Eiropas Reģionu komitejas atzinums “ES rīcības plāns bioloģiskās lauksaimniecības jomā”

(2022/C 97/07)

Ziņotājs:

Uroš BREŽAN (SL/Zaļie), Tolminas mērs

POLITIKAS IETEIKUMI

EIROPAS REĢIONU KOMITEJA

atzinīgi vērtē ES rīcības plānu bioloģiskās lauksaimniecības jomā un atbalsta tā visaptverošo pieeju, kura strukturēta trīs virzienos un kuras mērķis ir stimulēt pieprasījumu un ražošanu un uzlabot bioloģiskās lauksaimniecības ieguldījumu ilgtspējas un vides problēmu risināšanā;

uzskata, ka bioloģiskā lauksaimniecība, pateicoties tās pozitīvajai ietekmei uz vidi un klimatu – tā uzlabo oglekļa piesaisti un augsnes veselību, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un dzīvnieku labturību – palīdzēs sasniegt Eiropas zaļā kursa mērķus un ES stratēģijas “No lauka līdz galdam” un Biodaudzveidības stratēģijas mērķus;

ņemot vērā šos mērķus, atzinīgi vērtē stratēģijā “No lauka līdz galdam” noteikto vērienīgo ES mērķi līdz 2030. gadam panākt, lai 25 % lauksaimniecības zemes tiktu izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, kura ietekme būtu jānovērtē Eiropas Komisijai. Komiteja ierosina noteikt saistošus valstu mērķus, lai ņemtu vērā lauksaimniecības daudzveidību dažādās Eiropas valstīs un to reģionos;

pauž nožēlu par to, ka KLP tikai zināmā mērā atbilst mērķiem, kas noteikti ES Bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānā, zaļajā kursā, kā arī ES stratēģijā “No lauka līdz galdam” un bioloģiskās daudzveidības stratēģijā, un ka tā nevar pietiekami atalgot tos lauksaimniekus, kuri, veikdami papildu pasākumus, cenšas īstenot zaļo pārkārtošanos savā saimniecībā, piemēram, izmantojot savu zemi bioloģiskajai lauksaimniecībai;

atzinīgi vērtē to, ka astoņas lauku attīstības pasākumu kategorijas, kas ierosinātas jaunajai KLP 2023.–2027. gadam, ietver maksājumus par vides, klimata un cita veida pasākumu pārvaldības saistībām. Šādi pasākumi dalībvalstīm ir obligāti, un tām vismaz 30 % no ELFLA finansējuma ir jāpiešķir pasākumiem, kas paredzēti klimata un vides mērķu sasniegšanai. Tas ietver arī bioloģisko lauksaimniecību, un tādēļ to var finansēt gan no ekoshēmām, gan saskaņā ar otrajā pīlārā noteiktajām saistībām lauksaimniecības, klimata un vides jomā, gan abu šo programmu ietvaros;

norāda, ka uzdevumam – līdz 2030. gadam panākt, lai 25 % lauksaimniecības zemes tiktu izmantoti bioloģiskajai lauksaimniecībai, – jāsaskan ar reģionu faktisko situāciju ražošanā un ka tas sasniedzams, ES, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī pienācīgi īstenojot politikas instrumentus, kas atbalsta bioloģiskās ražošanas un pieprasījuma līdzsvarotu attīstību;

uzskata, ka cita starpā jākoncentrējas uz piedāvājuma stimulēšanu un vienlaikus arī pieprasījuma veicināšanu pēc bioloģiskajiem produktiem, palielinot gan informētību par to priekšrocībām, gan patērētāju uzticēšanos bioloģiskās lauksaimniecības logotipam;

atzinīgi vērtētu konkrētākus pasākumus un atbalstu bioloģiskās lauksaimniecības pasākumu izstrādei lauku apvidos, kuri vēlas veicināt vienlīdzīgāku piekļuvi un vienlīdzīgākus ienākumus sievietēm un vīriešiem šajā nozarē, kā arī iedrošināt un piesaistīt gados jaunus lauksaimniekus;

pauž nožēlu, ka nav īpaša katrai iniciatīvai paredzēta budžeta, un aicina konsekventi izmantot dažādos pieejamos finansēšanas instrumentus, lai rīcības plānu īstenotu ES un valstu līmenī – proti, LEADER/sabiedrības virzītu vietējo attīstību (SVVA), ES veicināšanas politiku un programmu “Apvārsnis Eiropa”; turklāt aicina šim rīcības plānam nodrošināt labāku finansējumu arī no valstu, reģionālajiem un vietējiem papildus fondiem;

