—

ņemot vērā Komisijas 2021. gada 3. septembra Īstenošanas regulu (ES) 2021/1449, ar ko attiecībā uz apstiprinājuma termiņu pagarināšanu darbīgajām vielām 2-fenilfenolam (ieskaitot tādus tā sāļus kā nātrija sāls), 8-hidroksihinolīnam, amidosulfuronam, bifenoksam, hlormekvatam, hlortoluronam, klofentezīnam, klomazonam, cipermetrīnam, daminozīdam, deltametrīnam, dikambam, difenokonazolam, diflufenikānam, dimetahloram, etofēnproksam, fenoksapropam-P, fenpropidīnam, fludioksonilam, flufenacetam, fostiazātam, indoksakarbam, lenacilam, MCPA, MCPB, nikosulfuronam, parafīneļļām, parafīneļļai, penkonazolam, piklorāmam, propakvizafopam, prosulfokarbam, etil-kvizalofopam-P, tefuril-kvizalofopam-P, sēram, tetrakonazolam, trialātam, triflusulfuronam un tritosulfuronam groza Īstenošanas regulu (ES) Nr. 540/2011 (1),

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Regulu (EK) Nr. 1107/2009 par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū, ar ko atceļ Padomes Direktīvas 79/117/EEK un 91/414/EEK (2), un jo īpaši minētās regulas 17. pantu un 21. panta 1. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas 2015. gada 11. marta Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1107/2009 attiecībā uz augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū 80. panta 7. punkta īstenošanu un aizstājamo vielu saraksta izveidošanu (3),

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (4),

—

ņemot vērā savu 2018. gada 13. septembra rezolūciju par augu aizsardzības līdzekļu regulas [Regulas] (EK) Nr. 1107/2009 īstenošanu (5),

—

ņemot vērā savas 2019. gada 10. oktobra un 2020. gada 26. novembra rezolūcijas, ko ir pieņēmis, iebilstot pret iepriekš noteiktajiem hlortolurona apstiprinājuma perioda pagarinājumiem (6),

—

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā ar Komisijas Direktīvu 2005/53/EK (7) hlortolurons 2006. gada 1. martā ir iekļauts Padomes Direktīvas 91/414/EEK (8) I pielikumā un ir ticis uzskatīts par apstiprinātu saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1107/2009;

B.

tā kā hlortolurona apstiprinājuma atjaunošanas procedūra saskaņā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 844/2012 (9) tiek īstenota kopš 2013. gada;

C.

tā kā ar Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 533/2013 (10) darbīgās vielas hlortolurona apstiprinājuma periods jau bija pagarināts par vienu gadu un kopš 2017. gada tas ar Komisijas Īstenošanas regulām (ES) 2017/1511 (11), (ES) 2018/1262 (12), (ES) 2019/1589 (13), (ES) 2020/1511 (14) katru gadu ir bijis pagarināts vēl par vienu gadu, un tagad ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1449 apstiprinājuma periods vēlreiz ir pagarināts par vienu gadu līdz 2022. gada 31. oktobrim;

D.

tā kā Komisija nav paskaidrojusi pagarināšanas iemeslus, vien norādījusi — “[ņ]emot vērā to, ka no pieteikumu iesniedzējiem neatkarīgu iemeslu dēļ šo darbīgo vielu novērtēšana ir aizkavējusies, to apstiprinājuma periodi, visdrīzāk, beigsies, pirms tiks pieņemts lēmums par to atjaunošanu”;

E.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 mērķis ir augstā līmenī nodrošināt gan cilvēka, gan dzīvnieku veselības aizsardzību un arī vides aizsardzību, tomēr nosargājot Savienības lauksaimniecības konkurētspēju; tā kā īpaša uzmanība būtu jāpievērš tam, lai aizsardzība būtu nodrošināta neaizsargātākām iedzīvotāju grupām, tostarp grūtniecēm, zīdaiņiem un bērniem;

F.

tā kā būtu jāpiemēro piesardzības princips un tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir noteikts — vielas augu aizsardzības līdzekļos būtu jāiekļauj tikai tad, ja ir pierādīts, ka tas nepārprotami ir izdevīgi augkopībai un ka nav sagaidāma attiecīgo vielu kaitīga ietekme uz cilvēka vai dzīvnieku veselību vai nepieņemama iedarbība uz vidi;

