PASKAIDROJUMA RAKSTS

1.Priekšlikuma priekšmets

Šis priekšlikums attiecas uz nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) attiecībā uz atšķirībām, kas jāpaziņo ICAO saistībā ar Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikuma – Operation of aircraft (Gaisa kuģu ekspluatācija) II daļas – International General Aviation – Aeroplanes (Starptautiskā vispārējas nozīmes aviācija. Lidmašīnas) 37. grozījumu atļauju, atzinumu un apstiprinājumu jomā, ko ICAO padome pieņēma 219. sesijā un publicēja ICAO vēstulē valstīm AN 11/6.3.21-20/31.

2.Priekšlikuma konteksts

2.1.Konvencija par starptautisko civilo aviāciju

Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencijas”) mērķis ir regulēt starptautisko gaisa transportu. Čikāgas konvencija stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī, un ar to izveidoja Starptautisko Civilās aviācijas organizāciju.

Visas ES dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas puses.

2.2.Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija

Starptautiskā Civilās aviācijas organizācija ir viena no ANO specializētajām aģentūrām. Organizācijas mērķi un uzdevumi ir izstrādāt starptautiskās aeronavigācijas principus un metodes un veicināt starptautiskā aviotransporta plānošanu un attīstību.

ICAO padome ir ICAO pastāvīga struktūra, un tās sastāvā ir 36 līgumslēdzējas valstis, kuras ICAO asambleja ievēlējusi uz trīs gadiem. 2019.–2022. gadā ICAO padomē ir pārstāvētas septiņas ES dalībvalstis.

Čikāgas konvencijas 54. pantā uzskaitītajos ICAO padomes obligātajos pienākumos ietilpst starptautisku standartu un ieteicamās prakses (SARP) pieņemšana Čikāgas konvencijas pielikumu veidā.

Pēc šādu pasākumu pieņemšanas ICAO valstīm ir jāpaziņo vai nu par nepiekrišanu, jebkādām atšķirībām vai atbilstību pasākumiem, pirms tie stājas spēkā un kļūst juridiski saistoši.

Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu jebkura līgumslēdzēja valsts, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu, nekavējoties paziņo Starptautiskajai Civilās aviācijas organizācijai.

2.3.Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas padomes 219. sesijā pieņemtie tiesību akti un to saistība ar spēkā esošajiem Savienības noteikumiem

ICAO padomes 219. sesijā tika pieņemti vairāku Čikāgas konvencijas pielikumu vairāki grozījumi, tostarp 6. pielikuma II daļas 37. grozījums. ICAO vēstulē valstīm AN 11/6.3.21-20/31 ICAO līgumslēdzējas valstis tiek informētas par grozījuma pieņemšanu, prasot, jo īpaši atbilstoši to saistībām saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu, paziņot ICAO par jebkādām iespējamām atšķirībām.

Priekšlikums Padomes lēmumam 1 daļēji attiecās uz nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem ICAO attiecībā uz paziņošanu par atšķirībām, cita starpā, no Čikāgas konvencijas 6. pielikuma II daļas, kuras izriet no 37. grozījuma. Pēc tam, kad Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūra sīkāk izpētīja iespējamās atšķirības attiecībā uz SARP salīdzinājumā ar ES acquis, vajadzība paziņot par papildu atšķirībām, kas izriet no 37. grozījuma, radās atļauju, atzinumu un apstiprinājumu (AAA) noteikumu saskaņošanas jomā.

2.3.1.6. pielikuma – Operation of aircraft (Gaisa kuģu ekspluatācija) II daļas (International General Aviation – Aeroplanes (Starptautiskā vispārējas nozīmes aviācija. Lidmašīnas)) 37. grozījums

2.3.1.1. Atļauju, atzinumu un apstiprinājumu (AAA) noteikumu saskaņošana

Termini “atļauja”, “atzinums” un “apstiprinājums” nav konsekventi lietoti visos 6. pielikuma noteikumos. No pašreizējā pielikuma teksta bieži vien nav skaidrs vajadzīgais atļaujas līmenis.

