzētie noteikumi par IOTC CMM būtu jāsvītro. Tāpēc minētās regulas būtu attiecīgi jāgroza,

IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants
Priekšmets

Šī regula nosaka noteikumus par pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumiem, kas saistīti ar zveju apgabalā, uz kuru attiecas Nolīgums par Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) izveidi 16 .

2. pants
Darbības joma

Šo regulu piemēro:

(1)Savienības zvejas kuģiem, kas darbojas apgabalā;

(2)Savienības zvejas kuģiem gadījumos, kad IOTC sugas tiek pārkrautas citā kuģī un izkrautas ārpus apgabala;

(3)trešo valstu zvejas kuģiem, kuri izmanto dalībvalstu ostas un uz kuriem ir IOTC sugas vai no šādām sugām iegūti zvejas produkti.

3. pants
Definīcijas

Šajā regulā piemēro šādas definīcijas:

(1)“nolīgums” ir Nolīgums par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi;

(2)“apgabals” ir tās Indijas okeāna daļas, kas definētas nolīgumā (II pantā un A pielikumā);

(3)“Savienības zvejas kuģis” ir jebkāda izmēra kuģis, kas kuģo ar dalībvalsts karogu un ko izmanto vai ir paredzēts izmantot zvejas resursu komerciālā apgūšanā; pie šādiem kuģiem pieder arī atbalsta kuģi, zivju apstrādes kuģi, kuģi, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, un zvejas produktu pārvadāšanai aprīkoti transportkuģi, izņemot konteinerkuģus;

(4)“IOTC sugas” ir tunzivju un tunzivjveidīgo zivju sugas un haizivis, kas uzskaitītas nolīguma B pielikumā, un citas sugas, ko nozvejo saistībā ar minētajām sugām;

(5)“Puse” ir nolīguma līgumslēdzēja puse vai sadarbīga puse, kas nav līgumslēdzēja puse;

(6)“CMM” ir spēkā esošs saglabāšanas un pārvaldības pasākums, ko IOTC pieņēmusi saskaņā ar nolīguma V panta 2. punkta c) apakšpunktu un IX panta 1. punktu, ar tajā periodiski izdarītiem grozījumiem 17 ;

(7)“pārtikai nederīgas” ir zivis, kuras iestrēgušas riņķvada linuma acīs vai saspiestas riņķvadā, vai kurām ir plēsoņu nodarīti bojājumi, vai kuras ir nobeigušās un sabojājušās linumā, ja zvejas rīka kļūmes dēļ nav bijusi iespējama ne linuma un nozvejas normāla izcelšana, ne dzīvu zivju atbrīvošana. Pārtikai nederīgas zivis neietver zivis, ko izmēra, tirgspējas vai sugu sastāva dēļ uzskata par nevēlamām vai kas ir sabojājušās vai kontaminētas Savienības zvejas kuģa apkalpes darbības vai bezdarbības rezultātā;

(8)“zivju pievilināšanas ierīce” (ZPI) ir pastāvīgs, daļēji pastāvīgs vai pagaidu objekts, struktūra vai ierīce, kas izgatavota no jebkāda mākslīga vai dabiska materiāla un tiek izvietota un/vai lokalizēta, lai pievilinātu un pēc tam nozvejotu mērķsugu tunzivis;

(9)“dreifējoša ZPI” ir ZPI, kas nav atsaitē piestiprināta okeāna dibenam;

(10)“noenkurota ZPI” ir ZPI, kas ir atsaitē piestiprināta okeāna dibenam;

(11)“datu bojas” ir dreifējošas vai noenkurotas peldošas ierīces, ko valstiskas organizācijas vai atzītas zinātniskas organizācijas vai subjekti izvieto, lai elektroniski vāktu un mērītu vidiskos datus, bet neizmanto zvejas darbību vajadzībām;

(12)“IOTC pārkraušanas deklarācija” ir dokuments, kas iekļauts CMM 19/06 III pielikumā;

(13)“SJO numurs” ir septiņciparu numurs, ko piešķir kuģim Starptautiskās Jūrniecības organizācijas pakļautībā;

(14)“fraktēšana” ir nolīgums vai līgums, ar kuru zvejas kuģi, kas kuģo ar Puses karogu, uz noteiktu laiku nolīgst citas Puses operators, nemainot kuģa karogu. “Fraktētāja Puse” ir Puse, kura ir iedalītās kvotas vai zvejas iespēju turētāja, bet “karoga Puse” ir Puse, kurā fraktētais kuģis reģistrēts;

(15)“transportkuģis” ir atbalsta kuģis, kas iesaistījies pārkraušanā citā kuģī un no cita kuģa saņem IOTC sugas.

II nodaļa 
Pārvaldība un saglabāšana

1. iedaļa
Tropiskās tunzivis

4. pants
Izmešanas aizliegums

1.Uz Savienības kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, patur un no tiem izkrauj visas tropisko tunzivju (lielacu tunzivs, dzeltenspuru tunzivs un svītrainās tunzivs) nozvejas, izņemot gadījumus, kad kuģa kapteinis konstatē, ka:

(a)zivis ir pārtikai nederīgas vai

(b)uzglabāšanas ietilpība nav pietiekama, lai novietotu tropiskās tunzivis un nemērķa sugu zivis, kas nozvejotas reisa pēdējā zvejas rīku ievietošanas reizē.

2.Šā panta 1. punkta b) apakšpunktā minētās zivis drīkst izmest tikai tad, ja kapteinis un apkalpe cenšas tropiskās tunzivis un nemērķa sugu zivis pēc iespējas drīzāk atbrīvot dzīvas un pēc izmešanas zveja vairs nenotiek līdz brīdim, kad uz kuģa esošās tropiskās tunzivis un nemērķa sugu zivis ir izkrautas vai pārkrautas citā kuģī.

3.Savienības zvejas kuģa kapteinis 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētos izņēmumus reģistrē attiecīgajā zvejas žurnālā, kurā norāda izmesto zivju daudzuma aplēses tonnās un sugu sastāvu un attiecīgajā zvejas rīka ievietošanas reizē paturēto zivju daudzuma aplēses tonnās un sugu sastāvu.

4.Šajā pantā nemērķa sugas ir nemērķa tunzivju sugas, kā arī varavīksnes stavrida, korifēnas, plankumainais mugurradzis, buruzivis un marlīni, vahū un barakudas.

5. pants
Aizliegums zvejot datu boju tuvumā

1.Savienības zvejas kuģi apgabalā nezvejo tuvāk par vienu jūras jūdzi no datu bojas vai nemijiedarbojas ar datu boju, konkrēti, neveic šādas darbības:

(a)bojas apņemšana ar zvejas rīkiem,

(b)kuģa, jebkāda zvejas rīka vai kuģa daļas piesiešana vai piestiprināšana pie datu bojas vai tās tauvojuma, vai

(c)datu bojas enkurtroses pārraušana.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, dalībvalstu zinātniskās pētniecības programmās, kuras paziņotas IOTC, Savienības zvejas kuģus drīkst izmantot tuvāk par vienu jūras jūdzi no datu bojas ar nosacījumu, ka tie nemijiedarbojas ar minētajām datu bojām.

3.Datu boju apgabalā nepaceļ uz Savienības zvejas kuģiem, ja vien tās īpašnieks nav skaidri atļāvis vai prasījis to darīt.

4.Savienības zvejas kuģi, kas darbojas apgabalā, raugās pēc jūrā pietauvotām datu bojām un veic visus sapratīgos pasākumus, kas vajadzīgi, lai nepieļautu minēto datu boju iepīšanu zvejas rīkā vai jebkāda veida tiešu mijiedarbību ar tām. Ja Savienības zvejas kuģa zvejas rīks iepin datu boju, iepinušo zvejas rīku noņem, pēc iespējas mazāk bojājot datu boju.

5.Savienības zvejas kuģi ziņo savām karoga dalībvalstīm par visām datu bojām, par kurām tie konstatējuši, ka tās ir bojātas vai citādi neizmantojamas, un sniedz detalizētu informāciju par novērojumu, bojas atrašanās vietu un jebkādu saskatāmu identifikācijas informāciju uz tās. Šādus ziņojumus un informāciju par to aktīvos ietilpstošo datu boju atrašanās vietu, ko tās izvietojušas visā apgabalā, dalībvalstis nosūta Komisijai saskaņā ar 51. panta 5. punktu.

2. iedaļa 
Buruzivis un marlīni

6. pants
Pārvaldības un saglabāšanas pasākumi

1.Uz Savienības zvejas kuģiem nepatur, no tiem nepārkrauj citā kuģī un neizkrauj svītrainā marlīna, melnā marlīna, Atlantijas zilā marlīna vai Klusā okeāna buruzivs īpatņus, kuru garums no apakšžokļa līdz astes spuras sazarojuma vietai ir mazāks par 60 cm. Ja kuģi nozvejo šādas zivis, tie tās tūlīt atlaiž atpakaļ jūrā.

2.Savienības zvejas kuģi, kas nozvejojuši svītraino marlīnu, melno marlīnu, Atlantijas zilo marlīnu vai Klusā okeāna buruzivi, attiecīgos nozvejas un zvejas piepūles datus reģistrē saskaņā ar šīs regulas 1. pielikumu.

3.Lai nodrošinātu pareizu ziņošanu par svītrainā marlīna, melnā marlīna, Atlantijas zilā marlīna un Klusā okeāna buruzivs nozvejām saskaņā ar 51. panta 1. punktu, dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmu.

4.Par to, kas darīts, lai uzraudzītu nozvejas un pārvaldītu zvejniecības svītrainā marlīna, melnā marlīna, Atlantijas zilā marlīna un Klusā okeāna buruzivs ilgtspējīgas izmantošanas un saglabāšanas nolūkā, dalībvalstis ziņo valsts zinātniskajā ziņojumā, ko sniedz saskaņā ar 51. panta 6. punktu.

3. iedaļa
Zilā haizivs

7. pants
Zilā haizivs

1.Savienības zvejas kuģu gūtās zilās haizivs (Prionace glauca) nozvejas reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

2.Dalībvalstis īsteno datu vākšanas programmas, kas nodrošina pareizu zilās haizivs nozvejas, zvejas piepūles, izmēra un izmetumu datu uzlabotu ziņošanu. Datus par zilās haizivs nozvejām dalībvalstis ziņo saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

3.Informāciju par to, kas darīts, lai uzraudzītu zilās haizivs nozvejas, dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu iekļauj īstenošanas ziņojumā.

4.Dalībvalstis tiek rosinātas veikt tādus zinātniskos pētījumus par zilo haizivi, kas sagādātu informāciju par galvenajām bioloģiskajām, ekoloģiskajām, etoloģiskajām īpašībām, dzīves ciklu, migrāciju, izdzīvotību pēc atbrīvošanas un vadlīnijas par drošu atbrīvošanu un mazuļu uzturēšanās vietu identificēšanu, kā arī zvejas prakses uzlabošanu. Šādu informāciju iekļauj ziņojumos, kurus Komisijai nosūta saskaņā ar 51. panta 6. punktu.

4. iedaļa

Zveja, kurā izmanto gaisa kuģus, ZPI un mākslīgos gaismekļus

8. pants
Aizliegums zivju zvejā izmantot gaisa kuģus

1.Savienības zvejas, atbalsta un apgādes kuģi neizmanto gaisa kuģus vai bezpilota lidaparātus par zvejas palīglīdzekļiem. Par visiem gadījumiem, kad zvejas operācija apgabalā tiek veikta ar gaisa kuģa vai bezpilota lidaparāta palīdzību, tūlīt ziņo karoga dalībvalstij un Komisijai. Komisija par to nekavējoties informē IOTC sekretariātu.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, gaisa kuģus un bezpilota lidaparātus drīkst izmantot zinātniskiem, uzraudzības, kontroles un pārraudzības mērķiem.

9. pants
Zivju pievilināšanas ierīces (ZPI)

1.Savienības zvejas kuģi, izmantojot 2. pielikumā norādītos konkrētos datu elementus, atsevišķi reģistrē zvejas darbības, kas saistītas ar dreifējošām ZPI un ar noenkurotām ZPI. Dalībvalstis šo informāciju nosūta Komisijai saskaņā ar 51. pantu.

2.Komisijai nosūta dienas informāciju par visām aktīvajām ZPI, kura satur informāciju par datumu, instrumentālās bojas identifikāciju, norīkoto kuģi un dienas pozīciju un kuru apkopo reizi mēnesī un iesniedz vismaz 60 dienas vēlāk, bet ne vairāk kā 90 dienas vēlāk. Komisija šo informāciju nosūta IOTC sekretariātam.

3.Dalībvalstis izstrādā pārvaldības plānus par to, kā katrs to kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, izmanto dreifējošas ZPI. Pārvaldības plāni:

(a)ņem vērā vismaz 2. pielikumā sniegtās vadlīnijas;

(b)satur iniciatīvas vai uzskaites ar mērķi izpētīt un iespēju robežās minimalizēt ZPI pavadošo lielacu un dzeltenspuru tunzivs mazizmēra īpatņu un nemērķa sugu īpatņu nozveju;

(c)satur vadlīnijas par to, kā iespēju robežās nepieļaut ZPI nozaudēšanu vai pamešanu;

(d)pamatojas uz CMM 19/02 V pielikumā izklāstītajiem principiem, kas palīdz mazināt haizivju, jūras bruņurupuču vai citu sugu iepīšanos.

4.Ne vēlāk kā 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu nosūta Komisijai ziņojumu par ZPI pārvaldības plānu sasniegumiem, arī par sākotnēji iesniegto pārvaldības plānu izskatīšanu un par CMM 19/02 V pielikuma principu piemērošanas izskatīšanu. Komisija šo informāciju ne vēlāk kā 60 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes nosūta IOTC sekretariātam.

10. pants
Neiepinošas un bionoārdāmas ZPI

Savienības zvejas kuģi ZPI izgatavošanā izmanto neiepinošas konstrukcijas un materiālus, kā ieskicēts CMM 19/02 V pielikumā.

11. pants

Aizliegums zivju pievilināšanai izmantot mākslīgos gaismekļus

1.Savienības zvejas kuģi ne virs ūdens, ne zem ūdens neizmanto, neuzstāda un nedarbina mākslīgos gaismekļus tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju pievilināšanai.

