P9_TA(2021)0345

Pilsoņdialogi un pilsoņu līdzdalība ES lēmumu pieņemšanas procesā

Eiropas Parlamenta 2021. gada 7. jūlija rezolūcija par pilsoņdialogiem un pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā (2020/2201(INI))

(2022/C 99/11)

Eiropas Parlaments,

—	ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienību (LES) 10. panta 3. punktu,

—	ņemot vērā LES 11. pantu,

—	ņemot vērā 2020. gada 15. janvāra rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (1),

—	ņemot vērā 2020. gada 18. jūnija rezolūciju par Eiropas Parlamenta nostāju attiecībā uz konferenci par Eiropas nākotni (2),

—	ņemot vērā Reglamenta 54. pantu,

—	ņemot vērā Lūgumrakstu komitejas nostāju grozījumu veidā,

—	ņemot vērā Kultūras un izglītības komitejas un Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumus,

—	ņemot vērā Konstitucionālo jautājumu komitejas ziņojumu (A9-0213/2021),

tā kā 2019. gada Eiropas vēlēšanu rezultāti bija pozitīvs signāls, ka Eiropas pilsoņi arvien vairāk interesējas par norisēm ES līmenī un ka viņi uzskata, ka ES tiesību akti ietekmē viņu ikdienas dzīvi; tā kā kopējā vēlētāju aktivitāte 2019. gadā bija 50,6 %, kas ir augstākais rādītājs kopš 1994. gada un ievērojams pieaugums salīdzinājumā ar 2014. gadu, kad vēlētāju aktivitāte bija 42,6 %; tā kā, lai gan 2019. gadā vēlētāju aktivitāte bija augstāka visās iedzīvotāju grupās, vislielākais pieaugums bija vērojams jaunākajā paaudzē, ar plašu vēlētāju aktivitātes pieaugumu to cilvēku vidū, kuri ir jaunāki par 25 gadiem, un cilvēkiem vecumā no 25 līdz 39 gadiem; tā kā, neraugoties uz vispārējo vēlētāju aktivitātes pieaugumu, joprojām pastāv lielas atšķirības starp atsevišķām dalībvalstīm;

tā kā saskaņā ar datiem, ko sniedza 2020. gada jūnija Eirobarometra aptauja “Pilsoņu iesaiste” (3), 55 % respondentu uzskatīja, ka balsošana Eiropas vēlēšanās ir visefektīvākais veids, kā nodrošināt, ka lēmumu pieņēmēji ES līmenī uzklausa viņu viedokli; tā kā, lai gan mērķis ir pastāvīgi uzlabot demokrātijas darbību Eiropas Savienībā, vairākas Eirobarometra aptaujas rāda, ka iedzīvotāji nav apmierināti ar to, kā darbojas demokrātija; tā kā šāda izpratne pastāv ne tikai ES līmenī, bet arī valstu līmenī; tā kā ievērojama daļa ES pilsoņu nejūtas uzklausīti un uzskata, ka ES ir no viņiem attālināta struktūra;

C.	tā kā LES 10. un 11. pants un Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 20., 21., 24., 227. un 228. pants ir pamats pilsoņu līdzdalībai ES politikas un tiesību aktu izstrādē;

D.	tā kā LES 10. panta 3. punktā ir noteikts, ka katram pilsonim ir tiesības piedalīties Savienības demokrātiskajā dzīvē un ka lēmumus pieņem iespējami atklāti, un tie, cik iespējams, ir tuvināti pilsoņiem;

tā kā LESD 11. panta 1. un 2. punkts paredz, ka ES iestādes ar atbilstīgiem līdzekļiem dod pilsoņiem un apvienībām, kas tos pārstāv, iespēju izteikt savus viedokļus visās Savienības darbības jomās un publiski apmainīties ar tiem un uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar minētajām apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

F.	tā kā 2016. gada 13. aprīļa Iestāžu nolīguma par labāku likumdošanas procesu (4) 19. punktā ir uzsvērts, ka apspriešanās ar sabiedrību un ieinteresētajām personām ir labi informētas lēmumu pieņemšanas un likumdošanas procesa kvalitātes uzlabošanas neatņemama sastāvdaļa;

G.	tā kā LESD 165. panta 2. punkts uzdod ES veicināt jauniešu un ar jaunatni strādājošo sociālo un mācībspēku apmaiņu un mudināt jauniešus iesaistīties Eiropas demokrātiskajā dzīvē;

tā kā ES pilsoņi var tikai ar zināmiem nosacījumiem celt prasību tiešā veidā Eiropas Savienības Tiesā (EST), lai īstenotu savas tiesības saskaņā ar Līgumiem, tostarp Pamattiesību hartu; tā kā Eiropas Parlamenta demokrātiska ievēlēšana ir galvenais augšupējais instruments pilsoņiem Eiropas Savienībā, savukārt citi līdzekļi, proti, Eiropas pilsoņu iniciatīva (EPI), sūdzības Eiropas Ombudam un lūgumraksti Parlamentam, kuri būtiski papildina parlamentārismu, ir jāstiprina;

tā kā līdz šim ir bijušas sešas sekmīgas EPI, no kurām jaunākās iniciatīvas ir “Minority Safepack” un “End the Cage Age”; tā kā Regulas (ES) 2019/788 (5) par EPI, kas stājās spēkā 2020. gada janvārī, mērķis ir panākt, lai pilsoņi vieglāk varētu aicināt Komisiju ierosināt tiesību aktus tās kompetences jomās, kurās Savienībai ir tiesības rīkoties; tā kā iniciatīva “Minority Safepack” bija pirmā EPI, kas Parlamentā tika apspriesta, pamatojoties uz pārskatīto EPI regulu, un 2020. gada decembrī Parlaments to pārliecinoši atbalstīja ar 76 % nodoto balsu; tā kā tomēr EPI ietekme ir zema — daļēji tāpēc, ka Komisija neveic turpmākus pasākumus;

