Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Priekšlikums Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm”

(COM(2021) 282 final – 2021/0137 (NLE))

(2021/C 517/15)

Ziņotāja:

Marina Elvira CALDERONE

Apspriešanās	Eiropas Savienības Padome, 11.6.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. panta 2. punkts
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	23.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	185/1/16

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

EESK atzinīgi vērtē priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm. Šīs norādes ir lietderīga atsauce, kas ļauj virzīt nodarbinātības politiku tā, lai tā spētu atbalstīt vēlamo pakāpenisko izeju no pandēmijas krīzes un orientēt dažādus ekonomiskā atbalsta veidus uz labvēlīgu rezultātu nodarbinātības jomā. Šīs pamatnostādnes arī kalpos par vērtīgu atsauci tam, lai noturības un atveseļošanas pasākumi liktu pamatus kvalitatīvu darbvietu radīšanai ekoloģiski un sociāli ilgtspējīgā ekonomikā. Efektīvas nodarbinātības politikas koordinācija ir svarīgs process, kas var uzlabot kohēzijas līmeni starp dalībvalstīm un samazināt sociālās un ekonomiskās nevienlīdzības apstākļus.

1.2.

Nodarbinātības pamatnostādnēs būtu jāņem vērā Covid-19 pandēmijas ietekme uz darba tirgu, Eiropas sociālo tiesību pīlāra rīcības plāns un Portu sociālā samita secinājumi, kuros noteikti vērienīgi sociālie mērķi attiecībā uz nodarbinātību, cīņu pret nabadzību un piekļuvi prasmēm. Būs arī jāpārrauga, kā nodarbinātību ietekmē tādi atbalsta instrumenti kā SURE programmas un Next Generation EU, kuru pamatā ir ES obligācijas, kas ir emitētas, lai kopīgotu parādu, kura mērķis ir atbalstīt arī nodarbinātības politiku. Turklāt nacionālie atveseļošanas un noturības plāni nodrošinās resursu pieejamību dalībvalstu nodarbinātības politikai, bet tiem ir paredzēti konkrēti nosacījumi attiecībā uz mērķiem, rīcības jomām un izdevumu veidiem, kā arī īpaša uzmanība tiks pievērsta aktīvai nodarbinātības politikai.

1.3.

ES politikas jomas ir jāsaskaņo ar nodarbinātības pamatnostādņu mērķiem, stiprinot darba tirgu, atbalstot uzņēmumu ražīgumu un konkurētspēju, kā arī Eiropas Savienības sociālo tirgus ekonomiku un stiprinot strukturālos pasākumus, lai no pagaidu darba aizsardzības pasākumiem pārietu uz kvalitatīvu darbvietu radīšanu. Šajos procesos ir pilnvērtīgāk jāizmanto sociālais dialogs, darba koplīguma slēgšanas sarunas un sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības pārstāvju līdzdalība lēmumu pieņemšanā.

1.4.

Attiecībā uz 5. pamatnostādni “Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka” EESK uzskata: pieprasījuma atveseļošanas procesam papildus jāveic arī darbības, kuru mērķis ir uzlabot pašu pieprasījumu, kuras veicina piekļuvi darba tirgum un sekmē uzņēmumu ekonomisko un sociālo ilgtspēju, darba ņēmēju profesionalizāciju un darba apstākļu kvalifikāciju. To var panākt, pilnībā izmantojot ražošanas sistēmu pārveides iespējas, ieviešot digitālās tehnoloģijas un instrumentus, kas veicina vides ilgtspēju, un popularizējot mūžizglītību. Ekonomikas politikas pasākumi ir cieši jākoordinē ar darbaspēka pieprasījuma palielināšanas politiku.

1.5.

Attiecībā uz 6. pamatnostādni, kuras mērķis ir stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm, EESK norāda, ka ļoti svarīgi ir atsevišķās dalībvalstīs plānot efektīvu koordināciju starp nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un struktūrfondos paredzētajiem investīciju pasākumiem apmācībai un darba tirgum. Pašreizējā krīze ir vēl vairāk izcēlusi nepieciešamību atzīt un nodrošināt tiesības uz mūžizglītību un efektīvu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidei, kā arī samazināt pašreizējās atšķirības profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, kādas pastāv gan starp ražošanas kategorijām, gan starp dalībvalstīm; sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktais mērķis saistībā ar piekļuvi apmācībai ļaus novērtēt dalībvalstu spēju izstrādāt jaunus instrumentus, kas samazina nevienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un reaģē uz darba tirgus vajadzībām attiecībā uz nepieciešamajām jaunajām prasmēm.

