Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Nākamās paaudzes MVU stratēģija. Īstenošanas efektivitātes un ātruma uzlabošana”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2022/C 194/02)

Ziņotāja:	Milena ANGELOVA
Līdzziņotājs:	Panagiotis GKOFAS

Pilnsapulces lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializētā nodaļa	Vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	13.12.2021.
Pieņemts plenārsesijā	19.1.2022.
Plenārsesija Nr.	566
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	235/1/7

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) ir ES ekonomikas mugurkauls, tāpēc ekonomikas atveseļošana lielā mērā ir atkarīga no tā, cik sekmīgi tie pielāgosies un darbosies jaunajā pēcpandēmijas realitātē, ko ietekmē digitālās un zaļās pārkārtošanās izraisītās būtiskās pārmaiņas. Lai MVU spētu ne tikai turpināt pastāvēt, bet arī plaukt, attīstīties un paplašināties, virzot ES ekonomiku, radot kvalitatīvas darbvietas un veicinot iedzīvotāju labklājību, Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir aktīvāk jācenšas nodrošināt šiem uzņēmumiem labvēlīgu uzņēmējdarbības vidi, pienācīgu finansējumu un atbalsta pasākumus.

1.2.

Ar rīcībpolitiku “Gatavi nākotnei” un ar tiesisko regulējumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir jānodrošina noteiktība, konsekvence, skaidrība un vienlīdzīgi konkurences apstākļi, ievērojot labāka regulējuma (1) un konkurētspējas pārbaužu principus, kad tiek ieviesti jauni politikas pasākumi vai pārskatīti jau esošie, un vienlaikus ir jāsaglabā augsts vides un sociālās aizsardzības līmenis. EESK aicina racionalizēt administratīvās procedūras, lai novērstu resursu koncentrēšanu uz tādiem pasākumiem, kas kavē uzņēmējdarbības attīstību.

1.3.

EESK atkārtoti pauž priekšlikumu izveidot un pilnveidot “finanšu un finansēšanas ombudu” tīklu, kas uzraudzītu tādu pasākumu īstenošanu, kuri paredzēti mazo un vidējo uzņēmumu īstermiņa likviditātes uzlabošanai. Šāds tīkls varētu: veicināt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi līdzekļiem; vākt un analizēt kvalitatīvus datus par to, vai un kā starpniekbankas izmanto finanšu instrumentus ar mērķi sasniegt tādus MVU, kam finanšu resursi vajadzīgi visvairāk, un kāpēc kredīts tiem netiek piešķirts; tas var būt arī starpnieks plašākos strīdos starp MVU un finansējuma devējiem. EESK ierosina Eiropas Komisijai un dalībvalstīm bez kavēšanās izstrādāt un īstenot MVU pieteikuma procedūru vienas lappuses apjomā, lai šie uzņēmumi varētu vieglāk un ātrāk piekļūt ES līdzekļiem.

1.4.

EESK uzskata, ka svarīgs īstermiņa politikas uzdevums ir nodrošināt netraucētu darbību gan iekšējā, gan starptautiskajā tirgū, un aicina dalībvalstis īpaši gādāt, lai mazie un vidējie uzņēmumi varētu piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un uzvarēt tajos, turklāt ir jāaktivizē publiskie ieguldījumi vispār, lai palielinātu uzņēmumu apgrozījumu, vienlaikus efektīvi piemērojot Maksājumu kavējumu direktīvu (2). EESK atzinīgi vērtē EK priekšlikumu pagarināt pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem līdz 2022. gada jūnijam, nodrošinot pāreju uz tirgus apstākļiem pēc Covid-19 pandēmijas.

1.5.

EESK uzsver, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir ļoti svarīgi uzlabot prasmes un iemaņas, tostarp digitālās un zaļās prasmes. Šī vajadzība attiecas gan uz uzņēmējiem, gan uz uzņēmumu vadītājiem un darba ņēmējiem. Pieprasījums pēc jaunām prasmēm liek pielāgot gan profesionālo izglītību un apmācību, gan prasmju pilnveidi un pārkvalifikāciju. Prasmju pilnveidošanā svarīga nozīme ir sociālajam dialogam, un būtu jāveicina un jāizplata laba PIA prakse, izmantojot attiecīgas ES iniciatīvas sadarbībā starp MVU organizācijām, sociālajiem partneriem un dalībvalstīm.

1.6.

Sevišķi mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, ģimenes un tradicionālajiem uzņēmumiem, kā arī sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir vajadzīgs praktisks vietējā līmeņa atbalsts, īpašas kampaņas, rīki un konsultācijas. Būtu jādara daudz vairāk, lai nodrošinātu pietiekamu un piemērojamu konsultāciju pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību, arī ar MVU organizāciju neaizstājamo atbalstu. EESK atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija ir nākusi klajā ar Sociālās ekonomikas rīcības plānu (3).

1.7.

