Eiropas Reģionu komitejas atzinums “Ilgtermiņa redzējums par ES lauku apvidiem”

(2022/C 270/04)

Ziņotājs:

Juan Manuel MORENO BONILLA (ES/PPE), Andalūzijas autonomā apgabala ministru prezidents

IETEIKUMI POLITIJAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē ilgtermiņa redzējumu kā svarīgu soli virzībā uz lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību un reālu teritoriālo kohēziju visā Eiropas Savienībā un pauž nožēlu, ka šis ilgtermiņa redzējums publicēts tikai pēc sarunu noslēgšanas par kopējo lauksaimniecības politiku (KLP) 2021.–2027. gadam, jo KLP būtu varējusi palīdzēt šo stratēģiju īstenot, konkrēti, ar labāku finanšu līdzsvaru starp KLP pirmo un otro pīlāru;

šajā sakarā ir sarūgtināta par to, ka nesenajā KLP reformā kohēzijas politikas un lauku attīstības politikas konverģences instrumenti tika atcelti; īpaši pauž nožēlu par atteikšanos no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) iekļaušanas Kopīgo noteikumu regulā attiecībā uz kohēzijas politikas fondiem laikposmam no 2021. līdz 2027. gadam;

uzsver, ka konferencē par Eiropas nākotni ir jāņem vērā lauku apvidu iedzīvotāji, lai atspoguļotu viņu idejas, vajadzības un potenciālu un garantētu viņu līdzdalību Eiropas projektā; iesaka izmantot komunikācijas un reklāmas līdzekļus, kas palīdzētu uzlabot sabiedrības priekšstatu par dzīvi laukos, demonstrējot kultūras un sociālās priekšrocības, kādas ir lauku dzīvei;

atgādina, ka ir jānodrošina savstarpēji izdevīgas lauku apvidu un pilsētu teritoriju saiknes integrācija visās ES politikas jomās saskaņā ar teritoriālās kohēzijas mērķiem, maksimāli izmantojot lauku apvidu un pilsētu teritoriju ciešo savstarpējo atkarību;

iesaka mainīt pašreizējo teritoriālo modeli, kura pamatā ir pilsētas–reģiona nošķīruma attiecības, pret citu, kura pamatā būtu kopīgas un līdzsvarotas lauku–pilsētu teritoriju attiecības. Šim modelim vajadzētu ietvert kompensācijas mehānismus, lai nodrošinātu savstarpēju sinerģiju un atjaunotu līdzsvaru lauku–pilsētu attiecībās. Turklāt kopīgs pilsētu–lauku modelis labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību un veicinātu biokulturālo daudzveidību lauku apvidos;

pauž nožēlu, ka pamatnostādnes par pastiprinātiem pasākumiem attiecībā uz atbalstu un lielāku finansējumu lauku apvidiem ES mērogā ir plānots sagatavot tikai 2028.–2034. gada plānošanas periodam;

uzsver, ka steidzami jāīsteno Eiropas lauku attīstības programma, kurā ir noteikti konkrēti priekšlikumi tūlītējai rīcībai, kas papildina ilgtermiņa redzējumu, un iesaka šos konkrētos priekšlikumus papildināt ar kvantitatīviem līdzekļiem, finanšu instrumentiem un mērķiem, kuru uzdevums būtu nodrošināt ilgtermiņa redzējuma efektīvu īstenošanu;

šajā sakarā ierosina gan kohēzijas politikas darbības programmās, gan citās ES tiešās intervences programmās (“Apvārsnis Eiropa”, Eiropas infrastruktūras savienošanas instruments vai “Radošā Eiropa”) paredzēt minimālas ES līdzekļu daļas novirzīšanu lauku apvidiem nelauksaimnieciskiem projektiem;

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu integrēt lauku perspektīvu visās ES politikas jomās. Kopīgu ES līmeņa projektu teritoriālās ietekmes novērtējumi ir efektīvākas un saskanīgākas politikas priekšnoteikums. Šajā saistībā Komiteja uzsver, ka ietekmes novērtējumos jāņem vērā arī bioloģiskā daudzveidība un biokulturālās iezīmes;

10.

uzsver, ka ir jānodrošina pienācīgs finansējums, lai īstenotu redzējumu par ES lauku apvidiem. ES lauku attīstības politika būtu pēc iespējas jāintegrē kohēzijas politikā, lai veidotu koherentu attīstības politiku. Lauku attīstība aptver ne tikai lauksaimniecību, bet arī citas nozares, tāpēc finansējumam nevajadzētu aprobežoties tikai ar Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai. ES lauku attīstības politikā, tāpat kā kohēzijas politikā, izejas punktam vajadzētu būt specifiskajiem vietējiem apstākļiem un vajadzībām;