10.

vērš uzmanību uz situāciju tālākajos reģionos, kas savu īpašo apstākļu dēļ saskaras ar nopietniem bioloģiskās ražošanas attīstības ierobežojumiem. Tie ir pienācīgi jāņem vērā, veicot īpašus pasākumus un palielinot finansējumu;

11.

atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija plāno organizēt ikgadēju ES mēroga “Bioproduktu dienu”;

12.

atbalsta priekšlikumu jau no paša sākuma iekļaut uzraudzības un novērtēšanas pasākumus, novērtēt rīcības plāna īstenošanu, pastiprināt tirgus datu vākšanu un izvērst ES tirgus novērošanas centru analīzi, iekļaujot tajā bioloģiskos produktus;

13.

mudina dalībvalstis pieņemt valsts rīcības plānus bioloģiskās lauksaimniecības jomā, lai risinātu konkrētus uzdevumus gan valsts, gan vietējā. To pamatā jābūt atklātam un demokrātiskam konsultatīvajam procesam, kurš balstās uz augšupēju pieeju un kurā iesaistītas visas ieinteresētās personas, it īpaši bioloģiskie lauksaimnieki un apvienības, vietējās un reģionālās pašvaldības, patērētāju pārstāvji un viesmīlības nozare;

14.

atzinīgi vērtē to, ka bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plānā pirmo reizi ir minētas “pārtikas patiesās izmaksas” un ka Komisija plāno veltīt šim jautājumam pētījumu, jo tam ir būtiska nozīme, lai atbalstītu pāreju uz taisnīgāku un ilgtspējīgāku pārtikas sistēmu. Pētījumam būtu jāpalīdz panākt, ka tiek atzīta bioloģiskās lauksaimniecības nozīme sabiedrisko labumu radīšanā;

15.

uzsver, ka pesticīdu atliekas ir sastopamas gandrīz visur vidē un potenciāli ietekmē arī bioloģiskos produktus. Tā kā bioloģiskie lauksaimnieki garantē augstus vides standartus ražošanā, viņiem nedrīkst radīt slogu saistībā ar riskiem, par kuriem viņi nav atbildīgi. Tāpēc RK norāda, ka nulles tolerances pieeja attiecībā uz pesticīdu atliekām bioloģiskajos produktos ievērojami kaitētu nozarei;

16.

ierosina: lai risinātu šo jautājumu, Eiropas Komisijai būtu:

—

jānāk klajā ar iniciatīvām, kuru mērķis ir vienkāršot bioloģiskajai lauksaimniecībai piemērotu aktīvu vielu un augu aizsardzības līdzekļu atļauju procedūru, ja tiek garantēta drošība dabai, videi un cilvēkiem; īpaša uzmanību jāvelta lauksaimnieciskajai ražošanai tālākajos reģionos, kur tās apjoms un raksturiezīmes lielākoties atšķiras no kontinentālās daļas ražošanas apjoma un raksturiezīmēm,

—	jāveicina turpmāka saskaņošana jautājumā par to, kādu pieeju piemērot attiecībā uz konstatētajām pesticīdu atliekām, ņemot vērā visus dalībvalstu dažādo pieeju plusus un mīnusus,

—	jāveicina izpēte un pētījumi par jauniem apstrādes veidiem, kas ir saderīgi ar bioloģisko ražošanu;

17.

mudina dalībvalstis izpētīt, kā var īstenot principu “piesārņotājs maksā”, lai bioloģiskie lauksaimnieki varētu saņemt kompensāciju par ienākumu zudumu, ko izraisījis nejaušs viņu bioloģiskās produkcijas piesārņojums;

