Briselē, 17.11.2021

COM(2021) 699 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI

ES Augsnes stratēģija 2030. gadam
Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā

{SWD(2021) 323 final}


1.Ievads

Investēt augsnes degradācijas novēršanā un augsnes atjaunošanā ir ekonomiski pamatoti. Veselīgas augsnes ir lielākā ES sauszemes ekosistēma, un tā uztur daudzas ekonomikas nozares, savukārt augsnes degradācija ES izmaksā vairākus desmitus miljardus euro gadā 11 . Apsaimniekošanas prakse, kas uztur un uzlabo augsnes veselību un biodaudzveidību, uzlabo izmaksefektivitāti un ierobežo ielaidi (piemēram, pesticīdu, mēslošanas līdzekļu ielaidi), kas vajadzīga ražas uzturēšanai. Pašreizējo augsnes degradācijas tendenču apturēšana un apvēršana ekonomisko ieguvumu izteiksmē gadā globāli varētu dot līdz pat 1,2triljoniem euro 12 . Nerīkošanās augsnes degradācijas sakarā Eiropā izmaksā sešas reizes vairāk nekā rīkošanās 13 , turklāt runa nav tikai par ekonomiskajiem aprēķiniem; augsnes degradācija ne tikai izraisītu auglības zudumu, kas apdraudētu vispārējo pārtikas nodrošinājumu, bet arī ietekmētu produktu kvalitāti un to uzturvērtību.

2.Redzējums un mērķi: laba augsnes veselība 2050. gadā

·Cīnīties pret pārtuksnešošanos, atjaunot degradētu zemi un augsni, tostarp zemi, ko skārusi pārtuksnešošanās, sausums un plūdi, un censties panākt, ka pasaule ir zemes degradācijas ziņā neitrāla (ilgtspējīgas attīstības mērķis Nr. 15.3) 16 .

·Atjaunot nozīmīgas degradētu un oglekļbagātu ekosistēmu teritorijas, arī augsnes 17 .

·Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) nozarē Eiropas Savienībā panākt siltumnīcefekta gāzu neto piesaisti 310 miljoni tonnu CO2 ekv. gadā 18 .

·Līdz 2027. gadam panākt labus virszemes ūdeņu ekoloģiskos un ķīmiskos rādītājus un labus gruntsūdeņu ķīmiskos un kvantitatīvos rādītājus 19 .

·Līdz 2030. gadam samazināt barības vielu zudumus vismaz par 50 %, ķīmisko pesticīdu kopējo izmantojumu un ar tiem saistīto risku – par 50 % un bīstamāko pesticīdu izmantojumu – par 50 % 20 .

·Panākt ievērojamu progresu kontaminētu teritoriju sanācijā 21 .

·Apturēt aizņemtu zemes platību tīro pieaugumu 22 , 23 .

·Augsnes piesārņojumu vajadzētu samazināt līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne cilvēka veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām un kas nepārkāpj mūsu planētas iespēju robežas, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi 24 .

·Panākt Eiropā klimatneitralitāti 25 un kā pirmo soli izvirzīt mērķi līdz 2035. gadam ES panākt klimatneitralitāti zemes sektorā 26 .

·Līdz 2050. gadam ES izveidot klimatnoturīgu sabiedrību, kas pilnībā pielāgojusies nenovēršamajai klimata pārmaiņu ietekmei 27 .

·nodrošināt pārtikas un biomasas ražošanu, arī lauksaimniecībā un mežsaimniecībā,

·absorbēt, uzglabāt un filtrēt ūdeni un pārveidot barības vielas un citas vielas, tādējādi aizsargājot pazemes ūdensobjektus,

·nodrošināt bāzi, uz kuras var pastāvēt dzīvība un biodaudzveidība, arī dzīvotnes, sugas un gēni,

·kalpot par oglekļa krātuvi,

·nodrošināt cilvēkiem un viņu darbībām fizisku platformu un sniegt kultūras pakalpojumus,

·kalpot par izejvielu avotu,

·veidot ģeoloģiskā, ģeomorfoloģiskā un arheoloģiskā mantojuma arhīvu.

3.Augsne: svarīgs mūsu lielāko problēmu risinājums

3.1.Augsne kā klimata pārmaiņu seku mazināšanas un klimatadaptācijas līdzeklis 

·Organiskām augsnēm (arī kūdrājiem) ir augsts oglekļa saturs (vairāk nekā 20 % sausmasā), un šādas augsnes aizņem 8 % no ES platības 34 . Kūdrāji ir sauszemes mitrāji, kuros ir ļoti mitri apstākļi, kas augu materiālam neļauj pilnībā satrūdēt. Kūdrāju nosusināšana visās zemes kategorijās Eiropā vien rada aptuveni 5 % no kopējām ES siltumnīcefekta gāzu emisijām. Tā kā tiek turpināta kaitīga audzēšanas prakse, emisijas no kultivētām organiskām augsnēm joprojām nav būtiski kritušās. Nosusināto organisko augšņu atjaunošana vien varētu būtiski samazināt CO2 emisijas no zemes, un tas dotu vairākus papildieguvumus dabas, biodaudzveidības un ūdens aizsardzībai 35 .