11.

aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības savām stratēģijām un ieguldījumiem pašreizējā 2021.–2027. gada plānošanas periodā piemērot “ietekmes uz lauku apvidiem pārbaudes” (rural proofing) pieeju attiecībā uz KLP un kohēzijas fondiem, kā arī valstu atveseļošanas un noturības plāniem;

12.

uzsver, ka ātra un rentabla atjaunojamās enerģijas un tās infrastruktūras un tehnoloģiju izvēršana, kas vajadzīga, lai īstenotu zaļo kursu, var notikt tikai lauku apvidos un kopā ar tiem. Šajā sakarā uzmanība ir jāpievērš ierobežojumiem saistībā ar energotīkliem un enerģijas uzkrāšanu, it īpaši pārrobežu mērogā. Dažviet augstsprieguma tīkla pārvades jauda tuvojas pārslogojumam; lai turpinātu atjaunīgās enerģijas transportēšanu, ir vajadzīgas investīcijas. Tāpēc ir būtiski, lai ekonomisko labumu gūtu arī lauku apvidi;

13.

norāda, ka svarīga nozīme ir dialogam starp visām lauku apvidu nākotnes veidošanā iesaistītajām pusēm, sākot no dažādiem valdības un administrācijas līmeņiem un beidzot ar galvenajām ekonomikas nozarēm, uzņēmumiem, iedzīvotājiem un akadēmiskajām aprindām; tādas iniciatīvas kā forumi, padomes vai apaļā galda sanāksmes, kurās piedalās visas ieinteresētās personas, ir efektīvs rīks, kas ļautu apspriest galvenās lauku apvidu problēmas un rast risinājumus, kuros būtu ņemti vērā visi viedokļi;

14.

apstiprina savu apņemšanos sadarboties ar Eiropas Komisiju, lai šogad sāktu īstenot Lauku paktu un izstrādātu pārvaldības modeli, kas visām ieinteresētajām personām ļautu veiksmīgi īstenot ilgtermiņa redzējumu; atkārtoti norāda, ka vietējo un reģionālo dalībnieku līdzdalība šajā pārvaldības struktūrā būs ļoti svarīga, lai pasākumus pielāgotu lauku apvidu prasībām un vajadzībām, īpašu uzmanību pievēršot mazapdzīvotiem vai demogrāfiski apdraudētiem apvidiem;

15.

uzskata, ka svarīgākās stratēģiskās jomas, kurās saskaņā ar Lauku paktu būtu jāveido vietējā un reģionālā sadarbība, ir bioekonomika un konkrēti uz ekoloģiskiem pamatiem balstīta lauksaimniecība, reģionālās pārtikas sistēmas, mobilitāte, digitālā savienojamība, sociālā un ar kultūru saistītā vitalitāte, kā arī jauninājumi vispārējas nozīmes sabiedrisko pakalpojumu jomā un atjaunojamie energoresursi, jo tās var palēnināt iedzīvotāju skaita samazināšanos un radīt sociālas un ekonomiskas iespējas saistībā ar zaļo kursu; uzskata, ka lauku apvidi spēj aktīvi virzīt vajadzīgo ilgtspējīgo zaļo pārkārtošanos Eiropā;

16.

uzskata, ka ir jāpanāk lielāks progress dabas ekosistēmu pakalpojumu vērtīguma atzīšanā (ūdens, barības vielu, gruntsūdeņu, temperatūras regulēšanas, bioloģiskās daudzveidības utt.), kuru sniegtos ieguvumus varētu daļēji novirzīt lauku pašvaldībām, lai atbalstītu to teritoriju organizāciju un attīstību;

17.

mudina Komisiju atvieglot iespējas papildināt privātās iniciatīvas ar lauku apvidiem paredzētu publisko finansējumu, ja sabiedriskā labuma nodrošināšana nav komerciāli rentabla, un atbilstīgos gadījumos apsvērt valsts atbalsta un nodokļu stimulu izmantošanu;

18.

atgādina, ka paziņojumā ir atzīts tālāko reģionu īpašais statuss, kā definēts LESD 349. pantā, kā arī nepieciešamība tālāko reģionu lauku apvidos sniegt tādas kvalitātes vispārējas nozīmes pakalpojumus, kas būtu salīdzināma ar šādu pakalpojumu kvalitāti pilsētu teritorijās;

19.

