Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES stratēģija par bērna tiesībām un Eiropas Garantija bērniem”

(2022/C 61/03)

Ziņotājs: Jari ANDERSSON (FI/PPE), vietējās asamblejas loceklis: Sastamalas pilsētas dome Atsauces dokumenti: Priekšlikums Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem COM(2021) 137 final Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija par bērna tiesībām” COM(2021) 142 final

IETEIKUMI POLITIKAS JOMĀ

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

1.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir nozīmīga loma svarīgu pakalpojumu sniegšanā un nabadzības mazināšanā un ka Eiropas Komisijai un dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka pašvaldības tiek iesaistītas paziņojuma par ES stratēģiju par bērna tiesībām un priekšlikuma Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, īstenošanā;

2.

norāda, ka Eiropas Reģionu komiteja jau iepriekš paudusi viedokli par vietējo un reģionālo pašvaldību lomu bērnu nabadzības mazināšanā un bērnu tiesību veicināšanā;

3.

atzīmē, ka dalībvalstis ir pienācīgi informētas par to, kā dažādos vietējās un reģionālās pārvaldības līmeņos tiek īstenoti pašreizējie Eiropas pasākumi, kuru mērķis ir bērnu nabadzības mazināšana un bērnu tiesību veicināšana;

4.

pauž vēlmi piedalīties turpmākajā dialogā par bērnu un jaunatnes politiku un sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Savienības Padomi, pilsonisko sabiedrību, bērnu tiesību grupām un citām attiecīgajām ieinteresētajām personām.

Vispārīgi apsvērumi

5.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu Padomes ieteikumam, ar ko izveido Eiropas Garantiju bērniem, un Komisijas paziņojumu par ES stratēģiju par bērna tiesībām, kuru mērķis ir efektīvi veicināt dalībvalstu un vietējo un reģionālo pašvaldību centienus mazināt bērnu nabadzību un stiprināt bērnu tiesības, lai nodrošinātu lielāku taisnīgumu un iekļautību Savienībā un reģionos un pašvaldībās/pilsētās. Šajā sakarā ir jāievēro subsidiaritātes princips;

6.

uzsver, ka bērns pirmām kārtām ir bērns neatkarīgi no viņa etniskās piederības, dzimuma, tautības, sociālā un ekonomiskā stāvokļa, spējām vai dzīvesvietas un ka visās rīcībpolitikas jomās, procedūrās un pasākumos, kas ietekmē bērnus visos līmeņos, ir jāņem vērā bērna intereses. Eiropas Komisijai un dalībvalstīm jānodrošina, ka bērna tiesības tiek noteiktas par prioritārām un atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ņemtas vērā visās ES iekšējās un ārējās politikas jomās, pasākumos un programmās, kas tieši vai netieši ietekmē bērnus, un ka visos lēmumu pieņemšanas procesos tiek ievērota konsekvence;

7.

norāda, ka katram bērnam atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai jau no agrīna vecuma vajadzētu būt tiesībām uz pienācīgu dzīves līmeni un vienlīdzīgām iespējām dzīvē; bērnu un viņu ģimeņu sociālekonomiskās iekļaušanas stiprināšanai ir būtiska nozīme, lai varētu mazināt nabadzības un nelabvēlīga stāvokļa pārmantošanu no paaudzes paaudzē, un, lai to panāktu, ir ļoti svarīgi nodrošināt pienācīgu sociālo un veselības aizsardzību un atbalsta sniegšanu, kā arī iespējas ģimenēm piekļūt kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un darbvietām;

8.

mudina dalībvalstis piešķirt atbilstošu un pienācīgu finansiālo atbalstu, lai garantētu Apvienoto Nāciju Organizācijas 1989. gada Konvencijas par bērna tiesībām efektīvu īstenošanu, un aicina tās turpināt pūliņus novērst strukturālo nevienlīdzību;

9.

atzīmē, ka svarīga ir koordinēta pārvalstisko, nacionālo, reģionālo un vietējo iestāžu rīcība, lai varētu efektīvi sasniegt Eiropas Komisijas iniciatīvu mērķus;

10.

norāda, cik svarīga ir cieša sadarbība ar vietējām un reģionālajām pašvaldībām, dialoga veicināšana ar vietējām kopienām, lai paaugstinātu bērnu tiesību aizsardzības līmeni, un informēšanas un popularizēšanas kampaņu organizēšana vietējā un reģionālajā līmenī ar ES finansējumu, lai palielinātu sabiedrības kopumā un it īpaši bērnu informētību par viņu tiesībām;

