(1)

Kopējā zivsaimniecības politika ir reformēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (28). Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības kontroles un noteikumu izpildes prasības ir noteiktas minētās regulas 2. un 36. pantā. Tās sekmīga īstenošana ir atkarīga no efektīvas un atjauninātas kontroles un noteikumu izpildes sistēmas.

(1)

Kopējā zivsaimniecības politika ir reformēta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1380/2013 (28). Kopējās zivsaimniecības politikas mērķi un zivsaimniecības kontroles un noteikumu izpildes prasības ir noteiktas minētās regulas 2. un 36. pantā. Tās sekmīga īstenošana ir atkarīga no skaidras, vienkāršas, pārredzamas un efektīvas kontroles sistēmas , kas nodrošina efektīvu, vienotu un aktuālu atbilstību dalībvalstīs .

(3)

Taču Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika izstrādāta pirms jaunās kopējās zivsaimniecības politikas pieņemšanas. Tādēļ tā būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas kontroles un noteikumu izpildes prasībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 un izmantotu modernas un izmaksu ziņā efektīvas kontroles tehnoloģijas.

(3)

Taču Regula (EK) Nr. 1224/2009 tika izstrādāta pirms jaunās kopējās zivsaimniecības politikas pieņemšanas. Tādēļ tā būtu jāgroza, lai labāk nodrošinātu atbilstību kopējās zivsaimniecības politikas kontroles un noteikumu izpildes prasībām saskaņā ar Regulu (ES) Nr. 1380/2013 , lai izmantotu modernas un izmaksu ziņā efektīvas kontroles tehnoloģijas un lai ņemtu vērā jaunākos zinātnes atzinumus par to, cik vides ziņā ilgtspējīgas ir zvejas un akvakultūras darbības .

(4a)

Ja kopējā zivsaimniecības politika tiks īstenota konsekventi, skaidri, pārredzami, taisnīgi un stingri, tas palīdzēs ne vien sekmēt dinamiku rūpnieciskās zvejas sektorā un nodrošināt zvejnieku kopienām pienācīgu dzīves līmeni, bet arī panākt ilgtspēju zivsaimniecības nozarē un sasniegt mērķus, kas noteikti attiecībā uz bioloģisko daudzveidību.

(9a)

Lai nodrošinātu Savienības tiesiskā regulējuma lielāku saskaņošanu, būtu jāpievieno jauna termina “jutīgas sugas” definīcija.

(10)

Termina “zvejas kuģis” definīcija ir sniegta Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un tā ietver kuģus, kas aprīkoti jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai , piemēram, nozvejotājkuģus, atbalsta kuģus, zivju apstrādes kuģus, kuģus, kas iesaistījušies pārkraušanā citā kuģī, un zvejas produktu pārvadāšanai aprīkotus transportkuģus, izņemot konteinerkuģus . Tādēļ “zvejas kuģa” definīcija Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāsvītro.

(10)

Termina “zvejas kuģis” definīcija ir sniegta Regulā (ES) Nr. 1380/2013, un tā ietver kuģus, kas aprīkoti jūras bioloģisko resursu komerciālai izmantošanai. Tādēļ “zvejas kuģa” definīcija Regulā (EK) Nr. 1224/2009 būtu jāsvītro.

(10a)

Lai veicinātu Savienības tiesiskā regulējuma lielāku skaidrību un saskaņošanu un tādējādi uzlabotu tā piemērošanu, būtu jāpievieno jauna termina “tiešā tirdzniecība” definīcija.

(12)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, Savienībā svarīga nozīme ir mazapjoma zvejai. Ņemot vērā mazapjoma zvejas iespējamo ietekmi uz krājumiem, svarīgi kontrolēt to, lai mazo kuģu zvejas darbības un zvejas piepūle atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Tādēļ ir jāiegūst šo kuģu pozīcijas dati. Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj izsekot visus zvejas kuģus, arī zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri. Attiecībā uz kuģiem , kuru garums ir 12 metri, tagad ir iespējams izmantot mobilās ierīces, kas ir lētākas un viegli izmantojamas.

(12)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, Savienībā svarīga nozīme ir mazapjoma zvejai. Ņemot vērā mazapjoma zvejas iespējamo ietekmi uz krājumiem, ir svarīgi kontrolēt to, lai mazo kuģu zvejas darbības un zvejas piepūle atbilstu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Tādēļ ir jāiegūst šo kuģu pozīcijas dati, un vajadzētu būt iespējai šos datus saņemt regulāros intervālos, ideālā gadījumā tuvu reāllaikam, neskarot citas prasības, kas iekļautas starptautiskajos nolīgumos . Tāpēc dalībvalstīm būtu jāspēj izsekot visus zvejas kuģus, arī zvejas kuģus, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri. Attiecībā uz minētajiem kuģiem tagad ir iespējams izmantot mobilās ierīces, kas ir lētākas un viegli izmantojamas. Jebkurā gadījumā minēto pasākumu īstenošanai vajadzētu būt līdzsvarotai un samērīgai ar noteiktajiem mērķiem, tai nevajadzētu radīt pārmērīgu slogu flotei, jo īpaši mazapjoma flotei, un tai būtu jāsaņem atbalsts no Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda.