norāda uz īpašajām problēmām, ar kurām saskaras lauku reģioni, kas nonākuši strukturālu pārmaiņu priekšā un/vai kam, lai nodrošinātu zaļo pārkārtošanos, ir jāveic vajadzīgā pārveide, piemēram, enerģijas ražošanas vai autobūves nozarē; šo reģionu grupā ir arī lauku tūrisma reģioni, kurus ietekmē Covid-19 pandēmijas un klimata pārmaiņu izraisītā ceļošanas ieradumu maiņa;

20.

ierosina izstrādāt pārredzamus kritērijus, salīdzinošās atsauces un mērķrādītājus, ar kuru palīdzību uzraudzīt pasākumu ietekmi un redzējuma īstenošanas progresu;

21.

visbeidzot mudina Eiropas pusgada kontekstā ieviest lauku apvidiem precīzi piemērotus rādītājus, kas atspoguļotu, piemēram, to iedzīvotāju procentuālo daļu, kuri var piekļūt sabiedriskajam transportam un digitālajiem, nodarbinātības, veselības aprūpes un kultūras pakalpojumiem, lai nodrošinātu, ka redzējums par ES lauku apvidu nākotni, it īpaši vietās ar zemu apdzīvotības blīvumu, tiek ietverts visos instrumentos, ko ES izveido regulārai mērķu un apakšmērķu ekonomiskai pārskatīšanai;

22.

uzsver: lai lauku attīstības programmas īstenošana būtu sekmīga, to nedrīkst veidot, piemērojot visiem vienu un to pašu risinājumu; tādēļ uzskata, ka ir nepieciešams precīzs teritoriju iedalījums kategorijās un ir jāatzīst vietējās īpatnības, pamatojoties uz pārredzamiem un objektīviem parametriem un mērķrādītājiem, kas lauku attīstībai sniedz reālu pievienoto vērtību;

23.

atgādina, ka viens no mērķiem Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (ES) 2021/1058 (2021. gada 24. jūnijs) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un Kohēzijas fondu (1) ir atbalsts tām pilsētu un lauku teritorijām, kurās ir nelabvēlīgi ģeogrāfiskie vai demogrāfiskie apstākļi. Tajā arī paredzēts, ka dalībvalstis piešķir ES finansiālo atbalstu projektiem, kas attiecīgajos reģionos veicina ekoloģiski ilgtspējīgu un sociāli iekļaujošu ekonomikas attīstību;

24.

šajā saistībā atgādina, ka īpašs atbalsts jāsniedz NUTS 3 līmeņa teritorijām vai ļoti mazapdzīvotām teritorijām, vai teritorijām, kurās no 2007. gada līdz 2017. gadam vidējais iedzīvotāju skaits ir samazinājies par vairāk nekā 1 %;

25.

aicina Eiropas Komisiju, vienojoties ar dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām, nodrošināt, ka iniciatīva par ilgtermiņa redzējumu par ES lauku apvidiem ietver praktiskus risinājumus un atbalsta pasākumus, ar kuriem reaģēt uz demogrāfiskajām pārmaiņām lauku apvidos, kā arī atkārtoti norāda, ka ir jāīsteno integrēti projekti, kuru pamatā ir kohēzijas politikas darbības programmas, KLP nacionālie stratēģiskie plāni un nacionālo stratēģisko atveseļošanas plānu instrumenti. It īpaši Eiropas teritoriālās sadarbības (Interreg) projektos top labas pārrobežu prakses piemēri, kā izstrādājamas novatoriskas pieejas un izmēģinājuma projekti pilsētu un lauku funkcionālās vides integrētai teritoriālai attīstībai;

26.

aicina vienkāršot Eiropas fondu un valsts atbalsta īstenošanas noteikumus lauku teritorijās, uzlabot to kombinēšanas risinājumus un pāriet uz vairākfondu modeli, kas nodrošinātu lauku apvidu ņemšanu vērā visās politikas jomās;

27.

uzskata, ka pamatnostādnēm par to, kā uzlabot atbalstu un finansējumu lauku apvidiem, ko Komisija publicēs savā 2024. gada ziņojumā, jāaptver plašāks plānošanas periods, nevis tikai laikposms no 2028. līdz 2034. gadam;

28.

vērš Komisijas uzmanību uz to, ka lauku apvidu nākotnes plānošanā ir jāietver sistēmu metodika, kas nodrošina sistēmiskas, nevis daļējas vai lineāras attīstības koncepcijas;

29.

norāda, ka ir svarīgi nodrošināt, ka lauku apvidu analīze ir visaptveroša jau no paša sākuma, jo uz tās pamata tiks noteiktas topošā plāna rīcības jomas. Šajā saistībā papildus paziņojumā jau izskatītajām būtu jāpievieno dažas citas ekonomiska rakstura problēmas, piemēram, ārējā konkurence, cenu nestabilitāte un bruto pievienotās vērtības sadalījums starp dažādiem lauksaimniecības un agropārtikas nozares ražošanas un tirdzniecības ķēdes dalībniekiem;