J.	tā kā Eiropas Ombuda ieteikumi nav juridiski saistoši, bet atbilstība konstatējumiem pastāvīgi ir augsta;

K.	tā kā ES pilsoņiem un jebkurai fiziskai personai, kas dzīvo kādā dalībvalstī vai kuras juridiskā adrese ir kādā dalībvalstī, ir tiesības iesniegt lūgumrakstus Eiropas Parlamentam saskaņā ar LESD 24. un 227. pantu, ja šis jautājums viņus skar tieši un attiecas uz ES darbības jomām;

tā kā Komisijas rīkotās tiešsaistes sabiedriskās apspriešanas galvenokārt ir paredzētas konkrētai mērķgrupai, netiek plaši izplatītas un dažkārt ir pārāk īsas, un tas nozīmē, ka tās nesasniedz ievērojamu iedzīvotāju daļu; tā kā Eiropas Revīzijas palāta, visaptveroši pārskatot Komisijas apspriešanās politiku 2019. gadā, ieteica Komisijai uzlabot veidu, kādā tā vēršas pie iedzīvotājiem, lai veicinātu lielāku līdzdalību;

M.	tā kā Komisijas rīkotie pilsoņdialogi drīzāk ir veids, kā sniegt informāciju pilsoņiem, nevis iesaistīt viņus debatēs par viņu redzējumu un to, kādas pārmaiņas ES viņi vēlētos, un neparedz atgriezeniskās saites mehānismu, lai informētu pilsoņus par viņu piedalīšanās rezultātiem;

tā kā esošo līdzdalības instrumentu, piemēram, EPI, sabiedrisko apspriešanu un pilsoņdialogu, pašreizējā darbība nenodrošina pilsoņiem pietiekamus līdzekļus ES lēmumu pieņemšanas procesa ietekmēšanai; tā kā tas lielā mērā ir saistīts ar efektīvu pēcpasākumu trūkumu lēmumu pieņemšanas procesā iestāžu līmenī;

tā kā lielāko daļu līdzdalības veidu atsevišķi pilsoņi izmanto reti; tā kā atsevišķi pilsoņi lielā mērā nav informēti par esošajiem līdzdalības instrumentiem un tāpēc nepietiekami ir atspoguļots viņu viedoklis un viņus nepietiekami pārstāv dati, kas savākti, izmantojot esošos instrumentus; tā kā pilsoņu līdzdalība neaizstāj organizētu pilsonisko sabiedrību;

P.	tā kā ar pašreizējiem līdzdalības instrumentiem maksimāli nepalielina pilsoņu līdzdalības potenciālu un tādēļ nepietiekami sniedz ieguldījumu attiecībā uz ES demokrātiskās leģitimitātes stiprināšanu un pilsoņu atbildības sajūtu attiecībā uz tādu ES, kas atspoguļo viņu vajadzības un redzējumu;

Q.	tā kā esošo līdzdalības instrumentu reformēšana, īpašu uzmanību pievēršot vismazāk pārstāvētajām sabiedrības grupām, proti, jauniešiem, un Eiropas publiskās telpas turpmāka attīstīšana var palīdzēt stiprināt ES demokrātisko leģitimitāti;

tā kā uzlabot iedzīvotāju līdzdalību un pārredzamību ES līmenī ir svarīgi, lai tuvinātu Eiropas Savienību iedzīvotājiem un palielinātu iedzīvotāju uzticēšanos un ticību ES iestādēm, kā arī nodrošinātu reālu daudzlīmeņu demokrātiju; tā kā pārredzamības trūkums rada šķēršļus publiskām debatēm par jebkādiem tiesību aktiem; tā kā ne visām ieinteresētajām personām ir vienlīdzīga piekļuve ES iestādēm vai informācijai par to darbu; tā kā Komisijai būtu jārīko atvērti, pārredzami un regulāri dialogi ar iedzīvotājiem un pilsoniskās sabiedrības organizācijām; tā kā ES ir jānodrošina, ka pilsoniskā sabiedrība var aktīvi piedalīties publiskās debatēs un spēj ietekmēt politikas un lēmumu pieņemšanas procesus;

S.	tā kā ir jāuzlabo pilsoniskuma izglītošanas Eiropas dimensija, uzlabojot pilsoņu izpratni par ES ar mērķi nodrošināt viņu līdzdalību;

tā kā dalībvalstīs pieaug vajadzība pēc mācību nodarbībām, kurās apgūtu vielu par Eiropas pilsoniskumu; tā kā šajā kontekstā būtu jāatzīst pilsoniskās sabiedrības organizāciju darbs pilsoniskuma izglītības un mācīšanās jomā un būtu jāveicina holistiska pieeja pilsoniskuma izglītībai, tostarp gan formālajai, gan neformālajai izglītībai un mācībām;

U.	tā kā pašreizējie veiksmīgie pilsoņu līdzdalības projekti, kā, piemēram, “European HomeParliaments” un “ES jaunatnes dialogs”, ir apliecinājuši, ka pilsoņi vēlētos regulāri piedalīties ES lēmumu pieņemšanas procesos;

V.	tā kā Padome joprojām ir iestāde “ar slēgtām durvīm”, kā to apstiprina Eiropas Ombuda izmeklēšana OI/2/2017/TE par Padomes pārredzamības trūkumu attiecībā uz publisku piekļuvi tās leģislatīvajiem dokumentiem un lēmumu pieņemšanas procesu tajā;

W.	tā kā ESAO ir definējusi atvērto pārvaldību kā “valdības kultūru, kas balstās uz novatorisku un ilgtspējīgu publisko politiku un praksi, kuras pamatā ir pārredzamības, pārskatatbildības un līdzdalības principi, kas veicina demokrātiju un iekļaujošu izaugsmi”;

tā kā 2018. gadā dalībvalstu rīkotās Eiropas pilsoņu konsultācijas par Eiropas nākotni ir izrādījušās efektīvs instruments, lai iesaistītu iedzīvotājus ES jautājumos; tā kā sakarā ar to, ka trūkst konkrētu turpmāko pasākumu un procesa nepārtrauktības, šo līdzdalības centienu dotie rezultāti nav viendabīgi;

Y.	tā kā konferencē par Eiropas nākotni būtu jāiesaista pēc iespējas plašāka sabiedrības līdzdalība un tā varētu būt vērtīga pieredze, iesaistot iedzīvotājus, lai saprastu, ko viņi patiesi sagaida no ES un iestāžu darba,

uzsver, ka ir jāapsver, kā Savienība var efektīvāk sadarboties ar iedzīvotājiem saskaņā ar Savienības pārstāvības demokrātijas pamatprincipiem; uzskata, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt lielākai ietekmei ES lēmumu pieņemšanā, lai Savienība labāk atspoguļotu iedzīvotāju uzskatus un kļūtu noturīgāka, demokrātiskāka un efektīvāka; šajā sakarībā uzskata, ka Līgumu grozīšanas iespēja nebūtu jāizslēdz, lai gan tam nevajadzētu būt pašmērķim, un ka konferencei par Eiropas nākotni būtu jāsniedz iespēja veidot konstruktīvu dialogu ar pilsoņiem par šiem svarīgākajiem jautājumiem;

uzskata, ka jebkāda Savienības reforma, lai padarītu to sociālāku, taisnīgāku, saliedētāku, vienotāku, mērķtiecīgāku, spējīgāku, suverēnāku un atbildīgāku, tiek stiprināta, tieši sadarbojoties ar iedzīvotājiem, izmantojot līdzdalības mehānismus;

uzsver, ka starp redzējumu par ES, kas koncentrējas uz dalībvalstīm, un ES, kas koncentrējas uz ES iestādēm, pamatā pastāv spriedze, ko var pārvarēt, izstrādājot pieeju un instrumentus pilsoņu Eiropas Savienībai;

norāda, ka esošajiem līdzdalības instrumentiem ir dažādi trūkumi un tāpēc tie būtu jāuzlabo un jāizstrādā jauni instrumenti, lai pilsoņu līdzdalību padarītu pieejamāku, iekļaujošāku, jēgpilnāku un efektīvāku; uzskata, ka, lai veicinātu sabiedrības līdzdalību plašākās politiskajās debatēs un sniegtu pilsoņiem iespēju ietekmēt politiskos rezultātus, izmantojot sinerģijas esošajos mehānismos, ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāju iesaiste tiktu strukturēta tā, lai tā atbilstu iedzīvotāju vēlmēm; uzskata, ka šai augšupējai līdzdalības programmai būtu jāpapildina pārstāvības demokrātija Eiropas Savienībā;

uzsver, cik svarīga ir EPI kā vienīgais ES līmeņa līdzdalības instruments, kas spēj potenciāli iedarbināt tiesību aktu izveidošanu; prasa, lai reakcija uz to tiktu pastiprināta, par katru sekmīgo EPI pieņemot Parlamenta rezolūciju; norāda, ka Komisijai ir pilnībā jāievēro savs juridiskais pienākums norādīt pietiekamus iemeslus, kāpēc tā ir rīkojusies vai nerīkojās saistībā ar EPI, un uzskata, ka tam jābūt visaptverošākam, lai nodrošinātu, ka pilsoņiem tiek sniegts precīzs priekšstats par to, ko varētu sagaidīt no EPI uzsākšanas vai piedalīšanās tajā; pauž nožēlu par to, ka Komisija neveic turpmākus pasākumus saistībā ar sekmīgām EPI, izmantojot likumdošanas pasākumus; uzskata, ka saskaņā ar Regulas (ES) 2019/788 15. pantu gadījumā, ja Komisija noteiktajos termiņos nav publicējusi savus nodomus vai paziņojumā ir norādījusi, ka tā neplāno rīkoties pēc tādas EPI, kas atbilst procedūras prasībām un atbilst Līgumiem, jo īpaši LES 2. pantā noteiktajām Savienības pamatvērtībām, Parlaments varētu saskaņā ar Reglamenta 222. pantu pieņemt lēmumu par normatīva patstāvīga (INL) ziņojuma sagatavošanu saistībā ar šo EPI; mudina Komisiju apņemties iesniegt tiesību akta priekšlikumu pēc tam, kad Parlaments būs pieņēmis šādu INL; šajā sakarībā ierosina grozīt pašreizējo pamatnolīgumu starp Parlamentu un Komisiju; prasa grozīt EPI regulu, lai stimulētu Komisiju iesniegt tiesību akta priekšlikumu, ja iesniegtā EPI atbilst attiecīgajām prasībām;

norāda, ka pēc Eiropas Revīzijas palātas ziņojuma (6), kurā atzīta Komisijas rīkoto sabiedrisko apspriešanu efektivitāte, un ņemot vērā iedzīvotāju apmierinošo izpratni, Komisijai būtu jāuzlabo sabiedriskās apspriešanas process, lai veicinātu iedzīvotāju lielāku līdzdalību un labāk uzraudzītu un novērtētu viņu ieguldījumu;

norāda, ka pašreizējā pilsoņdialogu koncepcija un prakse būtu jāstiprina un jāatjaunina;

uzsver ieguvumus, ko sniedz sadarbība ar pilsoņiem un pilsonisko sabiedrību Eiropas publiskās telpas attīstībā un ES demokrātiskās leģitimitātes papildināšanā, ko nodrošina tās pārstāvības iestādes un demokrātiskās procedūras;

uzsver, ka ne visas ieinteresētās personas, jo īpaši iedzīvotāji un pilsoniskās sabiedrības grupas, ir politiski vienlīdz aktīvi, tiek sadzirdēti vai panāk ietekmi; tādēļ uzskata, ka ES līdzdalības demokrātija prasa atbalstīt iedzīvotājus, kas nav organizējušies, un veicināt viņu piekļuvi vēlēšanu un līdzdalības iespējām ES kanālos un ārpus tiem;

10.

uzskata, ka iedzīvotāju uzticēšanās ES iestādēm ir būtiska, lai nodrošinātu demokrātiju, labu pārvaldību un efektīvu politikas veidošanu; uzskata, ka ES iestādēm ir jācenšas nodrošināt pēc iespējas augstākus pārredzamības, pārskatatbildības un integritātes standartus; uzsver, ka iedzīvotāju piekļuve Eiropas iestāžu dokumentiem ir būtiski svarīga līdzdalības demokrātijai; īpaši aicina Padomi uzlabot pārredzamību tās lēmumu pieņemšanas procesos un piekļuvē dokumentiem;

11.

uzsver jauno tehnoloģiju potenciālu, kas var nodrošināt jaunas iespējas sadarbībai ar iedzīvotājiem, nodrošināt efektīvu augšupēju pieeju un uzlabot iedzīvotāju spēju prasītt no iestādēm pārskatatbildību;

12.

uzsver, ka atvērta pārvaldība, kas apvieno pastiprinātus pārredzamības un pārskatatbildības pasākumus un līdzdalības instrumentus, ir labs risinājums demokrātijas deficītam, ko rada tas, ka ES pilsoņiem ir iespaids par darbībspējas trūkumu ES lēmumu pieņemšanā;

13.

atzinīgi vērtē paredzēto neatkarīgas ētikas struktūras izveidošanu pārredzamības veicināšanai ES iestādēs;

14.

vērš uzmanību uz jauno programmu “Pilsonība, vienlīdzība, tiesības un vērtības”, ar kuru iecerēts panākt, lai būtu labāk redzamas un gūtu lielāku ietekmi tādas darbības, kas veicina pilsoņu dialogus un iesaistīšanos līdzdalības demokrātijas procesos; uzsver, ka ir svarīgi nodrošināt nepārtrauktību un palielināt resursus šīs programmas pilsoņu jautājumiem veltītai sadaļai, tostarp pilsētu sadraudzības un atceres pasākumiem; atzinīgi vērtē tādu pasākumu ieviešanu, kuru mērķis ir veicināt turpmākas Eiropas vērtības saskaņā ar šo programmu, piemēram, palielināt izpratni par kopējo Eiropas vēsturi; aicina jaunajā programmā ātri izveidot “Pilsoniskā dialoga grupu”;

15.

uzskata, ka ir svarīgi veicināt apmaiņu starp dažādu valstu pilsoņiem Eiropas, valsts, reģionālā un vietējā līmenī, jo īpaši izmantojot pilsētu un reģionu tīklus un veicinot starpreģionu dialogu; aicina Komisiju šim nolūkam nodrošināt pietiekamu finansējumu, izmantojot programmas “Pilsonība, vienlīdzība, tiesības un vērtības” sadaļu “Pilsoņu iesaistīšanās un līdzdalība”;

16.

uzsver, ka uzlabota informācija par iedzīvotāju bažām palīdzēs ES iestādēm to centienos būt pretimnākošām un reaģēt uz šīm bažām, nodrošinot pienācīgus kanālus, lai sasniegtu iedzīvotājus un apkopotu informāciju, kā arī sekojot līdzi lēmumu pieņemšanas procesam; aicina uzlabot līdzdalības mehānismus, lai nodrošinātu iedzīvotāju līdzdalības jēgpilnu ietekmi uz ES lēmumu pieņemšanu;

17.

uzsver nepieciešamību iesaistīt jauniešus, jo īpaši politiskās debatēs par Eiropas nākotni, un konsekventi iesaistīt viņus līdzdalības mehānismos un regulāri rīkotos pilsoņu dialogos, jo šodien pieņemtie lēmumi noteiks viņu nākotni; uzsver, ka ir jāapzina jauni saziņas un mijiedarbības veidi, kas pielāgoti jauniešu interesēm;

18.

atzinīgi vērtē Komisijas veiktās īpašās apspriešanās par bērniem svarīgiem jautājumiem un atbalsta ES bērnu līdzdalības platformas izveidi nākotnē; atzinīgi vērē jauniešu iekļaušanu konferences par Eiropas nākotni digitālajā platformā un iedzīvotāju darba grupās; mudina ES iestādes radīt veidus, kā nākotnē strukturāli nodrošināt līdzīgu iesaistīšanos ar bērniem un jauniešiem, nodrošinot pienācīgus atsauksmju mehānismus;

19.

aicina patiesi iesaistīt jauniešus un jauniešu organizācijas pasākumu un programmu plānošanā, īstenošanā un novērtēšanā; atzinīgi vērtē ES jaunatnes dialoga centienus iekļaut jauniešus un jauniešu organizācijas politikas veidošanā un lēmumu pieņemšanā; aicina ES iestādes apņemties veikt konkrētas darbības, ņemot vērā ES jaunatnes dialoga rezultātus;

20.

uzsver nepieciešamību sadarboties ar izglītības iestādēm un pilsoniskās izglītības organizācijām, lai nodrošinātu, ka aktīvs Eiropas pilsoniskums tiek iekļauts mācību programmā visā ES; aicina Komisiju sniegt atbalstu ar mērķi papildināt izglītības programmas visās dalībvalstīs, jo īpaši atbalstot kopējas mācību programmas izstrādi Eiropas un globālās pilsoniskās izglītības jomā, veicinot labāku izpratni par pastāvošajām ES iestādēm un par dalībvalstu vēsturi un kultūru, kā arī veicinot objektīvu un kritisku domāšanu par Eiropas Savienības sniegtajām priekšrocībām; ierosina izglītības programmās iekļaut moduļus par ES darbību un vēsturi un aicina Komisiju ierosināt vadlīnijas šādiem moduļiem;

21.

atgādina par ES izglītības ministru 2015. gada 17. martā pieņemto “Deklarāciju par pilsoniskuma un kopējo vērtību — brīvības, iecietības un nediskriminācijas — veicināšanu ar izglītības palīdzību”, kurā viņi pieprasa pastiprināt darbības izglītības jomā Eiropas, valstu, reģionālajā un vietējā līmenī, lai stiprinātu mūsu plurālistisko sabiedrību;

22.

aicina Komisiju sākt ikgadēju Eiropas Savienības olimpiādes konkursu par ES darbību un vēsturi jauniešiem vidusskolās, arodmācībās un citās izglītības struktūrās, lai palielinātu interesi, līdzdalību un debates par ES jautājumiem; uzsver, ka programma “Erasmus+” arī būtu jāizmanto, lai uzlabotu Eiropas pilsoniskuma izglītību, jo īpaši studentu un jauniešu vidū; atkārtoti uzsver, ka Komisijai, pamatojoties uz veiksmīgo programmu “Erasmus+”, ir labāk jāatbalsta ES jautājumu un studiju programmas, kas pastāv visā Eiropā un ārpus tās;

23.

