EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.2.2021
COM(2021) 68 final
2021/0036(NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti nolūkā vienoties par kopējo pieļaujamo nozveju 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021. un 2022. gadam
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.Priekšlikuma priekšmets
Šis priekšlikums attiecas uz lēmumu, ar ko nosaka nostāju, kura Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanu 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam.
2.Priekšlikuma konteksts
Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“TSN”) 1 , provizoriski stājās spēkā 2021. gada 1. janvārī 2 .
Savienība un Apvienotā Karaliste (“Puses”) ir vienojušās sadarboties nolūkā nodrošināt, ka kopīgo krājumu zvejas darbības to attiecīgajos ūdeņos ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas, veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, turklāt tiek veiktas, pilnībā ievērojot neatkarīgu piekrastes valstu tiesības un pienākumus, ko īsteno Puses.
Pusēm ir mērķis izmantot kopīgos krājumus tādā intensitātē, kas paredzēta, lai uzturētu un pakāpeniski atjaunotu izmantojamo sugu populācijas virs biomasas apmēra, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Saskaņā ar TSN FISH.6. pantu Puses apspriežas, lai vienotos par KPN nākamajam gadam.
Tāpēc Komisija Savienības vārdā iesaistīsies apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespēju noteikšanu attiecībā uz kopīgiem krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam.
Kā paredz Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1380/2013 3 , Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību. Tā paredz arī to, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto īpatņu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
Turklāt tā nosaka, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi, jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī zveju, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem.
Turklāt Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. pantā ir konkrēti paredzēts, ka minētie mērķi un principi Savienībai jāpiemēro ārējās attiecībās zivsaimniecības jomā. Saskaņā ar 33. pantu Savienība pieliek visas pūles, lai vienotos par saskaņotu kārtību, kādā apzvejo kopīgos krājumus, nolūkā padarīt iespējamu ilgtspējīgu pārvaldību.
Pamatojoties uz pieeju Komisijas neoficiālajā dokumentā, kas Padomei iesniegts 2021. gada 7. janvārī (dok. 5031/21), un pārskatīto neoficiālo dokumentu ar papildu skaidrojumiem par procesu, kas Padomei iesniegts 2021. gada 14. janvārī (dok. 5031/1/21 REV 1), un ņemot vērā Padomes norādījumus, kas izklāstīti 2021. gada 26. janvāra dokumentā 5543/21, ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par KPN noteikšanu attiecībā uz kopīgiem krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam.
Visa apspriešanās procesa laikā ir jānodrošina regulāra un pilnīga Padomes iesaistīšanās attiecīgajos posmos, šajā procesā īstenojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju. Pirms tiks noslēgta apspriešanās ar Apvienoto Karalisti, Komisija sadarbībā ar Padomi centīsies panākt Savienības nostājas, tostarp norādījumu, apstiprināšanu atbilstošā līmenī. Pirms katras apspriešanās kārtas Komisijas dienesti laikus apspriedīsies ar Zivsaimniecības jautājumu darba grupu, t. sk. iepazīstinās ar virzību uz nākamo kārtu, un pēc katras apspriešanās kārtas tai ziņos. Dalībvalstu deleģētās personas tiks aicinātas piedalīties kā ES delegācijas locekļi. Tiks nodrošināta koordinēšana uz vietas.
3.Nostāja, kas jāieņem Savienības vārdā
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem sanāksmēs, kurās notiek apspriešanās ar Apvienoto Karalisti nolūkā noteikt KPN attiecībā uz kopīgiem krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021. un 2022. gadam.
4.Juridiskais pamats
4.1.Procesuālais juridiskais pamats
4.1.1.Principi
Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 218. panta 9. punktā paredzēti lēmumi, ar kuriem nosaka “nostāju, kas Savienības vārdā jāapstiprina kādā ar nolīgumu izveidotā struktūrā, ja šāda struktūra ir tiesīga pieņemt lēmumus ar juridiskām sekām, izņemot lēmumus, kas papildina vai groza attiecīgajā nolīgumā noteikto iestāžu sistēmu”.
Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem attiecībā uz vienošanos par zvejas iespējām, kuru atbilstoši piemērojamajam ES tiesiskajam regulējumam panākušas Puses, kas īsteno KPN.