Lai panāktu konsekvenci un skaidrību, attiecībā uz visiem noteikumiem, kuros prasīts īpašs apstiprinājums, ir ieviests standartizēts formulējums. Norādījumi katras 6. pielikuma daļas papildinājumos ir grozīti, lai precizētu, kurām pozīcijām ir vajadzīgs īpašs apstiprinājums atsevišķi no citiem atļauju līmeņiem. Šajā grozījumā ir iekļauta arī “īpaša apstiprinājuma” definīcija un izmaiņas “ekspluatācijas specifikāciju” definīcijā, lai izdarītu atsauci uz šo jauno definīciju.

Regulā (ES) Nr. 965/2012 2 nav definētas “ekspluatācijas specifikācijas” un “īpašs apstiprinājums”. Tomēr termini tiek lietoti tādā pašā nozīmē.

Ar 37. grozījumu tika ieviesta prasība par īpašu apstiprinājumu elektroniskajām lidojumu datu pārvaldības ierīcēm (EFB), ja tās izmanto vispārējās aviācijas darbībās. Tas atšķirsies no ES tiesību aktiem, jo Regulā (ES) Nr. 965/2012 nav prasīts, lai nekomerciāliem ekspluatantiem ar kompleksiem gaisa kuģiem ar dzinēju (NCC) un nekomerciāliem ekspluatantiem, kuru gaisa kuģi nav kompleksi gaisa kuģi ar dzinēju (NCO), būtu īpašs apstiprinājums, ja tie izmanto B tipa EFB lietotnes. Attiecīgās izmaiņas SARP 2.4.17. tiks novērtētas, veicot EASA noteikumu izstrādes uzdevumu RMT.0392 “Noteikumu par gaisa pārvadājumiem regulāra atjaunināšana”.

Citas ieviestās izmaiņas nemaina šo standartu īstenošanas līmeni, jo uz tām jau attiecas ES noteikumi.

Dalībvalstīm jāpaziņo par atšķirību no SARP 2.4.17 par EFB īpašo apstiprinājumu.

3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā

3.1.Atšķirības, par kurām jāpaziņo

ICAO padomes 219. sesijā, kas notika 2020. gada 2.–20. martā, tika pieņemti vairāki dažādu Čikāgas konvencijas pielikumu grozījumi drošuma, vides un aeronavigācijas jomā. Viens no pieņemtajiem grozījumiem bija 6. pielikuma II daļas 37. grozījums.

6. pielikuma II daļas 37. grozījums attiecas uz jomām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti, un tāpēc tās ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Turklāt Padomes lēmuma priekšlikuma pielikumā ir sīki izklāstītas atšķirības, par kurām jāpaziņo ICAO.

Šajā saistībā, ņemot vērā attiecīgos Savienības tiesību aktus, nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā, ir paziņot par atšķirībām saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu, kā noteikts šajā Padomes lēmuma priekšlikumā.

4.Juridiskais pamats

4.1.Procesuālais juridiskais pamats

4.1.1.Principi

Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.

LESD 218. panta 9. punktu piemēro neatkarīgi no tā, vai Savienība ir attiecīgās struktūras dalībniece vai nolīguma puse 3 .

Jēdziens “lēmumi ar juridiskām sekām” ietver aktus, kam ir juridiskas sekas saskaņā ar starptautisko tiesību normām, kuras reglamentē attiecīgo struktūru. Tas ietver arī instrumentus, kam nav saistoša spēka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, bet kas “var būtiski ietekmēt Savienības likumdevēja pieņemtā tiesiskā regulējuma saturu” 4 .

4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

ICAO padome ir struktūra, kas izveidota ar nolīgumu, proti, Konvenciju par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”).

Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 54. pantu ICAO padome pieņem starptautiskus standartus un ieteicamo praksi, ko noformē kā Čikāgas konvencijas pielikumus. Šie ir lēmumi ar juridiskām sekām. Dažas šo lēmumu juridiskās sekas var būt atkarīgas no paziņojuma par atšķirībām iesniegšanas un šo paziņojumu noteikumiem. Tāpēc Savienības nostājas pieņemšana attiecībā uz šādiem paziņojumiem ietilpst LESD 218. panta 9. punkta darbības jomā.