2.Gaismekļu izmantošana uz dreifējošām ZPI ir aizliegta.

3.Ja Savienības zvejas kuģi apgabalā saskaras ar dreifējošām ZPI, kuras aprīkotas ar mākslīgiem gaismekļiem, tie nekavējoties tās noņem un nogādā atpakaļ ostā.

4.Savienības zvejas kuģi apgabalā neveic zvejas darbības pie vai netālu no jebkāda kuģa vai dreifējošas ZPI, kas aprīkota ar mākslīgiem gaismekļiem, lai pievilinātu tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis.

5.Šā panta 1. punktā noteiktais aizliegums neattiecas uz navigācijas ugunīm un apgaismojumu, kas vajadzīgs, lai sagādātu drošus darba apstākļus.

5. iedaļa
Pārkraušana citā kuģī ostā

12. pants
Pārkraušana citā kuģī

1.Visas IOTC sugu pārkraušanas operācijas notiek ostās, kas apstiprinātas saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantu vai CMM 16/11 5. punktu.

2.Savienības zvejas kuģi, kas iesaistījušies IOTC sugu zvejniecībā, nepārkrauj savas nozvejas nevienā citā kuģī, ja vien nozvejas nav tikušas nosvērtas saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 60. pantu.

13. pants
Citā kuģī pārkraušanas operācijas

1.Citā kuģī pārkraušanas operācijas ostā drīkst veikt tikai saskaņā ar šādu procedūru:

(a)pirms pārkraušanas citā kuģī Savienības zvejas kuģa kapteinim vismaz 48 stundas iepriekš jāpaziņo ostas valsts iestādēm šāda informācija:

–zvejas kuģa vārds un numurs IOTC zvejas kuģu reģistrā,

–transportkuģa vārds un pārkraujamais produkts,

–katra pārkraujamā produkta daudzums tonnās,

–citā kuģī pārkraušanas datums un vieta,

–galvenās zvejas vietas, kurās gūtas tunzivju un tunzivjveidīgo sugu zivju un haizivju nozvejas;

(b)Savienības zvejas kuģa kapteinis elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrē un nosūta pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 22. pantu un Regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām procedūrām;

(c)ne vēlāk kā 15 dienas pēc pārkraušanas citā kuģī attiecīgā Savienības zvejas kuģa kapteinis aizpilda IOTC pārkraušanas deklarāciju un nosūta savai karoga dalībvalstij kopā ar kuģa numuru IOTC zvejas kuģu reģistrā.

2.Savienības transportkuģa kapteinis elektroniskajā zvejas žurnālā reģistrē un nosūta pārkraušanas deklarāciju saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 22. pantu un Regulā (ES) Nr. 404/2011 noteiktajām procedūrām. Turklāt kapteinis 24 stundu laikā aizpilda un nosūta ostas valsts kompetentajām iestādēm IOTC pārkraušanas deklarāciju.

14. pants
Citā kuģī pārkrauto nozveju izkraušana, ko veic Savienības transportkuģi

1.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1224/2009 17. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 48 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika.

2.Dalībvalstis, kurās pārkrāvumi tiek izkrauti, veic atbilstošus pasākumus, lai verificētu saņemtās informācijas pareizību, un sadarbojas ar transportkuģa karoga dalībvalsti, ostas valsti, kurā notikusi pārkraušana citā kuģī, un iesaistīto nozvejotāju zvejas kuģu karoga valstīm, lai pārliecinātos par to, vai izkrāvumi atbilst par katru zvejas kuģi ziņotajam nozvejas apjomam. Šo verificēšanu veic tā, lai transportkuģa darbības traucējumi un neērtības būtu minimālas un netiktu pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

3.Tāda Savienības transportkuģa kapteinis, kas veic izkraušanu trešā valstī, vismaz 48 stundas pirms ieiešanas ostā papildus 1. punktā minētajam iepriekšējam paziņojumam sniedz iepriekšēju paziņojumu saskaņā ar tās trešās valsts tiesību aktiem, kuras ostā kuģis plāno pārkrāvumus izkraut. Turklāt kapteinis nosūta IOTC pārkraušanas deklarāciju tās valsts kompetentajām iestādēm, kurā pārkrāvumi jāizkrauj, un neizkrauj tos pirms attiecīgas atļaujas saņemšanas.

4.Ja izkraušana notiek trešā valstī, transportkuģa kapteinis sadarbojas ar ostas valsts iestādēm.

5.Savienības zvejas kuģu karoga dalībvalstis savos ziņojumos, ko sniedz saskaņā ar 51. panta 5. punktu, iekļauj detalizētu informāciju par to kuģu veikto pārkraušanu citā kuģī.

III nodaļa

Dažu jūras organismu sugu aizsardzība

1. iedaļa
Plātņžaunzivis

15. pants

Vispārīgie haizivju saglabāšanas pasākumi

1.Savienības zvejas kuģi izmanto IOTC sugu noteicējus un apiešanās paņēmienus.

2.Savienības zvejas kuģi iespēju robežās tūlīt neskartus atbrīvo uz kuģiem esošus nevēlamu haizivju sugu īpatņus, kas nozvejoti dzīvi, izņemot zilās haizivis.

3.Šādas nozvejas, arī to stāvokli atbrīvošanas laikā (nedzīvas vai dzīvas), reģistrē zvejas žurnālā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu.

4.Datus par visām to zvejas kuģu gūtajām haizivju nozvejām, tai skaitā visus pieejamos vēsturiskos datus, izmesto un atbrīvoto haizivju daudzuma aplēses, stāvokli (nedzīvas vai dzīvas) un izmēru sadalījumu, dalībvalstis Komisijai sniedz ziņojumā saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

16. pants

Okeāna baltspuru haizivs

1.Savienības zvejas kuģi nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod un nepiedāvā pārdošanai okeāna baltspuru haizivs liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, zinātniskajiem novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus no okeāna baltspuru haizivīm, kas iegūtas apgabalā un zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja šie paraugi ir daļa no pētniecības projekta, ko apstiprinājusi IOTC Zinātniskā komiteja vai IOTC Ekosistēmu un piezvejas jautājumu darba grupa.

3.Kad tas iespējams, dalībvalstis un Komisija cenšas veikt pētījumus par apgabalā nozvejotām okeāna baltspuru haizivīm, lai identificētu iespējamos mazuļu uzturēšanās apgabalus.

17. pants

Lapshaizivis

1.Savienības zvejas kuģi nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod un nepiedāvā pārdošanai nevienas Alopiidae dzimtas sugas lapshaizivju liemeņa daļas vai visu liemeni.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, zinātniskajiem novērotājiem ir atļauts vākt bioloģiskos paraugus no lapshaizivīm, kas iegūtas apgabalā un zvejas rīka pacelšanas laikā ir nedzīvas, ja šie paraugi ir daļa no pētniecības projekta, ko apstiprinājusi IOTC Zinātniskā komiteja vai IOTC Ekosistēmu un piezvejas jautājumu darba grupa.

3.Visas atpūtas un sporta zvejā gūtās lapshaizivis atbrīvo dzīvas. Tās nekādā gadījumā netiek paturētas uz kuģa, pārkrautas citā kuģī, izkrautas, uzglabātas, pārdotas vai piedāvātas pārdošanai. Dalībvalstis nodrošina, ka atpūtas un sporta zvejniekiem, kuru zvejā pastāv lapshaizivju nozvejošanas risks, ir instrumenti, kas piemēroti dzīvu dzīvnieku atbrīvošanai.

4.Dalībvalstis un Komisija cenšas veikt pētījumus par apgabalā nozvejotām lapshaizivīm, lai identificētu iespējamos mazuļu uzturēšanās apgabalus.

18. pants

Mobulīdrajas

1.Savienības zvejas kuģi nekāda tipa zvejas rīku neievieto, tīši apņemot mobulīdraju, ja dzīvnieks ir ticis pamanīts pirms ievietošanas sākuma.

2.Savienības zvejas kuģi nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī, neizkrauj, neuzglabā, nepārdod un nepiedāvā pārdošanai mobulīdrajas liemeņa daļas vai visu liemeni.

3.Netīši nozvejotas mobulīdrajas, tiklīdz tās saskatītas zvejas rīkā, uz āķa vai kuģa klāja, Savienības zvejas kuģi, ciktāl praktiski iespējams, dzīvas un neskartas tūlīt atbrīvo veidā, kas katrai notvertajai rajai nodara pēc iespējas mazāku kaitējumu, un veic visus sapratīgos pasākumus, lai piemērotu CMM 19/03 I pielikumā noteiktās apiešanās procedūras un vienlaikus ņemtu vērā apkalpes drošību.

4.Neatkarīgi no 3. punkta, ja Savienības kuģis, kas zvejo ar riņķvadu, zvejas operāciju laikā netīši nozvejo un sasaldē mobulīdraju, tas visu mobulīdraju nodod atbildīgajām valdības iestādēm vai citai kompetentai iestādei vai izmet to izkraušanas vietā. Šādi nodotas mobulīdrajas nedrīkst pārdot vai iemainīt bartera veidā, bet drīkst ziedot vietējai lietošanai pārtikā.

5.Savienības zvejas kuģi izmanto pienācīgus ietekmējuma mazināšanas, noteikšanas, apiešanās un atbrīvošanas paņēmienus un tur uz kuģa visu aprīkojumu, kas vajadzīgs mobulīdraju atbrīvošanai.

19. pants

Vaļhaizivis

1.Savienības zvejas kuģiem apgabalā ir aizliegts tīši ievietot riņķvadu ap vaļhaizivi, ja tā ir tikusi pamanīta pirms ievietošanas sākuma.

2.Ja vaļhaizivs ir netīši apņemta ar zvejas rīku vai iepinusies tajā, Savienības zvejas kuģi:

(a)veic visus sapratīgos pasākumus, lai panāktu tās drošu atbrīvošanu saskaņā ar pieejamajām IOTC Zinātniskās komitejas paraugprakses vadlīnijām par vaļhaizivju drošu atbrīvošanu un apiešanos ar tām;

(b)par starpgadījumu ziņo kuģa karoga dalībvalstij, sniedzot šādu informāciju:

–īpatņu skaits,

–īss mijiedarbības apraksts, kas, ja iespējams, satur informāciju par to, kā un kāpēc mijiedarbība notikusi,

–vieta, kur notikusi apņemšana ar zvejas rīku,

–pasākumi, kas veikti, lai panāktu drošu atbrīvošanu,

–novērtējums par vaļhaizivs stāvokli (nedzīva vai dzīva) atbrīvošanas brīdī, arī par to, vai tā atbrīvota dzīva, bet pēc tam mirusi.

2. iedaļa
Citas sugas

20. pants
Vaļveidīgie

1.Savienības zvejas kuģi apgabalā neievieto riņķvadu ap vaļveidīgo, ja tas ir ticis pamanīts pirms ievietošanas sākuma.

2.Ja vaļveidīgais ir netīši apņemts ar riņķvadu vai nozvejots ar cita tipa zvejas rīkiem, ar kuriem zvejo tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis, kas saistītas ar vaļveidīgajiem, Savienības zvejas kuģi:

(a)veic visus sapratīgos pasākumus, kuri vajadzīgi, lai panāktu tā drošu atbrīvošanu, un kuri cita starpā nozīmē ievērot pieejamās IOTC Zinātniskās komitejas paraugprakses vadlīnijas par vaļveidīgo drošu atbrīvošanu un apiešanos ar tiem;

(b)par starpgadījumu ziņo attiecīgajai karoga valsts iestādei, sniedzot šādu informāciju:

–suga (ja zināma),

–īpatņu skaits,

–īss mijiedarbības apraksts, kas, ja iespējams, satur informāciju par to, kā un kāpēc mijiedarbība notikusi,

–vieta, kur notikusi apņemšana ar zvejas rīku,

–pasākumi, kas veikti, lai panāktu drošu atbrīvošanu,

–novērtējums par dzīvnieka stāvokli (nedzīvs vai dzīvs) atbrīvošanas brīdī, arī par to, vai vaļveidīgais atbrīvots dzīvs, bet pēc tam miris.

3.Šā panta 2. punkta b) apakšpunktā minēto informāciju, arī stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvs vai dzīvs), dalībvalstis ziņo, izmantojot zvejas žurnālus saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu vai – ja uz kuģa ir novērotājs – izmantojot novērotāju programmas, un nosūta to Komisijai saskaņā ar 51. panta 1. un 5. punktu.

21. pants
Jūras bruņurupuči

1.Savienības zvejas kuģi piemēro šādus ietekmējuma mazināšanas pasākumus:

(a)uz kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām, ir auklas pārgriešanas rīki un āķu izņemšanas rīki, ar kuriem atvieglo pienācīgu apiešanos ar jūras bruņurupučiem, kas notverti vai iepinušies, un to ātru atbrīvošanu, veicot visus sapratīgos pasākumus, lai panāktu drošu atbrīvošanu un apiešanos saskaņā ar IOTC apiešanās vadlīnijām 18 ;

(b)kuģi, kas zvejo ar riņķvadu, ciktāl praktiski iespējams:

–nepieļauj jūras bruņurupuču apņemšanu un, ja jūras bruņurupucis ir apņemts vai iepinies, veic praktiski iespējamos pasākumus, lai bruņurupuci droši atbrīvotu saskaņā ar IOTC apiešanās vadlīnijām,

–atbrīvo visus jūras bruņurupučus, kas atrasti iepinušies zivju pievilināšanas ierīcēs (ZPI) vai citos zvejas rīkos,

–ja jūras bruņurupucis ir iepinies zvejas rīkā, uztīšanas spoli aptur, tiklīdz bruņurupucis parādās virs ūdens. Pirms uztīšanas spoles darbības atsākšanas operators atsvabina bruņurupuci, to neievainojot, un pirms atlaišanas ūdenī palīdz tam atgūties,

–tur uz kuģa un izmanto uztveramos tīkliņus, kad tas vajadzīgs, lai apietos ar jūras bruņurupučiem.

2.Savienības zvejas kuģi, kad vien praktiski iespējams, visus notvertos jūras bruņurupučus, kas ir komatozi vai neaktīvi, pēc iespējas drīzāk paceļ uz kuģa un veicina to atgūšanos, arī palīdz tos atdzīvināt pirms drošas atlaišanas ūdenī.

