EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.2.2021
COM(2021) 54 final
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1. PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
• Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Eurostat jau gadu desmitiem ir apkopojis Eiropas lauksaimniecības statistiku par ES lauksaimniecību. Patlaban tajā aptvertie aspekti ir šādi: lauku saimniecību struktūra, ekonomikas pārskati lauksaimniecībā, lopkopības un augkopības produkcija, bioloģiskā lauksaimniecība, lauksaimniecības produktu cenas, pesticīdi, barības vielas un citi agrovides aspekti. Galvenais mērķis ir uzraudzīt un izvērtēt kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) un citas svarīgas ES politikas jomas, kā arī atbalstīt politikas veidošanu.
Šīs datu vākšanas tika izvērtētas 2016. gadā 1 , un tika konstatēts, ka tās ir jāatjaunina, lai ņemtu vērā izmaiņas lauksaimniecībā, KLP un citās saistītās ES politikas jomās. Lauksaimniecības statistikas stratēģija 2020. gadam un turpmākajam laikposmam 2 ir nozīmīga programma Eiropas Savienības lauksaimniecības statistikas modernizēšanai, ko īsteno Eiropas Komisija ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm. Stratēģiju atbalsta Eiropas Statistikas sistēmas komiteja un tā ir daļa no Normatīvās atbilstības un izpildes programmas (REFIT), kuras mērķis ir racionalizēt un uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēmu (EASS). Stratēģija atbilst arī starptautiskiem ieteikumiem, piemēram, Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes pamatnostādnēm par ziņošanu par siltumnīcefekta gāzu emisijām un ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas standartiem, turklāt tā īsteno ANO Globālo stratēģiju lauksaimniecības un lauku statistikas uzlabošanai.
Ekonomiskā ziņā lauksaimniecība ir salīdzinoši maza nozare, bet tā aptver gandrīz pusi no ES sauszemes teritorijas un piegādā lielāko daļu pārtikas, nodrošinot gan pārtikas nekaitīgumu, gan pārtikas nodrošinājumu. Tai ir liela ietekme uz klimata pārmaiņām un vidi, un daudzas lauku kopienas ir atkarīgas no lauksaimniecības. ES ir vajadzīga visprecīzākā informācija šajā jomā, lai izstrādātu politiku, kura sniedz labumu visiem Eiropas pilsoņiem, visefektīvāk un lietderīgāk sadalot KLP un saistīto pasākumu ievērojamo budžetu vairākās dimensijās. Turklāt lauksaimniecība ir Komisijas paziņojuma par Eiropas zaļo kursu 3 pamatā, jo īpaši tās stratēģija “no lauka līdz galdam”.
Lauksaimniecības nozares darbības rezultātus kopumā var novērtēt, uzskaites struktūras paspārnē iekļaujot informāciju par lauksaimniecības preču un pakalpojumu apjomu un cenu izmaiņām. Šajā nolūkā ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (EPL) sniedz salīdzināmu datu kopu, kas sniedz svarīgu makroekonomikas līmeņa informāciju galvenajiem lietotājiem, īpaši Komisijas Lauksaimniecības un lauku attīstības ģenerāldirektorātam (AGRI ĢD).
Kā Eiropas kontu sistēmas (EKS 2010) satelītkonts EPL ļoti cieši ievēro nacionālo kontu metodoloģiju. Tomēr, lai tos apkopotu, ir jāizstrādā atbilstīgi noteikumi un metodes. Saskaņā ar pašreizējo metodoloģiju dalībvalstis kopš 2000. gada ir iesniegušas Eurostat valsts un reģionālos ekonomikas pārskatus lauksaimniecībā. 2004. gadā stājās spēkā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 5. decembra Regula (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā 4 , un tā formalizēja valsts līmeņa ekonomikas pārskatu daļu; kopš tā laika regula ir grozīta sešas reizes. Tomēr reģionālā līmeņa pārskati regulā nav iekļauti, bet gandrīz visas dalībvalstis, ievērojot neoficiālu vienošanos, tos ir turpinājušas regulāri nosūtīt. Tas nav optimāli, jo statistika, uz kuru attiecas neoficiāla vienošanās, formāli nav EPL daļa, un nav saistošu pienākumu vai iesniegšanas garantijas. Tādējādi, tā kā reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā ir svarīga gatavības pakāpē izstrādāta statistika, tie būtu jāformalizē, iekļaujot tos EPL regulā. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt to kvalitāti. Eiropas Revīzijas palāta šo jautājumu apzināja Īpašajā ziņojumā SR 01/2016 5 , kurā ieteikts formalizēt reģionālos ekonomikas pārskatus lauksaimniecībā. Komisija šim konstatējumam piekrita.
Tajā pašā Īpašajā ziņojumā SR 01/2016 tika apzināts arī tas, ka nenotiek EPL ziņošana par kvalitāti. Kopš 2016. gada Eurostat īsteno šo ieteikumu, un kopš 2019. gada ES dalībvalstis (ar ļoti nedaudziem izņēmumiem) ir iesniegušas EPL kvalitātes ziņojumus, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. 223/2009 6 12. panta 2. punkta prasībām. Tomēr 12. pantā ir paredzēta kvalitātes ziņošanas prasību īpaša iekļaušana nozaru tiesību aktos, kas papildus datu nosūtīšanas termiņiem ļauj noteikt kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru, periodiskumu un novērtējuma rādītājus. Pašlaik precīza kvalitātes ziņošanas kārtība ir tikai neformāla, un tāpēc tā būtu jāformalizē atbilstīgi šīm spēkā esošajām Regulas (EK) Nr. 223/2009 prasībām.
Visbeidzot, kas attiecas uz EPL, dalībvalstis attiecībā uz valsts līmeņa datiem nosūta novērtēto datu pirmo ziņojumu (pārskata gada n termiņš — novembris), novērtēto datu otro ziņojumu (n+1 gada termiņš — janvāris) un galīgo datu ziņojumu (pārskata gada n+1 termiņš — septembris). Datu otrais ziņojums seko pārāk drīz pēc datu pirmā ziņojuma, lai kvalitāti varētu uzlabot optimāli, tāpēc datu nosūtīšanas termiņi otrajam novērtējumam būtu jāpagarina par 2 mēnešiem no janvāra beigām līdz marta beigām nākamajā gadā pēc pārskata gada.
• Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Lai politikas veidotāji, uzņēmumi un sabiedrība varētu pieņemt atbilstīgus un uz pierādījumiem balstītus lēmumus, statistikai jābūt ticamai un kvalitatīvai.
Iepriekš minētā 2020. gada lauksaimniecības statistikas stratēģija ietver šādus galvenos mērķus:
·sagatavot kvalitatīvu statistiku, kas efektīvi un lietderīgi atbilst lietotāju vajadzībām;
·uzlabot Eiropas lauksaimniecības statistikas saskaņošanu un saskaņotību.
Minētās trīs jomas, kas iekļautas šajā priekšlikumā, tieši pievēršas šo mērķu īstenošanai.
• Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Eiropas statistikas programmas 2013.–2017. gadam 7 (pagarināta līdz 2020. gadam 8 ) galvenais virzītājspēks ir kvalitatīvas statistikas nodrošināšana, lai atbalstītu Eiropas politikas jomas. Lauksaimniecības un vides statistika saskaņā ar šo programmu ir viens no trim statistikas sagatavošanas stūrakmeņiem. Starp programmas attiecīgajiem mērķiem ir “lauksaimniecības datu vākšanas pārskatīšana un vienkāršošana atbilstīgi kopējās lauksaimniecības politikas pārskatīšanai pēc 2013. gada un lauksaimniecības datu vākšanas procesu pārveidošana, īpaši ar mērķi uzlabot datu kvalitāti un savlaicīgumu”. Ar šo iniciatīvu īsteno minēto mērķi.
Nodrošinot labākus datus lauksaimniecības nozares ilgtspējas novērtēšanai attiecībā uz vidi, cilvēkiem, reģioniem un ekonomiku, Eiropas lauksaimniecības statistikas sistēma palīdzēs īstenot vismaz divas no sešām Urzulas fon der Leienas vadītas Komisijas prioritātēm 9 , proti, šādas:
·Eiropas zaļais kurss ar pamatā esošo stratēģiju “no lauka līdz galdam” un biodaudzveidības stratēģijām; un
·ekonomika cilvēku labā.
Tomēr lauksaimniecības statistika ir noderīga arī saistībā ar citām Savienības vai dalībvalstu prioritātēm, kas ietekmē lauksaimniecību vai lauku attīstību vai ko tās ietekmē.
Turklāt priekšlikums par Vienotā tirgus programmu 10 , kas pašlaik tiek apspriests starp iestādēm, nodrošina pamatu Eiropas statistikas izstrādes, sagatavošanas un izplatīšanas finansēšanai. Savienības politikas jomu īstenošanai nepieciešama kvalitatīva, salīdzināma un ticama statistikas informācija par ekonomisko, sociālo, teritoriālo un vides situāciju Savienībā. Turklāt Eiropas statistika Eiropas pilsoņiem ļauj saprast demokrātisko procesu, piedalīties tajā un diskutēt par Savienības tagadni un nākotni. Lauksaimniecības statistikas gadījumā galvenā uzmanība tiek pievērsta savlaicīgu un atbilstīgu datu sniegšanai, ņemot vērā kopējās lauksaimniecības politikas, kopējās zivsaimniecības politikas un ar vidi, pārtikas nodrošinājumu un dzīvnieku labturību saistītas politikas vajadzības.
Lauksaimniecības statistika nodrošina kvalitatīvus statistikas datus KLP īstenošanai un uzraudzībai. KLP ir svarīgs nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un integrējošas izaugsmes virzītājspēks Savienībā. Papildus tās sociālajiem mērķiem lauku attīstības politikas, kas ir neatņemama KLP daļa, mērķis ir uzlabot lauksaimnieciskās ražošanas konkurētspēju un ilgtspēju. KLP veido vairāk nekā 37 % no Savienības kopējā budžeta 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (DFS).
Turklāt lauksaimniecības statistika aizvien vairāk nepieciešama citām svarīgām Savienības politikas jomām, piemēram, Eiropas zaļajā kursā, vides un klimata pārmaiņu politikā, tirdzniecības politikā, sociālajā politikā, reģionālajā politikā utt.
2. JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
• Juridiskais pamats
Eiropas statistikas juridiskais pamats ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 338. pants. Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņem statistikas sagatavošanas pasākumus, ja tas ir nepieciešams Savienības uzdevumu veikšanai. LESD 338. pantā izklāstītas prasības attiecībā uz Eiropas statistikas sagatavošanu un prasīta atbilstība taisnīguma, ticamības, objektivitātes, zinātniskās neatkarības, izmaksu lietderības un statistikas konfidencialitātes standartam.
Kvalitātes ziņojumu juridiskais pamats ir Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. pants.
• Subsidiaritāte (neekskluzīvai kompetencei)
Subsidiaritātes principu piemēro, ja priekšlikums nav Savienības ekskluzīvā kompetencē. ESS nodrošina statistikas informācijas infrastruktūru. Sistēma ir izstrādāta, lai apmierinātu daudzu lietotāju vajadzības lēmumu pieņemšanas nolūkos demokrātiskā sabiedrībā. Šīs regulas priekšlikums ir izstrādāts, lai aizsargātu ESS partneru pamatdarbības, vienlaikus labāk nodrošinot EPL statistikas kvalitāti un salīdzināmību.
Viens no galvenajiem kritērijiem, kas noteikti statistikas datiem, ir konsekvence un salīdzināmība. Dalībvalstis nevar panākt vajadzīgo konsekvenci un salīdzināmību, neparedzot skaidru Eiropas regulējumu, t. i., neparedzot Savienības tiesību aktus, kas nosaka kopējus statistikas jēdzienus, ziņošanas formātus un kvalitātes prasības.
Salīdzināmības prasība ir ļoti svarīga lauksaimniecības statistikai saistībā ar KLP.
Ierosinātās rīcības mērķis nav pietiekami labi īstenojams, ja dalībvalstis rīkojas neatkarīgi. Savienības līmenī ir iespējama daudz efektīvāka rīcība, pamatojoties uz Savienības tiesību aktu, kas tajā ietvertajās statistikas jomās nodrošina statistikas informācijas salīdzināmību. Savukārt datu vākšanu var veikt dalībvalstis.