(14a)

Vajadzētu būt iespējai brīvprātīgi aprīkot zvejas kuģus ar CCTV sistēmām. Tādā gadījumā šādiem kuģiem vajadzētu piešķirt atbilstīgas priekšrocības, piemēram, punktu svītrošanu.

(15a)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķus būtu jācenšas sasniegt, pilnībā ņemot vērā dzīvnieku labturību, kā tas ir noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 13. pantā, un attiecīgā gadījumā pilnībā ņemot vērā arī tādus aspektus kā pārtikas un barības nekaitīgums un dzīvnieku veselība.

(18)

Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir 12 metri vai vairāk, ir svarīgi, lai zvejas žurnālā sniegtā informācija būtu precīzāka un ietvertu datus par katrā zvejas rīka iemetienā vai zvejas darbībā gūtajām nozvejām , jo tādējādi tiks uzlabota kontroles efektivitāte . Attiecībā uz kuģiem, kuru garums ir mazāks nekā 12 metri, būtu jāvienkāršo ar zvejas žurnāla aizpildīšanu un iesniegšanu saistītie pienākumi, un zvejas žurnālos ietvertā informācija kuģu kapteiņiem būtu jāiesniedz tikai vienu reizi, pirms ierašanās ostā .

(18)

Lai uzlabotu kontroles efektivitāti, ir svarīgi, lai zvejas žurnālā sniegtā informācija būtu precīzāka un ietvertu datus par katrā zvejas dienā vai zvejas darbībā gūtajām nozvejām. Attiecībā uz mazapjoma piekrastes floti un zveju bez kuģiem elektroniskais zvejas žurnāls un minētās informācijas nosūtīšana nedrīkstētu radīt nesamērīgu slogu minētajiem kuģiem un to spējai zvejot. Lai nodrošinātu pienācīgu kontroles līmeni attiecībā uz šādiem kuģiem, dalībvalstīm būtu jāuzrauga to darbības, izmantojot vienkāršotu formātu elektroniska kuģa žurnāla uzturēšanai un zvejas žurnāla informācijas iesniegšanai. Tādējādi attiecībā uz kuģiem, kuru lielākais garums ir mazāks nekā 12 metri, zvejas žurnālos ietvertā informācija kapteiņiem būtu jāiesniedz vismaz vienu reizi, pirms sākas izkraušanas darbības .

(20)

Kad zvejas kuģis atstāj ostu, tam būtu nekavējoties jāiedarbina elektroniskais zvejas žurnāls, un attiecīgajam zvejas reisam tiek piešķirts unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs. Lai varētu veikt pastiprinātas kontroles un uzlabotu datu validāciju dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, atsauce uz minēto unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru būtu jānorāda zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijās un izkraušanas deklarācijās. Lai uzlabotu un vienkāršotu to, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta informācija par zvejas rīku pazaudēšanu, zvejas žurnāla formātā būtu jāietver informācija par pazaudētiem zvejas rīkiem.

(20)

Kad zvejas kuģis atstāj ostu, tam būtu nekavējoties jāiedarbina elektroniskais zvejas žurnāls, un attiecīgajam zvejas reisam tiek piešķirts unikāls zvejas reisa identifikācijas numurs. Lai varētu veikt pastiprinātas kontroles un uzlabotu datu validāciju dalībvalstīs un zvejas produktu izsekojamību piegādes ķēdē, atsauce uz minēto unikālo zvejas reisa identifikācijas numuru būtu jānorāda zvejas žurnālā, pārkraušanas deklarācijās un izkraušanas deklarācijās. Lai uzlabotu un vienkāršotu to, kā dalībvalstu kompetentajām iestādēm tiek nosūtīta informācija par zvejas rīkiem un to pazaudēšanu, zvejas žurnāla formātā būtu jāietver informācija par zvejas rīkiem un pazaudētiem zvejas rīkiem. Ja ir vajadzīga aptuvena informācija, šī prasība būtu jāuzskata par indikatīvu.

(24)

Noteikumi par agregēto nozvejas datu un zvejas piepūles datu iesniegšanu būtu jāvienkāršo, paredzot vienu datumu visu iesniegumu iesniegšanai.

(24)

Noteikumi par agregēto nozvejas datu un zvejas piepūles datu iesniegšanu būtu jāvienkāršo, paredzot vienu datumu visu iesniegumu iesniegšanai. Minētos datus nevajadzētu izmantot komerciāliem mērķiem.

(26)

Noteikumi par zvejas kapacitāti būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013.

(26)

Noteikumi par zvejas kapacitāti būtu jāatjaunina, lai atsauktos uz Regulu (ES) Nr. 1380/2013. Parametri “bruto tilpība” (GT) un “dzinēja jauda” (KW), ko izmanto zvejas kapacitātes mērīšanai, būtu jāpārskata un vajadzības gadījumā jāaizstāj atbilstīgi Savienības zvejas flotes precizitātei, piemērotībai un atbilstībai, lai kopējā zivsaimniecības politika varētu palīdzēt uzlabot zvejas operatoru drošību un darba apstākļus.

