EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 28.6.2021
COM(2021) 323 final
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI EMPTY
ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam
Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē
{SWD(2021) 148 final} - {SWD(2021) 149 final}
KOMISIJAS PAZIŅOJUMS EIROPAS PARLAMENTAM, PADOMEI, EIROPAS EKONOMIKAS UN SOCIĀLO LIETU KOMITEJAI UN REĢIONU KOMITEJAI
ES stratēģiskais satvars par drošību un veselības aizsardzību darbā 2021.–2027. gadam
Darba aizsardzība mainīgā darba pasaulē
1.Darba aizsardzība Eiropas Savienībā
1.1.Veselības un drošības darbā vērtība
ES darba aizsardzības tiesību akti ir būtiski, lai aizsargātu gandrīz 170 miljonu darba ņēmēju veselību un drošību ES 1 . Cilvēku aizsardzība pret veselības un drošības apdraudējumiem darbvietā ir svarīgs elements, kas visiem darba ņēmējiem palīdzēs nodrošināt stabilus un pienācīgus darba apstākļus. Tiesību akti ir palīdzējuši samazināt veselības apdraudējumus darbā un uzlabot darba aizsardzības standartus visā ES un visās nozarēs. Tomēr problēmas joprojām pastāv, un Covid-19 pandēmija ir saasinājusi riskus, kas jānovērš.
Darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzība, kas nostiprināta Līgumos 2 un Pamattiesību hartā 3 , ir viens no svarīgākajiem ES ekonomikas elementiem, kas darbojas cilvēku labā. Tiesības uz veselīgu un drošu darbavietu ir atspoguļotas Eiropas sociālo tiesību pīlāra 10. principā, un tās ir būtiskas, lai sasniegtu Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķus 4 . Šīs tiesības ir arī pašlaik veidojamās Eiropas veselības savienības pamatelements.
Jaunajā darba aizsardzības satvarā 2021.–2027. gadam, kas paziņots Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā 5 , ir noteiktas galvenās prioritātes un rīcība, kas vajadzīga, lai turpmākajos gados pēcpandēmijas kontekstā uzlabotu darba ņēmēju veselību un drošību, un ko raksturo zaļā un digitālā pārkārtošanās, ekonomikas un demogrāfiskās problēmas un tradicionālās darba vides mainīgais jēdziens.
Veselīgi un droši darba apstākļi ir veselīga un produktīva darbaspēka priekšnoteikums. Neviens nedrīkst ciest no slimībām vai nelaimes gadījumiem, kas saistīti ar darbu. Tas ir arī svarīgs ES ekonomikas ilgtspējas un konkurētspējas aspekts.
Pēdējās trīs desmitgadēs ir panākts ievērojams progress darba aizsardzības jomā: no 1994. līdz 2018. gadam letālo nelaimes gadījumu darbā skaits ES samazinājās par aptuveni 70 % (1. attēls). Lai gan šo samazinājumu neapšaubāmi ir veicinājuši tādi faktori kā deindustrializācija un labāka medicīniskā aprūpe, arī ES darba aizsardzības sistēmai ir bijusi būtiska nozīme. Neraugoties uz šo progresu, 2018. gadā ES 27 dalībvalstīs joprojām bija vairāk nekā 3300 letālu nelaimes gadījumu un 3,1 miljons nelaimes gadījumu bez letālām sekām, un katru gadu vairāk nekā 200 000 darba ņēmēju mirst no saslimšanām, kas saistītas ar darbu. Tas cilvēkiem rada milzīgas ciešanas. Tādēļ darba ņēmēju aizsardzības standartu saglabāšana un uzlabošana ir pastāvīgs uzdevums un nepieciešamība.
2. attēls. Ar darbu saistītu traumu un slimību izmaksas sabiedrībai, 2019. gads (miljardos EUR)
Avots: “An international comparison of the cost of work-related accidents and illnesses” (EU-OSHA, 2017), aplēse, kuras pamatā ir Eurostat un Pasaules Bankas dati.
Darba ņēmēju augsta līmeņa aizsardzības pamatā ir ne tikai veselība un labklājība, bet arī stingrs ekonomisks pamatojums. Ar darbu saistīti nelaimes gadījumi un slimības ES ekonomikai izmaksā vairāk nekā 3,3 % no IKP gadā
6
(aptuveni 460 miljardi EUR 2019. gadā) (2. attēls). Lai gan labklājības izmaksas, kas slēpjas aiz šiem skaitļiem, ir skaitļos neizsakāmas, laba darba aizsardzības prakse palīdz padarīt uzņēmumus ienesīgākus, konkurētspējīgākus un ilgtspējīgākus. Aplēses liecina, ka katrs euro, kas ieguldīts darba aizsardzībā, rada aptuveni divas reizes lielāku atdevi darba devējam
7
8
. Stabila darba aizsardzības atbalsta struktūra, kurā ņemtas vērā MVU, kas ir ES ekonomikas pamats, īpašās vajadzības, sniegs būtisku ieguldījumu ilgtspējīgā ekonomikā un veiksmīgā darba aizsardzībā visā ES. Laba darba aizsardzība arī samazina veselības aprūpes izmaksas un citus sociālos slogus, savukārt vāja darba aizsardzība privātpersonām, uzņēmumiem un sabiedrībai izmaksā dārgi.
Covid-19 pandēmija ir parādījusi, cik darba aizsardzība ir svarīga darba ņēmēju veselības pasargāšanai, mūsu sabiedrības funkcionēšanai un svarīgu ekonomikas un sociālo darbību nepārtrauktības nodrošināšanai. Tādēļ ceļā uz ražīguma atjaunošanu un reaktivizēšanu jāiekļauj arī atjaunotā apņemšanās saglabāt darba aizsardzību priekšplānā un uzlabot sinerģiju starp darba aizsardzību un sabiedrības veselības politiku.
1.2.ES sistēmas darbība
Panākumus, kas gūti, izmantojot ES darba aizsardzības pieeju, izskaidro divi faktori. Pirmkārt, ES un dalībvalstis ir izstrādājušas progresīvu regulatīvo sistēmu, lai noteiktu preventīvus un aizsardzības pasākumus arodrisku novēršanai. Otrkārt, tā balstās uz trīspusējo pieeju, saskaņā ar kuru darba ņēmēji, darba devēji un valdības ir cieši iesaistītas šo darba aizsardzības pasākumu izstrādē un īstenošanā ES un valstu līmenī. Turklāt pastāvīgais atbalsts, ko jo īpaši sniedz mikrouzņēmumiem un MVU, palīdz pareizi piemērot darba aizsardzības noteikumus.
ES darba aizsardzības tiesiskais regulējums sastāv no pamatdirektīvas un 24 īpašām direktīvām, kas izstrādātas laika gaitā. 1989. gada Eiropas pamatdirektīva par drošību un veselības aizsardzību darbā 9 ir kopēju principu un obligāto standartu pamats visā ES. Tajā galvenā uzmanība pievērsta riska novēršanas kultūrai un noteikti darba devēju pienākumi attiecībā uz: i) riska novērtēšanu, ii) profilaktiskiem pasākumiem, iii) darba aizsardzības informācijas sniegšanu darba ņēmējiem, iv) apmācību, v) apspriešanos un vi) līdzsvarotu līdzdalību. Šie pienākumi attiecas uz visām nozarēm un profesijām, kā arī uz publiskā un privātā sektora darba devējiem. Īpašās direktīvas pievēršas konkrētiem riskiem, grupām un vidēm 10 .
ES darba aizsardzības tiesību akti tiek izstrādāti ciešā sadarbībā ar Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēju komiteju (ACSH) 11 — trīspusēju struktūru, ko veido valstu valdību pārstāvji, arodbiedrības un darba devēju organizācijas. Eiropas Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūra (EU-OSHA) nodrošina pamatnostādnes un rīkus, kas kopā ar līdzīgiem valsts mēroga interneta rīkiem: i) sniedz nozarei specifisku informāciju, kas galvenokārt paredzēta maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo tie nodarbina lielāko daļu darba ņēmēju ES un bieži saskaras ar lielākiem šķēršļiem, gādājot par darba aizsardzību; un ii) sniedz norādījumus darba devējiem par visiem riska novērtēšanas procesa posmiem 12 . Vecāko darba inspektoru komiteja (SLIC) 13 sniedz atzinumus par ES darba aizsardzības tiesību aktu izpildi un veicina zināšanu apmaiņu par darba inspekciju praksi.