4.1.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Kamēr ES un Apvienotās Karalistes Tirdzniecības un sadarbības nolīgums (“TSN”) nav ratificēts un stājies spēkā, to no 2021. gada 1. janvāra piemēro provizoriski. Saskaņā ar TSN Savienībai ir jāapspriežas ar Apvienoto Karalisti par kopīgo jūras bioloģisko resursu, īpaši kopīgo zivju krājumu, kopīgu pārvaldību 2021. gadā. Šāds pienākums ir saskaņā ar ANO Jūras tiesību konvencijas (UNCLOS) 63. pantu.
Apspriešanās starp Savienību un Apvienoto Karalisti ir jāīsteno, jo saskaņā ar TSN FISH.6. panta 2. punktu, FISH.6. panta 4. punkta a)–d) apakšpunktu un FISH.6. panta 6. punktu Pusēm no 2021. gada 1. janvāra ir jāpanāk vienošanās par zvejas iespējām un cieši saistītiem nosacījumiem 2021. kalendārajam gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam.
Lai gan Savienība ir noteikusi no 2021. gada 1. janvāra piemērojamas zvejas iespējas, kādas noteikusi Padome 4 , saskaņā ar TSN FISH.6. pantu par zvejas iespējām būtu jāvienojas ar Apvienoto Karalisti.
Paredzētie akti nepapildina un negroza TSN noteikto iestāžu sistēmu. Tāpēc ierosinātā lēmuma procesuālais juridiskais pamats ir LESD 218. panta 9. punkts.
4.2.Materiālais juridiskais pamats
4.2.1.Principi
Lēmumam, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, materiālais juridiskais pamats galvenokārt ir atkarīgs no tā, kāds mērķis un saturs ir paredzētajam aktam, attiecībā uz kuru Savienības vārdā tiek ieņemta nostāja. Ja minētajam aktam ir divi mērķi vai divi komponenti un viens no tiem ir atzīstams par galveno, bet otram ir pakārtota nozīme, tad lēmums, ko pieņem saskaņā ar LESD 218. panta 9. punktu, jābalsta uz viena materiālā juridiskā pamata, proti, tā, ko prasa galvenais jeb dominējošais mērķis vai komponents.
4.2.2.Piemērošana konkrētajā gadījumā
Paredzētā akta galvenais mērķis un saturs attiecas uz zvejas iespēju noteikšanu.
Tādēļ ierosinātā lēmuma materiālais juridiskais pamats ir LESD 43. panta 3. punkts. Juridiskais pamats, kas nosaka šajā nostājā atspoguļojamos principus, ir Regula (ES) Nr. 1380/2013.
4.3.Secinājums
Ierosinātā lēmuma juridiskajam pamatam vajadzētu būt LESD 43. panta 3. punktam saistībā ar LESD 218. panta 9. punktu.
2021/0036 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES LĒMUMS
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti nolūkā vienoties par kopējo pieļaujamo nozveju 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021. un 2022. gadam
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 43. panta 3. punktu saistībā ar 218. panta 9. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Tirdzniecības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Savienību un Eiropas Atomenerģijas kopienu, no vienas puses, un Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienoto Karalisti, no otras puses (“TSN”) 5 , Savienībās vārdā saskaņā ar Padomes Lēmuma (ES) 2020/2252 6 pilnvarojumu tika parakstīts 2020. gada 30. decembrī, un to provizoriski piemēro no 2021. gada 1. janvāra.
(2)Saskaņā ar TSN FISH.2. pantu Savienība un Apvienotā Karaliste ir vienojušās sadarboties nolūkā nodrošināt, ka kopīgo krājumu zvejas darbības to attiecīgajos ūdeņos ir ilgtermiņā vidiski ilgtspējīgas un veicina ekonomiskos un sociālos ieguvumus, turklāt tiek veiktas, pilnībā ievērojot neatkarīgu piekrastes valstu tiesības un pienākumus, ko īsteno Puses. Pusēm ir mērķis izmantot kopīgos krājumus tādā intensitātē, kas paredzēta, lai uzturētu un pakāpeniski atjaunotu izmantojamo sugu populācijas virs biomasas apmēra, kas var nodrošināt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.
(3)Saskaņā ar TSN Savienībai ir jāapspriežas ar Apvienoto Karalisti par kopīgo jūras bioloģisko resursu, īpaši kopīgo zivju krājumu, kopīgu pārvaldību.
(4)Saskaņā ar TSN FISH.6. pantu Savienībai un Apvienotajai Karalistei ir jārīko apspriešanās, lai vienotos par kopējo pieļaujamo nozveju (KPN) attiecībā uz kopīgiem zivju krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021. un 2022. gadam.
(5)Ikgadējā apspriešanās par zvejniecībām Komisijai būtu jāīsteno, pamatojoties uz Savienības nostājām, kas Padomei jānosaka saskaņā ar attiecīgajiem Līguma noteikumiem.
(6)Tādēļ Komisijai būtu jāiesaistās apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par šādu zvejas iespēju noteikšanu. Padomes regulāra un pilnīga iesaiste šajā procesā ir jānodrošina, īstenojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju.
(7)Lai Eiropas Parlamentam dotu iespēju pilnībā īstenot savas prerogatīvas saskaņā ar Līgumiem, tas būtu nekavējoties un pilnībā jāinformē par visiem procedūras posmiem, kā paredzēts LESD 218. panta 10. punktā.
(8)Apspriešanās un ziņošanas prasībai vajadzētu būt saderīgai ar Komisijas ārējās pārstāvības pilnvarām, un tai būtu jānodrošina ātrs un savlaicīgs apspriešanās iznākums. Iedibinātajā darba metodē būtu jāņem vērā arī Komisijas iniciatīvas tiesības.
(9)Padomei ir jānosaka nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par KPN noteikšanu attiecībā uz kopīgiem krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam.
(10)Kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 1380/2013 7 2. panta 1. punktā, Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas un akvakultūras darbības ilgtermiņā ir ekoloģiski ilgtspējīgas un tiek pārvaldītas atbilstīgi mērķim nodrošināt ieguvumus ekonomiskajā, sociālajā un nodarbinātības jomā un veicināt pārtikas pieejamību.
(11)Regulas (ES) Nr. 1380/2013 2. panta 2. punktā arī noteikts, ka Savienībai zvejniecības pārvaldībā jāievēro piesardzīga pieeja un tās mērķim jābūt nodrošināt, lai dzīvo jūras bioloģisko resursu izmantošanas rezultātā iegūto īpatņu populācijas tiktu atjaunotas un uzturētas virs līmeņa, kas nodrošina maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Bez tam zvejniecības pārvaldībai vajadzētu būt saskaņotai ar laba vidiskā stāvokļa sasniegšanu atbilstoši Jūras stratēģijas pamatdirektīvai (2. panta 5. punkta j) apakšpunkts). Turklāt 2. panta 5. punktā ir noteikts, ka Savienībai ir jāatbalsta zinātnisko atziņu gūšana un zinātnisko ieteikumu izstrāde, pakāpeniski jāizskauž izmetumi un jāveicina zvejas metodes, kas palīdz nodrošināt selektīvāku zveju un, ciktāl iespējams, nevēlamu nozveju nepieļaušanu un samazināšanu, kā arī jāveicina zveja, kurai ir maza ietekme uz jūras ekosistēmu un zvejas resursiem. Regulas (ES) Nr. 1380/2013 3. panta 3. punktā ir noteikts, ka Savienībai ir jāpieņem pārvaldības un saglabāšanas pasākumi, kuru pamatā ir labākie pieejamie zinātniskie ieteikumi. Turklāt minētās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 28. pantā ir īpaši noteikts, ka Savienībai šie mērķi un principi ir jāpiemēro, veidojot ārējās attiecības zivsaimniecības jomā, un minētās Regulas (ES) Nr. 1380/2013 33. pantā ir noteikti principi un mērķi, kas jāievēro Savienības un trešo valstu kopējās interesēs esošu zivju krājumu pārvaldībā un nolīgumos par apmaiņu un kopīgu pārvaldību.
(12)Lai gan Savienība ir noteikusi no 2021. gada 1. janvāra piemērojamas zvejas iespējas 8 , saskaņā ar TSN FISH 7. pantu par tām būtu jāvienojas ar Apvienoto Karalisti.
