EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 16.9.2021

JOIN(2021) 24 final

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI EMPTY

ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā

KOPĪGS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM

UN PADOMEI

ES STRATĒĢIJA SADARBĪBAI INDIJAS UN KLUSĀ OKEĀNA REĢIONĀ

Ievads

Indijas un Klusā okeāna reģions ir plašs reģions, kas plešas no Āfrikas austrumu krastiem līdz Klusā okeāna salu valstīm un kura stratēģiskā nozīme Eiropai aizvien palielinās. Reģiona pieaugošās ekonomiskās, demogrāfiskās un politiskās ietekmes dēļ tam ir īpaši svarīga nozīme starptautiskās kārtības veidošanā un globālo problēmu risināšanā. ES paredz pastiprināt tās iesaisti šajā reģionā, lai veidotu partnerības, kas stiprinātu uz noteikumiem balstītu starptautisku kārtību, risinātu globālas problēmas un liktu pamatus ātrai, taisnīgai un ilgtspējīgai ekonomikas atveseļošanai, kura radītu ilgtermiņa labklājību. Šīs iesaistes pamats būs demokrātijas, tiesiskuma, cilvēktiesību un tādu vispārēji pieņemtu saistību veicināšana kā Programma 2030. gadam un tās ilgtspējīgas attīstības mērķi, kā arī Parīzes nolīgums par klimata pārmaiņām.

Pamatojoties uz ES dalībvalstu atjaunoto apņemšanos attiecībā uz šo reģionu Padomes 2021. gada 19. aprīļa secinājumos, šajā kopīgajā paziņojumā ir izklāstīta ES stratēģija sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā:

-izklāstot ES pamatojumu aktīvākai iesaistei Indijas un Klusā okeāna reģionā;

-iepazīstinot ar ES principiem, kas nosaka tās iesaisti ar Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm;

-nosakot ES pieeju partnerībai un sadarbībai reģionā un

-sīki izklāstot, kā ES īstenos šo redzējumu sadarbībā ar partneriem.

1.    ES pamatojums: stingrs pamats savstarpēji izdevīgām attiecībām

ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu nākotne ir nesaraujami saistīta, ņemot vērā ekonomiku savstarpējo atkarību un kopīgās globālās problēmas. Reģionā ir septiņas G20 dalībvalstis — Austrālija, Ķīna, Indija, Indonēzija, Japāna, Korejas Republika un Dienvidāfrikas Republika, kā arī Dienvidaustrumāzijas valstu asociācija (ASEAN), kas ir arvien nozīmīgāks ES partneris. Šajā reģionā dzīvo trīs piektdaļas pasaules iedzīvotāju, tas saražo 60 % no pasaules IKP un nodrošina divas trešdaļas no pirmspandēmijas globālās ekonomikas izaugsmes, turklāt ir digitālās ekonomikas priekšgalā. ES tālākie reģioni un aizjūras zemes un teritorijas, kuras ir konstitucionāli saistītas ar tās dalībvalstīm 1 , veido svarīgu daļu no ES pieejas Indijas un Klusā okeāna reģionam.

ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstis ir dabiski partnerreģioni tirdzniecības un ieguldījumu jomā. ES jau ir lielākā ieguldītāja, vadošā attīstības sadarbības nodrošinātāja un viena no lielākajām tirdzniecības partnerēm Indijas un Klusā okeāna reģionā. Kopā Indijas un Klusā okeāna reģions un Eiropa nodrošina vairāk nekā 70 % no pasaules preču un pakalpojumu tirdzniecības apjoma un vairāk nekā 60 % no ārvalstu tiešo ieguldījumu plūsmām. Tirdzniecības apjoms starp Indijas un Klusā okeāna reģionu un Eiropu ir lielāks nekā starp jebkuriem citiem pasaules ģeogrāfiskajiem reģioniem, un 2019. gadā tas sasniedza 1,5 triljonus EUR gadā. Šis reģions ir otrais lielākais ES eksporta galamērķis, un tajā atrodas četri no desmit lielākajiem ES tirdzniecības partneriem. Reģionā atrodas arī lieli ūdensceļi, kuri ir ļoti svarīgi ES tirdzniecībai, tostarp Malakas šaurums, Dienvidķīnas jūra un Bābelmandeba šaurums.

Indijas un Klusā okeāna reģions ir gan nozīmīgs globālo vides problēmu avots, gan arī potenciālais ieguvējs no to risinājumiem. Reģiona radītais oglekļa dioksīda emisiju īpatsvars pasaulē kopš 2000. gada ir pieaudzis no 37 % līdz 57 %, un līdz 2030. gadam šis reģions veidos vairāk nekā 70 % no pasaules enerģijas pieprasījuma pieauguma. Ir paredzams, ka klimata pārmaiņas vēl vairāk palielinās spiedienu uz jūras bioloģisko daudzveidību, dabas resursiem un zivju krājumiem, izraisot izmaiņas ekosistēmas dinamikā. Indijas un Klusā okeāna reģionā atrodas jūras bioloģisko daudzveidības “karstie punkti”, piemēram, Koraļļu trīsstūris, kurā atrodami 76 % no pasaules koraļļu sugām un kurš uztur 120 miljonus reģionā dzīvojošo cilvēku. Dienvidķīnas jūra vien veido aptuveni 12 % no pasaules zivju nozvejas, un tajā atrodas vairāk nekā puse pasaules zvejas kuģu. Tāpēc reģionam ir būtiska nozīme klimata pārmaiņu mazināšanā un mūsu planētas trauslā ekoloģiskā līdzsvara saglabāšanā.

Ģeopolitiskā dinamika Indijas un Klusā okeāna reģionā pēdējos gados ir izraisījusi spēcīgu konkurenci, tostarp saspīlējumu apstrīdētajās teritorijās un jūras zonās. Ir notikusi ievērojama militāro spēku koncentrēšana, tostarp Ķīnā, un Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu daļa globālajos militārajos izdevumos palielinājās no 20 % no pasaules kopējiem izdevumiem 2009. gadā līdz 28 % 2019. gadā. Spēka izrādīšana un pieaugošā spriedze reģionālajos karstajos punktos, piemēram, Dienvidķīnas un Austrumķīnas jūrā un Taivānas šaurumā, var tieši ietekmēt Eiropas drošību un labklājību. Pieaug arī hibrīddraudi, tostarp kiberdrošībai.

Demokrātijas principus un cilvēktiesības apdraud arī autoritāri režīmi reģionā, kas apdraud reģiona stabilitāti. Tāpat negodīga tirdzniecības prakse, kā arī ekonomiska piespiešana arvien vairāk traucē centieniem pasaules mērogā izveidot vienlīdzīgas konkurences apstākļus, kuru pamatā ir pārredzami tirdzniecības noteikumi. Šīs norises palielina spriedzi tirdzniecības, piegādes un vērtības ķēdēs. Covid-19 pandēmija ir bijusi pārbaudījums ekonomikas noturībai, spilgti atklājot ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru savstarpējo atkarību un uzsverot to, ka ES, tāpat kā tās partneru Indijas un Klusā okeāna reģionā, noturību veicina atvērta, daudzveidīga un netraucēta piekļuve pasaules tirgiem. Visbeidzot, arī pašreizējā krīze Afganistānā parāda tiešo ietekmi, ko notikumi šajā reģionā rada Eiropas drošībai.

Ņemot vērā šos faktorus, ir svarīgi, lai ES pastiprinātu sadarbību ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, tostarp divpusējā, reģionālā un daudzpusējā kontekstā, kā arī veicinātu uz noteikumiem balstītu starptautisku kārtību un piekļuvi atvērtiem tirgiem un stabilas tirdzniecības vides nodrošināšanu. Tas ietvers tirdzniecības un ieguldījumu saišu un sadarbības turpmāku padziļināšanu un diversifikāciju, lai palīdzētu paātrināt zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šai iesaistei būtu jāpalīdz stiprināt Eiropas stratēģisko tvērumu un drošību un nodrošināt tās piegādes ķēžu noturību.

