Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinums par tematu “Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei “ES stratēģija par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju””

(COM(2021) 120 final)

(2021/C 517/13)

Ziņotājs:

José Antonio MORENO DÍAZ

Apspriešanās	Eiropas Komisija, 31.5.2021.
Juridiskais pamats	Līguma par Eiropas Savienības darbību 304. pants
Atbildīgā specializētā nodaļa	Nodarbinātības, sociālo lietu un pilsoniskuma specializētā nodaļa
Pieņemts specializētās nodaļas sanāksmē	7.9.2021.
Pieņemts plenārsesijā	22.9.2021.
Plenārsesija Nr.	563
Balsojuma rezultāts (par/pret/atturas)	219/1/4

1.   Secinājumi un ieteikumi

1.1.

Brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģijas mērķis ir izveidot kopīgu pieeju dalībvalstu veicināto atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē un īstenošanā, nosakot kopīgus mērķus un veicinot gan valstu programmu savstarpējo saskaņotību, gan to saskaņotību ar Eiropas Savienības programmām. Stratēģijas mērķis ir arī veicināt un izveidot kopīgus instrumentus un uzlabot dalībvalstu sadarbību minētajās jomās.

1.2.

Līdz šim instrumentu un pieeju lielās daudzveidības dēļ brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas jomā ir īstenots liels skaits iniciatīvu, programmu un projektu, kuriem bieži vien trūkst kopīgu atsauces satvaru. Tas apgrūtina ne tikai to novērtēšanu, bet arī efektīvu īstenošanu. Izskatāmās stratēģijas mērķis ir turpināt saskaņot šos atsauces satvarus un sekmēt Eiropas valstu sadarbību brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē.

1.3.

EESK atzinīgi vērtē stratēģiju kā pārvaldības instrumentu, kura mērķis ir uzlabot dalībvalstu koordināciju un kopīgos mērķus migrācijas pārvaldības jomā. EESK piekrīt Komisijas iecerei cita starpā panākt progresu instrumentu pārskatīšanā un saskaņošanā, datu vākšanā un iesaistīto personu konsultēšanā, lai novērstu pieeju sadrumstalotību, kā arī samazināt atgriešanās izmaksas un palielināt šo programmu finansējumu.

1.4.

Tomēr, tāpat kā iepriekš, EESK pauž nožēlu, ka pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot likumīgas ieceļošanas kanālus, kas skar lielāko daļu Eiropas Savienībā dzīvojošo ārvalstnieku, tiek izstrādāti vēlāk un ierobežotākā apmērā nekā priekšlikumi, kas paredzēti ar pārkāpumiem saistītu jautājumu atrisināšanai. Lai piedāvātu alternatīvas, kas ietver vairāk nekā tikai robežkontroli un atgriešanos, ir vajadzīga visaptveroša pieeja mobilitātei.

1.5.

EESK uzsver, ka vairumā gadījumu atgriešanas procedūras netiek pienācīgi īstenotas, jo izcelsmes valstis tajās neiesaistās, savukārt neatbilstīgā situācijā esošie cilvēki tajās iesaistās negribīgi. Lai gan Komiteja atzinīgi vērtē Komisijas centienus, tā tomēr apšauba dažu iepriekš minēto priekšlikumu, piemēram, sponsorētas atgriešanās, efektivitāti.

1.6.

EESK pauž bažas arī par Frontex turpmāko lomu, it īpaši ņemot vērā publicēto Eiropas Parlamenta ziņojumu par tiesību pārkāpumiem, ko pieļāvusi šī Eiropas aģentūra (1). EESK uzskata, ka ir noteikti jāizstrādā elastīgi un efektīvi mehānismi Frontex darbības uzraudzībai un reālai kontrolei pārskatatbildības aspektā, un jāpanāk, ka tās darbībā tiek ievērotas cilvēktiesības.

1.7.

EESK atbalsta visu ieinteresēto personu labāku koordināciju, kā arī uzlabojumus, kas paredzēti, lai stiprinātu dalībvalstu solidaritāti un sadarbību ar trešām valstīm. Komiteja atbalsta arī centienus uzlabot konsultācijas un norādījumus par atgriešanos, kā arī pilsoniskās sabiedrības iesaisti atgriešanas darbībās un it īpaši ilgtspējīgā reintegrācijā. Komiteja atzinīgi vērtē arī to, ka ir paredzēts uzlabot resursu pieejamību un datu vākšanu, kā arī labas prakses apmaiņu šajās jomās.

1.8.

EESK pauž bažas par iepriekšminēto mērķi palielināt ātru brīvprātīgu atgriešanos no ārējām robežām, jo ar to var būt saistīts garantiju trūkums. Īpašas bažas rada tas, ka brīvprātīga atgriešanās var kļūt par eifēmismu, runājot par izraidīšanu vai piešķirot finansiālu kompensāciju galamērķa valstīm, kuras uzņem šīs personas, neņemot pienācīgi vērā ne viņu vēlmes, ne – vēl satraucošāk – viņu tiesības. EESK arī brīdina par pretrunu, proti, paredzēt stimulus programmās, kuru priekšnoteikums ir nelikumīgā situācijā esoši cilvēki, taču tas var demotivēt izcelsmes valstis mēģināt šīs plūsmas samazināt.

1.9.

Šajā saistībā EESK uzskata, ka Eiropas Savienības imigrācijas un patvēruma politikas stratēģiskā vājā vieta joprojām ir tā, ka šī politika ir vērsta gandrīz tikai un vienīgi uz pārkāpumu apkarošanu vai nu uz robežas, vai nu ar brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās palīdzību. Tādēļ Komiteja atkārtoti aicina Komisiju pārskatīt atsauces satvaru un konkrēti strādāt pie tā, lai izveidotu visaptverošu pieeju imigrācijas un patvēruma politikai, kas veicinātu sakārtotu, likumīgu un drošu mobilitāti.

2.   Vispārīgas piezīmes

2.1.

Kopš 2018. gadā pieņemta Atgriešanas direktīva, brīvprātīgas atgriešanās veicināšana ir viens no Eiropas Savienības migrācijas politikas stratēģiskajiem mērķiem, un tas apstiprināts arī jaunajā Migrācijas un patvēruma paktā.

2.2.

Ar brīvprātīgu atgriešanos saprot instrumentu, kas dod iespēju migrantiem, kuri nelikumīgi uzturas ES teritorijā, atgriezties savās izcelsmes valstīs. Tas nozīmē, ka šis instruments dod iespēju migrantiem pieņemt brīvprātīgu lēmumu, atvieglo atpakaļuzņemšanu izcelsmes valstī un nodrošina uzņēmējvalsts sabiedrībā labāku reintegrāciju nekā piespiedu atgriešanas procedūras. No 491 195 trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri ES uzturējās nelikumīgi un kuriem 2019. gadā tika dots rīkojums atgriezties, kādā no trešām valstīm faktiski ir atgriezušies 142 320 cilvēku.

2.3.

Stratēģijas mērķis ir izveidot kopīgu pieeju dalībvalstu veicināto atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē un īstenošanā, nosakot kopīgus mērķus un veicinot gan valstu programmu savstarpējo saskaņotību, gan to saskaņotību ar Eiropas Savienības programmām. Stratēģijas mērķis ir arī veicināt un izveidot kopīgus instrumentus un uzlabot dalībvalstu sadarbību.

2.4.

Atgriešanās un reintegrācijas atbalsta mērķis ir palīdzēt neatbilstīgiem migrantiem brīvprātīgi atgriezties un sākt neatkarīgu dzīvi savā izcelsmes valstī, un tādējādi samazināt nelegālās reimigrācijas risku. Atgriešanās atbalsts var ietvert, piemēram, konsultācijas pirms aizbraukšanas, psihosociālu atbalstu un palīdzību ceļojuma organizēšanā, neatliekamo medicīnisko vajadzību apmierināšanā un/vai finansiālu atbalstu, kas atvieglotu atgriešanos un stabilizētu dzīves apstākļus pēc ierašanās. Reintegrācijas atbalsta mērķis ir palīdzēt personai veiksmīgi reintegrēties sabiedrībā, un tas var ietvert tūlītēju palīdzību un konsultācijas pēc ierašanās, palīdzību atrast vai radīt ienākumu avotus repatriantiem, kā arī pasākumus ar vietējām kopienām.