• Proporcionalitāte
Priekšlikums ir saskaņā ar proporcionalitātes principu šādu iemeslu dēļ.
Visās dalībvalstīs piemērojot vienādus principus, priekšlikums nodrošinās savāktās un apkopotās Eiropas lauksaimniecības statistikas kvalitāti un salīdzināmību. Līdzīgi tas nodrošinās arī to, lai Eiropas lauksaimniecības statistika arī turpmāk būtu atbilstīga un pielāgota lietotāju vajadzībām. Regula nodrošinās lielāku izmaksu lietderību statistikas sagatavošanā, vienlaikus ņemot vērā dalībvalstu sistēmu konkrētās iezīmes.
Saskaņā ar proporcionalitātes principu ierosinātā regula atbilst tās mērķu sasniegšanai vajadzīgajam minimumam un nepārsniedz to, kas vajadzīgs šim nolūkam.
• Instrumenta izvēle
Ierosinātais juridiskais instruments: regula.
Ņemot vērā priekšlikuma mērķus un saturu, vispiemērotākais instruments ir regula. Svarīgas kopīgas ES politikas jomas, piemēram, KLP, pamatā ir atkarīgas no salīdzināmas, saskaņotas un kvalitatīvas lauksaimniecības statistikas Eiropas līmenī. To vislabāk var nodrošināt ar regulām, kas ir tieši piemērojamas un kuras vispirms nav jātransponē valstu tiesību aktos.
3. EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANĀS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
• Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam izvērtējums atsaucās uz tobrīd notiekošo Eiropas Revīzijas palātas revīziju (rezultātā tapa Īpašais ziņojums SR 01/2016), kurā sniegtas norādes par to, cik lielā mērā EPL apmierina lietotāju vajadzības pēc datiem. Kā norādīts iepriekš, šie konstatējumi ir svarīgs priekšlikuma virzītājspēks.
• Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Eurostat izstrādā, sagatavo un izplata Eiropas lauksaimniecības statistiku, cieši, koordinēti un pastāvīgi sadarbojoties Eiropas Statistikas sistēmā un balstoties uz ilgtermiņa partnerību starp Eurostat un valstu statistikas iestādēm (VSI), kā arī visām pārējām attiecīgajām iestādēm.
Vispārējā līmenī un ar atsauci uz Lauksaimniecības statistikas stratēģiju 2020. gadam un turpmākajam laikposmam galvenās Eiropas lauksaimniecības statistikas ieinteresēto personu kategorijas ir datu sagatavotāji (VSI un citas valsts iestādes, kā arī Eurostat), respondenti (lauksaimnieki, lauksaimnieku organizācijas un uzņēmumi) un lietotāji (publiskā un privātā sektora lēmumu pieņēmēji, īpaši citi Komisijas departamenti, pētnieki un žurnālisti). Ar minētajām ieinteresētajām personām notika plašas apspriešanās par problēmām un status quo vēlamajām izmaiņām, to vajadzībām pēc datiem un prioritātēm, iespējamajiem politikas variantiem, kas vērsti uz problēmu risināšanu, ierosināto darbību ietekmi un stratēģijas konkrētu formulējumu. Šo apspriešanu galvenie forumi bija: i) Lauksaimniecības statistikas pastāvīgās komitejas (CPSA) un tās pēcteces Lauksaimniecības statistikas direktoru grupas (DGAS) (ko veido VSI lauksaimniecības statistikas direktori) sanāksmes un semināri, kuros bieži tika uzklausīti Komisijas departamenti, starptautiskas organizācijas un lauksaimnieku organizācijas; ii) Eiropas Statistikas sistēmas komitejas sanāksmes (ko veido VSI ģenerāldirektori); un iii) regulāras apspriešanas un uzklausīšanas Komisijas departamentos.
Izvērtēšanai tika veikta sabiedriskā apspriešana, un rezultāti ir sīki izklāstīti īpašajā ziņojumā 11 .
Šīs sabiedriskās apspriešanas galvenie trīs konstatējumi, kas veido 2020. gada lauksaimniecības statistikas stratēģijas kodolu un attiecīgi arī šīs regulas kodolu, ir šādi:
spēkā esošie Savienības tiesību akti par lauksaimniecības statistiku pienācīgi neapmierina jaunas un augošas vajadzības pēc datiem, jo šo datu sniegšana nav paredzēta tiesību aktos un tiesību akti nav pietiekami elastīgi un integrēti, lai savlaicīgi reaģētu uz jaunām vajadzībām.
Minētās jaunās vajadzības pēc datiem galvenokārt saistītas ar tendencēm lauksaimniecībā, pārskatītiem tiesību aktiem un mainīgajām politikas prioritātēm, īpaši nesen reformēto KLP.
Datu vākšanas nav saskaņotas un konsekventas, jo rodas jaunas vajadzības pēc datiem, daudzu gadu laikā atsevišķi izstrādāti tiesību akti un dažādās lauksaimniecības statistikas jomās izmantotas daļēji atšķirīgas definīcijas un jēdzieni.
Datu sniegšanas slogu uzskata par pārāk lielu, jo pieaug vajadzība pēc datiem, datu vākšana nav saskaņota un resursi Savienības un valstu līmenī joprojām tiek samazināti. Tika apstiprināts, ka šis slogs apdraud datu vākšanu un datu kvalitāti.
Eiropas Savienības lauksaimniecības statistikas modernizācijas ietvaros EPL kopš 2016. gada tiek modernizēti. To veicināja Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas konstatējumi (Īpašais ziņojums SR 01/2016) par lauksaimnieku ienākumiem. Šā ziņojuma ieteikumi tika iekļauti plašākā modernizācijas procesā, kas ietver vairākus EPL uzlabojumus.
Komisija konstatēja, ka divi no šiem uzlabojumiem prasa izmaiņas spēkā esošajā regulā, t. i., reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā (REPL) integrēšanu un otrā novērtējuma termiņu pagarināšanu attiecībā uz EPL.
Tie tika plaši apspriesti gan ar Lauksaimniecības pārskatu un cenu darba grupu, gan ar Lauksaimniecības statistikas augstāka līmeņa direktoru grupu (abu grupu sastāvā ir dalībvalstu eksperti).
Tā kā REPL ir jau sen izveidota statistika, kas jau daudzus gadus ir nosūtīta Eurostat, REPL iestrādāšana Regulā (EK) Nr. 138/2004 galvenokārt ir tādas pašreizējās metodoloģijas integrēšana, kura izmantota saskaņā ar sen panāktu neoficiālu vienošanos. Ņemot vērā to, ka pašreizējā metodoloģija ir lielā mērā apmierinoša (EPL/EPM rokasgrāmatas VII daļa 12 ), nav vajadzības to pārrakstīt. Metodoloģija un nodaļa par reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā, kas iekļaujama regulā, var atspoguļot to, kas pašlaik ir iekļauts esošajā rokasgrāmatā. Tomēr ir vajadzīgas dažas sīkākas izmaiņas, lai ņemtu vērā EKS 2010 un tehniskās konsultācijas ar dalībvalstīm.
Šis priekšlikums ir pilnībā apspriests ar Lauksaimniecības pārskatu un cenu ekspertu grupu un Lauksaimniecības statistikas direktoru grupu, kas atzinušas to, ka Komisija (Eurostat) turpina virzīt priekšlikumu, pamatojoties uz savām iniciatīvas tiesībām. Priekšlikums ir iesniegts arī Eiropas Statistikas sistēmas komitejai, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009.
• Ekspertu atzinumu pieprasīšana un izmantošana
Eurostat ir rīkojis plašas diskusijas ar VSI par priekšlikuma saturu, izmantojot īpašas darba grupas un esošās ekspertu grupas, tostarp direktoru līmenī.
Priekšlikums 2020. gada oktobrī ir iesniegts arī Eiropas Statistikas sistēmas komitejai.
• Ietekmes novērtējums
Regulējuma kontroles padome sniedza pozitīvu atzinumu par ietekmes novērtējumu Lauksaimniecības statistikas stratēģijai 2020. gadam un turpmākajam laikposmam 13 , kurā ietilpst EPL 14 .
Šis ietekmes novērtējums tika veikts stratēģijas līmenī, jo visā lauksaimniecības statistikas sistēmā tika īstenota sistemātiska pieeja, nodrošinot, ka visas daļas ir saderīgas.
Ietekmes novērtējumā tika konstatēts, ka EASS kā vēlamais risinājums galu galā būtu jāietver trīs regulās. Divas no šīm regulām būtu jaunas un aizstātu vairākas vecākas ES regulas par lauksaimniecības statistiku. Pirmā no tām — regula par lauku saimniecību integrētu statistiku (IFS), kas attiecas uz datiem par lauku saimniecību struktūru, augļu dārziem un vīna dārziem, — tika pieņemta kā Regula (ES) 2018/1091 15 . Otrā no tām ir paralēls tiesību akta priekšlikums regulai par statistiku par lauksaimniecības ielaidi un izlaidi (SAIO), kas attiecas uz lauksaimniecības nozares ielaidi un izlaidi, — lauksaimniecisko ražošanu (kultūraugi un dzīvnieki), tostarp bioloģisko lauksaimniecību, lauksaimniecības produktu cenām, barības vielām un augu aizsardzības līdzekļiem. Trešā regula, kas minēta ietekmes novērtējumā, ir Regula (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (EPL), uz kuru attiecas šis grozījumu regulas priekšlikums. Tā kā EPL pēc būtības ir nacionālo kontu un makroekonomikas satelītkonts, to integrācija jaunajās pamatregulās netika ierosināta. Tā vietā tika ierosināts tos saglabāt atsevišķos tiesību aktos, kā tas ir bijis, kopš EPL regula vispirms stājās spēkā 2004. gadā.
• Normatīvā atbilstība un vienkāršošana
Priekšlikums ir daļa no Lauksaimniecības statistikas stratēģijas 2020. gadam un turpmākajam laikposmam, kas ir nozīmīga programma ES lauksaimniecības statistikas modernizēšanai, ko ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm īsteno Eiropas Komisija. Stratēģiju atbalsta Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, un tā ir daļa no programmas REFIT, kuras mērķis ir racionalizēt un uzlabot EASS.
EPL ir gatavības pakāpē izstrādāta statistika, uz kuru attiecas Regula (EK) Nr. 138/2004. Lai nodrošinātu šīs statistikas kvalitāti, ierosinātajai jaunajai regulai būtu jāaptver visi EPL komponenti. Neoficiāla vienošanās būtu jāatceļ. Tas palīdzētu vienkāršot jautājumus, jo atsauces punkts būs jaunā regula, kas atbildīs visām vajadzībām pēc datiem un visām kvalitātes ziņošanas prasībām.
Priekšlikums par to, ko iekļaut ierosinātajā regulā, izriet no pašreizējiem pasākumiem EPL modernizēšanai. REPL nav vienīgie dati, uz ko attiecās neoficiāla vienošanās. Attiecībā uz EPL “vienības vērtībām”, kas ir dati, kuri daudzus gadus sniegti, ievērojot tāda paša veida vienošanos, modernizācijas gaitā tika noteikts, ka vienības vērtību vākšana ES līmenī būtu jāpārtrauc. Līdz ar to vienības vērtības netika ierosinātas iekļaušanai EPL regulas grozījumā, un tās tiks atceltas. Tas nozīmē nelielu, bet izteiktu sloga samazinājumu ieinteresētajām personām.
• Pamattiesības
Šim priekšlikumam nav ietekmes uz pamattiesību aizsardzību.
4. IETEKME UZ BUDŽETU
Nav
5. CITI ELEMENTI
• Īstenošanas plāni un uzraudzības, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Paredzams, ka Eiropas Parlaments un Padome ierosināto regulu pieņems 2021. gadā, savukārt Komisijas īstenošanas pasākums attiecībā uz ziņošanu par kvalitāti tiks pieņemts nedaudz vēlāk. Regula būs tieši piemērojama visās ES dalībvalstīs bez nepieciešamības izstrādāt īstenošanas plānu.
Gaidāms, ka 2022. gadā dalībvalstis sāks sniegt datus Komisijai atbilstīgi jaunajai regulai.