2.    ES redzējums: principi sadarbībai ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem

ES sadarbība ar Indijas un Klusā okeāna reģionu tiks noteikta kā ilgtermiņa un balstīta uz principiem. Tajā centīsies

·nostiprināt un aizsargāt uz noteikumiem balstītu starptautisko kārtību, veicinot iekļaujošu un efektīvu daudzpusēju sadarbību, kuras pamatā ir kopīgas vērtības un principi, tostarp apņemšanās ievērot demokrātiju, cilvēktiesības un tiesiskumu;

·veicināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus un atvērtu un taisnīgu vidi tirdzniecībai un ieguldījumiem;

·palīdzēt sasniegt ilgtspējīgas attīstības mērķus (IAM), risināt klimata pārmaiņu un vides degradācijas problēmas uz sauszemes un okeānā un atbalstīt ilgtspējīgu un iekļaujošu sociālekonomisko attīstību;

·iesaistīties divpusējā un daudzpusējā sadarbībā ar partneriem, lai sasniegtu Parīzes nolīguma par klimata pārmaiņām un Konvencijas par bioloģisko daudzveidību (KBD) mērķus;

·turpināt savu daudzpusējo un reģionālo ilglaicīgo sadarbību ar Apvienoto Nāciju Organizāciju un Bretonvudsas iestādēm, kā arī reģionālām organizācijām, piemēram, ASEAN un Āfrikas Savienību Indijas okeāna rietumu daļā;

·atbalstīt patiesi iekļaujošas politikas veidošanu un sadarbību, kurā tiek ņemti vērā pilsoniskās sabiedrības, privātā sektora, sociālo partneru un citu galveno ieinteresēto personu viedokļi;

·izveidot savstarpēji atbalstošas tirdzniecības un ekonomiskās attiecības ar reģionu, kas veicinās iekļaujošu ekonomikas izaugsmi un stabilitāti un veicinās un atvieglos savienojamību;

·iesaistīties reģionā kā partnerei mūsu centienos palielināt informētību par pasaules demogrāfisko tendenču ietekmi.

ES turpinās konsekventi aizstāvēt cilvēktiesības un demokrātiju un izmantot visus tās rīcībā esošos instrumentus: politisko un cilvēktiesību dialogu un konsultācijas, tirdzniecības preferences un cilvēktiesību apsvērumu integrēšanu visās ES politikas jomās un programmās. ES turpinās izmantot ierobežojošo pasākumu (sankciju) režīmu pret personām, subjektiem un struktūrām, kas ir atbildīgas par nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem un aizskārumiem visā pasaulē, ir tajos iesaistītas vai ir ar tiem saistītas. Starptautiskos forumos ES sadarbosies ar līdzīgi domājošiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, lai aizkavētu jebkuru iniciatīvu, kura apdraud cilvēktiesības, kas nostiprinātas starptautiskajās paražu tiesībās un starptautiskos cilvēktiesību dokumentos.

ES prioritārā kārtā turpinās atbalstīt sieviešu un meiteņu iespējas pilnībā izmantot cilvēktiesības un dzimumu līdztiesību, dodot viņām iespēju aktīvi iesaistīties pilsoniskās un politiskās dzīves lēmumu pieņemšanas procesos un strādājot pie tā, lai izskaustu visu veidu vardarbību pret viņām. ES arī turpinās atbalstīt pasākumus, kuru mērķis ir apkarot visu veidu diskrimināciju 2 , un etnisko un reliģisko minoritāšu tiesības, kā arī nāvessoda atcelšanu, kas joprojām ir spēkā vairākās Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīs. ES arī veicinās pienācīgas kvalitātes nodarbinātību un SDO starptautisko darba standartu ievērošanu, lai globālajās piegādes ķēdēs izskaustu bērnu darbu un piespiedu darbu.

Visbeidzot, ES turpinās veicināt starptautisko humanitāro tiesību ievērošanu. Tā turpinās iestāties par humānās palīdzības piekļuvi un sniegt dzīvību glābjošu palīdzību cilvēkiem, kam tā ir vajadzīga. ES atbalstīs ilgtspējīgus risinājumus liela mēroga un ieilgušām bēgļu situācijām, piemēram, Afganistānas un rohindžu krīzei.

3. Partnerība UN sadarbība

ES attiecību ar Indijas un Klusā okeāna reģionu pamatā ir vēsturiskās, kultūras un komerciālās saites, kā arī gadu desmitiem ilgusī nozīmīgā sadarbība un palīdzība. Šajā sakarībā ES:

·padziļinās savu iesaisti un pastiprinās savu kā uzticama partnera lomu, radot pievienoto vērtību ilgstošām attiecībām ar visiem partneriem reģionā 3 ;

·pastiprinās sadarbību ar daudzpusējām un reģionālām organizācijām, piemēram, ASEAN, kā arī starptautiskām finanšu iestādēm, lai veicinātu efektīvas uz noteikumiem balstītas daudzpusējas attiecības Indijas un Klusā okeāna reģionā;

·uzsāks krīžu pārvarēšanas, konfliktu novēršanas un noturības veidošanas iniciatīvas;

·strādās kopā ar dalībvalstīm, izmantojot Eiropas komandas pieeju ar konkrētām iniciatīvām valstu un reģionālā līmenī.

ES ir noslēgusi divpusējas partnerības un sadarbības nolīgumus (PSN) ar daudziem tās partneriem reģionā un pabeigusi sarunas par jauno partnerattiecību nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm. Tā plāno noslēgt jaunu PSN ar Taizemi un Malaiziju un tuvākajā laikā sākt PSN sarunas ar Maldīviju. ES arī centīsies padziļināt savu iesaisti ar tiem partneriem, kuriem jau ir savas pieejas Indijas un Klusā okeāna reģionam — ASEAN, Austrāliju, Indiju, Japānu, Jaunzēlandi, Korejas Republiku, Apvienoto Karalisti un Amerikas Savienotajām Valstīm. ES būtu arī ieinteresēta sadarboties ar QUAD 4 tādos kopīgu interešu jautājumos kā klimata pārmaiņas, tehnoloģijas un vakcīnas.

ES arī turpinās daudzpusīgo sadarbību ar Ķīnu 5 , divpusēji sadarbojoties, lai veicinātu kopīgu problēmu risināšanu, sadarbojoties kopīgu interešu jautājumos un mudinot Ķīnu piedalīties miera un uzplaukuma nodrošināšanā Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tajā pašā laikā sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, kuriem ir līdzīgas bažas, ES turpinās aizsargāt savas būtiskās intereses un veicināt savas vērtības, vienlaikus nepiekāpjoties situācijās, kur pastāv būtiskas domstarpības ar Ķīnu, piemēram, attiecībā uz cilvēktiesībām.

ES plāno stiprināt attiecības ar visiem attiecīgajiem Indijas un Klusā okeāna reģiona dalībniekiem, ievērojot reģionālo dinamiku un specifiskumu.

Indijas okeāns: Eiropas vārti uz Indijas un Klusā okeāna reģionu

Indijas okeāns ir Eiropas galvenais ceļš uz Indijas un Klusā okeāna reģiona tirgiem un no tiem. Tādēļ stabilitātei un kuģošanas brīvībai šajā reģionā ir būtiska nozīme. ES ir apņēmusies atbalstīt savus partnerus Indijas okeānā centienos risināt dažādās problēmas, ar kurām tiem nākas saskarties, piemēram, klimata pārmaiņu ietekmes palielināšanos, jūras piesārņojumu un bioloģiskās daudzveidības zudumu, kā arī nelegālu, nereģistrētu un neregulētu (NNN) zveju. Šajā nolūkā ES jau var paļauties uz spēcīgu partnerību tīklu 6 . 

ES strādās pie tā, lai izveidotu partnerību ar reģionālajām ekonomikas kopienām nolūkā stiprināt Indijas okeāna komisiju, turpinās īstenot ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar saviem Āfrikas partneriem reģionā un strādās pie jauna ekonomisko partnerattiecību nolīguma (EPN) ar Austrumāfrikas valstu kopienu.

ASEAN centrālā nozīme

ES un ASEAN ir izveidojušas dinamisku, daudzšķautņainu partnerību vairāk nekā 40 gadu laikā. Šī stratēģiskā partnerība aptver politikas, drošības, ekonomikas, vides, klimata un sociālkulturālos jautājumus, kā arī savienojamību 7 .

ES atzinīgi vērtē ASEAN apņemšanos nodrošināt efektīvas daudzpusējas attiecības un atbalsta ASEAN centralizācijas principu, tās centienus izveidot uz noteikumiem balstītu reģionālo arhitektūru un tās nodrošināto daudzpusējo saikni. ES arī atbalsta ASEAN vadīto procesu virzībā uz efektīvu, saturisku un juridiski saistošu rīcības kodeksu Dienvidķīnas jūrā, kam nevajadzētu skart trešo personu intereses. ES un ASEAN sadarbība aptver arī plašu drošības jautājumu loku, tostarp ar ASEAN Reģionālā foruma (ARF) starpniecību.