Vietējo un reģionālo pašvaldību loma rīcības plāna īstenošanā un novērtēšanā

18.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir vislabākās iespējas apzināt vietējo bioloģiskās ražošanas nozaru faktiskās vajadzības un tām pievērsties; tādējādi, lai sasniegtu jaunā bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāna mērķus, pašvaldības būtu cieši jāiesaista gan tā darbību īstenošanā, gan to novērtēšanā;

19.

norāda, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām ir svarīga nozīme bioloģiskās nozares ražošanas, loģistikas un tirdzniecības procesu strukturēšanā, ražotāju un patērētāju strukturētas sadarbības veicināšanā, izpratnes veicināšanā vietējā līmenī, patērētāju informēšanā par bioloģiskās lauksaimniecības pozitīvo ietekmi un izglītības programmu izstrādē pirmsskolas izglītības iestādēm un skolām;

20.

norāda, ka vietējās un reģionālās pašvaldības jau sen ir bijušas iesaistītas pasākumos bioloģiskās lauksaimniecības attīstības atbalstam, it īpaši saistībā ar reģionālo lauku attīstības programmu pārvaldību un īstenošanu;

21.

pauž nožēlu par vietējo un reģionālo pašvaldību ierobežoto līdzdalību iepriekšējā bioloģiskās lauksaimniecības rīcības plāna īstenošanā; Eiropas Reģionu komitejas veiktais vidusposma pārskats liecina, ka tā mērķi netika sasniegti;

22.

mudina Eiropas Komisiju izveidot rīcības plāna īstenošanas uzraudzības un novērtēšanas platformu, kurā piedalītos visas ieinteresētās personas, tostarp vietējo un reģionālo pašvaldību pārstāvji;

23.

uzsver, ka vietējo un reģionālo pašvaldību iesaistīšanai, ir vajadzīga teritoriāla pieeja saskaņā ar Teritoriālās attīstības programmas 2030. gadam mērķiem, lai visā Eiropā reaģētu uz lauku, piepilsētu un pilsētu teritoriju dažādajām vajadzībām;

24.

iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām nodrošināt koordināciju un labu pārvaldību visos pārvaldes līmeņos. Ir svarīgi atbalstīt visaptverošus pasākumus vietējā līmenī, kā arī iesaistīt visas vietējās ieinteresētās personas, kas saistītas ar bioloģisko nozari;

25.

aicina Komisiju lielāku uzmanību pievērst ūdens resursu saglabāšanai un aicina apmainīties ar pieredzi, lai rosinātu vietējās un reģionālās pašvaldības īstenot šo labo praksi;

Patēriņa veicināšana

26.

atzinīgi vērtē to, ka “bioapgabali” ir atzīti par veiksmīgiem lauku attīstības instrumentiem, un atzinīgi vērtē Komisijas nodomu atbalstīt to izveidi un īstenošanu dalībvalstīs;

27.

iesaka Komisijai iesaistīt vietējās un reģionālās pašvaldības šīs iniciatīvas īstenošanā;

28.

norāda, ka “bioapgabali” ir lieliska iespēja vietējām un reģionālajām pašvaldībām atbalstīt ilgtspējīgu pārtikas sistēmu attīstību, paļaujoties uz sadarbību starp lauksaimniekiem, iedzīvotājiem/patērētājiem, vietējām publiskās pārvaldes iestādēm, apvienībām un tirdzniecības, tūrisma un kultūras uzņēmumiem, kas darbojas saskaņā ar bioloģiskās ražošanas un patēriņa principiem un metodēm;

29.

uzsver, ka “bioapgabalu” integrētā un daudzfunkcionālā pieeja sniedz arī lielus ieguvumus vides, ekonomikas un sociālās ilgtspējas ziņā;

30.

tādēļ aicina vietējās un reģionālās pašvaldības iesaistīties “bioapgabalu” izveidē, atbalstot tādu augšupēju iniciatīvu izstrādi, kas var palīdzēt attīstīt lauku apvidus un palielināt vietējo bioloģisko produktu patēriņu;

31.

iesaka Eiropas Komisijai pieņemt vienotu sistēmu un pamatnostādnes ES līmenī, lai nodrošinātu “bioapgabalu” koncepcijas saskaņotu īstenošanu dalībvalstu līmenī, rūpējoties par to, lai saglabātu to integrēto un daudzfunkcionālo raksturu, kā arī to īpatnības, lai nodrošinātu veiksmīgu ieviešanu;