Paātrināt mazo un vidējo uzņēmumu atlabšanu un digitalizāciju, kā arī nostiprināt to zaļināšanas spēju palīdz arī tīklu veidošanas, sadarbības un partnerību uzlabošana ar citiem uzņēmumiem un ieinteresētajām personām, tāpat kā cieša MVU iesaiste rūpniecisko ekosistēmu pārkārtošanās ceļu sagatavošanā. Tiem MVU, kuri digitālajā ziņā ir līderos, Covid-19 pandēmija ir palīdzējusi vēl plašāk izvērst digitalizāciju, taču pandēmija ir arī padziļinājusi digitālo plaisu tiem, kuri ir atpalikuši. Turklāt ir skaidrs, ka ir jāveic padziļināts darbs, lai novērtētu iespējas un problēmas, ar kurām zaļās pārkārtošanās dēļ saskaras MVU – it sevišķi visneaizsargātākie uzņēmumi ar mazākiem resursiem –, un lai tiem palīdzētu šajos centienos. MVU pārstāvības organizācijas var veicināt un atbalstīt šo procesu, un šajā nolūkā būtu jāizstrādā un tām jāpiedāvā īpaši atbalsta pasākumi un finansējums kopīgām darbībām.

1.8.

EESK uzsver MVU sūtņu tīkla, EEN un MVU organizāciju izšķirošo lomu informācijas publiskošanā par visiem atbalsta pasākumiem un šīs informācijas izplatīšanā pēc iespējas plašākai MVU auditorijai, un aicina minētās organizācijas pilnveidot savas struktūras un darba metodes, lai labāk apmierinātu šīs vajadzības. EESK ierosina arī turpmāk stiprināt attiecības starp ES un nacionālā līmeņa MVU organizācijām un MVU sūtņu tīklu, lai izveidotu interaktīvāku modeli, kurā būtu pastāvīga, tieša saikne un noturīga, cieša un visaptveroša sasaiste ar mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to pārstāvības organizācijām, kā arī labāka izpratne par MVU sūtņa lomu un kurā šī loma tiktu atzīta. Tieši MVU sūtņi būs tie, kuri savās dalībvalstīs pielāgos ES rīcībpolitiku un to atspoguļos konkrētos pasākumos un atbalsta shēmās, kā arī organizēs praktiskus pasākumus ar mērķi risināt katra MVU īpašo situāciju tā, lai neviens netiktu atstāts novārtā. EESK cer, ka drīzumā tiks iecelts ES MVU sūtnis, kas reāli vadītu šo procesu.

2. Pamatinformācija

2.1.

EESK ir paudusi aicinājumu izstrādāt jaunajai situācijai atbilstošu “Nākamās paaudzes MVU stratēģiju” (4), jo Eiropas Komisija Eiropas Savienības MVU stratēģiju ir publicējusi vēl īsi pirms Covid-19 pandēmijas sākšanās (5). Turklāt, beidzot darbu pie 2021.–2027. gada daudzgadu finanšu shēmas un nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem atbilstoši Next Generation EU, ir svarīgi novērtēt, vai mērķis – nostādīt MVU atbalsta pasākumus visu šo programmu centrā – patiešām ir sasniegts. Tas ir ļoti steidzami un svarīgi, jo, lai nodrošinātu raitu un veiksmīgu īstenošanu, ir jāuzlabo daudzu MVU pārstāvības organizāciju ieteikumu un priekšlikumu integrēšana Eiropas Savienības, valstu un reģionālā līmenī.

2.2.

Šajā EESK pašiniciatīvas atzinumā, pamatojoties uz iepriekšējo atzinumu (6) un neatkārtojot tajā paustos ieteikumus, galvenā uzmanība pievērsta tam, kā labāk apmierināt MVU veicināšanas un atbalsta vajadzības. Šīs vajadzības izriet ne tikai no jaunās situācijas pēc Covid-19 pandēmijas, bet arī no tā, ka ES mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem ir nozīmīga loma ekonomikas un sabiedrības atveseļošanā un noturībā ES un dalībvalstu līmenī, ir jāievēro viens no sarežģītākajiem tiesiskajiem regulējumiem. Atzinumā aplūkots, kā ES fondi un citi politikas atbalsta pasākumi palīdz izmantot MVU potenciālu un ko var darīt, lai paātrinātu īstenošanu un garantētu veiksmīgu un ātru MVU stratēģijas ieviešanu, tostarp veiktu iespējamos pielāgojumus, pamatojoties uz neseno pieredzi un apstākļiem.

3. MVU problēmas, iespējas un atšķirīgās spējas

3.1.

MVU saskaras ar nopietnām problēmām ne tikai saistībā ar ekonomikas atveseļošanu pēc pandēmijas un pielāgošanos jaunajai situācijai, bet arī saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos, kā arī ar demogrāfiskajām pārmaiņām. Jaunā situācija arī paver mazajiem un vidējiem uzņēmumiem iespējas, it īpaši, ja ir piemēroti atbalsta pasākumi, kas pielāgoti būtiskajām atšķirībām MVU iezīmēs un to spējās atveseļoties, digitalizēties un kļūt zaļākiem (7).