Sadarbība ar partneriem Klusā okeāna reģionā

ES ir ilgtermiņa partnerība ar Klusā okeāna reģionu, kuru tā tiecas pastiprināt, izmantojot partnerattiecību nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu organizāciju, kurš aizstās Kotonū nolīgumu. Kopā ar ES ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Klusā okeāna valstīm tas nodrošinās pamatu spēcīgākai politiskai un stratēģiskai iesaistei, kura balstīsies kopīgās vērtībās un mērķos.

Papildus partnerībām ar ĀKK ES uztur ciešas attiecības un politisko dialogu ar visām Klusā okeāna salu valstīm un arī cieši sadarbojas ar Klusā okeāna salu forumu, Klusā okeāna kopienu un citiem Klusā okeāna valstu reģionālo organizāciju padomes locekļiem.

4. Mūsu vīzijas īstenošana: SEPTIŅAS PRIORITĀRĀS JOMAS

Pēc Covid-19 krīzes ES pievērsīsies tam, lai radītu apstākļus ilgtspējīgai un iekļaujošajai sociālekonomiskai atveseļošanai un aktīvi strādās kopā ar partneriem šādās septiņās jomās:

·ilgtspējīga un iekļaujoša labklājība;

·zaļā pārkārtošanās;

·okeānu pārvaldība;

·digitālā pārvaldība un partnerības;

·savienojamība;

·drošība un aizsardzība;

·cilvēku drošība.

4.1. Ilgtspējīga un iekļaujoša labklājība

Covid-19 pandēmija ir pārbaudījusi sabiedrības, ekonomikas un piegādes ķēžu noturību. ES un Indijas un Klusā okeāna reģionam nepieciešams sadarboties ar nolūku “atjaunot uzlabojot”. ASEM (Āzijas un Eiropas) 13. samits notiks 2021. gada 25.–26. novembrī, un tā mērķis būs veicināt atveseļošanu zaļā un ilgtspējīgā veidā. To pastiprinās daudzpusēja sadarbība G20 līmenī, un to papildinās divpusējie makroekonomiskie dialogi ar G20 reģionālajiem partneriem. ES arī centīsies attīstīt viedokļu apmaiņu par makroekonomikas jautājumiem ar tādiem partneriem kā, piemēram, Indonēzija un ASEAN+3 Makroekonomikas pētniecības birojs.

Noturīgas un diversificētas vērtības ķēdes

Noturīgas vērtības ķēdes ir būtiskas atveseļošanai. ES sadarbosies ar saviem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, lai stiprinātu vērtības ķēdes, stiprinot un dažādojot tirdzniecības attiecības, īstenojot esošos tirdzniecības nolīgumus, pabeidzot notiekošās tirdzniecības sarunas un attīstot sadarbību stratēģiskās nozarēs, tostarp risinot stratēģiskās atkarības piegādes ķēdēs. Piemēram, pusvadītāju jomā, tā šādi sadarbosies ar tādiem partneriem kā Japāna, Korejas Republika un Taivāna. ES arī sadarbosies ar partneriem, lai stiprinātu noteikumus starptautiskās tirdzniecības aizsardzībai pret negodīgu praksi, piemēram, rūpnieciskām subsīdijām, ekonomiskiem spaidiem, tehnoloģiju piespiedu nodošanu un intelektuālā īpašuma zādzību.

 

Būs nepieciešams novērst pienācīgas kvalitātes nodarbinātības trūkumu un darba pamattiesību pārkāpumus, lai piegādes ķēdes padarītu ilgtspējīgākas un atbildīgākas. ES kā atbildīgas uzņēmējdarbības līdere centīsies radīt tādu valstu kritisko masu, kuras atbalsta pienācīgu rūpību un paraugpraksi vides, cilvēktiesību un darba tiesību jomā 8 . Divpusējos un daudzpusējos centienus papildinās ES iniciatīvas Eiropas zaļā kursa ietvaros, lai nodrošinātu atbildīgu uzņēmējdarbību un atbalstītu cīņu pret atmežošanu un bioloģiskās daudzveidības zudumu. ES arī turpinās veicināt jaunattīstības un vismazāk attīstīto valstu integrāciju reģionālās un globālās vērtības ķēdēs.

Lai mazinātu tehniskos šķēršļus tirdzniecībai, ES sadarbosies ar līdzīgi domājošiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem standartu noteikšanas jomā, kā arī attiecībā uz citām regulējuma prioritātēm, ievērojot PTO principus. ES arī sāks regulatīvo sadarbību jomās, kas atbalsta zaļo un digitālo pārkārtošanos saskaņā ar, piemēram, ES un Indijas 2021. gada maijā panākto vienošanos.

Ņemot vērā transporta nozares būtisko nozīmi noturīgu piegādes ķēžu nodrošināšanā un zaļās sociālekonomiskās atveseļošanās veicināšanā, viens no ES galvenajiem mērķiem būs nodrošināt Indijas un Klusā okeāna reģiona transporta sistēmu noturību pret turpmākām krīzēm. Būtiska būs sadarbība, lai uzturētu un nodrošinātu jūras drošību un kuģošanas brīvību saskaņā ar starptautiskajām tiesībām un jo īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Jūras tiesību konvenciju (UNCLOS).

Mūsu tirdzniecības attiecību stūrakmeņi

 

ES ir apņēmusies turpināt atvērtas, ilgtspējīgas un noteikumos balstītas tirdzniecības sadarbību ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp vairojot atbalstu Pasaules Tirdzniecības organizācijas modernizācijai. Īpaša uzmanība tiks pievērsta tam, lai ieviestu un īstenotu visaptverošus tirdzniecības nolīgumus ar Japānu, Korejas Republiku, Singapūru un Vjetnamu, ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) ar Klusā okeāna valstīm 9 un ES ieguldījumu aizsardzības nolīgumus ar Singapūru un Vjetnamu, kuru stāšanās spēkā ir gaidāma nākamajos gados.

Progress, kas panākts, ratificējot Visaptverošo ieguldījumu nolīgumu (CAI), par kuru 2020. gada beigās tika pabeigtas sarunas ar Ķīnu, ir ES un Ķīnas abpusējās interesēs.

ES centīsies noslēgt tirdzniecības nolīgumus ar Austrāliju un Jaunzēlandi, turpināt darbu, lai noslēgtu nolīgumu ar Indonēziju, kā arī ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Austrumāfrikas valstu kopienu. 2021. gada maijā ES un Indija vienojās atsākt tirdzniecības sarunas un sākt sarunas par atsevišķu ieguldījumu aizsardzības nolīgumu un nolīgumu par ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm. Pēc noslēgšanas šie nolīgumi ievērojami uzlabos ES un Indijas tirdzniecības un ieguldījumu attiecības. ES arī turpinās padziļinātās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības ar partneriem, ar kuriem tai nav tirdzniecības un ieguldījumu nolīgumu, piemēram, Taivānu.

Turklāt ES joprojām ir ieinteresēta turpināt sadarbību ar ASEAN un tās dalībvalstīm, tostarp ar iespējamu tirdzniecības sarunu atsākšanu ar Malaiziju, Filipīnām un Taizemi, tiklīdz būs izpildīti attiecīgie nosacījumi, un iespējamām sarunām par tirdzniecības nolīgumu starp reģioniem.

Vairākas Indijas un Klusā okeāna reģiona valstis gūst labumu no ES tarifa preferencēm, kuras nodrošina vispārējā preferenču sistēma (VPS), tādējādi sekmējot piekļuvi ES tirgiem. Ja reģiona vismazāk attīstītās valstis gūst labumu no “Viss, izņemot ieročus” beznodokļu un bezkvotu režīma 10 , Pakistāna, Filipīnas un Šrilanka gūst labumu no veicināšanas režīma ilgtspējīgai attīstībai un labai pārvaldībai (VPS+). Šie instrumenti ir ievērojami veicinājuši šo valstu ekonomisko attīstību, cilvēktiesību un darba tiesību ievērošanu tajās, kā arī vides aizsardzību un labas pārvaldības uzlabošanu.

4.2. Zaļā pārkārtošanās

ES rīcība Indijas un Klusā okeāna reģionā balstās uz ilgtermiņa plānu sadarboties ar partneriem nolūkā cīnīties pret klimata pārmaiņām, mazināt to sekas un pielāgoties tām, kā arī cīnīties pret bioloģiskās daudzveidības zudumu, piesārņojumu un citiem vides degradācijas veidiem. Tas tiks panākts, risinot šo parādību cēloņus un aizvien vairāk pārejot uz aprites ekonomiku.

Šīs stratēģijas ietvaros ES:

·noslēgs zaļās alianses 11 ar līdzīgi domājošiem partneriem, kas ir apņēmušies sasniegt klimatneitralitātes mērķi līdz 2050. gadam un citus vērienīgus mērķus klimata un vides jomā. Par pirmo šādu aliansi vienošanās tika panākta ar Japānu 2021. gada maijā. ES veidos arī zaļās partnerības ar citiem partneriem;

·turpinās izmantot starptautisko platformu ilgtspējīga finansējuma jomā 12 , lai apmainītos ar paraugpraksi un meklētu kopīgu pamatu ar līdzīgi domājošiem partneriem par pieejām un instrumentiem;

·sadarbosies ar valstīm, kas rada lielākās emisijas, vai reģionālajām organizācijām, kurām var būt izšķiroša nozīme cīņā pret klimata pārmaiņām un globālās zaļās pārkārtošanās veicināšanā;

·divpusējās un daudzpusējās attiecībās un starptautiskos forumos turpinās noteikt par prioritāti pāreju no oglēm, tostarp izbeigt jaunas investīcijas oglēs, pakāpeniski pārtrauks ogļu elektroenerģijas ražošanu un ogļu ieguvi, un iesaistīsies taisnīgas pārkārtošanās procesā ar partneriem reģionā; 

·pastiprinās sadarbību ar reģionu, lai aizsargātu bioloģisko daudzveidību un atjaunotu degradētās ekosistēmas gan uz sauszemes, gan okeānos. Tas ietvers sadarbību ar nozīmīgākajiem partneriem nolūkā izveidot vērienīgu globālo biodaudzveidības satvaru laikam pēc 2020. gada;

·sadarbosies, lai radītu apstākļus efektīvākiem aprites ražošanas modeļiem, noturīgākām piegādes ķēdēm starp ES un reģionu un atbildīgāku resursu ieguvi;

·veicinās neatmežojošas piegādes ķēdes;

·turpinās veicināt pastiprinātu reģionālu un globālu rīcību, lai novērstu plastmasas piesārņojumu 13 , jo īpaši sadarbojoties ar ASEAN, Japānu un Ķīnu;

·turpinās augsta līmeņa dialogus un cita veida iesaisti vides jomā reģionā, jo īpaši ar ASEAN, Austrāliju, Ķīnu, Indiju, Indonēziju, Japānu, Korejas Republiku, Dienvidāfriku un citiem ieinteresētajiem partneriem.

Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instruments (NDICI) — “Eiropa pasaulē” 14 ir palielinājis līdz 30 % izdevumu mērķi darbībām, kas vērstas uz cīņu pret klimata pārmaiņām. Aptuveni 35 % no pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” būs veltīti arī rīcībai klimata jomā, piedāvājot nozīmīgas sadarbības iespējas starp ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem cīņā pret klimata pārmaiņām vai bioloģiskās daudzveidības zudumu.

Tīra enerģija un transports

Šajā jomā ES plāno pievērsties:

·enerģētikas dialoga, partnerību un finanšu instrumentu mobilizēšanai ilgtspējīgai, drošai un cenas ziņā pieejamai enerģijai 15 ;

·prioritātes noteikšanai taisnīgai pārejai uz dekarbonizētu, integrētu enerģētikas sistēmu, kurā ņemta vērā un mazināta ietekme uz neaizsargātākām valstīm un reģioniem;

·sadarbības turpināšanai ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem tīras enerģijas, tai skaitā atjaunojama ūdeņraža kā prioritāras jomas, tehnoloģiju pētniecības un izstrādes jomā, lai nodrošinātu ātrāku, lētāku un efektīvāku enerģētikas pārkārtošanu 16 ;

·sadarbības saskaņā ar Globālo Pilsētas mēru paktu klimata un enerģētikas jomā stiprināšanai, galveno uzmanību pievēršot pilsētām kā klimata rīcības un pārejas uz tīru enerģiju virzītājspēkiem, lai divkāršotu parakstītāju skaitu reģionā (gandrīz 300 pilsētas līdz 2023. gadam);

·tās ilgtspējīgas un viedas mobilitātes stratēģijas ieviešanai, lai risinātu dekarbonizācijas un digitalizācijas jautājumus ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem un Starptautiskajā Civilās aviācijas organizācijā (ICAO) un Starptautiskajā Jūrniecības organizācijā;

·sadarbības ar vairākām Indijas un Klusā okeāna reģiona ekonomikām turpināšanai transporta digitalizācijas jomā, kā arī dzelzceļa nozarē, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Dzelzceļa satiksmes vadības sistēmas ieviešanu.

4.3. Okeānu pārvaldība

ES turpinās rīkoties, lai stiprinātu okeānu pārvaldību Indijas un Klusā okeāna reģionā, pilnībā ievērojot starptautiskās tiesības, jo īpaši UNCLOS, un par galveno mērķi izvirzot okeānu resursu ilgtspējīgas pārvaldības nodrošināšanu un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu. 17 Izmantojot dažādus ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumus reģionā 18 un dialogus un darba grupas 19 nelegālas, nereģistrētas un neregulētas (NNN) zvejas jomā, ES turpinās atbalstīt Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus zivsaimniecības pārvaldības un kontroles sistēmu reformu īstenošanā. Tam būtu jāuzlabo zvejniecības atbilstība un jāveicina jūras bioloģisko resursu saglabāšana un ilgtspējīga pārvaldība visā reģionā.

Kā lielākais eksporta tirgus Indijas un Klusā okeāna reģiona izcelsmes jūras produktiem, ES ir aktīva locekle vairākās reģionālajās zvejas pārvaldības organizācijās 20 , kurās tai ir būtiska nozīme zvejas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā. ES arī plāno kļūt par Klusā okeāna ziemeļu daļas zvejniecības komisijas locekli. ES turpinās centienus uzlabot šo struktūru darbību un sadarboties ar līdzīgi domājošiem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģiona RZPO, lai atbalstītu tos ilgtspējīgas zvejniecības nodrošināšanā.

Turklāt ES:

·palīdzēs panākt vienošanos Antarktikas jūras dzīvo resursu saglabāšanas komisijā par trīs jaunu aizsargājamo jūras teritoriju (MPA) noteikšanu Dienvidu okeānā;

·veidos spējas labākai okeānu pārvaldībai, izveidojot starptautisku jūras datu tīklu un reģionālu okeāna prognozēšanas sistēmu;

·turpinās sadarbību ar reģionu, lai veicinātu labāku reģionālo okeānu pārvaldību, piesārņojuma novēršanu un jūras saglabāšanu, jo īpaši atbalstot attiecīgo reģionālo jūras konvenciju un rīcības plānu īstenošanu. Aizsargājamo jūras teritoriju efektīvu pārvaldību nodrošinās tādas iniciatīvas kā ES un Dienvidaustrumāzijas mērķsadarbība;

·turpinās ES augsta līmeņa dialogus par okeāna jautājumiem un zveju ar Austrāliju, Indonēziju, Japānu, Jaunzēlandi, kā arī tās “okeāna partnerības” ar Ķīnu;

·saglabās nozīmīgu lomu kā globāla jūras satiksmes drošības nodrošinātāja (sk. 4.6. iedaļu);

·veicinās zvejnieku dzīves un darba apstākļus saskaņā ar SDO darba standartiem.

4.4. Digitālā pārvaldība un partnerības

Saskaņā ar paziņojumu “Digitālais kompass 2030. gadam — Eiropas ceļš digitālajai desmitgadei” 21 ES centīsies Indijas un Klusā okeāna reģionā stiprināt starptautiskas digitālās partnerības un izveidot jaunas. Šo partnerību mērķis ir uzlabot tehnisko, politikas un pētniecības sadarbību ar partneriem infrastruktūras, uzņēmējdarbības un sabiedrisko pakalpojumu digitālās pārveides un prasmju attīstības jomā, arī lai veicinātu digitālo tirdzniecību. Tās ļaus ES un līdzīgi domājošiem partneriem, ievērojot demokrātijas principus un pamattiesības, nodrošināt standartu izstrādi jaunajām tehnoloģijām, tostarp tādās jomās kā mākslīgais intelekts. To pamatā būs regulatīvā sadarbība, spēju un prasmju attīstīšana, ieguldījumi starptautiskajā sadarbībā un pētniecības partnerības.