Garantija bērniem

11.

norāda, ka ir jārisina nabadzības problēma un jautājums par dažādu etnisko grupu un atstumtu kopienu sociālo iekļaušanu, lai nodrošinātu bērnu tiesību efektīvu aizsardzību, un ka nabadzība un sociālā atstumtība var būtiski ierobežot bērnu un viņu ģimeņu nākotnes iespējas;

12.

vērš uzmanību uz to, ka šajā saistībā īstenojamie īpašie pasākumi galvenokārt jāvērš uz visnelabvēlīgākajā situācijā esošajiem bērniem; jānodrošina kvalitatīva izglītība visiem bērniem, lai katram bērnam tiktu garantētas vienādas iespējas attīstīt savu potenciālu;

13.

uzsver, ka ir jāapzina labas prakses piemēri bērnu nabadzības mazināšanas jomā un jāuzlabo svarīgāko bērniem paredzēto pakalpojumu pieejamība un bērnu tiesību īstenošana; šajā sakarā iesaka vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīt izpratnes veicināšanas un labas prakses apmaiņas pasākumos visā Savienībā un tāpēc ierosina organizēt starptautiskas, valstu un reģionālas konferences un izpētes vizītes;

14.

atzinīgi vērtē priekšlikumu izveidot ES Bērnu tiesību tīklu, kurā būs iesaistīti valstu pārstāvji, kā arī starptautiskas un nevalstiskas organizācijas, vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji un bērni. Tīkla mērķis būs izvērst dialogu par bērnu tiesībām un Eiropas Savienības un dalībvalstu savstarpēju mācīšanos un atbalstīt stratēģijas īstenošanu, uzraudzību un novērtēšanu;

15.

ar gandarījumu atzīmē, ka dalībvalstīm, kurās nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto bērnu īpatsvars pārsniedz ES vidējo rādītāju, 5 % no Eiropas Sociālā fonda Plus (ESF+) būs jāatvēl bērnu nabadzības mazināšanai;

16.

mudina visas dalībvalstis – ne tikai tās, kuras visvairāk skārusi bērnu nabadzība, – piešķirt pietiekamus resursus Eiropas Garantijas bērniem ieteikumu atbalstam. Šajā saistībā Komiteja norāda uz pozitīvo efektu, ko sniedz finansiāls atbalsts ģimenēm ar bērniem, kas var būt efektīva metode bērnu nabadzības mazināšanai. Mērķim vajadzētu būt izveidot visaptverošu Eiropas bērniem paredzētu ieguldījumu ekosistēmu, balstoties uz iniciatīvu “Garantija bērniem”, Atveseļošanas un noturības mehānismu, struktūrfondiem un valstu līdzekļiem, lai veicinātu kvalitatīvu un iekļaujošu pakalpojumu efektīvu sniegšanu visiem bērniem;

17.

atzīmē, ka uzņēmumiem un sociālajai uzņēmējdarbībai var būt būtiska nozīme Eiropas Garantijas bērniem īstenošanā, un norāda, ka līdzekļi ir jāiegulda šo spēju attīstībā, finansējuma pieejamības nodrošināšanā un uzņēmējdarbības apmācībā, un ka izglītības iestāžu un sociālās palīdzības sistēmu attīstība mazāk attīstītajās dalībvalstīs, izmantojot ES finansējumu, vienlaikus ir būtiska arī Eiropas Garantijas bērniem īstenošanai;

18.

atzinīgi vērtē ES mērķus nodarbinātības, prasmju un sociālās aizsardzības jomā, tostarp mērķus attiecībā uz bērnu nabadzību, un norāda, ka ES iestādes un valstu, reģionālās un vietējās iestādes, kā arī sociālie partneri ir kopīgi atbildīgi par sociālo tiesību pīlāra īstenošanu;

19.

atbalsta priekšlikumu katrā dalībvalstī iecelt valsts garantijas bērniem koordinatoru (bērnu tiesībsargu u. c.), kam būtu pietiekami resursi un pilnvaras, lai veicinātu, koordinētu un uzraudzītu jautājumus, kuri saistīti ar stratēģiju par bērna tiesībām un Garantiju bērniem.