1.6.

Attiecībā uz 7. pamatnostādni “Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti” EESK atbalsta Eiropas digitālās platformas izveidi darba piemeklēšanai. Tā noteiktu dalībvalstīm un nodarbinātības dienestiem kopīgu standartu, lai tādējādi veicinātu aktīvu politiku un mobilitāti Eiropā, tostarp stiprinot gan publiskos, gan privātos nodarbinātības dienestus. Ir jāpieņem stingri drošības un riska novēršanas pasākumi, lai uz to pamata katrā dalībvalstī veicinātu plašāku profilakses kultūru, kas ir galvenais elements tādas “darba kultūras” izplatīšanai un apmaiņai, kura izmanto ikviena cilvēka potenciālu, veicina labklājību un novērš jebkādas apdraudējuma un riska situācijas darbavietā. Sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas ir svarīgs ES ekonomikas ilgtspējas un noturības pīlārs, taču dažās dalībvalstīs valsts līmenī vēl ir vajadzīgs reglamentējošs un institucionāls satvars, kas atvieglotu un atbalstītu ražošanas attiecību sistēmas.

1.7.

EESK uzskata: līdztekus nodarbinātības politikas stiprināšanai attiecībā uz algotu darbaspēku svarīgi ir stimulēt valstu spēju veicināt galvenokārt jauniešiem paredzētus pašnodarbinātības, individuāla darba un brīvo profesiju atbalsta pasākumus.

1.8.

“Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību” ir paredzēts 8. pamatnostādnē. EESK piekrīt šai pieejai, jo ir svarīgi izstrādāt nodarbinātības politikas stratēģiju, kas spētu nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum darba tiesisko attiecību ietvaros. Saikne starp labklājību, darba tirgu, ekonomikas darbību un nevienlīdzības un nabadzības apkarošanu ir viena no galvenajām tādas nodarbinātības politikas nostādnēm un vadlīnijām, kas ir spējīga izveidot sasaisti starp ekonomikas izaugsmi un sociālo attīstību. EESK arī atkārtoti uzsver, cik svarīgi ir izstrādāt efektīvu iekļaušanas politiku, kas būtu jāuzskata par investīcijām, kuras ir noteicošas ekonomikas un ražošanas sistēmu izaugsmei un pilnveidei. Tāpat ir svarīgi veikt pasākumus, kas ļautu novērst “jaunas nabadzības” risku zemu atalgotiem darba ņēmējiem, vienlaikus īstenojot saskaņotu nabadzības apkarošanas politiku.

2.   Konteksts

2.1.   Ievads

2.1.1.

Nodarbinātības pamatnostādnes tika pieņemtas 2019. gadā, bet 2020. gadā tās tika saskaņotas, lai iekļautu dažus elementus saistībā ar Covid-19 krīzi, zaļo un digitālo pārkārtošanos un ilgtspējīgas attīstības mērķiem. EESK atkārtoti apstiprina analīzi un novērtējumu, kas jau bija ietverts vienā no iepriekšējiem atzinumiem (SOC/646 (1)), taču šajā atzinumā Komiteja vēlas iekļaut dažas piezīmes, ņemot vērā pandēmijas krīzes ietekmi uz ES iedzīvotāju dzīves un darba apstākļiem un nepieciešamību mainīt dalībvalstu un ES iestāžu darbības prioritātes.

2.1.2.

Komisijas priekšlikumā paredzēts, ka nodarbinātības pamatnostādnes, kas pievienotas Padomes Lēmumam ES 2020/1512 (2), tiek saglabātas 2021. gadā un ka dalībvalstis tās izmanto kā atsauci savas nodarbinātības politikas noteikšanā un nacionālajās reformu programmās. Pašlaik prioritāte ir nodrošināt noturības un ekonomikas un ražošanas atveseļošanas atbalsta pasākumu pozitīvu sociālo ietekmi.

2.2.

Pamatnostādnes ir šādas: — 5. pamatnostādne. Palielināt pieprasījumu pēc darbaspēka, — 6. pamatnostādne. Stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm, — 7. pamatnostādne. Uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti, — 8. pamatnostādne. Veicināt vienlīdzīgas iespējas visiem, sekmēt sociālo iekļaušanu un apkarot nabadzību.

2.3.

Priekšlikumā uzsvērts, ka ES un dalībvalstīm būtu jāveic šādas darbības:

2.3.1.

jāapkaro sociālā atstumtība un diskriminācija, jāveicina sociālais taisnīgums un aizsardzība, kā arī dzimumu līdztiesība, paaudžu solidaritāte un bērnu tiesību aizsardzība. Sociālajā samitā, kas notika Portu, dalībvalstis apņēmās īstenot vērienīgus sociālos mērķus valstu politikas un jaunu ES instrumentu izstrādei, lai atbalstītu zaļo un digitālo pārkārtošanos un virzītos uz ekonomisko un sociālo konverģenci, kas uzlabo ES sociālās tirgus ekonomikas konkurētspēju;

2.3.2.

jānodrošina ekonomikas un nodarbinātības politikas koordinācija ar mērķi panākt klimatneitralitāti Eiropas Savienībā, atbalstīt ES pāreju uz ilgtspējīgu digitālo un zaļo ekonomiku, atjaunināt prasmes, uzlabot konkurētspēju, nodrošinot pienācīgus darba apstākļus, stimulējot inovāciju, veicinot sociālo taisnīgumu un vienlīdzīgas iespējas, kā arī vēršoties pret reģionālo nevienlīdzību un atšķirībām. Kopīga politika un efektīvu un konsekventu nodarbinātības stratēģiju īstenošana ir būtisks elements pārejā no ārkārtas pārvaldības uz atveseļošanas posmu, kas veicina vides un sociālā ziņā ilgtspējīgu attīstību un rada jaunas darbvietas un labākus nodarbinātības apstākļus;

2.3.3.

jāsadarbojas, lai risinātu tādus strukturālos faktorus kā klimata pārmaiņas un vides problēmas, globalizācija, digitalizācija, mākslīgais intelekts, tāldarbs, platformu ekonomika un demogrāfiskās pārmaiņas, vajadzības gadījumā pielāgojot esošās sistēmas;

2.3.4.

jāpieņem pasākumi un politika, kas vajadzīga, lai stiprinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, kvalitatīvu nodarbinātību un ražīgumu, vienlaikus uzlabojot sociālo un teritoriālo kohēziju, stimulējot ekonomikas augšupēju konverģenci un noturību, kā arī veicinot dalībvalstu fiskālo atbildību;

2.3.5.

jānodrošina, lai darba tirgus reformās, tostarp valstu algu noteikšanas mehānismos, tiktu ievērota valstu sociālā dialoga prakse un darba koplīguma slēgšanas sarunas ar mērķi nodrošināt taisnīgas algas un pienācīgus dzīves un darba standartus;

2.3.6.

jānodrošina, lai ar efektīvu politiku un instrumentiem tiktu mazināta Covid-19 krīzes ekonomiskā, sociālā un nodarbinātības ietekme.

2.4.

Dalībvalstīm un Eiropas Savienībai ir jāuzņemas izstrādāt koordinētu nodarbinātības stratēģiju, kuras viens no galvenajiem mērķiem būtu veicinātu kvalificētu, apmācītu un prasmīgu darbaspēku, kas pielāgots notiekošajām pārmaiņām (kā arī veidot uz nākotni orientētus darba tirgus, kas spētu reaģēt uz ekonomikas pārmaiņām). Dalībvalstīm nodarbinātības veicināšana jāuzskata par kopīgu interešu jautājumu un sava darbība šajā jomā jākoordinē Padomē. Līguma par Eiropas Savienības darbību 148. pantā ir paredzēts, ka Padome pieņem nodarbinātības pamatnostādnes, kurās noteikts dalībvalstu politikas tvērums un koordinēšanas ievirze un kuras kalpo par pamatu konkrētām valstīm adresētu ieteikumu sagatavošanai Eiropas pusgada ietvaros.

2.5.

Svarīgi ir uzsvērt, ka riska faktoru esamība, kā to parāda Covid-19 pandēmijas sekas ekonomikas un sociālajās sistēmās, nozīmē, ka ir vajadzīgi tādi atbalsta instrumenti, tostarp finanšu instrumenti, kas dod iespēju dalībvalstīm īstenot kopīgas iniciatīvas ar mērķi novērst krīžu ietekmi uz ES iedzīvotāju darba un dzīves apstākļiem.

2.6.

EESK uzskata, ka pēdējo mēnešu laikā pieņemtie Komisijas lēmumi, kuru rezultātā ir pieņemti nacionālie atveseļošanas un noturības plāni, ir piemēroti un ka tie ir vērsti uz taisnīgas un ilgtspējīgas attīstības modeļa atbalstīšanu. Tāpat ir jāpanāk, lai, pārvarot pandēmijas krīzi, nepalielinātos sociālās atstumtības risks un nepaātrinātos teritoriālā līdzsvara zaudēšana, kas pēdējos gados ir notikusi straujāk arī starp ES reģioniem, kā kopš 2013. gada norādīts Eiropas Komisijas reģionālās konkurētspējas indeksā, kas mēra reģionu konkurētspēju.

2.7.

Lai izveidotu iekļaujošu ekonomikas un attīstības modeli, līdztekus politikai un ieguldījumiem, kas vērsti uz ražīguma, digitalizācijas un loģistikas infrastruktūras stiprināšanu, ir vajadzīgi pasākumi, kuru mērķis ir teritoriālā kohēzija, cilvēkkapitāla veicināšana, darbaspēka apmācība un darba tirgus atbalsta instrumentu un sociālo un personalizēto pakalpojumu sistēmas uzlabošana. Eiropa, kurā iespēju pieejamības jomā pastāv pārmērīgas atšķirības un nevienmērība, ir vājāka, un EESK uzskata, ka kohēzijai arī turpmāk vajadzētu būt atsauces pīlāram, tostarp uz izaugsmi vērstās politikas jomās.

2.8.

Pandēmijas izraisītā krīze ir saasinājusi dažas strukturālas problēmas ES darba tirgū un izgaismojusi problēmjautājumus, kuriem vajadzīga visaptveroša politika, kas spētu risināt gan visneaizsargātāko grupu situāciju, gan konkrētos darba tirgus sektoros vērojamās grūtības. Pāreja, ar ko saskaras dalībvalstis, prasa izteikti kopīgu un koordinētu politiku, darbības un pasākumus un pastāvīgu sociālā dialoga atbalstu.

2.9.

Stiprinot sociālās drošības sistēmas, vajadzētu nodrošināt visiem darba ņēmējiem piekļuvi sociālajai aizsardzībai, arī tāldarbā un jaunajos darba veidos, tostarp platformu darbā. Ir jāveicina visneaizsargātāko grupu iekļaušana un sieviešu pilnīga līdzdalība darba tirgū, novēršot jebkāda veida diskrimināciju un likvidējot vīriešu un sieviešu darba samaksas atšķirības.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Atsaucoties arī uz iepriekšējiem atzinumiem par nodarbinātības pamatnostādnēm, EESK uzsver šādus aspektus:

3.1.1.

Cīņa pret diskrimināciju norisinās līdztekus darba kvalitātes uzlabošanai. Tāpēc dalībvalstīm ir jāīsteno kopīgas stratēģijas, lai sasaistītu ražīgumu un konkurētspēju ar sistēmām, kas spēj pilnveidot cilvēkkapitālu un nodrošināt darba ņēmējiem vislabākos darba apstākļus.

3.1.2.

Krīzes situācijām piemīt tendence palielināt sociālā riska faktorus un jo īpaši nevienlīdzību, un tādēļ investīcijas un atbalsts ekonomikas atveseļošanai ir jāsaista ar stabilu sociālajām un darba infrastruktūrām paredzētu investīciju sistēmu, kas spētu ar atbilstošu politiku un pasākumiem uzlabot dalībvalstīs pastāvošos sociālās aizsardzības standartus.

3.1.3.

ES ekonomikas un sociālo sistēmu modernizācijas procesā ir jāparedz spēcīga un kopīga rīcība, lai novērstu sociālo dempingu starp dalībvalstīm, kurš izpaužas kā darba ņēmēju aizsardzības, garantiju un drošības veidu samazināšana, un kas vienlaikus veicinātu godīgu konkurenci, kurā ņemta vērā inovācija un kuras pamatā būtu darbaspēka vērtības celšana un produkcijas un pakalpojumu ilgtspēja. Ir nepieciešama aktīva darba tirgus politika, piemēram, pagaidu darbā pieņemšanas stimuli neaizsargātām grupām, prasmju pilnveides un pārkvalificēšanās iespējas un uzņēmējdarbības atbalsts, tostarp sociālajai ekonomikai.

3.1.4.

Inovācijā izšķirīga nozīme ir impulsam, kas nāk no jaunajām paaudzēm, kurām ir jānodrošina piekļuve kvalitatīvām un stabilām darbvietām, tādējādi veicinot darba ņēmēju mobilitāti starp dalībvalstīm. EESK piekrīt Portu deklarācijai, kurā teikts, ka “jaunieši ir neaizstājams Eiropas dinamikas, talantu un radošuma avots”. Šajā sakarā pašnodarbinātība, intelektuālais darbs un darbs brīvajās profesijās ir svarīgs elements, kas jāatbalsta līdztekus jauniem uzņēmējdarbības veidiem un inovatīviem jaunuzņēmumiem.

3.1.5.

Nepieciešamība nodrošināt izaugsmes sociālo kvalitāti liek no jauna pievērsties neproduktīvam darbam, jo īpaši personalizētiem pakalpojumiem, vietējiem pakalpojumiem un ekonomisko un sociālo darbību kooperatīviem organizācijas veidiem, ņemot vērā to, ka sociālās saites ir attīstības un izaugsmes pamatelements.

3.1.6.

Šajā kontekstā ir būtiski, lai pamatnostādnēs galvenā uzmanība būtu pievērsta Eiropas sociālo tiesību pīlāra īstenošanai; šis pīlārs ir atsauce, kas ļauj nodrošināt, lai ekonomiskās un sociālās krīzes pārvarēšanas pasākumi pienācīgi un pozitīvi ietekmētu sabiedrību, ņemot vērā pieaugošo atstumtības risku, ko rada ārkārtas situācija veselības jomā (3). Rīcības plānā ir izvirzīti trīs jauni mērķi par nodarbinātības līmeni, piekļuvi apmācībai un prasmju pielāgošanu, kā arī cīņu pret nabadzību, sākot ar bērnu nabadzību, kas paredz, ka dalībvalstīm Eiropas pusgada ietvaros ir jānosaka politika un instrumenti, kas iezīmē starpposmus šo mērķu sasniegšanai. Turklāt Komiteja jau ir uzsvērusi nepieciešamību noteikt jaunus sociālos rādītājus, kas ļautu novērtēt dalībvalstīs panākto progresu.

3.1.7.

Sociālo partneru un pilsoniskās sabiedrības organizāciju aktīva un strukturēta iesaiste ir būtiska nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošanai un rīcības plāna mērķu sasniegšanai. Komiteja atkārtoti norāda, ka ir jāizveido oficiālas konsultāciju procedūras, kas atvieglotu reālu informācijas apmaiņu ar valstu valdībām un iestādēm, kā arī novērstu šķēršļus, kas kavē efektīvu apspriešanos ar pilsonisko sabiedrību un tās līdzdalību; turklāt ir jāizstrādā instrumenti, kas stiprinātu darba koplīguma slēgšanas sarunas un sekmētu līgumu tvērumu.

3.1.8.

Ir pilnīgi skaidrs, ka saikni starp sociālo, ekonomikas un nodarbinātības politiku veido apmācības sistēmas un pastāvīgs mācību process un ka šī centralitāte un prasmju transversālais raksturs ir būtisks arī aktīvas politikas efektivitātei, un tam vajadzētu būt pamatnostādņu vadmotīvam.

3.1.9.

Apmācības sistēmu kvalitātes attīstība būtu jānosaka par prioritāru mērķi ne tikai, lai veicinātu transversālās prasmes, kas saistītas ar digitalizāciju un vides ilgtspēju, bet arī lai uzlabotu vispārīgās prasmes un darba ņēmēju spēju savstarpēji sadarboties.

3.1.10.

Ārkārtas situācijas dēļ ir aktivizēti konkrēti atbalsta veidi krīzes pārvarēšanai un bezdarba riska mazināšanai, tostarp SURE programma. Atveseļošanas procesa laikā ir svarīgi, lai, ņemot vērā 5. pamatnostādni, Komisija saglabātu finanšu un atbalsta instrumentus krīzes pārvarēšanai, kā arī instrumentus un politiku bezdarbnieku reintegrācijai darba tirgū.

3.1.11.

Šo pasākumu ietvaros būtu jānodrošina finansiāls atbalsts tādiem pasākumiem kā saīsināta darbalaika shēmas, ienākumu kompensācijas mehānismi un citi pasākumi bezdarba novēršanai, līdz tiks pārvarēta pašreizējā Covid-19 radītā krīzes situācija.

3.1.12.

Ņemot to vērā, 2021. gadā ļoti svarīgi ir turpināt kopš 2020. gada uzsākto politiku un izmantot solidaritātes instrumentus, kuru mērķis būtu mazināt smagākās problēmas nodarbinātības jomā, un papildus īstenot aktīvu darba tirgus politiku.

3.1.13.

Tādēļ būtiski ir atvieglot piekļuvi kredītiem, atbalstīt inovatīvas un produktīvas investīcijas un kopumā radīt teritoriālus, fiskālus un infrastruktūras apstākļus, kas sekmē inovāciju un veicina ekonomikas iniciatīvas (jo īpaši iniciatīvas, kas paredzētas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sociālās ekonomikas uzņēmumiem, pašnodarbinātībai un brīvajām profesijām), kuras varētu ietekmēt nodarbinātību.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

EESK vēlreiz norāda uz atzinumā SOC/646 pausto viedokli, taču vēlas uzsvērt dažus aspektus, ņemot vērā pandēmijas ietekmi, kas ir atklājusi ne vien problēmas, bet arī rīcības un pasākumu prioritātes. Ņemot vērā to, ka jau vairāk nekā desmit gadus nelīdzsvarotība pieaug un ka to ir saasinājis Covid-19 seku izraisītais krīzes posms, EESK uzskata, ka svarīgi ir veikt efektīvus politikas pasākumus, kas ekonomikas izaugsmi ļautu saskaņot ar sociālo attīstību, izmantojot konkurētspējas atbalsta pasākumus, un kuri spētu stiprināt darba sistēmu un nodarbinātības politikas kvalitāti. Šajā ziņā dalībvalstīs ir jāīsteno investīcijas, kas saistītas ar nacionālo atveseļošanas un noturības plānu, un tās jāpārbauda, ņemot vērā 2021. gadam noteiktos pamatnostādņu mērķus un īpašu uzmanību pievēršot darba pieprasījuma un piedāvājuma sekmēšanai un tādu apstākļu veicināšanai, kas nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas, darba tirgus darbību un iekļaušanu. Ir jārīkojas, lai nodrošinātu ciešu un saskaņotu koordināciju starp rīcībpolitikām, kas noteiktas, lai reaģētu uz ārkārtas situāciju, atbalsta veidiem, kuri uzsākti ar SURE programmas starpniecību, atveseļošanai paredzētajām darbībām un investīcijām atveseļošanas plāna ietvaros, kā arī pasākumiem, kas definēti un finansēti struktūrfondu plānošanā 2021.–2027. gadam.

4.2.

Ekonomikas atveseļošana, kas gaidāma 2021. gadā un kura kļuva iespējama, pateicoties jo īpaši investīciju projektiem, kuri saistīti ar nacionālajiem atveseļošanas un noturības plāniem, var nodrošināt plašu nodarbinātības situācijas uzlabošanos, ja tā būs papildināta ar mērķtiecīgu dalībvalstu rīcību sociālajā un nodarbinātības jomā, kas atbildīs uz notiekošo pārmaiņu radītajām problēmām.

4.3.

Šajā scenārijā svarīgi šķiet atkārtoti uzsvērt Eiropas sociālo tiesību pīlāra un Ilgtspējīgas attīstības programmas mērķus. Runa ir par lēmumiem, kuriem vajadzētu pamudināt Komisiju un dalībvalstis izdarīt neatliekamas izvēles attiecībā uz atbalstāmo attīstības modeli; pandēmija šīs izvēles ir padarījusi vēl acīmredzamākas un nepieciešamākas. Konkrēti, ekonomikas, sociālās un vides ilgtspējas programmā izvirzītie mērķi un cilvēka labklājības centrālā nozīme norāda uz ļoti svarīgu ievirzi un iedvesmo dažas no galvenajām izvēlēm, kas izklāstītas gan atveseļošanas plānā, gan Eiropas struktūrfondu galvenajās pamatnostādnēs.

4.4.

EESK piekrīt tam, ka ir jāpalielina pieprasījums pēc darbaspēka (5. pamatnostādne) un jānodrošina pienācīga un taisnīga minimālā alga visiem darba ņēmējiem Eiropā saskaņā ar valstu tiesību aktiem un praksi, paplašinot sociālo aizsardzību un piekļuvi sociālās drošības sistēmām visiem darba ņēmējiem, tostarp arī jaunos darba veidos nodarbinātajiem. Lai pārietu no krīzes pārvarēšanas uz atveseļošanu, galvenā uzmanība būtu jāpievērš ilgtspējīgiem sociālās drošības pasākumiem un efektīviem darbā pieņemšanas stimuliem, kas jo īpaši paredzēti MVU. Šajā sakarā būtu jāveicina arī pārkvalifikācijas pasākumi, tostarp nepilna darba laika periodos, kas rodas pandēmijas dēļ. Būtu jāveicina sociālais dialogs, un sociālie partneri, ievērojot viņu autonomiju, būtu jāiesaista veselīgā darba attiecību procesā. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana nedrīkst novest pie sociālā nodrošinājuma samazināšanās, kas negatīvi ietekmētu sociālās drošības sistēmas un to ilgtspēju; EESK uzskata, ka būtu jāpastiprina cīņa pret izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un pret nodokļu apiešanu.

4.5.

Attiecībā uz 6. pamatnostādni, kuras mērķis ir stiprināt darbaspēka piedāvājumu un uzlabot piekļuvi nodarbinātībai, prasmēm un kompetencēm, EESK norāda, ka ļoti svarīgi ir atsevišķās dalībvalstīs plānot efektīvu koordināciju starp nacionālajos atveseļošanas un noturības plānos un struktūrfondos paredzētajiem investīciju pasākumiem apmācībai un darba tirgum. It īpaši ir vajadzīga koordinācija starp Eiropas Sociālo fondu Plus (ESF+) un sociālās aizsardzības un aizsardzības pasākumiem, kas līdz 2022. gada 31. decembrim paredzēti SURE programmā un citos instrumentos, lai atvieglotu efektīvu valsts nodarbinātības aktivizācijas sistēmu izveidi, kuras ļautu darba ņēmējiem integrēties, pārkvalificēties un pārcelties citā darbā. Būtu jāapsver efektīvi darbā pieņemšanas stimuli un pārkvalifikācijas pasākumi, lai atveseļošanas laikā atbalstītu darbvietu radīšanu.

4.6.

Tāldarba izplatīšanās pandēmijas laikā vēl skaidrāk parādīja, ka ir jāizstrādā noteikumi un instrumenti, lai panāktu optimālas attiecības starp darba organizāciju, uzņēmējdarbības labjutību un digitālo tehnoloģiju izmantošanu. EESK atkārtoti uzsver, ka svarīgi ir pilnībā izmantot potenciālu, ko piedāvā tāldarbs kā darba apstākļu un darba un privātās dzīves līdzsvara uzlabošanas instruments, vienlaikus nepieļaujot, ka tas kļūst par iespējamu diskriminācijas un grūtību avotu (4).

4.7.

Pašreizējā krīze ir vēl vairāk izcēlusi nepieciešamību atzīt un nodrošināt tiesības uz mūžizglītību un efektīvu piekļuvi kvalitatīvai izglītībai, apmācībai un prasmju pilnveidei, kā arī samazināt pašreizējās atšķirības profesionālās kvalifikācijas paaugstināšanā, kādas pastāv gan starp ražošanas kategorijām, gan starp dalībvalstīm; sociālo tiesību pīlāra rīcības plānā noteiktais mērķis saistībā ar piekļuvi apmācībai ļaus novērtēt dalībvalstu spēju izstrādāt jaunus instrumentus, kas samazina nevienlīdzīgu piekļuvi darba tirgum un reaģē uz darba tirgus vajadzībām attiecībā uz nepieciešamajām jaunajām prasmēm.

4.8.

Attiecībā uz 7. pamatnostādni, kuras mērķis ir uzlabot darba tirgu darbību un sociālā dialoga efektivitāti, EESK norāda: darba ņēmēju mobilitātes un nodarbinātības atbalsta mērķus varētu sasniegt, izveidojot ES digitālo platformu darbvietu piemeklēšanas pārvaldībai. Tā noteiktu dalībvalstīm un nodarbinātības dienestiem kopīgu standartu, lai tādējādi veicinātu aktīvu politiku un mobilitāti Eiropā.

4.9.

Sociālais dialogs un darba koplīguma slēgšanas sarunas ir svarīgs ES ekonomikas ilgtspējas un noturības pīlārs, taču dažās dalībvalstīs valsts līmenī vēl ir vajadzīgs reglamentējošs un institucionāls satvars (5), kas atvieglotu un atbalstītu ražošanas attiecību sistēmas; nacionālo atveseļošanas un noturības plānu īstenošana būs pārbaudījums dalībvalstu patiesajai gribai iesaistīt pilsonisko sabiedrību un ļaut tai piedalīties izvēlēs un darbībās, kas skar valsts attīstību.

4.10.

Attiecībā uz 8. pamatnostādni par vienlīdzīgu iespēju visiem veicināšanu, sociālās iekļaušanas sekmēšanu un nabadzības apkarošanu EESK atkārtoti uzsver, ka šajā posmā svarīgi ir izstrādāt efektīvu iekļaušanas politiku, kas būtu jāuzskata par investīcijām, kuras ir noteicošas ekonomikas un ražošanas sistēmu izaugsmei. EESK arī apstiprina, ka nodarbinātības aktivizācija ir instruments, kas veicina iekļaušanu un nabadzības apkarošanu un ļauj izvairīties no t. s. labklājības pasākumu izmantošanas un veicina iekļaušanu, izmantojot nodarbināmību un integrāciju darba tirgū. Šajā sakarā tomēr šķiet svarīgi ieviest pasākumus, kas novērstu “jaunas nabadzības” risku zemu atalgotiem darba ņēmējiem, vienlaikus īstenojot saskaņotu nabadzības apkarošanas politiku.

4.11.

Visbeidzot, kopīgu standartu izmantošana dzimumu līdztiesības politikā, personu ar invaliditāti un neaizsargātu personu integrācijā un tādu sociālās veicināšanas sistēmu izveide, kas sekmē aktīvas vecumdienas un prasmju pāreju no paaudzes uz paaudzi, ir galvenie elementi vienlīdzīgu iespēju stratēģijā.

4.12.

Pandēmija ir skaidri parādījusi, cik svarīgi ir investēt, lai nodrošinātu veselību un drošību darbā, un cik steidzami dalībvalstīs ir jāstiprina darba inspekcijas, kas nodrošinātu pārbaudes darba ņēmēju aizsardzības nolūkā. Vairākas ES valstis ir parakstījušas protokolus ar sociālajiem partneriem, lai apkarotu vīrusa izplatīšanos darbavietā, demonstrējot atbildību un spēju reaģēt uz ārkārtas situācijām.

---

(1)  OV C 232, 14.7.2020., 18. lpp.

(2)  Padomes Lēmums (ES) 2020/1512 (2020. gada 13. oktobris) par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm (OV L 344, 19.10.2020., 22. lpp.).

(3)  OV C 374, 16.9.2021., 38. lpp.

(4)  OV C 220, 9.6.2021., 13. lpp., un OV C 220, 9.6.2021., 1. lpp.

(5)  OV C 10, 11.1.2021., 14. lpp.