EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.12.2021
COM(2021) 965 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Programmas ISA2 galīgā novērtējuma rezultāti
{SWD(2021) 965}
EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 17.12.2021
COM(2021) 965 final
KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM UN PADOMEI
Programmas ISA2 galīgā novērtējuma rezultāti
{SWD(2021) 965}
Saturs
1. Ievads
2. Kādi bija programmas ISA² mērķi?
3. Kā novērtēšanas periodā ir mainījusies situācija?
3.1. Jauna EIF pieņemšana
3.2. Politiskais konteksts
3.3. Arvien sarežģītāka ES normatīvā vide
3.4. Investīcijas digitalizācijā
4. Novērtējuma konstatējumi
4.1. Cik lielā mērā programma ISA² bija sekmīga?
4.2. Kā programma ISA² mainīja iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienu?
4.3. Vai programma ISA² un tās mērķi joprojām ir aktuāli?
5. Secinājumi un gūtās atziņas
5.1. Sadarbspējas nozīme ES politikas īstenošanā
5.2. No saskaņotas uz stratēģisku pieeju ES publiskā sektora sadarbspējai
5.3. Pārdomātu un lietotājiem draudzīgu sadarbspējas risinājumu izstrāde un ieviešana
6. Turpmākie pasākumi
1.Ievads
Ar Lēmumu 1 par ISA² 2016. gada 1. janvārī tika sākta piecu gadu programma Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA²). Tā ir piektā no vairākām Eiropas Komisijas programmām 2 , kuras vērstas uz sadarbspējīgiem risinājumiem publiskajā sektorā. Sadarbspēja, kas definēta Eiropas sadarbspējas satvarā (EIF), nav tehnisks jautājums – tās drīzāk ir juridiskās, organizatoriskās, semantiskās un tehniskās prasības, kas jāizpilda, lai būtu iespējams integrēt publiskos pakalpojumus.
Šajā ziņojumā ir izklāstīti programmas ISA² galīgā novērtējuma konstatējumi un ieteikumi 3 . Atbilstīgi Lēmuma par ISA² 13. panta 3. punktam novērtēšana Komisijai ir jāveic un tās rezultāti jādara zināmi Eiropas Parlamentam un Padomei līdz 2021. gada 31. decembrim.
Novērtēšanu Komisija uzticēja ekspertu komisijai no neatkarīga konsultāciju uzņēmuma 4 . Novērtēšanu pārraudzīja starpdienestu koordinācijas grupa 5 , un tā tika cieši koordinēta ar EIF novērtēšanu un turpmākās sadarbspējas politikas ietekmes novērtējumu 6 , ko Komisija plāno ierosināt Parlamentam un Padomei 2022. gada 2. ceturksnī.
2.Kādi bija programmas ISA² mērķi?
Programmai ISA² bija šādi četri mērķi (Lēmuma par ISA² 1. panta 1. punkts1):
(a)izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku ES pieeju sadarbspējai;
(b)sekmēt efektīvu un rezultatīvu pārrobežu vai starpnozaru elektronisko mijiedarbību un veicināt efektīvākas, vienkāršotas un lietotājam draudzīgas e-pārvaldes izveidi valsts, reģionu un pašvaldību līmenī;
(c)identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot ES politiku un darbības;
(d)veicināt sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs.
Lai šos mērķus sasniegtu, programmas izstrādē par pamatu ir ņemti tās priekšteces programmas ISA sasniegumi 7 . Liela uzmanība bija veltīta arī tam, lai programma sekmīgi iekļautos plašākā politikas digitalizācijas satvarā, it īpaši saistībā ar ES publiskās pārvaldes iestāžu sadarbspēju. Lēmuma par ISA² 1. panta 2. punkts paredz: programma ISA² nodrošina, ka ar Eiropas sadarbspējas satvara (EIF) starpniecību sadarbspēja un tās īstenošana tiek vienoti izprasta dalībvalstu publiskās pārvaldes iestādēs.
Citas politiskas iniciatīvas, kuru mērķu izpildi bija paredzēts veicināt, īstenojot programmu ISA² , ir, piemēram, e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam 8 , kā arī vairākas nozaru sadarbspējas iniciatīvas (piemēram, tieslietu un iekšlietu, veselības aprūpes, Eiropas fondu jomā) 9 .
Programma ISA² tika īstenota no 2016. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. decembrim, un tās kopējais budžets bija 130,9 miljoni eiro. Daži pasākumi vēl turpinās. Tā finansēja darbības, kas katru gadu tika noteiktas kārtējā darba programmā. Programma ISA² bija pieejama ES dalībvalstīm, citām Eiropas Ekonomikas zonas valstīm un kandidātvalstīm. Papildus 28 ES dalībvalstīm (27 dalībvalstīm 2020. gadam) programmā piedalās 4 citas valstis 10 .
3.Kā novērtēšanas periodā ir mainījusies situācija?
Novērtēšanas periodā digitalizācija, precīzāk, sadarbspēja ir kļuvusi svarīgāka visos sabiedrības līmeņos. Tāpēc tā joprojām ir Eiropas Komisijas prioritāte.
3.1.Jauna EIF pieņemšana
Kā plānots Paziņojumā par digitālā vienotā tirgus stratēģiju Eiropai 11 un E-pārvaldes rīcības plānā 2016.–2020. gadam, 2017. gadā tika atjaunināts EIF un pagarināts tā darbības termiņš. Jaunais EIF tika izklāstīts paziņojumā 12 un papildināts ar sadarbspējas rīcības plānu. Jaunais EIF piešķīra programmai ISA² jaunu, programmas mērķiem atbilstošu politikas satvaru. Komisija 2020. gada februārī paziņojumā “Eiropas datu stratēģija ” 13 informēja, ka nāks klajā ar uzlabotu EIF.
3.2.Politiskais konteksts
Novērtēšanas periodā pakāpeniski ir palielinājies dalībvalstu politiskais atbalsts. Ar Tallinas deklarāciju par e-pārvaldi 14 ministri, kuri atbild par e-pārvaldes politiku visā ES, skaidri izteica apņemšanos ievērot vairākus principus, ieskaitot “sadarbspēju pēc noklusējuma”. Šī apņemšanās nesen tika atjaunota ar Berlīnes deklarāciju par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldību 15 , kur tika konstatēts, ka publiskā sektora digitālajai pārveidei ir vajadzīga uz vērtībām balstīta pieeja, kas ietver digitālo suverenitāti un sadarbspēju.
Komisija 2020. gada februārī pieņēma paziņojumu “Eiropas digitālās nākotnes veidošana” 16 , kura galvenais mērķis ir nodrošināt, lai Eiropa būtu “gatava digitālajam laikmetam”. Tajā kā galvenā darbība ir izklāstīta “atjauninātas ES valdību sadarbspējas stratēģijas” izstrāde, kuras mērķis ir uzlabot koordināciju un pieņemt vienotus standartus attiecībā uz publiskajiem pakalpojumiem un datu plūsmām.
3.3.Arvien sarežģītāka ES normatīvā vide
Lēmums par programmu ISA² attiecas uz daudziem vienas nozares un daudznozaru ES sadarbspējas pasākumiem ES līmenī. Kopš programmas sākuma ir pieņemtas arī citas svarīgas ES iniciatīvas:
·2016. gads ‒ stājās spēkā Vispārīgā datu aizsardzības regula 17 un Tīmekļvietņu piekļūstamības direktīva 18 .
·2018. gads ‒ stājās spēkā Regula par vienotu digitālo vārteju 19 un Regula par nepersondatu brīvu apriti 20 .
·2019. gads ‒ stājās spēkā ES Kiberdrošības akts 21 un citi saistītie tiesību akti, kā arī Atvērto datu direktīva 22 .
·2020. gads ‒ Komisija ierosināja Digitālo pakalpojumu tiesību aktu 23 , Datu pārvaldības aktu 24 un, reaģējot uz Covid-19 krīzi, sadarbspējas iniciatīvas saistībā ar e-veselību 25 .
