Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai “ES Augsnes stratēģija 2030. gadam. Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā””

(COM(2021) 699 final)

(2022/C 290/21)

Ziņotājs:

Arnaud SCHWARTZ

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 20.12.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.3.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.3.2022.
Plenārsesija Nr.	568
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	169/0/5

1. Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas paziņojumu “Augsnes stratēģija 2030. gadam” un vēlas regulāri saņemt informāciju un aktīvi piedalīties priekšlikuma par augsnes aizsardzību sagatavošanā.

1.2.

Augsne ir stratēģisks un apdraudēts ekonomikas un vides resurss, un attiecībā uz to ir vajadzīgs mērķu, programmu un noteikumu kopums. Komiteja aicina Komisiju veicināt tādu Eiropas tiesisko regulējumu, kas efektīvi novērstu augsnes degradāciju, atbalstītu atjaunošanas programmas un parādītu ceļu virzībai uz labu augsnes veselības stāvokli. Komiteja arī aicina piešķirt nepieciešamos līdzekļus no Eiropas budžeta Augsnes stratēģijas īstenošanai.

1.3.

Lai īstenotu stratēģiju, Eiropas Komisija paredz pieņemt Augsnes veselības aktu. Tomēr EESK iesaka veikt plānoto ietekmes novērtējumu un pēc tam lemt par piemērotākajiem instrumentiem. Lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visām ieinteresētajām personām, kuras darbojas ar augsni un tās izmantošanu saistītās ekonomikas nozarēs, EESK iesaka šajā regulējumā balstīties arī uz šādiem principiem:

—	sniegt uz zinātniski stabila pamata izstrādātu skaidru “veselīgas augsnes” definīciju, rādītājus un robežvērtības;

—	pamatojoties uz “veselīgas augsnes” definīciju, noteikt skaidrus mērķrādītājus 2030. gadam;

—	nodrošināt pienācīgu vides aizsardzības un klimatrīcības līmeni;

—	pilnībā ievērot subsidiaritātes principu, ņemot vērā augsnes neviendabīgumu, izmantojuma daudzveidību un izmantošanas prasības, dažādos ģeoloģiskos, klimatiskos un ainaviskos apstākļus, kā arī atšķirīgos apdraudējumus un jau spēkā esošos valstu noteikumus;

—	noteikt izglītības, konsultāciju, zināšanu pārneses un augsnes aizsardzības stimulēšanas pasākumu prioritāti salīdzinājumā ar papildu juridiskiem pienākumiem;

—	administratīvo slogu visiem dalībniekiem saglabāt saprātīgā līmenī, vienlaikus nodrošinot pieņemamas tā izmaksas.

1.4.

Komiteja iesaka pēc iespējas plašāk apspriest likumdošanas iniciatīvas saturu ar ekonomikas un sociālās jomas dalībniekiem, kā arī ar pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Tāpēc Komiteja aicina Komisiju pēc iespējas ātrāk nākt klajā ar priekšlikumu, lai atvēlētu laiku diskusijām pirms balsojuma par tekstu pašreizējā likumdošanas pilnvaru termiņā.

1.5.

Komiteja uzsver, ka ir jāpievēršas visiem augsnes degradācijas aspektiem, īpašu uzmanību pievēršot jautājumiem par augsnes piesārņojumu, zemes izmantošanu pilsētu attīstībā un infrastruktūrā, kā arī par organisko vielu noplicināšanu lauksaimniecības augsnēs, jo šīm parādībām ir īpaši dziļa un potenciāli neatgriezeniska ietekme uz augsnes veselību un tās spēju sniegt ekosistēmu pakalpojumus.

1.6.