uzskata, ka jaunatnes līdzdalības nodrošināšana būs svarīga, tiecoties panākt pilsoņu dialogu iniciatīvu ietekmi ilgtermiņā; tādēļ uzsver, ka ir svarīgi visos ES mācību pasākumos koncentrēties uz jauniešiem, un ierosina veicināt jauniešu iesaistīšanas instrumentus, īpašu uzmanību pievēršot sociālajiem tīkliem, mobilajām lietotnēm, mobilajām spēlēm, viktorīnām un citiem jauniešiem draudzīgiem formātiem; kā labas prakses paraugus atzinīgi vērtē mācīšanās no līdzbiedriem izglītības programmas, piemēram, Eiropas Jauniešu parlamentu un ES jaunatnes dialogu;

24.

uzsver akadēmisko aprindu, pētnieku un universitāšu nozīmi iedzīvotāju zinātības līmeņa uzlabošanā par līdzdalības mehānismiem ES, lai palielinātu viņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesā;

25.

uzsver, ka efektīvi pilsoņdialogi un aktīva pilsoņu līdzdalība ir cieši saistīti ar pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju; tādēļ uzsver, ka ir jāuzlabo pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensija, lai nodrošinātu pilsoņu līdzdalību un spēju darboties kā informētiem pilsoņiem un pilnībā piedalīties pilsoniskajā un sociālajā dzīvē gan Eiropas, gan dalībvalstu līmenī, pamatojoties uz izpratni par politiskiem, juridiskiem, sociāliem un ekonomiskiem jēdzieniem un struktūrām, kā arī globālajām norisēm un ilgtspēju; aicina Komisiju izstrādāt visaptverošu Eiropas stratēģiju, lai uzlabotu pilsoniskuma kompetences Eiropas Savienībā un izstrādātu atbalsta pasākumus, kuru mērķis ir nodrošināt visiem ES iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi pilsoniskuma izglītībai, lai viņi varētu īstenot savas politiskās tiesības;

26.

ierosina izveidot Eiropas pilsoniskuma izglītības tīklu, lai nodrošinātu platformu paraugprakses un zināšanu apmaiņai par metodēm, kā uzlabot pilsoniskuma izglītības Eiropas dimensiju; uzsver, ka ir vajadzīgi jauni pilsoniskuma izglītības modeļi un instrumenti;

27.

uzsver plašsaziņas līdzekļu nozīmi iedzīvotāju viedokļu veidošanā par ES politiku un pašu ES; uzsver nepieciešamību uzturēt neatkarīgu un daudzveidīgu plašsaziņas līdzekļu vidi visā Eiropā, taču uzskata, ka būtu jāpieliek lielākas pūles, lai apkarotu dezinformāciju un nepatiesas reportāžas plašsaziņas līdzekļos par ES jautājumiem, jo īpaši palielinot atbalstu uz faktiem balstītiem Eiropas mēroga plašsaziņas līdzekļu projektiem;

28.

uzsver pilsoņu tiesības piekļūt ticamai, neatkarīgai un ar faktiem pamatotai informācijai par Eiropas Savienību, tās politikas virzieniem un lēmumu pieņemšanas procesiem; atzīst, ka ir jāveido daudzveidīgas piekļuves iespējas neitrālam, neatkarīgam un informatīvam kopējam Eiropas ziņu centram, kas būtu pieejams visās ES oficiālajās valodās, kā arī jāattīsta proaktīva saziņa ar ES pilsoņiem; tomēr atgādina arī par esošo plašsaziņas līdzekļu nozīmi; uzskata, ka ir konkrēti jācīnās pret maldinošas informācijas un dezinformācijas izplatīšanos, jo īpaši krīžu laikā, kad visvairāk vajadzīga pārbaudīta, uzticama un savlaicīga informācija; uzsver, ka šajos procesos izšķiroša nozīme ir plašsaziņas līdzekļu neatkarībai; aicina tiešsaistes platformu darbībā ieviest atgriezenisko saiti, faktu pārbaudi un moderāciju attiecībā uz maldinošu informāciju un dezinformāciju, šajā procesā vienlaikus ievērojot pilsoniskās tiesības un vārda brīvību; tādēļ uzskata, ka ir būtiski pastiprināt žurnālistu apmācību, lai veicinātu neatkarīgu un kritisku domāšanu;

29.

atzinīgi vērtē Eiropas Demokrātijas rīcības plāna (EDAP) mērķi uzlabot pilsoņu piedalīšanos demokrātiskajās sistēmās, balstoties uz informētu lēmumu pieņemšanu; uzsver nepieciešamību nodrošināt jaunatnes piedalīšanos un personu, kas nāk no nelabvēlīgas vides, pilsonisko līdzdalību saskaņā ar “Erasmus+” un Eiropas Solidaritātes korpusa iniciatīvām; atzinīgi vērtē EDAP ietvaros izziņotos pasākumus ar mērķi stiprināt plašsaziņas līdzekļu brīvību, vārda brīvību un kvalitatīvu žurnālistiku; gaida Komisijas priekšlikumus par praktiskiem un efektīviem instrumentiem, ar kuriem labāk garantēt žurnālistu drošību, jo viņi pārāk bieži tiek pakļauti draudiem un nepamatotai iebiedēšanai, tādējādi ierobežojot pilsoņu tiesības uz informāciju; ar bažām norāda, ka trūkst konkrētu priekšlikumu ar mērķi nodrošināt māksliniecisko brīvību un sniegt aizsardzību tiem māksliniekiem, kuri tiek cenzēti un pakļauti vajāšanai, un aicina Komisiju turpināt attīstīt šo jomu EDAP ietvaros;

30.

atzīst visu ES pilsoņu tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no ES iestādēm vienā no ES oficiālajām valodām; norāda, ka patiess dialogs un ES pilsoņu aktīva un apzināta līdzdalība ES lēmumu pieņemšanā ir iespējama tikai tad, ja nav valodas barjeras, un tādēļ aicina Komisiju daudz vairāk censties sazināties ar pilsoņiem visās ES oficiālajās valodās; norāda, ka nolūkā pastiprināt iekļautību, izpratni un redzamību ir jāuzlabo tiešsaistes satura pieejamība; ierosina, ka visām ES tīmekļa vietnēm vajadzētu būt lietotājdraudzīgām un pieejamām visās oficiālajās ES valodās;

31.

