—

ņemot vērā projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119, sastāv vai ir ražoti no tās (D070621/02,

—

ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 22. septembra Regulu (EK) Nr. 1829/2003 par ģenētiski modificētu pārtiku un barību (1) un jo īpaši tās 7. panta 3. punktu un 19. panta 3. punktu,

—

ņemot vērā Komisijas Īstenošanas regulu (ES) Nr. 503/2013 par ģenētiski modificētas pārtikas un barības atļauju pieteikumiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 un par Komisijas Regulas (EK) Nr. 641/2004 un Komisijas Regulas (EK) Nr. 1981/2006 grozījumiem (2),

—

ņemot vērā Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā minētās Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas 2021. gada 11. janvāra balsojumu, kura dēļ atzinums netika sniegts,

—

ņemot vērā 11. un 13. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes 2011. gada 16. februāra Regulā (ES) Nr. 182/2011, ar ko nosaka normas un vispārīgus principus par dalībvalstu kontroles mehānismiem, kuri attiecas uz Komisijas īstenošanas pilnvaru izmantošanu (3),

—

ņemot vērā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) 2018. gada 21. jūnijā pieņemto atzinumu, kas publicēts 2018. gada 25. jūlijā (4),

—

ņemot vērā iepriekšējās rezolūcijas, kurās ir iebilsts pret atļauju izmantot ģenētiski modificētus organismus (ĢMO) (5),

—

ņemot vērā Reglamenta 112. panta 2. un 3. punktu,

—

ņemot vērā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas rezolūcijas priekšlikumu,

A.

tā kā 2014. gada 30. septembrī uzņēmums “Bayer CropScience AG” (turpmāk — pieteikuma iesniedzējs) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1829/2003 5. un 17. pantu iesniedza pieteikumu par atļauju laist tirgū pārtiku, pārtikas sastāvdaļas un dzīvnieku barību, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu GHB614 × T304-40 × GHB119 (turpmāk — ĢM kokvilna), no tās sastāv vai ir no tās ražota; tā kā pieteikumā minēta arī tādu produktu laišana tirgū, kas satur ĢM kokvilnu vai sastāv no tās, izmantošanai veidos, kas nav pārtika un dzīvnieku barība, izņemot audzēšanu;

B.

tā kā 2018. gada 21. jūnijāEFSA pieņēma labvēlīgu atzinumu, kas publicēts 2018. gada 25. jūlijā;

C.

tā kā ĢM kokvilnu iegūst, krustojot trīs ģenētiski modificētas (ĢM) kokvilnas transformācijas notikumus, kā rezultātā tiek panākta rezistence pret herbicīdiem, kas satur glufozinātu un glifozātu, kā arī radīti divi insekticīdu proteīni (“Bt” jeb “Cry” toksīni): Cry1Ab un Cry2Ae, kas ir toksiski dažiem tauriņu kāpuriem, kuri barojas ar kokvilnu (6);

D.

tā kā, lai gan kokvilnas sēklu eļļas patēriņš cilvēku uzturā Eiropā varētu būt salīdzinoši neliels, to satur visdažādākie pārtikas produkti, tostarp mērces, majonēze, konditorejas izstrādājumi, šokolādes pastas un čipsi; tā kā kokvilnu izmanto dzīvnieku barībā, galvenokārt kokvilnas sēklu raušu/miltu vai augsta tauku satura kokvilnas sēklu veidā (7); tā kā kokvilnu cilvēki patērē arī kokvilnas miltu veidā;

E.

tā kā Regulā (EK) Nr. 1829/2003 ir noteikts, ka ģenētiski modificēta pārtika un barība nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt cilvēku veselību, dzīvnieku veselību vai vidi un ka Komisija, izstrādājot savu lēmumu, ņem vērā visus attiecīgos Savienības tiesību aktu noteikumus un citus pamatotus faktorus, kas attiecas uz izskatāmo jautājumu; tā kā šādiem pamatotiem faktoriem būtu jāietver Savienības saistības saskaņā ar ANO ilgtspējīgas attīstības mērķiem (IAM), Parīzes nolīgumu par klimata pārmaiņām un ANO Biodaudzveidības konvenciju;

F.

tā kā Īstenošanas regulā (ES) Nr. 503/2013 ir prasīts novērtēt, vai paredzamā lauksaimniecības prakse ietekmē pētīto beigupunktu rezultātus; tā kā saskaņā ar minēto īstenošanas regulu tas jo īpaši attiecas uz augiem, kas ir izturīgi pret herbicīdiem; tā kā dažādajām vietām, kas izraudzītas lauka izmēģinājumiem, turklāt ir arī jāatspoguļo dažādie meteoroloģiskie un agronomiskie apstākļi, kuros kultūraugs ir audzējams;

