12.5.2022 |
LV |
Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis |
C 194/1 |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Mākslīgā intelekta attīstīšana ES mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos (MMVU)”
(pašiniciatīvas atzinums)
(2022/C 194/01)
Ziņotāja: |
Marie-Françoise GONDARD-ARGENTI |
Pilnsapulces lēmums |
25.3.2021. |
Juridiskais pamats |
Reglamenta 32. panta 2. punkts |
|
Pašiniciatīvas atzinums |
Atbildīgā specializētā nodaļa |
vienotā tirgus, ražošanas un patēriņa specializētā nodaļa |
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē |
13.12.2021. |
Pieņemts plenārsesijā |
19.1.2022. |
Plenārsesija Nr. |
566 |
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas) |
238/0/3 |
1. Secinājumi un ieteikumi
1.1. |
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) norāda, ka mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi (MMVU) izmantos mākslīgo intelektu (MI) proporcionāli tā uzticamībai, iekļautībai un ilgtspējai un ja tas būs atbilstīgs videi draudzīgai ekonomiskai un sociālai shēmai, kas veicina uzņēmumu attīstību, nodarbināmību, labāku dzīves kvalitāti un veselību visiem Eiropas darba ņēmējiem un iedzīvotājiem. Pamattiesību un sociālo tiesību ievērošana un stingrākas pārredzamības prasības veicinās visu iedzīvotāju un MMVU uzticēšanos mākslīgajam intelektam un tā izmantošanu. |
1.2. |
EESK norāda, ka pašnodarbinātie, mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmumi visās nozarēs kopumā veido 99 % ES uzņēmumu, divas trešdaļas no darbvietām privātajā sektorā un vairāk nekā pusi no ES uzņēmumu radītās pievienotās vērtības. Kaut arī minētie uzņēmumi ir pakļauti konkurencei, ko radikāli pārveidojusi ekonomikas digitalizācija, tiem ir būtiska nozīme ES digitālajā un zaļajā pārveidē, kuras mērķis sasniegt izvirzītos mērķus. Tāpēc ir jānodrošina tiem vienlīdzīga piekļuve mākslīgajam intelektam, jo citādi Eiropa zaudēs tās vērtīgākos ekonomiskos un sociālos resursus, un cilvēkresursus. |
1.3. |
Atzinumā par koordinētā plāna pārskatīšanu (1), EESK uzsvēra, ka MI plaša ieviešana mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos ir priekšnoteikums, kas ļaus ES rūpniecībai atgūt iekavēto. Neskatoties uz MMVU darbības elastību, šie uzņēmumi, kuriem rūp digitalizācija, saskaras ar lielām iekšējām un ārējām problēmām – izmaksas, platjoslas infrastruktūras trūkums atsevišķās teritorijās, kā arī finansējuma, cilvēkresursu, informācijas, apmācības pieejamība u. c. |
1.4. |
EESK aicina nodrošināt mikrouzņēmumiem un MVU vienkāršus instrumentus un pieejamu finansējumu, kas tiem palīdzētu ieviest šo dārgo tehnoloģiju, kas ir vajadzīga, lai saglabātu vai stiprinātu to konkurētspēju. Par prioritāti ir jāizvirza kvalitatīvu datu pieejamība pietiekamā apjomā, kā arī plaša mēroga eksperimentēšana. |
1.5. |
EESK uzskata: lai efektīvi palīdzētu MMVU ieviest mākslīgo intelektu, ir vajadzīga spēcīga politiskā griba visos līmeņos, cieša sadarbība ar visiem organizētas pilsoniskās sabiedrības dalībniekiem un kvalitatīvs sociālais dialogs dalībvalstīs. |
1.6. |
Ņemot vērā MMVU daudzveidību dažādās nozarēs, ir vajadzīgs pielāgots un mērķtiecīgs atbalsts MI jomā, pārdomāti un iekļaujoši tiesību akti, jo tie ir galvenie elementi, kas var nodrošināt juridisko noteiktību un uzticēšanos. |
1.7. |
EESK iesaka nekavējoties izplatīt visām ieinteresētajām personām un, prioritāri, uzņēmumu vadītājiem izglītojošo instrumentu – “rīkkopu”, kas minēta par šo tematu publicētajā EESK pētījumā (2), kurā aprakstīti dažādi MI izmantošanas posmi mikrouzņēmumos un MVU. Šie instrumenti var kliedēt bažas par MI tehnoloģiju un mainīt priekšstatus par to. |
