Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tēmu “Kohēzijas politikas loma nevienlīdzības apkarošanā jaunajā plānošanas periodā pēc Covid-19 krīzes. Savstarpēja papildināmība un iespējama pārklāšanās ar Atveseļošanas un noturības mehānismu (ANM) un nacionālajiem atveseļošanas plāniem”

(pašiniciatīvas atzinums)

(2021/C 517/01)

Ziņotājs:	Ioannis VARDAKASTANIS
Līdzziņotāja:	Judith VORBACH

Plenārsesijas lēmums	25.3.2021.
Juridiskais pamats	Reglamenta 32. panta 2. punkts
	Pašiniciatīvas atzinums
Atbildīgā specializēta nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	23.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	211/0/6

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Instruments Next Generation EU (NGEU) ir ne tikai balstīts uz dalībvalstu solidaritāti, bet arī simbolizē faktu, ka dalībvalstīm ir kopīgs nākotnes redzējums. Tā uzticību vairojošā ietekme jau ir palīdzējusi samazināt dziļas krīzes iespējamību dažās valstīs, un tā pozitīvā iedarbība pilnībā izpaudīsies tad, kad sāksies faktiskie izdevumi. EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienībai tik īsā laikā ir izdevies izveidot un ieviest šādu plaša tvēruma mehānismu, tomēr EESK arī prasa pielikt visas pūles, lai to pilnveidotu un novērstu iespējamās nepilnības.

1.2.

Kopumā EESK atbalsta uz labklājību orientētu ekonomikas un sociālo politiku, kurā par prioritāti ir noteikta cilvēku labklājība un neviens netiek atstāts novārtā. Šajā atzinumā pievēršamies veidiem, kā kohēzijas politika un NGEU, galvenokārt ar Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM) (1) pamatiniciatīvu, ierosina novērst nevienlīdzību. NGEU faktiski veicinās augšupēju konverģenci dalībvalstu starpā un varētu arī paplašināt fiskālo telpu sociālās politikas pasākumiem. Tomēr turpmāko gadu lielais uzdevums būs apjoms un veids, kā, izmantojot NGEU, cīnīties pret nevienlīdzību valstu iekšienē un nelīdzsvarotību reģionu starpā.

1.3.

Milzīga nevienlīdzības problēma pastāvēja jau pirms Covid-19 pandēmijas. Krīze ir vēl vairāk izgaismojusi un saasinājusi šīs ilgstošās atšķirības mūsu sabiedrībā, tostarp ienākumu un bagātības nevienlīdzīgo sadali un nevienlīdzīgo piekļuvi veselības aprūpei un izglītībai. Šie nevienlīdzības aspekti atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma, izglītības līmeņa un invaliditātes, kā arī starp reģioniem, nozarēm un profesijām. Pandēmija ir nesamērīgi skārusi sievietes un jauniešus. Visaugstākā saslimstība ar Covid-19 ir bijusi vistrūcīgāko personu vidū, kas savukārt var negatīvi ietekmēt viņu ienākumus. Nabadzīgākiem cilvēkiem ir arī mazāk iespēju strādāt tāldarbu, un tas ir izrādījies būtisks darbvietu zaudēšanas faktors.

1.4.

Eiropas Savienībai būtu jāizmanto NGEU pavērtā vienreizējā izdevība, lai novērstu trūkumus sociālajā, ekonomikas un vides politikā un īstenotu uz labklājību orientētu pieeju. EESK atzinīgi vērtē to, ka visos sešos ANM pīlāros ir iekļauti sociālie mērķi, it īpaši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis, un ka nacionālo atveseļošanas un noturības plānu (NANP) novērtēšanas kritērijos ir iekļauta to sociālā ietekme. Dalībvalstīm pamatoti ir arī jāsniedz paskaidrojums, kā NANP veicinās dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Tomēr EESK uzskata, ka nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un NGEU kopumā ir ievērojami vairāk jākoncentrējas uz taisnīgu sadali un šī sadale jāprecizē.

1.5.

Lai nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos nodrošinātu spēcīgāku sociālo dimensiju, EESK ierosina Komisijai izstrādāt ne tikai metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā paredzēts ANM regulas 29. panta 4. punktā, bet arī metodiku šajos plānos ierosināto strukturālo reformu sociālās ietekmes novērtēšanai. Šajā kontekstā ir ļoti apšaubāmi tas, ka deleģētais akts, kurā būs sniegtas specifikācijas attiecībā uz sociālo dimensiju, būs pieejams tikai pēc NANP izstrādes un pat pēc to apstiprināšanas.

1.6.

Viens no lielākajiem uzdevumiem ir nodrošināt kohēzijas politikas un NGEU, it īpaši ANM un REACT-EU, saskaņotību un sinerģiju. Programmu īstenošanā ir svarīgi gan izvairīties no pārklāšanās un neskaidrībām, gan vienlaikus ir būtiski nodrošināt arī to, lai programmas nebūtu savstarpēji pretrunīgas un neradītu savstarpēji nelabvēlīgu ietekmi. Turklāt tas, ka ANM finansējumu – ņemot vērā spiedienu uz ātru apguvi – varētu noteikt par prioritāru salīdzinājumā ar kohēzijas politiku, var samazināt uzmanību un spējas, kas tiktu veltītas 2021.–2027. gada kohēzijas politikas finansējuma plānošanai un īstenošanai, un tas var radīt turpmāku kavēšanos un problēmas kohēzijas resursu apguvē.