(13)Ir lietderīgi noteikt nostāju, kas Savienības vārdā jāieņem apspriešanās laikā, jo apspriešanās rezultāts būtu jāiestrādā Savienības tiesību aktos,
IR PIEŅĒMUSI ŠO LĒMUMU.
1. pants
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespēju noteikšanu attiecībā uz kopīgiem krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam, ir izklāstīta I un II pielikumā.
2. pants
Šis lēmums ir adresēts Komisijai.
Briselē,
Padomes vārdā –
priekšsēdētājs
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 11.2.2021
COM(2021) 68 final
PIELIKUMI
dokumentam
Priekšlikums Padomes lēmumam
par nostāju, kas Eiropas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti nolūkā vienoties par kopējo pieļaujamo nozveju 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021. un 2022. gadam
1. PIELIKUMS
Nostāja, kas Savienības vārdā jāieņem apspriešanā ar Apvienoto Karalisti par kopējās pieļaujamās nozvejas (KPN) noteikšanu attiecībā uz kopīgiem krājumiem 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam
1.Principi
Apspriešanā ar Apvienoto Karalisti Savienība:
(a)cenšas nodrošināt, ka KPN, par ko panākta vienošanās, ir saskaņā ar starptautiskajām tiesībām, konkrēti, ar Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1982. gada Jūras tiesību konvencijas noteikumiem un ANO 1995. gada Nolīguma par transzonālo zivju krājumu un tālu migrējošo zivju krājumu saglabāšanu un pārvaldību noteikumiem;
(b)cenšas nodrošināt Savienības starptautisko saistību ievērošanu;
(c)tiecas panākt konsekvenci un sinerģiju ar rīcībpolitiku, kuru Savienība zivsaimniecības nozarē īsteno divpusējās attiecībās ar trešām valstīm, un nodrošina saskaņotību ar citām rīcībpolitikām tādās jomās kā ārējās attiecības, nodarbinātība, vide, tirdzniecība, attīstība, pētniecība un inovācija;
(d)cenšas panākt, lai kopējā pieļaujamā nozveja tiktu noteikta kopīgi saskaņā ar kopējās zivsaimniecības politikas galveno saglabāšanas mērķi, maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu (MSY) un piemērojamajiem daudzgadu plāniem;
(e)cenšas panākt saskaņošanu ar Padomes 2012. gada 19. marta secinājumiem par Komisijas paziņojumu par kopējās zivsaimniecības politikas ārējo dimensiju 1 ;
(f)cenšas panākt saskaņotību ar Komisijas paziņojumu “Ceļā uz ilgtspējīgāku zveju Eiropas Savienībā: pašreizējais stāvoklis un 2021. gada ievirzes” (COM(2020)248 final) 2 ;
(g)tiecas Savienības flotei nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tiem pašiem principiem un standartiem, kas piemērojami saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un veicināt minēto principu un standartu vienādu īstenošanu;
(h)cenšas noteikt grafiku, kādā organizējama ikgadējā apspriešanās par zvejas iespējām 2021. gadā.
2.Orientējoši norādījumi
Vienošanos ar Apvienoto Karalisti par zvejas iespējām (KPN un ar tām cieši saistītiem pasākumiem) 2021. gadam un – attiecībā uz konkrētiem dziļūdens zivju krājumiem – 2021.–2022. gadam Savienība attiecīgā gadījumā cenšas panākt, pamatojoties uz šādu pieeju.
Savienība vajadzības gadījumā apsver, kā atsevišķos gadījumos vai jautājumos izstrādājama īpaša pieeja un vienlaikus panākami rezultāti, kas palīdz sasniegt zvejniecību un jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgas pārvaldības vispārējo mērķi saskaņā ar KZP mērķiem. To darot, apspriešanās laikā Komisija cieši sadarbosies ar Padomi nolūkā pilnveidot pieeju, kas veicina KZP mērķu sasniegšanu un nodrošina trijās dimensijās (vidiskā, ekonomiskā un sociālā) ilgstpējīgas zvejniecības:
(a)cenšas noteikt KPN, pamatojoties uz labākajiem pieejamajiem zinātniskajiem ieteikumiem, kas ļautu sasniegt vai saglabāt maksimālajam ilgtspējīgas ieguves apjomam atbilstošu izmantošanas pakāpi un – ja šādi ieteikumi nav pieejami – saskaņā ar principu par piesardzīgu pieeju zvejniecībā;
·Attiecībā uz KPN, kas piemērojama siļķei Lamanša rietumdaļā, jūras zeltplekstei un jūrasmēlei ūdeņos uz rietumiem no Skotijas, saidai rietumu ūdeņos, no Starptautiskās Jūras pētniecības padomes (ICES) zinātniskais ieteikums netika saņemts. Tāpēc Savienībai būtu jācenšas panākt 2020. gada KPN apjoma saglabāšanu, jo pārmērīgas izmantošanas risks nav konstatēts.
·Attiecībā uz mazmutes plekstes un sarkanās plekstes, akmeņplekstes un gludā romba, tūbīšu un Norvēģijas omāra KPN ICES ieteikumā norādītais apgabals un pārvaldības apgabals nesakrīt. Dažas KPN sastāv no vairākām sugām, savukārt citos ieteikumos ir novērtēti dažādi tās pašas sugas krājumi, uz kuriem attiecas viena KPN. Attiecībā uz šīm KPN Savienībai – līdzīgi kā iepriekšējos gados – būtu jācenšas panākt dažādu labāko pieejamo ieteikumu kombināciju, arī gadījumos, kad ieteikumā ir apvienots MSY un piesardzīgas pieejas ieteikums.
(b)cenšas panākt KZP MSY mērķim un piemērojamajiem daudzgadu plāniem atbilstošus KPN apjomus tām 27 KPN, par kurām pieejams MSY novērtējums un FMSY ieteikums;
·Ja daudzgadu plāni atļauj izmantot ICES noteiktos FMSY diapazonus, Savienībai būtu jācenšas izmantot šos noteikumus ar nosacījumu, ka ir izpildīti daudzgadu plānos izklāstītie nosacījumi, un jāmēģina sasniegt optimālo līmeni, ņemot vērā ieteikumā ietvertos kvantitatīvos un kvalitatīvos elementus.
·Savienībai būtu jācenšas ņemt vērā grūtības jauktu sugu zvejniecībā visus krājumus vienlaikus apzvejot MSY līmenī, īpaši gadījumos, kad ir ļoti grūti izvairīties no kritisko sugu parādības. Tas attiecas uz šādām KPN:
·menca Ķeltu jūrā (ieteikums par KPN nulles apjomā). Saskaņā ar novērtējumu krājuma apjoms ir mazāks par reprodukcijas robežvērtību, un ne zveja FMSY līmenī, ne nulles apjoma nozvejas 2021. gadā pietiekami neveicinātu krājuma apjoma atgriešanos virs robežvērtības 2022. gadā. Savienībai būtu jācenšas izveidot piezvejas KPN tādā apjomā, kas ļautu izvairīties no bloķējošā efekta citu sugu zvejniecībā, vienlaikus ievērojot nepieciešamību turpināt aizsargāt šo jutīgo krājumu. Arī merlanga krājuma apmērs Ķeltu jūrā ir mazāks par robežvērtību, taču, ja nozveja saglabāsies FMSY apakšējā diapazonā, krājuma apmērs atgriezīsies virs minimālā. Ņemot vērā nepieciešamību šo divu krājumu zvejas noslodzi arī turpmāk saglabāt nelielu, pikšas KPN būtu jānosaka ar MSY saistītās zvejas izraisītās zivju mirstības apakšējā diapazonā, iespējams, saglabājot 2020. gada KPN apjomu.
·Savienība centīsies līdztekus KPN noteikt korektīvus pasākumus, kas izstrādāti reģionalizācijas ietvaros un ko dalībvalstis iesniegušas kā kopīgus ieteikumus, kas īstenojami 2021. gadā.
·Abas siļķes zvejas zonas, kurās ieteikta KPN nulles apjomā (7ghk – MSY ieteikums un 5b6b6aN – piesardzīgas pieejas ieteikums), iepriekš tika apzvejotas mazā apjomā, proti, tikai tādā, kas vajadzīgs, lai turpinātu zinātnisko novērtēšanu. Savienībai būtu jācenšas turpināt šo pieeju ar zinātniski pamatotām KPN/kontrolzvejas KPN iepriekšējiem gadiem atbilstošos līmeņos.
