Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2009/138/EK attiecībā uz proporcionalitāti, uzraudzības kvalitāti, pārskatu sniegšanu, ilgtermiņa garantiju pasākumiem, makroprudenciālajiem instrumentiem, ilgtspējas riskiem, grupas un pārrobežu līmeņa uzraudzību”

(COM(2021) 581 final – 2021/0295 (COD))

un “Priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko izveido apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrību atveseļošanas un noregulējuma režīmu un groza Direktīvas 2002/47/EK, 2004/25/EK, 2009/138/EK, (ES) 2017/1132 un Regulas (ES) Nr. 1094/2010 un (ES) Nr. 648/2012”

(COM(2021) 582 final – 2021/0296 (COD))

(2022/C 275/08)

Ziņotājs:	Jörg Freiherr FRANK VON FÜRSTENWERTH
Līdzziņotājs:	Christophe LEFÈVRE

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Parlaments, 22.11.2021. Eiropas Savienības Padome, 26.11.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 114. un 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Ekonomikas un monetārās savienības, ekonomiskās un sociālās kohēzijas specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	8.2.2022.
Pieņemts plenārsesijā	23.2.2022.
Plenārsesija Nr.	567
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	169/0/2

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) piekrīt Eiropas Komisijas atziņai, ka “Maksātspēja II” regulējums, kas balstās uz trim pīlāriem (kvantitatīvās prasības pašu kapitālam; uzņēmējdarbības organizācija, uzraudzība; ziņošana, pārredzamība), ir pierādījis savu vērtību. Tomēr, ņemot vērā pieredzi, kas gūta saistībā ar valsts parāda krīzi, ņemot vērā zemo procentu likmju politiku un sākotnējo ietekmi, ko radījusi Covid-19 pandēmija, kas nebūt nav beigusies, un zināšanas par to, ka būs citas krīzes, tiesiskais regulējums ir jāpielāgo.

1.2.

EESK ļoti atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Komisija vēlas risināt jautājumu par sistēmiskajiem riskiem apdrošināšanas nozarē. Apdrošinātāju riska profils mainās. Klimata krīzes apstākļos apdrošināšanas nozare izjūt lielu spiedienu, it īpaši saistībā ar apdrošināšanu pret klimata pārmaiņu sekām un jauniem vides riskiem (piemēram, biodaudzveidības jomā). Lielākus riskus apdrošinātājiem rada arī viņu arī kā ieguldītāju loma. It īpaši nav pienācīgi novērtēti materiālie, atbildības un pārejas riski, kas saistīti ar klimata pārmaiņām.

1.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi izveidot tiesisko regulējumu, kurā apdrošināšanas nozarei būs piešķirta (vēl) lielāka loma kā ieguldītājam, kas palīdz finansēt pārkārtošanās procesu uz ilgtspējīgu ekonomiku un cīņu pret Covid-19 sekām. Vienlaikus EESK uzsver, ka pilsoniskajai sabiedrībai ir ļoti svarīga finanšu nozares stabilitāte, un tādēļ aicina apdrošināšanas nozarē nodrošināt stabilu pašu kapitāla pietiekamību un riskgatavību. Apdrošināšanas nozares nestabilitāte ievērojami negatīvi ietekmētu centienus pārvarēt klimata krīzi un pandēmiju.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.   Komisijas priekšlikums

2.1.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas atziņai, ka “Maksātspēja II” regulējums, kas balstās uz trim pīlāriem (kvantitatīvās prasības pašu kapitālam; uzņēmējdarbības organizācija, uzraudzība; ziņošana, pārredzamība), ir pierādījis savu vērtību. Tas Eiropas apdrošināšanas nozarei ir palīdzējis sekmīgi pārvarēt valsts parāda krīzes, darboties ieilgušās zemo procentu likmju politikas apstākļos un palīdzējis pārvarēt sākotnējo Covid-19 pandēmijas radīto ietekmi, kura nebūt nav beigusies. EESK uzskata, ka, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, piemērojot noteikumus, noteikti ir lietderīgi izdarīt vajadzīgos secinājumus. Jo īpaši tas attiecas uz proporcionalitāti, kapitāla pietiekamības noteikumiem un riskgatavību. Tieši abi pēdējie punkti ir izšķiroši, lai būtu iespējams nodrošināt uzņēmumiem vajadzīgo kapitālu un tādējādi arī apdrošinātāji varētu kļūt par produktu nodrošinātājiem un ieguldītājiem ekonomikā.