3.2.

Pandēmija ir radikāli mainījusi MVU darbības vidi, kas ir saistīts gan ar ievērojamajām pārmaiņām, ko tā izraisīja arī globālajos tirgos, gan ar enerģijas un kravu pārvadājumu izmaksu pieaugumu, ko nesen pastiprinājusi augošā inflācija un negatīvās procentu likmes. Turklāt MVU cieš no klientu pieprasījuma un ieņēmumu samazināšanās, kas negatīvi ietekmē naudas plūsmu un kapitāla pieejamību, no piegādes ķēdes traucējumiem (izejvielu trūkuma un cenu pieauguma) un no problēmām, kas saistītas ar darbinieku kapacitātes, labklājības un prasmju neatbilstības līdzsvarošanu. Arī likviditātes trūkums, maksājumu kavējumi un pieaugošais pieprasījums pēc finansējuma ir lielas problēmas, kas saasinājušās pandēmijas laikā.

3.3.

MVU ir ļoti dažādi un neviendabīgi, un arī to spējas atveseļoties un attīstīties ir atkarīgas no tā, vai tie ražo preces un pakalpojumus patēriņa tirgiem vai piegādā starpproduktus lielākiem uzņēmumiem. Turklāt to MVU atveseļošanās, kuri galvenokārt darbojas valsts vai pat vietējā līmenī, ir lielā mērā atkarīga no vietējo apstākļu atjaunošanās, bet tos, kuri strādā vienotajā tirgū, ietekmē tas, cik raiti šis tirgus darbojas, savukārt tādi uzņēmumi, kuru darbībai ir starptautisks mērogs, paļausies uz izjaukto starptautisko vērtību ķēžu salabošanu, uz pārorientēšanos uz tuvējiem reģioniem vai uz diversifikāciju un ātru FTA īstenošanu.

3.4.

Diemžēl MVU digitalizācijas līmenis divdesmit septiņās ES dalībvalstīs ir zemāks nekā Apvienotajā Karalistē, Norvēģijā, ASV un Āzijā. Lai gan pandēmijas laiks ir palīdzējis uzlabot izpratni par digitalizācijas nozīmi, tas ir arī padziļinājis digitālo plaisu starp līderiem un sekotājiem, un joprojām pastāv problēma, ka mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nav pietiekamu zināšanu un resursu, lai gūtu labumu no digitalizācijas, t. i., ir vairāki aspekti, kuros vērojama nepietiekamība:

—	informētība, prasmju pilnveidošana un pieejamība attiecībā uz digitalizācijai nepieciešamajām digitālajām tehnoloģijām un rīkiem,

—	labas savienojamība, digitālie rīki un pakalpojumi,

—	laiks un finansējums,

—	spēja apvienot digitālo stratēģiju ar konkrētu uzņēmējdarbības modeli (tostarp nespēja integrēt jaunās tehnoloģijas esošajās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības procesos vai atteikties no iepriekšējām sistēmām/pārtraukt izmantot novecojušas tehnoloģijas).

3.5.

MVU aptaujas rezultāti apliecina iepriekšējo EESK secinājumu pamatotību (8), jo MVU uzskata: lai tie varētu turpināt digitalizāciju, tiem noderētu labāka piekļuve publiskā sektora atbalsta shēmām (tā norādījuši 72 %), atbalsts vajadzīgo prasmju vai zināšanu ieguvei un piekļuvei tīkliem (61 % un 62 %), kā arī palīdzība līdzekļu piesaistē (50 %). Visi MVU no dotācijām un subsidēta publiskā finansējuma gūtu lielāku labumu nekā no finanšu instrumentiem.

3.6.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem arvien svarīgāki ir arī nemateriāli uzņēmējdarbības aktīvi, piemēram, savs tēls vai ilgtermiņa attiecības ar klientiem, lai apmierinātu pastāvīgi mainīgās un augošās vajadzības, kā arī pielāgošanās augošajai konkurencei, kas saistīta ar ilgtspēju. Digitalizācija ir cieši saistīta ar zaļināšanu, jo digitalizācija palīdz uzņēmumiem optimizēt resursu izmantošanu un samazināt ietekmi uz vidi, taču arī jautājums par digitalizācijas negatīvo ietekmi uz klimatu un vidi ir jārisina – galvenokārt plašākā sistēmas līmenī.

3.7.

Daudzi MVU saskaras ar nenoteiktību un zināšanu un izpratnes trūkumu par īpašo klimata un vides politiku, tostarp visu jauno finanšu rīku prasībām. Līdzās citiem faktoriem zaļais kurss un pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” var ietekmēt MVU vai nu ar tiešām prasībām, vai netieši, palielinot resursu izmaksas, savukārt uzlabota efektivitāte enerģijas jomā, materiālu izmantošanā un loģistikā var radīt arī izmaksu ietaupījumus, un ilgtspējīgāki produkti var dot ieguvumu tirgiem atkarībā no klientu vēlmēm. Gan iekšzemes, gan globālā pieprasījuma pieaugums pēc vides un klimata tehnoloģijām un risinājumiem paver iespējas uzņēmumiem, kuri piedāvā risinājumus citiem uzņēmumiem vai publiskajam sektoram. Pastāv arī skaidra tendence, ka ieguldītāji un finansētāji arvien vairāk pievērš uzmanību ilgtspējai.