1.3.Iepriekšējie stratēģiskie satvari un plašas apspriedes – pamats turpmākajam darbam
Gandrīz 20 gadus ES darba aizsardzības stratēģiskajiem satvariem ir bijusi izšķiroša nozīme valsts iestāžu un sociālo partneru lēmumu pieņemšanā par darba aizsardzības mērķiem. Šie mērķi ietver i) lielāku saskaņotību attiecībā uz kopīgām prioritātēm, ii) sadarbības veicināšanu, iii) ieguldījumu stimulēšanu darba aizsardzībā un iv) konkrētu darbību veicināšanu darbavietas līmenī.
2014.–2020. gada stratēģiskā satvara 14 galvenās prioritātes, piemēram, ar darbu saistītu slimību profilakse, demogrāfisko pārmaiņu novēršana un tiesību aktu īstenošana, tika pārņemtas valstu regulējumos 15 . Daži nozīmīgākie sasniegumi ES līmenī, kas panākti saskaņā ar iepriekšējo stratēģisko satvaru, ir šādi: i) Kancerogēnu un mutagēnu direktīvas (KMD) 16 trīs atjauninājumi un priekšlikums ceturtajam atjauninājumam, ii) atjauninājumi četru direktīvu aktualizēšanai, tostarp tādās jomās kā eksponētības robežvērtības un bioloģiskie aģenti, iii) daudzas plaši izmantotas EU-OSHA pamatnostādnes un tiešsaistes rīki darba devējiem, arī par Covid-19, un iv) SLIC izstrādātas inspekcijas rokasgrāmatas un rīki.
Šā stratēģiskā satvara pamatā ir to panākumu izvērtējums, kas gūti, īstenojot ES stratēģisko satvaru par drošību un veselības aizsardzību darbā no 2014. līdz 2020. gadam. Izvērtējumā tika apzinātas vairākas problēmas, kas saistītas ar stratēģiskā satvara īstenošanu īsākā termiņā, ņemot vērā: i) resursus ierobežojumus dalībvalstīs; i) nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību arodslimībām, demogrāfiskajām pārmaiņām, psihosociālajiem riskiem un balsta un kustību aparāta slimībām; un iii) nepieciešamību palīdzēt gan darba inspekcijām, gan uzņēmumiem uzlabot savus darba aizsardzības standartus.
Šā stratēģiskā satvara pamatā ir arī plaša ieinteresēto personu loka ieguldījums, kas atspoguļo visu tā īstenošanā iesaistīto dalībnieku apņemšanos. Tā pamatā bija EU-OSHA ziņojums par valstu darba aizsardzības stratēģijām, īpašs izvērtējuma ziņojums un moderni aptaujas rīki. Izšķirošu papildu devumu satvaram deva: i) vairāki Padomes secinājumi 17 ; ii) ziņojumi 18 , ieteikumi, uzklausīšanas un cita veida informācijas apmaiņa ar Eiropas Parlamentu; iii) informācijas apmaiņa ar sociālajiem partneriem un neatkarīgiem ekspertiem; iv) atbildes, kas saņemtas atklātā sabiedriskajā apspriešanā; un v) ACSH atzinums.
Satvara pamatā ir arī informācija, kas sniegta novērtējumā par to, kā laikposmā no 2013. līdz 2017. gadam praktiski īstenota Pamatdirektīva 89/391/EEK par darba ņēmēju drošību un veselības aizsardzību darbā un 23 saistītās ES direktīvas.
Šie rezultāti ir apkopoti Komisijas dienestu darba dokumentā 19 un kopsavilkuma ziņojumā 20 , kas pievienots šim paziņojumam.
2.Atjaunināts redzējums par darba aizsardzību: trīs galvenie mērķi
Iepriekšējā satvara prioritātes aizvien ir aktuālas arī šodien. Tomēr darba aizsardzības jomā ES ir vajadzīga turpmāka rīcība, lai darbavietas pielāgotu arvien straujākām pārmaiņām ekonomikā, demogrāfijā, darba modeļos un sabiedrībā kopumā 21 . Attiecībā uz noteiktu ES darba ņēmēju daļu darbavietas jēdziens kļūst ne vien plūstošāks, bet arī sarežģītāks, jo parādās jaunas organizācijas formas, uzņēmējdarbības modeļi un nozares. Covid-19 pandēmija ir akcentējusi šos sarežģījumus un sasaistījusi darba aizsardzību un sabiedrības veselības politiku vairāk nekā jebkad agrāk.
Tāpēc stratēģiskajā satvarā īpaša uzmanība pievērsta šādiem trim transversāliem galvenajiem mērķiem nākamajiem gadiem:
·paredzēt un pārvaldīt pārmaiņas jaunajā darba vidē, ko rada zaļā, digitālā un demogrāfiskā pārkārtošanās;
·uzlabot nelaimes gadījumu darbā un arodslimību profilaksi;
·uzlabot gatavību iespējamām turpmākām veselības krīzēm.
Lai sasniegtu šos mērķus, ir jārīkojas ES, valstu, nozaru un uzņēmumu līmenī.
Šo trīs mērķu īstenošanas pamatā būs: i) sociālais dialogs, ii) pierādījumu bāzes stiprināšana, iii) izpildes stiprināšana, iv) izpratnes veidošana un v) finansējums.
2.1. Pārmaiņu paredzēšana un pārvaldība
Daudzu uzdevumu, darba modeļu un darbavietu būtība mainās. Ir radušās darbvietas, kas pirms desmit gadiem nepastāvēja, un to veicinājusi zaļā un digitālā pārkārtošanās. Eiropas zaļais kurss 22 , ES digitālā stratēģija 23 un jaunā Eiropas industriālā stratēģija 24 kopā: i) radīs lielus ieguldījumus; ii) veicinās izaugsmi, inovāciju un darbvietu radīšanu; un iii) nodrošinās elastīgumu un dos iespējas darba ņēmējiem, uzņēmumiem un pašnodarbinātām personām. Šīs iniciatīvas atbalstīs un ilgtspējīgu atveseļošanu veicinās ar ES budžetu 2021.–2027. gadam 1,8 triljonu EUR apmērā, kā arī ar NextGenerationEU. Tajā pašā laikā demogrāfiskās pārmaiņas, kas izpaužas kā darbaspēka novecošana Eiropā, prasa pastāvīgas pārdomas un atbildes reakciju. Šajā ziņā būtiska nozīme ir darba aizsardzībai, jo darba ņēmēji kļūst vecāki un darba vide un uzdevumi jāpielāgo viņu īpašajām vajadzībām un jāsamazina riski. Tāpēc ar Zaļo grāmatu par novecošanu 25 ir uzsāktas debates, tostarp par nosacījumiem vecāka gadagājuma darba ņēmēju līdzdalībai darba tirgū.
Tehnoloģiju attīstība var sniegt jaunas iespējas darba ņēmējiem visos viņu dzīves un karjeras posmos. Digitālās tehnoloģijas var darba ņēmējiem, tostarp strādājošām personām ar invaliditāti vai gados vecākiem darba ņēmējiem, un viņu darba devējiem nodrošināt digitāli piemērotus risinājumus viņu veselības un labklājības atbalstam. Šie tehnoloģiskie sasniegumi var piedāvāt lielākas iespējas, kā uzlabot darba un privātās dzīves līdzsvaru gan sievietēm, gan vīriešiem un atbalstīt darba aizsardzības īstenošanu, izmantojot pieejamus rīkus, izpratnes veidošanu un efektīvākas pārbaudes. Robotizācija, mākslīgā intelekta izmantošana un attālināta darba plašāka izmantošana mazina risku, ko rada bīstami uzdevumi, piemēram, tādās ļoti piesārņotās vietās kā notekūdeņu sistēmas, atkritumu poligoni vai lauksaimniecības teritorijas, kurās notiek fumigācija. Tomēr jaunās tehnoloģijas rada arī vairākas problēmas, jo: i) palielinās darba laika un vietas neregularitāte; un ii) pastāv riski, kas saistīti ar jauniem rīkiem un mašīnām. Klimata pārmaiņas arī var ietekmēt darba ņēmēju drošību un veselību, jo cita starpā ir augstāka gaisa temperatūra, gaisa piesārņojums un ekstremāli laikapstākļi.
·ES darba aizsardzības noteikumu modernizēšana un vienkāršošana saistībā ar zaļo un digitālo pārkārtošanos
ES darba aizsardzības tiesību akti jau aptver daudzus riskus, kas rodas, mainoties nozarēm, aprīkojumam un darbavietām. Pēdējos gados ir modernizētas četras direktīvas darba aizsardzības jomā attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, medicīnisko aprūpi uz kuģiem, bioloģiskajiem aģentiem darbā un eksponētību ķīmiskām vielām 26 . Komisija ir arī ierosinājusi pārskatīt Mašīnu direktīvu 27 , kas pievēršas riskiem, ko rada digitalizācija un mašīnu izmantošana un kuri skar arī darba ņēmēju veselību un drošību. Tā arī ierosina pirmo tiesisko regulējumu attiecībā uz mākslīgo intelektu, kas pievēršas riskiem, ko rada dažas mākslīgā intelekta sistēmas, kuras izmanto nodarbinātībā, darba ņēmēju pārvaldībā un piekļuvē pašnodarbinātībai 28 . Tomēr būtiska tehnoloģiju attīstība, jo īpaši displeju ierīču un darbavietu jomā, kā arī novecojoša darbaspēka jaunās vajadzības un spējas prasa attiecīgus tiesību aktu papildu atjauninājumus. Ziņojumā “Rūpniecība 5.0” 29 piedāvāts redzējums par to, kā Eiropas rūpniecības nozare varētu vadīt zaļo un digitālo pārkārtošanos, saskaņojot darba ņēmēju tiesības un vajadzības ar tehnoloģisko progresu un planētas iespēju robežām.
Būs vajadzīgi jauni un modernizēti darba aizsardzības risinājumi, jo mainās darba veidi, kas cita starpā izriet no digitalizācijas, un ievērojami pieaug to iedzīvotāju skaits, kuri strādā attālināti. Tā kā bezvadu, mobilās un citas progresīvās tehnoloģijas strauji izvēršas un šādas ierīces aizvien plašāk tiek izmantotas darba vajadzībām, ir jāveic papildu analīze par darba ņēmēju eksponētību optiskajam starojumam un elektromagnētiskajiem laukiem, kā arī par iespējamu nelabvēlīgu ietekmi uz veselību jaudīgāku ierīču gadījumā.
Komisija seko līdzi jaunu darba veidu un uzņēmējdarbības modeļu – jo īpaši tādu, kas saistīti ar interneta vidē balstītu pieprasījuma ekonomiku, – vispārējai attīstībai. Tā ir sākusi otrā posma apspriešanos ar sociālajiem partneriem un, ja vien sociālie partneri nevēlēsies risināt sarunas savā starpā, tā 2021. gada beigās nāks klajā ar iniciatīvu, kas uzlabos digitālajās platformās nodarbinātu cilvēku darba apstākļus 30 . Viens no šīs iniciatīvas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt pienācīgus darba apstākļus, tostarp veselības un drošības ziņā, visiem platformās nodarbinātiem cilvēkiem. Tas jo īpaši precizēs situāciju saistībā ar darba aizsardzības tiesību aktiem, kas piemērojami cilvēkiem, kuri atzīti par darba ņēmējiem, bet netiek piemēroti cilvēkiem, kas kvalificēti kā pašnodarbinātas personas.
Sākoties vairāku iniciatīvu īstenošanai saskaņā ar Eiropas zaļo kursu un Ilgtspēju sekmējošu ES ķimikāliju stratēģiju 31 , ir jāpārskata spēkā esošās robežvērtības dažām bīstamām vielām, kuras izmanto esošajās un jaunajās nozarēs 32 . Tas ir svarīgi gan saistībā ar zaļo pārkārtošanos, gan ar darbu saistītu slimību, jo īpaši vēža, profilaksi (sk. arī 2.2. iedaļu). Attiecībā uz svinu un kobaltu, kas ir divas bīstamas vielas, ko bieži izmanto atjaunojamās enerģijas tehnoloģijās un akumulatoru ražošanā, jaunākie zinātniskie dati liecina, ka robežvērtības būtu jāpārskata vai – kobalta gadījumā – jānosaka.
Vēl viena šāda viela ir azbests. Eksponētība azbestam būs veselības riska faktors renovācijas vilnī 33 , kura mērķis ir padarīt ēkas piemērotas klimatneitrālai nākotnei Eiropas zaļā kursa kontekstā. Lai gan azbestu vairs nedrīkst ražot vai izmantot ES, problēma aizvien ir aktuāla, jo ēku renovācijā strādniekiem bieži vien ir jāaizvāc azbests, kas tika izmantots pirms daudziem gadiem. Ik gadu azbesta iedarbības dēļ Eiropā mirst aptuveni 88 000 cilvēku (55-85 % no šiem cilvēkiem konstatēts darba apstākļu izraisīts plaušu vēzis), un tiek lēsts, ka līdz 21. gs. 20. un 30. gadu beigām šīs iedarbības izraisītās mirstības rādītāji turpinās pieaugt 34 . Darba devējiem jau tiek uzlikti stingri pienākumi attiecībā uz aizsardzību, plānošanu un apmācību. Tomēr, ņemot vērā jaunākos zinātniskos pierādījumus, azbesta ekspozīcijas robežvērtība ir jāpazemina. Šajā nolūkā Komisija līdztekus šim stratēģiskajam satvaram sāk otro apspriešanos ar sociālajiem partneriem 35 .
·Uzsvars uz psihosociālajiem riskiem
Jau pirms pandēmijas garīgās veselības problēmas ES skāra aptuveni 84 miljonus cilvēku 36 . Puse ES darba ņēmēju uzskata, ka stress viņu darbavietā ir izplatīts, un tas ir par cēloni apmēram pusei no visām kavētajām darba dienām. Gandrīz 80 % vadītāju pauž bažas par stresu, kas saistīts ar darbu 37 .
Pandēmijas dēļ gandrīz 40 % 38 darba ņēmēju sāka strādāt attālināti pilnu laiku 39 . Šī situācija mazina tradicionālās robežas starp darbu un privāto dzīvi un kopā ar citām tāldarba tendencēm, piemēram, pastāvīgu pieejamību, sociālās mijiedarbības trūkumu un IKT intensīvāku izmantošanu, ir radījusi papildu psihosociālos un ergonomiskos riskus.
Pierādījumi liecina, ka psihosociālās labjutības apdraudējuma novēršanai ir vajadzīgs process, kas ietver dažādus posmus un ievieš pārmaiņas darba vidē. Eiropas Komisija finansē projektus, kas risina šīs problēmas. Projektu mērķis ir izstrādāt un īstenot intervences pasākumus, lai veicinātu labu garīgo veselību un novērstu garīgas slimības darbā. Jo īpaši paredzams, ka inovatīvus rezultātus sniegs pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projekti “Magnet4Europe” 40 un “EMPOWER” 41 . Projekta “RESPOND” mērķis ir novērst Covid-19 pandēmijas izraisīto negatīvo ietekmi uz veselības vai aprūpes nozarē strādājošo kritiski svarīgo darba ņēmēju garīgo veselību 42 .
|
Komisija: ·modernizēs darba aizsardzības tiesisko regulējumu, kas saistīts ar digitalizāciju, līdz 2023. gadam pārskatot Darbvietu direktīvu 43 un Direktīvu par displeju ierīcēm 44 ; ·ierosinās aizsargrobežvērtības: oazbestam Direktīvā par azbestu darbā 45 2022. gadā; osvinam un diizocianātiem Direktīvā par ķimikāliju izmantošanu darbā 46 2022. gadā; okobaltam Kancerogēnu un mutagēnu direktīvā 2024. gada 1. ceturksnī; ·sāks 2023.–2025. gada EU-OSHA Veselīgu darbavietu kampaņu, lai izveidotu drošu un veselīgu digitālo nākotni, jo īpaši aptverot psihosociālos un ergonomiskos riskus; ·sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem sagatavos neleģislatīvu ES līmeņa iniciatīvu, kas saistīta ar garīgo veselību darbā un kurā novērtētas jaunas problēmas, kas saistītas ar darba ņēmēju garīgo veselību, un līdz 2022. gada beigām nāks klajā ar rīcības pamatnostādnēm; ·izstrādās analītisko bāzi 47 , e-rīkus un norādījumus riska novērtēšanai saistībā ar zaļajām un digitālajām darbvietām un procesiem, tostarp jo īpaši psihosociālajiem un ergonomiskajiem riskiem; ·lūgs ekspertu grupu jautājumos par efektīviem ieguldījumiem veselībā 48 līdz 2021. gada beigām sniegt atzinumu par to, kā atbalstīt veselības aprūpes darbinieku un citu kritiski svarīgu darbinieku garīgo veselību; ·nodrošinās atbilstīgus turpmākos pasākumus saistībā ar Eiropas Parlamenta rezolūciju par tiesībām būt bezsaistē 49 . Komisija aicina dalībvalstis: ·apspriežoties ar sociālajiem partneriem, atjaunināt valsts tiesisko regulējumu, lai pievērstos ar zaļo un digitālo pārkārtošanos saistītajiem riskiem un iespējām darba aizsardzības jomā. Dalībvalstīm būtu jākoncentrējas uz digitālo rīku izmantošanu, lai darba inspekciju padarītu efektīvāku, gan novēršot, gan atklājot tiesību aktu pārkāpumus; ·rīkot “profesionālizvērtēšanu”, kurā aplūkoti ar profesiju saistīti psihosociāli un ergonomiski jautājumi; ·pastiprināt uzraudzību un datu vākšanu par situāciju saistībā ar garīgo un psihosociālo risku dažādās nozarēs. Komisija aicina sociālos partnerus: ·rīkoties un līdz 2023. gadam atjaunināt spēkā esošos nolīgumus starpnozaru un nozaru līmenī, lai pievērstos jauniem darba aizsardzības jautājumiem, kas saistīti ar digitālo darba tirgu, jo īpaši psihosociālos un ergonomiskos riskus; ·pamatojoties uz Eiropas sociālo partneru pamatnolīgumu par digitalizāciju 50 , rast kopīgi saskaņotus risinājumus, kā risināt problēmas, ko rada tāldarbs, digitalizācija un tiesības būt bezsaistē. |
2.2.
Ar darbu saistītu slimību un nelaimes gadījumu profilakses uzlabošana
Ir jāpieliek visas pūles, lai pēc iespējas samazinātu ar darbu saistītu nāves gadījumu skaitu saskaņā ar “nulles redzējuma” pieeju ar darbu saistītiem nāves gadījumiem ES 51 . Lai to panāktu, šis stratēģiskais satvars stiprina profilakses kultūru gan organizācijās, gan atsevišķu darba ņēmēju vidū. Ar darbu saistītu nāves gadījumu novēršana būs iespējama tikai tad, ja: i) tiks veikta rūpīga nelaimes gadījumu un nāves gadījumu izmeklēšana darbavietā; ii) tiks noteikti un risināti šo nelaimes gadījumu un nāves gadījumu cēloņi; iii) tiks palielināta izpratne par riskiem, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem un traumām darbā un arodslimībām un iv) tiks stiprināta spēkā esošo noteikumu un pamatnostādņu izpilde. Gandrīz notikušu negadījumu un kritisku incidentu rezultātā gūtā pieredze un informācijas apmaiņa par šiem notikumiem ļaus uzlabot analīzi un profilaksi visā ES. Piemēram, lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē ES nelaimes gadījumu un nāves gadījumu skaits joprojām ir nepieņemami liels. Šajā ziņā svarīgi ir ticami dati par nelaimes gadījumu un nāves gadījumu skaitu lauku saimniecībās, kā arī visaptveroša izpratnes veidošana, tostarp par iespējamo risku citiem ģimenes locekļiem un bērniem, kas dzīvo lauku saimniecībā.
Ar darbu saistītu nāves gadījumu cēloņi
Vēzis ir galvenais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis ES (3. attēls). Tiek lēsts, ka kancerogēni katru gadu darbavietā izraisa 100 000 ar darbu saistītu vēža nāves gadījumu. Pasākumi cīņai pret vēzi darbavietā ir galvenie elementi Eiropas Vēža uzveikšanas plānā 52 , kurā izklāstīta jauna ES pieeja ilgtspējīgai vēža profilaksei, ārstēšanai un aprūpei. ES apņemšanās apkarot ar darbu saistītu vēzi atbilst arī Ceļveža par kancerogēniem stratēģijai 53 2020.–2024. gadam, kurā dalībvalstis un sociālie partneri tiek aicināti ātri īstenot robežvērtības un citus noteikumus, kas pieņemti ES līmenī, ierobežojot eksponētību 26 bīstamām vielām un tādējādi uzlabojot darba apstākļus aptuveni 40 miljoniem darba ņēmēju.
3. attēls. Ar darbu saistīto nāves gadījumu cēloņi (%) ES 54
Avots: “An international comparison of the cost of work-related accidents and illnesses”, EU-OSHA, 2017. gads.
Vēl viens būtisks aspekts darba ņēmēju aizsardzības uzlabošanā ir cīņa pret sirds un asinsvadu arodslimībām, piemēram, sirds slimībām vai insultu. Lai gan sirds un asinsvadu slimības ir otrs lielākais ar darbu saistītu nāves gadījumu cēlonis ES (3. attēls), maz ir zināms par to pamatcēloņiem un saistību ar riskiem, kas saistīti ar darbu. Tas kavē piemērotu profilakses pasākumu ieviešanu darbavietās. Par prioritāti būtu jānosaka turpmāka pētniecība un datu vākšana, kā arī veselības veicināšana darbā gan ES, gan valstu līmenī. Šīm darbībām būtu jāattiecas arī uz balsta un kustību aparāta slimībām, kas skar miljoniem darba ņēmēju ES 55 . Ar darbu saistītas balsta un kustību aparāta slimības sliktākajā gadījumā var izraisīt invaliditāti, un tās parasti nav saistītas ar vienu cēloni, bet gan ar fizisku, psihosociālu, organizatorisku un individuālu faktoru kombināciju.
·Bīstamas vielas
Bīstamas vielas ir atrodamas gandrīz visās darbavietās, un miljoniem darba ņēmēju ES katru dienu ir pakļauti šo vielu iedarbībai.
Kopumā ar bīstamām vielām saistītu jautājumu risināšanas process, kura pamatā ir zinātnisks novērtējums, apspriešanās ar trīspusējo Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteju un cieša visu ieinteresēto personu iesaiste, ir izrādījies sekmīgs, lai gan tas ir laika un resursu ziņā intensīvs process. Saskaņā ar šo stratēģisko satvaru metodika ar bīstamām vielām saistītu jautājumu risināšanai arī turpmāk tiks atjaunināta, lai lēmumu pieņemšanas procesā apzinātu papildu efektivitāti darba aizsardzības robežvērtību noteikšanā. Turklāt Komisija turpinās racionalizēt saikni starp darba aizsardzību un REACH 56 regulu, lai nodrošinātu darba ņēmēju aizsardzību saskaņā ar pieeju “viena viela, viens novērtējums” un atjaunināto labāka regulējuma pieeju.
Pašlaik notiekošā likumdošanas procedūra par akrilnitrilam, niķeļa savienojumiem un benzolam 57 piemērojamajām robežvērtībām saskaņā ar Kancerogēnu un mutagēnu direktīvu (KMD) palīdzēs palielināt vairāk nekā 1 miljonam darba ņēmēju aizsardzību pret kancerogēnām un mutagēnām vielām. Turklāt Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja apzina vielas, kurām saskaņā ar KMD un Direktīvu par ķimikāliju izmantošanu darbā jāpievēršas prioritāri, lai bīstamām ķīmiskām vielām nodrošinātu atjauninātas robežvērtības.
Saskaņā ar Eiropas Parlamenta prasībām prioritāte tiks piešķirta to darba ņēmēju aizsardzības atjaunināšanai un paplašināšanai, kuri ir pakļauti reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu iedarbībai. Reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām var būt divas dažādas iedarbības grupas: i) ietekme uz seksuālo funkciju un auglību; un ii) ietekme uz augļa vai pēcnācēja attīstību. Tie ir nopietni veselības apdraudējumi, kas var izraisīt spontānu abortu, pasliktināt ieņemtā bērna kognitīvo attīstību vai bērns var piedzimt nedzīvs. Saskaņā ar sliktākā scenārija aplēsi reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas katru gadu var izraisīt līdz pat 1274 jauniem reproduktīvās veselības saslimšanas gadījumiem, kas gadā rada ekonomiskās izmaksas 381 miljona EUR apmērā. Svins ir lielākais ar reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām saistītu slimību izraisītājs 58 . Tāpēc gaidāmais priekšlikums par stingrākām saistošajām robežvērtībām attiecībā uz svinu būs nozīmīgs solis uz priekšu, risinot jautājumu par reproduktīvajai sistēmai toksiskām vielām. Tomēr būs svarīgi arī izveidot īpašu sarakstu ar galvenajām reproduktīvajai sistēmai toksiskajām vielām, kam steidzami jāpievēršas. Līdztekus tam Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas Ķimikāliju darba grupa turpinās apspriest vajadzību KMD pievienot reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas un bīstamas zāles, kā arī metodiku robežvērtību noteikšanai.
Eiropas Parlaments un ieinteresētās personas ir uzsvērušas arī nepieciešamību aizsargāt veselības aprūpes darbiniekus, kas pakļauti bīstamu zāļu iedarbībai, kā arī citiem riskiem. Eiropas Komisija un EU-OSHA ir sākušas plašus pētījumus un dialogus ar ekspertiem un ieinteresētajām personām par to, kā šos riskus risināt efektīvas veselības aprūpes ietvaros. Tas ir atklājis, ka ir ļoti nepieciešama turpmāka apmācība, instruēšana un norādījumi, kā arī to, ka pastāv problēmas attiecībā uz saistošu tiesību aktu ieviešanu, lai risinātu šo jautājumu.
Veselības veicināšana darbā
Veselīgs darbaspēks ir spēcīgas un noturīgas ekonomikas un sabiedrības pamats. Veicinot veselīgu dzīvesveidu darbavietā, var ievērojami samazināt darba kavējumu, slimību un nepārnēsājamu slimību (piemēram, vēža, aptaukošanās, sirds un asinsvadu slimību un diabēta) biežumu. Piemēram, izmantojot Eiropas Vēža uzveikšanas plānu, tiks sāktas darbības, kuru mērķis ir uzlabot zināšanas veselībpratībā par vēža riskiem un noteicošajiem faktoriem, lai sniegtu cilvēkiem, tostarp darba ņēmējiem, informāciju un rīkus, kas vajadzīgi, lai izdarītu veselīgāku izvēli.
Darbavietas visiem
Darbaspēka dažādības, tostarp dzimumu atšķirību un nevienlīdzības, atzīšana un cīņa pret diskrimināciju tanī ir būtiska, lai nodrošinātu gan sieviešu, gan vīriešu darba ņēmēju drošību un veselību, tostarp novērtējot risku darbā. Piemēram, pandēmija ļāva ieraudzīt riskus, ko rada slikti pielāgoti rīki un aprīkojums (piemēram, veselības aprūpes nozarē strādājošām sievietēm jāvalkā individuālie aizsardzības līdzekļi, kas izstrādāti vīriešiem), un vajadzību sniegt precīzu, savlaicīgu un viegli saprotamu informāciju, lai nodrošinātu, ka visi darba ņēmēji, tostarp nelabvēlīgākā situācijā esošie, var pilnībā izprast darbavietas noteikumus un īstenot savas tiesības. Ar darbībām tiks mēģināts novērst ar dzimumu saistītus aizspriedumus, novērtējot un nosakot prioritātes attiecībā uz rīcības riskiem, nodrošinot: i) dzimumu pārstāvību darba ņēmēju konsultēšanā; ii) darba ņēmēju privātajai situācijai pielāgotu apmācību; un iii) riska atzīšanu profesijās, kas ilgu laiku nav ņemtas vērā vai tiek uzskatītas par “vieglu darbu” (piemēram, aprūpētāji vai apkopēji).
Saskaņā ar Komisijas personu ar invaliditāti tiesību stratēģiju 2021.–2030. gadam 59 Komisija nāks klajā ar tiesību aktu kopumu, kura mērķis ir uzlabot personu ar invaliditāti izredzes darba tirgū. Šajā paketē būs iekļauti norādījumi un atbalsts savstarpējām mācībām par: veselības aizsardzības un darba drošības nodrošināšanu; un par profesionālās rehabilitācijas shēmām cilvēkiem, kas cieš no hroniskām slimībām, vai cilvēkiem, kas cietuši nelaimes gadījumos.
Vardarbība, uzmākšanās un diskriminācija darbavietā dzimuma, vecuma, invaliditātes, reliģijas vai pārliecības, rases vai etniskās izcelsmes un dzimumorientācijas dēļ var ietekmēt darba ņēmēju drošību un veselību un tādējādi negatīvi ietekmēt cietušos, viņu ģimenes, līdzstrādniekus, organizācijas un sabiedrību kopumā. Tas var izraisīt arī darbaspēka ekspluatāciju. Komisija izvērtēs, kā stiprināt Direktīvas par sankcijām pret darba devējiem (2009/52/EK) efektivitāti, tostarp attiecībā uz darba inspekcijām, kas vērstas uz īpaši neaizsargātām darba ņēmēju grupām. Komisija ir ierosinājusi Padomes lēmumu, ar kuru dalībvalstīm atļauj Eiropas Savienības interesēs ratificēt Starptautiskās Darba organizācijas 2019. gada Konvenciju pret vardarbību un aizskarošu izturēšanos (Nr. 190) 60 . Konvencijā ir iekļauti arī īpaši noteikumi par ar dzimumu saistītu vardarbību un uzmākšanos darbā, kas tiks nostiprināti gaidāmajā tiesību akta priekšlikumā par to, kā novērst un apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē, kā paziņots Dzimumu līdztiesības stratēģijā 2020.–2025. gadam 61 .
|
Komisija: ·veicinās “nulles redzējuma" pieeju ar darbu saistītiem nāves gadījumiem, ouzlabojot datu vākšanu par nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām un analizējot katra ar darbu saistītā nāves gadījuma vai ievainojuma pamatcēloņus; oizveidojot īpašu “nulles redzējuma” Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevējas komitejas trīspusēju darba grupu un izstrādājot mērķtiecīgu informatīvu rīcību un rīkus izpratnes palielināšanai; ostiprinot izpildi ar atbalstu Vecāko darba inspektoru komitejai, lai palielinātu informētību par ar darbu saistītu nāves gadījumu skaita samazināšanu uzņēmumu līmenī, apmainoties ar labo praksi un atbalstot darba inspekcijām paredzētu pastiprinātu apmācību; ·atjauninās ES noteikumus par bīstamām vielām vēža, reproduktīvās sistēmas un elpošanas orgānu slimību apkarošanai, osākot apspriešanos ar sociālajiem partneriem par samazinātām robežvērtībām metināšanas izgarojumiem, policikliskiem aromātiskiem ogļūdeņražiem, izoprēnam un 1,4-dioksānam saskaņā ar KMD 62 2023. gadā; olīdz 2021. gada beigām nosakot prioritāro sarakstu ar reproduktīvajai sistēmai toksiskajām vielām, kurām jāpievēršas ar attiecīgo direktīvu palīdzību; ·līdz 2022. gadam nodrošinās atjauninātas pamatnostādnes, tostarp par apmācību, protokoliem, pārraudzību un uzraudzību, lai aizsargātu darba ņēmējus pret bīstamu zāļu iedarbību; ·līdz 2024. gada 1. ceturksnim sadarbībā ar EU-OSHA sagatavos pārskatu par darba aizsardzību veselības un aprūpes nozarē; ·atbalstīs izpratnes veicināšanu par balsta un kustību aparāta slimībām, vēzi un garīgo veselību, kā arī par uzmākšanos darbavietā un ar dzimumu saistītiem aizspriedumiem; ·sadarbībā ar EU-OSHA sniegs MVU nozarei specifisku informāciju; ·līdz 2021. gada beigām ierosinās likumdošanas iniciatīvu, lai novērstu un apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību pret sievietēm un vardarbību ģimenē. Komisija aicina dalībvalstis: ·strādāt pie “nulles redzējuma” pieejas īstenošanas ar darbu saistītiem nāves gadījumiem ES; ·novērst ar sirds un asinsvadu slimībām saistītus arodriskus; ·veicināt Eiropas Pretvēža rīcības kodeksu darba ņēmēju vidū, lai uzlabotu viņu zināšanas veselībpratībā un samazinātu vēža risku; ·novērtēt un novērst riskus, īpašu uzmanību pievēršot grupām, kuras pandēmija skārusi visvairāk, piemēram, cilvēkiem ar invaliditāti; ·aktīvi atbalstīt to darba ņēmēju reintegrāciju, nediskrimināciju un darba nosacījumu pielāgošanu, kuri ir vēža slimnieki vai vēzi pārslimojušie; ·veicināt dzimumu apsvērumus izstrādē, īstenošanā un ziņošanā; ·aktīvi vērsties pret apdraudējumiem veselības aprūpes nozarē, ieviešot un īstenojot drošas darba procedūras un nodrošinot atbilstošu apmācību; ·sniegt jo īpaši mikrouzņēmumiem un MVU uzlabotus norādījumus un apmācību par riska novērtēšanas un profilakses pasākumiem; nodrošināt lauksaimniekiem apmācību, izmantojot lauksaimniecisko konsultāciju pakalpojumus, lai uzlabotu viņu prasmes un informētību par veselības un drošības noteikumiem saimniecībās, tostarp ķīmisko vielu, jo īpaši augu aizsardzības līdzekļu, drošu lietošanu. Komisija aicina sociālos partnerus: ·sadarbībā ar EU-OSHA izstrādāt norādījumus veselības aprūpes nozarei, cita starpā koncentrējoties uz darba ņēmēju aizsardzību pret bīstamu zāļu iedarbību, paverot ceļu tiešsaistes interaktīvā riska novērtēšanas (OiRA) rīka izstrādei īpaši veselības aprūpes nozarē. |
2.3.
Augstāka gatavība – ātra reaģēšana uz apdraudējumiem
Krīzes, piemēram, Covid-19, laikā darba aizsardzībai ir izšķiroša nozīme, palīdzot darba ņēmējiem, uzņēmumiem un valdībām aizsargāt dzīvību un pārvaldīt labklājības riskus, uzņēmējdarbības nepārtrauktību un ilgtspēju. Tāpēc ir būtiski izdarīt secinājumus no Covid-19 pandēmijas un paaugstināt gatavību iespējamām turpmākām veselības krīzēm, kā arī darba atsākšanai pēc pandēmijas. Būtu jāpiešķir lielāka prioritāte pasākumiem, kas saistīti ar pastiprinātu higiēnu, nefarmaceitisku iejaukšanos un atbalstu garīgajai veselībai, uzlabojot reaģēšanas savlaicīgumu un efektivitāti šādu krīžu gadījumā, un būtu jāturpina attīstīt sinerģijas starp darba aizsardzību un sabiedrības veselību. Tāpēc līdztekus paziņojumam par Covid-19 pandēmijā gūto agrīno pieredzi 63 šis satvars veicina veselības politiku un palīdz uzlabot gatavību nākotnei.
Covid-19 pandēmija atklāja, cik svarīgi ir noteikt vispārēju pamatpienākumu darba devējam veikt riska novērtējumu un preventīvus pasākumus, lai novērstu veselības apdraudējumus darba ņēmējiem veselības krīzes gadījumā. Tā vairāk nekā jebkad ir uzsvērusi to, ka darba ņēmējiem vajadzīga tāda darba vide, kas samazina infekcijas slimību pārnešanas risku. Kopš pandēmijas uzliesmojuma EU-OSHA, apspriežoties ar valstu iestādēm un sociālajiem partneriem, ir izstrādājusi virkni norādījumu dokumentu un rīku 64 , kas darba devējiem, jo īpaši MVU, ļāva uzzināt, kā dažādos pandēmijas posmos izpildīt 65 darba aizsardzības prasības. Šīs pamatnostādnes tiks pielāgotas pakāpeniskai riska izpratnei zinātnē un atbilstošajos sabiedrības veselības pasākumos. Turklāt Komisija izstrādās ES darba aizsardzības ārkārtas procedūras un norādījumus, lai iespējamās veselības krīzes situācijās pasākumus varētu ātri izvērst. Tas cita starpā ietvertu noteikumus par atjauninātiem riska novērtējumiem, mehānismus, ar kuriem dalībvalstis savlaicīgi informē Komisiju par veselības apdraudējuma gadījumiem dažādās nozarēs un darbavietās, kā arī saistītos valsts darba aizsardzības plānus.
Vienlaikus SARS-CoV-2 vīruss tika klasificēts saskaņā ar Bioloģisko aģentu direktīvu 66 , piemērojot steidzamības procedūru. Šis lēmums palīdz nodrošināt darba ņēmēju aizsardzību telpās, kurās vīruss tiek tieši apstrādāts, piemēram, vakcīnu ražošanas un izplatīšanas centros. Tagad Komisija uzraudzīs tās īstenošanu, kā arī izstrādās norādījumus darba inspektoriem, lai palīdzētu nodrošināt pasākumu pareizu piemērošanu.
Pandēmija arī uzsvēra, ka dažos gadījumos mobilie un pārrobežu darba ņēmēji, tostarp ES un trešo valstu sezonas darba ņēmēji, var būt vairāk pakļauti neveselīgiem vai nedrošiem dzīves un darba apstākļiem, piemēram, sliktiem vai pārapdzīvotiem mājokļiem vai informācijas trūkumam par savām tiesībām. Komisija izstrādāja pamatnostādnes par sezonas darba ņēmējiem un transporta nozares darba ņēmējiem Eiropas Savienībā saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu. Šajās pamatnostādnēs dalībvalstis un uzņēmumi tiek aicināti gādāt par to, ka tiek izpildīts pienākums aizsargāt neaizstājamus un neaizsargātus darba ņēmējus, tostarp pildot savus pienākumus attiecībā uz darba aizsardzību. Eiropas Darba iestāde (EDI) ar Eiropas Komisijas atbalstu 2021. gada jūnijā arī sāka izpratnes veicināšanas kampaņu “Tiesības visām sezonām”, aicinot pievērst uzmanību nepieciešamībai veicināt taisnīgus un drošus darba nosacījumus sezonas darba ņēmējiem, kas nodarbināti ES valstīs 67 . Turklāt EU-OSHA sadarbībā ar Vecāko darba inspektoru komiteju veic aptauju par darba aizsardzības inspektoru uzskatiem par augsta riska profesijām, tostarp sezonas darbu, visās dalībvalstīs.
Covid-19 atzīšana par arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā jau ir realitāte 25 dalībvalstīs. Piemēram, Francija 2020. gada septembrī ieviesa valdības dekrētu, kas ļauj automātiski atzīt Covid par arodslimību veselības aprūpes un līdzīgiem darba ņēmējiem un speciālistiem smagas elpceļu infekcijas gadījumos. Turklāt Francija paredz iespēju izmaksāt kompensāciju šādos gadījumos. Dānijā Covid-19 gadījumus var atzīt un kompensēt gan kā arodslimības, gan nelaimes gadījumus darbā visās profesijās pēc attiecīgo iestāžu veikta novērtējuma.
Lai gan ES darba aizsardzības pieeja ir vērsta uz profilaksi, ir svarīgi arī atbalstīt ar Covid-19 inficētos darba ņēmējus un ģimenes, kas ir zaudējušas ģimenes locekļus SARS-CoV-2 iedarbības dēļ darbā. Šajā nolūkā lielākā daļa dalībvalstu ir ziņojušas, ka tās atzīst Covid-19 par arodslimību. Lai gan arodslimība ir jautājums, kas ir cieši saistīts ar sociālo nodrošinājumu, kas ir valstu kompetencē, Komisijas Ieteikums par arodslimībām 68 veicina ieteikumā uzskaitīto arodslimību atzīšanu dalībvalstīs, lai sekmētu konverģenci.
|
Komisija: ·nekavējoties sāks padziļinātu novērtējumu par pandēmijas ietekmi un ES un valstu darba aizsardzības satvaru efektivitāti, lai ciešā sadarbībā ar sabiedrības veselības aizsardzības jomas dalībniekiem izstrādātu ārkārtas procedūras un norādījumus pasākumu ātrai izvēršanai, īstenošanai un uzraudzībai iespējamās turpmākās veselības krīzes situācijās; ·atjauninās Komisijas ieteikumu par arodslimībām, lai līdz 2022. gadam iekļautu arī Covid-19; ·līdz 2022. gadam izstrādās norādījumus darba inspektoriem par to, kā novērtēt riska novērtējumu un riska pārvaldības pasākumu kvalitāti saskaņā ar Bioloģisko aģentu direktīvu. Komisija aicina dalībvalstis: ·izstrādāt gatavības plānus turpmākām krīzēm valstu darba aizsardzības stratēģijās, tostarp īstenojot ES pamatnostādnes un rīkus; ·līdz 2023. gadam izstrādāt koordinācijas mehānismus starp sabiedrības veselības un darba aizsardzības iestādēm; ·pastiprināt darba aizsardzības pienākumu uzraudzību un efektīvas to pārbaudes attiecībā uz sezonas darba ņēmējiem augsta riska profesijās; ·stiprināt sadarbību un informācijas apmaiņu starp darba inspekcijām un citām attiecīgām valsts iestādēm, lai uzlabotu veselības un drošības standartus visās nodarbinātības nozarēs. |
3.Atjauninātā stratēģiskās satvara īstenošana
Šā stratēģiskā satvara pamatā būs: i) pastiprināta pierādījumu bāze; ii) spēcīgs sociālais dialogs; iii) mobilizētais finansējums; iv) labāka izpilde un v) izpratnes veicināšana.
Dalībvalstīm būs jārisina zaļie un digitālie jautājumi valsts darba aizsardzības stratēģijās un jāuzlabo profilakse un gatavība, lai nodrošinātu, ka atjauninātie pasākumi un pieejas sasniedz darba vidi.
Uzņēmumu līmenī tas izpaudīsies kā darba devēju veikti plānošanas un prognozēšanas pasākumi. Lai atbalstītu MVU šajā pārejā, nodrošinātu darba ņēmēju augsta līmeņa aizsardzību un ilgtspējīgus risinājumus, kā arī lai saglabātu konkurētspēju, ir vajadzīgi mērķorientēti un atjaunināti norādījumi, kā arī izpratnes veicināšana un digitālie rīki, īpašu uzmanību pievēršot MVU.
·Sociālais dialogs
Sociālie partneri atrodas īpaši labā situācijā, lai rastu risinājumus, kas pielāgoti konkrētas darbības vai nozares apstākļiem. ES nozaru sociālais dialogs sniedz nopietnu ieguldījumu ES darba aizsardzības tiesību aktu efektīvā īstenošanā. Komisija sadarbosies ar sociālajiem partneriem, lai nozaru līmenī noteiktu attiecīgās jomas un darbības šā stratēģiskā satvara īstenošanai.
·Pierādījumu bāze
Pētniecība un datu vākšana gan ES, gan valstu līmenī ir priekšnoteikums ar darbu saistītu slimību un nelaimes gadījumu novēršanai. Zinātniskie ieteikumi un jaunākie tehnoloģiskie sasniegumi ir iekļauti darba aizsardzības tiesību aktos un politikā. Tas ļauj Komisijai turpināt uz pierādījumiem balstītas politikas veidošanu, kā izklāstīts 2021. gada paziņojumā par labāku regulējumu 69 .
Apsekojumi, datu vākšana un mērķtiecīga salīdzinošā izvērtēšana par konkrētiem tematiem pašreizējā satvarā gan valstu, gan ES līmenī būs solis ceļā uz mērķiem, kas saistīti ar pievēršanos pārmaiņām, profilaksi un gatavību darba aizsardzības jomā. Pasākumiem jābūt balstītiem uz dzimumu līdztiesību un pielāgotiem visu darba ņēmēju apstākļiem, tostarp: i) to jauno darba ņēmēju vajadzībām, kuri sāk strādāt; ii) cilvēku ar invaliditāti vajadzībām un iii) novecojoša darbaspēka vajadzībām, kam ir jāiet kopsolī ar straujo moderno tehnoloģiju attīstību un kas aizvien vairak saskaras ar hroniskām slimībām un invaliditāti 70 .
·Stratēģiskā satvara piemērošana un uzraudzība
Šā stratēģiskā satvara panākumi lielā mērā ir atkarīgi no tā īstenošanas valsts un vietējā līmenī. Lai to sasniegtu, dalībvalstis tiek aicinātas: i) atjaunināt savas pašreizējās darba aizsardzības stratēģijas; ii) atspoguļot atjaunināto pieeju darba ņēmēju aizsardzībai vietējā līmenī un iii) pievērsties darba inspekciju skaita samazināšanās tendencei dažās dalībvalstīs 71 , pastiprinot pārbaudes uz vietas.
2023. gada izsverošajā darba aizsardzības samitā, kurā piedalīsies ES iestādes, dalībvalstis, sociālie partneri, EU-OSHA un citas attiecīgās ieinteresētās personas, tiks izmantotas pirmās gūtās atziņas un vajadzības gadījumā ieteikts veikt nepieciešamo šīs stratēģijas pārorientēšanu. Samitā galvenā uzmanība tiks pievērsta panākumiem, kas gūti attiecībā uz “nulles redzējuma” pieeju ar darbu saistītiem nāves gadījumiem, kā arī gatavībai iespējamiem turpmākiem draudiem darba ņēmēju veselībai un drošībai.
Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā Komisija pārskatītajā sociālo rezultātu pārskatā ierosināja jaunu rādītāju par letāliem nelaimes gadījumiem darbā. Šis jaunais rādītājs būs svarīgs elements ES “nulles redzējuma” uzraudzībai.
Šis stratēģiskais satvars arī palīdzēs uzlabot spēkā esošo ES tiesību aktu piemērošanu un izpildi, piemēram, darba inspektoru darbā, ko atbalsta attiecīgie dalībnieki (piemēram, Darba drošības un veselības aizsardzības padomdevēja komiteja, EU-OSHA un Vecāko darba inspektoru komiteja). Darba inspektoru nodrošināšana ar ES līmeņa un valsts līmeņa norādījumiem un apmācību, lai veicinātu sadarbību un novatoriskas pārbaužu metodes, palīdz uzlabot konsekventu izpildi visās dalībvalstīs. Turklāt Komisija sadarbosies ar EU-OSHA, lai izstrādātu atbalsta rīkus un norādījumus darba devējiem, jo īpaši mikrouzņēmumiem un mazajiem uzņēmumiem, kas palīdzēs nodrošināt atbilstību darba aizsardzības tiesību aktiem.
·Izpratnes veicināšana un spēju veidošana
Ir divi priekšnosacījumi, lai īstenotu “nulles redzējuma” pieeju nāves gadījumiem, kas saistīti ar darbu: i) jāpalielina izpratne par riskiem, kas saistīti ar nelaimes gadījumiem darbā, traumām un arodslimībām; ii) darba devējiem jāveido spējas, lai, pateicoties apmācībai un izglītībai, nodrošinātu darba drošību un iii) visiem dalībniekiem jāuzņemas pienākums ievērot noteikumus un pamatnostādnes. Izpratnes veicināšana atradīsies pastāvīgā EU-OSHA uzmanības centrā, jo īpaši tās darba aizsardzības pārskatā par digitalizāciju un Veselīgu darbavietu kampaņā 2023.–2025. gadam: darba aizsardzība un digitalizācija. Tā palīdzēs padziļināt zināšanas un palielināt izpratni par riskiem, kas saistīti ar šīm norisēm.
·Finansējums
ES līdzekļus, jo īpaši Atveseļošanas un noturības mehānismu un kohēzijas politikas fondus, var izmantot, lai mobilizētu ieguldījumus darba aizsardzības rīcībā. Vairāk nekā 50 % no jaunā ES ilgtermiņa budžeta un NextGenerationEU atbalstīs ES modernizāciju, jo īpaši ieguldot pētniecībā un inovācijā, zaļajā un digitālajā pārkārtošanās procesā, sagatavotībā, atveseļošanā un noturībā. Eiropas Sociālais fonds Plus (ESF+) ir pieejams, lai atbalstītu pasākumus, kuru mērķis ir veicināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu nodarbinātību un sociālo iekļaušanu, un 25 % ir paredzēti sociālajai iekļaušanai. Dalībvalstis var izmantot ESF+, lai ieguldītu: i) inovatīvā un ražīgākā darba kārtībā; ii) apmācībā; iii) informācijas un izpratnes veicināšanas kampaņās par veselīgu dzīvesveidu; iv) labklājībā darbā un v) darba inspektoru atbalstā. Eiropas Reģionālās attīstības fonds (ERAF) var sniegt ieguldījumu labāk pielāgotā darba vidē, digitālajos risinājumos un aprīkojumā. ERAF un Kohēzijas fonds var atbalstīt lauku un attālu reģionu savienojamību. Arī jaunā ES veselības programma “ES – veselībai 2021.–2027. gadam” sniegs ievērojamu atbalstu cīņā pret vēzi. Turklāt programma “ES – veselībai 2021.–2027. gadam” palīdzēs: i) veikt slimību profilaksi un veicināt veselību novecojošā sabiedrībā un ii) pastiprināti uzraudzīt veselības apdraudējumus. ES arī atbalstīs dalībvalstis veselības pētniecībā, izmantojot pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” uzdevumu 72 vēža jomā, kurā integrētas inovatīvas pieejas pētniecībai un sabiedrības veselībai, uzsvaru liekot uz vēža profilaksi, un infrastruktūrā, kas nepieciešama digitālajiem veselības rīkiem, izmantojot Eiropas infrastruktūras savienošanas instrumentu. Pamatprogrammas “Apvārsnis Eiropa” pirmajās darba programmās kopas “Veselība” ietvaros ir ierosinātas vairākas ar darba aizsardzību saistītas tēmas. Turklāt saskaņā ar pamatprogrammu “Apvārsnis 2020” finansētās pētniecības rezultāti par darba aizsardzību sniegs vērtīgu ieguldījumu, piemēram, par garīgo veselību darbā 73 . Jaunais tehniskā atbalsta instruments ir pieejams arī tam, lai palīdzētu dalībvalstīm izstrādāt un īstenot darba aizsardzības reformas.
4.Efektīvu darba aizsardzības standartu veicināšana visā pasaulē
Globalizētā pasaulē veselības un drošības apdraudējumi neapstājas pie robežām. Valstis visā pasaulē gūst labumu no paraugprakses apmaiņas un savstarpējas mācīšanās no pieredzes. Ir būtiski stiprināt sadarbību ar ES partnervalstīm, reģionālām un starptautiskām organizācijām un citiem starptautiskiem forumiem, lai visā pasaulē paaugstinātu darba aizsardzības standartus.
Komisija sadarbosies ar Starptautisko Darba organizāciju (SDO), lai īstenotu un pārraudzītu 2019. gada Simtgades deklarāciju par nodarbinātības nākotni. Šī iesaiste ietvers atbalstu tiesību uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem integrēšanai SDO pamatprincipos un darba tiesībās. Īpaši svarīga būs sadarbība ar SDO un PVO datu un zināšanu jomā. Šī sadarbība kopā ar dalībvalstīm sniegs atbalstu , lai Apvienoto Nāciju Organizācijas ilgtspējīgas attīstības mērķu ietvaros izveidotu jaunu rādītāju par mirstību no slimībām, kas saistītas ar arodriska faktoriem.
Komisija veicinās darba aizsardzību globālajās piegādes ķēdēs un uzņēmumos, kas darbojas valstīs ar zemiem un vidējiem ienākumiem. Tādēļ Komisija jo īpaši turpinās iesaistīties pamatiniciatīvās, piemēram, G7 “nulles redzējuma” fondā, G20 Drošāku darbavietu nolīgumā un Darba aizsardzības ekspertu tīklā.
Ir būtiski: i) nodrošināt, ka darba aizsardzības standarti tiek pienācīgi ņemti vērā kā daļa no saistošām saistībām attiecībā uz darba un sociālajiem standartiem un ii) turpmākajos ES tirdzniecības nolīgumos veicināt plašāku pienācīgas kvalitātes nodarbinātības jautājumu. ES tirdzniecības nolīgumu efektīvai īstenošanai būtu jāatbalsta šīs saistības, ņemot vērā neseno piemēru – Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Japānu.
Komisija turpinās attīstīt divpusēju sadarbību ar partnervalstīm, lai veicinātu labākus darba apstākļus, tādējādi novēršot nevienlīdzību un veicinot cilvēces attīstību visā pasaulē. Turklāt saskaņā ar pārskatītu un atjauninātu kopīgo darba aizsardzības darba kārtību tiks atsākta divpusējā sadarbība ar ASV un tiks uzsākta jauna sadarbība, jo īpaši ar Kanādu.
Kandidātvalstis un potenciālās kandidātvalstis tiks atbalstītas centienos saskaņot tiesisko regulējumu un politiku darba aizsardzības jomā ar ES tiesību aktiem. Attiecībā uz Rietumbalkāniem tas ietver atbalstu, ko sniedz, izmantojot: i) ekonomikas un reformu programmas procesu; ii) apakškomitejas sanāksmes; iii) attiecīgā gadījumā – 19. nodaļas sarunas un iv) finansiālo palīdzību, ko sniedz EU-OSHA darbībām un darba aizsardzības aģentūru atbalstam.
Divpusējā sadarbība darba aizsardzības jomā tiks attīstīta arī ar ES austrumu un dienvidu kaimiņvalstīm, kā arī veicinot reģionālo sadarbību, tostarp izmantojot Austrumu partnerību un Savienību Vidusjūrai.
5.Secinājums
Šā stratēģiskā satvara mērķis ir mobilizēt ES iestādes, dalībvalstis, sociālos partnerus un citas attiecīgās ieinteresētās personas ap kopīgām prioritātēm darba ņēmēju veselības un drošības aizsardzības jomā. Tas attiecas uz visām attiecīgajām personām, kas nodarbojas ar veselības aizsardzību un drošību darbā (valsts pārvaldes iestādēm, tostarp darba inspekcijām, darba devējiem, darba ņēmējiem un citiem attiecīgiem darba aizsardzības dalībniekiem), un rada rīcības, sadarbības un apmaiņas satvaru.
Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm un sociālajiem partneriem strādās, lai: i) pievērstos pārmaiņām jaunajā darba vidē; ii) uzlabotu nelaimes gadījumu darbā un arodslimību profilaksi saskaņā ar “nulles redzējuma” pieeju un iii) uzlabotu gatavību iespējamām turpmākām veselības krīzēm.
Komisija aicina dalībvalstis sadarbībā ar sociālajiem partneriem atjaunināt un izstrādāt valsts darba aizsardzības stratēģijas saskaņā ar šo stratēģisko satvaru, lai nodrošinātu, ka jaunie pasākumi tiek piemēroti uz vietas. 2023. gada darba aizsardzības samits ļaus izvērtēt progresu saistībā ar šo vērienīgo satvaru, kā arī novērtēt pielāgošanos, ņemot vērā strauji mainīgo situāciju.