EIROPAS KOMISIJA

Strasbūrā, 19.10.2021

COM(2021) 662 final

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI

ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību

KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS CENTRĀLAI BANKAI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI, REĢIONU KOMITEJAI

ES ekonomika pēc Covid-19. Ietekme uz ekonomikas pārvaldību

1.Ievads

Komisija 2020. gada februārī nāca klajā ar paziņojumu par ES ekonomikas pārvaldības pārskatu. ( 1 ,  2 ) Paziņojumā ir uzsvērtas vairākas ekonomikas pārvaldības satvara stiprās un vājās puses (1. izcēlums) un, pamatojoties uz tā konstatējumiem, tika uzsāktas publiskas debates. Drīz vien šīs debates tika apturētas, jo bija jākoncentrējas uz akūtajām problēmām, ko radīja Covid-19 uzliesmojums. Komisija apņēmās atsākt debates pēc atveseļošanas sākuma.( 3 ) Pa to laiku šādas iestādes bija pieņēmušas ziņojumus par šo pārskatu: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja 2020. gada jūnijā; Reģionu komiteja 2020. gada decembrī; kā arī Eiropas Parlaments 2021. gada jūlijā.( 4 ) Arī Eiropas Revīzijas palāta publicēja divus īpašos ziņojumus par ES fiskālo noteikumu īstenošanu.( 5 )

Šajā paziņojumā ir novērtēta to apstākļu ietekme uz ekonomikas pārvaldību, kas mainījušies pēc Covid-19 krīzes, un atsāktas publiskās debates par regulējuma pārskatīšanu. Šis paziņojums papildina 2020. gada februārī publicēto novērtējumu un seko Komisijas priekšsēdētājas Urzulas fon der Leienas paziņojumam par publisko debašu atsākšanu viņas 2021. gada 15. septembra runā par stāvokli Eiropas Savienībā. Publisko debašu mērķis ir savlaicīgi līdz 2023. gadam panākt vienprātību par turpmāko virzību.

2.Vidēja termiņa un ilgtermiņa ekonomikas tendences ES

ES ekonomika jau pirms Covid-19 krīzes saskārās ar vairākām ilgtermiņa strukturālām problēmām. Pirmkārt, par spīti pirmspandēmijas uzlabojumiem darba tirgus darbībā, iedzīvotāju straujā novecošana draudēja ar laiku samazināt piedāvājumu darbaspēka tirgū un tādējādi arī ES izaugsmes potenciālu. Otrkārt, vājš ražīguma pieaugums bremzēja ekonomisko izaugsmi, un ES digitālās pārveides procesā atpalika no Ķīnas un ASV. Treškārt, arvien skaidrāk un asāk izpaudās klimata pārmaiņu radītās ļoti lielās sociālekonomiskās izmaksas. Ceturtkārt, pieaugošā ienākumu un ekonomiskā nevienlīdzība, teritoriālās atšķirības dalībvalstīs un starp tām un nevienlīdzīga piekļuve izglītībai un prasmēm kavēja ekonomikas izaugsmi un radīja spriedzi ES sociālajā struktūrā.

Klimata problēmas un vides degradācija prasa rīkoties izlēmīgi un strauji. Īstenojas klimata pārmaiņas un vides degradācija. Temperatūra paaugstinās, un valstis visā pasaulē satraucoši bieži izjūt katastrofālu laikapstākļu ietekmi. Ja siltumnīcefekta gāzu emisijas netiks krasi samazinātas, būs apdraudēts Parīzes nolīguma mērķis ierobežot globālo sasilšanu krietni zem 2 grādiem pēc Celsija un censties ierobežot temperatūras pieaugumu līdz 1,5 grādiem salīdzinājumā ar pirmsindustriālā laikmeta līmeni.( 6 ) Aptuveni miljonam sugu draud izmiršana, ar daudzām no tām tas notiks tuvāko desmitgažu laikā. ( 7 )  Ja šīs tendences netiks apkarotas, tās var kļūt par sistēmisku risku avotu. Tam nepieciešamas ilgtspējīgas privātās un publiskās investīcijas, lai atbalstītu zaļo pārkārtošanos (2. izcēlums) un mazinātu tās ietekmi uz visneaizsargātākajām personām.

Digitālā pārkārtošanās jau notiek, taču tā būtu jāpaātrina. Covid-19 krīze ir paātrinājusi mūsu ekonomikas un sabiedrības digitalizāciju. Pārvietošanās ierobežojumi ir veicinājuši tiešsaistes pakalpojumus un e-komerciju. ES iedzīvotāji ir uz savas ādas izjutuši, kā tāldarbs, telemedicīna, iepirkšanās tiešsaistē un digitalizēti administratīvie pakalpojumi var uzlabot dzīves kvalitāti un ekonomiskos rezultātus. Tomēr ievērojamai daļai iedzīvotāju ir vājas digitālās prasmes un grūtības piekļūt jaunajai digitālajai videi, līdz ar to pastāv risks, ka palielināsies sociālā plaisa. Krīze arī parādīja šķirtni starp digitāli adaptētiem uzņēmumiem un tiem, kas digitālus risinājumus vēl nav ieviesuši, kā arī izgaismoja plaisu starp labu savienojumu pilsētās pretstatā laukiem vai attāliem apgabaliem. Tajā pašā laikā arvien pieaugošais digitālo prasmju trūkums, digitālās infrastruktūras ierobežojumi, jaunu tehnoloģiju novēlota pieņemšana valdībās un uzņēmumos un atkarības vairāku svarīgu tehnoloģiju, piemēram, pusvadītāju jomā, ir radījušas nopietnas problēmas ES digitālo mērķu sasniegšanā. ES ir jārīkojas steidzami un vērienīgi.

Lai stimulētu Eiropas izaugsmes potenciālu un darbvietu radīšanu un sasniegtu ilgtspējīgas attīstības mērķus, ir būtiski palielināt sociālekonomisko noturību. Noturība nozīmē ne tikai spēju pārvarēt grūtības un tikt galā ar tām, bet arī spēju pārkārtoties ilgtspējīgā, taisnīgā un demokrātiskā veidā. Mazāk noturīgām dalībvalstīm, teritorijām un nozarēm bija grūtāk izturēt krīzi un to pārvarēt. ( 8 ) Noturības atšķirības visā ES ietekmē arī sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju, kā arī konverģenci eurozonā un vienotās monetārās politikas efektivitāti. Efektīva un rūpīgi izstrādāta aktīva darba tirgus politika un sociālās aizsardzības sistēmas, investīcijas izglītībā un prasmēs un stabilās publiskās finansēs var stiprināt noturību un palielināt potenciālo izaugsmi. Dalībvalstis koncentrējās uz šādu nepieciešamu reformu īstenošanu pēc globālās finanšu krīzes, taču laika gaitā šis stimuls izsīka, un progress dalībvalstīs un politikas jomās kļuva nevienmērīgs. Mūsu ekonomiku spēcīgā savstarpējā atkarība vienotajā tirgū un ekonomiskajā un monetārajā savienībā apliecina nepieciešamību koordinēt valstu politiku. Ilgtspējīgas attīstības programmas 2030. gadam pilnīga īstenošana joprojām ir būtisks faktors noturības stiprināšanā un zaļās un digitālās pārkārtošanās īstenošanā.

Covid-19 krīze ir padarījusi šīs problēmas uzskatāmākas un akūtākas. To risināšana piedāvā pārveides iespējas, taču ir vajadzīgas arī apjomīgas investīcijas un reformas. Investīciju izdevumi un reformu dinamika būs jāpalielina salīdzinājumā ar laikposmu pirms Covid-19 krīzes, kad publiskās investīcijas samazinājās zem līmeņa, kas vajadzīgs, lai saglabātu stabilu valsts kapitāla uzkrājumu kā daļu no IKP, un plašs reformu klāsts netika īstenots.