32.

iesaka Eiropas Komisijai ES līmenī izveidot “bioapgabalu” tīklu, lai sniegtu atbalstu un kopīgus pakalpojumus visiem “bioapgabaliem”;

33.

iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām stimulēt bioloģisko produktu vietējo patēriņu, ar saviem, valsts un ES resursiem finansiāli atbalstot vietējos tirgus un tiešo tirdzniecību, kā arī īstenojot informācijas un komunikācijas kampaņas par pašreizējiem tirgiem un operatoriem, kas reģistrēti tiešajai tirdzniecībai;

34.

uzsver ar uzturu un vidi saistītos ieguvumus, ko dod bioloģiskās pārtikas lietošana, un aicina risināt tādu jautājumu kā bioloģiskās pārtikas pieejamība, proti, gan tās pieejamība cenas ziņā, gan tās pieejamība patērētājiem viegli sasniedzamās pārdošanas vietās, lai nodrošinātu visiem patērētājiem iespēju iegādāties bioloģisko pārtiku;

35.

atzinīgi vērtē to, ka ir palielināts ES budžets bioloģisko produktu veicināšanai, un aicina Komisiju to saglabāt arī turpmākajos gados;

36.

iesaka Komisijai pašreizējā ES veicināšanas politikas pārskatīšanā piešķirt prioritāti bioloģiskajiem produktiem, kas ražoti ES, sākot ar lauksaimniecības izejvielām un beidzot ar pārstrādātiem produktiem;

37.

ierosina ES bioloģiskās lauksaimniecības logotipu papildināt ar vārdiem “ES bioprodukts”, kā arī iespēju norādīt ražošanas reģionu (zem zaļās lapas), lai patērētāju vidū palielinātu tā atpazīstamību;

38.

atzinīgi vērtē priekšlikumu stratēģijas “No lauka līdz galdam” ietvaros apsvērt dzīvnieku labturības marķējuma iespējas un aicina virzīt šo jautājumu uz priekšu, jo uzskata, ka skaidrs, standartizēts un obligāts lopkopības metodes marķējums varētu mudināt patērētājus iegādāties bioloģiskos produktus;

39.

pauž gandarījumu par to, ka Komisija plāno popularizēt ēdnīcas, kas piedāvā bioloģisko pārtiku, un analizēt zaļā publiskā iepirkuma kritēriju piemērošanu un plašāku izmantošanu, un atzinīgi vērtē mērķi noteikt obligātos minimālos kritērijus ilgtspējīgam pārtikas iepirkumam, lai veicinātu veselīgu un ilgtspējīgu uzturu. Varētu būt nepieciešams pārskatīt publiskā iepirkuma tiesisko regulējumu, lai iestādēm dotu plašākas iespējas pieprasīt un paplašināt vietēji ražotas pārtikas izmantošanu; īpaša uzmanība būtu jāpievērš un īpašs atbalsts būtu jāsniedz īsu piegādes ķēžu attīstībai tālākos reģionos;

40.

ierosina, lai skolas un citas izglītības iestādes skolēniem piedāvātu bioloģiskos produktus, kas jau agrīnā vecumā veicinātu veselīgus ēšanas paradumus, tādējādi vairojot izpratni par vietējas, tradicionālas un veselīgas pārtikas nozīmi;

41.

uzsver vietējo un reģionālo pašvaldību lomu centienos veicināt vietējo un reģionālo bioloģisko produktu plašāku izmantošanu pārtikas publiskajā iepirkumā, uzlabot kolektīvo informāciju un izglītošanu, kā arī vairot patērētāju informētību un uzticēšanos bioloģiskajai ražošanai. Izmantojot publisko iepirkumu, vietējās un reģionālās pašvaldības var veidot ilgtermiņa partnerības ar vietējiem bioloģiskās lauksaimniecības ražotājiem un mudināt tradicionālos lauksaimniekus pāriet uz bioloģisko ražošanu;

42.