(30)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, atpūtas zvejai Savienībā ir svarīga nozīme. Ņemot vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz konkrētiem zivju krājumiem, ir jāparedz īpaši instrumenti, kas ļautu dalībvalstīm efektīvi kontrolēt atpūtas zveju. Reģistrēšanas vai licencēšanas sistēmai būtu jānodrošina precīza to fizisko un juridisko personu uzskaite, kuras piedalās atpūtas zvejā, un ticamu datu vākšana par nozvejām un zvejas praksi. Lai izvērtētu šādas zvejas prakses ietekmi uz krājumiem un sniegtu dalībvalstīm un Komisijai informāciju, kas vajadzīga jūras bioloģisko resursu efektīvai pārvaldībai un kontrolei, ir vajadzīgi pietiekami un ticami dati par atpūtas zveju.

(30)

No bioloģiskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa raugoties, atpūtas zvejai Savienībā ir svarīga nozīme. Ņemot vērā atpūtas zvejas būtisko ietekmi uz konkrētiem zivju krājumiem, ir jāparedz īpaši instrumenti, kas ļautu visām dalībvalstīm vienādi, efektīvi un visaptveroši kontrolēt atpūtas zveju , noteikumu neievērošanas gadījumā paredzot atbilstīgu sankciju sistēmu . Reģistrēšanas vai licencēšanas sistēmai būtu jānodrošina precīza to fizisko un juridisko personu uzskaite, kuras piedalās atpūtas zvejā, un ticamu datu vākšana par nozvejām un zvejas praksi. Lai izvērtētu minētās zvejas prakses vidisko, ekonomisko un sociālo ietekmi , jo īpaši uz krājumiem, un sniegtu dalībvalstīm un Komisijai informāciju, kas vajadzīga jūras bioloģisko resursu efektīvai pārvaldībai un kontrolei, ir vajadzīgi pietiekami un ticami dati par atpūtas zveju.

(32)

Lai dalībvalstis varētu veikt kontroles un inspekcijas visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, būtu jāprecizē noteikumi par piegādes ķēdē veiktām kontrolēm.

(32)

Lai dalībvalstis varētu veikt kontroles un inspekcijas visos zvejas un akvakultūras produktu tirdzniecības posmos no pirmās pārdošanas līdz mazumtirdzniecībai, tostarp transportēšanā, būtu jāprecizē noteikumi par piegādes ķēdē veiktām kontrolēm. Šajā ziņā termins “mazumtirdzniecība” ir jāsaprot tādā nozīmē, kā definēts Regulā (ES) Nr. 1379/2013, un ietver zvejas un akvakultūras produktu pieejamības nodrošināšanu viesnīcās, restorānos, ēdināšanas darbībās un līdzīgās ēdināšanas pakalpojumu darbībās (HORECA nozarē).

(32a)

Sešu mēnešu laikā no šīs regulas spēkā stāšanās dienas Komisijai un dalībvalstīm būtu jāsagatavo un jāsāk īstenot tieši zvejniekiem un citiem atpūtas zvejas organizētājiem paredzētu komunikācijas kampaņu, lai tos pienācīgi informētu par jaunajiem noteikumiem, kas izklāstīti šajā regulā.

(33)

Būtu jāprecizē noteikumi, ko piemēro zvejas un akvakultūras produktu sadalīšanai partijās. Būtu jāprecizē, ka partijām jāsastāv no vienas sugas zvejas un akvakultūras produktiem, izņemot gadījumus, kad to daudzumi ir ļoti mazi .

(33)

Būtu jāprecizē noteikumi, ko piemēro zvejas un akvakultūras produktu sadalīšanai partijās. Vajadzētu būt iespējai apvienot partijas, lai izveidotu jaunu partiju sēriju, ar nosacījumu, ka tiek izpildītas izsekojamības prasības un ir iespējams noteikt minēto zvejas un akvakultūras produktu izcelsmi un sugas visā pārtikas ķēdē .

(34)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā noteiktajām (32) izsekojamības prasībām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011 (33) paredzēti daži izsekojamības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas konkrēto nozari, proti, tā paredz, ka operatoriem jāglabā noteikts informācijas kopums, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kuram zvejas produkts tiek piegādāts. Zivsaimniecības nozarē izsekojamība ir svarīga ne tikai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, bet arī lai varētu veikt kontroles un garantētu patērētāju interešu aizsardzību.

(34)

Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 178/2002 18. pantā noteiktajām (32) izsekojamības prasībām Komisijas Īstenošanas regulā (ES) Nr. 931/2011 (33) paredzēti daži izsekojamības noteikumi attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtikas konkrēto nozari, proti, tā paredz, ka operatoriem jāglabā noteikts informācijas kopums, kurš pēc pieprasījuma jādara pieejams kompetentajām iestādēm un jānosūta operatoram, kuram zvejas produkts tiek piegādāts. Zivsaimniecības nozarē izsekojamība ir svarīga ne tikai pārtikas nekaitīguma nodrošināšanai, bet arī lai varētu veikt kontroles, garantētu patērētāju interešu aizsardzību , apkarotu NNN zveju un aizsargātu zvejniekus, kuri ievēro likumus, no negodīgas konkurences .

(37)

Tādi paši noteikumi būtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kas importēti no trešām valstīm. Attiecībā uz importētiem produktiem obligātajā izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj atsauce uz nozvejas sertifikātu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (34).