30.

savukārt attiecībā uz iespējām uzskata, ka nepietiekami un tikai garāmejot ir pieminētas tādas nozares kā ilgtspējīgs lauku tūrisms vai brīvā laika pavadīšanas un kultūras pasākumi, kam tomēr ir ļoti liela nozīme diversificētas, spēcīgas un ilgtspējīgas lauku ekonomikas veidošanā. Lauku apvidos ir daudz potenciālu papildinošu darbības veidu ārpus lauksaimniecības nozares, piemēram, velotūrisms, medības, pārgājienu tūrisms, sēņošana, labsajūtas tūrisms, gastronomija, tautas daiļamatu māksla, radošās darbnīcas, izstāžu nami utt.;

31.

vēlas uzsvērt, cik svarīga ir pareiza un līdzsvarota ekonomikas attīstība, kurā uzmanība ir pievērsta jauniem uzņēmējdarbības modeļiem. Lauku apvidos, it īpaši pierobežas apgabalos, kuros vērojama demogrāfiskā lejupslīde un kuri tiek pamesti, dažas teritorijas ir arvien vairāk pakļautas destabilizējošai noziedzīgai darbībai. Tādējādi šajās teritorijās normas kļūst neskaidras un mazinās drošības sajūta un dzīves kvalitāte;

32.

šajā sakarā atgādina, ka lauku apvidu nākotne ir atkarīga no tādu jauniešu noturēšanas un piesaistīšanas, kuri nolēmuši savu dzīves projektu attīstīt laukos; tādēļ, lai rastu risinājumus lauku apvidu problēmām, ir svarīgi aktīvi iesaistīt jauniešus, izveidot forumus, kuros viņi varētu paust savas idejas, un veicināt jaunatnes iniciatīvas lauku apvidos;

33.

uzsver, ka pašreizējos apstākļos, kad sabiedrība arvien vairāk noveco, ir steidzami jāattīsta pamatpakalpojumu ekonomika, kas lauku apvidos nodrošinātu visu preču un pakalpojumu vispārēju pieejamību, īpašu uzmanību pievēršot gados vecākiem iedzīvotājiem; atzinīgi vērtē arī Eiropas Jaunatnes gadu 2022 kā izdevību nodrošināt iespējas un atbalstu lauku jauniešiem, lai viņi kļūtu par aktīviem pilsoņiem un pozitīvu pārmaiņu dalībniekiem;

34.

mudina Komisiju savos priekšlikumos šajā ziņā ņemt vērā ieguldījumu, ko varētu sniegt decentralizētas pakalpojumu sniegšanas sistēmas tādās jomās kā bērnu aprūpe, aprūpes centri vecāka gadagājuma cilvēkiem, skolas un pēcstundu centri, veikali un sociālā un veselības aprūpe (joma, kurā būtisku ieguldījumu varētu sniegt tādas tehnoloģijas kā telemedicīna un teleaprūpe); šajā sakarā aicina Eiropas Komisiju noteikt dalībvalstīm minimālos kvantitatīvos mērķus, lai lauku apvidos uzlabotu pieejamību pakalpojumiem kopumā un sabiedriskajiem pamatpakalpojumiem it īpaši;

35.

uzsver nepieciešamību iekļaut visus datus par sistēmām – gan sociālajām, gan veselības aprūpes un to kombināciju – ierosinātājā saskaņotajā koncepcijā par ģeotelpisko informācijas sistēmu izmantošanu, un norāda, ka ir jāveicina gan sociālo pakalpojumu sistēmas iekšējā sadarbspēja, gan tās sadarbspēja ar citām sociālās aizsardzības sistēmām;

36.

tāpat uzsver, ka ir svarīgi iekļaut rādītājus par sociālās aprūpes pakalpojumu pieejamību un tuvumā esošiem pakalpojumiem sociālās aizsardzības jomā;

37.

uzsver, ka ir būtiski pēc iespējas labāk izmantot lauku un pilsētu savstarpējo atkarību teritoriālā taisnīguma ietvaros. Pašvaldībās veiktiem ieguldījumiem būtu jādod labums visām vietējām un reģionālajām pašvaldībām, lai ideālā gadījumā pilsētas un lauku apvidi būtu vienlīdz lieli ieguvēji;

38.