norāda arī, ka vietējās un reģionālās pašvaldības saskaras ar vairākiem šķēršļiem, kas traucē piegādāt publiskajām ēdnīcām vietējos un reģionālos bioloģiskos produktus: loģistikas šķēršļiem, proti, pielāgotu telpu trūkumu; strukturāliem šķēršļiem, piemēram, nepieciešamību strukturēt tirgu un stiprināt piegādes ķēdi, lai saskaņotu vietējo piedāvājumu un pieprasījumu; un cilvēkresursu un tehnisko resursu trūkumu;

43.

norāda, ka ir vajadzīga stingra politiskā apņēmība valsts un reģionālā līmenī, lai veicinātu bioloģiskās pārtikas atbilstošu izmantošanu sabiedriskās un privātās ēdnīcās, ēdināšanas uzņēmumos un restorānos;

44.

ierosina ES līmenī izstrādāt kopējus kritērijus, kas kalpotu kā paraugprakse, lai noteiktu atbilstošus pārbaudes noteikumus sabiedriskām ēdnīcām;

45.

norāda, ka pieprasījuma pieaugums veicina reģionālās ražošanas attīstību, un tādēļ aicina gan sabiedriskajā, gan privātajā sektorā marķēt ēdnīcas un restorānus, norādot ēdināšanas procesos izmantoto veselīgo, bioloģisko un vietēji ražoto pārtikas produktu minimālo procentuālo daļu;

46.

aicina dalībvalstis un vietējās un reģionālās pašvaldības pārbaudīt savus publiskā iepirkuma un budžeta tiesību aktus, lai nodrošinātu, ka bioloģiskie produkti, ko izmanto sabiedriskajās ēdnīcās, ir sertificēti;

47.

atzīst, ka vietējām un reģionālajām pašvaldībām joprojām trūkst zināšanu par zaļā publiskā iepirkuma piedāvātajām iespējām, un mudina tās pārvarēt cenu kritērija šķērsli un izmantot ilgtspējas kritērijus;

48.

ierosina izveidot kopīgu ES platformu ES bioloģiskās pārtikas ražotājiem no dalībvalstīm, lai veicinātu, piemēram, labas prakses apmaiņu, izpratni par ES noteikumiem, apmācību, pasākumus un projektu partnerības iespējas;

49.

šajā saistībā uzskata, ka ir svarīgi nodrošināt pienācīgu apmācību un spēju veidošanas programmu gan iepirkuma iestādēm (valsts, reģionālām un vietējām), gan bioloģiskajiem ražotājiem un pārstrādātājiem, lai novērstu strukturālos un loģistikas šķēršļus un veicinātu zaļā publiskā iepirkuma kritēriju izmantošanu;

Ražošanas puses stimulēšana

50.

norāda, ka 2019. gadā Eiropas Savienībā bioloģiskās lauksaimniecības platību īpatsvars bija aptuveni 9 % un tikai 64 % sertificētas bioloģiskās lauksaimniecības platību saņēma bioloģiskās ražošanas atbalsta maksājumus (1);

51.

norāda, ka pašreizējā KLP bioloģiskā lauksaimniecība netiek pietiekami finansēta; Eiropas Savienībā bioloģiskajai lauksaimniecībai tiek izmantoti 8 % no visas lauksaimniecībā izmantojamās zemes, taču subsīdijām, kas tiek piešķirtas bioloģiskajai lauksaimniecībai, tiek atvēlēti tikai 1,5 % no Eiropas lauksaimniecības budžeta. Īpaša uzmanība un atbalsts būtu jānovirza mazo lauku apvidu attīstībai, mazāk attīstītiem reģioniem, kur lauksaimnieciskā darbība ir svarīgākais ekonomikas sektors;

52.

uzsver – lai līdz 2030. gadam trīskāršotu ES bioloģiskās lauksaimniecības platību īpatsvaru, ir trīs līdz piecas reizes jāpalielina KLP izdevumi bioloģiskajai lauksaimniecībai, un tas nozīmē, ka līdz pat 15 % KLP izdevumu būtu jānovirza bioloģiskajai nozarei (2);

53.

tomēr ar nožēlu norāda, ka vienošanās, kas panākta par nākamo KLP, attiecībā uz finansiālo atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai nav pietiekami vērienīga;

54.

