EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1633

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmumu par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2019. finanšu gada budžeta izpildes apstiprināšanu,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0072/2021),

A.	tā kā saskaņā ar Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta (“Institūts”) ieņēmumu un izdevumu pārskatu (1) tā 2019. finanšu gada galīgais budžets bija 7 847 000 EUR, t. i., par 1,68 % mazāks nekā 2018. gadā; tā kā Institūta budžetu pilnībā finansē no Savienības budžeta;

B.	tā kā Revīzijas palātas ziņojumā par Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta 2019. finanšu gada pārskatiem (“Revīzijas palātas ziņojums”) ir norādīts, ka tā ir guvusi pamatotu pārliecību par to, ka Institūta gada pārskati ir ticami un pakārtotie darījumi ir likumīgi un pareizi,

Budžeta un finanšu pārvaldība

ar gandarījumu norāda, ka 2019. finanšu gadā veiktās budžeta uzraudzības rezultātā budžeta izpildes līmenis bija 98,96 %, t. i., par 0,42 % zemāks nekā 2018. gadā; norāda, ka maksājumu apropriāciju izpildes līmenis bija 82,50 %, t. i., par 1,35 % augstāks nekā iepriekšējā gadā;

pauž gandarījumu, ka 2019. gadā Institūta pārnestie pamatdarbības izdevumi bija samazinājušies līdz 28,01 % (2016. gadā – 51,29 %); norāda, ka pārnesto līdzekļu apjoms pirmo reizi ir zemāks par Revīzijas palātas noteikto slieksni – 30 % mērķrādītāju;

ar bažām norāda, ka Institūta gada budžetā, kas tika publicēts 2019. gadā, bet vēlāk tika grozīts, nebija iekļauta to ieņēmumu daļa, kas piešķirti saskaņā ar Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu; norāda – Revīzijas palātas ziņojumā ir teikts, ka saskaņā ar Finanšu regulu Institūtam šos datus būtu vajadzējis iekļaut sākotnēji publicētajā budžetā, sniedzot attiecīgu informāciju;

Sniegums

norāda, ka Institūts izmanto atsevišķus galvenos snieguma rādītājus attiecībā uz darbības mērķiem un finanšu resursu un cilvēkresursu pārvaldību, lai novērtētu pievienoto vērtību, ko nodrošina tā darbības, un uzlabotu budžeta pārvaldību; norāda arī to, ka Institūts 2019. gadā ir izpildījis 95,80 % no vienotajā programmdokumentā paredzētajām darbībām; atzinīgi vērtē plānu ieviest īpašus snieguma rādītājus, lai novērtētu horizontālo pakalpojumu sniegšanu;

norāda, ka Institūts pētniecības un pasākumu izplatīšanas nolūkos sadarbojas ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru un Eurofound; atzinīgi vērtē to, ka Institūts ir iesaistīts tieslietu un iekšlietu aģentūru tīklā un ka tas pēta turpmākas iespējas izmantot resursus kopīgi ar citām aģentūrām; uzteic šo sadarbību kā paraugu, kam citām Savienības aģentūrām vērts sekot;

aicina Institūtu turpināt attīstīt sinerģiju un paplašināt sadarbību un paraugprakses apmaiņu ar citām Savienības aģentūrām, lai uzlabotu efektivitāti (attiecībā uz cilvēkresursiem, ēku pārvaldību, IT pakalpojumiem un drošību);

atzinīgi vērtē to, ka ir publicēts 2019. gada dzimumu līdztiesības indekss, kurā īpaša uzmanība bija pievērsta darba un privātās dzīves līdzsvara tematam un kurš sniedz jaunu ieskatu tajā, kā tiek uzraudzīta Eiropas sociālo tiesību pīlāra un tā iniciatīvas “Jauns sākums” par darba un privātās dzīves līdzsvaru īstenošana;

atgādina, ka ir svarīgi palielināt Institūta digitalizāciju iekšējo operāciju un pārvaldības jomā un tādēļ, lai paātrinātu procedūru digitalizāciju; uzsver, ka Institūtam šajā ziņā arī turpmāk jābūt proaktīvam, lai nekādā gadījumā nepieļautu digitālās plaisas veidošanos starp Savienības aģentūrām; tomēr uzsver, ka ir jāveic visi drošības pasākumi, kas nepieciešami, lai novērstu jebkādu risku apstrādātās informācijas drošībai tiešsaistē;

pieņem zināšanai sagatavošanas darbu, kas plānots saistībā ar nākamo ārējo novērtējumu; norāda – tā kā joprojām tiek īstenoti pirmā novērtējuma ieteikumi un Institūts ir salīdzinoši neliels, Institūta valde otro ārējo novērtējumu pārcēla no 2020. gada uz 2022. gadu un nolēma veikt novērtējumu reizi septiņos gados; aicina Institūtu ziņot par norisēm saistībā ar atlikto ārējo novērtējumu un lēmumu neievērot vienotajā pieejā iekļauto Komisijas prasību novērtējumu veikt reizi piecos gados; norāda, ka Komisija uzskata novērtējuma atlikšanu par pienācīgi pamatotu;

10.

atgādina, ka Institūts tika izveidots, lai sekmētu un stiprinātu dzimumu līdztiesības veicināšanu Savienībā, tostarp integrētu pieeju dzimumu līdztiesības nodrošināšanai visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajās valstu politikas jomās, cīņu pret diskrimināciju dzimuma dēļ un lielāku izpratni par dzimumu līdztiesību Savienības iedzīvotāju vidū;

11.

atzinīgi vērtē Institūta un Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas (FEMM komitejas) pastāvīgo sadarbību, jo īpaši Institūta ieguldījumu FEMM komitejas pašreizējos centienos, kas saistīti ar Covid-19 pandēmijas ietekmi uz sievietēm, ar dzimumu saistītu vardarbību, darba un privātās dzīves līdzsvaru, vienlīdzīgu darba samaksu un no dzimuma atkarīgām pensiju atšķirībām, dzimumu līdztiesības principa ievērošanu budžeta plānošanā, kā arī tāda instrumenta izstrādi, kurš izmantojams dzimumu līdztiesības aspektu novērtēšanai parlamentārajā vidē; stingri atbalsta Institūta darbu, jo tā veiktie pētījumi, zinātniskais darbs un augstas kvalitātes dati nodrošina FEMM komitejai iespēju pienācīgi veikt savu darbu; uzsver, ka Institūts var sniegt vērtīgu ieguldījumu visu Parlamenta komiteju darbā, lai dzimumu līdztiesības perspektīvu labāk integrētu visās Savienības politikas jomās, un mudina Parlamentu izveidot vēl ciešāku sadarbību;

12.

atzinīgi vērtē Institūta 2019. gadā veikto darbu, jo īpaši tā izstrādāto analīzi par dzimumu līdztiesību Savienības dalībvalstu parlamentos un Parlamentā;

13.

atbalsta Institūta darbu, jo tas, izstrādājot attiecīgus pētījumus un veicot pētniecisko darbu, sniedz nozīmīgu ieguldījumu dzimumu līdztiesības atbalstīšanā Komisijas, dalībvalstu un Parlamenta darbā;

14.

atzinīgi vērtē Institūta 2021.–2023. gada vienoto programmdokumentu un tā galvenos mērķus un prioritātes;

15.

uzsver Institūta ārkārtīgi svarīgo lomu datu un informācijas par dzimumu līdztiesību apkopošanā, analizēšanā un izplatīšanā, kā arī metodisko līdzekļu izstrādē, analizēšanā, izvērtēšanā un izplatīšanā, kas tiek darīts, lai atbalstītu dzimumu līdztiesības integrēšanu visās Savienības politikas jomās un no tām izrietošajā valstu politikā; mudina izvērst sadarbību starp Institūtu un citām Savienības aģentūrām, piemēram, Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, un aicina Komisiju respektēt Institūta īpašo uzdevumu un neapsvērt iespēju apvienot Institūtu ar citām Savienības aģentūrām;

Personāla politika

16.

ņem vērā, ka 2019. gada 31. decembrī bija aizpildīti 96,30 % no štatu sarakstā paredzētajām amata vietām un no Savienības budžetā apstiprinātajiem 27 pagaidu darbiniekiem darbā bija pieņemti 26 (salīdzinājumam – 27 apstiprinātas vietas 2018. gadā); norāda, ka papildus tam 2019. gadā Institūtā strādāja arī 12 līgumdarbinieki un četri norīkotie valstu eksperti;

17.