Ierosinātais likumdošanas instruments ir daļa no EASS, kas tiks visaptveroši izvērtēta, lai cita starpā novērtētu tās lietderīgumu un efektivitāti noteikto mērķu sasniegšanā un pieņemtu lēmumu par to, vai ir vajadzīgi jauni pasākumi vai grozījumi.
• Sagatavotās statistikas atbilstības uzraudzība
Eurostat veic regulārus atbilstības novērtējumus. Minētie novērtējumi ietver pārskatus par datu pieejamību, kvalitāti un precizitāti un turpmākiem pasākumiem neatbilstības gadījumā.
Saskaņā ar Savienības tiesību aktiem dalībvalstīm ir jāiesniedz Komisijai attiecīgie skaitļi par lauksaimniecības statistiku. Uz šiem skaitļiem attiecas stingri nosūtīšanas termiņi, kas jāievēro, lai nodrošinātu Eiropas statistikas labu pārvaldību, izplatīšanu un lietderību, jo iztrūkstoši vai nepilnīgi dati var izraisīt trūkumus informācijas pieejamībā (proti, nav iespējams aprēķināt Savienības agregātus un publicēt datus, ievērojot iepriekš plānotus grafikus).
Regula (EK) Nr. 223/2009 ir tiesiskais pamatregulējums Eiropas Statistikas sistēmas darbībai un visiem nozaru tiesību aktiem par Eiropas statistikas sagatavošanu.
Lai gan atbilstības novērtējumos savlaicīgums, precizitāte un pilnīgums jau tiek uzskatīti par svarīgiem faktoriem, kas nepieciešami, lai nodrošinātu lauksaimniecības statistikas savlaicīgu izplatīšanu, lielāka uzmanība tiks veltīta šiem faktoriem un citiem kvalitātes raksturlielumiem, lai nodrošinātu uzticēšanos statistikai, ko sagatavo Eurostat un ESS.
• EASS pastāvīga uzlabošana. Jaunu vajadzību noteikšana pēc datiem un jauni datu avoti, konsekvences uzlabošana, sloga mazināšana
Patlaban Eurostat ik gadu uzklausa citus Komisijas departamentus. Šo uzklausīšanu svarīgs aspekts ir informācijas apmaiņa par attiecīgajām darba programmām. Tās nodrošina oficiālu pamatu, kas nepieciešams, lai apspriestu gaidāmās vajadzības pēc jaunas statistikas un lai pārskatītu pieejamās statistikas lietderību.
Turpmākā sadarbība ar citiem Komisijas departamentiem, VSI un citām valsts iestādēm notiks dažādos hierarhijas līmeņos regulārās ekspertu grupas sanāksmēs un semināros, direktoru grupas sanāksmēs, Eiropas Statistikas sistēmas komitejas sanāksmēs un bieži apmainoties ar divpusēju informāciju. Īpaša uzmanība tiks veltīta tam, lai noteiktu administratīvo datu un citas informācijas avotus, kas tiek uzturēti saskaņā ar Savienības tiesību aktiem, un to piemērotības novērtējumam statistikas sagatavošanai, lai vienotos par to stabilitāti, pieejamību un iespējamo pielāgošanu statistikas prasību labākai apmierināšanai. Turklāt, lai noteiktu Eiropas lauksaimniecības statistikas iespējamos uzlabojumus un administratīvā sloga mazināšanas iespējas, tiks veikti periodiski apsekojumi un analīze.
Minētos tiesiskā regulējuma pielāgojumus un vispārējo darbību uzraudzīs un izvērtēs, īpaši ņemot vērā iepriekš izklāstītos stratēģijas mērķus.
• Trīsgadu uzraudzības ziņojumi
Lai uzraudzītu atjaunotās EASS darbību un nodrošinātu, ka ar to tiek sasniegti REFIT vienkāršošanas un sloga mazināšanas mērķi, reizi trijos gados tiks publicēts ziņojums par vispārējās sistēmas darbību.
• Izvērtējums
Otrais trīsgadu uzraudzības ziņojums tiks aizstāts ar atjaunotās EASS retrospektīvu izvērtējumu, ko veiks saskaņā ar Komisijas izvērtēšanas pamatnostādnēm. Minētais retrospektīvais izvērtējums varētu arī kļūt par pamatu turpmākai tiesību aktu pārskatīšanai.
• Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Ierosinātajā regulā ir divi jauni panti un grozījumi gan I pielikumā (EPL metodoloģija), gan II pielikumā (Datu nosūtīšanas programma).
Galvenās izmaiņas attiecas uz I un II pielikumu.
Pirmais būtiskākais grozījums attiecas uz reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (REPL). Dalībvalstis saskaņā ar neoficiālu vienošanos kopš 2000. gada ir iesniegušas Eurostat REPL un ievērojot kopš tā laika spēkā esošo metodoloģisko praksi. Lai REPL iekļautu Regulā (EK) Nr. 138/2004, I pielikumam ir pievienota nodaļa. Tajā ņemtas vērā apspriedes ar dalībvalstu delegātu ekspertu grupām (Lauksaimniecības pārskatu un cenu darba grupu un Lauksaimniecības statistikas direktoru grupu) par to, kā iekļaut dažus nelielus pašreizējās metodoloģijas atjauninājumus, lai nodrošinātu, ka tā ir atjaunināta un piemērota iekļaušanai regulā. II pielikums ir atjaunināts, lai atspoguļotu atbilstošos REPL iesniegšanas termiņus.
Otrkārt, ir pievienots pants, kas attiecas uz kvalitātes ziņošanas prasībām (4.a pants). Kopš 2019. gada ES dalībvalstis (ar ļoti nedaudziem izņēmumiem) ir brīvprātīgi iesniegušas EPL kvalitātes ziņojumus, atsaucoties uz Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 2. punkta prasībām. Tomēr Regulā (EK) Nr. 138/2004 nav panta par ziņošanu par kvalitāti. Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 2. punktā ir paredzēta kvalitātes ziņošanas prasību īpaša iekļaušana nozaru tiesību aktos, kas ļauj noteikt kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru, periodiskumu un novērtējuma rādītājus un nosūtīšanas termiņus. Pašlaik precīza kvalitātes ziņošanas kārtība attiecībā uz EPL ir tikai neoficiāla, un tāpēc tā būtu jāformalizē, iekļaujot 4.a pantu.
Trešais būtiskākais grozījums ir saistīts ar EPL otro novērtējumu nosūtīšanas termiņu pagarināšanu, kas nepieciešama, lai sekmētu datu kvalitātes uzlabojumu. Kas attiecas uz EPL, dalībvalstis attiecībā uz valsts datiem nosūta novērtēto datu pirmo ziņojumu (pārskata gada n termiņš — novembris), novērtēto datu otro ziņojumu (n+1 gada termiņš — janvāris) un galīgo datu ziņojumu (pārskata gada n+1 termiņš — septembris). Datu otrais ziņojums tiek sniegts pārāk drīz pēc datu pirmā ziņojuma, kas neļauj ievērojami uzlabot kvalitāti. Tādēļ otro novērtējumu nosūtīšanas termiņi būtu jāpagarina no n+1 gada janvāra līdz n+1 gada martam, lai dalībvalstīm būtu vairāk laika labākas kvalitātes datu iegūšanai. Tā kā galveno pirmo novērtējumu un galīgo datu savlaicīgums nav mainījies, uzskata, ka šajā nolūkā ir atbilstīgi pagarināt otro novērtējumu termiņus. II pielikums ir atjaunināts, lai atspoguļotu ierosinātās izmaiņas EPL otro novērtējumu nosūtīšanas termiņos.
Pārējās ierosinātās izmaiņas pantos ir paredzētas:
–lai precizētu reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā datu pirmo nosūtīšanas termiņu (3. panta 2. punkts);
–lai atļautu iespējamas atkāpes no reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā prasībām (4.b pants);
–lai izdarītu tādu atsauci uz komiteju procedūru (4.c pants), kas spēkā esošajos tiesību aktos nav iekļauta, bet kas būtu jāpievieno;
–(pēc apspriešanās ar ekspertu grupām) I pielikumā ir ierosināts ļoti neliels papildu izmaiņu skaits.
Priekšlikums
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS PARLAMENTS UN EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 338. panta 1. punktu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
pēc leģislatīvā akta projekta nosūtīšanas valstu parlamentiem,
saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru,
tā kā:
(1) Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 549/2013 16 ir ietverta atsauces sistēma kopējiem standartiem, definīcijām, klasifikācijām un uzskaites noteikumiem, lai sagatavotu dalībvalstu kontus atbilstoši Savienības statistikas prasībām (“EKS 2010”).
(2) Ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004 17 ir izveidoti ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (EPL) Savienībā, nosakot lauksaimniecības pārskatu nosūtīšanas metodoloģiju un termiņus. Kā definēts EKS 2010, ekonomikas pārskati lauksaimniecībā ir nacionālo kontu satelītkonti, kuru mērķis ir iegūt rezultātus, kas ir saskaņoti un salīdzināmi starp dalībvalstīm, lai sagatavotu kontus Savienības nolūkiem.
(3) Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (REPL) ir EPL reģionālā līmeņa pielāgojums. Tikai valstu skaitļi vien nevar atklāt pilnīgu un dažkārt sarežģītu priekšstatu par to, kas notiek detalizētākā līmenī. Tāpēc reģionālā līmeņa dati palīdz vairot izpratni par daudzveidību, kas pastāv starp reģioniem, un papildina informāciju par Savienību, eurozonu un atsevišķām dalībvalstīm. Tāpēc REPL jāiekļauj Regulā (EK) Nr. 138/2004 gan metodoloģijas, gan atbilstīgu nosūtīšanas termiņu ziņā.
(4) Statistiku vairs neuzskata tikai par vienu no daudziem informācijas avotiem politikas veidošanas nolūkos, un tagad tai ir centrāla nozīme lēmumu pieņemšanas procesā. Pierādījumos balstītai lēmumu pieņemšanai nepieciešama augstas kvalitātes kritērijiem atbilstoša statistika, kā noteikts Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 223/2009 18 , atbilstīgi šo lēmumu mērķiem.
(5) Regula (EK) Nr. 223/2009 nodrošina tiesisko regulējumu Eiropas statistikai un paredz, ka dalībvalstīm ir jāievēro šajā regulā noteiktie statistikas principi un kvalitātes kritēriji. Kvalitātes ziņojumi ir svarīgi, lai novērtētu, uzlabotu un ziņotu par Eiropas statistikas kvalitāti. Eiropas Statistikas sistēmas komiteja (ESSK) ir apstiprinājusi vienoto integrēto metadatu struktūru kā ESS standartu ziņošanai par kvalitāti, tādējādi ar vienotiem standartiem un saskaņotām metodēm palīdzot izpildīt statistikas kvalitātes prasības, kas izklāstītas Regulā (EK) Nr. 223/2009, īpaši tās 12. panta 3. punktā.
(6) Lai nodrošinātu vienādus nosacījumus šīs regulas īstenošanai, Komisijai būtu jāpiešķir īstenošanas pilnvaras attiecībā uz kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību un saturu. Turklāt Komisijai būtu jāpiešķir arī īstenošanas pilnvaras attiecībā uz iespējamām atkāpēm no reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā prasībām. Minētās pilnvaras būtu jāizmanto saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 182/2011.
(7) EPL trīs reizes gadā sniedz Eiropas politikas veidotājiem svarīgus gada makroekonomiskos datus; pirmajiem un otrajiem novērtējumiem seko galīgie dati. EPL otro novērtējumu pašreizējais nosūtīšanas termiņš nesniedz daudz laika pēc pārskata perioda beigām, lai savāktu uzlabotus datus salīdzinājumā ar datiem, kas sniegti EPL pirmajos novērtējumos. Lai uzlabotu šo otro novērtējumu kvalitāti, nosūtīšanas termiņš ir nedaudz jāatliek.
(8) Tāpēc būtu attiecīgi jāgroza Regula (EK) Nr. 138/2004.
(9) Ir notikusi apspriešanās ar Eiropas Statistikas sistēmas komiteju,
IR PIEŅĒMUŠI ŠO REGULU.
1. pants
Regulu (EK) Nr. 138/2004 groza šādi:
(1) regulas 3. panta 2. punktu papildina ar šādu teikumu:
“2. Datus par reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā pirmo reizi nosūta vēlākais līdz 2022. gada 30. jūnijam.”