saistībā ar Eiropas Savienības izvirzītajiem mērķiem, kas jāsasniedz bioloģiskās lauksaimniecības jomā, pauž bažas par to, ka dažos pieejamajos valstu KLP stratēģisko plānu projektos salīdzinājumā ar iepriekšējo plānošanas periodu nav paredzētas atbilstošas subsīdijas bioloģiskajiem lauksaimniekiem;

55.

iesaka dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām savos stratēģiskajos plānos piešķirt prioritāti un pienācīgu finansiālo atbalstu pasākumiem, kuru mērķis ir pievērsties reģionālās un vietējās bioloģiskās lauksaimniecības nozares īpašajām vajadzībām;

56.

iesaka Komisijai rūpīgi izvērtēt dalībvalstu iesniegtos nacionālos stratēģiskos plānus, lai uzraudzītu, vai tie palīdzēs sasniegt mērķi līdz 2030. gadam 25 % lauksaimniecībā izmantotās zemes atvēlēt bioloģiskajai lauksaimniecībai;

57.

atbalsta pieeju, saskaņā ar ko jaunās KLP ietvaros, izvērtējot bioloģiskās nozares izaugsmes perspektīvu, tiek novērti dalībvalstu konkrētie apstākļi un vajadzības, it īpaši sarežģītie ražošanas apstākļi tālākajos reģionos, un tiek nodrošināts, ka dalībvalstis optimāli izmanto jaunās KLP sniegtās iespējas, lai atbalstītu savu bioloģisko nozari. Komisijai īpaša uzmanība būtu jāpievērš atbalstam tām dalībvalstīm/reģioniem, kuri atpaliek, vienlaikus sniedzot papildu norādījumus tām dalībvalstīm/reģioniem, kuri jau cenšas sasniegt 25 % mērķi. Katrai dalībvalstij būtu jāveicina kopīgā mērķrādītāja sasniegšana līdz 2030. gadam;

58.

iesaka dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām bioloģiskās lauksaimniecības jautājumus vairāk iekļaut izglītības un lauksaimniecības fakultāšu mācību programmās, kā arī izstrādāt mācību materiālus un apmācību par bioloģisko lauksaimniecību, ņemot vērā primārās ražošanas, kā arī pārstrādes un pārveides vajadzības;

59.

iesaka vietējām un reģionālajām pašvaldībām veicināt paātrinātu pāreju uz bioloģisko lauksaimniecību, sniedzot atbalstu un konsultācijas tādu saimniecību izveidei, pārveidei vai nodošanai, kuras izvēlas bioloģiskās lauksaimniecības pieeju;

60.

uzsver, ka ir svarīgi attīstīt bioloģisko lauksaimniecību reģionālā un vietējā līmenī, lai nostiprinātu primārās ražošanas izaugsmi. Īsu pārtikas piegādes ķēžu veicināšana var sniegt labumu gan bioloģiskajiem lauksaimniekiem, gan patērētājiem: tas samazina transporta izmaksas un palielina ilgtspēju, vienlaikus attīstot lauku ekonomiku un radot pievienoto vērtību ražošanas apgabalā;

61.

tādēļ iesaka dalībvalstīm un vietējām un reģionālajām pašvaldībām paredzēt īpašus pasākumus bioloģiskās pārtikas pārstrādē un tirdzniecībā iesaistītajiem uzņēmējiem, lai veicinātu harmonisku ražošanas attīstību un radītu labvēlīgu vidi īsām piegādes ķēdēm visos reģionos. Tādēļ Komiteja ierosina:

—	veicināt maza mēroga lauksaimniecības darbības, kas saistītas ar konkrēto lauku saimniecību,

—	palielināt mobilo pārstrādes iekārtu (kautuvju, pārstrādes iekārtu, malšanas iekārtu utt.) pieejamību lauku saimniecībām un veicināt pārstrādes iekārtu kopīgu izmantošanu vietējā līmenī, lai pārvarētu juridiskos šķēršļus, ko rada veselības un drošības un dzīvnieku veselības standarti,

—	veicināt lauksaimniecības kooperatīvu iesaistīšanos bioloģisko produktu tirdzniecībā un pārveidošanā, tostarp piedalīšanos pārtikas publiskajā iepirkumā;