2.2.   Saskanība ar citām ES politikas jomām

2.2.1.

Eiropas zaļā kursa īstenošana un Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšana ir galvenā prioritārā politika, kuras īstenošanai būs vajadzīgi lieli publiskā un privātā kapitāla ieguldījumi. Eiropas apdrošināšanas nozare ar ieguldījumu portfeli, kas 2020. gadā pārsniedza 10 biljonus EUR, kā ilgtermiņa investors varētu sniegt ievērojami lielāku ieguldījumu nekā patlaban, lai finansētu pāreju uz klimatneitrālu ekonomiku, infrastruktūras projektus un mājokļus par pieņemamu cenu. Nozares spējas šajā jomā ievērojamā mērā noteiks “Maksātspēja II” sistēmā paredzētie noteikumi attiecībā uz kapitāla pietiekamību un riskgatavību.

2.2.2.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas mērķi izveidot tiesisko regulējumu, kurā apdrošināšanas nozarei būs piešķirta (vēl) lielāka kā ieguldītājam, kas palīdz finansēt pārkārtošanās procesu uz ilgtspējīgu ekonomiku un cīņu pret Covid-19 sekām. Vienlaikus EESK uzsver, ka nedrīkst apdraudēt “Maksātspēja II” sistēmas aizsardzības mērķus, proti, apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu aizsardzību un finanšu stabilitātes saglabāšanu. Tomēr šāds apdraudējums varētu rasties, ja, atbalstot Eiropas zaļo kursu, tiktu mīkstināti stingrie ieguldījumu riska novērtēšanas noteikumi, ko piemēro apdrošinātājiem. “Maksātspēja II” sistēmā paredzētajos patērētāju aizsardzības noteikumos būtu jāiekļauj apdrošināšanas nozares ieguldījumi un darbības nozarēs, kurās apdrošinātāji iegulda līdzekļus, izpildot iestāžu vai valdības prasības. Pēc tam par šiem ieguldījumiem var piemērot attiecīgu atlīdzību vai sodu. Jebkurā gadījumā visiem ieguldījumiem saistībā ar Eiropas zaļo kursu vai, piemēram, NextGenerationEU ir jāveic tāds pats riska novērtējums kā jebkuriem citiem ieguldījumiem. Lai nodrošinātu ilgtspējīgu apdrošināšanas uzraudzību, ir jāveic ar faktiem pamatots riska novērtējums un no tā izrietošs kapitāla novērtējums. EESK pilnībā atbalsta Eiropas Komisijas nodomu pārskatīt spēkā esošos noteikumus par kapitāla pietiekamību, lai noteiktu, kādos gadījumos tie ir izraisījuši neatbilstošu (pārmērīgu vai nepietiekamu) kapitāla pietiekamību. Eiropas Komisijas priekšlikumi parāda, kādu rīcības brīvību tas var radīt. Tomēr, ja kapitāla prasības ir pārāk zemas (piemēram, ar klimata pārmaiņām saistītie riski), tās ir jāpalielina, lai nodrošinātu nozares stabilitāti.

2.2.3.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas turpmākos centienus ievērojami paātrināt kapitāla tirgu savienības izveidi. Izveidojot vienoto tirgu, būtu vieglāk finansēt gan Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas iespējas, gan zaļo kursu. To veicinātu jau vien tas tas, ja patērētāji redzētu, ka sekmīgi turpinās patiesa finanšu tirgu iekšējā tirgus izveide, lai gan joprojām ir daudzi juridiski un faktiski šķēršļi, kas kavē kapitāla tirgu savienības izveidi.

2.2.4.

EESK atzinīgi vērtē ierosinājumu apdrošināšanas nozari intensīvāk iesaistīt zaļās pārkārtošanās finansēšanā. Apdrošināšanas nozarei būtu arī jācenšas mazināt visu tās ieguldījumu un apdrošināšanas darbību negatīvo ietekmi uz vidi un sociālo jomu. Šajā ziņā ir lietderīga piesaiste ES taksonomijai. EESK aicina sistemātiski ņemt vērā arī sociālos ilgtspējas mērķus. Galu galā darba ņēmēju tiesību un cilvēktiesību neievērošana var paaugstināt riskus.

2.2.5.

Abos priekšlikumos dažādos punktos ir paredzēta “Maksātspēja II” sistēmas vienkāršošana. Tas ir vērtējams atzinīgi. Tāpēc nav atbalstāms un ir noraidāms ierosinājums, ka tagad iekšējo modeļu lietotājiem būs jāsniedz arī pārskati saskaņā ar standarta formulu. Dubulta ziņošana ir jāizslēdz.

2.3.   Deleģētie akti

2.3.1.

EESK apzinās, ka Eiropas Komisijai ir tiesības izdot deleģētos aktus, ar kuriem nosaka konkrētus, galvenokārt tehniskus, noteikumus. Komisija ir izvirzījusi virkni priekšlikumu, kurus tā ir paredzējusi īstenot ar deleģētajiem aktiem. Šie priekšlikumi ir ļoti svarīgi, un tiem ir liela ekonomiska nozīme. Jāpiemin, piemēram, svārstīguma pielāgojums, atbilstības pielāgojums un ekstrapolācija, kā arī ļoti politisks lēmums par to, cik lielā mērā būtu jāatvieglo zaļā kursa finansēšana un kādi ierobežojumi būtu jāpiemēro ar to saistīto ieguldījumu riska novērtējumā. Tāpat kā citās jomās EESK atbalsta svarīgu ekonomikas politikas jautājumu pieņemšanu parastā likumdošanas kārtībā, iesaistot Parlamentu un apspriežoties ar pilsonisko sabiedrību, nevis pieņemšanu deleģēto aktu veidā. Pirms “Maksātspēja II” paketes pieņemšanas Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai un EESK vajadzētu būt skaidram priekšstatam par deleģēto aktu saturu un ietekmi.

2.4.   Pārkalibrēšanas novērtējums – Ietekmes novērtējumi: konkurētspēja

2.4.1.

EESK ierosina turpmākajos gados pilnībā izvērtēt “Maksātspēja II” sistēmas loģiku. Pamatnosacījumi daudzējādā ziņā ir mainījušies un arī turpmāk mainīsies, padarot šādu novērtējumu nepieciešamu. Šajā kontekstā konkurētspējas pārbaude varētu noderēt, lai noteiktu grozīto noteikumu ietekmi uz Eiropas apdrošināšanas nozares konkurētspēju pasaules tirgū.

3.   Īpašas piezīmes

3.1.   Proporcionalitāte un robežvērtības

3.1.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas centienus stiprināt proporcionalitātes principa ievērošanu. Ļoti sarežģītā un apgrūtinošā tiesiskā regulējuma vienkāršošana īpaši svarīga ir mazākiem apdrošinātājiem, kuriem ir mazāki riski un kuri ir svarīga reģionālās daudzveidības daļa. Ir pareizi, ka “Maksātspēja II” prasības attiecībā uz risku pārvaldību un ziņošanu ir jāpārskata un jāpielāgo, pamatojoties uz noteikumiem. Tomēr Komiteja pauž nožēlu par to, ka joprojām noteicošais ir uzņēmuma lielums, nevis uzraudzības prasību apjoma saskaņošana ar apdrošinātāja uzņēmējdarbības modelī iespējamajiem faktiskajiem riskiem.

3.1.2.

Svarīga Eiropas apdrošināšanas tirgus priekšrocība ir lielu un mazu apdrošinātāju daudzveidība. Apdrošinātāji, kas darbojas starptautiskā mērogā, un apdrošinātāji, kuriem ir stabils stāvoklis reģionos. Tieši tikpat daudzveidīgas to kā akciju sabiedrību vai kooperatīvo sabiedrību juridiskās formas. Šo daudzveidību nedrīkst apdraudēt, uzliekot apdrošinātājiem pārmērīgu birokrātisko slogu.

3.2.   Ilgtermiņa garantijas

3.2.1.

EESK atbalsta Eiropas Komisijas ieceri nodrošināt apdrošināšanas nozarei iespēju vairāk iesaistīties Eiropas zaļā kursa īstenošanas, cīņas pret klimata pārmaiņām un to sekām un Covid-19 pandēmijas seku pārvarēšanas finansēšanā, izmantojot attiecīgu kapitāla pietiekamību. Eiropas zaļā kursa īstenošanu nedrīkst kavēt nepietiekams finansējums pārejai uz ilgtspējīgu ekonomiku, un ilgtspējīgas attīstības mērķus nedrīkst apdraudēt nepietiekamas kapitāla prasības, kas vidi spēcīgi piesārņojošas darbības mākslīgi pārvērš ienesīgos ieguldījumos. Šo jautājumu risināšanā izšķiroša nozīme būs noteikumu par nepieciešamajām kapitāla prasībām pārskatīšanai. EESK uzskata, ka “Maksātspēja II” noteikumus drīkst grozīt tikai tā, lai neapdraudētu apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu aizsardzības uzraudzības mērķus un finanšu stabilitātes saglabāšanas mērķi. Mērķim jābūt panākt pareizo līdzsvaru starp, no vienas puses, stimuliem apdrošinātājiem ieguldīt līdzekļus darbībās, kas vērstas uz sociāliem un vides mērķiem, un, no otras puses, uzraudzības prasībām. Tas vēl nav nodrošināts.

3.2.2.

EESK atbalsta Komisijas priekšlikumus, kuros ilgtermiņa ieguldījumu svārstīgumu paredzēts mazināt ar ierosināto svārstīguma pielāgojumu. Tomēr vienlaikus Komisija palielina svārstīgumu, pārejot uz relatīvo riska korekciju (procentuālo atvilkumu no starpības). Tas nav lietderīgs risinājums. Nav skaidrs, kāpēc arī turpmāk nav iespējams izmantot jau spēkā esošo riska korekciju.

3.2.3.

Eiropas Komisijas priekšlikumi attiecībā uz riska rezerves pārveidošanu (piemēri: kapitāla izmaksu 5 % likme un likviditātes faktora neievērošana), procentu likmju risku, kā arī starpības un procentu likmju risku korelāciju ir lietderīgi, neapdraudot “Maksātspēja II” paredzētos aizsardzības mērķus. Tomēr īpaša uzmanība ir jāpievērš 2. līmeņa dokumentiem, jo priekšlikumiem, kas rada vispārējus uzlabojumus, var būt arī negatīva ietekme uz mazo un vidējo apdrošinātāju ieguldījumu portfeļiem.

3.2.4.

EESK pamatā atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumus pārskatīt atbilstības kritērijus ilgtermiņa kapitālieguldījumu aktīvu kategorijai, vienlaikus nodrošinot finanšu stabilitāti. Tādējādi apdrošināšanas sabiedrības varēs izmantot labvēlīgu kapitāla režīmu, nodrošinot ilgtermiņa kapitāla resursus ekonomikai, ar nosacījumu, ka šis kapitāls tiek ieguldīts saskaņā ar sociālajiem un vides mērķiem. Ir jāizvairās no pārāk sarežģītiem noteikumiem. Arī šajā gadījumā galīgo novērtējumu var veikt tikai tad, ja ir zināmi 2. līmeņa- priekšlikumi.

3.2.5.

Eiropas Komisija ir paziņojusi, ka vēlas ierosināt jaunu ekstrapolācijas metodi. Ekstrapolācija ir aprēķinu metode, kuru izmantojot, var izveidot rezerves tādiem apdrošināšanas līgumiem, kuru termiņš ir ilgāks nekā uzticama kapitāla tirgus informācija par bezriska procentu likmēm. Šī metode ir svarīgs faktors, lai aprēķinātu rezerves un tādējādi nepieciešamo pašu kapitālu. Ekstrapolācija ir īpaši svarīga dzīvības apdrošināšanas jomā, bet ne tikai. Eiropas Komisija paziņojumā COM(2021) 580 final pati ir paziņojusi, ka priekšlikums, kuru tā vēlāk precizēs deleģētajā aktā, “būtiski ietekmēs apdrošinātāju kapitāla resursus vairākos tirgos”. Ņemot vērā līdzšinējos priekšstatus nedzīvības apdrošināšanas nozarē, šī būtiskā ietekme nozīmēs papildu kapitāla prasību vairāk nekā 10 % apmērā un tādējādi būs pretrunā iespējamiem efektiem, kas varētu atbrīvot apdrošinātāju kapitālu. EESK uzskata, ka par šādiem iejaukšanās pasākumiem ar tālejošu ietekmi jālemj, izmantojot parasto likumdošanas procedūru.

3.3.   Klimata scenāriju analīze un EAAPI (1) pilnvaras attiecībā uz ilgtspējas riskiem

3.3.1.

EESK pilnībā atbalsta to, ka apdrošinātājiem jānovērtē jebkāda materiāla pakļautība klimata pārmaiņu riskiem un jānovērtē vidēja termiņa un ilgtermiņa ietekme uz savu uzņēmējdarbību. EESK iesaka šo scenāriju analīzi attiecināt arī uz visiem vides riskiem un šīm prasībām piemērot “dubultā būtiskuma” jēdzienu. Attiecībā uz apdrošinātājiem būtu arī jānosaka prasība novērtēt un vajadzības gadījumā mazināt savu darbību ietekmi uz klimata pārmaiņām un plašāku vidi.

3.3.2.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas priekšlikumu uzticēt EAAPI, apspriežoties ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, līdz 2023. gada 28. jūnijam sagatavot ziņojumu, kurā ieteikti iespējamie kapitāla prasību pielāgojumi attiecībā uz ilgtspējas riskiem. Ir pareizi, ka par šādiem visaptverošiem jautājumiem apspriežas empīriski. Tomēr EESK uzskata, ka ziņojuma iesniegšanas termiņš ir noteikts pārāk piesardzīgi. Lai mazinātu klimata pārmaiņas, ir jārīkojas ātri. EESK jau tagad norāda, ka atziņas, kas gūtas no šiem priekšlikumiem, attieksies uz fundamentāliem jautājumiem saistībā ar Eiropas zaļā kursa finansēšanu. Tāpēc tie būs nevis tehniski, bet gan politiski, un EESK uzskata, ka tie ir jāizskata parastajā likumdošanas procedūrā, piedaloties Eiropas Parlamentam.

3.4.   Grupu uzraudzība

3.4.1.

Uzraudzības prakse grupu uzraudzībā ir atklājusi regulatīvās nepilnības. EESK atbalsta Eiropas Komisijas priekšlikumus apdrošināšanas pārvaldītājsabiedrības un jauktās finanšu pārvaldītājsabiedrības tieši iekļaut ES prudenciālā regulējuma darbības jomā. No patērētāja viedokļa ir svarīgi nodrošināt, lai grupas ārējā informācija par tās atbildību būtu pārskatāma.

3.5.   Apdrošināšanas sabiedrību loma pandēmijas apstākļos un saistībā ar citiem notikumiem, kas izraisa lielus ekonomikas traucējumus

3.5.1.

EESK piekrīt Eiropas Komisijas novērtējumam, ka pandēmija ir pierādījusi, ka jo īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības pārtraukumiem un ceļojumu apdrošināšanu patērētājiem ir vajadzīga skaidrāka un vienkāršāka informācija par apdrošināšanas segumu un garantiju noteikumiem, it īpaši attiecībā uz uzņēmējdarbības pārtraukuma un ceļojumu apdrošināšanu, un ka pastāvīgi ir jānodrošina, lai apdrošināšanas produkti arī turpmāk būtu atbilstīgi patērētāju vajadzībām. Tikpat svarīgi ir, lai patērētāji varētu panākt savu prasību ievērošanu. Acīmredzot līdzšinējā apdrošināšanas produktu uzraudzības prakse nav bijusi pietiekami iedarbīga. EESK aicina Komisiju mudināt EAAPI iesniegt konkrētus priekšlikumus, kā labāk varētu atrisināt šo aprakstīto, jau ilgstoši zināmo problēmu.

3.5.2.

Pandēmija, klimata pārmaiņu sekas, kas Eiropā vēl nebijušā apmērā izpaužas kā mežu ugunsgrēki, sausums, mežu degradācija, lietusgāzes un plūdi, kā arī tādi jauni un nopietni riski kā kiberdrošības riski izvirza jautājumu par apdrošināšanas seguma pieejamību attiecībā uz šādiem notikumiem, kas noteikti nebūs vienīgie. EESK noteikti atbalsta Eiropas Komisijas plānu līdz 2022. gadam atjaunot dialogu par klimatnoturību, kas apvienotu apdrošinātājus, pārapdrošinātājus, publiskās iestādes un citas ieinteresētās personas. EESK ierosina šajā dialogā jau pašā sākumā iesaistīt pilsoniskās sabiedrības pārstāvjus.