mudina šo pozitīvo efektu pienācīgi atspoguļot ieguldījumu aprēķinos uz vienu iedzīvotāju sadalījumā pa reģionu veidiem (urbānie reģioni, reģioni ar lauku un pilsētu iezīmēm, lauku reģioni), tāpēc aicina pārskatīt mehānismus, ar kuriem nosaka atdeves rādītājus šiem ieguldījumiem, īpašu uzmanību pievēršot mazpilsētām un ciematiem lauku apvidos;

39.

uzsver, ka atjaunojamās enerģijas ražošana ir izdevība, kuru lauku apvidi varētu izmantot, lai novērstu enerģētisko nabadzību un nodrošinātu pašpietiekamu energoapgādi funkcionālās jomās (tostarp lauku un pilsētu teritorijās, kas atrodas to ietekmes zonā). Komiteja arī uzsver, ka sabiedrības atbalstu atjaunojamo energoresursu enerģijas ieguves iekārtām var palielināt, daļu gūto ienākumu atstājot lauku kopienās;

40.

ierosina vajadzības gadījumā apsvērt repatriācijas veicināšanu, kas rada iespējas lauku apvidos panākt lauksaimniecības, ražošanas un tirdzniecības sinerģiju un tādējādi palīdz stiprināt vietējo ekonomiku, radot darbvietas un samazinot bezdarbu;

41.

norāda, ka ir svarīgi, lai redzējumā piedāvātais satvars sekmētu tādas fiziskās infrastruktūras attīstību, kas uzlabotu lauku apvidu savienojamību un veicinātu to sociālekonomisko dinamiku, un ierosina tajā iekļaut pilsētprogrammas;

42.

atkārtoti norāda, cik svarīgi ir uzlabot transporta savienojumus ar piepilsētu un lauku teritorijām, pirmām kārtām ar reģionālo pašvaldību un to darbības programmu starpniecību, lai nodrošinātu koordinētu, efektīvu un lietderīgu rīcību. Šajā jomā pilsētas transporta stratēģijas (2) būtu pilnībā jāsaskaņo ar lauku un piepilsētu teritorijām;

43.

norāda, ka saimnieciskai darbībai paredzētu zemes gabalu pieejamībai ir liela nozīme, lai nodrošinātu labu un ilgtspējīgu reģionālās ekonomikas attīstību un uzņēmumu izveidi vai paplašināšanu lauku apvidos; tas īpaši attiecas uz reģioniem, kuros notiek strukturālas pārmaiņas; atbalsts vajadzīgs vietējo pašvaldību centieniem proaktīvi apzināt, paplašināt vai pārveidot piemērotus zemes gabalus; problēmas bieži rada veicamo plānošanas pakalpojumu apmērs un izmaksas;

44.

norāda, ka īpaša uzmanība jāpievērš infrastruktūrai un pārrobežu sadarbībai lauku robežreģionos; uzsver, ka ir jāuzlabo sabiedriskā transporta infrastruktūra un pakalpojumu sistēma lauku apvidos, nodrošinot ilgtspējīgu mobilitātes risinājumu izstrādi, kas samazinātu ceļā pavadīto laiku un pavairotu savienojumus starp pilsētu un piepilsētu teritorijām un lauku apvidiem;

45.

uzsver, ka telpiskās plānošanas un transporta politikas galvenajam mērķim jābūt maksimāli garantēt iespējas apmierināt vajadzības ar minimālu pārvietošanās nepieciešamību, tāpēc šajā saistībā nepieciešama racionalizācija;

46.

iesaka multimodālās mobilitātes risinājumos ņemt vērā arī ieguldījumu, ko mobilitātes kā pakalpojuma (mobility as a service – MaaS) modeļi var dot pārejā uz enerģētiski un klimatiski ilgtspējīgāku fizisko savienojamību; ilgtspējīga transporta izmantošanu var veicināt piemēram, pakalpojumi pēc pieprasījuma un kopīga mobilitāte, kas savieno lauku kopienas ar transporta mezgliem, it īpaši ar autoostām un dzelzceļa stacijām;

47.

piekrīt Komisijai, ka nozīmīga loma lauku apvidu attīstībā ir digitalizācijai, kas dod iespēju šajos apvidos izmantot novatoriskus risinājumus, lai uzlabotu to noturību un izmantotu to potenciālu; tādēļ aicina pievērst īpašu uzmanību tādu satvaru veicināšanai, kas ļauj papildināt publiskās iniciatīvas ar privātu finansējumu digitālajai infrastruktūrai. Lai arī tie nav pietiekami konkurētspējīgi no privāto ieguldījumu viedokļa, tomēr tie ir ļoti konkurētspējīgi sociālajā un teritoriālajā perspektīvā. Lai nodrošinātu, ka lauku apvidos ir pieejami dažādi pakalpojumi, un atrisinātu digitālās plaisas radītās problēmas, ar kurām saskaras vairākas kopienas, ārkārtīgi svarīgs ir platjoslas pārklājums;