1.7.

EESK pauž bažas par to, ka kohēzijas politikas atšķirīgā juridiskā pamata dēļ (sk. 3.4. punktu) tajā iekļautie noteikumi par nevienlīdzības mazināšanu nav pienācīgi atspoguļoti noteikumos, kas reglamentē NGEU un ANM izmantošanu. Ir svarīgi, lai kohēzijas politikas sociālās dimensijas apmērs un skaidrība būtu paraugs NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismam. Turklāt kohēzijas politikas stingrie noteikumi par apspriešanos ar ieinteresētajām personām un it īpaši partnerības princips vismaz būtu jāuzskata ar ANM procedūru ceļvedi, lai efektīvi novirzītu ieguldījumus sociālās iekļaušanas pasākumiem un apkarotu nevienlīdzību.

1.8.

Tā kā līdzekļu izmaksa ir atkarīga no konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas, ir vēl jo svarīgāk reformēt Eiropas pusgadu, tostarp standartu obligāto minimumu attiecībā uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā norādīts EESK rezolūcijā par organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu ANP procesos (2). Saistībā ar kohēzijas politiku, NGEU un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem EESK stingri iesaka detalizēti pievērsties visiem dažādajiem nevienlīdzības aspektiem un centieniem panākt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī cieši sekot līdzi tam, kā līdzekļi ir izlietoti.

1.9.

EESK turklāt aicina NGEU instrumentā un NANP novērtējumā sistemātiski integrēt Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sociālo rezultātu pārskatu. Šīs integrācijas ietvaros ir jāpārliecinās, ka NGEU ir pielāgots pienācīgu darbvietu radīšanai. Tādēļ ANM līdzekļu izmaksa uzņēmumiem būtu jāpiesaista konkrētiem kritērijiem, piemēram, koplīgumu piemērošanai vai augstas kvalitātes darbvietu nodrošināšanai, balstoties uz valsts tiesību aktiem un regulējumu, kas izriet no valsts sociālo partneru nolīguma. Ir jānodrošina, ka gan atveseļošanas, gan zaļās un digitālās pārkārtošanās sniegtās priekšrocības var izmantot visi Eiropas Savienībā dzīvojošie cilvēki.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

ES jau ilgu laiku ir paļāvusies uz savu kohēzijas politiku un it īpaši uz tādiem fondiem kā Reģionālās attīstības fonds un Sociālais fonds, lai mazinātu nevienlīdzību gan starp dalībvalstīm, gan pašās dalībvalstīs. Covid-19 pandēmija 2020. gadā izraisīja ārkārtēju sistemātisku un ekonomisku satricinājumu un tik ļoti saasināja pašreizējo nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm, ka tikai kohēzijas fondi vien nespēja to novērst. Tādēļ tika izveidota jauna finansēšanas iniciatīva Next Generation EU (NGEU) – atveseļošanas pasākumu kopums 750 miljardu EUR apmērā, kas tiks sadalīts starp dalībvalstīm.

2.2.

NGEU pamatā ir ne tikai dalībvalstu solidaritāte, bet tas ir arī būtisks Eiropas integrācijas procesa pavērsiens, tostarp, piemēram, paredzot parādu kopīgošanu, kas nozīmē kopīgi emitēt obligācijas un kolektīvi uzņemties parādu. NGEU uzticību vairojošā ietekme jau ir palīdzējusi samazināt dziļas krīzes iespējamību dažās valstīs, un tā pozitīvā iedarbība pilnībā izpaudīsies tad, kad sāksies faktiskie izdevumi. Pateicoties šā instrumenta stimulējošajai ietekmei uz ekonomikas izaugsmi, tas palīdzēs samazināt bezdarbu. Paredzams, ka ilgtermiņā NGEU ievērojami veicinās vides, ekonomikas un sociālo ilgtspēju. EESK uzskata, ka NGEU ir unikāla iespēja stiprināt Eiropas sociālo modeli un veidot konkurētspējīgu un integrētu Eiropas Savienību, veicinot ātru, taisnīgu un ilgtspējīgu ekonomikas atveseļošanu. Beigās visas dalībvalstis varētu kļūt par neto saņēmējām (3). Visbeidzot EESK uzskata, ka Eiropas fondi ir ne tikai skaitļi, mērķi un termiņi, bet simbolizē arī faktu, ka ES dalībvalstīm ir kopīgs nākotnes redzējums.

2.3.

ANM ir NGEU centrālais elements, kas paredz, ka ES dalībvalstu veikto reformu un ieguldījumu atbalstam ir pieejami 672,5 miljardi euro aizdevumu un dotāciju veidā. Mehānisma mērķis ir mazināt koronavīrusa pandēmijas ekonomiskās un sociālās sekas un padarīt Eiropas valstu ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās uzdevumiem un iespējām.

2.3.1.

Tas ir strukturēts, balstoties uz sešiem pīlāriem, kas ietver ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju; veselības un sociālās jomas noturību; un uz politiku nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem. Dalībvalstīm ir jāveicina sinerģija un cieša koordinācija starp nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem un kohēzijas politikas plānošanu. Turklāt ar NANP būtu efektīvi jārisina Eiropas pusgadā tiešā veidā neapzinātās problēmas, ko rada arvien atšķirīgākas ekonomiskās norises un dažādie atveseļošanas ceļi. Īpaši svarīgi ir konkrētām valstīm adresētie ieteikumi, kas attiecas uz 2019. un 2020. gadu.