3.8.

Turklāt MVU pozīciju digitālajā un zaļajā pārejā ietekmē vairāki citi faktori:

—

MVU lielums, kas ietekmē resursu pieejamību un piekļūstamību. Lai gan mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi ir līdzīgi to radītās pievienotās vērtības īpatsvara ziņā, uzņēmumu skaits katrā no šīm kategorijām ievērojami atšķiras (attiecīgi 93,3 %, 5,7 % un 0,9 % 2020. gadā). To mikrouzņēmumu pārsvars, kuriem ir vismazāk resursu, liecina par problēmu raksturu un apmēru,

—	atšķirīgas šo uzņēmumu tirgus pozīcijas un atšķirīgas jomas, kurās tie darbojas, –, piem., uzņēmumi, kas izstrādā un piedāvā tehnoloģijas un risinājumus digitalizācijai un zaļināšanai, ir atšķirīgās pozīcijās nekā uzņēmumi, kas šādus risinājumus pieņem un izmanto,

—	uzņēmumu vecums un izaugsmes intensitāte. Jaunuzņēmumi un augoši uzņēmumi biežāk nekā citi MVU izmanto progresīvas digitālās tehnoloģijas,

—	vispārējā uzņēmējdarbības vide, kurai jābūt pievilcīgai un jāatbalsta uzņēmējdarbību, inovācijas, ieguldījumus un tirdzniecību,

—

atšķirības starp dalībvalstīm – digitālās pārkārtošanās ziņā tas galvenokārt attiecas uz digitālo infrastruktūru un digitālajām prasmēm, savukārt atšķirības attiecībā uz zaļo pārkārtošanos rada, piemēram, dabas resursu intensitāte ekonomikā, kā arī vides pārvaldības tradīciju un kultūras atšķirības,

—	dažādas atrašanās vietas – piemēram, MVU pamatnosacījumi pilsētās un lauku apvidos ir atšķirīgi.

3.9.

Tā kā ES uzņēmēji noveco, Eiropas Komisijai būtu jāveicina un jāatvieglo uzņēmumu nodošana, jo tā dod labumu visai ekonomikai, aizsargājot nodarbinātību un uzņēmumus, un jāpalīdz MVU apmierināt nākotnes vajadzības, jo tas var nozīmēt labāku sagatavotību un prasmes digitalizācijai, zaļināšanai un uzņēmējdarbības atjaunošanai. Uzņēmējdarbības veiksmīgas nodošanas rezultātā uzņēmējdarbības modeli var uzlabot un pārveidot, lai tas kļūtu digitāls un ilgtspējīgs, savukārt uzņēmējdarbības neveiksmīgas vai neīstenotas nodošanas rezultātā galu galā tiek zaudētas darbvietas un samazinās ekonomikas izaugsme. Uzņēmējdarbības daudzveidības veicināšana, piemēram, iekļaujot sievietes un trešo valstu valstspiederīgos, var radīt pievienoto vērtību un paātrināt izaugsmi vairākās stratēģiskās nozarēs un uzņēmējdarbības jomās. Nozīme ir arī sociālās ekonomikas modeļiem, piemēram, tādu kooperatīvu veidošanai, kuri pieder darba ņēmējiem.

4. Galvenie principi veiksmīgai nākamās paaudzes MVU stratēģijai

4.1.

EESK aicina EK un dalībvalstis paātrināt MVU stratēģijas īstenošanu un pielāgot to atšķirīgajiem MVU apstākļiem, spējām un vajadzībām saskaņā ar turpmāk izklāstītajiem principiem.

4.2.

Visiem pasākumiem, kas veicina atveseļošanu un noturību ES un valstu līmenī, būtu jāstimulē saimnieciski, sociāli un vidiski ilgtspējīga attīstība. Būtiska loma ir publiskajiem ieguldījumiem un finansējumam, taču tas nedrīkst aizēnot privāto ieguldījumu nozīmīgumu un nepieciešamību pēc labvēlīgas uzņēmējdarbības vides, it īpaši laikā, kad ir pareizi jāpārvalda arī postoši procesi. Atbilstīgi vispārīgai nostādnei, ar ES rīcībpolitikas pasākumiem būtu jātiecas uz ilgtspējīgu ekonomiku pēc pandēmijas, balstoties uz inovāciju, prasmēm un konkurenci, nevis uz valsts atbalstu un protekcionismu.

4.3.

Uzņēmumiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme ekonomikā un sabiedrībā, jo tie rada darbvietas un uzlabo vispārējo labklājību, tāpēc ES rīcībpolitikas centrā jābūt atbalsta pasākumiem, kas ļauj tiem attīstīties. Šo aicinājumu pamato arī fakts, ka uzņēmumi ir būtiski dalībnieki gan divkāršās pārejas īstenošanā, gan arī konkurētspējīgas, digitālas, klimatneitrālas un aprites ekonomikas izveidē. Šo attīstību arvien vairāk virza tirgus mehānismi, ko atbalsta atbildīgs sociālais dialogs.

4.4.

MVU veido 53 % no pievienotās vērtības un 65 % no nodarbinātības, ko rada visi ES uzņēmumi (2020. gadā), tāpēc nenoliedzama ir to izšķirošā loma ES ekonomikā un tās veiksmīgā atveseļošanā. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš mikrouzņēmumu (93 % no visiem MVU) īpašajām vajadzībām un tam, lai nostiprinātu šo uzņēmumu funkciju – būt par galveno sociālās ekonomikas virzītājspēku. Mazie un vidējie uzņēmumi daudzos veidos ir cieši saistīti ar lielajiem uzņēmumiem, tāpēc abpusēji izdevīga būtu efektīvāka integrācija attiecīgajās ekosistēmās un vērtību ķēdēs.

4.5.

Tā kā MVU atveseļošanas, digitalizācijas un zaļināšanas spējas ir ļoti atšķirīgas, nav viena risinājuma, kas derētu visiem. Atbalsta pasākumos jāņem vērā, ka MVU vispārējā kapacitāte ir atkarīga no tā, kāds ir pandēmijas radīto uzņēmuma zaudējumu raksturs, apmērs un cēlonis (nereti atkarībā no nozares), no uzņēmuma pozīcijas tirgos, vērtību ķēdēs un uzņēmējdarbības ekosistēmās, no uzņēmuma lomas un līmeņa digitālajā un zaļajā pārejā, no uzņēmuma finanšu, fiziskajiem un cilvēkresursiem, kā arī no darbības vides attiecīgajā dalībvalstī.

4.6.

Tā kā pandēmijas īstermiņa sekas vēl nav novērstas, joprojām ir svarīgi palīdzēt stabiliem uzņēmumiem, lai pašreizējā situācijā tie turpinātu strādāt. Vienlaikus ir nekavējoties jānostiprina nosacījumi, ar kādiem ilgākā termiņā nodrošināt un atbalstīt digitālo un zaļo pārkārtošanos. Tāpēc mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jābūt centrālajam elementam gan īstermiņa, gan vidēja termiņa un ilgtermiņa ES finansējuma un citu rīcībpolitikas pasākumu īstenošanā.

4.7.

Covid-19 krīze ir parādījusi: lai nepieļautu liekus bankrotus un saglabātu darbvietas, ir jāatbalsta finansiālās grūtībās nonākuši uzņēmumi un uzņēmēji. EESK aicina Eiropas Komisiju un dalībvalstis turpināt darbu, lai novērstu šķēršļus, kuri uzņēmējiem traucē izmantot otro iespēju un atsākt darbību, kā arī ātri un pienācīgi īstenot Direktīvu par pārstrukturēšanu un maksātnespēju (9), kurā dalībvalstis tiek mudinātas izveidot agrīnās brīdināšanas sistēmas, lai varētu laikus palīdzēt grūtībās nonākušiem uzņēmējiem.

5. Stabilas uzņēmējdarbības vides nodrošināšana

5.1.

MVU stratēģija ir cieši saistīta ar rūpniecības stratēģiju, un tās ir jāizstrādā un jāīsteno vienlaikus, lai radītu labvēlīgus apstākļus uzņēmējdarbībai, tostarp labi funkcionējošu preču, pakalpojumu, kapitāla, datu un darbaspēka vienoto tirgu, veiksmīgu divējādo pārkārtošanos un atvērtu ES stratēģisko autonomiju galvenajās rūpniecības nozarēs un saistītajās MVU vērtības ķēdēs. Ciešai MVU iesaistei rūpniecības ekosistēmu pārejas ceļu sagatavošanā ir jābūt obligātai.

5.2.

Dalībvalstis var palīdzēt paātrināt MVU attīstību, nodrošinot tiem lielākas iespējas piedalīties publiskā iepirkuma konkursos un tajos uzvarēt gan ES, gan valstu līmenī, kā arī paātrinot publiskos ieguldījumus kopumā, lai iesaistīto uzņēmumu apgrozījums tiktu palielināts ātrāk. Maksājumu kavējumu direktīvā paredzētie noteikumi attiecībā uz maksājumiem, ko publiskās pārvaldes iestādes veic uzņēmumiem, liek nodrošināt stingrāku izpildi, un ir jāparedz jauni tiesiskās aizsardzības līdzekļi, orientējoties arī uz privātuzņēmumu savstarpējo darījumu paātrināšanu. Ātrāki maksājumi var vēl vairāk uzlabot MVU likviditāti.

5.3.