(c)pamatojoties uz piesardzīgu pieeju, cenšas panākt vienošanos atbilstoši galvenajam ieteikumam, kas sniegts ICES ieteikumu sarakstā ar 43 piesardzīgām KPN;
·Piesardzīgas pieejas ieteikumi galvenokārt tiek sniegti par piezvejas sugu krājumiem (saskaņā ar daudzgadu plāniem). Ir daži mērķkrājumi (saskaņā ar daudzgadu plāniem), par kuriem ICES nav varējusi sniegt MSY novērtējumu. Arī par šīm KPN būtu jāvienojas, pamatojoties uz piesardzīgas pieejas ieteikumu.
·Nelielam skaitam KPN piemēro daudzgadu piesardzīgas pieejas ieteikumu (piemēram, kaproīdas, jūraslīdaka Ziemeļjūrā un jūraslīdaka rietumu ūdeņos). Attiecībā uz šīm KPN Savienībai būtu jācenšas panākt KPN stabilitāti attiecīgajos gados. Ņemot vērā ļoti zemo kvotas apguvi attiecīgajās zvejniecībās, Savienība varētu piekrist mazai KPN (mazākai par ICES ieteikumā norādīto) attiecībā uz trijām brosmes KPN (Ziemeļjūra, 5., 6., 7. apgabals un 1., 12., 14. apgabals).
·Menca ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (ieteikums par KPN nulles apjomā). Šis krājums ir līdzīgā stāvoklī kā Ķeltu jūras krājums. Piezvejas KPN šajā gadījumā ir pamatota, lai nepieļautu bloķējošo efektu zvejniecībās, galvenokārt pikšas zvejniecībā. Lai zvejas noslodze zvejniecībā arī turpmāk būtu maza, par pikšas KPN ūdeņos uz rietumiem no Skotijas (MSY ieteikums) būtu jāvienojas atbilstoši pieejai, ko izmanto attiecībā uz pikšu Ķeltu jūrā, proti, FMSY zvejas izraisītas zivju mirstības apakšējā diapazonā, iespējams, saglabājot apjomu.
(d)cenšas panākt saskaņotību ar Savienības īpašo pieeju, īpaši attiecībā uz dzelkņu haizivs, Ziemeļatlantijas argentīnas un zuša krājumu;
(e)cenšas panākt, ka tiek apstiprināts un pagarināts aizliegto sugu saraksts, kas laika gaitā izstrādāts, pamatojoties uz zinātniskajiem ieteikumiem, īpaši vispārējais aizliegums zvejot dziļūdens haizivis;
(f)cenšas vienoties ar Apvienoto Karalisti par to, kā pēc atbrīvojumu piemērošanas (de minimis un izdzīvotības atbrīvojumi no pienākuma izkraut visas nozvejas) izdarāmas un piemērojamas saskaņoto KPN korekcijas. Būtu jācenšas panākt pēc iespējas augstāku šādu atbrīvojumu konverģences līmeni;
(g)cenšas vienoties par to, ka tiek turpināta pieeja, kas izstrādāta Eiropas labraka ziemeļu krājuma saglabāšanai, konkrēti, par to pasākumu īstenošanu, kas iekļauti Zvejas iespēju regulā 2021. gadam, lai nodrošinātu, ka kopējā zvejas noslodze saglabājas atbilstoša ICES sniegtajiem zinātniskajiem ieteikumiem;
(h)cenšas vienoties par citiem ar KPN funkcionāli saistītiem pasākumiem, ko nosaka saskaņā ar Zvejas iespēju regulu un tādā apmērā, kā paredzēts Zvejas iespēju regulā, konkrēti, lai saglabātu īpašos nosacījumus, kas izklāstīti KPN tabulu zemsvītras piezīmēs, un elastību starp apgabaliem, kas noteikta atbilstoši zvejas iespējām 2020. un 2021. gadam;
(i)cenšas vienoties par ikgadējo elastību saskaņā ar KZP regulu, konkrēti, tās 15. panta 9. punktu;
(j)izpētes nolūkā iesaistās diskusijās, lai atvieglotu pietiekamu piekļuvi to sugu zvejas darbību ilgtspējīgai turpināšanai, uz kurām neattiecas kvotas, neskarot ES nostāju, kas jāieņem Specializētajā zvejniecības komitejā, kura saskaņā ar nolīgumu ir kompetenta pieņemt šādus pasākumus;
(k)izpētes nolūkā iesaistās diskusijās par kvotu nodošanu, kas ir līdzīga kvotu nodošanai starp ES un Norvēģiju, un par kvotu apmaiņas iespējām gada laikā;
(l)atbalsta pasākumus, ar kuriem izstrādā un veicina tādu instrumentu (tehnoloģiju, informācijas apmaiņas sistēmu, reģistru u. c.) izmantošanu, kas atbalsta un atvieglo nolīguma īstenošanu, un nodrošina, ka tie ir saderīgi ar instrumentiem, kas Savienībā izstrādāti līdzīgiem mērķiem;
(m)atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt pārredzamību, dialogu un sadarbību ar attiecīgajām ieinteresētajām personām jautājumos, kas saistīti ar nolīguma īstenošanu.