2.4.

NGEU ietver ne tikai ANM, bet arī Atveseļošanas palīdzību kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU), kam piešķirti 47,5 miljardi EUR. Tā ir jauna iniciatīva, kuras mērķis ir paplašināt reaģēšanas pasākumus krīzes situācijās un krīzes seku novēršanas pasākumus, ko īsteno, izmantojot Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu un Papildināto Investīciju iniciatīvu reaģēšanai uz koronavīrusu. Tomēr salīdzinājumā ar citiem pasākumiem pieejamais budžets ir diezgan neliels. Tāpēc šī iniciatīva var tikai ierobežotā veidā veicināt zaļu, digitālu, ilgtspējīgu, iekļaujošu un noturīgu ekonomikas atveseļošanu. REACT-EU līdzekļi būs pieejami Eiropas Reģionālās attīstības fondam (ERAF), Eiropas Sociālajam fondam (ESF) un Eiropas atbalsta fondam vistrūcīgākajām personām (EAFVP).

2.5.

Turklāt dalībvalstīm tiks piešķirti kopumā 377,8 miljardi EUR no 2021.–2027. gada plānošanas perioda kohēzijas programmām. Šo summu piešķirs caur šādiem fondiem: — Eiropas Reģionālās attīstības fondu (ERAF), kura mērķis ir koriģēt attīstības nelīdzsvarotību starp reģioniem; — Kohēzijas fondu, kas atbalsta ES projektus, kuri saistīti ar Eiropas transporta tīklu un vides infrastruktūru, un projektus energoefektivitātes, atjaunojamo energoresursu izmantošanas un ilgtspējīgas pilsētu mobilitātes jomā; — Eiropas Sociālo fondu (ESF) un — jaunizveidoto Taisnīgas pārkārtošanās fondu

3.   Papildināmība, sinerģija un nepilnības starp ANM un kohēzijas politiku

3.1.

Kopumā EESK atbalsta uz labklājību orientētu ekonomikas un sociālo politiku, kurā par prioritāti ir noteikta cilvēku labklājība un neviens netiek atstāts novārtā. Nozīmīgiem politikas mērķiem cita starpā jābūt ilgtspējīgai un iekļaujošai izaugsmei, dzīves kvalitātei un nevienlīdzības mazināšanai. EESK aicina šos mērķus integrēt dažādās politikas jomās, tostarp nodokļu, darba tirgus, rūpniecības un monetārajā politikā. Eiropas pusgadā, ekonomikas pārvaldības satvarā un daudzgadu finanšu shēmā ir ļoti ieteicams lielāku uzmanību pievērst pieaugošās nevienlīdzības problēmas risināšanai. Šajā atzinumā pievēršamies veidiem, kā kohēzijas politika un NGEU, galvenokārt ar ANM pamatiniciatīvu, ierosina novērst šo nevienlīdzību.

3.2.

NGEU bruto līdzekļu izmaksa nav balstīta uz ļoti skaidriem kritērijiem. Tādējādi ir ļoti iespējams, ka NGEU ļaus ES vājākajām ekonomikām ātrāk atgūties un sniegt ieguldījumu augšupējā reālā konverģencē, ko EESK vērtē ļoti atzinīgi. Tomēr nav īsti skaidrs, cik lielā mērā un kādā veidā ar NGEU palīdzību ir jācīnās pret nevienlīdzību valstu iekšienē un pret nelīdzsvarotību reģionu starpā. Jebkurā gadījumā kohēzijas politikas un NGEU pārklāšanās nozīmē, ka ir ļoti iespējama pat negatīva ietekme.

3.2.1.

Svarīgi ir nodrošināt vienlīdzīgus apstākļus sociālajā un nodarbinātības politikā, un NGEU noteikumos būtu jāparedz prasība īstenot attiecīgas reformas. EESK norāda uz saviem dažādajiem priekšlikumiem par to, kā valstīs novērst nevienlīdzību, piemēram, piesaistot publiskā iepirkuma sistēmu noteiktiem kritērijiem un izmantojot atbalsta programmas neaizsargātām grupām (piemēram, Garantiju jauniešiem). Šajā saistībā būtu jāveicina arī darbvietu kvalitāte un koplīgumu slēgšanas sistēmas.

3.2.2.

NGEU fondu sniegtais atbalsts var mazināt spiedienu uz publiskajiem budžetiem un stiprināt fiskālo telpu it īpaši ar lielāku parādu apgrūtinātās valstīs, un to varētu izmantot arī sociālās politikas pasākumu uzlabošanai, lai mazinātu nevienlīdzību. Turklāt EESK iesaka analizēt faktorus, kuriem Covid-19 krīzes kontekstā ir bijusi nozīmīga loma publisko finanšu stāvokļa pasliktināšanā dažās dalībvalstīs.

3.3.

Viens no lielākajiem uzdevumiem ir nodrošināt kohēzijas politikas un NGEU, it īpaši ANM un REACT-EU, saskaņotību un sinerģiju. Sākotnēji rodas iespaids, ka iesniegtajos un saskaņā ar ANM procesu publiskotajos nacionālos atveseļošanas un noturības plānos ANM un kohēzijas politikas programmām ir vairāki kopīgi mērķi (4). Tomēr šķiet, ka procesi, ko izmanto, lai noteiktu ieguldījumu jomas, ievērojami atšķiras, radot jautājumu, vai abi var darboties saskaņoti. Programmu īstenošanā ir svarīgi izvairīties no pārklāšanās un neskaidrībām, un vienlaikus ir būtiski nodrošināt arī to, lai programmas nebūtu savstarpējā pretrunā un neradītu savstarpēji nelabvēlīgu ietekmi. Kohēzijas politikas principi ar tās stingrajiem noteikumiem par apspriešanos ar ieinteresētajām personām būtu jāpārņem arī ANM procedūrās, lai ieguldījumus efektīvi novirzītu sociālās iekļaušanas pasākumiem.

3.4.

Kohēzijas politikai ir senas tradīcijas attiecībā uz līdzekļu un resursu stratēģisku iezīmēšanu sociālajiem mērķiem, kā arī partnerībām un obligātu uzraudzības komiteju izveidi, kuras projektu atlasē pārstāv plašu ieinteresēto personu loku un sociālos partnerus. Lai arī kvalitatīvu ieguldījumu nodrošināšanā šie principi ne vienmēr ir nekļūdīgi, to efektivitāte tomēr laika gaitā kopumā ir pierādīta, veicot revīzijas un ex post novērtējumus. Diemžēl, izstrādājot NANP, šī pārbaudītā prakse ir izmantota tikai daļēji. EESK aicina dalībvalstis pieņemt tādu praksi kā uzraudzības komiteju izveide NANP īstenošanas posmā. Uzraudzības komitejās būtu jāiekļauj sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju pārstāvji.

3.5.

Ja aplūkojam jaunāko Kopīgo noteikumu regulu (KNR) (5), kas reglamentē to, kā tiek izmantoti Kohēzijas fondi, tad noteikumi, kas nosaka, vai darbības ir tiesīgas saņemt finansējumu, ir diezgan skaidri. Piemēram, 73. pantā teikts, ka “darbību atlases vajadzībām vadošā iestāde nosaka un piemēro kritērijus un procedūras, kas ir nediskriminējošas, pārredzamas, nodrošina piekļūstamību personām ar invaliditāti un dzimumu līdztiesību”. EESK pauž bažas par to, ka tās atšķirīgā juridiskā pamata dēļ (sk. 3.4. punktu) kohēzijas politikā nostiprinātie noteikumi par nevienlīdzības mazināšanu nav pienācīgi atspoguļoti noteikumos, kas reglamentē NGEU un ANM izmantošanu. Ir svarīgi, lai kohēzijas politikas sociālās dimensijas apmērs un skaidrība būtu paraugs NGEU un Atveseļošanas un noturības mehānismam.

3.6.

Runājot par partnerības principu, 8. pantā ir teikts, ka “attiecībā uz partnerības nolīgumu un katru programmu dalībvalstis katra organizē un īsteno visaptverošu partnerību”, kura ietver “attiecīgās struktūras, kas pārstāv pilsonisko sabiedrību, piemēram, vides partnerus, nevalstiskās organizācijas un struktūras, kas atbild par to, ka tiek veicināta sociālā iekļaušana, pamattiesības, personu ar invaliditāti tiesības, dzimumu līdztiesība un nediskriminācija”. Regulas pielikumā iekļautie veicinošie nosacījumi arī stingri precizē, ka ES finansējums nedrīkst atbalstīt cilvēku segregāciju institucionālās aprūpes iestādēs.

3.7.

Tāpat kā kohēzijas politikā, ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija ir skaidri minēta arī ANM darbības jomā un mērķos. Tomēr, tā kā NGEU pamatā ir ārkārtas situācijām domātais LESD 122. pants par neparedzētām un nopietnām ekonomiskajām grūtībām, tā galvenais princips ir solidaritāte. Savukārt ANM pamatā ir LESD 175. pants, kas nozīmē, ka kohēzijas mērķim vajadzētu būt atspoguļotam nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos (6). NANP vāja teritoriālā dimensija var potenciāli ietekmēt kohēzijas politiku un teritoriālo kohēziju, tostarp iekšējo atšķirību mazināšanu, vietējā un reģionālā līmeņa lomu un daudzlīmeņu pārvaldības principu.

3.8.

Īpašas bažas saistībā ar pārklāšanos raisa kohēzijas politikas un ANM pārklāšanās vairākās jomās, tostarp zaļās un digitālās pārkārtošanās jomā. Turklāt, ņemot vērā ANM ietverto dažādo tematisko jomu plašumu, ir grūtāk noteikt skaidru ievirzi un nodrošināt koordināciju ar kohēzijas politikas pasākumiem, jo kohēzijas politikā ir vērojama dažādu avotu norobežošana, un tas ir ārkārtīgi svarīgi turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ. Tas ir vēl viens iemesls, kāpēc ir tik svarīgi nodrošināt pilsoniskās sabiedrības īstenotu uzraudzību un tās līdzdalību.

3.9.

Tas, ka ANM finansējumu – ņemot vērā spiedienu uz ātru īstenošanu/apguvi (piemēram, ārkārtas raksturs, īsāks cikls un NANP saspringtais grafiks) – varētu noteikt par prioritāru salīdzinājumā ar kohēzijas politiku, var samazināt uzmanību un spējas, kas tiktu veltītas 2021.–2027. gada kohēzijas politikas finansējuma plānošanai un īstenošanai, un tas var radīt turpmāku kavēšanos un problēmas kohēzijas resursu apguvē.

3.10.

