EIROPAS PARLAMENTA REZOLŪCIJA (ES) 2021/1549

(2021. gada 29. aprīlis)

ar konstatējumiem, kas ir neatņemama daļa no lēmuma par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa

EIROPAS PARLAMENTS,

—	ņemot vērā lēmuma par Eiropas Savienības 2019. finanšu gada vispārējā budžeta izpildes apstiprināšanu, IV iedaļa – Eiropas Savienības Tiesa,

—	ņemot vērā Reglamenta 100. pantu un V pielikumu,

—	ņemot vērā Juridiskās komitejas atzinumu,

—	ņemot vērā Budžeta kontroles komitejas ziņojumu (A9-0064/2021),

tā kā saistībā ar budžeta izpildes apstiprināšanas procedūru budžeta izpildes apstiprinātājiestāde vēlas uzsvērt, ka ir īpaši svarīgi vēl vairāk pastiprināt Savienības institūciju demokrātisko leģitimitāti, uzlabojot pārredzamību un pārskatatbildību un īstenojot uz sniegumu balstītas budžeta izstrādes koncepciju un cilvēkresursu labu pārvaldību,

Budžeta un finanšu pārvaldība

ar gandarījumu norāda, ka Revīzijas palātas 2019. gada pārskatā nav konstatēti nozīmīgi trūkumi attiecībā uz revidētajiem Eiropas Savienības Tiesas (“Tiesa”) cilvēkresursu un iepirkumu aspektiem;

atzinīgi vērtē to, ka, pamatojoties uz veikto revīziju, Revīzijas palāta secināja, ka kopējos maksājumos par gadu, kurš beidzās 2019. gada 31. decembrī, kā arī Tiesas administratīvajos un citos izdevumos netika konstatētas būtiskas kļūdas un ka pārbaudītās uzraudzības un kontroles sistēmas bija efektīvas;

kopumā pauž nožēlu par to, ka Revīzijas palātas gada pārskata 9. nodaļai “Administrācija” ir diezgan ierobežots tvērums un maz secinājumu, pat ja daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorija “Administrācija” tiek uzskatīta par zema riska izdevumu kategoriju; prasa, lai revīzijas darbā, kas attiecas uz šo nodaļu, lielāka uzmanība tiktu veltīta jautājumiem, kas Tiesai ir ļoti svarīgi vai pat izšķiroši svarīgi;

norāda, ka Tiesas budžeta apmērs ir 429 468 936 EUR (410 025 089 EUR 2018. gadā un 399 344 000 EUR 2017. gadā) un ka izpildes līmenis bija 98,7 % (salīdzinājumā ar 99,18 % 2018. gadā un 98,69 % 2017. gadā); konstatē augsto izpildes līmeni gan 1. sadaļā (personas, kas saistītas ar iestādi), gan 2. sadaļā (ēkas, mēbeles, aprīkojums un dažādas darbības izmaksas), izpildes līmenim sasniedzot 98,4 % (salīdzinājumā ar 99 % 2018. gadā un 98,6 % 2017. gadā) 1. sadaļā un 99,6 % (salīdzinājumā ar 99,8 % 2018. gadā un 98,1 % 2017. gadā) 2. sadaļā;

konstatē, ka gandrīz 75 % no Tiesas budžeta tika piešķirti izdevumiem par Tiesas locekļiem un darbiniekiem (1. sadaļa) un gandrīz 25 % tika piešķirti infrastruktūras izdevumiem (2. sadaļa), jo īpaši ēkām un informācijas tehnoloģijām; norāda, ka no 2018. gada uz 2019. gadu pārnesto apropriāciju summa bija 21 092 468 EUR (galvenokārt saistībā ar ēkām 15 038 328 EUR apmērā), no kuras 2019. gadā tika izmantoti 87,21 % salīdzinājumā ar 85,45 % 2018. gadā;

ar bažām norāda, ka Tiesa joprojām pārvērtē dažas saistības, kā minēts rezolūcijā par 2017. gada budžeta izpildes apstiprināšanu: 104. pantam “Komandējumi” saistību apropriācijās bija paredzēti 299 750 EUR, bet izmaksāti 34 340 EUR, 162. pantam “Komandējumi” saistību apropriācijās bija paredzēti 498 500 EUR, bet izmaksāti 272 898 EUR, 106. pantam “Kursi” saistību apropriācijās bija paredzēti 270 065 EUR, bet izmaksāti 164 263 EUR, 1612. postenim “Profesionālā pilnveidošanās” saistību apropriācijās bija paredzēts 1 528 061 EUR, bet izmaksāti 706 717 EUR; tomēr norāda, ka 2020. gadā ievērojamas summas tika izmaksātas no pārnestajām saistībām; aicina Tiesu censties nodrošināt pareizu finanšu pārvaldību visās budžeta pozīcijās, lai izvairītos no ievērojamām atšķirībām starp saistībām un maksājumiem;