Eiropā ir liela augsnes daudzveidība, kas atspoguļo klimata, ģeoloģijas un zemes izmantošanas atšķirības; apdraudējumi, kuriem pakļauta augsne, atšķiras arī pēc to veida un intensitātes, tāpēc politika, kas izstrādāta augsnes degradācijas novēršanai, ir jāpielāgo dažādiem ģeogrāfiskiem un kultūras apstākļiem. Dalībvalstu tiesību akti augsnes aizsardzības jomā ir neviendabīgi un sadrumstaloti, un daudzu dalībvalstu politika un tiesiskais regulējums nepievēršas daudziem augsnes apdraudējumiem.

1.7.

Komiteja arī norāda, ka ir ļoti svarīgi steidzami pievērsties cilvēka izraisīto klimata pārmaiņu ietekmei uz augsni. Tāpēc Komiteja stingri iesaka jaunajā ES Augsnes stratēģijā iekļaut pasākumus pret eroziju un pārtuksnešošanos, kas saistītas ar ārkārtējiem plūdiem, sausumu un ugunsgrēkiem.

1.8.

Komiteja pauž nopietnas bažas par zemes platību aizņemšanu urbanizācijas procesu ietekmē, jo tas vairumā gadījumu ietekmē auglīgu augsni līdzenumos un piekrastes teritorijās. Mērķis pilnībā “apstādināt zemes platību aizņemšanas neto pieaugumu”, kas jāsasniedz līdz 2050. gadam, ir jāpapildina ar stimuliem, lai veicinātu pamestu teritoriju atkārtotu izmantošanu un neizmantotu necaurlaidīgu virsmu iepriekšējā stāvokļa atjaunošanu.

1.9.

Komiteja uzskata, ka prioritāte – kas atbilst mērķim izveidot aprites un resursu ziņā efektīvu ekonomiku – ir aizsargāt Eiropas augsnes ekoloģisko produktivitāti, tādējādi samazinot ES pieprasījuma ietekmi uz trešām valstīm. EESK uzskata, ka absolūta prioritāte ir pabeigt iniciatīvas, lai starptautiskajā tirdzniecībā ieviestu garantijas, ka netiks veikta atmežošana.

2. Vispārīga informācija

2.1.

Komisija 2020. gada 20. maijā publicēja priekšlikumu ES Biodaudzveidības stratēģijai 2030. gadam. Šajā paziņojumā uzsvērts, ka “augsne ir ārkārtīgi nozīmīgs neatjaunojams resurss – tā ir vitāli svarīga cilvēka un ekonomikas veselībai, kā arī pārtikas un jaunu zāļu ražošanai” (1), un ka jārisina jautājums par zemes platību aizņemšanu un augsnes ekosistēmu atjaunošanu. Tajā pausta Komisijas apņemšanās 2021. gadā atjaunināt Augsnes aizsardzības tematisko stratēģiju un attīstīt programmas “Apvārsnis Eiropa” augsnes veselības un pārtikas misiju, lai izstrādātu risinājumus augsnes veselības un funkciju atjaunošanai.

2.2.

Eiropas Parlaments 2021. gada 28. aprīlī pieņēma rezolūciju par augsnes aizsardzību, uzsverot nepieciešamību aizsargāt, ilgtspējīgi apsaimniekot un atjaunot Eiropas augsnes, saglabāt to daudzfunkcionālo nozīmi un spēju atbalstīt veselīgas pārtikas un izejvielu ražošanu un nodrošināt sabiedrībai daudzveidīgus ekosistēmu pakalpojumus. Rezolūcijā uzsvērts, ka veselīga augsne ir būtiska, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus, tai skaitā klimatneitralitāti un biodaudzveidības atjaunošanu. Tāpat rezolūcijā paustas bažas par vienlīdzīgu konkurences apstākļu neesamību starp dalībvalstīm, ņemot vērā to dažādos augsnes aizsardzības režīmus, un izteikts aicinājums Komisijai “pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu, ES mērogā izstrādāt kopēju tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un ilgtspējīgai izmantošanai”.

2.3.