Pilsoniskā sabiedrība un sociālie partneri ir nenogurstoši strādājuši, lai Kopīgo noteikumu regulā (KNR), kura reglamentē Kohēzijas fondu finansējuma, kā arī cita ES finansējuma izmantošanu, nodrošinātu precīzu formulējumu. Regulā 2021.–2027. gadam ir skaidri noteikts, kā resursi būtu jāizmanto, lai veicinātu marginalizēto grupu sociālo iekļaušanu, nevis tās vēl vairāk nošķirtu. Tajā arī izklāstīti skaidri noteikumi par pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru iesaistīšanu ES finansēto darbību atlasē, pārvaldībā un uzraudzībā. Tas ir ievērojamā pretrunā ar ANM. 18. panta 4. punkta q) apakšpunktā ir tikai noteikta prasība valsts iestādēm, ka tām jāsniedz apspriešanās procesa kopsavilkums. Tas, ka trūkst detalizētāku tiesību normu par sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu, praksē ir radījis situāciju, ka no dalībvalstu puses sabiedriskā apspriešana ir pilnīgi neatbilstoša, pārredzamības līmenis ir ļoti vājš un daudzas dalībvalstis vispār nenodrošina NANP projektu publisku pieejamību.

3.10.1.

EESK saprot, ka laikposms starp NGEU apstiprināšanu un NANP iesniegšanas termiņu bija īss. Komiteja tomēr uzskata, ka dalībvalstīm būtu vajadzējis pilnībā un jēgpilni apspriesties ar pilsonisko sabiedrību un sociālajiem partneriem, lai, izmantojot to atbalstu, būtu vieglāk izstrādāt kvalitatīvus NANP, nevis uzskatīt to par slogu, kam daudzas dalībvalstis izvēlējās pretoties.

3.11.

Izstrādes posmā īstenotas publiskas kontroles neesamība ir radījusi bažas par to, ka dalībvalstis izmantos ANM, lai apietu noteikumus, kas tām liedz izmantot kohēzijas fondus noteiktiem ieguldījumu veidiem. Tas jau ir pierādījies dažos no tiem nedaudzajiem NANP projektiem, kas darīti pieejami sabiedrībai, un tas it īpaši attiecas uz noteikumiem par ieguldījumiem sociālās iekļaušanas atbalstam. KNR izklāstītie noteikumi, it īpaši tās veicinošie nosacījumi, tika ieviesti pēc pilsoniskās sabiedrības un sociālo partneru pieprasījuma. Ja nav jāpierāda, ka pasākumos, ko paralēli finansē arī no ANM, tiks ievēroti KNR stingrie principi (lai šos pasākumus varētu apstiprināt), mums ir daudz mazāka pārliecība, ka šie principi tiks ievēroti. Lai arī jāatzīst, ka ar pašu KNR ne vienmēr ir izdevies novērst līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu, regula vismaz sniedz pamatu apstrīdēt vai pieprasīt apturēt finansējumu, kas neatbilst veicinošajiem nosacījumiem. Attiecībā uz ANM joprojām nav skaidrības par spēju apstrīdēt vai apturēt līdzekļu ļaunprātīgu izmantošanu.

3.12.

EESK kritizē to, ka daudzu NANP izstrādē nav ticis ievērots partnerības princips. EESK uzskata, ka partnerības principam un organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai ir būtiska nozīme efektīvā politikā un līdzatbildībā. Partnerības princips ir daļa no kohēzijas politikas DNS. Ir zināmi labi piemēri par iedzīvotāju, vietējo kopienu un pilsoniskās sabiedrības aktīvu līdzdalību. Lai īstenotu un, iespējams, pārstrādātu NANP, būtu jāievieš vērienīgāka sistēma apspriedēm ar ieinteresētajām personām, par paraugu ņemot partnerības principu. Attiecībā uz vietējiem jautājumiem daudzus projektu piemērus visā ES sniedz sabiedrības virzītas attīstības stratēģijas (SVVA), integrēti teritoriālie ieguldījumi pilsētās, inovatīvas pilsētvides darbības un Interreg pārrobežu sadarbība, un tas būtu jāatspoguļo arī NANP īstenošanā.

4.   Cīņa pret nevienlīdzību, izmantojot kohēzijas politiku, Next Generation EU un ANM

4.1.

Politikas veidotāji joprojām saskaras ar augstu nenoteiktības līmeni attiecībā uz pandēmijas attīstības gaitu. Vairākās valstīs izaugsmes prognozes laikposmam no 2019. līdz 2023. gadam ir koriģētas uz leju. Eiropas Savienībā būs ievērojamas un aizvien lielākas izaugsmes atšķirības, ko lielā mērā var izskaidrot ar pandēmijas atšķirīgo ietekmi uz dažādām ekonomikas nozarēm. Piemēram, smagi cietušas ir valstis ar plašu tūrisma nozari, kā arī mākslas un izklaides, tirdzniecības, ceļošanas un izmitināšanas, mazumtirdzniecības un transporta nozares (7).

4.1.1.

Turklāt pandēmija ir saasinājusi ilgstošās atšķirības mūsu sabiedrībā, tostarp nevienlīdzību ienākumu un bagātības sadalē, nevienlīdzību piekļuvē veselības aprūpei un izglītībai un atšķirības pakļautībā vides kaitējuma ietekmei, kā arī radījusi sociālu un finansiālu atstumtību. Piemēram, Vācijā ilgtermiņa bezdarbnieku skaits palielinājās līdz vairāk nekā 1 miljonam. Darbu zaudēja galvenokārt tie darba ņēmēji, kuru darba apstākļi ir nestabili, jo bezdarbnieku skaits šādu darba ņēmēju vidū ir palielinājies par 40 %, un no tiem lielākā daļa ir jaunieši un sievietes. Vispārīgi, nevienlīdzība atšķiras atkarībā no dzimuma, vecuma un izglītības līmeņa, kā arī starp reģioniem, nozarēm un profesijām. No veselības krīzes sekām visvairāk cieš neaizsargātās grupas, piemēram, personas ar invaliditāti un migranti.