G.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1107/2009 ir norādīts, ka nekaitīguma interesēs darbīgo vielu apstiprinājuma perioda ilgums būtu jāierobežo; tā kā būtu jānodrošina, ka apstiprinājuma periods ir proporcionāls iespējamiem riskiem, kas saistīti ar šādu vielu izmantošanu, bet šajā gadījumā ir skaidri redzams, ka šādas proporcionalitātes nav;

H.

tā kā 15 gados, kas pagājuši kopš hlortolurona kā darbīgās vielas apstiprināšanas, tas ir atzīts par varbūtēju endokrīno disruptoru, taču minētajā laikposmā tā apstiprinājums nav ne pārskatīts, ne anulēts;

I.

tā kā tad, ja ir konstatēta kaitīga ietekme uz veselību, bet zinātniski pamatota pārliecība tomēr vēl nav iegūta, Komisijai un dalībvalstīm ir iespēja un pienākums rīkoties saskaņā ar piesardzības principu, pieņemot riska pārvaldības pagaidu pasākumus, kas vajadzīgi, lai augstā līmenī nodrošinātu cilvēka veselības aizsardzību;

J.

tā kā Regulas (EK) Nr. 1107/2009 21. pantā ir konkrēti noteikts, ka Komisija darbīgās vielas apstiprinājumu var jebkurā brīdī pārskatīt, jo īpaši tad, ja, ņemot vērā jaunākās zinātnes un tehnikas atziņas, Komisija uzskata — ir norādes, kuras liecina, ka viela vairs neatbilst minētās regulas 4. pantā noteiktajiem apstiprināšanas kritērijiem, un tā kā šīs pārskatīšanas rezultātā vielas apstiprinājumu var anulēt vai grozīt;

K.

tā kā saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1272/2008 (15) hlortolurons ir saskaņoti klasificēts kategorijās “Ļoti toksisks ūdens organismiem”, “Ļoti toksisks ūdens organismiem ar ilgstošām sekām”, “Ir aizdomas, ka var izraisīt vēzi” (Carc. 2) un “Ir aizdomas, ka var kaitēt nedzimušajam bērnam” (Repr. 2);

L.

tā kā zinātniskās publikācijās (16) ir konstatēts, ka hlortoluronam ir īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

M.

tā kā ar Īstenošanas regulu (ES) 2015/408 hlortolurons 2015. gadā ir iekļauts aizstājamo vielu sarakstā, jo tiek uzskatīts, ka tam ir īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, turklāt minētā viela atbilst kritērijiem, pēc kuriem tā ir uzskatāma par noturīgu un toksisku vielu;

N.

tā kā saskaņā ar Regulas (EK) Nr. 1107/2009 II pielikuma 3.6.5. punktu darbīgo vielu nevar apstiprināt, ja tiek uzskatīts, ka tai ir īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un var nelabvēlīgi ietekmēt cilvēkus, ja vien cilvēku saskarsme ar šāda augu aizsardzības līdzekļa darbīgo vielu reālos piedāvātajos apstākļos ir nebūtiska, proti, līdzeklis tiek izmantots slēgtās sistēmās vai citos apstākļos, kuri nepieļauj kontaktu ar cilvēkiem, un ja attiecīgās darbīgās vielas atliekas pārtikā vai barībā nepārsniedz sākotnējo vērtību, kas noteikta saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 396/2005 (17) 18. panta 1. punkta b) apakšpunktu;

O.

tā kā nav pieņemams, ka Savienībā joprojām ir atļauts izmantot vielu, kas, iespējams, atbilst izslēgšanas kritērijiem, kuri noteikti darbīgajām vielām ar īpašībām, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, jo tādējādi ir apdraudēta sabiedrības un vides veselība;

P.

tā kā pieteikumu iesniedzēji Komisijas darba metodēs iestrādāto automātisko sistēmu var izmantot savā labā, lai nodrošinātu darbīgo vielu apstiprinājuma perioda tūlītēju pagarināšanu, ja nav pabeigta atkārtota riska novērtēšana, un tādēļ ar nodomu paildzināt atkārtotās novērtēšanas procesu, sniedzot nepilnīgus datus un pieprasot lielākas atkāpes un īpašus nosacījumus, kas rada nepieņemamus riskus videi un cilvēka veselībai, jo šīs bīstamās vielas iedarbība attiecīgās procedūras laikā turpinās;

Q.