48.

uzsver, ka ar ieguldījumiem digitālajā infrastruktūrā vien nepietiek, ja tos nepapildina pietiekams digitālo prasmju apguves un uzlabošanas piedāvājums, it īpaši lauku apvidos. Šis konstatējums ir ļoti svarīgs arī saistībā ar kibernoziedzības pieaugumu pasaulē un it īpaši tāpēc, ka ir jāgādā par pietiekamu kiberdrošību vietējiem uzņēmumiem, kas veido pārtikas piegādes ķēdes posmus;

49.

atgādina, ka lauku apvidi ir bijuši īpaši neaizsargāti pret Covid-19 pandēmiju, jo to ekonomika ir daudz mazāk diversificēta, daudzi tajos dzīvojošie darba ņēmēji strādā sistēmiski nozīmīgās darbvietās un tajos ir nepilnīga interneta infrastruktūra. Tomēr pandēmijas ietekme, kas izpaužas kā tāldarba apjoma palielināšanās, paver iespējas ilgtermiņā novērst iedzīvotāju skaita samazināšanos laukos un radīt novatoriskus sociālās un saimnieciskās darbības veidus, tāpēc ierosina cita starpā apsvērt augstas kvalitātes kopstrādes (co-working) telpu izveides popularizēšanu lauku apvidos vai radīt nodokļu stimulus, lai rosinātu privātos uzņēmumus atļaut saviem darbiniekiem strādāt pašu izvēlētās atrašanās vietās;

50.

uzskata, ka saskaņā ar priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas uzsvērto ideju “nevienu neatstāt novārtā” ir vajadzīgi instrumenti, ar ko nodrošināt “inovācijas ekosistēmas” ikvienā teritorijā, kuri pavērtu iespējas visiem lauku uzņēmējiem, mikrouzņēmumiem un MVU, veicinot šo mazo lauku uzņēmumu darbību; jābūt arī pietiekamam mācību nodrošinājumam, tostarp attiecībā uz digitālajām prasmēm un citām vispārējām prasmēm (soft skills), kas saistītas ar atvērto inovāciju, starpreģionālo un starptautisko sadarbību un starpkultūru komunikāciju;

51.

atzinīgi vērtē palielināto atbalstu augšupējām iniciatīvām – piemēram, tādām kā LEADER/sabiedrības virzīta vietējā attīstība –, kurās definēta vietējo rīcības grupu loma, un “viedajiem ciematiem”, un mudina arī turpmāk izmantot atziņas, kas gūtas šo programmu un pieeju īstenošanā; šajā saistībā norāda uz labumu, ko dod uz jauninājumiem balstīta reģionālā attīstība, kuru virza vietējās prasmes un aktivitāte; kompetentajām reģionālā un valsts līmeņa iestādēm vajadzētu uzmanīgi uzklausīt novatoriskas vietējo dalībnieku ieceres un pēc iespējas tās atbalstīt;

52.

ilgtspējīgas un plaukstošas nākotnes veidošanā un lauku apvidu pievilcības uzlabošanā, kas piesaistīs arī tūristus un uzlabos šo apdzīvoto vietu ekonomisko labklājību, aicina ņemt vērā arī kultūras mantojuma un kultūras, mākslas un radošo nozaru darbinieku devumu;

53.

uzskata, ka ir ļoti vērtīgi, ka paziņojumā atzīta ilgtspējīgas lauksaimniecības un mežsaimniecības pārvaldības būtiskā loma noturībā pret klimata ārkārtas stāvokli un ar to saistītajiem riskiem, kā arī bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā;

54.

atgādina, ka ar zaļo un digitālo pārkārtošanos jāveido arī noturīgāka un taisnīgāka sabiedrība, kurā tiek ņemtas vērā visu lauku kopienas iedzīvotāju, tostarp arī nelabvēlīgā situācijā esošo grupu, vājāk attīstīto apvidu iedzīvotāju un dziļā nabadzībā nonākušu cilvēku, vajadzības. Tādēļ uzsvars jāliek uz to, lai zaļā un digitālā pārkārtošanās būtu taisnīga un iekļaujoša;

55.

uzskata, ka lauku apvidos lauksaimniecībai arī turpmāk jāspēj pildīt galveno funkciju; aicina Komisiju nodrošināt, ka tiek pienācīgi izstrādāti stratēģiskie plāni, kas katrai dalībvalstij būs jāsagatavo atbilstoši jaunajai kopējai lauksaimniecības politikai (KLP), lai gādātu, ka šis Eiropas primārais sektors attīstās virzienā, ko nosaka zaļais kurss, stratēģija “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģija, un lai tie pavērtu iespēju veidot vietējas stratēģijas, kuru pamatā būtu katram reģionam raksturīgās iezīmes un tipisku vietējo produktu vērtīguma atzīšana;