Cilvēkresursi

konstatē, ka 2019. gadā Tiesā strādāja 2 256 personas (salīdzinājumā ar 2 217 personām 2018. gadā un 2 180 personām 2017. gadā); konstatē, ka amata vietu sadalījums pēc darbības jomas joprojām ir līdzīgs kā iepriekšējos gados un gandrīz 85 % amata vietu ir paredzētas juridiskām un lingvistiskām darbībām; attiecībā uz amata vietu aizpildījuma līmeni norāda, ka 2019. gadā tas joprojām bija ļoti augsts, līdzīgi kā 2018. gadā sasniedzot aptuveni 97 % līmeni; taču norāda uz atsevišķiem sarežģījumiem darbinieku pieņemšanā, kas saistīti ar ierobežotākām karjeras attīstības iespējām un pamatalgu zemo līmeni darbinieku karjeras sākuma kategorijās salīdzinājumā ar augstajām dzīvošanas izmaksām Luksemburgā; atkārtoti pauž bažas par augošo pirktspējas nevienlīdzības problēmu, ar ko saskaras Luksemburgā strādājošie Eiropas Savienības civildienesta ierēdņi;

uzsver, ka ir svarīgi uzlabot dzimumu līdzsvaru tiesnešu kolēģijā; uzsver Parlamenta Budžeta kontroles komitejas apņemšanos nodrošināt dzimumu līdzsvaru; taču atzīst to, ka centieni vienlīdzīgu iespēju jomā administratīvā līmenī kļūst arvien pamanāmāki, sieviešu īpatsvaram vidējā vadības līmenī sasniedzot 41 % un augstākajā vadības līmenī – 40 %; norāda, ka darbinieku kopējā sadalījumā 39 % ir vīrieši un 61 % – sievietes un ka AD kategorijā darbinieku sadalījums ir 46 % vīriešu un 54 % sieviešu;

uzsver, ka ir jāveic uzlabojumi saistībā ar darbinieku ģeogrāfisko līdzsvaru, jo īpaši vadošos amatos, ņemot vērā to, ka līdz 2020. gada vidum 15 no 58 nodaļu vadītājiem (25,8 %) un divi no 15 direktoriem (13,3 %) bija no dalībvalstīm, kuras ES ir pievienojušās kopš 2004. gada maija (salīdzinājumā ar 15 no 57 nodaļu vadītājiem un diviem no 13 direktoriem 2018. gadā); aicina Tiesu šajā ziņā darīt vairāk, veicinot pieteikumu iesniegšanu no kandidātiem, kuru valstis nav pietiekami pārstāvētas, un izmantojot darbinieku apmaiņu starp iestādēm;

10.

aicina Tiesas vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības vienību izvērtēt iespējas turpmāk stiprināt vienlīdzīgu iespēju principu un to iestrādāt darbā pieņemšanas, apmācības, karjeras izaugsmes un darba nosacījumu jomā, kā arī palielināt darbinieku izpratni par šiem jautājumiem;

11.

ar bažām konstatē lielo skaitu izdegšanas sindroma gadījumu Tiesā, par ko ir ziņots pēdējo gadu laikā; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā Tiesa veica vairākas darbības, lai novērstu un risinātu izdegšanas gadījumus, piemēram, nolīgstot psihologu, apmācot darbiniekus un rīkojot obligātu mācību programmu vadītājiem, tajā iekļaujot vērā ņemamu labjutības elementu; uzskata, ka jebkādiem lēmumiem par budžeta ierobežošanu un darbinieku skaita samazināšanas pasākumiem būtu jāatbilst principam par augsti kvalitatīvu mērķuzdevumu saglabāšanu un būtu jāņem vērā darbinieku labjutība un apmierinātība un Tiesas darba apjoms, kas pēdējo gadu laikā pastāvīgi palielinās; mudina Tiesu cieši uzraudzīt jaunieviestos pasākumus, kas paredzēti, lai risinātu aizvien pieaugošo darba slodzi, un īstenot būtiskākus centienus izdegšanas sindroma novēršanai; mudina Tiesu papildināt jau pastāvošo elastīgo darba režīmu, paredzot aizsardzību darbinieku tiesībām būt bezsaistē;

12.

atzinīgi vērtē darbības, ko Tiesa ir veikusi, lai novērtētu, vai darba apjoms ir proporcionāli sadalīts starp dažādām grupām un darbiniekiem, lai samazinātu izdegšanas gadījumu skaitu un palielinātu efektivitāti; norāda, ka Tiesas un Vispārējās tiesas priekšsēdētājiem attiecīgi ir pienākums piešķirt lietas, ņemot vērā pašreizējo un prognozēto darba apjomu; uzsver to, ka ir darīti pieejami instrumenti, lai precīzi izvērtētu situāciju, tostarp reizi sešās nedēļās veicot darba apjoma analīzi; norāda, ka administratīvajos dienestos, ņemot vērā darba apjoma pastāvīgo pieaugumu un pieejamo resursu ierobežoto apmēru, vadītāji pastāvīgi pārrauga darba apjomu un tā sadalījumu starp dažādajiem darbiniekiem, lai varētu veikt vajadzīgās korekcijas;

13.

pauž bažas par to, ka 2019. gadā Tiesā stažēšanās bija apmaksāta tikai 48,5 % gadījumu; taču norāda, ka šis īpatsvars ir palielinājies no 31,7 % 2018. gadā; pieņem zināšanai to, ka 2019. gads bija pārejas gads pakāpeniskai jaunās sistēmas ieviešanai (Tiesas 2018. gada 3. decembra lēmums, kurā paredzēta iespēja uzņemt iestāžu apmaksātus stažierus); norāda uz aplēsēm, saskaņā ar kurām Tiesa 2020. gadā izmaksās atlīdzību 75 % stažieru; norāda, ka visas stažēšanās, kas tika atceltas Covid-19 krīzes dēļ, bija neapmaksātas; steidzami aicina Tiesu uzņemt stažierus, slēdzot apmaksātas stažēšanās līgumus un piešķirt pabalstus, kas vismaz sedz ikdienas izdevumus, izņemot gadījumus, ja šādi stažieri saņem maksājumus no citiem avotiem, pamatojoties uz Tiesas parakstītajiem iestāžu nolīgumiem;