Atšķirības, par kurām jāpaziņo, atbildot uz ICAO vēstuli valstīm AN 11/6.3.21-20/31, ietekmē juridiskās sekas, ko rada saskaņā ar Čikāgas konvenciju noteiktie standarti.

Minētās juridiskās sekas ietilpst jomā, uz kuru attiecas Savienības noteikumi, proti, Regula (ES) 2018/1139 5 un Regula (ES) Nr. 965/2012 6 . Tas nozīmē, ka saskaņā ar LESD 3. panta 2. punktu Savienībai šajā jautājumā ir ekskluzīva ārējā kompetence.

Pieņemtais akts nepapildina un negroza nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu.

Tādēļ ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.

4.2.Materiālais juridiskais pamats

4.2.1.Principi

Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir pieņemtajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja pieņemtajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.

4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā

Pieņemtā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz kopīgo transporta politiku.

Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts.

4.3.Secinājums

Ierosinātā Padomes lēmuma juridiskais pamats ir LESD 100. panta 2. punkts kopā ar LESD 218. panta 9. punktu.

2021/0040 (NLE)

Priekšlikums

PADOMES LĒMUMS

par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā attiecībā uz paziņojumu par atšķirībām no Konvencijas par starptautisko civilo aviāciju 6. pielikuma II daļas

EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,

ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 100. panta 2. punktu kopā ar 218. panta 9. punktu,

ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,

tā kā:

(1)Konvencija par starptautisko civilo aviāciju (“Čikāgas konvencija”), kas reglamentē starptautisko gaisa transportu, stājās spēkā 1947. gada 4. aprīlī. Ar to tika izveidota Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO).

(2)Savienības dalībvalstis ir Čikāgas konvencijas līgumslēdzējas valstis un ICAO dalībnieces, bet Savienībai ir novērotāja statuss dažās ICAO struktūrās. ICAO padomē ir pārstāvētas septiņas dalībvalstis.

(3)Ievērojot Čikāgas konvencijas 54. pantu, ICAO padome var pieņemt starptautiskus standartus un ieteicamo praksi (“SARP”) un noformēt tos kā Čikāgas konvencijas pielikumus.

(4)Saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu jebkurai līgumslēdzējai valstij, kurai nav iespējams visos aspektos izpildīt jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru vai pilnībā saskaņot savus noteikumus vai praksi ar jebkuru šādu starptautisku standartu vai procedūru, vai kura uzskata par nepieciešamu pieņemt noteikumus vai praksi, kas jebkurā attiecīgā aspektā atšķiras no starptautiskajā standartā paredzētajiem noteikumiem vai prakses, par atšķirībām starp savu praksi un praksi, kas noteikta ar starptautisko standartu, būtu nekavējoties jāpaziņo ICAO.

(5)ICAO padome 219. sesijā, kas notika 2020. gada 2.–20. martā, pieņēma vairākus grozījumus vairākos Čikāgas konvencijas pielikumos drošuma, vides un aeronavigācijas jomā, tostarp 6. pielikuma II daļas 37. grozījumu. ICAO vēstulē valstīm AN 11/6.3.21-20/31 ICAO līgumslēdzējas valstis tiek informētas par Čikāgas konvencijas 6. pielikuma II daļas 37. grozījuma pieņemšanu, prasot, jo īpaši atbilstoši to saistībām saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu, paziņot ICAO par jebkādām iespējamām atšķirībām.

(6)Čikāgas konvencijas 6. pielikuma II daļas 37. grozījums, ko pieņēma ICAO padome, attiecas uz jomām, uz kurām attiecas Savienības tiesību akti, un tāpēc tās ir Savienības ekskluzīvā ārējā kompetencē. Minētais grozījums attiecas uz jomu, uz kuru attiecas Regula (ES) Nr. 965/2012 7 .