G.

tā kā lauka izmēģinājumi ĢM kokvilnas sastāva un agronomiskai novērtēšanai ir veikti ASV un tikai astoņās vietās, bet ne citās kokvilnas ražošanas ziņā svarīgās teritorijās; tā kā ir izmantoti dati tikai par vienu gadu, proti, par 2012. gadu, lai sagatavotu datus par attiecīgajiem meteoroloģiskajiem apstākļiem, kuros konkrēto augu var audzēt;

H.

tā kā glufozināts un glifosāts netika izmantoti lielās devās, kas varētu būt sagaidāmas pieaugošās nezāļu rezistences kontekstā;

I.

tā kā EFSA nav pieprasījusi papildu pētījumus, piemēram, lauka izmēģinājumus, kas ilguši vairāk nekā vienu sezonu un veikti vietās, kuras atrodas citos kokvilnas ražošanas reģionos; tā kā turklāt netika iegūti dati par ekstremālākiem vides apstākļiem, piemēram, klimata pārmaiņu izraisītiem apstākļiem, lai gan ir pierādīts, ka vides faktori var ietekmēt Bt toksīnu izpausmi (8);

J.

tā kā vairākos pētījumos konstatēts, ka herbicīdizturīgu ĢM kultūraugu audzēšana noved pie papildu herbicīdu izmantošanas, kas lielā mērā notiek tādēļ, ka rodas herbicīdizturīgas nezāles (9); tā kā līdz ar to sagaidāms, ka ĢM kokvilna tiks pakļauta gan lielākām, gan biežākām glufozināta un glifozāta devām, kā rezultātā var palielināties atlieku līmenis ražā;

K.

tā kā joprojām nav skaidras atbildes par to, vai glifozāts ir kancerogēns; tā kā EFSA 2015. gada novembrī secināja, ka glifozāts, visticamāk, nav kancerogēns, un Eiropas Ķīmisko vielu aģentūra 2017. gada martā secināja, ka neviena klasifikācija nav pamatota; tā kā, gluži pretēji tam, 2015. gadā Starptautiskā Vēža izpētes aģentūra (specializētā Pasaules Veselības organizācijas vēža pētniecības aģentūra) glifozātu klasificēja kā iespējami kancerogēnu cilvēkam;

L.

tā kā EFSA uzskata, ka trūkst nepieciešamo toksikoloģijas datu, lai varētu veikt patērētāju apdraudējuma novērtējumu attiecībā uz vairākiem glifozāta noārdīšanās produktiem, kas saistīti ar glifozātizturīgiem ĢM kultūraugiem (10);

M.

tā kā glufozināts klasificēts kā reproduktīvajai sistēmai toksiska viela (1B) un tāpēc tam piemērojami Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 1107/2009 noteiktie izslēgšanas kritēriji (11); tā kā glufozināta apstiprinājums izmantošanai Savienībā izbeidzās 2018. gada 31. jūlijā (12); tā kā ĢM kokvilna ir izgatavota ar divkāršu panesamību pret glufozinātu, ļaujot attiecībā uz šiem augiem lietot vēl lielākas devas;

N.

tā kā pētījumi liecina, ka glifosāts un glufozināts var nopietni ietekmēt mikrobiomu (13), un tāpēc vispirms būtu jāizvērtē visas pārtikas un dzīvnieku barības Bt toksīnu hroniskais toksiskums (jauktais toksiskums) zarnām gadījumos, kad kultūraugi ir apsmidzināti ar glifosātu un glufozinātu, un tikai pēc tam var nonākt pie secinājumiem par ietekmi uz veselību un par pārtikas nekaitīgumu;

O.

tā kā tiek uzskatīts, ka novērtējums par ĢM augos konstatētajām herbicīdu atliekām un to noārdīšanās produktiem ir ārpus EFSA Ģenētiski modificētu organismu ekspertu grupas (EFSA ĢMO ekspertu grupa) kompetences, un tādēļ to neveic kā daļu no ĢMO apstiprināšanas procesa; tā kā tas izraisa jautājumus, jo to, kādā veidā attiecīgajā ĢM augā noārdās papildu herbicīdi, to noārdīšanās produktu (metabolītu) sastāvu un līdz ar to arī toksicitāti var ietekmēt pati ģenētiskā modifikācija (14);