(37)

Tādi paši noteikumi būtu jāpiemēro zvejas un akvakultūras produktiem, kas importēti no trešām valstīm , lai tādējādi saglabātu augstus pārtikas nekaitīguma standartus un minētajās trešās valstīs veicinātu ilgtspējīgas zvejas praksi . Attiecībā uz importētiem produktiem obligātajā izsekojamības informācijā būtu jāiekļauj atsauce uz nozvejas sertifikātu, kas paredzēts Regulā (EK) Nr. 1005/2008 (34).

(40)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai. Konkrētāk, pēc iespējas uzticamākā veidā būtu jāveic nozvejas reģistrēšana izkraušanas laikā. Tāpēc nepieciešams pastiprināt procedūras attiecībā uz zvejas produktu svēršanu izkraušanas laikā.

(40)

Kopējās zivsaimniecības politikas mērķu sasniegšanā izšķirīga nozīme ir nozvejas datu ticamībai un visaptverošai vākšanai. Konkrētāk, pēc iespējas uzticamākā veidā , neradot šķēršļus operatoru uzņēmējdarbībai, būtu jāveic nozvejas reģistrēšana izkraušanas laikā. Tāpēc nepieciešams vienkāršot procedūras attiecībā uz zvejas produktu svēršanu izkraušanas laikā.

(41)

Svēršana būtu jāveic, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, un operatoriem, ko dalībvalstis reģistrējušas šī uzdevuma veikšanai. Lai nozvejas varētu paziņot precīzi, izkraušanas laikā visi produkti būtu jānosver pa sugām. Turklāt svēršanas dati būtu jāreģistrē elektroniski un jāglabā trīs gadus.

(41)

Svēršana būtu jāveic, izmantojot kompetento iestāžu apstiprinātas sistēmas, un operatoriem, ko dalībvalstis reģistrējušas šī uzdevuma veikšanai. Ja vien dalībvalstis nav pieņēmušas Komisijas apstiprinātu izlases veidošanas plānu, visi produkti būtu jānosver pa sugām , jo tādējādi tiks garantēta precīzu nozvejas ziņojumu sniegšana . Operatoriem būtu jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka svēršana nekavē svaigu produktu tirdzniecību. Turklāt svēršanas dati būtu jāreģistrē elektroniski un jāglabā trīs gadus. Būtu jānodrošina minēto sistēmu atbilstība minimālajām prasībām, par kurām dalībvalstis ir vienojušās, lai attiecīgās sistēmas standartizētu visā Savienībā.

(43)

Lai uzlabotu kontroles un nodrošinātu nozvejas reģistrācijas datu ātru validāciju un ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, visiem operatoriem dati būtu jāreģistrē digitālā veidā un 24 stundu laikā elektroniski jāiesniedz dalībvalstīm. Tas jo īpaši attiecas uz izkraušanas deklarācijām , pārdošanas zīmēm un pārņemšanas deklarācijām.

(43)

Lai uzlabotu kontroles un nodrošinātu nozvejas reģistrācijas datu ātru validāciju un ātru informācijas apmaiņu starp dalībvalstīm, visiem operatoriem dati būtu jāreģistrē digitālā veidā un 24 stundu laikā elektroniski jāiesniedz dalībvalstīm , izņemot nepārvaramas varas gadījumos . Tas jo īpaši attiecas uz izkraušanas deklarācijām un pārņemšanas deklarācijām.

(47a)

Lai nodrošinātu Regulas (EK) Nr. 1005/2008 noteikumu efektivitāti attiecībā uz nesadarbīgām trešām valstīm, vajadzētu būt iespējai ieviest aizsardzības pasākumus. Ja trešai valstij ir paziņots par iespējamību, ka tā varētu tikt noteikta par nesadarbīgu trešo valsti, Komisijai vajadzētu būt iespējai uz laiku apturēt preferenciālo tarifu piemērošanu zvejas un akvakultūras produktiem attiecībā uz minēto trešo valsti. Komisijai būtu jācenšas nodrošināt, ka šajā nolūkā noteikumi tiek iekļauti visos starptautiskajos nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un trešām pusēm.

(48a)

Būtu jāizveido Eiropas pārkāpumu reģistrs, lai reģistrētu atsevišķu dalībvalstu datus par konstatētajiem pārkāpumiem nolūkā uzlabot pārredzamību un efektīvāk uzraudzīt punktu sistēmu.

(49)

Lai dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgu tiesisko attieksmi pret visiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpējiem, būtu jāprecizē un jānostiprina noteikumi par tādas rīcības noteikšanu, kas uzskatāma par smagu pārkāpumu.

(49)

Lai dalībvalstīs nodrošinātu vienlīdzīgu tiesisko attieksmi pret visiem kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu pārkāpējiem, būtu jāprecizē un jānostiprina noteikumi par tādas rīcības noteikšanu, kas uzskatāma par smagu pārkāpumu , un tādējādi jāpanāk, ka minētie noteikumi tiek pilnībā un konsekventi piemēroti visās dalībvalstīs .

(52)

Valstu struktūrām, kas atbild par zivsaimniecības kontroles darbībām, kā arī visām attiecīgajām tiesu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei nacionālajam pārkāpumu reģistram. Pilnīgi pārredzama nacionālajos reģistros iekļautās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm uzlabos arī efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgus kontroles darbību apstākļus.