2. Vispārīgas piezīmes
2.1. |
EESK publicētajā pētījumā “Boosting the use of artificial intelligence in Europe’s micro, small and medium-sized enterprises” [Mākslīgā intelekta izmantošanas veicināšana Eiropas mikrouzņēmumos, mazajos un vidējos uzņēmumos] ir analizētas piecas nozares (lauksaimniecība, būvniecība, veselības aprūpe, juridiskie pakalpojumi un grāmatvedība) piecās dalībvalstīs (Itālijā, Francijā, Īrijā, Rumānijā, Zviedrijā). Minētajā “rīkkopā” formulētie ieteikumi ir pieejami politikas veidotājiem un MMVU. |
2.2. |
2021. gada ziņojumā par MVU, ko Eiropas Komisija (EK) publicēja š. g. jūlijā (3) un kura pamatā ir divi apsekojumi, kas veikti pandēmijas pirmajā posmā un 2020. gada pēdējā ceturksnī, ir skaidri izklāstīta reālā situācija 27 ES dalībvalstīs attiecībā uz to, kā MMVU tiek ieviestas digitālās tehnoloģijas. |
2.3. |
25 miljoniem Eiropas MMVU, kas ir ES ekonomikas pīlāri ar aptuveni 100 miljoniem darbvietu un gandrīz 57 % no Eiropas IKP, ir būtiska nozīme vērtības radīšanā visās nozarēs (no tradicionālās neatkarīgās amatniecības līdz sociālajai ekonomikai, t. i., 2,8 miljoni uzņēmumu, augsto tehnoloģiju jaunuzņēmumi utt.), un tiem ir vajadzīgs pielāgots un mērķtiecīgs atbalsts, pārdomāti un iekļaujoši tiesību akti, kas nodrošina juridisko noteiktību, uzticēšanos un dzīves kvalitāti darba ņēmējiem. |
2.4. |
EESK vēlas, lai Komisijas un dalībvalstu veiktie pasākumi arī turpmāk tiktu konkrēti īstenoti uz vietas. Ar iepriekš minēto rīkkopu publiskās iestādes būtu jāmudina sadarbībā ar pilsonisko sabiedrību un attiecīgajiem uzņēmumiem izmēģināt pielāgotas iniciatīvas. |
2.5. |
Mākslīgais intelekts, kas ir nozaru pārkārtošanās priekšnoteikums, bieži vien MMVU nav pieejams: to elastīgo darbību apgrūtina gan iekšējas problēmas (cilvēkresursi, izmaksas, kvalitatīvu datu pieejamība utt.), gan ārējas problēmas (platjoslas infrastruktūras, finansējuma, informācijas, apmācības pieejamība utt.). |
2.6. |
Mākslīgā intelekta plaša ieviešana mikrouzņēmumos un MVU ir priekšnoteikums, lai ES rūpniecība atgūtu iekavēto (4), jo visneaizsargātākajiem, pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumiem, ģimenes struktūrām vai no pilsētu centriem attālinātam struktūrām un sociālās ekonomikas uzņēmumiem ir jāpievērš īpaša uzmanība, lai nepieļautu nekādu diskrimināciju, kurai varētu būt postošas ekonomiskās un sociālās sekas visā Savienībā. |
2.7. |
Lai iekļautu MMVU ES izcilības un līderības stratēģijā, ir nekavējoties jāpanāk uzticēšanās gaisotne. Lai nodrošinātu mērķtiecīgus instrumentus un atbalstu atbilstoši uzņēmumu lielumam, kā arī atbalstu un garantijas ieguldījumiem, ir jāmobilizē visi institucionālie dalībnieki – no Eiropas Komisijas līdz valstu valdībām un reģionālajām un vietējām struktūrām. Izšķiroša nozīme ir digitālās plaisas pārvarēšanai un tīklu integrēšanai, lai MI ieviešanā mazinātu atšķirības starp MMVU un lielajām uzņēmumu grupām. |
2.8. |
Uzticēšanās ir atkarīga no spēcīgas politiskās gribas cieši sadarboties visos līmeņos – ar organizētu pilsonisko sabiedrību, sociālajiem partneriem, apvienībām, tirdzniecības kamerām, arodorganizācijām, grupām utt., kuras vietējā līmenī pazīst un atzīst gan MMVU darba devēji, gan darba ņēmēji, jo minētās struktūras vislabāk spēj informēt darba ņēmējus un darba devējus par riskiem un uzdevumiem katrā konkrētajā darbības jomā. Šīm struktūrām ir visas nepieciešamās kompetences, lai rosinātu politisku lēmumu pieņemšanu visos līmeņos tā, lai šī politika vislabāk atbilstu MMVU vajadzībām MI jomā. EESK uzskata, ka dalībvalstīm vajadzētu būt ieinteresētām veicināt kvalitatīvu sociālo un līgumisko dialogu, lai maksimāli palielinātu uz MMVU vērstās politikas ietekmi. |