(2) regulā iekļauj šādus pantus:
“4.a pants
Kvalitātes novērtējums
1. Dalībvalstis veic pasākumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu nosūtīto datu un metadatu kvalitāti.
2. Piemērojot šo regulu, datiem, kas nosūtāmi saskaņā ar šīs regulas 3. pantu, piemēro Regulas (EK) Nr. 223/2009 12. panta 1. punktā izklāstītos kvalitātes kritērijus.
3. Komisija (Eurostat) novērtē nosūtīto datu kvalitāti.
4. Piemērojot 2. punktā minētos kvalitātes kritērijus datiem, uz kuriem attiecas šī regula, Komisija ar īstenošanas aktiem nosaka kvalitātes ziņojumu sagatavošanas kārtību, struktūru, periodiskumu un novērtējuma rādītājus un termiņu ziņojumu sniegšanai Komisijai (Eurostat). Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 4.c panta 2. punktā minēto pārbaudes procedūru.
5. Dalībvalstis iespējami drīz sniedz Komisijai (Eurostat) visu attiecīgo informāciju vai ziņas par izmaiņām attiecībā uz šīs regulas īstenošanu, kas varētu ietekmēt nosūtīto datu kvalitāti.
6. Pēc Komisijas (Eurostat) pienācīgi pamatota pieprasījuma dalībvalstis sniedz papildu skaidrojumus, kas nepieciešami, lai novērtētu statistikas informācijas kvalitāti.
4.b pants
Atkāpes
1. Ja šīs regulas piemērošanai būtu vajadzīgi būtiski pielāgojumi kādas dalībvalsts statistikas sistēmā attiecībā uz satura īstenošanu, kas iekļauts I pielikuma VII. punktā “Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā” un datu nosūtīšanas programmā par reģionālajiem pārskatiem lauksaimniecībā, kā minēts II pielikumā, Komisija var pieņemt īstenošanas aktus, ar kuriem minētajai dalībvalstij piešķir atkāpes uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus.
2. Attiecīgā dalībvalsts iesniedz Komisijai pienācīgi pamatotu pieprasījumu par šādu atkāpi trīs mēnešu laikā no [ievietot šīs regulas spēkā stāšanās dienu].
3. Minētos īstenošanas aktus pieņem saskaņā ar 4.c panta minēto pārbaudes procedūru.
4.c pants
Komiteju procedūra
1. Komisijai palīdz Eiropas Statistikas sistēmas komiteja, kas izveidota ar Regulu (EK) Nr. 223/2009. Minētā komiteja ir komiteja Regulas (ES) Nr. 182/2011 nozīmē.
2. Ja ir atsauce uz šo punktu, piemēro Regulas (ES) Nr. 182/2011 5. pantu.”
(3) Regulas I pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas I pielikumu.
(4) Regulas II pielikumu groza saskaņā ar šīs regulas II pielikumu.
2. pants
Šī regula stājas spēkā divdesmitajā dienā pēc tās publicēšanas Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī.
Šī regula uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojama visās dalībvalstīs.
Briselē,
Eiropas Parlamenta vārdā — Padomes vārdā —
priekšsēdētājs priekšsēdētājs
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/1951 (2017. gada 25. oktobris), ar ko groza Regulu (ES) Nr. 99/2013 par Eiropas statistikas programmu 2013.–2017. gadam, pagarinot to līdz 2020. gadam (OV L 284, 31.10.2017., 1. lpp.).
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 12.2.2021
COM(2021) 54 final
PIELIKUMI
priekšlikumam
EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES REGULA,
ar ko attiecībā uz reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 138/2004
I PIELIKUMS
Regulas I pielikumu groza šādi:
1) pielikuma iedaļā “Saturs” pievieno šādu VII. punktu “Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā”:
“VII. Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā
A.Vispārīgi principi
1.Ievads
2.Reģiona ekonomika, reģiona teritorija
3.Pamata vienība reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā apkopošanā
4.REPL apkopošanas metodes
5.Rezidences un teritorijas jēdzieni
6.Lauksaimniecības nozare un raksturīgās vienības
B.Produktu darījumi
1.Izlaide
2.Starppatēriņš
3.Bruto kapitāla veidošana
C.Sadales darījumi un citas plūsmas
1.Vispārīgi noteikumi
2.Pievienotā vērtība
3.Pamatkapitāla patēriņš
4.Subsīdijas
5.Nodokļi
6.Darbinieku atalgojums
7.Neto pamatdarbības pārpalikums
8.Procenti, nomas maksa
9.Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības ienākums: vispārīgi aprēķināšanas noteikumi
D.Īss pārskats par īstenošanu
1.Ievads
2.Reģionālās lauksaimniecības definēšana
3.Lauksaimnieciskās izlaides mērīšana
4.Nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības
5.Starppatēriņš”;
2) pielikuma 1.27. punkta trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:
“— visbiežāk tās neietver ražošanu saistībā ar bruto ieguldījumiem pamatkapitālā, kuri uz pašu rēķina veikti attiecībā uz produkciju, kas nav lauksaimniecības produkcija (piemēram, ēkas vai iekārtas). Šo ražošanu pašu galaizlietojumam uzskata par atsevišķi nodalāmu darbību un reģistrē kā identificējamas vietējās DVV veiktu ražošanu. Pret izmitināšanas pakalpojumiem, kas darbiniekiem ir pieejami kā atlīdzība natūrā, jāattiecas līdzīgi (tos ienākuma veidošanas kontā reģistrē kā atlīdzību natūrā),”;
3) pielikuma 2.006. punktu aizstāj ar šādu:
“2.006. EPL cenas jāreģistrē vai nu noapaļojot līdz tuvākajam veselajam skaitlim, vai ar precizitāti līdz vienai vai divām zīmēm aiz komata atkarībā no pieejamo datu statistiskās ticamības. Lai apkopotu EPL, ir nepieciešama atbilstīga cenu informācija par ielaidi un izlaidi.”;
4) pielikuma 2.108. punktā g) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“g) atlīdzība par pakalpojumiem, kas ietilpst bruto apdrošināšanas prēmijās, kuras izmaksātas, lai uzņēmumam nodrošinātu tādu risku segumu kā lauksaimniecības dzīvnieku zudums, krusas, sala, uguns un vētru u. c. nodarītie bojājumi. Atlikums, t. i., neto prēmija, ir izmaksātās bruto prēmijas daļa, kas apdrošināšanas sabiedrībām ir pieejama atlīdzības pieprasījumu apmierināšanai.
Precīzu bruto prēmiju sadalījumu divās minētajās daļās var veikt tikai tautsaimniecībai kopumā, kā to dara nacionālajos kontos. Pakalpojumu daļas sadalīšanu pa ražošanas nozarēm, izmantojot atbilstīgus sadalījuma kodus, parasti veic saistībā ar ielaides/izlaides tabulu veidošanu. Tādēļ, aizpildot šo posteni EPL, jāizdara atsauce uz nacionālajiem kontiem (ar apdrošināšanas pakalpojumiem saistītu subsīdiju reģistrēšana apskatīta 3.063. punktā, 1. zemsvītras piezīmē);”;
5) pielikuma 2.136. punktā trešo ievilkumu aizstāj ar šādu:
“— izmaiņas pamatlīdzekļu klasifikācijā vai struktūrā, piemēram, ekonomiskā lietojuma izmaiņas attiecībā uz lauksaimniecības zemi, piena lopiem, kas paredzēti gaļas ražošanai (sk. 2.149. punktu, 1. zemsvītras piezīmi), vai attiecībā uz lauku saimniecības ēkām, kuras pielāgotas izmantošanai privātām vai citām ekonomiskām vajadzībām.”;
6) pielikumam pievieno šādu VII. nodaļu “Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā”:
“VII. REĢIONĀLIE EKONOMIKAS PĀRSKATI LAUKSAIMNIECĪBĀ
A. Vispārīgi principi
1. Ievads
7.01. Reģionālajiem kontiem ir svarīga nozīme reģionālās rīcībpolitikas formulēšanā, īstenošanā un izvērtēšanā. Objektīvi, ticami, konsekventi, atbilstīgi un saskaņoti reģionālie statistikas rādītāji nodrošina stabilu pamatu rīcībpolitikai, kuras mērķis ir mazināt ekonomiskās un sociālās atšķirības starp Eiropas reģioniem.
7.02. Reģionālie ekonomikas pārskati lauksaimniecībā (REPL) ir ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā (EPL) reģionālā līmeņa pielāgojums.
7.03. REPL aptver to pašu kontu komplektu, ko EPL, bet konceptuālu un mērījumu problēmu dēļ reģionu kontu komplekta tvērums un detalizācija ir ierobežotāka salīdzinājumā ar EPL nacionālajā līmenī.
7.04. Tāpat kā reģionālie konti, REPL jāapkopo, pamatojoties uz tieši savāktajiem reģionu datiem un nacionālajiem datiem, kam, pamatojoties uz pieņēmumiem, piemērots reģionālais sadalījums. Pietiekami pilnīgas, savlaicīgas un ticamas reģionālās informācijas trūkuma dēļ, apkopojot reģionālos kontus, ir nepieciešami pieņēmumi. Tas nozīmē, ka atsevišķas atšķirības starp reģioniem ne vienmēr tiek parādītas reģionālajos kontos (EKS 2010, 13.08.).
2. Reģiona ekonomika, reģiona teritorija
7.05. Visos reģionālo kontu apkopojumos neatkarīgi no tā, vai tie attiecas uz nozarēm vai institucionālajiem sektoriem, nepieciešama reģiona ekonomikas un reģiona teritorijas stingra definīcija. Teorētiski lauksaimniecības nozare reģionā aptver vienības (lauku saimniecības), kas veic lauksaimnieciskas darbības (sk. 1.60.–1.66. punktu) reģiona teritorijā.
7.06. Valsts reģiona ekonomika ir daļa no šīs valsts kopējās ekonomikas. Kopējo ekonomiku definē institucionālo vienību un sektoru izteiksmē. Tā sastāv no visām institucionālajām vienībām, kuru galveno ekonomisko interešu centrs atrodas valsts ekonomiskajā teritorijā. Ekonomiskā teritorija precīzi nesakrīt ar ģeogrāfisko teoriju (sk. 7.08. punktu). Valsts ekonomisko teritoriju var iedalīt reģionu teritorijās un ārpusreģionu teritorijā (EKS 2010, 13.09.).
7.07. Reģiona teritorija ietver to valsts ekonomiskās teritorijas daļu, kura ir tieši attiecināta uz kādu reģionu, kā noteikts EKS 2010. Brīvās zonas, ieskaitot muitas noliktavas un muitas kontrolētās rūpnīcas, ir piesaistītas reģioniem, kuros tās atrodas.
7.08. Tomēr šis teritorijas dalījums pilnībā neatbilst nacionālajos kontos izmantotajam nacionālās ekonomiskās teritorijas jēdzienam. Ārpusreģionu teritoriju veido tās valsts ekonomiskās teritorijas daļas, kuras nevar tieši piesaistīt vienam reģionam un kuras ir izslēgtas no REPL, piemēram, šādas:
a) nacionālā gaisa telpa, teritoriālie ūdeņi un kontinentālais šelfs starptautiskajos ūdeņos, uz ko valstij ir ekskluzīvas tiesības;
b) teritoriālie anklāvi (t. i., ģeogrāfiskas teritorijas, kuras atrodas citur pasaulē un kuras saskaņā ar starptautiskajiem līgumiem vai vienošanos starp valstīm izmanto vispārējās valdības institūcijas (vēstniecības, konsulāti, militārās bāzes, zinātniskās bāzes utt.));
c) naftas, dabasgāzes un citas iegulas starptautiskajos ūdeņos ārpus valsts kontinentālā šelfa, ko izmanto rezidentvienības.
7.09. Statistiski teritoriālo vienību nomenklatūras (NUTS)( 1 ) klasifikācija nodrošina vienotu, saskaņotu Eiropas Savienības ekonomiskās teritorijas iedalījumu. Nacionālajām vajadzībām reģionālos kontus var apkopot arī sīkākā reģionālā līmenī (EKS 2010, 13.12.).
3. Pamata vienība reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā apkopošanā
7.10. Vienības, ko reģionālajos kontos izmanto nozaru dalījumā, ir vietējās darbības veida vienības (vietējās DVV). Vietējā DVV ir ražošanas vienības novērojamā forma.
7.11. Statistiskā pieeja (nozare) “iztiek” ar novērojamo vienību pat tad, ja tas nozīmē novirzīšanos no vienas darbības. Tāpat kā 2008. gada NKS, EKS 2010 dod priekšroku statistiskajai pieejai un atbalsta vietējo DVV nacionālo kontu apkopošanai nozaru dalījumā. Tādējādi tiek definēta viena un tā pati vienība nozarēm neatkarīgi no tā, vai tās ir ietvertas reģionālajā vai nacionālajā līmenī.
7.12. Tāpat kā EPL, REPL izmanto lauku saimniecību — “pielāgotu” saskaņā ar noteiktām konvencijām, lai sasniegtu attiecīgos mērķus, — kā lauksaimniecības nozares pamata vienību. Šai izvēlei ir divi būtiski iemesli. No vienas puses, “lauku saimniecības” vienība ir lauksaimniecības vietējā darbības veida vienība (sk. 1.09.–1.17. punktu), kas definēta kā tāda vietējās darbības veida vienības (DVV) daļa, kas attiecas uz vietējo līmeni. Vietējā DVV ir arī vispiemērotākā vienība lauksaimniecības nozarei, pat ja tā ietver nelauksaimnieciskas sekundārās darbības, kuras nevar uzrādīt atsevišķi no lauksaimnieciskajām darbībām (sk. 1.15. un 1.16., 1.25.–1.32. punktu).
7.13. Lauku saimniecības kā pamata vienības izmantošana nozīmē iekļaut šo saimniecību nelauksaimnieciskas sekundārās darbības reģionālajos ekonomikas pārskatos lauksaimniecībā (sk. 7.12. punktu). Tā kā EPL mērķis ir izmērīt, aprakstīt un analizēt ienākuma veidošanos no lauksaimnieciskās ekonomiskās darbības, tiek izslēgtas vienības, kas nodarbojas tikai ar atpūtas darbību (piemēram, piemājas dārziņi un privāta lopkopība). Turpretim vienības, kurās ir pašnodrošinājuma saimniecība, iekļauj EPL (sk. 1.24. punktu).
7.14. Lauku saimniecība ir atsauces vienība statistikas apsekojumiem, kas attiecas uz lauksaimniecību, neatkarīgi no tā, vai tie ir nacionālie vai reģionālie apsekojumi. Pateicoties tam, izlaides izvērtējumus daudzuma izteiksmē var tieši balstīt uz statistikas sistēmām platību, ražas, ganāmpulku lieluma u. tml. mērīšanai. Lauku saimniecības izvēle arī nodrošina labāku uzskaites konsekvenci.
4. REPL apkopošanas metodes
7.15. EKS (EKS 2010, 13.24.–13.32. punkts) ierosina divas metodes, kas piemērojamas vai nu nozarēm, vai institucionālajiem sektoriem: augšupēju un lejupēju metodi. Pirmā metode ietver datu vākšanu vienību līmenī (vietējās DVV, institucionālās vienības) un pēc tam to summēšanu, lai iegūtu dažādu agregātu reģionālo vērtību. Izmantojot lejupēju metodi, tiek rekonstruētas reģionālās vērtības, ko panāk ar nacionālās kopsummas iedalījumu, izmantojot rādītāju, kas pēc iespējas precīzāk atspoguļo attiecīgā mainīgā lieluma reģionālo sadalījumu. Šīs abas metodes var arī tikt apvienotas dažādos veidos; EKS šādas kombinācijas tiek dēvētas par “jauktu metodi, kas ietver augšupēju un lejupēju metodi”. Priekšroka tiek dota augšupējām metodēm, lai gan ir skaidrs, ka daudzos gadījumos faktiski tiek izmantota “jaukta metode, kas ietver augšupēju un lejupēju metodi”.
5. Rezidences un teritorijas jēdzieni
7.16. Gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību ekonomiskie darījumi var šķērsot reģionālās robežas. Uzņēmumi var darboties arī vairāk nekā vienā reģionā vai nu pastāvīgās vietās, vai īslaicīgi, piemēram, lielas saimniecības var strādāt dažādos reģionos. Tāpēc ir vajadzīgs skaidrs princips, lai palīdzētu dalībvalstīm konsekventi iedalīt šo starpreģionālo darbību reģionam.
7.17. Nozaru reģionālo kontu pamatā ir ražošanas vienības rezidences kritērijs. Katra nozare reģionālā līmenī attiecas uz tādu vietējo DVV grupu, kuras veic tādu pašu vai līdzīgu galveno ekonomisko darbību un kuru ekonomisko interešu centrs atrodas šajā reģiona teritorijā. Visbiežāk šis interešu centrs ir saistīts ar konkrētu ilgtermiņa atrašanās vietu reģionā, piemēram, institucionālajām vienībām, pie kurām pieder vietējās DVV.
7.18. Tomēr reģionālajiem kontiem ir vairākas atšķirīgas iezīmes. Attiecībā uz dažām darbībām ne vienmēr ir viegli definēt reģionu kā īpašu apgabalu. Saikne starp galvenā biroja atrašanās vietu un saimniecības fizisko atrašanās vietu var radīt problēmas, jo lauksaimnieciskās ražošanas faktorus var pārvaldīt galvenais birojs citā reģionā. Attiecībā uz REPL ir svarīgi sadalīt abas vienības, un šā iemesla dēļ saimniecība ir jāattiecina uz reģionu, kurā atrodas tās ražošanas faktori, nevis uz reģionu, kurā atrodas tās galvenā mītne. Tādējādi vienam galvenajam birojam var būt vairākas vienības REPL nozīmē, proti, tik daudz vienību, cik ir rezidences reģionu attiecībā uz vietējām DVV, kas atrodas ārpus galvenā biroja reģiona.
7.19. Alternatīvs jēdziens, kas nacionālajos un reģionālajos kontos parasti netiek piemērots, būtu strikti teritoriāls. Šis jēdziens nozīmē, ka darbības tiek iedalītas teritorijai, kurā tās faktiski notiek, neatkarīgi no darbībā iesaistīto vienību rezidences.
7.20. Lai gan rezidences pieeja ir prioritāra rezidentvienību darījumu reģionālajam iedalījumam, EKS 2010 paredz ierobežotu teritoriālās pieejas piemērošanas jomu (EKS 2010, 13.21. punkts). Tas notiek, ja tiek izveidotas nosacītas vienības zemei un ēkām reģionā vai valstī, kurā atrodas zeme vai ēkas.
7.21. Hipotētiskajā gadījumā, ja vienībām, kam ir rezidence reģionā, veic darbības tikai savā reģiona teritorijā, rezidences jēdziens sakrīt ar teritorijas jēdzienu. Tas attiecas arī uz reģionālo iedali, kuras pamatā ir nosacītas vienības, kas izveidotas zemei un ēkām un neinkorporētiem uzņēmumiem citās valstīs vai reģionos, kuri atšķiras no īpašnieka rezidences reģiona.
6. Lauksaimniecības nozare un raksturīgās vienības
7.22. Nozare sastāv no visām vietējām darbības veida vienībām, kas veic identisku vai līdzīgu ekonomisko darbību (sk. 1.59. punktu). Lauksaimniecības nozare, kā aprakstīts EPL, principā atbilst NACE 2. redakcijas 01. nodaļai ar atšķirībām, kas norādītas 1.62.–1.66. punktā. REPL tvērumu nosaka, pamatojoties uz EPL vajadzībām raksturīgo darbību sagatavoto sarakstu. Pastāv dažas atšķirības starp lauksaimniecības nozari, kas ietverta EPL un tādējādi arī REPL, un nozari, kas izveidota nacionālo kontu centrālajam ietvaram (sk. 1.93. punktu).
B. PRODUKTU DARĪJUMI
7.23. Lauksaimnieciskās izlaides vērtēšana rada vairākas konkrētas problēmas. Svarīgākās attiecas uz sezonas produktiem, dzīvnieku audzēšanu un kontu ierakstu grafiku. EPL metodoloģijā paredzēti precīzi noteikumi, kas reglamentē to, kā vajadzētu ņemt vērā sezonas produktu uzglabāšanas ietekmi, mērīt lauksaimniecības dzīvnieku izlaidi un reģistrēt nepabeigtus produktus. Šie principi jāievēro, apkopojot REPL. Tomēr tas neizslēdz dažus pielāgojumus reģionālā līmenī, piemēram, attiecībā uz dzīvnieku audzēšanu. Jāuzsver, ka kopējam reģionālajam novērtējumam jābūt identiskam ar EPL novērtējumiem.
1. Izlaide
a) Izlaides mērīšana
7.24. Reģionālajos ekonomikas pārskatos lauksaimniecībā (REPL) reģiona izlaide ir visi EPL tvērumā ietilpstošie produkti, ko pārskata periodā attiecīgajā reģionā saražojušas visas lauksaimniecības nozares vienības, neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti realizēšanai ārpus nozares, pārdošanai citām saimniecībām vai — dažos gadījumos — izmantošanai tajā pašā saimniecībā. Līdz ar to:
a) katru lauksaimniecības produktu, ko izved no saimniecības reģionā, vajadzētu reģistrēt kā daļu no reģiona izlaides neatkarīgi no tā galamērķa vai vienības, kas to pērk;
b) dažus lauksaimniecības produktus, ko viena un tā pati saimniecība izmanto kā starppatēriņu, vajadzētu iekļaut reģiona izlaidē (sk. 2.056. punktu).
7.25. Lauksaimniecības dzīvnieku audzēšanas process parasti ilgst vairākus gadus. Novērtējot lauksaimniecības dzīvniekus, jānošķir dzīvnieki, kas klasificēti kā pamatlīdzekļi (vaislas dzīvnieki un vilcējdzīvnieki, piena govis utt.), un dzīvnieki, kas klasificēti kā krājumi (galvenokārt gaļai paredzēti dzīvnieki). Tādējādi, lai izvairītos no dubultas uzskaites, darījumi, kas saistīti ar dzīvnieku pārvietošanu starp saimniecībām (kas tiek uzskatīti par “pozitīviem” pārdošanas darījumiem saimniecībām, kuras pārdod lauksaimniecības dzīvniekus, un “negatīviem” pārdošanas darījumiem saimniecībām, kuras tos pērk), tiek aplūkoti turpmāk tekstā.
a) Starp saimniecībām tajā pašā reģionā veiktie darījumi, kuros iesaistīti dzīvnieki, kas klasificēti kā pamatlīdzekļi, viens otru atceļ, izņemot īpašumtiesību maiņas izmaksas( 2 ). Tās neieraksta kā saimniecību pārdošanas darījumus un tāpēc neiekļauj attiecīgā reģiona izlaidē.
b) Dzīvnieki, kas klasificēti kā krājumi un uz ko attiecas darījums starp reģioniem, tiek uzskatīti par pozitīviem pārdošanas darījumiem (kopā ar eksportu) izcelsmes reģionam, un dzīvnieki, kas iepirkti no citiem reģioniem, tiek uzskatīti par negatīviem pārdošanas darījumiem (kopā ar importu)( 3 ).
c) Ja īpašumtiesību maiņas izmaksas (transports, tirdzniecības uzcenojums utt.) attiecas uz tirdzniecību ar dzīvniekiem, kas klasificēti kā krājumi, tās atskaita no izlaides. Tas notiek automātiski, ja ir iesaistīti pirkšanas darījumi no saimniecībām citos reģionos, jo izmaksas ir daļa no “negatīviem” pārdošanas darījumiem, savukārt pārdošanas darījumos, un līdz ar to arī izlaidē, jāveic korekcija tirdzniecībai starp viena un tā paša reģiona saimniecībām.
b) Izlaides novērtējums
7.26. Izlaide jānovērtē bāzes cenās (sk. 2.082. punktu), t. i., pieskaitot produktu subsīdijas, atņemot produktu nodokļus. Šī aprēķina metode nozīmē, ka produktu nodokļi un produktu subsīdijas ir jāiedala pa reģioniem.