Preču savstarpēja atzīšana var nodrošināt preču brīvu apriti Eiropas Savienībā, taču apgrūtinošu valsts administratīvo procedūru dēļ daudziem MVU joprojām ir grūti iekļūt citu dalībvalstu tirgū. EESK uzsver standartizācijas nozīmi tirgus šķēršļu novēršanā un pārrobežu darbību veicināšanā. Būtu vēl vairāk jāveicina tādu ieinteresēto personu kā MVU efektīva līdzdalība standartizācijas procesos gan ES, gan starptautiskā līmenī. Standarti būtu jāizstrādā tā, lai tie būtu labvēlīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un būtu jāsniedz atbalsts un norādījumi par standartu piemērošanu šajos uzņēmumos.

5.4.

Svarīga nozīme uzņēmumu un ES ekonomikas izaugsmes un attīstības veicināšanā ir starptautiskajai tirdzniecībai. Līdzās tādu šķēršļu novēršanai, kas saistīti ar pandēmiju, ir jāturpina divpusējas un daudzpusējas ilgtermiņa sarunas par atvērtu un uz noteikumiem balstītu tirdzniecību, lai uzlabotu gan MVU piekļuvi tirgum, gan šo uzņēmumu starptautisko darbību un izaugsmi.

5.5.

Lai varētu sasniegt noteiktos mērķus, vienlaikus risinot vairākas izmaksu un pārredzamības problēmas, nākamās paaudzes MVU stratēģija ir jāpapildina ar labvēlīgu un rosinošu tiesisko regulējumu, kas veicinātu gan efektīvu un ātru MVU atveseļošanos, gan arī to attīstību un spēju dot cilvēkiem darbu. EESK uzsver, ka rīcībpolitikai un tiesiskajam regulējumam ir jānodrošina mazajiem un vidējiem uzņēmumiem noteiktība, konsekvence un skaidrība, jāievēro labāka regulējuma programma (10) – arī konkurētspējas pārbaudes un dažādu iniciatīvu kumulatīvās ietekmes novērtējums – un pilnībā jāīsteno SBA un “vienreizējas iesniegšanas” princips, vienlaikus saglabājot augstus vides un sociālās aizsardzības standartus un nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus. Regulējumā jāņem vērā arī konkurences mērogs, lai izvērtētu, vai dažiem īpašiem noteikumiem jābūt vienādiem visiem uzņēmumiem vai arī tie jāpielāgo atkarībā no uzņēmumu lieluma. EESK arī aicina racionalizēt administratīvās procedūras, lai novērstu resursu koncentrēšanu uz tādiem pasākumiem, kas uzņēmējdarbības attīstību nevis veicina, bet kavē.

5.6.

Lai nodrošinātu preču, pakalpojumu un darba ņēmēju brīvu apriti, kā arī MVU darbības nepārtrauktību, vienotajā tirgū ir vajadzīga labāka pasākumu koordinācija starp dalībvalstīm gadījumos, kad iestājas neparedzēti apstākļi, piemēram, pandēmija. Svarīgs šī darba pamats ir gaidāmā iniciatīva par vienotā tirgus ārkārtas instrumentu.

5.7.

EESK uzskata, ka attiecībā uz tādiem MVU, kuros starp pakalpojuma sniedzēju un klientu ir liela informācijas asimetrija, un uz tādiem pakalpojumiem, kuros to sniedzējs darbojas kā klienta palīgs (piemēram, brīvajās profesijās), profesionāls regulējums var aizsargāt pakalpojumu drošību, neatkarību un kvalitāti, taču vienlaikus ir jānovērš arī tirgus kropļojumi, tostarp varbūtēji pārrobežu šķēršļi.

5.8.

Lai varētu plašāk izmantot digitālus un zaļus risinājumus, visās uzņēmējdarbības vietās, tostarp lauku un attālos reģionos, ir vajadzīga pienācīga fiziskā infrastruktūra par pieņemamu cenu. Ieguldījumi efektīvos digitālajos savienojumos un ilgtspējīgās transporta un enerģētikas sistēmās ir lietderīgi jebkuros apstākļos, taču tie veicina arī atveseļošanu.

6. Finansiāls un cita veida atbalsts

6.1.

MVU papildu vajadzības finansiālā un cita atbalsta ziņā galvenokārt ir saistītas ar to, ka ierobežoto resursu dēļ ir samazinājušās to atveseļošanās, digitalizācijas un zaļināšanas spējas. Covid-19 izraisīto krīzi tagad padziļina pieaugoša inflācija, ko izraisa arī augošas enerģijas cenas. Tāpēc EESK norāda, ka ir ļoti svarīgi sniegt attiecīgu finansiālu un nefinansiālu atbalstu, un cer, ka dalībvalstis, ņemot vērā savus atšķirīgos resursus un spējas atbalstīt uzņēmumus, ātri apstiprinās priekšlikumu pagarināt pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem (11), kas darbojas kā pārejas posms uz tirgus apstākļiem pēc Covid-19 pandēmijas.

6.2.