P.

tā kā Cry1Ab un Cry2Ae proteīni, kas iegūti no attiecīgi Escherichia coli (E. coli) un B. thuringiensis, tika izmantoti, lai veiktu drošuma pētījumus, nevis paša ĢM auga izstrādātie proteīni (15), kas nozīmē, ka toksiskās ietekmes novērtējums balstās uz pieņēmumu, ka toksiskās ietekmes novērtējums ir balstīts uz pieņēmumu par mākslīgi izstrādāto baktērijas Bt toksīnu un auga izstrādāto Bt toksīnu ekvivalenci; tā kā tomēr, lai adekvāti ņemtu vērā sinerģiskos efektus, novērtējumu pamatā nedrīkst būt tikai tie testi, kas veikti ar mikrobu sistēmās iegūtiem transgēnu Bt toksīniem;

Q.

tā kā toksiskuma testus, kas veikti ar izolētiem proteīniem, turklāt var uzskatīt par maznozīmīgiem, jo Bt toksīni ĢM kultūraugos — tādos kā kukurūza, kokvilna un sojas pupas, — būtībā ir toksiskāki par izolētiem Bt toksīniem; tā kā iemesls tam ir auga šūnās esošie proteāzes inhibitori, kas aizkavē Bt toksīnu noārdīšanos, un tādējādi šie toksīni kļūst vēl toksiskāki; tā kā šī parādība ir konstatēta vairākos zinātniskos pētījumos, tostarp vienā no pētījumiem, kuru pirms 30 gadiem veica uzņēmums “Monsanto” un kurā tika konstatēts, ka pat ārkārtīgi zema proteāzes inhibitoru līmeņa klātbūtne palielina Bt toksīnu toksiskumu līdz pat 20 reizēm (16);

R.

tā kā šāda veida ietekme EFSA veiktajos riska novērtējumos nekad nav ņemta vērā, kaut gan tas ir būtisks faktors visiem Bt augiem, ko atļauts Savienībā importēt vai audzēt; tā kā nevar izslēgt riskus, ko šāds paaugstināts toksiskums proteāzes inhibitoru un Bt toksīnu mijiedarbības rezultātā rada cilvēkiem un dzīvniekiem, kas lieto pārtiku un barību, kura satur Bt toksīnus;

S.

tā kā vairākos pētījumos ir konstatēts, ka pastāv blaknes, kas pēc pakļaušanas Bt toksīnu iedarbībai var ietekmēt imūnsistēmu, un ka dažiem Bt toksīniem var būt adjuvanta iedarbība (17), proti, nonākot saskarē ar citiem proteīniem, tie var palielināt šo citu proteīnu alergēniskumu;

T.

tā kā herbicīdu atlieku un to metabolītu potenciālās mijiedarbības ar Bt toksīniem novērtēšana neietilpst EFSA ĢMO ekspertu grupas pienākumos, un līdz ar to šāda novērtēšana netiek veikta riska novērtējuma ietvaros; tas ir problemātiski, jo ir zināms, ka atliekas, kuras veidojas pēc apsmidzināšanas ar glifosātu un glufozinātu, negatīvi ietekmē mikrobiomu, un tādēļ tas kombinācijā ar Bt toksīniem var, piemēram, veicināt spēcīgāku imūnreakciju (18);

U.

tā kā atšķirībā no insekticīdu lietošanas, ja iedarbība notiek izsmidzināšanas laikā un ierobežotu laiku pēc tās, Bt ĢM kultūraugu izmantošana rada Bt toksīnu pastāvīgu ietekmi uz mērķa un nemērķa organismiem;

V.

tā kā pieņēmumu, ka Bt toksīniem ir vienots, mērķim atbilstīgs iedarbības veids, vairs nevar uzskatīt par pareizu un nevar izslēgt ietekmi uz nemērķa organismiem (19); tā kā tiek ziņots par arvien lielāku skaitu nemērķa organismu, kas tiek dažādā veidā ietekmēti; tā kā jaunākajā pārskatā ir minētas 39 zinātniski recenzētas publikācijas, kurās ziņots par Bt toksīnu būtiski negatīvu ietekmi uz daudzām “nepiederīgām” sugām (20);

W.

tā kā Bt toksīnu iedarbība ar Bt kultūraugu importu saistītos izšļakstīšanās, atkritumu un kūtsmēslu rašanās procesos varētu skart vairākus nemērķa organismus; tā kā riska novērtējumā nav izvērtēta ietekme uz nemērķa organismiem;

X.

tā kā riska novērtējumā nav ņemta vērā mērķa kaitēkļu rezistences pret Bt toksīniem attīstība, kas, iespējams, liks lietot mazāk videi nekaitīgus pesticīdus vai palielināt to devas, un pieteikumu skaits ĢM kultūru izmantošanai audzēšanas valstī; tā kā ASV Vides aizsardzības aģentūra plāno nākamo trīs līdz piecu gadu laikā pakāpeniski atteikties no daudziem pašreizējiem Bt kukurūzas hibrīdiem, kā arī no dažām Bt kokvilnas šķirnēm, jo palielinās kukaiņu rezistence pret šādām kultūrām (21);

Y.

tā kā, lai arī tiek apgalvots, ka Bt kultūru izmantošana samazina insekticīdu lietošanu, Amerikas Savienotajās Valstīs nesen publicētā pētījumā (22) tiek konstatēts, ka, “iespējams, vairākās analīzēs par Bt kultūru ietekmi uz pesticīdu lietošanas praksi netiek ņemta vērā sēklu apstrāde un tādēļ tiek pārspīlēts insekticīdu lietošanas samazinājums (jo īpaši “apstrādātā platība”) saistībā ar Bt kultūrām”;

Z.

tā kā Savienība ir ANO Konvencijas par bioloģisko daudzveidību līgumslēdzēja puse un tas skaidri liecina, ka gan eksportētājām, gan importētājām valstīm ir starptautiski pienākumi attiecībā uz biodaudzveidību;

AA.

tā kā trīs mēnešu apspriešanās periodā dalībvalstis iesniedza EFSA daudz kritisku piezīmju (23); tā kā šīs kritiskās piezīmes ietver to, ka sniegtie dati un datu analīze par fenotipisko novērtēšanu, sastāvu un toksicitāti nav pietiekami, sastāva analīzē nav ņemtas vērā komplementāro herbicīdu atliekas un metabolīti un ka pieteikuma iesniedzēja priekšlikums vides monitoringa plānam neatbilst mērķiem, kas noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2001/18/EK VII pielikumā (24), un ka monitoringa darbības nav saistītas ar attiecīgajiem aizsardzības mērķiem; tā kā vienas dalībvalsts kompetentā iestāde noraidīja priekšlikumu laist tirgū ĢM kokvilnu, pamatojoties uz to, ka iepriekšējie novērtējumi par trim atsevišķiem notikumiem nebija pietiekami, lai nodrošinātu cilvēka veselības aizsardzību augstā līmenī;

AB.

tā kā ANO īpašā referenta jautājumos par tiesībām uz pārtiku 2017. gada ziņojumā konstatēts, ka jo īpaši jaunattīstības valstīs bīstamiem pesticīdiem ir katastrofāla ietekme uz veselību (25); tā kā ANO IAM 3. mērķa 9. apakšmērķis paredz līdz 2030. gadam būtiski samazināt bīstamu ķīmisku vielu izraisītu nāves gadījumu un slimību skaitu un gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu un kontamināciju (26); tā kā līdz ar atļauju importēt ĢM kokvilnu palielinātos pieprasījums pēc šī kultūrauga, apstrādāta ar herbicīdu, kas ir reproduktīvajai sistēmai toksiska viela un ko Savienībā vairs nav atļauts izmantot, un tādējādi iedarbībai vairāk būtu pakļauti darba ņēmēji trešās valstīs; tā kā, ņemot vērā herbicīdu lietošanu lielākos daudzumos, īpašas bažas rada risks par darbinieka lielāku eksponētību saistībā ar kultūraugiem, kas noturīgi pret herbicīdiem;

AC.

tā kā Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgā komiteja, kas minēta Regulas (EK) Nr. 1829/2003 35. pantā, 2021. gada 11. janvāra balsojumā nolēma atzinumu nesniegt, kas nozīmē, ka atļaujai nav dalībvalstu kvalificēta balsu vairākuma atbalsta; tā kā 13 dalībvalstis (pārstāv 35,52 % no Savienības iedzīvotājiem) balsoja pret atļaujas piešķiršanu, savukārt par balsoja tikai 10 dalībvalstis (ar iedzīvotāju pārstāvības 27,49 % īpatsvaru); tā kā 4 dalībvalstis (kas pārstāv 37 %) balsojumā atturējās;

AD.