2. PIELIKUMS
Kārtība, kādā precizējama Savienības nostāja, kas jāieņem Pušu sanāksmēs ikgadējā KPN apspriešanā
Īpaši ņemot vērā pieeju attiecībā uz atsevišķiem krājumiem, pasākumus, kas funkcionāli ir saistīti ar zvejas iespējām, un pārvaldības pasākumus, kam nepieciešama īpaša pieeja, Savienība gūst rezultātus, kas palīdz sasniegt vispārējo mērķi – zvejniecību un jūras bioloģisko resursu ilgtspējīgu pārvaldību saskaņā ar KZP mērķiem – un kas nodrošina trijās dimensijās (vidiskā, ekonomiskā un sociālā) ilgtspējīgas zvejniecības. To darot, Komisija apspriešanās laikā cieši sadarbosies ar Padomi un regulāri informēs Eiropas Parlamentu saskaņā ar LESD 218. panta 9. un 10. punktu.
Regulāra un pilnīga Padomes iesaistīšanās visā apspriešanās procesā tiks nodrošināta, šajā procesā īstenojot plašu koordināciju un sadarbību starp Padomi un Komisiju. Tas ietver uz vietas veiktas koordinācijas sanāksmes, prezentācijas, iztaujāšanu un diskusijas, valstu delegāciju pilnīgu iesaistīšanos apspriešanā, arī ES delegācijas sastāvā, kā arī vajadzības gadījumā tehniskas sanāksmes. Sarunu laikā Komisija ņem vērā valstu delegāciju nostāju, kas pausta šajā koordinācijas procesā.
Apspriešanās un ziņošanas prasība nedrīkst procesuāli kavēt Komisijas ārējās pārstāvības prerogatīvas, nedz arī negatīvi ietekmēt apspriešanās rezultātus. Iepriekš minētajās sadarbības prasībās ņem vērā Komisijas iniciatīvas tiesības.
Apspriešanās laikā nostājā, kas jāpauž Savienības vārdā, ņem vērā jaunāko zinātnisko un citu relevanto informāciju saskaņā ar I pielikumā izklāstītajiem principiem un orientējošajiem norādījumiem. Tas būtu pienācīgi jāatspoguļo rakstiskajā protokolā, kurā dokumentēta vienošanās, kas starp Pusēm panākta saskaņā ar TSN FISH.6. pantu notikušās apspriešanās rezultātā.
Šajā nolūkā, pamatojoties uz minēto informāciju, Komisija pietiekami laicīgi pirms rakstiskā protokola parakstīšanas nosūta Padomei informāciju par ierosinātajām Savienības nostājas detaļām, lai tā varētu apstiprināt sīki izklāstītos apspriešanās rezultātus.
Ja nolīguma Pušu sanāksmju laikā nav iespējams panākt vienošanos par nostājas detaļām attiecībā uz galīgajām KPN vai citiem ar zvejas iespējām funkcionāli saistītiem pasākumiem, arī uz vietas, tad, lai I pielikumā izklāstītajā Savienības nostājā ņemtu vērā jaunus elementus, jautājumu nodod Padomei vai tās darba sagatavošanas struktūrām.