4.2.

Kopumā recesijas ietekmē ienākumu zaudējumi, visticamāk, vairāk ietekmēs trūcīgākos, nevis bagātākos cilvēkus. Tomēr, sākoties ekonomikas augšupejai, nabadzīgākie cilvēki nebūs pirmie, kas atgūsies, un tas nozīmē, ka, piemēram, finanšu krīzes izraisītā sociālā nevienlīdzība var būt jūtama gadu desmitiem. Pašreizējās krīzes izraisītais nevienlīdzības pieaugums pandēmijas negatīvās ietekmes dēļ varētu būt vēl straujāks. Ir redzams, ka visaugstākā saslimstība ar Covid-19 ir vistrūcīgāko personu vidū, kas savukārt var negatīvi ietekmēt viņu ienākumus. Nabadzīgākiem cilvēkiem ir arī mazāk iespēju strādāt tāldarbu, un tas ir izrādījies būtisks darbvietu zaudēšanas faktors.

4.2.1.

Turklāt īpaši smagi cietušas nozares, kurās galvenokārt strādā darba ņēmēji ar zemiem ienākumiem (piemēram, restorāni, ceļojumi, izklaide) (8). Tā kā pandēmija paātrināja automatizāciju un digitalizāciju, tostarp mākslīgā intelekta attīstību, pieauga pieprasījums pēc augsti kvalificēta darbaspēka, savukārt mazkvalificēti darba ņēmēji izkrita no darba tirgus (9). Ir arī ļoti iespējams, ka ilgstošam bezdarbam būs ilgstoša ietekme, piemēram, prasmju zudums, kas varētu kavēt šo cilvēku reintegrāciju darba tirgū. Turklāt skolu un augstskolu slēgšana visvairāk skāra neaizsargātākos sabiedrības slāņus.

4.3.

EESK vēlas uzvērt, ka līdztekus ietekmei uz materiālo labklājību pandēmija ir atstājusi nesamērīgi lielu ietekmi uz cilvēku drošību un viņu pamattiesību izmantošanu. Nav noslēpums, ka veselības un aprūpes iestādes kļuva par “karstajiem punktiem” infekcijām un daudziem nāves gadījumiem, īpaši vecāka gadagājuma cilvēku un cilvēku ar invaliditāti vidū.

4.3.1.

Pārslogotās slimnīcas dažās dalībvalstīs ieviesa arī šķirošanas sistēmu, lai noteiktu, kuram būtu un kuram nebūtu atļauts saņemt neatliekamo medicīnisko palīdzību. Dažos gadījumos radās nopietna diskriminācija. Vecums un invaliditāte tika izmantoti, lai pamatotu pacientu ārstēšanas atteikumu, skaidri atklājot prioritātes, pēc kurām valdības mēra savu dažādo iedzīvotāju vērtību. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas nekad neatkārtotos un lai neaizsargāti cilvēki netiktu uzskatīti par otrās šķiras pilsoņiem.

4.4.

EESK arī norāda, ka trūkst kvalitatīvu datu par bagātības sadali. Tomēr jau 2016. gadā Eiropas Centrālā banka savā Mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojumā secināja, ka mājsaimniecību neto bagātības sadalījums eirozonā ir ļoti nevienmērīgs, jo turīgākajiem 10 % pieder 51,2 % no kopējās neto bagātības (10). Citas aplēses liecina par vēl nevienlīdzīgāku bagātības sadalījumu, norādot, ka 1 %, ko veido bagātākās mājsaimniecības, pieder līdz 32 % no kopējās bagātības. Ļoti iespējams, ka Covid-19 vēl vairāk padziļinās labklājības nevienlīdzību. Kopumā šķiet, ka pandēmija radījusi ietaupījumu pieaugumu. Tomēr mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem ir samazinājušas savus izdevumus mazākā mērā nekā personas ar augstiem ienākumiem. Ņemot vērā nepieciešamību apmierināt iztikas vajadzības, mājsaimniecības ar zemiem ienākumiem pirmskrīzes līmenī atgriezās ātrāk nekā personas ar augstākiem ienākumiem (11).

4.5.

Pandēmija ir nesamērīgi skārusi sievietes. Attiecībā uz sievietēm pastāvēja lielāka iespēja, ka vairāku ieganstu dēļ viņas var tikt atlaistas no darba, spiestas ņemt piespiedu atvaļinājumu vai saīsināt oficiālo darba laiku. Sievietes ir vairāk pārstāvētas noteiktās profesijās, kuras ierobežojumi skāra vissmagāk, un lielākai daļai bija nepilna darba laika vai alternatīvi darba līgumi. Uzņēmumi vairāk ir centušies aizsargāt darba ņēmējus ar pastāvīgiem darba līgumiem. Turklāt sievietes pameta darbu vai saīsināja darba laiku sakarā ar bērnu aprūpes pienākumu palielināšanos, ko izraisīja skolu slēgšana. Turklāt pandēmija pastiprināja dzimumu nevienlīdzību attiecībā uz neapmaksātu mājsaimniecības darbu (12).