(52)

Valstu struktūrām, kas atbild par zivsaimniecības kontroles darbībām, kā arī visām attiecīgajām tiesu iestādēm vajadzētu būt piekļuvei nacionālajam un Eiropas pārkāpumu reģistram. Pilnīgi pārredzama nacionālajos reģistros iekļautās informācijas apmaiņa starp dalībvalstīm uzlabos arī efektivitāti un nodrošinās vienlīdzīgus kontroles darbību apstākļus.

(55)

Dalībvalstu ievāktie dati ir ļoti noderīgi arī zinātniskiem mērķiem. Būtu jāprecizē, ka dalībvalstu un Savienības zinātniskajām struktūrām var piešķirt piekļuvi datiem, kas ievākti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, jo īpaši kuģa pozīcijas datiem un zvejas darbību datiem. Visbeidzot, dalībvalstu ievāktie zvejas darbību dati ir noderīgi arī Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat), kurš tos var izmantot, lai sniegtu statistiku par zvejniecībām.

(55)

Dalībvalstu ievāktie dati ir ļoti noderīgi arī zinātniskiem mērķiem. Būtu jāprecizē, ka dalībvalstu un Savienības zinātniskajām struktūrām var piešķirt piekļuvi datiem, kas ievākti un pienācīgi anonimizēti saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 1224/2009, jo īpaši kuģa pozīcijas datiem un zvejas darbību datiem , ja minētajos datos vairs nav nekādu atsauču uz kuģa identifikācijas numuriem un ar tiem nav iespējams identificēt fiziskas personas . Visbeidzot, dalībvalstu ievāktie zvejas darbību dati ir noderīgi arī Eiropas Savienības Statistikas birojam (Eurostat), kurš tos var izmantot, lai sniegtu statistiku par zvejniecībām. Jebkurā gadījumā minētajiem datiem vajadzētu būt anonimizētā formātā, lai nebūtu iespējams identificēt atsevišķus kuģus vai fiziskas personas.

(55a)

Lai plašāk izmantotu zināšanas par jūras vidi, Eiropas Zivsaimniecības kontroles aģentūras savāktajiem datiem vajadzētu būt pieejamiem Eiropas Vides aģentūrai un Eiropas Jūras drošības aģentūrai. Ciešāka sadarbība starp aģentūrām uzlabotu izpratni par jūrniecības politikas jautājumiem kopumā un vienlaikus uzlabotu Eiropas jūras telpas pārvaldību. Būtu jāuztic Komisijai uzdevums izstrādāt partnerības protokolu starp aģentūrām, kas kalpotu par pamatu to sadarbībai.

(58)

Personas datu apstrāde ir vajadzīga zivsaimniecības kontrolei un noteikumu izpildei. Konkrētāk, lai uzraudzītu zvejas iespējas, tostarp kvotas apguvi, un validētu dalībvalstu iesniegtos agregētos datus, Komisijai vajadzētu būt iespējai apstrādāt zvejas žurnālu, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju datus un citus zvejas darbību datus. Lai veiktu verifikāciju, revīzijas un uzraudzītu dalībvalstu kontroles darbības, Komisijai vajadzētu būt iespējai piekļūt tādai informācijai kā inspekcijas un kontroles novērotāju ziņojumiem un pārkāpumu datubāzei un šo informāciju apstrādāt. Saistībā ar starptautisko nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošanu un īstenošanu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāapstrādā dati par Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām ārpus Savienības ūdeņiem; šie dati ietver arī kuģa identifikācijas numuru un kuģa īpašnieka un kapteiņa vārdu.

(58)

Personas datu apstrāde ir vajadzīga zivsaimniecības kontrolei un noteikumu izpildei. Konkrētāk, lai uzraudzītu zvejas iespējas, tostarp kvotas apguvi, un validētu dalībvalstu iesniegtos agregētos datus, Komisijai vajadzētu būt iespējai apstrādāt zvejas žurnālu, izkraušanas deklarāciju, pārdošanas zīmju datus un citus zvejas darbību datus. Lai veiktu verifikāciju, revīzijas un uzraudzītu dalībvalstu kontroles darbības, Komisijai vajadzētu būt iespējai piekļūt tādai informācijai kā inspekcijas un kontroles novērotāju ziņojumiem un pārkāpumu datubāzei un šo informāciju apstrādāt. Saistībā ar starptautisko nolīgumu un saglabāšanas pasākumu sagatavošanu un īstenošanu Komisijai vajadzības gadījumā būtu jāapstrādā dati par Savienības zvejas kuģu zvejas darbībām ārpus Savienības ūdeņiem; šie dati ietver arī kuģa identifikācijas numuru un kuģa īpašnieka un kapteiņa vārdu. Būtu jānodrošina, lai saglabātie dati būtu pieejami kompetentajām iestādēm gadījumos, kad ir apdraudēta sabiedrības veselība un/vai pārtikas nekaitīgums.

(58a)

Visi personas dati ir jāvāc, jānodod un jāglabā, ievērojot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2016/679  (1a) .

—

elektronisko monitoringa ierīču sistēmu, arī CCTV, tehniskajām prasībām un parametriem,

(75a)

Lai nodrošinātu Savienības tirdzniecības un zivsaimniecības politikas saskaņotību, tirdzniecības nolīgumos, ko Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, būtu jāiekļauj drošības klauzula, kas paredz apturēt tarifa preferences zvejas un akvakultūras produktiem uz laiku, kas vajadzīgs, lai trešo valsti provizoriski identificētu vai noteiktu kā nesadarbīgu valsti cīņā pret NNN zveju.

(ba)

panta 3. punktu aizstāj ar šādu:

3.

“kontrole” ir uzraudzība un pārraudzība;

(bb)

panta 4. punktu aizstāj ar šādu:

4.

“inspekcija” ir ikviena pārbaude, ko veic ierēdņi, lai novērtētu kopējās zivsaimniecības politikas noteikumu ievērošanu, un ko atzīmē inspekcijas ziņojumā;

(bc)

panta 5. punktu aizstāj ar šādu:

5.

“pārraudzība” ir zvejas darbību novērošana, pamatojoties uz kuģu novērošanu ar inspekcijas kuģiem vai oficiāli apstiprinātiem gaisa kuģiem un tehniskas pamanīšanas un identifikācijas metodēm;

(bd)

panta 6. punktu aizstāj ar šādu:

6.

“ierēdnis” ir persona, ko valsts iestāde, Komisija vai Kopienas Zivsaimniecības kontroles aģentūra ir pilnvarojusi veikt inspekciju;

(be)

panta 7. punktu aizstāj ar šādu:

7.

“Savienības inspektori” ir dalībvalsts vai Komisijas, vai Komisijas izraudzītas struktūras ierēdņi, kuru vārdi norādīti sarakstā, kas izveidots saskaņā ar 79. pantu;

(ea)

panta 15. punktu aizstāj ar šādu:

15.

“zvejas uzraudzības centrs” ir karoga dalībvalsts izveidots operatīvais centrs, kurš ir aprīkots ar datortehniku un programmatūru, kas ļauj veikt automātisku datu saņemšanu, apstrādi un elektronisku datu pārraidi;

(eb)

panta 16. punktu aizstāj ar šādu:

16.

“pārkraušana citā kuģī” ir visu uz kuģa esošo zvejas vai akvakultūras produktu vai to daļas pārkraušana citā kuģī;

20.

“partija” ir zvejas vai akvakultūras produktu vienību kopums ;

20.

“partija” ir attiecīgu kopīgas izcelsmes sugu zvejas vai akvakultūras produktu konkrēts daudzums ;

(fa)

iekļauj šādu punktu:

(fb)

panta 21. punktu aizstāj ar šādu:

21.

“apstrāde” ir process, kura gaitā sagatavo produktu . Tas ietver filetēšanu, iesaiņošanu, konservēšanu, saldēšanu, kūpināšanu, sālīšanu, vārīšanu, marinēšanu, vītināšanu vai zivju sagatavošanu tirgum jebkurā citā veidā;

(fc)

panta 22. punktu aizstāj ar šādu:

22.

“izkraušana” ir jebkura zvejas produktu daudzuma sākotnējā izkraušana no zvejas kuģa uz sauszemes;

(h)

panta 23. punktu svītro.

(ia)

iekļauj šādu punktu:

(ib)

iekļauj šādu punktu:

(ka)

pievieno šādu punktu:

(kb)

pievieno šādu punktu:

(kc)

pievieno šādu punktu:

(kd)

pievieno šādu punktu:

(ke)

pievieno šādu punktu:

(fa)

kārtību, kādā ir jāziņo gadījumos, kad zvejas rīku izmantošana beidzas atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2019/883  (*2) un Direktīvai (ES) 2019/904  (*3) .

(c)

tādu datu nosūtīšanas biežumu, kas saistīti ar zvejas kuģu pozīciju un kustību, arī zvejai ierobežotās teritorijās;

(d)

nozveju datums un attiecīgā gadījumā laiks ;

(d)

nozveju datums;

(f)

zvejas rīka tips , tehniskās specifikācijas un izmēri;

(f)

zvejas rīka tips un aptuveni izmēri;

(g)

katras sugas aplēstie daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādi daudzumi vai īpatņu skaits, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru; Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, šo informāciju sniedz par katru zvejas rīka iemetienu vai par katru zvejas darbību ;

(g)

katras sugas aplēstie daudzumi dzīvsvara kilogramos vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaits, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādi daudzumi vai īpatņu skaits, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru; Savienības zvejas kuģiem, kuru lielākais garums ir 12 metru vai vairāk, šo informāciju sniedz zvejas dienas beigās ;

(h)

dzīvsvara ekvivalentā izteikts aplēsto izmetumu apjoms katrai sugai, uz ko neattiecas izkraušanas pienākums;

(h)

aplēsto izmetumu apjoms katrai sugai, uz ko neattiecas izkraušanas pienākums;

(a)

pazaudētā zvejas rīka veidu;

(a)

pazaudētā zvejas rīka veidu un aptuvenos izmērus ;

(b)

datumu un laiku, kad zvejas rīks pazaudēts;