(7)Šajā gadījumā 37. grozījums rada novirzi no Regulas (ES) Nr. 965/2012. Minētajā regulā nav definētas “ekspluatācijas specifikācijas” un “īpašs apstiprinājums”. Tomēr termini tiek lietoti tādā pašā nozīmē. Turklāt ar 37. grozījumu tika ieviesta prasība par īpašu apstiprinājumu elektroniskajām lidojumu datu pārvaldības ierīcēm (EFB), ja tās izmanto vispārējās aviācijas darbībās, un tā būs atšķirība no Regulas (ES) Nr. 965/2012.

(8)Tādējādi saskaņā ar Čikāgas konvencijas 38. pantu būtu prasīts, lai Savienības dalībvalstis, atbildot uz ICAO vēstuli valstīm AN11/6.3.21-20/31, paziņotu par atšķirībām atļauju, atzinumu un apstiprinājumu (AAA) noteikumu saskaņošanas jomā, proti, paziņotu par atšķirībām no jaunajiem SARP, kuras izriet no ICAO padomes 219. sesijā pieņemtā Čikāgas konvencijas 6. pielikuma II daļas 37. grozījuma.

(9)Atšķirības, par kurām jāpaziņo, atbildot uz ICAO vēstuli valstīm AN 11/6.3.21-20/31, ietekmē juridiskās sekas, ko rada saskaņā ar Čikāgas konvenciju noteiktie standarti.

(10)Tāpēc ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem, atbildot uz ICAO vēstuli valstīm AN 11/6.3.21-20/31, jo ICAO pieņemtais Čikāgas konvencijas 6. pielikuma II daļas 37. grozījums varēs būtiski ietekmēt Savienības tiesību aktu saturu, proti, Komisijas Regulu (ES) Nr. 965/2012 8 . Savienības nostāja ir jāpauž Savienības dalībvalstīm,

IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.

1. pants

Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem, atbildot uz Starptautiskās Civilās aviācijas organizācijas (ICAO) vēstuli valstīm AN 11/6.3.21-20/31 par 6. pielikuma II daļas 37. grozījuma pieņemšanu, ir izklāstīta šā lēmuma pielikumā.

2. pants

Šā lēmuma 1. pantā minēto nostāju pauž visas Savienības dalībvalstis.

3. pants

Šis lēmums ir adresēts dalībvalstīm.

Briselē,

Padomes vārdā –

priekšsēdētājs

(1) Komisijas priekšlikums COM(2020) 649 Padomes lēmuma pieņemšanai Padomē vēl nav pieņemts.

(2) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(3) Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, EU:C:2014:2258, 64. punkts.

(4) Tiesas spriedums, 2014. gada 7. oktobris, Vācija/Padome, C-399/12, EU:C:2014:2258, 61.–64. punkts.

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1139 (2018. gada 4. jūlijs) par kopīgiem noteikumiem civilās aviācijas jomā un ar ko izveido Eiropas Savienības Aviācijas drošības aģentūru, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 2111/2005, (EK) Nr. 1008/2008, (ES) Nr. 996/2010, (ES) Nr. 376/2014 un Direktīvas 2014/30/ES un 2014/53/ES un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 552/2004 un (EK) Nr. 216/2008 un Padomes Regulu (EEK) Nr. 3922/91 (OV L 212, 22.8.2018., 1. lpp.).

(6) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(7) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

(8) Komisijas Regula (ES) Nr. 965/2012 (2012. gada 5. oktobris), ar ko nosaka tehniskās prasības un administratīvās procedūras saistībā ar gaisa kuģu ekspluatāciju atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 216/2008 (OV L 296, 25.10.2012., 1. lpp.).

Pielikuma noteikums	Atšķirības kategorija	Sīkāka informācija par atšķirību	Piezīmes
2.4.17.2.2	C	Nav ieviests.	EASA analizēs attiecīgo noteikumu iespējamo iekļaušanu Eiropas Savienības tiesību aktā (lieta RMT.0392) un ziņos Komisijai.
2.4.17.2.3	C	Nav ieviests	EASA analizēs attiecīgo noteikumu iespējamo iekļaušanu Eiropas Savienības tiesību aktā (lieta RMT.0392) un ziņos Komisijai.