Eiropas Parlaments 2021. gada 9. jūnijā atzinīgi novērtēja ierosināto Eiropas Biodaudzveidības stratēģiju 2030. gadam un apstiprināja rezolūciju, kurā starp gandrīz 200 ieteikumiem ir īpaši uzsvērta augsnes biodaudzveidības kardināli svarīgā nozīme. Eiropas Parlaments vēlreiz mudina Komisiju iesniegt priekšlikumu, lai izstrādātu kopēju tiesisko regulējumu augsnes aizsardzībai un “efektīvi integrēt šo aizsardzību visās attiecīgajās ES politikas jomās”. Eiropas Parlaments savā rezolūcijā arī norāda, ka “ES ir apņēmusies līdz 2030. gadam panākt zemes degradācijas neitralitāti, taču šķiet, ka šis mērķis netiks sasniegts”, kā tas secināts Revīzijas palātas īpašajā ziņojumā (2).

2.4.

Komisija 2021. gada 17. novembrī ES Biodaudzveidības stratēģijas ietvaros publicēja priekšlikumu par ES Augsnes stratēģiju ar apakšvirsrakstu “Veselīgas augsnes cilvēku, pārtikas, dabas un klimata labā”.

2.5.

Komisijas priekšlikums atjaunina iepriekšējo Augsnes stratēģiju saskaņā ar Eiropas zaļā kursa stratēģisko misiju, lai risinātu klimata un biodaudzveidības krīzi un atbalstītu ES centienus attiecībā uz globālu rīcību augsnes jomā.

2.6.

Stratēģijas mērķis ir sniegt izšķirošu ieguldījumu daudzu zaļā kursa mērķu sasniegšanā, tai skaitā: cīnīties pret pārtuksnešošanos un atjaunot degradētu zemi un augsni, kā arī censties līdz 2030. gadam panākt, ka pasaule ir zemes degradācijas ziņā neitrāla (ilgtspējīgas attīstības mērķis (IAM) Nr. 15.3); veicināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) piesaisti; līdz 2027. gadam panākt labus virszemes ūdeņu ekoloģiskos un ķīmiskos rādītājus; līdz 2030. gadam samazināt barības vielu zudumus vismaz par 50 % un pesticīdu kopējo izmantojumu un ar tiem saistīto risku – par 50 %; samazināt augsnes piesārņojumu līdz līmenim, ko vairs neuzskata par kaitīgu ne cilvēka veselībai, ne dabiskajām ekosistēmām, tādējādi panākot no toksikantiem brīvu vidi līdz 2050. gadam; un apturēt aizņemtu zemes platību neto pieaugumu 2050. gadam (3).

2.7.

Minētajā stratēģijā “veselīga augsne” ir definēta kā augsne, kurai ir labi ķīmiskie, bioloģiskie un fizikālie rādītāji un kura tādējādi spēj pastāvīgi nodrošināt pēc iespējas vairāk no tās sagaidāmo ekosistēmu pakalpojumu, piemēram, pārtikas un biomasas nodrošināšana, ūdens uzglabāšana un filtrēšana, minerālvielu un barības vielu aprite, dzīvības un bioloģiskās daudzveidības uzturēšana, oglekļa uzkrāšana, kā arī atbalsts cilvēku darbībām un ainavu un kultūras mantojuma saglabāšana. Šī definīcija atbilst Apvienoto Nāciju Organizācijas sniegtajai definīcijai (4). Saskaņā ar stratēģijā izklāstīto redzējumu laba augsnes veselība ir jāpanāk līdz 2050. gadam, apņemoties nodrošināt ilgtspējīgu zemes izmantošanu un atjaunošanu: Eiropas Komisija lēš, ka pašlaik 60–70 % ES augsnes nav veselīgas pašreizējās apsaimniekošanas prakses dēļ (5) un starp valstīm pastāv lielas atšķirības, tomēr mērķis līdz 2030. gadam panākt veselīgu augsni 75 % apmērā, radikāli mainot pašreizējo zemes apsaimniekošanas praksi, ir gan iespējams, gan nepieciešams (6).