2. Starppatēriņš
a) Definīcija
7.27. Starppatēriņu veido preces (izņemot pamatlīdzekļus) un tirgus pakalpojumi, ko patērē ražošanas procesā, lai ražotu citas preces (sk. 2.097.–2.109. punktu).
7.28. Kad tiek apkopoti REPL, starppatēriņš ietver:
a) lauksaimniecības produktus, kas iepirkti patēriņam ražošanas procesā no citām saimniecībām (vai nu tajā pašā reģionā, vai citā reģionā);
b) konkrētus produktus, ko izmanto kā vienības iekšējo patēriņu un ieraksta kā izlaidi (sk. 2.054.–2.058. punktu un 7.24. punktu).
7.29. Netieši mērīto finanšu starpniecības pakalpojumu (NMFSP) konkrētajam gadījumam reģionālajos kontos piemēro tādus pašus principus kā nacionālajos kontos. Ja aizdevumu un noguldījumu krājumu aplēses ir pieejamas pa reģioniem, var izmantot augšupēju metodi. Tomēr parasti aizdevumu un noguldījumu krājumu aplēses pa reģioniem nav pieejamas. Šādos gadījumos NMFSP iedalei lietotāju nozarēm lieto otro labāko metodi — reģionālo bruto izlaidi vai bruto pievienoto vērtību pa nozarēm izmanto kā sadalījuma rādītāju (EKS 2010, 13.40. punkts).
b) Starppatēriņa novērtējums
7.30. Visi starppatēriņam izmantotie produkti un pakalpojumi būtu jānovērtē pēc iegādes cenas (bez atskaitāmā PVN) (sk. 2.110.–2.114. punktu).
3. Bruto kapitāla veidošana
7.31. Bruto kapitāla veidošanu sīkāk iedala šādi:
a) bruto pamatkapitāla veidošana;
b) krājumu pārmaiņas.
a) Bruto pamatkapitāla veidošana (BPKV)
7.32. Pamatkapitāla veidošana lauksaimniecībā notiek vienmēr, kad turētājs iegādājas vai ražo pamatlīdzekļus, kurus paredzēts izmantot ilgāk nekā 1 gadu kā ražošanas līdzekli lauksaimnieciskās ražošanas procesā. Iedales kritērijs BPKV reģistrēšanai attiecas uz lietotāju nozarēm nevis nozari, kurai pieder juridiskais īpašnieks.
7.33. Pamatlīdzekļus, kas pieder daudzreģionu vienībām, iedala tai vietējai DVV, kurā tos izmanto. Pamatlīdzekļus, ko lieto saskaņā ar operatīvo nomu, reģistrē aktīvu īpašnieka reģionā, bet tos, kas tiek lietoti saskaņā ar finanšu nomu, reģistrē lietotāja reģionā (EKS 2010, 13.33. punkts).
7.34. Jaunus aktīvus, kas tiek iekļauti pamatkapitālā, ieraksta bruto, t. i., neatskaitot pamatkapitāla patēriņu. Turklāt par šiem aktīviem parasti aprēķina pamatkapitāla patēriņu. Neto kapitāla veidošanu iegūst, atņemot pamatlīdzekļus no bruto kapitāla veidošanas.
7.35. Ražošanas vienības var savstarpēji pārdot esošos aktīvus, piemēram, lietotas mašīnas. Ja aktīvi tiek pārvietoti starp nozarēm un reģioniem, kopējā samaksātā cena būtu jāiekļauj BPKV vienā nozarē vai reģionā un saņemtā cena būtu jāatskaita no BPKV citā nozarē vai reģionā. Aktīvu īpašumtiesību darījumu izmaksas, piemēram, juridisko maksu par zemes un esošo ēku pārdošanu, ieguvējs uzskata par papildu BPKV pat tad, ja daļu izmaksu sedz pārdevējs.
7.36. BPKV attiecībā uz reģiona vaislas dzīvniekiem un vilcējdzīvniekiem atbilst starpībai starp pirkšanas darījumiem ārpus reģiona (ieskaitot importu) un pārdošanas darījumiem uz citiem reģioniem (ieskaitot eksportu), ņemot vērā īpašumtiesību maiņas izmaksas par pārdošanas darījumiem reģionā. Kad agregēti visi reģioni, ir svarīgi nodrošināt, ka starpreģionālās plūsmas viena otru izslēdz (izņemot īpašumtiesību maiņas izmaksas), lai visas reģionālās BPKV summa būtu vienāda ar nacionālo lauksaimniecības kontu BPKV summu. Ja pamatkapitālu veido lauksaimniecības dzīvnieki, piemēram, vilcējdzīvnieki vai vaislas dzīvnieki, vai piena lopi, tie jānovērtē, izmantojot augšupēju metodi saskaņā ar šādu konvenciju: dzīvnieku pārdošanas darījumi saimniecībām citos reģionos ir negatīva BPKV, savukārt pirkšanas darījumi no citiem reģioniem ir pozitīva BPKV.
b) Krājumu pārmaiņas
7.37. Krājumi ietver visus aktīvus, kas nav daļa no pamatkapitāla un ko konkrētā brīdī īslaicīgi tur ražošanas vienības. Nošķir divu veidu krājumus: ielaides krājumus un izlaides krājumus (sk. 2.171. punktu).
7.38. Attiecībā uz dzīvniekiem, kas klasificēti kā krājumi, tirdzniecība, kura jāņem vērā krājumu pārmaiņu aprēķinā, ietver pārdošanas darījumus uz citiem reģioniem un pirkšanas darījumus no tiem, kā arī importu un eksportu.
C. SADALES DARĪJUMI UN CITAS PLŪSMAS
7.39. Praktiskās grūtības iegūt ticamu reģionālo informāciju par sadales darījumiem dažos gadījumos, jo īpaši tad, ja vienības veic darbības vairāk nekā vienā reģionā vai ja reģions ne vienmēr ir skaidri noteikts apgabals, kurā tiek veiktas konkrētas darbības, izskaidro, kādēļ EKS lauksaimniecības nozares reģionālos kontus aptver tikai attiecībā uz dažiem agregātiem: pievienoto vērtību, subsīdijām, nodokļiem, darbinieku atalgojumu, nomas maksu un citiem ienākumiem, procentiem un BPKV.
1. Vispārīgi noteikumi
7.40. Sadales darījumus reģistrē pēc uzkrāšanas principa, t. i., brīdī, kad ekonomiskā vērtība, izmaksājamā summa vai prasība tiek radīta, pārveidota vai anulēta vai pārtrauc eksistēt, un nevis maksājuma faktiskās veikšanas brīdī. Šo reģistrēšanas principu (kura pamatā ir tiesības un pienākumi) piemēro visām plūsmām neatkarīgi no tā, vai tās ir monetāras plūsmas un vai tās attiecas uz vienu vai uz vairākām vienībām.
7.41. Tomēr, ja nav iespējams precīzi noteikt datumu, kurā prasība (parāds) ir iegūts, var izmantot maksājuma datumu vai citu pieņemamu uzkrāšanas principa tuvinājumu (sk. 3.007. punktu).
2. Pievienotā vērtība
a) Vispārīgi noteikumi
7.42. Pievienotā vērtība ir ekonomikas vai kādas tās nozares ražošanas darbības rezultāts noteiktā periodā, un tas ir ražošanas konta balanspostenis. Tā ir starpība starp izlaides vērtību un starppatēriņa vērtību. Tas ir svarīgs postenis produktivitātes mērīšanai ekonomikā vai nozarē (sk. 3.013. punktu) vai reģionā, vai nozarē reģionā.
b) Pievienotās vērtības novērtējums
7.43. Pievienoto vērtību var ierakstīt bruto (bruto pievienotā vērtība bāzes cenās) vai neto (neto pievienotā vērtība bāzes cenās), t. i., pirms vai pēc pamatkapitāla patēriņa atskaitīšanas. Atbilstīgi metodei, pēc kuras novērtē izlaidi (bāzes cena) un starppatēriņu (pircēja cenas), pievienoto vērtību mēra bāzes cenās (sk. 3.013. punktu).
7.44. Bāzes cenu izmantošana nozīmē, ka produktu nodokļi un produktu subsīdijas jāattiecina uz konkrētām precēm un pakalpojumiem, kas pēc tam jāiedala starp reģioniem.
7.45. No pievienotās vērtības bāzes cenās atņemot citus ražošanas nodokļus un iegūtajai vērtībai pieskaitot citas ražošanas subsīdijas, iegūst pievienoto vērtību pēc ražošanas faktoru izmaksām. Neto pievienotā vērtība pēc ražošanas faktoru izmaksām veido ražošanas faktoru radīto ienākumu (sk. 3.014. punktu).
3. Pamatkapitāla patēriņš
7.46. Reģionālajos ekonomikas pārskatos lauksaimniecībā (REPL) preces un pakalpojumi, kas veido saimniecības pamatkapitālu (piemēram, stādījumi, kas regulāri dod produkciju, mašīnas un ēkas, būtiski zemes uzlabojumi, programmatūra, izmaksas, kas saistītas ar īpašumtiesību maiņu neražotajiem aktīviem, u. tml.), ir pakļauti nolietojumam un novecošanai kā ražošanas līdzekļi ražošanas procesā. Šādu nolietojumu un novecošanu mēra kā pamatkapitāla patēriņu. Līdzīgi kā EPL, pamatkapitāla patēriņu nevajadzētu aprēķināt produktīvajiem dzīvniekiem.
4. Subsīdijas
7.47. REPL piemēro tādus pašus noteikumus kā EPL: plūsmas, ko EPL klasificē kā darbības subsīdijas, REPL klasificē tādā pašā veidā, turklāt plūsmas kapitāla pārvedumu veidā apstrādā līdzīgi.
5. Nodokļi
7.48. REPL piemēro tādus pašus noteikumus kā EPL: REPL dažādie nodokļu veidi tiek klasificēti tādā pašā veidā, kādā tos klasificē EPL.
6. Darbinieku atalgojums
7.49. Attiecībā uz ražotājiem darbinieku atalgojumu iedala vietējām DVV, kurās cilvēki ir nodarbināti. Ja šie dati nav pieejami, saskaņā ar otro labāko metodi darbinieku atalgojumu iedala, piemērojot nostrādāto stundu skaitu. Ja informācija nav pieejama ne par darbinieku atalgojumu, ne par nostrādātajām stundām, lieto darbinieku skaitu vietējo DVV dalījumā (sk. EKS 2010, 13.42. punktu).
7. Neto pamatdarbības pārpalikums
7.50. Neto pamatdarbības pārpalikumu iegūst, no neto pievienotās vērtības bāzes cenās atskaitot darbinieku atalgojumu un citus ražošanas nodokļus un pieskaitot citas ražošanas subsīdijas.
8. Procenti, nomas maksa
7.51. REPL piemēro tādus pašus noteikumus kā EPL: plūsmas, kas EPL klasificētas kā procenti, nomas maksa, tādā pašā veidā klasificē REPL.
9. Lauksaimnieciskās uzņēmējdarbības ienākums: vispārīgi aprēķināšanas noteikumi
7.52. No pamatdarbības pārpalikuma atskaita tieši maksājamo īpašuma ienākumu no lauksaimnieciskām darbībām un nelauksaimnieciskām sekundārām darbībām, t. i., procentus, kas samaksāti par aizdevumiem, kuri ņemti saistībā ar šīm darbībām, ieskaitot lauksaimniecības zemes pirkšanas darījumiem, un zemes īpašniekiem maksāto nomas maksu (sk. 3.070.–3.087. punktu).
D. ĪSS PĀRSKATS PAR ĪSTENOŠANU
1. Ievads
7.53. Šīs iedaļas mērķis ir uzsvērt dažus metodoloģijas aspektus, īpaši lauku saimniecības izvēli un izlaides mērīšanu.
7.54. Lauku saimniecība ir atsauces vienība lauksaimniecības statistikas apsekojumiem gan nacionālajā, gan apakšnacionālajā līmenī. Tā ir būtiska priekšrocība REPL, jo tas nozīmē, ka izlaides daudzumu novērtējumu var tieši balstīt uz statistikas sistēmām zemes platību, ražas, ganāmpulku lieluma u. tml. mērīšanai. Saimniecības izvēlei ir arī priekšrocība nodrošināt kontu lielāku konsekvenci. Izlaide un izmaksas faktiski attiecas uz identiskiem vienību kopumiem, pat ja ekstrapolācijas metodes dažādos avotos atšķiras. Visbeidzot, ar saimniecības izvēli kopā ar raksturīgo darbību un vienību jēdzieniem izvairās no iespējamu korekciju veikšanas, kas varētu būt pretrunīgas, kā tas varētu būt attiecībā uz piemājas dārziņiem un privātu ar uzņēmējdarbību nesaistītu lopkopību. Šī konvencija atvieglo salīdzinājumus starp valstīm. Patiešām, saikne ar statistikas datiem faktiskos daudzumos, kas ir būtiski lauksaimniecībai un nodrošina uzskaites ierakstu mērījumu konsekvenci, jo tādējādi korekcijas vai “ārpusstatistiskas” korekcijas ir ierobežotas, acīmredzami vienkāršo un uzlabo aprēķinus. Šie aspekti atbilst arī mērķim piešķirt prioritāti augšupējai pieejai REPL.
2. Reģionālās lauksaimniecības definēšana
7.55. Katram reģionam lauksaimniecības nozari veido visas saimniecības, kuru ražošanas faktori atrodas reģionā. Šis princips, kas atbilst ražošanas vienību rezidences jēdzienam, var radīt dažas problēmas: lauksaimniecības statistikā parasti nosaka saimniecību atrašanās vietu atkarībā no to galvenās mītnes, nevis tieši atkarībā no ražošanas faktoru atrašanās vietas. Šīs abas atrašanās vietas ne vienmēr ir tās pašas, un šī parādība, visticamāk, tiks novērota jo biežāk, jo lielākas kļūst saimniecības. Tāpēc, apkopojot REPL, dažas saimniecības būtu jāpārklasificē starp reģioniem un dažos gadījumos pat jāsadala. Praksē tas varētu būt sarežģīti, un šādā gadījumā varētu būt vēlams saglabāt saimniecību to pašu atrašanās vietu, kāda ir statistikas apsekojumos. Tomēr šis priekšlikums ir atkarīgs no diviem nosacījumiem: pirmkārt, atrašanās vietas noteikšanas metodei jābūt identiskai visiem valsts reģioniem un, otrkārt, visi uzskaites ieraksti jānovērtē no avotiem, kuros saimniecību atrašanās vietas noteikšanai izmantoti vieni un tie paši noteikumi.
3. Lauksaimnieciskās izlaides mērīšana
7.56. Lauksaimnieciskā izlaide ietver noteiktus augkopības produktus, ko viena un tā pati saimniecība atkal izmanto kā starppatēriņu; tas galvenokārt attiecas uz dzīvnieku barības produktiem. Jo īpaši attiecībā uz laukaugiem reģionālo izlaidi bieži var noteikt, pamatojoties uz katrā reģionā novāktajiem daudzumiem, un pēc tam to vērtību nosaka ar cenām. Šajā gadījumā visu izlaidi novērtē neatkarīgi no tā, vai tā ir paredzēta realizēšanai ārpus nozares, pārdošanai citām saimniecībām vai izmantošanai tajā pašā saimniecībā. Tādējādi katra reģiona izlaidi iegūst tieši saskaņā ar EPL un REPL pieņemto jēdzienu. Cenas, ar kurām novērtē izlaidi, kas veido vienības iekšējo patēriņu, var pamatot arī ar reģionāliem datiem, kuri atbilst cenām, par kādām tiek realizēta izlaide. Tomēr reģionālo cenu datu trūkums rada vispārēju problēmu, novērtējot izlaidi, gan (reģionālo) realizēto izlaidi, gan izlaidi, kas veido vienības iekšējo patēriņu. Tādējādi REPL novērtēšana produktiem, kas veido vienības iekšējo patēriņu, rada tādas pašas grūtības kā novērtēšana produktiem, kas tiek realizēti. Acīmredzami tas ir cits jautājums, kad daudzumus nevar novērtēt reģionālā līmenī. Šajā gadījumā lejupejoša metode, kuras pamatā ir valsts līmeņa novērtējumi, parasti ir vienīgā metode, ko var izmantot( 4 ).
7.57. Attiecībā uz dzīvniekiem neatkarīgi no tā, vai tos klasificē kā krājumus vai pamatkapitālu, būtu jāņem vērā šādi punkti:
·krājumu un BPKV pārmaiņu novērtējumi reģionālā līmenī attiecībā uz dzīvniekiem, jo šīs abas plūsmas faktiski ir izlaides aprēķina netiešās metodes sastāvdaļas;
·dzīvnieku tirdzniecības starp reģioniem novērtējumi, jo arī šī tirdzniecība ir izlaides aprēķina netiešās metodes sastāvdaļa;
·dzīvnieku importa un eksporta plūsmu sadalījums starp reģioniem;
·īpašumtiesību maiņas izmaksu atbilstīga apstrāde;
·metode reģionālo ekonomikas pārskatu lauksaimniecībā (REPL) pielāgošanai ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā (EPL).
7.58. Dažos gadījumos netiešā metode lopkopības izlaides aprēķinam reģionālā līmenī var būt pārāk sarežģīta. Šādos gadījumos ir labāk aprēķināt izlaidi, pamatojoties uz modeli, kurā izmantoti faktiskie dati, un pēc tam koriģēt vērtības atbilstoši EPL vērtībām.
4. Nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības
7.59. Ir dažādi veidi, kā REPL iekļaut nenodalāmas nelauksaimnieciskas sekundārās darbības atkarībā no darbības veida. Dažas no šīm sekundārajām darbībām ir ļoti koncentrētas reģionālā līmenī, piemēram, lauksaimniecības produktu pārstrāde. Šajā gadījumā izlaides novērtējumi gan attiecībā uz daudzumiem, gan cenām var balstīties uz vietējiem statistikas datiem. Attiecībā uz šo izlaidi EPL vērtības de facto ir tādas pašas kā REPL. Tomēr citi gadījumi var būt sarežģītāki. Piemēram, dažām darbībām var nebūt reģionāla avota, īpaši tad, ja tās jau no paša sākuma nav koncentrētas konkrētos reģionos. Par citām darbībām reģionālos datus sniedz statistikas apsekojumi vai mikroekonomisko kontu informācija (piemēram, lauku saimniecību grāmatvedības datu tīkls (FADN)), bet nav garantijas, ka tie ir reģionāli reprezentatīvi. Turklāt dati var būt novecojuši, un tiem var nebūt pieejami avoti uzticamai atjaunināšanai. Visbeidzot, reģionālajā līmenī tikai dažkārt pastāv kvalitatīvi rādītāji. Visos šajos gadījumos EPL vērtības ir REPL sākumpunkts, un bieži jāizmanto lejupējas metodes.
5. Starppatēriņš
7.60. Starppatēriņš reģionālajos ekonomikas pārskatos lauksaimniecībā (REPL) ietver lauksaimniecības produktus, ko izmanto saimniecības, neatkarīgi no tā, vai tos tieši tirgo starp turētājiem tajā pašā reģionā vai dažādos reģionos, vai notiek īpašumtiesību maiņa ar starpnieku palīdzību, kuri var kļūt par produktu īpašniekiem pirms to tālākpārdošanas u. tml. Turklāt daži vienības iekšējā patēriņa lauksaimniecības produkti arī tiek ierakstīti kā starppatēriņš, galvenokārt daži kultūraugi, ko izmanto dzīvnieku barībā. Pirkšanas darījumi ar dzīvniekiem, pat ar importētajiem, nav jāieraksta kā starppatēriņš.
7.61. Pirmā lauksaimniecības produktu starppatēriņa aprēķina metode reģionālā līmenī ir katram produktam atsevišķi aprēķināt starpību starp REPL izlaidi un to izlaides daļu, kas paredzēta nozares atstāšanai( 5 ). Tomēr tas nav pilnīgi precīzs lauksaimniecības produktu starppatēriņa atspoguļojums katrā reģionā, jo, lai gan ir iekļauti lauksaimniecības produkti, kas paredzēti citu reģionu saimniecību starppatēriņam, nav iekļauti lauksaimniecības produkti, kuri iegūti no saimniecībām citos reģionos. Tāpēc starppatēriņš ir jākoriģē atbilstoši EPL vērtībām.
7.62. Ir iespējama arī cita aprēķina metode, kā informācijas avotu izmantojot lauku saimniecību grāmatvedības datu tīklu (FADN). Šis avots ļauj novērtēt lauksaimniecības produktu starppatēriņu neatkarīgi no tā, vai tie iegūti no citu saimniecību pārdošanas darījumiem vai citiem avotiem, piemēram, importa. Tomēr FADN tieši tādā pašā veidā neattiecas uz produktiem, ko viena un tā pati saimniecība izmanto kā starppatēriņu, un tādēļ ir vajadzīgas korekcijas. Tāpēc arī starppatēriņš ir jākoriģē atbilstoši EPL vērtībām.”
II PIELIKUMS
Regulas II pielikumu aizstāj ar šādu:
“II PIELIKUMS
DATU NOSŪTĪŠANAS PROGRAMMA
Jānosūta katra izlaides posteņa (posteņi 01 līdz 18, tostarp apakšposteņi) vērtība bāzes cenās, kā arī šīs vērtības sastāvdaļas (vērtība ražotāja cenās, produktu subsīdijas un produktu nodokļi).
Dati, kas attiecas uz ražošanas kontu un bruto pamatkapitāla veidošanu (BPKV), jānosūta gan faktiskajās cenās, gan iepriekšējā gada cenās.
Visas vērtības būtu jāizsaka miljonos valsts valūtas vienību. Darba ieguldījums būtu jāizsaka tūkstošos ikgadējo darba vienību (IDV).
Dati par reģionālajiem ekonomikas pārskatiem lauksaimniecībā jānosūta tikai faktiskajās cenās.