2.9. |
Ir pierādīts, ka svarīga nozīme ir tam, lai ES programmas, piemēram, “Digitālā Eiropa” un “Apvārsnis Eiropa”, būtu reāli virzītas uz MMVU (5). Visi instrumenti jāmobilizē tā, lai tos varētu izmantot vienkāršā veidā. |
2.10. |
Arvien pieaugošā algoritmu sarežģītība ietekmē datu kvalitāti un aizsardzību, kā arī to drošību un pārredzamību, un rada daudzus ētiskus jautājumus (diskriminācija, pieaugošā sociālā nevienlīdzība, cilvēku lēmumu autonomijas apšaubīšana utt.). Šīs problēmas, kas visiem, tostarp MMVU, liek būt ļoti piesardzīgiem, nedrīkst aizkavēt MI ieviešanu MMVU. |
2.11. |
Iepriekš minētā pētījuma rezultāti apstiprina daudzus EESK ieteikumus:
|
2.12. |
EESK atbalsta iepriekš minētā pētījuma ieteikumus un uzsver, ka to īstenošanai ir vajadzīga īpaši aktīva un nemainīga politiskā griba:
|
2.13. |
EESK vēlas vērst ES iestāžu uzmanību uz šādiem rīcības principiem MI jomā:
|
3. Īpašas piezīmes (13)
3.1. Lauksaimniecība
3.1.1. |
Lauksaimniecības nozarē, kur pamatā ir ģimenes MMVU (t.i., 96 % saimniecību 2016. gadā), nākas pārvarēt vairākas problēmas, kas saistītas ar demogrāfiju, klimatu, profesijas pievilcīgumu un konkurētspēju. |
3.1.2. |
Ņemot vērā pierādītās priekšrocības, ko MI un robotika rada šajā nozarē, ir vēlams pastāvīgi atbalstīt lauksaimniekus un viņu algotos darbiniekus, palīdzot īstenot šīs pārmaiņas, attīstīt apmācību un atbilstošu izglītošanu datu kopīgošanā un apkopošanā (14), vienlaikus izpētot jaunas izmaksu dalīšanas iespējas, piemēram, sadarbības risinājumus. |
3.2. Būvniecība
3.2.1. |
Šī darbietilpīgā nozare varētu gūt lielāku labumu no digitalizācijas: 36 % šīs nozares uzņēmumu ir ieviesuši vismaz vienu MI tehnoloģiju, bet visās nozarēs kopumā – 42 %. |
3.2.2. |
Nozarei ir arvien svarīgākā ēku informācijas modelēšana (Building Information Modeling, BIM), ko 2016. gadā izmantoja 29 % uzņēmumu, prasa apjomīgas investīcijas apmācībā un garantiju attiecībā uz atvērtu un nediskriminējošu piekļuvi elektroniskās plānošanas programmatūrai, izmantojot atvērtas un standartizētas saskarnes (open BIM), lai neapdraudētu MMVU piekļuvi tirgum. |
3.2.3. |
Šī nozare ar tai raksturīgajām iezīmēm un potenciālu varētu kļūt par zaļas un digitalizētas Eiropas vizītkarti, ja tiktu radīti priekšnosacījumi, kas nodrošinātu drošu piekļuvi tirgum tehnoloģiju un publiskā iepirkuma tiesību jomā. |
3.3. Veselības aizsardzība
3.3.1. |
Veselības jomā vairāk nekā citās jomās inovācijai, sākot no izstrādes līdz pat izmantošanai, ir jāatbilst ētikas un drošības prasībām. Lai attīstītu mākslīgo intelektu veselības jomā, ir vajadzīga piekļuve pietiekamiem un kvalitatīviem datiem. Lai šajā ziņā palīdzētu MMVU, būtu vēlams izmantot tādus teritoriālos izmēģinājumus kā “smilškastes”. |
3.3.2. |
Daudzi MMVU darbojas medicīniskā aprīkojuma (95 % no 32 000 nozares uzņēmumiem) un pakalpojumu jomā, un tie ir inovācijas un ražīguma avangardā (47 % uzņēmumu jau ir ieviesuši kādu MI tehnoloģiju). |
3.3.3. |
Tomēr minētie uzņēmumi saskaras ar augstām pētniecības un izstrādes izmaksām un gariem inovācijas cikliem, sarežģītām atļauju piešķiršanas procedūrām laišanai tirgū un Vispārīgās datu aizsardzības regulas (VDAR) saistošo satvaru. |
3.3.4. |
Izveidojot uzticamu Eiropas veselības datu telpu un pieņemot darbā darbiniekus, kuriem ir gan nozarē nepieciešamās prasmes, gan prasmes darbam ar digitālajām tehnoloģijām, arī mikrouzņēmumos un MVU varētu veicināt tādu inovatīvu risinājumu radīšanu, kas noturīgām un ilgtspējīgām aprūpes sistēmām radītu ietaupījumus (15). |
3.4. Brīvās profesijas (16)
3.4.1. |
