EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 8.12.2021
COM(2021) 780 final
2021/0415(CNS)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS
par policijas operatīvo sadarbību
{SWD(2021) 375 final}
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Līguma par Eiropas Savienību (LES) 3. panta 2. punktā ir noteikts, ka ES ir jāpiedāvā saviem pilsoņiem brīvības, drošības un tiesiskuma telpa bez iekšējām robežām, kur personu brīva pārvietošanās ir nodrošināta saistībā ar piemērotiem pasākumiem, kas attiecas uz ārējo robežu kontroli, patvēruma meklētājiem, imigrāciju un noziedzības novēršanu un apkarošanu.
Brīvības, drošības un tiesiskuma telpu bez iekšējām robežām ir iespējams panākt, citstarp īstenojot stabilu policijas un tiesu iestāžu sadarbību visās dalībvalstīs. Tāpēc katras dalībvalsts policijas darbiniekiem ir rezultatīvi un sistemātiski jāsadarbojas visā ES. Tomēr policijas sadarbības līmenis starp dažādām dalībvalstīm joprojām ir ļoti atšķirīgs. Ja sadarbība starp dalībvalstu policijas spēkiem nebūs pietiekama, noziedznieki turpinās darboties visās dalībvalstīs, izmantojot priekšrocības, ko nodrošina dažādas valstu jurisdikcijas, un neatļauta neatbilstīgu migrantu pārvietošanās arī turpmāk radīs problēmas.
Nesenie traģiskie notikumi Lamanša jūras šaurumā vēlreiz uzsvēra nepieciešamību pēc spēcīgas policijas sadarbības, kas atspoguļota Francijas, Beļģijas, Nīderlandes un Vācijas 2021. gada 28. novembra lēmumā pastiprināt operatīvo policijas sadarbību, lai apkarotu migrantu kontrabandu.
Pārrobežu noziedzības un ar to saistīto drošības apdraudējumu konteksts pēc definīcijas ir starptautisks. Kā noteikts ES Drošības savienības stratēģijā, ES saskaras ar jauniem un arvien sarežģītākiem drošības apdraudējumiem. Šie apdraudējumi izplatās pāri robežām, un tos iemieso noziedznieki un organizētās noziedzības grupējumi, kas iesaistās dažāda veida noziedzīgās darbībās. Kā uzsvērts ES organizētās noziedzības novēršanas stratēģijā 2021.–2025. gadam, organizētā noziedzība ir būtisks drauds eiropiešiem, uzņēmumiem un valstu iestādēm, kā arī ekonomikai kopumā. Veicot darbību dažādās jurisdikcijās, noziedzīgie grupējumi izvairās no to atklāšanas un izmanto valstu tiesību aktu atšķirības. Šā priekšlikuma mērķis ir — kopā ar pievienoto priekšlikumu direktīvai par informācijas apmaiņu — izveidot Policijas sadarbības kodeksu nolūkā saskaņot, uzlabot, attīstīt, modernizēt un atvieglot tiesībaizsardzības sadarbību starp attiecīgajām valstu aģentūrām, tādējādi atbalstot dalībvalstis to cīņā pret smago un organizēto noziedzību un terorismu.
Kā norādīts 2021. gada Eiropas Savienības smagās un organizētās noziedzības draudu novērtējumā (ES SOCTA), organizētās noziedzības ainu raksturo vide, kuru vieno tīkli un kurā notiek raita, sistemātiska un uz peļņu vērsta sadarbība starp noziedzniekiem. Gandrīz 70 % noziedzīgo tīklu darbojas vairāk nekā trijās dalībvalstīs. Aptuveni 65 % Eiropas Savienībā darbojošos noziedzīgo tīklu sastāvā ir dažādu valstu valstspiederīgie. Vairāk nekā 80 % noziedzīgo tīklu, par kuriem tika ziņots, ir iesaistīti galvenajos pārrobežu noziedzības veidos, kuri ietver narkotiku tirdzniecību, noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu, cilvēku tirdzniecību un migrantu kontrabandu. 2021. gadā veiktajā ES SOCTA un Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centra (EMCDDA) publicētajā Eiropas ziņojumā par narkotikām ir identificētas jomas, kurās, šķiet, pieaug smagā un organizētā noziedzība. Galvenās vietas, piemēram, pierobežas reģioni, lidostas, automaģistrāles vai prāmju savienojumi Eiropas Savienībā piesaista noziedzniekus, citstarp sava ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ. Pierobežas reģionos noziedznieki izmanto atsevišķo tiesībaizsardzības jurisdikciju dabiskās robežas, kas rada iespējas izvairīties no tiesībaizsardzības un nodrošina tuvumu vairākiem tirgiem. Noziedznieku mobilitāte ES rada problēmas saistībā ar noziedzības apdraudējuma novēršanu un apkarošanu, kā arī sabiedrības drošības garantēšanu.
Tajā pašā laikā, kā noteikts 2020. gada decembra Terorisma apkarošanas programmā, ES joprojām ir spēkā brīdinājums par augstu terorisma draudu līmeni. Noziedznieki un teroristi izmanto informācijas un komunikāciju tehnoloģijas gan savstarpējai saziņai, gan savu noziedzīgo darbību sagatavošanai un veikšanai.
Zona, kurā netiek veiktas kontroles pie iekšējām robežām (“Šengenas zona”), ir lielākā brīvās ceļošanas zona pasaulē. Tā nodrošina pārvietošanās brīvību vairāk nekā 420 miljoniem cilvēku, kā arī netraucētu preču un pakalpojumu plūsmu. Pierobežas teritorijas Eiropas Savienībā aizņem aptuveni 40 % no ES teritorijas, un 2017. gadā tajās dzīvoja 30 % iedzīvotāju, t. i., aptuveni 150 miljoni cilvēku. 2017. gadā gandrīz 2 miljoni cilvēku šķērsoja robežas kā svārstmigranti, no kuriem 1,3 miljoni bija pārrobežu darba ņēmēji. 2018. gadā ES iedzīvotāji profesionālu vai personisku iemeslu dēļ devās īsos ceļojumos 1,1 miljardu reižu, un tas ir par 11 % vairāk, salīdzinot ar 2014. gadu. Covid-19 pandēmijas, proti, karantīnas pasākumu, ceļošanas, kā arī sabiedriskās dzīves un pārvietošanās ierobežojumu dēļ mobilitāte Eiropas Savienībā ir samazinājusies. Tomēr cilvēku plūsmas, visticamāk, arī turpmāk būs ievērojamas, jo īpaši tad, kad dzīve atkal ritēs kā ierasts. Šengenas zona ir ES savstarpējās savienojamības un eiropiešu savstarpējo saišu simbols. Tā arī veicina vienotā tirgus efektīvu darbību un līdz ar to arī ES ekonomisko izaugsmi.
Pēdējos gados Šengenas zona vairākkārt ir tikusi pakļauta pārbaudījumiem dažādu krīžu un izaicinājumu dēļ. Vairākas dalībvalstis ir atjaunojušas iekšējo robežkontroli, jo īpaši neatbilstīgo migrantu neatļautas pārvietošanās dēļ, jo uzskata, ka viņi rada nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai vai iekšējai drošībai. Tāda neatļauta pārvietošanās Šengenas zonā, kas nav saistīta ar lielu migrācijas krīzi vai strukturāliem trūkumiem ārējo robežu pārvaldībā, būtu jānovērš citā veidā, nevis nosakot iekšējo robežkontroli, ko var izmantot tikai kā galējo līdzekli, lai novērstu konkrētus draudus iekšējai drošībai vai sabiedriskajai kārtībai. Šīs pastāvīgās iekšējās robežkontroles ir atklājušas, ka ir iespējami uzlabojumi attiecībā uz policijas pārbaužu izmantošanu un sadarbību, procedūrām, kas ļauj vienkāršot atpakaļuzņemšanu starp dalībvalstīm, kā arī divpusēju nolīgumu un vienošanos piemērošanu šajā kontekstā saskaņā ar 6. panta 3. punktu Direktīvā 2008/115/EK. Ir norādīts, ka — saskaņā ar Komisijas Ieteikuma (ES) 2017/432 8. apsvērumu —, lai Savienības politika atgriešanas jomā būtu iedarbīga, ir nepieciešami efektīvi un proporcionāli pasākumi neatbilstīgu migrantu aizturēšanai un identificēšanai. Visi šie pasākumi kopā var dot tādus pašus rezultātus neatļautas pārvietošanās kontroles ziņā kā pagaidu iekšējā robežkontrole, un tie ir mazāk traucējoši attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, kā arī brīvu preču un pakalpojumu apriti.
Policijas sadarbības rīki Šengenas acquis pilnveidošanai
Šajā ieteikumā izklāstītie ieteikumi attiecībā uz policijas operatīvo sadarbību sekmē Šengenas noteikumu pilnveidošanu.
Pirmkārt, viens no ES tiesiskā regulējuma pīlāriem, kas ir policijas sadarbības pamatā, tika izveidots ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu (Šengenas konvencija), pirms 30 gadiem, krietni pirms minētajām krīzēm un izaicinājumiem, kas ir mainījuši situāciju Šengenas zonā. Šengenas konvencijā līgumslēdzējām pusēm ir noteikti vairāki pienākumi attiecībā uz policijas sadarbību, lai novērstu trūkumus drošības jomā, kas radušies, atceļot pārbaudes uz iekšējām robežām. Konkrēti, Šengenas konvencijā ir definēti vairāki pamatnoteikumi attiecībā uz citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos un citas valsts teritorijā veiktām novērošanas operācijām.
Otrkārt, kopīgas patruļas un citas operācijas ir tieši saistītas ar Šengenas acquis pilnveidošanu, tai skaitā Šengenas konvencijas 39. panta 1. punktu par palīdzību starp iestādēm, kas ļauj īstenot Šengenas politiku. Kopīgas patruļas un kopīgas operācijas reglamentē starp dalībvalstīm noslēgtie nolīgumi par pārrobežu sadarbību. 2008. gadā pieņemtajos Prīmes lēmumos ir izklāstīti vairāki pamatnoteikumi kopīgu patruļu un citu kopīgu operāciju veikšanai pāri ES iekšējām robežām, kā arī pārrobežu palīdzības sniegšanai sakarā ar katastrofām un smagiem nelaimes gadījumiem. Prīmes lēmumos galvenais uzsvars ir likts uz automatizētu apmaiņu ar DNS, pirkstu nospiedumu un transportlīdzekļu reģistrācijas datiem un tāpēc iedaļas par kopīgām patruļām un operācijām netika atzīmētas kā Šengenas acquis pilnveidošana, taču, ja tās būtu pieņemtas atsevišķi, tās sava pārrobežu rakstura dēļ, iespējams, tiktu uzskatītas par minētā acquis pilnveidošanu.
