EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1669

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par biorūpniecības kopuzņēmuma 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par biorūpniecības kopuzņēmuma 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0105/2021),

tā kā biorūpniecības kopuzņēmums (“Kopuzņēmums”) ir izveidots uz 10 gadiem ar Regulu (ES) Nr. 560/2014 (1) kā publiskā un privātā sektora partnerība ar mērķi veidot visu attiecīgo ieinteresēto personu sadarbību un palīdzēt Savienībai iegūt vadošu lomu moderno bioproduktu un biodegvielu pētniecībā, demonstrējumos un ieviešanā;

B.	tā kā saskaņā ar 38. un 43. pantu Kopuzņēmuma finanšu noteikumos, kas ar tā valdes lēmumu pieņemti 2014. gada 14. oktobrī, grāmatvedis ir sagatavojis Kopuzņēmuma 2019. gada pārskatus;

C.	tā kā Kopuzņēmuma dibinātāji ir Savienība, kuru pārstāv Komisija, un nozares partneri, kurus pārstāv Biorūpniecības konsorcijs (“BIC”),

Vispārīga informācija

norāda, ka Savienības maksimālais ieguldījums Kopuzņēmuma darbībās ir 975 000 000 EUR, iekļaujot EBTA apropriācijas, un tas jāsedz no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” budžeta; tā kā nozari pārstāvošo Kopuzņēmuma locekļu ieguldījumam Kopuzņēmuma darbības laikā jābūt vismaz 2 730 000 000 EUR, no šīs summas vismaz 182 500 000 EUR ir jābūt ieguldījumiem natūrā un naudā Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai un vismaz 1 755 000 000 EUR – ieguldījumiem natūrā Kopuzņēmuma papildu darbībām, kas nav ietvertas Kopuzņēmuma darba plānā un kas veicina tā mērķus;

atzīmē, ka no 178 atbilstīgiem priekšlikumiem, kas bija paturēti no 2019. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, 2019. gada beigās 23 bija dotācijas nolīguma sagatavošanas posmā; turklāt atzīmē, ka Kopuzņēmumam ir 124 īstenošanas posmā esoši projekti, kuros piedalās kopā 1 466 dalībnieki no 37 valstīm un kuru dotāciju kopsumma ir 717 000 000 EUR;

norāda, ka Kopuzņēmums ir strukturējoši ietekmējis biobāzētās nozares stratēģiskās prioritātes un dažādus ģeogrāfiskos apgabalus, vienlaikus nodrošinot nozares, akadēmisko aprindu un mazo un vidējo uzņēmumu līdzsvarotu dalību; turklāt norāda, ka Kopuzņēmuma uzdevums ir īstenot BIC virzīto un Komisijas apstiprināto stratēģiskās inovācijas un pētniecības programmu (SIRA); konstatē, ka attiecībā uz darbības budžeta sadalījumu pētniecības un inovācijas darbībām un pamatiniciatīvām piešķirtie līdzekļi atbilst mērķrādītājiem, tomēr ir jāveic pielāgojumi attiecībā uz demonstrācijas darbībām un koordinācijas un atbalsta darbībām;

ar lielām bažām konstatē, ka ir problēmas saistībā ar Kopuzņēmuma pārvaldību un pārredzamību, kad iesaistītajiem privātuzņēmumiem ir ekskluzīva kontrole par partnerības prioritātēm (kad nozares locekļi vieni paši izstrādā biorūpniecības stratēģiskās programmas un gada darbības plānus) un tie privatizē ar publiskiem līdzekļiem finansētu projektu rezultātus un datus; šajā sakarā pauž bažas par to, ka nozare atsakās publiskot tādus svarīgus dokumentus kā projektu pieteikumus, dotācijas vai projektu nolīgumus; šajā sakarā atgādina, ka šie dokumenti attiecas uz projektiem, kas finansēti par publiskiem līdzekļiem; ar bažām konstatē, ka minētās problēmas daļēji ir loģiskas sekas attiecīgās publiskā un privātā sektora partnerības struktūrai un mehānismiem;

aicina Komisiju nodrošināt, ka Kopuzņēmuma darbības programmās attiecībā uz klimata pārmaiņu mazināšanu turpmāk tiks ievērotas Savienības tiesību aktos paredzētās prasības un mērķrādītāji un īstenotas Komisijas un nozares izstrādātās stratēģijas šajā jomā;