Progresīvākajos gadījumos ES centīsies padarīt šādas partnerības formālas, digitālās partnerības nolīgumos vienojoties ar līdzīgi domājošiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem. Šādi nolīgumi paplašinātu divpusējās tirdzniecības un ieguldījumu attiecības, uzlabojot sadarbību un standartu sadarbspēju tādu jauno tehnoloģiju jomā kā mākslīgais intelekts, pamatojoties uz demokrātijas principiem un pamattiesībām, veidojot noturīgākas tehnoloģiju piegādes ķēdes, atbalstot vērtībās balstītas inovācijas un veicinot uzņēmējdarbības iespējas jaunuzņēmumiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie nodrošinātu padziļinātu sadarbību datu pārvaldības, uzticamu plūsmu un datos balstītu inovāciju jomā. Tie papildinās notiekošās sarunas par e-komerciju Pasaules Tirdzniecības organizācijā attiecībā uz konkrētiem digitālās tirdzniecības veicināšanai svarīgiem jautājumiem. Sākotnējā posmā ES ierosina izpētīt iespēju sākt sarunas ar Japānu 22 , Korejas Republiku un Singapūru.

ES un Indijas digitālā partnerība tika stiprināta 2021. gada maijā ar nolīgumu padziļināt sadarbību jauno tehnoloģiju jomā, sākot no mākslīgā intelekta līdz augstas veiktspējas datošanai un no kvantu tehnoloģijām līdz drošām 5G tehnoloģijām un publiskā sektora digitalizācijai.

Turpmākajos gados ES pastiprinās sadarbību ar ASEAN, atbalstot ASEAN digitālo ģenerālplānu 2025. gadam. ES apsver iespēju rosināt ES un ASEAN pieeju, kas aptvertu digitālo savienojamību un zinātni, pētniecību, tehnoloģijas un ieguldījumus inovācijā.

ES arī turpinās iesaisti reģionā, lai veicinātu datu aizsardzības režīmu konverģenci nolūkā nodrošināt drošas un brīvas datu plūsmas gan reģionā, gan ārpus tā, tostarp ar ES. Tas ietver aktīvu sadarbību ar galvenajiem partneriem, lai panāktu “atbilstības konstatējumu”, ja ir izpildīti nosacījumi. Tas jau ir devis rezultātus, piemēram, 2019. gadā tika izveidota pasaulē lielākā brīvas un drošas datu plūsmas telpa starp ES un Japānu un 2021. gadā tika noslēgtas sarunas ar Korejas Republiku par aizsardzības līmeņa pietiekamību. Turklāt ar Jaunzēlandi turpinās svarīgs darbs, lai nodrošinātu nepārtrauktību saskaņā ar iepriekšējo ES datu aizsardzības režīmu pieņemtajam lēmumam par aizsardzības līmeņa pietiekamību. Citi partneri, piemēram, Indija, Indonēzija, Šrilanka, Taivāna un Taizeme, ir pieņēmuši vai pašlaik ievieš mūsdienīgus datu aizsardzības tiesību aktus. Tas, iespējams, varētu pavērt ceļu turpmākām sarunām par aizsardzības līmeņa pietiekamību. ES arī pastiprina dialogu ar reģionālām organizācijām un tīkliem, piemēram, ASEAN, kuriem ir arvien lielāka nozīme kopējo datu aizsardzības standartu izstrādē.

Pētniecība un inovācijas

Starptautiskai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā ir izšķiroša nozīme zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā un izaugsmes un sociālās labklājības veicināšanā. Sadarbību ar partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā sekmēs saskaņā ar programmu “Apvārsnis Eiropa”, ievērojot ES vispārējo pieeju 23 pētniecībai un inovācijai. Tā balstīsies uz atklātības principu, to līdzsvaros ar lielāku savstarpības līmeni un cenšoties panākt vienlīdzīgus konkurences apstākļus, pamatojoties uz tādu pamatprincipu ievērošanu kā akadēmiskā brīvība, dzimumu līdztiesība, ētika, integritāte un pētniecības iekļautība, atvērtā zinātne un pierādījumos balstīta politikas veidošana.

Programma “Apvārsnis Eiropa” sniedz partneriem, kam ir kopīgas vērtības, iespēju iesaistīties, lai nodrošinātu sistēmiskākas kopīgas pētniecības un inovācijas iespējas. Ir sāktas neoficiālas sarunas ar Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi un Singapūru. ES arī turpinās veicināt sadarbību cilvēkkapitāla attīstībā, tostarp apmācību un mobilitāti pētniekiem ar Marijas Sklodovskas-Kirī vārdā nosauktās rīcības programmas starpniecību. Zinātniskā sadarbība un reģionālās sadarbības darbību izstrāde ir arī daļa no ES un ASEAN partnerības.

Izglītība

Lai stiprinātu izglītības sistēmas, ES ieguldījumi izglītībā tiks palielināti vismaz līdz 10 % no Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) – “Eiropa pasaulē” 24 . Nesenais Eiropas komandas ieguldījums 1,7 miljardu EUR apmērā globālajai partnerībai izglītības jomā izpaudīsies kā lielāks finansējums pamatizglītībai un vidējai izglītībai, kā arī tehniskajai un profesionālajai izglītībai un apmācībai.

Jaunā programma Erasmus+ nodrošinās pastāvīgas iespējas studentu un skolotāju akadēmiskajai apmaiņai starp Indijas un Klusā okeāna reģionu un Eiropu galvenajās politikas jomās, kas jo īpaši saistītas ar zaļo un digitālo pārkārtošanos 25 .

4.5. Savienojamība

ES centīsies veicināt visas savienojamības dimensijas ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem. ES pieejas 26 principi (ilgtspējīga, visaptveroša un noteikumos balstīta pieeja) ir Indijas un Klusā okeāna reģiona stratēģijas būtiska daļa.

Lai attīstītu šo sadarbību, izšķiroša nozīme būs pilnīgai partnerībai starp ES un tās dalībvalstīm. ES veicinās investīcijas digitalizācijā un labāk savienos Eiropu ar saviem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā, tostarp izmantojot Eiropas komandas iniciatīvas un saskaņā ar 2021. gada marta ES deklarāciju par Eiropas datu vārtejām 27 . To daļēji panāks, sniedzot palīdzību partneriem tādas regulatīvās un politikas vides izveidē, kas veicinās privāto un publisko ieguldījumu piesaisti, nodrošinās vienlīdzīgus konkurences apstākļus, ilgtspējas kritēriju izpildi un starptautisku standartu un principu pieņemšanu.

Privāto ieguldījumu mobilizēšanai būs nepieciešams iesaistīt dalībvalstu publiskās bankas un eksporta kredītaģentūras partnerībā ar ES privāto sektoru un ES iestādēm. Attiecīgā gadījumā un papildus Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentam (NDICI) — “Eiropa pasaulē” tiks mēģināts panākt papildināmību ar citiem ES instrumentiem, piemēram, “Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu”, “Apvārsnis Eiropa” vai InvestEU, kā arī resursiem un tehnisko palīdzību no Eiropas Investīciju bankas, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas un starptautiskajām finanšu iestādēm.

Pirmie divi ES savienojamības partneri — Japāna un Indija — ir galvenie Indijas un Klusā okeāna reģiona partneri, tāpat kā ASEAN, ar kuriem ES 2020. gada decembrī vienojās par kopīgu ministru deklarāciju par savienojamību. ES arī centīsies sadarboties ar šiem partneriem kopīgos projektos, vienlaikus tiecoties paplašināt sadarbību ar citiem reģionāliem partneriem, piemēram, Austrāliju un Korejas Republiku, kā arī ar starptautiskiem dalībniekiem, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu, gan daudzpusējā (G7/G20), gan divpusējā formātā. Nesen noslēgtās sarunas par ASEAN un ES visaptverošo gaisa transporta nolīgumu (CATA), kas ir pirmais šāds nolīgums starp reģioniem, ietverot 37 valstis, parāda ES apņemšanos padziļināt savienojamību ar šo reģionu.

ES turpinās:

·stiprināt attiecības visaugstākajā tehniskajā līmenī, izmantojot transporta dialogus ar partneriem reģionā, piemēram, ASEAN, Singapūru un Japānu, un drīzumā arī ar Korejas Republiku un Austrāliju;

·finansēt nozaru tehnisko sadarbību, piemēram, aviācijas partnerības ar vairākiem Āzijas reģioniem;

·ES divpusējos jūras transporta un drošības dialogus ar stratēģiskajiem partneriem;

·esošos kosmosa dialogus, ja nepieciešams, iekļaujot drošības elementu, un izveidos jaunas sarunas ar partneriem reģionā.