3.4.Investīcijas digitalizācijā
Publiskās pārvaldes iestādes visā ES iegulda lielus līdzekļus savu pakalpojumu un atbalsta biroju digitalizācijā. Covid-19 izraisītā krīze ir vēl vairāk uzsvērusi digitālo risinājumu nozīmi. Novērtēšanas periodā digitalizācijas procesu veicināja ne tikai ISA², bet arī citas ES programmas:
· Strukturālo reformu atbalsta programma 26 , kas īstenota no 2017. līdz 2020. gadam un turpinājās ar tehniskā atbalsta instrumentu 2021.–2027. gadam 27 ;
· “Apvārsnis 2020” 28 (programma pētījumiem un inovācijām), Eiropas Sociālais fonds 29 un Eiropas Reģionālās attīstības fonds 30 finansiāli atbalstīja digitalizāciju. Vēl vienu svarīgu finansējuma avotu nākotnē nodrošinās Atveseļošanas un noturības mehānisms 31 , jo 20 % no tā budžeta ir jānovirza digitālajiem tēriņiem.
4.Novērtējuma konstatējumi
Programmas ISA² novērtēšanu veica ar dažādām metodēm, izmantojot savāktos kvalitatīvos un kvantitatīvos datus. Notika arī dokumentu izpēte, sabiedriskā apspriešana, mērķtiecīgas tiešsaistes aptaujas, padziļinātas intervijas un divi ieinteresēto personu darbsemināri. Apspriešana deva iespēju aptvert plašu dažādu programmas ISA² ieinteresēto personu loku ‒ tika iesaistīti ne tikai dalībvalstu un Komisijas struktūrvienību pārstāvji, bet arī iedzīvotāji un standartizācijas organizācijas.
Lai savāktu precīzākus datus, no 54 darbībām, kas bija apkopotas 9 paketēs un ko finansēja programma ISA², tika atlasīta 21 darbība. Lai atlasītās darbības pietiekami reprezentētu programmu, izlasi izveidoja atbilstīgi trīs iepriekš noteiktiem kritērijiem. Datu vākšanu papildināja programmas novērtēšana, ko veica pieci sadarbspējas tehniskie eksperti.
Novērtēšanā lielākā uzmanība tika veltīta šādiem septiņiem galvenajiem kritērijiem 32 : būtiskums, efektivitāte, lietderība, saskaņotība, ES pievienotā vērtība, izmantojamība un ilgtspēja.
4.1.Cik lielā mērā programma ISA² bija sekmīga?
Pamatojoties uz datiem, kas savākti no 102 ieinteresētajām personām 33 , rūpīgas dokumentu izpētes un ekspertu veiktiem izvērtējumiem, šis novērtējums liecina, ka ir notikusi zināma virzība uz programmas ISA² mērķu īstenošanu. Aptaujātie ISA² risinājumu lietotāji un pasākumu īstenotāji, kuriem par programmu ir vairāk zināšanu, kopumā uzskata, ka ir bijusi būtiska virzība uz programmas mērķu sasniegšanu. Kopumā no visām aptaujātajām ieinteresēto personu grupām programmas mērķu īstenošanu viszemāk novērtēja respondenti no valsts un reģionu publiskajām iestādēm.
Attiecībā uz vispārīgajiem un konkrētajiem mērķiem lielākā daļa respondentu apliecināja un arī dokumentu izpēte apstiprināja, ka zināmā mērā vai lielā mērā ir sasniegti šādi mērķi:
·“identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus, ar kuriem palīdz īstenot ES politiku un darbības” (kopējais vidējais vērtējums ir 3,43 punkti no 5). Programmas ISA² darbības dažādos veidos ir palīdzējušas sasniegt arī EIF 34 , Regulas par vienotu digitālo vārteju 35 , Atvērto datu direktīvas 36 , e-iepirkumu 37 , INSPIRE direktīvas 38 , Eiropas Statistikas sistēmas 39 un finanšu jomas tiesību aktu 40 mērķus;
·“veicināt sadarbspējas risinājumu atkalizmantošanu” (kopējais vidējais vērtējums ir 3,43 punkti no 5). Iniciatīva “ Joinup ” 41 ‒ tāda paša nosaukuma platforma ‒ sniedz visaptverošu pārskatu par esošajiem sadarbspējīgajiem risinājumiem, kas pieejami atkalizmantošanai, ieskaitot piekļuvi vairākiem valstu un pat vietējiem portāliem. Interaktīvā karte 42 programmas ISA² vietnē ataino, cik lielā mērā ISA² risinājumi ir īstenoti Eiropas Savienībā. Varētu darīt vairāk, lai veicinātu to ieviešanu un atkārtotu izmantošanu, it īpaši reģionu un pašvaldību līmenī;
·“izstrādāt, saglabāt un veicināt holistisku pieeju sadarbspējai ES” (kopējais vidējais vērtējums ir 3,39 punkti no 5). Izveidojot struktūras sadarbībai ar ES valstīm (ISA² komiteju) un atbalstot EIF īstenošanas veicināšanu un uzraudzību, programma ISA² būtiski veicina izpratni par sadarbspēju.