Piešķirot publisko finansiālo atbalstu, ir jāpievērš uzmanība tam, lai netiktu iepriekš atlasīti uzvarētāji vai atbalstīti tādi uzņēmumi, kas nespēj darboties, jo tas, kuri uzņēmumi gūs panākumus, būtu jānosaka konkurencei un tirgiem. Tā vietā, piešķirot līdzekļus, būtu jāņem vērā atšķirīgie MVU apstākļi un veidi, tādējādi padarot atbalstu efektīvāku un labāk pielāgotu attiecīgajām vajadzībām.

6.3.

EESK atkārtoti ierosina izveidot un attīstīt dalībvalstu “finanšu un finansēšanas ombudu” tīklu, ko koordinētu Eiropas Savienība, un ierosina paplašināt tā tvērumu, iekļaujot visus finansējuma avotus. EESK ir ierosinājusi arī izveidot MVU likviditātes darba grupu, kas cieši sadarbotos ar ombudiem, lai uzraudzītu, kā tiek īstenoti jaunie EK pasākumi, kuru mērķis ir mikrouzņēmumu īstermiņa likviditāte un kuri ierosināti ES un dalībvalstu līmenī. Palīdzot MVU piekļūt finansējumam, šis tīkls varētu arī palīdzēt Eiropas Komisijai vākt un analizēt kvalitatīvus datus, lai atbilstīgi principiem, kuri attiecas uz banku sniegto informāciju, iegūtu datus par to, kā starpniekbankas izmanto finanšu instrumentus tādu MVU sasniegšanai, kuriem finanšu resursi ir nepieciešami visvairāk, un par to, kāpēc kredīti tiem netiek piešķirti. Tīklam būtu jārisina arī apjomīgāki strīdi starp MVU un bankām, citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem un likviditātes nodrošinātājiem, kā arī citām finansēšanas struktūrām.

6.4.

Ieguldījumi inovācijās noteikti ir izdevīgi, jo tie veicina gan pašreizējo uzņēmumu attīstību, gan jaunu uzņēmumu radīšanu un uzlabo panākumus ilgtermiņā. Līdzās uzmanības vēršanai uz konkrētām inovācijas ekosistēmām, inovācijai paredzētajam finansējumam būtu jāveicina tādu tehnoloģiju un risinājumu izstrāde, kurus var izvērst un pieņemt visdažādākie MVU. Lai riskantas, taču novatoriskas idejas īstenotu praksē, ir jāiesaista vairāki dalībnieki: pētnieki, uzņēmēji un galalietotāji jeb klienti. Tomēr programmas “Apvārsnis Eiropa” un InvestEU finansētās ES atbalsta shēmas dažiem MVU ir pārāk sarežģītas, lai tie varētu pieteikties, pat ja būtu uzskatāmi par atbalsttiesīgiem. ES var pārvarēt šo problēmu, samazinot slogu un šķēršļus attiecībā uz MVU ideju izklāstīšanu un visā procesā nodrošinot pastāvīgu konsultēšanu un atbalstu veiksmīgajiem pieteikumu iesniedzējiem. EESK ierosina Eiropas Komisijai un dalībvalstīm bez kavēšanās izstrādāt un īstenot mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vienas lappuses pieteikuma procedūru, lai atvieglotu un paātrinātu tiem piekļuvi ES līdzekļiem.

6.5.

Daudzās kohēzijas politikas programmās ir izmantoti jaunie noteikumi un palielināta elastība, lai pārstrukturētu piešķīrumus nozarēm un reģioniem, kurus pandēmija skārusi vissmagāk. Eiropas Komisijai ir jāgarantē, ka ar inovāciju un divējādo pārkārtošanos saistītie piešķīrumi nesamazinās, jo tas ietekmētu MVU ieguldījumus infrastruktūrā, digitālajā spējā un vides noturībā.

6.6.

Vēl viena uz nākotni vērstu ieguldījumu joma, kurai būtu jāpiešķir prioritāte, ir kompetenču un prasmju uzlabošana. Nepieciešamība pilnveidot prasmes attiecas gan uz uzņēmējiem, gan uz uzņēmumu vadītājiem un darba ņēmējiem. Ir jānodrošina pienācīgas profesionālās prasmes, lai apmierinātu gan pašreizējās, gan turpmākās MVU vajadzības. Lai spētu apmierināt divējādās pārkārtošanās vajadzības, digitālās un zaļās prasmes būtu jāuzskata par ikviena cilvēka pamatprasmēm. Lai apmierinātu pieprasījumu pēc jaunām prasmēm, ir gan jāpielāgo profesionālā izglītība un apmācība, gan jāorganizē prasmju pilnveidošana un pārkvalifikācija. Prasmju pilnveidošanā, kura notiek darbavietā, svarīga nozīme ir sociālajam dialogam, un būtu jāveicina un jāizplata laba PIA prakse, izmantojot attiecīgas ES iniciatīvas sadarbībā starp MVU organizācijām, sociālajiem partneriem un dalībvalstīm.

6.7.

It īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem ir vajadzīgs praktisks vietējā līmeņa atbalsts un konsultācijas, kas pielāgotas to resursu kapacitātei. Būtu jādara daudz vairāk, lai nodrošinātu pietiekamu un piemērojamu konsultāciju pakalpojumu pieejamību un piekļūstamību gan ilgtermiņa, gan ikdienas vajadzībām, tostarp modernu tehnoloģiju ieviešanai, prasmju pilnveidošanai un uzņēmējdarbības rezultātu uzlabošanai. EESK arī aicina izstrādāt īpašas kampaņas un rīkus, sevišķi mikrouzņēmumiem, kas ir lielākā un neaizsargātākā MVU daļa.

6.8.

Lai varētu izprast MVU praktiskās vajadzības un pienācīgi plānot pasākumus, ir vajadzīga stabila datu bāze par situāciju vietējā līmenī. Svarīgi arī, lai politikas veidotāji visos līmeņos saglabātu saikni ar praktisko dzīvi un MVU apstākļiem. EESK mudina Eiropas Komisiju turpināt stiprināt MVU sūtņu tīklu, veidojot interaktīvāku modeli, kurā ir pastāvīga, tieša un pēc iespējas ciešāka un visaptverošāka saikne ar MVU un to pārstāvības organizācijām, un atbalstīt tīklus, piemēram, sociālos partnerus un attiecīgas ieinteresēto personu organizācijas. Turklāt EESK aicina Eiropas Komisiju steidzami iecelt ES MVU sūtni un uzsākt tā funkciju pildīšanu, kam iestādēs būtu operatīvs, ne tikai figurāls statuss. EESK uzsver MVU sūtņu tīkla, EEN un MVU organizāciju izšķirošo lomu iespējami plašākā informācijas publiskošanā par visiem atbalsta pasākumiem un tādējādi šīs informācijas izplatīšanā pēc iespējas plašākam MVU lokam.

6.9.

Tīklu veidošana, sadarbība un partnerība ar citiem uzņēmumiem un ieinteresētajām personām joprojām ir veidi, kā palielināt MVU atveseļošanas, digitalizācijas un zaļināšanas spējas. Tam vajadzētu būt vienam no galvenajiem mērķiem inovāciju un uzņēmējdarbības ekosistēmu uzlabošanā, un EESK uzsver, ka ir jāstiprina digitālās inovācijas centru un tiešsaistes platformu loma un tīkls, lai tās būtu ērti pieejamas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un sniegtu tiem atbalstu. Digitalizācija ir būtiska arī ikdienas uzņēmējdarbībā, jo tā atvieglo tīklu veidošanu un ļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem plašāk un ciešāk sadarboties ar klientiem, ieguldītājiem, uzņēmējdarbības partneriem, sociālajiem partneriem, pētniekiem, pedagogiem un publiskajām iestādēm.

6.10.

EESK ir formulējusi šādus principus, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot jaunas MVU digitalizācijas programmas, un tos var piemērot arī visiem MVU atbalsta pasākumiem:

—	iepriekš apspriežoties ar galvenajām ieinteresētajām personām un ekspertiem, gādāt, ka programma ir mērķtiecīga, atbilst saņēmēju vajadzībām un ir tiem vieglāk saprotama, ir vieglāk tai pieteikties un to īstenot,

—	organizēt galveno programmas kontaktiestādi jautājumā par informāciju un resursiem, kam MVU var piekļūt, lai atbalstītu savas digitalizācijas darbības, un palīdzēt tiem iegūt praktiskās zināšanas gan par to, kā šīs tehnoloģijas iegādāties, gan par to, kā tās izmantot,

—	attīstīt pašu uzņēmēju digitālās prasmes, jo tas ir tieši saistīts ar uzņēmuma digitalizācijas līmeni, kā arī paaugstināt vispārējo digitālo prasmju līmeni uzņēmumā,

—	atvieglot piekļuvi ārējam finansējumam un nodrošināt ātru izmaksu,

—	veicināt sadarbību ar citiem partneriem un ieinteresētajām personām,

—	digitalizācijas programmas veidot tā, lai varētu vākt datus un atsauksmes no MVU, arī nolūkā uzlabot pašreizējos un turpmākos pakalpojumus un programmas.

Briselē, 2022. gada 19. janvārī

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) OV C 517, 22.12.2021., 45. lpp., 3.6.3. punkts.

(2) OV L 48, 23.2.2011., 1. lpp.

(3) https://ec.europa.eu/social/main.jsp?langId=lv&catId=89&newsId=10117&furtherNews=yes#navItem-1

(4) OV C 429, 11.12.2020., 210. lpp.

(5) COM(2020) 103 final.

(6) OV C 429, 11.12.2020., 210. lpp.

(7) OV C 197, 8.6.2018., 1. lpp.

(8) OV C 429, 11.12.2020., 210. lpp., un agrāki atzinumi.

(9) OV L 172, 26.6.2019., 18. lpp.

(10) OV C 517, 22.12.2021., 45. lpp., 3.6.3. punkts.

(11) Sagatavots 2021. gada 30. septembrī – pagarināt vēl par sešiem mēnešiem.