·Minerālaugsnēs oglekļa saturs ir mazāks par 20 %, taču visbiežāk tas ir mazāks par 5 %. Katru gadu zem aramzemes esošās minerālaugsnes zaudē aptuveni 7,4 miljonus tonnu oglekļa 36 , un tam par iemeslu cita starpā ir ilgtnespējīga lauksaimniecības prakse. Tomēr šī oglekļa krātuve ir lauksaimnieku un mežsaimnieku “maciņš” dabas kapitāla ziņā. Ir būtiski to nenoplicināt, jo oglekļa saturs ir augsnes biodaudzveidības, veselības un auglības pamats. Turklāt oglekļa sekvestrēšana minerālaugsnēs ir izmakslietderīga emisiju mazināšanas metode, kuras rezultāti gan ir atkarīgi no augsnes tipa un klimatiskajiem apstākļiem; ar šo metodi paveras nozīmīgas izredzes Eiropā gadā piesaistīt 11–38 Mt CO2 ekv. 37 , ja aramzemē plašākā mērogā tiktu izmantotas jau apzinātās apsaimniekošanas prakses. Daudzas no šīm praksēm ir izmakslietderīgas 38 . Arī mežsaimniekiem paveras lielas iespējas īstenot pasākumus, kas vienlaikus uzlabotu meža produktivitāti, oglekļa piesaistītāja funkciju un veselīgas augsnes īpašības. Banku un finanšu sektors arvien vairāk ir ieinteresēts investēt tajos lauksaimniekos, kuri īsteno ilgtspējīgu praksi un palielina augsnes oglekļa saturu, kā arī radīt tirgū balstītus oglekļa uzglabāšanas stimulus. Ir pierādījumi, ka oglekļsaistīga lauksaimniecība var dot būtisku ieguldījumu ES centienos cīnīties pret klimata pārmaiņām, taču tā sniedz arī citus papildieguvumus, piemēram, tā palielina biodaudzveidību un palīdz saglabāt ekosistēmas 39 .

·balstoties uz ietekmes novērtējuma rezultātiem, apsvērs iespēju Dabas atjaunošanas akta kontekstā ierosināt juridiski saistošus mērķus nolūkā iegrožot mitrāju un organisko augšņu nosusināšanu un atjaunot apsaimniekotus un nosusinātus kūdrājus, lai saglabātu un palielinātu augsnes oglekļa uzkrājumus, mazinātu plūdu un sausuma risku un palielinātu biodaudzveidību, ņemot vērā šo mērķu ietekmi uz nākotnes oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvām un lauksaimniecības un mežsaimniecības ražošanas sistēmām. Turklāt ES ir apņēmusies aizsargāt mitrājus un kūdrājus saskaņā ar KLP stratēģisko plānu regulas noteikumiem;

·palīdzēs novērtēt kūdrāju stāvokli Globālās kūdrāju iniciatīvas satvarā, ko virza FAO un UNEP 40 ;

·Komisija apsvērs pasākumus, iespējams, Dabas atjaunošanas akta kontekstā, ar kuriem tiks uzlabota biodaudzveidība lauksaimniecības zemē, un tas palīdzēs saglabāt un palielināt augsnes organisko oglekli;

·pievienosies starptautiskajai iniciatīvai “4 uz 1000”, kuras mērķis ir palielināt augsnes oglekļa saturu lauksaimniecības zemē 41 ;

·izstrādās ilgtermiņa redzējumu par ilgtspējīgiem oglekļa aprites cikliem (ietverot CO2 uztveršanu, uzglabāšanu un izmantošanu) klimatneitrālā ES ekonomikā. Šajā sakarā Komisija 2021. gadā nāks klajā ar paziņojumu par ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu atjaunošanu un 2022. gadā nāks klajā ar oglekļsaistīgas lauksaimniecības ES iniciatīvu un tiesību akta priekšlikumu par oglekļa piesaistījumu sertifikāciju, kuru mērķis būs veicināt jaunu zaļās uzņēmējdarbības modeli, kurā tiks atalgoti tie zemes apsaimniekotāji, piemēram, lauksaimnieki un mežsaimnieki, kuri īsteno klimatam draudzīgu praksi 42 .

3.2. Augsne un aprites ekonomika

3.2.1.Izraktās augsnes droša, ilgtspējīga un apritīga izmantošana 

·izpētīs izrakto augšņu plūsmas, kas radušās, apstrādātas un atkalizmantotas ES, un līdz 2023. gadam veiks dalībvalstu tirgus situāciju salīdzinājumu. Tam būtu jāsniedz pilnīgs priekšstats par situāciju ES;

·izstrādājot Augsnes veselības aktu, novērtēs, vai ir vajadzīgas juridiski saistošas normas par “izraktas augsnes pasi” un kāds ir to potenciāls, un, balstoties uz dalībvalstu pieredzi, sniegs norādījumus šādas sistēmas ieviešanai. Pasē būtu jāatspoguļo izraktās augsnes daudzums un kvalitāte, lai nodrošinātu tās drošu transportēšanu, apstrādi vai atkalizmantošanu citur. 

3.2.2.Zemes aizņemšanas un augsnes noslēgšanas ierobežošana ar zemes apritīgu izmantošanu

·līdz 2023. gadam nospraust vērienīgus nacionālos, reģionālos un vietējos mērķrādītājus, kuri palīdzēs līdz 2030. gadam samazināt tīro aizņemtās zemes pieaugumu, un ziņot par panākto progresu; tādējādi tās dos izmērāmu ieguldījumu ES 2050. gada mērķrādītāja sasniegšanā;

·savos pilsētu zaļināšanas plānos 53  integrēt zemes aizņemšanas hierarhiju un nacionālā, reģionālā un vietējā līmenī par prioritāti izvirzīt zemes atkalizmantošanu un reciklēšanu, kā arī kvalitatīvas pilsētu augsnes, un šajā nolūkā izmantot piemērotas regulatīvās iniciatīvas un pakāpeniski atcelt finansiālus stimulus, kas būtu pretrunā šai hierarhijai, piemēram, vietējos fiskālos ieguvumus, ko dod lauksaimniecības vai dabīgās zemes pārveidošana būvētā vidē.