2.5.

ES tieši vai ar dalībvalstu programmu starpniecību finansē ievērojamu skaitu pasākumu, kas saistīti ar brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju. No 2014. līdz 2018. gadam no AMIF līdzekļiem tika finansētas gandrīz 60 brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas, turklāt līdzīgas iniciatīvas tika finansētas arī no Eiropas Attīstības fonda un tādiem instrumentiem kā Attīstības sadarbības instruments (ASI) un Pirmspievienošanās palīdzības instruments (IPA). Turklāt daudzām dalībvalstīm ir pašām savas atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas.

2.6.

Šāda instrumentu daudzveidība ir novedusi pie daudzām un dažādām iniciatīvām, programmām un projektiem, kuriem bieži vien trūkst kopīga atsauces satvara, un tas apgrūtina ne tikai to novērtēšanu, bet arī efektīvu īstenošanu. Izskatāmās stratēģijas mērķis ir turpināt saskaņot šos atsauces satvarus un sekmēt Eiropas valstu sadarbību brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu izstrādē.

2.7.

Komisijas iesniegtajā stratēģijā noteikti šādi mērķi: 1) palielināt migrantu interesi par brīvprātīgu atgriešanos un to īpatsvaru atgriezto personu kopskaitā; 2) izveidot papildu kanālu dalībvalstu sadarbībai un solidaritātei, kas sekmētu atgriešanas sponsorēšanu; 3) uzlabot individuālās un kopienas palīdzības efektivitāti, mazinot trūkumus un dublēšanos un palielinot sinerģiju ar pārējiem līdzekļu devējiem un trešām valstīm, tostarp nodrošinot labāku aizsardzību neaizsargātiem migrantiem; 4) izstrādāt ilgtspējīgus atgriešanās un reintegrācijas pasākumus, kuros tiktu ņemtas vērā indivīda vajadzības un reaģēts uz tām; 5) palielināt atgriešanās ilgtspēju un samazināt neatbilstīgu migrāciju, cita starpā sniedzot atbalstu uzņēmējkopienām; 6) palielināt reintegrācijas pasākumu ilgtspēju individuālā un kopienas līmenī un to ieguldījumu trešo valstu attīstības plānos, šajā nolūkā veidojot arī saikni ar citām valstu un kopienu līmenī finansētām attīstības veicināšanas darbībām; 7) palielināt trešo valstu spējas un iesaisti atgriešanas, atpakaļuzņemšanas un reintegrācijas procesos; 8) sasaistīt iepriekšminētos mērķus ar pieeju, kuras pamatā ir tiesības un kura virzīta uz migrantiem.

2.8.

Brīvprātīga atgriešanās nodrošina repatriantiem reālas iespējas, ņemot vērā viņu vajadzības, cerības un perspektīvas pēc atgriešanās. Turklāt sadarbības ar trešām valstīm ietvaros tajā var iesaistīt arī atgriešanās valstis. Reintegrācijai ir būtiska nozīme atgriešanās programmu efektivitātes un uzticamības nodrošināšanā, jo ir paredzēts izstrādāt rīkus, kas palīdzētu migrantiem pārvarēt sociālekonomiskās un psihosociālās grūtības, ar kurām viņi saskaras, atgriežoties savā kopienā, un panākt, lai atgriešanās būtu ilgtspējīgāka. Reintegrācija ir jāorganizē, iesaistot tajā valstu un vietējās iestādes, uzņemošās vietējās kopienas un pilsonisko sabiedrību, lai palīdzētu nodrošināt reālas nākotnes perspektīvas personām, kas atgriežas, un attiecīgajai vietējai kopienai.

2.9.

Lai atbalstītu stratēģijas īstenošanā ieinteresētās puses, tajā tiks ierosināti konkrēti darbības nosacījumi, kas palīdzēs sasniegt iepriekšminētos mērķus, un instrumentu kopums, sākot no IT risinājumiem informācijas trūkuma novēršanai un datu pārvaldības atvieglošanai līdz norādījumiem, kuros galvenā uzmanība pievērsta projektu pārvaldībai, attīstības plānošanai un spēju veidošanai.