4.6.

NGEU ir paredzēts kā viens no galvenajiem ES instrumentiem krīzes negatīvās sociālās ietekmes mazināšanai, sociālās noturības stiprināšanai un nodarbinātības veicināšanai. Tomēr tā panākumi ir atkarīgi no tā īstenošanas. Ir svarīgi, lai dažādie resursi tiktu izlietoti efektīvi un savlaicīgi, lai varētu panākt atlabšanu. Turklāt efektīva resursu izmantošana radīs arī uzticēšanās gaisotni starp dalībvalstīm. Kopumā būs svarīgi, lai NGEU tiktu izmantots ne tikai tam, lai turpinātu veikt jau pirms pandēmijas plānotos ieguldījumus, bet arī tam, lai ļoti skaidri ieviestu tādas reformas, kas palīdzētu novērst Covid-19 smagākās ietekmes uz sabiedrību atkārtošanos.

4.7.

EESK atzinīgi vērtē to, ka sociālie mērķi, it īpaši ekonomiskās, sociālās un teritoriālās kohēzijas mērķis, ir iekļauti tā sešos pīlāros un ka atveseļošanas un noturības plānu novērtēšanas kritērijos ir ietverta šo plānu sociālā ietekme, un dalībvalstīm ir jāpaskaidro, kā ANP veicina dzimumu līdztiesību un vienlīdzīgas iespējas visiem. Tomēr EESK pauž bažas par to, ka sociālā dimensija NANP nav pietiekami pārstāvēta un ka daži pasākumi tiek dēvēti par “sociāliem”, lai gan tie neveicina regulā noteikto sociālo mērķu sasniegšanu. Līdz šim šķiet maz ticams, ka NANP efektīvi novērsīs sociālās atšķirības. Lai ikvienā nacionālajā atveseļošanas un noturības plānā nodrošinātu spēcīgu sociālo dimensiju, EESK ierosina Komisijai izstrādāt ne tikai metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, kā paredzēts ANM regulas 29. panta 4. punktā, bet arī metodiku plānos ierosināto strukturālo reformu sociālās ietekmes novērtēšanai. Turklāt ir vēl vairāk jākoncentrējas uz taisnīgu sadali un šī sadale jāprecizē.

4.8.

ANM būtu jāizmanto reformām, lai palīdzētu dalībvalstīm atgūties no pandēmijas ietekmes. EESK aicina pirmām kārtām novirzīt ieguldījumus tām grupām, kuras Covid-19 ir skārusi vissmagāk, un būtu jāizdara atziņas attiecībā uz jomām, kurās cilvēki šīs veselības krīzes laikā ir cietuši visvairāk. Īpaši ieguldījumi būtu jānovirza uz palīdzību cilvēkiem atgriezties kvalitatīvā nodarbinātībā, it īpaši sievietēm, jauniešiem, ilgtermiņa bezdarbniekiem, etnisko minoritāšu pārstāvjiem, cilvēkiem ar invaliditāti un vecāka gadagājuma cilvēkiem, kuru īpatsvars sabiedrībā kopumā, visticamāk, pieaugs. Visbeidzot ir jānodrošina pensiju sistēmu ilgtspēja.

4.8.1.

Ir obligāti jānostiprina sabiedrības veselības dienesti un publiskā aprūpe, it īpaši tajās dalībvalstīs, kurās Covid-19 krīzes laikā ir atklāti nopietni trūkumi. EESK uzskata, ANM ir unikāla iespēja dalībvalstīm reformēt šāda veida pakalpojumus, kā arī radīt cilvēkiem individualizēta atbalsta piedāvājumu viņu kopienā, tostarp personīgas palīdzības piedāvājumu un atbalstu mājās.

4.9.

Turklāt ir jāpārliecinās, ka NGEU ir pielāgots pienācīgai darbvietu radīšanai. EESK iesaka īstenot tādu politikas pieeju, kas jau ir pārbaudīta Eiropas struktūrfondu gadījumā, proti, ANM līdzekļu izmaksu piesaistīt noteiktiem kritērijiem. Piemēram, uzņēmumiem būtu jāsaņem ANM resursi tikai tad, ja tie piemēro koplīgumus vai nodrošina augstas kvalitātes darbvietas, balstoties uz valsts tiesību aktiem un regulējumu, kas izriet no valsts sociālo partneru nolīguma, piekrīt samazināt nestabilu darbvietu skaitu (piemēram, terminētus līgumus, pagaidu nodarbinātību, ko vienpusēji uzspiež darba devējs) vai ja tiem ir spēcīgas institūcijas kopīgai lēmumu pieņemšanai.

4.10.

Vēl ir jānodrošina deleģētie akti par atveseļošanas un noturības rezultātu pārskatu un par metodiku ziņošanai par sociālajiem izdevumiem, tostarp par bērniem un jauniešiem. EESK nepārprotami atbalsta Eiropas Parlamenta aicinājumu Komisijai “nodrošināt pilnīgu pārredzamību attiecībā uz grafiku deleģēto aktu apstiprināšanai”, kā arī “šo deleģēto aktu ātru apstiprināšanu pirms vasaras pārtraukuma” (13). Ir ļoti apšaubāmi tas, ka specifikācijas, kas attiecas uz sociālajām dimensijām, būs pieejamas tikai pēc NANP izstrādes un pat pēc to apstiprināšanas.

4.11.