2.8.

Stratēģijas mērķis ir nodrošināt tādu pašu augsnes aizsardzības līmeni, kāds pastāv attiecībā uz ūdeni un gaisu, tādējādi novēršot tiesību aktu trūkumu augsnes aizsardzības jomā ES līmenī. Tāpēc tajā ir paziņots, ka pēc ietekmes novērtējuma, subsidiaritātes pārbaudes un apspriešanās ar ieinteresētajām personām un dalībvalstīm līdz 2023. gadam tiks izstrādāts Augsnes veselības tiesību akts. Ar jauno Augsnes veselības aktu būtu jārisina augsnes degradācijas pārrobežu ietekme un jānodrošina politikas saskaņotība ES un valstu līmenī, lai sasniegtu stratēģijas mērķus.

2.9.

Stratēģija ietver jaunu brīvprātīgu un juridiski saistošu pasākumu kombināciju, kas jāizstrādā, pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu un pamatojoties uz esošo valstu augsnes politiku, kuras mērķis ir:

—	uzlabot organisko augšņu un kūdrāju aizsardzību;

—	atbalstīt Komisijas iniciatīvu attiecībā uz ilgtspējīgiem oglekļa cikliem, tostarp atbalstot oglekļa sekvestrēšanas praksi lauksaimniecības augsnēs;

—	atbalstīt izraktās augsnes atkārtotu izmantošanu, tai skaitā ieviešot “pasi”, lai nodrošinātu, ka tā tiek transportēta, apstrādāta un atkārtoti izmantota drošā veidā;

—

pieprasīt dalībvalstīm līdz 2023. gadam noteikt valsts mērķus, lai samazinātu zemes platības, ko aizņem jaunas apdzīvotas vietas un infrastruktūra, saskaņā ar mērķi līdz 2050. gadam apstādināt “aizņemtu zemes platību neto pieaugumu”, kā arī ieviest hierarhiju pilsētu augsnes labākai izmantošanai, par prioritāti nosakot apbūvētās vides atkārtotu izmantošanu un pakāpeniski atceļot vietējos fiskālos ieguvumus, ko dod lauksaimniecības zemes pārveidošana būvētā vidē;

—	drošā un ilgtspējīgā veidā veicināt organisko vielu, piemēram, komposta, digestāta, notekūdeņu dūņu, pārstrādātu kūtsmēslu un citu lauksaimniecības atlieku, reciklēšanu;

—	novērtēt, aizsargāt un atjaunot augsnes biodaudzveidību;

—	integrēt un koordinēt augsnes un ūdens apsaimniekošanu un veicināt dabā balstītu risinājumu pieņemšanu virszemes ūdeņu un lietus ūdeņu apsaimniekošanai;

—	atbalstīt ilgtspējīgu augsnes apsaimniekošanu lauksaimniecībā;

—	pārraudzīt pārtuksnešošanās tendences un pieņemt pasākumus, lai mazinātu un novērstu augsnes degradāciju;

—	novērst augsnes piesārņošanu, regulējot un ierobežojot mikroplastmasas, polifluoralkilsavienojumu (PFAS) un citu toksisku ķīmisku vielu izmantošanu un izdalīšanos augsnē;

—	sadarboties ar dalībvalstīm, lai identificētu un attīrītu kontaminētas vietas;

—	izvērtēt, vai ir iespējams ieviest zemes darījumos izmantojamu augsnes veselības sertifikātu;

—	uzlabot augsnes monitoringu un pieņemt digitālos rīkus barības vielu pārvaldībai;

—	būtiski finansēt pētījumus par augsnes biodaudzveidību un risinājumiem augsnes degradācijas un kontaminācijas novēršanai;

—	īstenot komunikācijas, izglītojošus pasākumus un iedzīvotāju iesaistīšanas pasākumus, lai veicinātu augsnes veselību.