atgādina, ka Eiropas politiku un tiesību aktus visbiežāk īsteno vietējās un reģionālās pārvaldes iestādes un ka tās spēj vieglāk uzrunāt iedzīvotājus un tām ir galvenā loma iedzīvotāju izglītošanā par ES, jo tas ir iedzīvotājiem vistuvākais pārvaldības līmenis; uzsver, ka pirmais solis varētu būt resursu, ko piešķirt Eiropas iestāžu koordinācijas birojiem, palielināšana un to teritoriālā tīkla attīstīšana visā Eiropā;

32.

atzinīgi vērtē Reģionu komitejas 2020. gada 14. oktobra atzinumu “Pastāvīgais vietējo un reģionālo pašvaldību dialogs ar iedzīvotājiem” (7); prasa papildus ES mēroga instrumentiem iedzīvotāju līdzdalībai izveidot daudzlīmeņu pārvaldes iestāžu tīklu, kam būtu jākalpo par savienotāju starp Eiropas iestādēm un pilsoņiem;

33.

atkārtoti norāda, ka pilsoņi ir pilnībā jāiesaista ES lēmumu pieņemšanā, lai uzlabotu ES leģitimitāti un palielinātu sabiedrības uzticēšanos iestāžu darbam; tādēļ uzsver, cik svarīgi ir pastāvīgi līdzdalības mehānismi, lai vēl vairāk atvieglotu un veicinātu pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanā ārpus balsošanas un citiem pastāvošajiem kanāliem un instrumentiem; atbalsta izpratnes veicināšanas darbības par šiem mehānismiem, lai maksimāli palielinātu to ietekmi un efektivitāti; uzsver, ka ir vajadzīgi šādi mehānismi Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, kā arī atbilstīga horizontāla un vertikāla koordinācija starp iestādēm dažādos līmeņos;

34.

uzsver, ka regulāri līdzdalības procesi ar pilsoņiem varētu kalpot dažādiem mērķiem, kā, piemēram, ietekmējot ikgadējās politiskās vai likumdošanas prioritātes, izstrādājot precīzus priekšlikumus saistībā ar konkrētiem jautājumiem, apspriežot institucionālas problēmas vai lemjot par noteiktu publisko resursu izmantošanu; tomēr uzsver, ka, lai gan pilsoņu līdzdalība dažās jomās būs lietderīga, ir svarīgi, lai pilsoņiem būtu skaidra izpratne par iesaistes rezultātiem, tostarp raksturīgajiem ierobežojumiem, ar atbilstīgām un pārredzamām pēcpārbaudes procedūrām;

35.

norāda, ka pilsoņu līdzdalības mehānismi ietver plašu papildinošu instrumentu klāstu, piemēram, pilsoņu asamblejas, pilsoņu iniciatīvas, sabiedriskās apspriešanas, pilsoņdialogus, līdzdalīgu budžeta plānošanu, referendumus utt.;

36.

atgādina, ka pilsoņiem paredzētajiem līdzdalības mehānismiem vajadzētu nodrošināt cilvēkiem veidus, kā paust savas idejas un bažas; uzsver, ka tiem jābūt līdzdalīgiem, iekļaujošiem, atklātiem, apzinātiem, transnacionāliem, pārredzamiem, objektīviem, atbildīgiem, efektīviem, pamanāmiem un iesaistošiem;

37.

akcentē, ka ir jāīsteno iekļaujoša pieeja nolūkā sasniegt pēc iespējas plašāku iedzīvotāju loku; uzsver, ka dalībnieku atlasei būtu jānodrošina līdzsvarota iedzīvotāju pārstāvība, izmantojot piemērotus saziņas mehānismus nolūkā sasniegt dažādu auditoriju, lai pilnībā tiktu atspoguļota sociālā un teritoriālā daudzveidība; uzsver, ka visiem pilsoņiem vajadzētu būt vienlīdzīgai piekļuvei līdzdalības mehānismiem, tostarp tiem, kas dzīvo mazāk attīstītos apgabalos, vai tiem, kuriem ir mazāka piekļuve ES informācijai; aicina līdzdalības mehānismus attiecināt uz visiem, tostarp uz ES dzīvojošiem trešo valstu pilsoņiem, kā arī uz ES pilsoņiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī vai trešā valstī un kuriem būtu jāpiedāvā viņu vajadzībām pielāgoti alternatīvi mehānismi;

38.

uzsver, ka pilsoņiem ir jābūt piekļuvei līdzdalības mehānismiem visās Savienības oficiālajās valodās; atgādina, ka valodu barjeras attālina Eiropas iestādes no iedzīvotājiem un kavē patiesi iekļaujošas Eiropas demokrātijas attīstību;

39.

uzsver, ka ir svarīgi sniegt cilvēkiem ar invaliditāti pilnīgu piekļuvi visiem dažādajiem instrumentiem, ko ES piedāvā iedzīvotājiem, jo īpaši ar sistemātisku tulkošanu, tostarp zīmju valodā un viegli lasāmā valodā;

40.

pasvītro, ka pilsoniskās sabiedrības organizācijām, sociālajiem partneriem un citām ieinteresētajām personām vajadzētu būt nozīmīgai lomai visos līdzdalības instrumentos; uzskata, ka izšķiroša nozīme ir pienācīgai metodikai, kas atbalsta to līdzdalību; norāda, ka ir jāiesaista Reģionu komiteja (RK) un Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK), lai šādi instrumenti būtu veiksmīgi;

41.

atzīmē, ka, lai jebkāds līdzdalības process būtu efektīvs, jau no paša sākuma ir jāpaziņo viņiem tā mērķis noteikumi un laika plānojums; uzsver, ka saziņai par pilsoņu iesaistīšanu ir jāizceļ jebkura mehānisma praktiskā nozīme, jo pretējā gadījumā, ja netiks apmierinātas cerības, samazināsies līdzdalība un pēc tam — leģitimitāte;

42.

uzsver, ka ir jānodrošina labs līdzsvars starp vienotu formātu un dažādu valstu praksi regulāri rīkotos pilsoņdialogos, lai nodrošinātu pilsoņiem tādu Eiropas sistēmu, kurā ņemtas vērā dažādas apspriežu tradīcijas valstu līmenī;

43.

uzsver, ka digitālajām tehnoloģijām būtu jāpapildina klātienes līdzdalības instrumenti un tās jo īpaši būtu jāizmanto, lai veicinātu to iedzīvotāju līdzdalību, kuriem ir grūtības piedalīties tradicionālajos līdzdalības instrumentos;

44.

aicina Komisiju un dalībvalstis izstrādāt piekļūstamus, inovatīvus un iekļaujošus instrumentus iedzīvotāju līdzdalībai un dialogiem, labāk izmantojot digitālās tehnoloģijas, lai ļautu visiem iedzīvotājiem (piemēram, gados jaunākiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem, cilvēkiem ar invaliditāti, mobiliem ES iedzīvotājiem, lauku un mazapdzīvotu apvidu iedzīvotājiem) efektīvi piedalīties ES lēmumu pieņemšanā, izmantojot to praksi, kā Covid-19 pandēmija paātrināja digitālo rīku lietošanu; norāda uz nebirokrātisku un visaptverošu tīmekļa vietņu, kas sniedz iedzīvotājiem informāciju par visām Eiropas līdzdalības iniciatīvām, pievienoto vērtību; uzsver sociālo mediju būtiski svarīgo lomu, īpaši attiecībā uz bērniem; uzsver, ka šādu inovatīvu rīku mērķim būtu jābūt atbalstīt pārstāvības demokrātiju un ka visos līmeņos būtu jānodrošina pārredzamība;

45.

aicina veikt faktu pārbaudi un moderāciju attiecībā uz dezinformāciju to tiešsaistes platformu darbībā, kuras tiek izmantotas, lai sadarbotos ar iedzīvotājiem;

46.

atgādina, ka pirms jebkāda līdzdalības procesa uzsākšanas ES iestādēm jāapņemas sekot līdzi to rezultātiem, ņemot vērā šo iestāžu kompetenci un likumdošanas procedūras, jo iedzīvotāju vilšanās bieži vien rodas no tā, ka netiek veikti turpmāki pasākumi; uzsver, ka iedzīvotājiem vajadzētu būt skaidrai izpratnei par pilsoņu līdzdalības un dialoga struktūrām, lai vēlmes atbilstu realitātei, pretējā gadījumā pastāv risks, ka pilsoņiem tiek liegta iespēja izteikties; uzsver, ka jebkāds jauns līdzdalības instruments būtu jāpapildina ar nozīmīgu komunikācijas kampaņu ar augsta līmeņa politisko iesaisti ES un valstu līmenī, līdzīgi kā sekmīgā vēlēšanu kampaņa 2019. gada Eiropas Parlamenta vēlēšanās;

47.

uzsver, ka ES iestādēm ir aktīvi jāsniedz norādījumi dalībniekiem visā līdzdalības procesā; uzsver, ka šā procesa beigās tā rezultāti ir skaidri jādefinē, lai uz tiem varētu attiecināt obligātas reaģēšanas pienākumu; ierosina šo pasākumu beigās nodrošināt dalībniekiem par katru priekšlikumu vai ieteikumu skaidrā valodā rakstiski formulētu atgriezenisko saiti, kurā ES iestādes precizē savu nodomu īstenot minēto priekšlikumu vai ieteikumu vai pamato savu lēmumu to nedarīt; atzīst, ka ir jāpārvar grūtības un problēmas, lai līdzdalības mehānismi sniegtu lielāku ieguldījumu demokrātijas kvalitātē un līdz ar to arī piederības apziņā un Eiropas identitātē;

48.

atzīmē nepieciešamību izveidot pienācīgu turpmāko pasākumu mehānismu attiecībā uz pilsoņdialogiem, lai efektīvi ņemtu vērā pilsoņu ieguldījumu; ierosina, ka daļa no turpmākajiem pasākumiem varētu būt rezultātu iepludināšana patstāvīgajos ziņojumos un atklātās uzklausīšanās, turklāt visos šajos pasākumos būtu jāiesaista pilsoņi, tostarp sabiedrības vismazāk pārstāvētās grupas, jo īpaši jaunieši;

49.

pauž pārliecību, ka pilsoņu līdzdalības procesos ir jānodrošina pēc iespējas augstāks pārredzamības līmenis; norāda, ka pārredzamība un atvērtie dati nostiprina uzticēšanos publiskajām iestādēm un līdz ar to arī to leģitimitāti; uzsver, ka, lai ar sabiedrības līdzdalību veicinātu ES iestāžu demokrātisko leģitimitāti, ir vajadzīga labāka izpratne par ES lēmumu pieņemšanu; aicina izveidot atvērtas pārvaldības standartu ES līmenī, kas varētu kalpot par pamatu citiem pārvaldības līmeņiem;

50.

rosina Komisijas tīmekļa vietni “Izsakiet viedokli” veidot par vienas pieturas resursu, kas nodrošinātu piekļuvi visiem līdzdalības instrumentiem ES līmenī; norāda, ka Covid-19 pandēmija ir mudinājusi izmantot digitālos plašsaziņas līdzekļus un tiešsaistes konferenču sistēmas, un tāpēc saskata papildu iespējas, ko digitalizācija paver iedzīvotāju līdzdalībai; norāda, ka tas ir palīdzējis pilsoņiem ātrāk, plašāk un iekļaujošāk piedalīties lēmumu pieņemšanā; uzskata, ka ES būtu jāveicina jauni un inovatīvi pilsoņu līdzdalības veidi, ļaujot izmantot digitālo tehnoloģiju rīkus, kas atvieglo daudzvalodu dialogu ar pilsoņiem; aicina Komisiju izmantot turpmākas digitālās iespējas pilsoņu līdzdalībai visās oficiālajās ES valodās, tostarp pamācības, iepriekšējos piemērus un informāciju par attiecīgajiem tiesību aktiem; uzskata, ka būtu jāparedz noteikumi attiecībā uz personām, kas ir neredzīgas, ar redzes traucējumiem vai ar iespiesta teksta lasītnespēju citu iemeslu dēļ;

51.

mudina izveidot neatkarīgu pilsoniskās sabiedrības, akadēmisko aprindu un sociālo partneru forumu, lai uzraudzītu procesu un ES iestāžu veiktos turpmākos pasākumus;

52.