norāda, ka, tā kā vēl nav pieņemts tiesas nolēmums par pagaidu darba aģentūru darbinieku izmantošanu, Revīzijas palāta ir nolēmusi atturēties no komentāriem punktā “Citi jautājumi” līdz brīdim, kad Eiropas Savienības Tiesa (EST) būs pieņēmusi galīgo nolēmumu; norāda, ka 2019. gada 31. decembrī Lietuvas Augstākā tiesa uzdeva EST sešus jautājumus par Direktīvas 2008/104/EK (2) interpretāciju un ka tas vairākos aspektos, tostarp darba samaksas ziņā, varētu ietekmēt to, kā aģentūra izmanto pagaidu darba aģentūru darbiniekus; aicina Institūtu nopietni ņemt vērā EST nolēmumu, kad tas būs pieejams, un ziņot Parlamentam par turpmāko attīstību;

18.

norāda, ka Institūts ir ziņojis par vienu 2018. gadā notikušu aizskarošas izturēšanās gadījumu, par kuru ir sākta izmeklēšana; norāda, ka lieta par pieciem bijušajiem Institūta darbiniekiem, kuri apsūdzēja Institūtu “pagaidu darbinieka” statusa izmantošanā, vēl nav pabeigta un ka Lietuvas Augstākā tiesa ir uzdevusi jautājumus EST; norāda, ka šo lietu sākotnēji izskatīja Lietuvas Darba strīdu izšķiršanas komiteja, kas pieņēma lēmumu par labu pagaidu darba aģentūru darbiniekiem;

19.

pauž bažas par bijušo pagaidu darba aģentūru darbinieku prasībām, kas saistītas ar viņu tiesībām; norāda, ka Lietuvas Augstākā tiesa ir lūgusi EST izvērtēt, vai Direktīva 2008/104/EK attiecas uz Savienības aģentūrām kā publiskā sektora iestādēm, kuras veic ekonomisku darbību, un vai Savienības aģentūrām ir pilnībā jāpiemēro minētās Direktīvas 5. panta 1. punkts, kas attiecas uz pagaidu darba aģentūru darbinieku tiesībām uz darba pamatapstākļiem un nodarbinātības pamatnosacījumiem, īpaši attiecībā uz darba samaksu;

20.

ar bažām norāda uz dzimumu līdzsvara trūkumu valdē (7 vīrieši un 23 sievietes); ar bažām norāda uz vīriešu pārstāvības trūkumu augstākajā vadībā; aicina Institūtu turpmāk nodrošināt dzimumu līdzsvaru augstākās vadības līmenī; aicina Komisiju un dalībvalstis ņemt vērā to, cik svarīgi ir nodrošināt dzimumu līdzsvaru, izvirzot kandidātus Institūta valdes locekļa amatam;

21.

pauž satraukumu par to, ka Institūtā visos līmeņos ir pārmērīgi pārstāvēts viens dzimums, un atgādina, ka dzimumu līdztiesības jautājumi attiecas ne tikai uz sievietēm; aicina Institūtu pielikt lielākas pūles, lai panāktu labāku dzimumu līdzsvaru;

22.

mudina Institūtu censties izstrādāt ilgtermiņa cilvēkresursu politikas satvaru, kurā būtu risināti tādi jautājumi kā darba un privātās dzīves līdzsvars, mūžilga profesionālā orientācija un karjeras attīstība, dzimumu līdzsvars, tāldarbs, ģeogrāfiskais līdzsvars un personu ar invaliditāti pieņemšana darbā un integrācija;

23.

prasa piešķirt Institūtam pienācīgu papildu finansējumu, lai palielinātu štata darbinieku skaitu un kvalitāti un uzlabotu Institūta pētnieciskā darba, datu vākšanas un analīzes kapacitāti;

24.

pauž bažas par Revīzijas palātas konstatētajiem pārkāpumiem saistībā ar Institūta ārējo ekspertu atlasi, proti, par to, ka procedūrās, kas izmantotas ārējo ekspertu atlasei un līgumu slēgšanai, sistemātiski nav tikusi nodrošināta stabila revīzijas taka; atgādina, ka Institūtam ir jāievēro Finanšu regulas 237. pantā noteiktie nediskriminācijas un vienlīdzīgas attieksmes principi; pieņem zināšanai Institūta apņemšanos piemērot uzlabotas procedūras nākamajos uzaicinājumos paust ieinteresētību;

Iepirkums

25.

norāda, ka 2019. gadā tika pabeigtas 47 ar pamatdarbību saistīta iepirkuma procedūras un 62 administratīvā iepirkuma procedūras; norāda, ka Institūts ir ieviesis iepirkuma pamatnostādnes, lai uzlabotu dokumentu kvalitāti, un īsteno iekšēju mācību sesiju jaunpienācējiem un projektu vadītājiem; norāda, ka 2019. gadā Institūts ieviesa e-iesniegšanu;

26.

norāda, ka Revīzijas palāta neatrada stabilu revīzijas taku attiecībā uz procedūru, kas izmantota ārējo ekspertu atlasei un līgumu slēgšanai ar tiem vai pierādījumus tam, ka eksperti ir nozīmēti uzdevumu veikšanai, pamatojoties uz iepriekš noteiktiem atlases kritērijiem, ar kuriem ir novērtēta viņu kvalifikācija salīdzinājumā ar citu potenciālo kandidātu kvalifikāciju; norāda, ka Revīzijas palāta uzskatīja attiecīgos maksājumus par nepareiziem; norāda, ka attiecīgajos maksājumos nav pārsniegts būtiskuma slieksnis; tomēr norāda, ka šī kļūda ir sistēmiska un vairākkārtēja;

Pārredzamība un interešu konfliktu novēršana un pārvaldība

27.

pieņem zināšanai Institūta pašreizējos pasākumus un pastāvīgos centienus nodrošināt pārredzamību, interešu konfliktu novēršanu un pārvaldību un trauksmes cēlēju aizsardzību; atzinīgi vērtē valdes locekļu un Institūta augstākās vadības interešu deklarāciju un CV publicēšanu tā tīmekļa vietnē;

Iekšējā kontrole

28.

norāda, ka pēdējie trīs Iekšējās revīzijas dienesta 2017. gadā veiktās revīzijas ieteikumi par attiecību ar ieinteresētajām personām pārvaldību un ārējo komunikāciju ir slēgti; norāda, ka visi ieteikumi un apakšieteikumi, kas sniegti Iekšējās revīzijas dienesta veiktajā revīzijā par iepirkumiem, ar kuriem atbalsta pamatdarbību, tika pabeigti 2019. gadā un pēdējais apakšieteikums tika slēgts 2020. gada sākumā;

29.

ar bažām norāda, ka Revīzijas palāta ir ziņojusi, ka kopš 2016. gada Institūts nav veicis tā budžeta izpildes pasākumu ex post pārbaudes; norāda, ka Revīzijas palāta iesaka izveidot īpašu ex post kontroles programmu, kuras pamatā būtu konkrēti riski;

Citi komentāri

30.

pieņem zināšanai Institūta centienus nodrošināt izmaksu ziņā efektīvu un videi nekaitīgu darba vietu; konstatē, ka Institūts ir iecēlis t. s. vides amatpersonu, lai samazinātu Institūta darbību ietekmi uz vidi;

31.

pieņem zināšanai, ka Institūts ir uzlabojis tā veiktās pētniecības rezultātu izplatīšanu sabiedrībai un spēju uzrunāt sabiedrību ar sociālo mediju un citu kanālu starpniecību;

32.

norāda, ka ir nepieciešama kompleksa pieeja, lai Savienības iestāžu tīmekļa vietnes padarītu piekļūstamas personām ar jebkāda veida invaliditāti, kā paredzēts Direktīvā (ES) 2016/2102, tostarp nodrošinot pieejamību valstu zīmju valodās; rosina šajā procesā iesaistīt personas ar invaliditāti pārstāvošas organizācijas;

33.

atgādina, ka ir svarīgi, lai Institūts uzlabotu atpazīstamību medijos un internetā ar mērķi darīt zināmu savu darbu;

34.

atzinīgi vērtē darbu, ko Institūts ieguldījis vides amatpersonas iecelšanā, lai izveidotu videi nekaitīgu darba vidi;

35.

attiecībā uz pārējiem horizontāla rakstura konstatējumiem, kas pievienoti lēmumam par budžeta izpildes apstiprināšanu, atsaucas uz 2021. gada 29. aprīļa rezolūciju par aģentūru sniegumu, finanšu pārvaldību un kontroli (3).

(1) OV C 107, 31.3.2020., 112. lpp.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 19. novembra Direktīva 2008/104/EK par pagaidu darba aģentūrām (OV L 327, 5.12.2008., 9. lpp.).

(3) Pieņemtie teksti, P9_TA(2021)0215.