2.10.

Stratēģija ir izstrādāta atklātā līdzdalības procesā, kurā bija iesaistīti dažādi nozīmīgi dalībnieki, par atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmām atbildīgās valstu iestādes, atgriešanās projektos iesaistītās struktūras, pakalpojumu tīkli utt.

3.   Piezīmes par iesniegto brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas stratēģiju

3.1.

EESK atzinīgi vērtē Eiropas stratēģiju par brīvprātīgu atgriešanos un reintegrāciju kā pārvaldības instrumentu, kura mērķis ir uzlabot dalībvalstu koordināciju un kopīgos mērķus migrācijas pārvaldības jomā.

3.2.

EESK uzskata, ka tādu instrumentu kā brīvprātīga atgriešanās un reintegrācija pārskatīšana nodrošinātu uzlabojumus, ko Komisija norādījusi savā paziņojumā. Lai palielinātu šo instrumentu efektivitāti, EESK uzskata, ka svarīgi ir šādi aspekti: pārvarēt pieeju sadrumstalotību; samazināt atgriešanās izmaksas; uzlabot informācijas vākšanu; uzlabot repatriantu konsultēšanas sistēmu; uzlabot iesaistīto pušu koordināciju; veicināt brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas projektu ilgtspēju; palielināt šo programmu finansējumu. Komiteja arī uzskata, ka ir jāuzlabo datu vākšana un labas prakses apzināšana, kas dotu iespēju dalīties pieredzē.

3.3.

Tomēr, tāpat kā iepriekš (atzinumā SOC/649 (2)), EESK pauž nožēlu, ka pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot likumīgas ieceļošanas kanālus, kas skar lielāko daļu Eiropas Savienībā dzīvojošo ārvalstnieku, tiek izstrādāti vēlāk un ierobežotākā apmērā nekā priekšlikumi, kas paredzēti ar pārkāpumiem saistītu jautājumu atrisināšanai. Lai piedāvātu alternatīvas, kas ietver vairāk par robežkontroli un atgriešanos, ir būtiski nodrošināt visaptverošu pieeju mobilitātei.

3.4.

EESK apzinās grūtības, ar kurām saskaras lielākā daļa ES valstu, nodrošinot faktisku atgriešanos, kā arī Komisijas vēlmi panākt kopēju un efektīvu atgriešanās sistēmu Eiropas mērogā. Tomēr EESK vēlas norādīt, ka vairumā gadījumu atgriešanās procedūras netiek pienācīgi īstenotas, jo izcelsmes valstis tajās neiesaistās, savukārt neatbilstīgā situācijā esošie cilvēki tajās iesaistās negribīgi. Brīvprātīgu atgriešanos, kas notiek, lai izvairītos no piespiedu izraidīšanas, nevar uzskatīt par beznosacījumu darbību.

3.5.

EESK atkārtoti izsaka šaubas par sponsorētu atgriešanos, jo nav skaidrs, kādi ir stimuli dalībvalstu dalībai šajā mehānismā, kura pamatā joprojām ir brīvprātīga solidaritāte.

3.6.

EESK atzinīgi vērtē Komisijas darbu atgriešanās jomā gan saistībā ar valstu programmu uzraudzību, gan ES finansētajām iniciatīvām. Šajā sakarā ir jānorāda uz Eiropas Atgriešanas un reintegrācijas tīklu, kas sekmē migrācijas jomā kompetento iestāžu sadarbību. Komisija plāno, ka no 2022. gada šā tīkla darbību pārņems Frontex, un tas rada Komitejai lielas bažas, ņemot vērā Eiropas Parlamenta darba grupas ziņojumu par šīs Eiropas aģentūras pieļautajiem tiesību pārkāpumiem. Tādēļ EESK uzskata, ka ir jāizstrādā elastīgi un efektīvi mehānismi Frontex darbības uzraudzībai un reālai kontrolei pārskatatbildības aspektā, un jāpanāk, ka tās darbībā tiek ievērotas cilvēktiesības (3). Šis aspekts ir īpaši jāuzsver, jo cilvēktiesību aizsardzībai ir būtiska nozīme visās Eiropas Savienības darbībās, t. sk. migrācijas politikā, kā arī atgriešanās un reintegrācijas procesos, un jānodrošina iespēja uzraudzīt Frontex pārskatatbildību reāllaikā (un vajadzības gadījumā to koriģēt).

