Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam, Padomei, Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejai un Reģionu komitejai – Ceļš uz veselīgu planētu itin visiem. ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns”

(COM(2021) 400 final)

(2022/C 105/22)

Ziņotāja:

Maria NIKOLOPOULOU

Atzinuma pieprasījums	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Lauksaimniecības, lauku attīstības un vides specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	4.10.2021.
Pieņemts plenārsesijā	20.10.2021.
Plenārsesija Nr.	564
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	105/0/1

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK) atbalsta Komisijas plānu, ar kuru paredzēts visaptveroši risināt dažādas piesārņojuma problēmas un izpildīt Parīzes nolīgumā un ilgtspējīgas attīstības mērķos (IAM) noteiktās saistības. Lai plāns patiešām būtu vērienīgs, mērķiem jābūt pilnīgi saskaņotiem ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) ieteikumiem, un mērķu latiņa ir jāpaaugstina jau sākumā, proti, tagad.

1.2.

EESK mudina Komisiju sākt vākt datus, lai tuvākajā laikā varētu iesniegt likumdošanas priekšlikumus jomās, kur to nav, piemēram, attiecībā uz gaismas un vibrācijas piesārņojumu.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē nulles piesārņojuma jautājumos ieinteresēto personu platformas izveidi ar nolūku paātrināt dekontamināciju un vēlas sadarboties, izmantojot Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu (1) vai citus līdzekļus.

1.4.

EESK pauž nožēlu, ka nulles piesārņojuma hierarhijā mazāk uzmanības ir pievērsts piesārņojuma radītā kaitējuma atlīdzināšanai un kompensācijai. Ir jānosaka pasākumi gadījumiem, kad nav iespējams konstatēt par piesārņojumu atbildīgos vai ja viņi nevar atlīdzināt kaitējumu.

1.5.

EESK ierosina, novērtējot cieto daļiņu avotus, to oksidatīvo potenciālu un ultrasmalkās daļiņas iekļaut tiesību aktos un cieto daļiņu piesārņojuma uzraudzībā.

1.6.

Lai cīnītos pret jūras piesārņojumu, visās ostās jābūt modernai atkritumu savākšanas un apsaimniekošanas sistēmai. Turklāt Eiropas Savienībai ir nepārtraukti jāveicina atkritumu ekstrakcija no jūras – gan tāpēc, lai sekmētu dekontamināciju, gan lai nodrošinātu sekundārās zvejas darbības.

1.7.

Daļa no plastmasas piesārņojuma, kas atrodams jūrā, nāk no iekšējiem ūdeņiem. Lai attīrītu Eiropas upes, ir vajadzīga koordinācija starp attiecīgajām valstīm.

1.8.

EESK uzskata: atkritumu apsaimniekošana ir jāsaskaņo un, lai novērstu negatīvu ietekmi uz trešām valstīm, atkritumu apsaimniekošanai un atkalizmantošanai ir jānotiek vienā un tajā pašā teritorijā vai tur, kur ir piemērotas pārstrādes iekārtas.

1.9.

Mērķi ir noteikti ES līmenī, tomēr EESK iesaka noteikt minimālās robežvērtības katrai valstij, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs ir pienācīgs progress, lai cik atšķirīgs būtu temps.

1.10.

EESK mudina dalībvalstis un Komisiju paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem, kuriem ir ļoti liela nozīme uzņēmumu ražošanas dekarbonizācijā.

1.11.

EESK izsaka atzinību Komisijai par amatierzinātnes stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt cilvēku līdzdalību un īstenot Komisijas apņemšanos palielināt izpratni par piesārņojumu, veselību un labbūtību.

2.   Komisijas priekšlikums

2.1.

ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns ir viens no pēdējiem zaļā kursa stūrakmeņiem. Par galveno mērķi 2050. gadam ir noteikta piesārņojuma samazināšana līdz tādam līmenim, kas nekaitē cilvēku veselībai un videi. Turklāt Komisija integrēs un sasaistīs visas pašreizējās darbības, kuras attiecas uz dažādiem piesārņojuma aspektiem.

2.2.

Saskaņā ar ES tiesību aktiem, zaļā kursa iecerēm un sinerģijā ar citām iniciatīvām Eiropas Savienībai līdz 2030. gadam būtu — par vairāk nekā 55 % jāsamazina gaisa piesārņojuma ietekme uz veselību (priekšlaicīgas nāves gadījumi), — jāpanāk, ka par 30 % mazāk cilvēku pastāvīgi traucē transporta troksnis, — jāpanāk, ka par 25 % mazāk ES ekosistēmu gaisa piesārņojums apdraud biodaudzveidību, — par 50 % jāsamazina barības vielu zudumi, ķīmisko pesticīdu izmantojums un ar to saistītais risks, bīstamāko pesticīdu izmantojums un antimikrobiālo līdzekļu pārdošana izmantošanai lauksaimniecības dzīvniekiem un akvakultūrā, — par 50 % jāsamazina plastmasas atkritumi jūrā un par 30 % – mikroplastmasas daudzums, kas nonāk vidē, — ievērojami jāsamazina atkritumu rašanās kopumā un par 50 % – sadzīves atkritumu atliku daudzums.

2.3.

Nulles piesārņojuma uzraudzības un 2022. un 2024. gada prognožu plāna ziņojumu mērķis būs novērtēt 2030. gada mērķu īstenošanas gaitu, un tie kalpos par atsauci, lai izlemtu, kuri pasākumi būtu jāveic vai jāpastiprina, lai sekmīgi īstenotu 2030. gada mērķus. Turpmāk tiks norādīti nākamie pasākumi, ar kuriem līdz 2050. gadam panākt nulles piesārņojumu.

2.4.

Komisija kopā ar Eiropas Reģionu komiteju izveidos nulles piesārņojuma jautājumos ieinteresēto personu platformu.

2.5.

Lai samazinātu plastmasas un citus atkritumus, zemūdens troksni un piesārņotāju daudzumu, tiks pārskatīta Jūras stratēģijas pamatdirektīva 2023. gadam,

2.6.

Komunālo notekūdeņu attīrīšanas direktīvas un Notekūdeņu dūņu direktīvas pārskatīšana palīdzēs stiprināt apņemšanos pilnīgāk atdalīt barības vielas no notekūdeņiem un sagatavot apstrādātos ūdeņus un dūņas atkalizmantošanai. Tiks pārskatīta regula par atkritumu pārvadāšanu, lai varētu labāk kontrolēt atkritumu eksportu, garantēt ilgtspējīgu to apstrādi un ierobežot tādu atkritumu eksportu, kas negatīvi ietekmē vidi un veselību trešās valstīs.

3.   Vispārīgas piezīmes

3.1.

Kā norādīts rīcības plānā, cīņa pret piesārņojumu ir arī cīņa par taisnīgumu, jo no vislielākā kaitējuma veselībai cieš visneaizsargātākās grupas, tostarp bērni, veci cilvēki vai cilvēki ar veselības traucējumiem, cilvēki ar invaliditāti un personas, kas dzīvo sliktākos sociālekonomiskajos apstākļos (2). Visā pasaulē no slimībām, kas saistītas ar piesārņojumu, visvairāk cieš valstis ar zemiem un vidējiem ienākumiem, un gandrīz 92 % ar piesārņojumu saistīto nāves gadījumu ir tieši šajās valstīs (3).

3.2.

EESK atbalsta Komisijas plānu un tās pamatiniciatīvas, ar kurām paredzēts visaptveroši risināt dažādas piesārņojuma problēmas un izpildīt Parīzes nolīgumā un ilgtspējīgas attīstības mērķos noteiktās saistības. Lai plāns patiešām būtu vērienīgs, mērķiem jābūt pilnīgi saskaņotiem ar PVO ieteikumiem.

3.3.

EESK piekrīt pieejai, ka jāstiprina spēkā esošie dažādu jomu tiesību akti un tie jāpielāgo, ja nav sekmīgi īstenoti, piemēram, saistībā ar gaisa un ūdens kvalitāti. EESK atkārtoti norāda: ES vides politika ir apliecinājusi, ka nepilnīga, sadrumstalota un nevienmērīga Eiropas vides tiesību aktu izpilde ir nopietna problēma daudzās dalībvalstīs (4). Turklāt netrūkst zināšanu par to, kas būtu jādara. Pietrūkst labi zināmu un sen izlemtu pasākumu īstenošanas un politiskās gribas (5).

3.4.

EESK mudina Komisiju sākt vākt datus, lai tuvākajā laikā varētu iesniegt likumdošanas priekšlikumus jomās, kur to nav, piemēram, attiecībā uz gaismas un vibrācijas piesārņojumu.

3.5.

Īstenoto mērķu apjoms tiks novērtēts, ņemot vērā uzraudzības rezultātus un 2024. gada prognozes. Tas rosinās debates, lai novērtētu ieceru līmeni un vajadzības gadījumā turpinātu pārskatīt mērķus un tiesību aktus. EESK pauž bažas, ka šis process būs pārāk ilgs, ņemot vērā, ka 2030. gada mērķu īstenošanai ir atlicis maz laika, un uzskata, ka ieceru latiņa ir jāpaaugstina jau sākumā, proti, tagad.

3.6.

Gaisa piesārņojuma mērķi, kas noteikti 2030. gadam, ir balstīti uz pārāk seniem pārskata gadiem. Pārskata gadi dažādiem mērķiem atšķiras, jo to pamatā ir atšķirīgi dati un tiesību akti. Lai gan ir taisnība, ka ilgstoši uzkrāti dati palīdz izstrādāt prognozes, EESK uzskata, ka mērķu īstenošanas gaitas novērtēšanas sākumposms ir jāsaskaņo visiem mērķiem, lai gūtu reālu priekšstatu par sasniegto.

3.7.

Pamatnostādnēm vajadzētu palīdzēt uzņēmumiem un MVU īstenot tiesību aktus par piesārņojuma kontroli, līdz minimumam samazinot administratīvo slogu. Tāpat ir starptautiski jāsaskaņo tiesiskais regulējums, jo ES piesārņojums nebeidzas pie tās robežām.

3.8.

EESK uzskata, ka pārkārtošanās nodrošināšanā svarīga nozīme ir nozaru sadarbības procesam. Tādēļ Komiteja atzinīgi vērtē nulles piesārņojuma jautājumos ieinteresēto personu platformas izveidi un vēlas sadarboties, izmantojot Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platformu vai citus līdzekļus. Komiteja arī iesaka veidot ciešu sadarbību ar trešām valstīm un pavērt iespējas dažādu reģionu pilsoniskās sabiedrības sadarbībai, jo piesārņojums neapstājas pie robežām.

4.   Īpašas piezīmes

4.1.

ES atbalsts jauninājumiem, ieguldījumiem un jaunu iekārtu un tehnoloģiju izpētei ir svarīgs visiem uzņēmumiem un jaunu kvalitatīvu darbvietu radīšanai. Tomēr ir jāveic ieguldījumi šādās jomās: daba un biodaudzveidība (ekosistēmu atjaunošana un atjaunojoša lauksaimniecība); labklājība (ilgtspējīga infrastruktūra un pārkārtošanās uz atjaunojamo energoresursu enerģiju/enerģētiskā pārkārtošanās, ēkas un zaļā/sabiedriskā mobilitāte); cilvēki (izglītība un digitālās plaisas pārvarēšana/pētniecība un izstrāde, nodokļu reformas, lai radītu taisnīgākas un vienlīdzīgākas iespējas izglītības, veselības aprūpes un vides jomā).

4.2.

EESK pauž nožēlu, ka nulles piesārņojuma hierarhijā mazāk uzmanības ir pievērsts piesārņojuma radītā kaitējuma atlīdzināšanai un kompensācijai. Joprojām lielais piesārņoto vietu skaits Eiropas Savienībā liecina, ka princips “piesārņotājs maksā” nav bijis pietiekami efektīvs. Ir jānosaka pasākumi gadījumiem, kad nav iespējams konstatēt par piesārņojumu atbildīgos vai ja viņi nevar atlīdzināt kaitējumu.

4.3.

Attiecībā uz gaisa piesārņojumu EESK vēlas pievērst Komisijas uzmanību cietajām daļiņām, kas saistītas ar miljoniem priekšlaicīgu nāves gadījumu visā pasaulē. Novērtējot cieto daļiņu toksikoloģisko ietekmi uz cilvēku veselību, jāizstrādā standartizēta metrika, kuras pamatā ir ne tikai masas koncentrācija, bet arī lielums un ķīmiskais sastāvs. Novērtējot cieto daļiņu avotus, ir svarīgi ņemt vērā to oksidatīvo potenciālu un ultrasmalkās daļiņas, jo no tiem ir atkarīga bīstamības pakāpe, un tie ir jāiekļauj tiesību aktos un cieto daļiņu piesārņojuma uzraudzībā.

4.4.

Tiesību akti par ūdeņiem tiks pielāgoti ķīmisko piesārņotāju un mikroplastmasas daudzuma samazināšanai. Lielas bažas rada plastmasas atkritumi, jo tos ir grūti likvidēt, tie absorbē citus piesārņotājus un netiek ņemta vērā to piedevu un sadrumstaloto daļu – nanoplastmasas – lielā ķīmiskā un toksikoloģiskā ietekme (6). Tā kā ESAO valstis būtiski palielina citās valstīs radušos plastmasas atkritumu daudzumu, ir jārod risinājumi pārrobežu piesārņojuma mazināšanai un jānosaka jauns, īpašs globāls ierobežojums attiecībā uz plastmasas atkritumiem. Ārkārtīgi svarīgi ir arī novērst atkritumu rašanos, veicinot un stimulējot ražošanu pēc ekodizaina principiem. Rūpniecībai un vides zinātnei ir jāsadarbojas, lai meklētu dzīvotspējīgus risinājumus.

4.5.

Ir svarīgi, it īpaši lauksaimniecības nozarē, veikt ieguldījumus tādu tehnoloģiju un darbības modeļu inovācijā, kas veicina ūdens atkalizmantošanu un uzlabo tā kvalitāti, kā arī tādu risinājumu piemērošanā, kas palīdz mazināt vidisko pēdu (piemēram, saistībā ar fertigāciju, pesticīdu izmantošanu un nitrātu emisiju). Operatoru prasmju pilnveidošana un apmācība jauno tehnoloģiju un digitālo risinājumu jomā veicinās to ieviešanu un noteikumu ievērošanu attiecībā uz ūdeņiem.

4.6.

Ir rūpīgi jāapsaimnieko zvejas darbībās radītie atkritumi, it īpaši zvejas tīkli. Plastmasas atkritumu pārvietošanās jūrā notiek pēc nejaušības principa, tāpēc ir jāievieš starptautiski noteikumi vai vismaz tie jāsadala atbilstīgi plastmasas ražošanas un patēriņa apjomam katrā valstī, lai tas, kurš piesārņo vairāk, arī maksātu vairāk. NVO un dažas valstis ir pierādījušas, ka ir instrumenti un kvalificētas personas atkritumu savākšanai jūrā un ka var izveidot nepieciešamās ostas struktūras atkritumu uzglabāšanai un reciklēšanai (7). Tomēr šo pasākumu nepiemēro, jo zvejnieki negūst nekādu saimniecisku labumu no atkritumu savākšanas un šķirošanas, turklāt mazās ostas vēl nav gatavas šādām darbībām. Visās ostās, tostarp arī mazākajās, ir jāizveido mūsdienīga atkritumu savākšanas sistēma, un atkritumu apsaimniekošanai ir jābūt pārredzamai (8). Eiropas Savienībai ir nepārtraukti jāveicina šādas darbības – gan tāpēc, lai sekmētu dekontamināciju, gan lai nodrošinātu sekundārās zvejas darbības (9).

4.7.

Astoņdesmit procenti atkritumu jūrā nonāk caur iekšējiem ūdeņiem (ezeriem un upēm) (10). Efektīvāk ir risināt un kontrolēt problēmu tur, kur tā veidojas. Lai attīrītu Eiropas upes, ir vajadzīga koordinācija starp valstīm. Tomēr attiecīgajās valstīs ir ļoti atšķirīgas tiesību sistēmas un atšķirīgi valdības pienākumi attiecībā uz sateces baseinu apsaimniekošanu.

4.8.

EESK uzskata, ka ķīmisko vielu maisījumu jautājuma risināšana ir būtisks solis uz priekšu ķimikāliju riska novērtēšanā. Pētniecībai un izstrādei ir izšķiroša nozīme maisījumu apzināšanā, novērtēšanā un apsaimniekošanā (11).

4.9.

Virzībā uz nulles piesārņojumu Eiropas Savienībā ir vajadzīgi pārmaiņu veicināšanas stimuli, prasmju pilnveidošana jaunu tehnoloģiju un digitālo risinājumu jomā, tehniskā palīdzība, sabiedrības izglītošana un labas ražošanas prakses rokasgrāmatu saskaņošana un ieviešana. Lai panāktu ražošanas procesu dekarbonizāciju, uzņēmumiem ir vajadzīgs pietiekams daudzums cenas ziņā pieejamas atjaunīgās enerģijas un gāzveida kurināmais, kas būtu oglekļneitrāls vai ar zemu oglekļa saturu. EESK mudina dalībvalstis un Komisiju paātrināt pāreju uz atjaunojamiem energoresursiem.

4.10.

Ar pārskatīto Rūpniecisko emisiju direktīvu kopumā tiek nodrošināts augsts vides aizsardzības līmenis. Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem piemērotākā pieeja būtu izmantot tādas labākās pieejamās metodes, kas nerada pārmērīgas izmaksas. Rūpniecisko emisiju direktīvas īstenošanā ir jāietver visa vērtību ķēde, arī izejvielu ieguve ārpus ES. Rūpniecisko emisiju atbilstības līmeņiem ir jābūt juridiski saistošiem, un ir vajadzīga standartizēta un uzticama uzraudzības metodika, kas nodrošinātu ticamu datu salīdzināšanu, kā arī saskaņota novērtēšana, kas garantētu vienlīdzīgus konkurences apstākļus visā ES rūpniecībā.