14.

ar gandarījumu konstatē, ka 2015. gadā pieņemtās strukturālās reformas trešajā un pēdējā posmā Vispārējai tiesai 2019. gadā pievienojās septiņi papildu tiesneši, tādējādi divkāršojot tiesnešu skaitu Vispārējā tiesā;

15.

norāda, ka 2019. gadā Tiesā un Vispārējā tiesā darbu pārtrauca attiecīgi pieci un astoņi locekļi, bet darbu uzsāka attiecīgi četri un 14 locekļi; norāda, ka Vispārējā tiesā tagad ir 52 tiesneši, un tas atbilst lēmumam pakāpeniski divkāršot tiesnešu skaitu; norāda, ka Revīzijas palātas 2017. gadā veiktās pārbaudes gaitā netika vērtēta tiesas nolēmumu kvalitāte un Vispārējā tiesā notiekošā reforma, bet ka Revīzijas palāta atsaucas uz Regulas (ES, Euratom) 2015/2422 3. panta 1. punktu, kurā noteikts, ka līdz 2020. gada 26. decembrim Tiesai ir jāziņo Eiropas Parlamentam, Padomei un Komisijai par Vispārējās tiesas darbību un jāatspoguļo Vispārējās tiesas efektivitāte, tiesnešu skaita palielināšanas līdz 56 tiesnešiem nepieciešamība un lietderība, resursu izmantošana un efektivitāte un turpmāka specializētu palātu izveide un/vai citas strukturālas izmaiņas (1)”;

16.

lūdz Tiesu informēt budžeta izpildes apstiprinātājiestādi par jebkādiem uzlabojumiem, kas veikti saistībā ar administratīvo procesu efektivitāti un ir būtiski nozīmīgi, ņemot vērā arvien pieaugošu darba apmēru; atkārtoti norāda uz nepieciešamību, pašreiz veicot reformas, nodrošināt Tiesas spēju labi reaģēt uz turpmākiem sarežģījumiem un vēl vairāk uzlabot savu kopējo sniegumu, lai nepieļautu nepamatotus kavējumus lietu izskatīšanā;

Ētika un integritātes politika

17.

atzinīgi vērtē izmaiņas iekšējā tiesiskajā regulējumā par Tiesas locekļu braucieniem, jo īpaši attiecībā uz oficiālu automašīnu un šoferu izmantošanu; norāda, ka šofera izmantošana tagad ir iespējama tikai divos konkrētos gadījumos: iepriekš apstiprinātos darījumu braucienos, ko locekļi veic ārēju darbību nolūkā (noteikumos par šādiem darījumu braucieniem nav paredzētas jebkādas situācijas, ja vien nav spēkā ārkārtēji apstākļi, kuros šoferi var lūgt doties uz locekļa izcelsmes valsti vai jebkuru citu valsti, pašam loceklim neatrodoties automašīnā), un braucienos, ko nosaka īpaši apstākļi (veselības vai medicīniski iemesli, drošības apsvērumi un nepārvaramas varas situācijas);

18.

norāda, ka 2019. gadā tika ziņots par vienu iespējamas aizskaršanas gadījumu un tika secināts, ka izskatītie fakti nav uzskatāmi par aizskaršanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 12.a pantu; konstatē, ka 2019. gadā tika pabeigta viena izmeklēšana saistībā ar darbinieku sūdzībām par aizskaršanu un ka lieta tika izskatīta administratīvā izmeklēšanā, ko vadīja viens no bijušajiem Civildienesta tiesas tiesnešiem; norāda, ka nekādas citas sūdzības netika saņemtas un ka nebija nekādu izdevumu saistībā ar lietu pārvaldību tiesā vai sodiem; ar gandarījumu konstatē, ka noteikumi un procedūras aizskaršanas apkarošanai ir publicētas Tiesas iekštīkla vietnē, lai veicinātu cieņpilnu darba vidi un novērstu jebkāda veida aizskaršanu;

19.

norāda, ka 2019. gadā bija viens trauksmes celšanas gadījums, kurš arī bija pirmais, kurā tika piemēroti 2017. gadā pieņemtie Tiesas noteikumi par trauksmes celšanu; atzinīgi vērtē to, ka konkrētais gadījums apliecināja noteikumu piemērotību to mērķim; norāda, ka netika uzskatīts par nepieciešamu informēt Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), jo Tiesai pieejamā informācija ļāva pieņemt piemērotus lēmumus; tomēr aicina Tiesu par šo gadījumu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

20.

atzinīgi vērtē 2019. gadā rīkotās mācības par rīcības kodeksu, kurās piedalījās 63 darbinieki; norāda, ka šādas mācības tika rīkotas, lai informētu jaunos darbiniekus un pārējo personālu par viņu pienākumiem, kas paredzēti Civildienesta noteikumos un pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtībā; ar gandarījumu konstatē, ka kursos tika aptvertas tādas tēmas kā aizskaršana, trauksmes celšana, interešu konfliktu novēršana un citi ētikas jautājumi; atzinīgi vērtē to, ka trauksmes celšanas un interešu konfliktu jautājumi ir iekļauti arī ar finansēm saistīto apmācību saturā; mudina Tiesu šīs mācības turpināt, tās sistemātiski rīkojot jaunajiem darbiniekiem un periodiski – pārējiem darbiniekiem; aicina Tiesu veicināt citu līdzīga veida apmācību;

21.

norāda, ka attiecībā uz lietām, kas saistītas ar Eiropas Ombudam iesniegtajām sūdzībām, 2019. gada 1. janvārī izskatīšanā bija divas lietas un 2019. gadā tika sākta viena lieta; atzinīgi vērtē to, ka šo trīs lietu izskatīšana 2019. gadā tika pabeigta, Eiropas Ombudam nekonstatējot nekādas administratīvas kļūmes;

22.

atzinīgi vērtē to, ka Cilvēkresursu un personāla pārvaldības direkcijā ir izveidota vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības vienība, kuras mērķis ir izstrādāt un īstenot tādu politiku, kurā īpaša uzmanība ir pievērsta vienlīdzīgu iespēju un daudzveidības principu iestrādei dažādās cilvēkresursu pārvaldības procedūrās; aicina Tiesu ziņot budžeta izpildes apstiprinātājiestādei par īstenošanu un darba rezultātiem;

23.

pauž bažas par to, ka Tiesa nevarēja sniegt nekādu informāciju par tās iekšējām procedūrām saistībā ar “virpuļdurvju efektu” augstākās vadības darbinieku gadījumā; atgādina par Parlamenta Budžeta kontroles komitejas prasību nekavējoties izstrādāt un publicēt stingrus noteikumus šajā jomā; atgādina arī par Eiropas Ombuda 2018. gada iniciatīvu attiecībā uz to, kā vislabāk īstenot Civildienesta noteikumos paredzētos noteikumus attiecībā uz “virpuļdurvju efektu”;

24.

ņem vērā esošos noteikumus par Tiesas locekļu nodarbinātību pēc amata atstāšanas; norāda, ka rīcības kodeksā ir paredzēti dažādi ierobežojumi, piemēram, trīs gadu nogaidīšanas periods, kura laikā bijušie locekļi nedrīkst pārstāvēt puses Tiesas izskatītajās lietās; turklāt norāda, ka bijušie locekļi nekādā veidā nedrīkst būt iesaistīti lietās, kuru izskatīšana nebija pabeigta tiesā, kurā viņi bija locekļi, vai gadījumos, kas saistīti ar citām izskatīšanā esošām vai pabeigtām lietām, ar kurām viņi ir strādājuši kā tiesas locekļi;

25.

atzinīgi vērtē to, ka pēc Parlamenta Budžeta kontroles komitejas pieprasījuma Tiesa savā tīmekļa vietnē publicēja locekļu ārējo darbību sarakstu; mudina pārredzamības nolūkos publicēt detalizētu papildu informāciju par tādiem aspektiem kā norādīto pasākumu mērķis, datums, vieta un ceļošana, kā arī uzturēšanās izdevumi un tas, vai šādus izdevumus sedza Tiesa vai trešā puse; norāda, ka par iesaistīšanos ārējās darbībās ir jāsaņem iepriekšēja atļauja, tām jābūt saistītām ar locekļu pienākumiem attiecībā uz judikatūras izplatīšanu un jābūt atbilstošām rīcības kodeksa prasībām;

26.

mudina Tiesu pastiprināt centienus pabeigt vispārēja pasākumu kopuma izstrādi saistībā ar darbinieku rīcības kodeksu; atgādina, ka nesenākais pārskatītais locekļu rīcības kodekss stājās spēkā 2017. gada 1. janvārī; atkārtoti norāda, ka ir vajadzīgi detalizēti noteikumi saistībā ar tādiem jautājumiem kā interešu konflikti, ārējas darbības, profesionālās darbības pēc dienesta beigām un laulāto algots darbs; norāda, ka procesu ir aizkavējis papildu darba apjoms saistībā ar pašreizējo situāciju veselības jomā;

27.

pauž bažas par to, ka finanšu interešu deklarācijas joprojām tiek sniegtas, pamatojoties uz pašdeklarēšanas principu; aicina Tiesu procesu paātrināt, pārbaudot, vai šo mehānismu varētu uzlabot attiecībā uz tiesu neatkarības principu, un ziņot par secinājumiem Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; norāda, ka katrs loceklis, stājoties amatā, iesniedz finanšu interešu deklarāciju un vajadzības gadījumā to atjaunina; norāda, ka katras tiesas priekšsēdētājs izskata deklarācijas, lai novērstu interešu konfliktus, piešķirot lietas dažādiem tiesnešiem referentiem; taču atkārtoti norāda, ka finanšu interešu deklarācijas būtu jāpārskata un interešu konfliktu esamība būtu jāizvērtē neatkarīgai trešai pusei;

28.

atzinīgi vērtē Tiesas gatavību nodrošināt lielāku pārredzamību; mudina Tiesu tīmekļa vietnē publicēt locekļu CV un aicina to ņemt vērā pieejas, ko šajā jomā izmanto citas iestādes un dalībvalstis;

Ēkas un drošība

29.

atzinīgi vērtē Tiesas ēku kompleksa 5. paplašinājuma, tostarp jaunā C torņa, nodošanu ekspluatācijā 2019. gada jūnijā; norāda, ka kopējā platība ir 42 631 m2, no kuriem aptuveni 14 850 m2 aizņem biroju telpas, un tas Tiesai ļāva izbeigt nomas līgumu par iepriekšējo ēku, kas pēdējo gadu laikā tika nomāta Kiršbergas rajonā; norāda, ka pēc aptaujas par atvērta tipa birojiem tika veiktas izmaiņas biroju izvietojumā, un šīs izmaiņas izrādījās apmierinošas un ir ļāvušas Tiesai nodrošināt piemērotus risinājumus dienestiem un darbiniekiem;

30.

aicina Tiesu ziņot par attiecīgo vienlīdzīgo iespēju komiteju (Intercopec) konstatējumu rezultātiem attiecībā uz invaliditāti un iespējamiem uzlabojumiem personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un citām īpašām vajadzībām, tostarp šo personu ārkārtas evakuāciju, kurus panāk, veicot saprātīgas izmaiņas attiecībā uz Tiesas ēku piekļūstamību un pienācīgu biroja aprīkojumu;

31.

atzīst, ka Tiesā ir izveidotas krīzes struktūras, kas tai ļauj efektīvi reaģēt jebkādā situācijā, lai garantētu darbinieku, ēku un informācijas drošību un nodrošinātu darbības nepārtrauktību, un ka šādu struktūru lietderīgums un pienācīga darbība tika apliecināti Covid-19 krīzes laikā 2020. gadā; norāda, ka papildu izdevumi 2026. budžeta postenī “Ēku drošība un novērošana” 2019. gadā sasniedza aptuveni 500 000 EUR;

Vides dimensija

32.

atzinīgi vērtē to, ka Tiesa pastāvīgi uzlabo savu vidisko sniegumu, piemērojot Regulu (EK) Nr. 1221/2009 (2) (EMAS III), kas liek pārraudzīt dažādos vides aspektus, pamatojoties uz rādītājiem; atzinīgi vērtē to, ka lielākā daļa no 11 rādītājiem pilnslodzes ekvivalenta līmeņa veidā 2019. gadā liecināja par labvēlīgu tendenci salīdzinājumā ar 2015. gadu – Tiesas EMAS sistēmas bāzes gadu; mudina Tiesu turpināt ekoloģiskās pēdas samazināšanu, īstenojot oglekļneitrālus darba risinājumus un tīrus enerģijas avotus;

Komunikācija

33.

ar interesi ņem vērā, ka viens no galvenajiem Tiesas komunikācijas darbību aspektiem 2019. gadā bija pastiprināta sociālo mediju izmantošana, lai nodrošinātu plašāku informācijas izplatīšanu; norāda, ka 2019. gada novembrī Tiesa sāka aktīvi izmantot LinkedIn, lai ieinteresētās puses informētu par savu darbu; mudina Tiesu nodrošināt klātbūtni brīvi pieejamos atklātā pirmkoda sociālo mediju tīklos, piemēram “Mastodon”, lai uzlabotu pārredzamību un panāktu plašāku tvērumu; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā Tiesas tīmekļa vietne tika apmeklēta pavisam 8 150 232 reizes (salīdzinājumā ar 8 270 495 apmeklējumiem 2018. gadā) un tās lapas tika skatītas 36 065 064 reizes (salīdzinājumā ar 32 808 573 skatījumiem 2018. gadā); konstatē, ka gan 2018., gan 2019. gadā budžetā tika paredzēti pavisam 60 000 EUR, lai nodotu ārpakalpojumu sniedzējiem daļu no mediju monitoringa darba, ko vairs nevarēja veikt iekšēji, jo daļu no cilvēkresursiem nācās pārvirzīt citu uzdevumu veikšanai;

34.

mudina Tiesu uzlabot pārredzamību un atzinīgi vērtē Tiesas lēmumu reāllaikā pārraidīt tās virspalātas spriedumu pasludināšanu, izmantojot Savienības televīzijas informācijas dienestu “Europe by Satellite” (EbS); ņem vērā, ka pašu uzklausīšanu pārraidīšana reāllaikā būtu sarežģīta un dārga, jo tā notiek 24 valodās un lielākajai ES iedzīvotāju daļai būtu ārkārtīgi grūti tiem sekot bez piekļuves sinhronajam mutiskajam tulkojumam; atzinīgi vērtē arī to, ka Tiesa kopš 2019. gada novembra Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla (RJUE) tīmekļa vietnē publicē valstu tiesu pieprasījumus par prejudiciāliem nolēmumiem, iekšējas izpētes piezīmes un valstu tiesu nolēmumus;

35.

uzsver, ka ir paplašinājusies sadarbība ar valstu tiesnešiem, par ko liecina tas, ka Tiesā notiekošos semināros, mācībās, apmeklējumos un stažēšanās pasākumos 2019. gadā piedalījušies 2 824 tiesneši salīdzinājumā ar 2 292 tiesnešiem 2018. gadā;

36.

atzinīgi vērtē RJUE pozitīvo virzību un Tiesas centienus veicināt pārredzamību, 2019. gadā darot RJUE platformas procesuālos un doktrīnas dokumentus brīvi pieejamus Tiesas tīmekļa vietnē, kā to 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanas procedūras satvarā ieteica Parlamenta Juridiskā komiteja savā atzinumā Parlamenta Budžeta kontroles komitejai; atzinīgi vērtē digitālajā jomā panākto progresu, tostarp jauno tiesas dokumentācijas instrumentu, kas atvieglo piekļuvi dokumentiem un informācijai, kura attiecas uz konkrētu lietu izskatīšanu Tiesā;

Iestāžu sadarbība

37.

atzinīgi vērtē to, ka Tiesa vienmēr ir pilnībā sadarbojusies ar OLAF un ir apņēmusies turpināt šo labo sadarbību; uzsver, ka 2019. gadā pēc izmeklēšanas, ko OLAF veica 2018. gadā, tika veikts disciplinārs pasākums un ka OLAF tika par to attiecīgi informēts; turklāt norāda, ka 2019. gadā tika sākta un joprojām notiek OLAF izmeklēšana un ka saistībā ar to ir sākusies intensīva sadarbība ar OLAF;

38.

atzinīgi vērtē jauno nodaļu Tiesas gada darbības pārskatā, kas attiecas uz maksām, pakalpojumiem un saistītiem jautājumiem saistībā ar pakalpojumu līmeņa vienošanos ar citām Savienības iestādēm un struktūrām, kā prasīts 2018. gada budžeta izpildes apstiprināšanas rezolūcijā; norāda, ka Tiesa ir turpinājusi pilnveidot daudzpusīgu iestāžu sadarbības stratēģiju, pakalpojumu līmeņa vienošanos starp iestādēm kopējai vērtībai 2019. gadā sasniedzot 7 852 221 EUR; ņem vērā to, kā tiek organizēti starpiestāžu uzaicinājumi iesniegt piedāvājumus – neatkarīgi no tā, vai Tiesa ir partneris vai vadītājs –, lai izmantotu labākas tirgus cenas un optimizētu saistītās pārvaldības izmaksas; ņem vērā sadarbību mutiskās un rakstiskās tulkošanas jomā Iestāžu rakstiskās un mutiskās tulkošanas komitejas darbības kontekstā;

39.

atzinīgi vērtē Tiesas līdzdalību iestāžu grupās un tīklos dažādās jomās, piemēram, ēku un drošības, vides aizsardzības, juridiskās informātikas, arodmācību, bibliotēkas pakalpojumu, informācijas un komunikācijas jomās; norāda, ka Tiesai un citām iestādēm kopējās lietojumprogrammas aptver administratīvās pārvaldības galvenās jomas, piemēram, cilvēkresursus, algas, budžetu un finanšu un grāmatvedības pārvaldību; ņem vērā, ka Tiesa aktīvi sadarbojas ar Komisiju, lai uzlabotu e-tulkošanas rīku; ņem vērā Tiesas dalību iestāžu savstarpējā uzraudzības grupā ar Īrijas iestādēm un citām ES iestādēm, lai sagatavotos īru valodai piemērojamās atkāpes atcelšanai 2022. gada 1. janvārī;

40.

atzīst, ka Tiesa ir rūpīgi ņēmusi vērā Parlamenta Budžeta kontroles komitejas ieteikumus, kas pausti rezolūcijās par budžeta izpildes apstiprināšanu; uzsver šādas atgriezeniskās saites nozīmīgumu, kā izklāstīts Tiesas turpmākajā dokumentā budžeta izpildes apstiprinātājiestādei;

Digitalizācija, kiberdrošība

41.

uzsver un atzinīgi vērtē to, ka 2019. gada laikā Tiesa saskaņā ar savu digitālo stratēģiju turpināja darbu attiecībā uz integrētās lietu pārvaldības sistēmas (SIGA) programmu, lai izveidotu integrētu sistēmu, kas aizstās lielāko daļu tiesu iestāžu lietojumprogrammu, ko izmanto Tiesa un Vispārējā tiesa; norāda, ka SIGA programmas darbība pēc Revīzijas palātas ieteikuma tika sākta 2018. gada vidū; atzinīgi vērtē to, ka Tiesa turpina uzlabot savu situāciju IT jomā; norāda, ka 2019. gadā ieguldījumi projektos un aprīkojumā tika palielināti par 1,3 miljoniem EUR salīdzinājumā ar 2018. gadu;

42.

pieņem zināšanai to, ka Tiesa turpināja nodrošināt savu IT darbību drošību ciešā sadarbībā ar ES iestāžu un aģentūru datorapdraudējumu reaģēšanas vienību; norāda, ka 2019. gada laikā Tiesa spēja tikt galā ar visiem kiberuzbrukumiem, ar kuriem tā saskārās, un nodrošināt aizsardzību visai IT sistēmai bez vērā ņemamiem incidentiem; atzinīgi vērtē to, ka papildus tehniskajiem un operatīvajiem pasākumiem, kas veikti, lai nodrošinātu kiberdrošību, Tiesa 2019. gadā uzsāka ievērojamas kampaņas informētības uzlabošanai;

43.

atzinīgi vērtē to, ka Tiesa ir pastiprinājusi iekšējo tiesisko regulējumu datu aizsardzības jomā, lai izveidotu neatkarīgas uzraudzības struktūras, kas uzrauga to, kā Tiesa un Vispārējā tiesa apstrādā persondatus, pildot tiesas funkciju;

44.

norāda, ka Tiesa ir izveidojusi inovācijas laboratoriju, lai izpētītu mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu tiesu sistēmās; pauž bažas par to, kā MI izmantošana tiesu sistēmās ietekmēs cilvēktiesības; aicina Tiesu vairāk informēt Parlamentu par inovācijas laboratorijas darbībām;

45.