56.

uzsver, ka ir jāpopularizē pašpietiekamības un pārtikas nodrošinājuma procesi, kuru pamatā ir vietēji, kvalitatīvi un bioloģiski ražoti produkti, ko iegūst novatoriskās, teritoriālo organizāciju veicinošās vērtības ķēdēs; konstatē, ka turpmākajos gados bioloģiskajai lauksaimniecībai tiks ieviesta 25 % kvota; uzskata, ka šajā saistībā būs vajadzīgi atbalsta un papildu pasākumi, kā arī ar šo mērķi saskaņota patēriņa veicināšanas politika;

57.

uzsver, ka steidzami risināms jautājums lauksaimniecības nozarē joprojām ir paaudžu maiņa, tādēļ ir svarīgi atbalstīt gan lauku jauniešu, gan sieviešu iesaistīšanos lauksaimniecībā un lauku saimniecību īpašumtiesību iegūšanā; tāpēc piekrīt Komisijai, ka īpaša uzmanība jāpievērš jauniešu vajadzībām, lai viņus rosinātu palikt uz pastāvīgu dzīvi lauku apvidos; uzskata, ka ir būtiski stiprināt publisko politiku, kas veicina lauku saimniecību modernizāciju, kura stimulē gados jaunus lauksaimniekus izvēlēties šo profesiju, lai risinātu paaudžu maiņas problēmu. Šajā nolūkā jāatvieglo viņiem piekļuve programmām, kas paredzētas integrācijai sabiedrībā un darba tirgū, kā arī izglītības, kvalifikācijas celšanas un pārkvalificēšanās iespējām vietējā līmenī un kultūras pasākumiem; piekrīt arī, ka ir svarīgi īpaši koncentrēties uz sievietēm, paplašinot darba un apmācības piedāvājumu un veicinot pasākumus darba un privātās dzīves līdzsvara panākšanai;

58.

uzsver, ka pēc Brexit lielam skaitam kvalificētu darba ņēmēju nācās saskarties ar darba apstākļu un noteikumu izmaiņām un ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver atbalsta sistēmu izveide šīm migrējošo darba ņēmēju kategorijām. Turklāt vissvarīgākais ir tas, ka Eiropas Savienībai būtu jāapsver tādu programmu uzsākšana, kas motivētu emigrējušu kvalificētu darbaspēku atgriezties mājās, savā dzimtenē, un palīdzētu šiem cilvēkiem šajā procesā;

59.

uzskata, ka lauksaimniecībā nodarbinātajiem ir vajadzīgas taisnīgas cenas un ienākumi. Tāpēc nav pieļaujama tāda tirgus attīstība, kas ir postoša uzņēmumiem. Krīzes laikā pret šādu attīstību ES kopējai lauksaimniecības politikai (KLP) būtu jāvēršas ar tādiem instrumentiem kā ražošanas apjoma vispārēja pielāgošana tirgus vajadzībām un noteikumi attiecībā uz kvalificētu piekļuvi tirgum;

60.

atzīmē, ka ievērojamu daļu darba ES lauksaimniecības un pārtikas nozarē veic migrējošie darba ņēmēji. Šīs iedzīvotāju grupas situācija bieži ir nestabila. Tādēļ ir jāstiprina ES sociālā programma, lai nodrošinātu augstāku minimālo algu, labus darba apstākļus un sociālo integrāciju;

61.

uzsver, ka zaļā pārkārtošanās daudziem Eiropas lauksaimniekiem un lopkopjiem radīs daudz izaicinājumu. Lai veiksmīgi izmantotu radušās iespējas, ir vajadzīgi īpaši centieni komunikācijas, informēšanas un apmācības jomā ar nolūku gan palīdzēt izplatīt vēstījumu par jaunu ilgtspējīgu un zaļu lauksaimniecību, gan piedāvāt zināšanas tās praktiskai īstenošanai;

62.

uzskata, ka ir svarīgi novērst zemes platību pamešanu un veicināt zemes īpašuma pieejamību. Šajā nolūkā jāizstrādā atbilstīgs tiesiskais satvars, jauni zemes apsaimniekošanas instrumenti un jāpiešķir nodokļu stimuli un vajadzīgais finansējums;

63.