2.10.

EESK savā 2017. gada atzinumā NAT/713 “Zemes izmantošana ilgtspējīgai pārtikas ražošanai un ekosistēmu pakalpojumiem” piekrita, ka atjauninātam ES politikas satvaram ir būtiska nozīme augsnes ilgtspējīgā izmantošanā un aizsardzībā, it īpaši attiecībā uz lauksaimniecības augsni, tostarp labas augsnes stāvokļa definīciju, vienotu terminoloģiju un saskaņotiem uzraudzības kritērijiem, un aicināja ES politikas pasākumos iekļaut augsnes ilgtspējīgas apsaimniekošanas principus.

3. Vispārīgas piezīmes

3.1.

Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas priekšlikumu par Eiropas augsnes stratēģiju 2030. gadam, kas ir cieši saistīta ar zaļo kursu un Komisijas redzējumu pārvērst klimata pārmaiņu draudus, biodaudzveidības samazināšanos un vides degradāciju par iespēju pārveidot ES par modernu, resursu ziņā efektīvu un konkurētspējīgu ekonomiku.

3.2.

Komiteja atzīst, ka veselīgai augsnei ir stratēģiska nozīme, jo tā ir viens no svarīgākajiem dabas resursiem, uz ko iedzīvotāji var paļauties, lai nodrošinātu savu labklājību un drošību.

3.3.

Komiteja apzinās, ka augsne ir unikāls un ierobežots resurss, ko apdraud dažādi faktori. Augsnes degradācija un ar to saistītais auglības zudums var palielināt Eiropas ietekmi uz globālajām augsnēm, palielinot atkarību no pārtikas un nepārtikas izejvielu importa no trešām valstīm, kurās neatbilstošas audzēšanas pieaugums izraisa zemes degradācijas procesus, kas saistīti ar atmežošanu un SEG emisijām.

3.4.

Komiteja uzsver absolūto prasību un nepieciešamību pabeigt iniciatīvas, lai tirdzniecībā ar trešām valstīm ieviestu garantijas, ka netiks veikta atmežošana, un uzskata, ka saskaņā ar uzdevumu izveidot aprites un resursu ziņā efektīvu ekonomiku prioritāra nozīme ir pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt iekšējā pieprasījuma ietekmi, aizsargājot un atjaunojot Eiropas augsnes ilgtermiņa ekoloģisko produktivitāti. Ilgtspējīgāka augsnes izmantošana, balstoties uz agroekoloģijas principiem, var radīt lielas pārmaiņas gan Eiropas, gan pasaules mērogā, lai sasniegtu Eiropas zaļā kursa mērķus un ANO 2030. gada programmas ilgtspējīgas attīstības mērķus.

3.5.

Nepieciešams pārvarēt šauro priekšstatu par augsni kā tikai apdzīvotu vietu un darbības platformu: tā kā augsne ir sarežģīta biotiska sistēma, no kuras ir atkarīga ekosistēmu pakalpojumu un būtisku preču nodrošināšana, tās apsaimniekošanai nepieciešama atbilstoša pārvaldība, tostarp zemes īpašnieku un izmantotāju pārvaldība, vietējo administratoru atbildība un valstu valdību pasākumi. Eiropai ir jāuzņemas vadība, jo problēmas, kas saistītas ar pārtikas nodrošinājumu, ūdens uzglābšanu, biodaudzveidības saglabāšanu un reaģēšanu uz klimata pārmaiņām, ir cieši saistītas ar labu augsnes apsaimniekošanu.

3.6.

Komiteja uzsver, ka Augsnes stratēģijā ir jāizmanto godīgas metodes un rīki augšņu ilgtspējīgai apsaimniekošanai saskaņā ar subsidiaritātes principu: katram pārvaldības līmenim, kas atbild par zemes izmantošanu, jāuztic atbilstoši uzdevumi un pienākumi, un, piešķirot līdzekļus, jānodrošina pienācīgi resursi; īpaša uzmanība jāpievērš mazo lauku kopienu atbalstam. Komiteja arī aicina vairāk iekļaut iedzīvotājus, pilsoniskās sabiedrības organizācijas, arodbiedrības un uzņēmumus, sadalot pienākumus un resursus, lai sasniegtu mērķi novērst augsnes degradāciju.

3.7.

—	sniegt uz zinātniski stabila pamata izstrādātu skaidru “veselīgas augsnes” definīciju, rādītājus un robežvērtības;

—	pamatojoties uz “veselīgas augsnes” definīciju, noteikt skaidrus mērķrādītājus 2030. gadam;

—	nodrošināt pienācīgu vides aizsardzības un klimatrīcības līmeni;

—	pilnībā ievērot subsidiaritātes principu, ņemot vērā augsnes neviendabīgumu, izmantojuma daudzveidību un izmantošanas prasības, dažādos ģeoloģiskos, klimatiskos un ainaviskos apstākļus, kā arī atšķirīgos apdraudējumus un jau spēkā esošos valstu noteikumus;

—	noteikt izglītības, konsultāciju, zināšanu pārneses un augsnes aizsardzības stimulēšanas pasākumu prioritāti salīdzinājumā ar papildu juridiskiem pienākumiem;

—	administratīvo slogu visiem dalībniekiem saglabāt saprātīgā līmenī, vienlaikus nodrošinot pieņemamas tā izmaksas.

3.8.

Jaunajam priekšlikumam par augsnes aizsardzību jārada sinerģija ar tiesību aktiem klimata, ūdens, gaisa un biodaudzveidības jomā, kā arī ar kopējo lauksaimniecības politiku. Komiteja aicina Komisiju savlaicīgi iesniegt politikas satvaru, lai dotu iespēju plašāk apspriest tā saturu ar dažādām ieinteresētajām pusēm, pirms tas tiks iesniegts galīgajai apstiprināšanai pašreizējā sasaukuma laikā.

4. Īpašas piezīmes

4.1.

No augsnes degradācijas veidiem viens no vissmagākajiem un grūtāk novēršamajiem noteikti ir zemes izmantošana, kas saistīta ar urbanizācijas procesiem: laikposmā no 2012. līdz 2018. gadam ES 28 valstīs tika aizņemti 539 km2 zemes gadā, no kuriem 78 % tika aizņemti uz lauksaimniecības zemju rēķina, un tikai 13 % no urbānās attīstības projektiem tika īstenoti uz reciklētas zemes (7). Komiteja uzskata, ka mērķis līdz 2050. gadam pilnībā “apstādināt zemes platību aizņemšanas neto pieaugumu” ir jāpapildina ar īsākiem starpposma un reālistiskiem mērķiem, kā arī ar stimuliem, lai veicinātu pamestu apdzīvotu vietu atkārtotu izmantošanu un neizmantotas sablīvētas virsmas atjaunošanu. Mērķos samazināt zemes izmantošanu pilsētu attīstībai un infrastruktūrai var un vajadzētu ņemt vērā atšķirīgo demogrāfisko attīstību dalībvalstīs un reģionos. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš piekrastes teritorijas aizsardzībai un atjaunošanai, it īpaši Vidusjūras krastam, kurā ir notikuši plaši urbanizācijas procesi, radot ievērojamu kaitējumu piekrastes biodaudzveidībai un tūrismam.

4.2.

Neskartās dabisko ekosistēmu augsnes ir galvenais biodaudzveidības atbalsta avots un dabiska oglekļa krātuve, kuras statuss ir jāsaglabā. Tāpēc Komiteja uzskata, ka Augsnes stratēģijā par prioritāti jāizvirza šādas augsnes un ar to saistītās veģetācijas aizsardzība, saglabājot to integritāti un atbalstot to apsaimniekošanu, izmantojot atbilstošu lopkopību vai kultivēšanu.