3.Dalībvalstis nodrošina, ka Savienības zvejas kuģi izmanto pareizus ietekmējuma mazināšanas, noteikšanas, apiešanās un āķu izņemšanas paņēmienus un uz tiem ir visa veida aprīkojums, kas vajadzīgs, lai atbrīvotu jūras bruņurupučus, veicot visus sapratīgos pasākumus saskaņā ar apiešanās vadlīnijām, kas atrodamas IOTC jūras bruņurupuču sugu noteikšanas kartēs, kuras iekļautas 1. punkta a) apakšpunktā minētajās IOTC apiešanās vadlīnijās.

4.Dalībvalstis ziņo par to, kā tiek īstenotas FAO Vadlīnijas par jūras bruņurupuču mirstības samazināšanu zvejas operāciju laikā 19 .

5.Dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 1. punktu nosūta Komisijai visus datus par to kuģu mijiedarbību ar jūras bruņurupučiem. Datos norāda zvejas žurnāla izmantojuma vai novērotāju klātbūtnes līmeni un zvejniecībās nejauši nozvejoto jūras bruņurupuču kopējās mirstības aplēses.

6.Savienības zvejas kuģi saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1224/2009 14. pantu reģistrē zvejas žurnālā visus starpgadījumus, kuri notikuši zvejas operāciju laikā un kuros iesaistīti jūras bruņurupuči, arī to stāvokli atbrīvošanas brīdī (nedzīvi vai dzīvi). Par šādiem starpgadījumiem tie ziņo savai karoga dalībvalstij un, kad vien iespējams, sniedz informāciju par sugām, notveršanas vietu, apstākļiem, uz kuģa veikto rīcību un atbrīvošanas vietu. Šo informāciju dalībvalstis nosūta Komisijai saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

22. pants

Jūrasputni

1.Lai samazinātu jūrasputnu piezvejas apjomus visos zvejas apgabalos, sezonās un zvejniecībās, Savienības zvejas kuģi izmanto ietekmējuma mazināšanas pasākumus:

(a)apgabalā uz dienvidiem no 25 grādiem dienvidu platuma visi kuģi, kas zvejo ar āķu jedām, izmanto vismaz divus no trim 4. pielikumā minētajiem ietekmējuma mazināšanas pasākumiem un izpilda minēto pasākumu minimālos standartus;

(b)putnu atbaidīšanas auklu konstrukcija un izvietošana atbilst 5. pielikumā dotajām papildu specifikācijām.

2.Savienības zvejas kuģi reģistrē datus par jūrasputnu nejaušu piezveju sadalījumā pa sugām, it īpaši ar 30. pantā minētās reģionālās novērotāju shēmas starpniecību, un ziņo tos Komisijai saskaņā ar 51. panta 1. punktu. Novērotāji iespēju robežās uzņem Savienības zvejas kuģu notverto jūrasputnu fotoattēlus, ko noteiktās sugas apstiprināšanas nolūkā nosūta valstu jūrasputnu speciālistiem vai IOTC sekretariātam.

3.Dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu informē Komisiju par 30. pantā minētās reģionālās novērotāju shēmas īstenošanu.

IV nodaļa

Kontroles pasākumi

1. iedaļa
Vispārīgie nosacījumi

23. pants

Dokumentācija uz Savienības zvejas kuģiem

1.Savienības zvejas kuģi kārto zvejas žurnālu saskaņā ar šo regulu. Zvejas žurnālu oriģinālos ierakstus uz zvejas kuģa glabā vismaz 12 mēnešus.

2.Uz Savienības zvejas kuģiem ir karoga dalībvalsts kompetentās iestādes izdoti derīgi dokumenti, kas ietver:

(a)licenci vai atļauju zvejot un ar licenci vai atļauju saistītos nosacījumus;

(b)kuģa vārdu;

(c)ostu, kurā kuģis reģistrēts, un reģistrācijas numuru;

(d)starptautisko izsaukuma signālu;

(e)īpašnieka (īpašnieku) un, attiecīgā gadījumā, fraktētāja vārdu un adresi;

(f)lielāko garumu;

(g)dzinēja jaudu, attiecīgi, kilovatos vai zirgspēkos.

3.To dokumentu derīgumu, kuriem jābūt uz zvejas kuģiem, dalībvalstis verificē regulāri, vismaz reizi gadā.

4.Dalībvalstis pārliecinās par to, vai visus uz kuģa esošos dokumentus un visus tajos izdarītos turpmākos grozījumus ir izdevusi un apstiprinājusi kompetentā iestāde un tie ir marķēti tā, lai tos varētu viegli identificēt saskaņā ar vispārpieņemtiem standartiem, tādiem kā FAO Standarta specifikācijas par zvejas kuģu marķējumu un identifikāciju 20 .

2. iedaļa
Kuģu reģistrs

24. pants

Atļauju saņēmušo zvejas kuģu reģistrs

1.IOTC zvejas kuģu reģistrā ir reģistrēti šādi Savienības zvejas kuģi:

(a)kuģi, kuru lielākais garums ir 24 metri vai vairāk;

(b)kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 24 metri, ja Savienības zvejas kuģi zvejo ārpus ekskluzīvās ekonomikas zonas (EEZ).

2.Savienības zvejas kuģiem, kas nav reģistrēti 1. punktā minētajā IOTC reģistrā, nav atļauts apgabalā zvejot, paturēt uz kuģa, pārkraut citā kuģī vai izkraut IOTC sugas vai sniegt atbalstu jebkādai zvejas darbībai, vai izvietot dreifējošas ZPI. Šo noteikumu nepiemēro kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 24 metri un kuri darbojas dalībvalsts EEZ robežās.

3.Dalībvalstis iesniedz Komisijai sarakstu ar 1. punkta prasībām atbilstošiem kuģiem, kam atļauts darboties apgabalā. Šajā sarakstā ir iekļauta šāda informācija par katru kuģi:

(a)kuģa vārds (vārdi) un reģistrācijas numurs (numuri);

(b)SJO numurs;

(c)iepriekšējais vārds (vārdi), ja tāds ir, vai norāde par ziņu nepieejamību;

(d)iepriekšējais karogs (karogi), ja tāds ir, vai norāde par ziņu nepieejamību;

(e) detalizēta informācija par iepriekšēju svītrošanu no citiem reģistriem, ja tāda notikusi, vai norāde par ziņu nepieejamību;

(f)starptautiskais radio izsaukuma signāls (signāli), ja tāds ir, vai norāde par ziņu nepieejamību;

(g)reģistrācijas osta;

(h)kuģa tips, lielākais garums (m) un bruto tilpība (GT);

(i)zivju tilpnes (tilpņu) kopējā ietilpība kubikmetros;

(j)īpašnieka (īpašnieku) un operatora (operatoru) vārds vai nosaukums, adrese;

(k)faktiskā īpašnieka (īpašnieku) vārds vai nosaukums, adrese, ja faktiskais īpašnieks ir zināms un nav kuģa īpašnieks/operators, vai norāde par ziņu nepieejamību;

(l)kuģi ekspluatējošā uzņēmuma nosaukums, adrese un reģistrācijas numurs (ja ir);

(m)izmantotais zvejas rīks (rīki);

(n)periods (periodi), kurā atļauts zvejot un/vai pārkraut citā kuģī;

(o)krāsaini kuģa fotoattēli, kuros redzams:

–labais borts un kreisais borts, abos gadījumos redzama visa konstrukcija;

–priekšgals;

–vismaz viens fotoattēls, kurā skaidri redzams vismaz viens no a) apakšpunktā minētajiem ārējiem marķējumiem.

Kuģiem, kuriem nav atļauts darboties ārpus dalībvalsts EEZ, 3. punkta o) apakšpunktā noteikto prasību piemēro no 2022. gada 1. janvāra.

4.Visus IOTC reģistrā izdarītos papildinājumus, svītrojumus vai grozījumus dalībvalstis tūlīt paziņo Komisijai. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta IOTC sekretariātam.

5.Vajadzības gadījumā Komisija gada gaitā IOTC sekretariātam sniedz atjauninātu informāciju par Savienības zvejas kuģiem, kas reģistrēti 1. punktā minētajā IOTC reģistrā.

25. pants 
Informācijas paziņošana

Informāciju, kas dalībvalstīm jāpaziņo Komisijai saskaņā ar 24. pantu, sniedz elektroniskā formātā saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 39. pantu.

26. pants

Zvejas kuģu atļaujas

1.Atļauju zvejot IOTC sugas dalībvalstis sava karoga zvejas kuģiem izdod saskaņā ar Regulas (ES) 2017/2403 21. pantu.

2.Dalībvalstis iesniedz Komisijai atjauninātu paraugu, kādā sagatavojama oficiālā atļauja zvejot ārpus valsts jurisdikcijas, un atjaunina šo informāciju ikreiz, kad tā mainās. Komisija šo informāciju nekavējoties nosūta IOTC sekretariātam. Paraugā ietver šādu informāciju:

(a)kompetentās iestādes nosaukums;

(b)kompetentās iestādes darbinieka vārds un kontaktinformācija;

(c)kompetentās iestādes darbinieka paraksts;

(d)kompetentās iestādes oficiālais zīmogs.

3.Paraugu, kas minēts 2. punktā, izmanto tikai uzraudzības, kontroles un pārraudzības mērķiem, un atšķirība starp paraugu un uz kuģa esošo atļauju netiek uzskatīta par pārkāpumu, bet liek kontrolētājai valstij ar attiecīgā kuģa karoga valsts norādīto kompetento iestādi noskaidrot šo jautājumu.

27. pants

Zvejas atļauju izdevēju dalībvalstu pienākumi

1.Dalībvalstis:

(a)atļauj saviem kuģiem darboties apgabalā tikai tad, ja tie spēj izpildīt IOTC nolīgumā, šajā regulā un CMM noteiktās prasības un pienākumus;

(b)veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka to zvejas kuģi ievēro šo regulu un CMM;

(c)veic pasākumus, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu, ka uz to zvejas palīgkuģiem ir derīgi kuģa reģistrācijas sertifikāti un derīgas atļaujas zvejot vai pārkraut citā kuģī;

(d)nodrošina, ka to atļauju saņēmušajiem zvejas kuģiem nav NNN zvejas darbību vēstures vai – ja kuģim ir šāda vēsture – jaunais īpašnieks ir sniedzis pietiekamus pierādījumus par to, ka:

–iepriekšējiem īpašniekiem un operatoriem nav juridisku, labumgūšanas vai finansiālu interešu saistībā ar attiecīgajiem kuģiem vai šādas kontroles pār tiem,

–NNN zvejas incidentā iesaistītās puses ir oficiāli atrisinājušas šo jautājumu un sankcijas ir tikušas izpildītas,

–ņemot vērā visus relevantos faktus, to zvejas palīgkuģi nav iesaistījušies NNN zvejā un nav ar to saistīti;

(e)ciktāl iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nodrošina, ka to zvejas palīgkuģu īpašnieki un operatori nav iesaistījušies tunzivju zvejas darbībās, ko veic 24. panta 1. punktā minētajā IOTC reģistrā nereģistrēti kuģi, un nav saistīti ar šādām zvejas darbībām;

(f)veic pasākumus, lai, ciktāl iespējams saskaņā ar valsts tiesību aktiem, nodrošinātu, ka 24. panta 1. punktā minētajā IOTC reģistrā reģistrēto zvejas palīgkuģu īpašnieki ir karoga dalībvalsts pilsoņi vai tiesību subjekti, tātad vajadzības gadījumā tiem var piemērot jebkādu kontroli vai soda mērus.

2.Dalībvalstis saskaņā ar 51. panta 5. punktu ziņo Komisijai par to rīcību un pasākumu izskatīšanas rezultātiem, kuri veikti atbilstīgi 1. punktam.

3.Dalībvalstis, kas saviem atļauju saņēmušajiem zvejas kuģiem izdod licences, katru gadu CMM 05/07 II pielikumā norādītajā formātā un saskaņā ar šīs regulas 51. pantu ziņo Komisijai par visiem saskaņā ar CMM 05/07 I pielikumu veiktajiem pasākumiem.

28. pants

 Pasākumi pret IOTC kuģu reģistrā nereģistrētiem kuģiem

1.Savienības zvejas kuģi, kas 24. panta 1. punktā minētajā IOTC reģistrā nav reģistrēti, apgabalā nezvejo, nepatur uz kuģa, nepārkrauj citā kuģī vai neizkrauj IOTC sugas.

2.Lai nodrošinātu šīs regulas rezultativitāti attiecībā uz statistikas dokumentu programmas aptvertajām sugām, dalībvalstis:

(a)validē statistikas dokumentus tikai tiem Savienības kuģiem, kuri ir IOTC reģistrā;

(b)pieprasa, lai statistikas dokumentu programmu aptvertajām sugām, ko Savienības zvejas kuģi nozvejojuši apgabalā, laikā, kad tās tiek importētas Puses teritorijā, līdzi būtu statistikas dokumenti;

(c)laikā, kad tās importē statistikas dokumentu programmu aptvertās sugas, sadarbojas ar minēto sugu nozvejotājkuģu karoga dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka statistikas dokumenti nav viltoti un nesatur nepatiesu informāciju.

3.Dalībvalstis paziņo Komisijai visu faktuālo informāciju, kas liecina par pamatotu iemeslu aizdomām, ka IOTC reģistrā nereģistrēti kuģi apgabalā ir iesaistījušies IOTC sugu zvejošanā vai pārkraušanā citā kuģī. Komisija šo informāciju tūlīt paziņo IOTC sekretariātam.

29. pants

Reģistrs ar aktīviem kuģiem, kuri zvejo tunzivis un zobenzivi

1.Dalībvalstis, kuru kuģi apgabalā zvejo tunzivis un zobenzivi, katru gadu līdz 1. februārim, izmantojot atbilstošo IOTC ziņojuma paraugu, iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri kuģo ar to karogu un iepriekšējā gadā ir aktīvi darbojušies apgabalā, un:

(a)kuru lielākais garums pārsniedz 24 metrus,

(b)vai – ja kuģi ir īsāki par 24 metriem – kuri darbojas ūdeņos ārpus karoga valsts EEZ.