(b)

datumu un aptuveno laiku, kad zvejas rīks pazaudēts;

a)

nozvejotās sugas;

b)

nozvejoto īpatņu skaitu;

c)

nozvejas datumu un ģeogrāfisko pozīciju;

d)

nogalināto īpatņu skaitu;

e)

jūrā atlaisto īpatņu skaitu;

f)

ievainoto un jūrā atlaisto īpatņu skaitu.

a)

tās nepārsniedz 1 % no visu izkrauto sugu svara un

b)

to kopējais svars ir mazāks nekā 100 kg.

a)

šajā punktā noteiktos pielaides ierobežojumus nepiemēro tādu sugu nozvejai, kas atbilst vienam no šādiem nosacījumiem:

b)

dalībvalstīm, kuras ir pieņēmušas uz risku balstītu paraugu ņemšanas plānu, ko apstiprinājusi Komisija, nešķirotu izkrāvumu svēršanai piemēro šādus pielaides ierobežojumus:

(a)

vismaz reizi dienā un attiecīgā gadījumā pēc katra zvejas rīka iemetiena un

(a)

vismaz reizi zvejas dienas beigās un

(b)

pēc pēdējās zvejas darbības pabeigšanas un pirms ieiešanas ostā .

(b)

pēc pēdējās zvejas darbības pabeigšanas un pirms izkraušanas darbību sākšanas .

(g)

zvejas žurnāla datu nosūtīšanas biežumu.

(ba)

pantā iekļauj šādu punktu:

(a)

konkrētu kategoriju zvejas kuģu atbrīvojumu no 1. punktā izklāstītā pienākuma, ņemot vērā izkraujamo zvejas produktu daudzumus un veidu;

(a)

konkrētu kategoriju zvejas kuģu atbrīvojumu no 1. punktā izklāstītā pienākuma, ņemot vērā izkraujamo zvejas produktu daudzumus un veidu un risku, ka netiks ievēroti kopējās zivsaimniecības politikas noteikumi ;

(17)

(17)

(h)

katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj.

(h)

katras sugas daudzumi, kas jāizkrauj , tostarp — atsevišķā ierakstā — daudzumi vai īpatņi, kas nesasniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru .

(c)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(c)

katras citā kuģī pārkrautas sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)

katras sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu;

(d)

katras citā kuģī pārkrautas sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu;

(c)

katras sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(c)

katras citā kuģī pārkrautas sugas FAO trīsburtu kods un attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals, kurā gūtas nozvejas;

(d)

katras sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādus daudzumus vai īpatņu skaitu, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.”;

(d)

katras citā kuģī pārkrautas sugas aplēstie daudzumi produkta svara un dzīvsvara kilogramos, norādot produkta sagatavošanas veidu vai attiecīgā gadījumā īpatņu skaitu, to vidū — atsevišķā ierakstā — tādus daudzumus vai īpatņu skaitu, kas nepārsniedz piemērojamo minimālo saglabāšanas references izmēru.”;

(a)

pārkraušanas deklarācijas formātu un saturu;

(a)

pārkraušanas deklarācijas saskaņotu formātu un saturu;

(f)

izkraušanas datums un laiks;

(f)

izkraušanas pabeigšanas datums un laiks;

(da)

tās vienas iestādes uzdevumiem, kas minēta 5. panta 5. punktā, attiecībā uz izkraušanas deklarācijām;

(db)

izkraušanas deklarācijas datu nosūtīšanas biežumu.

(a)

izkraušanas deklarācijas formātu un saturu;

(a)

saskaņotu izkraušanas deklarācijas formātu un saturu;

(f)

tās vienas iestādes uzdevumiem, kas minēta 5. panta 5. punktā, attiecībā uz izkraušanas deklarācijām;

(g)

citā kuģī pārkraušanas datu nosūtīšanas biežumu.

(23a)

1.

(a)

ir izmantoti 80 % no krājuma vai krājumu grupas, kam noteiktas kvotas un ko zvejo zvejas kuģi, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai

(b)

ir sasniegti 80 % no maksimāli pieļaujamās zvejas piepūles, kas noteikta konkrētajam zvejas rīkam vai zvejniecībai un attiecīgajam ģeogrāfiskajam apgabalam un kas attiecas uz visiem zvejas kuģiem, kuri kuģo ar dalībvalsts karogu, vai to grupu.

(a)

kuģa galvenā dzinēja gadījumā sertificētā dzinēja jauda pārsniedz 221 kW vai

(a)

kuģa galvenā dzinēja gadījumā sertificētā dzinēja jauda pārsniedz 221 kW un

(b)

kuģa galvenā dzinēja gadījumā sertificētā dzinēja jauda ir 120–221 kW un kuģis darbojas apgabalā, kurā piemēro zvejas piepūles režīmu vai dzinēja jaudas ierobežojumus.

(b)

kuģis darbojas apgabalā, kurā piemēro zvejas piepūles režīmu vai dzinēja jaudas ierobežojumus.