Treškārt, operatīvā policijas sadarbība starp dalībvalstīm notiek arī saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ņemot vērā nesaistošus Padomes dokumentus, kas ietver labu praksi (“Šengenas katalogs”) un pamatnostādnes (“vienoto kontaktpunktu” (SPOC) pamatnostādnes, policijas un muitas sadarbības centru (PCCC) pamatnostādnes, rokasgrāmatas par tiesībaizsardzības informācijas apmaiņu un pārrobežu operācijām). SPOC un PCCC ir izveidoti, tieši reaģējot uz nepieciešamību apmainīties ar attiecīgo informāciju pēc iekšējo robežu atcelšanas. Šengenas asociētās valstis ir arī izveidojušas PCCC un valsts SPOC.
Ceturtkārt, dalībvalstis ir sistemātiski papildinājušas un paplašinājušas šo Šengenas “pamata” tiesisko regulējumu ar savstarpējiem divpusējiem un daudzpusējiem sadarbības nolīgumiem. Komisija ir identificējusi vismaz 60 šādus nolīgumus visā ES, un tie visi ir atšķirīgi. Šengenas asociētās valstis arī ir noslēgušas šādus operatīvās sadarbības nolīgumus ar dalībvalstīm.
Konstatētās problēmas
Pirmkārt, pašreizējais ES tiesiskais regulējums piedāvā dalībvalstīm vairākas izvēles iespējas attiecībā uz sadarbību ar citām dalībvalstīm (piemēram, Šengenas konvencija ļauj dalībvalstīm izvēlēties noteikt vai nenoteikt attāluma ierobežojumus kilometros attiecībā uz to teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos). Tas rada nenoteiktību un skaidrības trūkumu par to, kādi noteikumi policijas darbiniekiem ir jāievēro, kad tie veic darbības citā dalībvalstī. Turklāt dažas šajā ziņā izdarītās izvēles rada šķēršļus, kuru nebūtu, ja tiktu izdarītas citas izvēles, ko pieļauj ES tiesiskais regulējums.
Otrkārt, dalībvalstu divpusējie un daudzpusējie policijas sadarbības nolīgumi pieļauj reģionālas īpatnības sadarbībā ar kaimiņu dalībvalstīm, tomēr to apspriešana, parakstīšana un ratificēšana dalībvalstīm ir ļoti laikietilpīga. Šo divpusējo nolīgumu izplatība ir radījusi sarežģītu tādu vairāku atšķirīgu vienošanos tīklu, kuras ietver dažādus piemērojamos noteikumus, un tā rezultātā rodas sadrumstalotība un šķēršļi sadarbībai. Piemēram, mazākās valstīs vai valstīs, kurām ir tikai sauszemes robežas, tiesībaizsardzības amatpersonām, kas strādā pāri robežām un veic operatīvas darbības, dažos gadījumos ir jāievēro pat septiņi dažādi noteikumu kopumi. Tā rezultātā dažas darbības, piemēram, tūlītēja pakaļdzīšanās aizdomās turētajiem pāri iekšējām robežām, nav atļautas vai notiek nesaskaņoti un neoptimāli, un noziedznieki to izmanto savā labā. Turklāt pašreizējos noteikumos nav pietiekami aptverta operatīvā sadarbība, kurā izmanto jaunas tehnoloģijas, piemēram, dronus.
Treškārt, pēdējos sešos gados veiktie Šengenas izvērtējumi policijas sadarbības jomā apstiprināja, ka daži starp dalībvalstīm noslēgtie divpusējie vai daudzpusējie nolīgumi ir novecojuši vai netiek pietiekami izmantoti. Citi lielā mērā pārsniedz noteikumus par pārrobežu sadarbību un ļauj izveidot labu praksi rezultatīvākai pārrobežu noziedzības apkarošanai (piemēram, kopīgi policijas iecirkņi ar pārrobežu kriminālizmeklēšanas pilnvarām vai kopīgas apmācības), taču tie netiek sistemātiski piemēroti visā ES.
Ceturtkārt, dažu, piemēram, tūlītējā pakaļdzīšanās iesaistītu, policijas darbinieku saziņas iekārtas pēc robežu šķērsošanas vairs nedarbojas, jo dažādu dalībvalstu izmantotās drošas saziņas iekārtas nav saderīgas. Tā rezultātā viņi nevar sazināties ar savas valsts iestādēm vai tās dalībvalsts iestādēm, kuras robežu viņi šķērso. Turklāt policijas darbiniekiem, kuri piedalās kopīgās patruļās vai operācijās citās dalībvalstīs, nereti netiek nodrošināts mobilais aprīkojums, kas viņiem ļautu attālināti un droši piekļūt savas valsts, ES un starptautiskajām datubāzēm.
Piektkārt, kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā un citās teritorijās Eiropas Savienībā bieži vien notiek ad hoc. Tās nereti nav saskaņotas un notiek bez iepriekšējas riska analīzes, kas ļautu tās izmantot mērķtiecīgāk. Dalībvalstīm nav foruma, kurā apmainīties ar šādu riska analīzi vai informēt citas dalībvalstis par savām vajadzībām un prioritārajām jomām. Piemēram, lai mērķtiecīgāk izmantotu kopīgas patruļas vai citas kopīgas operācijas, kas notiek visā ES lielu pasākumu laikā (piemēram, lielos sporta pasākumos, starptautiskos samitos), noteiktos laikposmos (piemēram, atvaļinājumu sezonā) vai saskaroties ar konkrētiem noziedzības viļņiem (piemēram, terorismu, narkotiku tirdzniecību, spēļu rezultātu sarunāšanu, viltotu preču tirdzniecību, krāpšanu ar kredītkartēm, kabatzādzību un citiem noziedzīgiem nodarījumiem pret īpašumu).
Sestkārt, noziedzīgie tīkli, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, veicina neatbilstīgu migrantu neatļautu pārvietošanos un izmanto upuru neaizsargāto stāvokli, izturoties pret cilvēkiem kā pret precēm. Organizētā migrantu kontrabanda ir galvenā noziedzīgā darbība, un sekmēta neatļauta pārvietošanās ir liels izaicinājums ES drošībai. Cilvēku tirdzniecība ir vēl viena smagās un organizētās noziedzības pamatdarbība, kas joprojām būs apdraudējums arī tuvākajā nākotnē. Gandrīz puse cilvēku tirdzniecības upuru Eiropas Savienībā ir ES valstu valstspiederīgie, un lielākā daļa cilvēku tirgotāju ir ES pilsoņi. Šādiem noziegumiem lielā mērā ir pārrobežu raksturs, un to atklāšanai un izmeklēšanai ir nepieciešama mērķtiecīga policijas darbība uz vietas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā. Proti, koordinētas kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas, kuru pamatā ir riska analīze un kurās dalībvalstu amatpersonām, kas darbojas kopā (piemēram, patruļmašīnā), attiecīgos gadījumos galvenokārt būtu jākoncentrējas uz migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības atklāšanu.
Septītkārt, pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbībā Eiropas Savienībā iesaistītās amatpersonas ne vienmēr ir pienācīgi apmācītas, lai tām būtu zināšanas un darbības iemaņas, kas nepieciešamas, lai tās veicamos uzdevumus varētu izpildīt visefektīvākajā un lietderīgākajā veidā. Pētījumā, kas Komisijas uzdevumā tika veikts 2021. gadā, ir konstatēts, ka pārrobežu sadarbībā iesaistītajiem tiesībaizsardzības darbiniekiem apmācība ir pieejama ierobežotā apmērā. Apmācība nenotiek regulāri, un tajā ne vienmēr tiek ņemtas vērā jaunākās norises. Turklāt informētība un zināšanas par attiecīgajām datubāzēm un par dažādu dalībvalstu piešķirto izpildvaru ir ierobežotas. Rezultatīvu policijas pārrobežu operatīvo sadarbību kavē arī valodas barjera.
Turpmākā virzība
Kā izklāstīts Komisijas 2021. gada jūnija paziņojumā “Stratēģija pilnībā funkcionējošai un noturīgai Šengenas zonai”, šā ieteikuma mērķis ir sekmēt kopīgu standartu izveidi, kas ļautu policijas darbiniekiem rezultatīvi sadarboties ar kolēģiem citās dalībvalstīs. Ievērojot spēkā esošos ES tiesību aktus un balstoties uz labu praksi dalībvalstu divpusējos vai daudzpusējos sadarbības nolīgumos, policijas darbiniekiem būtu jāīsteno mērķtiecīgas kopīgas operācijas, tai skaitā kopīgas patruļas, jo īpaši pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā. Tā kā teroristi un citi noziedznieki darbojas visās dalībvalstīs, policijas iestādēm vajadzētu būt iespējai viņus labāk uzraudzīt un vajadzības gadījumā aizturēt tūlītējās pakaļdzīšanās rezultātā citas valsts teritorijā, vai veikt novērošanas operācijas attiecībā uz viņiem. Turklāt kopīgas operācijas var palīdzēt efektīvi risināt ar neatbilstīgu migrantu neatļautu pārvietošanos saistīto problēmu.
Ņemot vērā dalībvalstu lomu attiecībā uz iekšējo drošību un to, ka reģionālās sadarbības īstenošanas nolūkā ir nepieciešama elastība, šajā ieteikumā ir izklāstītas policijas operatīvās sadarbības darbības, kuru mērķis ir:
–precizēt un saskaņot noteikumus par iesaistīšanos pārrobežu tiesībaizsardzības operācijās, kuru mērķis ir uzraudzīt un arestēt noziedzniekus un teroristus, veicot novērošanu, tūlītēju pakaļdzīšanos, kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas valstu teritorijās;
–nodrošināt policijas darbiniekiem attālinātu piekļuvi savām datubāzēm, kad tie darbojas citās dalībvalstīs, un tādu drošu saziņas iekārtu izmantošanu, kas spēj darboties arī pāri robežām;
–paplašināt esošo policijas muitas sadarbības centru lomu, lai tie kļūtu par kopīgiem policijas iecirkņiem, kas spēj ne tikai apmainīties ar informāciju, bet arī plānot, atbalstīt un koordinēt kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas, pamatojoties uz kopīgu riska analīzi;
–izmantot mērķtiecīgas kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas konkrētās pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, pamatojoties uz iepriekšēju analīzi, lai apkarotu migrantu kontrabandu, kā arī novērstu un atklātu migrantu nelikumīgu uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītu pārrobežu noziedzību;
–izmantot mērķtiecīgas kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas konkrētās pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, pamatojoties uz iepriekšēju analīzi, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību, kā arī identificētu un aizsargātu upurus;
–kopā ar Komisiju un Eiropolu izveidot koordinācijas platformu, lai atbalstītu un mērķtiecīgi izmantotu kopīgas operācijas un patruļas visā ES nolūkā uzturēt un uzlabot sabiedrisko kārtību un drošību, novērst noziedzīgus nodarījumus vai palīdzēt novērst konkrētus noziedzības viļņus galvenajās vietās vai noteiktos laikposmos (piemēram, tūrisma zonās, galvenajos noziedzības centros, atvaļinājumu sezonā), masu pulcēšanās pasākumos (piemēram, lielos sporta pasākumos, starptautiskos samitos) vai sakarā ar katastrofām un smagiem nelaimes gadījumiem;
–paplašināt kopīgas apmācības un apmaiņas programmas policijas kadetiem un mūžizglītību operatīvajā pārrobežu sadarbībā iesaistītajām amatpersonām, kā arī apsvērt plašas Eiropas līmeņa kopīgas mācību programmas izveidi par operatīvo pārrobežu sadarbību, lai izveidotu īstenu ES policijas darba kultūru.
Kā noteikts ierosinātajā ieteikumā, dalībvalstīm vajadzības gadījumā būtu jāmaina savi valsts noteikumi un ar citām dalībvalstīm noslēgtie divpusējie un daudzpusējie nolīgumi, lai īstenotu tajā izklāstītos pasākumus.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis ieteikums atbilst pašreizējiem un gaidāmajiem noteikumiem tiesībaizsardzības sadarbības jomā.
Kā uzsvērts iedaļā “Priekšlikuma pamatojums un mērķi”, Komisijas centieni uzlabot tiesībaizsardzības sadarbības efektivitāti un lietderību ES balstās uz esošajiem Komisijas stratēģiskajiem dokumentiem. Tie ir, piemēram, Drošības savienības stratēģija, ES Terorisma apkarošanas programma, ES organizētās noziedzības novēršanas stratēģija 2021.–2025. gadam, ES stratēģija cilvēku tirdzniecības apkarošanai 2021.–2025. gadam,
ES stratēģija efektīvākai cīņai pret bērnu seksuālu izmantošanu
, ES stratēģija narkotiku jomā 2021.–2025. gadam un jaunā Šengenas stratēģija.
Padome ieņem salīdzināmu nostāju, jo īpaši nesen pieņemtajos Padomes 2020. gada novembra secinājumos par iekšējo drošību un Eiropas policijas partnerību, kuros tā Komisiju aicina “apsvērt iespēju konsolidēt ES tiesisko regulējumu, lai vēl vairāk stiprinātu pārrobežu sadarbību tiesībaizsardzības jomā” .
Šis ieteikums arī veicinās pilnībā funkcionējošas un noturīgas Šengenas zonas izveidi, kā noteikts Šengenas stratēģijā, kurā atkārtoti uzsvērta “nepieciešamīb[a] pēc kopīgiem standartiem, lai policijas ierēdņi varētu efektīvi sadarboties ar saviem kolēģiem kaimiņvalstīs”. Tas palīdzēs garantēt augstu drošības līmeni dalībvalstu teritorijā un tādējādi atbalstīs Šengenas zonu bez kontroles pie iekšējām robežām. Tas arī papildinās priekšlikumu grozīt Šengenas Robežu kodeksu.
Tā kā abas minētās daļas tiesībaizsardzības sadarbības kontekstā būtībā ir saistītas ar i) operatīvo pārrobežu sadarbību (kas ir šā priekšlikuma uzmanības centrā) un ii) informācijas apmaiņu, šis ieteikums ietilps saskaņotā tiesību aktu kopumā kopā ar priekšlikumu direktīvai par informācijas apmaiņu un saziņu starp dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādēm un priekšlikumu pārskatīt automatizēto datu apmaiņas mehānismu policijas sadarbības nolūkiem (“Prīmes II regula”).
•
Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šā ieteikuma mērķis ir sniegt pozitīvu devumu pilnībā funkcionējošas un noturīgas Šengenas zonas izveidei, kas ļautu brīvi pārvietoties vairāk nekā 420 miljoniem cilvēku un īstenot netraucētu preču un pakalpojumu plūsmu. Tas savukārt veicinās efektīvu vienotā tirgus darbību un tādējādi ES ekonomikas izaugsmi. Tāpēc šis ieteikums pilnībā atbilst citām ES politikām attiecībā uz nodarbinātību, transportu un galu galā ekonomikas izaugsmi pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, kā arī visā ES.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Juridiskais pamats ES rīcībai tiesībaizsardzības sadarbības jautājumā ir Līguma par Eiropas Savienības darbību (“LESD”) V sadaļas 5. nodaļa.
Atbilstīgi LESD 87. pantam “Savienība attīsta policijas sadarbību, iesaistot visas dalībvalstu kompetentās iestādes, tostarp policiju, muitas iestādes un citas dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes, kas specializējas noziedzīgu nodarījumu novēršanā, atklāšanā un izmeklēšanā”.
Konkrētāk, LESD 87. panta 3. punkts attiecas uz pasākumiem, kas saistīti ar operatīvo sadarbību starp tiesībaizsardzības iestādēm. Šādi pasākumi ir paredzēti šajā ieteikumā. Tajā ir ietverti arī LESD 89. pantā minētie pasākumi attiecībā uz nosacījumiem un ierobežojumiem, atbilstīgi kuriem dalībvalstu tiesībaizsardzības iestādes var darboties citas dalībvalsts teritorijā. Ciktāl šajā ieteikumā ir ietverti arī pasākumi, uz kuriem, iespējams, attiecas LESD 87. panta 2. punkts (piemēram, par informācijas apmaiņu un apmācību), šie pasākumi šajā gadījumā papildina pasākumus, kuri pamatojas uz LESD 87. panta 3. punktu un 89. pantu.
Tāpēc šā ieteikuma juridiskais pamats ir LESD 87. panta 3. punkts un 89. pants, lasot tos kopā ar LESD 292. pantu, kurā teikts: “Padome pieņem ieteikumus (..) pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma. Tā pieņem vienprātīgus lēmumus tajās jomās, kurās ir nepieciešams vienprātīgs lēmums kāda Savienības akta pieņemšanai.”
•Juridiskā instrumenta izvēle
Lai pastiprinātu operatīvo policijas sadarbību Eiropas Savienībā, ir nepieciešama visu attiecīgo dalībnieku spēcīga politiskā iesaiste, jo īpaši dalībvalstīs.
Policijas pārrobežu operatīvā sadarbība parasti ietver vienas dalībvalsts vienādos formas tērpos tērptu un bruņotu policijas spēku fizisku intervenci citu dalībvalstu teritorijā. Šīs intervences mērķis ir īstenot preventīvas un represīvas misijas, kuru rezultātā personas var īslaicīgi arestēt un aizturēt, kamēr ierodas otras dalībvalsts iestāžu amatpersonas.
Šāda veida operācijas skar dalībvalstu suverenitātes būtību un var radīt konstitucionālus izaicinājumus, padarot jebkura jauna ES tiesību akta pieņemšanu šajā jomā par ļoti jutīgu jautājumu. Tādēļ, balsojot par ES tiesību aktiem operatīvās sadarbības jomā, Padomē parasti ir nepieciešama vienprātība.
Komisija uzskata, ka pašlaik ir pāragri sagatavot saistoša ES tiesību akta priekšlikumu šāda veida policijas operatīvās sadarbības saskaņošanai. Tomēr var atzīmēt, ka, lai gan ieteikumi nav juridiski saistoši saskaņā ar LESD, kā to interpretējusi Eiropas Savienības Tiesa, tie ir tiesību akti un tādēļ nevar uzskatīt, ka tiem nav juridiska spēka, kā arī tie attiecīgā gadījumā ir jāņem vērā valsts līmenī.
Pamatojoties uz iepriekšējiem attiecīgajiem Padomes secinājumiem un labu praksi, ko dažas dalībvalstis jau ir ieviesušas, Komisija nolēma sagatavot Padomes ieteikumu un noteikt tajā vairākas ieteicamās darbības, kuru mērķis ir uzlabot dalībvalstu operatīvās sadarbības īstenošanu. Komisija plāno uzraudzīt šā ieteikuma īstenošanu un novērtēt, vai nākotnē ir nepieciešams saistošs ES tiesību akts, kas attiecas uz policijas pārrobežu operatīvo sadarbību.
•Subsidiaritāte
Lai pienācīgi risinātu šā paskaidrojuma raksta pirmajā iedaļā konstatētās problēmas, ir nepieciešama ES līmeņa rīcība. Nerīkojoties ES līmenī, dalībvalstis arī turpmāk saskarsies ar nenoteiktību un šķēršļiem, ko rada atšķirīgie noteikumi par to amatpersonu tiesībām, kuras darbojas citās dalībvalstīs. Turklāt, lai atrisinātu ieilgušās ar savienojamību saistītās tehniskās problēmas, kas mazina vēlmi veikt kopīgas operācijas, ir nepieciešama ES līmeņa pieeja. Ņemot vērā smagās un organizētās noziedzības transnacionālo raksturu, ir svarīgi nodrošināt ātru sadarbību starp policijas un tiesu iestādēm attiecībā uz attiecīgajiem operatīvajiem pasākumiem pārrobežu kontekstā.
Salīdzinājumā ar dalībvalstīm Eiropas Savienībai ir lielākas iespējas panākt valsts līmenī veikto darbību saskaņotību, novērst atšķirīgu praksi, dublēšanos un nenoteiktību un galu galā nodrošināt efektīvu darbību pārrobežu noziedzības apkarošanai. Paredzams, ka ES rīcība, ar ko atbild uz konstatētajām problēmām, sniegs pievienoto vērtību ES un līdz ar to arī tās iedzīvotājiem.
•Proporcionalitāte
Šajā priekšlikumā dalībvalstīm ir ieteikts īstenot vairākus pasākumus, kuru mērķis ir novērst šķēršļus un stiprināt attiecīgos esošos pārrobežu sadarbības mehānismus un rīkus. Tajā nav sniegti ieteikumi, kas būtu pretrunā spēkā esošo ES tiesību aktu noteikumiem. Tieši pretēji — dalībvalstīm ieteiktie pasākumi būtu jāīsteno, ievērojot minētos ES tiesību aktus. Turklāt netiek gaidīts, ka dalībvalstis grozīs valstu tiesību aktos paredzētos nosacījumus un aizsardzības pasākumus attiecībā uz aptvertajām operatīvajām darbībām, ciktāl tie atbilst ES tiesību aktiem un nav īpaši aplūkoti šajā ieteikumā; dalībvalstīm tie ir jāturpina piemērot.
Ņemot vērā policijas pārrobežu operatīvās sadarbības pasākumu sensitīvo raksturu un dalībvalstu pausto vēlmi iesaistīties turpmākā dialogā par to, kādi pasākumi būtu jāievieš policijas operatīvās sadarbības stiprināšanai, vispiemērotākā un samērīgākā izvēle ir priekšlikums Padomes ieteikumam, jo tas nepārsniedz to, kas šajā posmā ir nepieciešams, lai sasniegtu mērķi attiecībā uz policijas operatīvās sadarbības uzlabošanu visā ES.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Attiecībā uz šo priekšlikumu nav veikta operatīvās sadarbības jomā spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaude. Tam par iemeslu ir tas, ka ES pamata tiesību akti ir ļoti ierobežoti un tos sistemātiski papildina starp dalībvalstīm noslēgti divpusēji un daudzpusēji sadarbības nolīgumi.
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Apspriešanās ar ieinteresētajām personām notika laikposmā no 2019. gada jūlija līdz 2021. gada jūlijam. Apspriešana bija vērsta uz dažādām ieinteresētajām personām: jomas ekspertiem, valstu iestādēm, pilsoniskās sabiedrības organizācijām un sabiedrības locekļiem, kam tika lūgts paust savas cerības un bažas attiecībā uz tiesībaizsardzības sadarbības stiprināšanu ES.
Komisija izmantoja dažādus iesaistes līdzekļus, piemēram, noteiktām grupām paredzētas anketas un ekspertu intervijas, kā arī tā organizēja vairākus tematiskus seminārus ar dalībvalstu un Šengenas asociēto valstu pārstāvjiem. Šajā ieteikumā aptvertie temati tika apspriesti arī Padomes darba grupās (piemēram, Tiesībaizsardzības jautājumu darba grupā — policijas un muitas apakšgrupās, Pastāvīgajā komitejā operatīvai sadarbībai iekšējās drošības jautājumos).
Turklāt Komisija savā tīmekļa vietnē sāka publisko apspriešanu, kura notika visās ES oficiālajās valodās un ilga astoņas nedēļas — no 2021. gada 19. aprīļa līdz 2021. gada 14. jūnijam.
Arī darbuzņēmējs īstenoja vairākas apspriešanas darbības ārēja pētījuma sagatavošanas ietvaros (“Pētījums, ar ko atbalsta ietekmes novērtējuma sagatavošanu par ES politikas iniciatīvām pārrobežu tiesībaizsardzības sadarbības veicināšanai”).
Minētās apspriešanas mērķis bija saņemt būtisku pienesumu no ieinteresētajām personām, lai nodrošinātu pierādījumos balstītu pieeju ierosināto pasākumu sagatavošanai nolūkā uzlabot dalībvalstu savstarpējo tiesībaizsardzības sadarbību.
Sagatavojot šo ieteikumu, tika pienācīgi ņemti vērā visu šo apspriešanās pasākumu rezultāti. Apspriešanās pasākumos tika izmantoti galvenie ietekmes novērtēšanā izmantotās metodikas elementi, sākot no problēmas definēšanas un beidzot ar vispiemērotāko iespēju izpēti.
•Ietekmes novērtējums
Ar ierosinātajiem ieteikumiem, ja tie tiks pieņemti to pašreizējā redakcijā un rezultatīvi īstenoti, tiks uzlabota policijas pārrobežu operatīvā sadarbība, turklāt tiem būs ievērojama pozitīva ietekme uz noziedzības novēršanu un atklāšanu dalībvalstīs.
Tomēr, ņemot vērā vienprātības principu, ko piemēro attiecīgajiem policijas operatīvās sadarbības pasākumiem, un dažu dalībvalstu apspriešanās posmā paustās bažas par suverenitāti, kā minēts iepriekš, Komisija uzskata, ka šobrīd būtu pāragri sagatavot saistoša ES tiesību akta priekšlikumu šādas sadarbības regulēšanai.
Tā vietā šajā ieteikumā dalībvalstis tiek aicinātas stiprināt policijas pārrobežu operatīvās sadarbības esošos aspektus, pamatojoties uz labu praksi, ko dalībvalstis jau ir ieviesušas un pārbaudījušas, citstarp divpusējā un daudzpusējā kontekstā.
Tāpēc šim priekšlikumam Padomes ieteikumam par policijas pārrobežu operatīvo sadarbību nav veikts ietekmes novērtējums.
4.PAMATTIESĪBAS
Uzlabojot dalībvalstu kompetento iestāžu spēju sadarboties pāri ES iekšējām robežām, ievērojot attiecīgajos ES un valstu tiesību aktos noteiktos ierobežojumus, ar šo ieteikumu tiks veicināta labāka iedzīvotāju dzīvības un drošības aizsardzība. Jebkāda no šā ieteikuma izrietošā iejaukšanās pamattiesībās ir pamatota un nepārsniedz to, kas ir nepieciešams un samērīgs.
Tiek uzskatīts, ka ietekme uz persondatu aizsardzību ir neitrāla. Šā ieteikuma rezultātā, visticamāk, kvantitatīvi palielināsies persondatu apmaiņa starp dalībvalstīm atbilstīgi paredzamajam policijas pārrobežu operatīvās sadarbības pieaugumam. Tomēr uz šo papildu persondatu apmaiņu attieksies tie paši stingrie noteikumi un procedūras, kas jau ir spēkā attiecībā uz šādu datu apstrādi saskaņā ar ES tiesību aktiem, jo īpaši Tiesībaizsardzības direktīvu.
Attiecībā uz citām pamattiesībām, piemēram, aizdomās turēto un apsūdzēto personu minimālajām procesuālajām tiesībām saskaņā ar ES direktīvām par procesuālajām tiesībām (tiesības uz informāciju aizdomās turētā aizturēšanas gadījumā, tiesības uz mutisko tulkojumu un tiesības uz advokāta palīdzību), ietekme ir neitrāla. Šis ieteikums, kura rezultātā pieaugtu esošo pārrobežu policijas operāciju skaits, neierobežo un nemaina piemērojamos noteikumus par procesuālajām tiesībām. Tāpat joprojām ir piemērojami noteikumi un standarti, kas noteikti citās ES tiesību jomās, atbilstīgi dalībvalstu pienākumam ievērot ES Pamattiesību hartā noteiktās pamattiesības.
5.IETEKME UZ BUDŽETU
Šā ieteikuma ietekme uz budžetu jo īpaši ir atkarīga no tā, kā Padome reaģēs uz šo ieteikuma priekšlikumu un cik lielā mērā dalībvalstis vēlāk īstenos šos ieteikumus.
Tā kā dažās dalībvalstīs sadarbības līmenis ir vairāk attīstīts, ierosināto ieteikumu īstenošanas izmaksas dažādās dalībvalstīs atšķirsies. Izmaksas atspoguļos pašreizējās operatīvās sadarbības starp dalībvalstīm pakāpenisku pieaugumu, jo ieteikto pasākumu īstenošanas ietekme būs jūtama laika gaitā.
Ņemot vērā īstenojamo pasākumu raksturu, izmaksas valsts līmenī būtiskā apmērā un saskaņā ar piemērojamajiem nosacījumiem varētu segt no dalībvalstu programmām, kas tiek īstenotas saskaņā ar Iekšējās drošības fondu. Iekšējās drošības fondam citstarp ir tādi konkrēti mērķi kā “uzlabot un sekmēt informācijas apmaiņu”, “uzlabot un pastiprināt pārrobežu sadarbību” un “atbalstīt dalībvalstu spēju stiprināšanu saistībā ar noziedzības, terorisma un radikalizācijas novēršanu un apkarošanu, kā arī ar drošību saistītu incidentu, risku un krīžu pārvaldību”. Izņemot izmaksas, ko potenciāli varētu segt no dalībvalstu programmām, kuras tiek īstenotas saskaņā ar Iekšējās drošības fondu, citas izmaksas ES līmenī netiks segtas.
6.CITI ELEMENTI
•Īstenošanas plāni un uzraudzīšanas, izvērtēšanas un ziņošanas kārtība
Komisija aicina Padomi pieņemt ierosināto ieteikumu ne vēlāk kā līdz 2022. gada jūnijā.
Komisija uzskata, ka attiecīgajā Padomes darba grupā vajadzētu notikt pastāvīgai diskusijai par policijas pārrobežu operatīvo sadarbību, lai minētā darba grupa varētu kalpot par pastāvīgu forumu dalībvalstu diskusijām par šajā ieteikumā aplūkotajiem jautājumiem un jo īpaši par turpmākajiem pasākumiem, kas veicami saistībā ar šo ieteikumu.
Komisijai vienu gadu pēc šā ieteikuma pieņemšanas būtu jāsniedz ziņojums par dalībvalstu panākto progresu tā īstenošanā. Ziņojumā būtu jānovērtē, vai ir nepieciešami saistoši ES tiesību akti attiecībā uz aptvertajām policijas pārrobežu operatīvās sadarbības formām.
•Detalizēts konkrētu priekšlikuma noteikumu skaidrojums
Priekšlikuma 1. iedaļā ir definēti galvenie šajā ieteikumā izmantotie termini.
Priekšlikuma 2. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir novērst šķēršļus policijas darbinieku intervencei citās dalībvalstīs sakarā ar citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos, citas valsts teritorijā veiktu novērošanu, kā arī kopīgām patruļām un citām kopīgām operācijām. Šo ieteikumu mērķis ir paplašināt to noziedzīgo nodarījumu pašreizējo sarakstu, attiecībā uz kuriem var izmantot citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos un novērošanu, un atcelt dažu dalībvalstu noteiktos ģeogrāfiskos un laika ierobežojumus, kas rada šķēršļus šādām operācijām. To mērķis ir saskaņot noteikumus par izpildvaras nodošanu starp dalībvalstīm, lai panāktu lielāku skaidrību un noteiktību attiecībā uz to, ko drīkst darīt policijas darbinieki, kuri citas valsts teritorijā veic tūlītēju pakaļdzīšanos un novērošanu, kā arī piedalās kopīgās operācijās.
Ieteikumi par citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos attiecas ne tikai uz sauszemes robežu šķērsošanu, bet arī uz ūdens robežu (jūras, upes, ezera) un gaisa telpas robežu šķērsošanu. Tie attiecas arī uz iesaistīto policijas darbinieku tiesībām izmantot savu dienesta ieroci ne tikai likumīgai pašaizsardzībai, bet arī citu personu aizsardzībai. Šajos punktos ieteikumi pārsniedz Šengenas konvencijas 41. panta 5. punkta b) un e) apakšpunktā noteikto. Tomēr Šengenas konvencijas 41. panta 10. punktā ir atļauts 41. panta īstenošanas nolūkā pieņemt papildu noteikumus. Šajā gadījumā tas ietver nosacījumus, saskaņā ar kuriem var veikt tūlītēju pakaļdzīšanos.
Priekšlikuma 3. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir sekmēt pārrobežu policijas sadarbību kā rīku migrantu kontrabandas apkarošanai un neatbilstīgas migrācijas novēršanas un atklāšanas atbalstam. Dalībvalstīm vajadzētu izmantot mērķtiecīgas kopīgas operācijas konkrētās pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, pamatojoties uz analīzi, lai apkarotu migrantu kontrabandu, novērstu un atklātu migrantu nelikumīgu uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītu pārrobežu noziedzību. Dalībvalstīm būtu arī jānodrošina koordinēšana valsts līmenī starp kopīgās operācijās iesaistītajām kompetentajām iestādēm un tām iestādēm, kuru kompetencē ir turpmākais darbs ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri aizturēti par nelikumīgu uzturēšanos. Šajā sakarā tām jo īpaši būtu jāizmanto Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 3. punktā minētie mehānismi.
Priekšlikuma 4. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir uzlabot pārrobežu policijas sadarbību nolūkā apkarot cilvēku tirdzniecību, kā arī identificēt un aizsargāt upurus. Dalībvalstīm būtu jāizmanto kopīgas operācijas cilvēku tirdzniecības apkarošanai un upuru identificēšanai, kā arī drošības un atbalsta sniegšanai upuriem. Kopīgās operācijās var atklāt un identificēt potenciālos cilvēku tirdzniecības upurus. Viņi būtu nekavējoties jānosūta uz palīdzības, atbalsta un aizsardzības dienestiem, tostarp vajadzības gadījumā sadarbībā ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Agrīna upuru identificēšana ir arī kritiski svarīga, lai policijas iestādes varētu labāk izmeklēt lietas apstākļus un sodīt cilvēku tirgotājus. Šajā kontekstā ļoti svarīga ir tiesībaizsardzības iestāžu darbinieku apmācība cilvēku tirdzniecības gadījumu atklāšanā.
Priekšlikuma 5. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā esošos policijas un muitas sadarbības centrus (PCCC) pārveidot par kopīgiem policijas un muitas iecirkņiem (JPCS). Papildus saviem pašreizējiem ar reģionālās pārrobežu informācijas apmaiņu saistītajiem uzdevumiem kopīgajiem policijas un muitas iecirkņiem būtu jāattīsta spēja izveidot, atbalstīt, koordinēt un īstenot tādas pastāvīgās operatīvās sadarbības formas pārrobežu teritorijās kā, piemēram, kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas. Tiem būtu jāveic kopīga analīze par viņu pierobežas teritorijā raksturīgo pārrobežu noziedzību un ar valsts vienotā kontaktpunkta (SPOC) starpniecību tā būtu jādara pieejama visām dalībvalstīm un tādām kompetentajām ES aģentūrām kā, piemēram, Eiropols. Šādas mērķtiecīgas kopīgās operācijas reglamentētu noteikumi par policijas pilnvaru īstenošanu pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, jo īpaši Šengenas Robežu kodeksa 23. pantā izklāstītie noteikumi. Tādējādi vajadzētu nodrošināt, ka šīm operācijām nav tāda ietekme, kas pielīdzināma robežkontrolei. Dalībvalstīm būtu arī jāattīsta spēja kopīgi atbalstīt to reģionā pieļauto pārrobežu noziegumu izmeklēšanas saskaņā ar piemērojamajiem tiesību aktiem un pamatojoties uz attiecīgajām juridiskajām atļaujām, kas tiek prasītas un izdotas saskaņā ar šādiem tiesību aktiem.
Priekšlikuma 6. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir labāk plānot, koordinēt un atbalstīt kopīgas operācijas visā ES. Dalībvalstīm un Komisijai būtu jāizveido koordinācijas platforma, kurā dalībvalstis varētu apmainīties ar informāciju par savām vajadzībām un prioritātēm. Nolūks ir veikt mērķtiecīgākas kopīgās operācijas, it īpaši lielu pasākumu laikā (piemēram, lielos sporta pasākumos, starptautiskos samitos) vai noteiktos laikposmos (piemēram, atvaļinājumu sezonā), kā arī palīdzēt novērst konkrētus noziedzības viļņus (piemēram, terorismu, narkotiku tirdzniecību, spēļu rezultātu sarunāšanu, viltotu preču kontrabandu, krāpšanu ar kredītkartēm, kabatzādzību un citus noziedzīgus nodarījumus pret īpašumu), jo īpaši tad, ja noziedzīgos nodarījumus ir izdarījuši smagās un organizētās noziedzības grupējumi; šai nolūkā vajadzības gadījumā var izmantot esošo ES finansējumu un ES drošības pētniecības un inovācijas projektu rezultātus. Dalībvalstīm būtu jādod norādījumi saviem valsts SPOC koordinēt šādas kopīgas operācijas, ieskaitot kopīgas patruļas, no un uz citām dalībvalstīm. Tām arī būtu jāizstrādā kopīgi draudu novērtējumi un riska analīzes, kā arī ikgadējie vajadzību novērtējumi, apmainoties ar informāciju par gaidāmajiem liela mēroga pasākumiem, draudiem sabiedriskajai kārtībai, drošībai, iekšējai drošībai, kā arī iedzīvotāju mobilitātes modeļiem, jo īpaši tūrisma sezonās. Šāda pieeja palīdzētu sagatavot un īstenot mērķtiecīgākas kopīgās patruļas un citas kopīgās operācijas, tai skaitā koordinētas policijas pārbaudes pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā. Laika gaitā tam vajadzētu ļaut mērķtiecīgi pievērsties galvenajām noziedzības īstenošanas vietām ES, kā aprakstīts 2021. gadā veiktajā ES SOCTA.
Priekšlikuma 7. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt efektīvu informācijas pieejamību un saziņu pārrobežu operāciju laikā. Dalībvalstīm būtu saviem policijas darbiniekiem jānodrošina rīki, kas viņiem ļauj attālināti un droši piekļūt savām datubāzēm saskaņā ar valsts tiesību aktiem, kā arī ES starptautiskajām un citām starptautiskajām datubāzēm, izmantojot Eiropas meklēšanas portālu. Mērķis ir nodrošināt viņiem iespēju pildīt savas policijas funkcijas pārrobežu operāciju laikā, piemēram, veicot identitātes pārbaudes. Dalībvalstīm savi pārrobežu operācijās iesaistītie policijas darbinieki būtu arī jāapgādā ar drošiem saziņas līdzekļiem (piemēram, tūlītējās ziņojumapmaiņas rīkiem), kas darbojas pāri robežām un ļauj izveidot savstarpēju savienojumu un sazināties reāllaikā tieši ar uzņēmējas dalībvalsts amatpersonām. Dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropola inovāciju laboratorijas sniegtie tehniskie risinājumi, lai garantētu drošu saziņas līdzekļu savienojamību pāri robežām.
Priekšlikuma 8. iedaļā ir sniegti ieteikumi, kuru mērķis ir virzīties uz kopīgu ES policijas darba kultūru, ievērojami palielinot kopīgas apmācības par policijas operatīvo sadarbību. Dalībvalstīm būtu jāizveido kopīgas apmācības un apmaiņas programmas saviem policijas kadetiem, lai attīstītu ilgtermiņa zināšanas un uzticēšanos starp policijas spēkiem ES. Kopīgās apmācības vajadzētu organizēt, sekojot veiksmīgajam piemēram — Francijas un Spānijas apvienotajai apmācību programmai Gendarmerie Nationale / Guardia Civil. Dalībvalstīm būtu jāizstrādā kopīgi pastāvīgi prasmju pilnveides kursi un apmaiņas programmas priekšējās līnijas policijas darbiniekiem un noziegumu izmeklētājiem, lai uzlabotu viņu prasmes un zināšanas pārrobežu operatīvās sadarbības jomā, jo īpaši par attiecīgajiem tiesību aktiem, iesaistes noteikumiem, rīkiem, mehānismiem, profesionālajiem standartiem un ētiku, procedūrām un paraugpraksi. Ar CEPOL atbalstu šie pasākumi varētu aptvert tiešsaistes apmācības moduļus līdz pat amatpersonu apmaiņas programmām, un tajos vajadzētu simulēt reālas situācijas. Ievērojami vajadzētu pastiprināt valodu kursus amatpersonām, kas strādā pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā. Dalībvalstīm arī būtu jāsaskaņo savu valsts policijas akadēmiju programmas, lai iekļautu tajās akreditētus kursus par Eiropas policijas pārrobežu operatīvo sadarbību. Tām būtu jāapsver iespēja izveidot kopīgas plaša mēroga ilgtermiņa apmācības un apmaiņas programmas policijas kadetiem un dalībvalstu amatpersonām attiecībā uz policijas pārrobežu operatīvo sadarbību.
Priekšlikuma 9. iedaļā ir ietverti noslēguma ieteikumi. Dalībvalstis ir aicinātas izmantot iepriekšminēto attiecīgās Padomes darba grupas piedāvāto forumu, lai apspriestu jautājumus, kas saistīti ar policijas pārrobežu operatīvo sadarbību, uz kuru attiecas šis ieteikums, un jo īpaši ar šā ieteikuma īstenošanu saistītus jautājumus.
Turklāt dalībvalstis tiek aicinātas sešos mēnešos pēc šā ieteikuma pieņemšanas uzsākt procesu grozījumu veikšanai savos valsts noteikumos un divpusējos un daudzpusējos nolīgumos ar citām dalībvalstīm, lai īstenotu šajā ieteikumā paredzētos pasākumus. Kad pēc šā ieteikuma pieņemšanas būs pagājis viens gads, Komisijai būtu jāpublicē ziņojums, kurā tiktu novērtēts, kā dalībvalstis ir īstenojušas šo ieteikumu.
2021/0415 (CNS)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS
par policijas operatīvo sadarbību
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 87. panta 3. punktu un 89. pantu saistībā ar tā 292. pantu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
ņemot vērā Eiropas Parlamenta atzinumu,
tā kā:
(1)Citas valsts teritorijā veikta novērošana un tūlītēja pakaļdzīšanās ir neaizstājami policijas operatīvās sadarbības instrumenti, un, ja tie netiek izmantoti, noziedznieki var izvairīties no policijas, šķērsojot robežu, izmantojot savā labā jurisdikcijas maiņu un policijas darbības nepārtrauktības neesību. Būtu jānovērš esošie ierobežojumi, ko ieviesušas dažas dalībvalstis, jo tie rada šķēršļus šādu darbību veikšanai to teritorijā. Ir arī jāpielāgo daži noteikumi par iesaistīšanos policijas pārrobežu operācijās, kuru mērķis ir uzraudzīt un arestēt noziedzniekus, veicot novērošanu, tūlītēju pakaļdzīšanos un kopīgas operācijas.
(2)Lai reaģētu uz noziedzīgajām darbībām un problēmām, ko policijas spēkiem rada pastāvīgā un arvien pieaugošā cilvēku, preču un pakalpojumu mobilitāte Savienībā, ir jāizveido pastāvīgas kopīgas patruļas un jārada spējas īstenot citas kopīgas operācijas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā. Esošajām struktūrām, piemēram, policijas un muitas sadarbības centriem, būtu jāpaplašina savas pašreizējās funkcijas, lai tās varētu plānot, atbalstīt, koordinēt un īstenot kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas, pamatojoties uz kopīgu riska analīzi un vajadzību novērtējumu, atbilstīgi piemērojamajām juridiskajām prasībām, nolūkā novērst, atklāt un atbalstīt tādu pārrobežu noziegumu izmeklēšanu, kas izdarīti pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā.
(3)Noziedzīgie tīkli, kas nodarbojas ar migrantu kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, izmanto savā labā iekšējo robežu neesību zonā, kurā nav kontroles pie iekšējām robežām (“Šengenas zona”), lai veicinātu neatbilstīgo migrantu neatļautu pārvietošanos un izmantotu upuru neaizsargāto stāvokli peļņas gūšanas nolūkos. Lai Savienības atgriešanas politika būtu iedarbīga, ir nepieciešami efektīvi un samērīgi pasākumi neatbilstīgo migrantu aizturēšanai un identificēšanai. Šajā sakarā, it īpaši izmantojot Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 3. punktā minētos mehānismus, būtu jāsekmē koordinācija, lai palīdzētu novērst gan neatbilstīgo migrantu neatļautu pārvietošanos un reaģēt uz to, gan sabiedriskās kārtības vai iekšējās drošības apdraudējumus, vienlaikus mazinot ietekmi uz bona fide ceļotāju pārvietošanos. Tā kā nepastāv iekšējo robežu kontrole, mērķtiecīgas kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā ir vērtīgs rīks migrantu kontrabandas un cilvēku tirdzniecības apkarošanai, nelegālas uzturēšanās un ar neatbilstīgu migrāciju saistītas pārrobežu noziedzības novēršanai un atklāšanai, kā arī divpusējo atpakaļuzņemšanas nolīgumu efektīvas praktiskās īstenošanas sekmēšanai, vienlaikus ievērojot Komisijas Ieteikumu (ES) 2017/432. Cilvēku tirdzniecības efektīvai apkarošanai ir nepieciešama policijas sadarbība gan valsts, gan starptautiskā līmenī, lai identificētu upurus un sniegtu viņiem atbalstu, kā arī uzlabotu cilvēku tirgotāju saukšanu pie atbildības un notiesāšanu.
(4)Tā kā dalībvalstīm ir pieejami ierobežoti policijas spēki, kurus tās var izvietot ārvalstīs, un izvietošana nenotiek koordinēti un balstoties uz iepriekšēju kopīgu analīzi, policijas spēku izvietošana citās dalībvalstīs var kļūt nelietderīga. Savienības koordinācijas platforma, kurā dalībvalstis var apmainīties ar informāciju par savām vajadzībām un prioritātēm attiecībā uz kopīgām patruļām un citām kopīgām operācijām ar Eiropas mēroga dimensiju, varētu izveidot nepieciešamo struktūru šādu operāciju efektīvai un rezultatīvai īstenošanai, lai uzturētu un uzlabotu sabiedrisko kārtību un drošību, novērstu noziedzīgus nodarījumus, tai skaitā tos, ko izdarījuši smagās un organizētās noziedzības grupējumi, un palīdzētu novērst konkrētus noziedzības viļņus galvenajās vietās, noteiktos laikposmos un konkrētās situācijās.
(5)Lai pārrobežu operatīvā sadarbība būtu sekmīga, ir būtiski nodrošināt saziņu un piekļuvi pieejamajai informācijai. Priekšējās līnijas darbiniekiem, kuri darbojas citā dalībvalstī, vajadzētu būt tādiem mobiliem risinājumiem kā, piemēram, pārnēsājamas ierīces vai automašīnā uzstādīti policijas datori, kas nodrošina reāllaika piekļuvi informācijai Savienības informācijas sistēmās, izmantojot Eiropas meklēšanas portālu (ESP), un attiecīgajām viņu valsts datubāzēm, ievērojot piemērojamajās piekļuves tiesības un piemērojamos Savienības un valsts tiesību aktus. Viņu rīcībā vajadzētu būt arī uzticamiem un drošiem, reāllaikā savstarpēji savienojamiem mobilo sakaru līdzekļiem, piemēram, tūlītējās ziņojumapmaiņas rīkiem, kas darbojas pāri robežām, lai varētu tieši sazināties ar savas valsts un uzņēmējas dalībvalsts iestādēm. Dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropola inovācijas laboratorijas piedāvātie tehniskie risinājumi, lai nodrošinātu drošu saziņas līdzekļu savienojamību pāri robežām un vismaz radītu iespēju droši izmantot reāllaika mobilo sakaru līdzekļus, kā arī, piemēram, ar GPS izsekošanas vai dronu palīdzību, noteikt savu policijas transportlīdzekļu ģeogrāfisko atrašanās vietu policijas pārrobežu operācijas laikā.
(6)Lai policijas pārrobežu operatīvā sadarbība būtu efektīva, ir jātiecas izveidot kopīgu policijas darba kultūru Savienībā. Prasmju, zināšanu un pārliecības veidošanas nolūkā ir noderīgi izveidot kopīgas sākotnējās apmācības un policijas kadetu apmaiņas programmu par jautājumiem, kas saistīti ar šādu sadarbību, un pastāvīgus prasmju pilnveides kursus par šiem jautājumiem priekšējās līnijas darbiniekiem un noziegumu izmeklētājiem. Dalībvalstīm ir svarīgi pielāgot un saskaņot savu valsts policijas akadēmiju mācību programmas visos apmācības līmeņos, lai iekļautu akreditētus kursus par policijas pārrobežu operatīvo sadarbību, un karjeras iespējas kadetiem un amatpersonām, kas absolvē šīs apmācības. Dalībvalstīm būtu arī pēc iespējas labāk jāizmanto Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūras (CEPOL) palīdzība, proti, tām būtu aģentūra jāinformē par savām apmācību vajadzībām, un jāatbalsta aģentūras darbības, saskaņojot savu apmācību portfeli ar pārrobežu sadarbības prioritātēm, kas noteiktas ES stratēģiskajā apmācības vajadzību novērtējumā (EU-STNA). Dalībvalstīm būtu jāapsver iespēja izveidot plaša mēroga ilgtermiņa Eiropas līmeņa kopīgas apmācības un apmaiņas programmas policijas kadetiem un amatpersonām policijas pārrobežu operatīvās sadarbības jomā.
(7)Ņemot vērā koordinācijas un sadarbības nozīmi attiecībā uz šajā ieteikumā aplūkotajiem jautājumiem un jo īpaši ieteikuma īstenošanu, attiecīgajā Padomes darba grupā tiks organizēta pastāvīga diskusija par policijas pārrobežu operatīvo sadarbību. Minētajai darba grupai būtu jākalpo par pastāvīgu forumu dalībvalstīm, kurā var apspriest šādus jautājumus, kā arī dalībvalstu noteikumu un nolīgumu saskaņošanu, citus pasākumus ar mērķi novērst šķēršļus efektīvu un iedarbīgu policijas pārrobežu sadarbības operāciju īstenošanai, ziņojumu sagatavošanu par panākto progresu, kā arī jautājumus par nepieciešamajām norādēm un labu praksi.
(8)Šis ieteikums būtu jāīsteno saprātīgā termiņā. Sešos mēnešos pēc ieteikuma pieņemšanas dalībvalstīm vajadzētu uzsākt procesu grozījumu veikšanai savos valsts noteikumos un ar citām dalībvalstīm noslēgtajos divpusējos un daudzpusējos nolīgumos, lai īstenotu ieteiktos pasākumus un pēc tam pēc iespējas drīz pabeigtu minēto procesu.
(9)Šā ieteikuma īstenošanā panāktais progress pēc noteikta laikposma būtu jāpārskata. Tāpēc vienu gadu pēc ieteikuma pieņemšanas Komisijai būtu jānovērtē šis progress, citstarp lai izlemtu, vai šajā jomā ir nepieciešami saistoši Savienības tiesību akti.
(10)Ņemot vērā to, ka šis ieteikums nav saistošs, dalībvalstīm būtu jāīsteno tajā ieteiktie pasākumi atbilstīgi piemērojamajiem Savienības tiesību aktiem, jo īpaši tiem, kuri ir saistoši. Konkrētāk, dalībvalstīm ieteicamie pasākumi būtu jāīsteno saskaņā ar Konvenciju, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu, it īpaši izvēloties ieteicamās iespējas, ja Šengenas konvencijā ir paredzētas vairākas iespējas, kā arī paplašinot piemērošanas jomu un pieņemot papildu noteikumus sakarā ar attiecīgo Šengenas konvencijas pantu īstenošanu un saskaņā ar tiem.
(11)Šo ieteikumu nevajadzētu interpretēt kā mēģinājumu ietekmēt noteikumus, kuros paredzēti ierobežojumi, aizsardzības pasākumi un nosacījumi, kas nav konkrēti aplūkoti šajā ieteikumā, un kuri attiecas uz attiecīgajām policijas pārrobežu operatīvās sadarbības darbībām atbilstīgi saistošiem Savienības tiesību aktiem, tai skaitā Šengenas konvencijai, un valstu tiesību aktiem saskaņā ar Savienības tiesībām. Piemēram, šādi noteikumi var attiekties uz šajā ieteikumā minēto dienesta ieroču nēsāšanu un lietošanu, ceļu satiksmes privilēģiju izmantošanu, tehnisko līdzekļu izmantošanu citas valsts teritorijā veiktai novērošanai un identitātes pārbaužu veikšanu, kā arī to personu pārtveršanu, kuras cenšas izvairīties no šādām pārbaudēm.
(12)Saskaņā ar 1. un 2. pantu Protokolā Nr. 22 par Dānijas nostāju, kas pievienots Līgumam par Eiropas Savienību un Līgumam par Eiropas Savienības darbību, Dānija nepiedalās šā ieteikuma pieņemšanā un Dānijai šis ieteikums nav saistošs un nav jāpiemēro. Tā kā šis ieteikums pilnveido Šengenas acquis, Dānija saskaņā ar minētā protokola 4. pantu sešos mēnešos pēc tam, kad Padome ir pieņēmusi lēmumu par šo ieteikumu, izlemj, vai tā šo ieteikumu ieviesīs savos tiesību aktos.
(13)Šis ieteikums, izņemot tā 2.1. un 2.2. iedaļu, ir noteikumu pilnveidošana Šengenas acquis, kurā Īrija piedalās atbilstīgi Padomes Lēmumam 2002/192/EK; tādēļ Īrija piedalās šā ieteikuma pieņemšanā un Īrijai šis ieteikums ir saistošs, izņemot minētās iedaļas.
(14)Attiecībā uz Islandi un Norvēģiju — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienības Padomi un Islandes Republiku un Norvēģijas Karalisti par šo valstu asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquisnoteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Padomes Lēmuma 1999/437/EKK 1. panta A un H punktā.
(15)Attiecībā uz Šveici — saskaņā ar Nolīgumu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā šis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un H punktā, tos lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2008/146/EKun Padomes Lēmumā 2008/149/TI.
(16)Attiecībā uz Lihtenšteinu — saskaņā ar Protokolu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanāšis ieteikums ir to Šengenas acquis noteikumu pilnveidošana, kuri attiecas uz jomu, kas minēta Lēmuma 1999/437/EK 1. panta A un H punktā, tos lasot saistībā ar 3. pantu Padomes Lēmumā 2011/350/ES unPadomes Lēmumā 2011/349/ES.
(17)Attiecībā uz Bulgāriju un Rumāniju šis ieteikums, izņemot tā 2.1. un 2.2. iedaļu, ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2005. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumiem 2010/365/ES un (ES) 2018/934.
(18)Attiecībā uz Horvātiju šis ieteikums, izņemot tā 2.1. un 2.2. iedaļu, ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2011. gada Pievienošanās akta 4. panta 2. punktā, un būtu jālasa saistībā ar Padomes Lēmumu (ES) 2017/733.
(19)Attiecībā uz Kipru šis ieteikums, izņemot tā 2.1. un 2.2. iedaļu, ir akts, kas pilnveido Šengenas acquis vai ir kā citādi saistīts ar to, kā noteikts 2003. gada Pievienošanās akta 3. panta 2. punktā,
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
1.Definīcijas
Šajā ieteikumā piemēro šādas definīcijas:
(a)“citas valsts teritorijā veikta tūlītēja pakaļdzīšanās” ir policijas operācija, kurā kādas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas minētajā dalībvalstī vajā vienu vai vairākas personas, kas pieķertas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā vai piedalāmies tajā, un šīs vajāšanas laikā šķērso citas dalībvalsts robežu un turpina vajāšanu minētās citas dalībvalsts teritorijā;
(b)“citas valsts teritorijā veikta novērošana” ir policijas operācija, kurā kādas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas sakarā ar minētajā dalībvalstī notiekošu kriminālizmeklēšanu novēro vienu vai vairākas personas, kas tiek turētas aizdomās par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu vai piedalīšanos tajā, vai personas, kuru novērošana var palīdzēt identificēt vai izsekot šādas aizdomās turētās personas, un turpina novērošanu citas dalībvalsts teritorijā pēc tam, kad novērotā persona vai personas šķērso robežu ar šo citu dalībvalsti;
(c)“kopīgas operācijas” ir policijas operācijas, ieskaitot kopīgas patruļas un citas kopīgas operācijas sabiedriskās kārtības un sabiedriskās drošības jomā un noziedzības novēršanas jomā, kuras kopīgi veic divu vai vairāku dalībvalstu kompetento tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā vai citos Savienības apgabalos un kurās vienas dalībvalsts amatpersonas darbojas citas dalībvalsts teritorijā;
(d) “vienotais kontaktpunkts (SPOC)” ir par policijas starptautisko sadarbību atbildīgā valsts galvenā iestāde, kura minēta 39. panta 3. punktā Konvencijā, ar ko īsteno Šengenas nolīgumu;
(e)“policijas un muitas sadarbības centrs” ir kopīga tiesībaizsardzības struktūra, kuras mērķis ir apmainīties ar informāciju un atbalstīt citas tiesībaizsardzības darbības pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā un kuru dalībvalsts izveidojusi, pamatojoties uz divpusēju vai daudzpusēju nolīgumu ar vienu vai vairākām kaimiņos esošām dalībvalstīm, un kura atrodas tiešā attiecīgo dalībvalstu kopīgo robežu tuvumā;
(f)“pierobežas teritorija Eiropas Savienībā” ir ģeogrāfisks apgabals, kas atrodas tiešā dalībvalstu iekšējo robežu tuvumā.
2.Novērst šķēršļus operatīvajai sadarbībai, kad policijas darbinieki darbojas citā dalībvalstī
2.1.Citas valsts teritorijā veikta tūlītēja pakaļdzīšanās
(a)Dalībvalstīm būtu:
i)jānodrošina, ka noziegumu veidi, attiecībā uz kuriem to teritorijā var īstenot citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos, ietver šā ieteikuma pielikumā uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus;
ii)jāatļauj citām valstīm veikt to teritorijā tūlītēju pakaļdzīšanos, šķērsojot sauszemes, jūras, upju, ezeru un gaisa telpas robežas;
iii)jāatļauj turpināt to teritorijā citas valsts teritorijā veiktu tūlītēju pakaļdzīšanos bez jebkādiem ģeogrāfiskiem vai laika ierobežojumiem, kamēr ierodas to kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas;
iv)jāvāc statistikas dati par tūlītēju pakaļdzīšanos, ko citu valstu teritorijā veikušas to kompetentās tiesībaizsardzības iestādes, un šie statistikas dati reizi gadā jāpaziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
(b)Dalībvalstīm būtu citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonām, kuras to teritorijā veic tūlītēju pakaļdzīšanos, jāatļauj:
i)nēsāt savu dienesta ieroci un munīciju;
ii)izmantot savu dienesta ieroci likumīgai pašaizsardzībai un, ja nepieciešams, citu personu aizsardzībai;
iii)apturēt, arestēt vai uz laiku aizturēt aizdomās turēto, citstarp izmantojot piespiedu līdzekļus un fizisku spēku, kamēr ierodas tās dalībvalsts kompetento iestāžu amatpersonas, kuras teritorijā veikta tūlītējā pakaļdzīšanās;
iv)izmantot spēkā esošās ceļu satiksmes privilēģijas dalībvalstīs, kurās notiek tūlītējā pakaļdzīšanās;
v)izmantot viņu GPS sistēmas, lai šīs citas dalībvalsts kompetentā tiesībaizsardzības iestāde varētu izsekot šo amatpersonu transportlīdzekļus.
2.2.Citas valsts teritorijā veikta novērošana
(a)Dalībvalstīm būtu:
i)jānodrošina, ka noziegumu veidi, attiecībā uz kuriem to teritorijā citas valstis var veikt novērošanu, ietver šā ieteikuma pielikumā uzskaitītos noziedzīgos nodarījumus;
ii)jāatļauj citām valstīm to teritorijā veikt novērošanu attiecībā uz personām, kuras tiek turētas aizdomās par viena vai vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu vai piedalīšanos tajos, kā arī personām, kuru novērošana var palīdzēt identificēt vai izsekot šādas aizdomās turētās personas;
iii)jāatļauj citām valstīm to teritorijā veikt novērošanu pāri sauszemes, jūras, upju, ezeru un gaisa telpas robežām;
iv)jāatļauj un jāsekmē materiālu apvienošana, piemēram, izmantojot īstermiņa vai ilgtermiņa aizdevumus, balstoties uz kopīgi saskaņotām procedūrām, nolūkā uzlabot citas valsts teritorijā veiktas novērošanas efektivitāti;
v)jāizraugās savs vienotais kontaktpunkts, kas būs galvenā iestāde, kura ir atbildīga par tādas novērošanas koordinēšanu, ko to teritorijā veic citas valstis un ko tās veic citas valsts teritorijā, un citstarp jānodrošina, ka tas var apstrādāt un sagatavot atļaujas pieprasījumus 24 stundas diennaktī 7 dienas nedēļā;
vi)jāvāc statistikas dati par novērošanu, ko citu valstu teritorijā veikušas to kompetentās tiesībaizsardzības iestādes, un šie statistikas dati reizi gadā jāpaziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
(b)Dalībvalstīm būtu citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonām, kuras to teritorijā veic novērošanu, jāatļauj:
i)nēsāt savu dienesta ieroci un munīciju;
ii)izmantot savu dienesta ieroci likumīgai pašaizsardzībai un, ja nepieciešams, citu personu aizsardzībai;
iii)izmantot tehniskos līdzekļus, kas nepieciešami, lai veiktu novērošanu citas valsts teritorijā, piemēram, GPS izsekotājus, dronus, audio un video aprīkojumu.
2.3.Kopīgas operācijas
(a)Dalībvalstīm būtu citas dalībvalsts kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonām, kuras iesaistītas tās teritorijā īstenotās kopīgās operācijās, jāļauj:
i)veikt identitātes pārbaudes un pārtvert jebkuru personu, kura cenšas izvairīties no identitātes pārbaudes;
ii)valkāt formas tērpu un nēsāt savu dienesta ieroci un munīciju;
iii)izmantot savu dienesta ieroci likumīgai pašaizsardzībai un, ja nepieciešams, citu personu aizsardzībai;
iv)izmantot savas radioiekārtas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā.
(b)Dalībvalstīm būtu:
i)kompetento tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām, kuras varētu tikt iesaistītas kopīgās operācijās, jānodrošina valodu apmācība un apmācība par operatīvajām procedūrām, administratīvajām tiesībām un krimināltiesībām, kā arī citu dalībvalstu kriminālprocesuālajām tiesībām, ko izmanto pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, kā arī par cilvēku tirdzniecības un migrantu kontrabandas apkarošanu, nelikumīgas uzturēšanās un ar neatbilstīgu migrāciju saistītas pārrobežu noziedzības, kā arī citas smagās un organizētās noziedzības pārrobežu darbību novēršanu un atklāšanu;
ii)jāvāc statistikas dati par kopīgām pārrobežu patruļām un operācijām, ko citas dalībvalsts teritorijā veikušas to kompetentās tiesībaizsardzības iestādes, un šie statistikas dati reizi gadā jāpaziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai.
3.Policijas pārrobežu operatīvā sadarbība, kuras mērķis ir apkarot migrantu kontrabandu un ar neatbilstīgu migrāciju saistītu pārrobežu noziedzību
(a)Dalībvalstīm būtu jāizmanto kopīgas operācijas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, lai:
i)apkarotu migrantu kontrabandu;
ii)novērstu un atklātu migrantu nelikumīgu uzturēšanos un ar neatbilstīgu migrāciju saistītu pārrobežu noziedzību.
(b)Dalībvalstīm būtu jānodrošina valsts līmeņa koordinācija starp kompetentajām iestādēm, kas iesaistītas kopīgajās operācijās, un tām iestādēm, kuru kompetencē ir turpmākais darbs ar trešo valstu valstspiederīgajiem, kas aizturēti par nelikumīgu uzturēšanos, jo īpaši izmantojot Direktīvas 2008/115/EK 6. panta 3. punktā minētos mehānismus.
4.Policijas pārrobežu operatīvā sadarbība cilvēku tirdzniecības apkarošanai un upuru identificēšanai un aizsardzībai
(a)Dalībvalstīm būtu jāizmanto kopīgas pārrobežu operācijas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, lai:
i)apkarotu cilvēku tirdzniecību;
ii)identificētu cilvēku tirdzniecības upurus un sniegtu viņiem drošību un atbalstu.
5.Kopīgie policijas un muitas iecirkņi
(a)Dalībvalstīm būtu jānosaka, ka esošajiem policijas un muitas sadarbības centriem papildus pašreizējiem uzdevumiem ir vēl šādi uzdevumi:
i)veikt, atbalstīt un koordinēt kopīgas operācijas pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā;
ii)veikt kopīgu analīzi par pārrobežu noziedzību, kas raksturīga to pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā, un ar valsts vienotā kontaktpunkta starpniecību informēt par šīs analīzes rezultātiem visas pārējās dalībvalstis un Savienības kompetentās aģentūras un struktūras, piemēram, Eiropolu un attiecīgos gadījumos Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF);
iii)atbalstīt izmeklēšanas, kuras attiecas uz to pierobežas teritorijās Eiropas Savienībā izdarītiem pārrobežu noziegumiem.
(b)Ņemot vērā, ka esošajiem policijas un muitas sadarbības centriem tiek noteikti papildu uzdevumi, dalībvalstīm tie būtu jāpārdēvē par kopīgajiem policijas un muitas iecirkņiem.
6.Koordinācijas platforma kopīgām operācijām
(a)Dalībvalstīm kopā ar Komisiju un Eiropolu būtu:
i)kopīgi jāizveido vienota koordinācijas platforma, kurā dalībvalstis var apmainīties ar informāciju par to vajadzībām un prioritārajām jomām attiecībā uz kopīgām operācijām:
–vietās, kas ir īpaši svarīgas noziedzības novēršanai un apkarošanai, piemēram, galvenajos noziedzības centros vai tūrisma zonās, ko apmeklē tūristi no citām dalībvalstīm;
–masu pulcēšanās un tādu lielu pasākumu laikā, kas varētu piesaistīt apmeklētājus no citām dalībvalstīm, piemēram, lielos sporta pasākumos vai starptautiskos samitos;
–sakarā ar katastrofu un smagiem nelaimes gadījumiem, saskaņojot ar Savienības civilās aizsardzības mehānismu (UCPM) un jo īpaši ar Ārkārtas reaģēšanas koordinēšanas centru (ERCC);
–citu smagās un organizētās noziedzības pārrobežu darbību gadījumā;
ii)pamatojoties uz informāciju, ko sniedz Savienības kompetentās aģentūras un dalībvalstis un to kopīgais policijas un muitas iecirknis, regulāri kopīgi jāsagatavo ziņojums, kurā analizēti riski un nepieciešamība īstenot kopīgas operācijas un kuru dalībvalstis var izmantot, lai īstenotu savas kopīgās operācijas konkrētā nolūkā.
(b)Dalībvalstīm būtu:
i)koordinācijas platformai jāsniedz informācija par jebkādu tām zināmu nopietnu apdraudējumu sabiedriskajai kārtībai un drošībai, par gaidāmu masu pulcēšanos un liela mēroga pasākumiem, kuri varētu piesaistīt ievērojamu skaitu apmeklētāju no citām dalībvalstīm, un par savu pilsoņu mobilitātes modeļiem, it īpaši tūrisma sezonās;
ii)jāizraugās vienotais kontaktpunkts, kas būs valsts kontaktpunkts šādu kopīgo operāciju koordinēšanai.
7.Efektīvas piekļuves informācijai un saziņas nodrošināšana
(a)Dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka to kompetentās tiesībaizsardzības iestādes amatpersonas, kuras ir iesaistītas policijas pārrobežu operatīvajā sadarbībā, uz ko attiecas šis ieteikums, un kuras darbojas citas dalībvalsts teritorijā:
i)var attālināti un droši piekļūt savas valsts datubāzēm un Savienības un starptautiskajām datubāzēm, izmantojot Eiropas meklēšanas portālu, saskaņā ar savas valsts tiesību aktiem un tādējādi šo operāciju ietvaros citas dalībvalsts teritorijā var pildīt policijas funkcijas, piemēram, veikt identitātes pārbaudes;
ii)var izmantot drošus reāllaika saziņas līdzekļus, kas spēj darboties citas dalībvalsts teritorijā un ļauj tieši sazināties gan ar savas dalībvalsts kompetentajām tiesībaizsardzības iestādēm, gan ar attiecīgās otras dalībvalsts vai citu dalībvalstu kompetento tiesībaizsardzības iestāžu amatpersonām.
(b)Dalībvalstīm būtu jāizmanto Eiropola inovācijas laboratorijas piedāvātie tehniskie risinājumi, lai nodrošinātu drošu reāllaika saziņu pāri robežām.
8.Kopīgas apmācības un profesionālā pilnveide attiecībā uz policijas pārrobežu operatīvo sadarbību
(a)Dalībvalstīm būtu:
i)kopā ar kaimiņu dalībvalstīm jāizveido kopīgas sākotnējās apmācības saviem policijas kadetiem un apmaiņas programmas policijas pārrobežu operatīvās sadarbības jomā;
ii)jāpielāgo un jāsaskaņo savu valsts policijas akadēmiju programmas visos apmācību līmeņos, lai iekļautu tajās akreditētus kursus par Eiropas policijas pārrobežu operatīvo sadarbību;
iii)jāizstrādā un jāievieš karjeras iespējas kadetiem un amatpersonām, kas ir pabeiguši kopīgas sākotnējās apmācības, apmaiņas programmas vai īpašus kursus par policijas pārrobežu operatīvo sadarbību;
iv)jāizveido kopīgi pastāvīgi profesionālās pilnveides kursi un iniciatīvas priekšējās līnijas policijas darbiniekiem un noziegumu izmeklētājiem, lai pilnveidotu viņu prasmes un zināšanas policijas pārrobežu operatīvās sadarbības jomā, jo īpaši attiecībā uz attiecīgajiem tiesību aktiem, iesaistes noteikumiem, rīkiem, metodēm, mehānismiem, procedūrām un paraugpraksi;
v)jānodrošina vairāk valodu kursi saviem policijas darbiniekiem, lai viņi varētu efektīvi piedalīties policijas pārrobežu operatīvajā sadarbībā;
vi)jāsaskaņo savs apmācību portfelis ar policijas pārrobežu operatīvas sadarbības prioritātēm, kas noteiktas ES stratēģiskajā apmācības vajadzību novērtējumā (EU-STNA);
vii)jāinformē CEPOL par savām apmācību vajadzībām attiecībā uz policijas pārrobežu operatīvo sadarbību un jāatbalsta attiecīgās CEPOL darbības;
viii)jāapsver iespēja Eiropas līmenī izveidot kopīgas plaša mēroga ilgtermiņa apmācības un apmaiņas programmas policijas kadetiem un amatpersonām attiecībā uz policijas pārrobežu operatīvo sadarbību.
9.Nobeiguma noteikumi
(a)Dalībvalstīm būtu jāapspriež un jārisina jautājumi, uz kuriem attiecas šis ieteikums, jo īpaši ar tā īstenošanu saistītie jautājumi.
(b)Lai uzlabotu un pastiprinātu pārrobežu operatīvo sadarbību, dalībvalstīm pilnībā būtu jāizmanto finansiālais atbalsts, ko piedāvā finansiāla atbalsta instruments “Iekšējās drošības fonds — policija”.
(c)Sešos mēnešos no šā ieteikuma pieņemšanas dienas dalībvalstīm būtu jāveic nepieciešamie pasākumi, lai īstenotu šo ieteikumu, tostarp jāveic grozījumi savos valsts noteikumos un attiecīgā gadījumā ar citām dalībvalstīm noslēgtajos divpusējos un daudzpusējos nolīgumus atbilstīgi Savienības tiesību aktiem.
(d)Vienu gadu pēc šā ieteikuma pieņemšanas Komisijai būtu jānovērtē, cik lielā mērā dalībvalstis ir īstenojušas šo ieteikumu, un jāpublicē attiecīgais ziņojums.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs