EIROPAS KOMISIJA
Briselē, 25.1.2021
COM(2021) 38 final
2021/0021(NLE)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko groza Padomes 2020. gada 13. oktobra Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
PASKAIDROJUMA RAKSTS
1.PRIEKŠLIKUMA KONTEKSTS
•Priekšlikuma pamatojums un mērķi
Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju 1 . Ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos.
Ar Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 tiecas panākt ciešāku koordināciju starp tām dalībvalstīm, kuras apsver iespēju noteikt pasākumus, ar kuriem sabiedrības veselības apsvērumu dēļ tiek ierobežota brīva pārvietošanās sakarā ar pandēmiju. Ieteikumā skaidri noteikts, ka dalībvalstīm, pieņemot un piemērojot brīvas pārvietošanās ierobežojumus, būtu jāievēro ES tiesību aktu principi, jo īpaši proporcionalitātes un nediskriminēšanas princips.
Ieteikumā ir paredzēts, ka Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu regulāri jāizvērtē ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi, nepieciešamības gadījumā kopā ar priekšlikumu grozīt ieteikumu.
Kā norādīts Komisijas 2021. gada 19. janvāra paziņojumā “Vienotība Covid-19 apkarošanā” 2 , gadumija, šķiet, iezīmēs Covid-19 pandēmijas beigu sākumu. Pateicoties inovatīvai zinātnei un ievērojamiem politiskiem un rūpnieciskiem centieniem, darbs, kas parasti prasa desmit gadus, ir paveikts desmit mēnešu laikā, un ir sākta ātra masveida vakcinācija, kā rezultātā miljoniem eiropiešu jau ir vakcinēti pret Covid-19.
Tomēr, kamēr inficēšanās gadījumu skaits pieaug un līdz brīdim, kad vakcinācija būs veikta pietiekamā apjomā, lai pandēmija atkāptos, jāsaglabā modrība, ierobežošanas pasākumi un jāveic sabiedrības veselības kontroles. ES un dalībvalstīm jārīkojas tūlīt, lai ierobežotu risku, ka sāksies trešais, iespējams, spēcīgāks inficēšanās vilnis, kam raksturīgi jau visā Eiropā sastopamie vīrusa jaunie, lipīgākie varianti.
Šie vīrusa jaunie varianti 3 rada reālu un nopietnu pamatu bažām. Lai gan pašlaik nav pierādījumu, ka šie varianti izraisa smagāku slimības gaitu, šķiet, ka tie ir par 50–70 % lipīgāki 4 . Tas nozīmē, ka vīruss var izplatīties vieglāk un straujāk, tādējādi palielinot slogu tā jau pārslogotajām veselības aprūpes sistēmām. Tas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējo nedēļu laikā lielākajā daļā dalībvalstu ievērojami pieaudzis inficēšanās gadījumu skaits.
Tādēļ ceļošana arī turpmāk būs īpašs izaicinājums. Līdz brīdim, kad epidemioloģiskā situācija būs ievērojami uzlabojusies, vajadzētu stingri ieteikt atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem, it sevišķi uz un no augsta riska apgabaliem.
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) savā 2021. gada 21. janvāra ātrajā riska novērtējumā 5 arī atbalsta šādu pieeju. ECDC novērtēja, ka iespējamība, ka Eiropas Savienībā / Eiropas Ekonomikas zonā tiks ievazāti un izplatīsies bažas raisošie vīrusa varianti ir ļoti liela, jo tie ir lipīgāki. Tā kā tie ir lipīgāki, visticamāk, pieaugs inficēšanās gadījumu skaits. Tā rezultātā savukārt, visticamāk, pieaugs stacionēto pacientu skaits un mirstības rādītāji visās vecuma grupās, bet jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem vai cilvēkiem, kam ir blakusslimības. Tāpēc ECDC uzskatīja, ka ir vajadzīgi stingrāki ar farmāciju nesaistīti ierobežošanas pasākumi, lai samazinātu vīrusa pārnesi un atslogotu veselības aprūpes sistēmas. Tāpēc ECDC uzskatīja, ka ietekme, ko radīs vīrusa variantu ievazāšana un izplatīšanās sabiedrībā, ir liela. ECDC novērtēja, ka vispārējais risks, kas saistīts ar bažas raisošo variantu ievazāšanu un izplatīšanos sabiedrībā, ir augsts / ļoti augsts.
Viens no ECDC ieteiktajiem risinājumiem SARS-CoV-2 vīrusa jauno bažas raisošo variantu ievešanas un izplatīšanās palēlināšanai ir atturēšanās no nebūtiskiem ceļojumiem. Papildus ieteikumam atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem un inficētajām personām piemērojamiem ceļošanas ierobežojumiem būtu jāsaglabā ar ceļošanu saistīti pasākumi, piemēram, ceļotāju testēšana un karantīna, it īpaši attiecībā uz tiem ceļotājiem, kas ieceļo no apgabaliem, kuros ir augsta saslimstība ar jaunajiem vīrusa variantiem. Ja sekvencēšanas apmēri nav pietiekami, lai izslēgtu lielākas saslimstības ar jaunajiem variantiem iespējamību, kā paredzēts ECDC pamatnostādnēs par genoma sekvencēšanu, būtu jāapsver arī samērīgi pasākumi attiecībā uz ceļošanu no apgabaliem, kuros joprojām vērojams augsts vīrusa pārneses līmenis sabiedrībā.
Kā paredzēts Padomes Ieteikumā (ES) 2020/1475, Komisija ar ECDC atbalstu ir regulāri novērtējusi minētajā ieteikumā paredzētos kritērijus, nepieciešamos datus un robežvērtības, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību. Ņemot vērā minētās problēmas, ko rada lipīgāki vīrusa varianti, kuri rada pamatu bažām, Komisija uzskata, ka Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475 būtu jāpielāgo.
Būtu jāsaglabā vai jāpastiprina samērīgi, nediskriminējoši ceļošanas ierobežojumi un arī turpmāk jāveic ceļotāju testēšana, it īpaši attiecībā uz ceļotājiem, kas ieceļo no apgabaliem, kuros ir augsta saslimstība ar bažas raisošajiem vīrusa variantiem. Vajadzības gadījumā būtu ceļotājiem jānosaka karantīna, vienlaikus paredzot atbilstīgus izņēmumus ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība.
Šādu mērķtiecīgu pasākumu mērķis ir novērst nepieciešamību pēc robežu slēgšanas vai vispārējus ceļošanas aizliegumus un lidojumu, satiksmes pa sauszemi un ūdensceļiem apturēšanu starp dalībvalstīm, kas nav pamatoti, jo mērķtiecīgāki pasākumi ir pietiekami efektīvi un rada mazāk traucējumu. “Zaļo joslu” 6 sistēmai vajadzētu nodrošināt pastāvīgu transporta plūsmu kustību, it īpaši nolūkā nodrošināt preču brīvu apriti, un tādējādi novērst piegādes ķēdes traucējumus.
•Saskanība ar pašreizējiem noteikumiem konkrētajā politikas jomā
Šis ieteikums palīdz īstenot spēkā esošos noteikumus, kas saistīti ar pārvietošanās brīvības ierobežojumiem sabiedrības veselības apsvērumu dēļ.
•Saskanība ar citām Savienības politikas jomām
Šis ieteikums ir saskaņā ar citām Savienības politikas jomām, ieskaitot tās, kas attiecas uz sabiedrības veselību un iekšējo robežkontroli.
2.JURIDISKAIS PAMATS, SUBSIDIARITĀTE UN PROPORCIONALITĀTE
•Juridiskais pamats
Līgums par Eiropas Savienības darbību (LESD) un jo īpaši tā 21. panta 2. punkts, 168. panta 6. punkts un 292. pants;
•Subsidiaritāte (neekskluzīvas kompetences gadījumā)
LESD 292. pants ļauj Padomei pieņemt ieteikumus. Saskaņā ar šo noteikumu Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma tajos gadījumos, kad Līgumos ir paredzēts, ka Padome pieņem lēmumus pēc Komisijas priekšlikuma.
Šis pants ir piemērojams šajā konkrētajā situācijā, jo ir nepieciešama konsekventa pieeja, lai izvairītos no turpmākiem traucējumiem, kurus rada vienpusēji un nepietiekami koordinēti pasākumi, kas ierobežo brīvu pārvietošanos Savienībā. LESD 21. panta 1. punktā ir noteikts, ka ikvienam Savienības pilsonim ir tiesības brīvi pārvietoties un dzīvot dalībvalstīs, ievērojot Līgumos noteiktos ierobežojumus un nosacījumus, kā arī to īstenošanai paredzētos pasākumus. Ja izrādās, ka šā mērķa sasniegšanai ir vajadzīga Savienības rīcība, Eiropas Parlaments un Padome saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru var pieņemt noteikumus, lai sekmētu šo tiesību īstenošanu.
Saskaņā ar LESD 168. panta 6. punktu Padome pēc Komisijas priekšlikuma var pieņemt arī ieteikumus, lai, nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, nodrošinātu augstu cilvēku veselības aizsardzības līmeni.
•Proporcionalitāte
Vienpusēju vai nekoordinētu pasākumu noteikšana varētu radīt brīvas pārvietošanās ierobežojumus, kas ir nekonsekventi un sadrumstaloti, tādējādi Savienības pilsoņiem radot nenoteiktību par viņu tiesību īstenošanu. Šis priekšlikums paredz tikai tos pasākumus, kas ir nepieciešami un samērīgi paredzētā mērķa sasniegšanai.
3.EX POST IZVĒRTĒJUMU, APSPRIEŠANOS AR IEINTERESĒTAJĀM PERSONĀM UN IETEKMES NOVĒRTĒJUMU REZULTĀTI
•Ex post izvērtējumi / spēkā esošo tiesību aktu atbilstības pārbaudes
Neattiecas
•Apspriešanās ar ieinteresētajām personām
Priekšlikumā ņemtas vērā regulārās diskusijas ar dalībvalstīm kopš pirmo pagaidu ierobežojumu ieviešanas, pieejamā informācija par epidemioloģiskās situācijas attīstību un attiecīgās pieejamās zinātniskās atziņas.
•Ietekmes novērtējums
Neattiecas
•Pamattiesības
Pārvietošanās brīvība ir pamattiesības, kas citu starpā nostiprinātas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (“Harta”) 45. pantā. Ievērojot samērīguma principu, ierobežojumus drīkst noteikt tikai tad, ja tie ir nepieciešami un patiešām atbilst Savienības mērogā atzītiem vispārējas nozīmes mērķiem vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības. Hartas 21. pants, ievērojot Līgumu piemērošanas jomu, aizliedz jebkādu diskrimināciju pilsonības dēļ.
Pārvietošanās brīvības ierobežojumiem Savienībā, kuri ir atzīti par attaisnojamiem sabiedrības veselības aizsardzības apsvērumu dēļ, jābūt nepieciešamiem, samērīgiem un balstītiem uz objektīviem un nediskriminējošiem kritērijiem. Tiem ir jāspēj nodrošināt izvirzītā mērķa sasniegšanu, un tie nedrīkst pārsniegt šā mērķa sasniegšanai nepieciešamo.
4.IETEKME UZ BUDŽETU
Nav.
2021/0021 (NLE)
Priekšlikums
PADOMES IETEIKUMS,
ar ko groza Padomes 2020. gada 13. oktobra Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju
(Dokuments attiecas uz EEZ)
EIROPAS SAVIENĪBAS PADOME,
ņemot vērā Līgumu par Eiropas Savienības darbību un jo īpaši tā 21. panta 2. punktu, 168. panta 6. punktu un 292. panta pirmo un otro teikumu,
ņemot vērā Eiropas Komisijas priekšlikumu,
tā kā:
(1)Padome 2020. gada 13. oktobrī pieņēma Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju 7 . Ieteikumā tika noteikta koordinēta pieeja šādos galvenajos jautājumos: kopēju kritēriju un robežvērtību piemērošana, kad tiek lemts, vai ieviest brīvas pārvietošanās ierobežojumus, Covid‑19 pārneses riska kartēšana, izmantojot saskaņotus krāsu kodus, un koordinēta pieeja pasākumiem (ja tādi tiek noteikti), kurus var atbilstoši piemērot personām, kas pārvietojas starp apgabaliem, atkarībā no pārneses riska līmeņa attiecīgajos apgabalos.
(2)Lai atbalstītu dalībvalstis lēmumu pieņemšanā, Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs reizi nedēļā publicē dalībvalstu karti 8 dalījumā pa reģioniem, kas sagatavota, izmantojot minētajā ieteikumā noteiktos kritērijus un robežvērtības.
(3)Kā paredzēts minētā ieteikuma 26. apsvērumā, Komisijai ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu regulāri jānovērtē šajā ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, tostarp tas, vai būtu jāapsver citi kritēriji, piemēram, stacionēto pacientu skaits vai intensīvās terapijas nodaļu noslogotības rādītāji, ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību.
(4)Pandēmijas pašreizējo attīstību ietekmē divi faktori. No vienas puses, kopš 2021. gada sākuma notiek masveida vakcinācija, un miljoniem Eiropas iedzīvotāju jau ir vakcinēti pret Covid-19. Tomēr, kā norādīts Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienotība Covid-19 apkarošanā” 9 , kamēr inficēšanās gadījumu skaits pieaug un līdz brīdim, kad vakcinācija būs veikta pietiekamā apjomā, lai pandēmija atkāptos, jāsaglabā modrība, ierobežošanas pasākumi un jāveic sabiedrības veselības kontroles. Konkrētāk, ES un dalībvalstīm jārīkojas, lai ierobežotu risku, ka sāksies nākamais, iespējams, spēcīgāks inficēšanās vilnis, kam raksturīgi jau visā Eiropā sastopamie SARS-CoV-2 vīrusa jaunie, lipīgākie varianti.
(5)Nesen ir parādījušies jauni vīrusa varianti, kas rada nopietnu pamatu bažām. Lai gan pašlaik nav pierādījumu, ka šie varianti izraisa smagāku slimības gaitu, šķiet, ka tie ir par 50–70 % lipīgāki 10 . Tas nozīmē, ka vīruss var izplatīties vieglāk un straujāk, tādējādi palielinot slogu tā jau pārslogotajām veselības aprūpes sistēmām. Tas, visticamāk, ir viens no iemesliem, kāpēc pēdējo nedēļu laikā lielākajā daļā dalībvalstu ievērojami pieaudzis inficēšanās gadījumu skaits.
(6)Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs savā jaunākajā riska novērtējumā par SAR-CoV-2 jauno bažas raisošo variantu izplatīšanos Eiropas Savienībā / Eiropas Ekonomikas zonā 11 norāda, ka ar vīrusa bažas raisošo variantu ievazāšanu un izplatīšanos sabiedrībā saistītais risks ir palielinājies, proti, tas ir augsts / ļoti augsts.
(7)Viens no Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteiktajiem risinājumiem, kā reaģēt uz šo risku un palēnināt SARS-CoV-2 jauno bažas raisošo variantu ievešanu un izplatīšanos, ir atturēšanās no nebūtiskiem ceļojumiem. Papildus ieteikumam atturēties no nebūtiskiem ceļojumiem un inficētajām personām piemērojamiem ceļošanas ierobežojumiem būtu jāsaglabā ar ceļošanu saistīti pasākumi, piemēram, ceļotāju testēšana un karantīna, it īpaši attiecībā uz tiem ceļotājiem, kas ieceļo no apgabaliem, kuros ir augsta saslimstība ar jaunajiem vīrusa variantiem. Ja sekvencēšanas apmēri joprojām nav pietiekami, lai izslēgtu lielākas saslimstības ar jaunajiem variantiem iespējamību, kā paredzēts ECDC pamatnostādnēs par genoma sekvencēšanu, būtu jāapsver arī samērīgi pasākumi attiecībā uz ceļošanu no apgabaliem, kuros joprojām vērojams augsts vīrusa pārneses līmenis sabiedrībā.
(8)Ņemot vērā Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumus, būtu attiecīgi jāgroza Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475.
(9)Lai ņemtu vērā ļoti augsto pārneses sabiedrībā līmeni, kam par iemeslu, iespējams, ir tas, ka vīrusa jaunie bažas raisošie varianti ir lipīgāki, kartē, ko katru nedēļu publicē Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs, būtu jāievieš vēl viena, proti, tumši sarkana krāsa. Šo krāsu vajadzētu izmantot, lai norādītu tos apgabalus, kuros vīruss ir ļoti izplatīts, piemēram, bažas raisošo lipīgāku vīrusa variantu dēļ.
(10)Dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī SARS-CoV-2 jaunu bažas raisošu variantu izplatība. Komisijas paziņojumā Eiropas Parlamentam, Eiropadomei un Padomei “Vienotība Covid-19 apkarošanā” ir uzsvērts, ka nolūkā noteikt vīrusa variantu attīstību vai atklāt jaunus vīrusa variantus dalībvalstīm, vajadzības gadījumā izmantojot Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra spējas, steidzami ir jāpalielina genoma sekvencēšana, proti, sekvencēšana jāveic 5–10 % pozitīvo testu rezultātu.
(11)Vairumā dalībvalstu pārneses sabiedrībā līmenis ir augsts, un tas nozīmē, ka ceļošana arī turpmāk būs īpašs izaicinājums. Jo īpaši ņemot vērā jaunu variantu uzliesmojumu, līdz brīdim, kad epidemioloģiskā situācija būs ievērojami uzlabojusies, vajadzētu stingri atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem, it sevišķi uz un no augsta riska apgabaliem. Ceļošana iekšzemē un pārrobežu ceļošana ir saistīta ar līdzīgu infekcijas vai pārnešanas risku, tāpēc dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka nebūtiskiem ceļojumiem iekšzemē un nebūtiskiem pārrobežu ceļojumiem piemērotie pasākumi ir saskaņoti.
(12)Eiropadomes priekšsēdētājs pēc 2021. gada 21. janvārī notikušās Eiropadomes locekļu videokonferences izdarīja mutiskus secinājumus 12 un norādīja, ka robežām ir jāpaliek atvērtām, lai nodrošinātu vienotā tirgus darbību, tostarp būtisku preču un pakalpojumu plūsmu. Nevajadzētu noteikt nepamatotus ceļošanas aizliegumus. Tomēr, lai apturētu vīrusa izplatīšanos, var būt vajadzīgi pasākumi nebūtisku ceļojumu ierobežošanai ES. Ņemot vērā riskus, ko rada jaunie vīrusa varianti, Padomei, iespējams, būs jāpārskata ieteikumi par nebūtiskiem ceļojumiem ES iekšienē un nebūtiskiem ceļojumiem uz ES.
(13)Koordinētas pieejas mērķis ir novērst iekšējās robežkontroles atjaunošanu. Robežu slēgšana vai vispārēji ceļošanas aizliegumi, kā arī lidojumu, satiksmes pa sauszemi un ūdensceļiem apturēšana nav pamatota, jo mērķtiecīgāki pasākumi, piemēram, karantīna vai testēšana, ir pietiekami efektīvi un rada mazāk traucējumu. “Zaļo joslu” 13 sistēmai vajadzētu nodrošināt pastāvīgu transporta plūsmu kustību, it īpaši nolūkā nodrošināt preču un pakalpojumu brīvu apriti, un tādējādi novērst piegādes ķēdes traucējumus.
(14)Arī turpmāk personu brīvas pārvietošanās ierobežojumi jāpiemēro, ievērojot Savienības tiesību vispārīgos principus, it īpaši proporcionalitātes un nediskriminācijas principu, ieskaitot nediskrimināciju pilsonības dēļ. Tas nozīmē, ka noteiktie pasākumi nedrīkstētu pārsniegt sabiedrības veselības aizsardzībai absolūti nepieciešamo. Lai nodrošinātu paredzamību, juridisko noteiktību un to, ka pilsoņi ievēro noteikumus, joprojām ir ļoti svarīgi sabiedrībai laikus sniegt skaidru un visaptverošu informāciju. Ierobežojumi būtu pienācīgi jāpiemēro, un noteiktajām sankcijām vajadzētu būt efektīvām un samērīgām.
(15)Veselības drošības komiteja 2020. gada 11. janvārī vienojās par ieteikumiem kopīgai ES pieejai attiecībā uz izolācijas pasākumiem Covid-19 pacientiem un karantīnas pasākumiem kontaktpersonām un ceļotājiem. Dalībvalstīm, nosakot karantīnu saistībā ar ceļošanu, būtu jāpiemēro Veselības drošības komitejas ieteikumi 14 par karantīnas pasākumiem ceļotājiem. It īpaši, ja prasība ievērot karantīnu ir noteikta ceļotājiem no augsta riska apgabaliem, būtu jāapsver iespēja saīsināt noteikto karantīnas ilgumu gadījumos, kad 5–7 dienas pēc ieceļošanas tiktu saņemts negatīvs tests, ar nosacījumu, ka ceļotājam nav simptomu.
(16)Tā kā testēšanas jauda attiecībā uz Covid-19 ir palielinājusies, būtu jāgroza Padomes Ieteikums (ES) 2020/1475, lai dalībvalstis tiem ceļotājiem, kas ierodas no apgabaliem, kuri nav klasificēti kā “zaļi”, varētu pieprasīt testu veikt pirms došanās ceļā.
(17)Apgabalos, kas klasificējami kā “tumši sarkani”, ir augsts pārneses sabiedrībā līmenis, tāpēc attiecībā uz personām, kas ceļo no šādiem apgabaliem nebūtisku iemeslu dēļ, būtu jānosaka prasība veikt testu pirms došanās ceļā, kā arī ievērot karantīnu pēc ierašanās galamērķī, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja. Gadījumos, kad ceļotāji karantīnas ievērošanas laikā neuzturas savā dzīvesvietā, būtu jānodrošina pienācīgi un PVO pamatnostādnēm 15 atbilstoši fiziskie apstākļi karantīnas telpās, kā arī bērnu aizsardzība un aprūpe karantīnas apstākļos.
(18)Personām, kas atgriežas savas dzīvesvietas dalībvalstī un nav varējušas veikt testu pirms došanās ceļā, būtu jāatļauj testu veikt pēc ierašanās valstī, lai izvairītos no tā, ka viņas nevar atgriezties savās mājās.
(19)Tumši sarkanā krāsā iezīmētajos apgabalos ir liels inficēšanās gadījumu skaits, un tāpēc veikt Covid-19 infekcijas testu un ievērot karantīnu būtu jāpieprasa arī personām ar būtisku ceļošanas iemeslu, bet ar nosacījumu, ka šādām prasībām nav nesamērīgas ietekmes uz viņu būtisko funkciju vai vajadzību izpildi, piemēram, tāpēc ka ceļotājam ceļojuma galamērķī ir ļoti ierobežota saskarsme ar plašu sabiedrību. Ja dalībvalsts, ņemot vērā īpašo epidemioloģisko situāciju, tomēr pieprasa testus transporta darbiniekiem un pakalpojumu sniedzējiem, šādai prasībai nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus 16 . Lai saglabātu piegādes ķēdes, prasība ievērot karantīnu nebūtu jāpiemēro transporta darbiniekiem laikā, kad viņi veic šo būtisko funkciju.
(20)Ar pārrobežu ceļošanu saistītie ierobežojumi īpaši apgrūtina personas, kas robežas šķērso katru dienu vai bieži, lai dotos uz darbu vai skolu, apciemotu tuvus radiniekus, saņemtu medicīnisko aprūpi vai rūpētos par tuviniekiem. Šādām personām, kad tās šķērso robežas šādā būtiskā nolūkā, nebūtu jāpiemēro prasība ievērot karantīnu, jo šāda prasība apgrūtina cilvēku dzīvi un iztikas līdzekļu sagādāšanu, kā arī rada traucējumus ekonomikai kopumā. Kamēr epidemioloģiskā situācija abās robežas pusēs ir līdzīga, šķiet lieki pieprasīt šādām personām bieži veikt testus tāpēc vien, ka tās šķērso robežu. Īpaši svarīga joprojām būs cieša koordinācija starp dalībvalstīm un pārrobežu reģioniem.
(21)Ņemot vērā epidemioloģiskās situācijas attīstību, Komisijai arī turpmāk ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra atbalstu būtu regulāri jāizvērtē šajā ieteikumā paredzētie kritēriji, nepieciešamie dati un robežvērtības, tostarp tas, vai būtu jāapsver citi kritēriji vai jāpielāgo robežvērtības, un jānosūta Padomei izskatīšanai savi konstatējumi, nepieciešamības gadījumā kopā ar priekšlikumu grozīt ieteikumu,
IR PIEŅĒMUSI ŠO IETEIKUMU.
Padomes Ieteikumu (ES) 2020/1475 par koordinētu pieeju brīvas pārvietošanās ierobežošanai sakarā ar Covid-19 pandēmiju groza šādi:
1.ieteikuma 10. punkta c) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“c) sarkana, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir robežās no 50 līdz 150 un pozitīvo testu rādītājs attiecībā uz Covid-19 infekcijas testiem ir 4 % vai lielāks, vai ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs pārsniedz 150, bet nepārsniedz 500;”;
2.ieteikuma 10. punktā iekļauj šādu ca) apakšpunktu:
“ca) tumši sarkana, ja 14 dienu kumulatīvais paziņoto Covid-19 gadījumu rādītājs ir 500 vai lielāks;”;
3.ieteikuma 13. punkta a) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“a) dalībvalstīm būtu jāņem vērā epidemioloģiskās situācijas atšķirības starp apgabaliem, kas klasificēti kā “oranži”, “sarkani” vai “tumši sarkani” un jārīkojas samērīgi;”;
4.ieteikuma 13. punkta d) apakšpunktu aizstāj ar šādu:
“d) dalībvalstīm būtu jāņem vērā testēšanas stratēģijas un īpaša uzmanība jāpievērš situācijai tajos apgabalos, kur ir augsts testēšanas rādītājs;”;
5.ieteikuma 13. punktam pievieno šādu e) apakšpunktu:
“e) dalībvalstīm būtu jāņem vērā arī SARS-CoV-2 bažas raisošo variantu izplatība.”;
6.aiz virsraksta “Kopējais satvars iespējamiem pasākumiem attiecībā uz ceļotājiem no augstāka riska apgabaliem” iekļauj šādu 16.a punktu:
“Dalībvalstīm būtu stingri jāiesaka atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz apgabaliem, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, un atturēties no visiem nebūtiskiem ceļojumiem uz un no apgabaliem, kuri saskaņā ar 10. punktu klasificēti kā “sarkani”. Šajā sakarā dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka attiecībā uz pārrobežu ceļošanu un ceļošanu dalībvalstu teritorijā veiktie pasākumi ir saskaņoti.
Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jācenšas izvairīties no traucējumu radīšanas būtiskiem ceļojumiem, lai nodrošinātu transporta plūsmu kustību saskaņā ar “zaļo joslu” sistēmu, kā arī tām būtu jācenšas izvairīties no traucējumiem attiecībā uz piegādes ķēdēm un tādu darba ņēmēju un pašnodarbināto personu pārvietošanos, kas ceļo darba vai profesionālās darbības iemeslu dēļ.”;
7.17. punkta a) un b) apakšpunktu aizstāj šādiem:
“a) ievērot karantīnu, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja 17 , un/vai
b) pirms un/vai pēc ierašanās veikt Covid-19 infekcijas testu. Tas varētu būt vai nu RT-PĶR tests, vai ātrais antigēna tests, kas iekļauts Covid-19 ātro antigēna testu kopīgajā un atjauninātajā sarakstā, kurš izveidots, pamatojoties uz Padomes 2021. gada 21. janvāra Ieteikumu par vienotu sistēmu ātro antigēna testu izmantošanai un validēšanai un Covid-19 testa rezultātu savstarpējai atzīšanai ES 18 .”;
8.17. punktā svītro šādu rindkopu:
“Dalībvalstis var piedāvāt ceļotājiem iespēju b) apakšpunktā minēto testu aizstāt ar Covid-19 infekcijas testu, kas veikts pirms ierašanās.”;
9.17. punktam pievieno šādu rindkopu:
“Dalībvalstīm būtu jāpiedāvā pietiekama testēšanas jauda un jāakceptē digitāli testa sertifikāti, vienlaikus nodrošinot, ka netiek traucēta veselības aprūpes pamatpakalpojumu sniegšana, it īpaši saistībā ar laboratoriju jaudu.”;
10.iekļauj šādu 17.a punktu:
“Dalībvalstīm būtu jāpieprasa personām, kas ceļo no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punkta ca) apakšpunktu klasificēts kā “tumši sarkans”, gan pirms ierašanās veikt Covid-19 infekcijas testu, gan ievērot karantīnu, kā to ieteikusi Veselības drošības komiteja.
Lai kontrolētu SARS-CoV-2 jauno, lipīgāko variantu izplatīšanos un ietekmi, dalībvalstīm būtu jāpieņem, jāsaglabā vai jāpastiprina ar farmāciju nesaistīti ierobežošanas pasākumi, it īpaši apgabalos, kas klasificēti kā “tumši sarkani”, jāpastiprina testēšanas un kontaktu izsekošanas centieni un jāuzlabo Covid-19 gadījumu sabiedrībā uzraudzība, un jāpalielina sekvencēšana, proti, tā jāveic reprezentatīvam skaitam paraugu.”;
11.iekļauj šādu 17.b punktu:
“Dalībvalstīm to teritorijā dzīvojošām personām papildus jebkādām piemērojamām karantīnas prasībām būtu jādod iespēja 17. punkta b) apakšpunktā un 17.a punktā minēto testu, kas veikts pirms ierašanās, aizstāt ar Covid-19 infekcijas testu, kurš veikts pēc ierašanās.”;
12.iekļauj šādu 19.a punktu:
“Saskaņā ar 17.a punktu ceļotājiem, kuri veic būtiskas funkcijas vai kuriem ir būtiska vajadzība, un kuri ceļo no “tumši sarkana” apgabala, būtu jāizpilda testēšanas prasības un jāievēro karantīna ar nosacījumu, ka tam nav nesamērīgas ietekmes uz viņu funkciju vai vajadzību izpildi.
Atkāpjoties no šā punkta, prasība veikt 17. punkta b) apakšpunktā un 17.a punktā paredzēto Covid-19 infekcijas testu principā nebūtu jāpiemēro 19. punkta b) apakšpunktā minētajiem transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem. Ja dalībvalsts pieprasa transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem veikt Covid-19 infekcijas testu, būtu jāizmanto ātrie antigēna testi, un šādai prasībai nevajadzētu izraisīt transporta traucējumus. Ja rodas transporta vai piegādes ķēdes traucējumi, dalībvalstīm nolūkā saglabāt “zaļo joslu” darbību šādas prasības par sistemātisku testēšanu būtu nekavējoties jāatceļ vai jāatsauc. Transporta darbiniekiem un transporta pakalpojumu sniedzējiem šīs būtiskās funkcijas veikšanas laikā nebūtu jāievēro karantīna saskaņā ar 17. punkta a) apakšpunktu un 17.a punktu.”;
13.iekļauj šādu 19.b punktu:
“Dalībvalstīm nebūtu jāpieprasa ievērot karantīnu tām personām, kas dzīvo pierobežas reģionos un katru dienu vai bieži ceļo pāri robežai ar darbu, profesionālo darbību, izglītību, ģimeni, medicīniskās aprūpes saņemšanu vai aprūpes sniegšanu saistītu iemeslu dēļ. Ja šajos reģionos tiek ieviesta prasība veikt testēšanu saistībā ar pārrobežu ceļošanu, šādu personu testēšanas biežumam vajadzētu būt samērīgam. Ja epidemioloģiskā situācija abās robežas pusēs ir līdzīga, saistībā ar ceļošanu nebūtu jāpiemēro prasība veikt testu. Personām, kuras apgalvo, ka šis punkts aptver viņu situāciju, šajā sakarā var pieprasīt uzrādīt apliecinošus dokumentus vai iesniegt deklarāciju.”;
14.21. punktu aizstāj ar šādu:
“Pasākumi, kurus piemēro personām, kas ierodas no apgabala, kurš saskaņā ar 10. punktu klasificēts kā “tumši sarkans”, “sarkans”, “oranžs” vai “pelēks”, nedrīkst būt diskriminējoši, tas ir, tie būtu tāpat jāpiemēro arī attiecīgās valsts valstspiederīgajiem, kuri atgriežas tajā.”.
Briselē,
Padomes vārdā —
priekšsēdētājs