Tiks veikti turpmāki centieni, lai sadarbotos ar partneriem un reģionālajām organizācijām savienojamības jomā Austrumāfrikā un Indijas okeāna rietumdaļā, lai uzlabotu saskaņotību ar infrastruktūras prioritātēm, ko apstiprinājusi Āfrikas Savienība laikposmam no 2021. līdz 2030. gadam. Arī Klusā okeāna kopienai būtu jāgūst labums no ciešākām saiknēm. ES centīsies panākt papildināmību ar esošajām reģionālajām iniciatīvām Dienvidāzijā 28 . Plašākā nozīmē ES centīsies panākt sinerģiju attiecībā uz ziemeļu-dienvidu savienojumiem reģionā, kā arī turpinās dalību ASEM ilgtspējīgas savienojamības satvarā.

4.6. Drošība un aizsardzība

ES cenšas veicināt atvērtu un noteikumos balstītu reģionālās drošības arhitektūru, tostarp drošas jūras sakaru līnijas, spēju veidošanu un uzlabotu jūras spēku klātbūtni Indijas un Klusā okeāna reģionā saskaņā ar UNCLOS izveidoto tiesisko regulējumu.

ES un Indijas un Klusā okeāna reģiona partneri arvien biežāk saskaras ar līdzīgām drošības problēmām un apdraudējumiem 29 . ES ir paplašinājusi sadarbību drošības jomā ar partneriem, izvēršot ārvalstu misijas un operācijas saistībā ar kopējo drošības un aizsardzības politiku (KDAP), tostarp 2005. gadā nosūtot civilu misiju, lai uzraudzītu Ačehas miera procesu Indonēzijā, ko īstenoja ar pieciem ASEAN partneriem: Malaiziju, Taizemi, Bruneju, Singapūru un Filipīnām. ES pašlaik visā pasaulē ir 18 civilās un militārās misijas, tostarp ES jūras spēku operācijas EU NAVFOR Somalia operācija Atalanta Indijas okeānā, kā arī EUTM Mozambique.

Jūras spēku klātbūtne

Pagājušajā gadā ES vadītie jūras spēki Somālijā (EU NAVFOR) operācijas Atalanta ietvaros veica sekmīgas kopīgas jūras spēku darbības ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, tostarp ar Japānu, Pakistānu, Indiju un Džibutiju. ES centīsies ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem rīkot vairāk kopīgu mācību un piestāšanu ostā, tostarp veikt daudzpusējas mācības, lai apkarotu pirātismu un aizsargātu kuģošanas brīvību, vienlaikus stiprinot ES jūras diplomātiju reģionā.

Ievērojot to, cik svarīga ir jēgpilna Eiropas jūras spēku klātbūtne Indijas un Klusā okeāna reģionā, ES pētīs veidus, kā nodrošināt, lai dalībvalstis reģionā pastiprinātu jūras spēku izvietošanu. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta ES koordinētās klātbūtnes jūrā (KKJ) koncepcijas 30 pirmajā novērtējumā, ES izvērtēs iespēju Indijas un Klusā okeāna reģionā izveidot jūras interešu zonas un sadarbosies ar partneriem reģionā, tostarp izpētot iespēju tiem iesaistīties šajā iniciatīvā.

Jūras drošības spēju veidošana

ES turpinās īstenot programmu, lai veicinātu reģionālo jūras drošību partneriem Indijas okeāna rietumu daļā, kā arī centīsies paplašināt savu Indijas okeāna kritisko jūrasceļu (CRIMARIO) spēju veidošanas projektu, attiecinot to arī uz Klusā okeāna dienvidu daļu, un palielināt sinerģiju ar līdzīgi domājošiem partneriem. Tā veidos jūras spēku spējas cīņā pret narkotiku tirdzniecību, cilvēku tirdzniecību un noziegumiem pret dzīvo dabu, kā arī nelikumīgām finanšu plūsmām, kas saistītas ar terorismu. ES arī mudinās konsolidēt informācijas apmaiņas mehānismus, izmantojot informācijas apkopošanas centrus, tostarp Indijas un Klusā okeāna reģiona informācijas apmaiņas (IORIS) platformu.

Mūsu partnerību paplašināšana

ES centīsies uzņemties lielāku lomu ASEAN drošības struktūrā un piedalīties ASEAN aizsardzības ministru sanāksmes – plus (ADMM-Plus) struktūrās un Austrumāzijas samitā. Turklāt ES pastiprinās iesaisti citos forumos, piemēram, Indijas okeāna jūras spēku simpozijā.

ES pastiprinās dialogus ar partneriem par drošību un aizsardzību, tostarp terorisma apkarošanu, kiberdrošību, ieroču neizplatīšanu un atbruņošanos, kosmosa un jūras drošības dialogus. Šajā sakarā tā izvieto militāros padomniekus ES delegācijās reģionā (līdz šim uz Ķīnu un Indonēziju). ES izveidos ES Kiberdiplomātijas tīklu, sadarbojoties ar ES delegācijām, kā arī ar attiecīgo dalībvalstu vēstniecībām visā pasaulē.

ES arī pastiprinās darbības ar partneriem saistībā ar projektu “Sadarbības pastiprināšana drošības jomā ar Āziju un Āzijā” (ESIWA), kas attiecas uz terorisma apkarošanu, kiberdrošību, jūras drošību un krīžu pārvarēšanu. Izmēģinājuma partneri ir Indija, Indonēzija, Japāna, Korejas Republika, Singapūra un Vjetnama, turklāt ES militārie eksperti jau darbojas Indonēzijā un Vjetnamā.

Indijas un Klusā okeāna reģiona partneri jau ir devuši ieguldījumu ES KDAP misijās un operācijās mieram un stabilitātei. ES ir noslēgusi dalības pamatnolīgumus ar Austrāliju, Korejas Republiku, Jaunzēlandi un Vjetnamu. ES mudinās Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus vairāk piedalīties KDAP misijās un operācijās un centīsies noslēgt dalības pamatnolīgumus ar citiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem un papildus tam atbalstīs Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru centienus attīstīt pašiem savas miera uzturēšanas spējas.

Jauni drošības izaicinājumi

Kiberdrošības jomā ES stiprinās partneru spēju veidošanu kibernoziedzības apkarošanā, izmantojot esošos standartus un sadarbības mehānismus (proti, Eiropas Padomes Budapeštas konvenciju par kibernoziegumiem), un kibernoturības palielināšanā. Terorisma apkarošanas jomā tā rīkosies, lai dotu iespējas kopienām cīnīties pret vardarbīgu ekstrēmismu. ES arī veicinās sadarbību starp Eiropolu un partneru tiesībaizsardzības iestādēm.

ES sadarbosies ar partneriem kodoldrošības un kodolieroču, ķīmisko ieroču un bioloģisko ieroču neizplatīšanas jomā. Tā atbalstīs Ieroču tirdzniecības līguma īstenošanu un universalizāciju un centīsies kopā ar līdzīgi domājošiem partneriem izstrādāt daudzpusējas iniciatīvas par ieroču eksporta kontroli un divējāda lietojuma preču eksporta kontroli. ES ķīmisko, bioloģisko, radioloģisko un nukleāro (CBRN) risku mazināšanas izcilības centru iniciatīva (ES CBRN izcilības centru iniciatīva) sadarbojas ar ASEAN valstīm kopš 2010. gada. Tā turpinās atbalstīt partnerus un reģionus CBRN riska mazināšanas un visu apdraudējumu drošības pārvaldības stiprināšanā, ievērojot brīvprātīgu un uz pieprasījumu orientētu pieeju 31 .

ES, izmantojot jaunus instrumentus, kuru mērķis ir identificēt, analizēt, novērtēt, apkarot informācijas manipulācijas un noteikt ar tām saistītās izmaksas, palīdzēs apkarot ārvalstu informācijas manipulēšanu un valsts un nevalstisko dalībnieku iejaukšanos Indijas un Klusā okeāna reģionā. Tā paplašinās ekspertu tīklus reģionā, dalīsies informācijā un pieredzē ar līdzīgi domājošiem partneriem un palielinās informētību par informācijas manipulāciju un iejaukšanos. Rīcība šajā jomā ietvers atbalstu neatkarīgam mediju saturam. Tas palīdzēs veicināt plurālistisku un faktos balstītu informācijas vidi, samazināt atkarību no valsts kontrolētiem ārvalstu medijiem un novērst to ietekmi.

4.7. Cilvēku drošība

Veselība

Covid-19 pandēmija visā pasaulē ir atklājusi veselības aprūpes sistēmu, epidēmijas reakcijas mehānismu un pētniecības un ražošanas spēju trūkumus vīrusu un vakcīnu jomā. Tāpēc veselība ir kļuvusi par galveno mērķi mūsu sadarbībā ar daudziem partneriem Indijas un Klusā okeāna reģionā. ES 2020. gadā pieņēma divas nozīmīgas reģionālas programmas, lai palīdzētu mūsu partneriem pārvarēt pandēmijas sanitāro ietekmi.