norāda, ka 2019. gadā Eiropas Datu aizsardzības uzraudzītājs (EDAU) veica divas izmeklēšanas attiecībā uz Tiesu; uzsver, ka pirmā izmeklēšana, kas tika sākta 2018. gadā, attiecās uz tīmekļa pakalpojumu izmantošanu Tiesas tīmekļa vietnē; atzinīgi vērtē to, ka saskaņā ar EDAU ieteikumiem un ņemot vērā Tiesas spriedumu (3), tīmekļa vietnē ir veiktas korekcijas; norāda, ka otra izmeklēšana par to, kā Tiesa izmanto Microsoft produktus, vēl notiek; norāda, ka Tiesa saskaņā ar savu politiku izmanto elastīgu pieeju, atkarībā no savām vajadzībām apsverot gan atklātā pirmkoda tehnoloģijas, gan komercializētu standarta programmatūru un aparatūru;

46.

mudina Tiesu ievērot EDAU ieteikumus vienoties par jaunu Savienības iestāžu un Microsoft 2018. gadā parakstīto Iestāžu licencēšanas nolīgumu un īstenošanas līgumu, lai panāktu digitālo suverenitāti, nepieļautu atkarību no viena pārdevēja un kontroles trūkumu, kā arī nodrošinātu personas datu aizsardzību;

47.

atzinīgi vērtē augsto e-Curia izmantošanas līmeni Tiesā 2019. gadā (80 % no visiem procesuālajiem dokumentiem, kas 2019. gadā iesniegti Tiesā, tika iesniegti, izmantojot šo rīku) un to, ka Covid-19 krīzes laikā attiecīgā procentuālā daļa 2020. gadā ir palielinājusies vēl vairāk; mudina Tiesu, cik vien iespējams, palielināt digitālo rīku izmantošanu savās procedūrās; pilnībā izprot Tiesas bažas par to, ka e-Curia obligāta izmantošana jebkurā situācijā varētu būt nesamērīga un varētu radīt ierobežojumu attiecībā uz tiesu iestāžu pieejamību;

48.

uzsver to, ka e-Curia ieviešana 2011. gada novembrī ievērojami samazināja pasta izmaksas (attiecīgās izmaksas, kas 2011. gadā sasniedza 720 598 EUR, 2019. gadā bija vairs tikai 89 954 EUR, kas liecina par vairāk nekā 87 % samazinājumu astoņu gadu laikā); pauž papildu atbalstu Tiesai saistībā ar tās apņemšanos ieviest integrētu lietu pārvaldības sistēmu, cik vien iespējams digitalizējot visus tiesas procesa posmus;

49.

atzinīgi vērtē to, ka arvien palielinās e-Curia izmantošanas gadījumu skaits (2019. gadā – 6 588, 2018. gadā – 4 865) un ka šo lietojumprogrammu izmanto visas dalībvalstis, no kā var secināt gan to, ka platforma darbojas efektīvi, gan arī to, ka sabiedrība labāk novērtē šo lietojumprogrammu un tās efektivitāti, ātro darbību un nodrošinātās priekšrocības; turklāt atzinīgi vērtē to, ka palielinās ar e-Curia starpniecību iesniegto procesuālo dokumentu īpatsvars, Vispārējā tiesā sasniedzot 93 % (salīdzinājumam: 2018. gadā – 85 %) un Tiesā – 80 % (2018. gadā – 75 %);

Iekšējā vadība, iekšējā kontrole, sniegums

50.

atzinīgi vērtē strukturālās reformas trešā posma pabeigšanu 2019. gadā, veicot nozīmīgas strukturālas izmaiņas Vispārējā tiesā, jo īpaši specializētu palātu izveidi intelektuālā īpašuma un civildienesta lietām, priekšsēdētāju un priekšsēdētāja vietnieku lielāku iesaistīšanu tiesu darbā, sistēmu modernizāciju palātu snieguma statistiskajai uzraudzībai un Vispārējās tiesas darba vidusposma plānošanai;

51.

norāda, ka kopumā abas tiesas, no kurām sastāv Tiesa, 2019. gadā pabeidza 1 739 lietu izskatīšanu un ka, lai gan šis rādītājs ir nedaudz mazāks nekā 2018. gadā (1 769 lietas), tas vērtējams kā ļoti ražīgs darbs; turklāt norāda, ka kopējais abās tiesās iesniegto lietu skaits 2019. gadā ir sasniedzis rekordaugstu līmeni, proti, 1 905 lietas (salīdzinājumā ar 1 683 lietām 2018. gadā), un šajā sakarībā pauž gandarījumu par to, ka, tiecoties atvieglot Tiesas noslodzi, no 2020. gada 1. maija ir ieviests apelācijas sūdzību pieņemamības atzīšanas mehānisms;

52.

norāda, ka 2019. gadā Tiesa reģistrēja daudz jaunu ierosināto lietu (966 lietas), t. i., par 13,78 % vairāk nekā 2018. gadā; norāda, ka 2019. gadā arī Vispārējā tiesā tika iesniegts daudz jaunu lietu (939 lietas) salīdzinājumā ar 2018. gadu (834 lietas); atzinīgi vērtē Tiesas pabeigto lietu rekordlielo skaitu (865), t. i., par 13,8 % vairāk nekā 2018. gadā; ar bažām norāda, ka Vispārējā tiesā 2019. gadā pabeigts izskatīt ievērojami mazāk lietu (874) nekā 2018. gadā (1 009);

53.

tomēr pauž bažas par to, ka vēl neizskatīto lietu skaits salīdzinājumā ar 2018. gadu ir pieaudzis par aptuveni 7 % (2019. gada 31. decembrī vēl nebija izskatītas 2 500 lietas salīdzinājumā ar 2 334 lietām 2018. gada 31. decembrī);

54.