4.3.

Būtu īpaši jāatbalsta pastāvīgo ganību un pļavu uzturēšana, jo to pienācīga apsaimniekošana, izmantojot ilgtspējīgu lopkopību, var palīdzēt saglabāt ar oglekli bagātas augsnes.

4.4.

Augsnes organiskās vielas ir galvenais komponents, kas regulē augsnes spēju uzturēt augstu biodaudzveidības līmeni un nodrošināt ekosistēmas pakalpojumus, kas saistīti ar tās auglību, kā arī veido no atmosfēras absorbētā oglekļa krājumus. Organisko vielu samazināšanās Eiropas augsnēs ir galvenais iemesls bažām, galvenokārt saistībā ar auglības zudumu un pārtuksnešošanās risku, kā arī no tā izrietošajām SEG emisijām: saskaņā ar aprēķiniem tās sasniedz vairāk nekā 170 miljonu tonnu CO2 gadā (8) jeb vairāk nekā 4 % no ES27 globālajām SEG emisijām, kas galvenokārt saistītas ar organiskās un kūdras augsnes zemes izmantojuma maiņu. Ar jauno Augsnes stratēģiju būtu jānodrošina kūdrāju un mitrāju aizsardzība un atbilstošā veidā jāatbalsta lauksaimnieki, izmantojot jaunus ieņēmumu veidus tādas prakses ieviešanai, kuras pamatā ir agroekoloģiskas koncepcijas, kas veicina organisko vielu saglabāšanu un palielināšanu augsnēs. Par prioritāti būtu jānosaka zināšanu izplatīšana par labu praksi un lauksaimniecības augsnes ilgtspējīgu apsaimniekošanu, un tā it īpaši būtu jāvērš uz mazajiem lauksaimniekiem.

4.5.

Papildus tam, ka tiek atzīta organisko vielu nozīme augsnē, EESK uzsver, ka ir jāizvairās no augsnes minerālo barības vielu noplicināšanās vai zuduma. Mēslošanas līdzekļi jālieto atbilstoši kultūraugu vajadzībām, izvairoties no pārmērīgas izmantošanas un cenšoties līdz 2030. gadam – saskaņā ar stratēģijas “No lauka līdz galdam” mērķrādītājiem – par 50 % samazināt slāpekļa un fosfora noplūdi no augsnes.

4.6.

Augsnes, kas cietušas no agrāka vai nesena rūpnieciskā piesārņojuma, joprojām apdraud sabiedrības veselību un ūdens resursu ķīmisko stāvokli; 2,8 miljonos vietu ES ir potenciāli piesārņota augsne, no kuras aptuveni 390 000 ir nepieciešama attīrīšana (9). Lēmumi par to atjaunošanu būtu jāpieņem saskaņā ar ilgtspējīgas sanācijas kritērijiem un pamatojoties uz konkrētās vietas riska analīzi. Komiteja sagaida, ka stratēģija, pamatojoties uz visprogresīvāko valstu pieredzi, nodrošinās viendabīgas metodes un kritērijus šo procedūru veikšanai, lai izvairītos no būtiskām neatbilstībām, kas konstatētas dažādos valstu noteikumos.

4.7.

Komiteja atzinīgi vērtē to, ka stratēģijā galvenā uzmanība pievērsta jēdzienam “veselīga augsne” (10), un uzsver, ka ir jāizstrādā efektīvu rādītāju sistēma, lai nepārprotami atspoguļotu augsnes veselības stāvokli Augsnes veselības indeksā, vispārīgos sasniedzamos mērķus un to sasaisti ar Eiropas pedoklimatisko apstākļu daudzveidību. Lai uzraudzītu šo mērķu sasniegšanu, jābūt pieejamiem uzticamiem instrumentiem, ar ko viennozīmīgi aplēst augsnes veselības indeksu katrā atsevišķā zemes gabalā.

4.8.

Komiteja uzsver, ka ir jāpalielina informētība un zināšanas par augsni, tās ekoloģiju un funkcijām. Šim nolūkam ir jāatbalsta iedzīvotāju informēšanas programmas un izglītības programmas skolām, kā arī apmācība lauksaimniekiem un kopumā profesionāļiem, kas strādā ar zemi un augsni, tradicionālajās vai jaunajās bioekonomikas un aprites ekonomikas jomās, kā arī vietējiem un reģionālajiem lēmumu pieņēmējiem, no kuriem ir atkarīga izvēle, kas nosaka zemes izmantojuma izmaiņas.

4.9.

Piekļuve veselīgai augsnei ir būtiska dažādām ekonomikas nozarēm; stratēģijas ekonomiskā un sociālā ietekme nedrīkst atstāt sekas uz nodarbinātību un konkurētspēju. Īpaši ir jāaizsargā ienākumi lauku kopienās un ģimenēs, kuru ienākumi ir atkarīgi no augsnes. Ar stratēģiju būtu jānodrošina izmaksu un ieguvumu taisnīga sadale starp ieinteresētajām personām: būtu jāaizsargā neaizsargātās grupas un reģioni, jāatbalsta naturālo saimniecību lauksaimnieki un jāpiešķir līdzekļi kopienām, kurām tie ir vajadzīgi.

Briselē, 2022. gada 23. martā

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas priekšsēdētāja

Christa SCHWENG

(1) Eiropas Komisija, 2020. gads, Biodaudzveidības stratēģija 2030. gadam, https://ec.europa.eu/environment/strategy/biodiversity-strategy-2030_lv.

(2) Eiropas Revīzijas palātas Īpašais ziņojums Nr. 33/2018 “Cīņa pret pārtuksnešošanos Eiropas Savienībā: pieaugošs apdraudējums, tāpēc jārīkojas aktīvāk”.

(3) Stratēģija attiecas uz augsni kā sarežģītu un bioloģiski aktīvu sistēmu (pedosfēru), kas nodrošina sauszemes veģetāciju, atrodas saskarē starp litosfēru un atmosfēru un mijiedarbojas ar hidrosfēru. Tā neietver jūras un ezeru nogulsnes. Saskaņā ar FAO paziņojumiem augsne nodrošina 95 % no pasaulē ražotās pārtikas produkcijas.

(4) Healthy soils are the basis for healthy food production, FAO 2015. gads, https://www.fao.org/documents/card/en/c/645883cd-ba28-4b16-a7b8-34babbb3c505/.

(5) Ziņojums “Caring for soil is caring for Life”, ko Eiropas Komisijas uzdevumā 2020. gadā sagatavoja Mission Board for Soil Health and Food, https://op.europa.eu/en/web/eu-law-and-publications/publication-detail/-/publication/32d5d312-b689-11ea-bb7a-01aa75ed71a1.

(6) Turpat.

(7) EVA (2020), Zemes platību aizņemšana Eiropā – Rādītāju novērtējums, https://www.eea.europa.eu/data-and-maps/indicators/land-take-3/assessment.

(8) JRC-EK (2015. gads), Soil threats in Europe: status, methods, drivers and effects on ecosystem services, technical report https://esdac.jrc.ec.europa.eu/public_path/shared_folder/doc_pub/EUR27607.pdf.

(9) JRC-EK, 2018. gads, Status of local soil contamination in Europe https://publications.jrc.ec.europa.eu/repository/handle/JRC107508.

(10) “Redzējums un mērķi: līdz 2050. gadam panākt labu augsnes veselību”, Eiropas Komisija (2021), ES Augsnes stratēģija 2030. gadam, https://ec.europa.eu/environment/publications/eu-soil-strategy-2030_en.