(35a)

(39a)

(a)

ievieš reģistrācijas vai licencēšanas sistēmu, ar kuru uzrauga atpūtas zvejā iesaistījušos fizisko un juridisko personu skaitu, un

(a)

pamatojoties uz dalībvalstīs jau pastāvošo praksi, ievieš reģistrācijas vai licencēšanas sistēmu, ar kuru uzrauga atpūtas zvejā iesaistījušos fizisko un juridisko personu skaitu, kā arī atbilstīgu sankciju sistēmu noteikumu neievērošanas gadījumā, informējot šādu licenču pieteikumu iesniedzējus par Savienības saglabāšanas pasākumiem, kas piemērojami šajā apgabalā, tostarp par nozvejas ierobežojumiem un sankciju piemērošanas kārtību , un

(b)

vāc datus par šādā zvejniecībā gūtām nozvejām ; tālab izmanto nozvejas ziņojumus vai citus datu vākšanas mehānismus, kuru pamatā ir metodika, ko paziņo Komisijai .

(b)

ievāc datus par šādās zvejniecībās gūtajām nozvejām , izmantojot vienkāršu, bezmaksas, saskaņotu elektronisku veidlapu vai pieteikumu .

(a)

nodrošina, lai atpūtas zvejā iesaistījušās fiziskās un juridiskās personas par šādiem krājumiem vai sugām katru dienu pēc katra zvejas reisa elektroniski sastādītu un kompetentajām iestādēm sūtītu nozvejas deklarācijas, un

(a)

nodrošina, lai šādu krājumu vai sugu atpūtas zvejā iesaistījušās fiziskās un juridiskās personas saņemtu skaidru informāciju par piemērojamajiem Savienības saglabāšanas pasākumiem un katru dienu vai pēc katra zvejas reisa elektroniski sastādītu un kompetentajām iestādēm sūtītu nozvejas deklarācijas, un

(aa)

zvejas kuģa kapteiņa paziņojumu, kā minēts 3.a punktā;

(b)

datu vākšanu un nozvejas datu reģistrēšanu un iesniegšanu;

(b)

datu vākšanu un nozvejas datu reģistrēšanu un iesniegšanu , izmantojot vienkāršu, bezmaksas un saskaņotu elektronisku veidlapu vai pieteikumu ;

(c)

atpūtas zvejai izmantoto kuģu izsekošanu un

(c)

zvejas tūrismam izmantota un atpūtas zvejai nofraktēta kuģa izsekošanu, un

(d)

atpūtas zvejā izmantoto zvejas rīku kontrolēšanu un marķēšanu.

(d)

atpūtas zvejā izmantoto zvejas rīku vienkāršu un samērīgu kontrolēšanu un marķēšanu.

(44a)

“V.a NODAĻA

Zvejas bez kuģiem kontrole

(a)

zvejas vai akvakultūras produkti tajā ir piederīgi vienai sugai un ir vienādi sagatavoti;

(b)

par jauno partiju (partijām) ir sniegta 58. panta 5. un 6. punktā prasītā izsekojamības informācija;

(b)

par jauno partiju sēriju vai partiju ir sniegta 58. panta 5. un 6. punktā prasītā izsekojamības informācija;

(c)

operators, kas ir atbildīgs par jaunizveidotās partijas laišanu tirgū, spēj sniegt informāciju par tās sastāvu, jo īpaši informāciju par katru no zvejas vai akvakultūras produktu partijām, ko tā satur, un par zvejas vai akvakultūras produktu daudzumu, kurš pievienots no katras partijas, kas veido jauno partiju .

(c)

operators, kas ir atbildīgs par jaunizveidotās zvejas vai akvakultūras produktu partiju sērijas vai partijas darīšanas pieejamu tirgū, spēj sniegt informāciju par tās sastāvu, jo īpaši informāciju par katru no zvejas vai akvakultūras produktu partijām, ko tā satur, tostarp sugām un to izcelsmi .

(c)

sugas FAO trīsburtu kods un zinātniskais nosaukums;

(c)

sugas FAO trīsburtu kods, zinātniskais nosaukums un vispārpieņemtais komercnosaukums ;

(f)

zvejas produktiem – nozvejošanas diena, akvakultūras produktiem – iegūšanas diena; attiecīgā gadījumā – saražošanas diena;

(f)

zvejas produktiem – nozvejošanas vai izkraušanas diena, akvakultūras produktiem – iegūšanas diena vai attiecīgā gadījumā – saražošanas diena;

(d)

jūrā iegūtiem zvejas produktiem – attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals (apgabali), bet saldūdenī iegūtiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem – Regulas (ES) Nr. 1379/2013 38. panta 1. punktā definētais nozvejas vai ražošanas apgabals;

(d)

jūrā iegūtiem zvejas produktiem – attiecīgais ģeogrāfiskais apgabals (apgabali) , kas paziņojumā tiek norādīts kā FAO statistiskais apgabals/apakšapgabals/rajons, kur nozveja tika veikta, un norādes par to, vai nozveja ir veikta atklātā jūrā, reģionālās zvejniecības pārvaldības organizācijas (RZPO) pārvaldības apgabalā vai EEZ, vai saldūdenī iegūtiem zvejas produktiem un akvakultūras produktiem – Regulas (ES) Nr. 1379/2013 38. panta 1. punktā definētais nozvejas vai ražošanas apgabals;

(ha)

jūrā iegūtiem zvejas produktiem — SJO numurs vai cits unikāls nozvejotājkuģa identifikācijas numurs (ja SJO numerācija uz to neattiecas).