2.Komisija šo informāciju katru gadu līdz 15. februārim pārsūta IOTC sekretariātam.

3.Šā panta 1. punktā minētajā kuģu sarakstā iekļauj šādu informāciju par katru kuģi:

(a)IOTC numurs;

(b)vārds un reģistrācijas numurs;

(c)SJO numurs, ja zināms;

(d)iepriekšējais karogs (ja ir);

(e)starptautiskais radio izsaukuma signāls (ja ir);

(f)kuģa tips, garums un bruto tilpība (GT);

(g)īpašnieka, fraktētāja vai operatora vārds vai nosaukums, adrese (attiecīgā gadījumā);

(h)galvenās mērķsugas;

(i)atļaujas termiņš.

3. iedaļa
Reģionālā novērotāju shēma

30. pants
Reģionālā novērotāju shēma

1.Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir 24 m vai vairāk, un Savienības zvejas kuģi, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 24 m un kuri zvejo ārpus to EEZ, nodrošina, ka laikā, kamēr tie zvejo apgabalā, uz tiem ir reģionālajā novērotāju shēmā apstiprināti novērotāji, kuru klātbūtne aptver vismaz 5 % no katra tipa zvejas rīku operāciju/ievietošanas reižu skaita.

2.Ja uz kuģiem, kas zvejo ar riņķvadu, atrodas novērotājs, kā norādīts 1. punktā, šis novērotājs arī uzrauga nozvejas izkraušanas laikā, lai noteiktu lielacu tunzivs nozveju sastāvu.

3.Šā panta 2. punkta prasību nepiemēro dalībvalstīm, kurās jau ir paraugošanas shēma, kuras aptvērums atbilst 1. punktā noteiktajām prasībām.

31. pants

Novērotāju pienākumi

1.Novērotāji, kas atrodas uz Savienības zvejas kuģiem:

(a)reģistrē un ziņo kuģu zvejas darbības, un verificē kuģa pozīcijas;

(b)iespēju robežās novēro un aplēš nozvejas, lai noteiktu nozvejas sastāvu un uzraudzītu izmetumus, piezvejas un izmēra sadalījumu;

(c)reģistrē kapteiņa izmantoto zvejas rīku tipu, linuma acs izmēru un piestiprinājumus;

(d)vāc informāciju, kas dod iespēju pārbaudīt zvejas žurnālā izdarītos ierakstus (sugu sastāvs un daudzumi, dzīvsvars un apstrādātu zivju svars un atrašanās vieta, ja šāda informācija pieejama);

(e)veic zinātnisko darbu pēc IOTC Zinātniskās komitejas pieprasījuma.

2.Novērotājs 30 dienu laikā pēc katra reisa beigām iesniedz ziņojumu karoga dalībvalstij. Ziņojumu iesniedz sadalījumā pa apgabaliem, kuru izmērs ir 1 ģeogrāfiskā platuma grāds reiz 1 ģeogrāfiskā garuma grāds. Dalībvalstis katru ziņojumu nosūta Komisijai 140 dienu laikā pēc tā saņemšanas, taču nodrošina, ka ziņojumi no novērotāja, kas norīkots darbā ar āķu jedām zvejojošu kuģu flotē, visu gadu tiek sūtīti nepārtrauktā plūsmā. Komisija ziņojumus 10 dienu laikā pārsūta IOTC sekretariātam.

32. pants
Paraugu ņēmēji

1.Paraugu ņēmēji uzrauga Savienības nerūpnieciskās zvejas kuģu izkrāvumu skaitu izkraušanas vietā. Kas attiecas uz nerūpnieciskās zvejas kuģiem, paraugu ņēmēju klātbūtnei būtu jāaptver vismaz 5 % no šādu kuģu zvejas reisu kopskaita vai no aktīvo zvejas kuģu kopskaita.

2.Paraugu ņēmēji zvejas kuģu izkraušanas laikā vāc informāciju uz sauszemes. Paraugu ņemšanas programmas var izmantot, lai noteiktu nozvejas un uz kuģa paturētās piezvejas daudzumu un vāktu atpakaļnodotās iezīmējuma zīmes.

3.Paraugu ņēmēji uzrauga nozvejas izkraušanas vietā, lai aplēstu nozvejas izmērsadalījumu atkarībā no kuģa tipa, zvejas rīka un sugas, vai veic zinātnisko darbu pēc IOTC Zinātniskās komitejas pieprasījuma.

33. pants

Dalībvalstu pienākumi

1.Dalībvalstis pieņem darbā kvalificētus novērotājus, ko norīko uz sava karoga kuģiem.

2.Dalībvalstis:

(a)veic visus pasākumus, kas vajadzīgi, lai panāktu, ka novērotāji savus pienākumus var veikt kompetentā un drošā veidā;

(b)nodrošina, ka novērotāji starp norīkojumiem maina kuģus;

(c)gādā par to, lai novērotājam uz kuģa, uz kura tas norīkots, visā atrašanās laikā tiktu nodrošināta piemērota pārtika un izmitināšana, kas, ja iespējams, ir tāda paša līmeņa kā kuģa virsniekiem;

(d)nodrošina, ka kuģa kapteinis sadarbojas ar novērotājiem, lai tie varētu droši pildīt savus pienākumus, un pēc pieprasījuma dod piekļuvi paturētajai nozvejai un nozvejai, ko paredzēts izmest;

(e)sedz novērotāju shēmas izmaksas.

3.Uzraudzīto kuģu skaitu un panākto klātbūtni sadalījumā pa zvejas rīkiem dalībvalstis ziņo Komisijai saskaņā ar 51. panta 6. punktu.

4. iedaļa
Uzraudzība un pārraudzība

34. pants

Kuģu satelītnovērošanas sistēma

1.Ne vēlāk kā divas darbdienas pēc tam, kad ir atklāta vai paziņota uz Savienības zvejas kuģa esošas kuģu satelītnovērošanas ierīces tehniska kļūme vai nedarbošanās, dalībvalstis nosūta kuģa ģeogrāfisko pozīciju IOTC sekretariātam vai nodrošina, ka šīs pozīcijas IOTC sekretariātam nosūta kuģa kapteinis vai īpašnieks, vai viņu pārstāvis.

2.Ja dalībvalstij rodas aizdomas, ka viena vai vairākas kuģu satelītnovērošanas ierīces, kas atrodas uz citas karoga dalībvalsts vai citas Puses kuģa, neatbilst vajadzīgajiem ekspluatācijas nosacījumiem vai ir notikusi iejaukšanās to darbībā, tā par to tūlīt paziņo Komisijai, kas paziņojumu pārsūta IOTC sekretariātam un kuģa karoga valstij.

35. pants

Fraktēšana

1.Fraktēšanai piemēro šādus nosacījumus:

(a)karoga Puse ir rakstiski piekritusi fraktēšanas nolīgumam;

(b)saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu veikto zvejas operāciju kumulatīvais ilgums nevienā kalendārajā gadā nepārsniedz 12 mēnešus;

(c)fraktējamos zvejas kuģus reģistrē atbildīgā Puse, kas skaidri piekrīt ievērot CMM un panākt, ka tās kuģi tos izpilda. Visas karoga Puses faktiski pilda savu pienākumu kontrolēt savus zvejas kuģus, lai panāktu to atbilstību CMM;

(d)fraktējamie zvejas kuģi ir iekļauti 24. pantā minētajā IOTC reģistrā ar kuģiem, kam atļauts darboties apgabalā;

(e)ja fraktētāja Puse ir atļāvusi fraktētajam kuģim darboties atklātā jūrā, karoga Puses pienākums ir kontrolēt atklātās jūras zveju, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu;

(f)fraktētie kuģi ziņo fraktētājai Pusei, karoga Pusei un IOTC sekretariātam kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) datus un nozvejas datus, kā paredzēts 6. pielikumā izklāstītajā Fraktēšanas paziņošanas shēmā;

(g)visas nozvejas, arī piezvejas un izmetumus, kas gūti saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu, ieskaita fraktētājas Puses kvotās vai zvejas iespējās. Novērotāju klātbūtni uz šādiem fraktētiem kuģiem ieskaita klātbūtnes rādītājā, kurš jāpanāk fraktētājas Puses zvejas darbībās, ko veic saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu;

(h)fraktētāja Puse ziņo IOTC visas nozvejas, arī piezvejas un izmetumus, un citu IOTC pieprasīto informāciju;

(i)fraktētie kuģi ir pienācīgi aprīkoti ar VMS, un zvejas rīki ir marķēti rezultatīvas zvejniecības pārvaldības vajadzībām;

(j)novērotāju klātbūtne aptver vismaz 5 % zvejas piepūles;

(k)fraktētajiem kuģiem ir zvejas licence, ko izdevusi fraktētāja Puse, un tie nav iekļauti IOTC NNN zvejas kuģu sarakstā;

(l)fraktētajiem kuģiem nav atļauts izmantot karoga Puses kvotu, un kuģim nekādā gadījumā nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairākiem fraktēšanas nolīgumiem;

(m)lai nodrošinātu, ka fraktēto kuģu darbības nav pretrunā CMM, izkraušana notiek Puses ostās vai Puses tiešā pārraudzībā.

36. pants
Fraktēšanas paziņošanas shēma

1.Fraktētāja dalībvalsts nekavējoties un ne vēlāk kā 50 stundas pirms fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas saskaņā ar šo pantu identificējams kā fraktēts, un par katru fraktēto kuģi elektroniski un nekavējoties sniedz šādu informāciju:

(a)fraktētā kuģa vārds (oriģinālajā reģistrācijas valodā un latīņu alfabēta burtiem) un reģistrācija, un SJO numurs;

(b)kuģa faktiskā īpašnieka vārds vai nosaukums, kontaktadrese;

(c)kuģa apraksts, kurā norādīts kuģa lielākais garums, kuģa tips un saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu izmantojamās zvejas metodes (metožu) veids;

(d)fraktēšanas nolīguma kopija un visas zvejas atļaujas vai licences, ko tā izdevusi kuģim, kā arī kuģim iedalītās kvotas vai zvejas iespējas, un fraktēšanas līguma termiņš;

(e)tās piekrišana fraktēšanas nolīgumam;

(f)pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šos noteikumus.

2.Karoga dalībvalsts nekavējoties un ne vēlāk kā 50 stundas pirms fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas darbību sākuma Komisijai paziņo ikvienu kuģi, kas saskaņā ar šo pantu identificējams kā fraktēts, un par katru fraktēto kuģi elektroniski sniedz 1. punktā minēto informāciju.

3.Pēc 1. vai 2. punktā minētās informācijas saņemšanas no dalībvalstīm Komisija pārsūta IOTC sekretariātam šādu informāciju:

(a)tās piekrišana fraktēšanas nolīgumam;

(b)pasākumi, kas pieņemti, lai īstenotu šos noteikumus;

(c)tās piekrišana ievērot CMM.

4.Šā panta 1. un 2. punktā minētās dalībvalstis tūlīt informē Komisiju par fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas operāciju sākšanu, apturēšanu, atsākšanu un izbeigšanu.

5.Dalībvalstis, kas fraktē zvejas kuģus, katru gadu līdz 10. februārim sniedz Komisijai sīkas ziņas par iepriekšējā kalendārajā gadā noslēgtajiem fraktēšanas nolīgumiem, tai skaitā informāciju par fraktēto kuģu gūtajām nozvejām un īstenoto zvejas piepūli, kā arī par novērotāju klātbūtnes līmeni, kāds panākts uz fraktētajiem kuģiem saskaņā ar 35. panta 1. punkta j) apakšpunktu. Komisija minēto informāciju katru gadu līdz 28. februārim pārsūta IOTC sekretariātam.

37. pants
Kuģi bez valstspiederības

Ja dalībvalsts kuģis vai gaisa kuģis pamana zvejas kuģus, par kuriem radušās vai apstiprinājušās aizdomas, ka tie, būdami bez valstspiederības, varētu zvejot apgabala atklātās jūras ūdeņos, minētā dalībvalsts par kuģa pamanīšanu ziņo Komisijai, kura šo informāciju tūlīt pārsūta IOTC sekretariātam.

38. pants

Zvejas kuģi ar izdevīguma karogu

Attiecībā uz lielizmēra kuģiem, kas ar āķu jedām zvejo tunzivis un kuģo ar izdevīguma karogu, dalībvalstis:

(a)atsaka izkraušanu un pārkraušanu citā kuģī tādiem kuģiem ar izdevīguma karogu, kuri iesaistījušies zvejas darbībās, kas mazina šajā regulā paredzēto vai IOTC pieņemto pasākumu iedarbīgumu;

(b)veic visu iespējamo, lai mudinātu savus importētājus, pārvadātājus un citus attiecīgos operatorus atturēties no darījumiem, kas saistīti ar tunzivīm un tunzivjveidīgo sugu zivīm, kuras nozvejojuši kuģi, kas zvejas darbības veic ar izdevīguma karogu, un no šādu zivju pārkraušanas citā kuģī;

(c)mudina ražotājus un citus attiecīgos uzņēmējus nepieļaut, ka to kuģi un aprīkojums/ierīces tiek izmantotas zvejas operācijās ar āķu jedām, ko veic kuģi ar izdevīguma karogu;

(d)uzrauga zvejas kuģus ar izdevīguma karogu, un apmainās ar informāciju par to darbībām, tai skaitā par paraugošanas darbībām, ko ostā veic IOTC sekretariāts.

V nodaļa

Nozvejas dati un piekļuves nolīgumi

1. iedaļa
Nozvejas datu kontrole

39. pants
Nozvejas un zvejas piepūles datu reģistrēšana

1.Savienības zvejas kuģi kārto elektronisku zvejas žurnālu, kurā reģistrē datus, kas ietver vismaz 1. pielikumā norādīto informāciju un datus.

2.Zvejas žurnālu aizpilda zvejas kuģa kapteinis, kas to iesniedz karoga dalībvalstij, kā arī piekrastes valstij, kuras EEZ Savienības zvejas kuģis zvejojis. Piekrastes valstij iesniedz tikai to zvejas žurnāla daļu, kas attiecas uz piekrastes valsts EEZ īstenoto darbību.

3.Visus datus par katru attiecīgo gadu dalībvalstis Komisijai ziņo agregētā veidā savos gada ziņojumos saskaņā ar 51. panta 1. punktu.