tā kā Komisija atzīst, ka problemātiska ir pašreizējā prakse, proti, ka lēmumus par ĢMO atļaušanu joprojām pieņem Komisija, lai gan dalībvalstis ar kvalificētu balsu vairākumu nav sniegušas pozitīvu atzinumu, kas pats par sevi ir liels izņēmums kopējā produktu atļaušanas kārtībā, taču kļuvis par normu, kad tiek pieņemti lēmumi par atļauju piešķiršanu ĢM pārtikai un dzīvnieku barībai;

AE.

tā kā Eiropas Parlaments astotajā sasaukumā kopumā pieņēma 36 rezolūcijas, ar kurām iebilda pret tādu ĢMO laišanu tirgū, kas paredzēti izmantošanai pārtikā un dzīvnieku barībā (33 rezolūcijas), kā arī iebilda pret ĢMO audzēšanu Savienībā (trīs rezolūcijas); tā kā devītajā sasaukumā Eiropas Parlaments jau ir pieņēmis 16 iebildumus pret atļauju laist tirgū ĢMO; tā kā neviena no minētajiem ĢMO atļaušanai nav sniegts pozitīvs atzinums ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu; tā kā iemesli, kuru dēļ dalībvalstis neatbalsta atļaujas piešķiršanu, cita starpā attiecas arī uz piesardzības principa neievērošanu atļaujas piešķiršanas procesā un zinātniski nenoskaidrotiem jautājumiem saistībā ar riska novērtējumu;

AF.

tā kā, neraugoties uz pašas atzītajām nepilnībām demokrātijas ziņā, atbalsta trūkumu no dalībvalstu puses un Parlamenta iebildumiem, Komisija turpina piešķirt atļaujas ĢMO;

AG.

tā kā nav vajadzīgas izmaiņas tiesību aktos, lai Komisija varētu neatļaut ĢMO, ja pārsūdzības komitejā ar dalībvalstu kvalificētu balsu vairākumu nav sniegts pozitīvs atzinums (27);

1.

2.

3.

4.

5.

6.

7.

8.

9.

10.

11.

12.

13.

14.

15.

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MZHG0JG (SYN-ØØØJG-2), no tās sastāv vai ir no tās ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0028);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas A2704-12 (ACS-GMØØ5-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0029);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 10. oktobra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × MON 88017 × 59122 × DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs vai četras atsevišķas modifikācijas MON 89034, 1507, MON 88017, 59122 un DAS-40278-9 vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0030);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kokvilnu LLCotton25 (ACS-GHØØ1-3), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0054);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 89788 (MON-89788-1), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0055);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 × 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un apakškombinācijas MON 89034 × NK603 × DAS-40278-9, 1507 × NK603 × DAS-40278-9 un NK603 × DAS-40278-9, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0056);

—

Eiropas Parlamenta 2019. gada 14. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu Bt11 × MIR162 × MIR604 × 1507 × 5307 × GA21 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā apvienotas divas, trīs, četras vai piecas atsevišķas modifikācijas Bt11, MIR162, MIR604, 1507, 5307 un GA21, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2019)0057);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 14. maija rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87708 × MON 89788 × A5547-127, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0069);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās, un ar kuru atceļ Komisijas Īstenošanas lēmumu (ES) 2018/1111 (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0291);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas SYHT0H2 (SYN-ØØØH2-5), no tām sastāv vai ir no tām ražoti (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0292);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 11. novembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 87460 × MON 89034 × MIR162 × NK603 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi, trīs vai četri no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 87460, MON 89034, MIR162 un NK603, vai kas sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0293);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstīgi Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētas sojas pupas MON 87751 × MON 87701 × MON 87708 × MON 89788, sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0365);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar ko atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atļauj laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 87427 × MON 89034 × MIR162 × MON 87411 un ģenētiski modificētu kukurūzu, kurā kombinēti divi vai trīs no vienkāršiem transformācijas notikumiem MON 87427, MON 89034, MIR162 un MON 87411, sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0366);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MIR604 (SYN-IR6Ø4-5), sastāv vai ir ražoti no tās (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0367);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 88017 (MON-88Ø17-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0368);

—

Eiropas Parlamenta 2020. gada 17. decembra rezolūcija par projektu Komisijas īstenošanas lēmumam, ar kuru atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1829/2003 atjauno atļauju laist tirgū produktus, kas satur ģenētiski modificētu kukurūzu MON 89034 (MON-89Ø34-3), sastāv vai ir ražoti no tām (Pieņemtie teksti, P9_TA(2020)0369).