62.

uzsver: lai sasniegtu 25 % mērķi, ļoti svarīgi aspekti ir ekonomikas organizācija, efektīvi tirgus regulēšanas instrumenti un ražotāju organizāciju finansēšana. Piemēram, būtu jānosaka ražotājiem minimālā cena, kas pārsniedz bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas vidējo cenu, lai nodrošinātu ražotajiem stabilu ienākumu minimumu. Tirgus nelīdzsvarotības gadījumā, ja pieprasījuma pieaugums nespēj absorbēt piedāvājuma pieaugumu, Komisija būtu jāpilnvaro aktivizēt īpašo publiskās intervences mehānismu bioloģiskajiem produktiem;

63.

norāda, ka pieaugošā negodīgā konkurence ar trešo valstu bioloģiskajiem produktiem varētu vājināt nozari, un aicina Eiropas Komisiju garantēt taisnīgu, līdzsvarotu un pārredzamu tirdzniecību, pieprasot nodrošināt savstarpīgumu Eiropas Savienībā importēto bioloģisko produktu ražošanas noteikumos un ar to saistītajos pienākumos, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi un efektīvu aizsardzību Eiropas patērētājiem. Šo pašu iemeslu dēļ iepriekš minētais būtu jāattiecina arī uz akvakultūru, lai vides aizsardzības un okeānu un jūru ilgtspējīgas pārvaldības noteikumus attiecinātu arī uz trešām valstīm;

64.

iesaka Eiropas Komisijai atbalstīt kopējas ES platformas izveidi, kas atvieglotu vietējo bioloģisko lauksaimnieku importa un eksporta iespējas, izstrādājot pakalpojumus ES digitālajai/e-tirdzniecībai un šajā jomā piedāvājot atbalstu loģistikai un veiksmīgām partnerībām;

65.

iesaka dalībvalstīm jaunās KLP ekoshēmu ietvaros ieviest bonus-malus sistēmu, kā izklāstīts iepriekšējā atzinumā par agroekoloģiju;

66.

norāda, ka jaunā ES regula par bioloģisko ražošanu stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī un radīs būtiskas izmaiņas dažās bioloģiskās ražošanas nozarēs. Lai nodrošinātu sekmīgu īstenošanu, ir būtiski panākt līdzsvaru starp saskaņošanu ES līmenī un pielāgošanu reģionālā līmenī, neatkāpjoties no bioloģiskās lauksaimniecības principiem;

67.

tādēļ aicina Komisiju uzraudzīt jaunās regulas ietekmi, lai efektīvi reaģētu uz visām iespējamajām problēmām, ko varētu radīt jauno noteikumu piemērošana;

68.

atzīst lopkopības nozarē pastāvošo lielo interesi par iespējām uzņēmumus pārveidot par bioloģiskiem uzņēmumiem un atzīst šīs nozares potenciālu;

69.

atzinīgi vērtē Komisijas nodomu stiprināt bioloģisko akvakultūru. Nozare saskaras ar sīvu konkurenci no trešām valstīm, jo ES importē gandrīz 80 % no iekšējā tirgū patērētajām zivīm (3);

70.

tādēļ iesaka Komisijai nodrošināt pienācīgu atbalstu un palielināt pētniecības un inovācijas finansējumu ES bioloģiskās lauksaimniecības, akvakultūras un lopkopības nozarēm, lai novērstu atbilstošu resursu trūkumu, proti, sertificētu bioloģisko sēklu, bioloģisko proteīnu un B vitamīna barības trūkumu, un samazinātu atkarību no importa;

71.

atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis Eiropa” palielināt pētniecības un inovācijas finansējumu bioloģiskajai lauksaimniecībai un īpaši uzsver, cik svarīgi ir veltīt atsevišķus uzaicinājumus par priekšlikumu iesniegšanu un budžetus bioloģiskajai ražošanai.

Briselē, 2021. gada 2. decembrī

Eiropas Reģionu komitejas priekšsēdētājs

Apostolos TZITZIKOSTAS

(1) IFOAM Organics Europe.

(2) Turpat.

(3) Copa-Cogeca viedoklis par rīcības plānu bioloģiskās ražošanas attīstībai.