tā kā 2018. gada 13. septembra rezolūcijā Parlaments aicināja Komisiju un dalībvalstis “nodrošināt, ka apstiprinājuma laikposma pagarināšana uz procedūras laiku, kas paredzēta Regulas 17. pantā, netiks izmantota aktīvām vielām, kas ir mutagēnas, kancerogēnas, reproduktīvajai funkcijai toksiskas un tādējādi ietilpst 1A vai 1B kategorijā, vai aktīvām vielām, kuras izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus un ir kaitīgas cilvēku un dzīvnieku veselībai, kā tas konstatēts attiecībā uz tādām vielām kā flumioksazīns, tiakloprīds, hlortolurons un dimoksistrobīns”;

R.

tā kā 2019. gada 10. oktobra un 2020. gada 26. novembra rezolūcijās Parlaments jau ir iebildis pret iepriekš noteiktajiem hlortolurona apstiprinājuma perioda pagarinājumiem;

S.

tā kā Komisija, atbildot (18) uz iepriekšējiem iebildumiem pret hlortolurona apstiprinājuma perioda pagarināšanu, tikai atsaucas uz pētījumu, kas kalpojis par pamatu ietekmes novērtējumam, kurš īstenots pirms Komisijas Regulas (ES) 2018/605 pieņemšanas (19) un kurā nav atzīts, ka hlortolurons varētu būt endokrīnais disruptors, taču Komisija nav atzinusi, ka minētā pētījuma rezultātā hlortolurons nav svītrots no aizstājamo vielu saraksta;

T.

tā kā pēc Komisijas Deleģētās regulas (ES) 2017/2100 (20) un Regulas (ES) 2018/605 pieņemšanas Komisija uzdeva Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EFSA) un Eiropas Ķimikāliju aģentūrai (ECHA) izstrādāt saskaņotus norādījumus, kas nodrošinātu, ka Savienības pieņemtie kritēriji, pēc kuriem nosaka īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus, tiek konsekventi piemēroti biocīdu un pesticīdu novērtēšanai Savienībā; tā kā šie norādījumi, kuros iekļauti jauni ESAO testi, 2018. gada jūnijā ir publicēti (21), taču nav izmantoti, lai novērtētu hlortolurona īpašības, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

U.

tā kā tas nozīmē, ka hlortolurons nav pienācīgi novērtēts, lai to varētu vairs neuzskatīt par vielu, kas izraisa endokrīnās sistēmas darbības traucējumus;

V.

tā kā EFSA vēl nav izvērtējusi par hlortoluronu sagatavotā atjaunošanas novērtējuma ziņojuma projektu;

W.

tā kā pēc tam, kad 2020. gadā saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2020/1511 iepriekšējo reizi tika pagarināts apstiprinājuma periods vairākām darbīgajām vielām, tostarp hlortoluronam, apstiprinājuma periods vairs nav pagarināts tikai vienai no 27 vielām, uz kurām minētā īstenošanas regula attiecas, savukārt saskaņā ar Īstenošanas regulu (ES) 2021/1449 apstiprinājuma periodi tiks pagarināti 39 vielām, un daudzām no tām tas tiks darīts trešo vai ceturto reizi;

X.

tā kā ir aizdomas, ka difenokonazols — gan tīrā veidā, gan savienojumos ar dažādiem azoliem, piemēram, penkonazolu, — aktivizē rezistenci pret triazolu Aspergillus fumigatus sēnītes celmā (22);

Y.

tā kā rezistence pret triazolu Aspergillus fumigatus sēnītes celmā raisa aizvien lielākas bažas sabiedrības veselības jomā (23); tā kā vairāku pētījumu dati (24) stabili liecina — lauksaimniecībā izmantojamie azoli ir par iemeslu tam, ka klīniskos apstākļos neizdodas veiksmīgi ārstēt ar azolu nesaistītus pacientus;

Z.

tā kā ir konstatēts, ka katrs ceturtais pacients, kurš nonāk intensīvās terapijas nodaļā ar Covid-19 saistītu veselības problēmu dēļ, ir inficējies ar Aspergillus fumigatus sēnīti, un 15 % no šādiem pacientiem tiek diagnosticēts rezistents Aspergillus fumigatus variants; tā kā šādus pacientus ir gandrīz neiespējami izārstēt un viņiem ir tikai 20 % izredzes izdzīvot (25);

AA.

tā kā no veselības viedokļa ir nepieņemami pagarināt apstiprinājuma periodus vielām, kuru iedarbības rezultātā veidojas rezistence pret sēnīšu zālēm,

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.