·Augsnes veselības aktā definēs, kas ir zemes aizņemšanas tīrais jeb neto pieaugums;

·Augsnes veselības akta ietekmes novērtējumā apskatīs normas, ar kurām dalībvalstīm tiktu uzlikts pienākums ziņot par progresu, kas panākts zemes aizņemšanas mērķrādītāju sasniegšanā;

·Augsnes veselības akta ietekmes novērtējumā apskatīs variantus, kā, balstoties uz dalībvalstu paziņotajiem datiem, īstenot monitoringu un ziņošanu par progresu, kas panākts attiecībā uz zemes aizņemšanas tīrā pieauguma apturēšanas mērķrādītāju sasniegšanu, un par zemes aizņemšanas hierarhijas īstenošanu;

·sniegs norādījumus publiskām iestādēm un privātiem uzņēmumiem par to, kā samazināt augsnes noslēgšanu, tostarp paraugpraksi attiecībā uz vietējā līmenī virzītām iniciatīvām mākslīgu virsmu aizvākšanai, lai ļautu augsnei elpot, un līdz 2024. gadam pārskatīs ES vadlīnijas par augsnes noslēgšanu 54 ; nolūkā izstrādāt vienotu metodiku veicinās paraugprakses apmaiņu, liekot lietā pieredzi, ko guvušas dalībvalstis vai reģioni, kuros ir izveidotas telpiskās plānošanas sistēmas, kas sekmīgi risina zemes aizņemšanas problēmu 55 .

3.2.3.Barības vielu un oglekļa loka noslēgšana

3.3. Augsnes biodaudzveidība cilvēku, dzīvnieku un augu veselībai

·pasaulē uzņemsies vadošo lomu zināšanu veidošanā par augsnes biodaudzveidību, līdz 2022. gadam publicējot pirmo novērtējumu par ES augsnes biodaudzveidību un mikrobu rezistences gēniem lauksaimniecības augsnēs, kas pakļautas dažādiem apsaimniekošanas režīmiem (ar LUCAS Soil starpniecību);

·novērtēs risku, ko varētu radīt vēl citas svešzemju plakantārpu sugas, lai izvērtētu to iespējamo iekļaušanu to invazīvo svešzemju sugu sarakstā, kas rada bažas Savienībai, saskaņā ar Invazīvo svešzemju sugu regulu 66 ;

·centīsies panākt labāku saskaņotību un spēcīgāku sinerģiju starp Rio konvencijām un centīsies panākt globālu biodaudzveidības satvaru laikposmam pēc 2020. gada, kurā atzīta augsnes biodaudzveidības nozīme, stiprināta ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakses izmantošana, lai pasargātu ekosistēmu pakalpojumus (proti, veicinot agroekoloģiju un citas biodaudzveidībai labvēlīgas prakses), un kurā dažādos mērķrādītājos un indikatoros integrēta augsnes saglabāšana un atjaunošana;

·aktīvi strādās pie tā, lai Konvencijas par bioloģisko daudzveidību 15. Pušu konferencē 67 tiktu pieņemts Starptautiskās augsnes biodaudzveidības saglabāšanas un ilgtspējīgas izmantošanas iniciatīvas 2020.–2030. gada rīcības plāns un atjauninātais rīcības plāns, kā arī aktīvi veicinās tā tālāku īstenošanu;

·pastiprinās centienus kartēt, novērtēt, aizsargāt un atjaunot augsnes biodaudzveidību un atbalstīs Globālās augsnes biodaudzveidības observatorijas izveidi, ko ierosinājusi Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) Globālā augsnes partnerība 68 .

3.4. Augsne veselīgiem ūdens resursiem 

4.Augsnes un zemes degradācijas nepieļaušana un augšņu veselīga stāvokļa atjaunošana

4.1. Ilgtspējīga augsnes apsaimniekošana: jaunā standartprakse

·Augsnes veselības akta sakarā un ietekmes novērtējuma kontekstā novērtēs augsnes ilgtspējīgas izmantošanas prasības tā, lai netiktu likti šķēršļi tās spējai nodrošināt ekosistēmu pakalpojumus, tostarp izvērtēs iespēju noteikt juridiskas prasības;

·apspriežoties ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām, sagatavos ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas prakšu kopumu, kas ietvers arī reģeneratīvo lauksaimniecību saskaņā ar agroekoloģijas principiem un kas būs pielāgots plašajai augšņu ekosistēmu un tipu dažādībai, un apzinās ilgtnespējīgu augsnes apsaimniekošanas praksi;

·sniegs palīdzību dalībvalstīm, lai tās par valsts līdzekļiem ieviestu iniciatīvu “NOTESTĒ SAVU AUGSNI BEZ MAKSAS”;

·kopā ar dalībvalstīm izveidos praktiķu izcilības tīklu un iekļaujīgu IAA vēstnieku tīklu, kas aptvers arī reģeneratīvo un bioloģisko lauksaimniecību un kas apvienos ne vien akadēmiskās aprindas un lauksaimniecības nozares aktorus, bet arī citas ieinteresētās personas. Šajā nolūkā tās balstīsies uz darbu, ko misijā “Augsnes kurss Eiropai” veic “dzīvās laboratorijas un bākas” (sk. 5.3. iedaļu);

·KLP ietvaros un ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm turpinās izplatīt veiksmīgus ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas un barības vielu pārvaldības risinājumus, tostarp izmantojot lauku attīstības programmas nacionālos lauku tīklus, lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus un AKIS, kā arī Eiropas inovācijas partnerību lauksaimniecības ražīgumam un ilgtspējai (EIP-AGRI);

·veicinās IAA ar pārtikas sistēmas aktoru brīvprātīgām saistībām ES Rīcības kodeksa par atbildīgu pārtikas uzņēmējdarbības un tirgvedības praksi satvarā;

·izteiks atzinību izciliem sasniegumiem un novatoriskām iniciatīvām ilgtspējīgas augsnes apsaimniekošanas jomā, stiprinot sadarbību ar lauksaimnieku kopienu, piemēram, atbalstot Eiropas zemes īpašnieku Augsnes balvu 79 ;

·turpinās atbalstīt Globālo augsnes partnerību , kura veicina ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu visā pasaulē;

·līdz 2023. gadam ierosinās ilgtspējīgas ES pārtikas sistēmas tiesisko regulējumu, kā minēts stratēģijā “No lauka līdz galdam”.

·savās ES kohēzijas politikas programmās pienācīgi iekļaut augsnes saglabāšanu, atjaunošanu un ilgtspējīgu izmantošanu, pilnvērtīgi ņemot vērā ES norādījumus par ekosistēmu un to pakalpojumu integrēšanu lēmumu pieņemšanā 80 ;

·nodrošināt pārliecinošu KLP devumu augsnes veselības saglabāšanā un uzlabošanā saskaņā ar KLP stratēģisko plānu analīzi un vajadzību novērtējumu. Tas ir jāpanāk, cita starpā pieņemot vērienīgus KLP stratēģiskos plānus, kas ietver pietiekamus zaļās arhitektūras intervences pasākumus 81 , saskaņā ar Komisijas ieteikumiem par KLP. Komisija turpinās sniegt nepieciešamos norādījumus un novērtēs šo plānu devumu un konsekvenci virzībā uz zaļā kursa mērķrādītāju sasniegšanu;

·atbilstīgā līmenī īstenot iniciatīvu “NOTESTĒ SAVU AUGSNI BEZ MAKSAS”.

4.2. Pārtuksnešošanās prevencija

·izstrādās metodiku un attiecīgus rādītājus (sākot ar UNCCD trim rādītājiem), ar ko novērtēt pārtuksnešošanās un zemes degradācijas apmēru ES;

·ierosinās dalībvalstīm UNCCD satvarā deklarēt, ka Eiropas Savienību ir skārusi pārtuksnešošanās, un turpinās mudināt dalībvalstis piedalīties Apvienoto Nāciju Organizācijas Zemes degradācijas neitralitātes mērķrādītāju nospraušanas programmā;

·ar Eiropas Vides aģentūras (EVA) un Kopīgā pētniecības centra (JRC) atbalstu reizi piecos gados publicēs informāciju par zemes degradācijas un pārtuksnešošanās stāvokli ES;

·turpinās atbalstīt tādas svarīgas iniciatīvas kā iniciatīvu “Lielais zaļais mūris” 89 un “Āfrikas atkalzaļināšana” 90 , kā arī turpinās sniegt atbalstu zemes/augsnes jautājumos attīstības sadarbības ietvaros.

·saskaņā ar ES Klimatadaptācijas stratēģijā 91 paredzētajām darbībām pieņemt piemērotus ilgtermiņa pasākumus, kas nepieļautu un mazinātu degradāciju, jo īpaši samazinot ūdens patēriņu un pielāgojot kultūraugus vietējai ūdens pieejamībai, kā arī plašāk izmantojot sausuma pārvaldības plānus un īstenojot ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu.

4.3. Augsnes piesārņojuma prevencija

·līdz 2022. gadam pārskatīs Pesticīdu ilgtspējīgas lietošanas direktīvu 94 un izvērtēs Notekūdeņu dūņu direktīvu;

·uzlabos un saskaņos to, kā augsnes kvalitāte un augsnes biodaudzveidība tiek ņemta vērā ES riska novērtējumos attiecībā uz ķimikālijām, pārtikas un barības piedevām, pesticīdiem, mēslošanas līdzekļiem utt. Tas tiks darīts ar iniciatīvu “viena viela – viens novērtējums” un sadarbībā ar Eiropas Ķimikāliju aģentūru (ECHA), Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA), EVA, JRC un dalībvalstīm;

·saskaņā ar Ķimikāliju reģistrēšanas, vērtēšanas, licencēšanas un ierobežošanas regulu (REACH) ierobežos tīši izmantoto mikroplastmasu un līdz 2022. gadam izstrādās pasākumus pret mikroplastmasas nejaušu nonākšanu vidē. Tā kā dažas dalībvalstis ir iniciējušas ierobežošanas procesu, Komisija saskaņā ar REACH izstrādās ierobežojošu pasākumu attiecībā uz visiem perfluoralkilsavienojumu un polifluoralkilsavienojumu (PFAS) nebūtiskiem lietojumiem, ar kuru tiks novērsta to emisija vidē, tostarp augsnē, un līdz 2022. gadam izstrādās rīcībpolitikas satvaru attiecībā uz biobāzētu, bionoārdāmu un kompostējamu plastmasu;

·līdz 2024. gada jūlijam ES Mēslošanas līdzekļu regulas satvarā attiecībā uz dažiem polimēriem, piemēram, apvalkotājvielām un lauksaimniecības mulčas plēvēm, pieņems bionoārdāmības kritērijus. Līdz 2026. gada jūlijam minētās regulas vispārējās izskatīšanas ietvaros tiks izskatītas ES mēslošanas līdzekļiem piemērojamās kontaminantu robežvērtības.

4.4.Degradētu augšņu atjaunošana un kontaminētu vietu remediācija

Degradēta augsne ir pilnībā vai daļēji zaudējusi spēju nodrošināt savas daudzveidīgās funkcijas un pakalpojumus. Dažos gadījumos ar ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu var panākt, ka augsne atkal ir veselīga, un pēc dažiem gadiem panākt pilnīgu atveseļošanos (piemēram, oglekļa un biodaudzveidības zuduma gadījumā vai augsnes virskārtas sablīvēšanās un erozijas gadījumā). Citos gadījumos ir vajadzīgi aktīvi atjaunošanas pasākumi, kas dažkārt rezultējas tikai daļējā atveseļošanā (piemēram, noslēgtu, pārtuksnešotu, sasāļotu vai paskābinātu augšņu gadījumā). ES Biodaudzveidības stratēģijā 2030. gadam Komisija izziņoja, ka 2021. gadā tā nāks klajā ar priekšlikumu par juridiski saistošiem ES dabas atjaunošanas mērķrādītājiem, ko noteiks, lai atjaunotu degradētas ekosistēmas, it sevišķi tās, kuras vislabāk spēj uztvert un uzkrāt oglekli un novērst un samazināt dabas katastrofu ietekmi. Diemžēl dažreiz degradācija ir neatgriezeniska.

– novērtēs, vai ir lietderīgi ieviest zemes darījumos izmantojamu augsnes veselības sertifikātu, kurš zemes pircējiem sniegtu informāciju par augšņu galvenajām īpašībām un veselības stāvokli teritorijā, kuru tie plāno iegādāties.

·sadarbībā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām personām veicinās dialogu un zināšanu apmaiņu par augsnes kontaminācijas riska novērtēšanas metodikām un apzinās paraugpraksi;

·līdz 2024. gadam izveidos ES prioritāro sarakstu attiecībā uz kontaminantiem, kuri rada lielas bažas un/vai ir potenciāli problemātiski un kuri nopietni apdraud Eiropas augsnes kvalitāti, un attiecībā uz kuriem ir vajadzīga modrība un prioritāra rīcība Eiropas un valstu līmenī;

·līdz 2022. gadam pārskatīs Rūpniecisko emisiju direktīvu 104 un līdz 2023. gadam izvērtēs Direktīvu par atbildību vides jomā 105 , tostarp attiecībā uz definīciju “kaitējums zemei” un finansiālā nodrošinājuma lomu.

·ar ES pētniecības programmas un misijas “Augsnes kurss Eiropai” atbalstu izveidot darījumos ar zemi izmantojamu augsnes veselības sertifikātu sistēmu, ja tā netiks iekļauta Augsnes veselības aktā.

5.Augsnes tālāka izzināšana

5.1. Augsne un digitalizācijas programma

·uzlabos digitālo rīku un Copernicus izmantošanu un lūgs JRC turpināt pilnveidot Eiropas Augsnes observatoriju (EUSO) 112 un EVA – izstrādāt Eiropas Zemes informācijas sistēmu (LISE), ko atbalstīs ģeotelpiskie analītiskie produkti;

·mudinās dalībvalstis izveidot lauku saimniecību ilgtspējas rīkus attiecībā uz barības vielām (FaST) kā jaunās KLP lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumu daļu un atbalstīs tās šajos centienos. Šādi rīki lauksaimniekiem sniegs ieteikumus par mēslošanas līdzekļu izmantošanu atbilstoši spēkā esošajiem tiesību aktiem un balstoties uz pieejamajiem datiem un zināšanām;

·Komisijas iniciatīvas “Galamērķis Zeme” 113 ietvaros un sadarbībā ar pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” misiju “Augsnes kurss Eiropai” uzlabos ar augsni saistīto procesu modelēšanas spēju.

5.2. Augsnes dati un monitorings

·pēc ietekmes novērtējuma un Augsnes veselības akta ietvaros apsvērs normas par augsnes un augsnes biodaudzveidības monitoringu un ziņošanu par augsnes stāvokli, par pamatu izmantojot pašreizējās valstu un ES shēmas, arī LUCAS augsnes moduli; ietekmes novērtējumā tā apsvērs iespēju LUCAS augsnes apsekojumam noteikt juridisku pamatu, ar kuru tiktu juridiski nostiprināti mērķi, nosacījumi, finansējums, piekļuve zemei, datu izmantošana un privātuma jautājumi;

·ar LUCAS augsnes apsekojumu palīdzību nodrošinās saskaņotu augsnes organiskā oglekļa satura un oglekļa uzkrājumu izmaiņu monitoringu visā ES, kas papildinās dalībvalstu ziņojumus saskaņā ar ZIZIMM regulu;

·strādās pie piesārņojuma moduļa integrēšanas gaidāmajā LUCAS 2022. gada augsnes apsekojumā 119 , lai labāk izprastu un kartētu difūzās augsnes kontaminācijas 120 problēmu ES, un integrētā nulles piesārņojuma monitoringa un perspektīvas satvarā izstrādās tīras augsnes perspektīvu;

·EUSO izveides ietvaros

odialogā ar dalībvalstīm un citām svarīgām ieinteresētajām personām apzinās nepilnības augsnes monitoringā, un te ieguldījumu dos arī Eiropas kopīgā lauksaimniecības augsnes apsaimniekošanas programma 121 ;

oizstrādās augsnes infopaneli ar uzticamu augsnes rādītāju kopumu, kas ietvers tendences un prognozes;

oizstrādās ES augsnes biotas inventarizācijas pārskatu, lai monitorētu un labāk izprastu augsnes biodaudzveidību.

5.3. Augsnes pētniecība un inovācija

·īstenos vērienīgus pētniecības un inovācijas ceļvežus, lai paplašinātu zināšanu bāzi par atbildīgu augsnes apsaimniekošanu un paplašinātu piekļuvi pētniecības darbību rezultātiem un to izmantošanu;

·turpinās sniegt apjomīgu finansējumu tam, lai i) pētītu risinājumus, kā palielināt augsnes biodaudzveidību; ii) novērstu augsnes degradāciju, iii) īstenotu inovatīvu dekontaminācijas tehnoloģiju pilotprojektus;

·veicinās digitālu un attālinātu sensoru, lietotņu un rokas paraugotāju izstrādi un izmantošanu augsnes kvalitātes novērtēšanai.

6.Veselīgām augsnēm vajadzīgo apstākļu radīšana

6.1. Privātais finansējums un ES finansējums

·tiklīdz būs skaidri definētas visas prioritātes un prioritārās jomas 2021.–2027. gada periodam, 2022. gadā publicēs rokasgrāmatu ar pārskatu par ES finansējuma iespējām, kas pieejamas augšņu aizsardzībai, ilgtspējīgai apsaimniekošanai un atjaunošanai;

·veicinās investīcijas projektos, kuros augsne tiek apsaimniekota ilgtspējīgi un kuri augsnei nenodara būtisku kaitējumu, saskaņā ar ES Taksonomijas regulu 129 un tās deleģētajiem aktiem.

6.2. Augšņu pratība un sabiedrības iesaiste

·uzsāks augšņu pratībai veltītu iesaistes un izpratnes veidošanas iniciatīvu, balstoties uz sekmīgo okeānpratības piemēru 130 ;

·atvieglos un rosinās apmaiņu ar paraugpraksi ar augsni saistītās komunikācijas un iesaistes jomā, izveidojot EUSO portālu un informatīvus tīklus, kuru mērķis būs panākt veselīgu augsni;

·augsnes degradācijas problēmu integrēs Eiropas vienotajā ilgtspējas kompetenču atsauces satvarā 131 , lai kopā ar Eiropas iedzīvotājiem izstrādātu augšņu pratības koncepciju;

·par pamatu izmantojot misiju “Augsnes kurss Eiropai” un ES Augsnes observatoriju, īstenos visaptverošu darbību kopumu komunikācijas, izglītības un iedzīvotāju iesaistes jomā, lai dažādos līmeņos veicinātu augsnes veselību un panāktu, ka augsne kļūst par vienu no iedzīvotāju vērtībām.

7.Secinājumi

(1) FAO (2020), State of knowledge of soil biodiversity - Status, challenges and potentialities.
(2) World Resources Institute (2019), Creating a sustainable food future.
(3) Eiropas Komisija (2021), ES Klimatadaptācijas stratēģija. Ietekmes novērtējums .
(4) Eiropas Komisija (2005), Soil Atlas of Europe.
(5) Eiropas Komisija (2020), Caring for soil is caring for life.
(6) EVA (2019), The European Environment: State and Outlook 2020.
(7) Panagos P. et al (2015), The new assessment of soil loss by water erosion in Europe.
(8)   https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/dashboards/land-take-statistics#tab-based-on-data
(9) Eiropas Komisija (2021), Accounting for ecosystems and their services in the EU (INCA).
(10) World Business Council for Sustainable Development (2018), The business case for investing in soil health.
(11) Augsnei veltītās misijas padomes 2020. gada ziņojumā “Caring for soil is careing for life” (“Caring for soil is careing for life” lēsts, ka izmaksas ir 50 miljardi euro; https://op.europa.eu/en/publication-detail/-/publication/4ebd2586-fc85-11ea-b44f-01aa75ed71a1/ . 
(12) IPBES (2018), The assessment report on land degradation and restoration.
(13) Nkonya et al. (2016), Economics of Land Degradation and Improvement - A Global Assessment for Sustainable Development.
(14) ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, COM(2020) 380.
(15) ES Klimatadaptācijas stratēģija, COM(2021)82.
(16) Apvienoto Nāciju Organizācija (2015), Transforming our world: the 2030 Agenda for Sustainable Development.
(17) ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, COM(2020) 380.
(18) Priekšlikums ZIZIMM regulas pārskatīšanai, COM(2021) 554.
(19)   Ūdens pamatdirektīva (2000/60/EK) .
(20) ES stratēģija “No lauka līdz galdam”, COM(2020) 381.
(21) ES Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, COM(2020) 380.
(22) Ceļvedis par resursu efektīvu izmantošanu Eiropā, COM(2011) 0571.
(23) ES 7. vides rīcības programma, Lēmums Nr. 1386/2013/ES.
(24) “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400.
(25) Eiropas Klimata akts (Regula (ES) 2021/1119).
(26) Priekšlikums ZIZIMM regulas pārskatīšanai, COM(2021) 554.
(27) ES Klimatadaptācijas stratēģija, COM(2021)82.
(28) Prasības, kas saistītas ar specifiskiem augsnes aizsardzības aspektiem, piemēram, Notekūdeņu dūņu direktīvā, Rūpniecisko emisiju direktīvā, kopējā lauksaimniecības politikā, Direktīvā par atbildību vides jomā, Atkritumu pamatdirektīvā, ZIZIMM regulā.
(29) Tematiskā stratēģija augsnes aizsardzībai, COM(2006) 231.
(30) Eiropas Parlaments, Eiropas Revīzijas palāta, Reģionu komiteja, Eiropas Vides aģentūra savā 2020. gada ziņojumā par vides stāvokli un perspektīvām, iedzīvotāji un ieinteresētās personas, kas piedalījās sabiedriskajā apspriešanā; sīkāku informāciju sk. SWD(2021)xxx.
(31) Piemēram, ekspertīzi no uzņēmēju un profesionālo organizācijām, akadēmiskajām aprindām, zinātniskajām organizācijām un pilsoniskās sabiedrības.
(32)   Priekšlikums grozīt Regulu (ES) 2018/841 un Regulu (ES) 2018/1999, COM(2021)554 .
(33)   Eiropas zaļā kursa īstenošana: pakete “Gatavi mērķrādītājam 55 %” .
(34) Aprēķināts, izmantojot datus, kas iegūti no ziņām, kuras valstis iesniegušas UNFCCC.
(35)  Eiropas Komisija (2021), Technical guidance handbook: Setting up and implementing result-based carbon farming mechanisms in the EU ; dati ir par 2016. gadu, tostarp par Apvienoto Karalisti.  
(36) Eiropas Komisija (2018), padziļināta analīze COM(2018) 773: “Tīru planētu — visiem! Stratēģisks Eiropas ilgtermiņa redzējums par pārticīgu, modernu, konkurētspējīgu un klimatneitrālu ekonomiku” .
(37) Lugato et al. (2014), Potential carbon sequestration of European arable soils estimated by modelling a comprehensive set of management practices.
(38) Eiropas Komisija (2021), Technical guidance handbook: Setting up and implementing result-based carbon farming mechanisms in the EU .
(39) Eiropas Komisija (2021), Technical guidance handbook: Setting up and implementing result-based carbon farming mechanisms in the EU .
(40)

  www.globalpeatlands.org . 

(41)   www.4p1000.org . 
(42) Eiropas Komisijas oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīva  “Klimata pārmaiņas: ilgtspējīgu oglekļa aprites ciklu atjaunošana” . 
(43)   ES ilgtspējīgu izejvielu principi .
(44) Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvas (Direktīvas 2008/98/EK) 2. panta 1. punkta c) apakšpunktu no minētās direktīvas darbības jomas ir izslēgta nekontaminēta augsne un citi dabā sastopami materiāli, kas izrakti būvniecības darbu gaitā, ja ir skaidrs, ka šos materiālus izmantos uz vietas objektā, kur tie izrakti, to dabiskajā stāvoklī. Arī atkalizmantotu izraktu augsni neziņo kā atkritumus.
(45) Eiropas Komisija (2020), Study to support the preparation of Commission guidelines on the definition of backfilling.
(46) Pistocchi A. et al (2015), Soil sealing and flood risks in the plains of Emilia-Romagna, Italy.
(47) Eiropas Komisija (2012), In depth report: soil sealing.
(48) Uz lauksaimniecības zemes platībām, kas 1990.–2006. gada periodā ES valstīs tika zaudētas augsnes noslēgšanai, būtu varēts izaudzēt 6 miljonus tonnu kviešu gadā (Gardi et al. (2014)).
(49) European Academies Science Advisory Council (2018), Opportunities for soil sustainability in Europe.
(50) Tiek lēsts, ka kopējā ES patēriņa ietekme ir vairāk nekā 9 miljoni hektāru, kas 1990.–2008. gada periodā atmežoti, lai apmierinātu ES pieprasījumu pēc kultūraugu un lauksaimniecības dzīvnieku importa. Avots: Consumption Impact Study - Forests - Environment .
(51) Vācija plāno līdz 2030. gadam noslēgt mazāk nekā 30 hektārus platību dienā; Austrijas mērķrādītājs līdz 2010. gadam bija 2,5 ha dienā; divos Beļģijas reģionos (attiecīgi Flandrijā un Valonijā) ir izvirzīti mērķrādītāji līdz attiecīgi 2040./2050. gadam zemes aizņemšanu samazināt līdz nullei.
(52)   Land recycling and densification — EVA .
(53)   Sk. ES Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam. Dabas atjaunošanas plāns: pamatapņemšanās Nr. 11, kas izpildāma līdz 2030. gadam: “Panākt, ka pilsētām, kurās ir vismaz 20 000 iedzīvotāju, ir tālejoši pilsētas zaļināšanas plāni.”
(54)  Guidelines on best practice to limit, mitigate or compensate soil sealing, Komisijas dienestu darba dokuments (2012) 101.
(55) Lai vērtīgākās un auglīgākās augsnes pasargātu no zemes aizņemšanas, Čehija ir izdalījusi piecas lauksaimniecības zemes aizsardzības klases.
(56) EVA (2019), Zeme un augsne Eiropā.
(57) “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400.
(58) Piemēram, programmā “Apvārsnis 2020” (barības vielu cikla noslēgšana) un programmā “Apvārsnis Eiropa” (alternatīvu mēslošanas līdzekļu vidiskā ietekme un plusi un mīnusi globālā/vietējā mērogā)
(59) Fortuna, A. (2012), The Soil Biota. Nature Education Knowledge.
(60) Brevik et al. (2020), Soil and human health: current status and future needs .
(61) Yu Imai et al. (2019), A new antibiotic selectively kills Gram-negative pathogens .
(62)   One Health (who.int) .
(63) Wall and Six (2015), Give soils their due .
(64) Pickles et al. (2017), Mycorrhizal Networks and Forest Resilience to Drought. Mycorrhizal Mediation of Soil, 319.–339. lpp.
(65) Kopīgais pētniecības centrs (2021), Baseline distribution of invasive alien species added to the Union list in 2019 .
(66) Regula (ES) Nr. 1143/2014 par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.
(67)   https://www.cbd.int/meetings/COP-15 .
(68) FAO (2020), State of knowledge of soil biodiversity - Status, challenges and potentialities.
(69)   Eiropas inovācijas partnerība lauksaimniecībai .
(70) IUCN (2020), Common ground: restoring land health for sustainable agriculture . 
(71) Laba lauksaimnieciskā un vidiskā prakse (GAEC) KLP satvarā; https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/income-support/cross-compliance_lv#gaec . 
(72)   Pro Silva Principles , https://www.prosilva.org/close-to-nature-forestry/pro-silva-principles/ .  
(73) FAO (2017), Voluntary Guidelines for Sustainable Soil Management.
(74) Gattinger A. et al (2012), Enhanced top soil carbon stocks under organic farming.
(75)   https://ec.europa.eu/info/food-farming-fisheries/key-policies/common-agricultural-policy/cap-glance_lv . 
(76) Jauna ES Meža stratēģija 2030. gadam (COM(2021) 572).
(77)   https://www.gissol.fr/le-gis/programmes/base-de-donnees-danalyses-des-terres-bdat-62 .
(78) Sk. ES Rīcības kodeksu par atbildīgu pārtikas uzņēmējdarbības un tirgvedības praksi,  https://ec.europa.eu/food/horizontal-topics/farm-fork-strategy/sustainable-food-processing/code-conduct_en . 
(79)   Soil and Land Award (europeanlandowners.org) .
(80) SWD(2019)305 on EU guidance on integrating ecosystems and their services into decision making.
(81) Ekoshēmas un lauku attīstība, kā arī vērienīgi laba lauksaimnieciskā un vidiskā stāvokļa nosacījumi.
(82) Sk., piemēram, https://indicators.report/targets/15-3/ . 
(83) Sk. UNCCD ziņošanas platformu: https://prais.unccd.int/unccd/reports .
(84)  EVA (2019), Climate change adaptation in the agriculture sector in Europe.
(85) Bulgārija, Grieķija, Horvātija, Itālija, Kipra, Latvija, Malta, Portugāle, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Spānija un Ungārija. Avots: Eiropas Revīzijas palāta (2018) – pamatinformācijas apkopojums. Pārtuksnešošanās Eiropas Savienībā
(86) Eiropas Revīzijas palātas īpašais ziņojums Nr. 33/2018 “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk” .
(87) EVA (2019), Climate change adaptation in the agriculture sector in Europe . 
(88) Sk. ieteikumus, kas sniegti otro upju baseinu apsaimniekošanas plānu novērtējumā.
(89)   https://www.greatgreenwall.org/ . 
(90)   https://regreeningafrica.org/ . 
(91) “Ceļā uz klimatnoturīgu Eiropu: jaunā ES Klimatadaptācijas stratēģija”, COM(2021) 82.
(92) “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400.
(93) Eiropas Vides aģentūra (2021),  Land and soil pollution — widespread, harmful and growing .
(94) Direktīva 2009/128/EK.
(95) “Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”, COM(2021) 400.
(96)   https://ec.europa.eu/environment/chemicals/mercury/regulation_en.htm . 
(97) Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā attiecībā uz videi nodarītā kaitējuma novēršanu un atlīdzināšanu.
(98) Spriedums apvienotajās lietās C-379/08 un C-380/08, ERG aos.
(99) Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām.
(100) Vēsturiskā kontaminācija ir kontaminācija, kas izraisīta pirms valsts vai ES tiesību aktu stāšanās spēkā. Pamestās teritorijās piesārņotājs nav identificējams, vairs nepastāv vai nevar segt remediācijas izmaksas, piemēram, bankrota dēļ.
(101) UNEA-3 rezolūcija Nr. 3/4 par vidi un veselību un Nr. 3/6 par augsnes piesārņojuma pārvaldību, Ilgtspējīgas attīstības programma 2030. gadam (IAM Nr. 3.9. un 15.3.), Minamatas konvencija (12. pants), Stokholmas konvencija (6. pants), Ostravas deklarācija, kas pieņemta sestajā ministru konferencē par vidi un veselību.
(102)   https://echa.europa.eu/-/21-551-chemicals-on-eu-market-now-registered
(103) Ķimikāliju stratēģijai pievienotais Komisijas dienestu darba dokuments SWD(2020)249 on Poly- and perfluoroalkyl substances (PFAS).
(104) Direktīva 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām.
(105) Direktīva 2004/35/EK par atbildību vides jomā.
(106) Eiropas Datu stratēģija (COM(2020) 66).
(107)  INSPIRE direktīva (Direktīva 2007/2/EK).
(108) Stratēģija “No lauka līdz galdam”, COM(2020) 381.
(109)   SWD(2021) 140 .
(110) Lauku saimniecību ilgtspējas rīks, sk.  https://fastplatform.eu . 
(111)   Copernicus zemes monitoringa pakalpojums (CLMS) .
(112)   https://ec.europa.eu/jrc/en/eu-soil-observatory
(113)  Sk. https://digital-strategy.ec.europa.eu/en/policies/destination-earth . 
(114)

  https://webgate.ec.europa.eu/fpfis/wikis/display/SOIL/National+monitoring+systems . 

(115)  INSPIRE direktīva (Direktīva 2007/2/EK).
(116) Sk. arī EVA (2021), Soil monitoring in Europe - Indicators and thresholds for soil quality assessments  https://www.eea.europa.eu/publications/soil-monitoring-in-europe-indicators-and-thresholds/ . 
(117) Valstu emisiju samazināšanas saistību direktīvas (Direktīvas (ES) 2016/2284) 9. pants.
(118) Zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības regula (Regula (ES) 2018/841).
(119)   LUCAS – ESDAC – Eiropas Komisija .
(120) Tas tiek izstrādāts saskaņā ar citām monitoringa iniciatīvām, piemēram, ES gruntsūdeņu novērošanas saraksta procesu.
(121)   EJP SOIL: ceļā uz lauksaimniecības augšņu klimata ziņā gudru un ilgtspējīgu apsaimniekošanu .
(122)   https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/research-area/environment/bioeconomy/food-systems/food-2030_en . 
(123)

  Soil health for stronger farms? We can measure that (rabobank.com) .

(124) Piemēram,  Soil Capital .
(125)   Microsoft izmanto modernu blokķēdes tehnoloģiju, lai iegādātos augsnes oglekļa kredītus Austrālijā .
(126)   Iniciatīva “Living Soils”: Nestlé, McCain un Lidl Francijā pievēršas augsnes veselības jautājumam .
(127)   Revive .
(128) Eiropas Komisija C(2021) 1054 .
(129) Regula (ES) 2020/852 par regulējuma izveidi ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanai un ar ko groza Regulu (ES) 2019/2088.
(130)   https://oceanliteracy.unesco.org/ . 
(131)   https://ec.europa.eu/info/law/better-regulation/have-your-say/initiatives/12985-Environmental-sustainability-education-and-training_lv .  
(132)   https://www.eionet.europa.eu/countries/national-reference-centres/nrc-on-soil . 
(133)   https://ec.europa.eu/info/research-and-innovation/funding/funding-opportunities/funding-programmes-and-open-calls/horizon-europe/missions-horizon-europe/soil-health-and-food_en . 
(134)   http://www.fao.org/global-soil-partnership/regional-partnerships/europe/en/ .