 

ES turpinās sadarboties ar visiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, lai nodrošinātu efektīvu daudzpusēju reakciju uz Covid-19 un turpmāko globālo veselības krīzi. Tas ietvertu:

·palīdzību Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem ar zemiem un vidējiem ienākumiem nodrošināt piekļuvi Covid-19 vakcīnai, izmantojot mehānismu COVAX un citus līdzekļus. ES ir atbalstījusi daudzas reģiona valstis 32 , nodrošinot personīgo un medicīnisko aprīkojumu, zāles un zinātību veselības jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta sadarbībai ar Indiju, tostarp attiecībā uz aktīvo farmaceitisko vielu kvalitāti. Jaunā ES Veselības ārkārtas situāciju gatavības un reaģēšanas iestāde cieši sadarbosies ar globālajiem partneriem, lai pievērstos starptautiskajām piegādes ķēdēm un paplašinātu globālās ražošanas jaudu un medicīnisko pretlīdzekļu pieejamību;

·ciešāku daudzpusēju sadarbību saskaņā ar ES Zāļu stratēģiju, kuras mērķis ir nodrošināt drošas un daudzveidīgas farmācijas un ar veselību saistītas rūpniecības piegādes ķēdes, lai atvieglotu piekļuvi kvalitatīvām zālēm un veselības aizsardzības līdzekļiem;

·kopīgus pētījumus infekcijas slimību apkarošanai un zāļu un veselības aprūpes pieejamības uzlabošanai. Saskaņā ar pētniecības programmu “Apvārsnis Eiropa” Indijas un Klusā okeāna reģiona partneri varēs piedalīties ES finansētās pētniecības un inovācijas darbībās;

·ieinteresēto valstu, kas ir ieviesušas sadarbspējīgas Covid-19 sertifikātu sistēmas, savienošanu ar ES digitālo Covid-19 sertifikātu. ES ir publiskojusi tehniskās specifikācijas, kā arī pamatā esošo programmatūru atklātā pirmkoda formātā;

·atbalstu pārejai uz veselīgām un ilgtspējīgām pārtikas sistēmām. ES mērķis ir uzlabot sadarbību ar līdzīgi domājošiem partneriem saistībā ar stratēģiju “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģiju. ES plāno izveidot dialogus par ilgtspējīgām pārtikas sistēmām ar ieinteresētajiem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem (daži no tiem plāno savu ilgtspējas politiku un programmas) vai iesaistīties divpusējās un daudzpusējās vienošanās, lai atbalstītu sadarbību pārtikas nekaitīguma, dzīvnieku un augu veselības un ilgtspējas jomās;

·sadarbību cīņā pret gaisa piesārņojumu, jo īpaši pilsētu centros.

ES iesaistes stiprināšana katastrofu riska mazināšanā un sagatavotībā

Indijas un Klusā okeāna reģions ir ļoti pakļauts dabas un cilvēku izraisītām katastrofām. Klimata pārmaiņas ne tikai pastiprina šo katastrofu risku, bet arī palielina draudus, kas sarežģī un paildzina konflikta situācijas, tādējādi palielinot humanitārās vajadzības. Jo īpaši prognozējošas pieejas humanitārajā rīcībā un agrīnās brīdināšanas sistēmas var palīdzēt stiprināt kopienu noturību neaizsargātos reģionos. Tāpat ES, 2022. gadā uzņemoties Katastrofu izraisītas pārvietošanas platformas vadību, veicinās globālus centienus aizsargāt katastrofu un klimata pārmaiņu dēļ pārvietotos cilvēkus Indijas un Klusā okeāna reģionā.

Pēdējos 25 gadus ES ir sadarbojusies ar reģiona dalībniekiem, lai nodrošinātu sagatavotību katastrofām un reaģēšanu uz tām — tostarp Afganistānā, Pakistānā, Irānā, Mozambikā, Bangladešā, Mjanmā, Filipīnās, Nepālā un citās ASEAN valstīs, kuras visvairāk skārušas dabas un cilvēku izraisītas katastrofas. ES ir nodrošinājusi palīdzības preces vai ārkārtas vienības, reaģējot uz ārkārtas situācijām vai katastrofām, un turpinās atbalstīt katastrofu pārvarēšanas spēju veidošanu ar reģionālām organizācijām, piemēram, ASEAN Humānās palīdzības koordinācijas centru (AHA centrs). Tiks apsvērtas arī darbības saistībā ar Pret katastrofām noturīgas infrastruktūras koalīciju.

Eiropas Globālās navigācijas satelītu sistēma piedāvās jaunu pakalpojumu brīdinājuma ziņojumu pārraidīšanai, izmantojot Galileo infrastruktūru. Turpinās sadarbība ar Japānu, lai vienotos par ārkārtas situāciju ziņojumu formātu. ES Copernicus ārkārtas situāciju pārvaldības pakalpojums turpina palīdzēt Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu palīdzības sniegšanas centieniem un nodrošina agrīno brīdināšanu un uzraudzības informāciju par plūdiem, sausumu un mežu ugunsgrēkiem.

5. Programmas īstenošana: galvenās darbības

ES integrēs šo stratēģiju esošajos dialogos ar tās reģionālajiem un daudzpusējiem partneriem un ar ES dalībvalstīm koordinēs pieeju Indijas un Klusā okeāna reģiona valstīm. Stratēģijas īstenošana tiks veicināta samitos, ministru sanāksmēs, dialogos un nākotnes nolīgumos ar partneriem šajā reģionā. Eiropas Parlaments tiks pilnībā informēts.

Stratēģijas īstenošanu finansēs no vairākiem avotiem, tostarp Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumenta (NDICI) — “Eiropa pasaulē” atbilstoši tā tvērumam. ES maksimāli palielinās sava budžeta ietekmi, īstenojot garantijas un apvienotos finanšu instrumentus, ko atbalsta Eiropas Fonds ilgtspējīgai attīstībai plus, lai sadarbībā ar Eiropas un starptautiskajām finanšu iestādēm nodrošinātu plašu attīstības finansējuma mobilizāciju, tostarp no privātā sektora. 

Svarīgākais no ierosinātajām ES darbībām: ·sadarboties ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, lai veidotu noturīgākas un ilgtspējīgākas globālās vērtības ķēdes, dažādojot tirdzniecības un ekonomiskās attiecības un izstrādājot tehnoloģiskus standartus un noteikumus, kas atbilst mūsu vērtībām un principiem; ·pabeigt ES tirdzniecības sarunas ar Austrāliju, Indonēziju un Jaunzēlandi; atsākt tirdzniecības sarunas un sākt sarunas par ieguldījumiem ar Indiju; pabeigt ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Austrumāfrikas valstu kopienu; izvērtēt iespējamo tirdzniecības sarunu atsākšanu ar Malaiziju, Filipīnām un Taizemi un iespējamās sarunas par tirdzniecības nolīgumu starp reģioniem ar ASEAN; ·noslēgt partnerības un sadarbības nolīgumus (PSN) ar Malaiziju un Taizemi; sākt sarunas par PSN ar Maldīviju un pilnībā īstenot gaidāmo ES partnerattiecību nolīgumu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm (ĀKK); ·noslēgt zaļās alianses un partnerības ar ieinteresētiem un ambicioziem Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām un vides degradāciju; ·stiprināt okeānu pārvaldību reģionā, tostarp palielinot ES atbalstu Indijas un Klusā okeāna reģiona valstu zvejniecības pārvaldības un kontroles sistēmām, cīņai pret NNN zveju un ilgtspējīgas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumu īstenošanai; ·paplašināt digitālo partnerību tīklu ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, kā arī izpētīt jaunu digitālās partnerības nolīgumu iespējamību; ·pastiprināt savienojamības partnerību ar Japānu un Indiju īstenošanu; atbalstīt partnerus atbilstošas normatīvās vides izveidē un veicināt nepieciešamā finansējuma mobilizāciju, lai uzlabotu savienojamību uz sauszemes starp Eiropu un Indijas un Klusā okeāna reģionu; ·stiprināt sadarbību pētniecības un inovācijas jomā programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros; izpētīt iespēju piesaistīt šai programmai atbilstīgus līdzīgi domājošus Indijas un Klusā okeāna reģiona partnerus, piemēram, Austrāliju, Japānu, Korejas Republiku, Jaunzēlandi un Singapūru; ·izpētīt veidus, kā nodrošināt pastiprinātu ES dalībvalstu jūras spēku izvietošanu, lai palīdzētu aizsargāt jūras sakaru līnijas un kuģošanas brīvību Indijas un Klusā okeāna reģionā, vienlaikus palielinot Indijas un Klusā okeāna reģiona partneru spēju nodrošināt jūras drošību; ·pastiprināt atbalstu veselības aprūpes sistēmām un gatavību pandēmijām vismazāk attīstītajās valstīs Indijas un Klusā okeāna reģionā, pastiprinot uz sadarbību balstītus pētījumus par infekcijas slimībām pētniecības programmas “Apvārsnis Eiropa” ietvaros.

Komisija un Augstais pārstāvis aicina Eiropas Parlamentu un Padomi apstiprināt šajā kopīgajā paziņojumā izklāstīto pieeju un kopīgi strādāt pie tās darbību īstenošanas un to pārskatīšanas.

-------------------

(1)

 Reinjona, Majota; Francijas dienvidu un Antarktikas teritorijas, Jaunkaledonija, Volisa un Futuna, Francijas Polinēzija

(2)

Arī dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģiskās piederības vai pārliecības, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas dēļ.

(3)

Sk. cita starpā Padomes secinājumi par ES stratēģiju sadarbībai Indijas un Klusā okeāna reģionā (2021. gada 19. aprīlis), Kopīgais paziņojums “Ceļā uz visaptverošu stratēģiju ar Āfriku” (2020. gada 9. marts), Padomes secinājumi “Āfrikas rags: ES ģeostratēģiskā prioritāte” (2020. gada 10. maijs), ES stratēģija Eiropas un Āzijas savienojamībai un Padomes secinājumi par ciešāku ES sadarbību drošības jomā ar Āziju un Āzijā.

(4)

 QUAD ir četrpusējs dialogs drošības jomā starp Austrāliju, Indiju, Japānu un Amerikas Savienotajām Valstīm.

(5)

Kopīgs paziņojums: ES un Ķīna — stratēģiskas perspektīvas, 2019. gada 12. marts.

(6)

 Šādu partnerību piemēri ir Āfrikas Savienība (ĀS), Indijas okeāna komisija, Indijas okeāna piekrastes valstu asociācija un Dienvidāfrikas attīstības kopiena (SADC), Austrumāfrikas un Dienvidāfrikas kopējais tirgus (COMESA), Austrumāfrikas kopiena (EAC), Starpvaldību attīstības iestāde un Dienvidāzijas Reģionālās sadarbības asociācija.

(7)

https://www.consilium.europa.eu/nl/press/press-releases/2020/12/01/eu-asean-joint-ministerial-statement-on-connectivity/

(8)

Gaidāmie ES tiesību akti šajā jautājumā radīs vajadzību izvērst ES projektu “Atbildīgas piegādes ķēdes Āzijā” ar Ķīnu, Japānu, Mjanmu, Filipīnām, Taizemi un Vjetnamu. ES un ANO sadarbojas ar Indiju, Indonēziju, Malaiziju, Mjanmu, Šrilanku un Taizemi, lai veicinātu ANO Vadošo principu uzņēmējdarbībai un cilvēktiesībām pārņemšanu Āzijā.

(9)

Pašreizējais EPN ar Klusā okeāna salu valstīm (Papua-Jaungvineju, Fidži, Samoa un Zālamana Salām) tvērums, visticamāk, attieksies arī uz jaunām dalībvalstīm (Tongu, Austrumtimoru un, iespējams, Kiribati, Tuvalu un Vanuatu), un tā darbības jomu, visticamāk, padziļinās attiecībā uz pakalpojumiem un ieguldījumiem.

(10)

 Visas valstis, kuras ANO ir klasificējusi kā vismazāk attīstītās valstis, kvalificējas “Viss, izņemot ieročus” shēmai. Indijas un Klusā okeāna reģionā tas citstarp attiecas uz Bangladešu, Kambodžu, Džibutiju, Laosu, Madagaskaru un Mozambiku.

(11)

Zaļās alianses un partnerības https://ec.europa.eu/international-partnerships/topics/green-deal_en

(12)

Ilgtspējīga finansējuma platforma https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/banking-and-finance/sustainable-finance/overview-sustainable-finance/platform-sustainable-finance_en

(13)

Jo īpaši izmantojot projektu “Re-thinking Plastics”

(14)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu “Eiropa pasaulē”.

(15)

 Esošās partnerības ietver tādus projektus kā Turkmenistānas-Afganistānas-Pakistānas-Indijas (TAPI) cauruļvadu un Vidusāzijas-Dienvidāzijas enerģētikas projektu CASA1000.

(16)

“Misija — inovācija” (MI) satvars, kas tika izveidots 2015. gadā, ir stimulējis ieguldījumus tīras enerģijas inovācijā vairāk nekā 4,9 miljardu USD apmērā vienā gadā un nodrošinājis vairāk nekā 70 jaunu sadarbību pēdējo piecu gadu laikā, un tagad tas koncentrējas uz inovācijām kuģniecības, ūdeņraža un enerģijas jomā.

(17)

Saskaņā ar Kopīgo paziņojumu par starptautisko okeānu pārvaldību JOIN(2016) 49 final

(18)

 Kuka Salas, Kiribati, Mikronēzijas Federatīvās Valstis, Zālamana Salas, Madagaskara, Maurīcija, Mozambika un Seišelas. Tiks turpinātas diskusijas ar citiem partneriem šajā reģionā.

(19)

ar Taivānu, Taizemi, Ķīnu, Ganu, Koreju, ASV un Japānu.

(20)

 Indijas okeāna tunzivju komisija, Indijas okeāna dienvidu daļas zvejniecības organizācija, Klusā okeāna rietumu un centrālās daļas zvejniecības komisija un Klusā okeāna dienvidu daļas reģionālā zvejniecības pārvaldības organizācija.

(21)

 “Digitālais kompass 2030. gadam — Eiropas ceļš digitālajai desmitgadei”: Digital decade (europa.eu)

(22)

Samitā, kas notika 2021. gada maijā, ES un Japāna apņēmās stiprināt savu digitālo partnerību, vienojoties par sadarbības ceļvedi sadarbības paplašināšanai 6G, standartizācijas, mākslīgā intelekta, blokķēdes, kvantu tehnoloģijas vai kiberdrošības jomā, kā arī sadarboties, lai izveidotu noturīgākas pusvadītāju piegādes ķēdes, un izpētīt sadarbības iespējas inovācijas jomā progresīviem pusvadītājiem

(23)

 Globālā pieeja starptautiskai sadarbībai pētniecības un inovācijas jomā

(24)

Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/947 (2021. gada 9. jūnijs), ar ko izveido Kaimiņattiecību, attīstības sadarbības un starptautiskās sadarbības instrumentu – “Eiropa pasaulē”

(25)

 Laikposmā no 2014. līdz 2020. gadam Erasmus+ ir nodrošinājusi vairāk nekā 18 000 studentu un skolotāju apmaiņu starp Indijas un Klusā okeāna reģionu un Eiropu, un divas trešdaļas atbalsta saņēmēju bija no Indijas un Klusā okeāna reģiona, kuri devās uz Eiropu.

(26)

Kā izklāstīts 2018. gada paziņojumā par ES un Āzijas savienojamību.

(27)

 Eiropas datu vārteju deklarācija: digital_day_2021_data_gateways_declaration_E5DAD6A3-ECB7-0A42-CB1F162C9F47AC25_74941 (3).pdf

(28)

Tostarp Dienvidāzijas reģionālās infrastruktūras savienojamības iniciatīva, Bengālijas līča reģiona valstu daudznozaru tehniskās un ekonomiskās sadarbības iniciatīva un noturīgas infrastruktūras attīstības koalīcija.

(29)

 Padomes 2018. gada maija secinājumi par ciešāku ES sadarbību drošības jomā ar Āziju un Āzijā.

(30)

  https://www.consilium.europa.eu/en/press/press-releases/2021/01/25/gulf-of-guinea-council-conclusions-launching-the-pilot-case-for-the-coordinated-maritime-presences-concept/  

(31)

  https://europa.eu/cbrn-risk-mitigation/index_en  

(32)

 Afganistāna, Bangladeša, Butāna, Kambodža, Fidži, Indija, Indonēzija, Kiribati, Laosas Tautas Demokrātiskā Republika, Maldīvija, Mongolija, Nepāla, Pakistāna, Papua-Jaungvineja, Filipīnas, Samoa, Zālamana Salas, Šrilanka, Austrumtimora, Tonga, Tuvalu, Vanuatu un Vjetnama.