Budžeta un finanšu pārvaldība

atzīmē, ka Revīzijas palātas ziņojumā par Kopuzņēmuma 2019. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir konstatēts, ka Kopuzņēmuma 2019. gada pārskati visos būtiskajos aspektos patiesi atspoguļo Kopuzņēmuma finanšu stāvokli 2019. gada 31. decembrī, kā arī darbības rezultātus, naudas plūsmas un neto aktīvu pārmaiņas minētajā datumā noslēgtajā gadā, kas atbilst Kopuzņēmuma finanšu noteikumiem un Komisijas grāmatveža pieņemtajiem grāmatvedības noteikumiem; turklāt pieņem zināšanai, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu pakārtotie darījumi visos būtiskajos aspektos ir likumīgi un pareizi;

pēc iepazīšanās ar Kopuzņēmuma gada pārskatiem norāda, ka galīgajā pieejamajā 2019. gada budžetā bija iekļautas saistību apropriācijas 141 629 433 EUR apmērā (no kuriem 133 608 895 EUR nāca no Savienības budžeta) un maksājumu apropriācijas 182 118 821 EUR apmērā (no kuriem 145 833 500 EUR nāca no Savienības budžeta); turklāt norāda, ka administratīvajā budžetā bija salīdzinoši liels iepriekšējos gados neizmantota budžeta pārpalikums un ka daļēji atjaunotās apropriācijas tika izmantotas prioritārā kārtā, un ka 2020. gada budžetā ir paredzēta turpmāka apropriāciju atjaunošana, par ko 2019. gada beigās valde pieņēma attiecīgu lēmumu un kas tiks panākta ar budžeta grozījumu; norāda, ka 2019. gada beigās administratīvā budžeta izpildes līmenis attiecīgi bija 92 % un 78 %; aicina Kopuzņēmumu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šo jautājumu;

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka kopējā summā, kas 2019. gada beigās bija 916 064 000 EUR un ko veidoja ieguldījumi natūrā papildu pasākumiem, ir iekļauti aptuveni 216 000 000 EUR ieguldījumu natūrā, kuri ir paziņoti, bet kuru apstiprināšanas process netika pabeigts Covid-19 pandēmijas dēļ; uzsver, ka iesaistītie uzņēmumi līdz šim ir nodrošinājuši vienīgi 3,7 % no ieguldījumiem natūrā un ka šie uzņēmumi ir atteikušies atklāt datus, kas ļautu pienācīgi izvērtēt minētos ieguldījumus natūrā;

norāda, ka kopuzņēmumi, kas saņem finansiālu ieguldījumu no kopuzņēmumu privātā sektora locekļiem, neīsteno vienas un tās pašas procedūras; aicina kopuzņēmumos saskaņot to, kā tiek aprēķināti ieguldījumi natūrā; ar šādu kopējo procedūru būtu jānodrošina pārredzamas un efektīvas novērtēšanas metodes, kas parāda ieguldījumu reālo vērtību; aicina Revīzijas palātu pārbaudīt neatkarīgo ārējo revidentu veiktās revīzijas; aicina paredzēt pienācīgu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu vajadzīgā finansiālā ieguldījuma summas sasniegšanu līdz programmas beigām; norāda, ka tiesiskajā regulējumā varētu iekļaut prasības par to, ka privātais ieguldījums ir jāiemaksā pirms Savienības ieguldījuma vai vienlaikus ar to;