40. pants
Lielacu tunzivs nozvejas sertifikāts

1.Visām lielacu tunzivīm, ko importē dalībvalsts teritorijā, dod līdzi IOTC lielacu tunzivs statistikas dokumentu, kas paredzēts CMM 01/06 I pielikuma 1. papildinājumā, vai IOTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikātu, kas atbilst CMM 01/06 I pielikuma 2. papildinājuma prasībām.

2.Atkāpjoties no 1. punkta, šī statistikas prasība neattiecas uz lielacu tunzivīm, kuras nozvejojuši ar riņķvadu zvejojoši kuģi vai ar makšķerrīkiem (ēsmu) zvejojoši kuģi un kuras paredzētas galvenokārt konservu rūpnīcām, kas atrodas apgabalā.

3.Šā panta 1. punktā minētos dokumentus validē CMM 01/06 I pielikuma 4. papildinājumā noteiktajā formātā saskaņā ar šādiem nosacījumiem:

(a)IOTC lielacu tunzivs statistikas dokumentu validē tā kuģa karoga dalībvalsts, kas tunzivis nozvejojis, vai – ja kuģis darbojas saskaņā ar fraktēšanas līgumu – valsts, kas tunzivis eksportējusi;

(b)IOTC lielacu tunzivs reeksporta sertifikātu validē valsts, kura tunzivis reeksportējusi;

(c)statistikas dokumentus par lielacu tunzivīm, ko nozvejojuši Savienības kuģi, drīkst validēt dalībvalsts, kurā produkti izkrauti, ja atbilstošie lielacu tunzivju daudzumi ārpus Savienības teritorijas tiek eksportēti no izkraušanas dalībvalstu teritorijas.

4.Katru gadu līdz 15. martam (par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz 31. decembrim) un līdz 15. septembrim (par laikposmu no kārtējā gada 1. janvāra līdz 30. jūnijam) dalībvalstis, kas importē lielacu tunzivis, ziņo Komisijai saskaņā ar lielacu tunzivs statistikas dokumentu programmu savāktos datus CMM 01/06 I pielikuma 3. papildinājumā norādītajā formātā. Komisija informāciju pārbauda un nosūta IOTC sekretariātam, attiecīgi, līdz 1. aprīlim un 1. oktobrim.

5.Dalībvalstis, kas eksportē lielacu tunzivis, pēc 4. punktā minēto importa datu saņemšanas pārbauda eksporta datus un reizi gadā ziņo Komisijai par rezultātiem saskaņā ar 51. panta 5. punktu.

VI nodaļa 
Ostas valsts pasākumi, inspekcija, izpildes panākšana un NNN zveja

1. iedaļa

Ostas valsts pasākumi

41. pants

Kontaktpunkti un apstiprinātās ostas

1.Dalībvalsts, kas vēlas trešās valsts zvejas kuģiem, uz kuriem ir apgabalā nozvejotas IOTC sugu zivis vai no IOTC sugu zivīm iegūti zvejas produkti, kas iepriekš nav izkrauti vai pārkrauti citā kuģī, dot piekļuvi savām ostām:

(a)apstiprina ostu, kurā trešo valstu zvejas kuģi drīkst lūgt ienākšanas atļauju atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 5. pantam;

(b)apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem iepriekšējs paziņojums atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantam;

(c)apstiprina kontaktpunktu, kuram jāsaņem inspekcijas ziņojumi atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. panta 3. punktam.

2.Visas izmaiņas apstiprināto kontaktpunktu un apstiprināto ostu sarakstā dalībvalstis Komisijai nosūta vismaz 30 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā. Komisija minēto informāciju pārsūta IOTC sekretariātam vismaz 15 dienas pirms izmaiņu stāšanās spēkā.

42. pants

Iepriekšējs paziņojums

1.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, iepriekšējas paziņošanas termiņš ir vismaz 48 stundas pirms paredzamā ostā ierašanās laika.

2.Atkāpjoties no Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. panta 1. punkta, ja uz trešās valsts zvejas kuģa ir IOTC zvejas produkti, informācija, ko sniedz trešo valstu zvejas kuģu kapteiņi vai viņu pārstāvji, ir CMM 16/11 I pielikumā prasītā informācija, kam pievienots nozvejas sertifikāts, kurš validēts saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1005/2008 III nodaļu.

3.Regulas (EK) Nr. 1005/2008 6. pantā minēto iepriekšējo paziņojumu un šā panta 2. punktā prasīto informāciju drīkst nosūtīt elektroniski, izmantojot lietotni e-PSM 21 .

4.Ostas dalībvalstis drīkst pieprasīt jebkādu papildu informāciju, kas vajadzīga, lai noskaidrotu, vai 1. punktā minētie zvejas kuģi ir iesaistījušies NNN zvejā vai ar to saistītās darbībās.

43. pants
Atļauja ienākt, izkraut un pārkraut citā kuģī ostās

1.Saņēmusi relevanto informāciju atbilstīgi šīs regulas 42. pantam, ostas dalībvalsts lemj, vai atļaut vai liegt trešās valsts zvejas kuģim ienākt tās ostās un izmantot tās. Ja trešās valsts zvejas kuģim ienākšana tikusi atteikta, ostas dalībvalsts par to informē kuģa karoga valsti un Komisiju, kas šo informāciju nekavējoties pārsūta IOTC sekretariātam. Ostas dalībvalstis liedz ienākšanu zvejas kuģiem, kas iekļauti IOTC NNN zvejas kuģu sarakstā.

2.Ja iepriekšējs paziņojums ir saņemts lietotnē e-PSM, ostas dalībvalsts savu lēmumu atļaut vai liegt ieiešanu ostā paziņo, izmantojot to pašu lietotni.

3.Atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 8. panta 1. punktam no transportkuģiem prasītā deklarācija ir IOTC pārkraušanas deklarācija, un tie šādu deklarāciju iesniedz vismaz 48 stundas pirms plānotā izkraušanas laika. Dalībvalstis, kurās pārkrāvumi jāizkrauj, veic atbilstošus pasākumus nolūkā verificēt saņemtās informācijas pareizību un, lai pārliecinātos, vai izkrāvumi atbilst par katru nozvejotāju zvejas kuģi paziņotajam nozvejas apjomam, sadarbojas ar transportkuģa karoga dalībvalsti, ikvienu ostas valsti, kas bijusi iesaistīta pārkrāvumos, kuri jāizkrauj, un iesaistīto nozvejotāju zvejas kuģu karoga valstīm. Šo verificēšanu veic tā, lai transportkuģa darbības traucējumi un neērtības būtu minimālas un netiktu pieļauta zivju kvalitātes pasliktināšanās.

4.Ja no nozvejotāja zvejas kuģa atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1005/2008 8. panta 1. punktam tiek saņemta izkraušanas vai pārkraušanas deklarācija, ostas dalībvalstis veic atbilstošus pasākumus nolūkā verificēt saņemtās informācijas pareizību un, lai pārliecinātos, vai izkrāvumi un/vai pārkrāvumi atbilst par katru nozvejotāju zvejas kuģi paziņotajam nozvejas apjomam, sadarbojas ar karoga Pusi.

5.Katra ostas dalībvalsts katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri nav attiecīgās ostas dalībvalsts karoga kuģi un kuri iepriekšējā kalendārajā gadā tās ostās ir izkrāvuši apgabalā nozvejotas tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Šo informāciju iekļauj atbilstošajā IOTC ziņojuma paraugā, un tajā detalizēti norāda nozvejas sastāvu izkrauto sugu un svara izteiksmē. Komisija pārbauda šādus ziņojumus un katru gadu līdz 30. jūnijam nosūta tos IOTC sekretariātam.

2. iedaļa

Inspekcija

44. pants
Inspekcija ostā

1.Katru gadu ostas dalībvalsts savās apstiprinātajās ostās inspicē vismaz 5 % no visām izkraušanām vai pārkraušanām citā kuģī, kuras saistītas ar IOTC sugām un kuras veikuši zvejas kuģi, kuri nav attiecīgās ostas dalībvalsts karoga kuģi.

2.Inspekcijas ietver visas izkraušanas vai citā kuģī pārkraušanas uzraudzību un iekļauj kontrolpārbaudes, kurās iepriekšējā paziņojumā norādītos daudzumus pa sugām salīdzina ar faktiski izkrautajiem vai citā kuģī pārkrautajiem daudzumiem pa sugām. Kad izkraušana vai pārkraušana citā kuģī ir pabeigta, inspektors verificē un pieraksta uz kuģa atlikušo zivju daudzumus (pa sugām).

45. pants
Inspekcijas procedūra

1.Šo pantu piemēro papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 10. panta noteikumiem par inspekcijas procedūru.

2.Ostas dalībvalstu inspektori ir pienācīgi kvalificēti, attiecīgajam nolūkam pilnvaroti inspektori, un tiem ir līdzi derīgs personu apliecinošs dokuments, ko tie uzrāda inspicējamā kuģa kapteinim.

3.Ostas dalībvalstis nodrošina to, ka to inspektori veic vismaz CMM 16/11 II pielikumā noteiktos uzdevumus. Kad ostas dalībvalstis veic inspekcijas savās ostās, tās pieprasa kuģa kapteinim sniegt inspektoriem visu vajadzīgo palīdzību un informāciju un uzrādīt relevantos materiālus un dokumentus, kas varētu būt vajadzīgi, vai to apliecinātas kopijas.

4.Rakstiskajā ziņojumā par katras inspekcijas rezultātiem katra ostas dalībvalsts iekļauj vismaz CMM 16/11 III pielikumā norādīto informāciju. Trīs darbdienu laikā pēc inspekcijas pabeigšanas ostas dalībvalsts nosūta inspekcijas ziņojuma kopiju un pēc pieprasījuma tā oriģināleksemplāru vai apliecinātu kopiju inspicētā kuģa kapteinim, karoga valstij un Komisijai, kura ziņojumu pārsūta IOTC sekretariātam.

5.Ostas dalībvalstis katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai sarakstu ar zvejas kuģiem, kuri nav attiecīgās ostas dalībvalsts karoga kuģi un kuri iepriekšējā kalendārajā gadā to ostās ir izkrāvuši IOTC apgabalā nozvejotas tunzivis un tunzivjveidīgo sugu zivis. Šajā informācijā detalizēti norāda nozvejas sastāvu izkrauto sugu un svara izteiksmē. Komisija šo informāciju katru gadu līdz 1. jūlijam pārsūta IOTC sekretariātam.

3. iedaļa

Izpildes panākšana

46. pants
Procedūra gadījumā, kad ostā veiktās inspekcijās atklāti pierādījumi par IOTC pasākumu pārkāpumiem

1.Ja inspekcijas laikā ievāktā informācija satur pierādījumus, ka zvejas kuģis ir pārkāpis IOTC pasākumus, papildus Regulas (EK) Nr. 1005/2008 11. pantam piemēro šo pantu.

2.Ostas dalībvalsts kompetentās iestādes pēc iespējas drīzāk un jebkurā gadījumā trīs darbdienu laikā pārsūta Komisijai inspekcijas ziņojuma kopiju. Komisija minēto ziņojumu nekavējoties nosūta IOTC sekretariātam un karoga Puses kontaktpunktam.

3.Par pārkāpumu gadījumā veikto rīcību ostas dalībvalstis tūlīt paziņo karoga Puses kompetentajai iestādei un Komisijai, kura minēto informāciju nosūta IOTC sekretariātam.

47. pants

Iespējamie pārkāpumi, par ko ziņo dalībvalstis

1.Dalībvalstis, izmantojot CMM 18/03 I pielikumā iekļauto ziņošanas veidlapu, vismaz 40 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes sniedz Komisijai visu dokumentēto informāciju, kas norāda uz jebkāda zvejas kuģa iespējamu neatbilstību IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem apgabalā pēdējo divu gadu laikā. Komisija pārbauda minēto informāciju un attiecīgā gadījumā vismaz 30 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes pārsūta to IOTC sekretariātam.

2.Šā panta 1. punktā minētajai dokumentētajai informācijai pievieno informāciju par katra sarakstā iekļautā kuģa NNN zvejas darbībām, kas ietver šādus elementus, taču neaprobežojas tikai ar tiem:

(a)ziņojumi par iespējamām NNN zvejas darbībām, kas saistītas ar spēkā esošajiem CMM;

(b)tirdzniecības informācija, kas iegūta, pamatojoties uz attiecīgo tirdzniecības statistiku, piemēram, no statistikas dokumentiem un citiem verificējamiem valsts vai starptautiskiem statistikas datiem;

(c)informācija, kas iegūta no citiem avotiem vai savākta zvejas vietās, piemēram:

–informācija, kas savākta ostā vai jūrā notikušās inspekcijās, vai

–informācija no piekrastes valstīm, tai skaitā VMS transpondera vai automātiskās identifikācijas sistēmas (AIS) dati, pārraudzības dati, kas iegūti no satelītiem vai gaisā vai jūrā izvietotiem aktīviem, vai

–informācija no IOTC programmas, izņemot gadījumus, kad šāda programma paredz, ka savāktā informācija ir konfidenciāla, vai

–trešo personu savākta informācija un izlūkdati.

48. pants
Iespējamie pārkāpumi, par ko ziņo Puse un IOTC sekretariāts

1.Ja Komisija no Puses vai IOTC sekretariāta saņem jebkādu informāciju, kas norāda uz Savienības zvejas kuģa iespējamām NNN zvejas darbībām, tā minēto informāciju nekavējoties nosūta attiecīgajai dalībvalstij.

2.Attiecīgā dalībvalsts vismaz 45 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes paziņo Komisijai konstatējumus, kas izdarīti izmeklēšanā, kura veikta sakarā ar iespējamu neatbilstību, ko varētu būt pieļāvuši tās karoga zvejas kuģi, un to, kas darīts, lai bažas par neatbilstību novērstu. Komisija minēto informāciju pārsūta IOTC vismaz 15 dienas pirms gadskārtējās sanāksmes.

49. pants

IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projekts

1.Ja Komisija no IOTC sekretariāta saņem oficiālu paziņojumu par Savienības zvejas kuģa iekļaušanu IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projektā, tā minēto paziņojumu, tai skaitā apliecinošos pierādījumus un jebkādu citu dokumentētu informāciju, ko sniedzis IOTC sekretariāts, nosūta attiecīgajai karoga dalībvalstij.