3.6.   Apdrošināšanas garantiju sistēmas (IGS), atveseļošana un noregulējums un jauni uzraudzības pasākumi

3.6.1.

Eiropas Komisija nav izvirzījusi priekšlikumu par daudzveidīgo apdrošināšanas garantiju sistēmu saskaņošanu. Komisija to nav izdarījusi, lai gan apdrošināšanas garantiju sistēma ir svarīga apdrošinājuma ņēmēju un apdrošināto personu aizsardzības pēdējā instance. Eiropas mēroga apdrošināšanas garantiju sistēma, kurā vienlaikus ir ņemti vērā gan apdrošināšanas produktu veidi un tādējādi patērētāju aizsardzība, ievērojami uzlabotu uzticēšanos Eiropas apdrošināšanas iekšējam tirgum. EESK uzskata, kā to ieteikusi arī EAAPI, ka steidzami ir jāvienādo vismaz virkne apdrošināšanas garantiju sistēmas pamatprincipu. No otras puses, EESK arī uzskata, kā norāda arī Eiropas Komisija, ka to dažu dalībvalstu apdrošināšanas tirgiem, kurām vēl nav apdrošināšanas garantiju sistēmu, tas varētu radīt ievērojamu finansiālo slogu, ko patlaban atveseļošanās posmā pēc Covid-19 krīzes tās nespēs panest. EESK aicina Eiropas Komisiju vispirms ātri iesniegt priekšlikumu par apdrošināšanas garantiju sistēmu minimālo regulējumu, kas ar atbilstīgu pārejas periodu risinātu šo problēmu, nepārslogojot tirgus.

3.6.2.

Izvirzot priekšlikumu par atveseļošanu un noregulējumu (2), Eiropas Komisija paplašina prudenciālā režīma instrumentus, kas uzņēmumu krīzes gadījumā un galvenokārt potenciālās krīzes gadījumā uzraudzības iestādēm nodrošinās iespēju iejaukties ātrāk un efektīvāk. Šie instrumenti cita starpā ir arī tādi pasākumi kā preventīva atveseļošana un noregulējuma plāns, attiecīgi arī iesaistot grupas līmeni. Instrumenti un pilnvaras attiecībā uz noregulējumu tiks definēti. Tomēr nav skaidras nošķiršanas no spēkā esošajiem “Maksātspēja II-” uzraudzības pasākumiem. Kopumā daudzviet tiek apšaubītas sevi pierādījušās tā dēvētās intervences shēmas, jo jaunām intervences pilnvarām būtu jāstājas spēkā jau pirms tiek pārkāptas maksātspējas kapitāla prasības (SCR). EESK uzskata, ka ir būtiski nodrošināt, lai ierosinātie pasākumi atbilstu intervences shēmu noteikumiem. Noregulējuma noteikumiem būtu jāveicina saskaņota pieeja grupas līmenī, it īpaši jauktu finanšu grupu gadījumā.

3.6.3.

Kā pretarguments šiem priekšlikumiem tiek minēts, ka Covid-19 pandēmija un galvenokārt zemo procentu likmju politika ir parādījusi, ka “Maksātspēja II” instrumentu kopums ir bijis pietiekams, lai atrisinātu sarežģītas situācijas. Lai gan lielākoties tā ir bijis, EESK nepiekrīt šim pamatojumam. EESK uzskata, ka, ņemot vērā pieredzi, kas gūta, pārvarot iepriekšējās finanšu krīzes, uzņēmumu līmenī — jau pat pirms minimālo kapitāla prasību nesasniegšanas — steidzami ir jāuzsāk pakāpeniski krīzes intervences pasākumi, ja ir skaidras norādes, ka situācija pasliktinās. EESK norāda, ka, izstrādājot un īstenojot noteikumus, ļoti svarīgi būs skaidri definēt un skaidri norobežot EAAPI un valstu uzraudzības iestāžu uzdevumus.

---

(1)  Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestāde (EAAPI).

(2)  COM(2021) 582 final.