Programma ISA² mazākā mērā ir palīdzējusi veicināt “efektīvākas, vienkāršotas un lietotājam draudzīgas e-pārvaldes izveidi publiskās pārvaldes valsts, reģionālā un vietējā līmenī” (kopējais vidējais vērtējums ir 3,20 punkti no 5). Novērtēšana parādīja, ka reģionālā un vietējā līmenī joprojām ir maz zināšanu un risinājumi tiek izmantoti ierobežoti. Trūkst arī stratēģiskas un visaptverošas pieejas.
Darbs ar visām ISA² paketēm ir noritējis atbilstīgi darba un budžeta plānam. Darbības rezultātu neviendabīgo rādītāju dēļ bija grūti izdarīt secinājumus par programmas izmaksu vispārējo lietderību. Tajās programmas darbību paketēs, kurām varēja piemērot izmaksu lietderības metodes, izmaksas uz vienu galalietotāju (piemēram, uzņēmumu, pilsoni u. c.) ir novērtētas kā ļoti mazas. Tādējādi ieguvumi ir lielāki nekā izstrādāto risinājumu galalietotājiem radītās izmaksas. Tomēr pastāv risks, ka ieguvumi izzudīs, ja netiks veikti atbilstīgi ilgtspējas pasākumi.
ISA² darbību lielā savstarpējā sinerģija un minimālā pārklāšanās rada pozitīvu priekšstatu par programmas iekšējo saskaņotību. Tomēr, ja par prioritāti tiktu atzīts mazāks darbību kopums, sinerģija būtu lielāka. Programmas ISA² īstenotāji cieši sadarbojās ar vairāku citu svarīgu ES programmu, politikas virzienu un iniciatīvu īstenotājiem. Tomēr to varētu darīt sistemātiskāk.
4.2.Kā programma ISA² mainīja iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienu?
ISA² mērķis bija uzlabot iedzīvotāju un uzņēmumu dzīvi, palīdzot ES publiskās pārvaldes iestādēm samazināt administratīvo slogu un sniegt lietotājiem draudzīgus publiskos pakalpojumus, īpaši saskarē ar valsts pārvaldes iestādēm citās ES valstīs. Komisija un Eiropas Parlaments ir atzinuši, ka ar administratīvo slogu it īpaši saskaras mazie un vidējie uzņēmumi 43 . Galalietotājiem, uzņēmumiem un iedzīvotājiem būtu jāvar izmantot kopīgus, atkalizmantojamus un sadarbspējīgus apkalpošanas risinājumus, kurus nodrošina procesu labāka integrācija un datu apmaiņa starp ES publiskās pārvaldes iestāžu atbalsta struktūrvienībām.
Programma ISA² ir veicinājusi ES līmeņa koordināciju, kas nepieciešama, lai uzlabotu Eiropas valstu publiskās pārvaldes iestāžu vispārējo sadarbspēju, ieskaitot klientu apkalpošanas (front-office) un atbalsta (back-office) risinājumus. Vairums respondentu apstiprināja, ka valsts vai vietējā līmeņa iniciatīvas vien būtu tikai neliels ieguldījums virzībā uz to, lai sasniegtu lielāko daļu noteikto mērķu. Aptaujātie risinājumu lietotāji, valsts un vietējā līmeņa publiskās pārvaldes iestādes un par programmu pārvaldību atbildīgās ieinteresētās personas uzskata, ka tāpēc ES līmeņa pieeja ir piemērotāka, lai risinātu ar publiskās pārvaldes iestāžu un pakalpojumu sadarbspēju saistītās problēmas. Programma ISA² varētu sasniegt savus mērķus ar zemākām izmaksām nekā līdzīgas valsts vai reģiona līmeņa iniciatīvas. Tomēr lielākā daļa ieinteresēto personu grupu respondentu uzskata, ka mērķis mazināt pārrobežu mijiedarbības izmaksas un administratīvo slogu ir sasniegts tikai ierobežotā apmērā.
Joprojām ir jāuzlabo risinājumu atbilstība lietotāju vajadzībām. Paredzams, ka šo vajadzību un problēmu risināšana uzlabosies, jo Eiropas publiskās pārvaldes iestādēs tiks plašāk ieviesti ISA² risinājumi.
Rezumējot var teikt, ka programmas tehniskā rakstura dēļ ir vērojamas nelielas reālas izmaiņas iedzīvotāju un uzņēmumu ikdienā. Tomēr ir radīta ES pievienotā vērtība. Novērtējums liecina, ka būtu iespējams nodrošināt programmas sniegto ieguvumu ilgtspēju, pilnveidojot atsevišķus programmas risinājumus atvērtā pirmkoda kopienās vai mudinot uzņēmumus izstrādāt pakalpojumus, kuros izmanto bezmaksas ISA² risinājumus saskaņā ar Eiropas Savienības sabiedrisko licenci 44 .
4.3.Vai programma ISA² un tās mērķi joprojām ir aktuāli?
Sākotnējās vajadzības un problēmas, ko bija paredzēts risināt ar programmu, joprojām ir ļoti aktuālas. Covid-19 pandēmija ir parādījusi gan programmas nozīmīgumu, gan sadarbspējas iniciatīvu nozīmīgumu plašākā kontekstā. Pandēmija ir arī pastiprinājusi pašreizējās vajadzības, ieskaitot nepieciešamību koordinēt digitālos risinājumus ES līmenī 45 .
Ieinteresētās personas sūdzas, ka, lai gan tiek runāts par holistisku pieeju sadarbspējai, tā reāli netiek nodrošināta, it īpaši attiecībā uz ES politikas īstenošanai piedāvāto risinājumu sadarbspēju.
5.Secinājumi un gūtās atziņas
Kopumā novērtēšanā gūtais priekšstats par programmas ISA² rezultātiem ir pozitīvs. Publiskā sektora sadarbspēja mūsdienās ir svarīgāka nekā jebkad iepriekš, lai radītu pievienoto vērtību iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Programma tika īstenota galvenokārt nesaistošā politikas satvarā, kas attīstās vēl nepieredzētā tempā ( 3.3 . iedaļa). Gaidāmās ievērojamās investīcijas publiskā sektora digitalizācijā ( 3.4 . iedaļa) liek rūpīgi apsvērt programmas ISA² sniegtās mācības un nepieciešamību turpināt tās sasniegumus.
Gūtā pieredze būtu jāņem vērā turpmākajās programmas “Digitālā Eiropa” 46 darbībās un turpmākajā sadarbspējas politikā. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka ir vajadzīga vispārēja pieeja ES publiskā sektora sadarbspējai dažādās politikas jomās un programmās.
5.1.Sadarbspējas nozīme ES politikas īstenošanā
ISA² darbības ir sekmīgi palīdzējušas īstenot vairākus ES politikas virzienus. Arvien vairāk politikas virzienu 47 būtiski ietekmē ES publiskā sektora digitālo infrastruktūru. Lai nodrošinātu raitu īstenošanu un sadarbspējīgus Eiropas digitālos publiskos pakalpojumus, būtiska nozīme ir to nozaru priekšlikumu koordinēšanai, kuros ir paredzēta uzlabota sadarbspēja. Pat tad, ja nav nodrošināti centrāli risinājumi, ES dalībvalstis ir lūgušas panākt lielāku koordinētību un vairāk dalīties ar paraugprakses piemēriem ES politikas virzienu digitālās īstenošanas jomā. Ar Covid-19 saistītie sadarbspējas risinājumi ir parādījuši, ka ES arvien biežāk tiek lūgts nodrošināt sadarbspējīgus risinājumus, kurus valstis var atkalizmantot vai kuriem tās var pieslēgties.
Panāktā ietekme pārsniedz ES dalībvalstu līmeni. Daudzās valstīs reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādes ir vismaz līdzatbildīgas par digitālo publisko pakalpojumu sniegšanu. Tas nozīmē, ka tās gūtu labumu gan no attiecīgajiem ES politikas virzieniem, gan no to īstenošanas risinājumiem, kas pēc noklusējuma ir sadarbspējīgi.
5.2.No saskaņotas uz stratēģisku pieeju ES publiskā sektora sadarbspējai
Novērtējums liecina, ka programma varētu palīdzēt izstrādāt, saglabāt un veicināt saskaņotu pieeju ES publiskā sektora digitālajai pārveidei un sadarbspējai, veicot ar EIF īstenošanu saistītās darbības.
Papildus vispārīgajam politiskajam kontekstam ( 3.2 . iedaļa) Komisija nesen pieņēma paziņojumu “Digitālais kompass līdz 2030. gadam ‒ Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā” 48 . Dokumentā uzsvērta nepieciešamība “nodrošināt sadarbspēju visos pārvaldes un publisko pakalpojumu līmeņos”. Berlīnes deklarācijā par e-pārvaldes politiku atbildīgie ministri ES dalībvalstīs uzsvēra sadarbspējas nozīmi arī digitālās suverenitātes nodrošināšanai, kas turklāt ir uz vērtībām balstītas digitalizācijas priekšnoteikums.
Nākotnē rūpīgi jāizvērtē dažādi veidi, kā risināt vēl neatrisinātos jautājumus, ņemot vērā šādas ieinteresēto personu vajadzības:
·nepieciešamība pēc labākas sadarbspējas pārvaldības, iesaistot ES valstis un reģionālās un vietējās publiskās pārvaldes iestādes;
·nepieciešamība pēc digitāli gatavas ES politikas;
·nepieciešamība pēc strukturētas un proaktīvas sadarbības un paraugprakses piemēru apmaiņas visos ES publiskās pārvaldes līmeņos (valsts, reģionālā un vietējā līmenī), kas iesaistīti digitālo publisko pakalpojumu izstrādē;
·nepieciešamība pēc stratēģiskas un uz sadarbību vērstas sadarbspējas plānošanas dažādās politikas programmās un finansēšanas iniciatīvās, lai novirzītu investīcijas tādu pārdomātu galveno risinājumu izstrādei, kuru pamatā ir lietotāju vajadzības;
·nepieciešamība pēc sistemātiskas saiknes ar Eiropas standartizācijas darbu un labākas informētības visos publiskā sektora līmeņos par standartu būtisko nozīmi digitālās pārveides un pārejas uz zaļo ekonomiku ‒ abas ir savstarpēji saistītas ‒ veicināšanā;
·nepieciešamība veicināt sekmīgus risinājumus un pastāvīgi palielināt informētību par sadarbspēju.
5.3.Pārdomātu un lietotājiem draudzīgu sadarbspējas risinājumu izstrāde un ieviešana
Novērtējums liecina, ka programma palīdzēja identificēt, izstrādāt un ekspluatēt sadarbspējas risinājumus un veicināt to atkalizmantošanu. Būtu rūpīgi jāizvērtē dažas konkrētas darbības, lai stiprinātu šos pasākumus un nodrošinātu to ilgtspēju:
·uzsvars uz mazāka pārdomātu galveno risinājumu kopuma izstrādi, to nepārtrauktu pilnveidošanu un ieviešanas veicināšanu. Lietotāju apmierinātību varētu palielināt arī koncentrēšanās uz kritiski svarīgām prioritātēm un lietotāju vajadzībām;
·nodrošināt vienas pieturas aģentūru pārdomātiem sadarbspējas risinājumiem, lai palīdzētu tos integrēt esošajā sadarbspējas ekosistēmā, uzlabot esošo risinājumu pamanāmību un ar ES dalībvalstu atbalstu veicināt to ieviešanu reģionālā un vietējā mērogā;
·uzlabot esošo risinājumu kvalitāti, vairāk ņemot vērā lietotāju vajadzības un iesaistot lietotājus to izveidē;
·atbalstīt eksperimentu īstenošanu un inovāciju, izveidojot elastīgu risinājumu izstrādes procesu, piesaistot inovatīvu iepirkumu un ieviešot “smilškastu” drošības metodes risinājumu testēšanas un precīzākas atgriezeniskās saites saņemšanas nolūkā;
·veicināt sadarbību ar atvērtā pirmkoda kopienām, lai ilgtspējīgi un atklāti izstrādātu pašreizējos un turpmākos risinājumus.
6.Turpmākie pasākumi
Īstenojot programmu “Digitālā Eiropa” un gatavojot turpmāko sadarbspējas politiku, Komisija pievērsīs īpašu uzmanību iepriekš izklāstītajiem konstatējumiem un ieteikumiem. Komisija tos analizēs, lai pārliecinātos, vai izvirzītie jautājumi ir patiesi, un tos risinās ciešā sadarbībā ar ES dalībvalstīm.
Eiropas Parlamenta un Padomes Lēmums (ES) 2015/2240 (2015. gada 25. novembris), ar ko izveido programmu Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu un kopīgu sistēmu nodrošināšanai (programma ISA²) kā līdzekli publiskā sektora modernizācijai (OV L 318, 4.12.2015., 1. lpp.).
1) Kopienas ieguldījums telemātikas datu apmaiņā starp pārvaldes iestādēm ( IDA ), 1995.–1997. gads; 2) IDA programmas otrais posms ( IDA II ), 1999.–2004. gads; 3) Sadarbspējīga Eiropas elektroniskās e-pārvaldes pakalpojumu sniegšana valsts pārvaldes iestādēm, uzņēmumiem un iedzīvotājiem ( IDABC ), 2005.–2009. gads; 4) Eiropas valstu pārvaldes iestāžu sadarbspējas risinājumi ( ISA ), 2010.–2015. gads; 5) Eiropas valstu pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumi un kopīgas sistēmas ( ISA² ), 2016.–2020. gads.
Sīkākas ziņas par novērtēšanas procesu un tā rezultāti kopā ar apliecinošiem pierādījumiem ir pieejami Komisijas dienestu darba dokumentā: SWD(2021) 965 final.
CEPS (2021. gads): pētījums, kas pamato Eiropas publiskās pārvaldes iestāžu, uzņēmumu un iedzīvotāju sadarbspējas risinājumu programmas (ISA²) galīgo novērtējumu, Eiropas Komisija, DOI: 10.2799/94683.
Koordinācijas grupā piedalījās šādu ģenerāldirektorātu pārstāvji: CNECT, DEFIS, DIGIT, ECFIN, EMPL, ENER, ENV, ESTAT, FISMA, GROW, JUST, MOVE, NEAR, OP, REFORM, RTD, SANTE, SG, TAXUD un JRC.
Plašāka informācija par iniciatīvas pašreizējo stāvokli: https://ec.europa.eu/isa2/shaping-future-interoperability-policy_en .
Lēmuma (ES) 2015/2240 1. panta 3. punkts.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES e-pārvaldes rīcības plāns 2016.–2020. gadam. Pārvaldes digitalizēšanās paātrināšana”, COM(2016) 0179 final, 2016. gada 19. aprīlis.
Sk. Lēmuma (ES) 2015/2240 4.–19. apsvērumu.
Islande, Norvēģija (kopš 2016. gada), Melnkalne (kopš 2018. gada) un Ziemeļmaķedonija (2020). Programma arī mudināja sadarboties ar citām trešām valstīm un starptautiskām organizācijām un struktūrām. 2018. gadā tika parakstīti sadarbības nolīgumi ar Urugvaju un Ukrainu.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālā vienotā tirgus stratēģija Eiropai”, 6.5.2015., COM(2015) 192 final.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas sadarbspējas satvars ‒ Īstenošanas stratēģija”, 23.3.2017., COM(2017) 134 final.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas datu stratēģija”, 19.2.2020., COM(2020) 66 final.
Tallinas deklarācija par e-pārvaldi, kas pieņemta 2017. gada 6. oktobra ministru sanāksmē Igaunijas prezidentūras laikā.
Berlīnes deklarācija par digitālo sabiedrību un uz vērtībām balstītu digitālo pārvaldību, kas pieņemta 2020. gada 8. decembra ministru sanāksmē Vācijas prezidentūras laikā.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Eiropas digitālās nākotnes veidošana”, 19.2.2020., COM(2020) 67 final.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (OV L 119, 4.5.2016., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2016/2102 (2016. gada 26. oktobris) par publiskā sektora struktūru tīmekļvietņu un mobilo lietotņu piekļūstamību (OV L 327, 2.12.2016., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1724 (2018. gada 2. oktobris), ar ko izveido vienotu digitālo vārteju, lai sniegtu piekļuvi informācijai, procedūrām un palīdzības un problēmu risināšanas pakalpojumiem, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 1024/2012 (OV L 295, 21.11.2018., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1807 (2018. gada 14. novembris) par satvaru nepersondatu brīvai apritei Eiropas Savienībā (OV L 303, 28.11.2018., 59. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/881 (2019. gada 17. aprīlis) par ENISA (Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūra) un par informācijas un komunikācijas tehnoloģiju kiberdrošības sertifikāciju, un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 526/2013 (OV L 151, 7.6.2019., 15. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/1024 (2019. gada 20. jūnijs) par atvērtajiem datiem un publiskā sektora informācijas atkalizmantošanu (OV L 172, 26.6.2019., 56. lpp.).
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu (digitālo pakalpojumu tiesību akts), ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK (COM(2020) 825 final, 15.12.2020.).
Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai par Eiropas datu pārvaldību (Datu pārvaldības akts), COM(2020) 767 final, 25.11.2020.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2017/825 (2017. gada 17. maijs), ar ko laikposmam no 2017. gada līdz 2020. gadam izveido Strukturālo reformu atbalsta programmu un groza Regulas (ES) Nr. 1303/2013 un (ES) Nr. 1305/2013 (OV L 129, 19.5.2017., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1291/2013 (2013. gada 11. decembris), ar ko izveido pētniecības un inovācijas pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” (2014.–2020. gads) un atceļ Lēmumu Nr. 1982/2006/EK, dokuments attiecas uz EEZ (OV L 347, 20.12.2013., 104. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1304/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Sociālo fondu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1081/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 470. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1301/2013 (2013. gada 17. decembris) par Eiropas Reģionālās attīstības fondu un īpašiem noteikumiem attiecībā uz mērķi “Investīcijas izaugsmei un nodarbinātībai” un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1080/2006 (OV L 347, 20.12.2013., 289. lpp.).
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/241 (2021. gada 12. februāris), ar kuru izveido Atveseļošanas un noturības mehānismu (OV L 57, 18.2.2021., 17. lpp.).
Skatīt Eiropas Komisijas labāka regulējuma rīkkopas 47. rīku (statuss 2021. gada jūlijā).
Konfidencialitātes un datu aizsardzības nolūkā novērtēšanas darba grupa lūdza, lai ar risinājumu lietotājiem kā apspriešanās starpnieki sazinās darbību īstenotāji. Šāda divpakāpju pieeja varēja ierobežot saņemto atbilžu skaitu.
https://ec.europa.eu/isa2/actions/continuously-updating-european-interoperability-strategy_en .
https://ec.europa.eu/isa2/actions/common-architecture-single-digital-gateway_en .
https://ec.europa.eu/isa2/solutions/dcat-application-profile-data-portals-europe_en .
https://ec.europa.eu/isa2/actions/simplifying-public-tenders_en .
https://ec.europa.eu/isa2/actions/sharing-statistical-services-and-solutions_en .
https://ec.europa.eu/isa2/actions/towards-better-financial-data-reporting_en .
https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX%3A52020DC0103 . https://www.europarl.europa.eu/doceo/document/TA-9-2020-0359_LV.html .
Šajā kontekstā programma ISA² veicināja paraugprakses piemēru apmaiņu un risinājumu atkalizmantošanu, izmantojot kopīgu repozitoriju ‒ apkopojumu “Digitālā atbilde uz Covid-19” vietnē “Joinup”.
Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/694 (2021. gada 29. aprīlis), ar ko izveido programmu “Digitālā Eiropa” un atceļ Lēmumu (ES) 2015/2240 (OV L 166, 11.5.2021., 1. lpp.).
Papildus 3.3. iedaļā minētajām iniciatīvām 2021. gadā tika iesniegti šādi priekšlikumi: digitālā zaļā sertifikāta regula, satvars Eiropas digitālajai identitātei un regula, ar ko nosaka saskaņotus MI noteikumus.
Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “Digitālais kompass līdz 2030. gadam – Eiropas ceļam digitālajā gadu desmitā”, COM(2021) 118 final, 9.3.2021.