norāda, ka 2019. gadā Tiesas izskatītās lietas galvenokārt attiecās uz konkurenci, valsts atbalstu un brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, bet Vispārējās tiesas izskatītās lietas – uz valsts atbalstu un intelektuālo un rūpniecisko īpašumu; konstatē, ka Vispārējā tiesā 2019. gadā izskatītās lietas galvenokārt attiecās uz tām pašām jomām kā 2018. gadā, savukārt Tiesā 2018. gadā izskatītās lietas galvenokārt bija saistītas ar pārvietošanās brīvību un brīvību dibināt uzņēmumus, iekšējo tirgu un intelektuālo un rūpniecisko īpašumu, kā arī brīvības, drošības un tiesiskuma telpu;

55.

atgādina, ka ir svarīgi ziņot par nozīmīgākajiem snieguma rādītājiem, kas noteikti saskaņā ar strukturālās reformas procesu, lai novērtētu panākumus attiecībā pret stratēģiskajiem mērķiem; lūdz Tiesu nākamajā gada darbības pārskatā sniegt kopsavilkumu;

56.

atzinīgi vērtē to, ka Tiesas šā gada pārvaldības ziņojuma mainītās struktūras rezultātā informācija tagad ir sniegta skaidrāk un saprotamāk;

57.

atzinīgi vērtē Tiesas un Vispārējās tiesas tiesvedības procesu vidējā ilguma samazināšanu un ņem vērā, ka 2019. gadā būtiski pieauga Tiesā iesniegto jauno lietu skaits (par 14 % vairāk nekā 2018. gadā), kas lielā mērā bija saistīts ar ievērojamo pārsūdzību skaita pieaugumu;

58.

atgādina, ka Tiesai par vienu no prioritātēm būtu jānosaka efektīva un lietderīga iekšējas kontroles sistēmas darbība; norāda, ka iekšējās kontroles sistēma, kas ar administratīvās komitejas lēmumu tika pieņemta 2019. gada 29. janvārī, galvenokārt ir balstīta uz autonomijas un pārskatatbildības principiem katrā pārvaldības līmenī; atzinīgi vērtē to, ka 2019. gadā tika sagatavoti norādījumi par iekšējo kontroli, lai palīdzētu dienestiem jaunās sistēmas īstenošanā un uzraudzībā; norāda, ka papildus minētajai sistēma pastāv citi centralizēta ex ante pārbaudes dienesta instrumenti, ļoti efektīva integrētu kontu un budžeta pārvaldības sistēma un neatkarīgs iekšējās revīzijas dienests (IAS);

59.

norāda, ka, kā minēts IAS gada pārskatā, 2019. gadā tika pabeigtas revīzijas tādās jomās kā dalības pārskatīšana starpiestāžu struktūrās un labu prakšu analīze uz vietas strādājošu ārējo pakalpojumu sniedzēju uzraudzībā; norāda, ka IAS 2019. gadā turpināja sniegt konsultācijas vairākās darbības jomās saistībā ar tiesu struktūras reformu un palielināto darba slodzi dažos Tiesas dienestos;

60.

atzinīgi vērtē to, ka IAS regulāri pārrauga rīcību, kas veikta, reaģējot uz ieteikumiem, kuri sniegti iepriekšējos gados veiktajās revīzijās; norāda, ka saistībā ar to, ka tiek pārskatīta Tiesas stratēģija cīņai pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām, kas rada kaitējumu Eiropas Savienības interesēm, viens no galvenajiem ieteikumiem ir regulāra riska reģistru novērtēšana; turklāt norāda uz vērtību, ko rada informācijas apmaiņas uzlabošana; atzinīgi vērtē to, ka iekštīkla vietne tika papildināta ar ētikai un profesionālai rīcībai veltītu iedaļu; atzinīgi vērtē arī obligāto sākotnējo apmācību programmu, kurā paredzētas fiziskajai drošībai, datu aizsardzībai un informācijas drošībai veltītas sesijas;

Daudzvalodība

61.

ņem vērā, ka Tiesa ir turpinājusi darbu attiecībā uz ārējās tulkošanas optimizācijas projektu, kas tika sākts 2015. gadā; norāda, ka juridisko tulkojumu kopējais eksternalizācijas līmenis palielinājās no 31,2 % 2015. gadā līdz 40,6 % 2019. gadā; taču uzsver, ka ar konfidencialitāti un nepietiekamu piedāvājumu saistītu apsvērumu dēļ eksternalizācijai ir ierobežojumi; apzinās, ka Tiesas tulkojumi ir tehniski, juridiski un ar augstu sarežģītības līmeni, tāpēc pašnodarbinātajiem tulkotājiem, cik vien iespējams, jābūt juristiem vai ar pieredzi juridisko dokumentu tulkošanā.

(1) Īpašais ziņojums Nr. 14/2017 “Darbības rezultātu pārskats par lietu pārvaldību Eiropas Savienības Tiesā”.

(2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 25. novembra Regula (EK) Nr. 1221/2009 par organizāciju brīvprātīgu dalību Kopienas vides vadības un audita sistēmā (EMAS), kā arī par Regulas (EK) Nr. 761/2001 un Komisijas Lēmumu 2001/681/EK un 2006/193/EK atcelšanu (OV L 342, 22.12.2009., 1. lpp.).

(3) Tiesas 2019. gada 1. oktobra spriedums lietā C-673/17 Bundesverband der Verbraucherzentralen und Verbraucherverbände - Verbraucherzentrale Bundesverband e.V. pret Planet49 GmbH, ECLI:EU:C:2019:801.