ES stratēģija par bērna tiesībām

20.

atzinīgi vērtē Komisijas iniciatīvu izstrādāt jaunu, visaptverošu stratēģiju par bērna tiesībām;

21.

norāda, ka Eiropas vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir īpaši labas iespējas veikt pozitīvus pasākumus, lai aizstāvētu bērnu tiesības, veicinātu viņu attīstību aizsargājošā vidē, kurā valda cieņa un labvēlīga attieksme, un rīkoties, lai nodrošinātu bērnu aizsardzību pret jebkāda veida vardarbību, tostarp ļaunprātīgu izmantošanu un nevērību. Būtu jāveicina vietējo un reģionālo pašvaldību sadarbība, un Eiropas Savienībai būtu jāatbalsta efektīvākas partnerības starp šādām pašvaldībām, it īpaši, lai sekmētu labas prakses apmaiņu;

22.

aicina Komisiju un dalībvalstis panākt, ka ES stratēģija par bērna tiesībām tiek pienācīgi finansēta, nodrošinot, ka ES iekšējie un ārējie finansēšanas instrumenti, kā arī valstu budžeti pietiekami atbalsta stratēģijā noteikto prioritāšu īstenošanu;

23.

iesaka sadarbībā ar dalībvalstīm izstrādāt ceļvedi un precīzāku iniciatīvas īstenošanas grafiku, iesaistot vietējās un reģionālās pašvaldības un specializētās iestādes vietējā un reģionālajā līmenī.

Sociālā aizsardzība

24.

atzinīgi vērtē Komisijas apņemšanos nākt klajā ar iniciatīvu, lai atbalstītu integrētu bērnu aizsardzības pasākumu izstrādi un stiprināšanu. Šie pasākumi mudinās visas attiecīgās iestādes un struktūras labāk apvienot pūliņus un sadarboties;

25.

aicina atbildīgās valstu iestādes nodrošināt efektīvu un pieejamu sociālo aizsardzību un bērnu un pusaudžu aizsardzības pakalpojumus, kas veicina drošu un iekļaujošu vidi, kurā valda labvēlīga attieksme, un pievērst uzmanību preventīviem pasākumiem, agrīnai intervencei un atbalstam neaizsargātām ģimenēm;

26.

atzīmē, ka nākamajā Eiropas pusgada politikas satvarā ir jāpievērš pienācīga uzmanība bērniem;

27.

mudina dalībvalstis, ņemot vērā LESD 165. pantā noteikto subsidiaritātes principu, visiem bērniem garantēt vienlīdzīgu piekļuvi kvalitatīvai un iekļaujošai agrīnai pirmsskolas izglītībai un aprūpei, lai sasniegtu Barselonas mērķus attiecībā uz iesaistīšanu un lai agrīnā pirmsskolas izglītība un aprūpe no pakalpojuma, kas balstīts uz pieprasījumu, kļūtu par visu bērnu tiesībām, kuras nostiprinātas Eiropas tiesību aktos kā juridiskas un sociālas tiesības.

Izglītība

28.

visnotaļ mudina dalībvalstis nodrošināt, ka ikvienam bērnam ir vienlīdzīga piekļuve kvalitatīvai izglītībai neatkarīgi no etniskās piederības, reliģijas vai pārliecības, invaliditātes, valstspiederības, dzīvesvietas vai imigrācijas statusa, dzimuma vai seksuālās orientācijas; aicina valstis veikt atbilstošus pasākumus, lai apkarotu un novērstu cēloņus, kuru dēļ bērni neapmeklē skolu un priekšlaicīgi pārtrauc mācības;

29.

uzsver, ka ir svarīgi noteikt minimālo slieksni pilnībā apmaksātam bērna kopšanas atvaļinājumam un bērnu pabalstiem. Varētu pastāvēt iespēja bērna kopšanas atvaļinājumu sadalīt atsevišķās daļās katram vecākam un atvaļinājumu izmantot elastīgi, tostarp vēlāk bērnībā;

30.

norāda, ka skolotāju, audzinātāju un citu attiecīgo speciālistu pamatapmācības kvalitātei un kvalifikācijas celšanai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu visu bērnu izglītību, labklājību un iekļaušanu; uzsver arī, ka nepieciešams pienācīgs, ilgtermiņā stabils un uz vajadzībām orientēts skolu un bērnu dienas aprūpes centru finansējums, kas garantētu arī mazāku skolu izdzīvošanas spēju lauku apvidos; papildus var izmantot izglītības dotācijas bērniem ar zemu sociālekonomisko statusu;

31.

uzskata, ka viens no galvenajiem mērķiem ir novērst skolu kvalitātes atšķirības gan dalībvalstu iekšienē, gan visā Savienībā;

32.

atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes ieteikumam par kombinētu mācīšanos kvalitatīvai un iekļaujošai pamatizglītībai un vidējai izglītībai, kā arī priekšlikumu Padomes ieteikumam par ceļu uz panākumiem skolā, kura mērķis ir atsaistīt iegūto izglītības līmeni no sociālā, ekonomiskā un kultūras statusa; atbalsta Eiropas Komisijas aicinājumu dalībvalstīm nodrošināt, ka visiem bērniem ir efektīvas un vienādas iespējas piekļūt digitālajiem rīkiem un ātrdarbīgam internetam, digitālajai pratībai, tiešsaistes mācību materiāliem un rīkiem; vienlaikus uzsver, ka stratēģijā arī jāparedz, ka iekārtas un ārpusskolas atbalsts jānodrošina bērniem ar īpašām vajadzībām, kuri dzīvo nabadzībā, kā arī atstumtās kopienās, piemēram, migrantu un romu bērniem, vai tālākajos un lauku apvidos, kā arī sociāli nelabvēlīgā situācijā esošu zēnu, meiteņu un pusaudžu un viņu ģimeņu konsultēšana un apmācība digitālo prasmju jomā; aicina sniegt publisku finansiālu atbalstu, lai attiecīgajiem bērniem nodrošinātu digitālo aprīkojumu;

33.

mudina veidot labi aprīkotas “talantu skolas”, īpaši reģionos, kas saskaras ar būtiskām sociālām problēmām;

34.

uzsver, ka mācībām tiešsaistē nekad nevajadzētu pastāvīgi aizstāt klātienes mācīšanu, it īpaši gadījumos, kad piekļuve tehnoloģijām ir ierobežota: klātienes mācīšanai ir svarīga nozīme, jo tā ietekmē sociālo mijiedarbību, kvalitatīvu izglītību un attīstību;

35.

uzsver, ka ir svarīgi izmantot dotāciju programmas, lai attīstītu neatkarīgas dzīves prasmes jauniešiem un nodrošinātu pedagogu apmācību;

36.

uzsver nepieciešamību nodrošināt sociālos pakalpojumus jauniešiem, lai sociāli un profesionāli integrētu jauniešus, uz kuriem vairs neattiecas bērnu aizsardzības sistēma, nodrošinot viņiem mājokļu resursus, apmācību un palīdzību patstāvīgu dzīves projektu sekmēšanā;

37.

norāda, ka ir vajadzīgi attīstības centri, talantu bezmaksas aprūpes programmas talantīgiem bērniem, kuri dzīvo grūtos apstākļos un vēlas mācīties;

38.

uzsver, ka izglītības iestādēm vajadzētu būt kapacitātei sniegt pamata pakalpojumus, kuru mērķis būtu nodrošināt, lai bērni, kas apmeklē šīs izglītības iestādes, būtu pietiekami veseli gan fiziski, gan garīgi.

Bērnu vardarbība un vardarbība pret bērniem

39.

mudina Eiropas Savienību, tās dalībvalstis un reģionus pastiprināt pasākumus, lai izbeigtu visu veidu vardarbību un diskrimināciju pret bērniem, tostarp fizisku, seksuālu, ekonomisku un psiholoģisku vardarbību, ļaunprātīgu izmantošanu, atstāšanu novārtā, sliktu izturēšanos un vardarbību tiešsaistē, piespiedu laulības, migrantu bērnu tirdzniecību, spīdzināšanu, nogalināšanu “goda” vārdā, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, incestu, mācību priekšlaicīgu pārtraukšanu un bērnu izmantošanu par kareivjiem;

40.

atzīmē, ka ES stratēģijā par bērna tiesībām ir jāņem vērā visas regulatīvās un citas ar bērna tiesībām saistītās iniciatīvas, lai nodrošinātu konsekvenci bērnu aizsardzībā pret vardarbību, cilvēku tirdzniecību un ļaunprātīgu izmantošanu. RK arī visnotaļ aicina Komisiju publicēt precīzu attiecīgo priekšlikumu grafiku un nodrošināt, ka ieteikumi tiek pienācīgi īstenoti;

41.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt preventīvus risinājumus, kā ES līmenī un dalībvalstīs apkarot vardarbību pret bērniem visās tās izpausmēs, izmantojot, piemēram, labvēlīgas attieksmes veicināšanu un bērnus un pusaudžus aizsargājošas vides radīšanu visās vietās, kas saistītas ar bērnu dzīvi; Vietējās un reģionālās pašvaldības, kā arī vietējās un reģionālās specializētās iestādes ir jāiesaista preventīvu pieeju izstrādē valsts līmenī;

Bērnu veselība

42.

aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis veicināt, lai par vakcināciju tiktu sniegta pareiza informācija un uzlabotos uzticēšanās vakcinācijas stratēģijai, kā arī rūpēties, lai bērnu veselību neskartu dezinformācijas negatīvās sekas;

43.

atzinīgi vērtē atveseļošanas un noturības stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt ātru un iekļaujošu atveseļošanu pēc Covid-19 pandēmijas;

44.

norāda, ka ir jāsagatavo īpašs novērtējums par pandēmijas ietekmi uz zēnu, meiteņu un pusaudžu garīgo veselību, jāpalielina ieguldījumi garīgās veselības aprūpē un jāizstrādā stratēģijas bērnu un jauniešu aizsardzībai pret garīgām slimībām;

Bērnu tiesības un migrācija

45.

norāda, ka jānodrošina bērniem draudzīga tiesu sistēma ar atbilstīgām un iekļaujošām procedūrām, kas dod iespēju ņemt vērā bērnu īpašās vajadzības, un norāda, ka ir svarīgi garantēt bērnu tiesības tikt uzklausītiem, saņemt informāciju skaidrā, vienkāršā, saprotamā un viegli uztveramā valodā, kas ir pielāgota viņu vecumam, uztveres spējai un attīstības līmenim, un vajadzības gadījumā saņemt juridiskā pārstāvja palīdzību;

46.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos palīdzēt dalībvalstīm izstrādāt efektīvas un dzīvotspējīgas alternatīvas bērnu aizturēšanai migrācijas procedūru laikā;

47.

uzsver, ka ir svarīgi atbalstīt bērnus, kuri ir cietuši no vardarbības ģimenē, un šajā nolūkā padarīt vieglāku viņu piekļuvi pakalpojumiem sociālajā un garīgās veselības jomā, lai veicinātu viņu atlabšanu un garīgo labklājību. Turklāt ir nepieciešama šo pakalpojumu mobilizācija pret bērnu vardarbīgu uzvedību, un tiem ir jāveicina to jauniešu reintegrācija, kuri ir bijuši vardarbīgi;

48.

iebilst pret bērnu aizturēšanu migrācijas apsvērumu dēļ. Visu apsvērumu pamatā jābūt bērna interešu ievērošanas principam;

49.

aicina kompetentās iestādes un/vai publiskos dienestus, kuru pienākums ir aizsargāt bērnus, cieši uzraudzīt bērnus visos posmos;

50.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas apņemšanos it īpaši ar likumdošanas iniciatīvu par ilgtspējīgu korporatīvo pārvaldību panākt, lai ES uzņēmumu piegādes ķēdes būtu brīvas no bērnu darba; aicina aizliegt tādu produktu importu, kuru tapšana saistīta ar bērnu darbu;

51.

uzsver, ka ir svarīgi veicināt nepavadītu migrantu – zēnu, meiteņu un pusaudžu – sociālo iekļaušanu un apkarot rasismu un diskrimināciju;

Bērna tiesības tikt uzklausītam un tikt iesaistītam to jautājumu risināšanā un lēmumu pieņemšanā, kas viņus ietekmē

52.

atkārtoti uzsver, ka atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai jānodrošina iespēja bērniem iesaistīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, un tikt uzklausītiem tādā veidā, kurš atbilst viņu vecumam un brieduma pakāpei;

53.

uzsver, ka ir svarīgi izstrādāt jauniešiem paredzētus profilakses, proti, alkohola, tabakas un narkotiku lietošanas profilakses pasākumus. Šajā sakarā Komiteja iesaka iesaistīt vietējās pašvaldības, izglītības iestādes un specializētās iestādes profilakses pasākumu izstrādē un informētības par alkohola, tabakas un narkotiku lietošanas briesmām veicināšanā;

54.

uzsver, ka ir svarīgi palielināt informētību par bērnu tiesībām un veicināt bērnu iesaistīšanos lēmumu pieņemšanas procesos visos līmeņos;

55.

atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu izveidot bērnu līdzdalības platformu, lai veicinātu un uzlabotu bērnu iekļaujošu un sistemātisku līdzdalību vietējā, valstu un ES līmenī;

56.

mudina dalībvalstis un reģionus paredzēt, palielināt un nodrošināt pietiekamus resursus jauniem un pašreizējiem risinājumiem, kas paver iespēju bērnu līdzdalībai vietējā, reģionālā un valsts līmenī;

57.

mudina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis vairāk veicināt valstu politikas veidotāju un jauniešu dialogu; šajā sakarā ierosina sadarbībā ar vietējām pašvaldībām organizēt kopīgus darbseminārus ar mērķi lēmumu pieņemšanā iesaistīt jauniešus un ņemt vērā viņu viedokli par politikas izmaiņām, kas viņus skar;

58.

atzinīgi vērtē faktu, ka Eiropas Komisija nesen par pirmo Eiropas jaunatnes lietu koordinatori iecēlusi Biliana Sirakova saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu, kas minēts ES jaunatnes stratēģijā 2019.–2027. gadam; vēlreiz aicina plānot RK un jaunatnes lietu koordinatores regulāras sanāksmes un oficiāli apstiprināt sadarbību starp RK un jaunatnes lietu koordinatori (1).

SECINĀJUMI

59.

aicina vismaz 5 % no dalīti pārvaldītā ESF+ finansējuma paredzēt tādu projektu atbalstam, kas saistīti ar Eiropas Garantiju bērniem, un izveidot efektīvu ekosistēmu, kas veicina Eiropas bērniem paredzētus ieguldījumus un apvieno ES līdzekļus un valstu resursus. Katrai dalībvalstij būtu jāieceļ valsts garantijas bērniem koordinators, kam būtu vajadzīgās pilnvaras, lai veicinātu ar stratēģiju par bērna tiesībām un Garantiju bērniem saistīto jautājumu risināšanu, uzraudzītu tos un ziņotu par tiem. Visiem bērniem atbilstoši Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijai par bērna tiesībām un Eiropas Savienības Pamattiesību hartai ir jānodrošina iespēja piedalīties tādu lēmumu pieņemšanā, kas ietekmē viņu dzīvi, un tikt uzklausītiem tādā veidā, kurš atbilst viņu vecumam un brieduma pakāpei;

60.

norāda, ka ir jāatzīst un jāapzina vietējo un reģionālo pašvaldību būtiskā nozīme bērnu nabadzības mazināšanā un aizsardzībā pret jebkāda veida vardarbību, kā arī to ļoti lielā loma diskriminācijas un sociālās atstumtības novēršanā. Par to liecina vietējie centieni pārvarēt Covid-19 pandēmiju, kad daudzi reģioni, pilsētas un pašvaldības ātri reaģēja un īstenoja pasākumus, lai mazinātu negatīvo ietekmi uz bērnu nabadzību, piemēram, dažādos veidos sniedzot pārtikas palīdzību trūcīgām ģimenēm;

61.

norāda, ka dalībvalstīm un citiem dalībniekiem būtu jāgatavojas daudzajām problēmām, kas varētu rasties pēc pandēmijas, jo būs notikušas izmaiņas bērnu un ģimeņu dzīves apstākļos. Vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir būtiska nozīme to mērķorientēto pamatpakalpojumu sniegšanā, kas paredzēti priekšlikumā par Eiropas Garantiju bērniem. Tāpēc ir būtiski vietējās pašvaldības un reģionus kā nozīmīgus partnerus iesaistīt garantijas bērniem izstrādē un īstenošanā, daudzlīmeņu pārvaldības veicināšanā, kopīgas atbildības noteikšanā un koordinētu stratēģiju izstrādē vietējā, valstu un ES līmenī.

---

(1)  RK atzinums “Eiropas Solidaritātes korpuss un jaunā ES jaunatnes stratēģija”, COR-2018-03892-00-00-AC-TRA.