4.11.

EESK uzskata, ka Prasmju programma ir svarīgs darba tirgus attīstības elements, kas virza speciālistu apmācību uz izpratni par klimatu, vidi un veselību. EESK ir gandarīta par veselības un sociālās jomas darbinieku apmācību, kas uzlabos viņu spēju reaģēt uz vides riskiem. Šī stratēģija palīdzēs uzņēmējiem, uzņēmumiem, MVU, pašnodarbinātajiem un visiem darba ņēmējiem pielāgoties, samazinot darbvietu zudumu.

4.12.

Pilsētas un reģioni ir vadošie piesārņojuma novēršanas programmu izmantotāji. Mērķu izpilde ir atkarīga no vietējo un reģionālo pašvaldību centieniem. Ir svarīgi saskaņot prasības un pasākumus visos reģionos un nodrošināt, ka īstenošana un galu galā sasniegtie mērķi laika gaitā saglabājas neatkarīgi no politiskajām pārmaiņām. Mērķi ir noteikti ES līmenī, tomēr EESK iesaka noteikt minimālās robežvērtības katrai valstij, lai nodrošinātu, ka visās dalībvalstīs ir pienācīgs progress, lai cik atšķirīgs būtu temps.

4.13.

Atkritumi ir jāapsaimnieko saskaņoti, jo to segregācija un apstrāde ES reģionos un katras valsts vietējā līmenī ir atšķirīga, un tas samazina piesārņojuma novēršanas un pārvaldības efektivitāti. Būtu jāaizliedz jebkādu ES standartiem neatbilstošu atkritumu eksports neatkarīgi no regulatīvajiem pasākumiem valstī, uz kuru tos paredzēts eksportēt. Turklāt ES atkritumi ir jāapsaimnieko un atkārtoti jāizmanto vienā un tajā pašā teritorijā vai tur, kur ir piemērotas pārstrādes iekārtas, lai novērstu to ietekmi uz trešām valstīm, izņemot, ja atkritumi tiek izmantoti kā izejvielas videi draudzīgā ilgtspējīgā ražošanā.

4.14.

Komisija izstrādās integrētu uzraudzības un prognožu sistēmu attiecībā uz nulles piesārņojumu, lai varētu novērtēt ietekmi uz veselību, vidi, ekonomiku un sociālo jomu. Būtu jāiekļauj arī upju stāvokļa uzraudzība. Apkopotie dati ir jāiegūst ar standartizētām metodēm, tiem jābūt pārredzamiem, ticamiem, izsekojamiem un vispārēji pieejamiem. Datubāzē jāiekļauj avoti, kurus izmantojušas galvenās ar Komisiju saistītās iestādes, kā arī jebkuras atzītas iestādes, kuras vēlas dot ieguldījumu piesārņojuma un tā ietekmes uzraudzībā.

4.15.

EESK izsaka atzinību Komisijai par amatierzinātnes stratēģiju, kuras mērķis ir veicināt cilvēku līdzdalību un īstenot Komisijas apņemšanos palielināt izpratni par piesārņojumu, veselību un labbūtību. Tas dos cilvēkiem iespēju uzraudzīt piesārņojumu un izmantot apkopotos datus lēmumu pieņemšanā. Lai stratēģiju sekmīgi īstenotu, ir jānodrošina iestāžu, NVO, kopienu un zinātnes pārstāvju savstarpējā koordinācija.

---

(1)  Eiropas aprites ekonomikas jautājumos ieinteresēto personu platforma.

(2)  EVA ziņojums Nr. 22/2018 “Unequal exposure and unequal impacts” [Nevienāda iedarbība un nevienāda ietekme].

(3)  UNEP/EA.4/3 (2018): īstenošanas plāns “Towards a Pollution-Free Planet” [Ceļā uz planētu bez piesārņojuma].

(4)  OV C 110, 22.3.2019., 33. lpp.

(5)  OV C 123, 9.4.2021., 76. lpp.

(6)  Sk. Sendra et al., 2020.

(7)  Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019. gada 17. aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK (OV L 151, 7.6.2019., 116. lpp.).

(8)  OV C 62, 15.2.2019., 207. lpp.

(9)  Vai zvejnieki var palīdzēt attīrīt jūru no plastmasas atkritumiem?, ETDF.

(10)  ANO Vides programma “Jūras plastmasas atkritumi un mikroplastmasa”, 2016. gads.

(11)  OV C 286, 16.7.2021., 181. lpp.