3.7.

Atgriešanās un reintegrācijas programmas mobilizē daudzus dalībniekus, pakalpojumu sniedzējus, izglītošanu, informācijas un resursu apmaiņu gan izbraukšanas, gan iebraukšanas valstīs. Šī dinamika ir balstīta uz to, ka Eiropas teritorijā uzturas nelikumīgā situācijā esoši cilvēki, un pastāv bažas, ka tas var radīt iespēju uzņēmējdarbībai, kuras izdzīvošana ir atkarīga tieši no nelikumīgā situācijā esošu cilvēku esamības, bet tas savukārt var veicināt šāda imigrācijas ceļa popularitāti, cerot uz (brīvprātīgu vai piespiedu) atgriešanos.

4.   Daži papildu apsvērumi par stratēģijas pieeju

4.1.

EESK joprojām uzskata, ka Eiropas Savienības migrācijas un patvēruma politikas stratēģiski vājā vieta ir tā, ka šī politika ir vērsta gandrīz tikai un vienīgi uz pārkāpumu apkarošanu gan uz robežas, gan ar brīvprātīgas un piespiedu atgriešanās palīdzību. Lai novērstu neatbilstīgas situācijas, ir vajadzīgi likumīgi, elastīgi, droši un efektīvi ieceļošanas mehānismi, kas ierobežotu ekonomiskās ekspluatācijas iespējas, kuru pamatā ir šādas situācijas.

4.2.

EESK pauž bažas par iepriekšminēto mērķi palielināt ātru brīvprātīgu atgriešanos no ārējām robežām, jo ar to var būt saistīts garantiju trūkums. Ja brīvprātīgas atgriešanās procesu saprot kā (personas) pārdomātu lēmumu, kurā paredzētas reintegrācijas darbības (iesaistot abu valstu pārvaldes iestādes), nav saprotams šāds modelis uz robežas. Brīvprātīga atgriešanās var kļūt par eifēmismu, ja runa ir par izraidīšanu vai finansiālas kompensācijas piešķiršanu galamērķa valstīm, kuras uzņem šīs personas, pienācīgi neņemot vērā ne viņu vēlmes, ne arī tiesības.

4.3.

Visu ieinteresēto pušu efektīva koordinācija. EESK, protams, var tikai atbalstīt uzlabojumus publiskajā politikā iesaistīto pušu koordinācijā. Tomēr Komiteja pauž bažas, ka paplašinās to ieinteresēto dalībnieku un personu tīkls, kuri brīvprātīgu atgriešanos uzskata par uzņēmējdarbības iespēju, pienācīgi neņemot vērā atgriežamo personu vajadzības.

4.4.

Solidaritātes un sadarbības veicināšana. Atgriešanās un reintegrācijas darbības ir jāīsteno dalībvalstu sadarbības un solidaritātes ietvaros. Koordinācijas instrumenti ir jāstiprina ne tikai ar finansiālu ieguldījumu, bet arī ar atbalstu zināšanām, saistībām un gūtajai pieredzei. Tādēļ visām darbībām ir jābūt balstītām uz savstarpēju cieņu un partnerību ar trešām valstīm, kurās šīs iniciatīvas tiks īstenotas, veicinot ne tikai iestāžu līdzdalību, bet arī pilsoniskās sabiedrības iesaisti un ieguldījumu.

4.5.

Migrantu brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas atbalstīšana no trešām valstīm un starp tām. EESK uzskata, ka sadarbībai ar trešām valstīm ir izšķiroša nozīme migrācijas pārvaldībā. Šķiet, ka sadarbības koncentrēšana uz instrumentiem, kuros resursu esamība ir sasaistīta ar nelikumīgu situāciju, nav piemērotākais risinājums, lai šādas situācijas novērstu.

