Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam (2021.–2030. gads)””

(COM(2021) 615 final)

(2022/C 290/13)

Ziņotājs:

Ákos TOPOLÁNSZKY

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 1.12.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	145/0/4

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK stingri aizstāv un uzsver tās pamatvērtības, kas ir Eiropas Savienības un eiropeiskas cilvēku līdzāspastāvēšanas pamats. Komiteja uzskata, ka antisemītisma izpausmes neatkarīgi no to veida nav savienojamas ar Eiropas vērtībām un normām, jo to rezultātā tiek pārkāptas tiesības un cilvēki tiek izslēgti no sabiedrības, turklāt tās neapdraud tikai attiecīgās kopienas un ebreju dzīvesvidi, bet arī Eiropas mantojumu un mūsdienu Eiropu. Tās ir bīstamas demokrātiskas Eiropas nākotnei, kas par realitāti varēs kļūt tikai plurālistiskā sabiedrībā.

1.2.

Tāpēc EESK nešaubīgi atbalsta stratēģijas (1) izveidi un to, ka pirms tās 2021. gadā ir notikušas plašas apspriedes. Komiteja arī pilnībā piekrīt, ka ir svarīgi ne vien apkarot antisemītismu, bet vienlaikus rūpēties par to, lai tiktu izveidota tāda sabiedriskā politika un sadarbība kopienu līmenī, kas palīdzētu cilvēkiem citam citu pieņemt.

1.3.

Komiteja pilnībā atbalsta arī to, ka stratēģijas mērķis ir ne tikai antisemītisma apkarošana, bet arī atbalsts ebreju dzīvesvidei. Ebreju kopienas un šīs konfesijas cilvēki nav tikai pasīvi pagātnes un mūsdienu situācijas upuri, bet ir arī aktīvi Eiropas sabiedrības locekļi. Komiteja pilnībā atbalsta stratēģijas redzējumu par tādu Eiropas nākotni, kurā ebreju kopienu locekļu skaits palielinātos un šīs kopienas attīstītos. Komiteja ir pārliecināta, ka antisemītisms ir ne tikai tiesību pārkāpums, kas skar Eiropas ebrejus, bet arī pārbaudījums Eiropas idejai, saticīgai līdzāspastāvēšanai Eiropas sabiedrībā, tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai.

1.4.

EESK ir izvēlējusies funkcionālo antisemītisma definīciju, kuru izmanto Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (2) (IHRA) un aktīvi aicina visas dalībvalstis to izvēlēties un izmantot par savas politiskās darbības pamatu.

1.5.

Komiteja vēlas uzņemties katru gadu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā, kas būtu jāizskata kādai no tās galvenajām struktūrvienībām, un vajadzības gadījumā izvērtēt stratēģijas īstenošanu arī ar citiem līdzekļiem (valstu apmeklējums, pētījums u. c.).

1.6.

EESK skatījumā būtu pareizi stratēģijā prioritāru uzmanību veltīt arī izglītībai. Tai ir ļoti būtiska nozīme antisemītisma apkarošanā un novēršanā. Izglītības un apmācības nolūkā sadarbībā ar arodasociācijām un ebreju kopienas pārstāvjiem ir jāsagatavo mācību saturs un pedagoģiskie palīgmateriāli par tādiem svarīgiem jautājumiem kā etniskās neiecietības, rasisma, naida noziegumu un aizspriedumu apkarošana.

1.7.

Medijos ir sistemātiski jāizmanto visi konstitucionālie un Eiropas juridiskie instrumenti, kuri ir paredzēti antisemītiska satura apkarošanai, kā arī zināšanu un izpratnes uzlabošanai par ebreju dzīvesvidi. Ir jāraugās, lai reportāžas par šo tematu būtu līdzsvarotākas un liecinātu par niansētāku šī jautājuma izpratni.

1.8.

EESK iesaka Komisijai domāt par to, ar kādiem līdzekļiem, izstrādājot turpmāko politiku, ebreju dzīvesvides atbalsta ietvaros būtu iespējams nodrošināt ebreju kopienu tiesības saglabāt savu pārliecību un rituālus.

1.9.

EESK skatījumā būtu jāuzlabo pilsoņu un plašas sabiedrības iespējas iepazīties ar ebreju kultūru – mantojumu, kas cieši saistīts ar Eiropas identitāti, un to padarīt cilvēkiem tuvāku. Tas arī dotu lielisku iespēju veicināt cilvēku un kopienu savstarpējo sapratni, kas ir priekšnoteikums gan Eiropas idejas veiksmīgai īstenošanai, gan ebreju identitātes attīstībai un viņu kopienu stiprināšanai.

1.10.

Skaidrs un stabils tiesiskais satvars, ar kuru tiktu sistemātiski izskausta naida runa un ar to saistītās izpausmes, piemēram, dezinformācija, ir ļoti svarīgs un neapejams Eiropas tiesiskās kārtības elements, tomēr ar to vien nepietiek. Tiesiskie satvari būtu jāpapildina ar tādiem izglītības instrumentiem un ar plašā mērogā kopienu līmenī un sabiedrībā izvērstu programmu sistēmu, kas spētu sasniegt pilsoņus.

1.11.

Tā kā visā pasaulē pieaug populisms, ir nepieciešams pastiprināti pievērsties plašākam antisemītisma kontekstam. Nav iespējams izskaust vienu naida izpausmi, ja ārpus tās citas paliek nepamanītas un netiek efektīvi novērstas.

1.12.

Visu dalībvalstu pienākums ir garantēt pilsoņu reliģiskās pārliecības un rituālu brīvību, kā arī tiesības tos praktizēt bez bailēm. Jebkāda veida iebiedēšana ar jebkuriem līdzekļiem saistībā reliģijām vispār un konkrēti saistībā ar ebreju reliģiozitāti būtu jāuzskata par demokrātiskas tiesiskās kārtības pārkāpumu.

1.13.

EESK mudina Eiropas Komisiju veidot spēcīgu ārpolitikas dimensiju antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalsta stratēģiskajai programmai visos aspektos, kas saistīti ar sadarbību ar trešām valstīm un starptautiskajām organizācijām.

1.14.

Lai palielinātu stratēģijas īstenošanas efektivitāti, Komiteja iesaka Padomes līmenī izveidot pastāvīgu antisemītisma uzraudzības un apkarošanas nodaļu.

1.15.

Tā kā sports un konkrēti futbols savas popularitātes un publicitātes dēļ ietver nopietnu antisemītisma risku, bet vienlaikus tas var arī būt viens no galvenajiem šīs realitātes efektīvas apkarošanas instrumentiem, EESK ir pārliecināta, ka šajā jomā arī būtu jāizstrādā stingri ieteikumi un pamatnostādnes.

2. Vispārīgas piezīmes

2.1.

EESK nelokāmi aizstāv un uzsver tās pamatvērtības, kas veido Eiropas Savienības pamatu un ir priekšnoteikums cilvēku saticīgai līdzāspastāvēšanai sabiedrībā. Tās ir cilvēka cieņa, brīvība, demokrātija, līdztiesība, tiesiskums un cilvēktiesību, tostarp minoritāšu tiesību, ievērošana (3). Komiteja uzskata, ka nekādas antisemītisma izpausmes nav savienojamas ar Eiropas vērtībām un normām, jo tās ir tiesību pārkāpumu un atstumtības iemesls, turklāt tās neapdraud tikai attiecīgās kopienas un ebreju dzīvesvidi, bet arī Eiropas mantojumu un mūsdienu Eiropu, kā arī demokrātisku Eiropas nākotni, jo tā varēs kļūt par realitāti tikai plurālistiskā sabiedrībā.

2.2.

Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka stratēģijas mērķis ir ne tikai antisemītisma apkarošana, bet arī atbalsts ebreju dzīvesvidei. Pilnīgi noteikti atzinīgi vērtējams ir stratēģijā izceltais fakts, ka ebreju kopienas un šīs konfesijas cilvēki nav tikai pasīvi pagātnes un mūsdienu situācijas upuri, bet ir arī aktīvi Eiropas sabiedrības locekļi un ka viņu pašreizējais ieguldījums daudzveidīgas un iekļaujošas Eiropas veidošanā ir ļoti nozīmīgs. Komiteja pilnībā piekrīt stratēģijas redzējumam par tādu Eiropas nākotni, kurā ebreju kopienu locekļu skaits palielinātos un šīs kopienas attīstītos.

2.3.

Tāpēc EESK nešaubīgi atbalsta stratēģijas (4) izveidi un to, ka pirms tās 2021. gadā ir notikušas plašas apspriedes. Komiteja arī pilnībā piekrīt, ka ir svarīgi ne vien apkarot antisemītismu, bet vienlaikus rūpēties par to, lai tiktu izveidota tāda sabiedriskā politika, kas veicinātu savstarpēju pieņemamību un šajā nolūkā tiktu iedibināta sadarbība kopienu līmenī. Komiteja arī uzskata, ka tās pienākums ir atbalstīt visus centienus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai ebreju izcelsmes Eiropas pilsoņi varētu dzīvot paļāvībā un drošībā, lai viņi visur Eiropā justos gaidīti un Eiropas Savienībā saskatītu pozitīvas nākotnes perspektīvu.

2.4.

EESK pārliecināta, ka antisemītisms ir ne tikai tiesību pārkāpums, kas skar Eiropas ebrejus, bet arī pārbaudījums Eiropas idejai, cilvēku saticīgai līdzāspastāvēšanai Eiropas sabiedrībā, tiesiskumam, pamattiesībām un demokrātijai. Tātad šī problēma skar visus pilsoņus, kā arī visas atbildīgās politiskās un publiskās organizācijas, un tā ir kā lakmusa papīrs, kas dod iespēju novērtēt mūsu eiropeiskās dzīvesziņas attīstību un Savienības pilsoņu un vērtību aizsargātības līmeni.

2.5.

EESK piekrīt, ka Eiropas Savienības iestādēm un dalībvalstīm ir jāpieņem stratēģija, kas būtu balstīta uz vienotu pieeju, tomēr uzskata, ka ar to vien būs par maz. No stratēģijās nosauktajām vērtībām izrietošie pienākumi ir jāpilda tā, lai rezultāti būtu izmērāmi un pārbaudāmi un tā, lai tie tiktu atzīti par pašsaprotamu attieksmi, kas raksturo cilvēku saticīgu līdzāspastāvēšanu Eiropas sabiedrībā.

2.6.

Līdzīgi tam, kas jau tiek darīts saistībā ar Padomes 2018. gada deklarāciju par antisemītisma apkarošanu (5) un Padomes 2020. gada deklarāciju par antisemītisma apkarošanas integrēšanu visās politikas jomās (6), arī nacionālo stratēģiju un to rīcības plānu izstrādē, īstenošanā, pārraudzībā un izvērtēšanā svarīgi būs ieteikumi, kas formulēti uz pierādījumiem un kopienu apsekojumiem balstītā neatkarīgā pētījumā.

2.7.

Lai palīdzētu dalībvalstīm ieviest un efektīvi pilnveidot savu politiku, EESK iesaka visās dalībvalstīs plaši ieviest antisemītisma apkarošanas tīklu projektu (Networks Overcoming Antisemitism), kuru atbalsta Komisija. Tajā tiek izvērtēti katras dalībvalsts īstenotie antisemītisma apkarošanas pasākumi. Izvērtēšanā tiek izmantoti jautājumi un objektīvi rādītāji, kuru pamatā ir starptautiski un Eiropas standarti (7).

2.8.

EESK ir pieņēmusi un piemēro funkcionālo antisemītisma definīciju, kuru izmanto Starptautiskā holokausta piemiņas alianse (IHRA). Komiteja aicina visas dalībvalstis arī izvēlēties šo definīciju un, balstoties uz to, pieņemt pasākumus un lemt, kādai jābūt valsts un vietējā līmeņa darbībai šajā jomā.

2.9.

EESK atzinīgi vērtē to, ka stratēģijas izstrāde ir balstīta uz plašu konsultāciju procesu, un uzskata, ka tā ir priekšzīmīga pieeja (8). Komiteja uzskata, ka nediskriminācijas princips, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumi un būtība ir pilnībā jāievēro.

2.10.

EESK pilnībā atbalsta koordinatoru vai īpašo sūtņu izraudzīšanos visās dalībvalstīs – šim elementam noteikti ir jābūt ietvertam valstu stratēģijās. Valstij ir jāpalīdz šiem koordinatoriem un sūtņiem darboties brīvi un neatkarīgi un savā darbībā iesaistīt visus ieintersētos sabiedrības locekļus.

2.11.

EESK, būdama Eiropas Savienības pilsoniskās sabiedrības pārstāve, uzskata, ka ir steidzami jārīkojas un jāīsteno ne tikai izolētas kampaņas vai antisemītisma novēršanas kampaņas, bet Eiropas Savienībā jāizveido arī pastāvīga misija, kas rūpētos par pastāvīgu pārraudzību un veicinātu informētību par šo tematu. Tāpēc Komiteja ar pārliecību iesaka Padomes līmenī izveidot arī pastāvīgu nodaļu, kuras uzdevums būtu sekot līdzi antisemītismam un to apkarot (9). Tai būtu jākļūst ne vien par būtisku un atpazīstamu simbolu, bet arī jāpalīdz dalībvalstīm nozīmīgajā darbā, kuru īsteno par antisemītisma apkarošanu un ebreju dzīvesvides atbalstu atbildīgā ES koordinatore un par antisemītismu atbildīgā Eiropas Parlamenta darba grupa.

2.12.

Komiteja vēlas uzņemties katru gadu šo jautājumu iekļaut darba kārtībā, kas būtu jāizskata kādai no tās galvenajām struktūrvienībām un vajadzības gadījumā izvērtēt stratēģijas īstenošanu arī ar citiem līdzekļiem (valstu apmeklējums, pētījums u. c.).

3. Izglītības un jaunatnes politika

3.1.

EESK skatījumā būtu pareizi stratēģijā prioritāru uzmanību veltīt arī izglītībai. Tai ir ļoti būtiska nozīme antisemītisma apkarošanā un novēršanā. Lai gan tiesību aktiem un tiesību, tostarp krimināltiesību, piemērošanai, protams, ir ļoti liela nozīme no paaudzes paaudzē nodota naida apkarošanā, tomēr ilgtermiņā attieksmes, publiskā diskursa un domāšanas izmaiņas būs iespējams panākt tikai ar izglītības politikas un Kopienas instrumentu palīdzību.

3.2.

Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūras 2019. gada ziņojums (10) skaidri atklāj, ka antisemītiski uzbrukumi ļoti bieži ir vērsti pret 18–34 gadus veciem jauniešiem un ir daudzu šo jauniešu ikdienas realitāte. Ebreju skolām ir nepieciešama aizsardzība visā Eiropā. EESK iesaka, ka vidusskolu skolēniem, studentiem un gados jauniem pieaugušajiem vajadzētu uzņemties galveno lomu šīs stratēģijas īstenošanā, tajā iesaistot jauniešu organizāciju nodarbību vadītājus un studentu organizācijas, kā arī kopā ar visiem šiem cilvēkiem iedibināt pastāvīgas apspriedes un dialogu, tostarp vietējā līmenī. Viņu pieredze naida runas un naida noziegumu, sociālo mediju un izglītības jomā arī ir ļoti svarīga, jo viņiem var nākties reaģēt pirmajiem un noteiktos gadījumos viņi var būt galvenie antisemītisko uzbrukumu adresāti.

3.3.

EESK skatījumā stratēģijā būtu jāiekļauj arī uz līdzradīšanu balstītie pasākumi, kuros ar mērķi panākt, lai pārmaiņas būtu dziļas, ir iesaistītas visas ieinteresētās personas, tostarp citas minoritāšu grupas un pastāvošo starpkonfesiju organizāciju pārstāvji.

3.4.

Dažkārt izrādās, ka universitātes un zinātnieku kopienas ir kļuvušas par antisemītisma intelektuāliem perēkļiem. Universitāšu atbildīgo personu dalībai antisemītisma apkarošanā vajadzētu būt šīs stratēģijas prioritātei, un pamatnostādnes šajā saistībā ir ietvertas UNESCO publikācijā “Novērst antisemītismu ar izglītības palīdzību” (11), kuru noteikti būtu ieteicams praksē īstenot saistošā veidā. Šīs pamatnostādnes konkrēti ietver pārredzamu mehānismu iedarbināšanu pēc antisemītisma izpausmēm, respektīvi, piemērotu procedūru, ziņojumus par incidentiem un to pārraudzību, neaizmirstot visu universitātes vadības pieņemto antisemītisko pasākumu anulēšanu.

3.5.

Lai skolu un augstskolu mācībspēkiem sniegtu skaidrojumus par to, ko nozīmē antisemītisms, ir jāpanāk, lai stratēģijā minētās apmācības un izglītības iespējas kļūtu pieejamas praksē. Vienlaikus ar finanšu līdzekļiem un ar apmācības organizēšanu ir jāmudina skolas šajā jomā ieviest izpratnes veicināšanas un zināšanu pilnveidošanas programmas, kurās būtu iesaistītas gan pilsoniskās, gan reliģiskās ebreju organizācijas. Tā mērķis ir apkarot negacionismu, dezinformēšanu, kā arī holokausta pieslēpšanu un trivializēšanu un novērst jebkādas darbības, kuru mērķis ir slavināt nacistus un viņu sabiedrotos. Līdzīgas programmas varētu tikt piedāvātas arī (integrācijas) kursos, kas paredzēti migrantiem. EESK uzskata, ka ir vēlams un būtu lietderīgi, lai Eiropas Savienības un dalībvalstu lēmumu pieņemšanas struktūrvienību locekļi arī varētu piedalīties apmācībā, kurā viņi varētu pilnveidot ar ebreju kopienu un citām minoritātēm saistītas kompetences.

3.6.

Domājot par Eiropas ebreju kopienas nākotni un drošību, EESK iesaka, lai dalībvalstis savām atbildīgajām ministrijām nosaka pienākumu izskatīt valsts izglītības programmu un mācību iestāžu programmu saturu un pamatnostādnes tādās jomās kā antisemītisms un ebreju vērtību un identitātes atzīšana. Komiteja mudina arī sadarbībā ar arodasociācijām un ebreju kopienas pārstāvjiem apmācības un izglītības vajadzībām radīt mācību saturu un pedagoģiskos palīgmateriālus par būtiskiem jautājumiem. To vidū vajadzētu būt cīņai pret etnisko neiecietību, rasismu, naida noziegumiem un aizspriedumiem.

3.7.

Komiteja iesaka Komisijai izstrādāt pieejamus pedagoģiskos informatīvos palīglīdzekļus, kas būtu izprotami visām attiecīgajām grupām un kuros izglītības valodā un minoritāšu, īpaši ebreju kopienu, vajadzībām būtu izklāstīts, ko nozīmē būt daļai no Eiropas Savienības, kas balstīta uz demokrātijas vērtībām un cilvēka pamattiesībām un kurā daudzveidība un diskriminācijas apkarošana ir pašsaprotamas un neapstrīdamas vērtības.

3.8.

EESK iesaka antisemītisma apkarošanu un ebreju vērtību atzīšanu skaidri iekļaut vidējo un augstāko izglītības iestāžu politiskajā diskriminācijas apkarošanas darba kārtībā.

3.9.

Komiteja iesaka turpmākajā sabiedriskajā politikā, kas vērsta uz ebreju dzīvesvides atbalstu, jauniešu organizācijām piešķirt vienu no galvenajām lomām. Tas būtu jādara visās stratēģijā minētajās jomās, un būtu jāpanāk, lai šīs organizācijas savas darbības īstenošanai saņemtu piemērotu politisko lēmumu pieņēmēju atbalstu.