mudina atvieglot neatkarīga pilsoniskās sabiedrības organizāciju tīkla izveidi, pamatojoties uz brīvprātīgu līdzdalību, lai apvienotu dažādas demokrātijas iniciatīvas, tostarp dažādos reģionos, lai veicinātu informācijas apmaiņu un zināšanu nodošanu, kā arī lai nodrošinātu paraugprakses metožu izmantošanu; uzskata, ka tas palielinās pilsoņu informētību par ES lēmumu pieņemšanas procedūrām, kā arī nodrošinās pilsoņiem vairāk iespēju ietekmēt politikas veidošanu;

53.

atzinīgi vērtē EESK un RK priekšsēdētāju priekšlikumu izveidot iestāžu darba grupu par pilsoņu līdzdalību ES lēmumu pieņemšanas procesos;

54.

apņemas sadarboties ar pārējām ES iestādēm un ieinteresētajām personām, lai stiprinātu papildu pilsoņu ieguldījuma kanālus, tostarp paplašinot pilsoņdialogus un izveidojot pastāvīgu mehānismu pilsoņu līdzdalībai ar oficiāli saistošu pārraudzības procesu;

55.

aicina Komisiju nākt klajā ar priekšlikumu iestāžu nolīgumam par pilsonisko dialogu, kas balstītos uz LES 11. panta 2 punktu, kurā teikts, ka iestādes uztur atklātu, pārredzamu un pastāvīgu dialogu ar pilsoņus pārstāvošām apvienībām un pilsonisko sabiedrību;

56.

uzsver, cik svarīgi ir koordinēti un saskaņoti veicināt pilsonisko iesaistīšanos un aktīvu līdzdalību vietējā, reģionālā, valsts un ES līmenī; šajā sakarībā uzskata, ka būtu jāstiprina Eiropas Komisijas pārstāvniecību un Eiropas Parlamenta vietējo biroju (EPLO) loma, darbība un neatkarība dalībvalstīs, lai veicinātu pilsonisko līdzdalību un tiešu dialogu ar pilsoņiem, nodrošinātu piekļuvi informācijai un tās izplatīšanu un palielinātu izpratni par Eiropas Savienību un tās politiku, plaši un labi koordinēti izmantojot komunikācijas instrumentus iedzīvotāju digitālai un fiziskai līdzdalībai;

57.

norāda, ka iniciatīva “Jauns Eiropas Bauhaus” ir nesens jauninājums pilsoņu līdzdalības veicināšanai un atvieglošanai; uzsver, ka iniciatīva apvieno iedzīvotājus, ekspertus, uzņēmumus un iestādes un veicina sarunas par to, kā nākotnes dzīves telpas padarīt cenas ziņā pieejamākas un piekļūstamākas;

58.

rosina ieviest izmēģinājuma projektos līdzdalības mehānismus, tostarp “līdzdalības budžeta plānošanu”, lai varētu veidot Savienības budžeta izdevumu daļu un kolektīvos resursus, ļaujot pilsoņiem iesaistīties politikas izstrādē kopā ar ES lēmumu pieņēmējiem;

59.

uzsver nepieciešamību — ar pietiekamu iesaistīšanos no ES iestāžu puses — atvieglot pilsoņu līdzdalību ES strukturālajās reformās, reformējot LES 48. pantā paredzēto Konventa metodi; ierosina to apspriest konferencē par Eiropas nākotni;

60.

atzinīgi vērtē konferenci par Eiropas nākotni un uzskata, ka tā ir lieliska iespēja tiešā veidā ar pilsoņiem iesaistīties jēgpilnā dialogā par Eiropas nākotni un sniegt atbildes uz viņu pieprasījumiem;

61.

uzsver, cik svarīga ir pilsoniskās sabiedrības organizāciju un iestāžu pārstāvju līdzsvarota līdzdalība konferencē par Eiropas nākotni; uzsver, ka ir jāveic pamatīgi turpmāki pasākumi saistībā ar konferences rezultātiem, informējot pilsoņus par atšķirīgajiem posmiem lēmumu pieņemšanas procesā, nodrošinot, ka dialogs ar pilsoņiem ir jēgpilns un ka tas turpinās arī pēc tam, kad konference par Eiropas nākotni ir oficiāli beigusies;

62.

uzsver, ka pilsoņu agorām, kas organizētas saistībā ar konferenci par Eiropas nākotni, būtu jākalpo par izmēģinājuma projektu to turpmākai institucionalizācijai kā pastāvīgam pilsoņu līdzdalības mehānismam galvenajās debatēs;

63.

pauž cerību, ka konference par Eiropas nākotni sniegs būtisku ieguldījumu, veicinot pilsoņu līdzdalības Eiropas Savienības politikas veidošanas procesā turpmāko attīstību, un pavērs ceļu jauna pastāvīga mehānisma pilsoņu līdzdalībai veidošanai;

64.

uzskata, ka konference par Eiropas nākotni sniedz iespēju apspriest iespējamos mehānismus pilsoņu aktīvai līdzdalībai apspriešanās procesā, lai ietekmētu Komisijas gada darba programmu un runu par stāvokli Savienībā; norāda, ka šāda mehānisma darbība varētu būt ikgadēja, sākoties katra gada pirmajos mēnešos ar nacionālajām un reģionālajām pilsoņu agorām, kam būtu jāsagatavo prioritātes, kuras paredzēts apspriest transnacionālā Eiropas pilsoņu agorā, kuras noslēgums varētu būt Eiropas dienā; norāda, ka prioritātes, kas izriet no Eiropas pilsoņu agoras, būtu jāiesniedz ES iestādēm, lai tās varētu izmantot apspriešanās mehānismā, kura rezultātā tiek izstrādāta Komisijas gada darba programma;

65.

uzdod priekšsēdētājam šo rezolūciju nosūtīt Padomei un Komisijai.

(1) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0010.

(2) Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0153.

(3) Eirobarometra zibensaptauja FL4023

(4) Iestāžu nolīgums starp Eiropas Parlamentu, Eiropas Savienības Padomi un Eiropas Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV L 123, 12.5.2016., 1. lpp.).

(5) Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/788 (2019. gada 17. aprīlis) par Eiropas pilsoņu iniciatīvu (OV L 130, 17.5.2019., 55. lpp.).

(6) Īpašais ziņojums Nr. 14/2019 “Have your say!” (“Izsakiet viedokli!”), Eiropas Revīzijas palāta, 2019. gada septembris.

(7) OV C 440, 18.12.2020., 49. lpp.