10.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda – neraugoties uz to, ka ar pirmo budžeta grozījumu tika atcelti 18 000 000 EUR, lai kompensētu iepriekšējo gadu maksājumu apropriāciju reaktivizāciju 25 486 657 EUR apmērā, neizlietoto maksājumu apropriāciju apjoms 2019. gada beigās palielinājās līdz 43 950 700 EUR; aicina Kopuzņēmumu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par situācijas attīstību šajā jautājumā;

11.

norāda, ka saistību apropriāciju un maksājumu apropriāciju vispārējais izlietojuma līmenis bija attiecīgi 87,40 % un 75,87 %; pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka saistību apropriāciju izpildes līmenis bija zems tādēļ, ka pēc 2019. gada konkursa novērtēšanas to attiecināmo priekšlikumu skaits, kuri ir tiesīgi saņemt finansējumu konkrētā jomā, bija mazāks, nekā gaidīts; turklāt norāda, ka saistību apropriāciju darbības budžeta izpildes līmenis bija 87 %; aicina Kopuzņēmumu pārskatīt procedūras un prasības uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus un apzināt iespējamās nepilnības, tostarp attiecībā uz salīdzinoši zemo izpildes rādītāju;

12.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka 2019. gada beigās Kopuzņēmums bija izlietojis 76 % no pieejamām maksājumu apropriācijām pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem un ka priekšfinansējuma maksājumi projektiem, kas bija atlasīti no 2018. gada uzaicinājuma iesniegt priekšlikumus, veidoja 62 % no gada laikā veikto darbības maksājumu vērtības; norāda, ka 2019. gadā izpilde ir uzlabojusies salīdzinājumā ar 2018. gadu, neraugoties uz kavējumiem dažu periodisko ziņojumu izstrādē un to, ka dažu izmaksu prasījumu apjoms bija mazāks par gaidīto; konstatē, ka tas, ka katru gadu ir jāveic darbības maksājumu apropriāciju daudzgadu prognozēšana un ka galīgais ikgadējais uzaicinājums bija 2020. gadā, rada vairāk problēmas un lielāku darījumu apjomu, jo ir vairāk paralēli īstenotu projektu; aicina Kopuzņēmumu cieši uzraudzīt situāciju, lai nepieļautu neizpildītu maksājumu uzkrāšanos, kavētus maksājumus un darbinieku trūkumu, kas varētu nopietni ietekmēt darba apjomu; aicina Kopuzņēmumu paredzēt stratēģiju, kā palielināt maksājumu apropriāciju izpildes rādītāju;

13.

norāda, ka no Savienības maksimālā naudas ieguldījuma 975 000 000 EUR apmērā, kas piešķirams Kopuzņēmumam tā darbības laikā, līdz 2019. gada beigām Savienība bija ieguldījusi kopumā 414 638 000 EUR, un konkrēti 2019. gadā tās ieguldījums bija 150 032 737 EUR;

14.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka no naudas ieguldījumiem vismaz 182 500 000 EUR apmērā, kas jāveic nozari pārstāvošajiem locekļiem Kopuzņēmuma darbības izmaksu segšanai, līdz 2019. gada beigām Kopuzņēmumam bija samaksāti tikai 3 250 000 EUR; turklāt norāda, ka Regula (ES) Nr. 560/2014 (2) tika grozīta, lai nozari pārstāvošie locekļi varētu veikt naudas ieguldījumus projektu līmenī, tomēr, neraugoties uz šo grozījumu, joprojām ir liels risks, ka līdz Kopuzņēmuma programmas beigām nozari pārstāvošie locekļi nenodrošinās minimālo naudas ieguldījuma summu darbības izmaksu segšanai; atgādina, ka bija paredzēts, ka visus publiskā un privātā sektora partnerības biorūpniecības projektus (BBI projekti) finansēs ar publiskajiem līdzekļiem un nozares atbalstu natūrā un naudā; pauž nožēlu, ka saskaņā ar jaunākajiem pieejamajiem datiem iesaistītie uzņēmumi ir iemaksājuši tikai ļoti mazu daļu finansējuma, kas no viņiem bija ticis sagaidīts; norāda, ka tāpēc Komisijas Pētniecības un inovācijas ģenerāldirektorāts 2018. gada beigās nolēma par 140 000 000 EUR samazināt Kopuzņēmuma 2020. gada budžetu, proti, 205 000 000 EUR; aicina Kopuzņēmumu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs situācijas attīstību;