1. Ražošanas konts
|
Nosūtīšana par atsauces gadu n |
|||||
|
a |
b |
c |
d |
||
|
Postenis |
Mainīgo lielumu saraksts |
Novembris
n gads
|
Marts
n+1 gads
|
Septembris
|
Jūnijs
|
|
01 |
LABĪBA (tostarp sēklas) |
X |
X |
X |
X |
|
01.1 |
Kvieši un speltas kvieši |
X |
X |
X |
X |
|
01.1/1 |
Mīkstie kvieši un speltas kvieši |
— |
— |
X |
X |
|
01.1/2 |
Cietie kvieši |
— |
— |
X |
X |
|
01.2 |
Rudzi un rudzu un kviešu maisījums |
X |
X |
X |
X |
|
01.3 |
Mieži |
X |
X |
X |
X |
|
01.4 |
Auzas un vasarāju maisījumi |
X |
X |
X |
X |
|
01.5 |
Graudu kukurūza |
X |
X |
X |
X |
|
01.6 |
Rīsi |
X |
X |
X |
X |
|
01.7 |
Cita labība |
X |
X |
X |
X |
|
02 |
TEHNISKĀS KULTŪRAS |
X |
X |
X |
X |
|
02.1 |
Eļļas augu sēklas un eļļas augu augļi (tostarp sēklas) |
X |
X |
X |
X |
|
02.1/1 |
Rapšu un ripšu sēklas |
— |
— |
X |
X |
|
02.1/2 |
Saulgriezes |
— |
— |
X |
X |
|
02.1/3 |
Soja |
— |
— |
X |
X |
|
02.1/4 |
Citi eļļas augu produkti |
— |
— |
X |
X |
|
02.2 |
Proteīnaugi (tostarp sēklas) |
X |
X |
X |
X |
|
02.3 |
Jēltabaka |
X |
X |
X |
X |
|
02.4 |
Cukurbietes |
X |
X |
X |
X |
|
02.5 |
Citas tehniskās kultūras |
X |
X |
X |
X |
|
02.5/1 |
Šķiedraugi |
— |
— |
X |
— |
|
02.5/2 |
Apiņi |
— |
— |
X |
— |
|
02.5/3 |
Citas tehniskās kultūras: citas |
— |
— |
X |
— |
|
03 |
RUPJĀS LOPBARĪBAS AUGI |
X |
X |
X |
X |
|
03.1 |
Rupjās lopbarības kukurūza |
— |
— |
X |
X |
|
03.2 |
Rupjās lopbarības sakņu kultūras (tostarp lopbarības bietes) |
— |
— |
X |
X |
|
03.3 |
Citi rupjās lopbarības augi |
— |
— |
X |
X |
|
04 |
DĀRZEŅI UN DĀRZKOPĪBAS PRODUKTI |
X |
X |
X |
X |
|
04.1 |
Svaigi dārzeņi |
X |
X |
X |
X |
|
04.1/1 |
Ziedkāposti |
— |
— |
X |
— |
|
04.1/2 |
Tomāti |
— |
— |
X |
— |
|
04.1/3 |
Citi svaigie dārzeņi |
— |
— |
X |
— |
|
04.2 |
Augi un ziedi |
X |
X |
X |
X |
|
04.2/1 |
Stādaudzētavas augi |
— |
— |
X |
— |
|
04.2/2 |
Dekoratīvie augi un ziedi (tostarp Ziemassvētku eglītes) |
— |
— |
X |
— |
|
04.2/3 |
Stādījumi |
— |
— |
X |
— |
|
05 |
KARTUPEĻI (tostarp sēklas) |
X |
X |
X |
X |
|
06 |
AUGĻI |
X |
X |
X |
X |
|
06.1 |
Svaigi augļi |
X |
X |
X |
X |
|
06.1/1 |
Deserta āboli |
— |
— |
X |
— |
|
06.1/2 |
Deserta bumbieri |
— |
— |
X |
— |
|
06.1/3 |
Persiki |
— |
— |
X |
— |
|
06.1/4 |
Citi svaigie augļi |
— |
— |
X |
— |
|
06.2 |
Citrusaugļi |
X |
X |
X |
X |
|
06.2/1 |
Saldie apelsīni |
— |
— |
X |
— |
|
06.2/2 |
Mandarīni |
— |
— |
X |
— |
|
06.2/3 |
Citroni |
— |
— |
X |
— |
|
06.2/4 |
Citi citrusaugļi |
— |
— |
X |
— |
|
06.3 |
Tropu augļi |
X |
X |
X |
X |
|
06.4 |
Vīnogas |
X |
X |
X |
X |
|
06.4/1 |
Deserta vīnogas |
— |
— |
X |
— |
|
06.4/2 |
Citas vīnogas |
— |
— |
X |
— |
|
06.5 |
Olīvas |
X |
X |
X |
X |
|
06.5/1 |
Galda olīvas |
— |
— |
X |
— |
|
06.5/2 |
Citas olīvas |
— |
— |
X |
— |
|
07 |
VĪNS |
X |
X |
X |
X |
|
07.1 |
Galda vīns |
— |
— |
X |
— |
|
07.2 |
Kvalitatīvs vīns |
— |
— |
X |
— |
|
08 |
OLĪVEĻĻA |
X |
X |
X |
X |
|
09 |
CITI AUGKOPĪBAS PRODUKTI |
X |
X |
X |
X |
|
09.1 |
Augu materiāli, ko izmanto galvenokārt pinumos |
— |
— |
X |
— |
|
09.2 |
Sēklas |
— |
— |
X |
— |
|
09.3 |
Citi augkopības produkti: citi |
— |
— |
X |
— |
|
|
AUGKOPĪBAS IZLAIDE (01 LĪDZ 09) |
X |
X |
X |
X |
|
11 |
DZĪVNIEKI |
X |
X |
X |
X |
|
11.1 |
LIELLOPI |
X |
X |
X |
X |
|
11.2 |
Cūkas |
X |
X |
X |
X |
|
11.3 |
Zirgi |
X |
X |
X |
X |
|
11.4 |
Aitas un kazas |
X |
X |
X |
X |
|
11.5 |
Mājputni |
X |
X |
X |
X |
|
11.6 |
Citi dzīvnieki |
X |
X |
X |
X |
|
12 |
DZĪVNIEKU IZCELSMES PRODUKTI |
X |
X |
X |
X |
|
12.1 |
Piens |
X |
X |
X |
X |
|
12.2 |
Olas |
X |
X |
X |
X |
|
12.3 |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti |
X |
X |
X |
X |
|
12.3/1 |
Neapstrādāta vilna |
— |
— |
X |
— |
|
12.3/2 |
Zīdvērpēja kokoni |
— |
— |
X |
— |
|
12.3/3 |
Citi dzīvnieku izcelsmes produkti: citi |
— |
— |
X |
— |
|
13 |
LOPKOPĪBAS IZLAIDE (11+12) |
X |
X |
X |
X |
|
14 |
LAUKSAIMNIECĪBAS PREČU IZLAIDE (10+13) |
X |
X |
X |
X |
|
15 |
LAUKSAIMNIECISKO PAKALPOJUMU IZLAIDE |
X |
X |
X |
X |
|
15.1 |
LAUKSAIMNIECISKIE PAKALPOJUMI |
— |
— |
X |
— |
|
15.2 |
PIENA KVOTAS IZĪRĒŠANA |
— |
— |
X |
— |
|
16 |
LAUKSAIMNIECISKĀ IZLAIDE (14+15) |
X |
X |
X |
X |
|
17 |
NELAUKSAIMNIECISKAS SEKUNDĀRĀS DARBĪBAS (NENODALĀMAS) |
X |
X |
X |
X |
|
17.1 |
LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTU PĀRSTRĀDE |
X |
X |
X |
X |
|
17.2 |
CITAS NENODALĀMAS SEKUNDĀRĀS DARBĪBAS (PRECES UN PAKALPOJUMI) |
X |
X |
X |
X |
|
18 |
LAUKSAIMNIECĪBAS NOZARES IZLAIDE (16+17) |
X |
X |
X |
X |
|
|
KOPĒJAIS STARPPATĒRIŅŠ |
X |
X |
X |
X |
|
19.01 |
SĒKLAS UN STĀDĀMAIS MATERIĀLS |
X |
X |
X |
X |
|
19.02 |
ENERĢIJA; EĻĻOŠANAS LĪDZEKĻI |
X |
X |
X |
X |
|
19.02/1 |
- elektroenerģija |
— |
— |
X |
— |
|
19.02/2 |
- gāze |
— |
— |
X |
— |
|
19.02/3 |
- citas degvielas un propelenti |
— |
— |
X |
— |
|
19.02/4 |
- citi |
— |
— |
X |
— |
|
19.03 |
MĒSLOJUMS UN AUGSNES IELABOTĀJI |
X |
X |
X |
X |
|
19.04 |
AUGU AIZSARDZĪBAS LĪDZEKĻI UN PESTICĪDI |
X |
X |
X |
X |
|
19.05 |
VETERINĀRIE IZDEVUMI |
X |
X |
X |
X |
|
19.06 |
DZĪVNIEKU BARĪBA |
X |
X |
X |
X |
|
19.06/1 |
- dzīvnieku barība, ko piegādā citas lauku saimniecības |
X |
X |
X |
X |
|
19.06/2 |
- dzīvnieku barība, kas nav iepirkta lauksaimniecības nozarē |
X |
X |
X |
X |
|
19.06/3 |
- dzīvnieku barība, ko ražo un patērē vienā un tajā pašā saimniecībā |
X |
X |
X |
X |
|
19.07 |
MATERIĀLU APKOPE |
X |
X |
X |
X |
|
19.08 |
ĒKU UZTURĒŠANA |
X |
X |
X |
X |
|
19.09 |
LAUKSAIMNIECISKIE PAKALPOJUMI |
X |
X |
X |
X |
|
19.10 |
NETIEŠI MĒRĪTIE FINANŠU STARPNIECĪBAS PAKALPOJUMI (NMFSP) |
X |
X |
X |
X |
|
19.11 |
CITAS PRECES UN PAKALPOJUMI |
X |
X |
X |
X |
|
20 |
BRUTO PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA BĀZES CENĀS (18-19) |
X |
X |
X |
X |
|
21 |
PAMATKAPITĀLA PATĒRIŅŠ |
X |
X |
X |
X |
|
21.1 |
IEKĀRTAS |
— |
— |
X |
— |
|
21.2 |
ĒKAS |
— |
— |
X |
— |
|
21.3 |
STĀDĪJUMI |
— |
— |
X |
— |
|
21.4 |
CITS |
— |
— |
X |
— |
|
22 |
NETO PIEVIENOTĀ VĒRTĪBA BĀZES CENĀS (20-21) |
X |
X |
X |
X |
2. Ienākuma veidošanas konts
|
Nosūtīšana par atsauces gadu n |
|||||
|
a |
b |
c |
d |
||
|
Postenis |
Mainīgo lielumu saraksts |
Novembris
n gads
|
Marts
|
Septembris
|
Jūnijs
|
|
23 |
DARBINIEKU ATALGOJUMS |
X |
X |
X |
X |
|
24 |
CITI RAŽOŠANAS NODOKĻI |
X |
X |
X |
X |
|
25 |
CITAS RAŽOŠANAS SUBSĪDIJAS |
X |
X |
X |
X |
|
26 |
Starpnieku ienākums (22-24+25) |
X |
X |
X |
X |
|
27 |
PAMATDARBĪBAS PĀRPALIKUMS/JAUKTAIS IENĀKUMS (22-23-24+25) |
X |
X |
X |
X |
3. Uzņēmējdarbības ienākuma konts
|
Nosūtīšana par atsauces gadu n |
|||||
|
a |
b |
c |
d |
||
|
Postenis |
Mainīgo lielumu saraksts |
Novembris
n gads
|
Marts
|
Septembris
|
Jūnijs
|
|
28 |
NOMAS MAKSA UN CITI AR NEKUSTAMO ĪPAŠUMU SAISTĪTI MAKSĀJUMI, KAS JĀSEDZ |
X |
X |
X |
X |
|
29 |
MAKSĀJAMIE PROCENTI |
X |
X |
X |
X |
|
30 |
SAŅEMAMIE PROCENTI |
X |
X |
X |
X |
|
31 |
UZŅĒMĒJDARBĪBAS IENĀKUMS (27-28-29+30) |
X |
X |
X |
X |
4. Kapitāla konta elementi
|
Nosūtīšana par atsauces gadu n |
|||||
|
a |
b |
c |
d |
||
|
Postenis |
Mainīgo lielumu saraksts |
Novembris
n gads
|
Marts
|
Septembris
|
Jūnijs
|
|
32 |
BPKV (LAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI) |
— |
— |
X |
X |
|
32.1 |
BPKV (STĀDĪJUMI) |
— |
— |
X |
— |
|
32.2 |
BPKV (ĒKAS) |
— |
— |
X |
— |
|
33 |
BPKV (NELAUKSAIMNIECĪBAS PRODUKTI) |
— |
— |
X |
X |
|
33.1 |
BPKV (MATERIĀLI) |
— |
— |
X |
— |
|
33.2 |
BPKV (ĒKAS) |
— |
— |
X |
— |
|
33.3 |
CITA BPKV |
— |
— |
X |
— |
|
34 |
BRUTO PAMATKAPITĀLA VEIDOŠANA (IZŅEMOT ATSKAITĀMO PVN) (32+33) |
— |
— |
X |
X |
|
35 |
NETO PAMATKAPITĀLA VEIDOŠANA (IZŅEMOT ATSKAITĀMO PVN) (34-21) |
— |
— |
X |
X |
|
36 |
KRĀJUMU PĀRMAIŅAS |
— |
— |
X |
X |
|
37 |
KAPITĀLA PĀRVEDUMI |
— |
— |
X |
X |
|
37.1 |
IEGULDĪJUMU DOTĀCIJAS |
— |
— |
X |
— |
|
37.2 |
CITI KAPITĀLA PĀRVEDUMI |
— |
— |
X |
— |
5. Lauksaimnieciskā darba ieguldījums
|
Nosūtīšana par atsauces gadu n |
||||
|
a |
b |
c |
||
|
Postenis |
Mainīgo lielumu saraksts |
Novembris
n gads
|
Marts
|
Septembris
|
|
38 |
KOPĒJAIS LAUKSAIMNIECISKĀ DARBA IEGULDĪJUMS |
X |
X |
X |
|
38.1 |
NEATALGOTA LAUKSAIMNIECISKĀ DARBA IEGULDĪJUMS |
X |
X |
X |
|
38.2 |
ATALGOTA LAUKSAIMNIECISKĀ DARBA IEGULDĪJUMS |
X |
X |
X |
”