4.6.

Efektīvas konsultācijas un norādījumi atgriešanās jautājumos. Tā kā cilvēktiesības ir neatņemamas tiesības un tās ir jāgarantē pat izraidīšanas procesā, ir svarīgi uzlabot migrantiem sniegto informāciju visā procesa gaitā. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā lielo dalībnieku skaitu, kuriem jāpiedalās brīvprātīgas atgriešanās programmās, lai tās veiksmīgi īstenotu (izcelsmes un galamērķa valstīs, diasporā u. c.), šos mehānismus nevar veidot kā ātrus rīkus bez konkrētas saiknes ar reintegrācijas projektiem.

4.7.

Atbalsta kvalitātes nodrošināšana. EESK arī nevar nepiekrist tam, cik svarīgi ir brīvprātīgu atgriešanos atbalstīt ar plašu pakalpojumu klāstu, piemēram, konsultācijām, medicīnisko un psiholoģisko palīdzību, finansiālu, juridisku un loģistikas atbalstu ceļojuma organizēšanā. Turklāt jānorāda, ka atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmas nevar uzskatīt par masveida un vispārīgi izmantojumu instrumentu. Piemēram, ja brīvprātīgi atgriežas ģimenes, īpaša uzmanība ir jāpievērš nepilngadīgajiem, un tas ir atšķirīgs no citiem atgriešanās veidiem. Pašlaik bažas rada Frontex loma dažu minēto pakalpojumu sniegšanā un novērtēšanā.

4.8.

Reintegrācijas atbalsta ilgtspējas un partnervalstu iesaistes veicināšana. Tas ir būtiski ne tikai repatriantu nākotnei, bet arī mērķim novērst atkārtotu nelikumīgu ieceļošanu. EESK vēlreiz brīdina par pretrunu, proti, ir paredzēti stimuli programmās, kuru pamatā ir nelikumīgā situācijā esoši cilvēki, taču tas var atturēt izcelsmes valstis mēģināt šīs plūsmas samazināt. Turklāt tādas politikas kā brīvprātīga atgriešanās kopējās efektivitātes balstīšana uz realitāti, kas ir atkarīga no trešo valstu gribas, varētu būtiski vājināt Eiropas migrācijas politikas uzticamību un konsekvenci.

4.9.

Brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas finansējums. ES nepārprotami ir nozīmīga dalībniece atbalstītas brīvprātīgas atgriešanās un reintegrācijas programmu finansēšanā to dažādos aspektos. Sadarbībā ar trešām valstīm ir svarīgi, lai ikvienā aspektā tiktu ievērotas saistības, ko trešās valstis ir uzņēmušās starptautisko publisko tiesību jomā, kā arī cilvēktiesību un individuālo pamatbrīvību aizsardzības jomā. Eiropas Parlamentam būtu atzinīgi jāvērtē visas iespējas sadarbībai ar trešām valstīm, ja sadarbība ir saistīta ar cilvēktiesību jautājumiem. Savukārt pārvērst sadarbību atgriešanās jomā par vienu no galvenajiem Eiropas Savienības ārējās darbības un kaimiņattiecību politikas priekšnoteikumiem nozīmētu ignorēt realitāti, un tas nebūt nemazinātu nelikumīgu ieceļošanu, bet gluži pretēji – stimulētu to vēl vairāk.

---

(1)  Sk. ziņojumu parfaktu vākšanas izmeklēšanu aģentūrā Frontex attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem (Report on the fact-finding investigation on Frontex concerning alleged fundamental rights violations), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE), 2021. gada 14. jūlijs. https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en.pdf

(2)  OV C 123, 9.4.2021., 15. lpp.

(3)  Sk. ieteikumus, kas šajā saistībā iekļauti ziņojumā par faktu vākšanas izmeklēšanu aģentūrā Frontex attiecībā uz iespējamiem pamattiesību pārkāpumiem (Report on the fact-finding investigation on Frontex concerning alleged fundamental rights violations), Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja (LIBE), 2021. gada 14. jūlijs. https://www.europarl.europa.eu/cmsdata/238156/14072021%20Final%20Report%20FSWG_en..