Tā kā brīvo profesiju pārstāvju rīcībā esošie dati ir ļoti sensitīvi, ar privātumu, konfidencialitāti, pārredzamību un nediskrimināciju saistītie izaicinājumi šajā nozarē ir īpaši aktuāli. |
3.4.2. |
Ja vissarežģītāko uzdevumu automatizācijai tiktu izmantots mākslīgais intelekts, brīvo profesiju pārstāvji varētu koncentrēties uz savas profesijas pamatuzdevumiem, lai vēl labāk apmierinātu savu klientu/pacientu vajadzības. |
3.4.3. |
EESK atzinumā par tematu “Brīvās profesijas 4.0” (17) uzsvērts, ka saistībā ar MI ir jānoskaidro, kāda ir uzticēšanās starp brīvās profesijas pārstāvi un klientu, kā arī neatkarības un profesionālās atbildības jēdzieni. Tas nozīmē, ka būs jāpārskata brīvo profesiju ētikas noteikumi, iekļaujot tajos ar MI saistītos tehniskos aspektus, un jānosaka jaunas prasības attiecībā uz apmācību un attiecīgajām prasmēm (datu drošība un kvalitāte, personas datu aizsardzība, kiberdrošība utt.). |
3.5. Juridiskās konsultācijas
3.5.1. |
Neraugoties uz noturīgu, no ekonomikas cikliem neatkarīgu izaugsmi (2,6 % gadā laikposmā no 2014. līdz 2018. gadam), progresu šajā nozarē palēnina pārredzamības un neobjektivitātes problēmas, kas MI ir skārušas kopš tā pirmsākumiem jomā, kurā uzticēšanās balstās uz tiešu kontaktu ar cilvēku. |
3.6. Grāmatvedība / pārvaldības pārbaude
3.6.1. |
Šajā nozarē, kurā 2018. gadā Eiropā darbojās 640 000 uzņēmumu, dominē MMVU. Tā kā puse no grāmatvedības uzdevumiem ir piemērota automatizācijai, MI dod iespēju palielināt pievienoto vērtību un pārvirzīt profesionāļu darbību uz klientu konsultēšanu. |
3.6.2. |
Abās nozarēs, bet it īpaši pārvaldības pārbaudē datu pirātisma riska novēršanas nolūkā, būtu ļoti vēlams sagatavot hibrīdprofilus, kuros tiesības vai grāmatvedība apvienotas ar informātiku. |
Briselē, 2022. gada 19. janvārī
Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja
Christa SCHWENG
(1) OV C 517, 22.12.2021., 56. lpp.
(2) EESK uzaicinājums iesniegt piedāvājumu Nr. CES/FSA/02/2020; autors: Space Tec Partners.
(3) Annual report on european SMEs 2020/2021, Eiropas Komisija, 2021. gada jūlijs.
(4) Atzinums par Komisijas koordinētā mākslīgā intelekta plāna pārskatīšanu (OV C 517, 22.12.2021., 56. lpp.).
(5) EESK atzinums (OV C 429, 11.12.2020., 210. lpp.).
(6) Komisāra Thierry Breton paziņojums 2021. gada 10. novembrī.
(7) Sk. OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.
(8) Kā noteikts Komisijas priekšlikuma par Datu pārvaldības aktu 36. apsvērumā, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020PC0767.
(9) EESK atzinums (OV C 429, 11.12.2020., 1. lpp.).
(10) Sk. EESK atzinuma (OV C 429, 11.12.2020., 1. lpp.) 4.7. un 4.8. punktu.
(11) Sk. OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.
(12) Sk. OV C 240, 16.7.2019., 51. lpp.
(13) Īpašajās piezīmēs ir iekļautas dažādās nozares, kas analizētas iepriekš minētajā EESK publicētajā pētījumā.
(14) 2021. gada ziņojums “Intelligence artificielle – État de l’art et perspectives pour la France” [Mākslīgais intelekts – Francijas jaunākie sasniegumi un perspektīvas] liecina, ka lauksaimnieki nelabprāt dalītos ar saviem datiem, kaut gan viņi plaši izmanto satelītdatus un automatizācijas datus.
(15) Sk. EESK atzinumu (OV C 341, 24.8.2021., 76. lpp.) un atzinumu OV C 517, 22.12.2021., 56. lpp., par Koordinēto mākslīgā intelekta plānu, kā arī Eiropas Komisijas 2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojumu.
(16) Eiropas Savienības Tiesa ir definējusi, ka brīvās profesijas ietver darbības, kurām cita starpā ir izteikts intelektuāls raksturs, kurām nepieciešama augsta līmeņa kvalifikācija un uz kurām parasti attiecas precīzs un stingrs profesionālais regulējums (spriedums C 267/99, I-7467, 2001. g.).