4. Mediji

4.1.

Antisemītiska satura apkarošanas nolūkā būtu jāpanāk, lai plašsaziņas līdzekļi savā ikdienas darbā veic izšķirīgus pasākumus, kuru pamatā būtu kopīgās vērtības un lai tie, vajadzības gadījumā izmantojot sociālo mediju kampaņas, apņēmīgi atbalstītu tāda pozitīva satura izplatīšanu, ar kuru tiktu atzīta minoritāšu, tostarp ebreju izcelsmes personu, cieņa un tiesības.

4.2.

Ebreju kopienu un to locekļu atspoguļojums tradicionālajos plašsaziņas līdzekļos un sociālajos medijos pārsvarā ir ļoti šaurs, un uzmanības centrā galvenokārt ir antisemītiskas vardarbības un terorisma sekas, kā arī holokausta kolektīvā atmiņa Eiropā, lai arī šie temati ir ļoti svarīgi un par to nozīmību nav nekādu šaubu. Tomēr būtu ļoti interesanti līdztekus tiem veidot arī pozitīvu saturu, kas, piemēram, atspoguļotu ebreju mūsdienu izpildītājmākslu vai ebreju svētkus, popularizētu ebreju valodas ar pamatdomu, ka cilvēku saticīga līdzāspastāvēšana mūsu sabiedrībā ir svarīga.

4.3.

Līdztekus kultūras norisēm Eiropas Savienības dalībvalstīs pilsoniskās sabiedrības vai ebreju kopienas organizācijas, kuru mērķis, ņemot vērā Eiropas Savienības vērtības un mērķus, ir iekļaujošāka un demokrātiskāka Eiropa, pašlaik īsteno vairākus projektus un iniciatīvas. Šīs iniciatīvas norisinās vairākās jomās, kuru vidū ir arī rasisma apkarošana, cilvēktiesības, vides aizsardzība un kultūras daudzveidība.

4.4.

EESK skatījumā papildus sociālo mediju sniegtajām iespējām iepazīties ar ebreju kopienas tradicionālajām vērtībām un konkrētu to izpausmi, būtu vēlams rūpēties, lai plašai sabiedrībai būtu priekšstats par to, ka ebreju kopienas aktīvisms pozitīvi ietekmē sabiedrību kopumā un ka arī tas var spēcīgi palīdzēt apkarot stereotipus (12).

4.5.

Ir svarīgi ar apmācības un ar žurnālistu informēšanas palīdzību medijos uzlabot zināšanas un izpratni par ebreju dzīvesvidi un panākt, lai reportāžas par šo tematu būtu līdzsvarotākas un liecinātu par dziļāku šā jautājuma izpratni.

4.6.

Ir svarīgi plašsaziņas līdzekļos izmantot visus konstitucionālos un Eiropas juridiskos līdzekļus, kas ir pieejami antisemītiska satura apkarošanai. Šajā nolūkā ar plašsaziņas līdzekļu valsts uzraudzības iestāžu un novērošanas organizāciju līdzdalību būtu jāveic sistemātiski izpētes pasākumi.

5. Kultūra

5.1.

EESK skatījumā ir svarīgi uzlabot pilsoņu un plašas sabiedrības piekļuvi ebreju kultūrai, jo tas ir mantojums, kas ir nesaraujami saistīts ar Eiropas identitāti, un panākt, lai tas viņiem kļūtu daudz tuvāks. Tādējādi rastos arī lieliska iespēja veicināt indivīdu un kopienu savstarpējo saprašanos, kas ir priekšnoteikums Eiropas idejas panākumiem, kā arī ebreju identitātes attīstībai un viņu kopienu stiprināšanai.

5.2.

Tā kā pēc holokausta pavisam nedaudz cilvēku ikdienā saskaras ar ebreju dzīvesvidi, ir arvien svarīgāk, lai skolās tiktu mācīts par ebreju kultūru kā par nenoliedzamu, svarīgu un neatņemamu Eiropas kultūras elementu.

5.3.

EESK ir pārliecināta, ka kultūras mantojums ir jāatzīst, jāciena un jāpopularizē kā dzīva realitāte, kuras attīstība turpinās. To nedrīkst pasniegt kā vienkāršu tālas pagātnes mantojumu. Tāpēc vietējā līmenī ir nepieciešams pastiprināts atbalsts un iesaiste, kā arī ir jāveicina partnerību veidošana ar ieinteresētajām pusēm.

5.4.

Lai gan stratēģijā ir minēta Faru konvencija (13), tajā nav skatīts tās praktiskās piemērošanas jautājums. Šajā konvencijā paredzētais satvars un pamatnostādnes ir reāli jātransponē, lai veicinātu sadarbību un attīstību zinātnes, kultūras, mākslas un izglītības jomā, neaizmirstot arī par tūrismu.

5.5.

Komiteja aicina Eiropas Savienības iestādes, dalībvalstis, pilsoniskās sabiedrības organizācijas un sociālo partneru organizācijas atzinīgi novērtēt ebreju ieguldījumu Eiropas Savienībā un to pasniegt kā svarīgu un nenoliedzamu mūsu kopējās kultūras sastāvdaļu. Iedvesmai šajā ziņā varētu kalpot Vācijā aizvadītais Ebreju dzīves un kultūras gads, kura mērķis bija atzīmēt 1 700 gadskārtu, kopš laika, kad ebreji sākuši dzīvot Vācijā. Komiteja ierosina atbalstīt Eiropas Ebreju kultūras dienas, iesaistot tajās attiecīgās iestādes un pilsonisko sabiedrību, un mudina sadarboties ar Eiropas Padomi saistībā ar Kultūras maršrutu programmas īstenošanu un tās paplašināšanu.

5.6.

Ja nepastāv neviena šāda veida iniciatīva, būtu jāizstrādā valsts normas un pamatnostādnes ebreju kultūras mantojuma aizsardzībai un saglabāšanai, kā arī šā mantojuma aktivizēšanai, vienlaikus tam nodrošinot nepieciešamo finansējumu. Būtu jāatbalsta ebreju kultūras klātesamība un tās atspoguļojums starpkultūru dialogā.

5.7.

EESK uzskata, ka ir svarīgi izveidot ilgtermiņā integrētas kultūras mantojuma saglabāšanas stratēģijas, kas būtu balstītas uz vietējo kopienu līdzdalību un pamatotos uz daudzdisciplīnu pieeju. Būtu arī jāveicina to īstenošana ar finanšu instrumentu palīdzību. Šajā nolūkā ir jāapzina galvenās ieinteresētās personas (vietējās kopienas, pašvaldības, brīvprātīgie, aktīvisti, sociālie partneri, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, ebreju reliģiskās kopienas, baznīcas, reģionālās un valsts iestādes, publiskās pārvaldes iestādes), jāparedz informācijas, līdzdalības un konsultāciju metodes, jāuzskaita sadarbības un partnerības iespējas un sistemātiski jāatbalsta šie procesi. Ir svarīgi uz pastāvīga pamata iesaistīt vislielāko ebreju mantojuma saglabāšanas organizāciju Eiropā – Eiropas Ebreju kultūras un mantojuma saglabāšanas un attīstības apvienību.

6. Naida runa, naida noziegumi un drošība

6.1.

Skaidrs un spēcīgs tiesiskais satvars, ar kuru tiktu sistemātiski izskausta naida runa un ar to saistītās izpausmes, piemēram, dezinformācija, ir ļoti svarīgs un vajadzīgs Eiropas tiesību sistēmas elements, tomēr ar to vien nepietiek. Papildus tam ir nepieciešami plaša mēroga izglītības līdzekļi un programmas, kas spētu sasniegt pilsoņus un kas cita starpā veicinātu digitālo kultūru un izglītošanu informācijas jomā, vienlaikus piešķirot reālu izpausmi atbildīga pilsoniskuma vērtībām, un kas piedāvātu apmācību pret aizspriedumiem un dezinformāciju, lai veidotu savstarpējās sapratnes kultūru.

6.2.

EESK skatījumā ir svarīgi izprast, kādi cēloņi ir visu veidu vardarbībai pret ebrejiem un viņu kopienām, un šos cēloņus uzskaitīt, lai būtu iespējams uz to efektīvi reaģēt ne vien ar krimināltiesību instrumentiem, bet arī balstoties uz kopienu un sabiedrības līmenī veiktu pasākumu sistēmu, kas ir efektīvāka. Konkrētāk, šie pasākumi varētu izpausties kā kampaņas, kas tiktu vērstas uz diskriminācijas novēršanu; kā palīdzība pilsoniskās sabiedrības organizācijām mērķgrupu apmācībā, lai tās varētu atpazīt naida runu un naida noziegumus, un šo grupu mudināšana reaģēt; kā atbalsts un finansiāla palīdzība šīm organizācijām, lai tās īstenotu pārraudzības darbību, vāktu informāciju un sagatavotu ziņojumus valstu un starptautiskā līmenī.

6.3.

EESK skatījumā pilsoņu atbildība šajās jomās nav vienāda. Pirmām kārtām ir jāuzsver to cilvēku atbildība, kuru darbība visspēcīgāk ietekmē aizspriedumus sabiedrībā, un attiecīgā gadījumā ir galvenokārt jāvēršas tieši pret šo personu darbību un smagākajos gadījumos tās jāsoda. Tie ir politikas pārstāvji, valsts un vietējās administrācijas ierēdņi, kā arī tiesībaizsardzības dienestu un tiesu iestāžu pārstāvji. Viņu izdarītie pārkāpumi ir jāizskata prioritāri un tas ir jādara paredzētajā kārtībā.

6.4.

Šajās iestādēs, īpaši tiesībaizsardzības dienestos, ir nepieciešams stiprināt iekšējo apmācību, kas vērsa uz izpratnes palielināšanu. Lai būtu iespējams izstrādāt politiku ar mērķi atklāt, kādi ir personāla aizspriedumi un uzlabot stāvokli, regulāri ir jāveic apsekojumi un jāizvērtē situācija, kas tajos valda.

6.5.

EESK iesaka Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūrā padziļināti analizēt pašreizējo stāvokli, un noteikt, kāda ir ebreju dzīvesvides drošība un kas to apdraud. Vienlaikus ar komunikācijas līdzekļu un sabiedriskās politikas instrumentu palīdzību dalībvalstīs būtu jāizmeklē un jānovērš dezinformācijas mēģinājumi, kas vērsti pret ebreju kopienu un kuru pamatā ir nepatiesa vai kļūdaina informācija, īpaši par rituālo darbību.

6.6.

Būtu jāstiprina tiesībaizsardzības dienestu un ebreju kopienas organizāciju sadarbības institucionalizētie mehānismi, kā arī jānodrošina apmācība, kas nepieciešama, lai policija varētu identificēt tieši šāda veida pārkāpumus un to iemeslus, kas balstīti uz aizspriedumiem. Saskaņā ar “ES stratēģiju par cietušo tiesībām (2020.–2025. gads)” (14) ir jāatbalsta ebreju kopienas un pilsoniskās sabiedrības spēja cietušajiem sniegt palīdzības pakalpojumus. Eiropas Savienības līmenī vajadzētu paredzēt vienotu un pilnīgu tādu datu vākšanu, kurus būtu vieglāk salīdzināt.

6.7.

Populisma pieaugums pasaules mērogā un nepieciešamība to apkarot liek pastiprināti pievērsties plašākam antisemītisma sociālajam kontekstam, jo ksenofobija, homofobija, transfobija, rasisms, anitičigānisms bieži vien iet roku rokā ar antisemītismu, un nav iespējams novērst viena veida naidu, ignorējot citus. Tie ir tikai dažādi vienas un tās pašas sociālās parādības simptomi, kurus atsevišķi nav iespējams efektīvi izskaidrot un novērst.

6.8.

Eiropas ebreju kopienas saskaras ar nepieciešamību stiprināt drošību pie savām skolām, sinagogām un kopienas centriem. Dalībvalstīm šajā jomā būtu jāizvēlas globāla un visaptveroša pieeja būtu jāparedz pasākumi un/vai finansējums, kas dotu iespēju šos jautājumus atrisināt tā, lai tiktu panākta ebreju iestāžu un dzīvesvides drošība.

7. Reliģiskās pārliecības un prakses brīvība

7.1.

Visu dalībvalstu pienākums ir garantēt pilsoņu reliģiskās pārliecības un rituālu brīvību, kā arī tiesības tos praktizēt bez bailēm. Iebiedēšana pret reliģijām vispār un, konkrēti, pret ebreju reliģiozitāti jebkādā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem būtu jāuzskata par demokrātiskās tiesiskās kārtības pārkāpumu.

7.2.

Starpreliģiju dialogam ir nepieciešamas stratēģijas, kuru pamatā būtu reālas dažādām reliģiskajām organizācijām kopējas vērtības. To nav iespējams uzskatīt tikai par pieklājības žestu un to šādā formā īstenot. Šā procesa atbalstam ir nepieciešami specifiski valstu instrumenti.

7.3.

Ebreju kopienas vēlas, lai tiktu novērsta pieaugošā juridiskā neskaidrība par rituālo kaušanu (Shechita) un apgraizīšanu (Brit Mila). Šis jautājums būtu vienoti jāatrisina Eiropas Savienības līmenī. EESK tāpēc iesaka šos jautājumus sistemātiski apspriest ar ebreju kopienām un atrisināt juridiski – būtu jāatzīst, ka tie ir tūkstošiem gadus senas ebreju dzīvesvides prakses neatņemama sastāvdaļa, tostarp Eiropā.

8. Starptautiskā dimensija

8.1.

8.2.

EESK ir gandarīta, ka Komisijas paziņojumā ir ņemti vērā starptautiskie aspekti, un uzskata, ka kaimiņattiecību politikas instrumenti un Eiropas Savienības attīstības sadarbības instrumenti, kā arī tie instrumenti, kas dod iespēju kandidātvalstis tuvināt Eiropas Savienībai, ir mehānismi, kas ir piemēroti antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam.

9. Sports

9.1.

Tā kā sports un konkrēti futbols savas popularitātes un publicitātes dēļ ietver spēcīgu antisemītisma risku, bet vienlaikus tas var būt viens no galvenajiem šā fenomena efektīvas apkarošanas instrumentiem, EESK ir pārliecināta, ka šajā jomā arī būtu jāizstrādā stingri ieteikumi un pamatnostādnes. No šāda viedokļa Komiteja atbalsta Starptautiskās Futbola federācijas labas prakses pamatnostādnes, kuras saistītas ar daudzveidību un diskriminācijas apkarošanu, jo tās arī varētu kļūt par būtisku atsauci šai stratēģijai.

9.2.

Sporta federācijām un organizācijām būtu katram tematam jānosaka mērķi, pamatojoties uz Starptautiskās Futbola federācijas ieteikumiem (reglamenti, sankcijas un to īstenošanas pārraudzība, izglītošana, tīklu veidošana un sadarbība, komunikācija un iespēju vienlīdzība).

9.3.

EESK uzskata, ka būtu jāveido un plaši jāievieš līdzjutējiem, klubiem un apvienībām paredzēta pedagoģiska sagatavošana un informācijas programmas, kas liecinātu par to skaidru apņemšanos šos mērķus īstenot. Pienākums piedalīties līdzīgā apmācībā varētu tikt noteikts arī kopā ar līdzjutējiem noteiktām sankcijām. Tas varētu tikt paredzēts papildus kriminālsodiem vai neatkarīgi no tiem.

9.4.

Komiteja uzskata, ka ir nepieciešams sagatavot pedagoģiskus materiālus līdzjutēju kopienai, jo tie palīdzētu viņiem uzlabot izpratni par to antisemītisma vēsturisko kontekstu, kas saistīts ar sportu un palīdzētu veidot iekļautības kultūru (15).

9.5.

Nacionālās federācijas un klubi būtu jāmudina ar sporta līdzekļiem un sadarbībā ar attiecīgajām vietējām organizācijām sagatavot izglītojošas publikācijas un izpratnes veidošanas programmas (16).

Briselē, 2022. gada 23. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Komisijas paziņojums COM(2021) 615 final, “ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam”.

(2) “Antisemītisms ir noteikti uzskati par ebrejiem, kas var izpausties kā naids pret ebrejiem. Diskursīvas un fiziskas antisemītisma izpausmes, kas ir vērstas pret ebrejiem vai citu tautību cilvēkiem un/vai viņu īpašumu, pret ebreju kopienas iestādēm un reliģiskām vietām.” Skatīt: https://www.holocaustremembrance.com/fr/resources/working-definitions-charters/la-definition-operationnelle-de-lantisemitisme-utilisee-par.

(3) Līguma par Eiropas Savienību un Līguma par Eiropas Savienības darbību konsolidētā versija, https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/HTML/?uri=CELEX:12012M/TXT&from=LV.

(4) Komisijas paziņojums COM(2021) 615 final, “ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam”.

(5) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-15213-2018-INIT/lv/pdf.

(6) https://data.consilium.europa.eu/doc/document/ST-13637-2020-INIT/lv/pdf.

(7) https://www.noa-project.eu/report-cards/. Ar šīs metodoloģijas palīdzību tiek izvērtēta katras dalībvalsts darbības līnija desmit jomās, kas uzskaitītas stratēģijā, proti, izglītība, naida noziegumi, naida runa, plašsaziņas līdzekļi, holokausta piemiņa, sports, starpreliģiju dialogs, reliģijas brīvība, kultūra un mantojuma aizsardzība un drošība. Gandrīz visas tās pamatā esošās normas ir balstītas uz standartiem, ievirzēm, ieteikumiem vai starptautiskām pamatnostādnēm, kuras ir apstiprinājušas ES iestādes vai citas starptautiskās organizācijas (piemēram, EDSO vai UNESCO).

(8) Rezultātā no 76 punktiem, kas iekļauti 9 Eiropas ebreju organizāciju (B’nai B’rith International, organizācijas “Ebreji – iekļaujošai Eiropai” (CEJI), Pasaules Ebreju kongress, Eiropas Ebreju kongress, Eiropas Ebreju studentu savienība, Eiropas Progresīvā jūdaisma savienība, Amerikas Ebreju komiteja, Eiropas Ebreju kultūras un kultūras mantojuma saglabāšanas un veicināšanas apvienība, B’nai B’rith Europe) sagatavotajā kopējā ieteikumā, stratēģijas galīgajā versijā ir ietverti 58 punkti.

(9) EESK priekšsēdētājas uzruna, SOC specializētās nodaļas 2022. gada 10. februāra sanāksmē, atklājot debates par antisemītismu, kuras norisinājās saistībā ar atzinumu SOC/704 “ES stratēģija antisemītisma apkarošanai un ebreju dzīvesvides atbalstam”.

(10) “Eiropas ebreju jaunieši: antisemītisma uztvere un pieredze”, https://fra.europa.eu/sites/default/files/fra_uploads/fra-2019-young-jewish-europeans_en.pdf.

(11) https://en.unesco.org/preventing-violent-extremism/education/antisemitism.

(12) Lai iepazītos ar konkrētiem šāda veida kampaņu un projektu piemēriem, skatīt: https://www.noa-project.eu/profiles/.

(13) https://www.coe.int/en/web/conventions/full-list?module=treaty-detail&treatynum=199.

(14) https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=CELEX:52020DC0258.

(15) Piemēram https://changingthechants.eu/wp-content/uploads/2021/10/Guidelines.ENGpdf.pdf.

(16) “Chelsea” kluba rokasgrāmata tam ir labs piemērs: https://www.efdn.org/wp-content/uploads/2018/05/CFC-CST-KIO-Antisemitism-Stewards-Guide-2018.pdf. Tāda ir arī iniciatīva “Show Racism The Red Card” (Rasismam – sarkano kartīti): https://www.theredcard.org/.