EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1657

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0098/2021),

tā kā saskaņā ar ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) Eiropas Savienības Aģentūras lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) (“Aģentūra”) galīgais budžets 2019. finanšu gadā bija 288 403 000 EUR, kas ir ievērojams palielinājums, proti, par 40,23 %, salīdzinājumā ar 2018. gadu; tā kā šā palielinājuma iemesls bija no 2018. gada pārnestā summa un darba slodzes un darbinieku skaita pieaugums; tā kā Aģentūras budžets tiek finansēts gandrīz tikai no Savienības budžeta;

B.	tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Aģentūras 2019. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Aģentūras gada pārskati ir ticami un ka pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

pauž nožēlu, ka 2019. finanšu gadā īstenoto budžeta uzraudzības centienu rezultātā saistību apropriāciju izpildes līmenis bija 44,51 %, kas ir par 30,67 % mazāk nekā 2018. gadā; konstatē, ka zemo izpildes līmeni izraisīja saskaņotības trūkums starp budžeta plānošanu jauniem uzdevumiem, kas izklāstīti attiecīgajos Komisijas sagatavotajos tiesību akta priekšlikuma finanšu pārskatos, un attiecīgo tiesību aktu spēkā stāšanās vai turpmāko tiesību aktu pabeigšanas faktisko datumu, kā arī dažu tiesību aktu novēlotu pieņemšanu un stāšanos spēkā; norāda, ka sakarā ar budžeta izpildes zemo līmeni Aģentūra Komisijai atskaitīja atpakaļ 66 miljonus EUR maksājumu apropriāciju, tostarp 23 miljonus EUR, kas nebija pieprasīti budžeta izveides laikā, un pārnesa 159 miljonu EUR valdes apstiprināto saistību apropriāciju; norāda, ka tas liek apšaubīt finanšu plānošanas pieņēmumus, kas ietverti Komisijas sagatavotajos tiesību aktu finanšu pārskatos; norāda, ka ievērojamas resursu summas iekļaušana budžetā vēl nepieņemtu tiesību aktu īstenošanai nopietni apdraud apropriāciju efektīvu izmantošanu, it īpaši attiecībā uz apropriācijām, kuras Aģentūra pati nav pieprasījusi; atzīmē, ka arī attiecībā uz 2018. finanšu gadu Revīzijas palāta norādīja uz budžeta izpildes problēmu; norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi valdei sistemātiski tiekot ziņots par riskiem sakarā ar tādu resursu iekļaušanu Aģentūras budžetā, kuri saistīti ar vēl nepieņemtiem tiesību aktiem; aicina Aģentūru kopā ar Komisiju budžeta plānošanu labāk saskaņot ar tiesību aktu pieņemšanas grafiku; aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk iesaistīt Aģentūru attiecīgo tiesību aktu priekšlikumu finanšu pārskatu sagatavošanā; konstatē arī to, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 92,28 %, kas ir par 1,80 % mazāk nekā 2018. gadā;

sakarā ar turpmākajiem pasākumiem attiecībā uz budžeta izpildes apstiprinātājiestādes iepriekšējā gada komentāriem par vienošanos būvēt Aģentūras jaunās telpas Strasbūrā norāda uz to, ka Aģentūra 2018. gada 15. maijā un 2019. gada 15. februārī Strasbūras Pirmās instances tiesā reģistrēja aizstāvības paziņojumus, un ka 2019. gada aprīlī tika atsāktas sarunas ar mērķi panākt ārpustiesas izlīgumu; norāda, ka laikā no 2019. gada decembra līdz 2020. gada aprīlim Strasbūras Administratīvajā tiesā notika otrā procesuālo dokumentu apmaiņa abās lietās (finansiāla prasība un tiesas pārņemšanas prasība) un ka 2020. gada 20. maijā Administratīvā tiesa apstiprināja, ka abās lietās pirmstiesas posms ir beidzies; norāda, ka tiesas sēdes abās lietās notika 2020. gada 23. jūlijā un ka Administratīvā tiesa pilnībā noraidīja abas prasības; norāda, ka 2020. gada 22. septembrī pieteikuma iesniedzējs iesniedza divas apelācijas sūdzības Nansī Administratīvajā apelācijas tiesā; atzīmē, ka 2021. gada 10. februāris bija termiņš, līdz kuram Aģentūrai bija jāiesniedz aizstāvības paziņojumi Nansī Administratīvajā apelācijas tiesā; aicina Aģentūru pēc Nansī Administratīvās apelācijas tiesas nolēmuma pieņemšanas nekavējoties informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi;

Sniegums

atzinīgi vērtē to, ka Aģentūra izmanto noteiktus instrumentus, piemēram, galvenos snieguma rādītājus, lai novērtētu tās darbību sniegto pievienoto vērtību un uzlabotu budžeta pārvaldību, piemēram, drošības pārbaužu laikā konstatēto kritisko trūkumu skaitu, to konstatēto drošības risku procentuālo daļu, kuriem piemēro drošības kontroles pasākumus, kā arī to gada darba programmā paredzēto darbību īpatsvaru, kuras veiktas saskaņā ar grafiku vai atpaliekot no tā;

atgādina Aģentūrai par nepieciešamību regulāri pārskatīt un atjaunināt snieguma novērtēšanas sistēmu un galvenos snieguma rādītājus, lai nodrošinātu Aģentūras efektīvu ieguldījumu Savienības politikas virzienos un speciālās zināšanas Savienības līmenī; mudina Aģentūru rūpīgi analizēt snieguma novērtēšanas sistēmā noskaidroto un izmantot šo analīzi nolūkā uzlabot savu stratēģiju un darbības plānošanu;

uzsver, ka Aģentūra sniedz būtisku ieguldījumu Eiropas drošībā, garantējot augstākā līmeņa informācijas drošību un datu aizsardzību attiecībā uz tai uzticēto informāciju, sniedzot kvalitatīvus pakalpojumus un palīdzot saskaņot dalībvalstu tehnoloģiskās spējas ar to vajadzībām; vērš uzmanību uz nepieciešamību veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu jebkādu risku saistībā ar apstrādāto informāciju; atgādina, ka Aģentūras spēja uzlabot esošās informācijas sistēmas un izstrādāt jaunas informācijas sistēmas tika uzlabota, 2018. gada decembrī stājoties spēkā tās jaunajām pilnvarām; atgādina, ka 2019. gads bija pirmais gads pēc Regulas (ES) 2018/1726 (2) stāšanās spēkā, un atzinīgi vērtē Aģentūras centienus pielāgoties šiem jaunajiem noteikumiem;

ar gandarījumu norāda, ka Aģentūra cenšas nodrošināt izmaksu efektivitāti un apjomradītus ietaupījumus, apvienojot resursus ar citām aģentūrām un ar to starpniecību, piedaloties starpiestāžu konkursos un veidojot līgumattiecības ar citiem pakalpojumu sniedzējiem, lai samazinātu administratīvās izmaksas un izvairītos no horizontālo pakalpojumu dublēšanās; mudina Aģentūru paplašināt savu līdzdalību iestāžu sadarbībā arī kiberdrošības vai ekoloģiskās pārkārtošanās jomās; atzīmē, ka Aģentūra cieši sadarbojas ar citām tieslietu un iekšlietu jomas aģentūrām, turklāt ir izstrādāta darba kārtība un plāni sadarbībai ar Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības un sadarbības aģentūru, Eiropas Savienības Tiesībaizsardzības apmācības aģentūru, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, Eiropas Savienības Kiberdrošības aģentūru un Eiropas Robežu un krasta apsardzes aģentūru; mudina un aicina Aģentūru turpināt aktīvi lūkot pēc turpmākas un plašākas sadarbības un labas paraugprakses apmaiņas ar citām Savienības aģentūrām nolūkā uzlabot efektivitāti, jo īpaši attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem un drošību;

ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes konstatējumus un komentārus saistībā ar 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanu konstatē, ka Aģentūra pārvalda trīs atsevišķas, neintegrētas lielapjoma IT sistēmas, un ka atšķirīgie izstrādes grafiki un ierobežojumi, kas izriet no atšķirīgā tiesiskā regulējuma to pārvaldībai, ir likuši IT sistēmas veidot atsevišķi un neintegrētā veidā; norāda, ka Aģentūra ir izsludinājusi transversālās inženierijas pamatrisinājuma konkursu, kura mērķis ir ievērojami palielināt efektivitāti un apjomradītus ietaupījumus un precīzāk atspoguļot operāciju departamenta jauno organizatorisko struktūru, kā arī aicina Aģentūru informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par šajā ziņā paveikto;

norāda, ka 2019. gadā Aģentūra sāka īstenot korporatīvās pārveides programmu eu-LISA 2.0 ar mērķi saskaņot Aģentūras organizāciju ar tās jaunajām pilnvarām un pienākumiem, vienlaikus nodrošinot, ka reorganizācijas projekts ir atvērts, pārredzams un tajā ir iesaistīts Aģentūras personāls; norāda, ka Aģentūra 2019. gada 1. septembrī pabeidza organizatoriskās struktūras maiņu un ka ir izstrādātas un ieviestas pilnīgi jaunas operāciju departamenta un korporatīvās pārvaldības departamenta organizatoriskās struktūras;

atzinīgi vērtē Aģentūras ieviesto jauno organizatorisko struktūru, kas stiprina operatīvajai plānošanai un ar to saistītajam iepirkumam vajadzīgās spējas, tostarp nodrošinot juridisku un tehnisku ieguldījumu; tomēr aicina turpināt centienus, lai nodrošinātu atbilstību iepirkuma noteikumiem, un nodrošināt precīzāku iekšējo kontroli un ziņošanu;

10.

atzinīgi vērtē saistībā ar Revīzijas palātas iepriekšējo gadu ieteikumiem panākto progresu un to, ka kopš 2019. gada sākuma Aģentūra publicē paziņojumus par vakancēm Eiropas Personāla atlases biroja tīmekļa vietnē;

Personāla politika

11.

ar bažām norāda, ka 2019. gada 31. decembrī bija aizpildīti tikai 89,53 % no štatu sarakstā paredzētajām vietām un darbā bija pieņemti 154 pagaidu darbinieki no Savienības budžetā apstiprinātajiem 172 pagaidu darbiniekiem (salīdzinājumā ar 136 apstiprinātajām amata vietām 2018. gadā); turklāt atzīmē, ka 2019. gadā Aģentūrā strādāja arī 61 līgumdarbinieks un 8 norīkotie valstu eksperti;

12.

ar bažām norāda uz nepietiekamo dzimumu līdzsvaru, par ko 2019. gadā ziņots attiecībā uz augstākā līmeņa vadītājiem, valdi (50 vīrieši un 8 sievietes) un personālu; aicina Aģentūru aktīvāk rīkoties nolūkā panāktu labāku dzimumu līdzsvaru visos līmeņos; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, kad tās izvirza savus kandidātus Aģentūras valdes locekļa amatam;

13.

mudina Aģentūru censties izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

14.

atzīmē Revīzijas palātas ziņojumā sniegto norādi uz darbā pieņemšanas procedūru revīziju, kura parādījusi ne vienmēr pietiekami stingro pieteikumu novērtēšanu pēc attiecināmības kritērijiem, vienā gadījumā radot nevienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem; pēc iepazīšanās ar Aģentūras atbildi norāda, ka tā atzīst šo konstatējumu un apņemas nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pieteikuma iesniedzējiem;

15.

ņem vērā, ka Aģentūras darba slodze gadu gaitā ir ievērojami palielinājusies un ka ierobežotais darbinieku skaits joprojām ir viena no galvenajām Aģentūras problēmām gan īstermiņa, gan ilgtermiņa perspektīvā; norāda uz Aģentūras prognozi, ka līdz 2020. gada beigām darbinieku skaits palielināsies līdz vairāk nekā 300 darbiniekiem; atzīmē, ka šāds darbinieku skaita palielinājums ir jāapstiprina Parlamentam un Padomei un ka Aģentūra šo ierobežotā darbinieku skaita ietekmi cenšas mazināt, pārskatot uzdevumu prioritātes un ātri veicot darbā pieņemšanu; norāda, ka pašreizējā prakse pieņemt darbā tiesību akta īstenošanai vajadzīgos darbiniekus tikai tad, kad šāds tiesību akts ir stājies spēkā, nozīmē, ka šāda tiesību akta īstenošanai nepieciešamo sagatavošanas pasākumu veikšanā ir jāpaļaujas uz esošajiem darbiniekiem, tādējādi pārslogojot Aģentūras pamatdarbiniekus un riskējot ietekmēt Aģentūras ikdienas uzdevumu veikšanu; aicina Komisiju atļaut jau iepriekš pieņemt darbā dažus no tiesību akta priekšlikumā paredzētajiem darbiniekiem, lai Aģentūra varētu efektīvi sagatavoties attiecīgā tiesību akta īstenošanai;

16.

norāda uz grūtībām, ar ko Aģentūra saskaras, pieņemot darbā kvalificētus darbiniekus un noturot viņus darbā ilgāku laiku; uzsver, ka šajā jautājumā liela nozīme ir ikgadējam lēmumam par korekcijas koeficientu, kas piemērojams Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumam un pensijām; uzsver, ka korekcijas koeficienti dažādās dalībvalstīs ievērojami atšķiras, un tas nopietni ietekmē aģentūru spēju pieņemt un saglabāt darbā personālu un iegūt speciālās zināšanas tajās dalībvalstīs, kurās ir zemāki korekcijas koeficienti; aicina Komisiju apsvērt iespēju noteikt dažādus korekcijas koeficientus, pamatojoties uz reģionālo, nevis valsts novērtējumu; uzsver, ka parasti to aģentūru galvenās mītnes, kuras atrodas dalībvalstīs ar zemākiem korekcijas koeficientiem, atrodas galvaspilsētās, un tajās dzīvošanas un iztikas izmaksas ir ievērojami augstākas nekā citās šo dalībvalstu daļās;

17.

norāda, ka Aģentūras darbības mērogu un sarežģītības dēļ tā nevar nesadarboties ar privātiem līgumslēdzējiem un ka Aģentūra turpina izmanot 96 ārpakalpojumu sniedzēju pakalpojumus, neieskaitot tos uzņēmumus, ar kuru darbiniekiem noslēgts līgums par atbalstu Aģentūras esošo sistēmu darbības pārvaldībā vai jaunu sistēmu izstrādē; norāda, ka 2019. gadā Aģentūra lūdza apstiprināt vēl papildu darbinieku pieņemšanu (17 līgumdarbinieki), tomēr Komisija šādu apstiprinājumu nedeva; norāda, ka atkarību no privātiem līgumslēdzējiem var samazināt tikai tad, ja Aģentūrā tiek ievērojami palielināts darbinieku skaits salīdzinājumā ar pašreizējo štatu sarakstu;

18.

norāda, ka Aģentūra ir pieņēmusi politiku personas cieņas aizsardzībai un aizskarošas izturēšanās novēršanai; norāda, ka pēc darbinieka 2018. gada oktobrī iesniegta pieprasījuma Aģentūra 2019. gadā sāka administratīvu izmeklēšanu, kas tika pabeigta 2019. gada septembrī ar disciplinārsoda noteikšanu; pieņem zināšanai, ka par minēto disciplinārsodu tika iesniegta sūdzība un ka Aģentūra atbildēja 2020. gada 3. augustā; norāda, ka attiecīgais darbinieks ir iesniedzis prasību Vispārējā tiesā; aicina Aģentūru līdz 2021. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par šīs lietas gaitu un attiecīgā gadījumā par korektīvajiem pasākumiem, kas veikti pēc Vispārējās tiesas galīgā lēmuma; norāda, ka, pamatojoties uz konfidenciālo konsultantu datiem, 2019. gadā tika ziņots par deviņiem aizskarošas izturēšanās gadījumiem, bet nevienā no šiem gadījumiem darbinieki nelūdza atbalstu ne oficiālas, ne neoficiālas procedūras veidā;

Iepirkums

19.

atzīmē, ka saskaņā ar Revīzijas palātas ziņojumu veiktais maksājums 284 000 EUR apmērā par Šengenas Informācijas sistēmas korektīvu uzturēšanu darba kārtībā atbilstoši pamatlīgumam (MWS līgums) attiecās uz laikposmu, uz kuru pamatlīguma termiņš neattiecās, un tādējādi tas neatbilda līguma noteikumiem; norāda uz Aģentūras atbildi, saskaņā ar kuru šis konstatējums attiecas uz Šengenas Informācijas sistēmas korektīvās uzturēšanas darbības pagarināšanu nenovēršamu operatīvu iemeslu dēļ, kas jau bija iekļauta ziņojumā par Aģentūras 2018. gada pārskatiem, un ka nebija iespējams veikt koriģējošus pasākumus;

20.

sakarā ar veiktajiem pasākumiem pēc Revīzijas palātas iepriekšējā gada konstatējumiem atzīmē, ka konkursa specifikācijās paredzētā vērtēšanas formula attiecībā uz MWS līgumu atšķīrās no vērtēšanas formulas, kas norādīta jautājumu un atbilžu dokumentā pretendentiem, un ka Aģentūrai būtu jāpastiprina ar iepirkumu saistītā iekšējā kontrole; atzīmē no Aģentūras turpmākajiem pasākumiem izrietošo, ka cilvēkresursu trūkuma dēļ iepirkuma procesā netika izmantota ex-post novērtējuma funkcija, tomēr Aģentūra ir veikusi pasākumus, kuru mērķis ir mazināt novērojumā konstatēto risku, un stiprinājusi līgumu un pārdevēju pārvaldības spējas, savukārt par konkursa sagatavošanu un novērtēšanu atbildīgie darbinieki pārcelti pie citām darbības funkcijām;

21.

no Aģentūras turpmākajiem pasākumiem saistībā ar Revīzijas palātas konstatējumiem par iepriekšējo gadu secina, ka Aģentūra ir palielinājusi pamatlīguma cenas, to negrozot, un vienu specifisko līgumu pagarinājusi pēc pamatlīguma termiņa beigām; norāda, ka Aģentūra ir veikusi pasākumus, kuru mērķis ir stiprināt līgumu un piegādātāju pārvaldību;

Interešu konfliktu novēršana un pārvaldība, ētika un pārredzamība

22.

pieņem zināšanai Aģentūras pasākumus un nepārtrauktos centienus ar mērķi nodrošināt pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes celšanas iespējas; norāda, ka Aģentūra ir ieviesusi noteikumus par darbinieku interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību; atzīmē, ka 2019. gadā Aģentūra organizēja vienu Eiropas Biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) pārstāvja vadītu mācību sesiju par ētiku un integritāti, galveno uzmanību pievēršot trauksmes celšanai un krāpšanai, divas apmācības sesijas par ētiku un rīcības kodeksu par aizskarošas izturēšanās novēršanu un trauksmes celšanu, iesaistot Aģentūras konfidenciālos konsultantus, un trīs mācību sesijas par interešu konfliktu pārvaldību; norāda, ka 2019. gadā 106 interešu deklarācijas iesniedza darbinieki, kas iecelti par aģentiem vai verifikatoriem darbības un finanšu jomās, un 21 jaunienācēji, un ka vienam darbiniekam tika ieteikts nepiedalīties vairākās darbībās, lai ievērotu noteikumus interešu konfliktu novēršanai; norāda, ka valdei 2020. gada jūnijā bija jāpieņem jauni noteikumi par interešu konfliktiem, kas būtu piemērojami visiem Aģentūras darbiniekiem, tostarp tās augstākajai vadībai; aicina Aģentūru līdz 2021. jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā lietā;

23.

uzsver, ka pašreizējā ētikas satvarā, kas piemērojams Savienības iestādēm un aģentūrām, ir ievērojami trūkumi, jo tas ir sadrumstalots un noteikumi nav saskaņoti; uzsver, ka šie jautājumi būtu jārisina, izveidojot vienotu ētikas satvaru, kas nodrošinātu augstu ētikas standartu piemērošanu visās Savienības iestādēs un aģentūrās;

24.

uzsver, ka vairākas amatpersonas aizpilda deklarācijas par interešu konflikta neesamību un sniedz pašnovērtējumu attiecībā uz ētikas normu ievērošanu; tomēr vērš uzmanību uz to, ka šādas pašdeklarācijas un pašnovērtējumi nav pietiekami un ka tādēļ ir vajadzīga papildu kontrole;

25.

norāda, ka saskaņā ar Aģentūras atbildi nav juridiska pienākuma publicēt valdes locekļu CV; šajā sakarā uzsver, ka Savienības aģentūrām vajadzētu būt paraugam pārredzamības jomā, un aicina valdes locekļus publicēt savus CV Aģentūras tīmekļa vietnē; ņem vērā, ka Aģentūra turpinās mudināt valdes pārstāvjus iesniegt CV, lai palielinātu pārredzamību; aicina Aģentūru līdz 2021. jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par norisēm šajā lietā;

Iekšējā kontrole

26.

norāda, ka Iekšējās revīzijas dienests konstatēja divas ļoti svarīgas problēmas pēc 2019. gadā veiktās revīzijas jomās, kas skāra Aģentūras personāla pieņemšanu darbā, pārvaldību un Strukturālo pakalpojumu sniedzēju (SSP) iesaisti, kā arī organizācijas ētiku; konstatē, ka Aģentūra ieviesīs rīcības plānu ieteikumu īstenošanai; aicina Aģentūru ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par revīzijas ieteikumu īstenošanu;

27.

ņemot vērā budžeta izpildes apstiprinātājiestādes komentārus un konstatējumus par neizpildītajiem revīzijas ieteikumiem konstatē, ka 2019. gada beigās revīzijas ieteikumu izpildes līmenis bija 62 % (īstenots 21 ieteikums no 34); norāda, ka 2019. gada beigās kopumā 32 ieteikumi nebija izpildīti, tomēr neviens no tiem nebija ārkārtīgi būtisks; norāda uz Aģentūras 2020. gadā veiktajiem stingrajiem un steidzamajiem pasākumiem ar mērķi ieviest ieteikumus, kuru īstenošana kavējas, tostarp tā noteica pārskatītus īstenošanas termiņus; aicina Aģentūru līdz 2021. gada jūnijam ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par revīzijas ieteikumu īstenošanu;

28.

atzīmē, ka Aģentūra 2019. gada sākumā pieņēma un ieviesa pārskatīto iekšējās kontroles satvaru;

29.

uzsver, ka ir svarīgi palielināt Aģentūras digitalizāciju iekšējo operāciju un pārvaldības procedūru ziņā; uzsver, ka Aģentūrai šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvai, lai nekādā gadījumā nepieļautu digitālās plaisas veidošanos starp Savienības aģentūrām; tomēr vērš uzmanību uz to, ka ir jāveic visi nepieciešamie drošības pasākumi nolūkā novērst jebkādu risku Aģentūras apstrādājamās informācijas drošībai tiešsaistē;

30.

ņem vēra centienus pastiprināt Aģentūras kiberdrošību un datu aizsardzību;

Citi komentāri

31.

ņem vērā, ka, sagaidot Apvienotās Karalistes izstāšanos no Savienības, Aģentūra īstenoja visus vajadzīgos sagatavošanās darbus, lai veiktu Apvienotās Karalistes atslēgšanu un iespējamu Apvienotās Karalistes datu dzēšanu no Šengenas Informācijas sistēmas un Eiropas patvēruma meklētāju daktiloskopijas datubāzes, kā to prasa tiesiskais regulējums; norāda, ka Aģentūra ir veikusi nepieciešamos sagatavošanās darbus, lai varētu piemērot gan Līguma par Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības un Eiropas Atomenerģijas kopienas (3) noteikumus, gan attiecīgās Komisijas pamatnostādnes attiecībā uz Apvienotās Karalistes dalību Aģentūras pārvaldības struktūrās, cilvēkresursu pārvaldībā, statistikas ziņojumos un citās attiecīgās jomās;

32.

atzinīgi vērtē Aģentūras aktīvo pārstāvību tiešsaistē 2019. gadā; mudina Aģentūru turpināt popularizēt savu darbu, pētniecību un pasākumus, lai palielinātu tās pamanāmību sabiedrībā;

33.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (4).

(1) OV C 107, 31.3.2020., 172. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra Regula (ES) 2018/1726 par Eiropas Savienības Aģentūru lielapjoma IT sistēmu darbības pārvaldībai brīvības, drošības un tiesiskuma telpā (eu-LISA) un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1987/2006 un Padomes Lēmumu 2007/533/TI un atceļ Regulu (ES) Nr. 1077/2011 (OV L 295, 21.11.2018., 99. lpp.).

(3) OV L 29, 31.1.2020., 7. lpp.

(4) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0215.