norāda, ka arvien pieaugošā lielo plēsēju izplatība un ar to saistītā aizvien biežākā lauksaimniecības dzīvnieku saplosīšana kalnu ganībās rada arvien lielākas problēmas kalnu lauksaimniecībai un bieži izraisa atteikšanos no kalnu ganību apsaimniekošanas. Tām kalnu reģionos ir liela nozīme, lai nodrošinātu, ka veseli reģioni neaizaug ar mežiem, un tādā veidā tās būtiski sekmē dabas aizsardzību un erozijas kontroli, kā arī vairo nenovērtējamo ainavu aizsardzības kapitālu lauku apvidos, tāpēc Komiteja aicina Eiropas Komisiju

—	izveidot kopēju Eiropas sistēmu vilku un lielu plēsēju, it īpaši lāču, populācijas pārvaldībai,

—

apsvērt iespēju grozīt Dzīvotņu direktīvas pielikumus, lai varētu ātrāk pielāgoties noteiktu populāciju attīstībai, un atvieglot vai pastiprināt aizsardzības statusu atkarībā no valsts vai teritoriālās vienības, ja to var pamatot ar aizsargājamo sugu populācijas pozitīvu vai negatīvu attīstību un apdraudējumu lopkopībai,

—	paplašināt iespējas Eiropas tiesību aktus un vajadzīgos pasākumus pielāgot vietējiem apstākļiem, lai varētu labāk pārvaldīt plēsēju, it īpaši vilku un lāču, populācijas;

64.

uzsver lauksaimniecības infrastruktūras lielo nozīmi lauku apvidu organizācijā un kohēzijā; aicina Komisiju savos priekšlikumos iekļaut pasākumus, kas nodrošinātu šīs infrastruktūras (piemēram, neasfaltētu ceļu) saglabāšanu un uzturēšanu;

65.

saistībā ar noturīgāku teritoriju veidošanas pamatiniciatīvām aicina ņemt vērā plūdu riskam pakļautās zonas, jo tās dod būtisku ieguldījumu klimatnoturības palielināšanā, mazoglekļa lauksaimniecības attīstībā, kā arī aizsardzībā pret plūdiem un plūdu pārvaldībā. Daudzas ūdensteces un plūdu zonas šķērso valstu robežas, tādējādi tās ir daļa no plašāka ar ūdeni saistīta problēmjautājuma. Tādēļ šajā jomā ir vajadzīga sadarbība starptautiskā līmenī;

66.

atgādina, ka ilgtermiņa redzējumā par lauku apvidiem būtu jāstiprina reģionu loma savu prioritāšu noteikšanā; šajā saistībā uzskata, ka, izstrādājot tiesību aktus par KLP, valstu stratēģiskos plānus un nacionālos atveseļošanas plānus, ir palaista garām iespēja nodrošināt, ka turpmākie ieguldījumu projekti lauku apvidos ir patiešām balstīti uz katras konkrētās teritorijas vajadzībām, ko apzinājušas pašas ieinteresētās personas;

67.

aicina turpmāk, izstrādājot plānošanas procesus, kuri ietekmē lauku apvidus, vairāk ņemt vērā katra ES reģiona pašreizējās reģionālās pārdomātas specializācijas stratēģijas, kuru izstrādē ir iesaistījušies daudzi dalībnieki;

68.

aicina apsvērt iespēju nodrošināt pietiekamu tehnisko atbalstu spēju veidošanai lauku pašvaldībās, kuras ir vājākā pozīcijā attiecībā uz zināšanām plānošanas jomā – it īpaši saistībā ar ilgtermiņa stratēģijām – un ES fondu līdzekļu izlietošanu; aicina vienkāršot nosacījumus un nodrošināt konkrētus atvieglojumus vai iniciatīvas, lai Eiropas projektos varētu piedalīties arī tādas pašvaldības, kurās ir neliels iedzīvotāju skaits un mazāk administratīvo darbinieku;

69.

uzsver, ka sociālā ekonomika ir būtisks ES lauku apvidu pašreizējās un turpmākās attīstības instruments, jo pilda stratēģisku funkciju demogrāfisko problēmu un iedzīvotāju novecošanas jautājuma risināšanā, veidojot noturīgākus uzņēmumus, kas ir cieši saistīti ar savu kopienu, piesaistot teritorijai iedzīvotājus un veicinot kvalitatīvu darbvietu radīšanu, darba ņēmēju apmācību, sieviešu uzņēmējdarbību, jauniešu iekļaušanos darba tirgū un paaudžu nomaiņu.

Briselē, 2022. gada 26. janvārī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) OV L 231, 30.6.2021., 60. lpp.

(2) COM(2021) 811, Eiropas Komisijas paziņojums Padomei un Eiropas Parlamentam “Jaunais ES pilsētu mobilitātes satvars”.