Sniegums

15.

norāda, ka Kopuzņēmums izmantoja galvenos snieguma rādītājus (GSR), kā to paredz pamatprogramma “Apvārsnis 2020”, kā arī astoņus konkrētus Kopuzņēmuma GSR, kas noteikti 2017. gada stratēģiskās inovācijas un pētniecības programmā (SIRA); norāda, ka Kopuzņēmuma vidējais sniegums attiecībā uz trijiem svarīgākajiem pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” GSR (laiks līdz informācijas sniegšanai, laiks līdz dotācijas piešķiršanai un laiks līdz izmaksai) pārsniedz 2019. gadā izvirzītos mērķrādītājus; norāda, ka ar Kopuzņēmuma projektiem izveidotās biobāzētās vērtību ķēdes būtiski pārsniedza SIRA mērķrādītājus;

16.

prasa Kopuzņēmumam pārskatīt savu komunikācijas stratēģiju, lai nodrošinātu, ka attiecīgās ieinteresētās personas ir informētas par tā pamatuzdevumu, darbībām un sasniegumiem.

17.

norāda, ka prognozētā sviras efekta vērtība 2019. gada beigās bija 2,11, kas ir mazāk par programmas beigās sasniedzamo kopējo mērķrādītāju 2,86; norāda, ka šāds sviras efekts ir sagaidāms, jo to aprēķina, iekļaujot ieguldījumus natūrā papildu pasākumiem, kuru apstiprināšanas procesu nevarēja veikt Covid-19 pandēmijas dēļ; norāda, ka ziņotais operatīvais sviras efekts pieaug; aicina Kopuzņēmumu īstenot labākus pasākumus, lai sasniegtu sviras efekta mērķrādītāju;

18.

norāda, ka Kopuzņēmuma uzaicinājumi iesniegt priekšlikumus ir pilnībā atvērti jebkurai ieinteresētai personai un ka par visiem tematiem tika saņemti priekšlikumi; norāda, ka saglabātie priekšlikumi kopumā atbilda tēmu segumam par 81 % un ka četras tēmas nebija apskatītas; ar gandarījumu norāda, ka 2019. gada uzaicinājums piesaistīja priekšlikumu iesniedzējus no visām dalībvalstīm; norāda, ka Kopuzņēmums ir ļoti centies informēt ieinteresētās personas par saviem mērķiem, rezultātiem un uzaicinājumiem iesniegt priekšlikumus; norāda, ka Kopuzņēmums 2019. gadā veica pasākumus, lai mudinātu vairāk iesaistīties valstis ar nepietiekamu priekšlikumu iesniedzēju skaitu; mudina Kopuzņēmumu vairāk censties iekļaut tās dalībvalstis, kas pastāvīgi ir nepietiekami pārstāvētas uzaicinājumos un finansētajos projektos; aicina Kopuzņēmumu rīkoties, lai palielinātu aptverto tematu skaitu;

19.

atzīst, ka 2019. gadā viena no Kopuzņēmuma darbībām bija dotāciju nolīgumu sagatavošanas posma noslēgšana attiecībā uz 2018. gada uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus, kā rezultātā tika parakstīti 19 dotāciju nolīgumi;

20.

norāda, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu 2019. gada beigās programmas “Apvārsnis 2020” izpildes līmenis bija 63 % attiecībā uz uzaicinājuma procedūrām par kopuzņēmumam uzticētajām darbībām;

21.

atzinīgi vērtē Kopuzņēmuma gada darbības pārskatu, kurā ir iekļauta BBI projektu sociālekonomiskā ietekme un ietekme uz vidi; aicina Kopuzņēmumu sniegt vairāk datu par šo projektu gaidāmo ietekmi uz vidi, tostarp aprites cikla analīzi;

22.

aicina Komisiju un Revīzijas palātu paredzēt padziļinātu snieguma izsekošanas metodi, lai izvērtētu Kopuzņēmuma pievienoto vērtību un ņemtu vērā ietekmi uz sociālo un nodarbinātības jomu, kā ar ietekmi uz tirgu; pauž viedokli, ka minētās izvērtēšanas rezultātus būtu jāizmanto turpmākiem mērķiem vai Savienības finansējuma pārdalei;

23.

norāda, ka visos līgumos, kas var sniegt plānoto iznākumu vai snieguma rezultātu, būtu jāiekļauj jautājums par intelektuālā īpašuma tiesībām; atgādina, ka intelektuālā īpašuma tiesību mērķis ir aizsargāt individuālos radītājus, tomēr arī sniedz detalizētu informāciju par to, kā šīs tiesības tiks turpmāk izmantotas; norāda, ka šīs darbības saņem arī publisko finansējumu, līdz ar to rezultātiem vajadzētu būt pārredzamiem, plašai sabiedrībai pieejamiem un būtu jāatbilst īpašām prasībām; aicina Komisiju ierosināt tiesisko regulējumu par intelektuālā īpašuma tiesībām un to īstenošanu tirgū, tostarp īpašām prasībām un peļņas sadali;

Iepirkuma un darbā pieņemšanas procedūras

24.

norāda, ka līdz 2019. gada beigām bija aizpildītas 22 no 23 budžetā paredzētajām amata vietām; konstatē, ka 2019. gadā tika uzsāktas divas darbā pieņemšanas procedūras – viena procedūra attiecībā uz līgumdarbinieka amata vietu un viena procedūra attiecībā uz pagaidu darbinieka amata vietu un ka 2019. gada beigās tika iecelti trīs kandidāti divās pagaidu darbinieka amata vietās un vienā līgumdarbinieka amata vietā, kuri sāks pildīt darba pienākumus 2020. gada pirmajā ceturksnī;

25.

ar gandarījumu norāda, ka 2019. gadā Kopuzņēmums panāca pienācīgu dzimumu līdzsvaru dažādās struktūrās (zinātniskā komiteja: 60 % sieviešu un 40 % vīriešu, valstu pārstāvju grupa: 48 % sieviešu un 52 % vīriešu, programmas birojs: 70 % sieviešu un 30 % vīriešu, vērtēšanas eksperti (2019. gada uzaicinājums iesniegt priekšlikumus): 46 % sieviešu un 54 % vīriešu, projekta koordinatori: 44 % sieviešu un 56 % vīriešu), izņemot valdi, kurā bija 20 % sieviešu un 80 % vīriešu; pieņem zināšanai Kopuzņēmuma konstatējumu, ka tas nevar ietekmēt valdes sastāvu; ar gandarījumu norāda uz Kopuzņēmuma projektos iesaistītā personāla dzimuma līdzsvaru (46 % sieviešu un 54 % vīriešu);

26.

norāda, ka 2019. gadā Kopuzņēmums turpināja izmantot jau esošos Komisijas pamatlīgumus un pakalpojuma līmeņa vienošanās, kā arī sāka konkrētas konkursa procedūras, un ka turklāt tas parakstīja konkrētus līgumus par pagaidu darba aģentūru darbiniekiem un kopējiem IT pakalpojumiem, izmantojot pamatlīgumus, kurus tas kopīgi pārvalda ar citiem kopuzņēmumiem White Atrium ēkā; turklāt norāda, ka 2018. gada sākumā programmas birojs ieviesa iekšējās konkursu rīkošanas un iepirkuma līgumu parakstīšanas procedūras racionalizētu versiju, ko tas 2019. gadā to vēl uzlaboja un vienkāršoja; norāda, ka tiek īstenota ex ante kontroles sistēma, lai nodrošinātu visu maksājumu pareizību un novērstu dubultu finansēšanu atbilstīgi pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”ex ante kontroles un krāpšanas apkarošanas stratēģijām; aicina Kopuzņēmumu ņemt vērā iespējamos riskus, ko rada IT pakalpojumu novirzīšana ārējiem pakalpojumu sniedzējiem; aicina Kopuzņēmumu sniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei sīkāku informāciju par pagaidu darba aģentūras darbinieku pieņemšanu darbā un jo īpaši par to, vai tas bija pagaidu risinājums palielinātas darba slodzes gadījumā;

Iekšējā revīzija

27.

norāda, ka 2019. gadā Iekšējās revīzijas dienests (IAS) veica Kopuzņēmuma īstenoto pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” dotāciju procesu revīziju un konstatēja, ka kopumā Kopuzņēmums ir izveidojis efektīvu un lietderīgu iekšējās kontroles sistēmu, kā arī sniedza ieteikumus; norāda, ka Kopuzņēmums pieņēma ieteikumus un piekrita rīcības plānam; aicina Kopuzņēmumu nekavējoties iesniegt budžeta izpildes apstiprinātājiestādei informāciju par šo ieteikumu izpildes līmeni; norāda, ka 2019. gada novembrī IAS sāka otru riska novērtēšanas procedūru, lai apzinātu un atlasītu svarīgākos revīzijas tematus, kurus iekļaus stratēģiskajā iekšējas revīzijas plānā 2021.–2023. gadam;

28.

konstatē, ka programmas birojs pēc 2019. gada septembrī sāktā ikgadējā riska novērtējuma ieplānoja pasākumus, ar kuriem mazināt iespējamību, ka rodas konstatēti riski, un materializējušos risku ietekmi, un ka tika īstenoti 2019. gadam plānotie riska mazināšanas atbildes pasākumi; norāda, ka laikā no 2019. gada jūnija līdz septembrim programmas birojs veica iekšējo kontroles standartu (IKS) pašnovērtējumu, lai noteiktu IKS pašreizējo īstenošanas līmeni un izpētītu nosacījumus, kas ir nepieciešami, lai pilnveidotu organizācijas iekšējo kontroles sistēmu; norāda, ka attiecīgajā novērtējumā tika apzināti vairāki jauni gadījumi un ka svarīgākie ir saistīti ar IAS konstatējumiem par koriģējošu pasākumu pievienošanu rīcības plānam; norāda, ka netika konstatēti būtiski riski atbilstības, efektivitātes un lietderības jomā; turklāt norāda, ka 2019. gadā programmas birojs izstrādāja nosacījumus efektīvai pārejai uz jaunu iekšējās kontroles sistēmu, kas atbilst Savienības struktūru jaunākajai praksei;

29.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Kopuzņēmums ir ieviesis uzticamas ex ante kontroles procedūras, kas pamatojas uz finanšu un pamatdarbības dokumentārajām pārbaudēm; norāda, ka Kopuzņēmumam ir jāīsteno Komisijas jaunā uz principiem balstītā IKS un ka līdz 2019. gada beigām Kopuzņēmums bija pabeidzis nepilnību analīzi, kas pamatojās uz esošo iekšējās kontroles sistēmu, un izstrādājis snieguma rādītājus visiem jaunajiem iekšējās kontroles principiem un saistītajiem raksturlielumiem, un ka tā valde jauno iekšējās kontroles sistēmu pieņēma 2020. gada februārī;

30.

pēc iepazīšanās ar Revīzijas palātas ziņojumu norāda, ka Kopuzņēmuma ziņotais reprezentatīvais kļūdu īpatsvars un atlikušo kļūdu īpatsvars pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” projektiem ir attiecīgi 0,6 % un 0,47 % (dzēšana un galīgie maksājumi), kas pamatojas uz Komisijas kopējā revīzijas dienesta 2019. gada beigās veiktās ex post revīzijas rezultātiem, salīdzinājumā ar atlikušo kļūdu līmeņa mērķrādītāju, kam programmu noslēgumā vajadzētu būt pēc iespējas tuvākam 2 %;

31.

ar bažām norāda uz Revīzijas palātas konstatējumu, ka tā, lai apstiprinātu ex post revīzijās iegūtos kļūdu īpatsvarus, detalizēti revidēja izlasi, kas pēc nejaušības principa bija veidota no pamatprogrammas “Apvārsnis 2020”maksājumiem, kuri 2019. gadā veikti galasaņēmēju līmenī, un konstatēja nelielas skaitļos izsakāmas kļūdas, kas bija saistītas ar deklarētajām personāla izmaksām, un ka šo kļūdu galvenie cēloņi bija gada stundas likmju izmantošana un pārmērīgas mēneša stundu likmes; aicina Kopuzņēmumu rūpīgi uzraudzīt nosacījumus un deklarācijas, uz kuru pamata tiek veikti maksājumi, lai turpmāk novērstu neattiecināmu maksājumu pieprasījumus;

32.

norāda, ka pēc 2017. gadā Komisijas veiktā Kopuzņēmuma starpposma izvērtēšanas ziņojuma 2018. gada martā tika pieņemts rīcības plāns; norāda, ka Kopuzņēmums uzrauga rīcības plāna īstenošanu un ka 2019. gadā lielākā daļa pasākumu tika izskatīti saskaņotajos termiņos, savukārt citi vēl nebija pabeigti; mudina Kopuzņēmumu censties noslēgt darbības plāna īstenošanu un līdz 2021. gada jūnijam informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pašreizējo stāvokli;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

33.

norāda, ka Kopuzņēmums 2017. gada beigās pieņēma noteikumus par interešu konfliktiem, ko piemēro visiem tā darbiniekiem un struktūrām, un ka programmas birojs ir izstrādājis visaptverošu noteikumu un procedūru kopumu, ko efektīvi īsteno visā pārvaldības struktūrā; turklāt norāda, ja 2019. gadā daļu no minētā satvara revidēja IAS; mudina Kopuzņēmumu pārskatīt un atjaunināt 2017. gadā pieņemtos noteikumus; pauž nožēlu, ka Kopuzņēmums nav publiskojis vai pēc pieprasījuma darījis pieejamus izpilddirektora un valdes locekļu CV un interešu deklarācijas;

34.

aicina Kopuzņēmumu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par savu finansēšanas politiku attiecībā uz nozares interešu lobēšanu un sabiedrisko attiecību darbu, kas orientējas uz ES regulējošajām iestādēm;

35.

aicina Kopuzņēmumu sīki informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par pasākumiem, ko tas ir pieņēmis, lai apkarotu aizskaršanu un krāpšanu, novērstu interešu konfliktus un aizsargātu trauksmes cēlējus;

Citi komentāri

36.

norāda, ka norit sarunas un sagatavošanas darbi, lai izveidotu Eiropas partnerību apritīgai biobāzētai Eiropai (CBE), kas varētu būt Kopuzņēmuma pēctece; norāda, ka CBE galvenajiem mērķiem vajadzētu būt šādiem: pieņemt pilnībā līdzsvarotus un pārredzamus lēmumu pieņemšanas procesus, pastāvīgi uzraudzīt tās programmas ietekmi uz vidi un sociālekonomisko ietekmi un ieviest jaunu sistēmu, kas palīdzētu novērst to, ka privātie partneri nav spējīgi izpildīt savas finansiālās saistības; pauž nožēlu, ka šādi centieni jau netika īstenoti 2019. gadā, lai uzlabotu Kopuzņēmuma sniegumu un pārredzamību.

(1) OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.

(2) Padomes Regula (ES) Nr. 560/2014 (2014. gada 6. maijs), ar ko izveido biorūpniecības kopuzņēmumu (OV L 169, 7.6.2014., 130. lpp.).