EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.12.2021

COM(2021) 797 final

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Strukturālie un Investīciju fondi




2021. gada kopsavilkuma ziņojums par programmas gada īstenošanas ziņojumiem, kas aptver īstenošanu 2014.-2020. gadā

{SWD(2021) 384 final}

1.Ievads

2020. gads bija ārkārtīgi neparasts un izaicinājumiem pilns, un tas atsaucās arī uz Eiropas strukturālo un investīciju fondu (ESI fondu) īstenošanu. Sabiedrības veselības krīze un tai sekojošais ekonomiskais satricinājums ir būtiski mainījis gan mūsu kopienas, gan mūsu ikdienas dzīvi. Lai nodrošinātu ātru reaģēšanu ārkārtas situācijās, tika mobilizēts ES atbalsts, vienlaikus izstrādājot līdz šim nebijušus atveseļošanas risinājumus ar mērķi palīdzēt mūsu kopienām pārvarēt milzīgās grūtības, ar kurām tās saskārās. ES politikas pielāgošana notika ļoti ātri un elastīgi, piedāvājot tūlītēju likviditāti un finansiālu atbalstu steidzamu vajadzību apmierināšanai un atbalstot dalībvalstis, lai tās pārvarētu ekonomikai un sabiedrībai radīto satricinājumu.

Vienlaikus ES atrodas pagrieziena punktā. Lai, izkļūstot no krīzes, Eiropa būtu spēcīgāka un noturīgāka, mums ir jāpaātrina dubultā pārkārtošanās uz zaļo un digitālo Eiropu. ESI fondi ir šo centienu priekšgalā.

ESI fondi, kas ir viens no lielākajiem ES budžeta investīciju instrumentiem, atbalsta Eiropas reģionu teritoriālo, ekonomisko un sociālo kohēziju, kā arī to noturību un atveseļošanos no pēdējos gados pieredzētās krīzes. Tie sastāv no šādiem fondiem:

·Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF);

·Eiropas Sociālais fonds (ESF),

·Kohēzijas fonds (KF);

·Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai (ELFLA);

·Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds (EJZF).

ESI fondiem 2014.–2020. gada daudzgadu finanšu shēmā (ES budžetā) ir 10 gadu īstenošanas periods 1 , no kuriem 2020. gads bija 7. gads. Šajā ziņojumā, kā noteikts Regulas (ES) Nr. 1303/2013 53. pantā, ir sniegts novērtējums par ESI fondu finanšu īstenošanu līdz 2020. gada beigām 2 . Tajā izklāstīti kumulatīvie sasniegumi 2014.–2020. gada plānošanas periodā, par kuriem ziņojušas dalībvalstis, kā arī sniegts sākotnējais ieskats ESI fondu programmu darbībā saistībā ar Covid-19 pandēmijas pārvarēšanu. 

ESI fondi, kuru kopējais ieguldījums 2020. gada beigās bija 640 miljardi EUR, kas ietver ES finansējumu 461 miljarda EUR apmērā, ir vērsti uz vairākiem būtiskiem politikas mērķiem Eiropas nākotnei. Šie politikas mērķi citstarp ir šādi:

·gudra, ilgtspējīga un integrējoša izaugsme,

·valsts pārvaldes institucionālo spēju nostiprināšana,

·teritoriālā un pilsētu attīstība un teritoriālā sadarbība (Interreg).

Līdz 2020. gada beigām dalībvalstis jau bija saņēmušas vairāk nekā 55 % no fondu līdzekļiem. Izdevumu rādītājs īpaši palielinājās attiecībā uz digitālo ekonomiku, MVU, klimatrīcību un sociālajām investīcijām.

ESI fondu ieguldījums šajā periodā bija šāds:

·atbalsts 3 miljoniem uzņēmumu;

·energoefektivitātes uzlabošana vairāk nekā 359 000 mājsaimniecību;

·palīdzības sniegšana 45 miljoniem cilvēku, īstenojot nodarbinātības, sociālās iekļaušanas vai izglītības pasākumus;

·atbalsts vairāk nekā 2 miljoniem projektu lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos;

·236 500 jaunu darbvietu radīšana reģionālajā līmenī;

·31 500 darbvietu saglabāšana un 4000 jaunu darbvietu radīšana jūrniecības un zivsaimniecības nozarē.

Informācija, kuru dalībvalstis paziņoja par ESI fondu programmu īstenošanu 2020. gadā, ir provizoriska, jo Covid-19 krīzes sekas joprojām vēršas plašumā. Ar programmām turpinās ES finansējuma mobilizēšana, lai novērstu pandēmijas ietekmi, vienlaikus īstenojot programmu sākotnējos stratēģiskos mērķus diezgan atšķirīgā kontekstā. Kopš 2020. gada pavasara tika nodrošināta papildu elastība līdzekļu pārplānošanā, izmantojot investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (CRII un CRII+), un atveseļošanas palīdzības REACT-EU kontekstā tika plānoti pastiprināti finanšu resursi 2014.–2020. gada programmām, izmantojot atveseļošanas instrumenta NextGenerationEU finansējumu. Nākamajās šā dokumenta iedaļās galvenā uzmanība ir pievērsta minēto ārkārtas pasākumu pirmajam novērtējumam.

2.Pārskats par īstenošanu

2.1.Finansiālā īstenošana 3

Pateicoties 5 ESI fondiem, tiek nodrošinātas investīcijas 640 miljardu EUR apmērā

No piecu ESI fondu (ERAF, KF, ESF, ELFLA, EJZF) līdzekļiem 2014.–2020. gada budžeta plānošanas periodā sākotnēji tika piešķirts finansējums 461 miljarda EUR apmērā. Kopā ar valstu līdzfinansējumu šie fondi nodrošina kopējās investīcijas 640 miljardu EUR apmērā (izņemot jaunos REACT-EU resursus). Par izmaksām, kas rodas projektu atbalsta saņēmējiem, līdzfinansējumu no ESI fondiem var saņemt līdz 2023. gada beigām 4 .

To projektu kopējās izmaksas, kurus dalībvalstis atlasījušas atbalsta saņemšanai no ESI fondiem līdz 2020. gada beigām, ir 676 miljardi EUR, un tās veido 106 % no kopējā piešķīruma. Tas ir 17 procentpunktu pieaugums salīdzinājumā ar situāciju 2019. gada beigās. Lielākā daļa dalībvalstu ir pilnībā piešķīrušas pieejamos budžeta līdzekļus 2014.–2020. gada ciklam. Skaidrojums par pārsniegumu meklējams tajā, ka daudzas programmas praksē mēdz piešķirt atbalstu tādam projektu apjomam, kas pārsniedz programmas kopējās plānotās izmaksas. To uzskata par piesardzīgas pārvaldības metodi. Dalībvalstis atlasa vairāk projektu, kuriem var piešķirt finansējumu, lai izveidotu rezervi gadījumā, ja daži projekti īstenošanas laikā neizdodas vai ja kļūst pieejami papildu naudas līdzekļi, tādējādi nodrošinot optimālu līdzekļu apguvi.

Saistībā ar ES maksājumiem līdzšinējie pierādījumi liecina, ka finansiālā īstenošana parasti ir lēna pirmajos īstenošanas gados, bet vēlākos gados ievērojami paātrinās, un tas atspoguļo projekta dzīves ciklu. 2014.–2020. gada periods nav izņēmums. ES maksājumu rādītājs 2016. gada beigās bija tikai 7 %, bet 2017. gadā temps ievērojami paātrinājās. Ņemot vērā gan programmu augsto brieduma pakāpi, gan tūlītējo elastību, kas fondiem tika nodrošināta krīzes seku pārvarēšanai saskaņā ar CRII, citstarp 100 % ES finansējumu, acīmredzami pieauga programmām veiktie ES maksājumi. Līdz 2020. gada beigām dalībvalstīm no ES budžeta tika izmaksāti neto 253,8 miljardi EUR (55 % no ES plānotās summas visā periodā). Izdevumu rādītājam turpmākajos gados ir jāturpina paātrināties līdz programmu slēgšanai. 2020. gadā tika norakstītas saistības tikai 4,7 miljonu EUR apmērā.

Jaunākie finanšu dati, kurus dalībvalstis paziņoja par 2021. gada septembri, tagad atspoguļo ievērojamos papildu resursus kohēzijas politikai, kuri 2021. gadā tika piešķirti gan saskaņā ar REACT-EU (36 miljardi EUR), gan ELFLA fondam (29 miljardi EUR). Attiecībā uz kohēzijas politiku 2021. gada septembra finanšu dati apliecina, ka izdevumi joprojām ir lieli. Deviņos mēnešos tika ziņots par papildu izdevumiem 51 miljarda EUR apmērā.

2.2.ESI fondu galvenie sasniegumi

Atbalsts 3 miljoniem uzņēmumu

2014.–2020. gada tiesiskajā regulējumā, ar ko reglamentē ESI fondus, ir paredzēti kopēji rādītāji attiecībā uz katru ES fondu, kas ļauj Komisijai katru gadu apkopotā veidā ES uzraudzīt investīciju darbību, iznākumus un rezultātus.

Galvenie šo projektu kumulatīvie izpildes rādītāji, par kuriem dalībvalstu paziņoja līdz 2020. gada beigām, bija šādi:

·3,6 miljoni uzņēmumu saņems atbalstu no projektiem, kas tika atlasīti atbalsta saņemšanai no ESI fondiem, un no tiem 3 miljoni uzņēmumu 5 jau bija saņēmuši šādu atbalstu;

·ar ERAF atbalstu tika radītas 236 500 jaunu darbvietu,

·45,3 miljoni dalībnieku saņēma palīdzību no projektiem, kurus atbalsta ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīva (JNI);

·līdz šim ir atbalstīti 2 miljoni projektu ar mērķi palīdzēt lauksaimniecības nozarei un lauku uzņēmumiem kļūt konkurētspējīgākiem un radīt un saglabāt darbvietas lauku apvidos;

·32 miljoni hektāru lauksaimniecības zemes jeb 18,5 % no izmantotās lauksaimniecības zemes platības tika atlasīti zemes apsaimniekošanas atbalsta saņemšanai, lai labāk aizsargātu bioloģisko daudzveidību;

·64 % no kopējā lauku iedzīvotāju skaita (184,5 miljoni iedzīvotāju) gūst labumu aptuveni no 3650 LEADER vietējo rīcības grupu darbības; šīs grupas īsteno vietējas attīstības stratēģijas, ko atbalsta ELFLA.

21 miljards EUR pārdalīts Covid-19 izraisītās krīzes mazināšanai

2.3.Pirmais solis Covid-19 izraisītās krīzes mazināšanai: investīciju iniciatīvas Covid-19 krīzes seku pārvarēšanai

2020. gadā Covid-19 izraisītā krīze bija liels izaicinājums Eiropas Savienībai kopumā. Valsts, reģionālās un vietējās kopienas bija pirmajā līnijā, cīnoties pret šo slimību un mazinot tās radīto sociālekonomisko ietekmi.

2020. gada pavasarī dalībvalstīm tika dota iespēja pārdalīt neiztērētos kohēzijas politikas līdzekļus saskaņā ar investīciju iniciatīvām Covid-19 krīzes pārvarēšanai (CRII un CRII+). Kopš krīzes sākuma ir pārdalīti aptuveni 21,3 miljardi EUR. Veselības aprūpes nozare saņēma atbalstu 7,4 miljardu EUR apmērā, lai ātri nodrošinātu svarīgus individuālās aizsardzības līdzekļus, ventilējamos aparātus un neatliekamās medicīniskās palīdzības transportu. Būtiski tika pārkārtots atbalsts uzņēmumiem — MVU atbalstam tika novirzīti 11,5 miljardi EUR, piešķirot ārkārtas dotācijas un aizdevumus ar zemām procentu likmēm, lai šie uzņēmumi varētu izdzīvot pārvietošanās ierobežojumu laikā. Pateicoties jauniem pasākumiem nodarbinātības jomā, kuru mērķis bija ienākumu saglabāšana, neaizsargātās cilvēku grupas saņēma līdzekļus no ESI fondiem 4,1 miljarda EUR apmērā.

Dalībvalstu 2020. gada ziņojumos ir sniegti pirmie uzraudzības dati par īpašiem rādītājiem saistībā ar Covid-19. Šie rādītāji, kurus Komisija ierosināja, lai izmērītu panākto progresu, īstenojot ārkārtas pasākumus kohēzijas politikas ietvaros, līdz 2021. gada oktobrim tika izmantoti vairāk nekā 219 programmās gandrīz visās dalībvalstīs. Par lielāko daļu programmu varēja ziņot uzraudzības vērtības saistībā ar tādu pasākumu īstenošanu, kuru rezultāti iekļauti to 2020. gada īstenošanas ziņojumos. Valstu ziņojumos iekļautās galvenās vērtības liecina par šādiem provizoriskiem sasniegumiem, kas gūti līdz 2020. gada beigām:

·attiecībā uz Covid-19 rādītājiem ar veselības aprūpi saistīto izdevumu ziņā: tika ziņots, ka līdz 2020. gada beigām 70 % no kopējiem plānotajiem 2 miljardiem EUR tika piešķirti atlasītajiem projektiem un 14 % tika apstiprināti kā izmantoti izdevumos;

·galvenie ar Covid-19 saistītie īpašie rādītāji attiecībā uz iznākumiem saistībā ar veselības aprūpi liecina par augstu izpildes līmeni:

odalībvalstu programmās bija noteikts mērķis iegādāties 2,3 miljardus individuālo aizsardzības līdzekļu vienību, un ar atlasītajiem projektiem tika segts 71 % no šiem izdevumiem (tika ziņots, ka faktiski jau tika izmantoti 28 %),

obija noteikts mērķis iegādāties 4300 jaunus ventilējamos aparātus, un tika ziņots, ka vairāk nekā 3500 ventilējamo aparātu (81 %) iegāde jau tika izpildīta;

·bija noteikts mērķis piešķirt ārkārtas atbalstu 6,8 miljardu EUR apmērā MVU apgrozāmajam kapitālam (dotāciju un aizdevumu veidā), un tika ziņots, ka jau ir izpildīti 75 % no šā mērķa sasniegšanai nepieciešamā. Tika ziņots, ka līdz 2020. gada beigām mērķis atbalstīt 640 000 MVU ar apgrozāmo kapitālu ir sasniegts par 96 % jeb tika atbalstīti 615 000 uzņēmumu;

·ESF ir bijis galvenais avots sociālo pakalpojumu atbalstam, nodarbinātības saglabāšanai, atbalsta sniegšanai neaizsargātām grupām un citiem, piemēram, kompensējot saīsinātu darba laiku, nodrošinot papildu atalgojumu veselības aprūpes darbiniekiem, sniedzot IT aprīkojumu, aizsardzības līdzekļus un pakalpojumus neaizsargātām grupām;

·CRII un CRII+ elastības iespējas tika paplašinātas, iekļaujot arī Eiropas atbalsta fondu vistrūcīgākajām personām (EAFVP) 6 : tika veikti programmas grozījumi, lai pievienotu ES finansējumu 500 miljonu EUR apmērā, palielinātu ES līdzfinansējuma likmi un/vai ieviestu ārkārtas pasākumus.

Lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību un pārskatatbildību par kohēzijas politikas resursiem Covid-19 krīzes laikā, Komisijas koronavīrusa infopanelī, kas pieejams kohēzijas atvērto datu platformā , ir sniegta jaunākā informācija par CRII un CRII+ pasākumu izmantošanu.

Tika ieviests jauns ELFLA pasākums, ar ko nodrošina pagaidu likviditātes atbalstu lauksaimniekiem un lauku uzņēmumiem, kurus īpaši skārusi Covid-19 krīze. Līdz 2020. gada beigām jaunais pasākums tika aktivizēts vairāk nekā 40 valsts vai reģionālajās lauku attīstības programmās 14 dalībvalstīs. Šim pasākumam tika piešķirti vairāk nekā 700 miljoni EUR plānotajai kopējo publisko izdevumu summai, kas pārsniedz 1 miljardu EUR (ieskaitot valsts līdzfinansējumu). Līdz 2020. gada beigām bija izmantoti gandrīz 70 % no šīs summas, un no tiem gandrīz 98 % — kā atbalsts lauksaimniekiem. Atbalstu saņēma vairāk nekā 500 000 saimniecību un 1000 MVU.

EJZF ieviesa ārkārtas atbalstu, ar ko kompensē zvejas darbību pagaidu pārtraukšanu un ražošanas un apstrādes apturēšanu vai samazināšanu pandēmijas kontekstā. Lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ietekmi uz zivsaimniecības un akvakultūras uzņēmumiem, 2020. gadā tiem tika piešķirti 109 miljoni EUR. Paredzams, ka 2021. gadā šie pasākumi turpināsies, saglabājot investīcijas un darbības.

2.4.Otrais solis Covid-19 izraisītās krīzes mazināšanai: REACT-EU (2021–2022)

Lai cīnītos pret pandēmiju, kohēzijas politikai tika piešķirti vēl 50,6 miljardi EUR

ES ir pieņēmusi līdz šim lielāko atveseļošanas pasākumu kopumu, lai pēc krīzes pārvarēšanas kļūtu noturīgāka un lai atbalstītu Eiropas digitālo un zaļo pārkārtošanos, kas tiek finansēta saskaņā ar NextGenerationEU.

Atveseļošanas pirmajos kritiski svarīgajos gados iniciatīva Atveseļošanas palīdzība kohēzijai un Eiropas teritorijām (REACT-EU) ar jauniem resursiem 50,6 miljardu EUR apmērā atbalstīs krīzes pārvarēšanas pasākumus atbilstīgi 2014.–2020. gada struktūrfondiem. Turpinot un paplašinot CRII veida atbalstu veselības aprūpei, darbiniekiem un uzņēmumiem un vienlaikus koncentrējoties uz zaļajām un digitālajām investīcijām reģionos, šie resursi ir būtisks līdzeklis gudrai un ilgtspējīgai atveseļošanai. Ar šo jauno finansējumu, kas papildina esošās 2014.–2020. gada kohēzijas politikas programmas, dalībvalstis var atsākt krīzes laikā apturētus projektus, lai nodrošinātu vidēja termiņa atjaunošanos un noturību.

REACT-EU bija pirmais instruments, kas tika izmantots saskaņā ar NextGenerationEU, — tā pirmais maksājums tika veikts 2021. gada 28. jūnijā. Komisija tikai trijos mēnešos apstiprināja vairāk nekā 90 % no 2021. gadā pieejamajiem 39,8 miljardiem EUR. Līdz 2021. gada 5. novembrim dalībvalstis programmām ir oficiāli piešķīrušas 36 miljardus EUR. Finansējums ir sagatavots piešķiršanai medicīnas iestādēm, pētniekiem, uzņēmumu īpašniekiem, darbiniekiem un neaizsargātām personām. Līdz šim 5,5 miljardi EUR ir piešķirti zaļajām investīcijām (no tiem 4,7 miljardi EUR — klimatrīcībai), 2,7 miljardi EUR — digitālajai ekonomikai, 6,7 miljardi EUR — uzņēmumiem, 5,7 miljardi EUR — veselības nozarei un 12,3 miljardi EUR — darba tirgum, sociālajai iekļaušanai, izglītībai un apmācībai.

Lai nodrošinātu pārredzamību un ziņošanu reāllaikā par jaunajiem resursiem, Komisija ir ieviesusi REACT-EU infopaneli kohēzijas atvērto datu platformā . Pirmos starpposma ziņojumus par REACT-EU īstenošanu dalībvalstis iesniegs 2022. gada vidū.

3.Īstenošana galvenajās tematiskajās jomās

Nākamajās iedaļās ir sniegts pārskats par ESI fondu sasniegumiem galvenajās politikas jomās atbilstīgi dalībvalstu ziņojumiem 2020. gada beigās.

3.1.Gudra izaugsme

189 miljardi EUR gudrai izaugsmei

Investīcijas gudrai izaugsmei veido aptuveni 30 % no kopējā ESI finansējuma. Vairāk nekā 189 miljardi EUR ir piešķirti trim gudras izaugsmes mērķiem: pētniecībai un inovācijai (66 miljardi EUR), informācijas un komunikācijas tehnoloģijām (18 miljardi EUR) un MVU konkurētspējai (105 miljardi EUR) 7 .

Līdz 2020. gada beigām dalībvalstis bija piešķīrušas 190 miljardus EUR jeb 101 % 8 no kopējā pieejamā finansējuma projektiem, kas paredzēti šiem trim mērķiem (iepriekš dotajā diagrammā “piešķirts projektiem”), un 102 miljardi EUR, kas atbilst 54 % no piešķīruma, jau bija izmaksāti projektu atbalsta saņēmējiem (“iztērēts projektos”). Tas nozīmē pieaugumu par 14 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu un liecina, ka ESI fondi tiek tērēti labā tempā. Nākamajā grafiskajā attēlā ir sniegts sīkāks īstenošanas līmeņa sadalījums katram no trim mērķiem, kā arī gudras izaugsmes grupai atbilstīgs vidējais rādītājs.

Ir svarīgi izmantot ESI fondus pētniecības un inovācijas veicināšanai, lai palīdzētu dalībvalstīm un reģioniem radīt apstākļus, kas nepieciešami inovācijai, pētniecībai un attīstībai. Inovācijas atbalstīšana ar pārdomātām specializācijas stratēģijām ir ārkārtīgi būtiska daudzās Savienības prioritātēs, jo īpaši Eiropas zaļajā kursā, tādas ekonomikas radīšanā, kas darbojas cilvēku labā, un digitālajam laikmetam gatavas Eiropas veidošanā.

Līdz 2020. gada beigām tika reģistrēti būtiski sasniegumi pētniecības un inovācijas jomā. Piemēram, pateicoties ES atbalstam, vairāk nekā 44 800 uzņēmumu sadarbojās ar pētniecības iestādēm (72 % no mērķa) un aptuveni 24 000 uzņēmumu ieviesa tirgū jaunus produktus (79 % no mērķa un pieaugums par 18 procentpunktiem kopš 2019. gada).

ESI fondi sniedz ievērojamu ieguldījumu Eiropas ekonomikas digitālajā pārveidē, uzlabojot gan IT infrastruktūru, gan iedzīvotāju, uzņēmumu un publiskā sektora iestāžu iespējas, nodrošinot tiem jaunās paaudzes tehnoloģijas un prasmes. 2020. gadā projektu atlase būtiski palielinājās, t. i., par 22 miljardiem EUR, sasniedzot 101 % no kopējā piešķīruma. Izdevumi 2020. gadā pieauga par 14 procentpunktiem. Tā kā investīcijas jau tiek īstenotas, ES fondi sniedz savu ieguldījumu, lai veidotu digitālajam laikmetam gatavu Eiropu.

Pateicoties atlasītajiem ERAF projektiem, vairāk nekā 5,5 miljoni mājsaimniecību gūst labumu no uzlabotas piekļuves platjoslai. Paredzams, ka līdz 2023. gada beigām labumu gūs gandrīz 12 miljoni mājsaimniecību. Lauku apvidos vairāk nekā 1900 investīciju darbību saņēma ELFLA atbalstu kopumā vairāk nekā 1,1 miljarda EUR apmērā, kas tika piešķirts, lai uzlabotu IKT pieejamību, izmantošanu un kvalitāti. Vairāk nekā 5,1 miljons iedzīvotāju lauku apvidos ir guvuši labumu no uzlabotas IT infrastruktūras vai pakalpojumiem.

ESI fondi sniedz uzņēmumiem būtisku atbalstu izaugsmei un produktivitātes un konkurētspējas uzlabošanai, kā arī inovatīvu risinājumu ieviešanai. Kopumā 105 miljardus EUR (16 % no kopējā budžeta) ir plānots piešķirt Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas uzlabošanai, atbalstot Komisijas centienus veicināt “ekonomiku, kas darbojas cilvēku labā”. Tā kā 96 % no plānotā apjoma jau ir piešķirti projektiem un 61 % jau ir iztērēts, šī joma ir viena no tām, kurās līdz 2020. gada beigām ir panākti visaugstākie atbalsta izpildes rādītāji.

3.2.Ilgtspējīga izaugsme

257 miljardi EUR ilgtspējīgai izaugsmei

Atbalstot investīcijas klimatneitrālā, tīrā aprites ekonomikā, kā arī investīcijas saistībā ar vidi un pielāgošanos klimata pārmaiņām, ESI fondi sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanā. Programmu ietvaros 250,6 miljardi EUR tika piešķirti ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšanai, kas ir 39 % no kopējā piešķīruma. Līdz 2020. gada beigām projektiem tika piešķirti 257,3 miljardi EUR (103 % no paredzētā finansējuma) un izdevumi sasniedza 149,1 miljardu EUR (59 % no plānotā kopējā finansējuma).

Finanšu progress dažādās tematiskajās jomās būtiski atšķiras. Pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana ir viens no visstraujāk progresējošajiem tematiskajiem mērķiem atbalsta saņēmēju jau iztērēto summu ziņā. Tajā pašā laikā investīcijas mazoglekļa ekonomikā atpaliek lēnā sākuma dēļ, ko vēl nav atsvēris pēdējos trijos gados reģistrētais paātrinājums. Tas ir skaidrojams ar to, ka liela daļa ESI fondu atbalsta investīcijas infrastruktūrā, piemēram, ēku energoefektivitātē, atjaunojamos energoresursos, viedajos sadales elektrotīklos vai ilgtspējīgā pilsētas transportā, kur projekta īstenošanas cikls parasti ir ilgāks.

Līdz 2020. gada beigām tika reģistrēti šādi taustāmi sasniegumi:

·atjaunojamās enerģijas ražošanas jauda tiks palielināta par 7400 MW; no tiem 2700 MW jau ir uzstādīti, kas ir par 40 % vairāk salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu;

·663 000 mājsaimniecību (110 % no mērķa) uzlabosies energoefektivitāte; līdz 2020. gada beigām uzlabotos apstākļus jau izmantoja 359 000 mājsaimniecību (teju par 76 000 vairāk nekā 2019. gada beigās);

·katru gadu sabiedrisko ēku enerģijas patēriņš tiks samazināts par 7 teravatstundām (109 % no mērķa), no kurām 1,9 teravatstundas gadā jau tiek ietaupītas, kas ir par 53 % vairāk nekā iepriekšējā gadā;

·19,5 miljoni cilvēku varēs izmantot uzlabotu ūdensapgādi (3,5 miljoni cilvēku jau to izmanto);

·pretplūdu pasākumi samazinās gandrīz 42 miljonu cilvēku neaizsargātību (151 % no mērķa), no kuriem 11,3 miljoni cilvēku tagad ir mazāk pakļauti plūdu riskam, pateicoties atbalsta investīcijām;

·tīra pilsētas transporta projekti nodrošināja 137 km jaunu vai uzlabotu tramvaja un metro līniju (29 % no mērķa), un vēl 405 km tiek būvēti projektos, kas pašlaik tiek īstenoti;

·ir panākts ievērojams progress, labāk apsaimniekojot lauksaimniecības un meža zemi attiecībā uz oglekļa sekvestrēšanu un saglabāšanu, kā arī siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisiju samazināšanu lauksaimniecībā; 2020. gada beigās ES jau bija pārsniegusi savus 2023. gada mērķus šajās jomās;

·1,5 miljardi EUR, kas atbilst gandrīz 37 % no EJZF atbalsta, kas sniegts zivsaimniecības un akvakultūras nozarēm, ir veltīts vides saglabāšanai un aizsardzībai, piemēram, nodrošinot Natura 2000 teritoriju aizsardzību, kā arī resursu efektīvas izmantošanas un atkritumu samazināšanas veicināšanai.

174 miljardi EUR integrējošai izaugsmei

3.3.Integrējoša izaugsme

Investīcijas integrējošai izaugsmei veido aptuveni 27 % no kopējā finansējuma, 174 miljardi EUR ir pieejami šādiem trim mērķiem: ilgtspējīga kvalitatīva nodarbinātība (59 miljardi EUR), sociālā iekļaušana (68 miljardi EUR), izglītība un arodmācības (47 miljardi EUR).

Covid-19 krīze ir atsaukusies uz visu sabiedrību, ietekmējot cilvēkus dažādos veidos. ES sociālajai programmai ar Eiropas sociālo tiesību pīlāru ir tik liela nozīme kā vēl nekad, lai mazinātu Covid-19 pandēmijas ekonomisko un sociālo ietekmi un padarītu Eiropas ekonomiku un sabiedrību ilgtspējīgāku, noturīgāku un labāk sagatavotu zaļās un digitālās pārkārtošanās pārbaudījumiem un iespējām. Pašreizējā kritiskajā scenārijā struktūrfondi un jo īpaši ESF nodarbojas ar to, lai atbalstītu strukturālās reformas, citstarp sabiedrisko pakalpojumu modernizāciju, jauniešu nodarbinātības veicināšanu un nabadzības un nevienlīdzības mazināšanu.

ESF bija galvenais fonds, kas tika izmantots sociālo pakalpojumu atbalstam, nodarbinātības saglabāšanai, atbalsta sniegšanai neaizsargātām grupām un citiem, piemēram, kompensējot saīsinātu darba laiku, nodrošinot papildu atalgojumu veselības aprūpes darbiniekiem, sniedzot IT aprīkojumu, aizsardzības līdzekļus un pakalpojumus neaizsargātām grupām.

Līdz 2020. gada beigām projektos ar mērķi uzlabot nodarbinātības iespējas bija gūti šādi panākumi:

·ar ESF un Jaunatnes nodarbinātības iniciatīvu (JNI) tika atbalstīti 45,3 miljoni dalībnieku, citstarp 17,3 miljoni bezdarbnieku un 17,2 miljoni neaktīvu dalībnieku;

·5,4 miljoni cilvēku bija atraduši darbu, pateicoties ESF un JNI atbalstam;

·no šiem visiem dalībniekiem 48 % dalībnieku bija mazprasmīgi; 15 % dalībnieku bija migranti, ārvalstu izcelsmes vai pie minoritātēm piederošas personas;

·sieviešu un vīriešu īpatsvars atbalstīto pasākumu dalībnieku vidū ES līmenī ir gandrīz vienāds (53 % ir sievietes).

Attiecībā uz sociālo iekļaušanu, kas ir joma, kurā ESF sniedz vislielāko ieguldījumu, ir jānorāda, ka līdz šim atlasītajiem projektiem ir piešķirti gandrīz 63 miljardi EUR. Līdz 2020. gada beigām 3,1 miljons dalībnieku ar invaliditāti, 6,8 miljoni migrantu, ārvalstu vai minoritāšu izcelsmes dalībnieku un 8,5 miljoni citu nelabvēlīgā situācijā esošu cilvēku bija saņēmuši palīdzību savu nodarbinātības iespēju uzlabošanai un darba tirgū pieprasītu prasmju attīstīšanai. Ar ES atbalstu, izmantojot ERAF, bērnu aprūpes un izglītības infrastruktūras jauda tika palielināta 19,7 miljoniem cilvēku, un 53 miljoni cilvēku tagad gūst labumu no uzlabotiem veselības aprūpes pakalpojumiem visā ES.

ELFLA atbalstīja vairāk nekā 145 000 darbību, kas veicina sociālo iekļaušanu lauku apvidos. Tas arī sniedza atbalstu vietējām lauku kopienām to vietējo attīstības stratēģiju īstenošanā. Vairāk nekā 3650 vietējo rīcības grupu, kas īsteno vietējās attīstības stratēģijas, aptver 64 % ES lauku iedzīvotāju un apvieno attiecīgajā teritorijā ieinteresētās personas no publiskā un privātā sektora, kā arī pilsoniskās sabiedrības.

Attiecībā uz izglītību un apmācību jānorāda, ka konkrētiem projektiem tika piešķirti 50 miljardi EUR. Līdz 2020. gada beigām ar ESF un JNI atbalstu tika sniegta palīdzība 21,8 miljoniem mazprasmīgu cilvēku, 7,4 miljoni cilvēku tika saņēmuši kvalifikāciju un 2,2 miljoni cilvēku bija iesaistījušies izglītībā vai apmācībā.

3.4.Institucionālo spēju un efektīvas valsts pārvaldes nostiprināšana

Līdz 2020. gada beigām aptuveni 6 miljardi EUR tika piešķirti uz institucionālajām spējām un reformām vērstiem projektiem, kas ir 97 % no plānotajiem 6,2 miljardiem EUR. Faktiskie izdevumi ir sasnieguši 2,6 miljardus EUR (41 % no kopējās plānotās summas). Šie centieni tika papildināti ar atbalstu, ko līdztekus ESI fondiem sniedza Strukturālo reformu atbalsta programma, kas tagad ir pārveidota par tehniskā atbalsta instrumentu 10 .

6 miljardi EUR efektīvai valsts pārvaldei

Saskaņā ar šo mērķi:

·Eiropas Sociālais fonds ir sniedzis atbalstu 722 020 dalībniekiem;

·Eiropas Sociālais fonds ir atbalstījis 2673 projektus, kas attiecas uz valsts, reģionālajām vai vietējām pārvaldes iestādēm vai sabiedriskajiem pakalpojumiem.

Tādu projektu īstenošana, kuru mērķis ir spēju veidošana ieinteresētajām personām, kuras īsteno izglītības, mūžizglītības, apmācības, nodarbinātības un sociālo politiku, atpaliek — projektu atlases rādītājs joprojām ir mazāks par 60 %. Kavēšanās iemesli dažādās dalībvalstīs ir atšķirīgi, to vidū ir jāmin juridiskas izmaiņas, kas ietekmē īstenošanu, vai grūtības, kas saistītas ar inovatīviem un sarežģītiem intervences aspektiem.

3.5.Teritoriālā un pilsētu attīstība

31 miljards EUR teritoriālajai un pilsētu attīstībai

2014.–2020. gadā integrētai teritoriālajai attīstībai un ilgtspējīgai pilsētu attīstībai ir plānots piešķirt aptuveni 31 miljardu EUR saskaņā ar galvenajiem mērķiem, kas izklāstīti šā dokumenta 3.1. un 3.2. iedaļā. Šo stratēģiju īstenošana plānošanas perioda pirmajos gados nedaudz aizkavējās, jo aizkavējās stratēģiju pabeigšana un tādu procedūru izveide, kas nodrošina decentralizētu īstenošanu. Saskaņā ar kohēzijas politiku līdz 2020. gada beigām projektiem tika piešķirti 27,5 miljardi EUR, kas ir 89 % no plānotā piešķīruma. Projektu izdevumu līmenis palielinājās, 2020. gada beigās sasniedzot 39 % no plānotā piešķīruma (12 miljardi EUR), kas ir vairāk nekā 2019. gada beigās sasniegtie 26 %, taču joprojām ievērojami atpaliek no vidējā izdevumu rādītāja, kas ir 56 %.

Projekti, kas atlasīti atbilstīgi integrētas attīstības stratēģijām, nodrošinās atjaunotas vai jaunuzbūvētas pilsētu atvērtās telpas, kas pieejamas sabiedrībai, 53 miljonu kvadrātmetru platībā (137 % no mērķa), atjaunotas vai jaunuzbūvētas sabiedriskās ēkas 3,1 miljona kvadrātmetru platībā (128 % no mērķa) un vairāk nekā 22 500 atjaunotu mājokļu (95 % no mērķa). Atbilstīgi finansiālajai īstenošanai atpaliek arī fiziskā īstenošana, proti, tā ir 30–39 % robežās no mērķvērtībām.

3.6.Teritoriālā sadarbība

12 miljardi EUR teritoriālajai sadarbībai

ERAF sniedz atbalstu teritoriālās sadarbības programmām, kas nodrošina investīcijas pārrobežu, starpvalstu un starpreģionu sadarbībai. Šīm programmām ir paredzēti 12,6 miljardi EUR no plānotā piešķīruma, taču līdz 2020. gada beigām projektiem jau bija piešķirti 12,9 miljardi EUR. Šie projekti radīja izdevumus 6 miljardu EUR apmērā (48 % no plānotās summas). Sadarbības programmu finansiālā īstenošana saglabājās nedaudz lēnāka nekā valsts/reģionālo programmu īstenošana 2020. gada beigās.

Daži teritoriālās sadarbības programmu sasniegumi ir iekļauti rādītājos, kas apkopoti galveno investīciju tematisko jomu kontekstā, bet daži speciāli rādītāji atspoguļo atbalstīto projektu sadarbības aspekta rezultātus:

·gandrīz 25 000 uzņēmumu un 11 000 pētniecības iestāžu ir piedalījušies pārrobežu, starpvalstu vai starpreģionu pētniecības projektos;

·aptuveni 110 000 cilvēku ir piedalījušies kopīgās vietējās nodarbinātības iniciatīvās un kopīgos mācību kursos;

·132 000 cilvēku ir saņēmuši atbalstu no pārrobežu mobilitātes iniciatīvām.

4.Dalībvalstu veiktais izvērtēšanas darbs

Pagājušajā gadā dalībvalstis turpināja veikt izvērtēšanu, apliecinot ārkārtīgi lielu apņemšanos veltīt resursus novērtēšanas pasākumiem sabiedrības veselības krīzes laikā, kā arī intensīvi pārplānojot resursus saskaņā ar CRII/CRII+ un REACT-EU.

To novērtējumu proporcija, kuru mērķis ir izvērtēt 2014.–2020. gada programmu intervences ietekmi, ir sasniegusi 30 %, dažās dalībvalstīs pat pārsniedzot 50 %. Vienlaikus uz īstenošanu orientēti novērtējumi palīdzēja vadošajām iestādēm veikt nepieciešamās intervences korekcijas, lai maksimāli palielinātu ieguvumus.

Pēc būtības konstatējumi galvenokārt attiecas uz atsevišķiem novērtējumiem, jo ļoti lielā mērā ir atkarīgi no vietējā īstenošanas konteksta un, iespējams, nav izmantojami plašāk. Tomēr no novērtējumiem, kas veikti dažādos kontekstos, sāk parādīties daži kopīgi konstatējumi par atbalstīto intervences pasākumu ietekmi, kas liecina par pozitīviem rezultātiem daudzās jomās un efektīvu atbalstu saņēmējiem publiskajā un privātajā sektorā un privātpersonām.

Komisijas dienestu darba dokumentā, kas pievienots šim ziņojumam, ir sniegta sīkāka informācija par konstatējumiem, kuri ietverti dalībvalstu un Komisijas veiktajos izvērtējumos par ESI fondu atbalstītajām programmām.

Komisija turpinās dalībvalstīm palīdzēt, izmantojot īpašus tīklus un metodiskā atbalsta pakalpojumus, lai turpinātu uzlabot vērtēšanas kultūru un iegūto rezultātu kvalitāti un izmantošanu politikas apguvei. Paralēli tam Komisija ir uzsākusi sagatavošanās darbu ESI fondu ex post novērtēšanai. Stratēģija, kā līdz 2025. gada beigām veikt ERAF, Kohēzijas fonda un ESF novērtēšanu, tika prezentēta 9. ES Kohēzijas politikas novērtēšanas konferencē, kas notika 2021. gada septembrī.

5.Secinājumi

ESI fondi ātri pielāgojās mainīgajām vajadzībām

ESI fondu sākotnējie investīciju mērķi pašreizējā krīzes laikā ir pielāgoti dalībvalstu vajadzībām. Papildus gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei, kas sākotnēji bija uzmanības centrā, no 2020. gada februāra fondi ir arī snieguši ātru atbalstu dalībvalstu pasākumiem saistībā ar reaģēšanu uz Covid-19 pandēmiju un atveseļošanos. Šajā kontekstā piešķirtā elastība ļāva dalībvalstīm koncentrēties uz tūlītējām vajadzībām, jo īpaši veselības aizsardzības, uzņēmējdarbības un sociālajā jomā. Veiktā pārplānošana liecina, ka programmas var ātri pielāgot investīciju stratēģijas, lai reaģētu uz veselības krīzi, un 2020. gadā vien ir pārplānoti vairāk nekā 20 miljardi EUR. Tas vēlreiz apliecina fondu spēju ātri pielāgoties un reaģēt uz neparedzētiem notikumiem un apstākļiem.

Neraugoties uz nepieredzētajām sekām, ko radīja Covid-19 pandēmija, un ar to saistīto spiedienu uz valsts pārvaldi 2020. gadā, fonda izdevumu temps pieauga, un lielākais pieaugums tika novērots attiecībā uz gudru izaugsmi (sasniedzot 54 % salīdzinājumā ar 40 % iepriekš), ilgtspējīgu izaugsmi (sasniedzot 59 % salīdzinājumā ar 45 % iepriekš) un teritoriālo sadarbību (sasniedzot 48 % salīdzinājumā ar 30 % iepriekš). Sasniegumi arī liecina par nemainīgi pozitīvu attīstību. Jaunākie dati par kohēzijas politikas finansiālo īstenošanu, kas raksturo situāciju 2021. gada 30. septembrī, liecina, ka investīciju izdevumi 2021. gadā bija 51 miljards EUR, tādējādi, tuvojoties plānošanas cikla beigām, turpinās augsts īstenošanas temps.

Kohēzijas un EJZF programmas 2014.–2020. gadam ir jāīsteno vēl 2 gadus līdz atbilstības perioda oficiālajām noslēgumam 2023. gada beigās (savukārt ELFLA vēl ir jāīsteno 4 gadus — līdz 2025. gada beigām). Raugoties nākotnē, 2022. gada pārskatu cikls sniegs svarīgu ieskatu par progresu saistībā ar sākotnējiem mērķiem. Tam vajadzētu sniegt arī visaptverošāku priekšstatu par fondu atbalstīto Covid-19 pasākumu izpildes gaitu.

Vienlaikus drīzumā tiks pieņemtas 2021.–2027. gada programmas. Paredzams, ka tās tiks uzsāktas 2022. gadā ar vērā ņemamām inovācijām, vienlaikus nodrošinot papildu ārkārtas resursus, lai atbalstītu ilgtspējīgu atveseļošanos, izmantojot NextGenerationEU. Šajā kopumā ietilpst vairāki būtiski instrumenti:

·Atveseļošanas un noturības mehānisms, kas nodrošina dalībvalstīm 338 miljardus EUR dotācijās un 386 miljardus EUR aizdevumos;

·REACT-EU, kas ar 50,6 miljardiem EUR papildina kohēzijas politikas programmu budžetu to pēdējos īstenošanas gados;

·papildu finansējums 17,5 miljardu EUR apmērā Taisnīgas pārkārtošanās fondam, lai atbalstītu to teritoriju iedzīvotājus, kuras visvairāk skārusi pāreja uz klimatneitralitāti;

·papildu finansējums 8,1 miljarda EUR apmērā tiks piešķirts arī lauku attīstībai, lai atbalstītu noturību lauku apvidos.

Tā kā vēl trīs gadus ir jāveic 2014.–2020. gada kohēzijas politikas un EJZF investīcijas (lauku attīstības gadījumā — vēl 5 gadus) un jāziņo par tām, ESI fondi nemitīgi virzās uz savu mērķu sasniegšanu, kā liecina 2020. gada dati. Pat šajā ārkārtējā laikā ESI fondi ir ātri pielāgojušies un atbalstījuši mūsu kopienas cīņā pret pandēmiju, vienlaikus atbalstot arī to pārkārtošanos uz zaļo un digitālo Eiropu.

(1)    Ar Regulu (ES) Nr. 2020/2220 par diviem gadiem tika pagarināts pašreizējais Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai īstenošanas periods, lai ļautu dalībvalstīm un Komisijai sagatavot visus elementus, kas vajadzīgi, lai piemērotu jauno kopējās lauksaimniecības politikas tiesisko regulējumu un attiecīgos stratēģiskos plānus.

(2)    Pieejamie dati liecina arī par daļēju progresu finanšu īstenošanā līdz 2021. gada 30. septembrim.

(3)    Informācija par finansiālo īstenošanu sadalījumā pa fondiem un dalībvalstīm ir norādīta pielikumos.

(4)    ELFLA gadījumā par izmaksām var saņemt līdzfinansējumu līdz 2025. gada beigām.

(5)    No visiem ESI fondiem atbalsts tiek piešķirts uzņēmumiem. Ar projektiem tika atbalstīti 1,4 miljoni uzņēmumu no ERAF līdzekļiem, 1,2 miljoni mikrouzņēmumu, mazo un vidējo uzņēmumu no ESF līdzekļiem un 390 000 lauku uzņēmumu no ELFLA līdzekļiem (tika atbalstīti 156 000 gados jaunu lauksaimnieku un tika veiktas investīcijas 234 000 lauku saimniecību materiālajos aktīvos).

(6)    Kohēzijas atvērto datu pārskats par EAFVP: https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/tdry-xg55 .

(7)    Galvenajām politikas jomām paredzētās kopsummas pārsniedz 1.1. pielikumā ietvertās konkrētās summas pa tematiskajiem mērķiem. Tas saistīts ar ieguldījumu pārdali, par ko tika ziņots sadaļā “vairāku tematu mērķi”.

(8)    Atlasītā summa ir lielāka par plānoto, lai nodrošinātu labāku apgūšanu gadījumā, ja daži projekti īstenošanas laikā neizdodas vai ja kļūst pieejami papildu naudas līdzekļi.

(9)    Kohēzijas politikas klimatrīcības izsekošanu var izpētīt kohēzijas atvērto datu klimata izsekošanas rīkā .

(10)    Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/240 (2021. gada 10. februāris), ar ko izveido tehniskā atbalsta instrumentu (OV L 57, 18.2.2021., 1. lpp.). Pieejama arī: https://eur-lex.europa.eu/eli/reg/2021/240 . 

EIROPAS KOMISIJA

Briselē, 17.12.2021

COM(2021) 797 final

PIELIKUMI

dokumentam

KOMISIJAS ZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

Eiropas Strukturālie un Investīciju fondi

2021. gada kopsavilkuma ziņojums par programmas gada īstenošanas ziņojumiem, kas aptver īstenošanu 2014.-2020. gadā

{SWD(2021) 384 final}

1.1. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā īstenošana sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem: programmu dati 2020. gada 31. decembrī (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi)

	Tematiskie mērķi	Kopējā plānotā summa  (ES un valsts)	Atlasīto projektu kopējās attiecināmās izmaksas	Paziņotie atlasīto projektu kopējie izdevumi	Projektu atlases rādītājs	Izdevumu rādītājs
		milj. EUR	milj. EUR	milj. EUR	%	%
01	Pētniecība un inovācija	59 932,2	64 595,4	27 255,0	108	45
02	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas	16 127,3	16 432,6	7191,1	102	45
03	MVU konkurētspēja	91 392,3	97 830,8	56 416,9	107	62
04	Mazoglekļa ekonomika	44 283,2	46 879,4	20 657,9	106	47
05	Pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana	38 221,6	43 409,3	29 652,4	114	78
06	Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana	70 921,5	76 732,5	44 143,0	108	62
07	Transporta un enerģētikas tīklu infrastruktūras	63 063,4	70 749,0	35 724,6	112	57
08	Ilgtspējīga un kvalitatīva nodarbinātība	49 481,3	47 283,1	27 230,4	96	55
09	Sociālā iekļaušana	56 607,8	54 613,7	28 765,2	96	51
10	Izglītība un arodmācības	39 091,5	41 409,7	21 506,2	106	55
11	Efektīva valsts pārvalde	5738,8	5571,0	2383,8	97	42
12	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	220,5	232,9	592,8	106	269
PP	Pārtrauktie pasākumi	140,3	-	114,0	0	81
	Vairāki tematiskie mērķi (ERAF/KF/ESF)	85 918,8	94 543,8	46 485,9	110	54
TP	Tehniskā palīdzība	18 972,4	15 768,2	9566,9	83	50
	Pavisam kopā	640 113,0	676 051,2	357 686,1	106	56

Piezīme: 2020. gada beigu vērtības tematiskajam mērķim “Atlasīto projektu kopējās attiecināmās izmaksas” ir augstākas nekā 2021. gada 28. aprīļa COM(2021) 213 dokumentā norādītās, jo tagad ir paziņotas ELFLA un EJZF 2020. gada beigu vērtības, un tās ir iekļautas tabulā. 
Avots: Eiropas Komisija, pamatojoties uz programmu ietvaros paziņotajiem datiem, kas pieejami ESI fondu atvērto datu platformā https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/99js-gm52. 

1.2. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā izpilde sadalījumā pa tematiskajiem mērķiem: programmu dati par laikposmu līdz 2021. gada 30. septembrim (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi), tostarp jauni REACT-EU un ELFLA resursi 2021. gadā

	Tematiskie mērķi	Kopējā plānotā summa  (ES un valsts)	Atlasīto projektu kopējās attiecināmās izmaksas	Paziņotie atlasīto projektu kopējie izdevumi	Projektu atlases rādītājs	Izdevumu rādītājs
		milj. EUR	milj. EUR	milj. EUR	%	%
01	Pētniecība un inovācija	60 701,5	69 901,8	35 432,9	115	58
02	Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas	16 029,4	17 740,6	8464,6	111	53
03	MVU konkurētspēja	103 966,1	101 240,3	61 781,2	97	59
04	Mazoglekļa ekonomika	45 705,2	48 970,3	23 930,3	107	52
05	Pielāgošanās klimata pārmaiņām un riska novēršana	47 858,3	43 801,8	30 216,3	92	63
06	Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana	82 349,9	79 477,4	46 641,5	97	57
07	Transporta un enerģētikas tīklu infrastruktūras	63 054,1	72 391,8	41 270,1	115	65
08	Ilgtspējīga un kvalitatīva nodarbinātība	50 146,2	51 905,8	31 865,1	104	64
09	Sociālā iekļaušana	60 966,1	59 544,5	34 280,4	98	56
10	Izglītība un arodmācības	39 057,6	44 031,5	25 049,0	113	64
11	Efektīva valsts pārvalde	5593,5	5902,2	2797,1	106	50
12	Tālākie un mazapdzīvotie reģioni	220,5	267,7	642,7	121	291
13	REACT-EU  Krīzes seku pārvarēšanas un noturības veicināšana	35 976,7	6572,1	2237,7	18	6
PP	Pārtrauktie pasākumi	153,2	-	114,0	0	74
	Vairāki tematiskie mērķi (ERAF/KF/ESF)	85 919,8	99 017,6	55 371,7	115	64
TP	Tehniskā palīdzība	21 404,0	16 935,0	10 836,6	79	51
	Pavisam kopā	719 102,3	717 700,6	410 930,9	100	57

Avots: Eiropas Komisija, pamatojoties uz programmu ietvaros paziņotajiem datiem, kas pieejami ESI fondu atvērto datu platformā https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/99js-gm52. 

Šajā tabulā ir iekļauts papildu kopējais REACT-EU un ELFLA programmu atbalsts 2021. gadā (sk. 4. pielikumu).

2.1. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā īstenošana sadalījumā pa dalībvalstīm: programmu dati 2020. gada 31. decembrī (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi)

	ES piešķirtā summa (2014–2020)	Kopējā plānotā summa (ES un valsts)	Atlasīto projektu kopējās attiecināmās izmaksas 2020. gada beigās	Paziņotie atlasīto projektu kopējie izdevumi 2020. gada beigās	Projektu atlases rādītājs	Izdevumu rādītājs
	milj. EUR	milj. EUR	milj. EUR	milj. EUR	%	%
Austrija	4922,9	10 606,7	10 900,1	7 963,0	103	75
Beļģija	2744,7	6088,8	6463,1	3050,4	106	50
Bulgārija	9868,9	11 704,5	10 888,2	6192,9	93	53
Horvātija	10 731,2	12 653,8	15 788,7	6205,9	125	49
Kipra	917,3	1169,8	1246,9	660,7	107	56
Čehija	23 865,0	32 051,6	32 329,1	18 444,5	101	58
Dānija	1546,8	2314,1	2401,9	1212,2	104	52
Igaunija	4423,5	5769,9	5633,8	3600,2	98	62
Somija	3765,0	8435,2	10 776,9	6959,9	128	83
Francija	27 502,3	45 841,3	52 150,8	30 416,0	114	66
Vācija	27 935,0	44 743,4	47 394,5	27 758,0	106	62
Grieķija	21 381,4	26 655,4	33 655,9	15 035,0	126	56
Ungārija	25 013,2	29 661,6	31 885,0	17 119,5	107	58
Īrija	3361,6	6140,1	8443,2	4709,3	138	77
Itālija	44 661,6	72 406,8	67 169,5	36 934,3	93	51
Latvija	5633,7	6907,2	6911,0	4222,3	100	61
Lietuva	8436,4	9993,4	10 999,5	6358,2	110	64
Luksemburga	140,1	454,7	440,7	337,9	97	74
Malta	827,9	1021,4	960,8	590,7	94	58
Nīderlande	1947,4	3772,7	4476,3	2502,4	119	66
Polija	86 113,3	104 932,2	100 403,5	57 472,1	96	55
Portugāle	25 859,7	33 047,2	40 888,0	20 729,5	124	63
Rumānija	30 883,1	36 569,1	47 705,6	17 845,8	130	49
Slovākija	15 137,6	19 133,7	19 084,7	8589,9	100	45
Slovēnija	3928,0	4953,2	5179,4	2820,3	105	57
Spānija	39 927,4	56 552,7	55 034,1	24 128,8	97	43
Zviedrija	3626,4	7363,3	7743,7	5167,4	105	70
Apvienotā Karaliste	16 346,0	26 538,1	26 146,7	14 617,1	99	55
Interreg	9408,9	12 631,2	12 949,8	6042,0	103	48
Pavisam kopā	460 856,5	640 113,0	676 051,2	357 686,1	106	56

Avots: sk. 1.1. pielikumu.

2.2. PIELIKUMS

ESI fondu kumulatīvā finansiālā izpilde sadalījumā pa dalībvalstīm: programmu dati par laikposmu līdz 2021. gada 30. septembrim (kopējās izmaksas, atlases un izdevumu apjomi, tostarp jauni REACT-EU un ELFLA resursi 2021. gadā)

	ES piešķirtā summa (2014–2020)	Kopējā plānotā summa (ES un valsts)	Atlasīto projektu kopējās attiecināmās izmaksas 2020. gada beigās	Paziņotie atlasīto projektu kopējie izdevumi 2020. gada beigās	Projektu atlases rādītājs	Izdevumu rādītājs
	milj. EUR	milj. EUR	milj. EUR	milj. EUR	%	%
Austrija	6546,2	13 826,4	11 280,3	8285,8	82	60
Beļģija	3174,7	6742,2	6624,3	3415,9	98	51
Bulgārija	10 285,3	12 120,0	11 399,3	7565,7	94	62
Horvātija	12 091,9	14 103,9	16 833,5	7781,4	119	55
Kipra	1093,0	1368,3	1473,5	863,8	108	63
Čehija	25 462,0	33 968,5	35 628,1	21 731,6	105	64
Dānija	1955,6	2784,5	2488,8	1338,6	89	48
Igaunija	4855,3	6303,8	5996,7	4091,2	95	65
Somija	4896,4	10 756,5	11 178,1	7223,4	104	67
Francija	34 360,7	54 632,9	55 458,7	33 384,3	102	61
Vācija	33 360,6	51 879,0	49 078,5	30 641,5	95	59
Grieķija	23 089,3	28 371,4	38 528,1	17 841,2	136	63
Ungārija	25 424,7	30 166,8	33 493,4	20 134,0	111	67
Īrija	4243,6	7597,4	8477,3	5174,1	106	59
Itālija	58 194,3	88 301,0	70 531,9	42 619,1	112	68
Latvija	6182,9	7616,1	7290,9	4757,0	80	48
Lietuva	8710,1	10 268,4	11 155,6	7241,4	96	62
Luksemburga	313,8	642,2	509,3	421,4	109	71
Malta	939,1	1132,6	1138,7	648,4	79	66
Nīderlande	2731,1	4905,4	5011,2	2813,7	101	57
Polija	90 665,1	110 819,0	103 237,8	65 894,3	102	57
Portugāle	28 838,2	36 306,0	42 867,7	24 666,6	93	59
Rumānija	34 757,2	40 965,7	50 844,4	20 684,1	118	68
Slovākija	16 473,0	20 773,3	19 843,8	9925,3	124	50
Slovēnija	4498,8	5647,6	5886,7	3490,8	96	48
Spānija	51 672,8	69 281,6	62 266,5	29 613,6	104	62
Zviedrija	4536,1	8739,4	7941,5	5520,6	90	43
Interreg	16 346,0	26 451,3	27 857,5	15 675,4	91	63
Apvienotā Karaliste	9408,9	12 631,2	13 378,6	7486,6	105	59
Pavisam kopā	525 106,9	719 102,3	717 700,6	410 930,9	100	57

Avots: sk. 1.2. pielikumu.

3. PIELIKUMS

ESI fondi: klimata mērķiem plānotās summas 
ar kumulatīvo projektu atlasi un izdevumu rādītājiem 2020. gada 31. decembrī

Fonds	ES plānotā summa	No tās summa, kas piešķirta klimatrīcībai		Līdz 2020. gada beigām atlasīto projektu vērtība (aprēķinātā ES līdzekļu daļa)	No tās summa, kas piešķirta klimatrīcībai		Līdz 2020. gada beigām projektos iztērētā summa (aprēķinātā ES līdzekļu daļa)	No tās summa, kas iztērēta klimatrīcībai
	miljardi EUR	miljardi EUR	%	miljardi EUR	miljardi EUR	%	miljardi EUR	miljardi EUR	%
KF	61,5	17,0	28	71,9	20,2	28	32,8	8,1	25
ELFLA	100,1	57,4	57	100,7	60,1	60	68,1	44,1	65
EJZF	5,7	1,0	18	4,0	0,7	18	3,3	0,4	12
ERAF	200,1	34,9	17	221,3	36,0	16	101,3	15,1	15
ESF/JNI	93,5	1,1	1	93,0	7,4	8	50,9	4,0	8
Kopā	460,9	111,4	24	490,9	124,4	25	256,4	71,7	28

Avots: Eiropas Komisija.

4. PIELIKUMS

2021. gada piešķīrums, kas pieņemts saskaņā ar REACT-EU 2021. gada novembrī

	Plānošanai pieejamie ES REACT-EU piešķīrumi			Atvēlētās ES summas
	2021	2022	Kopā	ERAF	ESF	EAFVP	Kopā
AT	218,3	-	218,3	123,8	88,5	6,0	218,3
BE	258,8	-	258,8	97,9	123,0	31,8	252,7
BG	436,4	-	436,4	186,8	229,7	19,9	436,4
CY	111,4	-	111,4	46,4	65,0	-	111,4
CZ	834,8	-	834,8	834,8	-	-	834,8
DE	1886,6	-	1886,6	1177,9	708,7	-	1886,6
DK	177,8	-	177,8	123,1	54,7	-	177,8
EE	177,8	-	177,8	160,5	12,8	4,5	177,8
ES	10 855,4	-	10 855,4	6974,1	2144,0	40,0	9158,1
FI	134,5	-	134,5	94,0	40,5	-	134,5
FR	3093,0	-	3093,0	2065,8	251,7	104,0	2421,5
GR	1707,9	-	1707,9	1607,9	100,0	-	1707,9
HR	571,5	-	571,5	31,5	530,0	10,0	571,5
HU	881,2	-	881,2	223,7	187,9	-	411,5
IE	88,3	-	88,3	-	-	-	-
IT	11 303,5	-	11 303,5	4734,3	6369,8	199,4	11 303,5
LT	273,7	-	273,7	236,7	37,0	-	273,7
LU	139,8	-	139,8	69,7	69,7	0,5	139,8
LV	210,0	-	210,0	183,3	20,6	6,1	210,0
MT	111,2	-	111,2	-	111,2	-	111,2
NL	440,8	-	440,8	220,4	220,4	-	440,8
PL	1644,7	-	1644,7	1280,4	74,4	-	1354,7
PT	1594,1	-	1594,1	1325,6	268,6	-	1594,1
RO	1323,9	-	1323,9	1033,9	-	56,0	1089,9
SE	287,3	-	287,3	57,5	229,9	-	287,3
SI	262,2	-	262,2	240,1	13,2	8,9	262,2
SK	616,0	-	616,0	194,9	402,1	19,0	616,0
Kopā	39 640,9	-	39 640,9	23 324,8	12 353,3	506,0	36 184,1

Avots: https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/cdnu-kc2j      
Šajā interaktīvajā datu prezentācijā ir izklāstīta atjauninātā nostāja par plānošanai pieejamajiem ES piešķīrumiem un ES atvēlētajām summām:  https://cohesiondata.ec.europa.eu/d/26d9-dqzy .