2.Attiecīgā dalībvalsts sniedz komentārus ne vēlāk kā 30 dienas pirms IOTC Atbilstības komitejas gadskārtējās sanāksmes. Komisija minēto informāciju pārbauda un pārsūta IOTC sekretariātam vismaz 15 dienas pirms Atbilstības komitejas gadskārtējās sanāksmes.

3.Tiklīdz attiecīgās karoga dalībvalsts iestādes ir saņēmušas Komisijas paziņojumu, tās:

(a)paziņo zvejas kuģa īpašniekam un operatoriem par tā iekļaušanu IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projektā un par iespējamām sekām, kas var rasties, ja šī iekļaušana IOTC pieņemtajā NNN zvejas kuģu sarakstā tiktu apstiprināta, un

(b)cieši uzrauga IOTC NNN zvejas kuģu saraksta projektā iekļautos kuģus, lai noteiktu to darbības un konstatētu minēto kuģu vārda, karoga vai reģistrētā īpašnieka iespējamu maiņu.

50. pants

Provizoriskais IOTC NNN zvejas kuģu saraksts

1.Lai nepieļautu, ka Savienības zvejas kuģis, kas iekļauts 49. pantā minētajā NNN zvejas kuģu saraksta projektā, tiek iekļauts provizoriskajā IOTC NNN zvejas kuģu sarakstā, karoga dalībvalsts sniedz Komisijai šādu informāciju, kas:

(a)parāda, ka kuģis visos attiecīgajos laikos ir izpildījis atļaujas nosacījumus un:

–ka kuģis ir zvejojis CMM atbilstīgā veidā,

–ka zvejas darbības ūdeņos, kas ir piekrastes valsts jurisdikcijā, kuģis ir veicis attiecīgās piekrastes valsts normatīvajiem aktiem atbilstīgā veidā, vai

–ka kuģis ir zvejojis tikai tādu sugu zivis, kuras nolīgums neaptver, vai

(b)parāda, ka, reaģējot uz attiecīgajām NNN zvejas darbībām, ir piemēroti faktiski soda mēri, tai skaitā kriminālvajāšana un atbilstoša barguma sankcijas, kas iedarbīgi nodrošina atbilstību un attur no turpmākiem pārkāpumiem.

2.Komisija šo informāciju nekavējoties pārbauda un nosūta IOTC sekretariātam.

VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

51. pants

Datu ziņošana

1.Dalībvalstis, izmantojot CMM 18/07 II pielikumā iekļauto tabulu, katru gadu līdz 15. jūnijam iesniedz Komisijai informāciju, kas aptver iepriekšējo kalendāro gadu un attiecas uz šādiem elementiem:

(a)kopējās nozvejas aplēses sadalījumā pa sugām un zvejas rīkiem, ja iespējams, pa ceturkšņiem; kad vien iespējams, atsevišķi norāda paturētās nozvejas dzīvsvara izteiksmē un izmetumus dzīvsvara vai skaita izteiksmē attiecībā uz visām IOTC pilnvarojuma aptvertajām sugām, kā arī visbiežāk nozvejotajām plātņžaunzivju sugām saskaņā ar reģistrētajiem nozveju un starpgadījumu datiem;

(b)kopējās nozvejas dati, kas attiecas uz vaļveidīgajiem, jūras bruņurupučiem un jūrasputniem, uz ko norādīts, attiecīgi, 20., 21. un 22. pantā;

(c)attiecībā uz zvejniecībām, kurās izmanto riņķvadu un makšķerrīkus, – nozvejas un zvejas piepūles datus, kas stratificēti atkarībā no zvejošanas veida. Datus ekstrapolē, lai iegūtu valsts mēneša kopējo nozveju, kas gūta ar katru zvejas rīku, un regulāri iesniedz arī dokumentus, kuros aprakstītas ekstrapolācijas procedūras;

(d)attiecībā uz zvejniecībām, kurās izmanto āķu jedas, datus par nozveju sadalījumā pa sugām skaita vai svara izteiksmē un zvejas piepūli izvietoto āķu skaita izteiksmē sniedz par koordinātu tīkla kvadrātu, kura malas garums ir 5°, un sadalījumā pa mēnešiem. Regulāri iesniedz arī dokumentus, kuros aprakstītas ekstrapolācijas procedūras;

(e)kopsavilkums par jaunākajām dzeltenspuru tunzivs nozvejām saskaņā ar 39. pantu;

(f)nulles apmēra nozvejas, par kurām ziņo, izmantojot CMM 18/07 II pielikumā iekļauto tabulu.

2.Šā panta 1. punktā minēto informāciju dalībvalstis papildina ar šādiem zvejas piepūles datiem par to kuģu floti, kas zvejo ar riņķvadu un izmanto apgādes kuģus un ZPI:

(a)skaits un parametri, kas raksturo ar riņķvadu zvejojošu kuģu apgādes kuģus, kuri darbojas ar to karogu vai kuri palīdz tādiem ar riņķvadu zvejojošiem kuģiem, kas darbojas ar to karogu, vai kuriem ir licence darboties to EEZ; šos datus sniedz par kuģiem, kas ir darbojušies apgabalā;

(b)skaits un jūrā pavadītās dienas, kas raksturo ar riņķvadu zvejojošus kuģus un to apgādes kuģus; apgādes kuģa karoga dalībvalsts šos datus ziņo sadalījumā pa koordinātu tīkla kvadrātiem, kuru malas garums ir 1°, un pa mēnešiem;

(c)katras ZPI pozīcijas, ievietošanas datumi un laiks, ZPI identifikators un tips un ZPI konstrukcijas parametri.

3.Šā panta 1. punktā minēto informāciju atkarībā no kuģu tipa un no tā, vai dati ir provizoriski vai galīgi, Komisijai iesniedz šādos datumos:

(a)provizoriskos datus par iepriekšējo gadu par flotēm, kas izmanto āķu jedas un darbojas atklātā jūrā, katru gadu iesniedz ne vēlāk kā 15. jūnijā. Galīgos datus katru gadu iesniedz ne vēlāk kā 15. decembrī;

(b)galīgos datus par visām pārējām flotēm, tai skaitā apgādes kuģiem, katru gadu iesniedz ne vēlāk kā 15. jūnijā.

4.Komisija informāciju analizē un nosūta IOTC sekretariātam konkrētajos regulā noteiktajos termiņos.

5.Dalībvalstis 75 dienas pirms IOTC gadskārtējās sanāksmes iesniedz Komisijai informāciju, kura aptver iepriekšējo kalendāro gadu un satur informāciju par to, kas darīts, lai izpildītu ziņošanas pienākumus attiecībā uz visām IOTC zvejniecībām, tai skaitā haizivju sugām, kas nozvejotas saistībā ar IOTC zvejniecībām, jo īpaši par pasākumiem, kas veikti, lai uzlabotu datu vākšanu par tiešām un nejaušām nozvejām. Komisija informāciju apkopo Savienības īstenošanas ziņojumā un nosūta IOTC sekretariātam.

6.Karoga dalībvalstis katru gadu ne vēlāk kā 45 dienas pirms IOTC Zinātniskās komitejas sesijas, Komisijas paziņotā datumā, nosūta Komisijai valsts zinātnisko ziņojumu, kurš satur šādus punktus:

(a)vispārīgā zvejniecības statistika;

(b)ziņojums par Komitejas ieteikumu īstenošanu;

(c)progress, kas panākts, veicot 15. panta 4. punktā, 16. panta 3. punktā, 17. panta 4. punktā un 18. panta 5. punktā paredzētos pētījumus;

(d)cita relevanta informācija, kas saistīta ar IOTC pilnvarojuma aptverto sugu zvejas darbībām, kā arī ar haizivīm, citiem blakusproduktiem un piezvejas sugām.

7.Šā panta 6. punktā minēto ziņojumu iesniedz saskaņā ar IOTC Zinātniskās komitejas noteikto paraugu. Vajadzīgo paraugu karoga dalībvalstīm nosūta Komisija. Komisija analizē ziņojumā iekļauto informāciju, apkopo to Savienības ziņojumā un nosūta IOTC sekretariātam.

52. pants
Konfidencialitāte

Datus, kas savākti un ar ko notikusi apmainīšanās šīs regulas satvarā, apstrādā saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem par konfidencialitāti atbilstīgi Regulas (EK) Nr. 1224/2009 112. un 113. pantam.

53. pants

Grozījumu procedūra

1.Vajadzības gadījumā, lai Savienības tiesību aktos ieviestu jau esošu IOTC rezolūciju grozījumus vai papildinājumus, kuri kļūst Savienībai saistoši, un ciktāl grozījumi Savienības tiesību aktos nepārsniedz IOTC rezolūcijās norādīto, Komisija ir pilnvarota saskaņā ar 54. pantu pieņemt deleģētos aktus, ar kuriem groza:

(a)informāciju par katru kuģi, kas norādāma sarakstā ar aktīviem kuģiem, kuri zvejo tunzivis un zobenzivi, un kas minēta 24. panta 3. punktā;

(b)novērotāju klātbūtni, izteiktu procentos, kas minēta 30. panta 1. punktā;

(c)paraugu ņēmēju klātbūtni nerūpnieciskajās zvejniecībās, kas minēta 32. panta 1. punktā;

(d)fraktēšanas nosacījumus, kas minēti 35. panta 1. punktā;

(e)inspicējamo ostā veikto izkraušanu procentuālo daļu, kas minēta 44. panta 1. punktā;

(f)ziņošanas termiņus, kas noteikti 29. panta 1. un 2. punktā, 45. panta 5. punktā un 51. pantā;

(g)regulas 1.–6. pielikumu;

(h)atsauces uz starptautiskiem aktiem, kas dotas 3. panta 12. punktā, 9. panta 3. punkta d) apakšpunktā, 9. panta 4. punktā, 10. pantā, 12. panta 1. punktā, 18. panta 3. un 5. punktā, 21. panta 4. punktā, 23. panta 4. punktā, 27. panta 3. punktā, 40. panta 1., 3. un 4. punktā, 42. panta 2. un 3. punktā, 45. panta 3. un 4. punktā, 47. panta 1. punktā, 51. panta 1. punktā un 51. panta 1. punkta f) apakšpunktā.

2.Visi grozījumi, ko pieņem saskaņā ar 1. punktu, attiecas tikai un vienīgi uz attiecīgo IOTC rezolūciju grozījumu un/vai papildinājumu ieviešanu Savienības tiesību aktos.

54. pants
Deleģēšanas īstenošana

1.Pilnvaras pieņemt deleģētos aktus Komisijai piešķir, ievērojot šajā pantā izklāstītos nosacījumus.

2.Pilnvaras pieņemt 53. pantā minētos deleģētos aktus Komisijai piešķir uz piecu gadu laikposmu no [dd.mm.gggg.]. Komisija sagatavo ziņojumu par pilnvaru deleģēšanu vēlākais deviņus mēnešus pirms piecu gadu laikposma beigām. Pilnvaru deleģēšana tiek automātiski pagarināta uz tāda paša ilguma laikposmiem, ja vien Eiropas Parlaments vai Padome neiebilst pret šādu pagarinājumu vēlākais trīs mēnešus pirms katra laikposma beigām.

3.Eiropas Parlaments vai Padome jebkurā laikā var atsaukt 53. pantā minēto pilnvaru deleģēšanu. Ar lēmumu par atsaukšanu izbeidz tajā norādīto pilnvaru deleģēšanu. Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī vai vēlākā dienā, kas tajā norādīta. Tas neskar jau spēkā esošos deleģētos aktus.

4.Pirms deleģētā akta pieņemšanas Komisija apspriežas ar ekspertiem, kurus katra dalībvalsts iecēlusi saskaņā ar principiem, kas noteikti 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīgumā par labāku likumdošanas procesu.

5.Tiklīdz Komisija pieņem deleģētu aktu, tā par to paziņo vienlaikus Eiropas Parlamentam un Padomei.

6.Saskaņā ar 53. pantu pieņemts deleģētais akts stājas spēkā tikai tad, ja divos mēnešos no dienas, kad minētais akts paziņots Eiropas Parlamentam un Padomei, ne Eiropas Parlaments, ne Padome nav izteikuši iebildumus vai ja pirms minētā laikposma beigām gan Eiropas Parlaments, gan Padome ir informējuši Komisiju par savu nodomu neizteikt iebildumus. Pēc Eiropas Parlamenta vai Padomes iniciatīvas šo laikposmu pagarina par diviem mēnešiem.

55. pants
Grozījumi Padomes Regulā (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

1.Regulas (EK) Nr. 1936/2001 2. panta b) punktu, 20. pantu, 20.a pantu, 20.b pantu, 20.c pantu, 20.d pantu, 20.e pantu, 21. pantu un 21.a pantu svītro.

2.Regulas (EK) Nr. 1984/2003 1. panta b) punktu, 8. panta b) punktu un VII, XII, XIV un XVIII pielikumu svītro.

3.Regulas (EK) Nr. 520/2007 4. panta 2. punktu, 18. pantu, 19. pantu un 20. pantu svītro.

56. pants
Stāšanās spēkā

Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.

Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.

Briselē,

(1)    Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(2)    Padomes Regula (ES) 2020/123 (2020. gada 27. janvāris), ar ko 2020. gadam nosaka konkrētu zivju krājumu un zivju krājumu grupu zvejas iespējas, kuras piemērojamas Savienības ūdeņos un – attiecībā uz Savienības zvejas kuģiem – konkrētos ūdeņos, kas nav Savienības ūdeņi (OV L 25, 30.1.2020., 1. lpp.).

(3)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/2403 (2017. gada 12. decembris) par ārējo zvejas flotu ilgtspējīgu pārvaldību un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1006/2008 (OV L 347, 28.12.2017., 81. lpp.).

(4)    Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(5)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 (2013. gada 11. decembris) par kopējo zivsaimniecības politiku un ar ko groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1954/2003 un (EK) Nr. 1224/2009 un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2371/2002 un (EK) Nr. 639/2004 un Padomes Lēmumu 2004/585/EK (OV L 354, 28.12.2013., 22. lpp.).

(6)    Padomes Lēmums 98/392/EK (1998. gada 23. marts) par Eiropas Kopienas parakstīto ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvenciju un 1994. gada 28. jūlija Nolīgumu par minētās konvencijas XI daļas īstenošanu (OV L 179, 23.6.1998., 1. lpp.).

(7)    Padomes Lēmums 98/414/EK (1998. gada 8. jūnijs) par Nolīguma par ANO 1982. gada 10. decembra Jūras tiesību konvencijas noteikumu īstenošanu attiecībā uz mainīgas dislokācijas un tālu migrējošo zivju sugu krājumu saglabāšanu un apsaimniekošanu Eiropas Kopienas ratifikāciju (OV L 189, 3.7.1998., 14. lpp.).

(8)    Padomes Lēmums 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(9)    Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009 (2009. gada 20. novembris), ar ko izveido Savienības kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem, un groza Regulas (EK) Nr. 847/96, (EK) Nr. 2371/2002, (EK) Nr. 811/2004, (EK) Nr. 768/2005, (EK) Nr. 2115/2005, (EK) Nr. 2166/2005, (EK) Nr. 388/2006, (EK) Nr. 509/2007, (EK) Nr. 676/2007, (EK) Nr. 1098/2007, (EK) Nr. 1300/2008 un (EK) Nr. 1342/2008, un atceļ Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1627/94 un (EK) Nr. 1966/2006 (OV L 343, 22.12.2009., 1. lpp.).

(10)    Komisijas Īstenošanas regula (ES) Nr. 404/2011 (2011. gada 8. aprīlis), ar kuru pieņem sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenojama Padomes Regula (EK) Nr. 1224/2009, ar ko izveido Kopienas kontroles sistēmu, lai nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem (OV L 112, 30.4.2011., 1. lpp.).

(11)    Padomes Regula (EK) Nr. 1005/2008 (2008. gada 29. septembris), ar ko izveido Kopienas sistēmu, lai aizkavētu, novērstu un izskaustu nelegālu, nereģistrētu un neregulētu zveju, un ar ko groza Regulas (EEK) Nr. 2847/93, (EK) Nr. 1936/2001 un (EK) Nr. 601/2004, un ar ko atceļ Regulas (EK) Nr. 1093/94 un (EK) Nr. 1447/1999 (OV L 286, 29.10.2008., 1. lpp.).

(12)    Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(13)    Padomes Regula (EK) Nr. 1936/2001 (2001. gada 27. septembris), ar ko nosaka kontroles pasākumus, kuri piemērojami tālu migrējošu zivju noteiktu krājumu zvejai (OV L 263, 3.10.2001., 1. lpp.).

(14)    Padomes Regula (EK) Nr. 1984/2003 (2003. gada 8. aprīlis), ar ko ievieš sistēmu zilo tunzivju, zobenzivju un lielacu tunzivju tirdzniecības statistiskajai pārraudzībai Kopienā (OV L 295, 13.11.2003., 1. lpp.).

(15)    Padomes Regula (EK) Nr. 520/2007 (2007. gada 7. maijs), ar ko paredz tehniskus pasākumus konkrētu tālu migrējošu zivju sugu krājumu saglabāšanai un atceļ Regulu (EK) Nr. 973/2001 (OV L 123, 12.5.2007., 3. lpp.).

(16)    Padomes Lēmums 95/399/EK (1995. gada 18. septembris) par Kopienas pievienošanos Nolīgumam par Indijas okeāna tunzivju komisijas izveidi (OV L 236, 5.10.1995., 24. lpp.).

(17)    https://www.iotc.org/cmms.

(18)     https://www.iotc.org/sites/default/files/documents/2018/11/IOTC_turtles_for_web.pdf .

(19)    http://www.fao.org/publications/card/en/c/525d1262-f0ae-5270-bd6e-ac4ab03bbaf9/. 

(20)    http://www.fao.org/3/a-i7783e.pdf.

(21)     https://www.iotc.org/compliance/port-state-measures .

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 11.3.2021

COM(2021) 113 final

PIELIKUMI

dokumentam

priekšlikums

EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULAI,

ar ko nosaka pārvaldības, saglabāšanas un kontroles pasākumus, kuri piemērojami Indijas okeāna tunzivju komisijas (IOTC) kompetences apgabalā, un groza Padomes Regulas (EK) Nr. 1936/2001, (EK) Nr. 1984/2003 un (EK) Nr. 520/2007

1. PIELIKUMS

Reģistrē vienu reizi par katru ievietošanas reizi/iemetienu/operāciju

NB! Visiem šajā pielikumā norādītajiem zvejas rīkiem izmanto šādu datuma un laika formātu.

Datums: ievietošanas reizes/iemetiena/operācijas datumu reģistrē formātā GGGG/MM/DD.

Laiks: reģistrē vietējo laiku, GMT vai valsts laiku 24 stundu formātā un skaidri norāda, kurš laiks izmantots.

OPERĀCIJA

Āķu jedas

Ievietošanas datums

Pozīcija, izteikta ar ģeogrāfisko platumu un garumu: pēc izvēles var izmantot pozīciju plkst. 12.00, zvejas rīka ievietošanas sākuma pozīciju vai operācijas apgabala kodu (piemēram, Seišelu EEZ, atklātā jūra utt.).

Zvejas rīka ievietošanas un, ja iespējams, izcelšanas laiks

Āķu skaits starp pludiņiem: ja vienā ievietošanas reizē starp pludiņiem ir dažāds skaits āķu, reģistrē reprezentatīvāko (vidējo) skaitu.

Ievietošanas reizē izmantoto āķu kopskaits

Ievietošanas reizē izmantoto gaismas stienīšu skaits

Ievietošanas reizē izmantotās ēsmas veids: piemēram, zivis, kalmāri u. c.

Fakultatīvi: jūras virsmas temperatūra plkst. 12.00, reģistrēta ar vienu zīmi aiz komata (XX,X oC)

Riņķvads

Ievietošanas datums

Notikuma veids: zvejas rīka ievietošana vai jaunas ZPI izvietošana

Notikuma pozīcija, izteikta ar ģeogrāfisko platumu un garumu, un laiks vai – ja dienas laikā notikumu nav – pozīcija plkst. 12.00

Zvejas rīka ievietošanas gadījumā: norāda, vai tā bijusi sekmīga, nesekmīga (bez nozvejas), laba; zivju bara veidu (brīvi peldošs vai ZPI pavadošs bars). Ja bars pavada ZPI, norāda tās veidu (piemēram, baļķis vai cits dabisks priekšmets, dreifējoša ZPI, noenkurota ZPI utt.). Sk. CMM 18/08 

Procedūras attiecībā uz zivju pievilināšanas ierīču (ZPI) pārvaldības plānu, ieskaitot ZPI skaita ierobežojumu, sīkāk izstrādātas specifikācijas par ZPI iemetienos gūtās nozvejas paziņošanu un uzlabotas ZPI konstrukcijas izstrādi nemērķa sugu iepīšanās biežuma samazināšanai (vai secīgu rezolūciju, kas to aizstāj).

Fakultatīvi: jūras virsmas temperatūra plkst. 12.00, reģistrēta ar vienu zīmi aiz komata (XX,X oC)

Žaunu tīkls

Ievietošanas datums: reģistrē katras ievietošanas reizes vai jūrā pavadītās dienas datumu (dienās, kad zvejas rīku neievieto).

Tīkla kopējais garums (m): katrā ievietošanas reizē izmantotās peldošās virves garums metros.

Zvejas sākuma laiks: reģistrē laiku, kad sākas zvejas rīka ievietošana, un, ja iespējams, zvejas rīka izcelšana.

Sākuma un beigu pozīcija, izteikta ar ģeogrāfisko platumu un garumu: reģistrē ievietošanas sākuma un beigu ģeogrāfisko platumu un garumu, kas parāda apgabalu, kurā zvejas rīks ievietots, vai, ja attiecīgajā dienā zvejas rīks nav ievietots, reģistrē ģeogrāfisko platumu un garumu plkst. 12.00.

Tīkla ievietošanas dziļums (m): aptuvenais dziļums, kādā žaunu tīkls ievietots.

Makšķerrīks

Zvejas piepūles informāciju zvejas žurnālā reģistrē par katru dienu. Informāciju par nozveju zvejas žurnālā reģistrē par katru reisu vai, ja iespējams, par katru zvejas dienu.

Operācijas datums: reģistrē dienu vai datumu.

Pozīcija plkst. 12.00, izteikta ar ģeogrāfisko platumu un garumu

Attiecīgajā dienā izmantoto makšķerrīku skaits

Zvejas sākuma laiks (reģistrē laiku tūlīt pēc tam, kad pabeigta ēsmas zveja un kuģis dodas zvejot okeānā. Ja zvejo vairākas dienas, jāreģistrē laiks, kurā sākas zivju meklēšana) un zvejas beigu laiks (reģistrē laiku tūlīt pēc tam, kad pabeigta zvejošana pēdējā barā; ja zvejo vairākas dienas, reģistrē laiku, kad pārtraukta zvejošana pēdējā barā). Ja zvejo vairākas dienas, jāreģistrē zvejas dienu skaits.

Bara veids: ZPI pavadošs un/vai brīvi peldošs bars.

NOZVEJA

Iedaļā “Suga” reģistrē katrā zvejas rīka ievietošanas reizē/iemetienā/zvejas notikumā gūto nozveju svara (kg) vai skaita izteiksmē sadalījumā pa sugām un apstrādes veidiem:

āķu jedu gadījumā – skaita un svara izteiksmē,

riņķvada gadījumā – svara izteiksmē,

žaunu tīkla gadījumā – svara izteiksmē,

makšķerrīka gadījumā – svara vai skaita izteiksmē.

SUGAS

Āķu jedas

Riņķvads

Žaunu tīkls

Makšķerrīks

PIEZĪMES

Piezīmēs jāreģistrē tunzivju, tunzivjveidīgo zivju un haizivju izmetumi; tie jāreģistrē pa sugām svara (kg) vai skaita izteiksmē un par visiem zvejas rīkiem. 

Piezīmēs jāreģistrē jebkāda mijiedarbība ar vaļhaizivīm (Rhincodon typus), jūras zīdītājiem un jūrasputniem.

Piezīmēs raksta arī jebkādu citu informāciju.

NB! Zvejas žurnālā iekļautās sugas tiek uzskatītas par minimālo prasību. Atkarībā no apgabala un zvejniecības pēc vajadzības būtu jāpievieno citas bieži nozvejotu haizivju un/vai zivju sugas.

2. PIELIKUMS

DREIFĒJOŠU ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪČU (DZPI) PĀRVALDĪBAS PLĀNU SAGATAVOŠANAS VADLĪNIJAS

Lai palīdzētu izpildīt pienākumus, kas saistīti ar DZPI pārvaldības plānu, kādu Komisijai iesniedz dalībvalstis, kuru flotes IOTC kompetences apgabalā zvejo, izmantojot DZPI, DZPI pārvaldības plānā būtu jāiekļauj turpmāk minētā informācija.

1. Mērķis

2. Darbības joma

Plāna piemērošanas apraksts, kas attiecas uz šādiem elementiem:

kuģu tipi, atbalsta kuģi un palīgkuģi

izvietojamo DZPI skaits un DZPI signālbāku skaits

ar DZPI izvietošanu saistītas ziņošanas procedūras

nejaušas piezvejas samazināšanas un izmantošanas politika

apsvērumi par mijiedarbību ar citu tipu zvejas rīkiem

nozaudētu DZPI uzraudzības un izgūšanas plāni

“DZPI īpašumtiesību” paziņojums vai politika

3. Institucionālā kārtība, kādā pārvaldāmi DZPI pārvaldības plāni:

iestāžu atbildība

kārtība, kādā notiek pieteikšanās uz DZPI un/vai DZPI signālbāku izvietošanas apstiprinājumu

kuģu īpašnieku un kapteiņu pienākumi, kas saistīti ar DZPI un/vai DZPI signālbāku izvietošanu un izmantošanu

DZPI un/vai DZPI signālbāku aizstāšanas politika

ziņošanas pienākumi

4. DZPI uzbūves specifikācijas un prasības:

DZPI konstrukcijas parametri (apraksts)

DZPI marķējums un identifikācija, arī DZPI signālbākas

apgaismojuma prasības

radiolokācijas atstarotāji

redzamības attālums

radiobojas (jānorāda sērijas numurs)

satelīta raiduztvērēji (jānorāda sērijas numurs)

5. Piemērošanas apgabali:

detalizēta informācija par aizlieguma apgabaliem vai periodiem, piemēram, teritoriālie ūdeņi, kuģošanas ceļi, nerūpniecisko zvejniecību tuvums utt.

6. DZPI pārvaldības plāna piemērošanas periods

7. DZPI pārvaldības plāna īstenošanas uzraudzības un izskatīšanas līdzekļi

8. DZPI žurnāla paraugs (vācamie dati norādīti 3. pielikumā)

3. PIELIKUMS

DZPI DATU VĀKŠANA

a) Par katru darbību ar DZPI neatkarīgi no tā, vai darbībai seko zvejas rīka ievietošana, katrs zvejas, atbalsta un apgādes kuģis ziņo šādu informāciju:
i) kuģis (zvejas, atbalsta vai apgādes kuģa vārds un reģistrācijas numurs),
ii) pozīcija (notikuma vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) grādos un minūtēs),
iii) datums (formātā DD/MM/GGGG, diena/mēnesis/gads),
iv) DZPI identifikators (DZPI vai signālbākas ID),
v) DZPI tips (dreifējoša dabiska ZPI, dreifējoša mākslīga ZPI),
vi) DZPI konstrukcijas parametri:
• peldošās daļas un iekārtās zemūdens struktūras izmēri un materiāls,
vii) darbības iemesls (apmeklēšana, izvietošana, pacelšana un atlikšana, izcelšana, nozaudēšana, elektroniskās iekārtas apkope).

b) Ja apmeklēšanai seko zvejas rīka ievietošana – tās rezultāts, proti, paturētā un izmestā nozveja un piezveja (dzīvi vai nedzīvi īpatņi). Puses šos datus sekretariātam ziņo reizi mēnesī agregētā veidā par katru kuģi un apgabalu, kura lielums ir 1*1 grāds (attiecīgā gadījumā).

NOENKUROTU ZIVJU PIEVILINĀŠANAS IERĪČU (NZPI) DATU VĀKŠANA

a) Jebkāda ar NZPI saistīta darbība.
b) Par katru darbību ar NZPI (remonts, iejaukšanās, nostiprināšana utt.) neatkarīgi no tā, vai darbībai seko zvejas rīka ievietošana vai citas zvejas darbības:
i) pozīcija (notikuma vieta (ģeogrāfiskais platums un garums) grādos un minūtēs),
ii) datums (formātā DD/MM/GGGG, diena/mēnesis/gads),
iii) NZPI identifikators (t. i., NZPI marķējums vai signālbākas identifikācija, vai jebkura cita informācija, kas ļauj identificēt īpašnieku).

c) Ja apmeklēšanai seko zvejas rīka ievietošana vai citas zvejas darbības – ievietošanas rezultāts, proti, paturētā un izmestā nozveja un piezveja (dzīvi un nedzīvi īpatņi).

4. PIELIKUMS

Jūrasputnu ietekmējuma mazināšanas pasākumi zvejniecībās, kurās izmanto āķu jedas

Mazināšana	Apraksts	Specifikācijas
Zvejas rīku ievietošana nakts laikā ar minimālu klāja apgaismojumu	Ievietošanu neveic laikā no jūras ausmas līdz jūras krēslai.  Uztur minimālu klāja apgaismojumu.	Jūras krēslas un jūras ausmas laiki attiecīgajam platuma grādam, vietējam laikam un datumam ir noteikti astronomiskās gadagrāmatas (Nautical Almanac) tabulās.  Minimālais klāja apgaismojums nedrīkst būt pretrunā minimālajiem drošības un navigācijas standartiem.
Putnu atbaidīšanas auklas	Putnu atbaidīšanas auklas izvieto visā āķu jedu ievietošanas laikā, lai atturētu putnus no pietuvošanās atzaru auklām.	Kuģi, kuru garums ir 35 m vai vairāk: ·izvieto vismaz vienu putnu atbaidīšanas auklu. Ja tas ir praktiski iespējams, kuģi cenšas izmantot otru putnu atbaidīšanas auklu, ja ir liels putnu daudzums vai liela putnu aktivitāte; abas putnu atbaidīšanas auklas izvieto vienlaicīgi, pa vienai katrā ievietojamās jedas pusē. ·Putnu atbaidīšanas auklu garumam virs ūdens virsmas ir jābūt vismaz 100 m. ·Jāizmanto pietiekama garuma garās slokšņu virtenes, kas mierīgos apstākļos sniedzas līdz jūras virsmai. ·Garajām slokšņu virtenēm jābūt ne vairāk kā 5 m attālumā citai no citas. Kuģi, kuru garums ir mazāks par 35 m: ·izvieto vismaz vienu putnu atbaidīšanas auklu. ·Garumam virs ūdens virsmas ir jābūt 75 m vai vairāk. ·Jāizmanto garas un/vai īsas slokšņu virtenes (bet kuru garums pārsniedz 1 m), kuras izvieto šādos attālumos: ·īsās: ne vairāk kā 2 m attālumā citu no citas, ·garās: putnu atbaidīšanas auklas pirmajos 55 m — ne vairāk kā 5 m attālumā citu no citas. Papildu vadlīnijas par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu ir sniegtas šīs regulas 5. pielikumā.
Auklu noslogošana	Pirms ievietošanas ūdenī uz atzaru auklas jāizvieto gremdes	1 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 45 g, vai  3,5 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 60 g, vai  4 m attālumā no āķa piestiprina gremdes, kas kopā sver vairāk nekā 98 g.

5. PIELIKUMS

Papildu vadlīnijas par putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izvietošanu

Preambula

Putnu atbaidīšanas auklu izvietošanas minimālie tehniskie standarti ir atrodami šīs regulas 4. pielikumā, un šeit tie netiek atkārtoti. Šīs papildu vadlīnijas ir izstrādātas, lai palīdzētu sagatavot un īstenot putnu atbaidīšanas auklu izmantošanas noteikumus kuģiem, kas zvejo ar āķu jedām. Kaut arī šīs vadlīnijas jau ir diezgan skaidri formulētas, ir vēlams eksperimentējot uzlabot putnu atbaidīšanas auklu efektivitāti, ievērojot šīs regulas 4. pielikumā izklāstītās prasības. Vadlīnijās ņemti vērā mainīgi vides un darbības apstākļi, piemēram, laikapstākļi, zvejas rīku izlikšanas ātrums un kuģa lielums; tie ietekmē putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un lietderīgumu ēsmas pasargāšanā no putniem. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukciju un izmantošanas veidu var mainīt, lai ņemtu vērā minētos mainīgos faktorus, ja tādējādi netiek ietekmēts atbaidīšanas auklas lietderīgums. Putnu atbaidīšanas auklu konstrukcijā ir paredzēti turpmāki uzlabojumi, tālab šīs vadlīnijas turpmāk pārskatīs.

Putnu atbaidīšanas auklas konstrukcija (sk. 1. attēlu)

1. Atbilstīga velkama ierīce, kas piestiprināta putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajai daļai, var uzlabot auklas nostiepumu virs ūdens.
2. Auklas daļai, kas atrodas virs ūdens, vajadzētu būt pietiekami vieglai, lai tās kustības nebūtu paredzamas un putni pie tām nepierastu, un pietiekami smagai, lai vējš neaizpūstu auklu.
3. Aukla jāpiestiprina pie kuģa ar izturīgu cilindrisku griezuli, lai mazinātu auklas sapīšanos.
4. Slokšņu virtenes būtu jāizgatavo no materiāla, kurš ir viegli pamanāms un kura kustības nav iespējams paredzēt (piemēram, izturīga, smalka aukla, pārklāta ar sarkanu poliuretānu), tās jāpiestiprina pie putnu atbaidīšanas auklas, izmantojot izturīgu trīspusēju griezuli (kas arī mazina sapīšanos).
5. Katrai slokšņu virtenei jāsastāv no divām vai vairākām virknēm.
6. Katrs slokšņu virtenes pāris jāaprīko ar karabīni, lai to varētu noņemt, tādējādi atvieglojot auklas uzglabāšanu.

Putnu atbaidīšanas auklu izvietošana

1. Aukla jāpiekar pie kārts, kas piestiprināta pie kuģa. Kārtij jābūt novietotai pēc iespējas augstāk, lai aukla sargātu ēsmu pietiekamā attālumā aiz kuģa un neiepītos zvejas rīkos. Lielāks kārts augstums nodrošina labāku ēsmas aizsardzību. Piemēram, novietojot kārti aptuveni 7 metru augstumā virs ūdens, ēsma tiks aizsargāta aptuveni 100 metru zonā.
2. Ja kuģi izmanto tikai vienu putnu atbaidīšanas auklu, tā jāizliek vēja virzienā attiecībā pret iegremdētajām ēsmām. Ja āķus ar ēsmu neievieto no kuģa pakaļgala, putnu atbaidīšanas auklas stiprinājuma punktam pie kuģa jāatrodas vairākus metrus no kuģa pakaļgala tajā kuģa pusē, no kuras ēsmas tiek ievietotas. Ja kuģi izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, āķi ar ēsmu būtu jāizvieto starp abām putnu atbaidīšanas auklām.
3. Ir vēlama vairāku putnu atbaidīšanas auklu izmantošana, lai nodrošinātu vēl labāku ēsmas aizsardzību no putniem.
4. Tā kā auklas var pārtrūkt un sapīties, uz kuģa vajadzētu būt putnu atbaidīšanas rezerves auklām, lai varētu aizstāt bojātās auklas un nodrošināt, ka zvejas operācijas var turpināties bez pārtraukumiem. Putnu atbaidīšanas auklā var iestrādāt pārtrūkstošus posmus, lai pēc iespējas mazinātu drošības un ekspluatācijas problēmas gadījumos, kad āķu jedas pludiņš samudžinās vai iepinas putnu atbaidīšanas auklas ūdenī esošajā daļā.
5. Ja zvejnieki izmanto ēsmas izmešanas ierīci, jānodrošina putnu atbaidīšanas auklas un ierīces saskaņota izmantošana, nodrošinot to: i) ka ēsmu ar minēto ierīci izmet tieši putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā un ii) ka izmanto divas putnu atbaidīšanas auklas, ja izmanto tādu ēsmas izmešanas ierīci (vai vairākas šādas ierīces), ar ko ēsmu iespējams izmest gan pie labā, gan pie kreisā borta.
6. Ja atzaru auklu izmet ar roku, zvejniekiem ir jānodrošina, ka āķi ar ēsmu un saritinātās atzaru auklas daļas tiek izmestas putnu atbaidīšanas auklas aizsargātajā zonā, izvairoties no dzenskrūves turbulences, kas var palēnināt grimšanas ātrumu.
7. Zvejniekus rosina uzstādīt manuālas, elektriskas vai hidrauliskas vinčas, lai atvieglotu putnu atbaidīšanas auklu izlikšanu un satīšanu.

Āķu jeda (zvejas rīka konfigurācija). Vidējais atzaru auklas garums (m): taisnas auklas garums metros starp sakabi un āķi.

Tulkojums:

Float = Pludiņš

Sea level = Jūras līmenis

Sea-surface temperature = Jūras virsmas temperatūra

Float line length = Peldošās virves garums

Main line material = Galvenās auklas materiāls

Average length between branches = Vidējais garums starp atzaru auklām

Branch line length = Atzaru auklas garums

Light sticks = Gaismas stienīši

Leader/trace type = Pavadiņas tips

Hook type = Āķa tips

Bait type = Ēsmas veids

Hooks between floats (hooks per basket) = Āķu skaits starp pludiņiem (hooks per basket, HPB)

6. PIELIKUMS

Fraktēšanas nolīguma vispārīgie noteikumi

Fraktēšanas nolīgumā ietver šādus nosacījumus.

Karoga Puse ir rakstiski piekritusi fraktēšanas nolīgumam.

Fraktēšanas nolīguma satvarā veikto zvejas operāciju kumulatīvais ilgums nevienā kalendārajā gadā nepārsniedz 12 mēnešus.

Fraktējamos zvejas kuģus ir reģistrējušas tādas atbildīgās līgumslēdzējas puses un sadarbīgās puses, kas nav līgumslēdzējas puses, kuras skaidri piekrīt piemērot IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumus un panākt, ka to kuģi tos izpilda. Visas karoga līgumslēdzējas puses vai sadarbīgās puses, kas nav līgumslēdzējas puses, faktiski pilda savu pienākumu kontrolēt savus zvejas kuģus, lai nodrošinātu atbilstību IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

Fraktējamie zvejas kuģi ir IOTC reģistrā ar kuģiem, kuriem atļauts darboties IOTC kompetences apgabalā.

Neskarot fraktētājas Puses pienākumus, karoga Puse nodrošina, ka fraktētais kuģis ievēro gan fraktētājas Puses, gan karoga Puses tiesību aktus, un saskaņā ar savām tiesībām, saistībām un jurisdikciju, kas tai noteiktas starptautiskajās tiesībās, nodrošina, ka fraktētie kuģi ievēro relevantos saglabāšanas un pārvaldības pasākumus, kurus noteikusi IOTC. Ja fraktētāja Puse atļauj fraktētajam kuģim doties zvejot atklātā jūrā, karoga Puses pienākums ir kontrolēt atklātās jūras zveju, ko veic saskaņā ar fraktēšanas līgumu. Fraktētais kuģis VMS un nozvejas datus ziņo fraktētājai Pusei, karoga Pusei un IOTC sekretariātam.

Visas nozvejas (vēsturiskās un pašreizējās/turpmākās), arī piezveju un izmetumus, kas gūti saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu, ieskaita fraktētājas Puses kvotās vai zvejas iespējās. Arī novērotāju klātbūtni (vēsturisko, pašreizējo/turpmāko) uz šādiem kuģiem laikā, kamēr kuģis zvejo saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu, ieskaita klātbūtnes rādītājā, kas jāpanāk fraktētājai Pusei.

Fraktētāja Puse ziņo IOTC visas nozvejas, arī piezveju un izmetumus, un citu informāciju, ko pieprasījusi IOTC un kas ziņojama saskaņā ar fraktēšanas paziņošanas shēmu, kura detalizēti aprakstīta CMM 19/07 IV daļā.

Rezultatīvai zvejniecības pārvaldībai saskaņā ar attiecīgajiem IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem izmanto kuģu satelītnovērošanas sistēmas (VMS) un, attiecīgā gadījumā, zvejas apgabalu diferencēšanas rīkus, tādus kā zivju iezīmējuma zīmes vai marķējumi.

Novērotāju klātbūtne aptver vismaz 5 % zvejas piepūles.

Fraktētajiem kuģiem ir fraktētājas Puses izdota zvejas licence, un tie nav iekļauti IOTC NNN zvejas kuģu sarakstā un/vai citu reģionālu zvejniecības pārvaldības organizāciju NNN zvejas kuģu sarakstā.

Kad fraktētie kuģi darbojas saskaņā ar fraktēšanas nolīgumu, tiem, ciktāl iespējams, nav atļauts izmantot karoga līgumslēdzēju pušu vai sadarbīgu pušu, kas nav līgumslēdzējas puses, kvotas (ja tādas ir) vai zvejas tiesības. Kuģim nekādā gadījumā nav atļauts vienlaikus zvejot saskaņā ar vairākiem fraktēšanas nolīgumiem.

Ja vien tas nav īpaši paredzēts fraktēšanas nolīgumā un neatbilst relevantajiem valsts normatīvajiem aktiem, fraktēto kuģu nozveju izkrauj tikai fraktētājas līgumslēdzējas puses ostās vai tās tiešā pārraudzībā, lai nodrošinātu, ka fraktēto kuģu darbības nav pretrunā IOTC saglabāšanas un pārvaldības pasākumiem.

Uz fraktētā kuģa vienmēr atrodas fraktēšanas dokumentācijas kopija.

(1)    Ja Puse pilnībā īsteno novērotāju programmu, sniegt datus par jūrasputniem nav obligāti.

(2)    Ja Puse pilnībā īsteno novērotāju programmu, sniegt datus par jūrasputniem nav obligāti.