Jaunās daudzgadu finanšu shēmas un NextGenerationEU, sevišķi Atveseļošanas un noturības mehānisma (ANM), aizdevumspēja 2 triljonu eiro apmērā palīdzēs dalībvalstīm risināt šīs problēmas. ANM nodrošina 338 miljardus euro neatmaksājamā atbalsta un līdz 386 miljardiem euro aizdevumos (pašreizējās cenās), lai atbalstītu investīcijas un strukturālās reformas līdz 2026. gadam, neskaitot aptuveni 500 miljardus euro, ko nodrošina citi ES fondi.( 9 ) Šis liela mēroga finansējums palīdzēs dalībvalstīm tikt uz atveseļošanas ceļa un padarīs to ekonomiku un sabiedrību noturīgāku un labāk sagatavotu nākotnei, atbalstot zaļo un digitālo pārkārtošanos. Šos centienus papildināja ar REACT-EU, kas tika finansēts no NextGenerationEU.  ( 10 ) 

3.Covid-19 krīzes ietekme un sekas

3.1.Krīzes ietekme

Būtiska ekonomikas lejupslīde, kam sekoja atveseļošanās – spēcīgāka, nekā gaidīts, taču nevienmērīga

Covid-19 pandēmija izraisīja nopietnu ekonomikas lejupslīdi, taču ir sākusies atveseļošanās. Pandēmijas rezultātā 2020. gadā ES vēl nepieredzēti samazinājās ekonomiskā aktivitāte. Tomēr, pateicoties spēcīgam politikas atbalstam, straujai vakcinācijai un ar pandēmiju saistīto ierobežojumu pakāpeniskai atvieglošanai iespēju robežās, 2021. gada pavasarī atsākās sparīga izaugsme. Norises ekonomikā vasaras gaitā liecina, ka 3. ceturksnī saglabāsies stabila izaugsme, sevišķi pateicoties tam, ka mūsu sabiedrība atkal atveras un atsākas ceļošana. Paredzams, ka pēc tam ekonomiskā aktivitāte saglabāsies vairākus ceturkšņus, un sekmēs ES ekonomikas pāreju no atveseļošanas fāzes izaugsmes fāzē. Paredzams, ka šogad vismaz 19 dalībvalstis sasniegs savu 2019. gada IKP līmeni, savukārt pārējās to sasniegs nākamā gada laikā. 2021. gada pirmajā pusē ievērojami atguvās arī ES preču tirdzniecība ar trešām valstīm. Tomēr nākotnes perspektīvu joprojām raksturo liela nenoteiktība un riski, sevišķi saistībā ar neskaidrību par pandēmijas turpmāko attīstību, inflāciju, enerģijas cenām, darbaroku trūkumu un aizkavēšanos starptautisko piegādes ķēžu darbībā.

Ietekmi uz darba tirgu mazināja politikas atbalsta pasākumi. Salīdzinājumā ar produkcijas izlaidē reģistrētajiem zudumiem nodarbinātība samazinājās nedaudz. Pateicoties plaši izmantotajām saīsināta darba laika un citām darba saglabāšanas shēmām, kas tiek atbalstītas no jaunā ES pagaidu atbalsta instrumenta bezdarba riska mazināšanai ārkārtas situācijā (SURE), pielāgošana lielā mērā aprobežojās ar nostrādāto stundu skaita samazinājumu. Ekonomikai atveseļojoties, bezdarba līmenis visā ES ir sācis samazināties, un tagad tas tikai par pusprocentpunktu pārsniedz pirmskrīzes līmeni. Tomēr dažos reģionos un nozarēs visā ES joprojām ir ievērojamas nodarbinātības atšķirības salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu, savukārt citos reģionos un nozarēs atkal ir jūtams darbaspēka trūkums. Turpmāk pārorientēšanās no vienām darbvietām, uzņēmumiem un nozarēm uz citām var radīt zināmus sarežģījumus, jo jaunizveidotajās darbvietās bieži vien ir augstākas vai atšķirīgas prasības attiecībā uz prasmēm nekā zaudētajās, un tādēļ ir vajadzīgi atbilstoši darba tirgus politikas pasākumi, kas pielāgošanos atvieglotu.

Ar pandēmiju saistītie satricinājumi palielināja jau pastāvošās ekonomiskās, sociālās un teritoriālās atšķirības un vēl vairāk apgrūtināja ilgtspējīgas attīstības mērķu sasniegšanu.( 11 )  Pandēmijas ekonomiskā ietekme dažādās dalībvalstīs un saimnieciskās darbības jomās atšķīrās( 12 ) atkarībā no stāvokļa smaguma atšķirībām veselības jomā, ieviesto ietekmes mazināšanas pasākumu stingrības un ilguma, kā arī ekonomikas struktūru atšķirībām. Ceļošanas ierobežojumi īpaši smagi skāra valstis, kur ievērojama nozīme ir pārrobežu tūrisma nozarei. Dalībvalstīs visvairāk cieta mazkvalificēti darba ņēmēji un jaunieši, kā arī reģioni, kas ir atkarīgi no tūrisma un citiem pakalpojumiem, kas saistīti ar personiskiem kontaktiem. Lai gan atšķirības starp dalībvalstīm, reģioniem, nozarēm un paaudzēm ir mazākas, nekā sākotnēji prognozēts, kopumā tās ir palielinājušās. Krīze izgaismoja to, cik būtiski ir vienotajā tirgū saglabāt personu brīvu pārvietošanos, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti un sadarboties, lai stiprinātu vienotā tirgus noturību pret traucējumiem.

Nepieciešamie fiskālie atbildes pasākumi ir noveduši pie augstāka un neviendabīgāka parāda līmeņa

Smagā recesija un nepieciešamā politiskā reakcija bija ievērojams trieciens publiskajām finansēm, un palielinājās fiskālās atšķirības starp dalībvalstīm. Deficīts un parāda attiecība ir pieaugusi visās dalībvalstīs; ES nominālais deficīts no 0,5 % no IKP 2019. gadā pieauga līdz aptuveni 7 % no IKP 2020. gadā, bet kopējā parāda attiecība 2020. gada beigās bija uzkāpusi par 13 procentpunktiem no IKP, sasniedzot 92 % no IKP.( 13 )  Paredzams, ka turpmākajos gados deficīts un parāda attiecība saglabāsies virs pirmspandēmijas līmeņa. Dalībvalstis ar augstu valsts parāda līmeni Covid-19 krīzes ekonomiskās sekas ir skārušas visvairāk sakarā ar smago stāvokli veselības jomā, sabiedrības veselības uzlabošanas nolūkā ieviestajiem pasākumiem, kā arī ar ekonomikas struktūru, t. sk. pārrobežu tūrisma nozares ievērojamo apjomu. Līdz ar to šajās dalībvalstīs tika reģistrēts viens no straujākajiem parāda rādītāju pieaugumiem. Papildus tiešajiem fiskālajiem stimuliem valdības nodrošināja arī likviditātes atbalstu privātajam sektoram gandrīz 20 % apmērā no IKP, galvenokārt kā valsts garantijas uzņēmumiem un nodokļu nomaksas atlikšanu.( 14 ) Šo valsts garantiju izmantošana dažās dalībvalstīs ievērojami atšķīrās. Iespējamā ietekme uz publiskajām finansēm ir atkarīga no tā, cik lielā mērā šīs garantijas tiks izmantotas.

Lai gan valsts parāda attiecība ir palielinājusies, atveseļošanas un noturības plānu pasākumi, kuru mērķis ir palielināt izaugsmes potenciālu, veicinās fiskālo ilgtspēju. Paredzams, ka augsta parāda attiecība saglabāsies, nākamajā desmitgadē aptuveni trešdaļā dalībvalstu paliekot virs pirmspandēmijas līmeņa.( 15 )  Tā palielināsies vēl vairāk, ja tiks izmantotas saistībā ar Covid-19 sniegtās garantijas vai pieaugs procentu likmes. Ilgākā termiņā parāda atmaksājamību var ietekmēt arī izdevumi, kas saistīti ar sabiedrības novecošanu un klimata pārmaiņām. Tajā pašā laikā fiskālo ilgtspēju var veicināt vairāki faktori: ilgāki parāda atmaksas termiņi; salīdzinoši stabili finansējuma avoti ar diversificētu un plašu ieguldītāju bāzi; kā arī izdevīgas procentu likmju un izaugsmes starpības. Svarīgi, ka sekmīga fiskālo un izaugsmi veicinošu reformu un investīciju īstenošana ANM un kohēzijas politikas fondu ietvaros, ko, izmantojot tehniskā atbalsta instrumentu, atbalsta Komisija, stiprinās potenciālo izaugsmi, palīdzot uzlabot fiskālo ilgtspēju un saglabājot labvēlīgus finansēšanas nosacījumus.

Steidzami nepieciešamas investīcijas

Investīciju vajadzības ir ievērojamas, un ANM palīdzēs tās risināt līdz 2026. gadam. ES apņemšanās īstenot zaļo un digitālo pārkārtošanos, kas nostiprināta ES zaļajā kursā un ES digitālajā stratēģijā, nākamajā desmitgadē prasīs papildu ikgadējas privātās un publiskās investīcijas aptuveni 650 miljardu euro apmērā (2. izcēlums).( 16 ) Pandēmijas laikā kļuvis skaidrāk redzams, kādas investīcijas nepieciešamas digitālās pārkārtošanās atbalstam un ES atvērtai stratēģiskajai autonomijai( 17 ), uzsverot nepieciešamību pēc drošas un ātras interneta savienojamības, piekļuves digitālajiem pakalpojumiem, digitālās izglītības un prasmju nozīmi sabiedrībā un ES atkarību novēršanu attiecībā uz galvenajām digitālajām spējām. Papildu investīcijas ir vajadzīgas, arī lai uzlabotu ES ekonomisko un sociālo noturību, t. sk. veselības aprūpē, izglītībā un apmācībā, pētniecībā un izstrādē, inovācijā un transportā. Lai gan kohēzijas politikas fondi turpinās palīdzēt dalībvalstīm risināt šīs vajadzības, ANM arī atbalstīs šos centienus, apvienojot neatmaksājamu atbalstu un finansējumu aizdevumu veidā, kas gan ir pagaidu finansējums. Galu galā, lai nodrošinātu ekonomisko un sociālo noturību un sasniegtu zaļās un digitālās pārkārtošanās mērķus, būs pastāvīgi un apjomīgi jāpalielina gan publiskās, gan privātās investīcijas ES dalībvalstīs, un tām būs jāturpinās pēc 2026. gada. Kopumā šo neatliekamo vajadzību apmierināšanai būs nepieciešami arī turpmāki centieni, kas veicinātu privātās investīcijas, t. sk. pabeidzot kapitāla tirgu savienības izveidi. Turklāt ES ilgtspējīgu darbību taksonomija palīdzēs novirzīt privātās investīcijas tur, kur tās ir visvairāk nepieciešamas no klimata un vides rīcības viedokļa.

Fiskālajai korekcijai pēc pandēmijas būtu jānotiek paralēli ar publisko finanšu kvalitātes uzlabošanu. ANM atbalsts veicinās atveseļošanos un paaugstinās potenciālo izaugsmi tikai tad, ja ar to finansēs ienesīgas un kvalitatīvas papildu investīcijas. Proti, publiskajām investīcijām, ko finansē no ANM, būtu jāpapildina ilgtspējīgas valsts finansētas investīcijas. Tāpēc izšķiroša nozīme būs tādu valsts finansētu investīciju veicināšanai, kuru mērķis ir zaļā un digitālā pārkārtošanās un ekonomiskās un sociālās noturības stiprināšana. Ja ar ANM atbalsta palīdzību netiks piesaistītas papildu investīcijas, tas uz laiku samazinās deficītu un parāda attiecību, taču neradīs pozitīvu ietekmi uz potenciālo izaugsmi vidējā termiņā un ilgtermiņā, tādējādi novedot pie publisko izdevumu struktūras pasliktināšanās. Ja parāda attiecība ir ļoti augsta, valsts finansētu investīciju veicināšanai būs skaidri jānosaka izdevumu prioritātes un jācenšas uzlabot publisko finanšu struktūru un kvalitāti.

Pašreizējā makroekonomiskās nelīdzsvarotības koriģēšana ir apturēta

Krīzei ir bijusi nevienmērīga ietekme uz mājsaimniecībām un uzņēmumiem, taču pretimnākoša politikas rīcība, t. sk. banku nozarē, šo satricinājumu ir mazinājusi. Pirmkārt, lai gan zaudēto darbvietu skaits kopumā bija ierobežots, biežāk tās zaudēja mazkvalificēti un vidēji kvalificēti darba ņēmēji. Visvairāk skarti ir arī gados jauni darba ņēmēji un citi jaunienācēji darba tirgū. Šīs tendences var palielināt nevienlīdzību mūsu sabiedrībā un prasa veikt turpmākus politikas pasākumus, lai panāktu pārkvalificēšanos un prasmju pilnveidi. Porto 2021. gada 8. maija deklarācijā tika atkārtoti apstiprināta ES vadītāju apņemšanās īstenot Eiropas sociālo tiesību pīlāru kā atveseļošanas pamatelementu. Otrkārt, lai gan uzņēmumiem bija jāizmanto papildu kredīti apgrozāmā kapitāla vajadzību apmierināšanai, maksātnespējas gadījumu skaits Covid-19 krīzes rezultātā kopumā nav palielinājies.( 18 ) Pašlaik notiek pastiprināta atbalsta pasākumu mērķplānošana. Ņemot vērā, ka grūtības joprojām saglabājas, atbalsta programmu pārtraukšana būtu jāveic pakāpeniski. Treškārt, bankas, pateicoties spēcīgajiem kapitāla rādītājiem un augstām likviditātes rezervēm, joprojām spēja izsniegt kredītus ekonomikai. Bankām atelpu nodrošināja arī dividenžu maksājumu apturēšana un daži pagaidu regulatīvie atvieglojumi. Ienākumus nenesošo aizdevumu pieaugums ir ierobežots, taču būtu cieši jāuzrauga aktīvu kvalitāte. Ceturtkārt, papildu riskus rada dinamiskās mājokļu un finanšu aktīvu cenas.

Covid-19 krīze ir saasinājusi vairākas jau esošas ievainojamības. Iekšējā nelīdzsvarotība, kas saistīta ar augstu publiskā un privātā sektora parādu, ir palielinājusies, ko veicināja IKP kritums 2020. gadā un pasākumi Covid-19 krīzes pārvarēšanai. Pirmspandēmijas dinamiskās mājokļu cenu tendences saglabājās, un dažās valstīs turpināja ievērojami palielināties hipotekārais parāds. No tūrisma ieņēmumiem atkarīgās valstīs palielinājās tekošā konta deficīts. Tekošā konta pārpalikumu korekcija savukārt ir apstājusies. Turpmāk Covid-19 krīzes paātrināto strukturālo pārmaiņu rezultātā var rasties jauna nelīdzsvarotība. Darbaspēka trūkums, globālo vērtības ķēžu problemātiskie posmi un stratēģiskā atkarība varētu ietekmēt relatīvās cenas un konkurētspēju. Paātrinātā digitālā pārkārtošanās un izmaiņas patēriņa modeļos varētu izraisīt prasmju neatbilstību un darba maiņas bezdarbu vienlaikus ar darbaspēka trūkumu.

3.2.Reakcija uz krīzi

Valstu politikas reakcija un ES tiesiskajā regulējumā paredzētās elastības pilnīga izmantošana

Nepieredzēti plašā un koordinētā politiskā reakcija uz Covid-19 krīzi ir sekmīgi mazinājusi tās ietekmi. Uz krīzi tika apņēmīgi reaģēts gan valstu, gan ES līmenī. Tas tika darīts koordinēti un dažādās savstarpēji papildinošās formās. Strauji notika Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana, vienošanās par pagaidu regulējumu valsts atbalsta pasākumiem (vēlāk vairākas reizes grozīts, lai ņemtu vērā situācijas attīstību un uzņēmumu vajadzības), investīciju iniciatīvas reaģēšanai uz koronavīrusu (kas nodrošināja ārkārtas elastību kohēzijas politikas līdzekļu novirzīšanai tur, kur tas visvairāk nepieciešams) un ārkārtas instrumentu, piemēram, SURE, izveide.( 19 ) Komisijas turpmākās darbības un Padomes ieteikumi atspoguļoja vajadzību pēc ciešas ekonomikas politikas koordinācijas pandēmijas laikā. Izlēmīga rīcība ES līmenī nodrošināja Covid-19 vakcīnu izstrādi, ātru iepirkumu un koordinētu izplatīšanu. Papildus centieniem mazināt krīzes ietekmi specializēti pagaidu ES instrumenti ir palīdzējuši veicināt atveseļošanu un sekmēt ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Šajā kontekstā Komisijas apņemšanās īstenot Ilgtspējīgas attīstības programmu 2030. gadam un ilgtspējīgas attīstības mērķus nodrošināja orientierus tam, kā “atjaunot uzlabojot” un nevienu neatstāt novārtā.

Saskaroties ar smagām sabiedrības veselības un ekonomikas krīzēm, dalībvalstis ātri pieņēma plašus fiskālā atbalsta pasākumus. Valstu politikas atbildes pasākumus veicināja savlaicīga esošo elastības iespēju izmantošana attiecīgajos ES regulējumos. Tiek lēsts, ka ES dalībvalstu kopējā fiskālā reakcija, tostarp automātiskie stabilizatori, ko iedarbina spēcīgi sociālās drošības tīkli, 2020.–2022. gadā sasniegs gandrīz 19 % no IKP.( 20 )  Papildus tam ES dalībvalstis uzņēmumiem sniedza ievērojamu likviditātes atbalstu valsts garantiju un nodokļu atlikšanas veidā. Fiskālās politikas centienus papildināja monetārā politika. Šī kopīgā un koordinētā politiskā reakcija bija sekmīga, jo Covid-19 krīzes ietekme uz bezdarbu, ekonomiskajām un sociālajām atšķirībām, uzņēmumu maksātnespēju un ienākumus nenesošiem aizdevumiem ir bijusi daudz mazāka, nekā sākotnēji paredzēts.

Jauni ES instrumenti mazināja krīzes ietekmi

SURE ir bijis nozīmīgs atbalsts Eiropas darba tirgum. Šis strauji izveidotais drošības tīkls nodrošina dalībvalstīm lētus aizdevumus, kas tām ļauj krīzes laikā atbalstīt darba ņēmējus un uzņēmumus. Tas arī atbalsta ekonomikas atveseļošanos un ierobežo kaitējumu darba tirgum. ES līdz šim ir apstiprinājusi vairāk nekā 94 miljardus euro SURE aizdevumu veidā 19 pieprasījumu iesniedzējām dalībvalstīm, no kuriem gandrīz 90 miljardi euro jau ir izmaksāti. SURE ir palīdzējis aizsargāt no bezdarba riska vairāk nekā 31 miljonu cilvēku (t. sk. 8,5 miljonus pašnodarbinātu personu) un pandēmijas laikā atbalstījis vairāk nekā 2,5 miljonus uzņēmumu. Valstu darba tirgus pasākumi ar SURE atbalstu ir palīdzējuši novērst bezdarbu aptuveni 1,5 miljoniem cilvēku 2020. gadā un veicina atveseļošanos.( 21 )

Eiropas Centrālā banka ir īstenojusi plašu monetārās politikas pasākumu kopumu, kas veicināja arī fiskālās politikas pasākumu pārnesi. Monetārās politikas atbildes pasākumi galvenokārt ietvēra papildu aktīvu iegādi un likviditātes nodrošināšanas operācijas eurozonas bankām. Lai sekmētu banku piekļuvi šīm operācijām, Eiropas Centrālā banka arī veica vairākus pasākumus nodrošinājuma prasību atvieglošanai. Šie pasākumi ir palīdzējuši pandēmijas laikā saglabāt labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām ekonomikas nozarēm, kā arī valdībām, atbalstot saimniecisko darbību un nodrošinot cenu stabilitāti vidējā termiņā. Fiskālās un monetārās politikas savstarpēji pastiprinošā ietekme ir bijusi izšķiroša krīzes ietekmes mazināšanā un veicina atveseļošanos.

Sava loma bijusi arī citiem instrumentiem, kas izveidoti ES un eurozonas līmenī. Paredzams, ka Eiropas garantiju fonds, ko izveidoja Eiropas Investīciju bankas grupa, piesaistīs līdz 200 miljardiem eiro papildu finansējuma (1,4 % no ES IKP) mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam. Apstiprinātais finansējuma apjoms 2021. gada 31. augustā bija 18 miljardi euro, un paredzams, ka tas piesaistīs investīcijas aptuveni 144 miljardu euro apmērā. Joprojām ir pieejams Eiropas Stabilizācijas mehānisma pandēmijas krīzes atbalsta instruments, kura vērtība ir līdz 240 miljardiem euro (2,0 % no eurozonas IKP), un arī tas ir palīdzējis nostiprināt uzticēšanos ES politikas reakcijai.

Izeja no krīzes un gatavošanās nākotnei

ANM sekmēs investīcijām bagātu atveseļošanos un izaugsmi veicinošas reformas, palielinās potenciālo izaugsmi un mazinās fiskālās problēmas. Tā efektīva īstenošana padarīs ES ekonomiku ilgtspējīgāku, iekļaujošāku, noturīgāku un ļaus sekmīgāk realizēt zaļo un digitālo pārkārtošanos, vienlaikus palīdzot mazināt sociālekonomisko atšķirību risku.( 22 )  ANM finansēs pasākumus, piešķirot neatmaksājamu atbalstu, un tādējādi būs iespējams finansēt kvalitatīvus investīciju projektus un segt ražīgumu veicinošu reformu izmaksas, nepalielinot deficītu un parādu. Tādējādi ANM finansējums palīdzēs dalībvalstīm to centienos atbalstīt ekonomikas atveseļošanos, veicinot lielāku potenciālo izaugsmi un pakāpeniski uzlabojot savu fiskālo stāvokli. ANM neatmaksājamais atbalsts un citi ES finansējuma avoti, proti, kohēzijas politikas fondi, 2021. un 2022. gadā sniegs atbalstu aptuveni 0,5 % apmērā no IKP gadā. Tiek prognozēts, ka publiskās investīcijas, ko finansē gan no valstu avotiem, gan no ANM, palielināsies līdz 3,5 % no IKP gan 2021., gan 2022. gadā.

3.3.Ekonomikas pārvaldības pārskatīšanas ietekme

Covid-19 krīze ir vēl vairāk izcēlusi problēmas, ar kurām saskaras ekonomikas pārvaldības satvars. Gandrīz divus gadus pēc tam, kad Komisija publicēja pārskatu par ekonomikas pārvaldības satvaru, galvenie secinājumi joprojām ir spēkā (1. izcēlums). Krīze ir padarījusi daudzus no tiem vēl aktuālākus. Pirmkārt, valsts parāda attiecība ir vēl vairāk palielinājusies, izceļot, cik sarežģīti ir pakāpeniskā, ilgtspējīgā un izaugsmi veicinošā veidā to samazināt līdz piesardzīgam līmenim. Otrkārt, turpmākajos gados publiskās investīcijas būs jāsaglabā augstā līmenī, uzsverot, cik svarīga ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes nodrošināšanā ir laba publisko finanšu struktūra un kvalitāte. Treškārt, pretcikliska diskrecionāra fiskālā politika kopā ar pagaidu ES fiskālā atbalsta instrumentiem ir izrādījusies ļoti sekmīga, lai savlaicīgi un efektīvi mazinātu šīs ārkārtējās krīzes ietekmi, uzsverot to, cik svarīgi ir iegūt fiskālo telpu normālos laikos, lai krīzes laikos to varētu izmantot. Ceturtkārt, efektīvā politikas reakcija apliecina, cik svarīga ir spēcīga politikas koordinācija, t. sk. starp dažādiem politikas un finansēšanas instrumentiem, kā arī starp ES un valstu līmeni. Piektkārt, straujā krīzes attīstība ilustrēja grūtības, kas saistītas ar tādu rādītāju izmantošanu, kuriem nav iespējams izsekot, un ar mēģinājumiem izstrādāt noteikumus, kuros tiek mēģināts ņemt vērā visus iespējamos apstākļus. Sestkārt, ir pārtraukta makroekonomikas nelīdzsvarotības koriģēšana un parādās jaunas ievainojamības, uzsverot to, cik svarīgi ir laikus nepieļaut un novērst riskus un novirzes. Atjauninātajā pārskatā būtu jāapvieno Komisijas agrākie konstatējumi, kas izklāstīti 2020. gada februāra paziņojumā, ar krīzes laikā gūto pieredzi. Tas ļaus izstrādāt ekonomikas pārvaldības satvaru, kurš varētu pilnībā atbalstīt dalībvalstis makroekonomisko problēmu risināšanā pēc Covid-19 krīzes.

ES fiskālie noteikumi

Galvenais izaicinājums pēc krīzes būs augstās un krasi atšķirīgās valsts parāda attiecības samazināšana ilgtspējīgā un izaugsmi veicinošā veidā. Kad ekonomiskie apstākļi to ļaus, būs svarīgi atsākt valsts parāda attiecības pret IKP samazināšanu, lai saglabātu stabilas publiskās finanses, izvairītos no ilgstošām fiskālajām atšķirībām starp dalībvalstīm, saglabātu labvēlīgus finansēšanas nosacījumus publiskajam un privātajam sektoram un novērstu tirgus spriedzes epizodes, kam būtu dārga blakusietekme. Spēcīga ekonomikas atlabšana un noturīga ekonomikas izaugsme ir būtiska veiksmīgai, pastāvīgai un ilgtspējīgai parāda attiecības samazināšanai. Lai gan pārāk liela parāda attiecības sākotnējā samazināšana radītu augstas sociālas un ekonomiskās izmaksas un būtu neproduktīva, sevišķi ņemot vērā ierobežoto monetāro politiku un ekonomisko grūtību risku, reālistisks, pakāpenisks un ilgstošs valsts parāda samazinājums joprojām ir svarīgs, arī lai atjaunotu rezerves pirms nākamās lejupslīdes.

Koordinētas diskrecionāras fiskālās politikas stabilizējošā loma Covid-19 krīzē ir izrādījusies izšķiroši svarīga. Covid-19 krīze ir izcēlusi pozitīvo lomu, kāda var būt pretcikliskai diskrecionārai fiskālajai politikai un Eiropas koordinācijai, reaģējot uz lieliem ekonomikas satricinājumiem un mazinot to sociālās sekas. Kopā ar ECB un valstu centrālo banku veiktajiem monetārās politikas pasākumiem, ko veicina Stabilitātes un izaugsmes pakta vispārējās izņēmuma klauzulas iedarbināšana, koordinētā un vienprātīgā fiskālās politikas reakcija ir efektīvi risinājusi tiešo apjomīga ekonomikas satricinājuma problēmu, vairojot uzticību un mazinot paliekošas negatīvas ietekmes risku. Tas atspoguļo arī fiskālās politikas stabilizējošās lomas efektivitāti pašreizējo zemo procentu likmju kontekstā. Tomēr, lai spētu nodrošināt fiskālo stimulu sliktos laikos, ir jāveido fiskālās rezerves uzplaukuma laikā. ES fiskālās sistēmas pretcikliskuma pastiprināšana varētu spēcināt fiskālās politikas vidēja termiņa dimensiju un tādējādi arī valstu fiskālās politikas spēju reaģēt uz ekonomikas svārstībām.

Izaugsmi veicinošai publisko finanšu struktūrai būtu jāveicina investīcijas un jāatbalsta pastāvīga, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme. Tā kā ANM atbalsts ir ievērojams, taču ierobežots laikā, valstu budžetiem būs jāpilda sava loma. Tajā pašā laikā publiskajam finansējumam nevajadzētu aizstāt vai izstumt privātās investīcijas tad, kad tirgus nepilnības nepastāv. Kopumā tas izceļ publisko finanšu kvalitātes un struktūras nozīmi. Vienlaikus būtu jāapsver, kāda nozīme ekonomikas pārvaldības satvaram ir valstu investīciju un reformu stimulēšanā. Ņemot vērā ilgtermiņa problēmas mūsu ekonomikā, ir jāpievērš īpaša uzmanība zaļu, digitālu un izturētspēju vairojošu publisko investīciju veicināšanai.

Joprojām ļoti svarīgi ir sasniegt vispārējos mērķus – vienkāršošanu, lielāku valstu atbildību un labāku izpildi. Lai gan pašreizējā fiskālajā sistēmā, izmantojot sarežģītu interpretējamu noteikumu kopumu, ir iekļauti elastīguma un rīcības brīvības elementi, būtu jāpanāk, ka ekonomiskos lēmumus var pieņemt pārredzami, uz noteikumiem balstītā satvarā. Tādēļ ir vajadzīgi vienkāršāki fiskālie noteikumi, kuru izpildes vērtēšanai tiek izmantoti novērojami rādītāji. Tostarp būtu jāapsver, vai uzraudzības satvara efektīvāku īstenošanu varētu veicināt skaidra koncentrēšanās uz “nopietnām politikas kļūdām”, kā noteikts Līgumā, balstoties uz skaidri definētiem mērķiem un valstu iestāžu plašāku iesaisti. Šie mērķi ir savstarpēji saistīti. Vienkāršāks satvars īpaši veicina lielāku atbildības apziņu, labāku saziņu un mazākas izpildes un atbilstības nodrošināšanas politiskās izmaksas.

Spēcīgas valstu fiskālās sistēmas var dot ieguldījumu efektīvā ekonomikas pārvaldības satvarā. Covid-19 krīzes laikā valstu fiskālās sistēmas, t. sk. neatkarīgas valstu fiskālās iestādes, spēja ātri pielāgoties mainīgajiem apstākļiem. Tas liecina, ka ir vērts apsvērt iespēju stiprināt šo iestāžu lomu. Tajā pašā laikā, ņemot vērā neatkarīgo fiskālo iestāžu juridisko pilnvaru, darbības rezultātu un resursu lielo dažādību, ir nepieciešama saskaņošana ar dalībvalstu paraugpraksi, pienācīgi ņemot vērā atšķirības valstu institucionālajā vidē. Citi jautājumi, kas jāapsver, ietver stratēģijas vidēja termiņa un zaļas budžeta plānošanas veicināšanai, publisko investīciju pārvaldību un iespējas budžeta plānošanā labāk atspoguļot klimata pārmaiņu radītos riskus.

Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra

Ir ļoti svarīgi panākt, lai dalībvalstis atkal virzītos uz konverģenci. Makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršana un koriģēšana uzlabo dalībvalstu spēju reaģēt uz satricinājumiem un atbalsta ekonomisko konverģenci. Iekšējās un ārējās ievainojamības palielināšanās novēršana palīdzēs konsolidēt atveseļošanos un stiprināt ilgtermiņa izaugsmi. Krīzes asimetriskā ietekme un pieaugušās atšķirības (lai gan mazākas, nekā gaidīts) liecina, cik svarīgi ir samazināt gan tekošā konta deficītu, gan pastāvīgus un lielus tekošā konta pārpalikumus. Ārējās nelīdzsvarotības mazināšanai būs izšķiroša nozīme, arī lai radītu pozitīvu pieprasījuma blakusietekmi visās dalībvalstīs, sevišķi eurozonā ierobežotas monetārās politikas apstākļos.

Labi funkcionējoša makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra (MNNP) var palīdzēt. Fakts, ka Covid-19 krīzes paātrināto strukturālo pārmaiņu rezultātā varētu rasties jauna nelīdzsvarotība, rāda, cik svarīgi MNNP uzraudzības sistēmā laikus noteikt nelīdzsvarotības veidošanos, lai to varētu risināt agrīnā posmā. MNNP var arī veicināt daudzpusēju dialogu par makroekonomikas problēmām un atbalstīt politikas koordināciju, kā tas pieredzēts, dalībvalstīm ātri un saskaņoti reaģējot uz Covid-19 krīzi. Daudzpusējais dialogs palielina valstu atbildību par politikas pasākumiem, kas nepieciešami apzināto ievainojamību novēršanai. Kopš MNNP ieviešanas daudzas dalībvalstis laika gaitā ir efektīvi mazinājušas nelīdzsvarotības smagumu. Tomēr nelīdzsvarotības saglabāšanās dažos gadījumos liek turpināt pārdomas par to, kā MNNP, t. sk. pārmērīgas nelīdzsvarotības novēršanas procedūras, īstenošana un izstrāde varētu veicināt valstu atbildību un uzlabot tās politisko pievilcību.

Vairākas uzraudzības plūsmas daļēji pārklājas, taču to savstarpējā saikne ne vienmēr tiek pilnībā izmantota. Lai gan MNNP un Stabilitātes un izaugsmes pakta integrācija Eiropas pusgada satvarā ir palīdzējusi stiprināt mijiedarbību starp šiem uzraudzības virzieniem, vēl ir iespējams tālāk uzlabot to sazobi, vienlaikus novēršot savstarpējo pārklāšanos, kad notiek vēršanās pret makroekonomikas nelīdzsvarotību, iespējamām izaugsmes problēmām un risku valsts fiskālajai stabilitātei. MNNP uzraudzībā līdz šim arī, iespējams, nav pietiekami ņemta vērā mijiedarbība starp jaunām ekonomikas problēmām, īpaši saistībā ar klimata pārmaiņām un citiem faktoriem, kas rada spiedienu uz vidi.

Ar ANM gūtā pieredze

Pieredze, kas gūta līdz ar ES politikas sekmīgo atbildes reakciju uz krīzi, sevišķi ANM regulējums un pārvaldība, var būt noderīga ekonomikas pārvaldības satvara pārskatīšanā. Parlaments un Padome, pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, vienojās par ANM politikas un pārvaldības satvaru, kura mērķis ir panākt, lai kopīgi ES mērķi tiktu atspoguļoti koordinētā rīcībā dalībvalstu līmenī.( 23 ) Dalībvalstis izstrādāja nacionālos atveseļošanas un noturības plānus, kas aptver investīcijas un reformas, pievēršoties konkrētai valstij raksturīgajām problēmām un ES politikas prioritātēm. Pamatojoties uz šiem plāniem, Komisija iesaistījās konstruktīvā un intensīvā politikas dialogā ar dalībvalstīm, līdz ar to uzlabojās savstarpējā izpratne par problēmām un politikas prioritātēm valstu un ES līmenī. Šie dialogi ir palīdzējuši panākt uzticēšanos un līdzatbildību, un to mērķis ir īstenot pārveidojošas reformas un investīcijas. Minētā dialoga iznākums ir atspoguļots Komisijas priekšlikumā Padomes īstenošanas lēmumam, kurā izklāstītas reformas un investīcijas, par kurām tika panākta vienošanās un kuru pēc tam apstiprina Padome.

Pārredzama novērtēšanas un uzraudzības sistēma uzlaboja savstarpējo uzticēšanos un būs pamatā ANM īstenošanai. Īstenošanu pārraudzīs un izvērtēs, ņemot vērā konkrētus starpposma un galīgos mērķrādītājus, ko ierosinājusi dalībvalsts, izvērtējusi un apstiprinājusi Komisija un atbalstījusi Padome. ANM, kura pamatā ir darbības izvērtējuma un ciešas uzraudzības un pārbaudes mehānismi, nodrošina konsekventu stratēģiju reformu un publisko investīciju atbalstam un potenciālās izaugsmes veicināšanai, lai izpildītu zaļās un digitālās pārkārtošanās prasības. Katrā nacionālajā plānā vismaz 37 % no atvēlētajiem līdzekļiem ir jāpiešķir rīcībai klimata jomā un 20 % – digitālajai jomai.( 24 ) Šo rādītāju sasniegšanas uzraudzība nodrošina uzticamību ANM klimata un digitālajiem mērķiem. Pateicoties nodarbinātības un sociālajiem pasākumiem atvēlētajam finansējumam, mehānisms arī sekmēs Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanu un vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu visiem.

Sagaidāms, ka ANM uz saistībām balstītā pieeja politikas koordinācijai ar spēcīgu valstu atbildību par politikas izstrādi un rezultātiem palīdzēs īstenot reformas un investīcijas, par kurām panākta vienošanās. Šī pieeja ņem vērā sarežģījumus, kas rodas, vienlaikus cenšoties sasniegt dažādus valstu un ES mērķus situācijā, kad atšķiras sociālekonomiskā struktūra un valstu izvēlētās metodes. Tā ir līdzatbildības un uzticības pamatā. Straujā notikumu attīstība kopš pandēmijas sākuma (un vēl pirms tās) pierādīja, cik sarežģīti ir izstrādāt visaptverošus noteikumus, kas spēj ņemt vērā visus iespējamos apstākļus. Tādas pašas grūtības ir vērojamas plašākā ekonomikas pārvaldības kontekstā. Piemēram, fiskālajā jomā satvara ticamības saglabāšanai ir nepieciešams, lai jau plānošanas posmā tiktu pienācīgi formulēti fiskālās ilgtspējas, makroekonomiskās stabilizācijas un publisko finanšu kvalitātes mērķi, tādējādi skaidri definējot korekcijas gaitu. Ņemot vērā ar ANM gūto pieredzi, ekonomikas pārvaldības pārskatā būtu jāapsver, kā vislabāk nodrošināt valstu līdzatbildību, savstarpēju uzticēšanos, regulējuma galveno mērķu efektīvu īstenošanu un mijiedarbību starp ekonomikas un fiskālajām dimensijām.

Eiropas pusgads arī turpmāk būs atsauces satvars integrētas uzraudzības veikšanai un ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinēšanai ES. Eiropas pusgads ir apliecinājis savas priekšrocības ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācijas uzlabošanā. Tomēr tas būs jāpielāgo jauniem izaicinājumiem, ko rada zaļā un digitālā pārkārtošanās, un nepieciešamībai pēc spēcīgākas noturības. Eiropas pusgads ar savu plašāko darbības jomu būs papildinājums ieviešamajiem atveseļošanas un noturības plāniem, ar kuriem nosaka reformu un investīciju programmu turpmākajiem gadiem. Abi procesi būs cieši saistīti, optimāli izmantojot esošo sinerģiju un neradot pārklāšanos.

Apspriežamie jautājumi

Sabiedriskajās debatēs paredzēts apspriest 11 galvenos jautājumus, kas atspoguļoti atjauninātajā tiešsaistes aptaujā. Ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar spēkā esošo tiesisko regulējumu pirms Covid-19 uzliesmojuma (1. izcēlums), krīzes ietekmi un iepriekš aprakstītās problēmas, 2020. gada februāra paziņojumā( 25 ) iekļautajiem deviņiem publiskajām debatēm paredzētajiem jautājumiem ir pievienoti divi papildu jautājumi, savukārt viens jautājums ir formulēts nedaudz citādi.

Jauns jautājums: Kādā ziņā ANM koncepcija, pārvaldība un darbība var būt noderīga ekonomikas pārvaldībā, uzlabojot līdzatbildību, savstarpēju uzticēšanos, izpildi un mijiedarbību starp ekonomikas un fiskālajām dimensijām?

Jauns jautājums: Ņemot vērā, kā Covid-19 krīze ir pārveidojusi mūsu ekonomiku, vai ir kādas citas problēmas papildus līdz šim konstatētajām, kas būtu jāņem vērā ekonomikas pārvaldības satvarā?

Citādi formulēts jautājums: Ņemot vērā Covid-19 krīzes plašo ietekmi un jaunos pagaidu politikas instrumentus, kas ieviesti, reaģējot uz to, kā regulējums – t. sk. Stabilitātes un izaugsmes pakts, makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra un plašākā nozīmē – Eiropas pusgads – var vislabāk nodrošināt pienācīgu un koordinētu politikas reakciju ES un valstu līmenī?

4.Secinājumi

Komisija aicina pārējās iestādes un visas ieinteresētās personas iesaistīties publiskajās debatēs par ekonomikas pārvaldības pārskatīšanu. Komisija sagaida iekļaujošas debates ar Eiropas Parlamentu, Padomi, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju, Eiropas Centrālo banku, valstu centrālajām bankām, valstu valdībām un parlamentiem, kā arī plašu ieinteresēto personu loku, t. sk. sociālajiem partneriem, akadēmiskajām aprindām, pilsoniskās sabiedrības organizācijām, neatkarīgām fiskālajām iestādēm un valstu produktivitātes padomēm. Debates notiks dažādos forumos, t. sk. īpašās sanāksmēs, darbsemināros un tiešsaistes aptaujā. No šodienas tiešsaistes aptauja atkal ir pieejama, un iedzīvotāji, organizācijas un publiskās iestādes tiek aicinātas iesniegt savus komentārus līdz 2021. gada 31. decembrim.( 26 ) Komisijas īpašā ekonomikas pārvaldības tīmekļa vietne būs galvenais informācijas avots par dažādiem uzklausīšanas pasākumiem, ko organizēs Komisija.( 27 ) Komisija izvērtēs arī informāciju un atsauksmes, kas apkopotas citos pasākumos, kurus organizē ieinteresētās personas visā ES.

Lai panāktu plašu konsensu, ir vajadzīgas plašas un iekļaujošas diskusijas ar visām ieinteresētajām personām. Uzraudzības sistēmas efektīva darbība ir visu dalībvalstu, ES iestāžu un citu ieinteresēto personu kopīga atbildība. Publiskās debates palīdzēs visiem panākt vienošanos. No tā atkarīga ekonomiskās uzraudzības efektivitāte Savienībā. Ar savām iniciatīvām Komisija veicinās dialogu un savstarpēju sapratni starp ieinteresētajām personām ar mērķi formulēt tādu pieeju turpmākajai virzībai, kam piekristu plašs dalībnieku loks.

Komisija ņems vērā visus viedokļus, kas izteikti publiskajās debatēs. Komisija 2022. gada pirmajā ceturksnī sniegs norādes par fiskālo politiku turpmākajam periodam, lai sekmētu fiskālās politikas koordināciju un dalībvalstu stabilitātes un konverģences programmu sagatavošanu. Šajās norādēs būs ņemta vērā vispārējā ekonomiskā situācija, katras dalībvalsts īpašā situācija un diskusijas par ekonomikas pārvaldības satvaru. Attiecībā uz 2023. gadu Komisija savlaicīgi sniegs norādījumus par iespējamām izmaiņām ekonomikas pārvaldības satvarā ar mērķi panākt plašu konsensu par turpmāko virzību.

2. izcēlums. Zaļo un digitālo investīciju vajadzības Tiek lēsts, ka papildu privāto un publisko investīciju vajadzības saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos un tās politikas mērķiem līdz 2030. gadam būs gandrīz 650 miljardi euro gadā. (1) Zaļā pārkārtošanās veido 520 miljardus eiro katru gadu jeb 80 % no šīm vajadzībām, un gandrīz 60 % no šīs summas ir paredzēti klimata un enerģētikas politikai. Zaļā pārkārtošanās Klimatiskā pārkārtošana nenovēršami izraisīs pašreizējā akciju kapitāla zināmas daļas paātrinātu novecošanu. Tas nenozīmē, ka izaugsme noteikti samazināsies, bet, visticamāk, notiks pārmaiņas izaugsmes struktūrā, jo vairāk resursu būs jāvelta investīcijām un mazāk – patēriņam. (2) Tiek lēsts, ka investīciju vajadzību pieaugums enerģētikas un transporta nozarē ir aptuveni 390 miljardi euro gadā. (3) Pieaugumu par vairāk nekā 50 % salīdzinājumā ar vēsturisko tendenci galvenokārt virza klimata un enerģētikas politika, kuras mērķis ir dekarbonizēt mūsu ekonomiku, taču tas atspoguļo arī augošās ekonomikas vajadzības enerģētikas un transporta jomā. (4) Tas atspoguļo enerģētikas un transporta investīciju īpatsvara pieaugumu IKP vidēji par aptuveni 2,1 procentpunktu salīdzinājumā ar vēsturisko tendenci. Te iekļautas investīcijas elektrotīklā, spēkstacijās, rūpnieciskajos apkures katlos un jaunu kurināmo ražošanā un izplatīšanā, kā arī investīcijas ēku siltumizolācijā, energorenovācijā un transportlīdzekļu iegādes izmaksās, kā arī citas investīcijas transporta nozarē. (5) Daļēji te ir iekļautas infrastruktūras investīciju vajadzības transportam. (6) Šajās aplēsēs nav ņemtas vērā turpmākās vajadzības pielāgoties klimata pārmaiņām, piemēram, investīcijas, kas paredzētas, lai padarītu esošos aktīvus noturīgākus pret klimata pārmaiņām vai paaugstinātās izmaksas biežāku ekstrēmu laikapstākļu dēļ. Tiek lēsts, ka politikas īstenošanai citās vides jomās pietrūkst investīciju aptuveni 130 miljardu euro apmērā gadā. Šī aplēse atspoguļo investīciju vajadzības tādās vides politikas jomās kā vides aizsardzība, t. sk. bioloģiskā daudzveidība, resursu pārvaldība un aprites ekonomika. (7) Lai gan ievērojamu daļu investīciju segs privātais sektors, būs jāpalielina arī publiskās investīcijas. Digitālā pārkārtošanās Tiek lēsts, ka kopējais investīciju trūkums digitālās pārkārtošanās īstenošanai Eiropas Savienībā ir aptuveni 125 miljardi euro gadā. (8) Šis skaitlis ietver investīciju nepietiekamību sakaru tīklos, digitālo prasmju attīstībā un svarīgāko digitālo spēju un tehnoloģiju, piemēram, mākoņdatošanas, pusvadītāju un mākslīgā intelekta, attīstībā, bet neietver sabiedrisko pakalpojumu digitalizāciju un dažas citas jomas. _________________________ (1)Investīciju vajadzības dažādās politikas jomās nāk no dažādiem avotiem, atspoguļo dažādas pieejas (sk. 3., 7. un 8. zemsvītras piezīmi) un rada aptuvenu priekšstatu. (2)Pisani-Ferry, J. (2021), “Climate Policy is Macroeconomic Policy and the Implications Will Be Significant”, PIIE Policy Brief 21-20, 2021. gada augusts. (3)Sk. ietekmes novērtējumus par 55 % politikas priekšlikumiem, t. sk. ietekmes novērtējumu Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanai ( SWD(2021) 621 final ). (4)No 2021. līdz 2030. gadam enerģētikas un transporta nozarē katru gadu ir jāiegulda aptuveni 1 triljons euro. Šīs aplēses atspoguļo investīciju vajadzības, kam jāapmierina ekonomikas vajadzības enerģētikas un transporta jomā, kā arī lielākas investīciju vajadzības vērienīgāku klimata un enerģētikas politikas mērķu dēļ. Šīs aplēses ietver zemākas prognozētās enerģijas un transporta tehnoloģiju izmaksas, piemēram, atjaunojamās enerģijas un akumulatoru izmaksas. 650 miljardi euro ir transporta nozares skaitlis, kas galvenokārt atspoguļo transportlīdzekļu iegādes izmaksas. Tas ietver privātu mājsaimniecību iegādātos transportlīdzekļus, ko nacionālajos kontos parasti uzskaita kā ilglietojuma preci, nevis investīciju. (5)Investīciju vajadzības izriet no enerģijas un transporta sistēmas daļēja līdzsvara modeļa. Skaitļi ietver investīcijas jaunos aktīvos vai jaudā, t. sk. esošo aktīvu aizstāšanu to saimnieciskās izmantošanas cikla beigās. Esošo aktīvu aizstāšanu var paātrināt politikas izvēles dēļ, piemēram, pakāpeniski atsakoties no enerģijas ražošanas jaudas, kas balstīta uz fosilo kurināmo, vai mainījušos tirgus apstākļu dēļ, kas padara to darbību neekonomisku. (6)Tie ietver investīcijas uzlādes vai degvielas uzpildes stacijās, bet neietver, piemēram, investīcijas dzelzceļa vai autoceļu infrastruktūrā. (7)Eiropas Komisija (2020), “Darba dokuments, kas pievienots NextGenerationEU tiesību aktu kopumam”, SWD(2020) 98 . (8)Turpat.

(1)

()    ES ekonomikas politikas koordināciju reglamentē visaptverošs regulējums. To veido ES fiskālās politikas satvars (Stabilitātes un izaugsmes pakts, Eiropas pusgads un prasības valstu fiskālajām sistēmām), makroekonomikas nelīdzsvarotības novēršanas procedūra un makroekonomiskās finansiālās palīdzības programmu satvars.

(2)

()     Eiropas Komisija (2020), ‘ Ekonomikas pārvaldības pārskats’ , COM(2020) 55 final, 2020. gada 5. februāris.

(3)

()    Eiropas Komisija (2021),” Apritējis gads kopš Covid-19 uzliesmojuma: fiskālās politikas atbildes pasākumi ”, COM(2021) 105 final, 2021. gada 3. marts.

(4)

( )    Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par ekonomikas pārvaldības pārskatu, OV C 429, 11.12.2020., 227. lpp. ; Eiropas Reģionu komitejas atzinums par ekonomikas pārvaldības pārskatu, OV C 37, 2.2.2021., 28. lpp. ;

Eiropas Parlamenta 2021. gada 8. jūlija rezolūcija par makroekonomikas tiesiskā regulējuma pārskatīšanu, lai panāktu labāku ietekmi uz Eiropas reālo ekonomiku un uzlabotu lēmumu pieņemšanas pārredzamību un demokrātisko pārskatatbildību.

(5)

()    Eiropas Revīzijas palāta (2016),” Īpašais ziņojums Nr. 10/2016: “Lai nodrošinātu pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūras efektīvu īstenošanu, ir vajadzīgi turpmāki uzlabojumi” ; un Eiropas Revīzijas palāta (2018),” Īpašais ziņojums Nr. 18/2018: Vai ir sasniegts Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvās daļas galvenais mērķis ”.

(6)

()    Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (2021), “ Climate Change 2021: The Physical Science Basis ”. I darba grupas ieguldījums sestajā novērtējuma ziņojumā.

(7)

()    Starpvaldību zinātnes un politikas platforma bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu pakalpojumu jomā (2019), “ Summary for policymakers of the global assessment report on biodiversity and ecosystem services ”.

(8)

()    Eiropas Komisija (2020), “ 2020.gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums. Iezīmējam kursu uz noturīgāku Eiropu “, COM(2020) 493 final, 2020. gada 9. septembris.

(9)

()     Šis skaitlis ietver valstu līdzfinansējumu. Kohēzijas politikas īstenošana ilgst līdz 2029. gadam.

(10)

()     REACT-EU nodrošināja papildu 50,6 miljardus euro, ar ko 2021. un 2022. gadā stiprināt kohēzijas politikas fondus krīzes seku novēršanas pasākumiem un izveidot saikni ar ilgtermiņa atveseļošanas plānu saskaņā ar ANM.

(11)

() Eiropas Komisija (2021), “ Ilgtspējīga attīstība Eiropas Savienībā – Uzraudzības ziņojums par progresu IAM sasniegšanā ES kontekstā – 2021. gada izdevums .”

(12)

() Pārvietošanās ierobežojumi ir veicinājuši tiešsaistes pakalpojumu un e-komercijas attīstību, savukārt citās nozarēs, piemēram, ilglietojuma preču ražošanā un kravu pārvadājumos, apgrozījums samazinājās tikai īslaicīgi vai aktivitāte pat palielinājās. Tajā pašā laikā kontaktietilpīgās nozares cieta ievērojamus zaudējumus un atgūstas lēnāk.

(13)

()    Skaitļi no Komisijas 2021. gada pavasara prognozes.

(14)

()    Šie pasākumi novērsa to, ka likviditātes trūkums pāraug maksātspējas problēmās, veicināja to, ka banku sektors turpināja kreditēt ekonomiku, un ļāva efektīvi piemērot labvēlīgus finansēšanas nosacījumus visām ekonomikas nozarēm.

(15)

()     Saskaņā ar Komisijas ierasto klasifikāciju gandrīz divas trešdaļas dalībvalstu vidējā termiņā saskaras ar vidēju vai augstu ilgtspējas risku; pirms krīzes to varēja attiecināti tikai uz tikai uz vienu trešdaļu dalībvalstu. Sk. Eiropas Komisija (2021), ” The 2021 Stability and Convergence Programmes: an Overview, with an Assessment of the Euro Area Fiscal Stance. ’

(16)

()    Aplēsto investīciju vajadzību pamatā ir ietekmes novērtējums par Atjaunojamo energoresursu direktīvas pārskatīšanu ( SWD(2021) 621 ) un Komisijas dienestu darba dokuments, kas pievienots NextGenerationEU tiesību aktu kopumam ( SWD(2020) 98 ).

(17)

() Eiropas Komisija (2021), “2021. gada stratēģiskās prognozēšanas ziņojums, ES spēja rīkoties un rīcības brīvība”, COM(2021) 750 final, 2021. gada 8. septembris.

(18)

() Daļa uzņēmumu, t. sk. mazie un vidējie uzņēmumi, krīzes rezultātā ir palielinājuši aizņemto līdzekļu īpatsvaru, tādējādi tie ir neaizsargātāki un, iespējams, tiem ir nepieciešama rekapitalizācija.

(19)

()     OV L 99, 31.3.2020., 5.–8. lpp . 2020. gada aprīlī Investīciju iniciatīva reaģēšanai uz koronavīrusu nodrošināja dalībvalstīm tūlītēju naudas līdzekļu iepludināšanu vairāk nekā 20 miljardu euro apmērā no ES kohēzijas politikas fondiem, paplašinot fondu atbalsta darbības jomu, nodrošinot tūlītēju likviditāti un panākot elastību programmu grozījumos. Tas ļāva mobilizēt vairāk nekā 23 miljardus euro ārkārtas atbalstam veselības un izglītības sistēmās, maziem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī darbvietu un visneaizsargātāko grupu aizsardzībai. Skatīt https://cohesiondata.ec.europa.eu/stories/s/4e2z-pw8r .

(20)

()    Aplēšu pamatā ir kumulatīvas izmaiņas budžetu primārajās bilancēs 2020.–2022. gadā salīdzinājumā ar 2019. gadu, un tajās ir ietverts piesardzīgs ANM neatmaksājamā atbalsta ietekmes aprēķins.

(21)

()    Eiropas Komisija (2021),” SURE: pēc viena gada ”, COM(2021) 596 final, 2021. gada 22. septembris.

(22)

()    No ANM piešķirtais neatmaksājamais atbalsts atbilst dalībvalstu faktiskajām vajadzībām, paredzot lielākus maksājumus dalībvalstīm ar salīdzinoši zemu IKP uz vienu iedzīvotāju un tām dalībvalstīm, kuras krīze skārusi vissmagāk. Sakarā ar iepriekš pastāvošām problēmām, piemēram, bezdarbu, kas augstāks par vidējo, pastāv lielāks risks, ka šīs dalībvalstis nespēs ātri atgūties no krīzes.

(23)

() ES politikas prioritātes atspoguļo seši politikas pīlāri, kuriem būtu jāvirza ANM īstenošana: zaļā pārkārtošanās; digitālā pārkārtošanās; pārdomāta, ilgtspējīga un iekļaujoša izaugsme, ražīgums un konkurētspēja; sociālā un teritoriālā kohēzija; veselība, ekonomiskā, sociālā un institucionālā noturība; un rīcībpolitika nākamajai paaudzei, bērniem un jauniešiem.

(24)

()    Papildus klimata mērķim atsevišķiem pasākumiem ir jāievēro princips “nenodari būtisku kaitējumu” attiecībā uz vides mērķiem, ko apliecina novērtējums, kas izklāstīts Komisijas publicētās tehniskajās vadlīnijās.

(25)

()     Eiropas Komisija (2020), “ Ekonomikas pārvaldības pārskats” , COM(2020) 55 final, 2020. gada 5. februāris.

(26)

() Lūdzam izmantot šo saiti: https://ec.europa.eu/eusurvey/runner/Public-debate-on-the-review-of-the-EU-economic-governance

(27)

()    Sk.: https://ec.europa.eu/info/business-economy-euro/economic-and-fiscal-policy-coordination/eu-economic-governance-monitoring-prevention-correction/economic-governance-review_en