Diemžēl trūkst arī īpaša nosacījuma par noteikta ANM resursu apjoma izmantošanu sociālajiem projektiem. Faktiski nav skaidrs, cik liela izdevumu daļa ir tieši saistīta ar sociālajiem mērķiem, taču tā šķiet diezgan maza. EESK pieprasa skaidru ziņojumu par to izdevumu un projektu īpatsvaru un struktūru, kuri atbilst sociālajiem mērķiem kopumā un it īpaši sociālās kohēzijas mērķim. Ir arī jānodrošina, ka zaļie un digitālie ieguldījumi un visi pārējie NGEU izdevumi tiek īstenoti, ievērojot sociālās ilgtspējas mērķi. Arī šajā gadījumā ir vajadzīgs skaidrāks priekšstats par plānotajiem ieguldījumiem.

4.12.

ANP atkarība no Eiropas pusgada procesa, konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem un nosacījumiem ir problemātiska, jo pēdējos gados ir bijuši vairāki strīdīgi ieteikumi, piemēram, attiecībā uz veselības jomas izdevumiem vai pensijām. Tā vietā, lai ANM sasaistītu ar Eiropas pusgadu, piemērotāk būtu bijis skaidri iezīmēt līdzekļus, to izmantojot kā stingru nosacījumu, kas nodrošina ES līdzekļu efektīvu apguvi. Tā kā līdzekļu izmaksa ir atkarīga no konkrētām valstīm adresēto ieteikumu īstenošanas, ir vēl jo svarīgāk reformēt Eiropas pusgadu, tostarp standartu obligāto minimumu attiecībā uz apspriešanos ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību, kā norādīts EESK rezolūcijā par organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu ANP procesos (14). Ir vajadzīga arī valstu parlamentu un Eiropas Parlamenta efektīva iesaiste.

4.12.1.

Saistībā ar kohēzijas politiku, NGEU un konkrētām valstīm adresētajiem ieteikumiem EESK stingri iesaka detalizēti pievērsties visiem dažādajiem nevienlīdzības aspektiem un centieniem panākt ilgtspējīgu, noturīgu un iekļaujošu izaugsmi, kā arī cieši sekot līdzi tam, kā līdzekļi ir izlietoti. Jānodrošina, ka ieguvumi, ko sniedz gan atveseļošana, gan zaļā un digitālā pārkārtošanās, tiek visiem eiropiešiem, vienlaikus neaizmirstot, ka jāveic darbs, lai cīnītos pret digitālo atstumtību un enerģētisko nabadzību, ko pārkārtošanās varētu vēl vairāk saasināt.

4.12.2.

EESK atzinīgi vērtē koncentrēšanos uz Eiropas sociālo tiesību pīlāru un sociālo rezultātu pārskatu Eiropas pusgada procesā un līdz ar to – arī koncentrēšanos uz NGEU. Tomēr EESK īpaši aicina tos sistemātiski integrēt NGEU instrumentā un NANP novērtēšanā. EESK īpaši norāda uz Portu augstākā līmeņa sanāksmes pozitīvo signālu, ka labklājības mērīšanai būtu vajadzīgi plašāki rādītāji nekā tikai IKP. NGEU ir jāvērtē, ne tikai pamatojoties uz tā mijiedarbību ar Eiropas pusgadu; tas ir uzskatāms arī par teritoriālās un sociālās kohēzijas un attiecīgo programmu īstenošanas instrumentu.

4.13.

Kopumā EESK aicina Eiropas Savienību izmantot NGEU pavērto vienreizējo izdevību, lai paātrinātu un veicinātu tik ļoti nepieciešamās strukturālās reformas un novērstu trūkumus sociālajā, ekonomikas un vides politikā, kā arī īstenotu uz labklājību orientētu pieeju. Ņemot vērā fondu ilgtermiņa ietekmi un izmantošanu, EESK iesaka panākt konsensu starp politiskajām partijām, sociālajām ieinteresētajām personām, uzņēmējiem, arodbiedrībām un pilsonisko sabiedrību, lai šī izdevība tiktu izmantota pēc iespējas lielākā mērā. EESK uzskata, ka Eiropas fondi ir ne tikai skaitļi, mērķi un termiņi, bet tie arī simbolizē faktu, ka ES dalībvalstīm ir kopīgs nākotnes redzējums.

---

(1)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar ko izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).

(2)  Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne? – Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (OV C 155, 30.4.2021., 1. lpp.)

(3)  The nonsense of Next Generation EU net balance calculations, Bruegel.

(4)  Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Komisija.

(5)  Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs), ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai (OV L 231, 30.6.2021., 159. lpp.).

(6)  Atveseļošanas un noturības mehānisms, Eiropas Komisija.

(7)  The great COVID-19 divergence: managing a sustainable and equitable recovery in the European Union, Bruegel.

(8)  WP-2021-06_30032021.pdf.

(9)  Stantcheva_covid19_policy.pdf.

(10)  Eiropas Centrālā banka, The Household Finance and Consumption Survey: results from the second wave, Nr. 18 / 2016. gada decembris.

(11)  Stantcheva_covid19_policy.pdf.

(12)  Stantcheva_covid19_policy.pdf.

(13)  Priekšlikums rezolūcijai par Parlamenta tiesībām uz informāciju attiecībā uz valstu atveseļošanas un noturības plānu notiekošo izvērtēšanu.

(14)  Organizētas pilsoniskās sabiedrības iesaiste nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos. Kas darbojas un kas ne? Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja.